Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.1 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1600 4466388 4370622 2026-05-10T20:49:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466388 wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Malaysia'' | pilnais_valsts_nosaukums = Malaizija | valsts_nosaukums = Malaysia | karoga_attēls = Flag of Malaysia.svg | karoga_nosaukums = Malaizijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Malaysia.svg | ģerboņa_nosaukums = Malaizijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85 | valsts_moto = | valsts_himna = [[Negaraku]] | kartes_attēls = Malaysia_(orthographic_projection).svg | kartes_paraksts = Malaizija (tumši zaļā) un [[Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija]]s dalībvalstis (gaiši zaļā) | galvaspilsēta = [[Kualalumpura]] | lielākā_pilsēta = [[Kualalumpura]] | valsts_valodas = [[malajiešu valoda]] (oficiālā valoda)<br>[[angļu valoda]] ([[De facto|de fakto]] otrā oficiālā valoda)<ref>http://www.commonlii.org/my/legis/consol_act/nla1963671971234/{{Novecojusi saite}}</ref> | valsts_galvas_tituls = [[Malaizijas monarhs|Monarhs]] | valsts_galva = [[Ibrahims Iskandars]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Malaizijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Anvars Ibrahims]] | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_notikums = no [[Lielbritānija]]s | neatkarības_datums = {{Dat|1957|08|31}} | platība_km2 = 330 803 | iedzīvotāju_skaits = 34 564 810 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2024 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 42 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 92 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 116 | HDI = {{samazinājās}} 0,803 | HDI_gads = 2021 | HDI_kategorija = <span style="color:#090;">ļoti augsts</span> | HDI_rangs = 62. | Gini = 46.2 | Gini_gads = 2009 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = 36 | valūta = [[ringits]] ([[MYR]]) | laika_zona = [[MST]] | utc_offset = +8 | domēns = [[.my]] | tālsarunu_kods = 60 }} '''Malaizija''' ({{val|ms|Malaysia}}) ir [[federācija (valsts)|federatīva]] valsts [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]]. Tā sastāv no 13 [[štats|štatiem]] un trim federālajām teritorijām. Valsts sauszemes platības daļu, kura ir 330 803 km², [[Dienvidķīnas jūra]] sadala divās līdzīga lieluma daļās — Rietummalaizijā [[Malakas pussala]]s dienviddaļā un Austrummalaizijā [[Kalimantāna]]s salas ziemeļos. Malaizijas pussalas daļa robežojas ar [[Taizeme|Taizemi]], bet salas daļa ar [[Bruneja|Bruneju]] un [[Indonēzija|Indonēziju]]. Valsts galvaspilsēta ir [[Kualalumpura]], savukārt federālās valdības mītne atrodas [[Putradžaja|Putradžajā]]. == Vēsture == === Britu koloniālisms === Britu ietekme Malajā sākās 18. gadsimtā, un viņu intereses sākotnēji bija tikai ekonomiskas. 18. gadsimta beigās [[Britu Austrumindijas kompānija|Austrumindijas kompānija]] vispirms ieguva Penangas salu. Ap 1826. gadu [[Singapūra]] un Malaka tika savienotas ar Penangu un izveidoja Streitsetlmentu, kurai vēlāk piešķīra britu kolonijas statusu. Laikā no 1874. gada līdz 1895. gadam notika pilsoņu karš starp atlikušajām piecām Malajas valstiņām (sultanātiem). Tas kavēja britu īstenoto ekonomikas attīstību, un viņi arī baidījās no kādas citas Eiropas valsts militāras iejaukšanās. Šajā nolūkā britu valdība pastiprināja savu ietekmi, parakstot līgumus ar katras Malajas valstiņas sultānu. Sultānu galmos darbojās britu nozīmēti rezidenti vai padomdevēji, un sultāni rīkojās atbilstoši saņemtajiem padomiem. 1896. gadā četras no šīm valstiņām — Peraka, Selangora, Negrisembilana un Pahana — apvienojās un izveidoja Malajas Federatīvās valstis. Patiesībā tā bija ne tik daudz federācija, kā vienība koordinētas pārvaldes nodrošināšanai. Tādējādi 1900. gadā Malajā bija trīs politiski veidojumi — Streitsetlmenta, četras Malajas Federatīvās valstis un Džohora. ledzīvotāju skaits bija aptuveni 2 miljoni, no kuriem puse bija malajieši un vairākums no pārējiem — ķīnieši. Valstiņu aristokrātija, sīkie fermeri — rīsa audzētāji un zvejnieki bija malajieši. Lielākā daļa no tirgotājiem, plantatoriem un ostu un lielo plantāciju strādniekiem bija ķīnieši.[[Attēls:Federated Malay States Districts Labeled 1922.PNG|thumb|220x220px|[[Malaja]]s politiskais iedalījums 1922. gadā: britu kolonija "Šaurumu apmetnes" (''Straits Settlements'', sarkanā krāsā), federalizētās Malajas valstis (''Federated Malay States'', dzeltenas), nefederalizētās Malajas valstis (''Unfederated States'', zilas).|left]]1909. gadā atbilstoši ar [[Taizeme|Siāmu]] noslēgtajam līgumam četri Malajas sultanāti — Perlisa, Kedaha, Kelantana un Trenganu — tika atdalīti no Siāmas un nodoti britu protekcijā. Šie četri sultanāti, tāpat kā Džohora, palika ārpus federācijas. Tajā pašā gadā tika izveidota federatīvo valstu federālā padome. Tajā ietilpa četri sultāni un rezidenti un četri neoficiāli locekļi. Šī netiešās pārvaldīšanas sistēma darbojās gludi un ļāva Malajai ekonomiski attīstīties. Singapūra — tirdzniecības ceļu krustpunkts — kļuva par vienu no pasaules lielākajām ostām. Malajas uzplaukuma pamatā bija kaučuka un alvas rūpniecība. 1905. gadā tika saražotas 200 tonnas kaučuka, un šī rūpniecības nozare pirmo reizi kļuva ienesīga. Nākamajos piecpadsmit gados pieprasījums pēc kaučuka milzīgi pieauga, ieguldījumi atbilda šim pieprasījumam, un 1920. gadā tika eksportētas 200 000 tonnas kaučuka, kas bija puse no visai pasaulei nepieciešamā kaučuka. Nākamajos divdesmit gados ekonomiskā depresija pasaules galvenajās industriālajās valstīs samazināja pieprasījumu pēc kaučuka, un cenas kritās. Līdzīgi bija izvērsta alvas rūpniecība, un sevišķi 1929.—1933. gada lielās ekonomiskās krīzes laikā tā cieta no pārprodukcijas. Abas nozares tāpēc apzināti samazināja izlaidi, lai paceltu cenas. Par spīti šīm ekonomiskajām grūtībām, dzīves līmenis Malajā salīdzinājumā ar pārējo Āziju bija diezgan augsts. Tas piesaistīja ķīniešu un indiešu imigrantus tik lielā skaitā, ka 1941. gadā ķīnieši bija nelielā pārsvarā, jo, lai gan malajieši dominēja kontinentā, trīs ceturtdaļas no Singapūras lielā iedzīvotāju skaita bija ķīnieši. Tā kā malajieši bija satraukti, kopš 1930. gada tika ieviesta kvota ķīniešu vīriešu imigrācijai. Tomēr sievietes turpināja ierasties Malajā un ķīniešu imigranti tā vietā, lai uzturētos šai valstī tikai pāris gadus, tagad apmetās uz pastāvīgu dzīvi.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|edition=New edition|title=World history in the twentieth century|url=https://www.worldcat.org/oclc/8389916|date=1980|location=Harlow|isbn=0-582-33075-0|oclc=8389916|first=R. D.|last=Cornwell}}</ref> === Japānas okupācija === [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Malaju ieņēma [[Japānas Impērija|Japānas]] karaspēks. Malaja tika ekspluatēta ekonomiskā ziņā. Bija ieviests obligātais darba dienests, lai nodrošinātu ostu un militāro objektu darbību. Kaučuka un alvas eksports samazinājās, tāpat ievērojami samazinājās arī pārtikas imports, un dzīves līmenis strauji kritās. Tajā pašā laikā aptuveni seši vai septiņi tūkstoši ķīniešu komunistu aizbēga džungļos un kalnos, kur ar britu militāro palīdzību viņi veidoja partizānu kustības kodolu cīņai pret japāņiem.<ref name=":0" /> === Cīņa par neatkarību === Briti atgriezās Malajā 1945. gadā, un viņiem bija jārisina lielas rekonstrukcijas problēmas. Tās risinot, britu valdība vienlaikus sāka plānot izmaiņas konstitūcijā, kas veicinātu valsts apvienošanu un piešķirtu lielāku politisku varu Malajas tautai. 1946. gada janvārī tika pasludināti priekšnoteikumi Malajas savienības izveidošanai. Bija paredzēts, ka par savienības locekļiem kļūs deviņi malajiešu sultanāti, to skaitā arī Melaka un Penana, bet Singapūra paliks atsevišķa Lielbritānijas kolonija. Sultāni tiks saglabāti, taču viņu vara būs pavisam neliela. Taču šim plānam tūlīt radās opozīcija. Sultāni, baidīdamies, ka viņus varētu apsūdzēt par kolaboracionismu ar japāņiem, bija devuši piekrišanu, bet nu to nožēloja. Malajas iedzīvotāji viņus atbalstīja un īpaši iebilda pret politisko privilēģiju piešķiršanu ķīniešiem un indiešiem. Divu mēnešu laikā tika izveidota Malajas Apvienotā nacionālā organizācija — pirmā Malajas politiskā partija. Šo opozīciju atbalstīja arī daudzi britu civilie ierēdņi un parlamenta locekļi. Britu valdība piekāpās šai protestu vētrai, un Malajas savienība nekad netika izveidota. Tās vietā turpināja darboties pagaidu valdība līdz pat 1948. gada februārim, kad tika izveidota Malajas Federācija, kas tika labāk pieņemta.. Federācija bija līdzīga iecerētajai savienībai tādējādi, ka tajā tāpat ietilpa deviņi Malajas sultanāti kopā ar divām kolonijām, bet Singapūra palika Lielbritānijas kolonija. Katram sultanātam un kolonijai bija izpildvara un likumdošanas vara, un arī sultāni saglabāja ievērojamu varu. Arī federālajai valdībai piederēja izpildvara un likumdevēja vara, kurā tai bija neoficiāls, nevis ievēlēts vairākums. Britu pilnvarotais ministra pakāpē varēja neņemt vērā izpildvaras ieteikumus un varēja uzlikt veto likumprojektiem. Valdības darbība sadalījās starp centru un sultanātiem, bet vara vairāk nosvērās centra labā. Vēlēšanu tiesības, kas tika piešķirtas visiem federālajā teritorijā dzimušajiem un tiem, kas tajā bija nodzīvojuši piecpadsmit gadus, nāca malajiešiem par labu. Federācija bija tikko sākusi darboties, kad komunisti izraisīja kritisku stāvokli. Kodols opozīcijā pret britu valdību bija ķīniešu komunistu partizāni, kuri kara laikā bija cīnījušies pret japāņiem. Triju gadu laikā kopš kara beigām komunisti bija noorganizējuši vairākus simtus streiku, bet 1948. gadā šo akciju vietā nāca vardarbības vilnis. 1948. gada jūnijā tika pasludināts ārkārtas stāvoklis. Britu un malajiešu policijas un karaspēka rīcību apgrūtināja gan biezie džungļi, no kuriem dumpinieki izdarīja uzbrukumus, gan tas, ka izklaidus dzīvojošie ķīniešu kolonisti palīdzēja komunistiem ar dzīvo spēku un pārtiku. Tomēr, tā kā lielākā daļa malajiešu neatbalstīja komunistus, un tika ieviesti dažādi drošības pasākumi terorisma apkarošanai, revolūcija neizdevās. 1949. gadā tika izveidota Malajas ķīniešu asociācija. Pēc četriem gadiem šī ķīniešu partija apvienojās ar Malajas Apvienoto nacionālo organizāciju, kuru kopš 1951. gada vadīja Tunku Abdulrahmans, un izveidojās alianses partija, lai iegūtu ievēlētu vairākumu likumdevējorgānos. Pēc nelielām domstarpībām tas tika panākts. 1955. gada jūlijā, kad notika pirmās vēlēšanas pēc jaunās sistēmas, alianses partijai pievienojās Malajas indiešu kongress, un apvienotā partija ieguva 51 no 52 vietām. Pastāvot šādam nospiedošam vairākumam, premjerministrs Tunku Abdulrahmāns sāka pieprasīt pilnīgu neatkarību. 1956. gada sākumā [[Londona|Londonā]] notika sarunas, un 1957. gada augustā Malaja kļuva par neatkarīgu valsti [[Nāciju Sadraudzība|Sadraudzības]] sastāvā.<ref name=":0" /> [[Attēls:Proclamation of Malaysia by Singapore, North Borneo and Sarawak, 1963.jpg|thumb|400x400px|Malaizijas proklamēšana 1963. gadā]] === Neatkarības pirmie gadi === Kopš 1959. gada, kad alianses partija ieguva 74 vietas un 1964. gadā — 89, iestājās politiska stabilitāte. Tunku Abdulrahmana valdība, kā arī valsts dabas bagātības nodrošināja ekonomisku uzplaukumu. Tūlīt aiz [[Bruneja]]s Malajai bija augstākais nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju visā [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumu Āzijā]]. Galvenie produkti joprojām bija kaučuks un alva, bet tika eksportēts arī daudz dažādu citu preču. Bija neskaidrs, ko darīt ar Ziemeļu Borneo, Bruneju un [[Saravaka|Saravaku]]. Ja šīs trīs kolonijas tiktu apvienotas federācijā ar Malaju un Singapūru, tad abas pēdējās valstis tiktu savstarpēji saistītas un malajieši saglabātu skaitlisko pārsvaru pār ķīniešiem. Tādēļ 1961. gadā Malaja ierosināja izveidot Malaizijas Federāciju. Nākamajā gadā sarunās Londonā tika panākta principiāla vienošanās par šo ierosinājumu, un britu komisija, kas veica aptauju, atzina, ka reģiona iedzīvotāji tam piekrīt. Singapūrā notikušais referendums atbalstīja šo plānu, bet vietējās vēlēšanās Ziemeļu Borneo un Saravakā uzvarēja partijas, kas atbalstīja Malaizijas izveidošanas ideju. Brunejas sultāns sākumā piekrita pievienoties jaunajai federācijai, bet vēlāk, pēc sacelšanās 1962. gada decembrī, viņš mainīja savu viedokli. Nākamie trīs gadi jaunajai federācijai bija bīstams periods. Pirmkārt, attiecības starp Malaju un Singapūru, kas nekad nebija bijušas īpaši labas, vēl vairāk pasliktinājās. Dumpji Singapūrā noveda pie tā, ka šī sala 1965. gada augustā atdalījās no federācijas. Otrkārt, Indonēzija uzsāka konfrontācijas politiku pret Malaiziju — propagandas, apvērsumu un partizānu kara politiku, kas nebija tālu no atklāta kara. Nelielas vienības no jūras izcēlās Malajas krastā, bija arī viens liels izpletņu lēcēju uzbrukums zemes iekšienē, notika bieži iebrukumi pāri robežai džungļos Borneo salā. Malaizijai palīgā nāca spēcīgs Sadraudzības (galvenokārt britu) karaspēks, karakuģi un aviācija, un [[ANO Drošības padome]] pieņēma rezolūciju (pret kuru balsoja [[Padomju Savienība]]), kas nosodīja Indonēzijas «klajo un nepiedodamo agresiju». Taču politiskās pārmaiņas Indonēzijā samazināja Malaizijas pretinieku spēkus, un 1966. gada jūnijā Bangkokā Indonēzija un Malaizija parakstīja vienošanos par konfrontācijas izbeigšanu. Visbīstamākā pastāvīgā problēma, kas skāra federācijas Malajas daļu, bija saistīta ar attiecībām starp malajiešiem un ķīniešiem. Malajieši bija vairākumā, un valstī viņiembija vadošs stāvoklis. Turpretī ķīnieši bija bagātāki un ekonomiski spēcīgāki. Apzinoties šo situāciju, valdība virzīja savu politiku uz to, lai sekmētu malajiešu iespējas un tādējādi paceltu viņu dzīves līmeni līdz ķīniešu līmenim. 1967. gadā tika pieņemts akts, kurš par vienīgo oficiālo valsts valodu Rietummalaizijā noteica [[Malajiešu valoda|malajiešu valodu]]. 1969. gadā visas Malaizijas pirmās vispārējās vēlēšanas notika atmosfērā, kad strauji pieauga antipātijas abu lielāko nacionālo kopienu starpā. Pēc vēlēšanām [[Kualalumpura|Kualalumpurā]] uzliesmoja nopietni nemieri un ļaunprātīgas dedzināšanas, kas turpinājās piecas dienas. Nemieros tika nogalināti 200 cilvēki, galvenokārt ķīnieši. Malajas armijas attieksme vairumā gadījumu bija vienaldzīga. Valdība izsludināja ārkārtas stāvokli un līdz pat gada beigām valdīja saskaņā ar dekrētiem. Tikai tas mazināja spriedzi rasu starpā.<ref name=":0" /> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Malaysia relief location map.jpg|left|thumb|Malaizijas topogrāfiskā karte]] Malaizija ir sadalīta divos ģeogrāfiskos rajonos, kurus šķir Dienvidķīnas jūra un 650 km liels attālums. Krasta līnija stiepjas 4,8 tūkstošu kilometru garumā, un tā ir maz izrobota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antario.lv/malaizija|title=Malaizija|website=www.antario.lv|access-date=2022-09-09}}</ref> Pārsvarā krasti ir zemi un pārpurvoti. Malakas pussalas dienviddaļu aizņem Rietumu Malaizija. Ziemeļos tā robežojas ar Taizemi, un dienviddaļā tai blakus atrodas Singapūra. Rietumu Malaizijā ir aptuveni 40% valsts sauszemes teritorijas. Tās centrālo daļu šķērso vairākas kalnu grēdas, dienviddaļā atrodas mitras zemienes, austrumos - šaura mežu josla, rietumos - plašāki, auglīgāki līdzenumi. Kalimantānas salā atrodas Austrumu Malaizijas divi štati - Sabaha un Saravaka. Šeit Malaizija robežojas ar Bruneju un Indonēziju. Salu aizņem purvains piekrastes līdzenums, kas tālāk iekšzemē pāriet kalnos, kas ir apauguši ar bieziem mežiem. [[Kinabalu|Kinabalu kalns]] (4101 m), kas atrodas Sabahas salā, ir valsts augstākā virsotne.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref> Malaizijā atrodas [[Eirāzija]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts — [[Piai rags]]. [[Attēls:Wildlife of Malaysia.jpg|thumb|Malaizijas fauna]] === Klimats === Malaizijā valda mitrais [[tropiskais klimats]]. Gaisa temperatūras ir vidēji 21 – 30 C. Malakas pussalas rietumu piekrastē lietus periods ilgst no septembra līdz decembrim, savukārt austrumu piekrastē, kā arī Austrunu Malaizijā [[lietus sezona]] ir no oktobra līdz februārim.<ref name=":1" /> === Dzīvā daba === Valstī ir ļoti daudzveidīga dabas vide, kurā sastopamas aptuveni 8000 ziedošu augu sugas. Austrumu Malaizijā mīt viena no lielākajām un daudzveidīgākajām putnu populācijām pasaulē.<ref name=":1" /> Endēmiskas ir daudzas tupaju sugas, Zunda [[Tarsiji|tarsijs]], Mentavaju sīmijs, Kalimantānas gardegunis, [[Orangutani|orangutāns]], joslainais zaķis, [[Javas degunradzis]], bārdainā cūka, Javas un Malajas briedīši, Javas vērsis.<ref name=":42">{{Grāmatas atsauce|title=Zooģeogrāfija|last=Sloka|first=N.|publisher=Zvaigzne|year=1979|location=Rīga}}</ref> == Valsts pārvalde == Valsts parlamenta pamatā ir Vestminsteras sistēma. Malaizijas parlaments ir divpalātu parlaments, kam ir trīs daļas. Pirmkārt, pārstāvju palātas – 222 parlamenta deputātiem, otrkārt, valsts asamblejas – 70 senatoriem, no kuriem 26 ievēl štatu likumdošanas asamblejas, bet pārējos 44 ieceļ monarhs un, treškārt, pašas valsts monarhs. Monarhu ieceļ uz piecu gadu termiņu, no deviņiem štatu sultāniem. Atlikušie četri štati, kas nav monarhijas, tiek pārvaldītas ar gubernatoru palīdzību. Tādā veidā deviņi sultāni un četri gubernatori kopā veido Valdnieku konferenci, kas ieceļ Malaizijas monarhu. Monarhu ieceļ pēc sistemātiskas rotācijas starp deviņiem monarhiem. Šāda rotējoša monarhijas sistēma ir vienīgā pasaulē. [[Attēls:Perdana Putra building 2005.jpg|left|thumb|220x220px|Malaizijas valdības mītne]] Ārpolitikā Malaizija cenšas ievērot neitralitātes principu ar mērķi uzturēt maksimāli mierīgas attiecības ar visām valstīm, neatkarīgi no to politiskās sistēmas. Malaizijas valdība ir mēģinājusi attēlot Malaiziju kā progresīvu islāma nāciju, vienlaikus stiprinot attiecības ar citām islāma valstīm. Tomēr neitrālas politikas ievērošanā Malaizijā ir savi drošības izaicinājumi, par vienu no tiem ir uzskatāms Spratlija salu strīds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/diplomatiskas-pusdienas/malaizija-multikulturala-un-multietniska-kontrastu-valsts.a156435/|title=Malaizija: multikulturāla un multietniska kontrastu valsts|website=lr1.lsm.lv|access-date=2022-09-09}}</ref> Malaizija ir viena no [[Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija]]s dibinātājvalstīm, kā arī [[Nāciju Sadraudzība]]s, [[Nepievienošanās kustība]]s un citu starptautisko organizāciju biedre. === Administratīvais iedalījums === Valsti ģeogrāfiski divās daļās sadala [[Dienvidķīnas jūra]]: * '''[[Pussalas Malaizija]]''' (saukta arī par Dienvidmalaiziju) atrodas [[Malakas pussala]]s dienvidu daļā. Ziemeļos tā robežojas ar [[Taizeme|Taizemi]]. Tā sastāv no deviņiem sultanātiem ([[Džohora]], [[Kedaha]], [[Kelantana]], [[Negerisembilana]], [[Pahana]], [[Peraka]], [[Perlisa]], [[Selanora]] un [[Terenganu]]), diviem štatiem, kurus pārvalda gubernatori ([[Melaka]] un [[Pulaupinana]]), kā arī no divām federālajām teritorijām ([[Putradžaja]] un [[Kualalumpura]]). * '''[[Malaizijas Borneo]]''' (saukta arī par Austrummalaiziju) aizņem [[Borneo]] salas ziemeļu daļu, dienvidos robežojoties ar [[Indonēzija|Indonēziju]] un ziemeļos ieskaujot [[Bruneja|Bruneju]]. Tā sastāv no diviem štatiem — [[Sabaha]]s un [[Saravaka]]s, kā arī no federālās teritorijas — [[Labuana]]s. == Demogrāfija == [[Attēls:Malaysia population density 2010b.png|left|thumb|Malaizijas apdzīvojuma blīvums 2010. gadā]] Cilvēki Malaiziju ir apdzīvojuši vairāk nekā 30 000 gadu, mūsdienās tā ir dažādu etnisko grupu un to kultūru sakausējums. Rietumu Malaizijas pirmiedzīvotāji ir orangasli - mūsdienās ir tikai 60 000 šīs tautas pārstāvju. Austrumu Malaizijā miitinās lielāks skaits iezemiešu, te dzīvo ibani, bidaji un kadazani - tautas, kuras ir lielākas salīdzinājumā ar 30 dažādajām tautām. Apmēram 69% ir malajieši, 25% - ķīniešu un 7% - indiešu izcelsmes iedzīvotāji. Malaizijā mitinās aptuveni 3 miljoni imigrantu, kas pārsvarā strādā slikti atalgotu darbu.<ref name=":1" /> === Reliģija === Malaizijas konstitūcija nosaka [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]], bet valsts galvenā reliģija ir [[islāms]].<ref name="MSU">{{Tīmekļa atsauce|url=http://asia.isp.msu.edu/wbwoa/southeast_asia/malaysia/religion.htm|title=Malaysia&nbsp;– Religion|publisher=Asian Studies Center - Michigan State University|accessdate=2011. gada 13. jūlijs|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110809081015/http://asia.isp.msu.edu/wbwoa/southeast_asia/malaysia/religion.htm|archivedate={{dat|2011|08|09||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Aptuveni 61,3% iedzīvotāju pieder pie islāma, 19,8% — pie [[budisms|budisma]], 9,2% — pie [[kristietība]]s, 6,3% — pie [[hinduisms|hinduisma]]. 1,3% praktizē [[konfūcisms|konfūcismu]], [[daoisms|taoismu]] vai kādu citu tradicionālo Ķīnas reliģiju, bet tikai 0,7% iedzīvotāju ir bez reliģiskās piederības.<ref name="Population">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.statistics.gov.my/portal/download_Population/files/census2010/Taburan_Penduduk_dan_Ciri-ciri_Asas_Demografi.pdf|title=Population Distribution and Basic Demographic Characteristics|publisher=Department of Statistics, Malaysia|accessdate=2011. gada 4. oktobris|page=82|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131113165406/http://www.statistics.gov.my/portal/download_Population/files/census2010/Taburan_Penduduk_dan_Ciri-ciri_Asas_Demografi.pdf|archivedate=2013. gada 13. Novembris}} {{en ikona}}</ref> Dominējošais islāma atzars valstī ir [[Šafiītu skola|šafiītu tiesību skola]]s [[sunnītu islāms]].<ref name="Peletz2002">{{Grāmatas atsauce|author=Michael G. Peletz|title=Islamic Modern: Religious Courts and Cultural Politics in Malaysia|url=http://books.google.com/books?id=q4TA4hjqjJ0C|year=2002|publisher=Princeton University Press|isbn=0-691-09508-6}} {{en ikona}}</ref> == Saimniecība == [[Attēls:Kuala Lumpur Skyline at dusk 1.jpg|thumb|[[Kualalumpura]] - Malaizijas ekonomiskais centrs]] Kopš neatkarības iegūšanas Malaizijas saimniecība bija viena no ātrāk augošajām Āzijā, vairāk kā 50 gadu tās [[iekšzemes kopprodukts]] auga vidēji par 6,5% gadā. 70. gadu sākumā 70% Malaizijas eksportprodukcijas veidoja kaučuks un alva. Līdz 20. gadsimta beigām situācija bija pilnībā mainījusies, un mūsdienās vairāk nekā 75% eksporta nodrošina rūpniecības preces. Kopš 60. gadiem Malaizijas rūpniecība ļoti strauji attīstījās, to sekmēja arī jaunās ekonomiskās politikas ieviešana, kas nostiprināja vietējā kapitāla lomu.<ref name=":1" /> Malaizija pakāpeniski ir attīstījusi arī zinātnes, tūrisma, tajā skaitā medicīniskā, kā arī tirdzniecības sektorus. Mūsdienās tā ir industrializēta valsts ar attīstītu tirgus ekonomiku, kas ieņem trešo vietu Dienvidaustrumāzijā un 29. vietu pasaulē pēc ekonomikas apjoma. === Dabas resursi === Panākumus ekonomikā Malaizijai nodrošina bagātie dabas resursi. [[Nafta]]s atradnes, galvenokārt Sabahas un Saravakas štatu piekrastē, ir tik lielas, ka valsts iegūst vairāk nekā 800 000 barelu [[nafta]]s dienā. Nozīmīgas ir arī [[dabasgāze]]s atradnes, iegūst arī dažādu metālu rūdas — [[alva|alvu]], varu, [[zelts|zeltu]] u. c. Lielākā daļa Rietumu Malaizijas [[meži|mežu]] ir izcirsta, lai iegūtu zemi lauksaimniecībai, ierīkotu plantācijas un apmetnes. Austrumu Malaizijā Saravakā joprojām saglabājušies vieni no senākajiem un plašākajiem pirmatnējiem tropu mežiem uz Zemes. Tomēr intensīvā [[mežu izciršana]] ir ļoti aktuāls vides jautājums valstī, jo mežizstrāde ir viena no galvenajām Malaizijas rūpniecības nozarēm. Valsts ir pasaulē lielākā tropiskās cietkoksnes, baļķu un zāģmateriālu eksportētāja. Pēc [[Pasaules Banka]]s aprēķiniem Malaizijas mežos kokus izcērt trīs reizes lielākā apjomā, nekā tos iestāda no jauna.<ref name=":1" /> == Kultūra == === Virtuve === [[Attēls:Malaysia Opposition Newspapers.jpg|thumb|Malaizijas opozīcijas laikraksti]] Malaiziešu virtuve ir malajiešu, [[Ķīniešu virtuve|ķīniešu]] un [[indiešu virtuve]]s sajaukums. Pamatēdieni ir rīsi vai nūdeles, ko pasniedz, galvenokārt ar vistas, pīles, retāk cūkas vai liellopu gaļu. Malaiziešu virtuve ir asāka nekā kaimiņvalstīs, no garšvielām dominē čilli un karijs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ar-tur.lv/lv/malaizija-apmeklejuma-iemesli/|title=10 Iemesli, kāpēc apmeklēt Malaiziju « Malaizija {{!}} Tūrisma firma "Ar-Tur"|website=www.ar-tur.lv|access-date=2022-09-09}}</ref> === Mediji === Malaizijas lielākie laikraksti pieder valstij un valdošās koalīcijas partijām,<ref>{{Ziņu atsauce|last=Ahmad |first=Razak |url=http://www.reuters.com/article/idUSTRE6140N720100205 |title=Malaysian media shapes battleground in Anwar trial |work=Reuters |date=5 February 2010 |accessdate=3 November 2010}}</ref><ref name="BBC">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/7959518.stm |title=Malaysian opposition media banned |work=BBC News |date=23 March 2009 |accessdate=3 November 2010}}</ref> tomēr arī dažas lielākās opozīcijas partijas izdod laikrakstus, ko tirgo līdzās komersantu izdotajiem izdevumiem. Pastāv atšķirība starp valsts daļām, kuras atdala jūra.<ref name="Mirror"/> Medijos, kas bāzējas uz pussalas, pastāv otršķirīga attieksme pret notikumiem un ziņām valsts daļā, kas atrodas uz salas, šī valsts daļa tiek uztverta kā kolonija. Vienlaikus medijos vērojama negatīvu ziņu par Indonēziju akcentēšana, kas saasina abu valstu attiecības.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.thejakartapost.com/news/2010/09/28/comment-anwar-blames-malaysian-media.html |title=Comment: Anwar blames Malaysian media |work=The Jakarta Post |date=28 September 2010 |accessdate=3 November 2010}}</ref> Valstī izdod dienas laikrakstus malaju, angļu, ķīniešu un tamilu valodās.<ref name="Mirror">{{Ziņu atsauce |url=http://www.malaysianmirror.com/featuredetail/140-sabah/49237-the-east-west-divide-of-malaysian-media |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722182744/http://www.malaysianmirror.com/featuredetail/140-sabah/49237-the-east-west-divide-of-malaysian-media |archivedate={{dat|2011|07|22||bez}} |title=The East-West divide of Malaysian media |work=Malaysian Mirror |date=9 September 2010 |accessdate=3 November 2010 }}</ref> Pastāvot ierobežojumiem attiecībā uz izdošanas un informācijas izplatīšanas tiesībām, kas noteikti Malaizijas likumos, piemēram, Drukātās preses un publikāciju likumā, preses brīvība valstī kopumā ir ierobežota.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.freedomhouse.org/report/freedom-press/2013/malaysia |title=Malaysia |work=Freedom House |year=2013 |accessdate=30 March 2014 |archive-date={{dat|2014|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140407085849/http://www.freedomhouse.org/report/freedom-press/2013/malaysia }}</ref><ref name="McAdams">{{Tīmekļa atsauce |url=http://mindymcadams.com/tojou/2007/how-press-censorship-works/ |title=How Press Censorship Works |publisher=Mindy McAdams |last=McAdams |first=Mindy |accessdate=25 May 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110630161559/http://mindymcadams.com/tojou/2007/how-press-censorship-works/ |archivedate={{dat|2011|06|30||bez}} }}</ref> Malaizijas valdība ir mēģinājusi ierobežot opozīcijas spēku laikrakstu izdošanu pirms vēlēšanām, piemēram, 2007. gadā izpildvara realizēja direktīvu, kas noteica aizliegumu opozīcijas līderiem uzstāties televīzijā un radiopārraidēs.<ref name="BBC"/><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.malaysiakini.com/news/69331|title=Opposition muzzled&nbsp;– here's black and white proof |date=29 June 2007 |work=Malaysiakini}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.bbc.com/news/world-asia-pacific-15356257 BBC valsts profils] {{en ikona}} * [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/my.html ''The World Factbook'' informācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107064957/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/my.html |date={{dat|2019|01|07||bez}} }} {{en ikona}} {{Āzija}} {{Nāciju sadraudzība}} {{ASEAN}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas valstis]] [[Kategorija:Malaizija| ]] [[Kategorija:ASEAN dalībvalstis]] g49pcgnale24pruezglk5wqh83ow1i7 10 2753 4466485 4459978 2026-05-11T04:10:29Z Meistars Joda 781 pārējo vakarā 4466485 wikitext text/x-wiki <div style="border: 1px solid #AAAAAA; border-left: 0; border-right: 0; font-size: 90%"> <!-- P R O C E N T U J O S L A --> <div style="border:none; background-color:white" align="left"> {|style="width:100%" |style="text-align:center; font-weight:bold; width:{{#expr: (1 + 99 * ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000) / 1000) round 0}}%; background-color:#C7C7C7; font-size:91%" cellspacing=0 cellpadding=0 | {{piezīme|{{#expr: ({{NUMBEROFARTICLES:R}} mod 1000/10 round 0)}}%|Šobrīd Vikipēdijā latviešu valodā ir {{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}}}||style="text-align:right;"|{{formatnum: {{#expr: (ceil ({{NUMBEROFARTICLES:R}} / 1000)) * 1000}}}} |}</div> <!-- PROCENTU JOSLAS BEIGAS --> {| class="plainlinks" width="100%" style="border-collapse: collapse" <!-- I N F O --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Informācija''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Special:Newpages|Jaunās lapas]] * [[Special:Newimages|Jaunie attēli]] * [[Special:Log|Pēdējie reģistri]] * [[:Kategorija:Dzēšanai izvirzītās lapas|Dzēšanai izvirzītās lapas]] <small>({{#expr: {{PAGESINCATEGORY:Dzēšanai izvirzītās lapas}} -1}})</small> * [[Vikipēdija:Uzlabošanas veidnes|Uzlabošanas veidnes]] * [[Vikipēdija:Diskusiju veidnes|Diskusiju veidnes]] * [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] * [[Vikipēdija:Sākumlapas saturs|Sākumlapas saturs]]<!-- * [[Vikipēdija:Recenzijas|Recenzijas]] --> * [[Vikipēdija:Paziņojumi par kļūdām|Paziņojumi par kļūdām]] }} | style="text-align:right; vertical-align:top;" | {{flatlist| * {{purge|pārlādēt lapu}} * [{{fullurl:Template:Pēdējās izmaiņas|action=edit}} labot] }} <!-- V A J A D Z Ī G I E R A K S T I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''[[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|Vajadzīgie&nbsp;raksti]]''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{vajadzīgie raksti}} <!-- L A B Ā K I E R A K S T I --> |- style="background-color: #EFF4FB" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Labākie raksti''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Vērtīgi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu rakstu kandidāti|kandidāti|color=<!--#FF0090-->}}) * [[Vikipēdija:Vērtīgi saraksti|Vērtīgi saraksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vērtīgu sarakstu kandidāti|kandidāti|color=<!-- #FF0090 -->}}) * [[Vikipēdija:Labi raksti|Labi raksti]] ({{saites krāsa|Vikipēdija:Labu rakstu kandidāti|kandidāti|<!--color=#FF0090-->}}) }} <!-- K O P I E N A S P A S Ā K U M I --> |- style="background-color: #FAFAF0" | style="text-align:right; vertical-align:top; padding-right: 5px;" | '''Kopienas&nbsp;pasākumi''': | style="vertical-align:top;" colspan="2" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikitikšanās|Tikšanās]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2025. gada 16. oktobrī|16. oktobrī Rīgā|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikiekspedīcijas|Ekspedīcijas]] <!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās|23. septembrī|color=#FF0090}}) --> * [[Vikipēdija:Vikidarbnīcas|Darbnīcas]]<!-- ({{saites krāsa|Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|nākamā|color=#FF0090}})--> * [[Vikipēdija:Konferences|Konferences]] * [[Vikipēdija:Konkursi|Konkursi]] ** {{saites krāsa|WP:CEE Spring 2026|CEE Spring 2026|color=#339966}} <!-- ** {{saites krāsa|WP:Āzijas mēnesis 2025|Āzijas mēnesis|color=#339966}} --> * [[Vikipēdija:Balsošana|Balsošana]] <!-- ** {{saites krāsa|Vikipēdija:Balsošana/Par valstīm personu infokastēs|Par valstīm personu infokastēs|color=#FF0090}} --> }} |} {| style="width:100%" |- style="background-color: #FAFAF0; text-align:center; font-size:small;" | {{flatlist|1= * <span class="plainlinks">[https://citationhunt.toolforge.org/lv Atrodi atsauci]</span> * {{Nejaušs raksts|Sevišķi īsi raksti|text=Papildini kādu no sevišķi īsajiem rakstiem}} * {{Nejaušs raksts|Visi Vikipēdijas aizmetņi|text=Papildini kādu no Vikipēdijas aizmetņiem}} }} <!-- A K T U A L I T Ā T E S --> <!-- --> |- style="background-color: #FFB000; text-align:center;" | {{flatlist| * [[Vikipēdija:Vikipēdijas palīdzības sadaļas sakārtošanas iniciatīva|Palīdzības sadaļas sakārtošana]] * [[Vikipēdija:Kopienas saziņas aptauja|Kopienas saziņas aptauja]] }} <!-- --> |} </div> <!--Saites uz pēdējo izmaiņu lapām citās valodās--> {{noexternallanglinks}} [[ar:Special:RecentChanges]] [[be:Special:RecentChanges]] [[be-x-old:Special:RecentChanges]] [[ca:Special:RecentChanges]] [[cs:Special:RecentChanges]] [[da:Special:RecentChanges]] [[de:Special:RecentChanges]] [[et:Special:RecentChanges]] [[el:Special:RecentChanges]] [[en:Special:RecentChanges]] [[eo:Special:RecentChanges]] [[es:Special:RecentChanges]] [[fa:Special:RecentChanges]] [[fi:Special:RecentChanges]] [[fr:Special:RecentChanges]] [[he:Special:RecentChanges]] [[hu:Special:RecentChanges]] [[id:Special:RecentChanges]] [[it:Special:RecentChanges]] [[ja:Special:RecentChanges]] [[ko:Special:RecentChanges]] [[la:Special:RecentChanges]] [[ltg:Special:RecentChanges]] [[lt:Special:RecentChanges]] [[nl:Special:RecentChanges]] [[no:Special:RecentChanges]] [[pl:Special:RecentChanges]] [[pt:Special:RecentChanges]] [[ro:Special:RecentChanges]] [[ru:Special:RecentChanges]] [[sk:Special:RecentChanges]] [[sr:Special:RecentChanges]] [[sv:Special:RecentChanges]] [[tr:Special:RecentChanges]] [[uk:Special:RecentChanges]] [[vi:Special:RecentChanges]] [[zh:Special:RecentChanges]] np7avnht4bt50b280nmoikjxkj7bcth 0 3183 4466317 4435748 2026-05-10T19:58:56Z Votre Provocateur 111653 4466317 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sevastopole | official_name = ''Севастополь'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Photomontage | photo1a = 1356 Памятник затопленным кораблям.jpg|px300 | photo2a = St Vladimir Chersonesos 2012 G8.jpg | photo2b = Sevastopol Chersonesus Basilica of 1935 IMG 0704 1725.jpg | photo3a = Sevastopol Institute of biology of the Southern Seas IMG 4276 1725.jpg | photo3b = Chersonesos Bell.jpg | photo4a = Balaklava, Sevastopol.jpg | photo4b = | photo5a = | photo5b = | color = white | color_border = white | position = center | spacing = 2 | size = 266 | foot_montage = }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | image_seal = {{#property:P158}} | shield_size = 75px | seal_size = 80px | pushpin_map = Ukraine#Krima | pushpin_image = | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Statuss | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_name1 = Īpaša statusa pilsēta | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1783. gads | established_title1 = | established_date1 = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 863.6 | population_as_of = 2015 | population_footnotes = | population_total = 414315 | population_density_km2 = auto | timezone = MSK | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 44 | latm = 36 | lats = 0 | latNS = N | longd = 33 | longm = 31 | longs = 50 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = | website = {{URL|http://sevastopol.gov.ru}} | footnotes = }} '''Sevastopole''' ([[ukraiņu valoda|ukraiņu]] un {{val|ru|Севастополь}}, {{val|crh|Aqyar}}, {{val|gr|Σεβαστούπολη}}, ''Sevastoupoli'') ir [[osta]]s pilsēta, kas izvietojusies [[Melnā jūra|Melnās jūra]]s [[Kalamitas līcis|Kalamitas līča]] krastā [[Krima|Krimas pussalā]]. Starptautiski atzīta [[Ukraina]]s sastāvdaļa, ko [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] laikā 2014. gadā anektēja [[Krievija]] un pasludināja par [[Krievijas administratīvais iedalījums|federālās nozīmes pilsētu]]. Administratīvi Sevastopolei pakļauta [[Inkermana]]s pilsēta. == Vēsture == [[Attēls:Chersonesos ruins.jpg|200px|left|thumb|Hersonesas drupas ar Sv. Volodimira pareizticīgo baznīcu pie mūsdienu Sevastopoles]] Sākot no 7. gadsimta p.m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] kolonisti Krimas pussalas dienvidu krastā pie tagadējās Sevastopoles izveidoja Hersonesas koloniju. 63. gadā p.m.ē. Krima kļuva atkarīga no [[Romas impērija]]s. Lai arī 7. gadsimta beigās Krimu iekaroja [[hazāri]], [[Hersonesa]]s pilsēta palika [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] pakļautībā. 988. gadā Kijivas rūsu lielkņazs [[Volodimirs Svjatoslavičs]] ieņēma Hersonēsu ({{val|ru|Корсунь}}) un pieprasīja par sievu Bizantijas princesi Annu, pretējā gadījumā draudot uzbrukt [[Konstantinopole]]i. Bizantieši piekrita, ja kņazs Volodimirs kristītos, kas arī tika izdarīts Hersonēsas baznīcā, ko uzskata par sākumu [[Kijivas Krievzeme]]s pārejai [[kristīgā ticība|kristīgajā ticībā]]. Kad 1239. gadā [[Batuhans]] iekaroja Krimas ziemeļu daļu, tagadējās Sevastopoles teritorija ietilpa kristiešu [[Teodoras valsts]] sastāvā. 1475. gadā to pakļāva [[Osmaņu impērija]]s vasaļvalsts [[Krimas haniste]]. 1774. gadā [[Krievijas Impērija]] piespieda Osmaņu impēriju atteikties no Krimas hanistes, kas nokļuva Krievijas Impērijas atkarībā. 1783. gada 19. aprīlī Krievijas Impērija anektēja Krimu un inkorporēja to impērijas sastāvā. Krimas tatāru ostu Ahtjaru (''Aqyar'' — "Baltais krasts") pārdēvēja par Sevastopoli (no {{val|el| Σεβαστός πόλη}} — "Godājamā pilsēta"). Pēc ķeizarienes Katrīnas II nāves viņas dēls Pāvils I lika cietoksnim atgriezt seno nosaukumu, bet ķeizars Nikolajs I to 1826. gadā atkal lika to pārdēvēt par Sevastopoli. 1853.—1856. gadā Sevastopoles apkārtnē notika galvenās [[Krimas karš|Krimas kara]] kaujas, pēc kurām krievu armija bija spiesta atstāt pilsētu un nogremdēt kara kuģus, lai tie nenokļūtu pretinieku rokās. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākumā Krimā nodibināja Taurijas padomju republiku, 1918.-1920. gadā vara atradās vācu okupācijas iestāžu, vēlāk [[Deņikins|Deņikina]] un [[Pēteris Vrangelis|Vrangeļa]] valdību rokās. Pēc uzvaras [[Perekopa-Čongaras operācija|Perekopa kaujā]] 1920. gada novembrī [[Sarkanā armija]] iekaroja Sevastopoli. No 1921. gada 18. oktobra Sevastopole ietilpa Krimas APSR [[Krievijas PFSR]] sastāvā. Otrā pasaules kara laikā Sevastopoles aizstāvji apmēram 250 dienas pretojās vācu karaspēka [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|aplenkumam]] 1941.-1942. gadā. Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves jaunā PSRS valdība 1954. gada 19. februārī nolēma nodot Krimas apgabalu un Sevastopoli Ukrainas PSR pakļautībā, atzīmējot 300 gadus kopš 1654. gada [[Krievijas cariste]]s sadarbības līguma ar ukraiņu kazakiem [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadībā. Tomēr Sevastopole kā padomju flotes militārā bāze bija "slēgtā pilsēta", kas reāli pakļāvās PSRS Aizsardzības ministrijai. 1991. gadā Sevastopole nokļuva Ukrainas Republikas pārvaldībā, kas tai piešķīra īpašu statusu ārpus Krimas Autonomās Republikas. 1997. gadā Ukraina un Krievija parakstīja Draudzības, Sadarbības un Partnerības līgumu, kura vienojās par bijušas PSRS Melnās jūras flotes sadalīšanu un Sevastopoles kara bāzes un Sevastopoles rajona nodošanu [[Krievijas Federācija]]s pārvaldībā. Pēc promaskaviskā prezidenta [[Viktors Janukovičs|Janukoviča]] nākšanas pie varas 2010. gada aprīlī Ukrainas parlaments pagarināja Sevastopoles kara bāzes teritorijas iznomāšanu Krievijai līdz 2042. gadam. [[Attēls:Putin with Vladimir Konstantinov, Sergey Aksyonov and Alexey Chaly 4.jpeg|thumb|270px|left|V. Putins Maskavas Kremlī paraksta līgumu ar Krimas Autonomās Republikas valdības un Sevastopoles pašvaldības vadītājiem par Krimas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā (2014. gada 18. marts)]] Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] sacelšanās un Ukrainas valdības nomaiņas 2014. gada 23. februārī Sevastopolē notika pret jauno Kijivas valdību vērsts mītiņš "pret fašismu", kurā par jauno pilsētas mēru tika pasludināts uzņēmējs Aleksejs Čalijs (''Чалый''). 24. februārī Sevastopoles pilsētas padomes ārkārtas sesijā viņu ievēlēja par izpildkomitejas vadītāju, kaut arī iepriekšējais pilsētas mērs Vladimirs Jacuba formāli turpināja atrasties savā amatā. 26. februārī A. Čalijs deklarēja, ka Sevastopole nepakļausies Ukrainas valdības rīkojumiem. 28. februārī karavīri bez pazīšanās zīmēm ieņēma valdības ēkas, kas iezīmēja [[Krimas krīze (2014)|Krimas krīze]]s sākumu. Starptautisko situāciju saasināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēršanās pie Krievijas Valsts domes 1. martā ar lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Krimas teritorijā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-ludz-parlamenta-atlauju-karaspeka-ievesanai-krima.d?id=44262239 Putins lūdz parlamenta atļauju karaspēka ievešanai Krimā] DELFI, 2014. gada 1. martā</ref> Ukrainas armijas kara bāzē tika izsludināta pilna kaujas gatavība. 16. martā Krievijas karaspēka klātbūtnē Sevastopolē notika referendums, kurā pēc balsu skaitīšanas komisijas ziņām par "atkalapvienošanos ar Krieviju" nobalsoja 96,59% referenduma dalībnieku.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/krimas-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-97-balsotaju.d?id=44307013 Krimas pievienošanu Krievijai atbalstījuši 97% balsotāju], DELFI, 2014. gada 17. martā</ref> 18. martā Maskavas Kremlī A. Čalijs kopā ar Krimas premjerministru S. Aksjonovu un parlamenta spīkeru V. Konstantinovu parakstīja līgumu par Krimas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-paraksta-vienosanos-par-krimas-uznemsanu-krievijas-sastava.d?id=44312805 Putins paraksta vienošanos par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā], DELFI, 2014. gada 18. martā</ref> Ukrainas valdība referendumu pasludināja par neleģitīmu. == Skatīt arī == * [[Krimas karš]] * [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukrainas administratīvais iedalījums}} {{Krievijas administratīvais iedalījums}} {{Dienvidu federālais apgabals}} {{Ukrainas varoņpilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krimas pilsētas]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas federālās nozīmes pilsētas]] [[Kategorija:Sevastopole]] [[Kategorija:Ukrainas pilsētas]] [[Kategorija:PSRS kara flotes bāzes]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] a0pa3uj25od7h92fjlmeqyb2apmfc25 0 4977 4466197 4451550 2026-05-10T15:30:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466197 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Lielupes upi|Lielupe (nozīmju atdalīšana)|Lielupe}} {{Upes infokaste | nosaukums = Lielupe | attēls = Lielupe river at Jelgava by Igors Jefimovs.jpg | paraksts = Lielupe un tās atteka [[Driksa]] pie [[Jelgava]]s | karte = Latvijas upe Lielupe karte.png | kartes_paraksts = [[Mūsa]], [[Mēmele]], Lielupe un [[Babītes ezers]]. | kartes_izmērs = | garums = 119 | baseins = 17 600 | baseins_latvijā = 8800 | kritums = 10.8 | gada_notece = 3,54 | caurtece = 106 | izteka = pie Bauskas | satekupes = [[Mūsa]], [[Mēmele]] | ieteka = [[Rīgas līcis]], [[Daugava]] (caur Buļļupi) | tek_caur = {{LAT}} | baseina_valstis = {{LAT}}<br />{{LTU}} | pietekas = [[Svēte (upe)|Svēte]], [[Iecava (upe)|Iecava]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=24 | sāk_plat_s=10 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=9 | sāk_gar_s=25 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=0 | iet_plat_s=34 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=55 | iet_gar_s=57 | iet_gar_EW=E }} '''Lielupe''' ir lielākā [[Zemgale]]s upe, caurteces ziņā otra lielākā [[Latvija]]s upe<ref name="upes">{{tīmekļa atsauce |title=Lielupes lielbaseins |url=http://www.upes.lv/informacija/lielupes-baseins/ |website=upes.lv |accessdate={{dat|2024|8|18||bez}}}}</ref> (aiz [[Daugava]]s). Upes dziļums augštecē ir apmēram 1 m, lejpus [[Jelgava]]s — 8—12 m, lejtecē — 15—20 m. Lielupe ir tikai 119 km gara, toties tai ir 250 pietekas.<ref name="upes" /> Jelgavas pilsētas teritorijā tās atteka [[Driksa]] iekļauj [[Pilssala|Pilssalu]]. Krasti daudzviet aizauguši. Lielupei ir ļoti mazs kritums — 10,8 m (0,1 m/km), it sevišķi lejtecē, kur tā kļūst daudz platāka un dziļāka. Vidējais caurplūdums grīvā ir 106 m³/s (maksimālais 1380 m³/s, minimālais 10,6 m³/s). == Upes raksturojums == Lielupe sākas pie [[Bauska]]s, satekot [[Mēmele (upe)|Mēmelei]] un [[Mūsa]]i, bet ietek [[Baltijas jūra]]s Rīgas līcī [[Jūrmala]]s pilsētas austrumu malā. No Bauskas līdz [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pilskalnam]] Lielupe plūst pa senleju, kas veidojusies [[dolomīts|dolomītos]]. Ūdenstūristiem Lielupe būs interesantāka augšdaļas posmā, kur krasti stāvāki un pie mazāka ūdens jūtamas krāces (kādus 27 km garš posms no [[Bauska]]s līdz [[Emburga (Salgales pagasts)|Emburgai]]). Lejpus Mežotnes ieleja paplašinās, upe lēni plūst pa plašu ieleju [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenumā]] un [[Piejūras zemiene|Piejūras zemienē]]. Pavasarī, veidojoties ledus sastrēgumiem, Lielupe agrāk mēdza iziet no krastiem, applūdinot lauksaimniecības zemes. Intensīvu nokrišņu dēļ plūdi bija iespējami arī vasarā. Tie radīja lielus zaudējumus zemnieku saimniecībām. Lai samazinātu plūdu apmērus, daudzviet gar Lielupi un tās pietekām tika izveidoti aizsargdambji. == Lielākās pietekas == === Kreisā krasta pietekas === * [[Kaucīte]], * [[Īslīce (upe)|Īslīce]], * [[Svitene (upe)|Svitene]], * [[Sesava (Lielupes pieteka)|Sesava]], * [[Vircava (upe)|Vircava]], * [[Platone (upe)|Platone]], * [[Svēte (upe)|Svēte]]. === Labā krasta pietekas === * [[Garoze (upe)|Garoze]], * [[Iecava (upe)|Iecava]], * [[Spuņņupe]] (agrāk savienoja ar [[Babītes ezers|Babītes ezeru]]). == Upju transports == [[Attēls:Lielupes ieteka jūrā.jpg|thumb|250px|Lielupes ieteka jūrā]] Lielupes dziļums uz leju no Jelgavas ir no 5 līdz 15 m. Tas paver iespēju kuģu transportam no [[Rīga]]s un [[Jūrmala]]s līdz Jelgavai, kas bija galvenais smago kravu transporta veids līdz pat [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīgas—Jelgavas dzelzceļa]] izbūvei 19. gadsimta beigās. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā pa upi notika intensīva [[barža|baržu]] satiksme no mālu ieguves karjeriem Lielupes un [[Iecava (upe)|Iecava]] krastos uz ķieģeļu fabrikām Lielupes krastos un Rīgā. Mūsdienās upes izmantošanu kuģniecībā, jahtu tūrismā un sportā traucē smilts saneši, kas intensīvi uzkrājas Lielupes grīvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/riga-attista-jahtu-ostas-jurmala-neiztiritas-lielupes-del-paliek-bez-turistiem.a462550/|title=Rīga attīsta jahtu ostas; Jūrmala neiztīrītās Lielupes dēļ paliek bez tūristiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Lielupes baseina karte ap 1630.jpg|thumb|250px|Lielupes baseina karte [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā (ap 1630).]] Pirmo reizi vēsturiskajos tekstos Lielupe pieminēta [[Indriķa hronika]]s XXIII nodaļā sakarā ar 1219. gadā notikušo [[zemgaļi|zemgaļu]] vecākā [[Viestards|Viestarda]] uzbrukumu [[Mežotne]]s pilskalnam. Hronikas vecākajā variantā (t.s. Zamoisku kodeksā) upe, pa kuru krustneši devās palīgā mežotniešiem, tika dēvēta par ''Missa''. 15.—17. gadsimtos Indriķa hronikas norakstos šīs upes nosaukums bija kļuvis par ''Mussa'', tāpēc tulkotāji J. G. Arnts un A. Hanzens nešaubījās, ka apraksts attiecas uz Lielupi, jo pēdējā rodas, [[Mūsa]]i saplūstot ar [[Mēmele|Mēmeli]]. Lielupes vāciskais nosaukums ''Semgaller-Aa'' bija vēlākajos gadsimtos radies upes platākās daļas nosaukums lejpus no [[Bauska]]s pils, kura vietā latvieši lietoja mūsdienu nosaukumu "Lielupe".{{nepieciešama atsauce}} Pēc Indriķa hronikas senākā varianta atklāšanas 19. gadsimta vidū, kur ''Mussa'' vietā bija ''Missa'', daļa autoru (''Pabst 1867; Arndt 1874'') par šo upi sāka uzlūkot nevis Lielupi, bet [[Misa (upe)|Misu]]. Vēlāk rūpīga hidronīmu analīze neradīja šaubas, ka hronikā ir domāta Lielupe, ko augšgalā [[lietuvieši]] (seno zemgaļu ietekmē) vēl arvien sauca par Mūšu.<ref>[http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&pg=PA108&lpg=PA108&dq=Sagera+bielenstein&source=bl&ots=d2M6Z-J7NL&sig=xzddmOWLMgqgJ1xl2NwJ59uusBE&hl=lv&ei=br5UTeH0DsSDOrvn0KQF&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=1&ved=0CBcQ6AEwAA#v=onepage&q&f=false Bielenstein A Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13.Jahchundert. SPb., 1892. 548 S. — 103—104 lpp.]{{Novecojusi saite}}</ref> Savukārt 1254. gada [[Upmales dalīšanas līgums|Upmales dalīšanas līgumā]] Lielupe saukta par ''aque, que dicitur Semegallera'' — upi, ko sauc par ''Semegallera'' — no {{val|de|Semigaller Aa}}.{{nepieciešama atsauce}} No teksta noprotams, ka arī [[Mūsa]]s upi toreiz dēvēja šajā pašā vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/publikacijas/akadeemiskie_raksti/altements.001.htm |title=Altements, A. Zemgales novadu sadalīšana 1254. gadā. Senatne un Māksla. 1936. Nr.2, 165.—168.lpp. |access-date={{dat|2012|07|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070717232043/http://www.historia.lv/publikacijas/akadeemiskie_raksti/altements.001.htm |archivedate={{dat|2007|07|17||bez}} }}</ref> 1413. gadā [[Žilbērs de Lanuā]], ceļodams uz [[Rīga|Rīgu]] cauri [[Kurzeme]]i, sauca Lielupi par ''Camegalzaru'' (no {{val|de|Semigaller Aa}}): "divas jūdzes atstatumā no Rīgas es cēlos pāri platai upei, ko sauc par ''Tzamegaelzara'', un nonācu Rīgā."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |title=Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse). |access-date={{dat|2014|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131109042845/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |archivedate={{dat|2013|11|09||bez}} }}</ref> Līdz pat 1697. gadam Lielupe ietecēja [[Daugava|Daugavā]], bet kādas stipras vētras laikā Lielupe pie tagadējās [[Bolderāja]]s pārrāva kāpas un pa tagad aizsērējušo [[Ziemeļupe]]s līča turpinājumu ietecēja tieši Rīgas līcī.{{nepieciešama atsauce}} 1755. gadā Lielupe izlauzās uz jūru tagadējā ietekas vietā. Senākā Lielupes lejas daļa līdz tās agrākajai ietekai Daugavā tiek saukta par [[Buļļupe|Buļļupi]], kas, iespējams, ir viens no Lielupes lejteces senajiem nosaukumiem.{{nepieciešama atsauce}} <gallery> Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg|Lielupe pie [[Bornsminde]]s (ap 1900) Mežotnes pilskalns 1901.jpg|Lielupe pie Mežotnes pilskalna (pa 1900) Lielupes pasažieru kuģis Mitau.jpg|Lielupes pasažieru kuģis ''Mitau'' (20. gadsimta sākums) Lielupe pie Valgundes.jpg|Lielupes pasažieru kuģītis pie [[Valgundes pagasts|Valgundes muižas]] (20. gadsimta sākums) </gallery> == Zivis == Lielupē mīt [[plauži]], [[līdakas]], [[raudas]], [[asaris|asari]], [[zandarti]], [[līņi]], [[salates]], [[vimbas]], [[zuši]], [[vēdzeles]], [[sams|sami]].<ref>[https://www.tvnet.lv/5177025/pusaudzis-lielupe-noker-milzu-samu Pusaudzim no Šveices Lielupē milzu loms — 12,7 kilogramus smags sams.]</ref> Sevišķi liela [[makšķernieks|makšķernieku]] rosība vērojama pavasarī vimbu laikā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.copeslapa.lv/udns/lielupe.htm Lielupes apraksts]{{Novecojusi saite}} {{Rīgas līča piekrastes upes}} {{Lielupes pietekas|nocat=true}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas upes]] [[Kategorija:Lielupes baseina upes]] [[Kategorija:Lielupe]] [[Kategorija:Rīgas upes]] [[Kategorija:Jelgavas upes]] [[Kategorija:Jūrmalas upes]] [[Kategorija:Bauskas novada upes]] [[Kategorija:Jelgavas novada upes]] [[Kategorija:Mārupes novada upes]] [[Kategorija:Cenu pagasts]] 46uy9qbmoj1biwivvw6re3oc8uj0g0h 0 5340 4466434 4423515 2026-05-10T22:39:40Z ~2026-28268-80 145188 Skaits Baltijas valstīs pēc iedzīvotājiem 4466434 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|jūrmala (nozīmju atdalīšana)|jūrmala}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jūrmala | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/2 |caption_align = center |image1 = Jomas Street Flowers, Jurmala, Latvia.jpg |caption1 = [[Jomas iela (Jūrmala)|Jomas iela]] |image2 = Emilija Racene Former Establishment, Jurmala, Latvia.jpg |caption2 = Emīlijas Rācenes peldu iestāde |image3 = Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā 5.jpg |caption3 = Raiņa un Aspazijas vasarnīca |image4 = Dzintari Park Watch Tower.jpg |caption4 = Dzintaru mežaparks |image5 = Ķemeru kūrorts.jpg |caption5 = [[Ķemeru viesnīca]] |image6 = Dubulti railway station (08.09.2022).01.jpg |caption6 = [[Dubulti (stacija)|Dubultu dzelzceļa stacija]] |image7 = Kemeri Udenstornis 12-09-2021.jpg |caption7 = Ķemeru ūdenstornis }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Jurmala.svg | flag_link = Jūrmalas karogs | image_shield = Coat_of_Arms_of_Jūrmala.svg | shield_link = Jūrmalas ģerbonis | image_blank_emblem = Logo of Jurmala.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 58 | lats = 05 | latNS = N | longd = 23 | longm = 46 | longs = 13 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1959]]. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = [[Rīgas Jūrmala]], {{val|de|Riga-Strand}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Jānis Lediņš]] | area_total_km2 = 100 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 49325 | population_as_of = 2019 | population_rank = 5 | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-20(08-17) | website = [http://www.jurmala.lv/ www.jurmala.lv] | footnotes = | official_name = Jūrmalas valstspilsēta }} '''Jūrmala''' ir [[Latvija]]s [[valstspilsēta]] un lielākā [[kūrortpilsēta]],<ref>[http://www.jurmala.lv/lv/home/iedzivotajiem/kultura/default.aspx Informācija Jūrmalas mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080407095624/http://www.jurmala.lv/lv/home/iedzivotajiem/kultura/default.aspx |date={{dat|2008|04|07||bez}} }} - 1783. gadā Sloka un tās apkārtējā teritorija tika atdalīta no [[Kurzemes hercogiste]]s un pievienota [[Krievijas Impērija]]i kā [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] sastāvdaļa.</ref> apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no [[Rīga]]s. Pilsētas platība ir 100 km². Jūrmala 24 km garumā stiepjas gar [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] un [[Lielupe|Lielupi]]. 2024. gadā Jūrmalā bija 52 154 iedzīvotāji, kas tādējādi to padara par [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|5. lielāko apdzīvoto vietu]] Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref>un 12. vietu Baltijas valstīs pēc iedzīvotāju skaita. Pilsēta tradicionāli sastāv no atsevišķām daļām (uzskaitītas virzienā no rietumiem uz austrumiem): [[Ķemeri]], [[Jaunķemeri]], [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]], [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]], [[Vaivari]], [[Asari (Jūrmala)|Asari]], [[Valteri]], [[Melluži]], [[Pumpuri]], [[Jaundubulti]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]], [[Majori]], [[Dzintari]], [[Bulduri]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]] un [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]. Peldvietas un dziednīcas Jūrmalā sāka iekārtot [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē. [[Krievijas Impērija]]s laikā Ķemeri, Kauguri, Melluži, Dubulti, Majori, Dzintari un Bulduri izveidojās par atsevišķiem populāriem kūrortiem, kurus pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas apvienoja [[Rīgas Jūrmala]]s, Slokas un Ķemeru pilsētās. Tagadējās robežas Jūrmala ieguva pēc Otrā pasaules kara, kad kļuva par vienu no populārākajām kūrortpilsētām [[Padomju Savienība|PSRS]]. Mūsdienās Jūrmala ir ne tikai kūrortpilsēta, bet arī prestižs dzīvojamais rajons Rīgā un citur strādājošajiem. == Vēsture == {{pamatraksts|Jūrmalas vēsture}} [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s saimnieciskā uzplaukuma periodā [[hercogs Jēkabs]] vēlējās izveidot ar [[Rīga|Rīgu]] konkurējošu eksporta ostu Slokā, kur tika izveidotas stikla fabrikas un vara ceplis. Viņš pavēlēja izbūvēt [[kanāls|kanālu]], kas savienotu [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] ostu pie Lielupes ar Baltijas jūru pa tagadējo [[Vecslocene]]s upīti un [[Slokas ezers|Slokas ezeru]], tādējādi nodrošinot kuģu ceļu no [[Jelgava]]s līdz jūrai. Dažādu iemeslu dēļ tas netika paveikts. Hercogs [[Pēteris Bīrons]] Krievijas ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] politiskā spiediena ietekmē bija spiests piekrist virzīt visu hercogistes ārējo tirdzniecību caur Rīgu un 1783. gada 10. maijā apstiprināja [[Slokas apgabals|Slokas novada]] (tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijas) atdalīšanu no Kurzemes un Zemgales hercogistes un pievienošanu [[Rīgas vietniecība]]i. Slokai 1785. gadā piešķīra miesta, bet 1878. gadā — pilsētas tiesības. Slokas attīstību veicināja 1896. gadā uzceltā papīrfabrika, kura darbojās līdz 20. gadsimta 90. gadiem. [[Attēls:Majoru pludmale.jpg|thumb|280px|left|Majoru pludmale 20. gadsimta sākumā]] Pirmās peldu vietas sāka veidoties Dubultos. Saistībā ar [[Ķemeri|Ķemeros]] atrastajām ārstniecisko dūņu un [[minerālūdens]] atradnēm 1838. gadā tur tika izveidots kūrorts, kurā ārstējās pacienti no visas [[Krievijas Impērija]]s. {{dat|1920|3|2}} Latvijas valdība no esošajiem peldu miestiem izveidoja [[Rīgas Jūrmala]]s pilsētu. 1946. gada sākumā Latvijas PSR valdība Rīgas Jūrmalu iekļāva Rīgas sastāvā kā atsevišķu rajonu, kuram 1949. gadā pievienoja Priedaini, bet {{dat|1959|11|11}} apvienoja Rīgas pilsētas Rīgas Jūrmalas rajonu ar Slokas un Ķemeru pilsētām, izveidojot Jūrmalas pilsētu. == Pašvaldība == Jūrmalas pašvaldība ir [[Jūrmalas pilsētas dome]]. === Pašvaldības vadītāji === {{main|Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} == Plānošana == Pirmais Jūrmalas pilsētas ģenerālplāns tika izstrādāts 1971. gadā. Tajā centralizēti tika noteikti pilsētas attīstības galvenie parametri, iedzīvotāju skaits, atpūtas iestāžu skaits, rūpniecības produkcijas apjomi. Tika veidotas divas galvenās atpūtas zonas: galvenokārt atpūtniekiem no visas [[Padomju Savienība|PSRS]] paredzētā kūrorta zona [[Ķemeri]]-[[Jaunķemeri]] un rīdzinieku masveidīgas atpūtas zona [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Vaivari]]. Tomēr vēlāk sanatorijas un atpūtas nami vasarniekiem no PSRS republikām tika būvēti visās Jūrmalas daļās. Starp šīm zonām attīstīja galveno Jūrmalas daudzstāvu ēku dzīvojamo rajonu [[Kauguri (Jūrmala)|Kaugurus]]. Rūpniecības zonas bija paredzēts izveidot Dubultos, Slokā, un Kūdrā. Pēc neatkarības atjaunošanas Jūrmala bija pirmā republikas pilsēta, kas izstrādāja savu Attīstības plānu 1995—2007. Par Jūrmalas attīstības mērķi pasludināja veidot cilvēkiem draudzīgu pilsētu, kura labvēlīga iedzīvotāju veselībai un līdzsvarotai demogrāfiskai attīstībai. Par perspektīvo iedzīvotāju skaitu noteica 61 tūkstoti, tomēr iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 56 tūkstošiem. Plānam piecas reizes veica grozījumus un 2007. gadā to pagarināja līdz 2009. gadam. Pēc tam izstrādāja šādas attīstības programmas: Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģiju 2007.—2018. gadam; Jūrmalas pilsētas sporta un aktīvās atpūtas stratēģiju 2008.—2020. gadam; Jūrmalas pilsētas kultūrvides stratēģiju 2008.—2020. gadam; Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepciju 2009.—2018. gadam; Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programmu 2006.—2011. gadam; Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija 2010—2030.<ref name="grupa93.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grupa93.lv/jurmala/Jurmala-galiga-red-2/01_paskaidrojuma_raksts/1_ievads_visparigs_raksturojums.pdf |title=JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS turpmākajiem 12 gadiem. 2012. gads |access-date={{dat|2013|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160624132930/http://www.grupa93.lv/jurmala/Jurmala-galiga-red-2/01_paskaidrojuma_raksts/1_ievads_visparigs_raksturojums.pdf }}</ref> == Tūrisms == 1940. gadā atpūtnieku skaits Rīgas Jūrmalā bija apmēram 50 000, bet pēc Otrā pasaules kara tas strauji palielinājās un 1980. gados Jūrmalas viesu kopskaits, summējot tūristus un īslaicīgos atpūtniekus, vasaras sezonā atsevišķās dienās sasniedza pat 260 000. Pēc 1986. gada sākās Jūrmalas masu tūrisma lejupslīde, kas turpinājās līdz pat 21. gadsimta sākumam, kad tūrisma plūsmas atkal pamazām pieauga, sasniedzot 124 638 viesu. 2016. gadā Jūrmalas naktsmītnēs nakšņoja jau 171 366 tūristu. Kopumā 2016. gada tūristu ģeogrāfiskā segmentācija izskatījās šādi: Latvija — 33%, [[Krievija]] — 21 %, [[Igaunija]] — 11%, [[Lietuva]] — 10%, [[Somija]] — 4%, [[Baltkrievija]] — 3%, [[Vācija]] — 3%, [[Uzbekistāna]] — 2%, [[Zviedrija]] — 2%, [[Ukraina]] — 2%, [[Norvēģija]] — 1%. Vidējais uzturēšanas ilgums Jūrmalas naktsmītnēs ir 3,2 diennaktis. Visilgāk 2016. gadā Jūrmalas naktsmītnēs uzturējās tūristi no Baltkrievijas (13 diennaktis), Izraēlas (6 diennaktis), Vācijas (4 diennaktis), Latvijas (4 diennaktis), Kazahstānas (4 diennaktis), Azerbaidžānas (3 diennaktis), Ukrainas (3 diennaktis), ASV (3 diennaktis). Statistikas dati apkopoti no 50 Jūrmalas tūristu mītnēm ar kopējo vietu skaitu 6 725. Vislielākais noslogojums šajā laika periodā bija kūrorta rehabilitācijas centros 59%, kūrortviesnīcās 45%, apartamentu viesnīcās 26% un viesnīcās 24%. 2016. gadā par iebraukšanas caurlaidēm bija iekasēti 2,1 miljoni [[EUR]]. == Pludmale == Jūrmalas 24 km garo [[liedags|liedagu]] veido smalkas baltas [[kvarcs|kvarca]] [[smiltis]], ko gadu tūkstošos sanesusi piekrastes straume. Vētru laikā krastā tiek izskaloti dzintara gabaliņi un daudz gliemežvāku. Janvāra beigās — februāra sākumā Rīgas līcis parasti aizsalst, bet pludmalē reizēm veidojas milzīgi ledus krāvumi (torosi). Rīgas līča vidējais dziļums ir 26 m, dziļākā vieta — 60 m. Piekrastē ūdens ir sekls, tāpēc šeit var atpūsties ar bērniem. Līča gultni klāj galvenokārt smiltis. Pūšot stipram rietumu vējam, tas piekrastē atnes siltu ūdeni. Ūdens sāļums līcī ir divreiz mazāks nekā Baltijas jūrā. Piekrastes kāpa, kas atdala 60 m garo pludmali no mežu joslas, stiepjas paralēli krastam, paceļoties līdz 17 m virs jūras līmeņa un tā aizsargājot kūrortu no vējiem. Jūrmalas pilsētā ir 11 peldvietas — Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Kauguri un Jaunķemeri. Majoru un Bulduru peldvietas laika posmā no 1998. gada vairākkārt ir ieguvušas starptautisko [[Zilais karogs|Zilā karoga godalgu]] kā apliecinājumu pludmales drošībai un ūdens kvalitātei, kura tiek pārbaudīta katru nedēļu. (2019. gadā Jūrmala no šīs programmas izstājās ekonomijas dēļ.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/646678-ko-slepj-jurmalas-pasvaldiba-kur-pazuda-zilais-karogs-un-kapec-neviens-par-to-neruna|title="Ko slēpj Jūrmalas pašvaldība?" Kur pazuda Zilais karogs - un kāpēc neviens par to nerunā|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-25|date=2025-03-25|language=lv}}</ref> Šeit var iznomāt ūdens velosipēdus un atpūsties pludmales kafejnīcā. Dubultos notiek sporta sacensības. [[Pumpuri|Pumpuros]] var iziet apmācību [[kaitsērfings|kaitsērfingā]] un [[vindsērfings|vindsērfingā]]. == Kultūrvēsturiskie pieminekļi == ''Skatīt arī:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jūrmalā]] 2007. gadā Jūrmalā bija 558 kultūras pieminekļi, tai skaitā 11 pilsētbūvniecības, 408 arhitektūras, 133 mākslas, 5 vēstures un 1 arheoloģijas piemineklis ([[Babītes pilskalns]]). Kā pilsētbūvniecības pieminekļi ir reģistrēti:<ref>[http://www.rpr.gov.lv/uploads/filedir/Attistibas%20programmas/Pilsetu/Jurmala/Jurmalas%20turisma%20strategija.pdf?PHPSESSID=412e9c3be39fafed46c557ba6e0a3e62 JŪRMALAS PILSĒTAS TŪRISMA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2007.-2018. GADAM]{{Novecojusi saite}}</ref> * Ķemeru kūrorts ar [[Ķemeru viesnīca|Ķemeru viesnīcu]]; * [[Kaugurciems|Kauguru zvejniekciems]]; * [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] vēsturiskais centrs; * Vaivaru — Asaru — Mellužu vasarnīcu kvartāli; * Vaivaru — Asaru — Mellužu — Pumpuru — Jaundubultu vasarnīcu rajoni; * Dubultu — Majoru — Dzintaru — Bulduru — Lielupes vasarnīcu rajoni; * Majoru — Dzintaru vasarnīcu kvartāli; * Dzintaru — Bulduru vasarnīcu kvartāli; * Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcu rajons; * [[Stirnurags]]; * [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] vasarnīcu rajons. Jūrmalas pilsētas domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa ir sagatavojusi astoņus pilsētas vēsturiskā centra apskates maršrutus, kuros atrodas daudzi kultūras tūrisma objekti. === Jūrmalas arhitektūra === [[Attēls:Restaurant Lido. S. Antonov 001.jpg|thumb|270px|Restorāns "Lido" <br>(arhitekts [[Sergejs Antonovs]], 1931).]] Rīgas Jūrmalas 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses būvniecības spilgtākā iezīme ir koka ēku ievērojamais pārsvars pār cita veida apbūvi. Koks ir estētiski pievilcīgs un piemērots būvmateriāls sezonas rakstura mītnēm. Jūrmalas arhitektūru raksturo krāšņi kokgriezuma dekori ēku fasādēs un jumtu apdarē. Harmoniski sadzīvo gan klasicisma, gan historisma, gan jūgendstila un [[Romantisms|nacionālā romantisma]], gan arī funkcionālisma iezīmes. Arhitektūras pieminekļu sarakstā iekļautas 414 ēkas, bet vēsturisko apbūvi veido vairāk nekā 4000 ēkas. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === 1935. gadā visu triju vēlāk Jūrmalā apvienoto pilsētu ([[Rīgas Jūrmala]]s, [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] un [[Ķemeri|Ķemeru]]) iedzīvotāju kopīgais skaits bija 13,7 tūkstoši ([[latvieši]] — 86,9%), bet pēc kara tas strauji pieauga un pēc apvienošanas 1959. gadā Jūrmalā dzīvoja 38 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju. Galvenokārt [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguru]] un [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] daudzstāvu dzīvojamo māju kvartālu celtniecības rezultātā 1970. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 53,8 tūkstošus, bet 1979. gadā 61 tūkstoti. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iedzīvotāju skaits zemās dzimstības un emigrācijas dēļ atkal samazinājās un 1998. gadā pilsētā dzīvoja 59 tūkstoši, bet 2011. gadā — 56 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju. {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |cols = 4 |percentages = pagr |break = jā | graph-pos = bottom |footnote = Avoti:Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.<br>PMLP Iedzīvotāju reģistrs: Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās |1897|2114 |1925|10786 |1935|13663 |1943|12653 |1959|37954 |1970|53833 |1979|60943 |1989|60600 |1991|61041 |1997|58977 |2000|55718 |2011|56060 |2014|57385 |2016|56749 |2019|57792 |2020|58117 |2021|58334 }} === Etniskais sastāvs un valstiskā piederība === {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jūrmalā 2024. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031 Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā – Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 26. maijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 26942 : Latvieši : green | slice 2 = 16700 : Krievi : red | slice 3 = 1780 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 1669 : Ukraiņi : orange | slice 5 = 778 : Poļi : aqua | slice 6 = 434 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 392 : Ebreji : white | slice 8 = 257 : Romi (čigāni) : pink | slice 9 = 41 : Igauņi : brown | slice 10 = 3161 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 52154 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 51,7% | style="text-align:center;" | 26 942 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 32,0% | style="text-align:center;" | 16 700 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,5% | style="text-align:center;" | 1780 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 3,2% | style="text-align:center;" | 1669 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,5% | style="text-align:center;" | 778 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,8% | style="text-align:center;" | 434 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,8% | style="text-align:center;" | 392 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,5% | style="text-align:center;" | 257 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 41 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 6,0% | style="text-align:center;" | 3161 |} Pateicoties naturalizācijai un augstākai dzimstībai, Latvijas pilsoņu skaits kopš 2012. gada Jūrmalā ir palielinājies. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 39 722 Latvijas pilsoņi (79,2% no kopējā skaita), 8731 [[Latvijas nepilsoņi]] (17,4%) un 1200 Krievijas Federācijas pilsoņi (2,4%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 43 895 Latvijas pilsoņi (84,5%), 5959 Latvijas nepilsoņi (11,5%) un 1218 Krievijas pilsoņi (2,3%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>39 722</small><br />(79,2%) | <small>40 414</small><br /> | <small>40 090</small><br /> | <small>39 960</small><br /> | <small>39 825</small><br /> | <small>39 495</small><br /> | <small>40 199</small><br /> | <small>40 559</small><br /> | <small>41 021</small><br /> | <small>41 271</small><br /> | <small>41 713</small><br /> | <small>42 003</small><br /> | <small>42 951</small><br /> | <small>43 895</small><br />(84,5%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>8 731</small><br />(17,4%) | <small>8 637</small><br /> | <small>8 130</small><br /> | <small>7 795</small><br /> | <small>7 440</small><br /> | <small>7 159</small><br /> | <small>7 039</small><br /> | <small>6 826</small><br /> | <small>6 669</small><br /> | <small>6 506</small><br /> | <small>6 300</small><br /> | <small>6 107</small><br /> | <small>6 031</small><br /> | <small>5 959</small><br />(11,5%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>1200</small><br />(2,4%) | <small>1199</small><br /> | <small>1289</small><br /> | <small>1616</small><br /> | <small>1646</small><br /> | <small>1695</small><br /> | <small>1686</small><br /> | <small>1672</small><br /> | <small>1672</small><br /> | <small>1718</small><br /> | <small>1729</small><br /> | <small>1318</small><br /> | <small>1288</small><br /> | <small>1218</small><br />(2,3%) | | |} === Izglītība === 2017./2018. mācību gadā Jūrmalā bija 12 pirmsskolas, 3 sākumskolas, 5 pamatskolas, 7 vidusskolas, 8 interešu izglītības iestādes, 1 speciālās izglītības iestāde, 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kā arī [[Bulduru Dārzkopības vidusskola]], [[Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledža]], [[Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža|LU P. Stradiņa medicīnas koledža]] un [[Latvijas Kristīgā akadēmija]]. === Cilvēki === Jūrmalā dzimuši: * [[Kaspars Biezbārdis]] (1806—1886), skolotājs un [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] sabiedriskais darbinieks; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942), mākslinieks; * [[Heinrihs Skuja]] (1892—1972), biologs, kas atklājis un aprakstījis vairāk kā 700 jaunu [[aļģes|aļģu]] sugu; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960), rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks; * [[Konstantīns Čakste]] (1901—1945), pretestības kustības dalībnieks, [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs; * [[Valija Veščunas-Jansone]] (1902—1990), [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībniece; * [[Viktors Mellenbergs]] (1905—2001), [[Rīgas Jūrmala]]s pilsētas arhitekts; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984), operdziedātājs; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998), dramaturgs; * [[Uldis Zemzaris]] (1928), gleznotājs un rakstnieks; * [[Eduards Pāvuls]] (1929—2006), aktieris; * [[Andris Kolbergs]] (1938), rakstnieks un scenārists; * [[Mihails Zadornovs]] (1948—2017), rakstnieks satīriķis; * [[Kārlis Leiškalns]] (1951), politiķis; * [[Aleksandrs Kaleri]] (1956), kosmonauts; *[[Ojārs Kehris]] (1956), ekonomists un politiķis; * [[Andris Ameriks]] (1961), politiķis; * [[Eigino Oškalns]] (1930—2009), pirmais latviešu pirotehniķis, kino darbinieks; * [[Raimonda Vazdika]] (1962), aktrise * [[Artis Pabriks]] (1966), politiķis; * [[Kaspars Tīmanis]] (1972), mūziķis; * [[Edgars Rinkēvičs]] (1973), politiķis; * [[Ilze Jaunalksne]] (1976), žurnāliste; * [[Arvīds Reķis]] (1979), hokejists; * [[Vestards Šimkus]] (1984), pianists; *[[ansis]] (1987), hiphopa mūziķis un mūzikas producents; * [[Roberts Bukarts]] (1990), hokejists. * [[Rihards Bukarts]] (1995), hokejists. * [[Artūrs Žagars]] (2000), basketbolists. * [[Reinis Sējāns]] (1984), mūziķis. * [[Amanda Aizpuriete]] (1956—2023), latviešu dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja. == Literatūra == # De Baltische Riviera: deel 2 / Jan Kaptein. - In: Het Baltische Gebied 2009; 1. - p. 4-23. (nīderlandiešu valodā) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.jurmala.lv www.jurmala.lv] * [https://web.archive.org/web/20100110083129/http://jurmalaguide.lv/ www.jurmalaguide.lv] * [http://www.jurmala.lv/page/1623 Teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem 2.redakcija] {{dead link}} * [https://web.archive.org/web/20160913170512/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/jurmala/panorama-of-jurmala/ Īpašā vebkameras panorāma Jūrmalā (WebCam)], balticlivecam.com {{Jūrmalas pilsētas daļas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas pilsētas}} {{Lrj}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūrmala| ]] [[Kategorija:Eiropas kūrortpilsētas]] sd9t4sd7gwxjtdvn9af05fi6o5b6fji 0 5849 4466580 4401303 2026-05-11T11:00:43Z ~2026-28451-54 145215 kakas 4466580 wikitext text/x-wiki {{Planētas infokaste | bgcolour = #FFC8A0 | name = Jupiters | symbol = [[Attēls:Jupiter symbol (bold).svg|20px|alt=♃|Jupitera astronomiskais simbols]] | image = [[Attēls:Jupiter and its shrunken Great Red Spot.jpg|240px|]] | caption = [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmiskā teleskopa]] attēls ar Jupiteru 2014. gada aprīlī | orbit_ref =<ref name=horizons>{{Tīmekļa atsauce | last = Yeomans | first = Donald K. | date = 2006-07-13 | url = http://ssd.jpl.nasa.gov/?horizons | title = HORIZONS System | publisher = NASA JPL | accessdate = 2007-08-08}}</ref> | epoch = [[J2000]] | aphelion = 816 520 800 km (5,458104 AU) | perihelion = 740 573 600 km (4,950429 AU) | semimajor = 778 547 200 km (5,204267 AU) | eccentricity = 0,048775 | inclination = 1,305°<br />6,09° (attiecībā pret Saules ekvatoru) | asc_node = 100,492° | arg_peri = 275,066° | mean_anomaly = 18,818° | period = 4331,572 dienas<br />11,85920 gadi | synodic_period = 398,88 dienas<ref name="fact">{{Tīmekļa atsauce|url = http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/jupiterfact.html|title = Jupiter Fact Sheet|publisher = NASA|last = Williams|first = Dr. David R.|accessdate = 2007-08-08|date = November 16, 2004|archiveurl = https://www.webcitation.org/62D9vKbZz?url=http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/jupiterfact.html|archivedate = 2011-10-05}}</ref> | avg_speed = 13,07 km/s<ref name="fact"/> | satellites = [[Jupitera pavadoņi|97]]<ref>[[https://ssd.jpl.nasa.gov/sats/discovery.html Satellites of Jupiter: 97]]</ref> | physical_characteristics = yes | flattening = 0,06487 ± 0.00015 | equatorial_radius = 71,492 ± 4 km<ref name=Seidelmann2007>{{Laikraksta atsauce | last= Seidelmann| first= P. Kenneth | coauthors= Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al. | title= Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006 | journal= Celestial Mechanics and Dynamical Astronomy | volume=90 | pages=155–180 | year=2007 | doi=10.1007/s10569-007-9072-y | url=http://adsabs.harvard.edu/doi/10.1007/s10569-007-9072-y | accessdate=2007-08-28| issn = 0923-2958}}</ref><ref name=1bar>Attiecināms uz līmeni, kad atmosfēras spiediens ir 1 bārs</ref> <br />11,209 no Zemes rādiusa | polar_radius = 66,854 ± 10&nbsp;km<ref name=Seidelmann2007/><ref name=1bar/> <br />10,517 no Zemes polārā rādiusa | surface_area = 6,21796{{E|10}}&nbsp;km²<ref name=1bar/><ref name="nasafact">{{Tīmekļa atsauce |url=http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Jupiter&Display=Facts |title=NASA: Solar System Exploration: Planets: Jupiter: Facts & Figures |access-date={{dat|2009|02|02||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131225084108/http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Jupiter&Display=Facts }}</ref><br />121,9 no Zemes virsmas | volume = 1,43128{{E|15}}&nbsp;km³<ref name="fact"/><ref name=1bar/> <br />1321,3 no Zemes tilpuma | mass = 1,8986{{E|27}}&nbsp;kg<ref name="fact"/> <br />317.8 no Zemes masas | density = 1,326 g/cm³<ref name="fact"/><ref name=1bar/> | surface_grav = 24,79 [[paātrinājums|m/s²]]<ref name="fact"/><ref name=1bar/><br />2,528 g | escape_velocity = 59,5 km/s<ref name="fact"/><ref name=1bar/> | sidereal_day = 9,925 h<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Seidelmann, P. K.; Abalakin, V. K.; Bursa, M.; Davies, M. E.; de Burgh, C.; Lieske, J. H.; Oberst, J.; Simon, J. L.; Standish, E. M.; Stooke, P.; Thomas, P. C. | year = 2001 | url = http://www.hnsky.org/iau-iag.htm | title = Report of the IAU/IAG Working Group on Cartographic Coordinates and Rotational Elements of the Planets and Satellites: 2000 | publisher = HNSKY Planetarium Program | accessdate = 2007-02-02 | archive-date = 2011-08-10 | archive-url = https://www.webcitation.org/60qCIcHwA?url=http://www.hnsky.org/iau-iag.htm }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/60qCIcHwA?url=http://www.hnsky.org/iau-iag.htm |date=2011-08-10 }}</ref> | rot_velocity = 12,6 km/s<br />45 300 km/h | axial_tilt = 3,13°<ref name="fact"/> | right_asc_north_pole = 268,057°<br />17 h 52 min 14 s<ref name=Seidelmann2007/> | declination = 64,496°<ref name=Seidelmann2007/> | albedo = 0,343 ([[saites albedo|saite]])<br />0.52 ([[ģeometriskais albedo|ģeom.]])<ref name="fact"/> | magnitude = no -1,6 līdz -2,94<ref name="fact"/> | angular_size = 29,8" — 50,1"<ref name="fact"/> | adjectives = Jovian | temperatures = yes | temp_name1 = 1 bāra līmenī | min_temp_1 = | mean_temp_1 = 165 [[kelvins|K]]<ref name="fact"/> | max_temp_1 = | temp_name2 = 0,1 bārs | min_temp_2 = | mean_temp_2 = 112 K<ref name="fact"/> | max_temp = | atmosphere = yes | atmosphere_ref =<ref name="fact"/> | surface_pressure = 20 200 [[paskāls|kPa]]<ref>{{Laikraksta atsauce | author=Anonymous | title=Probe Nephelometer | journal=Galileo Messenger | publisher=NASA/JPL | month=March | year=1983 | issue=6 | url=http://www2.jpl.nasa.gov/galileo/messenger/oldmess/2Probe.html | accessdate=2007-02-12 | archive-date=2009-07-19 | archive-url=https://web.archive.org/web/20090719111109/http://www2.jpl.nasa.gov/galileo/messenger/oldmess/2Probe.html }}</ref> | scale_height = 27 km | atmosphere_composition = <table> <tr><td> 89.8 ± 2.0%</td><td>[[ūdeņradis]] (H₂) </td></tr><tr><td> 10.2 ± 2.0%</td><td>[[hēlijs]] </td></tr><tr><td> ~0.3%</td><td>[[metāns]] </td></tr><tr><td> ~0.026%</td><td>[[amonjaks]] </td></tr><tr><td> ~0.003%</td><td>[[ūdeņraža deiterīds]] (HD) </td></tr><tr><td> 0.0006%</td><td>[[etāns]] </td></tr><tr><td> 0.0004%</td><td>[[ūdens]] </td></tr><tr><td> '''Ledus''':</td><td> </td></tr><tr><td> </td><td>[[amonjaks]] </td></tr><tr><td> </td><td>[[ūdens]] </td></tr><tr><td> </td><td>[[amonija hidrogēnsulfīds]] (NH₄SH) </td></tr></table> }} '''Jupiters''' ir lielākā [[planēta]] Saules sistēmā un tipiska [[gāzu planēta]], kura sastāvā dominē [[ūdeņradis]] un [[hēlijs]].<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Jupiter-planet|title=Jupiter|work=britannica.com|publisher=Encyclopædia Britannica|first=Tobias|last=Chant Owen|accessdate=14 July 2019}}</ref><ref name="utoday">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.universetoday.com/14469/jupiter/|title=The Planet Jupiter|work=universetoday.com|publisher=Universe Today|first=Matt|last=Williams|date=25 August 2015|accessdate=14 July 2019}}</ref> Tā ir piektā planēta no [[Saule]]s, atrodas aiz [[Marss (planēta)|Marsa]] orbītas un kakas arī iezīmē pāreju no iekšējām [[Zemes grupas planētas|Zemes grupas planētām]] uz ārējām milzu planētām. Jupiters ir spilgti redzams ar [[neapbruņota acs|neapbruņotu aci]]<ref name="britannica"/> un pazīstams jau [[Senā Grieķija|seno grieķu]] un [[Senā Roma|romiešu]] astronomiskajās tradīcijās, kur tas tika saistīts ar augstākā dieva tēlu ([[Zevs|Zevu]] un [[Jupiters (mitoloģija)|Jupiteru]]).<ref name="britannica"/> Planētas atmosfēru raksturo joslveida mākoņu struktūras, ļoti spēcīgi vēji, virpuļvētras un ilgdzīvojoši cikloni, no kuriem slavenākais ir [[Lielais Sarkanais plankums]] — milzīga vētra, kas tiek novērota vismaz kopš 17. gadsimta. Jupiters ir arī planēta ar visplašāko pavadoņu sistēmu Saules sistēmā; tajā ietilpst vairāki desmiti pavadoņu, tostarp četri Galileja pavadoņi — [[Jo (pavadonis)|Jo]], [[Eiropa (pavadonis)|Eiropa]], [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēds]] un [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]], kas ir vieni no nozīmīgākajiem planētu pavadoņiem astronomijā. [[Saules sistēma|Saules sistēmā]] Jupiters ieņem centrālu dinamisku lomu. Savas milzīgās masas dēļ tā [[gravitācija]] būtiski ietekmē citu planētu, [[asteroīds|asteroīdu]] un [[komēta|komētu]] kustību. Jupiters veido [[asteroīdu josla]]s rezonanses, tostarp [[Kirkvuda spraugas]], uztur [[trojieši|trojiešu]] asteroīdu grupas savā orbītā un ilgtermiņā ietekmē mazo ķermeņu trajektorijas. Šo ietekmi iespējams interpretēt gan kā daļēju “aizsargu” iekšējām planētām, novirzot vai uztverot daļu potenciāli bīstamu objektu, gan arī kā faktoru, kas atsevišķus ķermeņus var ievirzīt iekšējā Saules sistēmā. Jupiters riņķo ap Sauli vidēji 5,20 [[astronomiskā vienība|astronomisko vienību]] (aptuveni 778 miljonu kilometru) attālumā, un tā orbītas periods ir 11,86 Zemes gadi. Planētas masa ir ap 1,9{{E|27}} kg jeb ~318 Zemes masas, kas pārsniedz visu pārējo Saules sistēmas planētu kopējo masu vairāk nekā divas reizes. Ekvatoriālais rādiuss ir {{nobr|71 492}} km, bet vidējais rādiuss ir ap {{nobr|69 900}} km, savukārt vidējais blīvums (~1,33 g/cm³) ir salīdzinoši zems, kas atbilst pārsvarā gāzveida sastāvam. Jupiters rotē ļoti ātri — ap 9,9 stundām vienai rotācijai —, tādēļ planēta pie poliem ir izteikti saplacināta. Šo īpašību kopums nosaka Jupitera dominējošo lomu Saules sistēmā — gan kā fiziski lielākajam objektam pēc Saules, gan kā galvenajam gravitācijas “enkuram” ārējo planētu reģionā un vienam no svarīgākajiem faktoriem Saules sistēmas ilgtermiņa dinamiskajā stabilitātē. == Atklāšana un novērojumu vēsture == {{pamatraksts|Jupiters (mitoloģija)}} Jupiters ir viens no spožākajiem debess ķermeņiem nakts debesīs, tādēļ tas bija pazīstams jau senajām [[civilizācija|civilizācijām]] ilgi pirms [[teleskops|teleskopu]] izgudrošanas. [[Babilonija|Babilonieši]] sistemātiski novēroja Jupitera kustību jau 2. gadu tūkstotī p.m.ē., identificējot planētu ar augstāko dievu [[Marduks|Marduku]] un uzskatot to par [[Babilona]]s pilsētas patrona zvaigzni. Saglabājušās [[ķīļu raksts|ķīļu rakstu]] māla plāksnītes liecina, ka babilonieši rūpīgi sekoja Jupitera kustībai pa [[zodiaks|zodiaku]] un izmantoja pat sarežģītas aritmētiskas un ģeometriskas metodes, lai aprēķinātu tā trajektoriju un periodiskumu, kam bija nozīme gan kalendārajā sistēmā, gan astroloģiskajos pareģojumos. [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] Jupiters tika saistīts ar dievu [[Zevs|Zevu]] (bieži dēvēts arī par ''Phaethon'' vai ''Phaenon''), savukārt [[Senā Roma|romiešu]] tradīcijā — ar dievu [[Jupiters (mitoloģija)|Jupiteru]], no kura cēlies arī planētas mūsdienu nosaukums. Grieķu un romiešu pasaulē Jupitera lēnā kustība caur zodiaka zvaigznājiem tika izmantota kā būtisks atskaites punkts [[kosmoloģija|kosmoloģiskajos]] priekšstatos un laika skaitīšanā, un planēta ieņēma īpašu vietu “klasisko” planētu hierarhijā. Būtisks pavērsiens Jupitera izpētē notika 17. gadsimta sākumā, kad [[Galileo Galilejs]] 1610. gada janvārī, izmantojot teleskopu, atklāja četrus spožus pavadoņus — [[Jo (pavadonis)|Jo]], [[Eiropa (pavadonis)|Eiropu]], [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēdu]] un [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]], kas mūsdienās pazīstami kā [[Galileja pavadoņi]]. Pēc vairāku nakšu sistemātiskiem novērojumiem Galilejs secināja, ka šie objekti riņķo ap Jupiteru, un savus rezultātus publicēja darbā ''[[Sidereus Nuncius]]'' (1610). Šis atklājums sniedza tiešus empīriskus pierādījumus tam, ka ne visi debess ķermeņi riņķo ap Zemi, un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem argumentiem [[heliocentrisms|heliocentriskās]] Saules sistēmas modeļa labā, vienlaikus apliecinot teleskopa nozīmi kā jauna zinātniska instrumenta. Turpmākajos gadsimtos arvien jaudīgāki teleskopi ļāva detalizētāk pētīt Jupitera joslveida atmosfēras struktūru, noteikt planētas rotācijas periodu, izsekot pavadoņu orbītām un novērot ilgstošus atmosfēras veidojumus, tostarp [[Lielais Sarkanais plankums|Lielo Sarkano plankumu]]. Tika atklāti arī desmitiem mazāku pavadoņu un precizēti Jupitera orbītas parametri. 20. gadsimtā Jupitera novērojumi paplašinājās ārpus redzamās gaismas diapazona. Radio, infrasarkanie, ultravioletie un rentgenstaru novērojumi atklāja planētas spēcīgo [[magnētiskais lauks|magnētisko lauku]], radiācijas joslas un polārblāzmas. Nozīmīgu ieguldījumu šajos pētījumos sniedza gan zemes radioteleskopi, gan kosmiskās observatorijas, tostarp [[Habla kosmiskais teleskops]]. Īpaši strauju progresu nodrošināja kosmiskās misijas. No 1970. gadiem Jupitera sistēmu pētīja vai šķērsoja ''[[Pioneer 10]]'' un ''[[Pioneer 11]]'', ''[[Voyager 1]]'' un ''[[Voyager 2]]'', ''[[Ulysses (kosmiskā zonde)|Ulysses]]'', ''[[Cassini]]'' un ''[[New Horizons]]'', izmantojot planētu gan kā tiešu zinātnisku mērķi, gan kā gravitācijas palīglidojuma objektu. Pirmā ilgstošā orbītmisija bija ''[[Galileo (starpplanētu zonde)|Galileo]]'' (1995–2003), kas sniedza detalizētu informāciju par Jupitera atmosfēru, gravitācijas un magnētisko lauku, kā arī pavadoņu sistēmu. Misijas laikā planētas atmosfērā tika ielaista arī zonde. Kopš 2016. gada Jupitera orbītā darbojas NASA misija ''[[Juno (starpplanētu zonde)|Juno]]'', kas, izmantojot augstas precizitātes gravitācijas mērījumus, mikroviļņu radiometriju un daudzviļņu novērojumus, sniedz trīsdimensiju skatījumu uz planētas iekšējo uzbūvi, atmosfēras dinamiku, jostu sistēmu un polārajiem cikloniem. Mūsdienās Jupiters ir viens no visintensīvāk pētītajiem Saules sistēmas objektiem. To regulāri novēro ar lielajiem Zemes teleskopiem, [[orbitālā observatorija|kosmiskajām observatorijām]] un orbitālajām zondēm, apvienojot [[fotometrija|fotometriju]], [[spektroskopija|spektroskopiju]] un augstas izšķirtspējas attēlošanu. Šie novērojumi ne tikai padziļina izpratni par pašu Jupiteru un tā pavadoņiem, bet arī kalpo kā būtisks salīdzināšanas etalons [[gāzu planēta|gāzu planētu]] un tā saukto [[karstie jupiteri|karsto jupiteru]] pētījumos ārpus Saules sistēmas. == Vispārīga informācija == [[Attēls:Jupiter, Earth size comparison.jpg|thumbnail|left|upright=1.0|Aptuvens Zemes izmēru salīdzinājums ar Jupiteru, un tā [[Lielais Sarkanais plankums|Lielo sarkano plankumu]]]] Jupiters parasti ir ceturtais spožākais objekts pie debesīm (aiz [[Saule]]s, [[Mēness]] un [[Venera (planēta)|Veneras]]), lai gan dažkārt [[Marss (planēta)|Marss]] var pārspēt Jupiteru spožumā, kas gan notiek tikai [[opozīcija]]s laikā. Jupiters ir 2,5 reizes masīvāks par visām pārējām Saules sistēmas planētām kopā ņemot, tā masa ir tik liela, ka [[baricentrs]] starp Sauli un Jupiteru atrodas virs Saules virsmas (1,068 Saules rādiusi no Saules centra). Tā [[masa]] ir 318 reizes lielāka par [[Zeme]]s masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks, un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko [[planēta|planētu]] [[saules sistēma|Saules sistēmā]]. Ja Jupiters būtu vēl aptuveni 10 reizes lielāks, tad tā dzīļu [[temperatūra]] būtu piemērota kodolsintēzes procesiem. Diezgan dabiski, ka Jupitera lielā [[gravitācija]] ir lielā mērā ietekmējusi Saules sistēmas izveides procesus: lielākajai daļai planētu [[orbīta]]s atrodas tuvāk Jupitera [[orbitālā plakne|orbitālajai plaknei]] nekā Saules [[ekvatoriālā plakne|ekvatoriālajai plaknei]] ([[Merkurs (planēta)|Merkurs]] ir vienīgā planēta, kuras orbitālā nobīde ir tuvāk Saules ekvatoram), lielākā daļa no [[īsā perioda komēta|īsā perioda komētām]] pieder pie Jupitera grupas (pateicoties gan Jupitera masai, gan [[orbitālais ātrums|orbitālajam ātrumam]]), [[Kirkvuda sprauga]] [[asteroīdu josla|asteroīdu joslā]] ir radusies, pateicoties pamatā Jupiteram, un pat uzskata, ka Jupiters izraisījis agrīno [[asteroīds|asteroīdu]] triecienus iekšējā Saules sistēmā pirms aptuveni 3,8—4 miljardiem gadu. ==Atmosfēra un iekšējā uzbūve== Jupitera virsmas temperatūra ir ap −130&nbsp;°C (140 K). Jupiteram ir spēcīgs [[magnētiskais lauks]]. Ārējā gāzveida atmosfēra sastāda 2% no Jupitera rādiusa, satur 77% [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un 20% [[hēlijs|hēlija]], pārējais ir [[amonjaks]] un [[metāns]]. Dziļāk viela kļūst blīvāka, zināmā mērā līdzinās šķidrumam (attālumi starp molekulām ir tuvi pašu molekulu izmēriem), bet bez robežvirsmas ar atmosfēru; šī sfēra aizņem 22% no planētas rādiusa, bet apmēram pusi no tā — metalizētā ūdeņraža slānis, kas rada spēcīgo planētas magnētisko lauku. Dzelzs—silikātu kodols aizņem 1/4 daļu no Jupitera rādiusa, tā temperatūra sasniedz 25000 K, [[spiediens]] 5 milj. MPa. Daži speciālisti turpretī uzskata, ka Jupiteram dzelzs—silikātu kodola vispār nav. Jupiters uzskatāms par kaut ko vidēju starp [[Brūnais punduris|pundurzvaigzni]] un Zemes tipa planētām. == Pavadoņi == {{pamatraksts|Jupitera pavadoņi}} Jupiteram 2026. gada sākumā ir zināmi 97 dabiskie pavadoņi.<ref>[[https://sites.google.com/carnegiescience.edu/sheppard/moons/jupitermoons Moons of Jupiter]]</ref> Pirmos četrus [[Jupitera pavadoņi|Jupitera pavadoņus]] atklāja jau 1610. gadā [[Galileo Galilejs]]. Starpplanētu kosmiskās zondes atklāja arī Jupitera gredzenu sistēmu, līdzīgu tai, kāda ir ap [[Saturns (planēta)|Saturnu]], tikai mazāku. Daudzi speciālisti norāda, ka pastāv visai liela iespēja, ka uz atsevišķiem tā pavadoņiem, piemēram, [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]], varētu pastāvēt samērā liels apakšzemes [[okeāns]], kurā teorētiski būtu iespējams meklēt [[ārpuszemes dzīvība]]s pazīmes. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Portāls|Astronomija}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://solarsystem.nasa.gov/planets/jupiter/overview/ ''NASA'' interaktīvā karte un profils] {{en ikona}} * [https://www.nasa.gov/jupiter ''NASA'' ziņu arhīvs] {{en ikona}} {{Astronomija-aizmetnis}} {{Saules sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saules sistēmas planētas]] [[Kategorija:Jupiters (planēta)| ]] 7p92odoejt20pgzimgb27yck0fyl3b7 4466587 4466580 2026-05-11T11:07:29Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-28451-54|~2026-28451-54]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Alvals 4401303 wikitext text/x-wiki {{Planētas infokaste | bgcolour = #FFC8A0 | name = Jupiters | symbol = [[Attēls:Jupiter symbol (bold).svg|20px|alt=♃|Jupitera astronomiskais simbols]] | image = [[Attēls:Jupiter and its shrunken Great Red Spot.jpg|240px|]] | caption = [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmiskā teleskopa]] attēls ar Jupiteru 2014. gada aprīlī | orbit_ref =<ref name=horizons>{{Tīmekļa atsauce | last = Yeomans | first = Donald K. | date = 2006-07-13 | url = http://ssd.jpl.nasa.gov/?horizons | title = HORIZONS System | publisher = NASA JPL | accessdate = 2007-08-08}}</ref> | epoch = [[J2000]] | aphelion = 816 520 800 km (5,458104 AU) | perihelion = 740 573 600 km (4,950429 AU) | semimajor = 778 547 200 km (5,204267 AU) | eccentricity = 0,048775 | inclination = 1,305°<br />6,09° (attiecībā pret Saules ekvatoru) | asc_node = 100,492° | arg_peri = 275,066° | mean_anomaly = 18,818° | period = 4331,572 dienas<br />11,85920 gadi | synodic_period = 398,88 dienas<ref name="fact">{{Tīmekļa atsauce|url = http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/jupiterfact.html|title = Jupiter Fact Sheet|publisher = NASA|last = Williams|first = Dr. David R.|accessdate = 2007-08-08|date = November 16, 2004|archiveurl = https://www.webcitation.org/62D9vKbZz?url=http://nssdc.gsfc.nasa.gov/planetary/factsheet/jupiterfact.html|archivedate = 2011-10-05}}</ref> | avg_speed = 13,07 km/s<ref name="fact"/> | satellites = [[Jupitera pavadoņi|97]]<ref>[[https://ssd.jpl.nasa.gov/sats/discovery.html Satellites of Jupiter: 97]]</ref> | physical_characteristics = yes | flattening = 0,06487 ± 0.00015 | equatorial_radius = 71,492 ± 4 km<ref name=Seidelmann2007>{{Laikraksta atsauce | last= Seidelmann| first= P. Kenneth | coauthors= Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al. | title= Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006 | journal= Celestial Mechanics and Dynamical Astronomy | volume=90 | pages=155–180 | year=2007 | doi=10.1007/s10569-007-9072-y | url=http://adsabs.harvard.edu/doi/10.1007/s10569-007-9072-y | accessdate=2007-08-28| issn = 0923-2958}}</ref><ref name=1bar>Attiecināms uz līmeni, kad atmosfēras spiediens ir 1 bārs</ref> <br />11,209 no Zemes rādiusa | polar_radius = 66,854 ± 10&nbsp;km<ref name=Seidelmann2007/><ref name=1bar/> <br />10,517 no Zemes polārā rādiusa | surface_area = 6,21796{{E|10}}&nbsp;km²<ref name=1bar/><ref name="nasafact">{{Tīmekļa atsauce |url=http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Jupiter&Display=Facts |title=NASA: Solar System Exploration: Planets: Jupiter: Facts & Figures |access-date={{dat|2009|02|02||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131225084108/http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Jupiter&Display=Facts }}</ref><br />121,9 no Zemes virsmas | volume = 1,43128{{E|15}}&nbsp;km³<ref name="fact"/><ref name=1bar/> <br />1321,3 no Zemes tilpuma | mass = 1,8986{{E|27}}&nbsp;kg<ref name="fact"/> <br />317.8 no Zemes masas | density = 1,326 g/cm³<ref name="fact"/><ref name=1bar/> | surface_grav = 24,79 [[paātrinājums|m/s²]]<ref name="fact"/><ref name=1bar/><br />2,528 g | escape_velocity = 59,5 km/s<ref name="fact"/><ref name=1bar/> | sidereal_day = 9,925 h<ref>{{Tīmekļa atsauce | author = Seidelmann, P. K.; Abalakin, V. K.; Bursa, M.; Davies, M. E.; de Burgh, C.; Lieske, J. H.; Oberst, J.; Simon, J. L.; Standish, E. M.; Stooke, P.; Thomas, P. C. | year = 2001 | url = http://www.hnsky.org/iau-iag.htm | title = Report of the IAU/IAG Working Group on Cartographic Coordinates and Rotational Elements of the Planets and Satellites: 2000 | publisher = HNSKY Planetarium Program | accessdate = 2007-02-02 | archive-date = 2011-08-10 | archive-url = https://www.webcitation.org/60qCIcHwA?url=http://www.hnsky.org/iau-iag.htm }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/60qCIcHwA?url=http://www.hnsky.org/iau-iag.htm |date=2011-08-10 }}</ref> | rot_velocity = 12,6 km/s<br />45 300 km/h | axial_tilt = 3,13°<ref name="fact"/> | right_asc_north_pole = 268,057°<br />17 h 52 min 14 s<ref name=Seidelmann2007/> | declination = 64,496°<ref name=Seidelmann2007/> | albedo = 0,343 ([[saites albedo|saite]])<br />0.52 ([[ģeometriskais albedo|ģeom.]])<ref name="fact"/> | magnitude = no -1,6 līdz -2,94<ref name="fact"/> | angular_size = 29,8" — 50,1"<ref name="fact"/> | adjectives = Jovian | temperatures = yes | temp_name1 = 1 bāra līmenī | min_temp_1 = | mean_temp_1 = 165 [[kelvins|K]]<ref name="fact"/> | max_temp_1 = | temp_name2 = 0,1 bārs | min_temp_2 = | mean_temp_2 = 112 K<ref name="fact"/> | max_temp = | atmosphere = yes | atmosphere_ref =<ref name="fact"/> | surface_pressure = 20 200 [[paskāls|kPa]]<ref>{{Laikraksta atsauce | author=Anonymous | title=Probe Nephelometer | journal=Galileo Messenger | publisher=NASA/JPL | month=March | year=1983 | issue=6 | url=http://www2.jpl.nasa.gov/galileo/messenger/oldmess/2Probe.html | accessdate=2007-02-12 | archive-date=2009-07-19 | archive-url=https://web.archive.org/web/20090719111109/http://www2.jpl.nasa.gov/galileo/messenger/oldmess/2Probe.html }}</ref> | scale_height = 27 km | atmosphere_composition = <table> <tr><td> 89.8 ± 2.0%</td><td>[[ūdeņradis]] (H₂) </td></tr><tr><td> 10.2 ± 2.0%</td><td>[[hēlijs]] </td></tr><tr><td> ~0.3%</td><td>[[metāns]] </td></tr><tr><td> ~0.026%</td><td>[[amonjaks]] </td></tr><tr><td> ~0.003%</td><td>[[ūdeņraža deiterīds]] (HD) </td></tr><tr><td> 0.0006%</td><td>[[etāns]] </td></tr><tr><td> 0.0004%</td><td>[[ūdens]] </td></tr><tr><td> '''Ledus''':</td><td> </td></tr><tr><td> </td><td>[[amonjaks]] </td></tr><tr><td> </td><td>[[ūdens]] </td></tr><tr><td> </td><td>[[amonija hidrogēnsulfīds]] (NH₄SH) </td></tr></table> }} '''Jupiters''' ir lielākā [[planēta]] Saules sistēmā un tipiska [[gāzu planēta]], kura sastāvā dominē [[ūdeņradis]] un [[hēlijs]].<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Jupiter-planet|title=Jupiter|work=britannica.com|publisher=Encyclopædia Britannica|first=Tobias|last=Chant Owen|accessdate=14 July 2019}}</ref><ref name="utoday">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.universetoday.com/14469/jupiter/|title=The Planet Jupiter|work=universetoday.com|publisher=Universe Today|first=Matt|last=Williams|date=25 August 2015|accessdate=14 July 2019}}</ref> Tā ir piektā planēta no [[Saule]]s, atrodas aiz [[Marss (planēta)|Marsa]] orbītas un iezīmē pāreju no iekšējām [[Zemes grupas planētas|Zemes grupas planētām]] uz ārējām milzu planētām. Jupiters ir spilgti redzams ar [[neapbruņota acs|neapbruņotu aci]]<ref name="britannica"/> un pazīstams jau [[Senā Grieķija|seno grieķu]] un [[Senā Roma|romiešu]] astronomiskajās tradīcijās, kur tas tika saistīts ar augstākā dieva tēlu ([[Zevs|Zevu]] un [[Jupiters (mitoloģija)|Jupiteru]]).<ref name="britannica"/> Planētas atmosfēru raksturo joslveida mākoņu struktūras, ļoti spēcīgi vēji, virpuļvētras un ilgdzīvojoši cikloni, no kuriem slavenākais ir [[Lielais Sarkanais plankums]] — milzīga vētra, kas tiek novērota vismaz kopš 17. gadsimta. Jupiters ir arī planēta ar visplašāko pavadoņu sistēmu Saules sistēmā; tajā ietilpst vairāki desmiti pavadoņu, tostarp četri Galileja pavadoņi — [[Jo (pavadonis)|Jo]], [[Eiropa (pavadonis)|Eiropa]], [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēds]] un [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]], kas ir vieni no nozīmīgākajiem planētu pavadoņiem astronomijā. [[Saules sistēma|Saules sistēmā]] Jupiters ieņem centrālu dinamisku lomu. Savas milzīgās masas dēļ tā [[gravitācija]] būtiski ietekmē citu planētu, [[asteroīds|asteroīdu]] un [[komēta|komētu]] kustību. Jupiters veido [[asteroīdu josla]]s rezonanses, tostarp [[Kirkvuda spraugas]], uztur [[trojieši|trojiešu]] asteroīdu grupas savā orbītā un ilgtermiņā ietekmē mazo ķermeņu trajektorijas. Šo ietekmi iespējams interpretēt gan kā daļēju “aizsargu” iekšējām planētām, novirzot vai uztverot daļu potenciāli bīstamu objektu, gan arī kā faktoru, kas atsevišķus ķermeņus var ievirzīt iekšējā Saules sistēmā. Jupiters riņķo ap Sauli vidēji 5,20 [[astronomiskā vienība|astronomisko vienību]] (aptuveni 778 miljonu kilometru) attālumā, un tā orbītas periods ir 11,86 Zemes gadi. Planētas masa ir ap 1,9{{E|27}} kg jeb ~318 Zemes masas, kas pārsniedz visu pārējo Saules sistēmas planētu kopējo masu vairāk nekā divas reizes. Ekvatoriālais rādiuss ir {{nobr|71 492}} km, bet vidējais rādiuss ir ap {{nobr|69 900}} km, savukārt vidējais blīvums (~1,33 g/cm³) ir salīdzinoši zems, kas atbilst pārsvarā gāzveida sastāvam. Jupiters rotē ļoti ātri — ap 9,9 stundām vienai rotācijai —, tādēļ planēta pie poliem ir izteikti saplacināta. Šo īpašību kopums nosaka Jupitera dominējošo lomu Saules sistēmā — gan kā fiziski lielākajam objektam pēc Saules, gan kā galvenajam gravitācijas “enkuram” ārējo planētu reģionā un vienam no svarīgākajiem faktoriem Saules sistēmas ilgtermiņa dinamiskajā stabilitātē. == Atklāšana un novērojumu vēsture == {{pamatraksts|Jupiters (mitoloģija)}} Jupiters ir viens no spožākajiem debess ķermeņiem nakts debesīs, tādēļ tas bija pazīstams jau senajām [[civilizācija|civilizācijām]] ilgi pirms [[teleskops|teleskopu]] izgudrošanas. [[Babilonija|Babilonieši]] sistemātiski novēroja Jupitera kustību jau 2. gadu tūkstotī p.m.ē., identificējot planētu ar augstāko dievu [[Marduks|Marduku]] un uzskatot to par [[Babilona]]s pilsētas patrona zvaigzni. Saglabājušās [[ķīļu raksts|ķīļu rakstu]] māla plāksnītes liecina, ka babilonieši rūpīgi sekoja Jupitera kustībai pa [[zodiaks|zodiaku]] un izmantoja pat sarežģītas aritmētiskas un ģeometriskas metodes, lai aprēķinātu tā trajektoriju un periodiskumu, kam bija nozīme gan kalendārajā sistēmā, gan astroloģiskajos pareģojumos. [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] Jupiters tika saistīts ar dievu [[Zevs|Zevu]] (bieži dēvēts arī par ''Phaethon'' vai ''Phaenon''), savukārt [[Senā Roma|romiešu]] tradīcijā — ar dievu [[Jupiters (mitoloģija)|Jupiteru]], no kura cēlies arī planētas mūsdienu nosaukums. Grieķu un romiešu pasaulē Jupitera lēnā kustība caur zodiaka zvaigznājiem tika izmantota kā būtisks atskaites punkts [[kosmoloģija|kosmoloģiskajos]] priekšstatos un laika skaitīšanā, un planēta ieņēma īpašu vietu “klasisko” planētu hierarhijā. Būtisks pavērsiens Jupitera izpētē notika 17. gadsimta sākumā, kad [[Galileo Galilejs]] 1610. gada janvārī, izmantojot teleskopu, atklāja četrus spožus pavadoņus — [[Jo (pavadonis)|Jo]], [[Eiropa (pavadonis)|Eiropu]], [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēdu]] un [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]], kas mūsdienās pazīstami kā [[Galileja pavadoņi]]. Pēc vairāku nakšu sistemātiskiem novērojumiem Galilejs secināja, ka šie objekti riņķo ap Jupiteru, un savus rezultātus publicēja darbā ''[[Sidereus Nuncius]]'' (1610). Šis atklājums sniedza tiešus empīriskus pierādījumus tam, ka ne visi debess ķermeņi riņķo ap Zemi, un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem argumentiem [[heliocentrisms|heliocentriskās]] Saules sistēmas modeļa labā, vienlaikus apliecinot teleskopa nozīmi kā jauna zinātniska instrumenta. Turpmākajos gadsimtos arvien jaudīgāki teleskopi ļāva detalizētāk pētīt Jupitera joslveida atmosfēras struktūru, noteikt planētas rotācijas periodu, izsekot pavadoņu orbītām un novērot ilgstošus atmosfēras veidojumus, tostarp [[Lielais Sarkanais plankums|Lielo Sarkano plankumu]]. Tika atklāti arī desmitiem mazāku pavadoņu un precizēti Jupitera orbītas parametri. 20. gadsimtā Jupitera novērojumi paplašinājās ārpus redzamās gaismas diapazona. Radio, infrasarkanie, ultravioletie un rentgenstaru novērojumi atklāja planētas spēcīgo [[magnētiskais lauks|magnētisko lauku]], radiācijas joslas un polārblāzmas. Nozīmīgu ieguldījumu šajos pētījumos sniedza gan zemes radioteleskopi, gan kosmiskās observatorijas, tostarp [[Habla kosmiskais teleskops]]. Īpaši strauju progresu nodrošināja kosmiskās misijas. No 1970. gadiem Jupitera sistēmu pētīja vai šķērsoja ''[[Pioneer 10]]'' un ''[[Pioneer 11]]'', ''[[Voyager 1]]'' un ''[[Voyager 2]]'', ''[[Ulysses (kosmiskā zonde)|Ulysses]]'', ''[[Cassini]]'' un ''[[New Horizons]]'', izmantojot planētu gan kā tiešu zinātnisku mērķi, gan kā gravitācijas palīglidojuma objektu. Pirmā ilgstošā orbītmisija bija ''[[Galileo (starpplanētu zonde)|Galileo]]'' (1995–2003), kas sniedza detalizētu informāciju par Jupitera atmosfēru, gravitācijas un magnētisko lauku, kā arī pavadoņu sistēmu. Misijas laikā planētas atmosfērā tika ielaista arī zonde. Kopš 2016. gada Jupitera orbītā darbojas NASA misija ''[[Juno (starpplanētu zonde)|Juno]]'', kas, izmantojot augstas precizitātes gravitācijas mērījumus, mikroviļņu radiometriju un daudzviļņu novērojumus, sniedz trīsdimensiju skatījumu uz planētas iekšējo uzbūvi, atmosfēras dinamiku, jostu sistēmu un polārajiem cikloniem. Mūsdienās Jupiters ir viens no visintensīvāk pētītajiem Saules sistēmas objektiem. To regulāri novēro ar lielajiem Zemes teleskopiem, [[orbitālā observatorija|kosmiskajām observatorijām]] un orbitālajām zondēm, apvienojot [[fotometrija|fotometriju]], [[spektroskopija|spektroskopiju]] un augstas izšķirtspējas attēlošanu. Šie novērojumi ne tikai padziļina izpratni par pašu Jupiteru un tā pavadoņiem, bet arī kalpo kā būtisks salīdzināšanas etalons [[gāzu planēta|gāzu planētu]] un tā saukto [[karstie jupiteri|karsto jupiteru]] pētījumos ārpus Saules sistēmas. == Vispārīga informācija == [[Attēls:Jupiter, Earth size comparison.jpg|thumbnail|left|upright=1.0|Aptuvens Zemes izmēru salīdzinājums ar Jupiteru, un tā [[Lielais Sarkanais plankums|Lielo sarkano plankumu]]]] Jupiters parasti ir ceturtais spožākais objekts pie debesīm (aiz [[Saule]]s, [[Mēness]] un [[Venera (planēta)|Veneras]]), lai gan dažkārt [[Marss (planēta)|Marss]] var pārspēt Jupiteru spožumā, kas gan notiek tikai [[opozīcija]]s laikā. Jupiters ir 2,5 reizes masīvāks par visām pārējām Saules sistēmas planētām kopā ņemot, tā masa ir tik liela, ka [[baricentrs]] starp Sauli un Jupiteru atrodas virs Saules virsmas (1,068 Saules rādiusi no Saules centra). Tā [[masa]] ir 318 reizes lielāka par [[Zeme]]s masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks, un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko [[planēta|planētu]] [[saules sistēma|Saules sistēmā]]. Ja Jupiters būtu vēl aptuveni 10 reizes lielāks, tad tā dzīļu [[temperatūra]] būtu piemērota kodolsintēzes procesiem. Diezgan dabiski, ka Jupitera lielā [[gravitācija]] ir lielā mērā ietekmējusi Saules sistēmas izveides procesus: lielākajai daļai planētu [[orbīta]]s atrodas tuvāk Jupitera [[orbitālā plakne|orbitālajai plaknei]] nekā Saules [[ekvatoriālā plakne|ekvatoriālajai plaknei]] ([[Merkurs (planēta)|Merkurs]] ir vienīgā planēta, kuras orbitālā nobīde ir tuvāk Saules ekvatoram), lielākā daļa no [[īsā perioda komēta|īsā perioda komētām]] pieder pie Jupitera grupas (pateicoties gan Jupitera masai, gan [[orbitālais ātrums|orbitālajam ātrumam]]), [[Kirkvuda sprauga]] [[asteroīdu josla|asteroīdu joslā]] ir radusies, pateicoties pamatā Jupiteram, un pat uzskata, ka Jupiters izraisījis agrīno [[asteroīds|asteroīdu]] triecienus iekšējā Saules sistēmā pirms aptuveni 3,8—4 miljardiem gadu. ==Atmosfēra un iekšējā uzbūve== Jupitera virsmas temperatūra ir ap −130&nbsp;°C (140 K). Jupiteram ir spēcīgs [[magnētiskais lauks]]. Ārējā gāzveida atmosfēra sastāda 2% no Jupitera rādiusa, satur 77% [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un 20% [[hēlijs|hēlija]], pārējais ir [[amonjaks]] un [[metāns]]. Dziļāk viela kļūst blīvāka, zināmā mērā līdzinās šķidrumam (attālumi starp molekulām ir tuvi pašu molekulu izmēriem), bet bez robežvirsmas ar atmosfēru; šī sfēra aizņem 22% no planētas rādiusa, bet apmēram pusi no tā — metalizētā ūdeņraža slānis, kas rada spēcīgo planētas magnētisko lauku. Dzelzs—silikātu kodols aizņem 1/4 daļu no Jupitera rādiusa, tā temperatūra sasniedz 25000 K, [[spiediens]] 5 milj. MPa. Daži speciālisti turpretī uzskata, ka Jupiteram dzelzs—silikātu kodola vispār nav. Jupiters uzskatāms par kaut ko vidēju starp [[Brūnais punduris|pundurzvaigzni]] un Zemes tipa planētām. == Pavadoņi == {{pamatraksts|Jupitera pavadoņi}} Jupiteram 2026. gada sākumā ir zināmi 97 dabiskie pavadoņi.<ref>[[https://sites.google.com/carnegiescience.edu/sheppard/moons/jupitermoons Moons of Jupiter]]</ref> Pirmos četrus [[Jupitera pavadoņi|Jupitera pavadoņus]] atklāja jau 1610. gadā [[Galileo Galilejs]]. Starpplanētu kosmiskās zondes atklāja arī Jupitera gredzenu sistēmu, līdzīgu tai, kāda ir ap [[Saturns (planēta)|Saturnu]], tikai mazāku. Daudzi speciālisti norāda, ka pastāv visai liela iespēja, ka uz atsevišķiem tā pavadoņiem, piemēram, [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]], varētu pastāvēt samērā liels apakšzemes [[okeāns]], kurā teorētiski būtu iespējams meklēt [[ārpuszemes dzīvība]]s pazīmes. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Portāls|Astronomija}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://solarsystem.nasa.gov/planets/jupiter/overview/ ''NASA'' interaktīvā karte un profils] {{en ikona}} * [https://www.nasa.gov/jupiter ''NASA'' ziņu arhīvs] {{en ikona}} {{Astronomija-aizmetnis}} {{Saules sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saules sistēmas planētas]] [[Kategorija:Jupiters (planēta)| ]] 77er63dtszpp6z3jqd6rq2cnbgy56mm 4 6091 4466596 4459961 2026-05-11T11:24:22Z Meistars Joda 781 4466596 wikitext text/x-wiki Vikipēdijas '''Balsošanas''' lapa ir vieta, kur Vikipēdijas dalībnieki balso par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, rakstiem, kuri lielā mērā neatbilst Vikipēdijas standartiem, rakstiem svešvalodās, rakstiem, kuriem ir neatbilstošs nosaukums, strīdīgiem stila jautājumiem utt. == Balsošanas noteikumi == Balsošanā var piedalīties [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|jebkurš dalībnieks]], kam Vikipēdijā latviešu valodā piešķirtas [[Vikipēdija:Dalībnieku tiesības#Automātiskie pārbaudītāji|pašpārbaudītā]] tiesības. Balsošana nav obligāta, taču vēlama. Dalībnieki savu balsi var mainīt līdz balsojuma beigu termiņam. Ja balsojuma lapā nav norādīta konkrēta [[laika josla]], par balsojuma beigu termiņu tiek pieņemts tā brīža vietējais [[Latvija]]s laiks. Balsojumā pieņemto lēmumu izpilda Vikipēdijas [[Vikipēdija:Administrācija|administratori]]. Šie balsošanas nosacījumi nav galīgi, tātad pēc pamatota ierosinājuma tos var mainīt vai papildināt. === Balsošanas termiņš === Balsojumam jānotiek vismaz diennakti, bet ieteicams — 1 vai 2 nedēļas no balsojuma izveidošanas brīža. Lapā jānorāda balsojuma sākuma un beigu termiņu, vēlams arī laiku. Pēc balsošanas termiņa beigām balsojuma lapas augšpusē jāpievieno paziņojuma veidne "<nowiki>{{Balsojums beidzies}}</nowiki>", lai informētu dalībniekus, ka balsojumā piedalīties vai mainīt savu balsi vairs nevar. === Balsojuma izveidošana === Balsojumu šajā lapā var izveidot jebkurš dalībnieks. == Formāts un formulējums == ''Piemērs'' Sākotnēji slēptā sadaļa: <pre><!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} ---- = Balsojums = --></pre> '''<nowiki><span style="font-size:125%;">Šeit balsotājiem uzdod precīzu un skaidru jautājumu par to, ko vēlas noskaidrot.</span></nowiki>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Dalībnieks1|Dalībnieks1]] <small><- šeit raksta to dalībnieku, kurš izveidoja balsojuma lapu.</small> * Sākuma termiņš: 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 22.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2016. gada 12. jūlijs, plkst. 22.00 (EEST) {{big|<nowiki>== Balsošana ==</nowiki>}} {{par}}: # [[Dalībnieks1]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks4]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks5]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{pret}}: # [[Dalībnieks2]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks3]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{atturos}}: # [[Dalībnieks9]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{big|<nowiki>== Skatīt arī ==</nowiki>}} * [[Diskusija:Kaut kas]] {{big|<nowiki>== Komentāri ==</nowiki>}} Galīgi nepamatots ierosinājums. —[[Dalībnieks7]] 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) ''Piemēra beigas'' == Šobrīd aktuālā balsošana == ''Pašlaik nav neviena aktuāla balsojuma'' <!-- [[Vikipēdija:Balsošana/Par valstīm personu infokastēs|Par valstīm personu infokastēs]] --> == Noslēgusies balsošana == {| class="wikitable" |- ! Balsojums !! Sākās !! Beidzās !! Lēmums |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par valstīm personu infokastēs|Par valstīm personu infokastēs]] |{{dat|2026|4|27|SK}} || {{dat|2026|5|11|SK}}||Dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti, kā pirmo rādot vēsturisko valsti. Karogus rādīt sākumā, pie pirmā nosaukuma (mazākās administratīvās vienības). Nosacījumi attiecināmi uz visiem laikiem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem|Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem]] |{{dat|2026|4|10|SK}} || {{dat|2026|4|24|SK}}||Zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus nenorādīt |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991|Par dzimšanas vietas norādīšanu]] |{{dat|2026|1|20|SK}} || {{dat|2026|2|9|SK}}||Personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991 kā dzimšanas vietu norādīt Latviju |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'']] |{{dat|2025|5|19|SK}} || {{dat|2025|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2025'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|1|30|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Kikos}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Gada labākais jaunais dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|2|8|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu|Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu]] |{{dat|2024|6|21|SK}} || {{dat|2024|7|7|SK}}||Kopienas vārdā balsot par kustības hartas apstiprināšanu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2024|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2024'']] |{{dat|2024|5|26|SK}} || {{dat|2024|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2024'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Gada labākais jaunais dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2023|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2023'']] |{{dat|2023|4|21|SK}} || {{dat|2023|5|25|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2023'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|Gada labākais jaunais dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|2|4|SK}} || {{dat|2023|2|14|SK}}|| Par 2022. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Eremu1}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"]] |{{dat|2023|1|20|SK}} || {{dat|2023|2|3|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|1|14|SK}} || {{dat|2023|1|30|SK}}|| Par 2022. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Bendžamins}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2022'']] |{{dat|2022|7|29|SK}} || {{dat|2022|8|10|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2022'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Feens|Feenu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2021. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Otovi}} un {{u|ZANDMANIS}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Par 2021. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību|Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Izteikt kopienas atbalstu iniciatīvai. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|Gada labākais jaunais dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|14|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Kasparoviča}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"]] |{{dat|2020|4|29|SK}} || {{dat|2020|5|13|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par karodziņiem infokastēs|Par karodziņiem infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai vai valstij likt valsts karoga ikonu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par vietu norādīšanu infokastēs|Par vietu norādīšanu infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai norādīt suverēno valsti. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"]] |{{dat|2020|2|3|SK}} || {{dat|2020|2|17|SK}}||Dalībnieku aktivitātes trūkuma dēļ jautājums palika neizlemts. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|Gada labākais jaunais dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|9|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|1|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2020'']] |{{dat|2019|12|2|SK}} || {{dat|2019|12|14|SK}}|| Uz ''Wikimedia Summit 2020'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2019'']] |{{dat|2019|7|9|SK}} || {{dat|2019|7|18|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2019'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Biafra}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/WMF valdes vēlēšanas 2019|WMF valdes vēlēšanas 2019]] |{{dat|2019|5|20|SK}} || {{dat|2019|5|30|SK}}||WMF valdes locekļa kandidāti (prioritāte): Nataliia Tymkiv (1), Yuri Astrakhan (yurik) (2), Shani Evenstein (3), Richard Knipel (4), Douglas Scott (4) |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"]] |{{dat|2019|3|16|SK}} || {{dat|2019|3|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|5|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|Gada labākais jaunais dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|13|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2019|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2019'']] |{{dat|2018|12|3|SK}} || {{dat|2018|12|15|SK}}||Uz ''Wikimedia Summit 2019'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem Northern Europe Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''Northern Europe Meeting 2018'']] |{{dat|2018|8|03|SK}} || {{dat|2018|8|17|SK}}||Uz ''Northern Europe Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}, {{u|Turaids|Turaidu}}, {{u|Edgars2007|Edgaru2007}}, {{u|GreenZeb}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2018'']] |{{dat|2018|7|26|SK}} || {{dat|2018|8|5|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|5|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Zuiks}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|Gada labākais jaunais dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|13|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem WMCON 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''WMCON 2018'']] |{{dat|2017|12|30|SK}} || {{dat|2018|1|13|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi CEE Meeting 2017|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2017'']] |{{dat|2017|5|30|SK}} || {{dat|2017|6|11|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2017'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|20|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Gada labākais jaunais dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|27|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Ludis21345}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par otru Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par otru Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2017|1|3|SK}} || {{dat|2017|1|17|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā otru kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2016|12|19|SK}} || {{dat|2017|1|2|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|GreenZeb}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|Par jaunu birokrātu]] |{{dat|2016|6|5|SK}} || {{dat|2016|6|19|SK}}||Par birokrātiem iecelt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|ScAvenger}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|21|SK}}||Par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|11|SK}}||Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju atzīts {{u|Kokomokoz}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par pagaidu bota statusa ieviešanu|Par pagaidu bota statusa ieviešanu]] |{{dat|2015|11|27|SK}} || {{dat|2015|12|11|SK}}||Ieviest pagaidu bota statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis]] |{{dat|2015|5|16|SK}} || {{dat|2015|5|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dažādiem labojumiem|Par dažādiem labojumiem]] |{{dat|2015|4|1|SK}} || {{dat|2015|4|3|SK}}||Ieviest visus piedāvātos labojumus |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji]] |{{dat|2015|3|10|SK}} || {{dat|2015|3|17|SK}}||Skatīt balsojuma lapu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas maratona tēma|Vikipēdijas maratona tēma]] |{{dat|2015|3|8|SK}} || {{dat|2015|3|9|SK}}||Par Vikipēdijas speciāli vērtējamo tēmu Vikipēdijas maratona ietvaros tika izvēlētas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju]] |{{dat|2015|1|10|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Lietotājs:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Lietotājs:MC2013|MC2013]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2015|1|2|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana|Pēdējo izmaiņu patrulēšana]] |{{dat|2014|8|14|SK}} || {{dat|2014|9|4|SK}}|| Pieslēgt patrulēšanu pēdējo izmaiņu lapā, izveidot atsevišķa lietotāju grupu "patrulētāji/patrollers", "uzticamo lietotāju" grupu 'autopatrolled', grupas ļaut piešķirt un noņemt administratoriem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2014|1|18|SK}} || {{dat|2014|2|1|SK}}||Par 2013. gada vērtīgakajiem latviešu valodas Vikipēdijas lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti divi lietotāji: [[Lietotājs:Ingii|Ingii]] un [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzrunas forma|Lietotāju uzrunas forma]] |{{dat|2013|11|27|SK}} || {{dat|2013|12|11|SK}}||Vikipēdijas lietotājus uzrunāt ar "Tu" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem]] | {{dat|2013|8|28|SK}} || {{dat|2013|9|11|SK}} || Atņemt tiesības neaktīviem administratoriem |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Administratoru pārvēlēšana|Administratoru pārvēlēšana]] | {{dat|2013|8|13|SK}} || {{dat|2013|8|27|SK}} || Administratoriem nenoteikt darbības termiņu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] | {{dat|2013|8|7|SK}} || {{dat|2013|8|21|SK}} || Ieviest nozīmīguma kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)|Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)]] | {{dat|2013|4|22|SK}} || {{dat|2013|5|5|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem|Par baznīcu nosaukumiem]] | {{dat|2013|3|25|SK}} || {{dat|2013|4|8|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu|Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu]] | {{dat|2013|3|13|SK}} || {{dat|2013|3|27|SK}} || Neatbloķēt lietotāju {{u|Krishjaanis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu|Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu]] | {{dat|2013|2|25|SK}} || {{dat|2013|3|11|SK}} || Nebloķēt lietotājus {{u|VikipēdijasPilsonis}} un {{u|Loceklis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par krustiņu lietošanu rakstos|Par zvaigznīšu un krustiņu lietošanu rakstos]] | {{dat|2013|2|12|SK}} || {{dat|2013|2|17|SK}} || Likvidēt zvaigznīšu un krustiņu lietojumu rakstu ievaddaļā |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu|Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2013|2|16|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2013|1|6|SK}} || {{dat|2013|1|20|SK}} || Par 2012. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Projekta laika zona|Par projekta laika zonu]] | {{dat|2013|1|3|SK}} || {{dat|2013|1|17|SK}} || Kā Vikipēdijas latviešu valodā noklusējuma laika joslu lietot 'Europe/Riga' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Jaunā sākumlapa|Par sākumlapas maiņu]] |{{dat|2012|12|31|SK}} || {{dat|2013|01|01|SK}}|| Turpmāk lietot [[Dalībnieks:Laurijs/Sākumlapa|Laurija piedāvāto sākumlapas variantu]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu vairākiem rakstiem|Par laba raksta statusa atņemšanu vairākiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu rakstiem [[Kaķis]], [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Fernando Torress]], [[Liverpool FC]], [[Milvoki "Bucks"]] un [[Sauber]], bet saglabāt laba raksta statusu rakstam [[Turcijas futbola izlase]]. Rakstam [[Hanzas savienība]] laba raksta statuss atņemts jau balsošanas laikā. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par atsauču nepieciešamību|Par skaidrāka atsauču kritērija ieviešanu labiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Kritēriji precizēti un tādējādi laba raksta statuss atņemts rakstiem [[Hanzas savienība]], [[Ģeogrāfija]], [[Indijas okeāns]], [[Titāniks]], [[go (spēle)|Go]], [[Zemes atmosfēra]], [[Okeāniskā Zemes garoza]], [[Balkeris]], [[Džordano Bruno]] un [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis]]. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm|Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm]] |{{dat|2012|12|08|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības|Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības]] |{{dat|2012|11|23|SK}} || {{dat|2012|12|7|SK}} || Ieviest prasības |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukums|Par Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukumu]] |{{dat|2012|10|24|SK}} || {{dat|2012|10|28|SK}} || Nosaukums ''Par publiskās telpas vizuālās attēlošanas brīvību'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīva|Par Freedom of Panorama iniciatīvu]] |{{dat|2012|10|8|SK}} || {{dat|2012|10|24|SK}} || Atbalstīt inciatīvu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Labu rakstu kandidātu termiņš|Par laba raksta statusa kandidēšanas termiņa ieviešanu]] | {{dat|2012|4|20|SK}} || {{dat|2012|5|04|SK}} || Ieviest termiņu 1 mēnesis |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2012|1|12|SK}} || {{dat|2012|1|26|SK}} || Par 2011. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Kikos}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|Par Lietotāju uzvedības noteikumu papildināto variantu]] | {{dat|2011|5|2|SK}} || {{dat|2011|5|16|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par personu vārdiem rakstos|Par personu vārdiem rakstos]] | {{dat|2011|5|1|SK}} || {{dat|2011|5|7|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Atkārtoti par pēdiņām|Atkārtoti par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|26|SK}} || {{dat|2011|4|9|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par pēdiņām|Par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|10|SK}} || {{dat|2011|3|24|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu|Par dzimšanas vietas pierakstu]] | {{dat|2011|2|15|SK}} || align="center"| {{dat|2011|2|28|SK}} || Norādīt tobrīdējo valsti |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par ceturto birokrātu|Par ceturto birokrātu]] | {{dat|2010|10|04|SK}} || align="center"| {{dat|2010|10|18|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|Par daudzu ar brīvmūrniekiem saistītu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2008|08|24|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personīga aizskāruma aizliegums|Par personīga aizskāruma aizliegumu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"]] | {{dat|2010|10|4|SK}} || {{dat|2010|10|11|SK}} || Saglabāt laba raksta statusu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Datumu raksti un Latvijas personības|Datumu raksti un Latvijas personības]] | {{dat|2010|9|5|SK}} || {{dat|2010|10|9|SK}} || Atcelt atlases kritērijus Latvijas personībām datumu rakstos |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Recenzijas|Par īpašas rakstu recenzēšanas sistēmas ieviešanu]] | {{dat|2010|8|4|SK}} || {{dat|2010|8|6|SK}} || Ieviest [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšanas sistēmu]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vikiprojekti|Par ''namespace'' piešķiršanu vikiprojektiem]] | {{dat|2010|05|19|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Piešķirt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Par personas dzimšanas un miršanas datiem datumu rakstos]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Ieviest atlases kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Eiropa|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Eiropa"]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Sporta komandu nosaukumi]] ''(pārbalsojums)'' | {{dat|2009|11|20|SK}} || {{dat|2009|12|20|SK}} || ''bez rezultāta'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Liktendarzs|Par raksta "Likteņdārzs" dzēšanu]] | {{dat|2009|07|23|SK}} || {{dat|2009|08|23|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sarkanās saites Vērtīgajos rakstos|Par "sarkano saišu" kritēriju Vērtīgajiem rakstiem]] | {{dat|2009|06|06|SK}} || {{dat|2009|07|06|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Īpašvārdu atveidošana - dīdžeji|Par dīdžeju īpašvārdu atveidošanu]] | {{dat|2009|01|10|SK}} || {{dat|2009|01|18|SK}} || Balsojums atcelts. Jautājums atrisināts. |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi|Par Lietotāju uzvedības noteikumiem]] | {{dat|2008|11|3|SK}} || {{dat|2008|11|17|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personību kategorijas pēc Latvijas reģioniem|Par kategoriju "Kurzemnieki" un "Vidzemnieki" dzēšanu]] | {{dat|2008|09|18|SK}} || {{dat|2008|09|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jānis Grants|Par raksta "Jānis Grants" dzēšanu]] | {{dat|2008|08|14|SK}} || {{dat|2008|08|28|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pilsētu veidnes|Par pilsētu veidnēm]] | {{dat|2008|08|10|SK}} || {{dat|2008|08|24|SK}} || Pilsētām izmantot [[Veidne:Infobox settlement|Veidni:Infobox settlement]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I]] | {{dat|2008|08|03|SK}} || {{dat|2008|08|17|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|Par jaunu administratoru ievēlēšanu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || {{dat|2008|08|13|SK}} || Par adminstratoriem iecelt [[Lietotājs:Digital1|Digital1]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], [[Lietotājs:Treisijs|Treisiju]] un [[Lietotājs:Zummis|Zummi]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgie saraksti|Par vērtīgu sarakstu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|23|SK}} || {{dat|2008|08|06|SK}} || Ieviest vērtīgus sarakstus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|Par jaunu birokrātu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|09|SK}} || {{dat|2008|07|30|SK}} || Par birokrātiem iecelt [[Lietotājs:Feens|Feenu]] un [[Lietotājs:Yyy|Yyy]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Difrijs|Par raksta "Difrijs" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|26|SK}} || {{dat|2008|06|26|SK}} || Pārvietot uz [[Vikipēdija:Joki|jokiem]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mācība un Derības|Par raksta "Mācība un Derības" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|10|SK}} || {{dat|2008|06|10|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Viluzorā māksla|Par raksta "Viluzorā māksla" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tapiri.lv|Par raksta "Tapiri.lv" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dvēsele|Par raksta "Dvēsele" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baneriem diskusiju lapā|Par baneriem diskusiju lapā]] | {{dat|2008|05|28|SK}} || {{dat|2008|06|11|SK}} || Diskusiju lapās neievietot banerus par raksta kvalitāti un nozīmīgumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem|Par vērtīgiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|22|SK}} || {{dat|2008|06|05|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem#Komentāri|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Baltu valodas.png|Par attēla "Baltu valodas.png" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|07|21|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem|Par labiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|05|20|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā|Par raksta "Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|05|SK}} || {{dat|2008|05|19|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Iglali|Par raksta "Iglali" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|04|SK}} || {{dat|2008|04|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dzejoļa analīze|Par raksta "Dzejoļa analīze" dzēšanu]] (sk. [[Dzejoļa analīze|rakstu]]) | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|07|23|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Madam Broškina|Par raksta "Madam Broškina" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par rakstu nosaukumu latviskošanu|Par rakstu nosaukumu latviskošanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Jāizvēlas specializētā literatūrā atrodamais vai speciālistu ieteiktais variants |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Par vairāku Formula 1 pilotu vārdu latviskošanu]] | {{dat|2008|03|31|SK}} || {{dat|2008|04|14|SK}} || Raikonens, Hakinens un Irvains |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sievietes pašvaldību vadītājas|Par raksta "Sievietes pašvaldību vadītājas" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|27|SK}} || {{dat|2008|04|10|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Wikimedia Commons latviskošana|Par "Wikimedia Commons" latviskošanu]] | {{dat|2008|03|13|SK}} || {{dat|2008|08|11|SK}} || Vikikrātuve |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/European Hit Radio Top 9|Par raksta "European Hit Radio Top 9" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|10|SK}} || {{dat|2008|03|24|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauktasiņu Princis|Par raksta "Jauktasiņu Princis" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|24|SK}} || {{dat|2008|08|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mobilā autoskola|Par raksta "Mobilā autoskola" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|22|SK}} || {{dat|2008|03|07|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Attēlu dzēšanas veidnes|Par attēlu dzēšanas veidņu dzēšanu]] | {{dat|2008|02|21|SK}} || {{dat|2008|03|06|SK}} || Atstāt un pārveidot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Turcijas provinces|Par kategorijas "Turcijas provinces" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Subkultūra|Par raksta "Subkultūra" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla|Par raksta "Urla" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|03|SK}} || {{dat|2008|02|17|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Aleksandrs Kuzmins|Par raksta "Aleksandrs Kuzmins" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|30|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pokemons|Par raksta "Pokemons" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|21|SK}} || {{dat|2008|02|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Latvijas autosportistu saraksts|Par raksta "Latvijas autosportistu saraksts" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|20|SK}} || {{dat|2008|06|13|SK}} || Pārvietot uz "[[Autosports Latvijā]]" un papildināt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tumšākā melnā krasa!|Par raksta "Tumšākā melnā krasa!" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Studija skapis|Par raksta "Studija skapis" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Bartela tabula|Par raksta "Bartela tabula" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|17|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Backyard|Par raksta "Backyard" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|15|SK}} || {{dat|2008|01|29|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|Par raksta "Pazīstami Vācijas cilvēki" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|26|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Hard Rock|Par "Hard Rock" un līdzīgu mūzikas žanru nosaukumu (ne)latviskošanu]] | {{dat|2008|01|07|SK}} || {{dat|2008|01|21|SK}} || Latviskot, ja ir īsts latviskojums |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla.jpg|Par attēla "Urla.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|06|SK}} || {{dat|2008|01|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/DVD movies|Par raksta "DVD movies" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/System32|Par raksta "System32" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|29|SK}} || {{dat|2007|12|29|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Magic peeling glove|Par raksta "Magic peeling glove" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|20|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par kādas mūziķes autobiogrāfiju|Par kādas mūziķes autobiogrāfijas dzēšanu]] | {{dat|2007|12|07|SK}} || {{dat|2007|12|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/17. decembris|Par raksta "17. decembris" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|06|SK}} || {{dat|2007|12|07|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Barcamp Baltics|Par raksta "Barcamp Baltics" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|30|SK}} || {{dat|2008|01|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Toms Stālmanis|Par raksta "Toms Stālmanis" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|27|SK}} || {{dat|2007|12|08|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/F1Latvija|Par raksta "F1Latvija" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|19|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Pāradresēt uz ''[[F1 Challenge '99-'02]]'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Gadu kategorijas|Par gadu kategoriju nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|09|SK}} || {{dat|2007|11|23|SK}} || XXXX. gads |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Par sporta komandu nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|07|SK}} || {{dat|2007|11|21|SK}} || Pilsētas "Nosaukums" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Ivars Āboliņš|Par raksta "Ivars Āboliņš" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|05|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Achzarit-3.jpg|Par attēla "Achzarit-3.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|15|SK}} || {{dat|2008|01|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Kanons - Zemes Skolotāja Mācība|Par raksta "Kanons - Zemes Skolotāja Mācība" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|03|SK}} || {{dat|2007|10|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sākumlapa|Par sākumlapas izskata maiņu]] | {{dat|2007|09|26|SK}} || {{dat|2007|10|10|SK}} || Mainīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Windows Server 2003|Par raksta "Windows Server 2003" dzēšanu]] | {{dat|2006|07|19|SK}} || {{dat|2006|10|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Holandieši-nīderlandieši|Holandieši vai nīderlandieši]] | {{dat|2006|07|18|SK}} || {{dat|2006|07|30|SK}} || Kā tautas un valodas primāro nosaukumu lietot [[nīderlandieši]] un [[nīderlandiešu valoda]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Generalitat de Catalunya|Par raksta "Generalitat de Catalunya" dzēšanu]] | {{dat|2005|07|25|SK}} || {{dat|2005|07|30|SK}} || Dzēst |} == Citas balsošanas lapas == * [[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/balsošana]] * [[Vikiprojekts:Māksla/Balsošana]] [[Kategorija:Vikipēdija|Balsošana]] fn5qsdiycks35iuja0rdc3kmjykdd13 4466605 4466596 2026-05-11T11:54:26Z Meistars Joda 781 Noslēdzu balsošanu. Ceru, ka visu izdarīju pareizi. 4466605 wikitext text/x-wiki Vikipēdijas '''Balsošanas''' lapa ir vieta, kur Vikipēdijas dalībnieki balso par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, rakstiem, kuri lielā mērā neatbilst Vikipēdijas standartiem, rakstiem svešvalodās, rakstiem, kuriem ir neatbilstošs nosaukums, strīdīgiem stila jautājumiem utt. == Balsošanas noteikumi == Balsošanā var piedalīties [[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|jebkurš dalībnieks]], kam Vikipēdijā latviešu valodā piešķirtas [[Vikipēdija:Dalībnieku tiesības#Automātiskie pārbaudītāji|pašpārbaudītā]] tiesības. Balsošana nav obligāta, taču vēlama. Dalībnieki savu balsi var mainīt līdz balsojuma beigu termiņam. Ja balsojuma lapā nav norādīta konkrēta [[laika josla]], par balsojuma beigu termiņu tiek pieņemts tā brīža vietējais [[Latvija]]s laiks. Balsojumā pieņemto lēmumu izpilda Vikipēdijas [[Vikipēdija:Administrācija|administratori]]. Šie balsošanas nosacījumi nav galīgi, tātad pēc pamatota ierosinājuma tos var mainīt vai papildināt. === Balsošanas termiņš === Balsojumam jānotiek vismaz diennakti, bet ieteicams — 1 vai 2 nedēļas no balsojuma izveidošanas brīža. Lapā jānorāda balsojuma sākuma un beigu termiņu, vēlams arī laiku. Pēc balsošanas termiņa beigām balsojuma lapas augšpusē jāpievieno paziņojuma veidne "<nowiki>{{Balsojums beidzies}}</nowiki>", lai informētu dalībniekus, ka balsojumā piedalīties vai mainīt savu balsi vairs nevar. === Balsojuma izveidošana === Balsojumu šajā lapā var izveidot jebkurš dalībnieks. == Formāts un formulējums == ''Piemērs'' Sākotnēji slēptā sadaļa: <pre><!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu varat iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big|Balsojumā tika nolemts tas un tas, un tas...}} |} ---- = Balsojums = --></pre> '''<nowiki><span style="font-size:125%;">Šeit balsotājiem uzdod precīzu un skaidru jautājumu par to, ko vēlas noskaidrot.</span></nowiki>''' * Ierosinātājs: [[Dalībnieks:Dalībnieks1|Dalībnieks1]] <small><- šeit raksta to dalībnieku, kurš izveidoja balsojuma lapu.</small> * Sākuma termiņš: 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 22.00 (EEST) * Beigu termiņš: 2016. gada 12. jūlijs, plkst. 22.00 (EEST) {{big|<nowiki>== Balsošana ==</nowiki>}} {{par}}: # [[Dalībnieks1]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks4]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks5]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{pret}}: # [[Dalībnieks2]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) # [[Dalībnieks3]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{atturos}}: # [[Dalībnieks9]] —2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) {{big|<nowiki>== Skatīt arī ==</nowiki>}} * [[Diskusija:Kaut kas]] {{big|<nowiki>== Komentāri ==</nowiki>}} Galīgi nepamatots ierosinājums. —[[Dalībnieks7]] 2016. gada 28. jūnijs, plkst. 19.17 (EEST) ''Piemēra beigas'' == Šobrīd aktuālā balsošana == ''Pašlaik nav neviena aktuāla balsojuma'' <!-- [[Vikipēdija:Balsošana/Par valstīm personu infokastēs|Par valstīm personu infokastēs]] --> == Noslēgusies balsošana == {| class="wikitable" |- ! Balsojums !! Sākās !! Beidzās !! Lēmums |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par valstīm personu infokastēs|Par valstīm personu infokastēs]] |{{dat|2026|4|27|SK}} || {{dat|2026|5|11|SK}}||Dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti, kā pirmo rādot vēsturisko valsti. Karogus rādīt, rādīt sākumā, pie pirmā nosaukuma. Nosacījumi attiecināmi uz visiem laikiem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem|Par zinātnisko grādu latīniskajiem saīsinājumiem]] |{{dat|2026|4|10|SK}} || {{dat|2026|4|24|SK}}||Zinātnisko grādu latīniskos saīsinājumus nenorādīt |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991|Par dzimšanas vietas norādīšanu]] |{{dat|2026|1|20|SK}} || {{dat|2026|2|9|SK}}||Personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991 kā dzimšanas vietu norādīt Latviju |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'']] |{{dat|2025|5|19|SK}} || {{dat|2025|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2025'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|1|30|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Kikos}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2024|Gada labākais jaunais dalībnieks 2024]] |{{dat|2025|2|8|SK}} || {{dat|2025|2|23|SK}}|| Par 2024. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu|Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu]] |{{dat|2024|6|21|SK}} || {{dat|2024|7|7|SK}}||Kopienas vārdā balsot par kustības hartas apstiprināšanu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2024|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2024'']] |{{dat|2024|5|26|SK}} || {{dat|2024|6|9|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2024'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Biafra|Biafru}} un {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Baisulis}} un {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|Gada labākais jaunais dalībnieks 2023]] |{{dat|2024|1|13|SK}} || {{dat|2024|2|5|SK}}|| Par 2023. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Spnq}} un {{u|Votre Provocateur}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2023|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2023'']] |{{dat|2023|4|21|SK}} || {{dat|2023|5|25|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2023'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007}} un {{u|Gustamons|Gustamonu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2022|Gada labākais jaunais dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|2|4|SK}} || {{dat|2023|2|14|SK}}|| Par 2022. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Eremu1}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Meraija Kerija"]] |{{dat|2023|1|20|SK}} || {{dat|2023|2|3|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2022]] |{{dat|2023|1|14|SK}} || {{dat|2023|1|30|SK}}|| Par 2022. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Bendžamins}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2022'']] |{{dat|2022|7|29|SK}} || {{dat|2022|8|10|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2022'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Feens|Feenu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Gada labākais jaunais dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2021. gada labākajiem jaunajiem dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Otovi}} un {{u|ZANDMANIS}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Par 2021. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību|Par globālo veidņu un moduļu nepieciešamību]] |{{dat|2021|3|11|SK}} || {{dat|2021|4|30|SK}}|| Izteikt kopienas atbalstu iniciatīvai. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2020|Gada labākais jaunais dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|14|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Kasparoviča}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020]] |{{dat|2021|1|7|SK}} || {{dat|2021|1|21|SK}}|| Par 2020. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Pirags}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Sikspārņi"]] |{{dat|2020|4|29|SK}} || {{dat|2020|5|13|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par karodziņiem infokastēs|Par karodziņiem infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai vai valstij likt valsts karoga ikonu. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par vietu norādīšanu infokastēs|Par vietu norādīšanu infokastēs]] |{{dat|2020|4|16|SK}} || {{dat|2020|4|30|SK}}|| Nolemts infokastēs līdzās vietai norādīt suverēno valsti. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "2014. gada laikapstākļi Latvijā"]] |{{dat|2020|2|3|SK}} || {{dat|2020|2|17|SK}}||Dalībnieku aktivitātes trūkuma dēļ jautājums palika neizlemts. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2019|Gada labākais jaunais dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|9|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Entuziasts}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019]] |{{dat|2020|1|1|SK}} || {{dat|2020|1|16|SK}}|| Par 2019. gada vērtīgākajiem Vikipēdijas dalībniekiem ar vienādu balsu skaitu atzīti {{u|Biafra}}, {{u|Meistars Joda}} un {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2020|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2020'']] |{{dat|2019|12|2|SK}} || {{dat|2019|12|14|SK}}|| Uz ''Wikimedia Summit 2020'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2019|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2019'']] |{{dat|2019|7|9|SK}} || {{dat|2019|7|18|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2019'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Biafra}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/WMF valdes vēlēšanas 2019|WMF valdes vēlēšanas 2019]] |{{dat|2019|5|20|SK}} || {{dat|2019|5|30|SK}}||WMF valdes locekļa kandidāti (prioritāte): Nataliia Tymkiv (1), Yuri Astrakhan (yurik) (2), Shani Evenstein (3), Richard Knipel (4), Douglas Scott (4) |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "OpenGL"]] |{{dat|2019|3|16|SK}} || {{dat|2019|3|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|5|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada vērtīgāko Vikipēdijas dalībnieku atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2018|Gada labākais jaunais dalībnieks 2018]] |{{dat|2019|1|13|SK}} || {{dat|2019|1|20|SK}}||Par 2018. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi Wikimedia Summit 2019|Par Latvijas pārstāvi ''Wikimedia Summit 2019'']] |{{dat|2018|12|3|SK}} || {{dat|2018|12|15|SK}}||Uz ''Wikimedia Summit 2019'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Jaunie laiki"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Minerāls"]] |{{dat|2018|11|4|SK}} || {{dat|2018|11|18|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem Northern Europe Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''Northern Europe Meeting 2018'']] |{{dat|2018|8|03|SK}} || {{dat|2018|8|17|SK}}||Uz ''Northern Europe Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}}, {{u|Turaids|Turaidu}}, {{u|Edgars2007|Edgaru2007}}, {{u|GreenZeb}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2018'']] |{{dat|2018|7|26|SK}} || {{dat|2018|8|5|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Biafra|Biafru}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|5|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Zuiks}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2017|Gada labākais jaunais dalībnieks 2017]] |{{dat|2017|1|13|SK}} || {{dat|2018|1|20|SK}}||Par 2017. gada labāko jauno dalībnieci atzīta {{u|Lieeeneee}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem WMCON 2018|Par Latvijas pārstāvjiem ''WMCON 2018'']] |{{dat|2017|12|30|SK}} || {{dat|2018|1|13|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2018'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi CEE Meeting 2017|Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2017'']] |{{dat|2017|5|30|SK}} || {{dat|2017|6|11|SK}}||Uz ''CEE Meeting 2017'' kā kopienas pārstāvjus sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} un {{u|Treisijs|Treisiju}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|20|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada vērtīgāko dalībnieku atzīts {{u|Papuass}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2016|Gada labākais jaunais dalībnieks 2016]] |{{dat|2017|1|27|SK}} || {{dat|2017|2|03|SK}}||Par 2016. gada labāko jauno dalībnieku atzīts {{u|Ludis21345}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par otru Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par otru Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2017|1|3|SK}} || {{dat|2017|1|17|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā otru kopienas pārstāvi sūtīt {{u|Papuass|Papuasu}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvi WMCON 2017|Par Latvijas pārstāvi ''WMCON 2017'']] |{{dat|2016|12|19|SK}} || {{dat|2017|1|2|SK}}||Uz ''Wikimedia Conference 2017'' kā kopienas pārstāvi sūtīt {{u|GreenZeb}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par jaunu birokrātu|Par jaunu birokrātu]] |{{dat|2016|6|5|SK}} || {{dat|2016|6|19|SK}}||Par birokrātiem iecelt {{u|Edgars2007|Edgaru2007}} un {{u|ScAvenger}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|21|SK}}||Par 2015. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno dalībnieku]] |{{dat|2016|1|4|SK}} || {{dat|2016|1|11|SK}}||Par 2015. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju atzīts {{u|Kokomokoz}} |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par pagaidu bota statusa ieviešanu|Par pagaidu bota statusa ieviešanu]] |{{dat|2015|11|27|SK}} || {{dat|2015|12|11|SK}}||Ieviest pagaidu bota statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Sergejs Prokudins-Gorskis]] |{{dat|2015|5|16|SK}} || {{dat|2015|5|30|SK}}||Atņemt laba raksta statusu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par dažādiem labojumiem|Par dažādiem labojumiem]] |{{dat|2015|4|1|SK}} || {{dat|2015|4|3|SK}}||Ieviest visus piedāvātos labojumus |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji|Vikipēdijas pilsoņa statusa likvidācija un pārbaudītāja statusa kritēriji]] |{{dat|2015|3|10|SK}} || {{dat|2015|3|17|SK}}||Skatīt balsojuma lapu |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas maratona tēma|Vikipēdijas maratona tēma]] |{{dat|2015|3|8|SK}} || {{dat|2015|3|9|SK}}||Par Vikipēdijas speciāli vērtējamo tēmu Vikipēdijas maratona ietvaros tika izvēlētas Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju]] |{{dat|2015|1|10|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labākajiem jaunajiem lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti [[Lietotājs:Français anonyme|Français anonyme]] un [[Lietotājs:MC2013|MC2013]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2015|1|2|SK}} || {{dat|2015|1|17|SK}}||Par 2014. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju atzīts [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Pēdējo izmaiņu patrulēšana|Pēdējo izmaiņu patrulēšana]] |{{dat|2014|8|14|SK}} || {{dat|2014|9|4|SK}}|| Pieslēgt patrulēšanu pēdējo izmaiņu lapā, izveidot atsevišķa lietotāju grupu "patrulētāji/patrollers", "uzticamo lietotāju" grupu 'autopatrolled', grupas ļaut piešķirt un noņemt administratoriem. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] |{{dat|2014|1|18|SK}} || {{dat|2014|2|1|SK}}||Par 2013. gada vērtīgakajiem latviešu valodas Vikipēdijas lietotājiem ar vienādu balsu skaitu atzīti divi lietotāji: [[Lietotājs:Ingii|Ingii]] un [[Lietotājs:Pirags|Pirags]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzrunas forma|Lietotāju uzrunas forma]] |{{dat|2013|11|27|SK}} || {{dat|2013|12|11|SK}}||Vikipēdijas lietotājus uzrunāt ar "Tu" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem|Tiesību atņemšana neaktīviem administratoriem]] | {{dat|2013|8|28|SK}} || {{dat|2013|9|11|SK}} || Atņemt tiesības neaktīviem administratoriem |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Administratoru pārvēlēšana|Administratoru pārvēlēšana]] | {{dat|2013|8|13|SK}} || {{dat|2013|8|27|SK}} || Administratoriem nenoteikt darbības termiņu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Nozīmīguma kritēriji|Nozīmīguma kritēriji]] | {{dat|2013|8|7|SK}} || {{dat|2013|8|21|SK}} || Ieviest nozīmīguma kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)|Par baznīcu nosaukumiem (pārbalsojums)]] | {{dat|2013|4|22|SK}} || {{dat|2013|5|5|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baznīcu nosaukumiem|Par baznīcu nosaukumiem]] | {{dat|2013|3|25|SK}} || {{dat|2013|4|8|SK}} || Lietot īsāko unikālo nosaukumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu|Par lietotāja Krishjaanis atbloķēšanu]] | {{dat|2013|3|13|SK}} || {{dat|2013|3|27|SK}} || Neatbloķēt lietotāju {{u|Krishjaanis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu|Par lietotāju VikipēdijasPilsonis un Loceklis bloķēšanu]] | {{dat|2013|2|25|SK}} || {{dat|2013|3|11|SK}} || Nebloķēt lietotājus {{u|VikipēdijasPilsonis}} un {{u|Loceklis}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par krustiņu lietošanu rakstos|Par zvaigznīšu un krustiņu lietošanu rakstos]] | {{dat|2013|2|12|SK}} || {{dat|2013|2|17|SK}} || Likvidēt zvaigznīšu un krustiņu lietojumu rakstu ievaddaļā |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu|Par dažu gadskaitļu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2013|2|16|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2012. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2013|1|6|SK}} || {{dat|2013|1|20|SK}} || Par 2012. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Edgars2007}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Projekta laika zona|Par projekta laika zonu]] | {{dat|2013|1|3|SK}} || {{dat|2013|1|17|SK}} || Kā Vikipēdijas latviešu valodā noklusējuma laika joslu lietot 'Europe/Riga' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Jaunā sākumlapa|Par sākumlapas maiņu]] |{{dat|2012|12|31|SK}} || {{dat|2013|01|01|SK}}|| Turpmāk lietot [[Dalībnieks:Laurijs/Sākumlapa|Laurija piedāvāto sākumlapas variantu]] |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu vairākiem rakstiem|Par laba raksta statusa atņemšanu vairākiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Atņemt laba raksta statusu rakstiem [[Kaķis]], [[Stambulas "Galatasaray"]], [[Fernando Torress]], [[Liverpool FC]], [[Milvoki "Bucks"]] un [[Sauber]], bet saglabāt laba raksta statusu rakstam [[Turcijas futbola izlase]]. Rakstam [[Hanzas savienība]] laba raksta statuss atņemts jau balsošanas laikā. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par atsauču nepieciešamību|Par skaidrāka atsauču kritērija ieviešanu labiem rakstiem]] |{{dat|2012|12|12|SK}} || {{dat|2012|12|26|SK}}|| Kritēriji precizēti un tādējādi laba raksta statuss atņemts rakstiem [[Hanzas savienība]], [[Ģeogrāfija]], [[Indijas okeāns]], [[Titāniks]], [[go (spēle)|Go]], [[Zemes atmosfēra]], [[Okeāniskā Zemes garoza]], [[Balkeris]], [[Džordano Bruno]] un [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis]]. |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm|Par statusa atņemšanu rakstiem ar uzlabošanas veidnēm]] |{{dat|2012|12|08|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības|Vikipēdijas administratora kandidāta un Vikipēdijas balsošanas mandāta iegūšanas minimālās prasības]] |{{dat|2012|11|23|SK}} || {{dat|2012|12|7|SK}} || Ieviest prasības |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukums|Par Freedom of Panorama iniciatīvas nosaukumu]] |{{dat|2012|10|24|SK}} || {{dat|2012|10|28|SK}} || Nosaukums ''Par publiskās telpas vizuālās attēlošanas brīvību'' |- ![[Vikipēdija:Balsošana/Freedom of Panorama iniciatīva|Par Freedom of Panorama iniciatīvu]] |{{dat|2012|10|8|SK}} || {{dat|2012|10|24|SK}} || Atbalstīt inciatīvu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Labu rakstu kandidātu termiņš|Par laba raksta statusa kandidēšanas termiņa ieviešanu]] | {{dat|2012|4|20|SK}} || {{dat|2012|5|04|SK}} || Ieviest termiņu 1 mēnesis |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Par 2011. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju]] | {{dat|2012|1|12|SK}} || {{dat|2012|1|26|SK}} || Par 2011. gada vērtīgāko lietotāju atzīts {{u|Kikos}} |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|Par Lietotāju uzvedības noteikumu papildināto variantu]] | {{dat|2011|5|2|SK}} || {{dat|2011|5|16|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par personu vārdiem rakstos|Par personu vārdiem rakstos]] | {{dat|2011|5|1|SK}} || {{dat|2011|5|7|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Atkārtoti par pēdiņām|Atkārtoti par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|26|SK}} || {{dat|2011|4|9|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par pēdiņām|Par pēdiņām]] | {{dat|2011|3|10|SK}} || {{dat|2011|3|24|SK}} || Lietot "" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu|Par dzimšanas vietas pierakstu]] | {{dat|2011|2|15|SK}} || align="center"| {{dat|2011|2|28|SK}} || Norādīt tobrīdējo valsti |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par ceturto birokrātu|Par ceturto birokrātu]] | {{dat|2010|10|04|SK}} || align="center"| {{dat|2010|10|18|SK}} || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|Par daudzu ar brīvmūrniekiem saistītu rakstu dzēšanu]] | {{dat|2008|08|24|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personīga aizskāruma aizliegums|Par personīga aizskāruma aizliegumu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || align="center"| — || ''balsojums atcelts'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Kaķis"]] | {{dat|2010|10|4|SK}} || {{dat|2010|10|11|SK}} || Saglabāt laba raksta statusu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Datumu raksti un Latvijas personības|Datumu raksti un Latvijas personības]] | {{dat|2010|9|5|SK}} || {{dat|2010|10|9|SK}} || Atcelt atlases kritērijus Latvijas personībām datumu rakstos |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Recenzijas|Par īpašas rakstu recenzēšanas sistēmas ieviešanu]] | {{dat|2010|8|4|SK}} || {{dat|2010|8|6|SK}} || Ieviest [[Vikipēdija:Recenzijas|rakstu recenzēšanas sistēmu]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vikiprojekti|Par ''namespace'' piešķiršanu vikiprojektiem]] | {{dat|2010|05|19|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Piešķirt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Par personas dzimšanas un miršanas datiem datumu rakstos]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Ieviest atlases kritērijus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Eiropa|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam "Eiropa"]] | {{dat|2010|05|13|SK}} || {{dat|2010|05|20|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Sporta komandu nosaukumi]] ''(pārbalsojums)'' | {{dat|2009|11|20|SK}} || {{dat|2009|12|20|SK}} || ''bez rezultāta'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Liktendarzs|Par raksta "Likteņdārzs" dzēšanu]] | {{dat|2009|07|23|SK}} || {{dat|2009|08|23|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sarkanās saites Vērtīgajos rakstos|Par "sarkano saišu" kritēriju Vērtīgajiem rakstiem]] | {{dat|2009|06|06|SK}} || {{dat|2009|07|06|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Īpašvārdu atveidošana - dīdžeji|Par dīdžeju īpašvārdu atveidošanu]] | {{dat|2009|01|10|SK}} || {{dat|2009|01|18|SK}} || Balsojums atcelts. Jautājums atrisināts. |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi|Par Lietotāju uzvedības noteikumiem]] | {{dat|2008|11|3|SK}} || {{dat|2008|11|17|SK}} || Apstiprināts |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Personību kategorijas pēc Latvijas reģioniem|Par kategoriju "Kurzemnieki" un "Vidzemnieki" dzēšanu]] | {{dat|2008|09|18|SK}} || {{dat|2008|09|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jānis Grants|Par raksta "Jānis Grants" dzēšanu]] | {{dat|2008|08|14|SK}} || {{dat|2008|08|28|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pilsētu veidnes|Par pilsētu veidnēm]] | {{dat|2008|08|10|SK}} || {{dat|2008|08|24|SK}} || Pilsētām izmantot [[Veidne:Infobox settlement|Veidni:Infobox settlement]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I|Par laba raksta statusa atņemšanu rakstam Pēteris I]] | {{dat|2008|08|03|SK}} || {{dat|2008|08|17|SK}} || Atņemt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauni administratori|Par jaunu administratoru ievēlēšanu]] | {{dat|2008|08|01|SK}} || {{dat|2008|08|13|SK}} || Par adminstratoriem iecelt [[Lietotājs:Digital1|Digital1]], [[Lietotājs:Kikos|Kikos]], [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], [[Lietotājs:Treisijs|Treisiju]] un [[Lietotājs:Zummis|Zummi]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgie saraksti|Par vērtīgu sarakstu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|23|SK}} || {{dat|2008|08|06|SK}} || Ieviest vērtīgus sarakstus |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauns birokrāts|Par jaunu birokrātu ieviešanu]] | {{dat|2008|07|09|SK}} || {{dat|2008|07|30|SK}} || Par birokrātiem iecelt [[Lietotājs:Feens|Feenu]] un [[Lietotājs:Yyy|Yyy]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Difrijs|Par raksta "Difrijs" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|26|SK}} || {{dat|2008|06|26|SK}} || Pārvietot uz [[Vikipēdija:Joki|jokiem]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mācība un Derības|Par raksta "Mācība un Derības" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|10|SK}} || {{dat|2008|06|10|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Viluzorā māksla|Par raksta "Viluzorā māksla" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tapiri.lv|Par raksta "Tapiri.lv" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dvēsele|Par raksta "Dvēsele" dzēšanu]] | {{dat|2008|06|06|SK}} || {{dat|2008|06|20|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par baneriem diskusiju lapā|Par baneriem diskusiju lapā]] | {{dat|2008|05|28|SK}} || {{dat|2008|06|11|SK}} || Diskusiju lapās neievietot banerus par raksta kvalitāti un nozīmīgumu |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem|Par vērtīgiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|22|SK}} || {{dat|2008|06|05|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par vērtīgiem rakstiem#Komentāri|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Baltu valodas.png|Par attēla "Baltu valodas.png" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|07|21|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem|Par labiem rakstiem]] | {{dat|2008|05|06|SK}} || {{dat|2008|05|20|SK}} || Skatīt rezultātu apkopojumu [[Vikipēdija:Balsošana/Par labiem rakstiem#Balsojums ir beidzies|balsošanas lapā]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā|Par raksta "Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde 1901. gadā" dzēšanu]] | {{dat|2008|05|05|SK}} || {{dat|2008|05|19|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Iglali|Par raksta "Iglali" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|04|SK}} || {{dat|2008|04|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Dzejoļa analīze|Par raksta "Dzejoļa analīze" dzēšanu]] (sk. [[Dzejoļa analīze|rakstu]]) | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|07|23|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Madam Broškina|Par raksta "Madam Broškina" dzēšanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par rakstu nosaukumu latviskošanu|Par rakstu nosaukumu latviskošanu]] | {{dat|2008|04|03|SK}} || {{dat|2008|04|17|SK}} || Jāizvēlas specializētā literatūrā atrodamais vai speciālistu ieteiktais variants |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Par vairāku Formula 1 pilotu vārdu latviskošanu]] | {{dat|2008|03|31|SK}} || {{dat|2008|04|14|SK}} || Raikonens, Hakinens un Irvains |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sievietes pašvaldību vadītājas|Par raksta "Sievietes pašvaldību vadītājas" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|27|SK}} || {{dat|2008|04|10|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Wikimedia Commons latviskošana|Par "Wikimedia Commons" latviskošanu]] | {{dat|2008|03|13|SK}} || {{dat|2008|08|11|SK}} || Vikikrātuve |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/European Hit Radio Top 9|Par raksta "European Hit Radio Top 9" dzēšanu]] | {{dat|2008|03|10|SK}} || {{dat|2008|03|24|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Jauktasiņu Princis|Par raksta "Jauktasiņu Princis" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|24|SK}} || {{dat|2008|08|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Mobilā autoskola|Par raksta "Mobilā autoskola" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|22|SK}} || {{dat|2008|03|07|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Attēlu dzēšanas veidnes|Par attēlu dzēšanas veidņu dzēšanu]] | {{dat|2008|02|21|SK}} || {{dat|2008|03|06|SK}} || Atstāt un pārveidot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Turcijas provinces|Par kategorijas "Turcijas provinces" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Subkultūra|Par raksta "Subkultūra" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|17|SK}} || {{dat|2008|03|02|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla|Par raksta "Urla" dzēšanu]] | {{dat|2008|02|03|SK}} || {{dat|2008|02|17|SK}} || Atstāt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Aleksandrs Kuzmins|Par raksta "Aleksandrs Kuzmins" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|30|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pokemons|Par raksta "Pokemons" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|21|SK}} || {{dat|2008|02|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Latvijas autosportistu saraksts|Par raksta "Latvijas autosportistu saraksts" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|20|SK}} || {{dat|2008|06|13|SK}} || Pārvietot uz "[[Autosports Latvijā]]" un papildināt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Tumšākā melnā krasa!|Par raksta "Tumšākā melnā krasa!" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Studija skapis|Par raksta "Studija skapis" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|18|SK}} || {{dat|2008|02|01|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Bartela tabula|Par raksta "Bartela tabula" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|17|SK}} || {{dat|2008|01|31|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Backyard|Par raksta "Backyard" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|15|SK}} || {{dat|2008|01|29|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Pazīstami Vācijas cilvēki|Par raksta "Pazīstami Vācijas cilvēki" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|26|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Hard Rock|Par "Hard Rock" un līdzīgu mūzikas žanru nosaukumu (ne)latviskošanu]] | {{dat|2008|01|07|SK}} || {{dat|2008|01|21|SK}} || Latviskot, ja ir īsts latviskojums |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Urla.jpg|Par attēla "Urla.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|06|SK}} || {{dat|2008|01|20|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/DVD movies|Par raksta "DVD movies" dzēšanu]] | {{dat|2008|01|12|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/System32|Par raksta "System32" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|29|SK}} || {{dat|2007|12|29|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Magic peeling glove|Par raksta "Magic peeling glove" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|20|SK}} || {{dat|2008|01|12|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Par kādas mūziķes autobiogrāfiju|Par kādas mūziķes autobiogrāfijas dzēšanu]] | {{dat|2007|12|07|SK}} || {{dat|2007|12|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/17. decembris|Par raksta "17. decembris" dzēšanu]] | {{dat|2007|12|06|SK}} || {{dat|2007|12|07|SK}} || Uzlabot |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Barcamp Baltics|Par raksta "Barcamp Baltics" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|30|SK}} || {{dat|2008|01|18|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Toms Stālmanis|Par raksta "Toms Stālmanis" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|27|SK}} || {{dat|2007|12|08|SK}} || Pārrakstīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/F1Latvija|Par raksta "F1Latvija" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|19|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Pāradresēt uz ''[[F1 Challenge '99-'02]]'' |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Gadu kategorijas|Par gadu kategoriju nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|09|SK}} || {{dat|2007|11|23|SK}} || XXXX. gads |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Par sporta komandu nosaukumiem]] | {{dat|2007|11|07|SK}} || {{dat|2007|11|21|SK}} || Pilsētas "Nosaukums" |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Ivars Āboliņš|Par raksta "Ivars Āboliņš" dzēšanu]] | {{dat|2007|11|05|SK}} || {{dat|2007|11|19|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Achzarit-3.jpg|Par attēla "Achzarit-3.jpg" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|15|SK}} || {{dat|2008|01|14|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Kanons - Zemes Skolotāja Mācība|Par raksta "Kanons - Zemes Skolotāja Mācība" dzēšanu]] | {{dat|2007|10|03|SK}} || {{dat|2007|10|04|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Sākumlapa|Par sākumlapas izskata maiņu]] | {{dat|2007|09|26|SK}} || {{dat|2007|10|10|SK}} || Mainīt |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Windows Server 2003|Par raksta "Windows Server 2003" dzēšanu]] | {{dat|2006|07|19|SK}} || {{dat|2006|10|25|SK}} || Dzēst |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Holandieši-nīderlandieši|Holandieši vai nīderlandieši]] | {{dat|2006|07|18|SK}} || {{dat|2006|07|30|SK}} || Kā tautas un valodas primāro nosaukumu lietot [[nīderlandieši]] un [[nīderlandiešu valoda]] |- ! [[Vikipēdija:Balsošana/Generalitat de Catalunya|Par raksta "Generalitat de Catalunya" dzēšanu]] | {{dat|2005|07|25|SK}} || {{dat|2005|07|30|SK}} || Dzēst |} == Citas balsošanas lapas == * [[Vikipēdija:Rakstu uzlabošana/balsošana]] * [[Vikiprojekts:Māksla/Balsošana]] [[Kategorija:Vikipēdija|Balsošana]] eej3k2jtmbippcbo3yjdx7eaql1si1q 0 7515 4466414 4464560 2026-05-10T21:25:15Z Dukts 38889 /* Komponētie dzejoļi */ 4466414 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|latviešu rakstnieku|Ādamsons|Ādamsons}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = | attēls = Eriksadamsons.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1907 | dz_mēnesis = 06 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Rīga]], {{flag|Krievijas Impērija}}<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 02 | m_diena = 28 | m_vieta = [[Rīga]], {{flag|Latvijas PSR}}, [[PSRS]]<br />(tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Mirdza Ķempe]]<br/>[[Elvīra Berta Padega]] | bērni = Askolds Ādamsons | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Smalkās kaites]]", 1937 | ietekmējies = [[Oskars Vailds]], [[Knuts Hamsuns]], [[Šarls Bodlērs]] | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Eriks Ādamsons''' (dzimis {{dat|1907|6|22}}, miris {{dat|1946|2|28}}) bija [[20. gadsimts|20. gadsimta]] latviešu rakstnieks, īpaši pazīstams kā [[dzeja|dzejnieks]] un [[novele|novelists]]. Par viņa nozīmīgāko darbu tiek uzskatīts noveļu krājums "[[Smalkās kaites]]" (1937), tas iekļauts [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/8/155/ |title=Eriks ĀDAMSONS (1907-1946) SMALKĀS KAITES 1937 |access-date={{dat|2013|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120617164228/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/8/155/ |archivedate={{dat|2012|06|17||bez}} }}</ref> Ādamsons nodarbojās arī ar tulkošanu (viņš prata [[krievu valoda|krievu]], [[vācu valoda|vācu]], [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]], [[urdu]] valodu). Ādamsons nomira no plaušu [[tuberkuloze]]s. == Biogrāfija == Eriks Ādamsons dzimis Rīgā grāmatveža ģimenē. Mācījies Rīgas pilsētas elementārskolā Raņķa dambī, pēc tam [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]], kur literatūru pasniedza [[Vilis Plūdons]].<ref name="dienadams"/> 1924. gadā pirmā publikācija — komēdija "Amora apburtā lapene". 1926. gadā ''Jaunākās Ziņas'' iespieda viņa pirmo dzejoli. Uzsācis [[tieslietas|tieslietu]] studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], kuras pameta 1928. gadā. No 1929. līdz 1930. gadam dienēja Daugavpils cietoksnī.<ref name="dienadams">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/arhivs/vardu-gardedis-13170574|title=Vārdu gardēdis.|author=Undīne Adamaite|date=2007|publisher=[[Diena]]|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}}}</ref> Darbojies biedrībā "[[mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"|Zaļā vārna]]". Trīsdesmitajos gados nodevies tikai literārajam darbam. Dzīvoja Rīgā Indrānu ielā.<ref name="dienadams"/> 1937. gada viņa pirmā noveļu krājuma ''Smalkās kaites'' vāku ilustrēja [[Anšlavs Eglītis]].<ref name="zagadams"/> Bija precējies ar radio diktori un rakstnieci [[Mirdza Ķempe|Mirdzu Ķempi]], tomēr laulība izjuka īsi pirms Otrā pasaules kara. Vācu okupācijas laikā strādāja grāmatnīcā un meža darbos, publicējies ar pseidonīmu kā Ēriks Rīga. 1942.—1944. gados Ādamsona darbus publicēja ''Latvju Mēnešraksts'', ko vadīja [[Kārlis Skalbe]].<ref name="zagadams"/> [[1943]]. gadā sācis vākt materiālus, lai rakstītu grāmatu par [[Kārlis Padegs|Kārli Padegu]]. Šī ideja nekad netika realizēta. [[1944]]. gadā rakstniekam piešķirta Raiņa un Aspazijas piemiņas fonda prēmija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=72|title=Eriks Ādamsons (1907-1946).|author=|date=|publisher=literature.lv|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tai pašā gadā Ādamsons apprecēja Kārļa Padega atraitni Elvīru, kas arī no agras jaunības sirga ar plaušu tuberkulozi. Abiem [[1945]]. gadā piedzima dēls Askolds, kurš pēc pāris mēnešiem mira. Eriks Ādamsons, vācu laikā saslimis ar tuberkulozi, 1946. gadā mira Biķernieku sanatorijā. Apbedīts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]] Rīgā. 1981. gadā literārā mantojuma gadagrāmatā "Varavīksne" publicētas rakstnieka māsas Lilijas Ādamsones-Vilkas atmiņas "Visu mūžu līdzās nāk brālis Eriks".<ref name="zagadams"/> == Literārā darbība == Ādamsona darbus bieži uzskata par [[ornamentālisms|ornamentālisma]] literatūru, jo autors smalki apraksta detaļas. Tiem raksturīga arī [[groteska]] un [[ironija]]. Savos darbos Ādamsons pievērsies tīrās mākslas principiem, bija smalks estēts gan dzīvē, gan literārajos darbos. Tēlojumā viņš savija nopietno un komisko, izmantoja neslēptu ironiju.<ref name="literadam"/> Ādamsona dzeju mēdz stilistiski saistīt ar [[dekadence (māksla)|dekadenci]], [[baroks|baroku]], [[rokoko]] vai [[jūgendstils|jūgendstilu]]; tai raksturīgs estētiskums un manierīgums, dažkārt arī [[erotika]]. Tematiskā ziņā tā ir eksotiska (aprakstītas vai pieminētas dažādas zemes un kultūras — piemēram, dzejoļos "Tlantlakvakapatli", "Nāves koks", "Balāde par sapņu dūmu"). Ādamsons priekšroku dod klasiskajām dzejas formām, kā [[elēģija]]i vai [[balāde]]i.<ref name="zagadams">{{Tīmekļa atsauce|url=http://zagarins.net/jg/jg252/JG252_Adamsons.htm|title=Eriks Ādamsons (1907-1946). Jānis Krēsliņš sr. atbild literatūrzinātniecei Andai Kubuliņai.|author=Jaunā Gaita nr. 252.|date=2008|publisher=zagarins.net|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}|archive-date={{dat|2015|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150505021333/http://zagarins.net/jg/jg252/JG252_Adamsons.htm}}</ref> [[Proza|Prozā]] Ādamsona nozīmīgākais darbs ir noveļu krājums "Smalkās kaites". Katrā no novelēm aprakstīta kāda varoņa [[neiroze|neirotiska]] psiholoģiska īpatnība. Ādamsona stilu raksturo, piemēram, šāds fragments no noveles "Bada spēle": ''..Juris ne brīdi vairs nevarēja savaldīties — lauza maizes klaipus, koda sieru, strēba ķilku sulu, ēda lielos gurķus. Īsā laikā viņš apēda divas olas, puskilogramu [[baltmaize]]s, 100 grammus siera, pusbundžu šprošu, daudzas ķilkas, divus skābus gurķus. Bet ar visu to vēl nenieka nepietika. Juris steidzīgi, ar izmisumu, ar asarām, ar gavilēm, bez sāta, bez mēra, bez kauna turpināja apmierināt izsalkumu, pilns baiļu, ka to dara vēl pārāk atturīgi un nepilnīgi. Pie tam viņš smēķēja papirosu pēc papirosa un dzēra glāzi pēc glāzes remdenā dzeltānā alus un asi dedzinošā un reizē nejauki saldā, ūdenī atšķaidītā spirta, kaut gan pilns neizprotama uztraukuma dusmojās, ka dzērieni un papirosi maitāja un padarīja rūgtus ēdienus, kurus beidzot viņš gribēja izbaudīt līdz augstākai iespējamībai.'' 1939. gadā Kultūras fonds piešķīra E. Ādamsonam godalgu par stāstu "Lielas spodrības gaismā", kas publicēts 1937. gadā.<ref>Kārlis Egle. Godalgas rakstniecība 1939. gadā. Grāmatnieks, 1939, Nr. 12.</ref> Eriks Ādamsons uzrakstījis tikai vienu [[romāns|romānu]] — "Sava ceļa gājējs". Starp autoriem, no kuriem rakstnieks, iespējams, ietekmējies, var minēt [[Oskars Vailds|Oskaru Vaildu]],<ref name="literadam">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.literature.lv/his_lv/9_2.html|title=Eriks Ādamsons.|author=|date=|publisher=literature.lv|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305110744/http://www.literature.lv/his_lv/9_2.html}}</ref> [[Knuts Hamsuns|Knutu Hamsunu]] un [[Šarls Bodlērs|Šarlu Bodlēru]]. Tulkojis Viljama Šekspīra lugu "Divi veronieši" (V. Šekspīrs, "Darbi", 1. sēj., 1938) un Leonīda Solovjova un Viktora Vitkoviča lugu "Hodža Nasredins" (Dailes teātrī 1945). Atdzejojis [[Džordžs Gordons Bairons|Bairona]] poēmas "Šijonas gūsteknis" (periodikā 1936), "Čailda Herolda svētceļojums" fragmentus (periodikā 1939). Tulkojis [[Oskars Vailds|Oskara Vailda]] pasaku "Infantes dzimšanas diena" (1936) kā arī, [[Henriks Ibsens|Henrika Ibsena]], [[Radjards Kiplings|Radjarda Kiplinga]], [[Alfrēds Tenisons|Alfrēda Tenisona]], [[Roberts Braunings|Roberta Brauninga]] un [[Viljams Batlers Jeitss|V.B. Jeitsa]] darbus. == Komponētie dzejoļi == E. Ādamsona dzeju komponējuši vairāki pazīstami autori. [[Marģeris Zariņš|Marģera Zariņa]] skaņuplatē "Skaņdarbi korim a capella" (1968) iekļautas trīs kora dziesmas ar E. Ādamsona vārdiem ("Odu deja", "Dzeguze ābelē" un "Madrigāls par vecmodīgu tēmu").<ref>Marģeris Zariņš ‎– Skaņdarbi Korim A Capella. https://www.discogs.com/Mar%C4%A3eris-Zari%C5%86%C5%A1-Ska%C5%86darbi-Korim-A-Capella-Chorus-Music/release/7241651</ref> Viņš komponējis arī kora dziesmu "Madrigāls pie četrām svecēm". Uldis Stabulnieks komponējis dziesmu "Zviedru vārtu romance". [[Raimonds Pauls]] komponējis dziesmas ar E. Ādamsona vārdiem, tās iekļautas [[Imants Skrastiņš|Imanta Skrastiņa]] albumā "Sapņu pīpe" (1982): "Vēju pavalstnieks", "Odu romance", "Par labu dzīvošanu" un "Pirmā mīla".<ref>Imants Skrastiņš - Raimonds Pauls ‎– Sapņu Pīpe. https://www.discogs.com/Imants-Skrasti%C5%86%C5%A1-Raimonds-Pauls-Sap%C5%86u-P%C4%ABpe/release/1977147</ref> [[Niks Gothams]] komponējis kora dziesmu ciklu ar E. Ādamsona vārdiem "Sapņu pīpe" (2008), tajā iekļauti dzejoļi "Sapņu pīpe", "Vilka dziesma", "Dažreiz tik skaisti suņi rej", "Vēju pavalstnieks".<ref>Gaudeamus 55 gadu jubilejas koncerts: Sapņu pīpe. https://www.youtube.com/watch?v=bOqiVLpoCNE</ref> == Darbi kino un teātrī == * 1938. gadā režisors Jānis Lejiņš Nacionālajā teātrī iestudē E. Ādamsona lugu "Mālu Ansis". * 1945. gadā režisors Pēteris Vasaraudzis Leļļu teātrī iestudē E. Ādamsonu lugu "Pasaka par koklētāju" pēc pasaku poēmas "Koklētājs Samtabikse" motīviem. * 1973. gadā režisore Roze Stiebra izveido animācijas filmu "Ringlas ceļojums" pēc E. Ādamsona pasaku poēmas "Čigānmeitēns Ringla". * 2003. gadā režisors Kārlis Auškāps Dailes teātrī iestudē E. Ādamsona dzejas kompozīciju "Sapņu pīpe" ar [[Pēteris Liepiņš|Pēteri Liepiņu]] galvenajā lomā. * 2019. gadā režisore Alīda Pērkone Leļļu teātrī iestudē izrādi "Vakara pasaciņa. Čigānmeitēns Ringla". == Bibliogrāfija == [[Attēls:Smalkaskaites1937.jpg|thumb|200px|right|Erika Ādamsona noveļu krājuma "Smalkās kaites" vāks ("Valters un Rapa", 1937)]] === Dzeja === * ''Sudrabs ugunī''. Rīga: autorizdevums, 1932. * ''Ģerboņi''. Rīga: A. Gulbis, 1937. * ''Čigānmeitēns Ringla'' [poēma bērniem]. Rīga: E. Benjamiņa, 1939. * ''Saules pulkstenis''. Rīga: Latvju grāmata, 1941. * ''Koklētājs Samtabikse'' [poēma bērniem]. Rīga: J. Kadilis, 1943. * ''Sapņu pīpe'' [sast. A. Johansons]. Stokholma: Daugava, 1951. * ''Sapņu pīpe'' [oriģinālais 1944. gada manuskripts]. Rīga: Jaunā Daugava, 2003. === Proza === * ''[[Smalkās kaites]]'' [noveles]. Rīga: Valters un Rapa, 1937. * ''Lielais spītnieks'' [noveles]. Rīga: Zelta ābele, 1942. * ''Sava ceļa gājējs'' [romāns]. Laikrakstā "Tēvija", 1944, "Rakstos", 1960, atsevišķā grāmatā 1992. * ''Stāsti par dzīvniekiem'' [īsproza]. Rīga: Liesma, 1984. === Dramaturģija === * "Amora apburtā lapene" (komēdija) - Rīga: autorizdevums, 1924 * "Nagla, Tomāts un Plūmīte" (kopā ar A. Čaku) - Dailes teātrī 1932, grāmatā 1958 * "Radiozaķa piedzīvojumi" (raidluga 7 ainās) - Rīgas Radiofonā 1932. * "Seši krusti" - sarakstīta 1933, grāmatā 1957 * "Mālu Ansis" - Nacionālajā teātrī 1938, grāmatā 1957 * "Labais mēness" (raidluga) - Rīgas Radiofonā (ar pseidonīmu), 1941. [[Attēls:Lielaisspitnieks1942.jpg|thumb|200px|Erika Ādamsona noveļu krājuma "Lielais spītnieks" vāks ("Zelta ābele", 1942)]] === Izlases un kopojumi === * ''Noveles'' (noveļu izlase). Minhene: Uguns un nakts, 1947. * ''Asfodeles'' (dzejas izlase no "Ģerboņi" un "Saules pulkstenis"; sast. J. Rudzītis). Lībeka: Ziemeļblāzma, 1949. * ''Izlase'' (dzeja, proza, lugas; sast. M.Ķempe). Rīga: LVI, 1957. * ''Raksti 2 sējumos'' (1. sēj. Dzeja, luga "Mālu Ansis"; 2. sēj. Proza; sast. J.Rudzītis). Stokholma: Daugava, 1960. * ''Sapņu pīpe'' (dzejas izlase; sast. M.Ķempe un M.Čaklais). Rīga: Liesma, 1967. * ''Gaišā cilvēka dziesmas'' (dzejas izlase). Annarbora: Ceļinieks, 1973. * ''Izlase'' (dzeja un proza; sast. V.Vecgrāvis). Rīga: Zvaigzne, 1985. * ''Sudrabs ugunī'' (dzejas izlase; sast. M.Čaklais). Rīga: Zinātne, 1989. * ''Jāņogvīns gaišsarkanais...'' (dzejas izlase; sast. A. Gavers). Rīga: RPT, 1997. * ''Mīlestības tuvskati'' (Ādamsona un Ķempes vēstules; sast. A.Konste). Rīga: Pils, 1998. * ''Dāvana'' (kopotā īsproza; sast. A.Lazareva). Rīga: Daugava, 2000. * ''Rotaļlietu krodziņš'' (dzeja un proza). Rīga: Jumava, 2003. * ''Dziesmas par labu dzīvošanu'' (dzejas izlase, sast. I.Čaklā). Rīga: Nordik, 2008. === Atkārtoti izdevumi === * "Smalkās kaites" (noveles). Eslingena: J.Kadilis, 1949. * "Čigānmeitēns Ringla" (pasaku poēma). Rīga: Liesma, 1968. * "Koklētājs Samtabikse" (pasaku poēma). Rīga: Liesma, 1969. * "Sava ceļa gājējs" (romāns). Rīga: Karogs, 1992. * "Čigānmeitēns Ringla" (pasaku poēma). Rīga: Zvaigzne ABC, 2003. * "Sava ceļa gājējs" (romāns). Rīga: Zvaigzne ABC, 2005. * "Smalkās kaites" (noveles). Rīga: Valters un Rapa, 2007. * "Koklētājs Samtabikse" (pasaku poēma). Rīga: Mansards, 2009. * "Tauriņš pār lielceļu" (dzejolis sērijā "Bikibuks"). Rīga: Liels un mazs, 2013. === Tulkojumi === * Oskars Vailds. ''Infantes dzimšanas diena''. Rīga: Zelta ābele, 1936. * Radjards Kiplings. ''Jūras varoņi''. Rīga: Valters un Rapa, 1938. * Viljams Šekspīrs. "Divi veronieši". ''Darbi: 1. sējums.'' Rīga: A. Gulbis, 1938. * ''Angļu dzejas antoloģija''. Rīga: Valters un Rapa, 1940 (līdzautors). <small>(Dž. Draidena, R. Bērnsa, V. Bleika, V. Vērdsvorta, S.T. Kolridža, Dž.G. Bairona, A. Tenisona, R. Brauninga, O. Vailda, V.B. Jeitsa, R. Kiplinga, Dž. Meisfīlda, E.A. Po dzejoļi)</small> * ''Pasaules tautu lirika''. Sast. A. Elsiņa. Rīga: LVI, 1959 (līdzautors). * Viljams Šekspīrs. "Divi veronieši". ''Kopoti raksti: 1. sējums.'' Rīga: LVI, 1963. * V.B. Jeitss. ''Baltie putni''. Rīga: Neputns, 2015 (līdzautors). === Erika Ādamsona darbu tulkojumi === ''Grāmatas'' * "Серебро в огне" [Sudrabs ugunī; krievu valodā]. Пер. с латыш. В. Андреев и Л. Жданова. Рига: Лиесма, 1969. * "Цыганочка Рингла" [Čigānmeitēns Ringla; krievu valodā]. Пер. с латыш. Л. Романенко. Рига: Лиесма, 1970. * "La chute d’Habacuc et autres nouvelles" [Abakuka krišana un citas noveles; franču valodā]. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Rīga: Omnia mea, 2000. * "La chute d’Habacuc et autres nouvelles" [Abakuka krišana un citas noveles]. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Montricher: Noir sur Blanc, 2003. * "Čhajori Ringla" [Čigānmeitēns Ringla; lietuviešu valodā]. Tulk. Vida Beinortiene. Panevežys: Panevežio vaiku dienos užimtumo centras, 2014. ''Antoloģijās'' * The Tricolour Sun [Trīskrāsaina saule; angļu valodā]: Latvian lyrics in English versions, an essay on Latvian poetry, and critical commentaries by William K. Matthews. W. Heffer & Sons, 1936. * Latvian Poetry [Latviešu dzeja; angļu valodā]. Ed. by J. Burtnieks. Trans. William K. Matthews. Augsburg: A. Baumanis, 1946. * A Century of Latvian Poetry [Latviešu dzejas gadsimts; angļu valodā]. London: Calder, 1957. * Csillagok oraja: valogatas a szovjetunio köztarsasagainak költeszeteböl [dzejas antoloģija; ungāru valodā]. Sast. L. Kardoss. Budapest: Europa könyvkiado, 1980. * Всемирная эпиграмма [Vispasaules epigramma; krievu valodā]: антология в 4-х т. Тoм 3. Cост. В. Е. Васильев. Санкт-Петербург: Политехника, 1998. * З латвiйського берега [latviešu dzejas antoloģija; ukraiņu valodā]. Sast. un atdz. Jurijs Zavgorodnijs. Киiв: [b.i.], 1999. * З Латвійського берега: мала антологія латиської поезії [No Latvijas krastiem: mazā latviešu dzejas antoloģija; ukraiņu valodā], переклад з латиської Юрія Завгороднього. Львів: Кальварія, 2007. * "Une infinie pureté" ["Lielas spodrības gaismā"; franču valodā]. - Bienvenue à Z. et autres nouvelles de l’Est. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Montricher: Noir sur Blanc, 2007. * Антология на съвременната латвийска поезия [Mūsdienu latviešu dzejas izlase; bulgāru valodā]. Cъставител и преводач Аксиния Михайлова. София: Foundation for Bulgarian Literature, 2008. * Латышская / русская поэзия [Latviešu / krievu dzeja]. Sast. Aleksandrs Zapoļs. Rīga: Neputns, 2011. ==Atsauces== {{atsauces}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ādamsons, Eriks}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" mākslinieki]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] mmyshd5zml07760wki2nza9bqy9i444 4466421 4466414 2026-05-10T22:00:02Z Dukts 38889 /* Darbi kino un teātrī */ 4466421 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|latviešu rakstnieku|Ādamsons|Ādamsons}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = | attēls = Eriksadamsons.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1907 | dz_mēnesis = 06 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Rīga]], {{flag|Krievijas Impērija}}<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 02 | m_diena = 28 | m_vieta = [[Rīga]], {{flag|Latvijas PSR}}, [[PSRS]]<br />(tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Mirdza Ķempe]]<br/>[[Elvīra Berta Padega]] | bērni = Askolds Ādamsons | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Smalkās kaites]]", 1937 | ietekmējies = [[Oskars Vailds]], [[Knuts Hamsuns]], [[Šarls Bodlērs]] | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Eriks Ādamsons''' (dzimis {{dat|1907|6|22}}, miris {{dat|1946|2|28}}) bija [[20. gadsimts|20. gadsimta]] latviešu rakstnieks, īpaši pazīstams kā [[dzeja|dzejnieks]] un [[novele|novelists]]. Par viņa nozīmīgāko darbu tiek uzskatīts noveļu krājums "[[Smalkās kaites]]" (1937), tas iekļauts [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/8/155/ |title=Eriks ĀDAMSONS (1907-1946) SMALKĀS KAITES 1937 |access-date={{dat|2013|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120617164228/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/8/155/ |archivedate={{dat|2012|06|17||bez}} }}</ref> Ādamsons nodarbojās arī ar tulkošanu (viņš prata [[krievu valoda|krievu]], [[vācu valoda|vācu]], [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]], [[urdu]] valodu). Ādamsons nomira no plaušu [[tuberkuloze]]s. == Biogrāfija == Eriks Ādamsons dzimis Rīgā grāmatveža ģimenē. Mācījies Rīgas pilsētas elementārskolā Raņķa dambī, pēc tam [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]], kur literatūru pasniedza [[Vilis Plūdons]].<ref name="dienadams"/> 1924. gadā pirmā publikācija — komēdija "Amora apburtā lapene". 1926. gadā ''Jaunākās Ziņas'' iespieda viņa pirmo dzejoli. Uzsācis [[tieslietas|tieslietu]] studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], kuras pameta 1928. gadā. No 1929. līdz 1930. gadam dienēja Daugavpils cietoksnī.<ref name="dienadams">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/arhivs/vardu-gardedis-13170574|title=Vārdu gardēdis.|author=Undīne Adamaite|date=2007|publisher=[[Diena]]|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}}}</ref> Darbojies biedrībā "[[mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"|Zaļā vārna]]". Trīsdesmitajos gados nodevies tikai literārajam darbam. Dzīvoja Rīgā Indrānu ielā.<ref name="dienadams"/> 1937. gada viņa pirmā noveļu krājuma ''Smalkās kaites'' vāku ilustrēja [[Anšlavs Eglītis]].<ref name="zagadams"/> Bija precējies ar radio diktori un rakstnieci [[Mirdza Ķempe|Mirdzu Ķempi]], tomēr laulība izjuka īsi pirms Otrā pasaules kara. Vācu okupācijas laikā strādāja grāmatnīcā un meža darbos, publicējies ar pseidonīmu kā Ēriks Rīga. 1942.—1944. gados Ādamsona darbus publicēja ''Latvju Mēnešraksts'', ko vadīja [[Kārlis Skalbe]].<ref name="zagadams"/> [[1943]]. gadā sācis vākt materiālus, lai rakstītu grāmatu par [[Kārlis Padegs|Kārli Padegu]]. Šī ideja nekad netika realizēta. [[1944]]. gadā rakstniekam piešķirta Raiņa un Aspazijas piemiņas fonda prēmija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=72|title=Eriks Ādamsons (1907-1946).|author=|date=|publisher=literature.lv|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tai pašā gadā Ādamsons apprecēja Kārļa Padega atraitni Elvīru, kas arī no agras jaunības sirga ar plaušu tuberkulozi. Abiem [[1945]]. gadā piedzima dēls Askolds, kurš pēc pāris mēnešiem mira. Eriks Ādamsons, vācu laikā saslimis ar tuberkulozi, 1946. gadā mira Biķernieku sanatorijā. Apbedīts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]] Rīgā. 1981. gadā literārā mantojuma gadagrāmatā "Varavīksne" publicētas rakstnieka māsas Lilijas Ādamsones-Vilkas atmiņas "Visu mūžu līdzās nāk brālis Eriks".<ref name="zagadams"/> == Literārā darbība == Ādamsona darbus bieži uzskata par [[ornamentālisms|ornamentālisma]] literatūru, jo autors smalki apraksta detaļas. Tiem raksturīga arī [[groteska]] un [[ironija]]. Savos darbos Ādamsons pievērsies tīrās mākslas principiem, bija smalks estēts gan dzīvē, gan literārajos darbos. Tēlojumā viņš savija nopietno un komisko, izmantoja neslēptu ironiju.<ref name="literadam"/> Ādamsona dzeju mēdz stilistiski saistīt ar [[dekadence (māksla)|dekadenci]], [[baroks|baroku]], [[rokoko]] vai [[jūgendstils|jūgendstilu]]; tai raksturīgs estētiskums un manierīgums, dažkārt arī [[erotika]]. Tematiskā ziņā tā ir eksotiska (aprakstītas vai pieminētas dažādas zemes un kultūras — piemēram, dzejoļos "Tlantlakvakapatli", "Nāves koks", "Balāde par sapņu dūmu"). Ādamsons priekšroku dod klasiskajām dzejas formām, kā [[elēģija]]i vai [[balāde]]i.<ref name="zagadams">{{Tīmekļa atsauce|url=http://zagarins.net/jg/jg252/JG252_Adamsons.htm|title=Eriks Ādamsons (1907-1946). Jānis Krēsliņš sr. atbild literatūrzinātniecei Andai Kubuliņai.|author=Jaunā Gaita nr. 252.|date=2008|publisher=zagarins.net|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}|archive-date={{dat|2015|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150505021333/http://zagarins.net/jg/jg252/JG252_Adamsons.htm}}</ref> [[Proza|Prozā]] Ādamsona nozīmīgākais darbs ir noveļu krājums "Smalkās kaites". Katrā no novelēm aprakstīta kāda varoņa [[neiroze|neirotiska]] psiholoģiska īpatnība. Ādamsona stilu raksturo, piemēram, šāds fragments no noveles "Bada spēle": ''..Juris ne brīdi vairs nevarēja savaldīties — lauza maizes klaipus, koda sieru, strēba ķilku sulu, ēda lielos gurķus. Īsā laikā viņš apēda divas olas, puskilogramu [[baltmaize]]s, 100 grammus siera, pusbundžu šprošu, daudzas ķilkas, divus skābus gurķus. Bet ar visu to vēl nenieka nepietika. Juris steidzīgi, ar izmisumu, ar asarām, ar gavilēm, bez sāta, bez mēra, bez kauna turpināja apmierināt izsalkumu, pilns baiļu, ka to dara vēl pārāk atturīgi un nepilnīgi. Pie tam viņš smēķēja papirosu pēc papirosa un dzēra glāzi pēc glāzes remdenā dzeltānā alus un asi dedzinošā un reizē nejauki saldā, ūdenī atšķaidītā spirta, kaut gan pilns neizprotama uztraukuma dusmojās, ka dzērieni un papirosi maitāja un padarīja rūgtus ēdienus, kurus beidzot viņš gribēja izbaudīt līdz augstākai iespējamībai.'' 1939. gadā Kultūras fonds piešķīra E. Ādamsonam godalgu par stāstu "Lielas spodrības gaismā", kas publicēts 1937. gadā.<ref>Kārlis Egle. Godalgas rakstniecība 1939. gadā. Grāmatnieks, 1939, Nr. 12.</ref> Eriks Ādamsons uzrakstījis tikai vienu [[romāns|romānu]] — "Sava ceļa gājējs". Starp autoriem, no kuriem rakstnieks, iespējams, ietekmējies, var minēt [[Oskars Vailds|Oskaru Vaildu]],<ref name="literadam">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.literature.lv/his_lv/9_2.html|title=Eriks Ādamsons.|author=|date=|publisher=literature.lv|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305110744/http://www.literature.lv/his_lv/9_2.html}}</ref> [[Knuts Hamsuns|Knutu Hamsunu]] un [[Šarls Bodlērs|Šarlu Bodlēru]]. Tulkojis Viljama Šekspīra lugu "Divi veronieši" (V. Šekspīrs, "Darbi", 1. sēj., 1938) un Leonīda Solovjova un Viktora Vitkoviča lugu "Hodža Nasredins" (Dailes teātrī 1945). Atdzejojis [[Džordžs Gordons Bairons|Bairona]] poēmas "Šijonas gūsteknis" (periodikā 1936), "Čailda Herolda svētceļojums" fragmentus (periodikā 1939). Tulkojis [[Oskars Vailds|Oskara Vailda]] pasaku "Infantes dzimšanas diena" (1936) kā arī, [[Henriks Ibsens|Henrika Ibsena]], [[Radjards Kiplings|Radjarda Kiplinga]], [[Alfrēds Tenisons|Alfrēda Tenisona]], [[Roberts Braunings|Roberta Brauninga]] un [[Viljams Batlers Jeitss|V.B. Jeitsa]] darbus. == Komponētie dzejoļi == E. Ādamsona dzeju komponējuši vairāki pazīstami autori. [[Marģeris Zariņš|Marģera Zariņa]] skaņuplatē "Skaņdarbi korim a capella" (1968) iekļautas trīs kora dziesmas ar E. Ādamsona vārdiem ("Odu deja", "Dzeguze ābelē" un "Madrigāls par vecmodīgu tēmu").<ref>Marģeris Zariņš ‎– Skaņdarbi Korim A Capella. https://www.discogs.com/Mar%C4%A3eris-Zari%C5%86%C5%A1-Ska%C5%86darbi-Korim-A-Capella-Chorus-Music/release/7241651</ref> Viņš komponējis arī kora dziesmu "Madrigāls pie četrām svecēm". Uldis Stabulnieks komponējis dziesmu "Zviedru vārtu romance". [[Raimonds Pauls]] komponējis dziesmas ar E. Ādamsona vārdiem, tās iekļautas [[Imants Skrastiņš|Imanta Skrastiņa]] albumā "Sapņu pīpe" (1982): "Vēju pavalstnieks", "Odu romance", "Par labu dzīvošanu" un "Pirmā mīla".<ref>Imants Skrastiņš - Raimonds Pauls ‎– Sapņu Pīpe. https://www.discogs.com/Imants-Skrasti%C5%86%C5%A1-Raimonds-Pauls-Sap%C5%86u-P%C4%ABpe/release/1977147</ref> [[Niks Gothams]] komponējis kora dziesmu ciklu ar E. Ādamsona vārdiem "Sapņu pīpe" (2008), tajā iekļauti dzejoļi "Sapņu pīpe", "Vilka dziesma", "Dažreiz tik skaisti suņi rej", "Vēju pavalstnieks".<ref>Gaudeamus 55 gadu jubilejas koncerts: Sapņu pīpe. https://www.youtube.com/watch?v=bOqiVLpoCNE</ref> == Darbi kino un teātrī == * 1938. gadā režisors Jānis Lejiņš Nacionālajā teātrī iestudē E. Ādamsona lugu "Mālu Ansis". * 1945. gadā režisors Pēteris Vasaraudzis Leļļu teātrī iestudē E. Ādamsonu lugu "Pasaka par koklētāju" pēc pasaku poēmas "Koklētājs Samtabikse" motīviem. * 1968. gadā režisore Alma Ābele Izglītības darbinieku kultūras namā iestudē E. Ādamsona dzejas kompozīciju "Sapņu pīpe". * 1973. gadā režisore Roze Stiebra izveido animācijas filmu "Ringlas ceļojums" pēc E. Ādamsona pasaku poēmas "Čigānmeitēns Ringla". * 1977. gadā režisors Laimonis Siliņš Sanfrancisko Mazajā teātrī iestudē lugu "Mālu Ansis". * 2003. gadā režisors Kārlis Auškāps Dailes teātrī iestudē E. Ādamsona dzejas kompozīciju "Sapņu pīpe" ar [[Pēteris Liepiņš|Pēteri Liepiņu]] galvenajā lomā. * 2019. gadā režisore Alīda Pērkone Leļļu teātrī iestudē izrādi "Vakara pasaciņa. Čigānmeitēns Ringla". == Bibliogrāfija == [[Attēls:Smalkaskaites1937.jpg|thumb|200px|right|Erika Ādamsona noveļu krājuma "Smalkās kaites" vāks ("Valters un Rapa", 1937)]] === Dzeja === * ''Sudrabs ugunī''. Rīga: autorizdevums, 1932. * ''Ģerboņi''. Rīga: A. Gulbis, 1937. * ''Čigānmeitēns Ringla'' [poēma bērniem]. Rīga: E. Benjamiņa, 1939. * ''Saules pulkstenis''. Rīga: Latvju grāmata, 1941. * ''Koklētājs Samtabikse'' [poēma bērniem]. Rīga: J. Kadilis, 1943. * ''Sapņu pīpe'' [sast. A. Johansons]. Stokholma: Daugava, 1951. * ''Sapņu pīpe'' [oriģinālais 1944. gada manuskripts]. Rīga: Jaunā Daugava, 2003. === Proza === * ''[[Smalkās kaites]]'' [noveles]. Rīga: Valters un Rapa, 1937. * ''Lielais spītnieks'' [noveles]. Rīga: Zelta ābele, 1942. * ''Sava ceļa gājējs'' [romāns]. Laikrakstā "Tēvija", 1944, "Rakstos", 1960, atsevišķā grāmatā 1992. * ''Stāsti par dzīvniekiem'' [īsproza]. Rīga: Liesma, 1984. === Dramaturģija === * "Amora apburtā lapene" (komēdija) - Rīga: autorizdevums, 1924 * "Nagla, Tomāts un Plūmīte" (kopā ar A. Čaku) - Dailes teātrī 1932, grāmatā 1958 * "Radiozaķa piedzīvojumi" (raidluga 7 ainās) - Rīgas Radiofonā 1932. * "Seši krusti" - sarakstīta 1933, grāmatā 1957 * "Mālu Ansis" - Nacionālajā teātrī 1938, grāmatā 1957 * "Labais mēness" (raidluga) - Rīgas Radiofonā (ar pseidonīmu), 1941. [[Attēls:Lielaisspitnieks1942.jpg|thumb|200px|Erika Ādamsona noveļu krājuma "Lielais spītnieks" vāks ("Zelta ābele", 1942)]] === Izlases un kopojumi === * ''Noveles'' (noveļu izlase). Minhene: Uguns un nakts, 1947. * ''Asfodeles'' (dzejas izlase no "Ģerboņi" un "Saules pulkstenis"; sast. J. Rudzītis). Lībeka: Ziemeļblāzma, 1949. * ''Izlase'' (dzeja, proza, lugas; sast. M.Ķempe). Rīga: LVI, 1957. * ''Raksti 2 sējumos'' (1. sēj. Dzeja, luga "Mālu Ansis"; 2. sēj. Proza; sast. J.Rudzītis). Stokholma: Daugava, 1960. * ''Sapņu pīpe'' (dzejas izlase; sast. M.Ķempe un M.Čaklais). Rīga: Liesma, 1967. * ''Gaišā cilvēka dziesmas'' (dzejas izlase). Annarbora: Ceļinieks, 1973. * ''Izlase'' (dzeja un proza; sast. V.Vecgrāvis). Rīga: Zvaigzne, 1985. * ''Sudrabs ugunī'' (dzejas izlase; sast. M.Čaklais). Rīga: Zinātne, 1989. * ''Jāņogvīns gaišsarkanais...'' (dzejas izlase; sast. A. Gavers). Rīga: RPT, 1997. * ''Mīlestības tuvskati'' (Ādamsona un Ķempes vēstules; sast. A.Konste). Rīga: Pils, 1998. * ''Dāvana'' (kopotā īsproza; sast. A.Lazareva). Rīga: Daugava, 2000. * ''Rotaļlietu krodziņš'' (dzeja un proza). Rīga: Jumava, 2003. * ''Dziesmas par labu dzīvošanu'' (dzejas izlase, sast. I.Čaklā). Rīga: Nordik, 2008. === Atkārtoti izdevumi === * "Smalkās kaites" (noveles). Eslingena: J.Kadilis, 1949. * "Čigānmeitēns Ringla" (pasaku poēma). Rīga: Liesma, 1968. * "Koklētājs Samtabikse" (pasaku poēma). Rīga: Liesma, 1969. * "Sava ceļa gājējs" (romāns). Rīga: Karogs, 1992. * "Čigānmeitēns Ringla" (pasaku poēma). Rīga: Zvaigzne ABC, 2003. * "Sava ceļa gājējs" (romāns). Rīga: Zvaigzne ABC, 2005. * "Smalkās kaites" (noveles). Rīga: Valters un Rapa, 2007. * "Koklētājs Samtabikse" (pasaku poēma). Rīga: Mansards, 2009. * "Tauriņš pār lielceļu" (dzejolis sērijā "Bikibuks"). Rīga: Liels un mazs, 2013. === Tulkojumi === * Oskars Vailds. ''Infantes dzimšanas diena''. Rīga: Zelta ābele, 1936. * Radjards Kiplings. ''Jūras varoņi''. Rīga: Valters un Rapa, 1938. * Viljams Šekspīrs. "Divi veronieši". ''Darbi: 1. sējums.'' Rīga: A. Gulbis, 1938. * ''Angļu dzejas antoloģija''. Rīga: Valters un Rapa, 1940 (līdzautors). <small>(Dž. Draidena, R. Bērnsa, V. Bleika, V. Vērdsvorta, S.T. Kolridža, Dž.G. Bairona, A. Tenisona, R. Brauninga, O. Vailda, V.B. Jeitsa, R. Kiplinga, Dž. Meisfīlda, E.A. Po dzejoļi)</small> * ''Pasaules tautu lirika''. Sast. A. Elsiņa. Rīga: LVI, 1959 (līdzautors). * Viljams Šekspīrs. "Divi veronieši". ''Kopoti raksti: 1. sējums.'' Rīga: LVI, 1963. * V.B. Jeitss. ''Baltie putni''. Rīga: Neputns, 2015 (līdzautors). === Erika Ādamsona darbu tulkojumi === ''Grāmatas'' * "Серебро в огне" [Sudrabs ugunī; krievu valodā]. Пер. с латыш. В. Андреев и Л. Жданова. Рига: Лиесма, 1969. * "Цыганочка Рингла" [Čigānmeitēns Ringla; krievu valodā]. Пер. с латыш. Л. Романенко. Рига: Лиесма, 1970. * "La chute d’Habacuc et autres nouvelles" [Abakuka krišana un citas noveles; franču valodā]. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Rīga: Omnia mea, 2000. * "La chute d’Habacuc et autres nouvelles" [Abakuka krišana un citas noveles]. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Montricher: Noir sur Blanc, 2003. * "Čhajori Ringla" [Čigānmeitēns Ringla; lietuviešu valodā]. Tulk. Vida Beinortiene. Panevežys: Panevežio vaiku dienos užimtumo centras, 2014. ''Antoloģijās'' * The Tricolour Sun [Trīskrāsaina saule; angļu valodā]: Latvian lyrics in English versions, an essay on Latvian poetry, and critical commentaries by William K. Matthews. W. Heffer & Sons, 1936. * Latvian Poetry [Latviešu dzeja; angļu valodā]. Ed. by J. Burtnieks. Trans. William K. Matthews. Augsburg: A. Baumanis, 1946. * A Century of Latvian Poetry [Latviešu dzejas gadsimts; angļu valodā]. London: Calder, 1957. * Csillagok oraja: valogatas a szovjetunio köztarsasagainak költeszeteböl [dzejas antoloģija; ungāru valodā]. Sast. L. Kardoss. Budapest: Europa könyvkiado, 1980. * Всемирная эпиграмма [Vispasaules epigramma; krievu valodā]: антология в 4-х т. Тoм 3. Cост. В. Е. Васильев. Санкт-Петербург: Политехника, 1998. * З латвiйського берега [latviešu dzejas antoloģija; ukraiņu valodā]. Sast. un atdz. Jurijs Zavgorodnijs. Киiв: [b.i.], 1999. * З Латвійського берега: мала антологія латиської поезії [No Latvijas krastiem: mazā latviešu dzejas antoloģija; ukraiņu valodā], переклад з латиської Юрія Завгороднього. Львів: Кальварія, 2007. * "Une infinie pureté" ["Lielas spodrības gaismā"; franču valodā]. - Bienvenue à Z. et autres nouvelles de l’Est. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Montricher: Noir sur Blanc, 2007. * Антология на съвременната латвийска поезия [Mūsdienu latviešu dzejas izlase; bulgāru valodā]. Cъставител и преводач Аксиния Михайлова. София: Foundation for Bulgarian Literature, 2008. * Латышская / русская поэзия [Latviešu / krievu dzeja]. Sast. Aleksandrs Zapoļs. Rīga: Neputns, 2011. ==Atsauces== {{atsauces}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ādamsons, Eriks}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" mākslinieki]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] 7uo0ou97fxzevtrqnkct6deaz9zicz1 4466427 4466421 2026-05-10T22:15:22Z Dukts 38889 /* Darbi kino un teātrī */ 4466427 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|latviešu rakstnieku|Ādamsons|Ādamsons}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = | attēls = Eriksadamsons.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1907 | dz_mēnesis = 06 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Rīga]], {{flag|Krievijas Impērija}}<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 02 | m_diena = 28 | m_vieta = [[Rīga]], {{flag|Latvijas PSR}}, [[PSRS]]<br />(tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Mirdza Ķempe]]<br/>[[Elvīra Berta Padega]] | bērni = Askolds Ādamsons | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Smalkās kaites]]", 1937 | ietekmējies = [[Oskars Vailds]], [[Knuts Hamsuns]], [[Šarls Bodlērs]] | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Eriks Ādamsons''' (dzimis {{dat|1907|6|22}}, miris {{dat|1946|2|28}}) bija [[20. gadsimts|20. gadsimta]] latviešu rakstnieks, īpaši pazīstams kā [[dzeja|dzejnieks]] un [[novele|novelists]]. Par viņa nozīmīgāko darbu tiek uzskatīts noveļu krājums "[[Smalkās kaites]]" (1937), tas iekļauts [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/8/155/ |title=Eriks ĀDAMSONS (1907-1946) SMALKĀS KAITES 1937 |access-date={{dat|2013|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120617164228/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/8/155/ |archivedate={{dat|2012|06|17||bez}} }}</ref> Ādamsons nodarbojās arī ar tulkošanu (viņš prata [[krievu valoda|krievu]], [[vācu valoda|vācu]], [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]], [[urdu]] valodu). Ādamsons nomira no plaušu [[tuberkuloze]]s. == Biogrāfija == Eriks Ādamsons dzimis Rīgā grāmatveža ģimenē. Mācījies Rīgas pilsētas elementārskolā Raņķa dambī, pēc tam [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]], kur literatūru pasniedza [[Vilis Plūdons]].<ref name="dienadams"/> 1924. gadā pirmā publikācija — komēdija "Amora apburtā lapene". 1926. gadā ''Jaunākās Ziņas'' iespieda viņa pirmo dzejoli. Uzsācis [[tieslietas|tieslietu]] studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], kuras pameta 1928. gadā. No 1929. līdz 1930. gadam dienēja Daugavpils cietoksnī.<ref name="dienadams">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/arhivs/vardu-gardedis-13170574|title=Vārdu gardēdis.|author=Undīne Adamaite|date=2007|publisher=[[Diena]]|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}}}</ref> Darbojies biedrībā "[[mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"|Zaļā vārna]]". Trīsdesmitajos gados nodevies tikai literārajam darbam. Dzīvoja Rīgā Indrānu ielā.<ref name="dienadams"/> 1937. gada viņa pirmā noveļu krājuma ''Smalkās kaites'' vāku ilustrēja [[Anšlavs Eglītis]].<ref name="zagadams"/> Bija precējies ar radio diktori un rakstnieci [[Mirdza Ķempe|Mirdzu Ķempi]], tomēr laulība izjuka īsi pirms Otrā pasaules kara. Vācu okupācijas laikā strādāja grāmatnīcā un meža darbos, publicējies ar pseidonīmu kā Ēriks Rīga. 1942.—1944. gados Ādamsona darbus publicēja ''Latvju Mēnešraksts'', ko vadīja [[Kārlis Skalbe]].<ref name="zagadams"/> [[1943]]. gadā sācis vākt materiālus, lai rakstītu grāmatu par [[Kārlis Padegs|Kārli Padegu]]. Šī ideja nekad netika realizēta. [[1944]]. gadā rakstniekam piešķirta Raiņa un Aspazijas piemiņas fonda prēmija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=72|title=Eriks Ādamsons (1907-1946).|author=|date=|publisher=literature.lv|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tai pašā gadā Ādamsons apprecēja Kārļa Padega atraitni Elvīru, kas arī no agras jaunības sirga ar plaušu tuberkulozi. Abiem [[1945]]. gadā piedzima dēls Askolds, kurš pēc pāris mēnešiem mira. Eriks Ādamsons, vācu laikā saslimis ar tuberkulozi, 1946. gadā mira Biķernieku sanatorijā. Apbedīts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]] Rīgā. 1981. gadā literārā mantojuma gadagrāmatā "Varavīksne" publicētas rakstnieka māsas Lilijas Ādamsones-Vilkas atmiņas "Visu mūžu līdzās nāk brālis Eriks".<ref name="zagadams"/> == Literārā darbība == Ādamsona darbus bieži uzskata par [[ornamentālisms|ornamentālisma]] literatūru, jo autors smalki apraksta detaļas. Tiem raksturīga arī [[groteska]] un [[ironija]]. Savos darbos Ādamsons pievērsies tīrās mākslas principiem, bija smalks estēts gan dzīvē, gan literārajos darbos. Tēlojumā viņš savija nopietno un komisko, izmantoja neslēptu ironiju.<ref name="literadam"/> Ādamsona dzeju mēdz stilistiski saistīt ar [[dekadence (māksla)|dekadenci]], [[baroks|baroku]], [[rokoko]] vai [[jūgendstils|jūgendstilu]]; tai raksturīgs estētiskums un manierīgums, dažkārt arī [[erotika]]. Tematiskā ziņā tā ir eksotiska (aprakstītas vai pieminētas dažādas zemes un kultūras — piemēram, dzejoļos "Tlantlakvakapatli", "Nāves koks", "Balāde par sapņu dūmu"). Ādamsons priekšroku dod klasiskajām dzejas formām, kā [[elēģija]]i vai [[balāde]]i.<ref name="zagadams">{{Tīmekļa atsauce|url=http://zagarins.net/jg/jg252/JG252_Adamsons.htm|title=Eriks Ādamsons (1907-1946). Jānis Krēsliņš sr. atbild literatūrzinātniecei Andai Kubuliņai.|author=Jaunā Gaita nr. 252.|date=2008|publisher=zagarins.net|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}|archive-date={{dat|2015|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150505021333/http://zagarins.net/jg/jg252/JG252_Adamsons.htm}}</ref> [[Proza|Prozā]] Ādamsona nozīmīgākais darbs ir noveļu krājums "Smalkās kaites". Katrā no novelēm aprakstīta kāda varoņa [[neiroze|neirotiska]] psiholoģiska īpatnība. Ādamsona stilu raksturo, piemēram, šāds fragments no noveles "Bada spēle": ''..Juris ne brīdi vairs nevarēja savaldīties — lauza maizes klaipus, koda sieru, strēba ķilku sulu, ēda lielos gurķus. Īsā laikā viņš apēda divas olas, puskilogramu [[baltmaize]]s, 100 grammus siera, pusbundžu šprošu, daudzas ķilkas, divus skābus gurķus. Bet ar visu to vēl nenieka nepietika. Juris steidzīgi, ar izmisumu, ar asarām, ar gavilēm, bez sāta, bez mēra, bez kauna turpināja apmierināt izsalkumu, pilns baiļu, ka to dara vēl pārāk atturīgi un nepilnīgi. Pie tam viņš smēķēja papirosu pēc papirosa un dzēra glāzi pēc glāzes remdenā dzeltānā alus un asi dedzinošā un reizē nejauki saldā, ūdenī atšķaidītā spirta, kaut gan pilns neizprotama uztraukuma dusmojās, ka dzērieni un papirosi maitāja un padarīja rūgtus ēdienus, kurus beidzot viņš gribēja izbaudīt līdz augstākai iespējamībai.'' 1939. gadā Kultūras fonds piešķīra E. Ādamsonam godalgu par stāstu "Lielas spodrības gaismā", kas publicēts 1937. gadā.<ref>Kārlis Egle. Godalgas rakstniecība 1939. gadā. Grāmatnieks, 1939, Nr. 12.</ref> Eriks Ādamsons uzrakstījis tikai vienu [[romāns|romānu]] — "Sava ceļa gājējs". Starp autoriem, no kuriem rakstnieks, iespējams, ietekmējies, var minēt [[Oskars Vailds|Oskaru Vaildu]],<ref name="literadam">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.literature.lv/his_lv/9_2.html|title=Eriks Ādamsons.|author=|date=|publisher=literature.lv|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305110744/http://www.literature.lv/his_lv/9_2.html}}</ref> [[Knuts Hamsuns|Knutu Hamsunu]] un [[Šarls Bodlērs|Šarlu Bodlēru]]. Tulkojis Viljama Šekspīra lugu "Divi veronieši" (V. Šekspīrs, "Darbi", 1. sēj., 1938) un Leonīda Solovjova un Viktora Vitkoviča lugu "Hodža Nasredins" (Dailes teātrī 1945). Atdzejojis [[Džordžs Gordons Bairons|Bairona]] poēmas "Šijonas gūsteknis" (periodikā 1936), "Čailda Herolda svētceļojums" fragmentus (periodikā 1939). Tulkojis [[Oskars Vailds|Oskara Vailda]] pasaku "Infantes dzimšanas diena" (1936) kā arī, [[Henriks Ibsens|Henrika Ibsena]], [[Radjards Kiplings|Radjarda Kiplinga]], [[Alfrēds Tenisons|Alfrēda Tenisona]], [[Roberts Braunings|Roberta Brauninga]] un [[Viljams Batlers Jeitss|V.B. Jeitsa]] darbus. == Komponētie dzejoļi == E. Ādamsona dzeju komponējuši vairāki pazīstami autori. [[Marģeris Zariņš|Marģera Zariņa]] skaņuplatē "Skaņdarbi korim a capella" (1968) iekļautas trīs kora dziesmas ar E. Ādamsona vārdiem ("Odu deja", "Dzeguze ābelē" un "Madrigāls par vecmodīgu tēmu").<ref>Marģeris Zariņš ‎– Skaņdarbi Korim A Capella. https://www.discogs.com/Mar%C4%A3eris-Zari%C5%86%C5%A1-Ska%C5%86darbi-Korim-A-Capella-Chorus-Music/release/7241651</ref> Viņš komponējis arī kora dziesmu "Madrigāls pie četrām svecēm". Uldis Stabulnieks komponējis dziesmu "Zviedru vārtu romance". [[Raimonds Pauls]] komponējis dziesmas ar E. Ādamsona vārdiem, tās iekļautas [[Imants Skrastiņš|Imanta Skrastiņa]] albumā "Sapņu pīpe" (1982): "Vēju pavalstnieks", "Odu romance", "Par labu dzīvošanu" un "Pirmā mīla".<ref>Imants Skrastiņš - Raimonds Pauls ‎– Sapņu Pīpe. https://www.discogs.com/Imants-Skrasti%C5%86%C5%A1-Raimonds-Pauls-Sap%C5%86u-P%C4%ABpe/release/1977147</ref> [[Niks Gothams]] komponējis kora dziesmu ciklu ar E. Ādamsona vārdiem "Sapņu pīpe" (2008), tajā iekļauti dzejoļi "Sapņu pīpe", "Vilka dziesma", "Dažreiz tik skaisti suņi rej", "Vēju pavalstnieks".<ref>Gaudeamus 55 gadu jubilejas koncerts: Sapņu pīpe. https://www.youtube.com/watch?v=bOqiVLpoCNE</ref> == Darbi kino un teātrī == * 1932. gadā Dailes teātrī iestudēta luga "Nagla, Tomāts, Plūmīte". * 1938. gadā režisors Jānis Lejiņš Nacionālajā teātrī iestudē E. Ādamsona lugu "Mālu Ansis". * 1945. gadā režisors Pēteris Vasaraudzis Leļļu teātrī iestudē E. Ādamsonu lugu "Pasaka par koklētāju" pēc pasaku poēmas "Koklētājs Samtabikse" motīviem. * 1968. gadā režisore Alma Ābele Izglītības darbinieku kultūras namā iestudē E. Ādamsona dzejas kompozīciju "Sapņu pīpe". * 1973. gadā režisore Roze Stiebra izveido animācijas filmu "Ringlas ceļojums" pēc E. Ādamsona pasaku poēmas "Čigānmeitēns Ringla". * 1977. gadā režisors Laimonis Siliņš Sanfrancisko Mazajā teātrī iestudē lugu "Mālu Ansis". * 1985. gadā režisors Uģis Brikmanis Jaunatnes teātrī iestudē izrādi "Čigānmeitēns Ringla". * 1996. gadā aktieris Aivars Siliņš Dailes teātrī iestudē lugu "Nagla, Tomāts, Plūmīte". * 2003. gadā režisors Kārlis Auškāps Dailes teātrī iestudē E. Ādamsona dzejas kompozīciju "Sapņu pīpe" ar [[Pēteris Liepiņš|Pēteri Liepiņu]] galvenajā lomā. * 2019. gadā režisore Alīda Pērkone Leļļu teātrī iestudē izrādi "Vakara pasaciņa. Čigānmeitēns Ringla". == Bibliogrāfija == [[Attēls:Smalkaskaites1937.jpg|thumb|200px|right|Erika Ādamsona noveļu krājuma "Smalkās kaites" vāks ("Valters un Rapa", 1937)]] === Dzeja === * ''Sudrabs ugunī''. Rīga: autorizdevums, 1932. * ''Ģerboņi''. Rīga: A. Gulbis, 1937. * ''Čigānmeitēns Ringla'' [poēma bērniem]. Rīga: E. Benjamiņa, 1939. * ''Saules pulkstenis''. Rīga: Latvju grāmata, 1941. * ''Koklētājs Samtabikse'' [poēma bērniem]. Rīga: J. Kadilis, 1943. * ''Sapņu pīpe'' [sast. A. Johansons]. Stokholma: Daugava, 1951. * ''Sapņu pīpe'' [oriģinālais 1944. gada manuskripts]. Rīga: Jaunā Daugava, 2003. === Proza === * ''[[Smalkās kaites]]'' [noveles]. Rīga: Valters un Rapa, 1937. * ''Lielais spītnieks'' [noveles]. Rīga: Zelta ābele, 1942. * ''Sava ceļa gājējs'' [romāns]. Laikrakstā "Tēvija", 1944, "Rakstos", 1960, atsevišķā grāmatā 1992. * ''Stāsti par dzīvniekiem'' [īsproza]. Rīga: Liesma, 1984. === Dramaturģija === * "Amora apburtā lapene" (komēdija) - Rīga: autorizdevums, 1924 * "Nagla, Tomāts un Plūmīte" (kopā ar A. Čaku) - Dailes teātrī 1932, grāmatā 1958 * "Radiozaķa piedzīvojumi" (raidluga 7 ainās) - Rīgas Radiofonā 1932. * "Seši krusti" - sarakstīta 1933, grāmatā 1957 * "Mālu Ansis" - Nacionālajā teātrī 1938, grāmatā 1957 * "Labais mēness" (raidluga) - Rīgas Radiofonā (ar pseidonīmu), 1941. [[Attēls:Lielaisspitnieks1942.jpg|thumb|200px|Erika Ādamsona noveļu krājuma "Lielais spītnieks" vāks ("Zelta ābele", 1942)]] === Izlases un kopojumi === * ''Noveles'' (noveļu izlase). Minhene: Uguns un nakts, 1947. * ''Asfodeles'' (dzejas izlase no "Ģerboņi" un "Saules pulkstenis"; sast. J. Rudzītis). Lībeka: Ziemeļblāzma, 1949. * ''Izlase'' (dzeja, proza, lugas; sast. M.Ķempe). Rīga: LVI, 1957. * ''Raksti 2 sējumos'' (1. sēj. Dzeja, luga "Mālu Ansis"; 2. sēj. Proza; sast. J.Rudzītis). Stokholma: Daugava, 1960. * ''Sapņu pīpe'' (dzejas izlase; sast. M.Ķempe un M.Čaklais). Rīga: Liesma, 1967. * ''Gaišā cilvēka dziesmas'' (dzejas izlase). Annarbora: Ceļinieks, 1973. * ''Izlase'' (dzeja un proza; sast. V.Vecgrāvis). Rīga: Zvaigzne, 1985. * ''Sudrabs ugunī'' (dzejas izlase; sast. M.Čaklais). Rīga: Zinātne, 1989. * ''Jāņogvīns gaišsarkanais...'' (dzejas izlase; sast. A. Gavers). Rīga: RPT, 1997. * ''Mīlestības tuvskati'' (Ādamsona un Ķempes vēstules; sast. A.Konste). Rīga: Pils, 1998. * ''Dāvana'' (kopotā īsproza; sast. A.Lazareva). Rīga: Daugava, 2000. * ''Rotaļlietu krodziņš'' (dzeja un proza). Rīga: Jumava, 2003. * ''Dziesmas par labu dzīvošanu'' (dzejas izlase, sast. I.Čaklā). Rīga: Nordik, 2008. === Atkārtoti izdevumi === * "Smalkās kaites" (noveles). Eslingena: J.Kadilis, 1949. * "Čigānmeitēns Ringla" (pasaku poēma). Rīga: Liesma, 1968. * "Koklētājs Samtabikse" (pasaku poēma). Rīga: Liesma, 1969. * "Sava ceļa gājējs" (romāns). Rīga: Karogs, 1992. * "Čigānmeitēns Ringla" (pasaku poēma). Rīga: Zvaigzne ABC, 2003. * "Sava ceļa gājējs" (romāns). Rīga: Zvaigzne ABC, 2005. * "Smalkās kaites" (noveles). Rīga: Valters un Rapa, 2007. * "Koklētājs Samtabikse" (pasaku poēma). Rīga: Mansards, 2009. * "Tauriņš pār lielceļu" (dzejolis sērijā "Bikibuks"). Rīga: Liels un mazs, 2013. === Tulkojumi === * Oskars Vailds. ''Infantes dzimšanas diena''. Rīga: Zelta ābele, 1936. * Radjards Kiplings. ''Jūras varoņi''. Rīga: Valters un Rapa, 1938. * Viljams Šekspīrs. "Divi veronieši". ''Darbi: 1. sējums.'' Rīga: A. Gulbis, 1938. * ''Angļu dzejas antoloģija''. Rīga: Valters un Rapa, 1940 (līdzautors). <small>(Dž. Draidena, R. Bērnsa, V. Bleika, V. Vērdsvorta, S.T. Kolridža, Dž.G. Bairona, A. Tenisona, R. Brauninga, O. Vailda, V.B. Jeitsa, R. Kiplinga, Dž. Meisfīlda, E.A. Po dzejoļi)</small> * ''Pasaules tautu lirika''. Sast. A. Elsiņa. Rīga: LVI, 1959 (līdzautors). * Viljams Šekspīrs. "Divi veronieši". ''Kopoti raksti: 1. sējums.'' Rīga: LVI, 1963. * V.B. Jeitss. ''Baltie putni''. Rīga: Neputns, 2015 (līdzautors). === Erika Ādamsona darbu tulkojumi === ''Grāmatas'' * "Серебро в огне" [Sudrabs ugunī; krievu valodā]. Пер. с латыш. В. Андреев и Л. Жданова. Рига: Лиесма, 1969. * "Цыганочка Рингла" [Čigānmeitēns Ringla; krievu valodā]. Пер. с латыш. Л. Романенко. Рига: Лиесма, 1970. * "La chute d’Habacuc et autres nouvelles" [Abakuka krišana un citas noveles; franču valodā]. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Rīga: Omnia mea, 2000. * "La chute d’Habacuc et autres nouvelles" [Abakuka krišana un citas noveles]. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Montricher: Noir sur Blanc, 2003. * "Čhajori Ringla" [Čigānmeitēns Ringla; lietuviešu valodā]. Tulk. Vida Beinortiene. Panevežys: Panevežio vaiku dienos užimtumo centras, 2014. ''Antoloģijās'' * The Tricolour Sun [Trīskrāsaina saule; angļu valodā]: Latvian lyrics in English versions, an essay on Latvian poetry, and critical commentaries by William K. Matthews. W. Heffer & Sons, 1936. * Latvian Poetry [Latviešu dzeja; angļu valodā]. Ed. by J. Burtnieks. Trans. William K. Matthews. Augsburg: A. Baumanis, 1946. * A Century of Latvian Poetry [Latviešu dzejas gadsimts; angļu valodā]. London: Calder, 1957. * Csillagok oraja: valogatas a szovjetunio köztarsasagainak költeszeteböl [dzejas antoloģija; ungāru valodā]. Sast. L. Kardoss. Budapest: Europa könyvkiado, 1980. * Всемирная эпиграмма [Vispasaules epigramma; krievu valodā]: антология в 4-х т. Тoм 3. Cост. В. Е. Васильев. Санкт-Петербург: Политехника, 1998. * З латвiйського берега [latviešu dzejas antoloģija; ukraiņu valodā]. Sast. un atdz. Jurijs Zavgorodnijs. Киiв: [b.i.], 1999. * З Латвійського берега: мала антологія латиської поезії [No Latvijas krastiem: mazā latviešu dzejas antoloģija; ukraiņu valodā], переклад з латиської Юрія Завгороднього. Львів: Кальварія, 2007. * "Une infinie pureté" ["Lielas spodrības gaismā"; franču valodā]. - Bienvenue à Z. et autres nouvelles de l’Est. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Montricher: Noir sur Blanc, 2007. * Антология на съвременната латвийска поезия [Mūsdienu latviešu dzejas izlase; bulgāru valodā]. Cъставител и преводач Аксиния Михайлова. София: Foundation for Bulgarian Literature, 2008. * Латышская / русская поэзия [Latviešu / krievu dzeja]. Sast. Aleksandrs Zapoļs. Rīga: Neputns, 2011. ==Atsauces== {{atsauces}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ādamsons, Eriks}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" mākslinieki]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] 2at7f0uf49fxupcmsk0fafaazoelutu 4466430 4466427 2026-05-10T22:23:40Z Dukts 38889 /* Erika Ādamsona darbu tulkojumi */ 4466430 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|latviešu rakstnieku|Ādamsons|Ādamsons}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = | attēls = Eriksadamsons.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1907 | dz_mēnesis = 06 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Rīga]], {{flag|Krievijas Impērija}}<br />(tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 02 | m_diena = 28 | m_vieta = [[Rīga]], {{flag|Latvijas PSR}}, [[PSRS]]<br />(tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Mirdza Ķempe]]<br/>[[Elvīra Berta Padega]] | bērni = Askolds Ādamsons | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = rakstnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Smalkās kaites]]", 1937 | ietekmējies = [[Oskars Vailds]], [[Knuts Hamsuns]], [[Šarls Bodlērs]] | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Eriks Ādamsons''' (dzimis {{dat|1907|6|22}}, miris {{dat|1946|2|28}}) bija [[20. gadsimts|20. gadsimta]] latviešu rakstnieks, īpaši pazīstams kā [[dzeja|dzejnieks]] un [[novele|novelists]]. Par viņa nozīmīgāko darbu tiek uzskatīts noveļu krājums "[[Smalkās kaites]]" (1937), tas iekļauts [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/8/155/ |title=Eriks ĀDAMSONS (1907-1946) SMALKĀS KAITES 1937 |access-date={{dat|2013|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120617164228/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/8/155/ |archivedate={{dat|2012|06|17||bez}} }}</ref> Ādamsons nodarbojās arī ar tulkošanu (viņš prata [[krievu valoda|krievu]], [[vācu valoda|vācu]], [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]], [[urdu]] valodu). Ādamsons nomira no plaušu [[tuberkuloze]]s. == Biogrāfija == Eriks Ādamsons dzimis Rīgā grāmatveža ģimenē. Mācījies Rīgas pilsētas elementārskolā Raņķa dambī, pēc tam [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]], kur literatūru pasniedza [[Vilis Plūdons]].<ref name="dienadams"/> 1924. gadā pirmā publikācija — komēdija "Amora apburtā lapene". 1926. gadā ''Jaunākās Ziņas'' iespieda viņa pirmo dzejoli. Uzsācis [[tieslietas|tieslietu]] studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], kuras pameta 1928. gadā. No 1929. līdz 1930. gadam dienēja Daugavpils cietoksnī.<ref name="dienadams">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/arhivs/vardu-gardedis-13170574|title=Vārdu gardēdis.|author=Undīne Adamaite|date=2007|publisher=[[Diena]]|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}}}</ref> Darbojies biedrībā "[[mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"|Zaļā vārna]]". Trīsdesmitajos gados nodevies tikai literārajam darbam. Dzīvoja Rīgā Indrānu ielā.<ref name="dienadams"/> 1937. gada viņa pirmā noveļu krājuma ''Smalkās kaites'' vāku ilustrēja [[Anšlavs Eglītis]].<ref name="zagadams"/> Bija precējies ar radio diktori un rakstnieci [[Mirdza Ķempe|Mirdzu Ķempi]], tomēr laulība izjuka īsi pirms Otrā pasaules kara. Vācu okupācijas laikā strādāja grāmatnīcā un meža darbos, publicējies ar pseidonīmu kā Ēriks Rīga. 1942.—1944. gados Ādamsona darbus publicēja ''Latvju Mēnešraksts'', ko vadīja [[Kārlis Skalbe]].<ref name="zagadams"/> [[1943]]. gadā sācis vākt materiālus, lai rakstītu grāmatu par [[Kārlis Padegs|Kārli Padegu]]. Šī ideja nekad netika realizēta. [[1944]]. gadā rakstniekam piešķirta Raiņa un Aspazijas piemiņas fonda prēmija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=72|title=Eriks Ādamsons (1907-1946).|author=|date=|publisher=literature.lv|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tai pašā gadā Ādamsons apprecēja Kārļa Padega atraitni Elvīru, kas arī no agras jaunības sirga ar plaušu tuberkulozi. Abiem [[1945]]. gadā piedzima dēls Askolds, kurš pēc pāris mēnešiem mira. Eriks Ādamsons, vācu laikā saslimis ar tuberkulozi, 1946. gadā mira Biķernieku sanatorijā. Apbedīts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]] Rīgā. 1981. gadā literārā mantojuma gadagrāmatā "Varavīksne" publicētas rakstnieka māsas Lilijas Ādamsones-Vilkas atmiņas "Visu mūžu līdzās nāk brālis Eriks".<ref name="zagadams"/> == Literārā darbība == Ādamsona darbus bieži uzskata par [[ornamentālisms|ornamentālisma]] literatūru, jo autors smalki apraksta detaļas. Tiem raksturīga arī [[groteska]] un [[ironija]]. Savos darbos Ādamsons pievērsies tīrās mākslas principiem, bija smalks estēts gan dzīvē, gan literārajos darbos. Tēlojumā viņš savija nopietno un komisko, izmantoja neslēptu ironiju.<ref name="literadam"/> Ādamsona dzeju mēdz stilistiski saistīt ar [[dekadence (māksla)|dekadenci]], [[baroks|baroku]], [[rokoko]] vai [[jūgendstils|jūgendstilu]]; tai raksturīgs estētiskums un manierīgums, dažkārt arī [[erotika]]. Tematiskā ziņā tā ir eksotiska (aprakstītas vai pieminētas dažādas zemes un kultūras — piemēram, dzejoļos "Tlantlakvakapatli", "Nāves koks", "Balāde par sapņu dūmu"). Ādamsons priekšroku dod klasiskajām dzejas formām, kā [[elēģija]]i vai [[balāde]]i.<ref name="zagadams">{{Tīmekļa atsauce|url=http://zagarins.net/jg/jg252/JG252_Adamsons.htm|title=Eriks Ādamsons (1907-1946). Jānis Krēsliņš sr. atbild literatūrzinātniecei Andai Kubuliņai.|author=Jaunā Gaita nr. 252.|date=2008|publisher=zagarins.net|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}|archive-date={{dat|2015|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150505021333/http://zagarins.net/jg/jg252/JG252_Adamsons.htm}}</ref> [[Proza|Prozā]] Ādamsona nozīmīgākais darbs ir noveļu krājums "Smalkās kaites". Katrā no novelēm aprakstīta kāda varoņa [[neiroze|neirotiska]] psiholoģiska īpatnība. Ādamsona stilu raksturo, piemēram, šāds fragments no noveles "Bada spēle": ''..Juris ne brīdi vairs nevarēja savaldīties — lauza maizes klaipus, koda sieru, strēba ķilku sulu, ēda lielos gurķus. Īsā laikā viņš apēda divas olas, puskilogramu [[baltmaize]]s, 100 grammus siera, pusbundžu šprošu, daudzas ķilkas, divus skābus gurķus. Bet ar visu to vēl nenieka nepietika. Juris steidzīgi, ar izmisumu, ar asarām, ar gavilēm, bez sāta, bez mēra, bez kauna turpināja apmierināt izsalkumu, pilns baiļu, ka to dara vēl pārāk atturīgi un nepilnīgi. Pie tam viņš smēķēja papirosu pēc papirosa un dzēra glāzi pēc glāzes remdenā dzeltānā alus un asi dedzinošā un reizē nejauki saldā, ūdenī atšķaidītā spirta, kaut gan pilns neizprotama uztraukuma dusmojās, ka dzērieni un papirosi maitāja un padarīja rūgtus ēdienus, kurus beidzot viņš gribēja izbaudīt līdz augstākai iespējamībai.'' 1939. gadā Kultūras fonds piešķīra E. Ādamsonam godalgu par stāstu "Lielas spodrības gaismā", kas publicēts 1937. gadā.<ref>Kārlis Egle. Godalgas rakstniecība 1939. gadā. Grāmatnieks, 1939, Nr. 12.</ref> Eriks Ādamsons uzrakstījis tikai vienu [[romāns|romānu]] — "Sava ceļa gājējs". Starp autoriem, no kuriem rakstnieks, iespējams, ietekmējies, var minēt [[Oskars Vailds|Oskaru Vaildu]],<ref name="literadam">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.literature.lv/his_lv/9_2.html|title=Eriks Ādamsons.|author=|date=|publisher=literature.lv|accessdate={{dat|2015|5|4||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305110744/http://www.literature.lv/his_lv/9_2.html}}</ref> [[Knuts Hamsuns|Knutu Hamsunu]] un [[Šarls Bodlērs|Šarlu Bodlēru]]. Tulkojis Viljama Šekspīra lugu "Divi veronieši" (V. Šekspīrs, "Darbi", 1. sēj., 1938) un Leonīda Solovjova un Viktora Vitkoviča lugu "Hodža Nasredins" (Dailes teātrī 1945). Atdzejojis [[Džordžs Gordons Bairons|Bairona]] poēmas "Šijonas gūsteknis" (periodikā 1936), "Čailda Herolda svētceļojums" fragmentus (periodikā 1939). Tulkojis [[Oskars Vailds|Oskara Vailda]] pasaku "Infantes dzimšanas diena" (1936) kā arī, [[Henriks Ibsens|Henrika Ibsena]], [[Radjards Kiplings|Radjarda Kiplinga]], [[Alfrēds Tenisons|Alfrēda Tenisona]], [[Roberts Braunings|Roberta Brauninga]] un [[Viljams Batlers Jeitss|V.B. Jeitsa]] darbus. == Komponētie dzejoļi == E. Ādamsona dzeju komponējuši vairāki pazīstami autori. [[Marģeris Zariņš|Marģera Zariņa]] skaņuplatē "Skaņdarbi korim a capella" (1968) iekļautas trīs kora dziesmas ar E. Ādamsona vārdiem ("Odu deja", "Dzeguze ābelē" un "Madrigāls par vecmodīgu tēmu").<ref>Marģeris Zariņš ‎– Skaņdarbi Korim A Capella. https://www.discogs.com/Mar%C4%A3eris-Zari%C5%86%C5%A1-Ska%C5%86darbi-Korim-A-Capella-Chorus-Music/release/7241651</ref> Viņš komponējis arī kora dziesmu "Madrigāls pie četrām svecēm". Uldis Stabulnieks komponējis dziesmu "Zviedru vārtu romance". [[Raimonds Pauls]] komponējis dziesmas ar E. Ādamsona vārdiem, tās iekļautas [[Imants Skrastiņš|Imanta Skrastiņa]] albumā "Sapņu pīpe" (1982): "Vēju pavalstnieks", "Odu romance", "Par labu dzīvošanu" un "Pirmā mīla".<ref>Imants Skrastiņš - Raimonds Pauls ‎– Sapņu Pīpe. https://www.discogs.com/Imants-Skrasti%C5%86%C5%A1-Raimonds-Pauls-Sap%C5%86u-P%C4%ABpe/release/1977147</ref> [[Niks Gothams]] komponējis kora dziesmu ciklu ar E. Ādamsona vārdiem "Sapņu pīpe" (2008), tajā iekļauti dzejoļi "Sapņu pīpe", "Vilka dziesma", "Dažreiz tik skaisti suņi rej", "Vēju pavalstnieks".<ref>Gaudeamus 55 gadu jubilejas koncerts: Sapņu pīpe. https://www.youtube.com/watch?v=bOqiVLpoCNE</ref> == Darbi kino un teātrī == * 1932. gadā Dailes teātrī iestudēta luga "Nagla, Tomāts, Plūmīte". * 1938. gadā režisors Jānis Lejiņš Nacionālajā teātrī iestudē E. Ādamsona lugu "Mālu Ansis". * 1945. gadā režisors Pēteris Vasaraudzis Leļļu teātrī iestudē E. Ādamsonu lugu "Pasaka par koklētāju" pēc pasaku poēmas "Koklētājs Samtabikse" motīviem. * 1968. gadā režisore Alma Ābele Izglītības darbinieku kultūras namā iestudē E. Ādamsona dzejas kompozīciju "Sapņu pīpe". * 1973. gadā režisore Roze Stiebra izveido animācijas filmu "Ringlas ceļojums" pēc E. Ādamsona pasaku poēmas "Čigānmeitēns Ringla". * 1977. gadā režisors Laimonis Siliņš Sanfrancisko Mazajā teātrī iestudē lugu "Mālu Ansis". * 1985. gadā režisors Uģis Brikmanis Jaunatnes teātrī iestudē izrādi "Čigānmeitēns Ringla". * 1996. gadā aktieris Aivars Siliņš Dailes teātrī iestudē lugu "Nagla, Tomāts, Plūmīte". * 2003. gadā režisors Kārlis Auškāps Dailes teātrī iestudē E. Ādamsona dzejas kompozīciju "Sapņu pīpe" ar [[Pēteris Liepiņš|Pēteri Liepiņu]] galvenajā lomā. * 2019. gadā režisore Alīda Pērkone Leļļu teātrī iestudē izrādi "Vakara pasaciņa. Čigānmeitēns Ringla". == Bibliogrāfija == [[Attēls:Smalkaskaites1937.jpg|thumb|200px|right|Erika Ādamsona noveļu krājuma "Smalkās kaites" vāks ("Valters un Rapa", 1937)]] === Dzeja === * ''Sudrabs ugunī''. Rīga: autorizdevums, 1932. * ''Ģerboņi''. Rīga: A. Gulbis, 1937. * ''Čigānmeitēns Ringla'' [poēma bērniem]. Rīga: E. Benjamiņa, 1939. * ''Saules pulkstenis''. Rīga: Latvju grāmata, 1941. * ''Koklētājs Samtabikse'' [poēma bērniem]. Rīga: J. Kadilis, 1943. * ''Sapņu pīpe'' [sast. A. Johansons]. Stokholma: Daugava, 1951. * ''Sapņu pīpe'' [oriģinālais 1944. gada manuskripts]. Rīga: Jaunā Daugava, 2003. === Proza === * ''[[Smalkās kaites]]'' [noveles]. Rīga: Valters un Rapa, 1937. * ''Lielais spītnieks'' [noveles]. Rīga: Zelta ābele, 1942. * ''Sava ceļa gājējs'' [romāns]. Laikrakstā "Tēvija", 1944, "Rakstos", 1960, atsevišķā grāmatā 1992. * ''Stāsti par dzīvniekiem'' [īsproza]. Rīga: Liesma, 1984. === Dramaturģija === * "Amora apburtā lapene" (komēdija) - Rīga: autorizdevums, 1924 * "Nagla, Tomāts un Plūmīte" (kopā ar A. Čaku) - Dailes teātrī 1932, grāmatā 1958 * "Radiozaķa piedzīvojumi" (raidluga 7 ainās) - Rīgas Radiofonā 1932. * "Seši krusti" - sarakstīta 1933, grāmatā 1957 * "Mālu Ansis" - Nacionālajā teātrī 1938, grāmatā 1957 * "Labais mēness" (raidluga) - Rīgas Radiofonā (ar pseidonīmu), 1941. [[Attēls:Lielaisspitnieks1942.jpg|thumb|200px|Erika Ādamsona noveļu krājuma "Lielais spītnieks" vāks ("Zelta ābele", 1942)]] === Izlases un kopojumi === * ''Noveles'' (noveļu izlase). Minhene: Uguns un nakts, 1947. * ''Asfodeles'' (dzejas izlase no "Ģerboņi" un "Saules pulkstenis"; sast. J. Rudzītis). Lībeka: Ziemeļblāzma, 1949. * ''Izlase'' (dzeja, proza, lugas; sast. M.Ķempe). Rīga: LVI, 1957. * ''Raksti 2 sējumos'' (1. sēj. Dzeja, luga "Mālu Ansis"; 2. sēj. Proza; sast. J.Rudzītis). Stokholma: Daugava, 1960. * ''Sapņu pīpe'' (dzejas izlase; sast. M.Ķempe un M.Čaklais). Rīga: Liesma, 1967. * ''Gaišā cilvēka dziesmas'' (dzejas izlase). Annarbora: Ceļinieks, 1973. * ''Izlase'' (dzeja un proza; sast. V.Vecgrāvis). Rīga: Zvaigzne, 1985. * ''Sudrabs ugunī'' (dzejas izlase; sast. M.Čaklais). Rīga: Zinātne, 1989. * ''Jāņogvīns gaišsarkanais...'' (dzejas izlase; sast. A. Gavers). Rīga: RPT, 1997. * ''Mīlestības tuvskati'' (Ādamsona un Ķempes vēstules; sast. A.Konste). Rīga: Pils, 1998. * ''Dāvana'' (kopotā īsproza; sast. A.Lazareva). Rīga: Daugava, 2000. * ''Rotaļlietu krodziņš'' (dzeja un proza). Rīga: Jumava, 2003. * ''Dziesmas par labu dzīvošanu'' (dzejas izlase, sast. I.Čaklā). Rīga: Nordik, 2008. === Atkārtoti izdevumi === * "Smalkās kaites" (noveles). Eslingena: J.Kadilis, 1949. * "Čigānmeitēns Ringla" (pasaku poēma). Rīga: Liesma, 1968. * "Koklētājs Samtabikse" (pasaku poēma). Rīga: Liesma, 1969. * "Sava ceļa gājējs" (romāns). Rīga: Karogs, 1992. * "Čigānmeitēns Ringla" (pasaku poēma). Rīga: Zvaigzne ABC, 2003. * "Sava ceļa gājējs" (romāns). Rīga: Zvaigzne ABC, 2005. * "Smalkās kaites" (noveles). Rīga: Valters un Rapa, 2007. * "Koklētājs Samtabikse" (pasaku poēma). Rīga: Mansards, 2009. * "Tauriņš pār lielceļu" (dzejolis sērijā "Bikibuks"). Rīga: Liels un mazs, 2013. === Tulkojumi === * Oskars Vailds. ''Infantes dzimšanas diena''. Rīga: Zelta ābele, 1936. * Radjards Kiplings. ''Jūras varoņi''. Rīga: Valters un Rapa, 1938. * Viljams Šekspīrs. "Divi veronieši". ''Darbi: 1. sējums.'' Rīga: A. Gulbis, 1938. * ''Angļu dzejas antoloģija''. Rīga: Valters un Rapa, 1940 (līdzautors). <small>(Dž. Draidena, R. Bērnsa, V. Bleika, V. Vērdsvorta, S.T. Kolridža, Dž.G. Bairona, A. Tenisona, R. Brauninga, O. Vailda, V.B. Jeitsa, R. Kiplinga, Dž. Meisfīlda, E.A. Po dzejoļi)</small> * ''Pasaules tautu lirika''. Sast. A. Elsiņa. Rīga: LVI, 1959 (līdzautors). * Viljams Šekspīrs. "Divi veronieši". ''Kopoti raksti: 1. sējums.'' Rīga: LVI, 1963. * V.B. Jeitss. ''Baltie putni''. Rīga: Neputns, 2015 (līdzautors). === Erika Ādamsona darbu tulkojumi === ''Grāmatas'' * "Серебро в огне" [Sudrabs ugunī; krievu valodā]. Пер. с латыш. В. Андреев и Л. Жданова. Рига: Лиесма, 1969. * "Цыганочка Рингла" [Čigānmeitēns Ringla; krievu valodā]. Пер. с латыш. Л. Романенко. Рига: Лиесма, 1970. * "Солнечные часы: Избранные стихотворения". Москва: Художественная литература, 1976. * "La chute d’Habacuc et autres nouvelles" [Abakuka krišana un citas noveles; franču valodā]. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Rīga: Omnia mea, 2000. * "La chute d’Habacuc et autres nouvelles" [Abakuka krišana un citas noveles]. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Montricher: Noir sur Blanc, 2003. * "Čhajori Ringla" [Čigānmeitēns Ringla; lietuviešu valodā]. Tulk. Vida Beinortiene. Panevežys: Panevežio vaiku dienos užimtumo centras, 2014. ''Antoloģijās'' * The Tricolour Sun [Trīskrāsaina saule; angļu valodā]: Latvian lyrics in English versions, an essay on Latvian poetry, and critical commentaries by William K. Matthews. W. Heffer & Sons, 1936. * Latvian Poetry [Latviešu dzeja; angļu valodā]. Ed. by J. Burtnieks. Trans. William K. Matthews. Augsburg: A. Baumanis, 1946. * A Century of Latvian Poetry [Latviešu dzejas gadsimts; angļu valodā]. London: Calder, 1957. * Csillagok oraja: valogatas a szovjetunio köztarsasagainak költeszeteböl [dzejas antoloģija; ungāru valodā]. Sast. L. Kardoss. Budapest: Europa könyvkiado, 1980. * Всемирная эпиграмма [Vispasaules epigramma; krievu valodā]: антология в 4-х т. Тoм 3. Cост. В. Е. Васильев. Санкт-Петербург: Политехника, 1998. * З латвiйського берега [latviešu dzejas antoloģija; ukraiņu valodā]. Sast. un atdz. Jurijs Zavgorodnijs. Киiв: [b.i.], 1999. * З Латвійського берега: мала антологія латиської поезії [No Latvijas krastiem: mazā latviešu dzejas antoloģija; ukraiņu valodā], переклад з латиської Юрія Завгороднього. Львів: Кальварія, 2007. * "Une infinie pureté" ["Lielas spodrības gaismā"; franču valodā]. - Bienvenue à Z. et autres nouvelles de l’Est. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Montricher: Noir sur Blanc, 2007. * Антология на съвременната латвийска поезия [Mūsdienu latviešu dzejas izlase; bulgāru valodā]. Cъставител и преводач Аксиния Михайлова. София: Foundation for Bulgarian Literature, 2008. * Латышская / русская поэзия [Latviešu / krievu dzeja]. Sast. Aleksandrs Zapoļs. Rīga: Neputns, 2011. ==Atsauces== {{atsauces}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ādamsons, Eriks}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" mākslinieki]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] 17vxux6ukvfcma0ojwppr6kovdcitk5 0 9582 4466283 3809673 2026-05-10T18:51:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466283 wikitext text/x-wiki {{Latvijas politiskās partijas infokaste| vārds="Līdztiesība"| logo=[[Attēls:Pctvl.png|200px]] | vad=Kolektīva vadība| dib=1993. gadā| ideo=Latvijas kā divkopienu valsts veidošana, Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas stratēģiskā integrācija<ref>[https://web.archive.org/web/20070929091542/http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=party&submode=program&page_id=103 "Līdztiesības" 2003. gada programma]</ref> |starpt=| eiroparl=| saeima=| mini=| pašvald=| web= }} '''"Līdztiesība"''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. No 1998. gada ietilpa apvienībā [[PCTVL]]. Beidza pastāvēt 2007. gadā, līdz ar PCTVL pārtapšanu par politisku partiju. == Vēsture == {{Saskaņa un PCTVL}} Dibināta 1993. gadā kā sabiedriskā organizācija "Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību" uz [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] frakcijas "Līdztiesība" pamata. Tās sākotnējie vadītāji bija [[Tatjana Ždanoka]] un [[Sergejs Dīmanis]]. 1993. gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] "Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību" ieguva 7 vietas. No 1993. līdz 1996. gadam vistuvākie "Līdztiesībai" bija laikraksti "Оппонент" un "Трибуна оппонента".{{fact}} 1994. gada pašvaldību un 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] "Līdztiesības" pārstāvji kandidēja [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] sarakstā, kas Saeimā ieguva 5 mandātus. 1996. gadā organizācija tika pārveidota par partiju; norobežojoties no LSP, tā saglabāja divus [[Saeima]]s deputātus. [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1997. gada Pašvaldību vēlēšanās]] "Līdztiesība" ieguva 4 vietas [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. 1998. gadā partija kļuva par apvienības "[[Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā]]" dalībnieci. 2000. gadā partija tika pārdēvēta par "Līdztiesību". No 2001. gada līdz partijas likvidācijai 2007. gadā tās vadītāji bija līdere [[Tatjana Ždanoka]] (kas vienlaikus bija arī PTVL līdzpriekšsēdētāja) un priekšsēdētājs [[Vladimirs Buzajevs]]. 2003. gada aprīlī tika pieņemta jauna partijas programma, kas paredzēja atbalstu integrācijai Eiropas Savienībā un sociāli liberālu pieeju ekonomikas politikai. Kopš 2003. gada rudens "Līdztiesība" un otrā PCTVL dalībniece — partija "Brīvā izvēle tautu Eiropā" — darbojās kā [[PCTVL|vienotā organizācija]]. 2006. gada jūnijā PCTVL ietilpstošās partijas pieņēma jaunu vienotu, sociāldemokrātiskāku programmu. 2007. gada maijā "Līdztiesības" 11. konferencē bija pieņemts lēmums apvienoties ar PCTVL, oktobrī to apstiprināja Uzņēmumu reģistrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == ''Imants Mednis''. Partiju laiki Latvijā (1988—2002). Rīga: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 381.—388. lpp. == Saites == * [http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=party&submode=history PCTVL vēsture]{{Novecojusi saite}} {{5. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] mop505sw1gedgcptm4l147sh7sq08bv 0 9775 4466313 4353188 2026-05-10T19:57:38Z ZANDMANIS 91184 /* Vēsture */ 4466313 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šanhaja | official_name = 上海市 | settlement_type = Municipalitāte | translit_lang1 = Ķīniešu | translit_lang1_type = [[Mandarīnu valoda|Mandarīnu]] ([[piņjiņs]]) | translit_lang1_info = {{Audio|Zh-Shanghai.ogg|Shànghǎi}} | translit_lang1_type1 = [[Vu (dialekts)|Vu]] ([[gari īsā romanizācija|gari īsā]]) | translit_lang1_info1 = {{Unicode|Zånhae}} | translit_lang1_type2 = [[Šanhajiešu dialekts|Šanhajiešu]] ([[IPA]]) | translit_lang1_info2 = {{IPA|[zɑ̃'he]}} | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 290 | perrow = 1/2/2/2 | caption_align = center | image1 = Huangpu Park 20124-Shanghai (32208802494).jpg | image2 = 2024-Apr Shanghai Yu Yuan Garden 豫园 - img 20.jpg | image3 = 2024-Apr Shanghai East Nanjing Road morning 01.jpg | image4 = 上海展览中心·上海.jpg | image5 = Old City of Shanghai, China (December 2015) - 13.JPG | image6 = 上海外滩汇丰银行大楼2021.jpg | image7 = Jing'an Temple Shanghai 6.jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_map = Shanghai_in_China_(+all_claims_hatched).svg | mapsize = 280px | map_caption = Šanhajas municipalitātes atrašanās vieta | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{CHN}} | established_title = Apdzīvota kopš | established_date = 5. - 7. gadsimts | established_title1 = Dibināta:<br />&nbsp;- Pilsēta | established_date1 = <br />[[751]].g. | established_title2 = &nbsp;- Apriņķis | established_date2 = [[1292]].g. | established_title3 = &nbsp;- Municipalitāte | established_date3 = [[1854]].g. 17. jūlijs | government_type = [[Tiešās pārvaldes municipalitātes|Municipalitāte]] | leader_title = [[Ķīnas Komunistiskā Partija|ĶKP]] municip. sekr. | leader_name = [[Ju Dženšens]]<!-- Yu Zhengsheng --> | leader_title1 = [[Pašvaldības vadītājs|Mērs]] | leader_name1 = [[Haņs Džens]]<!-- Han Zheng --> | area_total_km2 = 7037 | area_land_km2 = 6340 | area_water_km2 = 679 | area_urban_km2 = 5299 | area_footnotes = <ref name="landarea">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.shanghai.gov.cn/shanghai/node8059/BasicFacts/glnc/userobject22ai9.html|title=Land Area|work=Basic Facts|publisher=Shanghai Municipal Government|accessdate=2007-09-12|archive-date=2007-11-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20071113101234/http://www.shanghai.gov.cn/shanghai/node8059/BasicFacts/glnc/userobject22ai9.html}}</ref><ref name="waterresources">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.shanghai.gov.cn/shanghai/node8059/BasicFacts/glnc/userobject22ai10.html|title=Water Resources|work=Basic Facts|publisher=Shanghai Municipal Government|accessdate=2007-09-12|archive-date=2007-11-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20071113101224/http://www.shanghai.gov.cn/shanghai/node8059/BasicFacts/glnc/userobject22ai10.html}}</ref> | elevation_m = 4 | elevation_footnotes = <ref name="topo">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.shanghai.gov.cn/shanghai/node8059/BasicFacts/glnc/userobject22ai11.html|title=Topographic Features|work=Basic Facts|publisher=Shanghai Municipal Government|accessdate=2007-09-12|archive-date=2007-11-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20071113101228/http://www.shanghai.gov.cn/shanghai/node8059/BasicFacts/glnc/userobject22ai11.html}}</ref> | population_as_of = 2016 | population_footnotes = <ref name="population">{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.xinhuanet.com/english/2007-12/07/content_7215281.htm|title= Population in Shanghai: 18.45 million and still growing|publisher=Xinhua News Agency}}</ref> | population_total = 24150000 | population_density_km2 = auto | population_urban = | timezone = [[Ķīnas laiks|CST]] | utc_offset = +8 | coor_type = <!-- can be used to specify what the coordinates refer to --> | latd = 31 | latm = 12 | lats = 0 | latNS = N | longd = 121 | longm = 30 | longs = 0 | longEW = E | blank_name = Pilsētas zieds | blank_info = [[Magnolia denudata|Julaņas magnolija]] | website = {{URL|http://www.shanghai.gov.cn}} }} '''Šanhaja''' ({{val|zh|上海市}}, {{zh-p|Shànghǎi Shì}}) ir pilsēta [[Ķīna]]s austrumos, [[Jandzi]] upes grīvā [[Austrumķīnas jūra]]s krastā. Viena no četrām Ķīnas pilsētām, kurām ir provinces tiesības. Tās municipalitātē 2019. gadā dzīvoja ap 24,28 miljoni cilvēku, tādējādi tā bija otra lielākā pilsēta pasaulē. Lielākā pasaules osta pēc pārkrautajām kravām 2019. gadā. Milzīgs rūpniecības, transporta, kultūras un izglītības (pilsētā ir 24 universitātes) centrs, kurš, dinamiski attīstoties, kļūst par visas Austrumāzijas centru. 2003. gadā Šanhajā tika atklāts pasaulē pirmais komerciālais vilciens uz [[magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]] spilvena ''Transrapid'' (darbojas starp Šanhaju un lidostu — 30 km, ātrums — 430 km/h, laiks ceļā — 7 min. 20 sek.). == Vēsture == [[Attēls:Shanghai - Nanjing Road.jpeg|thumb|left|200px|Šanhajas iela]] Pilsētas nosaukums nozīmē ''pie/virs jūras''. [[Sunu dinastija]]s laikā Šanhaja kļuva par jūras ostu. 1557. gadā tika uzcelti Šanhajas aizsardzības mūri, tomēr līdz pat 19. gadsimtam Šanhaja nebija ne lielākā, ne arī īpaši nozīmīga Ķīnas pilsēta. Tomēr no 19. gadsimta Šanhaja attīstījās ārkārtīgi strauji, jo sava novietojuma dēļ kļuva par tirdzniecības punktu ar Rietumu valstīm. [[Pirmais Opija karš|Pirmā Opija kara]] laikā (1839—1842) Šanhaju okupēja [[Lielbritānija]]s karaspēks. Pēc [[Nankinas līgums|Nankinas līguma]] 1842. gadā Šanhaja kļuva par vienu no piecām Ķīnas pilsētām, kurās atļāva tirdzniecību ar Rietumiem. Turpmākie līgumi 1843. un 1844. gadā paredzēja eksteritoriālas tiesības Rietumu valstīm Šanhajā. [[Taipinu sacelšanās]] laikā (1851—1864) pilsēta cieta relatīvi maz. [[Otrais Ķīnas—Japānas karš|Otrā Ķīnas-Japānas kara]] laikā no 1937. gada 13. augusta līdz 9. novembrim notika [[kauja par Šanhaju]] — ielu cīņas par Šanhaju, kurās bija iesaistīti ap 1 000 000 karavīru. Kaujas rezultātā Šanhaju okupēja [[Japāna]]. Šanhaja atradās Japānas okupācijā līdz 1945. gadam. Šajā laikā pilsētā atradās daudz bēgļu no [[Eiropa]]s valstīm. 1949. gada 27. maijā pilsētu ieņēma Ķīnas [[komunisti|komunistu]] karaspēks. Komunistiskajā Ķīnā Šanhaja kļuva par lielu rūpniecības centru. Daudzas rietumu kompānijas pārtrauca darbu. [[Kultūras revolūcija]]s laikā Šanhaja bija viens no tās centriem. Ekonomiskās reformas Šanhajā tika ieviestas sākot no 1991. gada (vēlāk, kā citur Ķīnā), un pilsēta attīstījās ļoti strauji. Pilsētā atrodas viena no lielākajām [[Ķīna]]s lidostām [[Šanhajas Pudunas lidosta]]. == Ģeogrāfija == Šanhaja atrodas Jandzi upes [[Grīva|grīvā]] Ķīnas austrumu piekrastē, starp [[Jandzi]] upi ziemeļos un [[Hanchou līcis|Hanchou līci]] dienvidos, ar [[Austrumķīnas jūra|Austrumķīnas jūru]] austrumos. Pilsētas teritorija veidojusies no upes sanesumiem un mūsdienu zemes atgūšanas projektiem, tādēļ [[augsne]] ir [[Smiltis|smilšaina]] un mīksta, kas prasa īpašus celtniecības risinājumus augstceltnēm.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gong|first=Jian|last2=Fang|first2=Tingchen|last3=Zuo|first3=Junqing|date=2022|title=A Review of Key Technologies Development of Super High-Rise Building Construction in China|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1155/2022/5438917|journal=Advances in Civil Engineering|language=en|volume=2022|issue=1|pages=5438917|doi=10.1155/2022/5438917|issn=1687-8094}}</ref> Lielākā daļa no 6340 km² lielās teritorijas ir plakanā [[Līdzenums|līdzenumā]] ar vidējo augstumu ap 4 metriem [[virs jūras līmeņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wlnc.org/en/WLNC2016-ABOUT-SHANGHAI.html|title=ABOUT SHANGHAI|last=Group)|first=Milk Creative & Events (by DEKON|website=www.wlnc.org|access-date=2025-06-16|language=en}}</ref> Pilsētas augstākais punkts – 103 metri virs jūras līmeņa – atrodas [[Taudzjiņšaņas sala|Taudzjiņšaņas salā]] Hanchou līcī. Šanhaja ir bagāta ar ūdensceļiem un atrodas [[Tahu ezers|Tahu ezera]] sateces baseinā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.shanghai.gov.cn/assets/Download/2022-ShanghaiBasicFacts.pdf|title=Shanghai basic facts 2022}}</ref> Pilsētu šķērso [[Huangpu upe]] – mākslīga Jandzi pieteka. Vēsturiskais centrs atrodas rietumu krastā (Pusji), bet mūsdienu finanšu rajons – austrumu krastā (Puduna).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://shanghai.cultural-china.com/html/History-of-Shanghai/History/Brief-History/200810/16-218.html|title=Ancient History - shanghai - Shanghai - World Expo Shanghai 2010|website=shanghai.cultural-china.com|access-date=2025-06-16}}</ref> == Cilvēki == Šanhajā dzimuši: * [[Džordžs Atkinsons]] (George Atkinson) (1935–2005) — uzņēmējs * [[Džeimss Balards]] (James Graham Ballard) (1930–2009) — rakstnieks * [[Eilīna Čanga]] (Eileen Chang) (1920–1995) — rakstniece * [[Džoana Čena]] (Joan Chen) (1961–) — aktrise * [[Hu Dzjiņtao]] (Hu Jintao) (1942–) — politiķis * [[Terenss Jangs]] (Terence Young) (1915–1994) — kinorežisors * [[Vans Dzjavei]] (Wong Kar-Wai) (1958–) — kinorežisors * [[Li Džendao]] (Tsung-Dao Lee) (1926–2024) — fiziķis * [[Žu Veihueja]] (Zhou Wei Hui) (1973–) — rakstniece == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{Ķīnas provinces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīnas pilsētas]] [[Kategorija:Ķīnas municipalitātes]] [[Kategorija:Šanhaja]] e2398a8cks5tmkphog8veegwvhzc0oy 0 10578 4466576 2255515 2026-05-11T10:53:24Z ~2026-28451-54 145215 jhjhj 4466576 wikitext text/x-wiki '''Jupiters''' var būt * [[Jupiters (mitoloģija)]] — romiešu dievs;yiiuuuhf * [[Jupiters (planēta)]] — Saules sistēmas planēta; * [[jupiters (lampa)]] — lampa ar [[lokizlāde]]s spuldzi. {{Nozīmju atdalīšana}} 76mzx47y16od7iovtn6j2u3hsls8cvj 4466577 4466576 2026-05-11T10:53:39Z Quinlan83 98626 Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-28451-54|~2026-28451-54]] ([[User talk:~2026-28451-54|talk]]) to last version by VollBot: test edits, please use the sandbox 2255515 wikitext text/x-wiki '''Jupiters''' var būt * [[Jupiters (mitoloģija)]] — romiešu dievs; * [[Jupiters (planēta)]] — Saules sistēmas planēta; * [[jupiters (lampa)]] — lampa ar [[lokizlāde]]s spuldzi. {{Nozīmju atdalīšana}} 2wqdft1se2a49jirgdybqbva1fpi8di 0 10732 4466123 4461170 2026-05-10T13:02:50Z Votre Provocateur 111653 4466123 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krasnodara | official_name = ''Краснодар'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Photomontage | photo1a = Krasnodar teatr.jpg | photo2a = Tsentralnyy okrug, Krasnodar, Krasnodarskiy kray, Russia - panoramio (49).jpg | photo2b = Obelisk Krasnodar 01.jpg | photo3a = Медакадемия Краснодар Russia.JPG | photo3b = Karasun Krasnodar 001.jpg | photo4a = Парк Краснодар (Парк Галицкого).jpg | photo4b = | photo5a = | photo5b = | color = white | color_border = white | position = center | spacing = 2 | size = 300 }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Krasnodar.svg | image_shield = Coat of arms of Krasnodar (Krasnodar Krai).jpg | pushpin_map = Krievija#Krasnodaras novads | pushpin_label_position = | latd = 45 | latm = 2 | lats = | latNS = N | longd = 38 | longm = 58 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Krievija}}''' | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag_of_Krasnodar_Krai.svg|20px]] [[Krasnodaras novads]] | subdivision_type2 = Federālais apgabals | subdivision_name2 = [[Dienvidu federālais apgabals]] | subdivision_type3 = Citi nosaukumi | subdivision_name3 = Jekaterinodara<br />(1794-1920) | area_total_km2 = 339.31 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = 25-30 | population_footnotes = <ref name="rg.ru">[https://rg.ru/2018/09/22/reg-ufo/krasnodar-priznali.html Краснодар официально признан городом-миллионником]</ref> | population_total = 1138654 | population_as_of = {{dat|2024|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = | website = {{URL|http://krd.ru/}} | footnotes = }} '''Krasnodara''' ({{val|ru|Краснодар}}) ir pilsēta [[Krievijas Federācija]]s Eiropas daļas dienvidos pie [[Kubaņa|Kubaņas upes]]. [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novada]] administratīvais centrs. [[Kubaņa (novads)|Kubaņas reģiona]] vēsturiskais centrs. [[Kubaņas kazaki|Kubaņas kazaku]] galvenais centrs. Pašlaik Krasnodara ir viens no lielākajiem Krievijas ekonomiskajiem centriem. Tā ir viena no visstraujāk augošajām Krievijas pilsētām un devītā visstraujāk augošā pilsēta Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kubnews.ru/obshchestvo/2022/02/18/ekspert-nazval-krasnodar-odnim-iz-samykh-bystrorastushchikh-gorodov-v-evrope/|title=Эксперт назвал Краснодар одним из самых быстрорастущих городов в Европе|website=kubnews.ru|access-date=2023-01-18|date=2022-02-18|language=ru}}</ref> Tomēr atšķirībā no lielākās daļas lielo pilsētu, Krasnodaras ekonomika ir [[Postindustriālā valsts|postindustriāla]]. Tās pamatā galvenokārt ir [[pakalpojumu nozare]]. Pilsētas iedzīvotāju skaits ir 1 154 885 (2025. gadā),<ref>{{cite web|url=https://citypopulation.de/en/russia/gorodkrasnodar/|title=Krasnodar City|accessdate=2025-12-24|work=citypopulation.de}}</ref> tā ir 10. lielākā pilsēta Krievijā. Krasnodaras aglomerācijā dzīvo 1 728 678 cilvēki (2023. gadā), kas ir 8. lielākā aglomerācija valstī.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Численность населения регионов и городских агломераций: что показывают результаты Всероссийской переписи населения 2020 года|url=https://www.urbaneconomics.ru/sites/default/files/perepis_aglomeracii.pdf|journal=Фонд «Институт экономики города»}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Krasnodar obelisk.jpg|thumb|150px|left|Kubaņas kazaku obelisks]] Līdz 18. gadsimta beigām tagadējā Krasnodaras apkaime piederēja [[Krimas haniste]]i, kas pēc [[Kičikkainardžas līgums|Kičikkainardžas līguma]] parakstīšanas kļuva par [[Krievijas Impērija]]s vasaļvalsti. 1783. gadā Krievijas Impērijas karaspēks bez kara pieteikšanas okupēja Krimas hanisti. 1783. gada 8. aprīlī Krievijas ķeizariene [[Katrīna II Lielā]] izdeva manifestu, kurā pasludināja, ka Krima, Tamaņa un Kubaņa ir pievienotas Krievijas Impērijai. Pilsētas pirmsākumi meklējami pēc krievu uzvaras [[Krievu—turku karš (1787—1792)|Krievu—turku karā]] [[1793]]. gadā, kad [[Kubaņa]]s upes krastā uz [[Osmaņu impērija]]i piederošās [[Čerkesija (novads)|Čerkesijas]] robežas tika uzbūvēts '''Jekaterinodaras''' (‘Katrīnas dāvanas’) cietoksnis. 19. gadsimta 1. pusē Jekaterinodara kļuva par rosīgu [[kazaki|kazaku]] pilsētu. Kopš [[1888]]. gada pilsētā dzīvoja apmēram 45 000 cilvēku, tā bija svarīgs tirdzniecības centrs Dienvidkrievijā. [[1897]]. gadā pilsētā tika atklāts [[obelisks]] par godu Kubaņas kazaku 200 gadu valdīšanai Jekaterinodarā. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā pilsēta vairākas reizes nonāca gan [[baltgvardi|balto]], gan [[Boļševiki|sarkano]] rokās. Daudzi [[Kubaņas kazaki]] atbalstīja balto kustību un cīnījās pret boļševikiem. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Krasnodaru no [[1942]]. gada 12. augusta līdz [[1943]]. gada 12. februārim okupēja vācu karaspēks. Ilgstošu kauju laikā pilsētai tika nodarīti ievērojami postījumi. Pēc kara pilsēta tika rekonstruēta un uzbūvēta no jauna. 20. gadsimta 70.-80. gados pilsētas nomalē tika masveidā attīstīti rajoni, kas sastāv no standarta paneļu māju sērijām. 1973. gadā Krasnodaras dienvidaustrumu daļā tika uzbūvēta [[Krasnodaras ūdenskrātuve]], lai nodrošinātu ražošanas un [[meliorācija]]s darbību izpildi. Kopš 90. gadu sākuma daudzām pilsētas ielām tika atgriezti to iepriekšējie nosaukumi. 2004. gadā pilsētai tika pievienotas Kalininas un Paškovskas ciemati. Krasnodaras iedzīvotāju skaita pieaugums galvenokārt ir saistīts ar migrācijas procesiem. == Administratīvais iedalījums == Krasnodaras pilsēta ir sadalīta 4 iekšpilsētas (administratīvajos) apriņķos, kuru pakļautībā ir 5 lauku apriņķi, kuros ietilpst 29 lauku apdzīvotas vietas. {| class="wikitable" !Karte !Apriņkis !Platība, km² !Iedzīvotāju skaits (2022) |- |[[Attēls:Krasnodar city (Russia) Zapadny district.png|left|frameless|120x120px]] |Rietumu |22 |'''↗'''199 511 |- |[[Attēls:Krasnodar city (Russia) Karasunsky district.png|frameless|120x120px]] |Karasuņas |152 |'''↗'''306 131 |- |[[Attēls:Krasnodar city (Russia) Prikubansky district.png|frameless|120x120px]] |Piekubaņas |474 |'''↗'''404 884 |- |[[Attēls:Krasnodar city (Russia) Tsentralny district.png|left|frameless|120x120px]] |Centrālais |28,5 |'''↗'''188 818 |} === Krasnodaras aglomerācija === Krasnodaras aglomerācija ilgu laiku bija viena no nedaudzajām miljonu aglomerācijām Krievijā, kurā bija pilsēta, kas nebija miljonu pilsēta. Aglomerācijas iedzīvotāju skaits tuvojas pusotram miljonam. Krasnodaras aglomerācija ir starpreģionāla, tajā ietilpst vairākas gan Krasnodaras novada, gan [[Adigeja|Adigejas Republikas]] teritorijas. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |+Iedzīvotāju skaits !1856 !1897 !1913 !1914 !1923 !1926 !1931 !1937 !1939 !1956 !1959 !1962 |- |8900 |65 606 |102 000 |102 200 |144 327 |158 460 |170 059 |168 135 |203 806 |271 000 |313 110 |354 000 |- !1967 !1970 !1973 !1975 !1976 !1979 !1982 !1985 !1986 !1987 !1989 !1990 |- |407 000 |464 147 |505 000 |535 000 |535 000 |560 438 |588 000 |602 000 |603 000 |623 000 |620 516 |626 000 |- !1991 !1992 !1993 !1994 !1995 !1996 !1997 !1998 !1999 !2000 !2001 !2002 |- |631 000 |635 000 |636 000 |638 000 |645 000 |647 000 |650 000 |647 400 |643 400 |639 000 |634 700 |646 175 |- !2003 !2004 !2005 !2006 !2007 !2008 !2009 !2010 !2011 !2012 !2013 !2014 |- |646 200 |719 400 |715 400 |710 400 |709 000 |709 800 |710 686 |744 995 |744 900 |763 899 |784 048 |805 680 |- !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2023 !2024 !2025 ! ! |- |829 677 |853 848 |881 476 |899 541 |918 145 |932 629 |1 099 344 |1 121 291 |1 138 654 |1 154 885 | |} Saskaņā ar 2020. gada tautas skaitīšanas rezultātiem pilsētā dzīvoja šādu tautību pārstāvji — [[krievi]] (86,82 %), [[armēņi]] (1,88 %), [[ukraiņi]] (0,51 %), [[adigi]] (0,35 %) un citi. == Izglītība == Krasnodara ir nozīmīgs izglītības centrs. Pilsētā atrodas 15 ģimnāzijas, 5 liceji, 110 vispārizglītojošās un 20 specializētās skolas, kā arī 7 nevalstiskie liceji un skolas. Pilsētā atrodas vairākās augstākās izglītības iestādes, tostarp: * [[Kubaņas Valsts universitāte]]; * [[Kubaņas Valsts Tehnoloģiskā universitāte]]; * [[Kubaņas Valsts Agrārā universitāte]]; * [[Kubaņas Valsts Medicīnas universitāte]]; * [[Krasnodaras Valsts Kultūras institūts]]; * [[Kubaņas Valsts fiziskās kultūras, sporta un tūrisma universitāte]]; * [[Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas Krasnodaras Universitāte]]; == Ekoloģija == Vides situāciju Krasnodarā pētnieki raksturo kā saspringtu. Īpaši aktuāla ir atmosfēras piesārņojuma problēma, ko rada [[autotransports]]. Pilsētas teritorijās, caur kurām iet galvenie autoceļi, [[Ogļūdeņraži|ogļūdeņražu]], [[Oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīda]], [[Slāpekļa oksīdi|slāpekļa oksīda]] satura pieļaujamās normas tiek pārsniegtas no 1,5 līdz 7 reizēm.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=ЭКОЛОГИЧЕСКАЯ СИТУАЦИЯ В ГОРОДЕ КРАСНОДАРЕ|url=https://www.elibrary.ru/item.asp?id=26561500|journal=Кубанский государственный технологический университет, 350072, г. Краснодар, ул. Московская, 2}}</ref> 2015. gada beigās un 2016. gada sākumā Krasnodarā bija visvairāk reģistrēto automašīnu uz vienu iedzīvotāju starp Krievijas pilsētām. Ja [[Maskava|Maskavā]] šis rādītājs ir 417 automašīnas uz 1000 iedzīvotājiem, tad Krasnodarā — 437 automašīnas. Tranzīta transportam ir liela nozīme vasarā, kad satiksmes plūsma palielinās līdz 2 miljoniem automašīnu. Arī pilsētas ūdenstilpēm ir augsta antropogēnā slodze. Ūdenī vairākas reizes ir pārsniegtas kaitīgo vielu, tostarp vara savienojumu, dzelzs, naftas ogļūdeņražu, nitrātu, pieļaujamās koncentrācijas. == Cilvēki == Krasnodarā dzimuši: * [[Emine Džaparova]] (''Еміне Джапарова'', dzimusi 1983. gadā), Krimas tatāru-ukraiņu žurnāliste un politiķe * [[Andrejs Škuro]] (''Шкуро'', 1887–1947), [[balto kustība]]s ģenerālis [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] * [[Semjons Kirljans]] (''Кирлиан'', 1898–1978), [[Kirljana fotogrāfija]]s izgudrotājs * [[Karens Šahnazarovs]] (''Шахназаров'', 1952), kinorežisors ("Mēs no džeza"/''Мы из джаза'', 1983) * [[Genādijs Padalka]] (''Падалка'', 1958), kosmonauts * [[Anna Ņetrebko]] (''Нетребко'', 1971), operdziedātāja * [[Sergejs Tivjakovs]] (''Тивяков'', 1973), šaha lielmeistars * [[Inna Žukova]] (''Жукова'', 1986), mākslas vingrotāja * [[Margarita Simonjana]] (Симоньян, 1980), propagandiste == Skatīt arī == * [[Katrīnas II piemineklis (Krasnodara)]] * [[Krasnodaras lidosta]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krasnodaras novada pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krasnodara]] 6gbrxodwyxp2k8f0f9j5il5w3b4mfnt 0 12082 4466489 4394313 2026-05-11T04:46:02Z ZANDMANIS 91184 4466489 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|futbola klubu|basketbola klubu|FC Barcelona (basketbola klubs)}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFCC00 | bg_color = #A4234B | nos = ''FC Barcelona'' | logo_links = FCB.svg | logo_izm = 190px | pilns = ''Futbol Club Barcelona'' | iesauka = ''Barça, Azulgranas, Culés'' | pilsēta = {{vieta|Spānija|Katalonija|Barselona}} | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] | sez = [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025.—2026.]] | poz = 1. vieta | dib = 1899 | dib_mēn = 11 | dib_dat = 29 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Camp Nou]]'' | ietilp = 99 354<ref name="info">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fcbarcelona.cat/web/english/club/club_avui/informacio_corporativa/barca_enxifres/barca_enxifres.html |title=Information |publisher=FC Barcelona |accessdate=27 November 2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100822200204/http://www.fcbarcelona.cat/web/english/club/club_avui/informacio_corporativa/barca_enxifres/barca_enxifres.html |archivedate={{dat|2010|08|22||bez}} }}</ref> | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Spānija}} Žoans Laporta | menedžeris = | tren = {{flaga|Vācija}} [[Hanss Dīters Fliks|Hansi Fliks]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | current = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = ''[[La Liga]]'' | uzvaras1 = 29 | līga2 = [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas]] | uzvaras2 = 32 | līga3 = [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] | uzvaras3 = 5 | līga4 = [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju]] | uzvaras4 = 4 <!------ krāsas -------> | pattern_la1 = _barcelona2526h | pattern_b1 = _barcelona2526h | pattern_ra1 = _barcelona2526h | pattern_sh1 = _barcelona2526h | pattern_so1 = | leftarm1 = 14266e | body1 = 14266e | rightarm1 = 14266e | shorts1 = 14266e | socks1 = 14266e | pattern_la2 = _barcelona2526a | pattern_b2 = _barcelona2526a | pattern_ra2 = _barcelona2526a | pattern_sh2 = _barcelona2526a | pattern_so2 = | leftarm2 = f6eeb0 | body2 = f6eeb0 | rightarm2 = f6eeb0 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _barcelona2526t | pattern_b3 = _barcelona2526t | pattern_ra3 = _barcelona2526t | pattern_sh3 = _barcelona2526t | pattern_so3 = _barcelona2526tl | leftarm3 = ef8377 | body3 = ef8377 | rightarm3 = ef8377 | shorts3 = ef8377 | socks3 = ef8377 }} '''''Futbol Club Barcelona''''' ({{izrunā|fubˈbɔɫ ˈkɫub bərsəˈɫonə}}), pazīstams kā '''''FC Barcelona''''' vai '''''Barça''''' ({{izrunā|ˈbar.sə}}), ir [[Barselona|Barselonā]] ([[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]) bāzēts sporta klubs, kurš vislabāk ir atpazīstams kā [[futbols|futbola]] klubs. 1899. gada 22. oktobrī Žoans Gampers, šveiciešu grāmatvedis, kurš tajā laikā dzīvojā Barselonā, ievietoja avīzē sludinājumu ar vēlmi dibināt futbola klubu. Atsaucās vienpadsmit entuziasti no Šveices, Anglijas un Spānijas, un 1899. gada 29. novembrī tika nodibināts futbola klubs Barcelona. Laika gaitā klubs kļuva par [[kataloņi|kataloniešu]] īpašumu un, atšķirībā no daudziem citiem sporta klubiem, FC Barcelona pieder tās atbalstītājiem. Klubs ir kļuvis par Katalonijas kultūras simbolu, un tā moto ir ''Més que un club'' ("Vairāk nekā klubs"). FC Barcelona fani ir pazīstami kā "kules" (''cules''), kas ir atvasinājums no kataloniešu valodas vārda ''Cul'' (latviešu: pakaļa). Kluba stadions ir ''Camp Nou'', celts 1954. gadā, un ir lielākais pēc ietilpības stadions Eiropā un otrais lielākais pasaulē. ''FC Barcelona'' ir otrais vislabāk zināmais Spānijas ''[[La Liga]]'' futbola klubs. 1928. gadā klubs pirmo reizi kopā ar ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'' un ''[[Bilbao "Athletic"|Athletic Bilbao]]'' piedalījās Spānijas ''La Liga'' čempionātā. ''FC Barcelona'' ir viena no trīs klubiem (pārējie divi ir ''[[Bilbao "Athletic"|Athletic Bilbao]]'' un ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]''), kurš nekad nav izkritis no [[Spānija]]s augstākās [[futbols|futbola]] līgas. Jau pirmās sezonas beigās 1929. gadā, Barcelona kļuva par pirmajiem Spānijas čempioniem. Klubā ir iekļautas vēl 3 profesionālas sporta komandas: [[basketbols|basketbolā]] — [[FC Barcelona (basketbola klubs)|''FC Barcelona'']]; [[handbols|handbolā]] — ''[[FC Barcelona-Cifec]]''; hokejā uz skrituļslidām — ''[[FC Barcelona Sorli Discau]]''. Ir arī vairākas spēcīgas komandas amatieru līmenī šādos sporta veidos: [[telpu futbols|telpu futbolā]], [[regbijs|regbijā]], [[basketbols|sieviešu basketbolā]], [[futbols|sieviešu futbolā]] un [[ratiņkrēslu basketbols|ratiņkrēslu basketbolā]]. Šos sporta veidus pārstāv: ''[[FCB Rugby]]'', ''[[UB-Barça]]'' un ''[[FC Barcelona-Institut Guttman]]''. Pārējās amatieru komandas piedalās šādos sporta veidos: [[hokejs|hokejā]], [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[beisbols|beisbolā]], [[riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[lauka hokejs|lauka hokejā]], [[daiļslidošana|daiļslidošanā]] un [[volejbols|volejbolā]]. == Komandas sastāvs == :''{{dat|2025|9|9||bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no=1|pos=GK|nat=GER|name=[[Marks Andrē ter Štēgens]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=3|pos=DF|nat=ESP|name=[[Alehandro Balde]]}} {{Fs player|no=4|pos=DF|nat=URU|name=[[Ronalds Arauho]]}} {{Fs player|no=5|pos=DF|nat=ESP|name=[[Pau Kubarsi]]}} {{Fs player|no=6|pos=MF|nat=ESP|name=[[Gavi]]}} {{Fs player|no=7|pos=FW|nat=ESP|name=[[Ferrans Torress]]}} {{Fs player|no=8|pos=MF|nat=ESP|name=[[Pedri]]}} {{Fs player|no=9|pos=FW|nat=POL|name=[[Roberts Levandovskis]]}} {{Fs player|no=10|pos=FW|nat=ESP|name=[[Lamins Jamals]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=BRA|name=[[Rafiņa (futbolists, dzimis 1996. gadā)|Rafiņa]]}} {{Fs player|no=13|pos=GK|nat=ESP|name=[[Hoans Garsija]]}} {{Fs player|no=14|pos=FW|nat=ENG|name=[[Markuss Rešfords]]|other=īrē no [[Manchester United F.C.|Manchester United]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=15|pos=DF|nat=DEN|name=[[Andreass Kristensens]]}} {{Fs player|no=16|pos=MF|nat=ESP|name=[[Fermins Lopess]]}} {{Fs player|no=17|pos=MF|nat=ESP|name=[[Marks Kasado]]}} {{Fs player|no=18|pos=DF|nat=ESP|name=[[Herards Martins]]}} {{Fs player|no=20|pos=MF|nat=ESP|name=[[Dani Olmo]]}} {{Fs player|no=21|pos=MF|nat=NED|name=[[Frenkijs de Jongs]]}} {{Fs player|no=22|pos=MF|nat=ESP|name=[[Marks Bernals]]}} {{Fs player|no=23|pos=DF|nat=FRA|name=[[Žils Kundē]]}} {{Fs player|no=24|pos=DF|nat=ESP|name=[[Eriks Garsija]]}} {{Fs player|no=25|pos=GK|nat=POL|name=[[Vojcehs Ščensnijs]]}} {{Fs player|no=28|pos=FW|nat=SWE|name=[[Ronijs Bardagži]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lfp.es/Default.aspx?tabid=113&Controltype=EvHist&id=1&tmpd=28&tmph=110&e1=5&e2=&e3=&e4=|title=Evolution 1929–10|publisher=[[Liga de Fútbol Profesional]]|date=|accessdate=6 August 2010|archive-date={{dat|2011|07|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110720042754/http://www.lfp.es/Default.aspx?tabid=113&Controltype=EvHist&id=1&tmpd=28&tmph=110&e1=5&e2=&e3=&e4=}}</ref> ** '''Čempioni (29):''' 1929, 1944—45, 1947—48, 1948—49, 1951—52, 1952—53, 1958—59, 1959—60, 1973—74, 1984—85, 1990—91, 1991—92, 1992—93, 1993—94, 1997—98, 1998—99, 2004—05, 2005—06, 2008—09, 2009—10, 2010—11, 2012—13, [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015—16]], [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018—19]], [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]], [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024—25]], [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025—26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |language= |url= https://sportacentrs.com/futbols/spanija/11052026-barcelona_panak_sauso_uzvaru_i_el_clasico|title=Barsa triumfē El Clasico un nodrošina Spānijas čempiones titulu |website= sportacentrs.com|date= |accessdate=10 May 2026 }}</ref> ** '''Vicečempioni (28):''' 1929—30, 1945—46, 1953—54, 1954—55, 1955—56, 1961—62, 1963—64, 1966—67, 1967—68, 1970—71, 1972—73, 1975—76, 1976—77, 1977—78, 1981—82, 1985—86, 1986—87, 1988—89, 1996—97, 1999—2000, 2002—04, 2006—07, 2011—12, 2013—14, [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]] * '''[[Spānijas Karaļa kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |language=Spanish |url=http://www.marca.com/deporte/futbol/copa–rey/palmares.html |title=Palmarés en |publisher=[[MARCA]] |date= |accessdate=22 June 2010 }}{{Novecojusi saite}}</ref> ** '''Kausa ieguvēji (32):''' 1910, 1912, 1913, 1920, 1922, 1925, 1926, 1928, 1942, 1951, 1952, 1952—53, 1957, 1958—59, 1962—63, 1967—68, 1970—71, 1977—78, 1980—81, 1982—83, 1987—88, 1989—90, 1996—97, 1997—98, 2008—09, 2011—12, 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2020—21, 2024–25<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportazinas.com/barcelona-32-reizi-triumfe-karala-kausa/|title=“Barcelona” 32. reizi triumfē Karaļa kausā |accessdate=2025-04-27 |work= |website=sportazinas.com |date= }}</ref> ** '''Finālisti (11):''' 1919, 1932, 1936, 1954, 1973—74, 1983—84, 1985—86, 1995—96, 2010—11, 2013—14, 2018—19 * '''[[Spānijas Superkauss]]'''<ref name="Superkauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/spansupcuphist.html|title=Spain - List of Super Cup Finals |publisher=[[RSSSF]] |date= |accessdate={{dat|2015|10|30|}}}}</ref> ** '''Kausa ieguvēji (16):''' 1983, 1991, 1992, 1994, 1996, 2005, 2006, 2009, 2010, 2011, 2013, 2016, 2018, 2023, 2025, 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/11012026-ugunosana_pirma_puslaika_beigas_superklub?utm_source=dlvr.it&utm_medium=facebook|title=Uguņošana pirmā puslaika beigās, superklubu cīņā Spānijas superkausu iegūst "Barcelona"|website=sportacentrs.com|date=|accessdate=11 January 2026|archive-date=|archive-url=}}</ref> ** '''Finālisti (10):''' 1985, 1988, 1990, 1993, 1997, 1998, 1999, 2012, 2015, 2017 * '''Evas Duartes kauss'''<ref name="Superkauss" /> ** '''Kausa ieguvēji (3):''' 1948, 1952, 1953 ** '''Finālisti (2):''' 1949, 1951 * '''[[Spānijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/spanleagcuphist.html|title=Spain - List of League Cup Finals |publisher=[[RSSSF]] |date= |accessdate={{dat|2015|10|30|}}}}</ref> ** '''Kausa ieguvēji (2):''' 1983, 1986 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=Champions League history |publisher=[[Union of European Football Associations]] (UEFA) |date= |accessdate={{dat|2015|10|30|}} |archive-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170907105959/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html }}</ref> ** '''Kausa ieguvēji (5):''' 1991—92, 2005—06, 2008—09, [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2010—11]], 2014—15 ** '''Finālisti (3):''' 1960—61, 1985—86, 1993—94 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/index.html |title=UEFA Cup Winners' Cup |publisher=[[UEFA]] |date= |accessdate=22 June 2010 |archive-date={{dat|2010|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100501123433/http://en.archive.uefa.com/competitions/ecwc/index.html }}</ref> ** '''Kausa ieguvēji (4):''' 1978—79, 1981—82, 1988—89, 1996—97 ** '''Finālisti (2):''' 1968—69, 1990—91 * '''[[UEFA Superkauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.archive.uefa.com/competitions/supercup/history/index.html |title=UEFA Super Cup |publisher=[[UEFA]] |accessdate=22 June 2010 |archive-date={{dat|2010|08|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100820032123/http://en.archive.uefa.com/competitions/supercup/history/index.html }}</ref> ** '''Kausa ieguvēji (5):''' 1992, 1997, 2009, 2011, 2015 ** '''Finālisti (4):''' 1979, 1982, 1989, 2006 * '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.archive.uefa.com/uefa/news/kind=1/newsid=2571.html |title=UEFA Cup: All-time finals |publisher=[[UEFA]] |accessdate={{dat|2015|10|30|}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150831110235/http://en.archive.uefa.com/uefa/news/kind%3D1/newsid%3D2571.html |archivedate={{dat|2015|08|31||bez}} }}</ref> ** '''Kausa ieguvēji (3):''' 1955—58, 1958—60, 1965—66 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/fifa-tournaments/archive/clubworldcup/index.html |title=FIFA Club World Cup archive |publisher=[[FIFA]] |accessdate={{dat|2015|10|30|}} |archive-date={{dat|2019|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190626184848/https://www.fifa.com/fifa-tournaments/archive/clubworldcup/index.html }}</ref> ** '''Kausa ieguvēji (3):''' 2009, 2011, 2015 ** '''Finālisti (1):''' 2006 == El Clásico == {{Pamatraksts|El Clásico}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|FC Barcelona}} * [http://www.fcbarcelona.com Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{La Liga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas futbola klubi|Barcelona]] [[Kategorija:Sports Barselonā]] [[Kategorija:FC Barcelona]] cnooemwvj7egq5upjjgohhzfpndlwk8 0 15012 4466422 3705864 2026-05-10T22:06:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466422 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Mariner 6'' | Nosaukums_orig = | Attēls = Mariner_6-7.png | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = | KA_veids = [[starpplanētu zonde]] | Bāzes platforma = ''Mars`69'' | KA sērijas Nr = 69-3 | Operators = ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'', {{USA}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[Reaktīvās kustības laboratorija|JPL]]'', {{USA}} | Starts = {{dat|1969|2|2|5SK}} 01:29:02 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Atlas SLV-3C Centaur-D]]'' | Starta_gads = 1969 | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''LC-36B'' | Starta_valsts = {{USA}} | Darbības_beigu_gads = 1970 | Darbības_beigu_datums = {{dat|1970|12|23|SK}} | Darbības_ilgums = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = 1969-014A | Tīmekļa_vietne = | Masa = 411,8 kg | Enerģija = 449 W | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Saule | Centr_ķermenis_parādīt = [[Saule]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | Programma = ''[[Mariner programma|Mariner]]'' | KA_iepr = ''[[Mariner 5]]'' | KA_nāk = ''[[Mariner 7]]'' }} '''''Mariner 6''''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (''NASA'') [[starpplanētu zonde]] [[Marss (planēta)|Marsa]] izpētei no pārlidošanas trajektorijas. Tā kosmosā tika palaista 1969. gada 25. februārī, un Marsu sasniedza 31. jūlijā. Identiskas konstrukcijas [[kosmiskais aparāts]] ''[[Mariner 7]]'' startēja martā. Galvenais ''Mariner 6'' uzdevums bija izpētīt Marsa atmosfēru un iegūt pēc iespējas vairāk datu par pašu planētu. Pārlidojot Marsu, ''Mariner 6'' ieguva nepieciešamos datus ''Mariner 7'' Marsa pārlidojuma trajektorijas korekcijai. == Uzbūve == Abas zondes izgatavoja [[Reaktīvās kustības laboratorija]] (''JPL''). ''Mariner 6'' korpuss bija izgatavots no [[magnijs|magnija]] sakausējuma astoņstūra formā 138,4 cm platumā un 45,7 cm augstumā. Augšpusē bija piemontēti četri [[saules baterijas|saules bateriju]] paneļi 215 × 90 cm, [[paraboliskā antena]] 116,8 cm diametrā ar augstu pastiprinājuma koeficientu, kā arī zema pastiprinājuma antena 223,5 augstā mastā. Kosmiskā aparāta masa bija 411,8 kg. Saules baterijas Zemes tuvumā deva 800 vatu elektroenerģijas, bet pie Marsa — 449 W. Kosmiskā aparāta stabilizāciju trīs asīs nodrošināja 3 [[žiroskops|žiroskopi]] un divi komplekti, katrā pa 6 saspiesta [[slāpeklis|slāpekļa]] mikrodzinējiem, kas bija uzstādīti saules bateriju paneļu galos. Zonde tika orientēta pret Sauli un [[Kanopuss|Kanopusu]]. Zem astoņstūra korpuss bija skenējošā platforma, ko varēja grozīt divās asīs. Zinātniskie instrumenti ar masu 57,6 kg bija: * Attēlveidošanas sistēma * infrasarkanais spektrometrs * divu kanālu infrasarkanais radiometrs * ultravioletais spektrometrs * koniskais radiometrs == Pirmsstarta negadījums == 10 dienas pirms ''Mariner 6'' starta kļūme vārstu sistēmā atvēra ''Atlas'' nesējraķetes galvenos vārstus. Nesējraķetē zuda spiediens un tā draudēja sagāzties kopā ar ''Mariner 6''. Divi starta laukuma inženieri, riskējot ar savām dzīvībām, pievienoja avārijas sūkņus un atjaunoja nesējraķetes spiedienu. Pēc tam ''Mariner 6'' tika uzstādīts uz jaunas nesējraķetes. Vēlāk abi inženieri saņēma īpašas ''NASA'' medaļas par varonību. == Lidojuma gaita == ''Mariner 6'' tika palaists {{dat|1969|2|25||bez}} 01:29:02 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Atlas SLV-3C Centaur-D]]'' (lidojums ''AC-20'') no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta_laukuma ''LC-36B''. Šoreiz ''Centaur'' raķešpakāpes izmantošana ļāva kosmisko aparātu uzreiz ievadīt trajektorijā uz Marsu. Pirms tam starpplanētu zondes vispirms tika ievadītas orbītā ap Zemi un tikai pēc tam, izmantojot raķešpakāpi, ievadīti trajektorijā uz Marsu. 25. jūlijā, 50 stundas pirms pārlidojuma, pret Marsu tika notēmēta skenējošā platforma un ieslēgta visa pētnieciskā tehnika. Divas stundas vēlāk sākās Marsa fotografēšana. Nākamās 41 stundas laikā ar šaurleņķa kameru tika iegūti 49 tuvošanās attēli (plus 50. daļējs attēls). 31. jūlijā 05:03 ''UTC'' sākās tuvošanās fāze, kad tika iegūti 26 tuvplāna attēli. Dzesēšanas sistēmas kļūmes dēļ infrasarkanā spektrometra pirmais kanāls nebija pietiekami atdzesēts, lai varētu veikt mērījumus no 6 līdz 14 mikrometriem, tāpēc šajā diapazonā infrasarkanie dati netika iegūti. Tuvākā pietuvošanās notika 05:19:07 ''UTC'' 3431 km attālumā no Marsa virsmas. Vienpadsmit minūtes vēlāk ''Mariner 6'' aizvirzījās aiz Marsa, un atkal parādījās pēc 25 minūtēm. Ieiešanas un iziešanas fāzēs tika iegūti radiofrekvences X joslas aizklāšanās dati. Dažu nākamo dienu laikā uz Zemi tika pārraidīti zinātniskie un attēlu dati. Pēc tam kosmiskais aparāts tika atgriezts brauciena režīmā, kas ietvēra inženierijas un sakaru testus, zvaigžņu fotografēšanas televīzijas testus, kā arī [[Piena Ceļš|Piena Ceļa]] un komētas ''1969-B'' apkārtnes skenējumus ultrasarkanajā diapazonā. {{dat|1970|12|23||bez}} zondes sistēmas tika izslēgtas. ''Mariner 6'' turpina riņķot ap Saules orbītā neaktīvā stāvoklī. == Ārējās saites == * [https://www.jpl.nasa.gov/missions/details.php?id=5902 Mariner 6] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200811111856/https://www.jpl.nasa.gov/missions/details.php?id=5902 |date={{dat|2020|08|11||bez}} }} JPL * [https://ntrs.nasa.gov/archive/nasa/casi.ntrs.nasa.gov/19690007929.pdf Mariner Mars 1969 Launches - Press Kit] * [http://petermasek.tripod.com/mariner67.html Mariner 6 and 7 Image Browser]{{Novecojusi saite}} petermasek.tripod.com * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/mariner-6.htm Mariner 6, 7] Gunter Dirk Krebs {{1969. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Marsa izpēte]] [[Kategorija:Mariner|6]] cy9juina101o1ar79xx645nvqptcb0v 0 15112 4466160 4455651 2026-05-10T14:21:13Z Bendžamins 76862 /* Pašreizējais sastāvs */ 4466160 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #6e273d | team = Colorado Avalanche | logo = Colorado Avalanche logo.svg | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Kolorādo|Denvera}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālā divīzija]] | founded = 1972 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Ball Arena]]'' | ietilpība = 18 007 | colors = Tumši sarkana, zila, melna, sudraba, balta<br />{{color box|#6e273d}} {{color box|#165788}} {{color box|#1e1e1e}} {{color box|83878a}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|ASV}} [[Stens Krenke]] | prezidents = | GM = {{flaga|ASV}} [[Džo Sakiks]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Džereds Bednārs]] | coach2 = | captain = {{flaga|Zviedrija}} [[Gābriels Landeskogs]] | media = | affiliates = [[Leikerijas "Monsters"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Tulsas "Oilers"]] ([[Austrumkrasta hokeja līga|ECHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = [[Kvebekas "Nordiques"]] (WHA) | dates1 = 1972–1979 | name2 = [[Kvebekas "Nordiques"]] (NHL) | dates2 = 1979–1995 | name3 = Kolorādo "Avalanche" | dates3 = 1995—pašlaik <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 3 }} '''Kolorādo "Avalanche"''' ({{val|en|Colorado Avalanche}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Denvera|Denverā]], [[Kolorādo|Kolorādo štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālajā divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā kā '''Kvebekas "Nordiques"'''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://funwhileitlasted.net/2015/07/19/1972-1995-quebec-nordiques/|title=Quebec Nordiques|date=2015. gada 19. jūl.|access-date={{dat|2022|04|22||bez}}|archive-date={{dat|2022|05|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220504052939/https://funwhileitlasted.net/2015/07/19/1972-1995-quebec-nordiques/}}</ref> un kopš 1979. gada spēlē NHL, pirms tam komanda piedalījās [[WHA]] līgā. 1995. gadā komanda tika pārdota un tā pārcēlās uz [[Denvera|Denveru]]. Savas pastāvēšanas vēsturē "Avalanche" ir izcīnījusi [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] trīs reizes. To komandai izdevās paveikt 1995.—96., 2000.—01. un 2021.-2022. gada sezonā. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Pepsi Center]]'' hallē. 1995.—96. gada sezonā "Avalanche" rindās Stenlija kausu izcīnīja arī latviešu aizsargs [[Sandis Ozoliņš]]. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 3 ** 1995.—96., 2000.—01., 2021.—22.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/gamecenter/col-vs-tbl/2022/06/26/2021030416#game=2021030416,game_state=final|title=Colorado Avalanche - Tampa Bay Lightning - Jun 26, 2022 &#124; NHL.com|website=www.nhl.com}}</ref> * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1995.—96., 2000.—01., 2021.—22.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/07062022-makars_atkarto_ozolina_rekordu_avalanche_|title=Makārs atkārto Ozoliņa rekordu, "Avalanche" pirmo reizi kopš 2001. gada spēlēs finālā|date=2022. gada 7. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * '''[[Prezidenta balva]]''': 4 ** 1996.–97., 2000.–01., 2020.–21., 2025.–26. * '''Divīzijas čempioni''': 13 ** 1995.—96., 1996.—97., 1997.—98., 1998.—99., 1999.—00., 2000.—01., 2001.—02., 2002.—03., 2013.—14., 2020.—21., 2021.—22., 2022.—23., 2025.—26., == Vēsture == === Kvebekas "Nordiques" (1972—1995) === "Nordiques" bija viena no komandām, kas spēlēja [[WHA]] līdz ar tās izveidi [[1972]]. gadā. [[1977]]. gadā komanda arī izcīnīja līgas čempiones titulu. Kopumā "Nordiques" WHA aizvadīja septiņas sezonas. [[1979]]. gadā "Nordiques" kopā ar [[Edmontonas "Oilers"]], [[Hartfordas "Whalers"]] un [[Vinipegas "Jets"]] pievienojās [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]. No [[1981]]. līdz pat [[1987]]. gadam katru gadu "Nordiques" izdevās iekļūt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņā. Turpmākajos gados gan Kvebeka kļuva par vienu no vājākajām komandām NHL. No [[1988]]. līdz [[1992]]. gadam katru sezonu "Nordiques" noslēdza pēdējā vietā savā divīzijā, trīs reizes noslēdzot sezonu arī pēdējā vietā visā līgā. Līdz ar to komanda trīs gadus pēc kārtas ieguva [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās izvēles tiesības. "Nordiques" izvēlējās [[Matss Sundīns|Matsu Sundīnu]], [[Ovens Nolans|Ovenu Nolanu]] un [[Ēriks Lindross|Ēriku Lindrosu]]. Lindrosu gan pēc gada tika aizmainīts uz [[Filadelfijas "Flyers"]], "Nordiques" pretī saņemot piecus spēlētājus, kā arī tiesības uz [[Pēters Fošbergs|Pēteru Fošbergu]]. 1992.—93. gada sezonā "Nordiques" atkal izdevās iekļūt Stenlija kausa izcīņā. 1994.—95. gada regulāro sezonu komanda noslēdza otrajā vietā visā NHL. Paralēli tam komandas finansiālais stāvoklis bija smags, līdz ar ko [[1995]]. gada vasarā tā mainīja īpašnieku, un tika pārcelta uz [[Denvera|Denveru]]. === "Avalanche" sākotnējie gadi === 1995.—96. gada sezonā "Avalanche" kapteinis bija [[Džo Sakiks]], savukārt trenera funkcijas pildīja [[Marks Krofords]]. Jau sezonas ievadā "Avalanche" pievienojās vārtsargs [[Patriks Ruā]]. Regulāro sezonu komanda noslēdza otrajā vietā visā NHL. "Avalanche" izdevās izcīnīt [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], finālsērijā ar 4—0 pārspējot [[Floridas "Panthers"]]. Sērijas izšķirošo vārtu guvumu guva [[Ūve Krups]], savukārt Sakiks ieguva [[Kona Smita balva|Kona Smita balvu]]. Arī turpmākajās sezonās "Avalanche" bija viena no spēcīgākajām līgas komandām, no [[1997]]. līdz pat [[2000]]. gadam trīs reizes sasniedzot Rietumu konferences finālu. [[2000]]. gada martā "Avalanche" pievienojās [[Rejs Burks]] un [[Deivs Andrejčuks]]. 2000.—01. gadā "Avalanche" otro reizi tās pastāvēšanas vēsturē izdevās izcīnīt uzvaru NHL regulārajā sezonā. [[Džo Sakiks]] sezonu noslēdza kā otrs rezultatīvākais līgas spēlētājs, vien par trim punktiem atpaliekot no [[Jaromīrs Jāgrs|Jaromīra Jāgra]]. Īsi pirms [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņas "Avalanche" pievienojās [[Robs Bleiks]] un [[Stīvens Rainprehts]]. "Avalanche" izdevās izcīnīt [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], septiņu spēļu sērijā pārspējot [[Ņūdžersijas "Devils"]]. Sakiks ieguva gan Kona Smita, gan arī [[Harta balva|Harta balvu]]. == Visu sezonu rezultāti == ''Paskaidrojumi:'' S - spēles, U - uzvaras, Z - zaudējumi, N - neizšķirti, ZP - zaudējumi pagarinājumā, P - punkti, IsV - iesistie vārti, IlV - ielaistie vārti, RS - regulārās sezonas rezultāts {| class="wikitable" |- ! Sezona !! S !! U !! Z !! N !! ZP !! P !! IsV !! IlV !! RS !! Izslēgšanas kārta |- |'''1995.—96.''' || '''82''' ||'''47'''||'''25'''||'''10'''||—|| '''104''' || '''326'''|| '''240''' ||'''1. Klusā okeāna divīzijā''' ||'''Izcīna [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]''' |-bgcolor="#eeeeee" |1996.—97. || 82||49|| 24|| 9 ||—|| 107|| 277|| 205 || 1. Klusā okeāna divīzijā || Zaudējums konferences finālā |- |1997.—98. || 82||39 ||26 ||17 ||—|| 95 || 231 ||205 || 1. Klusā okeāna divīzijā || Zaudējums konferences ceturtdaļfinālā |-bgcolor="#eeeeee" |1998.—99. || 82||44|| 28 ||10 ||—|| 98 || 239 ||205 || 1. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences finālā |- |1999.—00. || 82||42|| 28 ||11 ||1 ||96 || 233|| 201 || 1. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences finālā |-bgcolor="#eeeeee" |'''2000.—01.''' || '''82''' || '''52''' ||'''16''' ||'''10''' ||'''4''' ||'''118''' || '''270''' ||'''192''' || '''1. Ziemeļrietumu divīzijā''' ||'''Izcīna [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]''' |- |2001.—02. || 82 ||45|| 28|| 8 ||1 ||99 || 212 ||169 || 1. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences finālā |-bgcolor="#eeeeee" |2002.—03. || 82||42 ||19 ||13 ||8 ||105 || 251|| 194 || 1. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences ceturtdaļfinālā |- |2003.—04. || 82|| 40 ||22 ||13|| 7 ||100 || 236 ||198 || 2. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences pusfinālā |-bgcolor="#eeeeee" |2004.—05.<sup>1</sup> || —|| —|| — || —|| —|| —|| —|| —||— || — |- |2005.—06. || 82 || 43 || 30 || — || 9 || 95 || 283 || 257 || 2. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences pusfinālā |-bgcolor="#eeeeee" |2006.—07. || 82 || 44 || 31 || — || 7 || 95 || 272 || 251 || 4. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās |- |2007.—08. || 82 || 44 || 31 || — || 7 || 95 || 231 || 219 || 2. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences pusfinālā |-bgcolor="#eeeeee" |2008.—09. || 82 || 32 || 45 || — || 5 || 69 || 199 || 257 || 5. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās |- |[[2009.–2010. gada NHL sezona|2009.—10.]] || 82 || 43 || 30 || — || 9 || 95 || 244 || 233 || 2. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences ceturtdaļfinālā |-bgcolor="#eeeeee" |2010.—11. || 82 || 30 || 44 || — || 8 || 68 || 227 || 288 || 4. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās |- |2011.—12. || 82 || 41 || 35 || — || 6 || 88 || 203 || 209 || 3. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās |-bgcolor="#eeeeee" |2012.—13. || 48 || 16 || 25 || — || 7 || 39 || 116 || 152 || 5. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās |- |2013.—14. || 82 || 52 || 22 || — || 8 || 112 || 250 || 220 || 1. Centrālajā divīzijā || Zaudējums divīzijas pusfinālā |} :<sup>1</sup> <small>[[2004-05 NHL lokauts|2004.-05. gada NHL lokauta]] dēļ sezona nenotika.</small> == Spēlētāji == Savulaik klubā spēlējušas tādas zvaigznes kā vārtsargs [[Patriks Ruā]], aizsargi [[Robs Bleiks]], [[Rejs Burks]], [[Ādams Fūts]], kā arī uzbrucēji [[Ādams Dedmaršs]], [[Kriss Drarijs]], [[Pēters Fošbergs]], [[Stīvs Konovalčuks]] un [[Jari Kurri]] un latvieši [[Sandis Ozoliņš]], [[Kārlis Skrastiņš]] === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 10. maijā.'' ====Vārtsargi==== * 39 {{Flaga|CAN}} [[Makenzijs Blekvuds]] * 41 {{flaga|CAN}} [[Skots Vedžvuds]] ====Aizsargi==== * {{0}}7 {{flaga|CAN}} [[Devons Teivss]] * {{0}}8 {{flaga|CAN}} [[Keils Makars]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|kapteiņa palīgs]])</small> * 27 {{Flaga|CAN}} [[Brets Kulaks]] * 37 {{Flaga|USA}} [[Niks Blankenbergs]] * 42 {{Flaga|USA}} [[Džošs Mensons]] * 70 {{Flaga|USA}} [[Sems Malinskis]] * 84 {{flaga|CAN}} [[Brents Bērnss]] ====Uzbrucēji==== * 10 {{flaga|CAN}} [[Nikolā Ruā]] * 11 {{flaga|USA}} [[Broks Nelsons]] * 13 {{flaga|RUS}} [[Valērijs Ņičuškins]] * 17 {{Flaga|CAN}} [[Pārkers Kellijs]] * 18 {{Flaga|USA}} [[Džeks Drūrijs]] * 20 {{Flaga|USA}} [[Ross Koltons]] * 25 {{flaga|CAN}} [[Logans O'Konors]] * 29 {{flaga|CAN}} [[Neitans Makinnons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|kapteiņa palīgs]])</small> * 62 {{flaga|FIN}} [[Arturi Lehkonens]] * 88 {{flaga|CZE}} [[Martins Nečass]] * 91 {{flaga|CAN}} [[Nazems Kadri]] * 92 {{flaga|SWE}} [[Gābriels Landeskogs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|kapteinis]])</small> * 93 {{flaga|RUS}} [[Zahars Bardakovs]] * 94 {{flaga|FIN}} [[Joels Kiviranta]] === Latvijas hokejisti "Avalanche" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Sandis Ozoliņš]]||333||72||181||253||1995—2000 |- |align=left| [[Kārlis Skrastiņš]]||275||9||33||42||2003—2008 |} == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džo Sakiks]] || C || 1378 || 625 || 1016 || '''1641''' || 1,19 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Peters Štjastnijs]] || C || 737 || 380 || 668 || '''1048''' || 1,42 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Mišels Gulē]] || KM || 813 || 456 || 489 || '''945''' || 1,16 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Milans Hejduks]] || LM || 1020 || 375 || 430 || '''805''' || 0,78 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Pēters Fošbergs]] || C || 591 || 217 || 538 || '''755''' || 1,27 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Antons Štjastnijs]] || KM || 650 || 252 || 384 || '''636''' || 0,98 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Neitans Makinnons]]''' || C || 525 || 190 || 305 || '''495''' || 0,94 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Alekss Tangvē]] || KM || 598 || 167 || 321 || '''488''' || 0,81 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deils Hanters]] || C || 523 || 140 || 318 || '''458''' || 0,88 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Gābriels Landeskogs]] || KM || 633 || 198 || 262 || '''460''' || 0,73 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džo Sakiks]] || C || 625 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Mišels Gulē]] || KM || 456 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Peters Štjastnijs]] || C || 380 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Milans Hejduks]] || LM || 375 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Antons Štjastnijs]] || KM || 252 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Pēters Fošbergs]] || C || 217 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Gābriels Landeskogs]]''' || KM || 198 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Neitans Makinnons]]''' || C || 190 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Mets Dišēns]] || C || 178 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Alekss Tangvē]] || KM || 167 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džo Sakiks]] || C || 1016 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Peters Štjastnijs]] || C || 668 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Pēters Fošbergs]] || C || 538 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Mišels Gulē]] || KM || 489 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Milans Hejduks]] || LM || 430 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Antons Štjastnijs]] || KM || 384 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Alekss Tangvē]] || KM || 321 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deils Hanters]] || C || 318 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Neitans Makinnons]]''' || C || 305 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Pols Štjastnijs]] || C || 298 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Džo Sakiks]], 54 (2000.—01.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Pēters Fošbergs]], 86 (1995.—96.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Džo Sakiks]], 120 (1995.—96.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Kriss Saimons]], 250 (1995.—96.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Pols Štjastnijs]], 78 (2006.—07.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Sandis Ozoliņš]], 68 (1996.—97.) === Galvenie treneri === *[[Marks Kraufords]] (1995—1998) *[[Bobs Hārtlijs]] (1998—2002) *[[Tonijs Granato]] (2002—2004) *[[Joel Quenneville|Džoels Kvennevills]] (2005—2008) *Tonijs Granato (2008—2009) *[[Džo Sako]] (2009—2013) *[[Patriks Ruā]] (2013—2016) *[[Džereds Bednārs]] (2016—''pašlaik'') === Kapteiņi === *{{flaga|Kanāda}} [[Džo Sakiks]] (1995—2009) *{{flaga|Kanāda}} [[Ādams Fūts]] (2009—2011) *{{flaga|Čehija}} [[Milans Hejduks]] (2011—2012) *{{flaga|Zviedrija}} [[Gābriels Landeskogs]] (2012—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Colorado Avalanche|Kolorādo "Avalanche"}} * [http://avalanche.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/COL/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111021005558/http://www.hockey-reference.com/teams/COL/ |date={{dat|2011|10|21||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.avalanchedb.com/ Kolorādo "Avalanche" datubāze] {{en ikona}} * [http://www.denverpost.com/avalanche Kolorādo "Avalanche" ziņas] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche"| ]] r411vibfvrue6o85a454jpyeojf086p 10 15425 4466468 4465968 2026-05-11T02:10:22Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4466468 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? lacvkfz487dppzibkhlw55eaor553td 0 18552 4466293 4237640 2026-05-10T19:21:36Z OgreExpert 137346 Esmu pielabojis Aizsardzības ministru Andrim Sprūdim ar to, kad viņš vairāk nav amatā termiņu beigas Vikipēdijai. 4466293 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flag of the Minister of Defence of Latvia.svg|260px|thumb|Aizsardzības ministra karogs]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Latvijas Republika]]s aizsardzības ministri''', kas ir [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] locekļi. Politiskā līmenī aizsardzības ministrs vada [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju]]. No 1918. līdz 1924. gadam šī amata nosaukums bija '''[[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|apsardzības ministrs]]'''. No 1924. līdz 1940. gadam tas tika dēvēts par '''[[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|kara ministru]]'''. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1918—1940) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | colspan="8" | [[1918]]. gada [[19. novembris]] — [[1924]]. gada [[26. janvāris]] — '''[[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|Apsardzības ministrs]]''' |- | colspan="8" | [[1924]]. gada [[27. janvāris]] — [[1940]]. gada [[25. augusts]] — '''[[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|Kara ministrs]]''' |} === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (kopš 1991. gada) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {{colbegin|4}} {{legend| #9E3039 | [[Latvijas Tautas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| skyblue | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| gold | [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| magenta | [[Kristīgo Demokrātu savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| purple | [[Kristīgā Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C6930A | [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800 | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EF9D48 | [[Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #24375B | [[Jaunais laiks]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| grey | [[Pilsoniskā savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #99CC33 | [[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #647A28 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow | [[Attīstībai/Par!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #5A0505 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632 | [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Aizsardzības ministrs (kopš 1991. gada)''' |- | style="background: #9E3039| || '''1.''' || [[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atklāj Latvijas Trešajai atmodai veltītu izstādi "Mēs, tauta" (8703401921).jpg|80px]] || '''[[Tālavs Jundzis]]''' <br /> <small>(1951)</small> || [[1991]]. gada [[19. novembris]] — [[1993]]. gada [[3. augusts]] || [[Latvijas Tautas fronte]] || [[Latvijas Republikas Ministru padome]] || |- | style="background: skyblue| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Valdis Pavlovskis]]''' <br /> <small>(1934)</small> || [[1993]]. gada [[3. augusts]] — [[1994]]. gada [[19. septembris]] || [[Latvijas Ceļš]] || [[Birkava Ministru kabinets]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Arveds Trapāns]]''' <br /> <small>(1938)</small> || [[1994]]. gada [[19. septembris]] — [[1995]]. gada [[23. maijs]] || bez partijas || rowspan="2"| [[Gaiļa Ministru kabinets]] || |- | style="background: skyblue| || — || [[Attēls:Māris Gailis 2011-08-20.jpg|80px]] || [[Māris Gailis]] <br /> <small>(1951)</small> || [[1995]]. gada [[23. maijs]] — [[1995]]. gada [[21. decembris]] || [[Latvijas Ceļš]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | rowspan="2" style="background: gold| || rowspan="2"| '''4.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Andrejs Krastins.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Andrejs Krastiņš]]''' <br /> <small>(1951—2008)</small> || rowspan="2"| [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1997]]. gada [[12. maijs]] || rowspan="2"| [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] || [[Šķēles 1. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | rowspan="3"| [[Šķēles 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: #C6930A| || — || [[Attēls:12.Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (15361452764).jpg|80px]] || [[Dzintars Rasnačs]] <br /> <small>(1963)</small> || [[1997]]. gada [[12. maijs]] — [[5. jūnijs]] || [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: magenta| || rowspan="2"| (''1.'') || rowspan="2"| [[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atklāj Latvijas Trešajai atmodai veltītu izstādi "Mēs, tauta" (8703401921).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Tālavs Jundzis]]''' <br /> <small>(1951)</small> || rowspan="2"|[[1997]]. gada [[6. jūnijs]] — [[1998]]. gada [[27. oktobris]] || [[Kristīgo Demokrātu savienība]] <small>(līdz [[1997]]. gada [[7. augusts|7. augustam]])</small> || rowspan="2"| 2. reize |- | style="background: purple| || [[Kristīgā Tautas partija]] <small>(no [[1997]]. gada [[7. augusts|7. augusta]])</small> || rowspan="2"| [[Krasta Ministru kabinets]] |- | style="background: #EFC800| || — || [[Attēls:Guntars Krasts 2011-08-20.jpg|80px]] || [[Guntars Krasts]] <br /> <small>(1957)</small> || [[1998]]. gada [[27. oktobris]] — [[26. novembris]] || rowspan="5"| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] || |- | rowspan="4" style="background: #EFC800| || rowspan="4"| '''5.''' || rowspan="4"| [[Attēls:Girts Valdis Kristovskis.jpg|80px]] || rowspan="4"| '''[[Ģirts Valdis Kristovskis]]''' <br /> <small>(1962)</small> || rowspan="4"| [[1998]]. gada [[26. novembris]] — [[2004]]. gada [[9. marts]] || [[Krištopana Ministru kabinets]] || rowspan="4"| |- | [[Šķēles 3. Ministru kabinets]] |- | [[Bērziņa Ministru kabinets]] |- | [[Repšes Ministru kabinets]] |- | style="background: #EF9D48| || '''6.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Atis Slakteris.jpg|80px]] || '''[[Atis Slakteris]]''' <br /> <small>(1956)</small> || [[2004]]. gada [[9. marts]] — [[2. decembris]] || [[Tautas partija]] || [[Emša Ministru kabinets]] || |- | style="background: #24375B| || '''7.''' || [[Attēls:Einars Repse.jpeg|80px]] || '''[[Einars Repše]]''' <br /><small>(1961)</small> || [[2004]]. gada [[2. decembris]] — [[2005]]. gada [[23. decembris]] || rowspan="4"| [[Jaunais laiks]] || rowspan="5"| [[Kalvīša 1. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #24375B| || — || [[Attēls:Solvita Āboltiņa 2011.jpg|80px]] || [[Solvita Āboltiņa]] <br /><small>(1963)</small> || [[2005]]. gada [[23. decembris]] — [[31. decembris]] || ''pienākumu izpildītāja'' |- | style="background: #24375B| || — || [[Attēls:Karins, Krisjanis-9702.jpg|80px]] || [[Arturs Krišjānis Kariņš]] <br /><small>(1964)</small> || [[2006]]. gada [[1. janvāris]] — [[5. janvāris]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #24375B| || '''8.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāte Linda Mūrniece.jpg|80px]] || '''[[Linda Mūrniece]]''' <br /><small>(1970)</small> || [[2006]]. gada [[5. janvāris]] — [[7. aprīlis]] || |- | rowspan="2" style="background: #EF9D48| || rowspan="2"| '''9.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Atis Slakteris.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Atis Slakteris]]''' <br /> <small>(1956)</small> || rowspan="2"| [[2006]]. gada [[8. aprīlis]] — [[2007]]. gada [[20. decembris]] || rowspan="3"| [[Tautas partija]] || rowspan="2"| 2. reize |- | [[Kalvīša 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: #EF9D48| || '''10.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vinets Veldre]]''' <br /><small>(1971)</small> || [[2007]]. gada [[20. decembris]] — [[2009]]. gada [[12. marts]] || [[Godmaņa Ministru kabinets]] || |- | style="background: grey| || '''11.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Imants Lieģis.jpg|80px]] || '''[[Imants Lieģis]]''' <br /><small>(1955)</small> || [[2009]]. gada [[12. marts]] — [[2010]]. gada [[3. novembris]] || [[Pilsoniskā savienība]] || [[Dombrovska 1. Ministru kabinets]] || |- | rowspan="2" style="background: #99CC33| || rowspan="2"| '''12.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Artis Pabriks saeima.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Artis Pabriks]]''' <br /><small>(1966)</small> || rowspan="2"| [[2010]]. gada [[3. novembris]] — [[2014]]. gada [[22. janvāris]] || [[Vienotība]] <small>([[Sabiedrība citai politikai]]) (līdz [[2011]]. gada [[6. augusts|6. augustam]])</small> || [[Dombrovska 2. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | [[Vienotība]] <small>(no [[2011]]. gada [[6. augusts|6. augusta]])</small> || [[Dombrovska 3. Ministru kabinets]] |- | rowspan="2" style="background: #647A28| || rowspan="2"| '''13.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Raimonds Vējonis.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Raimonds Vējonis]]''' <br /><small>(1966)</small> || rowspan="2"| [[2014]]. gada [[22. janvāris]] — [[2015]]. gada [[7. jūlijs]] || rowspan="2"| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] <small>([[Latvijas Zaļā partija]])</small> || [[Straujumas 1. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | [[Straujumas 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: #647A28| || '''14.''' || [[Attēls:12.Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (15818566157).jpg|80px]] || '''[[Raimonds Bergmanis]]''' <br /><small>(1966)</small> || [[2016]]. gada [[11. februāris]] — [[2019]]. gada [[23. janvāris]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[Kučinska Ministru kabinets]] | |- | style="background: yellow| || ''(12.)'' || [[Attēls:Artis Pabriks - Latvian part - Citizens’ Corner debate on Europe’s icy standoff with Russia (30290620922).jpg|80px]] || '''[[Artis Pabriks]]''' <br /><small>(1966)</small> || [[2019]]. gada [[23. janvāris]] — [[2022]]. gada [[14. decembris]] || [[Attīstībai/Par!]] || [[Kariņa 1. Ministru kabinets]] | |- | style="background: #5A0505| || '''15.''' || [[Attēls:Ināras Mūrnieces attālinātā tikšanās ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju - 50975833762.jpg|80px]] || '''[[Ināra Mūrniece]]''' <br /><small>(1970)</small> || [[2022]]. gada [[14. decembris]] — [[2023]]. gada [[15. septembris]] || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] || [[Kariņa 2. Ministru kabinets]] | |- | style="background: #E64632| || '''16.''' || [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums - 52470751023 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Andris Sprūds]]'''<br /><small>(1971)</small> || [[2023]]. gada [[15. septembris]] - [[10. maijs|2026. gada]] [[15. maijs]]|| [[Progresīvie]] || [[Siliņas Ministru kabinets]] |} == Ārējās saites == * [http://www.mod.gov.lv/ Aizsardzības ministrija] {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri| ]] [[Kategorija:Ministru kabineta locekļi|Aizsardzibas ministrs]] [[Kategorija:Militārisms Latvijā|Aizsardzibas ministrs]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] ilkduxguecfakby82p1ql68b5pps4rn 4466294 4466293 2026-05-10T19:22:28Z OgreExpert 137346 Esmu pielabojis Aizsardzības ministru Andrim Sprūdim ar to, kad viņš vairāk nav amatā termiņu beigas Vikipēdijai. 4466294 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flag of the Minister of Defence of Latvia.svg|260px|thumb|Aizsardzības ministra karogs]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Latvijas Republika]]s aizsardzības ministri''', kas ir [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] locekļi. Politiskā līmenī aizsardzības ministrs vada [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju]]. No 1918. līdz 1924. gadam šī amata nosaukums bija '''[[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|apsardzības ministrs]]'''. No 1924. līdz 1940. gadam tas tika dēvēts par '''[[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|kara ministru]]'''. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1918—1940) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | colspan="8" | [[1918]]. gada [[19. novembris]] — [[1924]]. gada [[26. janvāris]] — '''[[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|Apsardzības ministrs]]''' |- | colspan="8" | [[1924]]. gada [[27. janvāris]] — [[1940]]. gada [[25. augusts]] — '''[[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|Kara ministrs]]''' |} === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (kopš 1991. gada) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {{colbegin|4}} {{legend| #9E3039 | [[Latvijas Tautas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| skyblue | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| gold | [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| magenta | [[Kristīgo Demokrātu savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| purple | [[Kristīgā Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C6930A | [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800 | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EF9D48 | [[Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #24375B | [[Jaunais laiks]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| grey | [[Pilsoniskā savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #99CC33 | [[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #647A28 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow | [[Attīstībai/Par!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #5A0505 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632 | [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Aizsardzības ministrs (kopš 1991. gada)''' |- | style="background: #9E3039| || '''1.''' || [[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atklāj Latvijas Trešajai atmodai veltītu izstādi "Mēs, tauta" (8703401921).jpg|80px]] || '''[[Tālavs Jundzis]]''' <br /> <small>(1951)</small> || [[1991]]. gada [[19. novembris]] — [[1993]]. gada [[3. augusts]] || [[Latvijas Tautas fronte]] || [[Latvijas Republikas Ministru padome]] || |- | style="background: skyblue| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Valdis Pavlovskis]]''' <br /> <small>(1934)</small> || [[1993]]. gada [[3. augusts]] — [[1994]]. gada [[19. septembris]] || [[Latvijas Ceļš]] || [[Birkava Ministru kabinets]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Arveds Trapāns]]''' <br /> <small>(1938)</small> || [[1994]]. gada [[19. septembris]] — [[1995]]. gada [[23. maijs]] || bez partijas || rowspan="2"| [[Gaiļa Ministru kabinets]] || |- | style="background: skyblue| || — || [[Attēls:Māris Gailis 2011-08-20.jpg|80px]] || [[Māris Gailis]] <br /> <small>(1951)</small> || [[1995]]. gada [[23. maijs]] — [[1995]]. gada [[21. decembris]] || [[Latvijas Ceļš]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | rowspan="2" style="background: gold| || rowspan="2"| '''4.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Andrejs Krastins.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Andrejs Krastiņš]]''' <br /> <small>(1951—2008)</small> || rowspan="2"| [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1997]]. gada [[12. maijs]] || rowspan="2"| [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] || [[Šķēles 1. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | rowspan="3"| [[Šķēles 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: #C6930A| || — || [[Attēls:12.Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (15361452764).jpg|80px]] || [[Dzintars Rasnačs]] <br /> <small>(1963)</small> || [[1997]]. gada [[12. maijs]] — [[5. jūnijs]] || [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: magenta| || rowspan="2"| (''1.'') || rowspan="2"| [[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atklāj Latvijas Trešajai atmodai veltītu izstādi "Mēs, tauta" (8703401921).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Tālavs Jundzis]]''' <br /> <small>(1951)</small> || rowspan="2"|[[1997]]. gada [[6. jūnijs]] — [[1998]]. gada [[27. oktobris]] || [[Kristīgo Demokrātu savienība]] <small>(līdz [[1997]]. gada [[7. augusts|7. augustam]])</small> || rowspan="2"| 2. reize |- | style="background: purple| || [[Kristīgā Tautas partija]] <small>(no [[1997]]. gada [[7. augusts|7. augusta]])</small> || rowspan="2"| [[Krasta Ministru kabinets]] |- | style="background: #EFC800| || — || [[Attēls:Guntars Krasts 2011-08-20.jpg|80px]] || [[Guntars Krasts]] <br /> <small>(1957)</small> || [[1998]]. gada [[27. oktobris]] — [[26. novembris]] || rowspan="5"| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] || |- | rowspan="4" style="background: #EFC800| || rowspan="4"| '''5.''' || rowspan="4"| [[Attēls:Girts Valdis Kristovskis.jpg|80px]] || rowspan="4"| '''[[Ģirts Valdis Kristovskis]]''' <br /> <small>(1962)</small> || rowspan="4"| [[1998]]. gada [[26. novembris]] — [[2004]]. gada [[9. marts]] || [[Krištopana Ministru kabinets]] || rowspan="4"| |- | [[Šķēles 3. Ministru kabinets]] |- | [[Bērziņa Ministru kabinets]] |- | [[Repšes Ministru kabinets]] |- | style="background: #EF9D48| || '''6.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Atis Slakteris.jpg|80px]] || '''[[Atis Slakteris]]''' <br /> <small>(1956)</small> || [[2004]]. gada [[9. marts]] — [[2. decembris]] || [[Tautas partija]] || [[Emša Ministru kabinets]] || |- | style="background: #24375B| || '''7.''' || [[Attēls:Einars Repse.jpeg|80px]] || '''[[Einars Repše]]''' <br /><small>(1961)</small> || [[2004]]. gada [[2. decembris]] — [[2005]]. gada [[23. decembris]] || rowspan="4"| [[Jaunais laiks]] || rowspan="5"| [[Kalvīša 1. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #24375B| || — || [[Attēls:Solvita Āboltiņa 2011.jpg|80px]] || [[Solvita Āboltiņa]] <br /><small>(1963)</small> || [[2005]]. gada [[23. decembris]] — [[31. decembris]] || ''pienākumu izpildītāja'' |- | style="background: #24375B| || — || [[Attēls:Karins, Krisjanis-9702.jpg|80px]] || [[Arturs Krišjānis Kariņš]] <br /><small>(1964)</small> || [[2006]]. gada [[1. janvāris]] — [[5. janvāris]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #24375B| || '''8.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāte Linda Mūrniece.jpg|80px]] || '''[[Linda Mūrniece]]''' <br /><small>(1970)</small> || [[2006]]. gada [[5. janvāris]] — [[7. aprīlis]] || |- | rowspan="2" style="background: #EF9D48| || rowspan="2"| '''9.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Atis Slakteris.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Atis Slakteris]]''' <br /> <small>(1956)</small> || rowspan="2"| [[2006]]. gada [[8. aprīlis]] — [[2007]]. gada [[20. decembris]] || rowspan="3"| [[Tautas partija]] || rowspan="2"| 2. reize |- | [[Kalvīša 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: #EF9D48| || '''10.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vinets Veldre]]''' <br /><small>(1971)</small> || [[2007]]. gada [[20. decembris]] — [[2009]]. gada [[12. marts]] || [[Godmaņa Ministru kabinets]] || |- | style="background: grey| || '''11.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Imants Lieģis.jpg|80px]] || '''[[Imants Lieģis]]''' <br /><small>(1955)</small> || [[2009]]. gada [[12. marts]] — [[2010]]. gada [[3. novembris]] || [[Pilsoniskā savienība]] || [[Dombrovska 1. Ministru kabinets]] || |- | rowspan="2" style="background: #99CC33| || rowspan="2"| '''12.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Artis Pabriks saeima.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Artis Pabriks]]''' <br /><small>(1966)</small> || rowspan="2"| [[2010]]. gada [[3. novembris]] — [[2014]]. gada [[22. janvāris]] || [[Vienotība]] <small>([[Sabiedrība citai politikai]]) (līdz [[2011]]. gada [[6. augusts|6. augustam]])</small> || [[Dombrovska 2. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | [[Vienotība]] <small>(no [[2011]]. gada [[6. augusts|6. augusta]])</small> || [[Dombrovska 3. Ministru kabinets]] |- | rowspan="2" style="background: #647A28| || rowspan="2"| '''13.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Raimonds Vējonis.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Raimonds Vējonis]]''' <br /><small>(1966)</small> || rowspan="2"| [[2014]]. gada [[22. janvāris]] — [[2015]]. gada [[7. jūlijs]] || rowspan="2"| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] <small>([[Latvijas Zaļā partija]])</small> || [[Straujumas 1. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | [[Straujumas 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: #647A28| || '''14.''' || [[Attēls:12.Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (15818566157).jpg|80px]] || '''[[Raimonds Bergmanis]]''' <br /><small>(1966)</small> || [[2016]]. gada [[11. februāris]] — [[2019]]. gada [[23. janvāris]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[Kučinska Ministru kabinets]] | |- | style="background: yellow| || ''(12.)'' || [[Attēls:Artis Pabriks - Latvian part - Citizens’ Corner debate on Europe’s icy standoff with Russia (30290620922).jpg|80px]] || '''[[Artis Pabriks]]''' <br /><small>(1966)</small> || [[2019]]. gada [[23. janvāris]] — [[2022]]. gada [[14. decembris]] || [[Attīstībai/Par!]] || [[Kariņa 1. Ministru kabinets]] | |- | style="background: #5A0505| || '''15.''' || [[Attēls:Ināras Mūrnieces attālinātā tikšanās ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju - 50975833762.jpg|80px]] || '''[[Ināra Mūrniece]]''' <br /><small>(1970)</small> || [[2022]]. gada [[14. decembris]] — [[2023]]. gada [[15. septembris]] || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] || [[Kariņa 2. Ministru kabinets]] | |- | style="background: #E64632| || '''16.''' || [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums - 52470751023 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Andris Sprūds]]'''<br /><small>(1971)</small> || [[2023]]. gada [[15. septembris]] - [[2026. gads|2026. gada]] [[15. maijs]]|| [[Progresīvie]] || [[Siliņas Ministru kabinets]] |} == Ārējās saites == * [http://www.mod.gov.lv/ Aizsardzības ministrija] {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri| ]] [[Kategorija:Ministru kabineta locekļi|Aizsardzibas ministrs]] [[Kategorija:Militārisms Latvijā|Aizsardzibas ministrs]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] f0pw1kme7cthx7bcx6i3yo9gzfm57bv 4466296 4466294 2026-05-10T19:23:34Z OgreExpert 137346 Esmu pielabojis Aizsardzības ministru Andrim Sprūdim ar to, kad viņš vairāk nav amatā termiņu beigas Vikipēdijai. 4466296 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flag of the Minister of Defence of Latvia.svg|260px|thumb|Aizsardzības ministra karogs]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Latvijas Republika]]s aizsardzības ministri''', kas ir [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] locekļi. Politiskā līmenī aizsardzības ministrs vada [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju]]. No 1918. līdz 1924. gadam šī amata nosaukums bija '''[[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|apsardzības ministrs]]'''. No 1924. līdz 1940. gadam tas tika dēvēts par '''[[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|kara ministru]]'''. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (1918—1940) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | colspan="8" | [[1918]]. gada [[19. novembris]] — [[1924]]. gada [[26. janvāris]] — '''[[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|Apsardzības ministrs]]''' |- | colspan="8" | [[1924]]. gada [[27. janvāris]] — [[1940]]. gada [[25. augusts]] — '''[[Latvijas Republikas kara ministru uzskaitījums|Kara ministrs]]''' |} === [[Attēls:Flag of Latvia.svg|30px]] [[Latvijas Republika]] (kopš 1991. gada) [[Attēls:Coat of arms of Latvia.svg|30px]] === {{colbegin|4}} {{legend| #9E3039 | [[Latvijas Tautas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| skyblue | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| gold | [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| magenta | [[Kristīgo Demokrātu savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| purple | [[Kristīgā Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C6930A | [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800 | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EF9D48 | [[Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #24375B | [[Jaunais laiks]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| grey | [[Pilsoniskā savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #99CC33 | [[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #647A28 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow | [[Attīstībai/Par!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #5A0505 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632 | [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Aizsardzības ministrs (kopš 1991. gada)''' |- | style="background: #9E3039| || '''1.''' || [[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atklāj Latvijas Trešajai atmodai veltītu izstādi "Mēs, tauta" (8703401921).jpg|80px]] || '''[[Tālavs Jundzis]]''' <br /> <small>(1951)</small> || [[1991]]. gada [[19. novembris]] — [[1993]]. gada [[3. augusts]] || [[Latvijas Tautas fronte]] || [[Latvijas Republikas Ministru padome]] || |- | style="background: skyblue| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Valdis Pavlovskis]]''' <br /> <small>(1934)</small> || [[1993]]. gada [[3. augusts]] — [[1994]]. gada [[19. septembris]] || [[Latvijas Ceļš]] || [[Birkava Ministru kabinets]] || |- | style="background: #DDDDDD| || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Arveds Trapāns]]''' <br /> <small>(1938)</small> || [[1994]]. gada [[19. septembris]] — [[1995]]. gada [[23. maijs]] || bez partijas || rowspan="2"| [[Gaiļa Ministru kabinets]] || |- | style="background: skyblue| || — || [[Attēls:Māris Gailis 2011-08-20.jpg|80px]] || [[Māris Gailis]] <br /> <small>(1951)</small> || [[1995]]. gada [[23. maijs]] — [[1995]]. gada [[21. decembris]] || [[Latvijas Ceļš]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | rowspan="2" style="background: gold| || rowspan="2"| '''4.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Andrejs Krastins.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Andrejs Krastiņš]]''' <br /> <small>(1951—2008)</small> || rowspan="2"| [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1997]]. gada [[12. maijs]] || rowspan="2"| [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] || [[Šķēles 1. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | rowspan="3"| [[Šķēles 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: #C6930A| || — || [[Attēls:12.Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (15361452764).jpg|80px]] || [[Dzintars Rasnačs]] <br /> <small>(1963)</small> || [[1997]]. gada [[12. maijs]] — [[5. jūnijs]] || [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: magenta| || rowspan="2"| (''1.'') || rowspan="2"| [[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atklāj Latvijas Trešajai atmodai veltītu izstādi "Mēs, tauta" (8703401921).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Tālavs Jundzis]]''' <br /> <small>(1951)</small> || rowspan="2"|[[1997]]. gada [[6. jūnijs]] — [[1998]]. gada [[27. oktobris]] || [[Kristīgo Demokrātu savienība]] <small>(līdz [[1997]]. gada [[7. augusts|7. augustam]])</small> || rowspan="2"| 2. reize |- | style="background: purple| || [[Kristīgā Tautas partija]] <small>(no [[1997]]. gada [[7. augusts|7. augusta]])</small> || rowspan="2"| [[Krasta Ministru kabinets]] |- | style="background: #EFC800| || — || [[Attēls:Guntars Krasts 2011-08-20.jpg|80px]] || [[Guntars Krasts]] <br /> <small>(1957)</small> || [[1998]]. gada [[27. oktobris]] — [[26. novembris]] || rowspan="5"| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] || |- | rowspan="4" style="background: #EFC800| || rowspan="4"| '''5.''' || rowspan="4"| [[Attēls:Girts Valdis Kristovskis.jpg|80px]] || rowspan="4"| '''[[Ģirts Valdis Kristovskis]]''' <br /> <small>(1962)</small> || rowspan="4"| [[1998]]. gada [[26. novembris]] — [[2004]]. gada [[9. marts]] || [[Krištopana Ministru kabinets]] || rowspan="4"| |- | [[Šķēles 3. Ministru kabinets]] |- | [[Bērziņa Ministru kabinets]] |- | [[Repšes Ministru kabinets]] |- | style="background: #EF9D48| || '''6.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Atis Slakteris.jpg|80px]] || '''[[Atis Slakteris]]''' <br /> <small>(1956)</small> || [[2004]]. gada [[9. marts]] — [[2. decembris]] || [[Tautas partija]] || [[Emša Ministru kabinets]] || |- | style="background: #24375B| || '''7.''' || [[Attēls:Einars Repse.jpeg|80px]] || '''[[Einars Repše]]''' <br /><small>(1961)</small> || [[2004]]. gada [[2. decembris]] — [[2005]]. gada [[23. decembris]] || rowspan="4"| [[Jaunais laiks]] || rowspan="5"| [[Kalvīša 1. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #24375B| || — || [[Attēls:Solvita Āboltiņa 2011.jpg|80px]] || [[Solvita Āboltiņa]] <br /><small>(1963)</small> || [[2005]]. gada [[23. decembris]] — [[31. decembris]] || ''pienākumu izpildītāja'' |- | style="background: #24375B| || — || [[Attēls:Karins, Krisjanis-9702.jpg|80px]] || [[Arturs Krišjānis Kariņš]] <br /><small>(1964)</small> || [[2006]]. gada [[1. janvāris]] — [[5. janvāris]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #24375B| || '''8.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāte Linda Mūrniece.jpg|80px]] || '''[[Linda Mūrniece]]''' <br /><small>(1970)</small> || [[2006]]. gada [[5. janvāris]] — [[7. aprīlis]] || |- | rowspan="2" style="background: #EF9D48| || rowspan="2"| '''9.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Atis Slakteris.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Atis Slakteris]]''' <br /> <small>(1956)</small> || rowspan="2"| [[2006]]. gada [[8. aprīlis]] — [[2007]]. gada [[20. decembris]] || rowspan="3"| [[Tautas partija]] || rowspan="2"| 2. reize |- | [[Kalvīša 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: #EF9D48| || '''10.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vinets Veldre]]''' <br /><small>(1971)</small> || [[2007]]. gada [[20. decembris]] — [[2009]]. gada [[12. marts]] || [[Godmaņa Ministru kabinets]] || |- | style="background: grey| || '''11.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Imants Lieģis.jpg|80px]] || '''[[Imants Lieģis]]''' <br /><small>(1955)</small> || [[2009]]. gada [[12. marts]] — [[2010]]. gada [[3. novembris]] || [[Pilsoniskā savienība]] || [[Dombrovska 1. Ministru kabinets]] || |- | rowspan="2" style="background: #99CC33| || rowspan="2"| '''12.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Artis Pabriks saeima.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Artis Pabriks]]''' <br /><small>(1966)</small> || rowspan="2"| [[2010]]. gada [[3. novembris]] — [[2014]]. gada [[22. janvāris]] || [[Vienotība]] <small>([[Sabiedrība citai politikai]]) (līdz [[2011]]. gada [[6. augusts|6. augustam]])</small> || [[Dombrovska 2. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | [[Vienotība]] <small>(no [[2011]]. gada [[6. augusts|6. augusta]])</small> || [[Dombrovska 3. Ministru kabinets]] |- | rowspan="2" style="background: #647A28| || rowspan="2"| '''13.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Raimonds Vējonis.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Raimonds Vējonis]]''' <br /><small>(1966)</small> || rowspan="2"| [[2014]]. gada [[22. janvāris]] — [[2015]]. gada [[7. jūlijs]] || rowspan="2"| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] <small>([[Latvijas Zaļā partija]])</small> || [[Straujumas 1. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | [[Straujumas 2. Ministru kabinets]] |- | style="background: #647A28| || '''14.''' || [[Attēls:12.Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (15818566157).jpg|80px]] || '''[[Raimonds Bergmanis]]''' <br /><small>(1966)</small> || [[2016]]. gada [[11. februāris]] — [[2019]]. gada [[23. janvāris]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[Kučinska Ministru kabinets]] | |- | style="background: yellow| || ''(12.)'' || [[Attēls:Artis Pabriks - Latvian part - Citizens’ Corner debate on Europe’s icy standoff with Russia (30290620922).jpg|80px]] || '''[[Artis Pabriks]]''' <br /><small>(1966)</small> || [[2019]]. gada [[23. janvāris]] — [[2022]]. gada [[14. decembris]] || [[Attīstībai/Par!]] || [[Kariņa 1. Ministru kabinets]] | |- | style="background: #5A0505| || '''15.''' || [[Attēls:Ināras Mūrnieces attālinātā tikšanās ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju - 50975833762.jpg|80px]] || '''[[Ināra Mūrniece]]''' <br /><small>(1970)</small> || [[2022]]. gada [[14. decembris]] — [[2023]]. gada [[15. septembris]] || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] || [[Kariņa 2. Ministru kabinets]] | |- | style="background: #E64632| || '''16.''' || [[Attēls:14.Saeimas deputātu svinīgais solījums - 52470751023 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Andris Sprūds]]'''<br /><small>(1971)</small> || [[2023]]. gada [[15. septembris]] - [[2026. gads|2026. gada]] [[10. maijs]]|| [[Progresīvie]] || [[Siliņas Ministru kabinets]] |} == Ārējās saites == * [http://www.mod.gov.lv/ Aizsardzības ministrija] {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri| ]] [[Kategorija:Ministru kabineta locekļi|Aizsardzibas ministrs]] [[Kategorija:Militārisms Latvijā|Aizsardzibas ministrs]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] n1ob5310olx85378pk44f4ydillqm8c 0 26044 4466201 4066780 2026-05-10T15:43:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466201 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = White shark.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Chondrichthyes | klase_lv = Skrimšļzivis | virskārta = Selachimorpha | virskārta_lv = Haizivis | kārta = Lamniformes | kārta_lv = Makreļhaizivjveidīgās | dzimta = Lamnidae | dzimta_lv = Makreļhaizivju dzimta | ģints = Carcharodon | ģints_lv = Lielās baltās haizivis | suga = C. carcharias | suga_lv = Lielā baltā haizivs | binomial = Carcharodon carcharias <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Carcharodon carcharias distmap.svg|center|250px]] | kategorijas = nē }} '''Lielā baltā haizivs''' jeb '''baltā haizivs''' (''Carcharodon carcharias'') ir vienīgā [[lielās baltās haizivis|lielo balto haizivju ģints]] (''Carcharodon'') mūsdienās dzīvojoša suga. Tā ir ļoti liela un plēsīga [[makreļhaizivs]], kas sastopama gandrīz visu [[Okeāns|okeānu]] piekrastes ūdeņos, izņemot [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānu]]. Lielā baltā haizivs ir viens no agresīvākajiem [[gaļēdāji|plēsējiem]] okeānā. Tā medī dažādus jūras [[zīdītāji|zīdītājus]], [[zivis]] un jūras [[putni|putnus]], un tiek uzskatīta par visbīstamāko [[cilvēki]]em bīstamo [[haizivis|haizivju]] sarakstā. Lielā baltā haizivs uzbrūk cilvēkiem gandrīz trīs reizes biežāk nekā nākamā sarakstā nosauktā — [[tīģerhaizivs]] (''Galeocerdo cuvier'').<ref>[http://www.flmnh.ufl.edu/fish/sharks/Statistics/species2.htm ISAF Statistics on Attacking Species of Shark]</ref> Lai arī šo haizivi mēdz saukt par cilvēkēdāju, tomēr cilvēks nav iecienītākais šīs plēsoņas medījums.<ref>[http://news.nationalgeographic.com/news/2004/01/0123_040123_tvgreatwhiteshark.html Great White Shark Attacks: Defanging the Myths]</ref> == Vēsture == [[Attēls:Carcharodon carcharias 01.jpg|thumb|left|140px|Lielās baltās haizivs zoba miocēna laika fosilija]] [[Kārlis Linnejs]] [[1758]]. gadā lielo balto haizivi nosauca par ''Squalus carcharias''. Sers [[Endrū Smits (zoologs)|Endrū Smits]] 1833. gadā lielo balto haizivi izdalīja atsevišķā ģintī ''[[Carcharodon]]'', bet 1873. gadā ģints jauno nosaukumu apvienoja ar Linneja sugas nosaukumu, iegūstot lielās baltās haizivs zinātnisko sugas nosaukumu — ''Carcharodon carcharias''. Vārds ''Carcharodon'' sastāv no diviem [[grieķu valoda|grieķu]] vārdiem — ''karcharos'' nozīmē ass vai robots un ''odous'' nozīmē zobi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dailygalaxy.com/my_weblog/2009/06/geoprofiling-jaws-criminalinvestigation-tool-being-used-to-track-habits-of-great-white-sharks.html |title=GeoProfiling Jaws: Criminal-Investigation Tool Being Used to Track Habits of Great White Sharks |access-date={{dat|2012|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111206062650/http://www.dailygalaxy.com/my_weblog/2009/06/geoprofiling-jaws-criminalinvestigation-tool-being-used-to-track-habits-of-great-white-sharks.html |archivedate={{dat|2011|12|06||bez}} }}</ref> == Evolūcija == Lielās baltās haizivis dzīvoja jau [[miocēns|miocēna]] laikā.<ref name=kev>Kevin G.N, Charles N.C, Gregory A.W (2006) Tracing the ancestry of the great white shark. Retrieved 2007-12-25.</ref> Vecākā zināmā [[fosilija]] ir 16 miljonus gadu veca. Tomēr lielās baltās haizivs izcelsme un radniecība ar citām haizivīm joprojām nav noskaidrota līdz galam. Ilgstoši par tās tuvāko radinieci tika uzskatīta aizvēsturiskā haizivs [[megalodons]] (''Carcharocles megalodon''). Abas sugas ir lielas un to anatomija ir līdzīga. Valdīja uzskats, ka abām sugām ir bijis kopīgs priekštecis, līdz ar to abas sugas ilgstoši tika sistematizētas kopīgā lielo balto haizivju ģintī (''Carcharodon''). Tomēr pēdējo gadu pētījumos atklājies, ka tās savstarpēji nemaz nav tik tuvu radniecīgas, kā agrāk tika pieņemts. Atklājās, ka lielajai baltajai haizivij daudz tuvāk radniecīga ir aizvēsturiskā [[mako haizivis|mako haizivs]] ''[[Isurus hastalis]]''.<ref name=kev/> Turklāt iespējams, ka aizvēsturiskā milzu haizivs patiesībā jāizdala atsevišķā ģintī ''Carcharocles'', kas būtu jāsistematizē aizvēsturisko makreļhaizivju dzimtā ''[[Otodontidae]]''. == Izplatība == [[Attēls:Great white shark 1001.jpg|thumb|240px|Lielās baltās haizivis migrē no [[Dienvidāfrika]]s uz [[Austrālija|Austrāliju]] un atpakaļ, ceļu veicot apmēram gada laikā]] Lielā baltā haizivs dzīvo gandrīz ikvienā piekrastes joslā, kur [[ūdens]] [[temperatūra]] ir starp 12 un 24 °C. Lielākās populācijas mājo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] krastos ([[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] [[Kalifornija]]s krastos), [[Dienvidāfrika]]s krastos, [[Japāna]]s, [[Austrālija]]s (īpaši [[Jaundienvidvelsa]]s un [[Dienvidaustrālija]]s krastos), [[Jaunzēlande]]s, [[Čīle]]s un [[Vidusjūra]]s piekrastēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.ncf.ca/bz050/wsdistro.html |title=Areal Distribution of the White Shark |access-date={{dat|2012|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181010200553/http://web.ncf.ca/bz050/wsdistro.html }}</ref> Viena no vislielākajām balto haizivju populācijām dzīvo [[Hansbāja|Deindžera raga]] piekrastēs Dienvidāfrikā. Tās dzīves vietai izvēlas bagātīga medījuma reģionus, vietas, kur lielā skaitā mājo [[kotiki]], [[jūras lauvas]], [[vaļveidīgie]], citas [[haizivis]] un liela auguma [[kaulzivis]]. Zinātnieki 2010. gadā atklāja lielo balto haizivi atklātā [[jūra|jūrā]] 1220 [[metrs|metru]] dziļumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grindtv.com/outdoor/blog/16855/great+white+shark+amazes+scientists+with+4000-foot+dive+into+abyss/ |title=Great white shark amazes scientists with 4,000-foot dive into abyss |access-date={{dat|2013|07|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120817230049/http://www.grindtv.com/outdoor/blog/16855/great%2Bwhite%2Bshark%2Bamazes%2Bscientists%2Bwith%2B4000-foot%2Bdive%2Binto%2Babyss/ |archivedate={{dat|2012|08|17||bez}} }}</ref> Šis un citi līdzīgi atklājumi zinātniekiem liek pārvērtēt uzskatu, ka lielā baltā haizivs ir tikai piekrastes iemītniece. Novērojot lielo balto haizivju migrāciju pie Kalifornijas krastiem, ir atklāts, ka katru gadu tās dodas uz areālu, kas atrodas starp [[Lejaskalifornija|Lejaskaliforniju]] un [[Havajas|Havaju salām]], un pavada tur vismaz 100 dienas. Šī vieta ir iesaukta par lielo balto haizivju kafejnīcu. Uzsākot migrāciju, haizivis peld lēnām un nesteidzīgi, nirstot dziļumā līdz 900 metriem. Ierodoties "kafejnīcā", to ieradumi mainās, haizivis nirst vairs tikai līdz 300 metriem un ne ilgāk par 10 [[minūte|minūtēm]]. Otrs migrācijas ceļš, ko zinātnieki ir atklājuši, ir Dienvidāfrikas balto haizivju migrācija uz Austrālijas dienvidkrastu un atpakaļ. Šo ceļu turp un atpakaļ lielās baltās haizivis paveic [[gads|gada]] laikā. Joprojām nav noskaidrots, kāpēc lielās baltās haizivis migrē un ko tās dara, nonākot gala punktos. Iespējamās [[hipotēze]]s ir vairākas — specifiski barošanās vai pārošanās areāli.<ref>[http://articles.latimes.com/2006/sep/29/sports/sp-outdoors29 The Great White Way]</ref> Līdzīgs garais migrācijas ceļš ved no Dienvidāfrikas uz Austrālijas ziemeļrietumu krastu. Šo ceļu turp un atpakaļ 20 000 [[Kilometrs|km]] garumā haizivis paveic apmēram 9 mēnešu laikā.<ref>[http://www.whitesharktrust.org/migration/main.html South Africa — Australia — South Africa]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Great white shark south africa.jpg|thumb|left|220px|Lielajai baltajai haizivij ir masīvs, konusveidīgs purns]] Lai arī lielā baltā haizivs nav lielākā no visām [[haizivis|haizivju]] sugām, tā ir lielākā plēsīgā [[zivs]] pasaulē.<ref>[http://dsc.discovery.com/sharks/largest-great-white-shark.html Largest Great White Shark Don't Outweigh Whales, but They Hold Their Own]</ref> Šīs sugas [[zivis]] vidēji ir 4—4,8 [[Metrs|metrus]] garas un sver 680—1100 [[Kilograms|kilogramus]].<ref name=size>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jawshark.com/great_white_recorded_sizes.html |title=Great White Shark record size |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2008|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080305053340/http://www.jawshark.com/great_white_recorded_sizes.html }}</ref> Lielākie īpatņi sasniedz 6 metru garumu un 1900 kg svaru. Ziņas par lielākām baltajām haizivīm zinātnieki apšauba un uzskata, ka vai nu ir sajauktas sugas, vai arī tās nepareizi nomērītas.<ref name=size/> Lielajai baltajai haizivij ir masīvs, konusveidīgs purns. Tai ir daudzas zobu rindas, kas nepieciešamības gadījumā aizstāj izkritušos zobus. Iekožoties upurī, haizivs purina galvu no viena sānu uz otru, tādējādi pastiprinot zobu zāģveida kustību kodienā. [[Aste]]s [[spura]]s augšējā un apakšējā daļa ir gandrīz vienādas. Tās vēders ir balts, bet mugura pelēka (reizēm zilganā vai brūnganā tonī). Baltās haizivs tumšā mugura no augšas saplūst ar tumšo ūdens virsmu, bet baltais vēders minimalizē tās silueta izcelšanos pret saules gaismu. == Uzvedība == Lielo balto haizivju uzvedība un savstarpējās attiecības joprojām nav līdz galam izprastas. Ir novērots, ka balto haizivju barā pastāv stingra hierarhija un kārtība. Baru, kurā visbiežāk ir līdz 6 haizivīm, vada dominantā haizivs, bet pārējās tai pakļaujas. Dominance ir atkarīga no īpatņa izmēra, dzimuma un dzīves vietas. Lielākās haizivis dominē pār mazākajām, [[mātīte]]s dominē pār [[tēviņš|tēviņiem]] un vietējās haizivis dominē pār jaunpienācējām. Savā starpā tās saplēšas ļoti reti, konfliktus tās atrisina, izrādot vai pieņemot dominanci.<ref name=nat>[http://www.naturalhistorymag.com/picks-from-the-past/201391/sociable-killers Sociable Killers]</ref> Tomēr retos gadījumos var novērot īpatņus ar kodumu rētām. Lielā baltā haizivs ir vienīgā zināmā haizivju suga, kas regulāri izbāž [[galva|galvu]] no ūdens, lai pārlūkotu ūdens virsmu un noskatītu medījumu. Pastāv hipotēze, ka tādējādi haizivs var labāk saost upuri, jo [[smarža]] pa [[gaiss|gaisu]] ceļo vieglāk un ātrāk kā ūdenī. Kopumā lielās baltās haizivis ir ziņkārīgas, rotaļīgas un apķērīgas, kas nepieciešamības gadījumā savstarpēji kooperējas.<ref name=nat/> == Barošanās == [[Attēls:Great white shark at his back11.jpg|thumb|240px|Medījot tunci, lielā baltā haizivs apgriežas uz muguras]] Lielā baltā haizivs ir [[gaļēdājs|gaļēdāja]]. Tās galvenais medījums ir [[zivis]], piemēram, [[tuncis|tunči]], [[rajas]] un citas [[haizivis]]. Tās medī arī [[vaļveidīgie|vaļveidīgos]] ([[delfīni|delfīnus]], [[jūras cūku dzimta|jūras cūkas]] un [[vaļi|vaļus]]), [[airkāji|airkājus]] ([[roņi|roņus]], [[kotiki|kotikus]] un [[jūras lauvas]]), [[jūras bruņurupucis|jūras bruņurupučus]], [[kalāns|kalānus]] un jūras [[putni|putnus]].<ref name=nat/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oceans-research.com/media/publications/SeabirdPublishedManuscript.pdf |title=Seabird predation by white shark |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120403003541/http://www.oceans-research.com/media/publications/SeabirdPublishedManuscript.pdf |archivedate={{dat|2012|04|03||bez}} }}</ref> Ir novērots, ka baltās haizivis mēdz norīt arī nesagremojamus un neēdamus objektus. Sasniedzot 4 metru garumu, tās pamatā sāk medīt lielos jūras [[zīdītāji|zīdītājus]].<ref>[http://www.esajournals.org/doi/abs/10.1890/0012-9658%282006%2987%5B829%3AUOIAOV%5D2.0.CO%3B2?journalCode=ecol Use of isotopic analysis of vertebrae in reconstructing ontogenetic feeding ecology in white sharks]{{Novecojusi saite}}</ref> Visbiežāk haizivs upurim uzbrūk pēkšņi un no apakšas. Tās parasti medī rīta stundās uzreiz pēc saullēkta. Uzbrukuma taktika atkarībā no upura var būt dažāda. Piemēram, [[Dienvidāfrikas kotiks|Dienvidāfrikas kotikus]] tā medī, strauji uzbrūkot no apakšas un iekožoties kotika vēderā. Tās ātrums ir tik liels, ka haizivs pilnībā izlec no [[ūdens]]. Sprintā lielās baltās haizivs ātrums ir apmēram 40 km/h.<ref>[http://www.elasmo-research.org/education/topics/p_shark_speed.htm How Fast Can a Shark Swim?]</ref> Ja pirmais uzbrukums neizdodas, tā upurim seko. Lielam dzīvniekam, piemēram, [[ziemeļu jūraszilonis|ziemeļu jūraszilonim]] tā iekožas gurnā, to smagi savainojot. Pēc tam haizivs gaida, līdz lielais dzīvnieks noasiņos un zaudēs spēkus. Toties [[plankumainais ronis|plankumaino roni]] tā vienkārši sagrābj un ievelk dzelmē, turot to tik ilgi zem ūdens, kamēr tas beidz pretoties.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sharkresearchcommittee.com/predation.htm |title=Predatory Behavior of Pacific Coast White Sharks |access-date={{dat|2013|01|17||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6Dp6JaCfp?url=http://www.sharkresearchcommittee.com/predation.htm |archivedate={{dat|2013|01|20||bez}} }}</ref> == Reprodukcija == Lielajām baltajām haizivīm [[ola]]s attīstās mātītes olvadā, piedzimstot dzīviem mazuļiem. Ir zināms, ka no olām izšķīlušies mazuļi barojas ar neapaugļotajām olām olvadā.<ref name=scie>[http://science.howstuffworks.com/environmental/life/zoology/marine-life/great-white5.htm Great White Shark Reproduction and Conservation]</ref> Mazākā novērotā baltā haizivs ir bijusi 1,1 metru gara, tā svērusi 16 kg.<ref name=mari>{{Tīmekļa atsauce |url=http://marinebio.org/species.asp?id=38 |title=Great White Sharks, Carcharodon carcharias |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6Dp1b5fhl?url=http://marinebio.org/species.asp?id=38 |archivedate={{dat|2013|01|20||bez}} }}</ref> Lielās baltās haizivs grūsnības periods precīzi nav zināms. Tas ir apmēram 12—18 mēneši.<ref name=scie/> Pēc mazuļu dzimšanas paiet vēl viens gads, līdz mātīte atkal sāk iznēsāt olas. Vienā metienā ir 2—10 haizivis, lai gan reizēm metienā var būt arī vairāk mazuļu, līdz pat 17.<ref name=mari/> Tēviņi dzimumbriedumu sasniedz, kad tie ir 3,5—4,1 metru gari, apmēram 9—10 gadu vecumā. Mātītes nobriest lēnāk, dzimumbriedumu sasniedzot 14—16 gadu vecumā, kad tās ir 4—5 metrus garas. Lielās baltās haizivis dzīvo ilgāk kā 30 gadus.<ref name=mari/> == Ienaidnieki == Lai arī lielā baltā haizivs ir spēcīgs plēsējs un tai gandrīz nav ienaidnieku, tomēr retos gadījumos tai uzbrūk [[zobenvalis]], kas augumā ir vēl lielāks nekā baltā haizivs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.prbo.org/cms/docs/marine/MMS.pdf |title=Predation on a White Shark by a Killer Whale |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120322070431/http://www.prbo.org/cms/docs/marine/MMS.pdf }}</ref> Iespējams, zobenvalis uzbrūk tādēļ, ka baltās haizivis ir konkurenti uz medījumu. Pie [[Faraljona salas|Faraljona salām]] 1997. gadā tika novērots starpgadījums, kurā apmēram 5 metrus gara zobenvaļa mātīte uzbruka 4 metrus garai baltajai haizivij. Tā turēja haizivi ar vēderu uz augšu apmēram 15 minūtes, izraisot upurim [[akinēze|akinēzi]]. Kad haizivs bija nosmakusi, zobenvalis izēda tās [[aknas]] un pameta mirušo upuri.<ref name=tv>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvthrong.co.uk/2009/10/nature-shock-series-premiere-the-whale-that-ate-the-great-white/ |title=Nature Shock Series Premiere: The Whale That Ate the Great White |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130510024849/http://www.tvthrong.co.uk/2009/10/nature-shock-series-premiere-the-whale-that-ate-the-great-white/ |archivedate={{dat|2013|05|10||bez}} }}</ref> Līdzīgs uzbrukums tika novērots 2000. gadā. Pēc abiem uzbrukumiem vietējā lielo balto haizivju populācija strauji samazinājās par apmēram 100 īpatņiem. 2000. gadā ar satelītiem sekojot zobenvaļa uzbrukumam, tika novērots, ka bars haizivju nekavējoties ienira 500 metru dziļumā un pameta uzbrukuma apkārtni, pārceļoties uz [[Havajas|Havaju salu]] apkārtni.<ref name=tv/><ref>[http://www.nwf.org/News-and-Magazines/National-Wildlife/Animals/Archives/2004/Showdown-at-Sea.aspx What happens when Great White sharks go fin-to-fin with Killer whales?]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://animals.nationalgeographic.com/animals/fish/great-white-shark.html Great White Shark: Fact File] no [[National Geographic]] * [https://web.archive.org/web/20100829220231/http://dsc.discovery.com/sharks/great-white-sharks/ Great White Sharks] no [[Discovery Channel]] * [http://www.spoki.lv/foto-izlases/Balta-haizivs/304473 Lielās baltās haizivs foto] (spoki.lv) * [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/26698/traka-pasaule-baltas-haizivis Trakā pasaule: Baltās haizivis] * [https://web.archive.org/web/20111127121859/http://irlaiks.lv/tourism/articles/article.php?id=3012502 Top 10 — Haizivju apsēstas pludmales] * [http://www.greatwhite.org/hi_res2.htm Great white shark] * [http://www.white-shark-diving.com/ White Shark Diving] * [http://news.discovery.com/animals/great-white-shark-species-120607.html Great white sharks off the coast of Australia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120609203039/http://news.discovery.com/animals/great-white-shark-species-120607.html |date={{dat|2012|06|09||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120625170127/http://www.australianfauna.com/greatwhiteshark.php The Great White Shark (Carcharodon carcharias)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lielās baltās haizivis]] [[Kategorija:Eiropas zivis]] [[Kategorija:Āfrikas zivis]] [[Kategorija:Āzijas zivis]] [[Kategorija:Austrālijas zivis]] [[Kategorija:Jaunzēlandes zivis]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas zivis]] [[Kategorija:Dienvidamerikas zivis]] [[Kategorija:Vidusjūras fauna]] [[Kategorija:Atlantijas okeāna fauna]] [[Kategorija:Indijas okeāna fauna]] [[Kategorija:Klusā okeāna fauna]] t5i4uie6btvd7md9o9zjt1hj5pnc651 0 26546 4466126 4327127 2026-05-10T13:03:27Z Votre Provocateur 111653 4466126 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Krasnodaras novads |official_name=''Краснодарский край'' |settlement_type=[[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|novads]] |image_skyline = Абрау_(озеро).jpg |image_caption = [[Abrau ezers]] |image_flag = Flag of Krasnodar Krai.svg |image_shield = Coat of Arms of Krasnodar Krai.svg |shield_size = 70px |image_map = Krasnodar in Russia.svg |map_caption = Novietojums Krievijā |image_map1 = |map_caption1 = |subdivision_type=Valsts |subdivision_name={{RUS}} |subdivision_type1=Federālais apgabals |subdivision_name1=[[Dienvidu federālais apgabals]] |seat_type=Centrs |seat = [[Krasnodara]] | established_title = Dibināts | established_date = 1937 |official_language = [[krievu valoda]] |parts_type = Municipālais iedalījums |parts=44 |p1 = '''7 pilsētu apriņķi''' |p2 = [[Krasnodara]] |p3 = [[Novorosijska]] |p4 = [[Gelendžika]] |p5 = [[Gorjačijkļuča]] |p6 = [[Soči]] |p7 = [[Armavira]] |p8 = [[Anapa]] |p9 = '''37 municipālie rajoni''' |p10 = [[Abinskas rajons]] |p11 = [[Apšeronas rajons]] |p12 = [[Belaja Gļinas rajons]] |p13 = [[Belorečenskas rajons]] |p14 = [[Brjuhoveckas rajons]] |p15 = [[Viselku rajons]] |p16 = [[Guļkeviču rajons]] |p17 = [[Dinskas rajons]] |p18 = [[Jeiskas rajons]] |p19 = [[Kaukāza rajons]] |p20 = [[Kaļiņinskas rajons]] |p21 = [[Kaņevskas rajons]] |p22 = [[Korenovskas rajons]] |p23 = [[Krasnoarmejskas rajons]] |p24 = [[Krilovskas rajons]] |p25 = [[Krimskas rajons]] |p26 = [[Kurgaņinskas rajons]] |p27 = [[Kuščovskas rajons]] |p28 = [[Labinskas rajons]] |p29 = [[Ļeņingradskas rajons]] |p30 = [[Mostovskojas rajons]] |p31 = [[Novokubanskas rajons]] |p32 = [[Novopokrovskas rajons]] |p33 = [[Otradnajas rajons]] |p34 = [[Pavlovskas rajons]] |p35 = [[Primorskoahtarskas rajons]] |p36 = [[Severskas rajons]] |p37 = [[Slavjanskas pie Kubaņas rajons]] |p38 = [[Starominskas rajons]] |p39 = [[Tbiliskas rajons]] |p40 = [[Temrjukas rajons]] |p41 = [[Timašovskas rajons]] |p42 = [[Tihoreckas rajons]] |p43 = [[Tuapses rajons]] |p44 = [[Uspenskas rajons]] |p45 = [[Ustjlabinskas rajons]] |p46 = [[Ščerbinovskas rajons]] |area_total_km2 = 75485 |total_type=Kopā |population_total = 5819345 |population_as_of = 2023 |population_blank02_title = Etniskais sastāvs |population_blank02 = [[krievi]] (88,3 %)<br />[[armēņi]] (5,5 %)<br />[[ukraiņi]] (1,6 %) | population_density_km2 = auto |website={{URL|http://admkrai.krasnodar.ru/}} | blank_name = [[ISO 3166-2]] | blank_info = RU-KDA |footnotes = }} '''Krasnodaras novads''' ({{val|ru|Краснодарский край}}), neoficiāli arī [[Kubaņa (novads)|Kubaņa]] (''Кубань''), ir viens no [[Krievijas Federācija]]s novadiem [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu federālajā apgabalā]]. Tas robežojas ar [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalu]] ziemeļaustrumos, [[Stavropoles novads|Stavropoles novadu]] austrumos, [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]] dienvidaustrumos, kā arī ar [[Gruzija]]s [[Abhāzija|Abhāziju]] dienvidos un [[Melnā jūra|Melno]] un [[Azovas jūra|Azovas]] jūru rietumos un ziemeļrietumos. Krasnodaras novads arī pilnībā aptver [[Adigeja|Adigejas Republiku]]. == Vēsture == 631. gadā Kubaņas upes labajā krastā izveidojās [[Senā Lielā Bulgārija]] ar Fanagoriju kā galvaspilsētu, tad no apmēram 650. līdz 965. gadam šeit pastāvēja [[Hazārija]]s kaganāts. 965. gadā to sagrāva [[Kijivas kagans]] [[Svjatoslavs Igorevičs]], desmit gadus vēlāk hazāru zemēs iebruka [[pečeņegi]]. Pie [[Kerčas šaurums|Kerčas šauruma]] izveidojās slāvu [[Tmutarkaņas kņaziste]]s, kuru 12. gadsimta sākumā sagrāva [[polovcieši]] un līdz 1204. gadam tā atradās [[Austrumroma]]s imperatoru pakļautībā. No 1243. līdz 1438. gadam Kubaņas baseina teritorija bija [[Zelta Orda]]s pakļautībā. Šajā laikā novada teritorijā dzīvoja [[adigi|adigu]] jeb čerkesu ciltis: Melnās jūras piekrastē [[šapsugi]] ({{val|ady|шапсыгъ}} — [[Tuapse]]s apkārtnē), natuhi pie [[Gelendžika]]s, hegaji un hetuki (''Хьэтыкъуай'') pie [[Anapa]]s, [[ubihi]] pie [[Soči]]em. Savukārt stepi un kalnus apdzīvoja [[abadzehi]] (''абэдзэх''), [[bžedugi]] (''бжъэдыгъу''), [[kemirgoji]] (''кӏэмгуй'') un [[mamhegi]], [[egerukaji]]. 13. gadsimtā adigu valdnieks [[Inals (valdnieks)|Inals]] apvienoja 12 čerkesu ciltis vienā [[Čerkesija]]s valstī, kas pastāvēja līdz 19. gadsimta vidum. Pēc uzvaras [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievu—turku karā (1768—1774)]] un [[Kičikkainardžas līgums|Kičikkainardžas līguma]] nosacījumiem Krievijas Impērija ieguva Kubaņas upes labo krastu, uz kurieni pārcēla [[Ukraina]]s kazakus. 1792. gadā tur izveidoja Melnās jūras kazaku pulka teritoriju (''Черноморское казачье войско''). [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] laikā Krievijas Impērija iekaroja Čerkesiju un lielāko daļu tās pirmiedzīvotāju (aptuveni 2-2,8 miljonus) izklīdināja stepē vai deportēja uz dažādām [[Osmaņu impērija]]s daļām. 1860. gadā izveidoja Kubaņas apgabalu ar [[Jekaterinodara|Jekaterinodaru]] kā galvaspilsētu. 1896. gadā no Kubaņas apgabala atdalīja Melnās jūras guberņu, kuras centrs bija [[Novorosijska]]. Pēc Pirmā pasaules kara uz Kubaņas teritoriju pretendēja [[Ukrainas Tautas Republika]], bet pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigām 1920. gadā tajā nodibināja [[Kubaņas-Melnās jūras apgabals|Kubaņas-Melnās jūras apgabalu]] (''Кубано-Черноморская область''), 1924. gadā īslaicīgajā Dienvidaustrumu apgabalā (''Юго-Восточная область'') un līdz 1934. gadam Ziemeļkaukāza novadā (''Северо-Кавказский край''). Pēc 1926. gada PSRS tautas skaitīšanas datiem Kubaņas apgabalā dzīvoja 62,2% [[Ukraiņi|ukraiņu]] un 33,8% [[Krievi|krievu]]. 1934. gadā izveidoja [[Azovas-Melnās jūras novads|Azovas-Melnās jūras novadu]] (''Азово-Черноморский край''), kuru 1937. gadā sadalīja Krasnodaras un [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalos]]. Krasnodaras apgabalā ietilpa [[Adigejas autonomais apgabals]]. <gallery> Attēls:KOZAKS of the BLACK SEA on the MAP of 1806.JPG|[[Čerkesija]]s un Melnās jūras kazaku teritorijas (pēc [[Kičikkainardžas līgums|Kičikkainardžas līguma]] 1806. gada kartē) Attēls:Caucasus map 1835.jpg|Čerkesijas un Kabardijas zemes [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] laikā 1835. gada kartē Attēls:Кубанская область.png|Kubaņas apgabals pēc Melnās jūras guberņas atdalīšanas 1913. gada kartē </gallery> == Tūrisms == [[Attēls:Морской порт Сочи и прилегающая территория 04.jpg|thumb|[[Soči]] — vislielākā Krievijas Federācijas kūrortpilsēta]] Svarīga Krasnodaras novada ekonomikas nozare ir tūrisms, kas aktīvi attīstās Melnās un Azovas jūras piekrastē, kā arī kalnu un stepju rajonos. Novadā atrodas federālie kūrorti [[Soči]], [[Gelendžika]] un [[Anapa]], kā arī reģionālie kūrorti [[Jeiska]], [[Gorjačijkļuča]] un [[Tuapse]].[[Attēls:Parus rock, common view.jpg|thumb|250px|[[Melnā jūra]]]] == Pilsētas == === Karte === {{VietasKarte+|Krasnodaras novads|width=400 |float= center|caption = Krasnodaras novada pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — novada pilsētas) |places = {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.033333|long=38.983333|position = top |label='''[[Krasnodara]]'''}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.866667|long=38.166667|position = bottom |label=[[Abinska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.894444|long=37.316667|position = top |label=[[Anapa]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.460833|long=39.740556|position = right |label=[[Apšeronska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45|long=41.116667|position = right |label=[[Armavira]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.766667|long=39.866667|position = top |label=[[Belorečenska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.560833|long=38.076667|position = bottom |label=[[Gelendžika]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.633333|long=39.133333|position = top |label=[[Gorjačijkļuča]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.360278|long=40.694528|position = right |label=[[Guļkeviči]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=46.710556|long=38.277778|position = top |label=[[Jeiska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.466667|long=39.45|position = right |label=[[Korenovska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.433333|long=40.566667|position = top |label=[[Kropotkina]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.933333|long=38|position = top |label=[[Krimska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.883333|long=40.6|position = right |label=[[Kurgaņinska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.633333|long=40.733333|position = right |label=[[Labinska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.1|long=41.05|position = left |label=[[Novokubanska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.716667|long=37.766667|position = left |label=[[Novorosijska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=46.05|long=38.183333|position = top |label=[[Primorskoahtarska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.258611|long=38.124722|position = top |label=[[Slavjanska pie Kubaņas]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=43.585278|long=39.720278|position = top |label=[[Soči]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.266667|long=37.383333|position = left |label=[[Temrjuka]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.616667|long=38.933333|position = top |label=[[Timašovska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.85|long=40.116667|position = top |label=[[Tihorecka]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.1|long=39.083333|position = top |label=[[Tuapse]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=45.217778|long=39.689444|position = right |label=[[Ustjlabinska]]}} {{VietasKarte~|Krasnodaras novads|lat=44.423889|long=39.537222|position = left |label=[[Hadiženska]]}} }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Krievijas administratīvais iedalījums}} {{Dienvidu federālais apgabals}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Federācijas novadi]] [[Kategorija:Krasnodaras novads| ]] [[Kategorija:Krasnodara]] hk76330t4kuwz0ke5jtb80k1f9k24gr 0 27293 4466521 4226789 2026-05-11T07:42:05Z ~2026-28306-65 145201 /* */ 4466521 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Maltas pagasts | karte = Maltas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = LVA Maltas pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Maltas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = LVA Maltas pagasts flag.png | karoga_nosaukums = Maltas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Rēzeknes novads | centrs2 = [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] | platība = 89,8 | iedzīvotāji = 66666<ref>https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 2724 / 89.8 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.malta.lv }} '''Maltas pagasts'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rezeknesnovads.lv/pagastu-parvaldes/maltas-pagasts/|title=Maltas pagasts|last=|first=|website=rezeknesnovads.lv|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=|archive-date={{dat|2020|10|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201024142641/http://rezeknesnovads.lv/pagastu-parvaldes/maltas-pagasts/}}</ref> ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] teritoriāla vienība tā dienviddaļā. Robežojas ziemeļos ar [[Silmalas pagasts|Silmalas]] un [[Lūznavas pagasts|Lūznavas]] pagastiem, austrumos ar [[Mākoņkalna pagasts|Mākoņkalna pagastu]], dienvidos ar [[Pušas pagasts|Pušas pagastu]], rietumos ar [[Feimaņu pagasts|Feimaņu pagastu]]. Pagasta centrs atrodas [[Malta (Maltas pagasts)|Maltā]]. == Daba == Atrodas [[Latgales augstiene]]s [[Maltas pazeminājums|Maltas pazeminājumā]]. Augstākā vieta ir [[Zvona kalns]] (206 m vjl) pagasta dienvidaustrumos. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== Pagasta teritorijā ir piecas upes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Maltas pagasta upes|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>: [[Ainaseņš]], [[Kozupe upe|Kozupe]], [[Malta (upe)|Malta]], [[Mozgupe upe|Mozgupe]], [[Viertiukšne upe|Viertiukšne]]. ==== Ezeri ==== Pagasta teritorijā ir desmit ezeri<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Maltas pagasta ezeri|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>: [[Černostes ezers]], [[Griščatu ezers]], [[Līdacītis]], [[Luboneņš]], [[Ļaudiņu ezers Maltas pagastā|Ļaudiņu ezers]], [[Pušankas ezers]], [[Sauliku ezers]], [[Šķierzlata ezers]], [[Špieļu ezers]], [[Tulinska ezers]]. Par ezeriem tiek dēvēti arī divi mākslīgas izcelsmes dīķi: * [[Griščatu dīķis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/4199/|title=Griščatu dīķis|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}</ref> (1,5 ha) * [[Drozdovkas dīķis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/4195/|title=Drozdovkas dīķis|last=|first=|website=ezeri.v|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}</ref> (20,3 ha) ==== Purvi ==== * [[Maltas purvs]] (366 ha) * [[Bičku purvs]] (251 ha) == Vēsture == [[Attēls:Rozentovas muiža 1797.jpg|thumb|300px|Rozentavas muiža 1797. gadā (no [[Broce]]s kolekcijas).]] Līdz 1925. gadam Maltas pagastu sauca par '''Rozentavas pagastu''', tā nosaukums bija aizgūts no [[Rozentavas muiža]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://manasvietas.blogspot.com/2019/06/rozentavas-muiza-rozentovas-muiza.html|title=Rozentovas muiža|last=Landsberga|first=Līga|website=manasvietas.blogspot.com|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}</ref> kas 18. gadsimta sākumā piederēja [[Felkerzāmi|A.Felkerzāmam]], 18. gadsimta beigās un 19 gadsimta 1. pusē — [[Šadurski|Šadursku]], bet 19. gadsimta 2. pusē — Bogomelecu dzimtai. 1836. gadā caur tagadējā Maltas pagasta teritoriju tika izbūvēts [[Pēterburga]]s — [[Varšava]]s lielceļš, bet 1861. gadā [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]], 1901. gadā atklāta dzelzceļa stacija [[Antonopole (stacija)|Antonopole]]. Pie Rozentavas muižas ({{val|pl|Rozantowo}}) virzienā uz jaunuzbūvētās dzelzceļa stacijas pusi veidojās jauna apdzīvota vieta Borovaja ({{val|ru|Боровая}}, no '' бор'' - [[sils]]), kas, pateicoties izdevīgajam novietojumam četru ceļu krustojumā un dzelzceļa malā, drīz kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s tālaika Rozentavas pagasta teritorijā esošo Rozentavas muižu ({{val|pl|Rozantowo}}) sadalīja 221 vienībā 1720 ha kopplatībā, Zesnas Jalaukas ([[Zosna]]s) muižu 76 vienībās 1270 ha kopplatībā, [[Prezma]]s muižu (''Preźma'') 144 vienībās 1132 ha kopplatībā, [[Špēļu ciems|Spēļu]] (Špieļu) muižu 93 vienībās 836 ha kopplatībā, [[Glušņevas muiža|Glušņevas (Lūznavas) muižu]] 54 vienībās 770 ha kopplatībā, Garkalnu muižu (''Garykolna'') 35 vienībās 494 ha kopplatībā, Zamostjes muižu 55 vienībās 435 ha kopplatībā, Maltas muižu (''Malta'') 39 vienībās 366 ha kopplatībā, [[Vertukšņas ciems|Virtūkšņa muižu]] 23 vienībās 298 ha kopplatībā, Antonopoles muižu 10 vienībās 203 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XIII.|25 542-25 543}}</ref> 1935. gadā Maltas pagasta platība bija 216 km² un tajā dzīvoja 9913 iedzīvotāji. 1936. gadā Borovaju pārdēvēja par [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas]] ciemu, un tolaik tas bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī. 1945. gadā Maltas pagastā izveidoja [[Bičku ciems|Bičku]], [[Bondaru ciems (Maltas rajons)|Bondaru]], [[Garkalnu ciems|Garkalnu]], [[Maltas ciems (Maltas rajons)|Maltas]], [[Prezmas ciems|Prezmas]], [[Špēļu ciems|Špēļu]], [[Vertukšņas ciems|Vertukšņas]] un [[Zosnas ciems|Zosnas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas]] ciemam 1950. gadā piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — [[pilsētciemats|pilsētciemata]]) statusu. Malta no 1950. gada līdz 1959. gadam bija [[Maltas rajons|Maltas rajona]] centrs, vēlāk ietilpa [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonā]]. Maltas ciematam 1957. gadā pievienoja likvidēto Bičku ciemu, izveidojot '''Maltas lauku teritoriju''', kurai 1960. gadā pievienoja Špēļu ciema [[padomju saimniecība]]s «Malta» un sanatorijas «Rāzna» teritoriju, 1965. gadā pievienoja [[Rušenicas ciems|Rušenicas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Putj k komuņizmu» teritoriju, bet zooveterinārā [[tehnikums|tehnikuma]] «Malta» teritoriju pievienoja Špēļu ciemam. 1973. gadā vēl daļu teritorijas pievienoja Špēļu ciemam, bet 1977. gadā daļu [[Pušas ciems|Pušas ciema]] teritorijas pievienoja Maltas lauku teritorijai. 1991. gadā Maltai atņēma pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Maltas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. === Arhitektūras un vēstures pieminekļi === Pagasta teritorijā atrodas pieci valsts nozīmes un pieci vietējās nozīmes [[Kultūras piemineklis|kultūras pieminekļi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Maltas+pagasts&region=2|title=Maltas pagasta kultūras pieminekļi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=|archive-date=2022. gada 27. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20220527002404/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Maltas+pagasts&region=2}}</ref> ==== Valsts nozīmes pieminekļi ==== [[Arhitektūras piemineklis]] - [[Rozentovas baznīca|Rozentovas (Maltas) katoļu baznīca]] [[Arheoloģiskais piemineklis|Arheoloģiskie pieminekļ]]<nowiki/>i: * [[Lopatišķu Karņecka kalns]] - pilskalns * [[Leimanišķu Baterijas kalns]] - pilskalns * [[Leimanišķu apmetne]] * [[Leimanišķu pilskalns]] (Barsu alas) Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis - [[Maltas zirgu pasta stacija,]] celta 19. gadsimta vidū, ir senākā Maltas ēka, kura saglabājusies līdz mūsu dienām. === Dievnami === * [[Rozentovas baznīca|Rozentovas (Maltas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-sv-krusta-pagodinasanas-romas-katolu-baznica/|title=Maltas (Rozentovas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2020. gada 27. decembrī|date=|archive-date={{dat|2021|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304145338/https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-sv-krusta-pagodinasanas-romas-katolu-baznica/}}</ref> ir koka celtne ar vienu torni. Dievnams celts laikā no 1780. līdz 1782. gadam un drīz izrādījās par mazu lielajai draudzei. 1842. gadā baznīca pagarināta pirmoreiz, bet 1906. gadā, ar Rozentovas muižas īpašnieku Bogomelecu atbalstu, tā pagarināta vēlreiz. Baznīcā ir saglabājušies savdabīgi feretroni (pārvietojami altārīši). * [[Maltas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams|Maltas (Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/maltas-borovajas-borovskas-vecticibnieku-draudzes-dievnams/|title=Maltas (Borovkas) vecticībnieku lūgšanu nams|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2020. gada 27. decembrī|date=|archive-date=2021. gada 27. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210227061309/https://latgale.travel/listing/maltas-borovajas-borovskas-vecticibnieku-draudzes-dievnams/}}</ref> ir vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā, un to cēlis būvuzņēmējs A.Gruncevičs. * [[Maltas Visusvēto pareizticīgo baznīca|Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-visusveto-pareizticigo-baznica/|title=Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2020. gada 27. decembrī|date=|archive-date={{dat|2020|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201201150036/https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-visusveto-pareizticigo-baznica/}}</ref> ir vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. Tā celta 1928. gadā kā neliela koka guļbūve pie pareizticīgo kapsētas. == Iedzīvotāji == {{Nepilnīga nodaļa}} === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|2280 |1935|4299 |1959|4118 |1967|4400 |1979|3670 |1989|3950 |2000|3614 |2011|2983 |2021|2487 }} === Novadnieki === * [[Veronika Tenča-Goldmane]] (1928—2019), latgaliešu rakstniece, nacionālā partizāne, mūža nogali pavadījusi [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]] *[[Eleonora Tjarve]] (1930<sup>_</sup>2017), tulkotāja, dzejniece<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Eleonora-Tjarve/872068|title=Eleonora Tjarve|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 27. janvārī|date=}}</ref> *[[Klāra Kondrova]] (1932<sup>_</sup>2019) * [[Aigars Runčis]] (grupa "[[Borowa MC]]") *[[Viktors Lācis]] (1977) - vieglatlēts, Sidnejas Olimpisko spēļu dalībnieks ==== Maltas pagasta goda pilsoņi ==== Monika Ječa, Jāzeps Rupainis, Donats Kondrovs, Viktors Kancāns, Bronislavs Pavlovskis, Margarita Rapa, Klāra Kondrova, Roberts Ozoliņš, Stefans Kairišs, Igors Sorokins, Anna Babre, Iosifs Čepelis, Vasīlijs Kozlovs, Vitālijs Skudra, Jūlija Mika, Aina Viļuma, Pēteris Sinijs, Pēteris Šostaks, Ivans Rogozins, Vasīlijs Ragozins, Aleksandrs Beļaks, Helēna Jakušonoka, Vladislavs Štekels, Marta Ružāne, Anatolijs Pavļukevičs, Elija Sinija, Marija Podnieka, Vija Danilova, Antoņina Ostrovska, Anna Pinka, Alīda Jasmane, Jadviga Okuņeviča, Aleksandrs Boroduļins. == Apdzīvotās vietas == Lielākās apdzīvotās vietas ir: [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] (pagasta centrs), [[Černoste (Maltas pagasts)|Černoste]], [[Skutāni (Maltas pagasts)|Skutāni]], [[Solomenka]], [[Špieļi]], [[Viškeri]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} <!-- Labi izveidotas ceļu tīkls ļauj ērti nokļūt no Maltas uz vairākiem citiem Latgales tūrisma objektiem — muzeju "Mežmalas", Baldas ūdensdzirnavām, Lūznavas muižu, Latgales keramiķu darbnīcām un atpūtas mītnēm Rāznas ezera krastos. --> == Izglītība un kultūra == 2014. gadā izveidota [[Maltas vidusskola]], apvienojoties Maltas 1. vidusskolai ar latviešu mācību valodu un Maltas 2. vidusskolai ar mācībām krievu valodā. Pagastā ir [[Maltas mūzikas skola,]] Maltas pirmsskolas izglītības iestāde "Dzīpariņš", Kultūras nams, Maltas pagasta bibliotēka,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/bibliotekas/maltas-pagasta-biblioteka|title=Maltas pagasta bibliotēka|last=|first=|website=kulturasdati.lv|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}</ref> Bērnu un jauniešu centrs, Pagastā darbojas [[Maltas vēstures muzejs]], kur eksponēta seno sadzīves priekšmetu un iespieddarbu kolekcija. Muzejā tiek piedāvāta arī ekskursija pa Maltas kultūras pieminekļiem. {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/199 Rēzeknes novada informatīvais portāls. Maltas pagasts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100720002603/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/199 |date={{dat|2010|07|20||bez}} }} *https://www.malta.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201030005721/https://malta.lv/ |date={{dat|2020|10|30||bez}} }} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rēzeknes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Maltas rajons}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Rēzeknes novada pagasti]] [[Kategorija:Maltas pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciematu lauku teritorijas]] 8cgj5t6n3y36ypb0rloijzd5qds9e79 4466522 4466521 2026-05-11T07:43:02Z ~2026-28195-38 145202 Nevajag 4466522 wikitext text/x-wiki '''Maltas pagasts'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rezeknesnovads.lv/pagastu-parvaldes/maltas-pagasts/|title=Maltas pagasts|last=|first=|website=rezeknesnovads.lv|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=|archive-date={{dat|2020|10|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201024142641/http://rezeknesnovads.lv/pagastu-parvaldes/maltas-pagasts/}}</ref> ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] teritoriāla vienība tā dienviddaļā. Robežojas ziemeļos ar [[Silmalas pagasts|Silmalas]] un [[Lūznavas pagasts|Lūznavas]] pagastiem, austrumos ar [[Mākoņkalna pagasts|Mākoņkalna pagastu]], dienvidos ar [[Pušas pagasts|Pušas pagastu]], rietumos ar [[Feimaņu pagasts|Feimaņu pagastu]]. Pagasta centrs atrodas [[Malta (Maltas pagasts)|Maltā]]. == Daba == Atrodas [[Latgales augstiene]]s [[Maltas pazeminājums|Maltas pazeminājumā]]. Augstākā vieta ir [[Zvona kalns]] (206 m vjl) pagasta dienvidaustrumos. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== Pagasta teritorijā ir piecas upes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Maltas pagasta upes|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>: [[Ainaseņš]], [[Kozupe upe|Kozupe]], [[Malta (upe)|Malta]], [[Mozgupe upe|Mozgupe]], [[Viertiukšne upe|Viertiukšne]]. ==== Ezeri ==== Pagasta teritorijā ir desmit ezeri<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Maltas pagasta ezeri|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>: [[Černostes ezers]], [[Griščatu ezers]], [[Līdacītis]], [[Luboneņš]], [[Ļaudiņu ezers Maltas pagastā|Ļaudiņu ezers]], [[Pušankas ezers]], [[Sauliku ezers]], [[Šķierzlata ezers]], [[Špieļu ezers]], [[Tulinska ezers]]. Par ezeriem tiek dēvēti arī divi mākslīgas izcelsmes dīķi: * [[Griščatu dīķis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/4199/|title=Griščatu dīķis|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}</ref> (1,5 ha) * [[Drozdovkas dīķis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/4195/|title=Drozdovkas dīķis|last=|first=|website=ezeri.v|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}</ref> (20,3 ha) ==== Purvi ==== * [[Maltas purvs]] (366 ha) * [[Bičku purvs]] (251 ha) == Vēsture == [[Attēls:Rozentovas muiža 1797.jpg|thumb|300px|Rozentavas muiža 1797. gadā (no [[Broce]]s kolekcijas).]] Līdz 1925. gadam Maltas pagastu sauca par '''Rozentavas pagastu''', tā nosaukums bija aizgūts no [[Rozentavas muiža]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://manasvietas.blogspot.com/2019/06/rozentavas-muiza-rozentovas-muiza.html|title=Rozentovas muiža|last=Landsberga|first=Līga|website=manasvietas.blogspot.com|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}</ref> kas 18. gadsimta sākumā piederēja [[Felkerzāmi|A.Felkerzāmam]], 18. gadsimta beigās un 19 gadsimta 1. pusē — [[Šadurski|Šadursku]], bet 19. gadsimta 2. pusē — Bogomelecu dzimtai. 1836. gadā caur tagadējā Maltas pagasta teritoriju tika izbūvēts [[Pēterburga]]s — [[Varšava]]s lielceļš, bet 1861. gadā [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]], 1901. gadā atklāta dzelzceļa stacija [[Antonopole (stacija)|Antonopole]]. Pie Rozentavas muižas ({{val|pl|Rozantowo}}) virzienā uz jaunuzbūvētās dzelzceļa stacijas pusi veidojās jauna apdzīvota vieta Borovaja ({{val|ru|Боровая}}, no '' бор'' - [[sils]]), kas, pateicoties izdevīgajam novietojumam četru ceļu krustojumā un dzelzceļa malā, drīz kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s tālaika Rozentavas pagasta teritorijā esošo Rozentavas muižu ({{val|pl|Rozantowo}}) sadalīja 221 vienībā 1720 ha kopplatībā, Zesnas Jalaukas ([[Zosna]]s) muižu 76 vienībās 1270 ha kopplatībā, [[Prezma]]s muižu (''Preźma'') 144 vienībās 1132 ha kopplatībā, [[Špēļu ciems|Spēļu]] (Špieļu) muižu 93 vienībās 836 ha kopplatībā, [[Glušņevas muiža|Glušņevas (Lūznavas) muižu]] 54 vienībās 770 ha kopplatībā, Garkalnu muižu (''Garykolna'') 35 vienībās 494 ha kopplatībā, Zamostjes muižu 55 vienībās 435 ha kopplatībā, Maltas muižu (''Malta'') 39 vienībās 366 ha kopplatībā, [[Vertukšņas ciems|Virtūkšņa muižu]] 23 vienībās 298 ha kopplatībā, Antonopoles muižu 10 vienībās 203 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XIII.|25 542-25 543}}</ref> 1935. gadā Maltas pagasta platība bija 216 km² un tajā dzīvoja 9913 iedzīvotāji. 1936. gadā Borovaju pārdēvēja par [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas]] ciemu, un tolaik tas bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī. 1945. gadā Maltas pagastā izveidoja [[Bičku ciems|Bičku]], [[Bondaru ciems (Maltas rajons)|Bondaru]], [[Garkalnu ciems|Garkalnu]], [[Maltas ciems (Maltas rajons)|Maltas]], [[Prezmas ciems|Prezmas]], [[Špēļu ciems|Špēļu]], [[Vertukšņas ciems|Vertukšņas]] un [[Zosnas ciems|Zosnas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas]] ciemam 1950. gadā piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — [[pilsētciemats|pilsētciemata]]) statusu. Malta no 1950. gada līdz 1959. gadam bija [[Maltas rajons|Maltas rajona]] centrs, vēlāk ietilpa [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonā]]. Maltas ciematam 1957. gadā pievienoja likvidēto Bičku ciemu, izveidojot '''Maltas lauku teritoriju''', kurai 1960. gadā pievienoja Špēļu ciema [[padomju saimniecība]]s «Malta» un sanatorijas «Rāzna» teritoriju, 1965. gadā pievienoja [[Rušenicas ciems|Rušenicas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Putj k komuņizmu» teritoriju, bet zooveterinārā [[tehnikums|tehnikuma]] «Malta» teritoriju pievienoja Špēļu ciemam. 1973. gadā vēl daļu teritorijas pievienoja Špēļu ciemam, bet 1977. gadā daļu [[Pušas ciems|Pušas ciema]] teritorijas pievienoja Maltas lauku teritorijai. 1991. gadā Maltai atņēma pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Maltas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. === Arhitektūras un vēstures pieminekļi === Pagasta teritorijā atrodas pieci valsts nozīmes un pieci vietējās nozīmes [[Kultūras piemineklis|kultūras pieminekļi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Maltas+pagasts&region=2|title=Maltas pagasta kultūras pieminekļi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=|archive-date=2022. gada 27. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20220527002404/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Maltas+pagasts&region=2}}</ref> ==== Valsts nozīmes pieminekļi ==== [[Arhitektūras piemineklis]] - [[Rozentovas baznīca|Rozentovas (Maltas) katoļu baznīca]] [[Arheoloģiskais piemineklis|Arheoloģiskie pieminekļ]]<nowiki/>i: * [[Lopatišķu Karņecka kalns]] - pilskalns * [[Leimanišķu Baterijas kalns]] - pilskalns * [[Leimanišķu apmetne]] * [[Leimanišķu pilskalns]] (Barsu alas) Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis - [[Maltas zirgu pasta stacija,]] celta 19. gadsimta vidū, ir senākā Maltas ēka, kura saglabājusies līdz mūsu dienām. === Dievnami === * [[Rozentovas baznīca|Rozentovas (Maltas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-sv-krusta-pagodinasanas-romas-katolu-baznica/|title=Maltas (Rozentovas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2020. gada 27. decembrī|date=|archive-date={{dat|2021|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304145338/https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-sv-krusta-pagodinasanas-romas-katolu-baznica/}}</ref> ir koka celtne ar vienu torni. Dievnams celts laikā no 1780. līdz 1782. gadam un drīz izrādījās par mazu lielajai draudzei. 1842. gadā baznīca pagarināta pirmoreiz, bet 1906. gadā, ar Rozentovas muižas īpašnieku Bogomelecu atbalstu, tā pagarināta vēlreiz. Baznīcā ir saglabājušies savdabīgi feretroni (pārvietojami altārīši). * [[Maltas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams|Maltas (Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/maltas-borovajas-borovskas-vecticibnieku-draudzes-dievnams/|title=Maltas (Borovkas) vecticībnieku lūgšanu nams|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2020. gada 27. decembrī|date=|archive-date=2021. gada 27. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210227061309/https://latgale.travel/listing/maltas-borovajas-borovskas-vecticibnieku-draudzes-dievnams/}}</ref> ir vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā, un to cēlis būvuzņēmējs A.Gruncevičs. * [[Maltas Visusvēto pareizticīgo baznīca|Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-visusveto-pareizticigo-baznica/|title=Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2020. gada 27. decembrī|date=|archive-date={{dat|2020|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201201150036/https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-visusveto-pareizticigo-baznica/}}</ref> ir vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. Tā celta 1928. gadā kā neliela koka guļbūve pie pareizticīgo kapsētas. == Iedzīvotāji == {{Nepilnīga nodaļa}} === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|2280 |1935|4299 |1959|4118 |1967|4400 |1979|3670 |1989|3950 |2000|3614 |2011|2983 |2021|2487 }} === Novadnieki === * [[Veronika Tenča-Goldmane]] (1928—2019), latgaliešu rakstniece, nacionālā partizāne, mūža nogali pavadījusi [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]] *[[Eleonora Tjarve]] (1930<sup>_</sup>2017), tulkotāja, dzejniece<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Eleonora-Tjarve/872068|title=Eleonora Tjarve|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 27. janvārī|date=}}</ref> *[[Klāra Kondrova]] (1932<sup>_</sup>2019) * [[Aigars Runčis]] (grupa "[[Borowa MC]]") *[[Viktors Lācis]] (1977) - vieglatlēts, Sidnejas Olimpisko spēļu dalībnieks ==== Maltas pagasta goda pilsoņi ==== Monika Ječa, Jāzeps Rupainis, Donats Kondrovs, Viktors Kancāns, Bronislavs Pavlovskis, Margarita Rapa, Klāra Kondrova, Roberts Ozoliņš, Stefans Kairišs, Igors Sorokins, Anna Babre, Iosifs Čepelis, Vasīlijs Kozlovs, Vitālijs Skudra, Jūlija Mika, Aina Viļuma, Pēteris Sinijs, Pēteris Šostaks, Ivans Rogozins, Vasīlijs Ragozins, Aleksandrs Beļaks, Helēna Jakušonoka, Vladislavs Štekels, Marta Ružāne, Anatolijs Pavļukevičs, Elija Sinija, Marija Podnieka, Vija Danilova, Antoņina Ostrovska, Anna Pinka, Alīda Jasmane, Jadviga Okuņeviča, Aleksandrs Boroduļins. == Apdzīvotās vietas == Lielākās apdzīvotās vietas ir: [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] (pagasta centrs), [[Černoste (Maltas pagasts)|Černoste]], [[Skutāni (Maltas pagasts)|Skutāni]], [[Solomenka]], [[Špieļi]], [[Viškeri]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} <!-- Labi izveidotas ceļu tīkls ļauj ērti nokļūt no Maltas uz vairākiem citiem Latgales tūrisma objektiem — muzeju "Mežmalas", Baldas ūdensdzirnavām, Lūznavas muižu, Latgales keramiķu darbnīcām un atpūtas mītnēm Rāznas ezera krastos. --> == Izglītība un kultūra == 2014. gadā izveidota [[Maltas vidusskola]], apvienojoties Maltas 1. vidusskolai ar latviešu mācību valodu un Maltas 2. vidusskolai ar mācībām krievu valodā. Pagastā ir [[Maltas mūzikas skola,]] Maltas pirmsskolas izglītības iestāde "Dzīpariņš", Kultūras nams, Maltas pagasta bibliotēka,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/bibliotekas/maltas-pagasta-biblioteka|title=Maltas pagasta bibliotēka|last=|first=|website=kulturasdati.lv|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}</ref> Bērnu un jauniešu centrs, Pagastā darbojas [[Maltas vēstures muzejs]], kur eksponēta seno sadzīves priekšmetu un iespieddarbu kolekcija. Muzejā tiek piedāvāta arī ekskursija pa Maltas kultūras pieminekļiem. {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/199 Rēzeknes novada informatīvais portāls. Maltas pagasts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100720002603/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/199 |date={{dat|2010|07|20||bez}} }} *https://www.malta.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201030005721/https://malta.lv/ |date={{dat|2020|10|30||bez}} }} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rēzeknes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Maltas rajons}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Rēzeknes novada pagasti]] [[Kategorija:Maltas pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciematu lauku teritorijas]] nk32o1aaiyan4zkhz9qdn53labr5w87 4466524 4466522 2026-05-11T07:43:55Z ~2026-28306-65 145201 /* */ 4466524 wikitext text/x-wiki '''Maltas pagasts'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rezeknesnovads.lv/pagastu-parvaldes/maltas-pagasts/|title=Maltas pagasts|last=|first=|website=rezeknesnovads.lv|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=|archive-date={{dat|2020|10|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201024142641/http://rezeknesnovads.lv/pagastu-parvaldes/maltas-pagasts/}}</ref> ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] teritoriāla vienība tā dienviddaļā. Robežojas ziemeļos ar [[Silmalas pagasts|Silmalas]] un [[Lūznavas pagasts|Lūznavas]] == Daba == Atrodas [[Latgales augstiene]]s [[Maltas pazeminājums|Maltas pazeminājumā]]. Augstākā vieta ir [[Zvona kalns]] (206 m vjl) pagasta dienvidaustrumos. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== Pagasta teritorijā ir piecas upes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Maltas pagasta upes|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>: [[Ainaseņš]], [[Kozupe upe|Kozupe]], [[Malta (upe)|Malta]], [[Mozgupe upe|Mozgupe]], [[Viertiukšne upe|Viertiukšne]]. ==== Ezeri ==== Pagasta teritorijā ir desmit ezeri<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Maltas pagasta ezeri|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>: [[Černostes ezers]], [[Griščatu ezers]], [[Līdacītis]], [[Luboneņš]], [[Ļaudiņu ezers Maltas pagastā|Ļaudiņu ezers]], [[Pušankas ezers]], [[Sauliku ezers]], [[Šķierzlata ezers]], [[Špieļu ezers]], [[Tulinska ezers]]. Par ezeriem tiek dēvēti arī divi mākslīgas izcelsmes dīķi: * [[Griščatu dīķis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/4199/|title=Griščatu dīķis|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}</ref> (1,5 ha) * [[Drozdovkas dīķis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/4195/|title=Drozdovkas dīķis|last=|first=|website=ezeri.v|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}</ref> (20,3 ha) ==== Purvi ==== * [[Maltas purvs]] (366 ha) * [[Bičku purvs]] (251 ha) == Vēsture == [[Attēls:Rozentovas muiža 1797.jpg|thumb|300px|Rozentavas muiža 1797. gadā (no [[Broce]]s kolekcijas).]] Līdz 1925. gadam Maltas pagastu sauca par '''Rozentavas pagastu''', tā nosaukums bija aizgūts no [[Rozentavas muiža]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://manasvietas.blogspot.com/2019/06/rozentavas-muiza-rozentovas-muiza.html|title=Rozentovas muiža|last=Landsberga|first=Līga|website=manasvietas.blogspot.com|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}</ref> kas 18. gadsimta sākumā piederēja [[Felkerzāmi|A.Felkerzāmam]], 18. gadsimta beigās un 19 gadsimta 1. pusē — [[Šadurski|Šadursku]], bet 19. gadsimta 2. pusē — Bogomelecu dzimtai. 1836. gadā caur tagadējā Maltas pagasta teritoriju tika izbūvēts [[Pēterburga]]s — [[Varšava]]s lielceļš, bet 1861. gadā [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]], 1901. gadā atklāta dzelzceļa stacija [[Antonopole (stacija)|Antonopole]]. Pie Rozentavas muižas ({{val|pl|Rozantowo}}) virzienā uz jaunuzbūvētās dzelzceļa stacijas pusi veidojās jauna apdzīvota vieta Borovaja ({{val|ru|Боровая}}, no '' бор'' - [[sils]]), kas, pateicoties izdevīgajam novietojumam četru ceļu krustojumā un dzelzceļa malā, drīz kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s tālaika Rozentavas pagasta teritorijā esošo Rozentavas muižu ({{val|pl|Rozantowo}}) sadalīja 221 vienībā 1720 ha kopplatībā, Zesnas Jalaukas ([[Zosna]]s) muižu 76 vienībās 1270 ha kopplatībā, [[Prezma]]s muižu (''Preźma'') 144 vienībās 1132 ha kopplatībā, [[Špēļu ciems|Spēļu]] (Špieļu) muižu 93 vienībās 836 ha kopplatībā, [[Glušņevas muiža|Glušņevas (Lūznavas) muižu]] 54 vienībās 770 ha kopplatībā, Garkalnu muižu (''Garykolna'') 35 vienībās 494 ha kopplatībā, Zamostjes muižu 55 vienībās 435 ha kopplatībā, Maltas muižu (''Malta'') 39 vienībās 366 ha kopplatībā, [[Vertukšņas ciems|Virtūkšņa muižu]] 23 vienībās 298 ha kopplatībā, Antonopoles muižu 10 vienībās 203 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XIII.|25 542-25 543}}</ref> 1935. gadā Maltas pagasta platība bija 216 km² un tajā dzīvoja 9913 iedzīvotāji. 1936. gadā Borovaju pārdēvēja par [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas]] ciemu, un tolaik tas bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī. 1945. gadā Maltas pagastā izveidoja [[Bičku ciems|Bičku]], [[Bondaru ciems (Maltas rajons)|Bondaru]], [[Garkalnu ciems|Garkalnu]], [[Maltas ciems (Maltas rajons)|Maltas]], [[Prezmas ciems|Prezmas]], [[Špēļu ciems|Špēļu]], [[Vertukšņas ciems|Vertukšņas]] un [[Zosnas ciems|Zosnas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas]] ciemam 1950. gadā piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — [[pilsētciemats|pilsētciemata]]) statusu. Malta no 1950. gada līdz 1959. gadam bija [[Maltas rajons|Maltas rajona]] centrs, vēlāk ietilpa [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonā]]. Maltas ciematam 1957. gadā pievienoja likvidēto Bičku ciemu, izveidojot '''Maltas lauku teritoriju''', kurai 1960. gadā pievienoja Špēļu ciema [[padomju saimniecība]]s «Malta» un sanatorijas «Rāzna» teritoriju, 1965. gadā pievienoja [[Rušenicas ciems|Rušenicas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Putj k komuņizmu» teritoriju, bet zooveterinārā [[tehnikums|tehnikuma]] «Malta» teritoriju pievienoja Špēļu ciemam. 1973. gadā vēl daļu teritorijas pievienoja Špēļu ciemam, bet 1977. gadā daļu [[Pušas ciems|Pušas ciema]] teritorijas pievienoja Maltas lauku teritorijai. 1991. gadā Maltai atņēma pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Maltas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. === Arhitektūras un vēstures pieminekļi === Pagasta teritorijā atrodas pieci valsts nozīmes un pieci vietējās nozīmes [[Kultūras piemineklis|kultūras pieminekļi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Maltas+pagasts&region=2|title=Maltas pagasta kultūras pieminekļi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=|archive-date=2022. gada 27. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20220527002404/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Maltas+pagasts&region=2}}</ref> ==== Valsts nozīmes pieminekļi ==== [[Arhitektūras piemineklis]] - [[Rozentovas baznīca|Rozentovas (Maltas) katoļu baznīca]] [[Arheoloģiskais piemineklis|Arheoloģiskie pieminekļ]]<nowiki/>i: * [[Lopatišķu Karņecka kalns]] - pilskalns * [[Leimanišķu Baterijas kalns]] - pilskalns * [[Leimanišķu apmetne]] * [[Leimanišķu pilskalns]] (Barsu alas) Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis - [[Maltas zirgu pasta stacija,]] celta 19. gadsimta vidū, ir senākā Maltas ēka, kura saglabājusies līdz mūsu dienām. === Dievnami === * [[Rozentovas baznīca|Rozentovas (Maltas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-sv-krusta-pagodinasanas-romas-katolu-baznica/|title=Maltas (Rozentovas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2020. gada 27. decembrī|date=|archive-date={{dat|2021|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304145338/https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-sv-krusta-pagodinasanas-romas-katolu-baznica/}}</ref> ir koka celtne ar vienu torni. Dievnams celts laikā no 1780. līdz 1782. gadam un drīz izrādījās par mazu lielajai draudzei. 1842. gadā baznīca pagarināta pirmoreiz, bet 1906. gadā, ar Rozentovas muižas īpašnieku Bogomelecu atbalstu, tā pagarināta vēlreiz. Baznīcā ir saglabājušies savdabīgi feretroni (pārvietojami altārīši). * [[Maltas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams|Maltas (Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/maltas-borovajas-borovskas-vecticibnieku-draudzes-dievnams/|title=Maltas (Borovkas) vecticībnieku lūgšanu nams|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2020. gada 27. decembrī|date=|archive-date=2021. gada 27. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210227061309/https://latgale.travel/listing/maltas-borovajas-borovskas-vecticibnieku-draudzes-dievnams/}}</ref> ir vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā, un to cēlis būvuzņēmējs A.Gruncevičs. * [[Maltas Visusvēto pareizticīgo baznīca|Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-visusveto-pareizticigo-baznica/|title=Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2020. gada 27. decembrī|date=|archive-date={{dat|2020|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201201150036/https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-visusveto-pareizticigo-baznica/}}</ref> ir vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. Tā celta 1928. gadā kā neliela koka guļbūve pie pareizticīgo kapsētas. == Iedzīvotāji == {{Nepilnīga nodaļa}} === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|2280 |1935|4299 |1959|4118 |1967|4400 |1979|3670 |1989|3950 |2000|3614 |2011|2983 |2021|2487 }} === Novadnieki === * [[Veronika Tenča-Goldmane]] (1928—2019), latgaliešu rakstniece, nacionālā partizāne, mūža nogali pavadījusi [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]] *[[Eleonora Tjarve]] (1930<sup>_</sup>2017), tulkotāja, dzejniece<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Eleonora-Tjarve/872068|title=Eleonora Tjarve|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 27. janvārī|date=}}</ref> *[[Klāra Kondrova]] (1932<sup>_</sup>2019) * [[Aigars Runčis]] (grupa "[[Borowa MC]]") *[[Viktors Lācis]] (1977) - vieglatlēts, Sidnejas Olimpisko spēļu dalībnieks ==== Maltas pagasta goda pilsoņi ==== Monika Ječa, Jāzeps Rupainis, Donats Kondrovs, Viktors Kancāns, Bronislavs Pavlovskis, Margarita Rapa, Klāra Kondrova, Roberts Ozoliņš, Stefans Kairišs, Igors Sorokins, Anna Babre, Iosifs Čepelis, Vasīlijs Kozlovs, Vitālijs Skudra, Jūlija Mika, Aina Viļuma, Pēteris Sinijs, Pēteris Šostaks, Ivans Rogozins, Vasīlijs Ragozins, Aleksandrs Beļaks, Helēna Jakušonoka, Vladislavs Štekels, Marta Ružāne, Anatolijs Pavļukevičs, Elija Sinija, Marija Podnieka, Vija Danilova, Antoņina Ostrovska, Anna Pinka, Alīda Jasmane, Jadviga Okuņeviča, Aleksandrs Boroduļins. == Apdzīvotās vietas == Lielākās apdzīvotās vietas ir: [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] (pagasta centrs), [[Černoste (Maltas pagasts)|Černoste]], [[Skutāni (Maltas pagasts)|Skutāni]], [[Solomenka]], [[Špieļi]], [[Viškeri]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} <!-- Labi izveidotas ceļu tīkls ļauj ērti nokļūt no Maltas uz vairākiem citiem Latgales tūrisma objektiem — muzeju "Mežmalas", Baldas ūdensdzirnavām, Lūznavas muižu, Latgales keramiķu darbnīcām un atpūtas mītnēm Rāznas ezera krastos. --> == Izglītība un kultūra == 2014. gadā izveidota [[Maltas vidusskola]], apvienojoties Maltas 1. vidusskolai ar latviešu mācību valodu un Maltas 2. vidusskolai ar mācībām krievu valodā. Pagastā ir [[Maltas mūzikas skola,]] Maltas pirmsskolas izglītības iestāde "Dzīpariņš", Kultūras nams, Maltas pagasta bibliotēka,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/bibliotekas/maltas-pagasta-biblioteka|title=Maltas pagasta bibliotēka|last=|first=|website=kulturasdati.lv|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}</ref> Bērnu un jauniešu centrs, Pagastā darbojas [[Maltas vēstures muzejs]], kur eksponēta seno sadzīves priekšmetu un iespieddarbu kolekcija. Muzejā tiek piedāvāta arī ekskursija pa Maltas kultūras pieminekļiem. {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/199 Rēzeknes novada informatīvais portāls. Maltas pagasts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100720002603/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/199 |date={{dat|2010|07|20||bez}} }} *https://www.malta.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201030005721/https://malta.lv/ |date={{dat|2020|10|30||bez}} }} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rēzeknes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Maltas rajons}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Rēzeknes novada pagasti]] [[Kategorija:Maltas pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciematu lauku teritorijas]] klnrebihlac70hsgmgso2gbfqofl8rs 4466554 4466524 2026-05-11T09:29:55Z Egilus 27634 Undid 3 revisions from [[Special:Diff/4466521|4466521]] until [[Special:Diff/4466524|4466524]] 4466554 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Maltas pagasts | karte = Maltas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = LVA Maltas pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Maltas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = LVA Maltas pagasts flag.png | karoga_nosaukums = Maltas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Rēzeknes novads | centrs2 = [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] | platība = 89,8 | iedzīvotāji = 2724<ref>https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 2724 / 89.8 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.malta.lv }} '''Maltas pagasts'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rezeknesnovads.lv/pagastu-parvaldes/maltas-pagasts/|title=Maltas pagasts|last=|first=|website=rezeknesnovads.lv|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=|archive-date={{dat|2020|10|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201024142641/http://rezeknesnovads.lv/pagastu-parvaldes/maltas-pagasts/}}</ref> ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] teritoriāla vienība tā dienviddaļā. Robežojas ziemeļos ar [[Silmalas pagasts|Silmalas]] un [[Lūznavas pagasts|Lūznavas]] pagastiem, austrumos ar [[Mākoņkalna pagasts|Mākoņkalna pagastu]], dienvidos ar [[Pušas pagasts|Pušas pagastu]], rietumos ar [[Feimaņu pagasts|Feimaņu pagastu]]. Pagasta centrs atrodas [[Malta (Maltas pagasts)|Maltā]]. == Daba == Atrodas [[Latgales augstiene]]s [[Maltas pazeminājums|Maltas pazeminājumā]]. Augstākā vieta ir [[Zvona kalns]] (206 m vjl) pagasta dienvidaustrumos. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== Pagasta teritorijā ir piecas upes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Maltas pagasta upes|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>: [[Ainaseņš]], [[Kozupe upe|Kozupe]], [[Malta (upe)|Malta]], [[Mozgupe upe|Mozgupe]], [[Viertiukšne upe|Viertiukšne]]. ==== Ezeri ==== Pagasta teritorijā ir desmit ezeri<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Maltas pagasta ezeri|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>: [[Černostes ezers]], [[Griščatu ezers]], [[Līdacītis]], [[Luboneņš]], [[Ļaudiņu ezers Maltas pagastā|Ļaudiņu ezers]], [[Pušankas ezers]], [[Sauliku ezers]], [[Šķierzlata ezers]], [[Špieļu ezers]], [[Tulinska ezers]]. Par ezeriem tiek dēvēti arī divi mākslīgas izcelsmes dīķi: * [[Griščatu dīķis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/4199/|title=Griščatu dīķis|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}</ref> (1,5 ha) * [[Drozdovkas dīķis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/4195/|title=Drozdovkas dīķis|last=|first=|website=ezeri.v|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}</ref> (20,3 ha) ==== Purvi ==== * [[Maltas purvs]] (366 ha) * [[Bičku purvs]] (251 ha) == Vēsture == [[Attēls:Rozentovas muiža 1797.jpg|thumb|300px|Rozentavas muiža 1797. gadā (no [[Broce]]s kolekcijas).]] Līdz 1925. gadam Maltas pagastu sauca par '''Rozentavas pagastu''', tā nosaukums bija aizgūts no [[Rozentavas muiža]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://manasvietas.blogspot.com/2019/06/rozentavas-muiza-rozentovas-muiza.html|title=Rozentovas muiža|last=Landsberga|first=Līga|website=manasvietas.blogspot.com|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}</ref> kas 18. gadsimta sākumā piederēja [[Felkerzāmi|A.Felkerzāmam]], 18. gadsimta beigās un 19 gadsimta 1. pusē — [[Šadurski|Šadursku]], bet 19. gadsimta 2. pusē — Bogomelecu dzimtai. 1836. gadā caur tagadējā Maltas pagasta teritoriju tika izbūvēts [[Pēterburga]]s — [[Varšava]]s lielceļš, bet 1861. gadā [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]], 1901. gadā atklāta dzelzceļa stacija [[Antonopole (stacija)|Antonopole]]. Pie Rozentavas muižas ({{val|pl|Rozantowo}}) virzienā uz jaunuzbūvētās dzelzceļa stacijas pusi veidojās jauna apdzīvota vieta Borovaja ({{val|ru|Боровая}}, no '' бор'' - [[sils]]), kas, pateicoties izdevīgajam novietojumam četru ceļu krustojumā un dzelzceļa malā, drīz kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s tālaika Rozentavas pagasta teritorijā esošo Rozentavas muižu ({{val|pl|Rozantowo}}) sadalīja 221 vienībā 1720 ha kopplatībā, Zesnas Jalaukas ([[Zosna]]s) muižu 76 vienībās 1270 ha kopplatībā, [[Prezma]]s muižu (''Preźma'') 144 vienībās 1132 ha kopplatībā, [[Špēļu ciems|Spēļu]] (Špieļu) muižu 93 vienībās 836 ha kopplatībā, [[Glušņevas muiža|Glušņevas (Lūznavas) muižu]] 54 vienībās 770 ha kopplatībā, Garkalnu muižu (''Garykolna'') 35 vienībās 494 ha kopplatībā, Zamostjes muižu 55 vienībās 435 ha kopplatībā, Maltas muižu (''Malta'') 39 vienībās 366 ha kopplatībā, [[Vertukšņas ciems|Virtūkšņa muižu]] 23 vienībās 298 ha kopplatībā, Antonopoles muižu 10 vienībās 203 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XIII.|25 542-25 543}}</ref> 1935. gadā Maltas pagasta platība bija 216 km² un tajā dzīvoja 9913 iedzīvotāji. 1936. gadā Borovaju pārdēvēja par [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas]] ciemu, un tolaik tas bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī. 1945. gadā Maltas pagastā izveidoja [[Bičku ciems|Bičku]], [[Bondaru ciems (Maltas rajons)|Bondaru]], [[Garkalnu ciems|Garkalnu]], [[Maltas ciems (Maltas rajons)|Maltas]], [[Prezmas ciems|Prezmas]], [[Špēļu ciems|Špēļu]], [[Vertukšņas ciems|Vertukšņas]] un [[Zosnas ciems|Zosnas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas]] ciemam 1950. gadā piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — [[pilsētciemats|pilsētciemata]]) statusu. Malta no 1950. gada līdz 1959. gadam bija [[Maltas rajons|Maltas rajona]] centrs, vēlāk ietilpa [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonā]]. Maltas ciematam 1957. gadā pievienoja likvidēto Bičku ciemu, izveidojot '''Maltas lauku teritoriju''', kurai 1960. gadā pievienoja Špēļu ciema [[padomju saimniecība]]s «Malta» un sanatorijas «Rāzna» teritoriju, 1965. gadā pievienoja [[Rušenicas ciems|Rušenicas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Putj k komuņizmu» teritoriju, bet zooveterinārā [[tehnikums|tehnikuma]] «Malta» teritoriju pievienoja Špēļu ciemam. 1973. gadā vēl daļu teritorijas pievienoja Špēļu ciemam, bet 1977. gadā daļu [[Pušas ciems|Pušas ciema]] teritorijas pievienoja Maltas lauku teritorijai. 1991. gadā Maltai atņēma pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Maltas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. === Arhitektūras un vēstures pieminekļi === Pagasta teritorijā atrodas pieci valsts nozīmes un pieci vietējās nozīmes [[Kultūras piemineklis|kultūras pieminekļi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Maltas+pagasts&region=2|title=Maltas pagasta kultūras pieminekļi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=|archive-date=2022. gada 27. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20220527002404/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Maltas+pagasts&region=2}}</ref> ==== Valsts nozīmes pieminekļi ==== [[Arhitektūras piemineklis]] - [[Rozentovas baznīca|Rozentovas (Maltas) katoļu baznīca]] [[Arheoloģiskais piemineklis|Arheoloģiskie pieminekļ]]<nowiki/>i: * [[Lopatišķu Karņecka kalns]] - pilskalns * [[Leimanišķu Baterijas kalns]] - pilskalns * [[Leimanišķu apmetne]] * [[Leimanišķu pilskalns]] (Barsu alas) Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis - [[Maltas zirgu pasta stacija,]] celta 19. gadsimta vidū, ir senākā Maltas ēka, kura saglabājusies līdz mūsu dienām. === Dievnami === * [[Rozentovas baznīca|Rozentovas (Maltas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-sv-krusta-pagodinasanas-romas-katolu-baznica/|title=Maltas (Rozentovas) Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2020. gada 27. decembrī|date=|archive-date={{dat|2021|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304145338/https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-sv-krusta-pagodinasanas-romas-katolu-baznica/}}</ref> ir koka celtne ar vienu torni. Dievnams celts laikā no 1780. līdz 1782. gadam un drīz izrādījās par mazu lielajai draudzei. 1842. gadā baznīca pagarināta pirmoreiz, bet 1906. gadā, ar Rozentovas muižas īpašnieku Bogomelecu atbalstu, tā pagarināta vēlreiz. Baznīcā ir saglabājušies savdabīgi feretroni (pārvietojami altārīši). * [[Maltas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams|Maltas (Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/maltas-borovajas-borovskas-vecticibnieku-draudzes-dievnams/|title=Maltas (Borovkas) vecticībnieku lūgšanu nams|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2020. gada 27. decembrī|date=|archive-date=2021. gada 27. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210227061309/https://latgale.travel/listing/maltas-borovajas-borovskas-vecticibnieku-draudzes-dievnams/}}</ref> ir vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā, un to cēlis būvuzņēmējs A.Gruncevičs. * [[Maltas Visusvēto pareizticīgo baznīca|Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-visusveto-pareizticigo-baznica/|title=Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca|last=|first=|website=latgale.travel|access-date=2020. gada 27. decembrī|date=|archive-date={{dat|2020|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201201150036/https://latgale.travel/listing/maltas-rozentovas-visusveto-pareizticigo-baznica/}}</ref> ir vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. Tā celta 1928. gadā kā neliela koka guļbūve pie pareizticīgo kapsētas. == Iedzīvotāji == {{Nepilnīga nodaļa}} === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|2280 |1935|4299 |1959|4118 |1967|4400 |1979|3670 |1989|3950 |2000|3614 |2011|2983 |2021|2487 }} === Novadnieki === * [[Veronika Tenča-Goldmane]] (1928—2019), latgaliešu rakstniece, nacionālā partizāne, mūža nogali pavadījusi [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]] *[[Eleonora Tjarve]] (1930<sup>_</sup>2017), tulkotāja, dzejniece<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Eleonora-Tjarve/872068|title=Eleonora Tjarve|last=|first=|website=literatura.lv|access-date=2021. gada 27. janvārī|date=}}</ref> *[[Klāra Kondrova]] (1932<sup>_</sup>2019) * [[Aigars Runčis]] (grupa "[[Borowa MC]]") *[[Viktors Lācis]] (1977) - vieglatlēts, Sidnejas Olimpisko spēļu dalībnieks ==== Maltas pagasta goda pilsoņi ==== Monika Ječa, Jāzeps Rupainis, Donats Kondrovs, Viktors Kancāns, Bronislavs Pavlovskis, Margarita Rapa, Klāra Kondrova, Roberts Ozoliņš, Stefans Kairišs, Igors Sorokins, Anna Babre, Iosifs Čepelis, Vasīlijs Kozlovs, Vitālijs Skudra, Jūlija Mika, Aina Viļuma, Pēteris Sinijs, Pēteris Šostaks, Ivans Rogozins, Vasīlijs Ragozins, Aleksandrs Beļaks, Helēna Jakušonoka, Vladislavs Štekels, Marta Ružāne, Anatolijs Pavļukevičs, Elija Sinija, Marija Podnieka, Vija Danilova, Antoņina Ostrovska, Anna Pinka, Alīda Jasmane, Jadviga Okuņeviča, Aleksandrs Boroduļins. == Apdzīvotās vietas == Lielākās apdzīvotās vietas ir: [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] (pagasta centrs), [[Černoste (Maltas pagasts)|Černoste]], [[Skutāni (Maltas pagasts)|Skutāni]], [[Solomenka]], [[Špieļi]], [[Viškeri]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} <!-- Labi izveidotas ceļu tīkls ļauj ērti nokļūt no Maltas uz vairākiem citiem Latgales tūrisma objektiem — muzeju "Mežmalas", Baldas ūdensdzirnavām, Lūznavas muižu, Latgales keramiķu darbnīcām un atpūtas mītnēm Rāznas ezera krastos. --> == Izglītība un kultūra == 2014. gadā izveidota [[Maltas vidusskola]], apvienojoties Maltas 1. vidusskolai ar latviešu mācību valodu un Maltas 2. vidusskolai ar mācībām krievu valodā. Pagastā ir [[Maltas mūzikas skola,]] Maltas pirmsskolas izglītības iestāde "Dzīpariņš", Kultūras nams, Maltas pagasta bibliotēka,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/bibliotekas/maltas-pagasta-biblioteka|title=Maltas pagasta bibliotēka|last=|first=|website=kulturasdati.lv|access-date=2020. gada 26. decembrī|date=}}</ref> Bērnu un jauniešu centrs, Pagastā darbojas [[Maltas vēstures muzejs]], kur eksponēta seno sadzīves priekšmetu un iespieddarbu kolekcija. Muzejā tiek piedāvāta arī ekskursija pa Maltas kultūras pieminekļiem. {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/199 Rēzeknes novada informatīvais portāls. Maltas pagasts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100720002603/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/199 |date={{dat|2010|07|20||bez}} }} *https://www.malta.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201030005721/https://malta.lv/ |date={{dat|2020|10|30||bez}} }} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rēzeknes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Maltas rajons}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Rēzeknes novada pagasti]] [[Kategorija:Maltas pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciematu lauku teritorijas]] 1xvpbw2oz8zlpmqxdm2g0wbws3shkjw 0 27386 4466556 4453215 2026-05-11T09:43:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466556 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Nautrēnu pagasts | karte = Nautrēnu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Rēzeknes novads | centrs = Rogovka | platība = 156,9 | iedzīvotāji = 1036<ref>https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada{{pmlp2020}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 1036 / 156.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Nautrēnu pagasts''' ({{Val-ltg|Nautrānu pogosts}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezeknesnovads.lv/nautranu-pogosta-karte-latgaliski/|title=Nautrānu pogosta karte latgaliski -|last=Indričāne|first=Elza|website=rezeknesnovads.lv|access-date=2024-11-22|date=2022-12-01|language=lv}}</ref> ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] teritoriāla vienība [[Latgale|Latgalē]]. Robežojas ziemeļos ar [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Krišjāņu pagasts|Krišjāņu pagastu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Salnavas pagasts|Salnavas pagastu]], austrumos ar Ludzas novada [[Mežvidu pagasts|Mežvidu pagastu]], dienvidos ar [[Ilzeskalna pagasts|Ilzeskalna]] un [[Dricānu pagasts|Dricānu]] pagastiem, rietumos ar [[Strūžānu pagasts|Strūžānu]] un [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Rogovka|Rogovkā]]. 16. gadsimta Rēzeknes stārastijas revīzijas protokolā minēts nosaukums ''Neuterschen'', vēlāk, iespējams poļu valodas ietekmē, ir manāms nosaukums ''Nauteransku'' pagasts. Par ''Nautrēnu'' pagastu to sauc kopš 1925. gada. Izloksnes dēļ, vietējie iedzīvotāji arī šodien savu draudzi sauc par ''Nautrānu'' draudzi.<ref>[http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-perles/zvans-varda-antons-un-ergeles-ar-1542-stabulem-dodamies-uz-rogov.a84885/ Latvijas Sabiedriskie Mediji. Latvijas pērles - Rogovka]</ref> == Daba == [[Attēls:Nautreni daba.PNG|270px|thumb|Purvi, meži un virszemes ūdeņi Nautrēnu pagastā]] Atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Adzeles pacēlums|Adzeles pacēlumā]]. Dienvidu daļā lokveidā iesniedzas [[Latgales augstiene]]s [[Burzavas pauguraine]]. Augstākā vieta — Pujatu kalns (181,3 m vjl.). No kopējās platības lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 10790 ha, meži aizņem 2310 ha, bet virszemes ūdeņi — 50 ha. Pagasta teritorijā atrodas savdabīgi dabas pieminekļi: Opinku Velnala<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Citi/Opinku.htm|title=Opinku Velnala|last=|first=|website=dabasretumi.lv|access-date=2021. gada 7. janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|01|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200131031709/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Citi/Opinku.htm}}</ref> un Velna pēdas (glaciokarsta ieplakas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Citi/VelnaPedas.htm|title=Velna pēdas|last=|first=|website=dabasretumi.lv|access-date=2021. gada 7. janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210110012954/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Citi/VelnaPedas.htm}}</ref> === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== {{columns|col1= * [[Iča]] (68 km) |col2= pietekas: * Zušupe (14 km) * Starica (12 km) * Strodu upīte (15 km) }} ==== Ezeri ==== * [[Pujatu ezers]] (36,6 ha) * [[Mozazars]] (3,4 ha) * Opiņķu ezers ==== Purvi ==== * ziemeļu daļā daļa no [[Peikstuļnīcas-Salas purvs|Peikstulnīcas-Salas purva]] – kopplatība 7 606 ha. Purvam vairākas daļas, Nautrēnu pagastā atrodas: ** Soloviču peiss (ap 150 ha) ** Jūzupu peiss ** Viļumu peiss * [[Strūžānu purvs|Strūžānu purva]] dienvidu daļa == Vēsture == Senāko liecību par pagasta apdzīvotību sniedz arheoloģiskie izrakumi [[Opiņķu pilskalns|Opiņķu pilskalnā]]. Nautrēnu pagasts ir apdzīvots vismaz 2000 gadus. Par samērā plašas teritorijas apdzīvotību liecina senkapi [[Laizani|Laizanos]], Saleniekos, [[Pujati|Pujatos]] un Brožgolā. Arheologi tur ir atraduši rotaslietas, keramikas trauku atliekas, ieročus un citus artefaktus no 6. – 9. gadsimta. Gadsimtu laikā iedzīvotāju skaits novadā strauji pieaudzis un baznīcas arhīva dokumenti liecina, ka 17. gadsimtā tas bijis samērā blīvi apdzīvots. Šajā laikā [[Jezuīti|Jezuītu]] ordeņa Rēzeknes misija muižas teritorijā bija atvēruši savu punktu, lai apkalpotu vairāk nekā tūkstoti katoļticīgo. 18. gadsimta vidū tika izveidota pastāvīga draudze un uzcelta baznīca diviem tūkstošiem ticīgajiem.<ref name="Miglinieks, 2005">Miglinieks, A. 2005. Nautrēnu novads.Latgales kultūras centra izdevniecība, Rēzekne</ref> Sākotnēji pagasta centrs atradās [[Zaļmuiža|Zaļmuižā]], līdz 1925. gadam to sauca par '''Zaļmuižas pagastu'''. Zaļmuižas pagasta veidošanās saistās ar Zaļmuižas muižu ({{val|pl|Zalmuyża}}) un tai piederošajām zemes platībām. Precīzas ziņas par [[Zaļmuiža]]s muižu sniedz [[muižu revīzija]] 1784. gadā. Zaļmuižas īpašnieka rīcībā bija 200 zemnieku saimniecību, kurās kopā dzīvoja 2010 dzimtcilvēki, tātad vidēji 10 cilvēku lielas ģimenes. Muižas centrs atradās Zaļmuižas upītes labajā krastā. Fridriksovas ciems atradās 2&nbsp;km no Zaļmuižas austrumu virzienā. Pēc 1834. gada muižu revīzijas datiem, Zaļmuižas apkārtnē dzīvoja 2645 zemnieki. 19. gadsimta sākumā linu pārvadāšanai Rīgas uzpircējiem izmantoja ziemas ceļu, kas šķērsoja pagasta teritoriju. Ceļa malās bija deviņi krogi ar naktsmītnēm ceļiniekiem no austrumiem. Pēc [[Pēterburgas–Varšavas dzelzceļa līnija]]s un [[Rīgas–Daugavpils dzelzceļa līnija]]s izveides Rīgas ceļš zaudēja savu nozīmi. Zemnieki linus uzpircējiem veda uz Kārsavu, bet vēlāk linu uzpirkšanas punkts parādījās arī Rogovkā. Pēc dzelzceļa līnijas atklāšanas savu nozīmi zaudēja arī Rīgas ceļa krogi. Lai no muižas izpirktu zemes zemnieku ienākumu avots bija meža darbi, plostu dzīšana un dzelzceļa būve. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1861. gada 19. februārī izveidoja Zaļmuižas pagastu. 1874. gadā Zaļmuižas īpašnieks Nikolajs Paulins-Rozenšilds pieprasīja zemniekiem parakstīt aktus par atteikšanos no [[servitūta tiesības|servitūta tiesībām]]. Zemnieku lopus padzina no ganībām. Šīs un citas pārestības izsauca zemnieku nemierus. Par zemnieku aizstāvi kļuva [[Pēteris Miglinīks]], kurš uzsāka vairākas prāvas pret Zaļmuižas muižkungu Modestu Paulinu-Rozenšildu, vēlāk arī guberņas tiesas prāvā gūstot uzvaru. Pārapdzīvotības dēļ zemnieki devās meklēt darbu citos Latvijas novados, pilsētās un masveidā izbrauca labākas dzīves meklējumos uz Sibīriju. Šajā sakarā, tā laika literāts un sabiedriskais darbinieks [[Francis Kemps]] novadniekus aicināja „Napazust sovai tautai un ticeibai”. ===1905. gada revolūcija=== 1905.—1907. gadā toreizējā Zaļmuižas pagasta iedzīvotāji iesaistījās nemieros, kas tika vērsti pret valdošo varu. Iemesls zemnieku neapmierinātībai bija nesamērīgie nodokļi, [[Dzimtbūšana|klaušu]] darbi, mazās, šņorēs{{fact}} sadalītās zemes, kas ļāva vien ar grūtībām uzturēt ģimeni, un zemā lauksaimniecības ražība, ko pastiprināja 4 neražas gadi no 1900. līdz 1907. gadam. Ziemas rudzu ražība 1901.—1913. gadā bija 4—6 cnt no hektāra, kartupeļu — 51—60 cnt/ha, izslaukums no govs bija 2,5 – 7 litri dienā. Govs cena 8 – 10 rubļi, zirga cena 8—12 rubļi. Par vienu podu (8&nbsp;kg) linu maksāja 1,15 rubļus. [[Krievijas—Japānas karš|Krievu—japāņu kara]] sākums, pārkrievošanas politika un vienkāršās tautas beztiesiskums vēl vairāk pastiprināja tautas neapmierinātību ar pastāvošo iekārtu. Tas viss bija par cēloni tautas revolūcijai. Nemiernieki vēlējās atriebties par pārestībām un savu naidu vērsa pret muižniekiem. Zemnieki nodedzināja [[Zaļmuiža]]s saimniecības ēkas, [[Otrie Mežvidi|Mežvidu muižas]] dzīvojamās ēkas. Tautas dusmas tika vērstas arī pret degvīna tirgotavām, tautā sauktām par „monopolēm”, jo tās bija valdības ienākumu un cilvēku apdzirdīšanas avots. Tās slēdza vai izdemolēja, alkoholiskos dzērienus izlēja. Aktīvākie nemieru vadītāji bija brāļi Pēteris un Kazimirs Dzērkaļi, Jāzeps Dzērkalis, Benedikts Bilinskis, Jāzeps Bilinskis, Pēteris Bilinskis, Dominiks Rancāns, Jānis Rancāns. Zaļmuižas un [[Ruskulova]]s muižas teritorijās aktīvi darbojās brāļi Jānis un Benedikts Gutāni. Nemieri muižas teritorijā sākās 1905. gada ziemā, jo sevišķi pastiprinājās vasarā un rudenī. 1905. gada 7. decembrī Zaļmuižas pagastā nodibināja rīcības komiteju nemieru vadīšanai. Par priekšsēdētāju ievēlēja A. Rancānu un par sekretāru J. Lukstu. Muižnieki bija spiesti bēgt no muižām un glābties no tautas dusmām pilsētās. Patvaldībai ar karaspēka palīdzību 1906. gadā izdevās pakāpeniski pārņemt iniciatīvu. Varas pārstāvji izrēķinājās gan ar revolucionāriem gan ar pilnīgi nevainīgiem cilvēkiem. Pēc [[Vitebska]]s gubernatora 1906. gada 20. februāra lēmuma Ivans un Benedikts Gutāni, kā galvenie revolucionārās kustības vadītāji Zaļmuižas pagastā, 23. janvārī tika aizturēti un ieslodzīti [[Ludza]]s cietumā, bet 8. jūnijā izsūtīti uz [[Tomskas guberņa]]s Narimas apvidu. Izsūtīts tika arī Pēteris Bilinskis, bet pārējos nemierniekus sodīja ar miesassodu vai ieslodzījumu. <ref name="Miglinieks, 2005"/> === Nautrēnu pagasta izveidošana === 1935. gadā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] Nautrēnu pagasta (līdz 1925. gadam '''Zaļmuižas pagasts''') platība bija 153,8&nbsp;km² un tajā dzīvoja 6368 iedzīvotāji. 1945. gadā 10. septembrī pagastā izveidoja Kristinku, [[Mežvidu ciems (Kārsavas rajons)|Mežvidu]], [[Miglenieku ciems|Miglenieku]], [[Miglinieku ciems|Nautrēnu]] un [[Rasnapļu ciems|Rasnapļu]] [[ciema padome]]s. 1947. gada 16. oktobrī pagastu pievienoja [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķim]], bet 1949. gadā to likvidēja. '''Kristinku ciems''' ietilpis [[Kārsavas rajons|Kārsavas]] (1949-1962), [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes]] (17.04.1962.-18.12.1962.) un [[Ludzas rajons|Ludzas]] (pēc 1962. gada) rajonos. Kristinku ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Brožguļu ciems|Brožguļu ciemu]], 1960. gadā — [[Miglinieku ciems|Nautrēnu ciema]] [[padomju saimniecība]]s «Nautrēni» teritoriju. 1965. gadā Kristinku ciemu pārdēvēja par '''Nautrēnu ciemu'''. 1979. gadā Nautrēnu ciemam pievienoja daļu [[Miglinieku ciems|Miglinieku ciema]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1998. gada 8. oktobrī Nautrēnu pagastam pievienoja [[Miglinieku pagasts|Miglinieku pagastu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/217 |title=Rēzeknes novada portāls. Nautrēnu pagasts |access-date={{dat|2018|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140313105358/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/217 |archivedate={{dat|2014|03|13||bez}} }}</ref> 1999. gada 1. septembrī Nautrēnu pagastu iekļāva Rēzeknes rajonā. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. == Iedzīvotāji == [[Attēls:Nautrenu pag iedz sk.PNG|350px|thumbnail|right|Iedzīvotāju skaita izmaiņas pagastā 1925.—2011. gadā.]] {| class="wikitable" |- ! gads!! iedzīvotāju skaits!! latvieši!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši!! ebreji!! vācieši!! igauņi!! pārējie |- | 1925*|| 5871|| 5694|| 134|| 0|| nez.|| 9|| 7|| 11|| 4|| 0|| 12 |- | 1930|| 6042|| 5840|| 112|| 48|| nez.|| 5|| 2|| 26|| 4|| 1|| 4 |- | 1935|| 6368|| 6160|| 83|| 79|| nez.|| 7|| 4|| 27|| 4|| 4|| 0 |- | 1959|| 3866|| || || || || || || || || || |- | 1967|| 3337|| || || || || || || || || || |- | 1979|| 2304|| 2218|| 77|| 3|| 1|| 2|| 1|| nez.|| nez.|| nez.|| 2 |- | 1989|| 1733|| 1655|| 59|| 4|| 3|| 4|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 8 |- | 2000|| 1634|| 1582|| 37|| 3|| 4|| 4|| 2|| 0|| nez.|| 0|| 2 |- | 2011|| 1189|| 1143|| 31|| 2|| 4|| 5|| 2|| nez.|| nez.|| nez.|| 2 |- | 2021|| 926|| 889|| 23|| 2|| 2|| 5|| 2|| nez.|| nez.|| nez.|| 3 |} <nowiki>*</nowiki> Zaļmuižas pagasts. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|5204 |1925|5871 |1930|6042 |1935|6368 |1959|3866 |1967|3337 |1979|2304 |1989|1733 |2000|1634 |2011|1189 |2021|961 }} === Apdzīvotas vietas === [[Attēls:Nautreni apdzivojums.PNG|270px|thumb|Iedzīvotāju skaitliskā salīdzinājuma karte Nautrēnu pagasta ciemos]] Pagastā ir 75 ciemi. No tiem lielākie ir Rogovka, Rasnupļi un Dekteri. Pārējie ir skrajciemi. Lielākajā daļā iedzīvotāju skaits ir neliels. Desmit lielākie pagasta ciemi pēc iedzīvotāju skaita<sup>(2020)</sup>: {| class="wikitable sortable" |- ! N.p.k. !! ciems !! ciema tips !! iedzīvotāju skaits<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.saraksts|title=Nautrēnu pagasta ciemi|last=|first=|website=LĢIA vietvārdu datubāze|access-date=2021. gada 7. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- | 1. || [[Rogovka]] || vidējciems || 243 |- | 2. || [[Rasnupļi]] || vidējciems || 117 |- | 3. || [[Dekteri]] || vidējciems || 84 |- | 4. || [[Zaļmuiža]] || skrajciems || 42 |- | 5. || [[Bliseni]] || skrajciems || 41 |- | 6. || [[Laizani]] || skrajciems || 33 |- | 7. || [[Rancāni (Nautrēnu pagasts)|Rancāni]]|| skrajciems || 31 |- | 8. || [[Žogotas (Nautrēnu pagasts)|Žogotas]]|| skrajciems || 28 |- | 9. || [[Kristiņkas]]|| skrajciems || 26 |- | 10.|| [[Miglinīki]]|| skrajciems || 24 |} Nautrēnu pagasta ciemi un sādžas (skrajciemi):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lakuga.lv/2024/08/23/nu-sadzys-da-vinsatai-latgola-vylkadubisu-pimars/|title=Nu sādžys da vīnsātai Latgolā. Vylkadūbīšu pīmārs|last=Zubko-Melne|first=Andra|website=lakuga.lv|access-date=2024-11-22|date=2024-08-23|language=latg-LTG}}</ref> {{columns|col1= *Bierzinīki *Bilinski *[[Bliseni]] *Brožgola *Caunīši *Cepleiši *Cisovka *Ciukori *Čakši *[[Čornie]] *Daukste *[[Dekteri]] *[[Desetnīki (Nautrēnu pagasts)|Desetnīki]] *[[Drikaškas]] *Gabri *[[Gleizdova]] |col2= *Gļaudas *Goldadiervīši *Īvulāni *Jaškas *[[Jaudzemi (Nautrēnu pagasts)|Jaundzemi (arī Jaundzemļi)]] *Jūrdži *[[Kapiņi (Nautrēnu pagasts)|Kapiņi]] *[[Kloneitis]] *Korklinīki *[[Kristiņkas]] *Kuciņas *[[Laigolova]] *[[Laizani]] |col3= *Leškas *Livzinīki *Lozdas *Maigļi *[[Mazuri (Nautrēnu pagasts)|Mazuri]] *Meikaļi *[[Miglinīki]] *Mikitāni *Miurinīki *Obrumāni *Oļhovka *Opiņki *Otrās Drankas *Piļnīki *Pintāni *Pirmās Drankas |col4= *[[Pujati]] *Putrāni *Pūramola *[[Rancāni (Nautrēnu pagasts)|Rancāni]] *[[Rasnupļi]] *Razgaļi *Rejeņas *[[Rogovka]] *Ruduki *Rudukova *Rūbežnīki *Salinīki *Saukāni *Sārņi |col5= *Sila mājas *Smilktinis *Sosiņi *Stropicas *[[Svikļi (Nautrēnu pagasts)|Svikļi]] *Šķesteri *Upeitnīki *Ūzuļnīki *[[Vilkadūbīši]] (''Vylkadūbīši'') *Viļumi *[[Zaļmuiža]] *[[Znūteņi]] *Zuši *[[Žogotas (Nautrēnu pagasts)|Žogotas]] }} === Ievērojamas personības === [[Attēls:Bīskaps Jāzeps Rancāns.jpg|thumb|140px|Bīskaps [[Jāzeps Rancāns]]]] No Nautrēnu pagasta nākuši 64 kultūrvēstures darbinieki, 32 valodnieki un literāti, 26 garīdznieki. Nautrēnu pagastā dzimuši:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/3/1/168/170 |title=Rēzeknes Novada Informatīvais Portāls<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|05|24||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131022000548/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/3/1/168/170 }}</ref> * [[Andrivs Jūrdžs]] (1845—1925) — rakstnieks, vācis tautas dziesmas un sakāmvārdus * [[Pīters Miglinīks]] (1850—1883) — rakstnieks * [[Aleksandrs Platpīrs]] (1860—1922) — priesteris, Mg. theo., sarakstījis [[Romas katoļu baznīca|katoļu]] pamācības grāmatiņas — "Moceibas" un "Rūžu krūnis" * [[Nikodems Rancāns]] (1870—1933) — garīdznieks, literāts, Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktors * [[Francis Kemps]] (1876—1952) — publicists, izdevējs, dzejnieks, [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] un [[Saeima]]s deputāts. Izdevis pirmo latgaliešu avīzi "Gaisma". * [[Jāzeps Rancāns]] (1886—1969) — bīskaps, valsts prezidenta vietas izpildītājs trimdā * [[Jānis Miglinīks]] (1896—1935) — teoloģijas doktors, priesteris, publicists, Rēzeknes skolotāju institūta inspektors, "Latgales Vōrda" redaktors (1928—1929) * [[Antons Rancāns]] (1897—1941) — ārsts, [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|LR satiksmes ministrs]] (1931), [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts. * [[Donats Miurinīks]] (1901—1963) — priesteris, literāts. Romāna "Dorvas cīma ļaudis" autors * [[Jānis Cibuļskis]] (1911—1997) — pedagogs, valodnieks, publicists, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris. * [[Andrejs Namsons]] (1912—1990) — dabas zinātņu doktors, pedagogs, publicists, sabiedriskais darbinieks *[[Antons Velikāns]] (1921<sup>_</sup>1991) <sup>_</sup> tēlnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skola.nautreni.lv/index.php/701-t%C4%93lniekas-antonam-velik%C4%81nam-%E2%80%93-100.html|title=Tēlniekam Antonam Velikānam -100|website=skola.nautreni.lv|access-date=2021. gada 7. aprīlī|archive-date=2021. gada 1. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20210801164200/http://skola.nautreni.lv/index.php/701-t%C4%93lniekas-antonam-velik%C4%81nam-%E2%80%93-100.html}}</ref> * [[Helēna Mauriņa]] (1924—1999) — [[Latvijas Universitāte|LU]] profesore, bioloģijas zinātņu doktore, vairāk nekā 100 zinātnisku darbu autore, uzrakstījusi "Augu fizioloģija", "Vide un augu attīstība" u.c. * [[Jānis Pujāts (mākslinieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s pasniedzējs, monogrāfiju "Latgales keramika", "Dzīvais māls" autors * [[Ādolfs Jurdžs]] (1927) — Bioloģijas zinātņu doktors, [[Latvijas Lauksaimniecības Universitāte|LLU]] pasniedzējs. * [[Meikuls Locmers]] (1927<sup>_</sup>2001) — ekonomikas zinātņu doktors, profesors, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris * [[Jānis Pujats]] (1930) — priesteris, [[Romas katoļu baznīca]]s [[kardināls]], [[Latvijas Romas katoļu baznīca]]s arhibīskaps * [[Pēteris Jurciņš]] (1932—2004) — dzejnieks, redaktors, publicists, dzejoļa "Vālodzīte" autors *[[Pēteris Gleizdāns]] (1934<sup>_</sup>2013) <sup>_</sup> mākslinieks-grafiķis, pedagogs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2060|title=Pēteris Gleizdāns|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 2. martā}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Antons Kūkojs]] (1940<sup>_</sup>2007) — pedagogs, dzejnieks, mākslinieks, [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris * [[Jāzeps Boļšijs]] (1941) — Ķīmijas zinātņu doktors * [[Jānis Zirnis]] (1947) — šķēpmetējs, [[Universiāde]]s čempions, trīskārtējs Latvijas čempions, trīskārtējs [[Padomju Savienība|PSRS]] vicečempions * [[Anna Stafecka]] (1953) — filoloģijas zinātņu doktore, latgaliešu valodas pētniece * [[Ernests Jurkāns]] (1954) — jurists, [[6. Saeima]]s deputāts * [[Anna Rancāne]] (1959) — dzejniece, publiciste, "[[Latgales laiks]]" redaktore, "[[Diena]]s" korespondente == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == [[Attēls:Grivdenīšu pamatskola 1937.jpeg|thumb|Grivdenīšu 4-klasīɡās pamatskolas ēka (1937).]] 1936. gadā pagastā bija Ragavas pilna pamatskola ar sešiem skolotājiem, Mežvidu pilna pamatskola ar sešiem skolotājiem, Laizēnu I pakāpes pamatskola ar trim skolotājiem, Grūdiniešu I pakāpes pamatskola ar diviem skolotājiem, [[Livzinīki (Nautrēnu pagasts)|Lūzinieku]] I pakāpes pamatskola ar diviem skolotājiem, Saukaviešu I pakāpes pamatskola ar diviem skolotājiem, Pilnieku-Zaļmuižas I pakāpes pamatskola ar diviem skolotājiem.<ref>{{LKV|XIV.|28 550}}</ref> Rogovkā mūsdienās darbojas novadpētniecības muzejs, bibliotēka,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/bibliotekas/nautrenu-pagasta-biblioteka|title=Nautrēnu pagasta bibliotēka|last=|first=|website=kulturasdati.lv|access-date=2021. gada 7. janvārī|date=}}</ref> vidusskola,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skola.nautreni.lv/index.php/vsture.html|title=Nautrēnu vidusskola|last=|first=|website=skola.nautreni.lv|access-date=2021. gada 7. janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|02|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200219202114/http://skola.nautreni.lv/index.php/vsture.html}}</ref> [[Nautrēnu baznīca|Romas katoļu baznīca]]. Baznīcas ērģeles ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/4000|title=Rogovkas katoļu baznīcas ērģeles|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021. gada 7. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 9. janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210109123848/https://is.mantojums.lv/4000}}</ref> Pagasta teritorijā atrodas seši [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskie pieminekli]], pieci no tiem - valsts nozīmes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Nautr%C4%93nu+pagasts&region=2|title=Nautrēnu pagasta kultūras pieminekļi|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021. gada 7. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 8. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210108203846/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=&dating=&address=Nautr%C4%93nu+pagasts&region=2}}</ref>: * Brožagola senkapi (Kara kapi) * Mazpujātu senkapi (Akmens klēpis) * Rasnupļu (Opinku, Žogotu) pilskalns * Smiltaine - senkapi * Salenieku senkapi. Pagastā izveidoti vairāki slaveno novadnieku dzīves un darbības piemiņas ansambļi — Migliniekos, Dekteros, Livzinīkos, Kuorklinīkūs, Pujatos. Desetnīku kapsētā atdusas vairāki ievērojami Latgales sabiedriskie darbinieki, dzejnieki, Pīters Miglinīks, Andrīvs Jūrdžs, Antons Kūkojs, Pēteris Jurciņš. Par godu novadnieka, dzejnieka Pētera Jurciņa piemiņai Nautrēnu pagastā iedibināta tradīcija 29. jūnijā atzīmēt dzejas svētkus “Pīterdīna Rogovkā”, kas pulcē plašu literātu un literatūras cienītāju loku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rezeknesnovads.lv/pagastu-parvaldes/nautrenu-pagasts/|title=Nautrēnu pagasts|last=|first=|website=rezeknesnovads.lv|access-date=2021. gada 7. janvārī|date=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://map.lgia.gov.lv/file.php?id=71 Nautrēnu pagasta vietvārdi M 1:25 000 (9.92 Mb )] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309215143/http://map.lgia.gov.lv/file.php?id=71 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }} {{Rēzeknes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Ludzas rajons}} {{Kārsavas rajons}} {{Ludzas apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Rēzeknes novada pagasti]] [[Kategorija:Nautrēnu pagasts| ]] am8kwn73ae2ta08ngfthobcsjtxej50 0 27399 4466413 4385308 2026-05-10T21:25:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466413 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|pilsētu Anglijā|Mančestra (nozīmju atdalīšana)|Mančestra}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mančestra | official_name = ''Manchester'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Piccadilly Gardens, Manchester.jpg | image2 = Manchester Cathedral (4).jpg | image3 = High Rise Living at Deansgate Square, geograph 7187627 by David Dixon.jpg | image4 = }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Anglija#Lielā Mančestra#Apvienotā Karaliste | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{karogs|Apvienotā Karaliste}}}} | subdivision_type1 = Valsts daļa | subdivision_name1 = {{karogs|Anglija}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Ziemeļrietumanglija]] | subdivision_type3 = Grāfiste | subdivision_name3 = [[Attēls:Unofficial County Flag of Greater Manchester.svg|23px]] [[Lielā Mančestra]] | subdivision_type4 = Metropoles boro | subdivision_name4 = [[Mančestra (boro)|Mančestra]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 115.7 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2022 | population_footnotes = | population_total = 568996 | population_urban = | population_metro = 2900000 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Britu vasaras laiks|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 53 | latm = 28 | lats = 44 | latNS = N | longd = 2 | longm = 14 | longs = 43 | longEW = W | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = M, WA | elevation_footnotes = | elevation_m = 40 | website = {{URL|http://manchester.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Mančestra''' ({{val|en|Manchester}}; {{izrunā|ˈmæntʃɪstər}}) ir lielpilsēta [[Anglija]]s ziemeļrietumos [[Lielā Mančestra|Lielās Mančestras]] grāfistē. Veido patstāvīgu [[Mančestra (boro)|Mančestras]] [[metropoles boro]] grāfistes sastāvā, kurā atrodas Lielās Mančestras administratīvās iestādes. Atrodas [[Ērvela]]s upes krastā uz dienvidiem un rietumiem no [[Penini]]em un uz ziemeļiem no Češīras līdzenuma {{nobr|320 km}} no valsts galvaspilsētas [[Londona]]s. Mančestra kļuvusi par Anglijas [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] simbolu, jo 19. gadsimtā bija viena no tipiskajām "jaunajām" rūpnieciskajām pilsētām Anglijā.<ref>[https://archive.org/details/manchesterhistor0000kidd Kidd, Alan (2006). Manchester: A History. Lancaster: Carnegie Publishing. ISBN 1-85936-128-5]</ref> Pilsētas izaugsmi veicināja [[Liverpūle]]s ostas tuvums un apkārtnes [[akmeņogles|akmeņogļu]] atradnes. Mūsdienās Mančestru dažkārt uzskata par Anglijas otro svarīgāko pilsētu un tās "ziemeļu galvaspilsētu". Tā ir liels izglītības, zinātnes un mākslas centrs. == Vēsture == Pilsētās (''town'') tiesības Mančestra ieguva 1301. gadā, tomēr līdz 18. gadsimta beigām pilsētas nozīme bija visai neliela. 19. gadsimtā Mančestra strauji attīstījās un kļuva par vienu no lielākajiem [[tekstilrūpniecība]]s centriem pasaulē. [[1825]]. gadā no Mančestras uz Liverpūli tika ierīkota pasaulē pirmā pasažieru [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija ar regulāru satiksmi. 19. gadsimtā Mančestra tika uzskatīta par vienu no vadošajām pilsētām pasaulē. Tika teikts: "Kas šodien notiek Mančestrā, rīt notiks pasaulē." Mančestra ir viena no svarīgākajiem [[leiborisms|leiboristu]], [[feminisms|feminisma]], [[arodkustība]]s agrīnās attīstības centriem. Pilsētas vispasaules nozīmība turpinājās līdz 20. gadsimta sākumam. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Mančestrā ražoja kara tehniku (piemēram, [[bumbvedējs|bumbvedējus]] "[[Avro Lancaster]]"), tāpēc tā smagi cieta [[Vācija|vācu]] aviācijas uzlidojumos. [[1996]]. gada [[15. jūnijs|15. jūnijā]] [[IRA]] pilsētas centrā uzspridzināja 1,5 tonnas smagu bumbu, kas bija ievietota kravas mašīnā. Tika ievainoti 200 cilvēki un nodarīti būtiski postījumi. == Izglītība un kultūra == Galvenā pilsētas augstākās izglītības iestāde ir [[Mančestras Universitāte]]. Plaši pazīstams ir senākais Anglijas [[simfoniskais orķestris]] — [[Halles orķestris]] (''Hallé Orchestra''). == Sports == Mančestra ir mājvieta divām [[Anglijas premjerlīga|Premjerlīgas]] [[futbols|futbola]] komandām — [[Manchester United FC]] (galvenais stadions faktiski atrodas [[Treforda|Trefordā]]) un [[Manchester City F.C.]]. == Cilvēki == Mančestrā dzimuši: * [[Entonijs Bērdžess]] (''Anthony Burgess'', [[1917]]—[[1993]]) — rakstnieks * [[Roberts Donets|Roberts Donats]] (''Robert Donat'', [[1905]]—[[1958]] ) — aktieris * [[Deivijs Džonss]] (''Davy Jones'', [[1945]]) — aktieris * [[Laiems Galahers|Liams Galahers]] (''Liam Gallagher'', [[1972]]) — mūziķis * [[Noels Galahers]] (''Noel Gallagher'', [[1967]]) — mūziķis * [[Mārša Tomasone]] (''Marsha Thomason'', [[1976]]) — aktrise * [[Artūrs Hārdens|Arturs Hārdens]] (''Arthur Harden'', [[1865]]—[[1940]]) — ķīmiķis * [[Deivids Loids Džordžs]] (''David Lloyd George'', [[1863]]—[[1945]]) — politiķis * [[Džonijs Marrs|Džonijs Mars]] (''Johnny Marr'', [[1963]]) — mūziķis * [[Morisejs]] (''Morrissey'', [[1959]]) — mūziķis * [[Emmelīna Pankhērsta]] (''Emmeline Pankhurst'', [[1858]]—[[1928]]) — feministe * [[Džozefs Tomsons]] (''J. J. Thomson'', [[1856]]—[[1940]]) — fiziķis == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.manchester.gov.uk Manchester City Council] * [http://www.visitmanchester.com Visit Manchester, the official tourist board] * [https://web.archive.org/web/20070706170931/http://www.geocities.com/leedsguide/manchester The Official Manchester City Guide] * [http://www.bbc.co.uk/manchester/ BBC Manchester] * [https://web.archive.org/web/20070614142815/http://nationalrail.co.uk/system/galleries/download/print_maps/liverpool.pdf Rail map of Greater Manchester] * [http://www.statistics.gov.uk/census2001/profiles/00bn.asp National Statistics Profile] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110523103254/http://www.statistics.gov.uk/census2001/profiles/00bn.asp |date={{dat|2011|05|23||bez}} }} * {{wikivoyage|Manchester|Mančestras}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas pilsētas]] [[Kategorija:Lielā Mančestra]] 4ar6h9zgow42srx8lrnbozyc2dlwhja 0 28132 4466257 4441230 2026-05-10T17:56:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466257 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ludzas apriņķis | karte2 = Ludzas apriņķis 1940.svg | karte2_apraksts = Ludzas apriņķis 1940. gadā | ģerboņa_attēls = Ludzas apriņķa ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Ludzas apriņķa ģerbonis | ģerboņa_platums = 75px | centrs = Ludza | platība = 2344,1 | platība_gads = 1935 | iedzīvotāji = 93170 | iedzīvotāji_gads = 1935 | blīvums = {{#expr: 93170 / 2344.1 round 1}} | izveidots = 1629 | likvidēts = 1949 | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> | nos_poļu = Trakt lucyński<br />Powiat lucyński | nos_krievu = Люцинский уезд }} '''Ludzas apriņķis''' ({{val|ru|Люцинский уезд}}) bija administratīva vienība [[Inflantijas vaivadija]]s (1629—1772, kā [[Ludzas trakts]]), [[Polockas guberņa]]s (1776—1796), [[Baltkrievijas guberņa]]s (1796—1802), [[Vitebskas guberņa]]s (1802—1917), [[Vidzemes guberņa]]s (1918), [[LSPR]] (1919—1920), [[Latvija|Latvijas Republikas]] (1918—1940), [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] (1941—1944) un [[Latvijas PSR]] (1940—1949) sastāvā. == Zemes virsa == Ludzas apriņķa zemes virsas dienvidrietumu daļu veidoja [[Latgales augstiene]] (agrāk saukta par Latgales platformu), bet ziemeļaustrumu daļu Zilupes līdzenums (agrāk — Malienas līdzenums). Lielākais apriņķa pacēlums bija Rudavas kalns (244 m). Latgales augstienes viļņainajā virsā [[ledus laikmets|ledus laikmetā]] vietām radušies prāvi un dziļi iedobumi, kur izveidojušies ezeri, no kuriem lielākie [[Cirms]] (13,2 km<sup>2</sup>), [[Lielais Ludzas ezers]] (8,6 km<sup>2</sup>), [[Nirzas ezers]] (6,5 km<sup>2</sup>), [[Plisūnas ezers]] (4,7 km<sup>2</sup>), [[Pildas ezers]] (2,9 km<sup>2</sup>) un [[Šķaunes ezers|Šķaunes]] (2,8 km<sup>2</sup>) ezeri. Savdabīgs ledus laikmeta dabas veidojums ir 6 km garais un līdz 25 m augstais Šķaunes [[oss]]. Zilupes līdzenuma vidējais augstums ir ap 110 m virs jūras līmeņa. Pa to uz ziemeļiem gausi tek [[Zilupe (upe)|Zilupe]], [[Ludza (upe)|Ludzas upe]] un [[Rītupe]]. Gar Latgales augstienes malu atrodas meži, zāļu purvi un slapjas pļavas. == Iedzīvotāji == 1930. gadā 58% apriņķa iedzīvotāju bija [[latvieši]], 28% [[krievi]], 5% [[baltkrievi]], 5% [[poļi]], 4% [[ebreji]]. Lielākā daļa bija [[katoļi]] (66%), [[Pareizticība|pareizticīgie]] (24%), [[vecticībnieki]] (4%), [[jūdaisti]] (4%), [[luterāņi]] (2%). Lasītpratēji 64% (1930).<ref>Latviešu konversācijas vardnīcas XIII. sējuma 24787 sleja. Rīga, 1935—1936</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1808—1928) === {| class="wikitable" |- ! gads!! 1808!! 1848!! 1864!! 1886!! 1897!! 1905!! 1914!! 1916!! 1920!! 1925!! 1935 |- | iedz. skaits <br />tūkstošos<ref>[[Arnis Vīksna]]. Latgales ārsti un ārstniecība 1772—1918. Rīga: [[Latvijas Universitāte]], 2004. — 16 lpp.</ref><ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas XIII. sējuma 24780 sleja. Rīga, 1935—1936</ref>|| 63,9|| 63,4|| 68,0|| 102,7|| 128,1|| 144,6|| 159,9|| 162,0|| 138,4|| 147,6|| 158,3 |} === Izglītība === 1741. gadā nodibināja Ludzas apriņķa skolu. Pēc [[dzimtbūšanas atcelšana]]s 1866. gadā Ludzas apriņķī bija 5 tautskolas, bet 1882. gadā 15 tautskolas. 1934. gada rudenī Ludzas apriņķī bija 123 pagastskolas (13 819 skolēni, 523 skolotāji) un trīs vidusskolas (divas Ludzā un viena Kārsavā, 398 skolēni).<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas XIII. sējuma 24788. sleja. Rīga, 1935—1936</ref> 1936. gada 10. jūlijā Ludzas apriņķa skolu valde nolēma pārdēvēt [[Konecpole]]s pamatskolu par Mežgala pamatskolu, [[Ļauzina]]s pamatskolu par Aizupes pamatskolu un [[Zaļesje]]s pamatskolu par Aizsilu pamatskolu. Bez tam vēl ierosināja pārdēvēt Šušku pamatskolu par Dziļļejas pamatskolu, Cucuku pamatskolu par Liepas pamatskolu un Luņu pamatskolu par Ezernieku pamatskolu.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/notikums/6982 Ludzas apriņķi uzsākta skolu nosaukumu latviskošana.]{{Novecojusi saite}} Latgales Vēstnesis 1936. gada 17. jūlijā</ref> == Vēsture == === Inflantijas vaivadijas sastāvā === Pēc [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] [[Inflantijas vaivadija]]s sastāvā izveidoja Ludzas traktu ({{val|pl|Trakt lucyński}}). === Krievijas Impērijas guberņu sastāvā === Pēc [[Polija-Lietuva|Žečpospolitas]] pirmās dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadija tika pārdēvēta par [[Daugavas province|Daugavas provinci]] un iekļauta [[Pleskavas guberņa]]s sastāvā. 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un tās ziemeļaustrumu daļā izveidots Ludzas apriņķis (''Люцинский уезд''). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa [[Polockas guberņa]]s sastāvā, 1796. gadā [[Baltkrievijas guberņa]]s, bet 1802. gadā [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā. 1897. gada tautas skaitīšanā 64,2% no apriņķa iedzīvotājiem tika uzskaitīti kā [[latvieši]], 20,5% kā [[baltkrievi]], 7,1% kā [[krievi]], 4,9% kā [[ebreji]] un 2,2% kā [[poļi]]. <gallery> Attēls:Ludzas apriņķis Siliņš 1911.jpg|Ludzas apriņķis ar latviskajiem vietvārdiem. Ar sarkanu krāsu apzīmētas krievu zemnieku apdzīvotās teritorijas ([[Matīss Siliņš]], 1911). Attēls:Ludzas apriņķa karte 1820.jpg|Ludzas apriņķis ar krieviskajiem un poliskajiem vietvārdiem (1820). </gallery> 1913. gadā Ludzas apriņķī bija 16 pagasti un 1 pilsēta:<ref>[http://dlib.rsl.ru/viewer/01003801686#?page=2 Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.]</ref> {{columns |col1= '''Pagasti''' * [[Baltinovas pagasts]] (''Балтиновская'') * [[Bolvu pagasts]] (''Боловская'') * [[Domopoles pagasts]] (''Домопольская'') * [[Eversmuižas pagasts]] (''Эверсмуйжская'') * [[Istras pagasts]] (''Истрская'') * [[Janovoles pagasts]] (''Яновольская'') * [[Korsovas pagasts]] (''Корсовская'') * [[Landskoronas pagasts]] (''Ляндскоронская'') |col2= <br /> * [[Mihalovas pagasts]] (''Михаловская'') * [[Nerzas pagasts]] (''Нерзенская'') * [[Pildas pagasts]] (''Пылденская'') * [[Posiņas pagasts]] (''Посиньская'') * [[Rundānu pagasts]] (''Рунданская'') * [[Marienhauzenas pagasts]] (''Маріенгаузенская'')<ref>Citur arī '''Marnauzas pagasts'''</ref> * [[Zaļmuižas pagasts]] (''Зальмуйжская'') * [[Zvirgzdenes pagasts]] (''Звирздинская'') |col3= '''Pilsēta''' * [[Ludza]] (''Люцин'') }} <center><gallery widths="270px" heights="200px" perrow="4"> Attēls:Shubert map - R08L06.jpg|Ludzas apriņķa [[Balvi|Balvu]] un [[Viļaka]]s apkārtne (1917) Attēls:Shubert map - R09L06.jpg|Ludzas apriņķis no [[Bērzpils pagasts|Domopoles]] līdz [[Pildas pagasts|Pildai]] (1915) Attēls:Shubert map - R10L07.jpg|Ludzas apriņķis no [[Briģu pagasts|Janovoles]] līdz [[Šķaunes pagasts|Landskoronai]] (1917) Attēls:Shubert map - R10L06.jpg|Ludzas apriņķa [[Rundēnu pagasts|Rundanu]] apkārtne (1917) </gallery></center> Pēc [[Otrais Latgales kongress (1917)|Otrā Latgales kongresa]] iniciatīvas [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Ludzas apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229.—20 230. slejas. Rīga, 1933.—1934.</ref> Jau 1917. gada 31. decembrī [[Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress|Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā]] tika apstiprināta Ludzas apriņķa pievienošana [[Iskolats|Iskolata]] pārvaldē esošajai [[Vidzemes guberņa]]s daļai. === Latvijas Republikas sastāvā === [[Attēls:Ludzas apriņķis 1935.jpg|thumb|250px|Ludzas apriņķa karte ar autoceļiem (1935).]] 1918. gada 18. novembrī [[Tautas padome]]s pasludinātajā apvienotajā un neatkarīgajā Latvijas valstī ietilpa arī Ludzas apriņķis, bet pilnu kontroli pār to Latvijas Pagaidu valdība ieguva tikai pēc uzvaras [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] 1920. gadā. Jau 1919. gadā iekšlietu ministrs apstiprina jaunu — '''[[Liepnas pagasts|Lipnas (Liepnas) pagastu]]''' — atdalot to no Viļakas (Marnauzas) pagasta.<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1919n031|page:3|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1919n031{{!}}page:3{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1919. gada 5. septembris</ref> Pēc [[Latvijas-Krievijas miera līgums|miera līguma ar Krieviju]] noslēgšanas 1920. gada augustā '''[[Kacēnu pagasts|Kačanovas]]''' (''Качановская''), '''[[Linavas pagasts|Tolkovas]]''' (''Толковская'') un '''[[Augšpils pagasts|Višgorodas]]''' (''Вышгородецкая'') pagasti no [[Pleskavas guberņa]]s [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas apriņķa]] tika pievienoti Ludzas apriņķim Latvijā.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0306029799|page:17|issueType:B M.Skujeneeks Latvija. Zeme un eedzīvotaji. 1922.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306029799{{!}}page:17{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} 1.lpp.</ref> 1922. gadā, no Tolkovas pagasta atdalot, izveido '''[[Purvmalas pagasts|Bokovas pagastu]]'''<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0305056756|article:DIVL2278|page:628|query:Linavas|issueType:B Apriņķu un pagastu apraksti. 1937.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305056756{{!}}article:DIVL2278{{!}}page:628{{!}}query:Linavas{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} 569.—570.lpp.</ref> bet no Balvu pagasta atdala '''[[Rugāju pagasts|Rugaju pagastu]]'''.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0307069145|article:DIVL704|issueType:B Jaunlatgales apriņķis. 1937.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069145{{!}}article:DIVL704{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} 53.lpp.</ref> 20. gadu sākumā izveidoti arī '''[[Gauru pagasts]]''' (pirms tam ietilpa Višgorodas pagastā) un '''[[Tilžas pagasts|Kokorevas pagasts]]'''. Līdz 1924. gadam Ludzas apriņķis bija lielākais apriņķis Latvijā ar 6547,8 km<sup>2</sup> lielu teritoriju, kurā ietilpa 1 pilsēta (Ludza) un 24 pagasti (Baltinavas, Balvu, Bokovas, Domopoles, Eversmuižas, Gauru, Istras, Janovoles, Kačanovas, Karsavas, Kokorevas, Landskoronas, Lipnas, Mihalovas, Nerzas, Pildas, Posines, Rugaju, Rundanu, Tolkovas, Viļakas, Višgorodas, Zaļmuižas un Zvirgzdenes pagasti). Ar 1924. gada jūnija likumu, kas izvedams dzīvē līdz 1925. gada 1. aprīlim, 12 Ludzas apriņķa ziemeļu daļas pagastus: {{columns |col1= * [[Baltinavas pagasts|Baltinavas]] * [[Balvu pagasts|Balvu]] * [[Purvmalas pagasts|Bokovas]] * [[Bērzpils pagasts|Domopoles]] * [[Gauru pagasts|Gauru]] * [[Kacēnu pagasts|Kačanovas]] |col2= * [[Tilžas pagasts|Kokorevas]] * [[Liepnas pagasts|Liepnas]] * [[Rugāju pagasts|Rugāju]] * [[Linavas pagasts|Tolkovas]] * [[Viļakas pagasts|Viļakas]] * [[Augšpils pagasts|Višgorodas]] }} atdalīja un iekļāva jaunizveidotajā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1924n140|article:DIVL5|issueType:P Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n140{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1924. gada 26. jūnijs</ref> Latviskojot Latgales vietvārdus, 1925. gadā tika pārdēvēti vairāki apriņķa pagasti. '''Eversmuižas pagasts''' kļuva par [[Ciblas pagasts|Ciblas]], '''Janovoles''' par [[Brigu pagasts|Brigu]],<ref>Citur arī '''Briģu pagasts'''</ref> '''Landskoronas''' par [[Šķaunes pagasts|Šķaunes]], '''Mihalovas''' par [[Mērdzenes pagasts|Mērdzenes]], '''Posines''' par [[Pasienes pagasts|Pasienes]] un '''Zaļmuižas''' par [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagastu]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1925n169|article:DIVL5|page:1|issueType:P Latvijas pagastu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n169{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts</ref> Kopš 1925. gada Ludzas apriņķa platība bija 2344,1 km<sup>2</sup>. Tas ziemeļos robežojās ar [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķi]], rietumos ar [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķi]], bet austrumos ar [[Padomju Savienība|PSRS]]. Lielākās apdzīvotas vietas bija [[Ludza]], [[Kārsava]], [[Zilupe]], [[Pasiene]] un [[Malnava]]. ==== Teritoriālais iedalījums ==== [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|255px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] 1940. gada sākumā Ludzas apriņķī bija 3 pilsētas un 12 pagasti:<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> {{columns |col1= '''Pilsētas''' * [[Kārsava]] * [[Ludza]] * [[Zilupe]] |col2= '''Pagasti''' * [[Brigu pagasts]] * [[Ciblas pagasts]] * [[Istras pagasts]] * [[Kārsavas pagasts]] * [[Mērdzenes pagasts]] * [[Nautrēnu pagasts]] |col3=<br /> * [[Nirzas pagasts]] * [[Pasienes pagasts]] * [[Pildas pagasts]] * [[Rundēnu pagasts]] * [[Šķaunes pagasts]] * [[Zvirgzdenes pagasts]] }} === Latvijas PSR sastāvā === [[Attēls:Ludzas apriņķis 1947.svg|thumb|255px|Ludzas apriņķis 1947. gadā.]] 1947. gada 16. oktobrī [[Nautrēnu pagasts]] tika atdalīts no Ludzas apriņķa un pievienots [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķim]]. == Likvidēšana == 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā Ludzas apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta [[Dagdas rajons|Dagdas]], [[Kārsavas rajons|Kārsavas]], [[Ludzas rajons|Ludzas]] un [[Zilupes rajons|Zilupes]] rajonos.<ref>Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"</ref> == Skatīt arī == * [[Ludzas apriņķa muižu nosaukumi]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%AD%D0%A1%D0%91%D0%95/%D0%9B%D1%8E%D1%86%D0%B8%D0%BD Люцинский уезд - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона - т. XVIII - 1896 - с. 269—270] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307049800|issueType:B Ludzas apriņķis. Dzīve un darbs. 1937] {{Latvijas apriņķis-aizmetnis}} {{Latvijas apriņķi}} {{Vitebskas guberņa}} [[Kategorija:Ludzas apriņķis| ]] jholj7zsaya9pir1xsrmuzucnbyqa32 0 33200 4466152 4459425 2026-05-10T13:59:59Z Asignotac 109310 Papildu informācija par autoceļa vēsturi 4466152 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 1 | nosaukums = Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) | karte = Road A1 Latvia.svg | leģenda = | garums = 101,7 | ārpus_pilsētas = 99,4 | ceļš_pilsētā = 2,3 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A1 road in Latvia.JPG | paraksts = A1 netālu no [[Salacgrīva]]s (2011) }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{Latvijas A ceļa piktogramma|4}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Alderi]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Baltezera kanāls]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|47}}}} [[Ataru ezers]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|30}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|46}}}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Carnikava]], {{Latvijas P ceļa piktogramma|1}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|45}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Gauja]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|43}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lilaste (upe)|Lilaste]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Saulkrasti]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti]], {{P ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti (stacija)]], {{V ceļš|39}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Mežvīns]], [[Zvejniekciems]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] {{V ceļš|128}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (stacija)]] {{V ceļš|133}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Zvejniekciems]] {{V ceļš|101}} {{V ceļš|135}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Dunte]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Liepupe (upe)|Liepupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], {{P ceļš|11}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|138}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Svētupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Svētciems]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Salacgrīva]] (Vidzemes iela, Viļņu iela, Pērnavas iela)}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{V ceļš|144}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Salacgrīva]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krišupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ainaži]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|15}}}} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}}}} {{EST P ceļš|4}} {{E ceļš|67}} |} |} <!-- [[Attēls:Salacgriva1910.png|thumb|Autoceļam piesaistītā iela Salacgrīvā, 1910. gads]] [[Attēls:ViaBalticaBauarbeiten2006.png|thumb]] --> '''A1''' autoceļš '''Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)''', saukts arī par '''Tallinas šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> ''[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]'' un [[Eiropas autoceļš E67|E67]] sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, tā garums [[Latvija|Latvijā]] ir {{nobr|101,7 km}}, autoceļš savieno [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] pie [[Ainaži]]em, [[Igaunija|Igaunijā]] līdz [[Tallina]]i autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no [[Baltijas jūra]]s krasta tālāk par {{nobr|6 km}}. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, [[Lielais Baltezers|Lielais]] un [[Mazais Baltezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]] un [[Lilastes ezers]]. == Satiksme == No autoceļa sākuma līdz Ādažiem, ārpus apdzīvotās zonas Baltezerā, atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h. Gar [[Ādaži]]em atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h. Augstā satiksmes noslogojuma dēļ, no autoceļa sākuma līdz Ādažiem starp braukšanas joslām ir izveidota ar stabiņiem atdalīta sadalošā josla, kas novērš apdzīšanas manevrus.<ref name=":3" /> Autoceļam ir ļoti ievērojams noslogojums un ļoti liels kravas transportlīdzekļu īpatsvars. 2025. gadā satiksmes intensitāte posmā no autoceļa sākuma līdz Ādažiem bija ap {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī, ievērojami pārsniedzot divjoslu autoceļa tehnisko maksimāli pieļaujamo noslogojumu — {{sk|20000}} transportlīdzekļi dienā. Posmā no Ādažiem līdz Lilastei noslodze ir ap {{sk|16000}} transportlīdzekļu dienā, uz Saulkrastu apvedceļa no Lilastes līdz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultei]] ap {{sk|9000}} transportlīdzekļu dienā, savukārt atlikušajā daļā no Skultes līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|6000}} transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa no tā sākumpunkta līdz [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]] pagriezienam ceļš sākotnēji tika izbūvēts kā divjoslu ceļš ar paplašinātām nomalēm (braucamās daļas platums {{nobr|3,5 m}}, nostiprinātā apmale {{nobr|2 m}} platumā — NP14 ceļa profils). Šāds ceļa izkārtojums, pārējiem satiksmes dalībniekiem saskaņoti sadarbojoties, teorētiski atvieglo apdzīšanas manevru veikšanu, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Tomēr, praksē pierādījās, ka uz šāda profila ceļa pieaug satiksmes negadījumu risks, jo ceļš skaidri nenorāda uz nepārprotamu un viegli prognozējamu autovadītāju uzvedību. Tādēļ, pēc seguma atjaunošanas un satiksmes reorganizēšanas 2020. un 2021. gadā, paplašinātās nomales nodalīja ar nepārtrauktu ceļa marķējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-saulkrastu-apvedcela-mainita-satiksmes-organizacija-un-nomales-atdalitas-ar-nepartrauktu-liniju/|title=Uz Saulkrastu apvedceļa mainīta satiksmes organizācija un nomales atdalītas ar nepārtrauktu līniju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2020-08-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie [[Fotoradars|fotoradari]] un 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Siguļi]]em līdz [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|Lilastei]] (14,1. — 20,1. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no [[Vitrupe]]s līdz [[Svētciems|Svētciemam]] (74,5. — 81,2. km) — ieviests 2026. gada februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == Vēsturiski autoceļa koridors attīstījies kā daļa no [[Pērnava]]s (zviedru) pasta ceļa — 1643. gadā zviedru valdība atklāja pasta satiksmi maršrutā Rīga—Tallina, Latvijas reģionā pamatā izmantojot ceļa trasi gar jūras krastu. Sakarā ar pārvietošanās neērtībām pa smilšaino jūrmalas ceļu, jau 17. gadsimta otrajā pusē ceļu vietām pārcēla dziļāk iekšzemē — daļēji pa mūsdienu autoceļa Skulte—Vitrupe maršrutu. 1800. gadā visu pasta satiksmi pārcēla uz Rīgas—[[Valmiera]]s—Pērnavas autoceļu, apejot smilšaino piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/skutans-gints-zviedru-pasta-cela-jaunatklasana-historialv-23052019|title=historia.lv|last=Skutāns|first=Gints}}</ref> Vēl 20. gadsimta sākumā no Rīgas uz ziemeļiem pa kāpām vijās vien pajūgu zemesceļi — Rīgai ar igauņiem ciešāku sakaru nebija. Pasažieru satiksmei starp zvejnieku ostām kalpoja zvejnieku kuģīši, lielākie zemes ceļi bija tālāk no jūras, tie veda caur [[Ragana (ciems)|Raganu]], [[Lēdurga|Lēdurgu]] un [[Limbaži]]em. Pirmā pasaules kara laikā daļēji iztaisnoja un izbūvēja autoceļu starp [[Carnikava|Carnikavu]] un [[Saulkrasti]]em (ko tolaik sauca par Neibādi).<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vecie zemesceļi militārās tehnikas un nepietiekamas uzturēšanas dēļ bija teju pilnībā iznīcināti. Pēc Latvijas valsts izveidošanas, Rīgas—Ainažu ceļu atzina par vienu no sliktākajiem valstī, tāpēc 1926. gadā sākās zemesceļa izbūve starp Saulkrastiem un [[Ainaži]]em. Pakāpeniski veiktas autoceļa trases izmaiņas, pielāgojot to auto satiksmei un iedzīvotāju vajadzībām.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pa vecajiem Latvijas ceļiem|last=Rusmanis|first=Sigurds}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Laikmeti un ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> 1926. gadā autoceļa trasē uzbūvēja tajā laikā lielāko koka tiltu Latvijā pār [[Gauja|Gauju]] pie Carnikavas 222 metru garumā. Otrā pasaules kara laikā tiltu izpostīja - 1947. gada pavasarī tā vietā tika atjaunotas koka tilta konstrukcijas, bet 1955. gadā tā vietā tika izbūvēts metāla siju tilts.<ref name=":2" /> [[Attēls:Rīgas - Tallinas šosejas maršruts, kas ved gar gleznaino Vidzemes jūrmalu.png|thumb|Rīgas — Tallinas šoseja, pie Vidzemes jūrmalas, 1978. gads]] Pēc Otrā pasaules kara ceļam no Rīgas caur Saulkrastiem uz Ainažiem tika dots Rīgas—[[Tallina]]s ceļa nosaukums. Ceļa posmus rekonstruēja Saulkrastu 2. CBR (ceļu būvniecības rajons) — ceļa trasi iztaisnoja, pilnīgi no jauna izbūvēja desmitiem kilometru garus ceļa posmus ar melno ceļa segumu. Konkrēti 1953. - 1954. gadā tika veikta esošā ceļā iztaisnošana posmā starp Jelgavkrastiem un Lāņiem.<ref name=":2" /><ref name=":4">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> 1956. gadā tika izbūvēts divkonsoļu tilts pār Vitrupi ar 7 m platu brauktuvi un divām 0,75 m platām ietvēm. 1987. gadā tilts tika paplašināts, izbūvējot 11,5 m platu brauktuvi un divas 1,5 m platas ietves.<ref name=":4" /> [[Attēls:Uz Rīgas - Tallinas šosejas, 1980. gadi.png|thumb|Uz Rīgas — Tallinas šosejas, 1980. gadi]] Tā kā [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]] regate notika Tallinā, padomju varai bija vitāli svarīgi nodrošināt augstas kvalitātes savienojumu no Rīgas (un tālāk no [[Centrāleiropa]]s) uz [[Igaunija|Igauniju]]. Gatavojoties šim notikumam, autoceļa trasi "iztaisnoja" un atjaunoja, izbūvēja apvedceļus [[Ādaži]]em, [[Dunte]]i un citām apdzīvotām vietām. Starp Vitrupi un Svētciemu tika izbūvēts ceļš ar atdalītām brauktuvēm (mūsdienās šajā posmā satiksme notiek tikai uz viena ceļa, kamēr otrs ceļš vietām saglabāts kā piebraucamais ceļš). Tika veikti darbi, lai nodrošinātu, ka visas autoceļa trases Rīga — Ainaži — Tallina šķērsprofili un seguma elementi atbilstu ceļa II tehniskajai kategorijai.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, uzsāka ''VIA Baltica'' projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama satiksmes intensitāte — jau 1992. gadā intensitāte pie Saulkrastiem sasniedza {{sk|4700}} automašīnas diennaktī, savukārt [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezerā]] {{sk|6500}} automašīnas diennaktī (mūsdienās intensitāte pie Baltezera pārsniedz {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī) — tādēļ šīm apdzīvotajām vietām tika projektēti apvedceļi. Institūts "Ceļuprojekts" 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus — tika ieteikts Saulkrastus, Ādažus un Baltezera ciematus apiet ar vienu "gājienu". Pēc šīs ieceres apvedceļš Saulkrastiem sākās ziemeļos no [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] rajona, un ceļš ar 12,5 metrus platu klātni un 7,5 metrus platu brauktuvi izietu uz [[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šosejas]] (A2) posma starp [[Vangaži]]em un [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalni]]. 32,2 km garais ceļa posms dotu 13 minūšu jeb 27% braukšanas laika ietaupījumu, salīdzinājumā ar braucienu pa esošo ceļu. Paralēli projektēja līdzīgu apvedceļu [[Bauska]]i un [[Iecava]]i uz [[autoceļš A7 (Latvija)|A7 autoceļa]]. Tomēr, šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī.<ref name=":2" /> [[Attēls:Rīgas - Ainažu - Tallinas šoseja Saulkrastos, ap 1990. gadu.png|thumb|Rīgas — Tallinas šoseja Saulkrastos, ap 1990. gadu]] [[Attēls:1994. gadā projektētais Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļš projekta Via Baltica ietvaros.png|thumb|1994. gadā izpētītais Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļš uz A1 autoceļa (A/S "Ceļuprojekts)"]] Par spīti finanšu krīzei, turpinājās Saulkrastu apvedceļa projekta izstrāde, tomēr Baltezera un Ādažu apvedceļa ieceri atlika. Institūts "Ceļuprojekts" bija izprojektējis Saulkrastu pilsētas apvedceļu pilsētas robežās gar tās austrumu malu. 20,2 km garais apvedceļš neskartu pilsētas apbūvi, nesadalītu pilsētu kā esošais ceļš un ļautu transportam apbraukt pilsētu ar maksimāli atļautu ātrumu. Lielākas grūtības bija Baltezera ciematā — tur, ceļam paliekot vecajā vietā, bet mainot tā garenprofilu un paplašinot ceļa klātni, tika skarti privātīpašumi, sētas un vairāk kā piecdesmit nobrauktuves ceļa malās. Šajā posmā ceļa būvētājiem nācās "atpirkties", paredzot atjaunot pārceļamās sētas, izbūvējot prettrokšņa nožogojumus, ieliekot pakešu logus ceļmalas mājām, būvējot blakus ceļus vietējai satiksmei, utt.<ref name=":2" /> Ap 2001. gadu bija pārbūvēti pirmie seši kilometri no autoceļa sākuma līdz Ādažiem, paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (Baltezerā līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceļus, samazinot nobrauktuvju skaitu, pārbūvējot dzelzceļa pārvadu un izbūvējot vietējās satiksmes ceļus un gājēju tiltu pie Ādažiem. Tika pārbūvēts arī autoceļa divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju A2 — ņemot vērā pieaugošo satiksmes intensitāti un drošības apsvērumus, tika pārbūvētas krustojuma rampas, palielinot to rādiusu Tajā pašā gadā arī pārbūveja posmu no Gaujas līdz [[Lilaste (upe)|Lilastei]] — arī šajā posmā brauktuvi paplašināja no 9 līdz 11,5 metru platumam un rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem. Projektus līdzfinansēja no [[Eiropas Savienība]]s pirmsiestāšanās fonda.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr|title=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1249745%7Carticle:DIVL802%7Cquery:Via%20Baltica|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> No 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim notika Saulkrastu apvedceļa būvniecība. Projekta ievaros izbūvēja galveno apvedceļu 20,2 km garumā, pievedceļi 13 km garumā, septiņi divlīmeņu ceļa pārvadi, divi dzelzceļa tilti, divi gājēju tuneļi, vairākas skaņu aizturošas sienas, viena servisa stacija un degvielas uzpildes vieta, kā arī veloceļus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica A/S "A.C.B", A/S "Binders", A/S "8 CBR", SIA "Lemcon Latvija" un citi mazāki uzņēmēji. Šajā pašā laikā no 2005. līdz 2007. gadam tika pārbūvēts arī 40 kilometrus garš ceļa posms no Saulkrastu apvedceļa (Skultes) līdz Svētciemam. Būvdarbu gaitā tika pārbūvēta un paplašināta brauktuve, pārbūvēti svarīgākie kurstojumi, pārbūvētas vai atjaunotas caurtekas un tilti pār Liepupi un Vitrupi, izbūvēti gājēju un velobraucēju celiņi 2,7 km garumā, atsevišķos ceļa posmos ierīkots apgaismojums. Būvdarbus veica A/S "Binders" par līgumcenu 31,2 miljoni lati.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/via-baltica-posma-skulte-svetciems-rekonstrukcija/|title=Via Baltica" posma Skulte-Svētciems rekonstrukcija - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2015. gada 29. aprīlī izsludināja iepirkumu par ceļa posmu Rīga—Baltezers (0,0. — 6,3. km) seguma atjaunošanu. Būvdarbus veica SIA "Lemminkainen Latvija" par līgumcenu 1,4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.iub.gov.lv/?withInflections=true&page=1&query=Valsts+galven%C4%81+autoce%C4%BCa+A1+R%C4%ABga+(Baltezers)+-+Igaunijas+robe%C5%BEa+(Aina%C5%BEi)+posma+km+0.00+-+6.30+seguma+atjauno%C5%A1ana&searchPhrase=true&publicationType=result|title=Iepirkumu uzraudzības birojs|website=info.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> No 2014. gada septembra līdz 2015. gada septembrim veikti ceļa pārbūves darbi 6 km garā posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai (81,3. — 87,1. km). Projekta ietvaros papildus ceļa segas pārbūvei atjaunoti abi tilti pār [[svētupe|Svētupi]] Svētciemā. Darbus veica SIA "Binders", par šo projektu saņemot ceļu būvniecības Gada balvu. Darbu kopējā līgumcena bija 6 miljoni eiro, ko līdzfinansēja no Kohēzijas fonda (iepriekšējā plānošanas perioda 2007. — 2013. gadam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/sia-binders-celu-nozares-gada-balva-par-tallinas-sosejas-un-autocela-valka-rujiena-posma-rekonstrukciju/|title=SIA "Binders" ceļu nozares Gada balva par Tallinas šosejas un autoceļa Valka – Rūjiena posma rekonstrukciju|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-04-21|date=2016-05-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-tallinas-sosejas-posma-no-svetciema-lidz-salacgrivai/|title=Pabeigti būvdarbi Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2015-09-08|language=lv}}</ref> 2015. un 2016. gadā veikti ceļa pārbūves darbi no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (Ainažiem) (89,4. — 101,36. km). Tika veikta autoceļa pārbūve 11,96 km garumā, tostarp pārbūvēts tilts pār Krišupi, kā arī izbūvēta gājēju un velobraucēju infrastruktūra no Salacgrīvas līdz Kuivižiem. Būvdarbus veica SIA "A.C.B" par līgumcenu 11,47 miljoniem eiro, no kā 85% jeb 9,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://limbazi.pilseta24.lv/zina?slug=tallinas-sosejas-posma-no-salacgrivas-lidz-ainaziem-atsakusies-buvdarbi-f79c11dbbd|title=Tallinas šosejas posmā no Salacgrīvas līdz Ainažiem atsākušies būvdarbi|website=Pilseta24.lv|access-date=2026-04-21|date=2021-05-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/25182-nosauks-pern-vislabak-uzbuvetos-celu-posmus|title=Nosauks pērn vislabāk uzbūvētos ceļu posmus|website=iauto.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada vasarā veikti seguma atjaunošanas darbi no Duntes līdz Svētciemam (48,1. — 81,28. km), vairāk nekā 30 km garumā. Darbu kopējās izmaksas bija 5,35 miljoni eiro, kuras sedza no valsts budžeta. Būvdarbus veica SIA "Binders", arī par šo projektu uzņēmums 2019. gadā saņēma ceļu būvniecības Gada balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uznemumam-binders-celu-buvniecibas-gada-balva-par-tallinas-sosejas-seguma-atjaunosanu/|title=Uzņēmumam "Binders" - ceļu būvniecības Gada balva par Tallinas šosejas seguma atjaunošanu - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada vasarā veikti Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbi no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03. — 36,297. km). Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta.<ref>[https://www.db.lv/zinas/sakas-22-miljonus-eiro-verti-saulkrastu-apvedcela-remontdarbi-497061 Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi] db.lv, 15.06.2020</ref> 2020. gadā Salacgrīvā uzsāka A1 tranzītielas pārbūvi (izņemot tiltu pār [[Salaca|Salacu]]), kas ilga divus gadus. Projekta ietvaros veikta tranzītielas (Vidzemes, Viļņu un Pērnavas ielas) pilna pārbūve 2 km garumā, ieskaitot ceļa pamata konstrukcijas un apakšzemes komunikācijas. Nomainītas arī sešas esošās caurtekas, kā arī jaunas 70 m garas caurtekas ierīkošana šķērsām Viļņu ielai gar pieminekli jūrniekiem. Ierīkotas jaunas gājēju ietves ar asfalta un bruģa segumu, kā arī uzbūvēts veloceļš pusotra kilometra garumā. Projekts paredzēja arī dažādus lokālos infrastruktūras uzlabojumus ap tranzītielu, būtiski uzlabojot satiksmes drošību Salacgrīvā. Būvprojektu izstrādāja SIA "Projekts 3", būvdarbu ģenerāluzņēmējs bija SIA "Binders", to izpildei piesaistot apakšuzņēmumu SIA "Limbažu ceļi". Kopējās izmaksas bija ap 4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/maija-uzsaks-tranzitielas-parbuvi-salacgriva/|title=Maijā uzsākta tranzītielas pārbūve Salacgrīvā - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saks-valsts-galvena-autocela-parbuvi-salacgriva.a356787/|title=Sāks valsts galvenā autoceļa pārbūvi Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auseklis.lv/|title=Auseklis - Projekti|website=www.auseklis.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada beigās veikti satiksmes drošības uzlabošanas darbi posmā no autoceļa sākuma pie Vidzemes šosejas līdz Gaujas tiltam. Līdz Ādažiem starp braukšanas virzieniem izveidoja sadalošo joslu ar ceļa stabiņiem, lai novērstu apdzīšanu un kreisos pagriezienus uz mazāk svarīgiem pieslēgumiem. Gar Carnikavu izveidoja ceļu ar "2+1" šķērsprofilu, kā arī ierobežoja un mainīja satiksmes organizāciju krustojumos.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikava.lv/jaunumi/18-novads/4776-lvc-veiktas-satiksmes-organizacijas-izmainas-uz-a1-ieverojami-ietekmes-autobrauceju-ikdienu|title=LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu|website=carnikava.lv|access-date=2025-02-13}}</ref> 2021. gadā tika atkārtoti apspriesta jaunas ātrgaitas šosejas (ar atdalītām braukšanas joslām un ar 130 km/h atļauto ātrumu) [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]]—Vangaži būvi paralēli ''[[Rail Baltica]]'' trasei [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] austrumu pusē. Tomēr augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ 2022. gada augustā VSIA Latvijas valsts ceļi nolēma neturpināt būvniecības ieceri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jauns-tallinas-sosejas-posms-varetu-tapt-starp-vangaziem-un-skulti/|title=Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2021-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/latvijas-valsts-celi-posma-vangazi-skulte-netiks-buvets-jauns-autocels/|title=Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> === Tilts pār Salacu Salacgrīvā === Tilts pār Salacu Salacgrīvā jau ilgstoši bija autoceļa trases vājākais punkts. Tilts bija izbūvēts 1960. gadā, tam iepriekš nebija veikti kapitālie remonti jo pašvaldībai nebija pietiekamu līdzekļu. Jau 2015. gadā izdots atzinums, ka tiltam nepieciešama pārbūve. Pēc tilta apsekošanas 2020. gada rudenī noskaidrojās, ka tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar luksoforiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/plano-pieskirt-finansejumu-gadiem-ilgi-novarta-atstatajam-salacgrivas-tiltam-par-salacu.a435600/|title=Plāno piešķirt finansējumu gadiem ilgi novārtā atstātajam Salacgrīvas tiltam pār Salacu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Iepirkumu par tilta pārbūves būvprojekta izstrādi Salacgrīvas novada dome izsludināja 2021. gada 3. jūnijā. Būvprojekta izstrādi veica SIA "Projekts-3", līgumcena bija 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) bija pašvaldības līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82573|title=Elektronisko iepirkumu sistēma|website=www.eis.gov.lv|access-date=2022-11-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aloja.lv/2021/08/04/par-salacas-tilta-remontu-salacgriva/|title=Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā|last=dome|first=Alojas novada|website=Alojas administrācija|access-date=2022-11-14|date=2021-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/uzsakta-salacas-tilta-projektesana|title=Uzsākta Salacas tilta projektēšana {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Vidēji diennaktī tiltu šķērso 5000 transportlīdzekļu, no kuriem lielāko daļu sastāda kravas automašīnas. Luksoforu dēļ tilta abās pusēs bieži radās gari sastrēgumi, kas apgrūtināja satiksmi. 2023. gada augustā Igaunijas Transporta pārvalde izteica sūdzību, ka lielie sastrēgumi apgrūtina Igaunijas savienojamību ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2023-igaunijas-autobrauceji-sudzas-par-sastregumiem-uz-salacgrivas-tilta.a520494/|title=Igaunijas autobraucēji sūdzas par sastrēgumiem uz Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2023. gada decembrī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja iepirkumu par tilta pārbūvi. Lai mazinātu birokrātisko slogu paātrinātu tilta pārbūves virzību, 2024. gada 15. februāra Limbažu dome vienbalsīgi nolēma par Salacgrīvas tilta un tā pārbūves projekta nodošanu valstij. Līgums par tilta pārbūvi noslēgts 21. maijā ar piegādātāju apvienību "Nordes Būve & Tilts" ar līgumcenu 14,9 miljoni eiro (bez PVN). No kopējām izmaksām 18 miljonu eiro apmērā (ar PVN), 7,5 miljoni eiro bija līdzfinansējums no Eiropas Komisijas Militārās mobilitātes fonda; pārējie 10,7 miljoni eiro — valsts budžeta līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-limbazu-novads-valstij-nodod-salacgrivas-tiltu-ceriba-paatrinat-buvniecibu.a543095/|title=Limbažu novads valstij nodod Salacgrīvas tiltu cerībā paātrināt būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/07.05.2024-salacgrivas-tilta-parbuvei-no-valsts-budzeta-pieskir-107-miljonus-eiro.a553105/|title=Salacgrīvas tilta pārbūvei no valsts budžeta piešķir 10,7 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-salacgrivas-tiltu-piedava-parbuvet-par-nepilniem-15-miljoniem-eiro.a548108/|title=Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Tilta pārbūve uzsākās 2024. gada jūnijā. Esošo tiltu pilnībā nojauca, lai būvdarbu laikā nodrošinātu satiksmi, uzbūvēja 6 metrus plats pagaidu tilts — ar 4,5 metru platu brauktuvi un 1,5 metru platu ietvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2024-salacgriva-jauna-tilta-izbuvi-saks-lidz-10-junijam.a555677/|title=Salacgrīvā jauna tilta izbūvi sāks līdz 10. jūnijam|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Arī pagaidu tilts izrādījās intensīvajai satiksmei nepiemērots. Uz tilta noteica distances un masas ierobežojumus, taču, autovadītājiem tos pārkāpjot, uz tilta veidojās deformācijas, un labošanas darbu veikšanai tiltu vairākkārt slēdza. Smagajam transportam, kura faktiskā masa pārsniedz 44 tonnas, 2025. gada februārī tika aizliegta tilta šķērsošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2024-demonteta-puse-veca-salacgrivas-tilta.a573217/|title=Demontēta puse vecā Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.04.2025-deformacijas-del-uz-laiku-bija-slegts-pagaidu-tilts-salacgriva.a595472/|title=Deformācijas dēļ uz laiku bija slēgts pagaidu tilts Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Vecā tilta vietā uzbūvēja jaunu četru laidumu tēraudbetona siju tiltu ar jauniem balstiem un tērauda sijām. Tilta būvniecībā izmantoja uzbīdīšanas metodi. Jaunā tilta platums ir 14,5 m, ar divām 4 m platām braukšanas joslām, un divām 2,5 m platām ietvēm. Tilta būvniecībā izmantoti vairāk nekā divi tūkstoši kubikmetru dažāda veida betona un 375 tonnas stiegrojuma. Upes balsti izbūvēti uz 10 līdz 13 metriem gariem pāļu pamatiem, ko kopējais garums pārsniedz 500 metrus. Uzstādīti arī ap 200 jauni gaismekļi. 2025. gada 12. novembrī tiltu atvēra satiksmei bez ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.11.2025-tresdien-atklas-satiksmi-par-salacas-tiltu-salacgriva.a621794/|title=Trešdien atklās satiksmi pār Salacas tiltu Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2025-upes-skersosanai-salacgriva-sak-izmantot-jauno-tiltu.a618984/|title=Upes šķērsošanai Salacgrīvā sāk izmantot jauno tiltu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Nākotne == 2026. gadā plānots izbūvēt gājēju tuneli Lilastē pie Medzābakiem, lai uzlabotu satiksmes drošību vienā no satiksmes "melnajiem punktiem". Darbus veiks SIA "SMA" un SIA "BALTIJAS BŪVE" ar līgumcenu 578 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/marts-2026/|title=Marts 2026|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/dubkevics/posts/esam-lilast%C4%93-pie-medz%C4%81bakiem-progres%C4%ABvie-%C4%81da%C5%BEu-novad%C4%81-ir-atradu%C5%A1i-finans%C4%93jumu-g%C4%81/122224384712178829/|title=Facebook}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/169eb603-201a-4e3b-8aab-0389a23a4302|title=Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> Lielās satiksmes dēļ krustojumā ar [[Autoceļš P1|P1]] pie [[Ādaži]]em plānots izbūvēt divlīmeņu krustojumu, lai nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi [[Carnikava]]i un Ādažiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdistiem. Tika plānots, ka divlīmeņu krustojuma būvniecība notiktu ne agrāk kā 2024. gadā, tomēr pašlaik par projektu virzību vai finansējumu nav pieejamas informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/projektes-tallinas-sosejas-divlimenu-skersojumu-pie-adaziem/|title=Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2022-04-01|language=lv}}</ref> Ilgtermiņa perspektīvā tiek plānota Baltezera apvedceļa izbūve. Tiek plānota autoceļa izbūve gar Lielā Baltezera Ziemeļu pusi nepilnu 10 kilometru garumā, apejot Baltezeru gar Rietumiem, veidojot pieslēgumu perspektīvā plānotajam Rīgas Ziemeļu apvedceļa koridoram pie [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultiem]]. Projekts būtu ļoti svarīgs Baltezeru ciemata satiksmes drošības un efektivitātes nodrošināšanai, jo pašlaik autoceļa noslodze Baltezerā ievērojami pārsniedz tehniski maksimālo noslogojumu. Tomēr, projektu pēdējo reizi pieminēja 2018. gadā, un par tā virzību vai finansējumu tuvākajā laikā nav pieejama informācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/top-plani-jaunajiem-autoceliem/|title=Top plāni jaunajiem autoceļiem|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-19|date=2018-01-15|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] * [[Autoceļš P1|P1]] * [[Autoceļš P6|P6]] * [[Autoceļš P53|P53]] * [[Autoceļš P11|P11]] * [[Autoceļš P12|P12]] * [[Autoceļš P15|P15]] == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]] * [[Ādaži]] * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] * [[Saulkrasti]] * [[Zvejniekciems]] * [[Dunte]] * [[Jelgavkrasti]] * [[Svētciems]] * [[Salacgrīva]] * [[Kuiviži]] * [[Ainaži]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A01]] [[Kategorija:Ainaži]] [[Kategorija:Ainažu pagasts]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ādažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] 9kd3wyv6xn738bz30n6zsaub5n2dhm1 4466181 4466152 2026-05-10T15:07:55Z Pirags 3757 /* Vēsture */ stila labojumi 4466181 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 1 | nosaukums = Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) | karte = Road A1 Latvia.svg | leģenda = | garums = 101,7 | ārpus_pilsētas = 99,4 | ceļš_pilsētā = 2,3 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A1 road in Latvia.JPG | paraksts = A1 netālu no [[Salacgrīva]]s (2011) }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{Latvijas A ceļa piktogramma|4}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Alderi]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Baltezera kanāls]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|47}}}} [[Ataru ezers]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|30}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|46}}}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Carnikava]], {{Latvijas P ceļa piktogramma|1}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|45}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Gauja]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|43}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lilaste (upe)|Lilaste]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Saulkrasti]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti]], {{P ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti (stacija)]], {{V ceļš|39}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Mežvīns]], [[Zvejniekciems]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] {{V ceļš|128}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (stacija)]] {{V ceļš|133}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Zvejniekciems]] {{V ceļš|101}} {{V ceļš|135}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Dunte]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Liepupe (upe)|Liepupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], {{P ceļš|11}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|138}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Svētupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Svētciems]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Salacgrīva]] (Vidzemes iela, Viļņu iela, Pērnavas iela)}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{V ceļš|144}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Salacgrīva]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krišupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ainaži]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|15}}}} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}}}} {{EST P ceļš|4}} {{E ceļš|67}} |} |} <!-- [[Attēls:Salacgriva1910.png|thumb|Autoceļam piesaistītā iela Salacgrīvā, 1910. gads]] [[Attēls:ViaBalticaBauarbeiten2006.png|thumb]] --> '''A1''' autoceļš '''Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)''', saukts arī par '''Tallinas šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> ''[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]'' un [[Eiropas autoceļš E67|E67]] sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, tā garums [[Latvija|Latvijā]] ir {{nobr|101,7 km}}, autoceļš savieno [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] pie [[Ainaži]]em, [[Igaunija|Igaunijā]] līdz [[Tallina]]i autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no [[Baltijas jūra]]s krasta tālāk par {{nobr|6 km}}. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, [[Lielais Baltezers|Lielais]] un [[Mazais Baltezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]] un [[Lilastes ezers]]. == Satiksme == No autoceļa sākuma līdz Ādažiem, ārpus apdzīvotās zonas Baltezerā, atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h. Gar [[Ādaži]]em atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h. Augstā satiksmes noslogojuma dēļ, no autoceļa sākuma līdz Ādažiem starp braukšanas joslām ir izveidota ar stabiņiem atdalīta sadalošā josla, kas novērš apdzīšanas manevrus.<ref name=":3" /> Autoceļam ir ļoti ievērojams noslogojums un ļoti liels kravas transportlīdzekļu īpatsvars. 2025. gadā satiksmes intensitāte posmā no autoceļa sākuma līdz Ādažiem bija ap {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī, ievērojami pārsniedzot divjoslu autoceļa tehnisko maksimāli pieļaujamo noslogojumu — {{sk|20000}} transportlīdzekļi dienā. Posmā no Ādažiem līdz Lilastei noslodze ir ap {{sk|16000}} transportlīdzekļu dienā, uz Saulkrastu apvedceļa no Lilastes līdz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultei]] ap {{sk|9000}} transportlīdzekļu dienā, savukārt atlikušajā daļā no Skultes līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|6000}} transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa no tā sākumpunkta līdz [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]] pagriezienam ceļš sākotnēji tika izbūvēts kā divjoslu ceļš ar paplašinātām nomalēm (braucamās daļas platums {{nobr|3,5 m}}, nostiprinātā apmale {{nobr|2 m}} platumā — NP14 ceļa profils). Šāds ceļa izkārtojums, pārējiem satiksmes dalībniekiem saskaņoti sadarbojoties, teorētiski atvieglo apdzīšanas manevru veikšanu, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Tomēr, praksē pierādījās, ka uz šāda profila ceļa pieaug satiksmes negadījumu risks, jo ceļš skaidri nenorāda uz nepārprotamu un viegli prognozējamu autovadītāju uzvedību. Tādēļ, pēc seguma atjaunošanas un satiksmes reorganizēšanas 2020. un 2021. gadā, paplašinātās nomales nodalīja ar nepārtrauktu ceļa marķējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-saulkrastu-apvedcela-mainita-satiksmes-organizacija-un-nomales-atdalitas-ar-nepartrauktu-liniju/|title=Uz Saulkrastu apvedceļa mainīta satiksmes organizācija un nomales atdalītas ar nepārtrauktu līniju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2020-08-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie [[Fotoradars|fotoradari]] un 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Siguļi]]em līdz [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|Lilastei]] (14,1. — 20,1. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no [[Vitrupe]]s līdz [[Svētciems|Svētciemam]] (74,5. — 81,2. km) — ieviests 2026. gada februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == Vēsturiski autoceļa koridors attīstījies kā daļa no [[Zviedru Vidzeme]]s pasta ceļa, 1643. gadā atklāja pasta satiksmi maršrutā Rīga—[[Pērnava]], pamatā izmantojot ceļa trasi gar jūras krastu. Sakarā ar pārvietošanās neērtībām pa smilšaino jūrmalas ceļu, jau 17. gadsimta otrajā pusē ceļu vietām pārcēla dziļāk iekšzemē — daļēji pa mūsdienu autoceļa Skulte—Vitrupe maršrutu. 1800. gadā visu pasta satiksmi pārcēla uz Rīgas—[[Valmiera]]s—Pērnavas autoceļu, apejot smilšaino piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/skutans-gints-zviedru-pasta-cela-jaunatklasana-historialv-23052019|title=historia.lv|last=Skutāns|first=Gints}}</ref> Vēl 20. gadsimta sākumā no Rīgas uz ziemeļiem pa kāpām vijās vien pajūgu zemesceļi. Pasažieru satiksmei starp zvejnieku ostām kalpoja zvejnieku kuģīši, lielākie zemes ceļi bija tālāk no jūras, tie veda caur [[Ragana (ciems)|Raganu]], [[Lēdurga|Lēdurgu]] un [[Limbaži]]em. Pirmā pasaules kara laikā daļēji iztaisnoja un izbūvēja autoceļu starp [[Carnikava|Carnikavu]] un [[Saulkrasti]]em (ko tolaik sauca par Neibādi).<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vecie zemesceļi militārās tehnikas un nepietiekamas uzturēšanas dēļ bija teju pilnībā iznīcināti. Pēc Latvijas valsts izveidošanas Rīgas—Ainažu ceļu atzina par vienu no sliktākajiem valstī, tāpēc 1926. gadā sākās zemesceļa izbūve starp Saulkrastiem un [[Ainaži]]em. Pakāpeniski veica autoceļa trases izmaiņas, pielāgojot to auto satiksmei un iedzīvotāju vajadzībām.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pa vecajiem Latvijas ceļiem|last=Rusmanis|first=Sigurds}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Laikmeti un ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> 1926. gadā autoceļa trasē uzbūvēja tajā laikā lielāko koka tiltu Latvijā pār [[Gauja|Gauju]] pie Carnikavas 222 metru garumā. Otrā pasaules kara laikā tiltu izpostīja - 1947. gada pavasarī tā vietā atjaunoja koka tilta konstrukcijas, bet 1955. gadā izbūvēja metāla siju tiltu.<ref name=":2" /> [[Attēls:Rīgas - Tallinas šosejas maršruts, kas ved gar gleznaino Vidzemes jūrmalu.png|thumb|Rīgas — Tallinas šoseja, pie Vidzemes jūrmalas, 1978. gads]] Pēc Otrā pasaules kara ceļu no Rīgas caur Saulkrastiem uz Ainažiem nosauca par Rīgas—[[Tallina]]s ceļu. Ceļa posmus rekonstruēja Saulkrastu 2. CBR (ceļu būvniecības rajons) — ceļa trasi iztaisnoja, pilnīgi no jauna izbūvēja desmitiem kilometru garus ceļa posmus ar melno ceļa segumu. Konkrēti 1953. - 1954. gadā tika veikta esošā ceļā iztaisnošana posmā starp Jelgavkrastiem un Lāņiem.<ref name=":2" /><ref name=":4">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> 1956. gadā izbūvēja divkonsoļu tiltu pār Vitrupi ar 7 m platu brauktuvi un divām 0,75 m platām ietvēm. 1987. gadā tiltu paplašināja, izbūvējot 11,5 m platu brauktuvi un divas 1,5 m platas ietves.<ref name=":4" /> [[Attēls:Uz Rīgas - Tallinas šosejas, 1980. gadi.png|thumb|Uz Rīgas — Tallinas šosejas, 1980. gadi]] Tā kā [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]] regate notika Tallinā, padomju varai bija vitāli svarīgi nodrošināt augstas kvalitātes savienojumu no Rīgas (un tālāk no [[Centrāleiropa]]s) uz [[Igaunija|Igauniju]]. Gatavojoties šim notikumam, autoceļa trasi "iztaisnoja" un atjaunoja, izbūvēja apvedceļus [[Ādaži]]em, [[Dunte]]i un citām apdzīvotām vietām. Starp Vitrupi un Svētciemu izbūvēja ceļu ar atdalītām brauktuvēm (mūsdienās šajā posmā satiksme notiek tikai uz viena ceļa, kamēr otrs ceļš vietām saglabāts kā piebraucamais ceļš) un centās nodrošināt, lai visas autoceļa trases Rīga — Ainaži — Tallina šķērsprofili un seguma elementi atbilstu ceļa II tehniskajai kategorijai.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s uzsāka ''VIA Baltica'' projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Autoceļa satiksmes intensitāte 1992. gadā pie Saulkrastiem sasniedza {{sk|4700}} automašīnas diennaktī, savukārt [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezerā]] {{sk|6500}} automašīnas diennaktī (mūsdienās intensitāte pie Baltezera pārsniedz {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī) — tādēļ šīm apdzīvotajām vietām projektēja apvedceļus. Institūts "Ceļuprojekts" 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus, iesakot Saulkrastus, Ādažus un Baltezera ciematus apiet ar vienu "gājienu". Pēc šīs ieceres 32,2 km ɡarajam apvedceļam ar 12,5 metrus platu klātni un 7,5 metrus platu brauktuvi būtu jāsākas ziemeļos no [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] un jāiziet uz [[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šosejas]] (A2) posma starp [[Vangaži]]em un [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalni]], kas dotu 13 minūšu jeb 27% braukšanas laika ietaupījumu. Paralēli projektēja līdzīgu apvedceļu [[Bauska]]i un [[Iecava]]i uz [[autoceļš A7 (Latvija)|A7 autoceļa]]. Tomēr šīs vērienīgās ieceres neīstenoja finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus.<ref name=":2" /> [[Attēls:Rīgas - Ainažu - Tallinas šoseja Saulkrastos, ap 1990. gadu.png|thumb|Rīgas — Tallinas šoseja Saulkrastos, ap 1990. gadu]] [[Attēls:1994. gadā projektētais Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļš projekta Via Baltica ietvaros.png|thumb|1994. gadā izpētītais Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļš uz A1 autoceļa (A/S "Ceļuprojekts)"]] Par spīti finanšu krīzei turpinājās Saulkrastu apvedceļa projekta izstrāde, bet Baltezera un Ādažu apvedceļa ieceri atlika. Institūts "Ceļuprojekts" bija izprojektējis Saulkrastu pilsētas apvedceļu pilsētas robežās gar tās austrumu malu. 20,2 km garais apvedceļš neskartu pilsētas apbūvi, nesadalītu pilsētu kā esošais ceļš un ļautu transportam apbraukt pilsētu ar maksimāli atļautu ātrumu. Lielākas grūtības bija Baltezera ciematā — tur, ceļam paliekot vecajā vietā, bet mainot tā garenprofilu un paplašinot ceļa klātni, tika skarti privātīpašumi, sētas un vairāk kā piecdesmit nobrauktuves ceļa malās. Šajā posmā ceļa būvētājiem nācās "atpirkties", paredzot atjaunot pārceļamās sētas, izbūvējot prettrokšņa nožogojumus, ieliekot pakešu logus ceļmalas mājām, būvējot blakus ceļus vietējai satiksmei, utt.<ref name=":2" /> 2001. gadā bija pārbūvēti pirmie seši kilometri no autoceļa sākuma līdz Ādažiem, paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (Baltezerā līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceļus, samazinot nobrauktuvju skaitu, pārbūvējot dzelzceļa pārvadu un izbūvējot vietējās satiksmes ceļus un gājēju tiltu pie Ādažiem. Pārveidoja arī autoceļa divlīmeņu krustojumu ar Vidzemes šoseju A2, pārbūvējot krustojuma rampas un palielinot to rādiusu. Tajā pašā gadā arī pārbūvēja posmu no Gaujas līdz [[Lilaste (upe)|Lilastei]] — arī šajā posmā brauktuvi paplašināja no 9 līdz 11,5 metru platumam un rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem. Projektus līdzfinansēja no [[Eiropas Savienība]]s pirmsiestāšanās fonda.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr|title=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1249745%7Carticle:DIVL802%7Cquery:Via%20Baltica|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Saulkrastu apvedceļa būvniecība notika no 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim. Projekta ievaros izbūvēja galveno apvedceļu 20,2 km garumā, pievedceļus 13 km garumā, septiņus divlīmeņu ceļa pārvadus, divus dzelzceļa tiltus, divus gājēju tuneļus, vairākas skaņu aizturošas sienas, vienu servisa staciju un degvielas uzpildes vietu, kā arī veloceļus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica A/S "A.C.B", A/S "Binders", A/S "8 CBR", SIA "Lemcon Latvija" un citi mazāki uzņēmēji. Šajā pašā laikā no 2005. līdz 2007. gadam pārbūvēja arī 40 kilometrus garu ceļa posmu no Saulkrastu apvedceļa (Skultes) līdz Svētciemam. Būvdarbu gaitā paplašināja brauktuvi, pārbūvēja svarīgākos kurstojumus, atjaunoja caurtekas un tiltus pāri Liepupei un Vitrupei, izbūvēja gājēju un velobraucēju celiņus 2,7 km garumā, atsevišķos ceļa posmos ierīkoja apgaismojumu. Būvdarbus veica A/S "Binders" par līgumcenu 31,2 miljoni lati.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/via-baltica-posma-skulte-svetciems-rekonstrukcija/|title=Via Baltica" posma Skulte-Svētciems rekonstrukcija - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2015. gada 29. aprīlī izsludināja iepirkumu ceļa posma Rīga—Baltezers (0,0. — 6,3. km) seguma atjaunošanai. Būvdarbus veica SIA "Lemminkainen Latvija" par līgumcenu 1,4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.iub.gov.lv/?withInflections=true&page=1&query=Valsts+galven%C4%81+autoce%C4%BCa+A1+R%C4%ABga+(Baltezers)+-+Igaunijas+robe%C5%BEa+(Aina%C5%BEi)+posma+km+0.00+-+6.30+seguma+atjauno%C5%A1ana&searchPhrase=true&publicationType=result|title=Iepirkumu uzraudzības birojs|website=info.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> No 2014. gada septembra līdz 2015. gada septembrim veica ceļa pārbūves darbus 6 km garā posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai (81,3. — 87,1. km). Projekta ietvaros atjaunoja abus tiltus pāri [[Svētupe]]i Svētciemā. Darbus veica SIA "Binders", par šo projektu saņemot ceļu būvniecības Gada balvu. Darbu kopējā līgumcena bija 6 miljoni eiro, ko līdzfinansēja no Kohēzijas fonda (iepriekšējā plānošanas perioda 2007. — 2013. gadam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/sia-binders-celu-nozares-gada-balva-par-tallinas-sosejas-un-autocela-valka-rujiena-posma-rekonstrukciju/|title=SIA "Binders" ceļu nozares Gada balva par Tallinas šosejas un autoceļa Valka – Rūjiena posma rekonstrukciju|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-04-21|date=2016-05-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-tallinas-sosejas-posma-no-svetciema-lidz-salacgrivai/|title=Pabeigti būvdarbi Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2015-09-08|language=lv}}</ref> 2015. un 2016. gadā veica 11,96 km ɡara ceļa posma pārbūves darbus no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (Ainažiem) (89,4. — 101,36. km), pārbūvējot tiltu pāri [[Krišupe]]i un gājēju un velobraucēju ceļu no Salacgrīvas līdz [[Kuiviži]]em. Būvdarbus veica SIA "A.C.B" par līgumcenu 11,47 miljoniem eiro, no kā 85% jeb 9,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://limbazi.pilseta24.lv/zina?slug=tallinas-sosejas-posma-no-salacgrivas-lidz-ainaziem-atsakusies-buvdarbi-f79c11dbbd|title=Tallinas šosejas posmā no Salacgrīvas līdz Ainažiem atsākušies būvdarbi|website=Pilseta24.lv|access-date=2026-04-21|date=2021-05-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/25182-nosauks-pern-vislabak-uzbuvetos-celu-posmus|title=Nosauks pērn vislabāk uzbūvētos ceļu posmus|website=iauto.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada vasarā veica seguma atjaunošanas darbus vairāk nekā 30 km garumā no Duntes līdz Svētciemam (48,1. — 81,28. km). Darbu kopējās izmaksas bija 5,35 miljoni eiro, kuras sedza no valsts budžeta. Būvdarbus veica SIA "Binders", arī par šo projektu uzņēmums 2019. gadā saņēma ceļu būvniecības Gada balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uznemumam-binders-celu-buvniecibas-gada-balva-par-tallinas-sosejas-seguma-atjaunosanu/|title=Uzņēmumam "Binders" - ceļu būvniecības Gada balva par Tallinas šosejas seguma atjaunošanu - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada vasarā veica Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbus no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03. — 36,297. km). Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta.<ref>[https://www.db.lv/zinas/sakas-22-miljonus-eiro-verti-saulkrastu-apvedcela-remontdarbi-497061 Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi] db.lv, 15.06.2020</ref> 2020. gadā Salacgrīvā uzsāka A1 tranzītielas pārbūvi (izņemot tiltu pār [[Salaca|Salacu]]), kas ilga divus gadus. Projekta ietvaros veica tranzītielu (Vidzemes, Viļņu un Pērnavas ielas) pilnu pārbūvi 2 km garumā, ieskaitot ceļa pamata konstrukcijas un apakšzemes komunikācijas. Nomainīja arī sešas esošās caurtekas, kā arī ierīkoja jaunas 70 m garas caurtekas šķērsām Viļņu ielai gar pieminekli jūrniekiem. Ierīkoja jaunas gājēju ietves ar asfalta un bruģa segumu, uzbūvēja veloceļu pusotra kilometra garumā. Projekts paredzēja arī dažādus lokālos infrastruktūras uzlabojumus ap tranzītielu, būtiski uzlabojot satiksmes drošību Salacgrīvā. Būvprojektu izstrādāja SIA "Projekts 3", būvdarbu ģenerāluzņēmējs bija SIA "Binders", to izpildei piesaistot apakšuzņēmumu SIA "Limbažu ceļi". Kopējās izmaksas bija ap 4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/maija-uzsaks-tranzitielas-parbuvi-salacgriva/|title=Maijā uzsākta tranzītielas pārbūve Salacgrīvā - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saks-valsts-galvena-autocela-parbuvi-salacgriva.a356787/|title=Sāks valsts galvenā autoceļa pārbūvi Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auseklis.lv/|title=Auseklis - Projekti|website=www.auseklis.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada beigās veica satiksmes drošības uzlabošanas darbus posmā no autoceļa sākuma pie Vidzemes šosejas līdz Gaujas tiltam. Līdz Ādažiem starp braukšanas virzieniem izveidoja sadalošo joslu ar ceļa stabiņiem, lai novērstu apdzīšanu un kreisos pagriezienus uz mazāk svarīgiem pieslēgumiem. Gar Carnikavu izveidoja ceļu ar "2+1" šķērsprofilu, kā arī ierobežoja un mainīja satiksmes organizāciju krustojumos.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikava.lv/jaunumi/18-novads/4776-lvc-veiktas-satiksmes-organizacijas-izmainas-uz-a1-ieverojami-ietekmes-autobrauceju-ikdienu|title=LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu|website=carnikava.lv|access-date=2025-02-13}}</ref> 2021. gadā apsprieda jaunas ātrgaitas šosejas (ar atdalītām braukšanas joslām un ar 130 km/h atļauto ātrumu) [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]]—Vangaži būvi paralēli ''[[Rail Baltica]]'' trasei [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] austrumu pusē. Tomēr augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ 2022. gada augustā VSIA Latvijas valsts ceļi nolēma neturpināt būvniecības ieceri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jauns-tallinas-sosejas-posms-varetu-tapt-starp-vangaziem-un-skulti/|title=Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2021-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/latvijas-valsts-celi-posma-vangazi-skulte-netiks-buvets-jauns-autocels/|title=Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> === Tilts pār Salacu Salacgrīvā === 1960. gadā būvētais Salacgrīvas tilts pār Salacu ilgstoši bija autoceļa vājākais punkts, kam pašvaldības finašu trūkuma dēļ ilɡstoši nebija veikts kapitālais remonts. Pēc tilta apsekošanas 2020. gada rudenī noskaidrojās, ka tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar luksoforiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/plano-pieskirt-finansejumu-gadiem-ilgi-novarta-atstatajam-salacgrivas-tiltam-par-salacu.a435600/|title=Plāno piešķirt finansējumu gadiem ilgi novārtā atstātajam Salacgrīvas tiltam pār Salacu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Iepirkumu par tilta pārbūves būvprojekta izstrādi Salacgrīvas novada dome izsludināja 2021. gada 3. jūnijā. Būvprojekta izstrādi veica SIA "Projekts-3", līgumcena bija 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) bija pašvaldības līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82573|title=Elektronisko iepirkumu sistēma|website=www.eis.gov.lv|access-date=2022-11-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aloja.lv/2021/08/04/par-salacas-tilta-remontu-salacgriva/|title=Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā|last=dome|first=Alojas novada|website=Alojas administrācija|access-date=2022-11-14|date=2021-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/uzsakta-salacas-tilta-projektesana|title=Uzsākta Salacas tilta projektēšana {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Vidēji diennaktī tiltu šķērso 5000 transportlīdzekļu, ɡalvenokārt kravas automašīnas. Luksoforu dēļ tilta abās pusēs bieži radās gari sastrēgumi, kas apgrūtināja satiksmi. 2023. gada augustā Igaunijas Transporta pārvalde izteica sūdzību, ka lielie sastrēgumi apgrūtina Igaunijas savienojamību ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2023-igaunijas-autobrauceji-sudzas-par-sastregumiem-uz-salacgrivas-tilta.a520494/|title=Igaunijas autobraucēji sūdzas par sastrēgumiem uz Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2023. gada decembrī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja tilta pārbūves iepirkumu. Lai mazinātu birokrātisko slogu paātrinātu tilta pārbūves virzību, 2024. gada 15. februāra Limbažu dome nolēma Salacgrīvas tilta pārbūves projektu nodot valstij. Līgums par tilta pārbūvi noslēdza ar piegādātāju apvienību "Nordes Būve & Tilts" ar līgumcenu 14,9 miljoni eiro (bez PVN). No kopējām izmaksām 18 miljonu eiro apmērā (ar PVN), 7,5 miljoni eiro bija līdzfinansējums no Eiropas Komisijas Militārās mobilitātes fonda; pārējie 10,7 miljoni eiro — valsts budžeta līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-limbazu-novads-valstij-nodod-salacgrivas-tiltu-ceriba-paatrinat-buvniecibu.a543095/|title=Limbažu novads valstij nodod Salacgrīvas tiltu cerībā paātrināt būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/07.05.2024-salacgrivas-tilta-parbuvei-no-valsts-budzeta-pieskir-107-miljonus-eiro.a553105/|title=Salacgrīvas tilta pārbūvei no valsts budžeta piešķir 10,7 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-salacgrivas-tiltu-piedava-parbuvet-par-nepilniem-15-miljoniem-eiro.a548108/|title=Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Tilta pārbūvi sāka 2024. gada jūnijā. Esošo tiltu pilnībā nojauca un uzbūvēja 6 metrus platu pagaidu tiltu ar 4,5 metru platu brauktuvi un 1,5 metru platu ietvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2024-salacgriva-jauna-tilta-izbuvi-saks-lidz-10-junijam.a555677/|title=Salacgrīvā jauna tilta izbūvi sāks līdz 10. jūnijam|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Arī pagaidu tilts izrādījās intensīvajai satiksmei nepiemērots. Uz tilta noteica distances un masas ierobežojumus, taču, autovadītājiem tos pārkāpjot, veidojās tilta deformācijas, labošanas darbu dēļ tiltu vairākkārt slēdza. Smagajam transportam ar masu virs 44 tonnām 2025. gada februārī aizliedza tilta šķērsošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2024-demonteta-puse-veca-salacgrivas-tilta.a573217/|title=Demontēta puse vecā Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.04.2025-deformacijas-del-uz-laiku-bija-slegts-pagaidu-tilts-salacgriva.a595472/|title=Deformācijas dēļ uz laiku bija slēgts pagaidu tilts Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Vecā tilta vietā uzbūvēja četru laidumu tēraudbetona siju tiltu, kura būvniecībā izmantoja uzbīdīšanas metodi. Jaunā tilta platums ir 14,5 m, ar divām 4 m platām braukšanas joslām, un divām 2,5 m platām ietvēm. Tilta būvniecībā izmantoja vairāk nekā divus tūkstošus kubikmetru dažāda veida betona un 375 tonnas stiegrojuma. Upes balstus būvēja uz 10 līdz 13 metriem gariem pāļu pamatiem, kuru kopējais garums pārsniedz 500 metrus. Uzstādīja ap 200 jauni gaismekļu. 2025. gada 12. novembrī tiltu atvēra satiksmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.11.2025-tresdien-atklas-satiksmi-par-salacas-tiltu-salacgriva.a621794/|title=Trešdien atklās satiksmi pār Salacas tiltu Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2025-upes-skersosanai-salacgriva-sak-izmantot-jauno-tiltu.a618984/|title=Upes šķērsošanai Salacgrīvā sāk izmantot jauno tiltu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Nākotne == 2026. gadā plānots izbūvēt gājēju tuneli Lilastē pie Medzābakiem, lai uzlabotu satiksmes drošību vienā no satiksmes "melnajiem punktiem". Darbus veiks SIA "SMA" un SIA "BALTIJAS BŪVE" ar līgumcenu 578 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/marts-2026/|title=Marts 2026|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/dubkevics/posts/esam-lilast%C4%93-pie-medz%C4%81bakiem-progres%C4%ABvie-%C4%81da%C5%BEu-novad%C4%81-ir-atradu%C5%A1i-finans%C4%93jumu-g%C4%81/122224384712178829/|title=Facebook}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/169eb603-201a-4e3b-8aab-0389a23a4302|title=Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> Lielās satiksmes dēļ krustojumā ar [[Autoceļš P1|P1]] pie [[Ādaži]]em plānots izbūvēt divlīmeņu krustojumu, lai nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi [[Carnikava]]i un Ādažiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdistiem. Tika plānots, ka divlīmeņu krustojuma būvniecība notiktu ne agrāk kā 2024. gadā, tomēr pašlaik par projektu virzību vai finansējumu nav pieejamas informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/projektes-tallinas-sosejas-divlimenu-skersojumu-pie-adaziem/|title=Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2022-04-01|language=lv}}</ref> Ilgtermiņa perspektīvā tiek plānota Baltezera apvedceļa izbūve. Tiek plānota autoceļa izbūve gar Lielā Baltezera Ziemeļu pusi nepilnu 10 kilometru garumā, apejot Baltezeru gar Rietumiem, veidojot pieslēgumu perspektīvā plānotajam Rīgas Ziemeļu apvedceļa koridoram pie [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultiem]]. Projekts būtu ļoti svarīgs Baltezeru ciemata satiksmes drošības un efektivitātes nodrošināšanai, jo pašlaik autoceļa noslodze Baltezerā ievērojami pārsniedz tehniski maksimālo noslogojumu. Tomēr, projektu pēdējo reizi pieminēja 2018. gadā, un par tā virzību vai finansējumu tuvākajā laikā nav pieejama informācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/top-plani-jaunajiem-autoceliem/|title=Top plāni jaunajiem autoceļiem|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-19|date=2018-01-15|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] * [[Autoceļš P1|P1]] * [[Autoceļš P6|P6]] * [[Autoceļš P53|P53]] * [[Autoceļš P11|P11]] * [[Autoceļš P12|P12]] * [[Autoceļš P15|P15]] == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]] * [[Ādaži]] * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] * [[Saulkrasti]] * [[Zvejniekciems]] * [[Dunte]] * [[Jelgavkrasti]] * [[Svētciems]] * [[Salacgrīva]] * [[Kuiviži]] * [[Ainaži]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A01]] [[Kategorija:Ainaži]] [[Kategorija:Ainažu pagasts]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ādažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] lqcgwlrys9buurehj0ibfteyfjojugr 4466185 4466181 2026-05-10T15:11:03Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4466185 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 1 | nosaukums = Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) | karte = Road A1 Latvia.svg | leģenda = | garums = 101,7 | ārpus_pilsētas = 99,4 | ceļš_pilsētā = 2,3 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A1 road in Latvia.JPG | paraksts = A1 netālu no [[Salacgrīva]]s (2011) }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{Latvijas A ceļa piktogramma|4}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Alderi]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Baltezera kanāls]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|47}}}} [[Ataru ezers]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|30}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|46}}}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Carnikava]], {{Latvijas P ceļa piktogramma|1}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|45}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Gauja]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|43}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lilaste (upe)|Lilaste]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Saulkrasti]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti]], {{P ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti (stacija)]], {{V ceļš|39}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Mežvīns]], [[Zvejniekciems]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] {{V ceļš|128}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (stacija)]] {{V ceļš|133}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Zvejniekciems]] {{V ceļš|101}} {{V ceļš|135}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Dunte]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Liepupe (upe)|Liepupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], {{P ceļš|11}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|138}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Svētupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Svētciems]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Salacgrīva]] (Vidzemes iela, Viļņu iela, Pērnavas iela)}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{V ceļš|144}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Salacgrīva]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krišupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ainaži]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|15}}}} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}}}} {{EST P ceļš|4}} {{E ceļš|67}} |} |} <!-- [[Attēls:Salacgriva1910.png|thumb|Autoceļam piesaistītā iela Salacgrīvā, 1910. gads]] [[Attēls:ViaBalticaBauarbeiten2006.png|thumb]] --> '''A1''' autoceļš '''Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)''', saukts arī par '''Tallinas šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> ''[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]'' un [[Eiropas autoceļš E67|E67]] sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, tā garums [[Latvija|Latvijā]] ir {{nobr|101,7 km}}, autoceļš savieno [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] pie [[Ainaži]]em, [[Igaunija|Igaunijā]] līdz [[Tallina]]i autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no [[Baltijas jūra]]s krasta tālāk par {{nobr|6 km}}. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, [[Lielais Baltezers|Lielais]] un [[Mazais Baltezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]] un [[Lilastes ezers]]. == Satiksme == No autoceļa sākuma līdz Ādažiem, ārpus apdzīvotās zonas Baltezerā, atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h. Gar [[Ādaži]]em atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h. Augstā satiksmes noslogojuma dēļ, no autoceļa sākuma līdz Ādažiem starp braukšanas joslām ir izveidota ar stabiņiem atdalīta sadalošā josla, kas novērš apdzīšanas manevrus.<ref name=":3" /> Autoceļam ir ļoti ievērojams noslogojums un ļoti liels kravas transportlīdzekļu īpatsvars. 2025. gadā satiksmes intensitāte posmā no autoceļa sākuma līdz Ādažiem bija ap {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī, ievērojami pārsniedzot divjoslu autoceļa tehnisko maksimāli pieļaujamo noslogojumu — {{sk|20000}} transportlīdzekļi dienā. Posmā no Ādažiem līdz Lilastei noslodze ir ap {{sk|16000}} transportlīdzekļu dienā, uz Saulkrastu apvedceļa no Lilastes līdz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultei]] ap {{sk|9000}} transportlīdzekļu dienā, savukārt atlikušajā daļā no Skultes līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|6000}} transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa no tā sākumpunkta līdz [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]] pagriezienam ceļš sākotnēji tika izbūvēts kā divjoslu ceļš ar paplašinātām nomalēm (braucamās daļas platums {{nobr|3,5 m}}, nostiprinātā apmale {{nobr|2 m}} platumā — NP14 ceļa profils). Šāds ceļa izkārtojums, pārējiem satiksmes dalībniekiem saskaņoti sadarbojoties, teorētiski atvieglo apdzīšanas manevru veikšanu, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Tomēr, praksē pierādījās, ka uz šāda profila ceļa pieaug satiksmes negadījumu risks, jo ceļš skaidri nenorāda uz nepārprotamu un viegli prognozējamu autovadītāju uzvedību. Tādēļ, pēc seguma atjaunošanas un satiksmes reorganizēšanas 2020. un 2021. gadā, paplašinātās nomales nodalīja ar nepārtrauktu ceļa marķējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-saulkrastu-apvedcela-mainita-satiksmes-organizacija-un-nomales-atdalitas-ar-nepartrauktu-liniju/|title=Uz Saulkrastu apvedceļa mainīta satiksmes organizācija un nomales atdalītas ar nepārtrauktu līniju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2020-08-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie [[Fotoradars|fotoradari]] un 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Siguļi]]em līdz [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|Lilastei]] (14,1. — 20,1. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no [[Vitrupe]]s līdz [[Svētciems|Svētciemam]] (74,5. — 81,2. km) — ieviests 2026. gada februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == Vēsturiski autoceļa koridors attīstījies kā daļa no [[Zviedru Vidzeme]]s pasta ceļa, 1643. gadā atklāja pasta satiksmi maršrutā Rīga—[[Pērnava]], pamatā izmantojot ceļa trasi gar jūras krastu. Sakarā ar pārvietošanās neērtībām pa smilšaino jūrmalas ceļu, jau 17. gadsimta otrajā pusē ceļu vietām pārcēla dziļāk iekšzemē — daļēji pa mūsdienu autoceļa Skulte—Vitrupe maršrutu. 1800. gadā visu pasta satiksmi pārcēla uz Rīgas—[[Valmiera]]s—Pērnavas autoceļu, apejot smilšaino piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/skutans-gints-zviedru-pasta-cela-jaunatklasana-historialv-23052019|title=historia.lv|last=Skutāns|first=Gints}}</ref> Vēl 20. gadsimta sākumā no Rīgas uz ziemeļiem pa kāpām vijās vien pajūgu zemesceļi. Pasažieru satiksmei starp zvejnieku ostām kalpoja zvejnieku kuģīši, lielākie zemes ceļi bija tālāk no jūras, tie veda caur [[Ragana (ciems)|Raganu]], [[Lēdurga|Lēdurgu]] un [[Limbaži]]em. Pirmā pasaules kara laikā daļēji iztaisnoja un izbūvēja autoceļu starp [[Carnikava|Carnikavu]] un [[Saulkrasti]]em (ko tolaik sauca par Neibādi).<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vecie zemesceļi militārās tehnikas un nepietiekamas uzturēšanas dēļ bija teju pilnībā iznīcināti. Pēc Latvijas valsts izveidošanas Rīgas—Ainažu ceļu atzina par vienu no sliktākajiem valstī, tāpēc 1926. gadā sākās zemesceļa izbūve starp Saulkrastiem un [[Ainaži]]em. Pakāpeniski veica autoceļa trases izmaiņas, pielāgojot to auto satiksmei un iedzīvotāju vajadzībām.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pa vecajiem Latvijas ceļiem|last=Rusmanis|first=Sigurds}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Laikmeti un ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> 1926. gadā autoceļa trasē uzbūvēja tajā laikā lielāko koka tiltu Latvijā pār [[Gauja|Gauju]] pie Carnikavas 222 metru garumā. Otrā pasaules kara laikā tiltu izpostīja - 1947. gada pavasarī tā vietā atjaunoja koka tilta konstrukcijas, bet 1955. gadā izbūvēja metāla siju tiltu.<ref name=":2" /> [[Attēls:Rīgas - Tallinas šosejas maršruts, kas ved gar gleznaino Vidzemes jūrmalu.png|thumb|Rīgas — Tallinas šoseja, pie Vidzemes jūrmalas, 1978. gads]] Pēc Otrā pasaules kara ceļu no Rīgas caur Saulkrastiem uz Ainažiem nosauca par Rīgas—[[Tallina]]s ceļu. Ceļa posmus rekonstruēja Saulkrastu 2. CBR (ceļu būvniecības rajons) — ceļa trasi iztaisnoja, pilnīgi no jauna izbūvēja desmitiem kilometru garus ceļa posmus ar melno ceļa segumu. Konkrēti 1953. - 1954. gadā tika veikta esošā ceļā iztaisnošana posmā starp Jelgavkrastiem un Lāņiem.<ref name=":2" /><ref name=":4">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> 1956. gadā izbūvēja divkonsoļu tiltu pār Vitrupi ar 7 m platu brauktuvi un divām 0,75 m platām ietvēm. 1987. gadā tiltu paplašināja, izbūvējot 11,5 m platu brauktuvi un divas 1,5 m platas ietves.<ref name=":4" /> [[Attēls:Uz Rīgas - Tallinas šosejas, 1980. gadi.png|thumb|Uz Rīgas — Tallinas šosejas, 1980. gadi]] Tā kā [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]] regate notika Tallinā, padomju varai bija vitāli svarīgi nodrošināt augstas kvalitātes savienojumu no Rīgas (un tālāk no [[Centrāleiropa]]s) uz [[Igaunija|Igauniju]]. Gatavojoties šim notikumam, autoceļa trasi "iztaisnoja" un atjaunoja, izbūvēja apvedceļus [[Ādaži]]em, [[Dunte]]i un citām apdzīvotām vietām. Starp Vitrupi un Svētciemu izbūvēja ceļu ar atdalītām brauktuvēm (mūsdienās šajā posmā satiksme notiek tikai uz viena ceļa, kamēr otrs ceļš vietām saglabāts kā piebraucamais ceļš) un centās nodrošināt, lai visas autoceļa trases Rīga — Ainaži — Tallina šķērsprofili un seguma elementi atbilstu ceļa II tehniskajai kategorijai.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> [[Attēls:Rīgas - Ainažu - Tallinas šoseja Saulkrastos, ap 1990. gadu.png|thumb|Rīgas — Tallinas šoseja Saulkrastos, ap 1990. gadu]] [[Attēls:1994. gadā projektētais Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļš projekta Via Baltica ietvaros.png|thumb|1994. gada Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļa projekts (A/S "Ceļuprojekts)"]] Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s uzsāka ''VIA Baltica'' projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Autoceļa satiksmes intensitāte 1992. gadā pie Saulkrastiem sasniedza {{sk|4700}} automašīnas diennaktī, savukārt [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezerā]] {{sk|6500}} automašīnas diennaktī (mūsdienās intensitāte pie Baltezera pārsniedz {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī) — tādēļ šīm apdzīvotajām vietām projektēja apvedceļus. Institūts "Ceļuprojekts" 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus, iesakot Saulkrastus, Ādažus un Baltezera ciematus apiet ar vienu "gājienu". Pēc šīs ieceres 32,2 km ɡarajam apvedceļam ar 12,5 metrus platu klātni un 7,5 metrus platu brauktuvi būtu jāsākas ziemeļos no [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] un jāiziet uz [[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šosejas]] (A2) posma starp [[Vangaži]]em un [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalni]], kas dotu 13 minūšu jeb 27% braukšanas laika ietaupījumu. Paralēli projektēja līdzīgu apvedceļu [[Bauska]]i un [[Iecava]]i uz [[autoceļš A7 (Latvija)|A7 autoceļa]]. Tomēr šīs vērienīgās ieceres neīstenoja finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus.<ref name=":2" /> Par spīti finanšu krīzei turpinājās Saulkrastu apvedceļa projekta izstrāde, bet Baltezera un Ādažu apvedceļa ieceri atlika. Institūts "Ceļuprojekts" bija izprojektējis Saulkrastu pilsētas apvedceļu pilsētas robežās gar tās austrumu malu. 20,2 km garais apvedceļš neskartu pilsētas apbūvi, nesadalītu pilsētu kā esošais ceļš un ļautu transportam apbraukt pilsētu ar maksimāli atļautu ātrumu. Lielākas grūtības bija Baltezera ciematā — tur, ceļam paliekot vecajā vietā, bet mainot tā garenprofilu un paplašinot ceļa klātni, tika skarti privātīpašumi, sētas un vairāk kā piecdesmit nobrauktuves ceļa malās. Šajā posmā ceļa būvētājiem nācās "atpirkties", paredzot atjaunot pārceļamās sētas, izbūvējot prettrokšņa nožogojumus, ieliekot pakešu logus ceļmalas mājām, būvējot blakus ceļus vietējai satiksmei, utt.<ref name=":2" /> 2001. gadā bija pārbūvēti pirmie seši kilometri no autoceļa sākuma līdz Ādažiem, paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (Baltezerā līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceļus, samazinot nobrauktuvju skaitu, pārbūvējot dzelzceļa pārvadu un izbūvējot vietējās satiksmes ceļus un gājēju tiltu pie Ādažiem. Pārveidoja arī autoceļa divlīmeņu krustojumu ar Vidzemes šoseju A2, pārbūvējot krustojuma rampas un palielinot to rādiusu. Tajā pašā gadā arī pārbūvēja posmu no Gaujas līdz [[Lilaste (upe)|Lilastei]] — arī šajā posmā brauktuvi paplašināja no 9 līdz 11,5 metru platumam un rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem. Projektus līdzfinansēja no [[Eiropas Savienība]]s pirmsiestāšanās fonda.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr|title=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1249745%7Carticle:DIVL802%7Cquery:Via%20Baltica|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Saulkrastu apvedceļa būvniecība notika no 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim. Projekta ievaros izbūvēja galveno apvedceļu 20,2 km garumā, pievedceļus 13 km garumā, septiņus divlīmeņu ceļa pārvadus, divus dzelzceļa tiltus, divus gājēju tuneļus, vairākas skaņu aizturošas sienas, vienu servisa staciju un degvielas uzpildes vietu, kā arī veloceļus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica A/S "A.C.B", A/S "Binders", A/S "8 CBR", SIA "Lemcon Latvija" un citi mazāki uzņēmēji. Šajā pašā laikā no 2005. līdz 2007. gadam pārbūvēja arī 40 kilometrus garu ceļa posmu no Saulkrastu apvedceļa (Skultes) līdz Svētciemam. Būvdarbu gaitā paplašināja brauktuvi, pārbūvēja svarīgākos kurstojumus, atjaunoja caurtekas un tiltus pāri Liepupei un Vitrupei, izbūvēja gājēju un velobraucēju celiņus 2,7 km garumā, atsevišķos ceļa posmos ierīkoja apgaismojumu. Būvdarbus veica A/S "Binders" par līgumcenu 31,2 miljoni lati.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/via-baltica-posma-skulte-svetciems-rekonstrukcija/|title=Via Baltica" posma Skulte-Svētciems rekonstrukcija - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2015. gada 29. aprīlī izsludināja iepirkumu ceļa posma Rīga—Baltezers (0,0. — 6,3. km) seguma atjaunošanai. Būvdarbus veica SIA "Lemminkainen Latvija" par līgumcenu 1,4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.iub.gov.lv/?withInflections=true&page=1&query=Valsts+galven%C4%81+autoce%C4%BCa+A1+R%C4%ABga+(Baltezers)+-+Igaunijas+robe%C5%BEa+(Aina%C5%BEi)+posma+km+0.00+-+6.30+seguma+atjauno%C5%A1ana&searchPhrase=true&publicationType=result|title=Iepirkumu uzraudzības birojs|website=info.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> No 2014. gada septembra līdz 2015. gada septembrim veica ceļa pārbūves darbus 6 km garā posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai (81,3. — 87,1. km). Projekta ietvaros atjaunoja abus tiltus pāri [[Svētupe]]i Svētciemā. Darbus veica SIA "Binders", par šo projektu saņemot ceļu būvniecības Gada balvu. Darbu kopējā līgumcena bija 6 miljoni eiro, ko līdzfinansēja no Kohēzijas fonda (iepriekšējā plānošanas perioda 2007. — 2013. gadam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/sia-binders-celu-nozares-gada-balva-par-tallinas-sosejas-un-autocela-valka-rujiena-posma-rekonstrukciju/|title=SIA "Binders" ceļu nozares Gada balva par Tallinas šosejas un autoceļa Valka – Rūjiena posma rekonstrukciju|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-04-21|date=2016-05-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-tallinas-sosejas-posma-no-svetciema-lidz-salacgrivai/|title=Pabeigti būvdarbi Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2015-09-08|language=lv}}</ref> 2015. un 2016. gadā veica 11,96 km ɡara ceļa posma pārbūves darbus no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (Ainažiem) (89,4. — 101,36. km), pārbūvējot tiltu pāri [[Krišupe]]i un gājēju un velobraucēju ceļu no Salacgrīvas līdz [[Kuiviži]]em. Būvdarbus veica SIA "A.C.B" par līgumcenu 11,47 miljoniem eiro, no kā 85% jeb 9,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://limbazi.pilseta24.lv/zina?slug=tallinas-sosejas-posma-no-salacgrivas-lidz-ainaziem-atsakusies-buvdarbi-f79c11dbbd|title=Tallinas šosejas posmā no Salacgrīvas līdz Ainažiem atsākušies būvdarbi|website=Pilseta24.lv|access-date=2026-04-21|date=2021-05-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/25182-nosauks-pern-vislabak-uzbuvetos-celu-posmus|title=Nosauks pērn vislabāk uzbūvētos ceļu posmus|website=iauto.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada vasarā veica seguma atjaunošanas darbus vairāk nekā 30 km garumā no Duntes līdz Svētciemam (48,1. — 81,28. km). Darbu kopējās izmaksas bija 5,35 miljoni eiro, kuras sedza no valsts budžeta. Būvdarbus veica SIA "Binders", arī par šo projektu uzņēmums 2019. gadā saņēma ceļu būvniecības Gada balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uznemumam-binders-celu-buvniecibas-gada-balva-par-tallinas-sosejas-seguma-atjaunosanu/|title=Uzņēmumam "Binders" - ceļu būvniecības Gada balva par Tallinas šosejas seguma atjaunošanu - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada vasarā veica Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbus no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03. — 36,297. km). Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta.<ref>[https://www.db.lv/zinas/sakas-22-miljonus-eiro-verti-saulkrastu-apvedcela-remontdarbi-497061 Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi] db.lv, 15.06.2020</ref> 2020. gadā Salacgrīvā uzsāka A1 tranzītielas pārbūvi (izņemot tiltu pār [[Salaca|Salacu]]), kas ilga divus gadus. Projekta ietvaros veica tranzītielu (Vidzemes, Viļņu un Pērnavas ielas) pilnu pārbūvi 2 km garumā, ieskaitot ceļa pamata konstrukcijas un apakšzemes komunikācijas. Nomainīja arī sešas esošās caurtekas, kā arī ierīkoja jaunas 70 m garas caurtekas šķērsām Viļņu ielai gar pieminekli jūrniekiem. Ierīkoja jaunas gājēju ietves ar asfalta un bruģa segumu, uzbūvēja veloceļu pusotra kilometra garumā. Projekts paredzēja arī dažādus lokālos infrastruktūras uzlabojumus ap tranzītielu, būtiski uzlabojot satiksmes drošību Salacgrīvā. Būvprojektu izstrādāja SIA "Projekts 3", būvdarbu ģenerāluzņēmējs bija SIA "Binders", to izpildei piesaistot apakšuzņēmumu SIA "Limbažu ceļi". Kopējās izmaksas bija ap 4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/maija-uzsaks-tranzitielas-parbuvi-salacgriva/|title=Maijā uzsākta tranzītielas pārbūve Salacgrīvā - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saks-valsts-galvena-autocela-parbuvi-salacgriva.a356787/|title=Sāks valsts galvenā autoceļa pārbūvi Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auseklis.lv/|title=Auseklis - Projekti|website=www.auseklis.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada beigās veica satiksmes drošības uzlabošanas darbus posmā no autoceļa sākuma pie Vidzemes šosejas līdz Gaujas tiltam. Līdz Ādažiem starp braukšanas virzieniem izveidoja sadalošo joslu ar ceļa stabiņiem, lai novērstu apdzīšanu un kreisos pagriezienus uz mazāk svarīgiem pieslēgumiem. Gar Carnikavu izveidoja ceļu ar "2+1" šķērsprofilu, kā arī ierobežoja un mainīja satiksmes organizāciju krustojumos.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikava.lv/jaunumi/18-novads/4776-lvc-veiktas-satiksmes-organizacijas-izmainas-uz-a1-ieverojami-ietekmes-autobrauceju-ikdienu|title=LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu|website=carnikava.lv|access-date=2025-02-13}}</ref> 2021. gadā apsprieda jaunas ātrgaitas šosejas (ar atdalītām braukšanas joslām un ar 130 km/h atļauto ātrumu) [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]]—Vangaži būvi paralēli ''[[Rail Baltica]]'' trasei [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] austrumu pusē. Tomēr augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ 2022. gada augustā VSIA Latvijas valsts ceļi nolēma neturpināt būvniecības ieceri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jauns-tallinas-sosejas-posms-varetu-tapt-starp-vangaziem-un-skulti/|title=Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2021-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/latvijas-valsts-celi-posma-vangazi-skulte-netiks-buvets-jauns-autocels/|title=Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> === Tilts pār Salacu Salacgrīvā === 1960. gadā būvētais Salacgrīvas tilts pār Salacu ilgstoši bija autoceļa vājākais punkts, kam pašvaldības finašu trūkuma dēļ ilɡstoši nebija veikts kapitālais remonts. Pēc tilta apsekošanas 2020. gada rudenī noskaidrojās, ka tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar luksoforiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/plano-pieskirt-finansejumu-gadiem-ilgi-novarta-atstatajam-salacgrivas-tiltam-par-salacu.a435600/|title=Plāno piešķirt finansējumu gadiem ilgi novārtā atstātajam Salacgrīvas tiltam pār Salacu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Iepirkumu par tilta pārbūves būvprojekta izstrādi Salacgrīvas novada dome izsludināja 2021. gada 3. jūnijā. Būvprojekta izstrādi veica SIA "Projekts-3", līgumcena bija 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) bija pašvaldības līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82573|title=Elektronisko iepirkumu sistēma|website=www.eis.gov.lv|access-date=2022-11-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aloja.lv/2021/08/04/par-salacas-tilta-remontu-salacgriva/|title=Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā|last=dome|first=Alojas novada|website=Alojas administrācija|access-date=2022-11-14|date=2021-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/uzsakta-salacas-tilta-projektesana|title=Uzsākta Salacas tilta projektēšana {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Vidēji diennaktī tiltu šķērso 5000 transportlīdzekļu, ɡalvenokārt kravas automašīnas. Luksoforu dēļ tilta abās pusēs bieži radās gari sastrēgumi, kas apgrūtināja satiksmi. 2023. gada augustā Igaunijas Transporta pārvalde izteica sūdzību, ka lielie sastrēgumi apgrūtina Igaunijas savienojamību ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2023-igaunijas-autobrauceji-sudzas-par-sastregumiem-uz-salacgrivas-tilta.a520494/|title=Igaunijas autobraucēji sūdzas par sastrēgumiem uz Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2023. gada decembrī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja tilta pārbūves iepirkumu. Lai mazinātu birokrātisko slogu paātrinātu tilta pārbūves virzību, 2024. gada 15. februāra Limbažu dome nolēma Salacgrīvas tilta pārbūves projektu nodot valstij. Līgums par tilta pārbūvi noslēdza ar piegādātāju apvienību "Nordes Būve & Tilts" ar līgumcenu 14,9 miljoni eiro (bez PVN). No kopējām izmaksām 18 miljonu eiro apmērā (ar PVN), 7,5 miljoni eiro bija līdzfinansējums no Eiropas Komisijas Militārās mobilitātes fonda; pārējie 10,7 miljoni eiro — valsts budžeta līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-limbazu-novads-valstij-nodod-salacgrivas-tiltu-ceriba-paatrinat-buvniecibu.a543095/|title=Limbažu novads valstij nodod Salacgrīvas tiltu cerībā paātrināt būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/07.05.2024-salacgrivas-tilta-parbuvei-no-valsts-budzeta-pieskir-107-miljonus-eiro.a553105/|title=Salacgrīvas tilta pārbūvei no valsts budžeta piešķir 10,7 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-salacgrivas-tiltu-piedava-parbuvet-par-nepilniem-15-miljoniem-eiro.a548108/|title=Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Tilta pārbūvi sāka 2024. gada jūnijā. Esošo tiltu pilnībā nojauca un uzbūvēja 6 metrus platu pagaidu tiltu ar 4,5 metru platu brauktuvi un 1,5 metru platu ietvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2024-salacgriva-jauna-tilta-izbuvi-saks-lidz-10-junijam.a555677/|title=Salacgrīvā jauna tilta izbūvi sāks līdz 10. jūnijam|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Arī pagaidu tilts izrādījās intensīvajai satiksmei nepiemērots. Uz tilta noteica distances un masas ierobežojumus, taču, autovadītājiem tos pārkāpjot, veidojās tilta deformācijas, labošanas darbu dēļ tiltu vairākkārt slēdza. Smagajam transportam ar masu virs 44 tonnām 2025. gada februārī aizliedza tilta šķērsošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2024-demonteta-puse-veca-salacgrivas-tilta.a573217/|title=Demontēta puse vecā Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.04.2025-deformacijas-del-uz-laiku-bija-slegts-pagaidu-tilts-salacgriva.a595472/|title=Deformācijas dēļ uz laiku bija slēgts pagaidu tilts Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Vecā tilta vietā uzbūvēja četru laidumu tēraudbetona siju tiltu, kura būvniecībā izmantoja uzbīdīšanas metodi. Jaunā tilta platums ir 14,5 m, ar divām 4 m platām braukšanas joslām, un divām 2,5 m platām ietvēm. Tilta būvniecībā izmantoja vairāk nekā divus tūkstošus kubikmetru dažāda veida betona un 375 tonnas stiegrojuma. Upes balstus būvēja uz 10 līdz 13 metriem gariem pāļu pamatiem, kuru kopējais garums pārsniedz 500 metrus. Uzstādīja ap 200 jauni gaismekļu. 2025. gada 12. novembrī tiltu atvēra satiksmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.11.2025-tresdien-atklas-satiksmi-par-salacas-tiltu-salacgriva.a621794/|title=Trešdien atklās satiksmi pār Salacas tiltu Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2025-upes-skersosanai-salacgriva-sak-izmantot-jauno-tiltu.a618984/|title=Upes šķērsošanai Salacgrīvā sāk izmantot jauno tiltu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Nākotne == 2026. gadā plānots izbūvēt gājēju tuneli Lilastē pie Medzābakiem, lai uzlabotu satiksmes drošību vienā no satiksmes "melnajiem punktiem". Darbus veiks SIA "SMA" un SIA "BALTIJAS BŪVE" ar līgumcenu 578 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/marts-2026/|title=Marts 2026|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/dubkevics/posts/esam-lilast%C4%93-pie-medz%C4%81bakiem-progres%C4%ABvie-%C4%81da%C5%BEu-novad%C4%81-ir-atradu%C5%A1i-finans%C4%93jumu-g%C4%81/122224384712178829/|title=Facebook}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/169eb603-201a-4e3b-8aab-0389a23a4302|title=Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> Lielās satiksmes dēļ krustojumā ar [[Autoceļš P1|P1]] pie [[Ādaži]]em plānots izbūvēt divlīmeņu krustojumu, lai nodrošinātu drošu un netraucētu piekļuvi [[Carnikava]]i un Ādažiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdistiem. Tika plānots, ka divlīmeņu krustojuma būvniecība notiktu ne agrāk kā 2024. gadā, tomēr pašlaik par projektu virzību vai finansējumu nav pieejamas informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/projektes-tallinas-sosejas-divlimenu-skersojumu-pie-adaziem/|title=Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2022-04-01|language=lv}}</ref> Ilgtermiņa perspektīvā tiek plānota Baltezera apvedceļa izbūve. Tiek plānota autoceļa izbūve gar Lielā Baltezera Ziemeļu pusi nepilnu 10 kilometru garumā, apejot Baltezeru gar Rietumiem, veidojot pieslēgumu perspektīvā plānotajam Rīgas Ziemeļu apvedceļa koridoram pie [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultiem]]. Projekts būtu ļoti svarīgs Baltezeru ciemata satiksmes drošības un efektivitātes nodrošināšanai, jo pašlaik autoceļa noslodze Baltezerā ievērojami pārsniedz tehniski maksimālo noslogojumu. Tomēr, projektu pēdējo reizi pieminēja 2018. gadā, un par tā virzību vai finansējumu tuvākajā laikā nav pieejama informācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/top-plani-jaunajiem-autoceliem/|title=Top plāni jaunajiem autoceļiem|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-19|date=2018-01-15|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] * [[Autoceļš P1|P1]] * [[Autoceļš P6|P6]] * [[Autoceļš P53|P53]] * [[Autoceļš P11|P11]] * [[Autoceļš P12|P12]] * [[Autoceļš P15|P15]] == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]] * [[Ādaži]] * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] * [[Saulkrasti]] * [[Zvejniekciems]] * [[Dunte]] * [[Jelgavkrasti]] * [[Svētciems]] * [[Salacgrīva]] * [[Kuiviži]] * [[Ainaži]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A01]] [[Kategorija:Ainaži]] [[Kategorija:Ainažu pagasts]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ādažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] m0k3b6adty829atfivrrxr29tgus83y 4466191 4466185 2026-05-10T15:19:49Z Pirags 3757 /* Nākotne */ 4466191 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 1 | nosaukums = Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži) | karte = Road A1 Latvia.svg | leģenda = | garums = 101,7 | ārpus_pilsētas = 99,4 | ceļš_pilsētā = 2,3 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|67}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A1 road in Latvia.JPG | paraksts = A1 netālu no [[Salacgrīva]]s (2011) }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{Latvijas A ceļa piktogramma|4}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Alderi]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Baltezera kanāls]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|47}}}} [[Ataru ezers]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|30}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|46}}}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Carnikava]], {{Latvijas P ceļa piktogramma|1}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|45}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Gauja]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|43}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lilaste (upe)|Lilaste]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Saulkrasti]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti]], {{P ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Saulkrasti (stacija)]], {{V ceļš|39}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Mežvīns]], [[Zvejniekciems]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] {{V ceļš|128}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (stacija)]] {{V ceļš|133}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Zvejniekciems]] {{V ceļš|101}} {{V ceļš|135}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Dunte]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Liepupe (upe)|Liepupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], {{P ceļš|11}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Jelgavkrasti]], {{Latvijas V ceļa piktogramma|138}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Svētupe]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Svētciems]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Salacgrīva]] (Vidzemes iela, Viļņu iela, Pērnavas iela)}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{P ceļš|12}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{V ceļš|144}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Salacgrīva]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krišupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ainaži]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|15}}}} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}}}} {{EST P ceļš|4}} {{E ceļš|67}} |} |} <!-- [[Attēls:Salacgriva1910.png|thumb|Autoceļam piesaistītā iela Salacgrīvā, 1910. gads]] [[Attēls:ViaBalticaBauarbeiten2006.png|thumb]] --> '''A1''' autoceļš '''Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)''', saukts arī par '''Tallinas šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> ''[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]'' un [[Eiropas autoceļš E67|E67]] sastāvdaļa. Autoceļš visā garumā ir noklāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, tā garums [[Latvija|Latvijā]] ir {{nobr|101,7 km}}, autoceļš savieno [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] pie [[Ainaži]]em, [[Igaunija|Igaunijā]] līdz [[Tallina]]i autoceļš turpinās kā 4. šoseja. Autoceļš, sākot no [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilastes]] līdz pat Igaunijas robežai, neattālinās no [[Baltijas jūra]]s krasta tālāk par {{nobr|6 km}}. Autoceļa tiešā tuvumā atrodas vairāki ezeri, tai skaitā, [[Lielais Baltezers|Lielais]] un [[Mazais Baltezers]], [[Dūņezers (Ādažu novads)|Dūņezers]] un [[Lilastes ezers]]. == Satiksme == No autoceļa sākuma līdz Ādažiem, ārpus apdzīvotās zonas Baltezerā, atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h. Gar [[Ādaži]]em atļautais ātrums ir 80 km/h, visos pārējos posmos atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h. Augstā satiksmes noslogojuma dēļ, no autoceļa sākuma līdz Ādažiem starp braukšanas joslām ir izveidota ar stabiņiem atdalīta sadalošā josla, kas novērš apdzīšanas manevrus.<ref name=":3" /> Autoceļam ir ļoti ievērojams noslogojums un ļoti liels kravas transportlīdzekļu īpatsvars. 2025. gadā satiksmes intensitāte posmā no autoceļa sākuma līdz Ādažiem bija ap {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī, ievērojami pārsniedzot divjoslu autoceļa tehnisko maksimāli pieļaujamo noslogojumu — {{sk|20000}} transportlīdzekļi dienā. Posmā no Ādažiem līdz Lilastei noslodze ir ap {{sk|16000}} transportlīdzekļu dienā, uz Saulkrastu apvedceļa no Lilastes līdz [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultei]] ap {{sk|9000}} transportlīdzekļu dienā, savukārt atlikušajā daļā no Skultes līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|6000}} transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa no tā sākumpunkta līdz [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]] pagriezienam ceļš sākotnēji tika izbūvēts kā divjoslu ceļš ar paplašinātām nomalēm (braucamās daļas platums {{nobr|3,5 m}}, nostiprinātā apmale {{nobr|2 m}} platumā — NP14 ceļa profils). Šāds ceļa izkārtojums, pārējiem satiksmes dalībniekiem saskaņoti sadarbojoties, teorētiski atvieglo apdzīšanas manevru veikšanu, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Tomēr, praksē pierādījās, ka uz šāda profila ceļa pieaug satiksmes negadījumu risks, jo ceļš skaidri nenorāda uz nepārprotamu un viegli prognozējamu autovadītāju uzvedību. Tādēļ, pēc seguma atjaunošanas un satiksmes reorganizēšanas 2020. un 2021. gadā, paplašinātās nomales nodalīja ar nepārtrauktu ceļa marķējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-saulkrastu-apvedcela-mainita-satiksmes-organizacija-un-nomales-atdalitas-ar-nepartrauktu-liniju/|title=Uz Saulkrastu apvedceļa mainīta satiksmes organizācija un nomales atdalītas ar nepārtrauktu līniju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2020-08-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie [[Fotoradars|fotoradari]] un 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Siguļi]]em līdz [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|Lilastei]] (14,1. — 20,1. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no [[Vitrupe]]s līdz [[Svētciems|Svētciemam]] (74,5. — 81,2. km) — ieviests 2026. gada februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == Vēsturiski autoceļa koridors attīstījies kā daļa no [[Zviedru Vidzeme]]s pasta ceļa, 1643. gadā atklāja pasta satiksmi maršrutā Rīga—[[Pērnava]], pamatā izmantojot ceļa trasi gar jūras krastu. Sakarā ar pārvietošanās neērtībām pa smilšaino jūrmalas ceļu, jau 17. gadsimta otrajā pusē ceļu vietām pārcēla dziļāk iekšzemē — daļēji pa mūsdienu autoceļa Skulte—Vitrupe maršrutu. 1800. gadā visu pasta satiksmi pārcēla uz Rīgas—[[Valmiera]]s—Pērnavas autoceļu, apejot smilšaino piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/raksts/skutans-gints-zviedru-pasta-cela-jaunatklasana-historialv-23052019|title=historia.lv|last=Skutāns|first=Gints}}</ref> Vēl 20. gadsimta sākumā no Rīgas uz ziemeļiem pa kāpām vijās vien pajūgu zemesceļi. Pasažieru satiksmei starp zvejnieku ostām kalpoja zvejnieku kuģīši, lielākie zemes ceļi bija tālāk no jūras, tie veda caur [[Ragana (ciems)|Raganu]], [[Lēdurga|Lēdurgu]] un [[Limbaži]]em. Pirmā pasaules kara laikā daļēji iztaisnoja un izbūvēja autoceļu starp [[Carnikava|Carnikavu]] un [[Saulkrasti]]em (ko tolaik sauca par Neibādi).<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts Ceļi}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara daudzi vecie zemesceļi militārās tehnikas un nepietiekamas uzturēšanas dēļ bija teju pilnībā iznīcināti. Pēc Latvijas valsts izveidošanas Rīgas—Ainažu ceļu atzina par vienu no sliktākajiem valstī, tāpēc 1926. gadā sākās zemesceļa izbūve starp Saulkrastiem un [[Ainaži]]em. Pakāpeniski veica autoceļa trases izmaiņas, pielāgojot to auto satiksmei un iedzīvotāju vajadzībām.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pa vecajiem Latvijas ceļiem|last=Rusmanis|first=Sigurds}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Laikmeti un ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> 1926. gadā autoceļa trasē uzbūvēja tajā laikā lielāko koka tiltu Latvijā pār [[Gauja|Gauju]] pie Carnikavas 222 metru garumā. Otrā pasaules kara laikā tiltu izpostīja - 1947. gada pavasarī tā vietā atjaunoja koka tilta konstrukcijas, bet 1955. gadā izbūvēja metāla siju tiltu.<ref name=":2" /> [[Attēls:Rīgas - Tallinas šosejas maršruts, kas ved gar gleznaino Vidzemes jūrmalu.png|thumb|Rīgas — Tallinas šoseja, pie Vidzemes jūrmalas, 1978. gads]] Pēc Otrā pasaules kara ceļu no Rīgas caur Saulkrastiem uz Ainažiem nosauca par Rīgas—[[Tallina]]s ceļu. Ceļa posmus rekonstruēja Saulkrastu 2. CBR (ceļu būvniecības rajons) — ceļa trasi iztaisnoja, pilnīgi no jauna izbūvēja desmitiem kilometru garus ceļa posmus ar melno ceļa segumu. Konkrēti 1953. - 1954. gadā tika veikta esošā ceļā iztaisnošana posmā starp Jelgavkrastiem un Lāņiem.<ref name=":2" /><ref name=":4">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> 1956. gadā izbūvēja divkonsoļu tiltu pār Vitrupi ar 7 m platu brauktuvi un divām 0,75 m platām ietvēm. 1987. gadā tiltu paplašināja, izbūvējot 11,5 m platu brauktuvi un divas 1,5 m platas ietves.<ref name=":4" /> [[Attēls:Uz Rīgas - Tallinas šosejas, 1980. gadi.png|thumb|Uz Rīgas — Tallinas šosejas, 1980. gadi]] Tā kā [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]] regate notika Tallinā, padomju varai bija vitāli svarīgi nodrošināt augstas kvalitātes savienojumu no Rīgas (un tālāk no [[Centrāleiropa]]s) uz [[Igaunija|Igauniju]]. Gatavojoties šim notikumam, autoceļa trasi "iztaisnoja" un atjaunoja, izbūvēja apvedceļus [[Ādaži]]em, [[Dunte]]i un citām apdzīvotām vietām. Starp Vitrupi un Svētciemu izbūvēja ceļu ar atdalītām brauktuvēm (mūsdienās šajā posmā satiksme notiek tikai uz viena ceļa, kamēr otrs ceļš vietām saglabāts kā piebraucamais ceļš) un centās nodrošināt, lai visas autoceļa trases Rīga — Ainaži — Tallina šķērsprofili un seguma elementi atbilstu ceļa II tehniskajai kategorijai.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> [[Attēls:Rīgas - Ainažu - Tallinas šoseja Saulkrastos, ap 1990. gadu.png|thumb|Rīgas — Tallinas šoseja Saulkrastos, ap 1990. gadu]] [[Attēls:1994. gadā projektētais Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļš projekta Via Baltica ietvaros.png|thumb|1994. gada Saulkrastu, Ādažu un Baltezera apvedceļa projekts (A/S "Ceļuprojekts)"]] Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s uzsāka ''VIA Baltica'' projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]]s, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] uz [[Polija|Poliju]] izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/21-joslas-uz-via-baltica-but-vai-nebut/|title=2+1 joslas uz VIA Baltica. Būt vai nebūt?|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2018-01-24|language=lv}}</ref> Autoceļa satiksmes intensitāte 1992. gadā pie Saulkrastiem sasniedza {{sk|4700}} automašīnas diennaktī, savukārt [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezerā]] {{sk|6500}} automašīnas diennaktī (mūsdienās intensitāte pie Baltezera pārsniedz {{sk|28000}} transportlīdzekļu diennaktī) — tādēļ šīm apdzīvotajām vietām projektēja apvedceļus. Institūts "Ceļuprojekts" 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus, iesakot Saulkrastus, Ādažus un Baltezera ciematus apiet ar vienu "gājienu". Pēc šīs ieceres 32,2 km ɡarajam apvedceļam ar 12,5 metrus platu klātni un 7,5 metrus platu brauktuvi būtu jāsākas ziemeļos no [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] un jāiziet uz [[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šosejas]] (A2) posma starp [[Vangaži]]em un [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalni]], kas dotu 13 minūšu jeb 27% braukšanas laika ietaupījumu. Paralēli projektēja līdzīgu apvedceļu [[Bauska]]i un [[Iecava]]i uz [[autoceļš A7 (Latvija)|A7 autoceļa]]. Tomēr šīs vērienīgās ieceres neīstenoja finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus.<ref name=":2" /> Par spīti finanšu krīzei turpinājās Saulkrastu apvedceļa projekta izstrāde, bet Baltezera un Ādažu apvedceļa ieceri atlika. Institūts "Ceļuprojekts" bija izprojektējis Saulkrastu pilsētas apvedceļu pilsētas robežās gar tās austrumu malu. 20,2 km garais apvedceļš neskartu pilsētas apbūvi, nesadalītu pilsētu kā esošais ceļš un ļautu transportam apbraukt pilsētu ar maksimāli atļautu ātrumu. Lielākas grūtības bija Baltezera ciematā — tur, ceļam paliekot vecajā vietā, bet mainot tā garenprofilu un paplašinot ceļa klātni, tika skarti privātīpašumi, sētas un vairāk kā piecdesmit nobrauktuves ceļa malās. Šajā posmā ceļa būvētājiem nācās "atpirkties", paredzot atjaunot pārceļamās sētas, izbūvējot prettrokšņa nožogojumus, ieliekot pakešu logus ceļmalas mājām, būvējot blakus ceļus vietējai satiksmei, utt.<ref name=":2" /> 2001. gadā bija pārbūvēti pirmie seši kilometri no autoceļa sākuma līdz Ādažiem, paplašinot brauktuvi līdz 11,5 metru platumam (Baltezerā līdz 12 metriem), izbūvējot ietves un veloceļus, samazinot nobrauktuvju skaitu, pārbūvējot dzelzceļa pārvadu un izbūvējot vietējās satiksmes ceļus un gājēju tiltu pie Ādažiem. Pārveidoja arī autoceļa divlīmeņu krustojumu ar Vidzemes šoseju A2, pārbūvējot krustojuma rampas un palielinot to rādiusu. Tajā pašā gadā arī pārbūvēja posmu no Gaujas līdz [[Lilaste (upe)|Lilastei]] — arī šajā posmā brauktuvi paplašināja no 9 līdz 11,5 metru platumam un rekonstruēja krustojumus ar svarīgākajiem pievedceļiem. Projektus līdzfinansēja no [[Eiropas Savienība]]s pirmsiestāšanās fonda.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr|title=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1249745%7Carticle:DIVL802%7Cquery:Via%20Baltica|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Saulkrastu apvedceļa būvniecība notika no 2005. gada jūlija līdz 2007. gada septembrim. Projekta ievaros izbūvēja galveno apvedceļu 20,2 km garumā, pievedceļus 13 km garumā, septiņus divlīmeņu ceļa pārvadus, divus dzelzceļa tiltus, divus gājēju tuneļus, vairākas skaņu aizturošas sienas, vienu servisa staciju un degvielas uzpildes vietu, kā arī veloceļus gandrīz piecu kilometru garumā. Kopējās projekta izmaksas bija 113 miljoni eiro, no tiem 36% (40 miljoni eiro) bija [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/saulkrastu-apvedcels-2/|title=Saulkrastu apvedceļš - Ceļuprojekts|access-date=2022-11-14|date=2020-03-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ec.europa.eu/regional_policy/lv/projects/latvia/seaside-resort-benefits-from-big-bypass|title=Piejūras kūrortpilsēta gūst labumu no lielās automaģistrāles-Projekti|website=ec.europa.eu|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4973885/saulkrastu-apvedcels-ieguvis-realus-apveidus|title=Saulkrastu apvedceļš ieguvis reālus apveidus|website=Auto pasaulē|access-date=2022-11-14|date=2006-07-19|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica A/S "A.C.B", A/S "Binders", A/S "8 CBR", SIA "Lemcon Latvija" un citi mazāki uzņēmēji. Šajā pašā laikā no 2005. līdz 2007. gadam pārbūvēja arī 40 kilometrus garu ceļa posmu no Saulkrastu apvedceļa (Skultes) līdz Svētciemam. Būvdarbu gaitā paplašināja brauktuvi, pārbūvēja svarīgākos kurstojumus, atjaunoja caurtekas un tiltus pāri Liepupei un Vitrupei, izbūvēja gājēju un velobraucēju celiņus 2,7 km garumā, atsevišķos ceļa posmos ierīkoja apgaismojumu. Būvdarbus veica A/S "Binders" par līgumcenu 31,2 miljoni lati.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/via-baltica-posma-skulte-svetciems-rekonstrukcija/|title=Via Baltica" posma Skulte-Svētciems rekonstrukcija - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2015. gada 29. aprīlī izsludināja iepirkumu ceļa posma Rīga—Baltezers (0,0. — 6,3. km) seguma atjaunošanai. Būvdarbus veica SIA "Lemminkainen Latvija" par līgumcenu 1,4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.iub.gov.lv/?withInflections=true&page=1&query=Valsts+galven%C4%81+autoce%C4%BCa+A1+R%C4%ABga+(Baltezers)+-+Igaunijas+robe%C5%BEa+(Aina%C5%BEi)+posma+km+0.00+-+6.30+seguma+atjauno%C5%A1ana&searchPhrase=true&publicationType=result|title=Iepirkumu uzraudzības birojs|website=info.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> No 2014. gada septembra līdz 2015. gada septembrim veica ceļa pārbūves darbus 6 km garā posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai (81,3. — 87,1. km). Projekta ietvaros atjaunoja abus tiltus pāri [[Svētupe]]i Svētciemā. Darbus veica SIA "Binders", par šo projektu saņemot ceļu būvniecības Gada balvu. Darbu kopējā līgumcena bija 6 miljoni eiro, ko līdzfinansēja no Kohēzijas fonda (iepriekšējā plānošanas perioda 2007. — 2013. gadam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/sia-binders-celu-nozares-gada-balva-par-tallinas-sosejas-un-autocela-valka-rujiena-posma-rekonstrukciju/|title=SIA "Binders" ceļu nozares Gada balva par Tallinas šosejas un autoceļa Valka – Rūjiena posma rekonstrukciju|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-04-21|date=2016-05-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-tallinas-sosejas-posma-no-svetciema-lidz-salacgrivai/|title=Pabeigti būvdarbi Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2015-09-08|language=lv}}</ref> 2015. un 2016. gadā veica 11,96 km ɡara ceļa posma pārbūves darbus no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (Ainažiem) (89,4. — 101,36. km), pārbūvējot tiltu pāri [[Krišupe]]i un gājēju un velobraucēju ceļu no Salacgrīvas līdz [[Kuiviži]]em. Būvdarbus veica SIA "A.C.B" par līgumcenu 11,47 miljoniem eiro, no kā 85% jeb 9,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://limbazi.pilseta24.lv/zina?slug=tallinas-sosejas-posma-no-salacgrivas-lidz-ainaziem-atsakusies-buvdarbi-f79c11dbbd|title=Tallinas šosejas posmā no Salacgrīvas līdz Ainažiem atsākušies būvdarbi|website=Pilseta24.lv|access-date=2026-04-21|date=2021-05-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/25182-nosauks-pern-vislabak-uzbuvetos-celu-posmus|title=Nosauks pērn vislabāk uzbūvētos ceļu posmus|website=iauto.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada vasarā veica seguma atjaunošanas darbus vairāk nekā 30 km garumā no Duntes līdz Svētciemam (48,1. — 81,28. km). Darbu kopējās izmaksas bija 5,35 miljoni eiro, kuras sedza no valsts budžeta. Būvdarbus veica SIA "Binders", arī par šo projektu uzņēmums 2019. gadā saņēma ceļu būvniecības Gada balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uznemumam-binders-celu-buvniecibas-gada-balva-par-tallinas-sosejas-seguma-atjaunosanu/|title=Uzņēmumam "Binders" - ceļu būvniecības Gada balva par Tallinas šosejas seguma atjaunošanu - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada vasarā veica Saulkrastu apvedceļa seguma atjaunošanas darbus no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,03. — 36,297. km). Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,2 miljoni eiro, ko finansēja no valsts budžeta.<ref>[https://www.db.lv/zinas/sakas-22-miljonus-eiro-verti-saulkrastu-apvedcela-remontdarbi-497061 Sākas 2,2 miljonus eiro vērti Saulkrastu apvedceļa remontdarbi] db.lv, 15.06.2020</ref> 2020. gadā Salacgrīvā uzsāka A1 tranzītielas pārbūvi (izņemot tiltu pār [[Salaca|Salacu]]), kas ilga divus gadus. Projekta ietvaros veica tranzītielu (Vidzemes, Viļņu un Pērnavas ielas) pilnu pārbūvi 2 km garumā, ieskaitot ceļa pamata konstrukcijas un apakšzemes komunikācijas. Nomainīja arī sešas esošās caurtekas, kā arī ierīkoja jaunas 70 m garas caurtekas šķērsām Viļņu ielai gar pieminekli jūrniekiem. Ierīkoja jaunas gājēju ietves ar asfalta un bruģa segumu, uzbūvēja veloceļu pusotra kilometra garumā. Projekts paredzēja arī dažādus lokālos infrastruktūras uzlabojumus ap tranzītielu, būtiski uzlabojot satiksmes drošību Salacgrīvā. Būvprojektu izstrādāja SIA "Projekts 3", būvdarbu ģenerāluzņēmējs bija SIA "Binders", to izpildei piesaistot apakšuzņēmumu SIA "Limbažu ceļi". Kopējās izmaksas bija ap 4 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/maija-uzsaks-tranzitielas-parbuvi-salacgriva/|title=Maijā uzsākta tranzītielas pārbūve Salacgrīvā - Binders.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saks-valsts-galvena-autocela-parbuvi-salacgriva.a356787/|title=Sāks valsts galvenā autoceļa pārbūvi Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auseklis.lv/|title=Auseklis - Projekti|website=www.auseklis.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2020. gada beigās veica satiksmes drošības uzlabošanas darbus posmā no autoceļa sākuma pie Vidzemes šosejas līdz Gaujas tiltam. Līdz Ādažiem starp braukšanas virzieniem izveidoja sadalošo joslu ar ceļa stabiņiem, lai novērstu apdzīšanu un kreisos pagriezienus uz mazāk svarīgiem pieslēgumiem. Gar Carnikavu izveidoja ceļu ar "2+1" šķērsprofilu, kā arī ierobežoja un mainīja satiksmes organizāciju krustojumos.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://carnikava.lv/jaunumi/18-novads/4776-lvc-veiktas-satiksmes-organizacijas-izmainas-uz-a1-ieverojami-ietekmes-autobrauceju-ikdienu|title=LVC veiktās satiksmes organizācijas izmaiņas uz A1 ievērojami ietekmēs autobraucēju ikdienu|website=carnikava.lv|access-date=2025-02-13}}</ref> 2021. gadā apsprieda jaunas ātrgaitas šosejas (ar atdalītām braukšanas joslām un ar 130 km/h atļauto ātrumu) [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]]—Vangaži būvi paralēli ''[[Rail Baltica]]'' trasei [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] austrumu pusē. Tomēr augsto būvniecības cenu, ievērojamās ietekmes uz vidi un lielu sabiedrības iebildumu dēļ 2022. gada augustā VSIA Latvijas valsts ceļi nolēma neturpināt būvniecības ieceri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/jauns-tallinas-sosejas-posms-varetu-tapt-starp-vangaziem-un-skulti/|title=Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2021-07-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/latvijas-valsts-celi-posma-vangazi-skulte-netiks-buvets-jauns-autocels/|title=Latvijas Valsts ceļi: posmā Vangaži – Skulte netiks būvēts jauns autoceļš {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> === Tilts pār Salacu Salacgrīvā === 1960. gadā būvētais Salacgrīvas tilts pār Salacu ilgstoši bija autoceļa vājākais punkts, kam pašvaldības finašu trūkuma dēļ ilɡstoši nebija veikts kapitālais remonts. Pēc tilta apsekošanas 2020. gada rudenī noskaidrojās, ka tilts ir kritiskā stāvoklī, tādēļ drošības apsvērumu dēļ satiksmi pāri tiltam sāka regulēt ar luksoforiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/plano-pieskirt-finansejumu-gadiem-ilgi-novarta-atstatajam-salacgrivas-tiltam-par-salacu.a435600/|title=Plāno piešķirt finansējumu gadiem ilgi novārtā atstātajam Salacgrīvas tiltam pār Salacu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Iepirkumu par tilta pārbūves būvprojekta izstrādi Salacgrīvas novada dome izsludināja 2021. gada 3. jūnijā. Būvprojekta izstrādi veica SIA "Projekts-3", līgumcena bija 185 tūkstoši eiro, no tiem 30% (55 tūkstoši eiro) bija pašvaldības līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82573|title=Elektronisko iepirkumu sistēma|website=www.eis.gov.lv|access-date=2022-11-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aloja.lv/2021/08/04/par-salacas-tilta-remontu-salacgriva/|title=Par Salacas tilta remontu Salacgrīvā|last=dome|first=Alojas novada|website=Alojas administrācija|access-date=2022-11-14|date=2021-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/uzsakta-salacas-tilta-projektesana|title=Uzsākta Salacas tilta projektēšana {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-11-14|language=lv}}</ref> Vidēji diennaktī tiltu šķērso 5000 transportlīdzekļu, ɡalvenokārt kravas automašīnas. Luksoforu dēļ tilta abās pusēs bieži radās gari sastrēgumi, kas apgrūtināja satiksmi. 2023. gada augustā Igaunijas Transporta pārvalde izteica sūdzību, ka lielie sastrēgumi apgrūtina Igaunijas savienojamību ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2023-igaunijas-autobrauceji-sudzas-par-sastregumiem-uz-salacgrivas-tilta.a520494/|title=Igaunijas autobraucēji sūdzas par sastrēgumiem uz Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 2023. gada decembrī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja tilta pārbūves iepirkumu. Lai mazinātu birokrātisko slogu paātrinātu tilta pārbūves virzību, 2024. gada 15. februāra Limbažu dome nolēma Salacgrīvas tilta pārbūves projektu nodot valstij. Līgums par tilta pārbūvi noslēdza ar piegādātāju apvienību "Nordes Būve & Tilts" ar līgumcenu 14,9 miljoni eiro (bez PVN). No kopējām izmaksām 18 miljonu eiro apmērā (ar PVN), 7,5 miljoni eiro bija līdzfinansējums no Eiropas Komisijas Militārās mobilitātes fonda; pārējie 10,7 miljoni eiro — valsts budžeta līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2024-limbazu-novads-valstij-nodod-salacgrivas-tiltu-ceriba-paatrinat-buvniecibu.a543095/|title=Limbažu novads valstij nodod Salacgrīvas tiltu cerībā paātrināt būvniecību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/07.05.2024-salacgrivas-tilta-parbuvei-no-valsts-budzeta-pieskir-107-miljonus-eiro.a553105/|title=Salacgrīvas tilta pārbūvei no valsts budžeta piešķir 10,7 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-salacgrivas-tiltu-piedava-parbuvet-par-nepilniem-15-miljoniem-eiro.a548108/|title=Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Tilta pārbūvi sāka 2024. gada jūnijā. Esošo tiltu pilnībā nojauca un uzbūvēja 6 metrus platu pagaidu tiltu ar 4,5 metru platu brauktuvi un 1,5 metru platu ietvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2024-salacgriva-jauna-tilta-izbuvi-saks-lidz-10-junijam.a555677/|title=Salacgrīvā jauna tilta izbūvi sāks līdz 10. jūnijam|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Arī pagaidu tilts izrādījās intensīvajai satiksmei nepiemērots. Uz tilta noteica distances un masas ierobežojumus, taču, autovadītājiem tos pārkāpjot, veidojās tilta deformācijas, labošanas darbu dēļ tiltu vairākkārt slēdza. Smagajam transportam ar masu virs 44 tonnām 2025. gada februārī aizliedza tilta šķērsošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2024-demonteta-puse-veca-salacgrivas-tilta.a573217/|title=Demontēta puse vecā Salacgrīvas tilta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.04.2025-deformacijas-del-uz-laiku-bija-slegts-pagaidu-tilts-salacgriva.a595472/|title=Deformācijas dēļ uz laiku bija slēgts pagaidu tilts Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> Vecā tilta vietā uzbūvēja četru laidumu tēraudbetona siju tiltu, kura būvniecībā izmantoja uzbīdīšanas metodi. Jaunā tilta platums ir 14,5 m, ar divām 4 m platām braukšanas joslām, un divām 2,5 m platām ietvēm. Tilta būvniecībā izmantoja vairāk nekā divus tūkstošus kubikmetru dažāda veida betona un 375 tonnas stiegrojuma. Upes balstus būvēja uz 10 līdz 13 metriem gariem pāļu pamatiem, kuru kopējais garums pārsniedz 500 metrus. Uzstādīja ap 200 jauni gaismekļu. 2025. gada 12. novembrī tiltu atvēra satiksmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.11.2025-tresdien-atklas-satiksmi-par-salacas-tiltu-salacgriva.a621794/|title=Trešdien atklās satiksmi pār Salacas tiltu Salacgrīvā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.10.2025-upes-skersosanai-salacgriva-sak-izmantot-jauno-tiltu.a618984/|title=Upes šķērsošanai Salacgrīvā sāk izmantot jauno tiltu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> == Nākotne == 2026. gadā plānots izbūvēt gājēju tuneli Lilastē pie Medzābakiem, lai uzlabotu satiksmes drošību vienā no satiksmes "melnajiem punktiem". Darbus veiks SIA "SMA" un SIA "BALTIJAS BŪVE" ar līgumcenu 578 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/marts-2026/|title=Marts 2026|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/dubkevics/posts/esam-lilast%C4%93-pie-medz%C4%81bakiem-progres%C4%ABvie-%C4%81da%C5%BEu-novad%C4%81-ir-atradu%C5%A1i-finans%C4%93jumu-g%C4%81/122224384712178829/|title=Facebook}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/show/169eb603-201a-4e3b-8aab-0389a23a4302|title=Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu|website=eformsb.pvs.iub.gov.lv|access-date=2026-04-21}}</ref> Pie [[Ādaži]]em plānoja izbūvēt divlīmeņu krustojumu ar [[Autoceļš P1|P1]], tomēr par projektu virzību vai finansējumu nav informācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/projektes-tallinas-sosejas-divlimenu-skersojumu-pie-adaziem/|title=Projektēs Tallinas šosejas divlīmeņu šķērsojumu pie Ādažiem|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-14|date=2022-04-01|language=lv}}</ref> Ilgtermiņa perspektīvā plāno Baltezera apvedceļa izbūvi gar Lielā Baltezera ziemeļu pusi nepilnu 10 kilometru garumā, veidojot pieslēgumu plānotajam Rīgas Ziemeļu apvedceļa koridoram pie [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultiem]]. Projektu pēdējo reizi pieminēja 2018. gadā un par tā virzību vai finansējumu informācija nav pieejama.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/top-plani-jaunajiem-autoceliem/|title=Top plāni jaunajiem autoceļiem|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-19|date=2018-01-15|language=lv}}</ref> == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] * [[Autoceļš P1|P1]] * [[Autoceļš P6|P6]] * [[Autoceļš P53|P53]] * [[Autoceļš P11|P11]] * [[Autoceļš P12|P12]] * [[Autoceļš P15|P15]] == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]] * [[Ādaži]] * [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]] * [[Saulkrasti]] * [[Zvejniekciems]] * [[Dunte]] * [[Jelgavkrasti]] * [[Svētciems]] * [[Salacgrīva]] * [[Kuiviži]] * [[Ainaži]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A01]] [[Kategorija:Ainaži]] [[Kategorija:Ainažu pagasts]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ādažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]] im3l07g7eee1vd1orabegf3ulap79r2 0 33216 4466239 4464144 2026-05-10T17:20:11Z Cirkulis11 92566 4466239 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2.skiras.autocels.Vidzeme.jpg|thumb|Vietējais autoceļš [[Vidzeme|Vidzemē]]]] '''Vietējie Latvijas autoceļi''' ir autotransporta kustībai paredzētie ceļi, kas novirzīti no galvenajiem un reģionālajiem valsts ceļiem. Vietējos valsts autoceļus apzīmē ar burtu V un kārtas numuru. Pēc 2017. gada 31. decembra datiem [[Latvija|Latvijā]] kopējais vietējo autoceļu garums sasniedza 12 894 km, no kuriem ar asfaltbetona jeb melno segumu noklāti 2789 km, bet ar grants vai šķembu segumu — 10 105 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2018/08/Latvijas_Valsts_Celi_2017_115x118_tumszils_20180717_1550.pdf |title=Latvijas valsts ceļi. Valsts autoceļu tīkls 2017. Statistika. |access-date={{dat|2018|08|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190626211014/https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2018/08/Latvijas_Valsts_Celi_2017_115x118_tumszils_20180717_1550.pdf |archivedate={{dat|2019|06|26||bez}} }}</ref> == Vietējo autoceļu saraksts == 1999. gada 6. jūlijā LR Ministru kabineta noteikumi apstiprināja valsts 2. šķiras autoceļu sarakstu.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/19068-noteikumi-par-valsts-autocelu-sarakstiem Ministru kabineta noteikumi Nr. 245 par valsts autoceļu sarakstiem] Rīgā 1999. gada 6. jūlijā (prot. Nr. 34, 1.§)</ref> 2007. gada 27. novembrī Ministru kabineta noteikumi Nr. 809 šo sarakstu nedaudz grozīja.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/167195-valsts-autocelu-un-valsts-autocelu-marsruta-ietverto-pasvaldibam-piederoso-autocelu-posmu-saraksts Valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu saraksts] Rīgā 2007. gada 27. novembrī (prot. Nr.66 34.§)</ref> 2009. gada 29. septembrī apstiprināja spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus Nr. 1104 par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/198589-noteikumi-par-valsts-autocelu-un-valsts-autocelu-marsruta-ietverto-pasvaldibam-piederoso-autocelu-posmu-sarakstiem Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem] Rīgā 2009. gada 29. septembrī (prot. Nr.63 10.§)</ref> === Pierīgas novadi === * [[V1]] Valdlauči—Krogsils 5,7 km; * [[Autoceļš V2|V2]] Rāmava—Katlakalns 3,8 km; * [[V3]] Rāmava—Baloži 3,7 km; * [[Autoceļš V4|V4]] Baldone—Tome 16,7 km; * [[Autoceļš V5|V5]] Piebalgas—Dzelzāmurs—Rātstrauti 7,6 km; * [[Autoceļš V6|V6]] Ķekava—Ganģi 3,4 km; * [[Autoceļš V7|V7]] Baloži—Plakanciems—Iecava 29,4 km; * [[Autoceļš V8|V8]] Jaunolaine—Plakanciems 6,7 km; * [[Autoceļš V9|V9]] Iecava—Baldone—Daugmale 33,4 km; * [[Autoceļš V10|V10]] Babītes stacija—Vārnukrogs 5,9 km; * [[Autoceļš V11|''V11'']] ''Dzilnuciems—Piņķi 4,7 km;'' (svītrots no saraksta) * [[Autoceļš V12|V12]] Jāņupe—Mežsētas—Zīles 8,4 km; * [[Autoceļš V13|V13]] Tīraine—Jaunolaine 11,0 km; * [[Autoceļš V14|V14]] Jaunmārupe—Skulte 7,1 km; * [[Autoceļš V15|V15]] Rīgas robeža—Silnieki—Puķulejas 5,8 km; * [[Autoceļš V16|V16]] K. Ulmaņa gatve—Silnieki 1,5 km; * [[Autoceļš V17|V17]] Piņķi—Slēperi 1,2 km; * [[Autoceļš V18|V18]] Pievedceļš Olainei 0,3 km; * [[Autoceļš V19|V19]] Plakanciems—Ozolkalni 7,8 km; * [[Autoceļš V20|V20]] Imanta—Babīte 2,3 km; * V21 Bērzciems—Lāčplēši—Kalngale 3,7 km; * V22 Bašēni—Mežgaļi 1,6 km; * V23 Kalngale—Lagatas 1,6 km; * V24 Pievedceļš Mārupes zvēru fermai 0,9 km; * [[Autoceļš V25|V25]] Krogzemji—Vāveres 3,0 km; * [[Autoceļš V26|V26]] Rīgas HES—Dole 2,7 km; * [[Autoceļš V27|V27]] Misas tilts—Dzērumi 5,5 km; * [[Autoceļš V28|V28]] Blukas—Emburga 24,3 km; * V29 Berģi—Upesciems—Langstiņi 6,0 km; * [[Autoceļš V30|V30]] Baltezers—Ādaži 4,2 km; * V31 Pievedceļš Muceniekiem 1,6 km; * V32 Dreiliņi—Acones stacija 3,9 km; * V33 Saurieši—Salaspils 6,6 km; * V34 Līči—Upeslejas 3,0 km; * V35 Šķirotava—Saurieši 8,8 km; * V36 Juglas papīrfabrikas ciemats—Ulbroka 2,2 km; * V37 Sloka—Pavasari 3,7 km; * V38 Saulkrasti—Gāršmalas 1,8 km; * V39 Saulkrasti—Bīriņi 16,5 km; * V40 Kalngale—Kalngales stacija 0,6 km; * V41 Garciema stacija—Mežciems 1,6 km; * V42 Garupes stacija—Langa 1,3 km; * V43 Gaujas tilts—Kāpas 5,3 km; * V44 Pievedceļš Lilastes stacijai 0,4 km; * V45 Pievedceļš Gaujas tiltam 1,3 km; * V46 Ādaži—Garkalne 11,5 km; * V47 Baltezers—Ataru ezers 3,7 km; * V48 Baltezers—Jaunkūlas 0,8 km; * V49 Garkalne—Ošlauki 3,4 km; * V50 Baltezers—Āņi—Lapmeži 16,5 km; * V51 Baltezers—Mežrozītes 2,4 km; * V52 Pievedceļš Cekules stacijai 0,3 km; * V53 Pievedceļš Rumbulas stacijai 0,4 km; * V54 Pievedceļš Langstiņiem 1,2 km; * V55 Pievedceļš Zvejniekciema stacijai 1,9 km; * V56 Pievedceļš Salaspils memoriālam 1,7 km; * V57 Salaspils—Domeri 5,3 km; * V58 Sigulda—Allaži—Ausmas 14,7 km; * V59 Mālpils—Peļņi 8,9 km; * V60 Mālpils—Zaube—Kliģene 23,2 km; * V61 Mālpils—Vite 5,8 km; * V62 Glāznieki—Vatrāne 10,6 km; * V63 Vite—Viršukalns 11,0 km; * V64 Pievedceļš Gaitiņu karjeram 2,8 km; * V65 Pādes—Tūžas 1,6 km; * V66 Sidgunda—Ropaži 21,3 km; * V67 Pietēni—Purmaļi 1,2 km; * V68 Dāvidi—Zaķumuiža—Bajārkrogs 10,8 km; * V69 Klints—Celmi 4,9 km; * V70 Pievedceļš Mazajiem Kangariem 3,9 km; * V71 Bukas—Mālpils 4,0 km; * V72 Mālpils—Slieķi 4,9 km; * V73 Sidgunda—Vite—Kniediņi 14,3 km; * V74 Ropaži—Raunas 5,7 km; * V75 Ropaži—Griķukrogs 16,1 km; * V76 Pievedceļš Kangaru stacijai 0,8 km; * V77 Bajārkrogs—Bajāru stacija 2,9 km; * V78 Saulkrasti—Vidriži 14,0 km; * V79 Murjāņi—Sēja 9,5 km; * V80 Eikāži—Bīriņi 10,5 km; * V81 Lēdurga—Inciems 11,5 km; * V82 Inciems—Straupe 6,6 km; * V83 Sigulda—Vildoga—Līgatnes papīrfabrika 16,6 km; * V84 Inčukalns—Kalējbūņas 14,5 km; * V85 Jūdaži—Nītaure 16,2 km; * V86 Pievedceļš Vangažu asfaltbetona rūpnīcai 1,0 km; * V87 Pievedceļš Ķīšupes stacijai 1,4 km; * V88 Jaunzemnieki—Ritiņas 6,7 km; * V89 Inciems—Gauja 6,3 km; * V90 Krimuldas sanatorija—Graši 5,4 km; * V91 Taigas—Zutiņi 4,1 km; * V92 Sunīši—Viesturi 4,0 km; * V93 Indrāni—Inčukalns 2,3 km; * V94 Sēnīte—Kārļzemnieki 1,7 km; * V95 Griķukrogs—Meļķerti 5,4 km; * V96 Pievedceļš Lorupes gravai 2,0 km; * V97 Pievedceļš Silciema karjeram 2,1 km; * V98 Pievedceļš Rozes dārzkopības sabiedrībai "Vēsma" 0,9 km; * V99 Pievedceļš Vangažu stacijai 1,1 km; === Vidzeme (Limbažu, Valmieras, Valkas, Smiltenes, Cēsu, Alūksnes, Gulbenes novadi) === * V112 Puikule—Rencēni—Vēveri 61,1 km; * V114 Limbaži—Priedes 5,8 km; * V115 Šķirstiņi—Āstere—Ludiņi 7,5 km; * V116 Ungurpils—Pāle 17,4 km; * V117 Ezerkrogs—Pavāri—Ungurpils 13,9 km; * V118 Staicele—Puršēni—Rozēni 11,1 km; * V119 Staicele—Lejasmūnas—Rozēni 15,0 km; * V120 Aloja—Vīķi 13,0 km; * V121 Kaķīši—Aloja 2,7 km; * V122 Ceļinieki—Aloja 1,3 km; * V123 Ārciems—Puikule—Urga—Braslava 23,0 km; * V124 Vēveri—Lāči—Rezgaļi 5,3 km; * V125 Katvari—Ozoli 17,6 km; * V126 Rotenbergi—Kaijas—Rucka 14,8 km; * V127 Dravnieki—Kaijas—Straupe—Līgatne 35,1 km; * V128 Straupe—Lēdurga—Vidriži—Skulte 35,6 km; * V129 Alkšņi—Lēdurga—Ausmas—Mārstagi 33,1 km; * V130 Igate—Intes stacija—Ozoliņi 11,2 km; * V131 Bedrīši—Stienes stacija—Vidriži 13,2 km; * V132 Priedulāji—Pakalni 9,7 km; * V133 Pievedceļš Skultes stacijai 0,7 km; * V134 Pievedceļš Ziediņu stacijai 0,4 km; * V135 (tagad [[Autoceļš P53|P53]]) Duči—Limbaži 28,4 km; * V136 Gāršas—Dunte 2,4 km; * V137 Stūrīši—Jelgavkrasti—Lembuži 12,5 km; * V138 Lāņi—Ķirbiži—Jelgavkrasti 32,9 km; * V139 Aloja—Stūri 3,0 km; * V140 Kalnāres—Viļķene—Šķirstiņi 15,2 km; * V141 Radziņi—Viļķene—Ķirbiži 14,7 14,7 km; * V142 Ķirbiži—Lauvas 8,8 km; * V143 Akmeņkalni—Lauvas—Ķekari 16,4 km; * V144 Salacgrīva—Vecsalaca 3,3 km; * V145 Vecsalaca—Mērnieki 15,3 km; * V146 Pāle—Pociems 20,4 km; * V147 Liepiņas—Pociema stacija 2,3 km; * V148 Vējiņi—Iesalkāja 6,1 km; * V149 Paldaži—Lielezera stacija 0,7 km; * V150 Dzirnieki—Vanagi 4,4 km; * V151 Upītes—Melnbārži 5,6 km; * V152 Pievedceļš Korģenei 2,2 km; * V163 Mazsalaca—Staicele 25,6 km; * V164 Igaunijas robeža—Mazsalaca—Vilzēni—Dikļi 52,5 km; * V165 Matīši—Braslava 9,0 km; * V166 Valmiera—Dikļi—Augstroze 34,2 km; * V167 Mazsalaca—Sēļi 10,7 km; * V168 Vecstārasti—Ķipēni 3,2 km; * V169 Austrumi—Vecate—Rimeikas 11,4 km; * V170 Igaunijas robeža—Virķēni—Rūjiena 24,9 km; * V171 Krogzemji—Sēļi—Rūjiena 24,2 km; * V172 Ozoli—Ipiķi 7,8 km; * V173 Virķēni—Meizakila 22,3 km; * V174 Viadukts—Rūjienas stacija—Dzirnavas 8,8 km; * V175 Rūjiena—Igaunijas robeža 11,0 km; * V176 Sīļi—Igaunijas robeža 9,7 km; * V177 Ķoņi—Lode—Arakste 10,2 km; * V178 Pievedceļš Ķoņu skolai 0,6 km; * V179 Naukšēni—Apsītes 5,4 km; * V180 Piksāri—Veckārķi 11,1 km; * V181 Saulieši—Ēvele 3,6 km; * V182 Cempi—Brenguļi—Trikāta—Vijciems 32,7 km; * V183 Rauna—Mārsnēni—Ķerves 19,9 km; * V184 Dumbrāji—Zeiboti 2,2 km; * V185 Kauguri—Ozolkalni 0,8 km; * V186 Valmiera—Līdums 17,2 km; * V187 Valmiera—Rauna 25,1 km; * V188 Dūķeri—Kocēni—Ķiene 23,1 km; * V189 Pievedceļš Sietiņiezim 1,2 km; * V190 Brieži—Vaidava—Druļi—Baužu ezers 14,1 km; * V191 Stalbe—Jāņukalns 15,5 km; * V192 Vaidava—Rubene 5,8 km; * V193 Matīši—Bērzaine—Rubene 25,6 km; * V194 Dikļi—Mazbrenguļi 9,6 km; * V195 Dauguļi—Rozula 16,7 km; * V196 Valmiera—Brenguļi—Bikseja 20,8 km; * V197 Laņģi—Jaunķurbēni—Ruķeļi 6,6 km * V198 Nuķi—Mežgale—Ķūrēni 9,9 km; * V199 Radziņtalcis—Kundziņi 4,1 km; * V200 Vanagi—Vērši 7,3 km; * V201 Virķēni—Veccelmi 5,1 km; * V202 Naukšēni—Doles 7,1 km; * V203 Pievedceļš Jeru pagasta valdei 0,5 km; * V204 Senči—Jeru skola 1,0 km; * V205 Andricēni—Nurmi 6,1 km; * V206 Krustiņi—Ārgaļi 10,1 km; * V207 Eniņi—Silzemnieki 3,7 km; * V208 Sveipeles—Krogzemji—Dūres 3,7 km; * V209 Burtnieki—Zvārtes 2,8 km; * V210 Jēči—Lūķi—Buka 7,7 km; * V211 Brenguļi—Brenguļu stacija 0,8 km; * V212 Rubene—Virši 6,3 km; * V213 Valmiera—Mujāni 6,6 km; * V214 Mujāni—Zilākalna stacija 1,7 km; * V215 Dūķeri—Ķelpi 4,9 km; * V216 Ķoniņi—Bērzaine 6,9 km; * V217 Matīši—Budenbroka 12,0 km; * V218 Mačkēni—Dauguļi 7,9 km; * V229 Vecbilska—Cirgaļi 20,5 km; * V230 Naukšēni—Omuļi 20,1 km; * V231 Rencēni—Burtnieki—Daksti—Veckārķi 38,7 km; * V232 Daksti—Jērcēni—Rami 21,7 km; * V233 Strenči—Trikāta—Miega 21,1 km; * V234 Smiltene—Rauna 17,8 km; * V235 Smiltene—Drusti—Vecpiebalga 51,1 km; * V236 Valka—Pedele—Ērģeme 13,5 km; * V237 Ērģeme—Turna—Daksti 12,4 km; * V238 Strenči—Jērcēni—Ēvele—Ķemere 19,0 km; * V239 Sedas stacija—Strenči 3,8 km; * V240 Strenči—Vijciems—Mežmuiža 24,4 km; * V241 Vadži—Trikāta 8,8 km; * V242 Raudiņa—Višķi 10,1 km; * V243 Blome—Birzuļi—Palsmane 29,7 km; * V244 Smiltenes tehnikums—Mēri—Lobērģi 24,9 km; * V245 Meimuri—Pubuļi—Vecbilska 15,3 km; * V246 Miži—Stars—Vecbilska 5,5 km; * V247 Mēri—Grundzāle—Vizla 17,1 km; * V248 Cirgaļi—Palsmane—Ūdrupe 34,2 km; * V249 Lankaskalns—Vidaga 8,2 km; * V250 Blome—Strante—Smiltene 12,9 km; * V251 Branti—Pieniņi—Launkalne 12,3 km; * V252 Smiltene—Rauziņa 10,3 km; * V253 Menskas—Medņi 14,3 km; * V254 Vidaga—Grošļi—Krustakmens 15,5 km; * V255 Smiltene—Pavāri 2,1 km; * V256 Ērģeme—Igaunijas robeža 14,6 km; * V257 Kārķi—Upeslejas 8,5 km; * V258 Valka—Dadži 7,4 km; * V259 Ausekļi—Burga 3,6 km; * V260 Egļi—Oliņas—Bērzs 7,0 km; * V261 Lipši—Spicrāmis 12,8 km; * V262 Trikāta—Kaupi 5,0 km; * V263 Trikāta—Kačori 6,0 km; * V264 Jaunsmiltene—Garoziņa 3,7 km; * V265 Jaunsmiltene—Blomes skola 5,0 km; * V267 Ķieģeļceplis—Lizdole 7,9 km; * V268 Ķeņģi—Variņi—Rudbārži 12,3 km; * V280 Unguri—Lielstraupe—Brasla 12,4 km; * V281 Plācis—Rozula 3,7 km; * V282 Līgatnes stacija—Vildoga 4,3 km; * V283 Drabeši—Līgatnes papīrfabrika—Līgatne 22,5 km; * V284 Līgatnes papīrfabrika—Asaru ezers—Nītaure 26,2 km; * V285 Raiskums—Jātnieki—Līgatnes pārceltuve 10,8 km; * V286 Mazaiskrogs—Anuļi—Kūdums—Daibe—Pīpeņi 17,1 km; * V287 Cēsis—Raiskums—Auciems 8,0 km; * V288 Auciems—Lenči—Strīķi—Ķiene 13,6 km; * V289 Pielekši—Lenči 4,7 km; * V290 Lenči—Miglači 2,8 km; * V291 Cēsis—Kārļi—Ieriķi 13,2 km; * V292 Cēsis—Pieškalni 6,0 km; * V293 Drabeši—Līvi 6,8 km; * V294 Cēsis—Rāmuļi—Bānūži 27,2 km; * V295 Ģūģeri—Rīdzene 4,3 km; * V296 Lodes stacija—Jaunrauna—Veselava 14,1 km; * V297 Strīķeļi—Pāvuli—Bormaņi 5,8 km; * V298 Cimze—Lisa 9,2 km; * V299 Rauna—Taurene—Abrupe 40,8 km; * V300 Drusti—Dzērbene—Skujene 31,6 km; * V301 Jaunzemji—Rēveļi—Ranka 14,0 km; * V302 Jaunpiebalga—Pērle 15,1 km; * V303 Abrupe—Jēči—Gatarta 10,2 km; * V304 Drustu stacija—Zosēni 8,4 km; * V305 Vecpiebalga—Ineši 3,2 km; * V306 Vecpiebalga—Skola 0,5 km; * V307 Vecpiebalga—Skujene 20,0 km; * V308 Ineši—Mūrnieki 5,8 km; * V309 Katrīna—Leimaņi—Kaive—Aprāni 23,3 km; * V310 Dzērbene—Zvirguļi 3,8 km; * V311 Bikši—Annas—Kliģene—Medņukalns 21,4 km; * V312 Kliģene—Vecogre 19,9 km; * V313 Zaube—Krūsāre 5,7 km; * V314 Zaube—Taurupe 14,2 km; * V315 Ieriķi—Rencēni 12,3 km; * V316 Nītaure—Rencēni 15,3 km; * V317 Asaru ezers—Melturi 9,4 km; * V318 Eglaine—Mores pagasta valde 3,0 km; * V319 Peļņi—Mores pagasta valde 5,6 km; * V320 Pievedceļš Cēsīm 0,7 km; * V321 Priekuļi—Jāņmuiža 3,7 km; * V322 Zeltiņi—Jānēni—Geisti 5,7 km; * V323 Liepa—Smiltene 33,4 km; * V324 Plācis—Eiķēnu grants karjers 2,0 km; * V325 Dzērbene—Gaujmaļi 8,9 km; * V326 Līgatnes stacija—Līgatnes pagasta valde 1,8 km; * V327 Līgatnes stacija—Līgatnes papīrfabrika 1,9 km; * V328 Līgatne—Lieltītmaņi 1,5 km; * V329 Krustkalni—Zvārtas iezis 2,0 km; * V330 Dukuri—Rāmnieki 5,5 km; * V332 Ķērpji—Jullas 1,5 km; * V334 Kleķeri—Spanderi 5,0 km; * V335 Dzērbenes stacija—Gavari 5,7 km; * V337 Dūķi—Milakšas—Briņģi 9,6 km; * V338 Jaunpiebalga—Jēči 7,6 km; * V339 Pievedceļš Piebalgas stacijai 0,4 km; * V341 Ineši—Liede 5,5 km; * V342 Kūlas—Meirāni—Smetes 5,6 km; * V344 Nākotne—Nāgeles 3,7 km; * V345 Lūķēni—Nāgeles 4,3 km; * V350 Pievedceļš Skujenes skolai 1,5 km; * V352 Siši—Ķēči 5,1 km; * V355 Rauna—Vidzemes šoseja 1,6 km; * V367 Lankaskalns—Vidaga 1,7 km; * V368 Zvārtava—Vireši 11,1 km; * V370 Pievedceļš šķembu bāzei "Vireši" 1,7 km; * V371 Vireši—Dūre—Lejasciems 27,7 km; * V372 Gaujiena—Lejaskrogs 8,1 km; * V373 Gaujiena—Verasskola 5,0 km; * V374 Mežslokas—Čonkas—Dūre 15,1 km; * V375 Čonkas—Ilzenes muiža 5,6 km; * V376 Ape—Ādams 10,5 km; * V377 Apes pievedceļš 2,6 km; * V378 Alsviķi—Ādams 16,3 km; * V379 Karva—Rezaka 4,9 km; * V380 Karva—Jaunlaicene 6,5 km; * V381 Bārdaskrogs—Krabi 9,3 km; * V382 Veclaicene—Rulles 3,9 km; * V383 Lucka—Alūksne 17,0 km; * V384 Ziemeri—Alsviķi 14,6 km; * V385 Kaktiņi—Sauleskalns 7,4 km; * V386 Alūksne—Ziemeri—Veclaicene 17,7 km; * V387 Tūja—Kantorkrogs 10,5 km; * V388 Alūksne—Kalniena—Gulbene 36,7 km; * V389 Lāzberģis—Šļukums 6,6 km; * V390 Kolberģis—Ponkuļi 18,8 km; * V391 Mārkalne—Auguri 8,5 km; * V392 Klimentīne—Akaviņas 9,6 km; * V393 Kauļi—Papardes stacija 3,4 km; * V394 Pededze—Kalnapededze 6,8 km; * V395 Jaunanna—Anna 7,5 km; * V396 Vētraine—Maliena—Kalncempji—Sprīvuļi 37,4 km; * V398 Ķūderi—Jaunanna 11,3 km; * V399 Mālupe—Beja—Karitāni 13,0 km; * V400 Taides—Matisene 5,2 km; * V401 Liepna—Beja 17,6 km; * V402 Zaiceva—Putrovka 10,6 km; * V403 Liepna—Voroža 13,0 km; * V410 Gulbene—Zeltiņi 22,5 km; * V411 Velēna—Vireši 30,6 km; * V412 Ķeņģi—Jaunpiebalga 21,3 km; * V413 Sinole—Tirzas stacija km; * V414 Sinole—Māli 4,1 km; * V415 Lejasciems—Māli 10,2 km; * V416 Ozolkalns—Lejasciems 15,1 km; * V417 Auguliena—Beļava—Litene 27,0 km; * V418 Ozolkalns—Galgauska 12,6 km; * V419 Pievedceļš Letēm 4,2 km; * V420 Stāmeriena—Pļavnieki—Zeltaleja 19,1 km; * V421 Stāmeriena—Lāčauss 0,8 km; * V422 Pievedceļš Litenei 3,7 km; * V423 Pievedceļš Litenes stacijai 1,1 km; * V424 Gulbene—Jaungulbene 15,0 km; * V425 Pievedceļš Stāķiem 1,1 km; * V426 Pievedceļš Stariem 0,7 km; * V427 Anķupene—Daukste—Līgo 22,7 km; * V428 Dzeņi—Galgauska 10,6 km; * V429 Rimstavas—Ušuri 14,4 km; * V430 Tirza—Jaungulbene—Liede 29,4 km; * V431 Pievedceļš Adulienas skolai 1,5 km; * V432 Virāne—Grote 7,3 km; * V433 Druviena—Lizums 10,8 km; * V434 Pērle—Kraukļi 12,9 km; * V435 Pievedceļš Lizuma stacijai 0,5 km; * V436 Ranka—Tirza 13,7 km; * V437 Ranka—Druviena 15,8 km; * V438 Ūdrupe—Rankas stacija 12,1 km; * V439 Pievedceļš Galgauskai 0,5 km; * V440 Ranka—Gatves 2,2 km; * V441 Pievedceļš Birzes stacijai 5,0 km; * V442 Velēna—Rīdūži 2,0 km; * V443 Kalniena—Lubānieši 4,7 km; * V444 Pievedceļš Kalnienas stacijai 0,4 km; * V445 Pievedceļš Uriekstes stacijai 2,6 km; * V446 Pievedceļš Kamaldas stacijai 1,2 km; * V447 Vecaduliena—Kaipi 9,7 km; * V454 Pērkoņi—Vīksna—Mālupe 25,2 km; === Latgale un Sēlijas austrumu daļa (Balvu, Ludzas, Rēzeknes, Preiļu, Līvānu, Krāslavas un Augšdaugavas novadi) === * V455 Viļaka—Žīguri—Liepna 28,3 km; * V456 Vīksna—Gobusala 5,7 km; * V457 Viļaka—Borisova—Bubņi 16,9 km; * V458 Šķilbēni—Krievijas robeža 6,9 km; * V459 Pleševa—Čilipīne—Kudreva 7,9 km; * V460 Tilža—Baltinava 19,0 km; * V461 Tilža—Pazlauka 20,5 km; * V462 Kāpessils—Krišjāņi 7,8 km; * V463 Pāliņi—Gailīšī 18,4 km; * V464 Pokrata—Lazdukalns 8,4 km; * V465 Auziņi—Dukuļeva 16,7 km; * V466 Balvi—Teteri—Upatnieki 20,4 km; * V467 Pievedceļš Kupravai 1,1 km; * V468 Briežciems—Baltinava 3,4 km; * V469 Kubuli—Paulāni 7,0 km; * V470 Balvi—Celmene—Sita 9,0 km; * V471 Dubļeva—Moziņki 6,5 km; * V472 Vīksna—Kuprava 10,5 km; * V473 Žīguri—Silaciems—Katleši—Sosnicas 13,1 km; * V475 Vecumi—Borisova 2,6 km; * V476 Viļaka—Lugi 4,5 km; * V477 Šķilbēni—Logini 5,3 km; * V478 Upītes—Demerova 7,6 km; * V479 Baltinava—Punduri 5,5 km; * V480 Aususala—Breksene 12,0 km; * V481 Rūbāni—Primenes 5,1 km; * V482 Vectilža—Sudrabe 3,1 km; * V483 Upatnieki—Rugāji 6,8 km; * V484 Lukstiņi—Teteri 4,8 km; * V485 Gariesili—Pokrata 1,7 km; * V486 Pievedceļš Tilžai 2,4 km; * V487 Pievedceļš Balvu stacijai 1,6 km; * V488 Rugāji—Ranguči 15,0 km; * V489 Tilža—Bērzpils 20,5 km; * V490 Balvi—Kuprava 19,5 km; * V491 Viļaka—Vecumi 8,3 km; * V492 Kubuli—Dvorupe 8,6 km; * V493 Ruskulova—Bērzpils 31,6 km; * V499 Rogovka—Mežvidi—Pušmucova 27,9 km; * V500 Rogovka—Dekteri—Zobļeva 10,6 km; * V501 Ludza—Stiglova—Kārsava 27,7 km; * V502 Pievedceļš Mežvidu stacijai 1,6 km; * V503 Kārsava—Kārsavas stacija 2,4 km; * V504 Bozova—Kaskāni 2,5 km; * V505 Mērdzene—Goliševa 12,6 km; * V506 Malzūbi—Istalsna—Perēkļi 26,6 km; * V507 Seļekova—Degļeva—Goliševa 28,0 km; * V508 Briģi—Krivanda—Cibla—Seļekova 38,4 km; * V509 Djatlovka—Aizpure—Apšukalns 10,7 km; * V510 Zilupe—Dilāni—Krivanda 21,7 km; * V511 Mežavepri—Tridņa 9,9 km; * V512 Ploski—Nirza 11,2 km; * V513 Ploski—Sovāni 4,0 km; * V514 Duboviki—Lauderi 11,6 km; * V515 Joņičķi—Pasiene 14,8 km; * V516 Sprikutova—Raipole—Nirza 11,6 km; * V517 Pakalni—Lauderi—Ploski 27,4 km; * V518 Šuškova—Beļejova 4,3 km; * V519 Krievijas robeža—Opoļi—Briģi 7,8 km; * V520 Meikšāni—“Draudzības kurgāns” 4,9 km; * V521 Ņukši—Andži 6,1 km; * V522 Vecsloboda—Rundēni—Zeiļeva 19,2 km; * V523 Raipole—Rundēni 11,5 km; * V524 Nukši—Rosica 10,5 km; * V525 Ričiki—Kivdolova 7,1 km; * V526 Rontorta—Auziņi—Stoļerova 14,7 km; * V527 Garbari—Evertova 1,9 km; * V528 Nautrēni—Dekteri 6,9 km; * V529 Rogovka—Zaļmuiža 3,6 km; * V530 Livzinieki—Krievu Stiglova 13,3 km; * V531 Salnava—Motriņa 7,8 km; * V532 Nesteri—Briževka 8,2 km; * V533 Mērdzene—Stiglova 5,5 km; * V534 Mērdzene—Čeri 5,5 km; * V535 Kušneri—Plaudīši 9,2 km; * V536 Krivanda—Ustinova 7,5 km; * V537 Jaunslobodka—Reiķi 4,9 km; * V538 Zilupe—Pasiene 14,6 km; * V539 Surbeļi—Šķirpāni 4,5 km; * V540 Šķirpāni—Soboļina 6,4 km; * V541 Bambāni—Raipole 4,7 km; * V542 Koņecpole—Vjartulova 12,4 km; * V543 Nirza—Pikova—Tridņa 22,6 km; * V544 Ludza—Nirza—Vecsloboda 36,3 km; * V545 Vecsloboda—Šķaune 13,3 km; * V549 Bērzgale—Rogovka 11,9 km; * V550 Bērzgale—Sarkaņi—Greiškāni 18,6 km; * V551 Bratova—Lūznava—Vertukšņa 17,4 km; * V552 Ciskādi—Dricēni 19,5 km; * V553 Tiskādi—Kruki—Riebiņi 20,1 km; * V554 Dekšāre—Varakļānu stacija 2,9 km; * V555 Dziļāri—Vecstružāni—Rogovka 21,4 km; * V556 Dziļāri—Gaigalava—Darvaskalns 10,3 km; * V557 Dricēni—Nautrēni 15,5 km; * V558 Dricēni—Pilcene 4,9 km; * V559 Dricēni—Dricēnu skola 0,2 km; * V560 Gaigalava—Kvāpāni—Degumnieki 21,0 km; * V561 Gaigalava—Viļāni 23,7 km; * V562 Greivuļi—Ilzeskalns 16,8 km; * V563 Greiškāni—Sprūževa 2,6 km; * V564 Janapole—Rozuļmuiža 9,1 km; * V565 Kantinieki—Kaulači 6,6 km; * V566 Kaunata—Rundēni 19,8 km; * V567 Krieviņi—Lendži 12,2 km; * V568 Lipušķi—Rukmaņi 4,1 km; * V569 Malta—Lazareva—Priežmale 25,2 km; * V570 Malta—Silajāņi 13,6 km; * V571 Marientāle—Bērzgale 4,5 km; * V572 Murāni—Mortišķi—Denelišķi 9,6 km; * V573 Nagļi—Īdeņi 10,7 km; * V574 Pievedceļš Burzavas asfaltbetona rūpnīcai 1,1 km; * V575 Pievedceļš lidlaukam 4,7 km; * V576 Pievedceļš Sakstagala stacijai 0,6 km; * V577 Puša—Krāce—Silajāņi—Riebiņi 32,7 km; * V578 Ratnieki—Baltiņi 8,4 km; * V579 Rēzekne—Stoļerova—Kaunata 34,7 km; * V580 Rēzekne—Ciskādi—Ružina 19,7 km; * V581 Ritiņi—Markovka—Zosna 16,8 km; * V582 Silmala—Kruki 7,7 km; * V583 Silmala—Prezma—Pušbori 7,6 km; * V584 Silmala—Štikāni—Saveļi 9,9 km; * V586 Sondori—Burzava 2,6 km; * V587 Staroščiki—Sprūževa 4,7 km; * V588 Subinaite—Pērtnieki—Dūņukrogs 4,9 km; * V589 Škuškova—Dricēni 10,2 km; * V590 Utāni—Virauda—Andrupene 13,4 km; * V591 Vainova—Rogozovka 7,6 km; * V592 Varakļāni—Nagļi—Žogoti 22,6 km; * V593 Verēmi—Rogovka 14,4 km; * V594 Viļāni—Guriliški—Mortišķi 14,1 km; * V595 Viļāni—Maltas Trūpi—Lomi 14,0 km; * V596 Viļāni—Pilskalns—Nagļi 13,1 km; * V597 Priežmale—Puša 9,0 km; * V598 Zabolotje—Maltas Trūpi 5,9 km; * V599 Zosna—Puša 15,9 km; * V600 Zvirgzdene—Bērzgale—Briņģi 20,0 km; * V606 Dagda—Asūne—Vorzova 24,4 km; * V607 Zamševiki—Timaņi—Zirgi 20,4 km; * V608 Ezernieki—Patmalnieki 6,8 km; * V609 Sloboda—Rudišķi—Zelenpole—Šļakoti 14,4 km; * V610 Mariampole—Jaunokra—Grāveri 21,7 km; * V611 Ogureckaja—Strodi—Auleja 13,9 km; * V612 Konstantinova—Ignatova—Andiņi 11,2 km; * V613 Vecokra—Rogaļi—Ignatova 7,8 km; * V614 Kromāni—Auleja—Rogeļi 23,8 km; * V615 Andrupene—Kondraši 9,6 km; * V616 Dagda—Andzeļi—Ezernieki 16,8 km; * V617 Pievedceļš Ezernieku tūristu bāzei 1,0 km; * V618 Ezernieki—Svariņi—Šķaune 29,2 km; * V619 Dagda—Pauļukalns 19,0 km; * V620 Asūne—Panova 14,8 km; * V621 Asūne—L. Grizāni—Porečje 21,0 km; * V622 Dinaborčiki—Lukšova—Plesņeva 7,9 km; * V623 M. Asūne—Robežnieki 6,4 km; * V624 Ferma—Račeva—Ļutavci 8,4 km; * V626 Robežnieki—Veceļi 14,9 km; * V627 Robežnieki—Murovanka—Slobodka 24,5 km; * V628 Piedruja—Indra—Robežnieki—Nauļāni—Asūne 32,8 km; * V629 Dunci—Kaženci 5,6 km; * V630 Indra—Pāternieki—Koškovci 12,4 km; * V631 Piedruja—Aleksandrova 3,7 km; * V632 Konstantinova—Skaista 13,8 km; * V633 Krāslava—Varnaviči—Robeždaugava 18,1 km; * V635 Borovka—Tartaki 4,2 km; * [[Autoceļš V636|V636]] Krāslava—Izvalta—Šķeltova—Aglona 31,5 km; * V637 Izvalta—Naujenes stacija—Krīvāni 25,0 km; * V638 Izvalta—Kombuļi 10,4 km; * V639 Pievedceļš Sauleskalna tūristu bāzei 1,3 km; * V640 Dzalbi—Vanagi 3,8 km; * V641 Peipiņi—Prusaki—Grāveri 8,2 km; * V642 Kombuļi—Auleja 11,8 km; * V643 Veceļi—Baltiņi 10,4 km; * V644 Pievedceļš Krastiņu pansionātam 2,4 km; * V645 Priežmale—Butkāni 8,1 km; * V646 Jaunokra—Zundi 9,1 km; * V647 Andiņi—Slesari 3,6 km; * V648 Murāni—Belaja—Vaivodi 12,4 km; * V649 Vaivodi—Egļeva 6,0 km; * V650 Andžāni—Leimaņi—Punduri 9,0 km; * V651 Staševa—Rutki 2,5 km; * V652 Plenčeva—Lociki 3,0 km; * V653 Jubeļi—Ozoliņi 6,8 km; * V654 Romulišķi—Kazinči 3,0 km; * V655 Pievedceļš Skuķu ciemam 1,5 km; * V656 Lupandi—Koškovci 6,9 km; * V657 Skaistas stacija—Šakiņi 4,8 km; * V659 Pievedceļš Izvaltas stacijai 0,5 km; * V660 Izvalta—Borovka 5,5 km; * V661 Krāslavas stacija—Ļudvikova 9,0 km; * V673 Daugavpils—Elerne—Lielborne 33,5 km; * V674 Daugavpils—Zemgales stacija 20,0 km; * V675 Nīcgale—Upmale 12,0 km; * V676 Vasiļova—Višķi—Grāveri 29,8 km; * V677 Pievedceļš Vaboles stacijai 1,0 km; * V678 Līksna—Kalupe—Upmale—Rožupe 47,2 km; * V679 Tilti—Priednieki—Aizupieši 15,6 km; * V680 Krauja—Gaļas kombināts 3,3 km; * V681 Maļinovka—Dubna—Kutki 11,7 km; * V682 Špoģi—Arendole—Upmale—Sīļi 41,3 km; * V683 Peipiņi—Spīki 8,0 km; * V684 Ostrovka—Vīgantes stacija 7,1 km; * V685 Greizais tilts—Makarovo 9,5 km; * V686 Naujenes skola—Maļinovka 7,4 km; * V687 Naujenes stacija—Biķernieki—Bramanišķi 16,3 km; * V688 Lipinišķi—Moskovsko 14,6 km; * V689 Pievedceļš Izvaltas stacijai 1,1 km; * V690 Skrudaliena—Kumbuļi—Silene 19,7 km; * V691 Demene—Kumbuļi 8,7 km; * V692 Laucesa—Jāņuciems—Briģene 12,1 km; * V693 Demene—Caunes—Medumi 17,3 km; * V694 Daugavpils—Smiltene—Bratanišķi 13,5 km; * V695 Daugavpils—Birkineļi—Smelino 19,3 km; * V696 Gorbunovka—Kaspari—Medumi 18,6 km; * V697 Marinova—Rauda—Lietuvas robeža 7,6 km; * V698 Rubanišķi—Svente—Šarlote 16,0 km; * V699 Bebrene—Šēdere—Gorbunovka 27,5 km; * V700 Ilūkste—Šarlote—Lietuvas robeža 16,3 km; * V701 Pievedceļš Eglaines stacijai 1,0 km; * V702 Ilūkste—Ilze—Vitkušķi 22,8 km; * V703 Pievedceļš Butišķu karjeram 7,9 km; * V704 Pievedceļš lidostai 1,3 km; * V705 Skrudaliena—Ērgļi—Jaunsudrabi 9,3 km; * V706 Vecsaliena—Lazdukalns 8,2 km; * V707 Tartaki—Šlapaki—Baltkrievijas robeža 8,3 km; * V708 Subate—Kaldabruņa—Rītenišķi 20,9 km; * V709 Aknīste—Gārsene—Ausmas 10,1 km; * V710 Bebrene—Zariņi—Dviete 10,8 km; * V711 Ilūkste—Rubanišķi—Daugavpils 16,2 km; * V712 Jāņupe—Keramzīta rūpnīca 6,4 km; * V713 Līksnas stacija—Līksna—Pārceltuve 5,5 km; * V714 Kalupe—Aizkalne 4,0 km; * V715 Pievedceļš Višķu stacijai 0,3 km; * V716 Pievedceļš Naujenes stacijai 0,4 km; * V717 Melderi—Smelino 7,8 km; * V718 Ilūkste—Līksna 4,0 km; * V719 Ilūkste—Dolnāja 2,7 km; * V720 Pievedceļš Putānu upei 1,1 km; * V721 Mazkalni—Sarģelišķi 5,7 km; * V722 Viroveika—Juriši 7,2 km; * V723 Spivanišķi—Demene—Lietuvas robeža 10,6 km; * V724 Pašuliene—Šēdere 5,7 km; * V735 Stabulnieki—Sīļukalns—Varakļāni 28,7 km; * V736 Priekuļi—Jezufinova 3,9 km; * V737 Kokorieši—Jezufinova—Dravnieki 18,2 km; * V738 Pieniņi—Smelteri 7,4 km; * V739 Galēni—Sīļukalns—Stirniene 12,8 km; * V740 Zeimuļi—Lomi—Riebiņi 15,9 km; * V741 Preiļu apvedceļš 2,8 km; * V742 Preiļi—Gailīši—Krāces stacija 20,7 km; * V743 Pievedceļš Zīlānu karjeram 3,2 km; * V744 Kastīre—Kategrade—Kapiņi 23,5 km; * V745 Jaunaglona—Aglona 3,0 km; * V746 Pievedceļš Aglonas stacijai 1,0 km; * V747 Pelēči—Ārdava 6,9 km; * V748 Pelēči—Aizkalne—Korsikova 13,2 km; * V749 Aglonas stacija—Aizkalne—Babri 16,2 km; * V750 Stolderi—Upmale 13,3 km; * V751 Upmale—Ančkini—Pieniņi—Kausa 29,5 km; * V752 Preiļi—Raunieši—Rožupe 23,9 km; * V753 Līvāni—Steķi 24,8 km; * V754 Līvāni—Gavartiene—Steķi 17,2 km; * V755 Turki—Mežāre 10,4 km; * V756 Smelteri—Viktorovka 7,0 km; * V757 Grīva—Stari 12,6 km; * V758 Pievedceļš pārceltuvei "Līvāni—Zasa" 0,4 km; * V759 Rožupe—Švirksti 2,8 km; * V760 Mālkalni—Rudzētu palīgskola 2,6 km; * V761 Rožupe—Rudzēti—Varakļāni 38,0 km; * V762 Aglona—Višķi 18,8 km; * V763 Pievedceļš Kankuļu karjeram 2,0 km; * V764 Pievedceļš Skangaļu karjeram 6,1 km; * V770 Uz Laukezeru no autoceļa Rīga—Daugavpils 1,6 km; === Sēlija un Vidzemes dienvidu daļa (Jēkabpils, Madonas, Aizkraukles, Ogres novadi) === [[Attēls:Мазсунаксте Mazsunākste - panoramio.jpg|thumb|Vietējais autoceļš [[Sēlija|Sēlijā]]]] * V771 Aknīste—Ragi—Apserde—Mežaluki 18,6 km; * V772 Apšusala—Vilkukrogs 3,1 km; * V773 Atašiene—Buntiķi 5,1 km; * V774 Aknīste—Lietuvas robeža 4,7 km; * V775 Pievedceļš Atašienes stacijai 0,7 km; * V776 Ceļinieki—Indrāni 3,2 km; * V777 Ceļinieki—Pļavnieki 9,5 km; * V778 Daugava—Lapas 0,6 km; * V779 Dzeņi—Radžupe 2,8 km; * V780 Gūtmaņi—Antjāņi 11,1 km; * V781 Jaunāmuiža—Ratītes—Mežāre 26,5 km; * V782 Jēkabpils—Antūži—Medņi 23,6 km; * V783 Jēkabpils—Dignāja—Ilūkste 69,6 km; * V784 Kaminski—Kazukrogs 15,3 km; * V785 Pievedceļš karjeram "Aiviekste" 2,7 km; * V786 Pievedceļš karjeram "Birži" 2,7 km; * V787 Klauce—Sauka 5,9 km; * V788 Klauce—Sīļi 1,2 km; * V789 Krievciems—Varieši—Kūkas—Andrāni 24,0 km; * V790 Leimaņi—Mežgale—Grāvīši 14,3 km; * V791 Leimaņi—Skrīveri 1,6 km; * V792 Lone—Sauka 5,5 km; * V793 Lone—Zalves mežniecība 15,4 km; * V794 Medņi—Odziena 16,2 km; * V795 Mežāre—Vīpe—Stūrnieki 14,6 km; * V796 Pievedceļš Mežāres stacijai 0,6 km; * V797 Pievedceļš Ozolsalas stacijai 0,8 km; * V798 Pļaviņas—Uģēres 13,4 km; * V799 Reiņi—Nīcgale 0,8 km; * V800 Rubeņi—Ancene—Subate 11,0 km; * V801 Rubeņi—Dunava 17,7 km; * V802 Medņi—Vagulāni 6,6 km; * V803 Sala—Zilkalne 14,0 km; * V804 Sala—Pūteļi 2,0 km; * V805 Sankaļi—Bibāni—Grāvāni 3,8 km; * V806 Sietiņi—Viesīte 2,6 km; * V807 Silakrogs—Avotiņi 5,8 km; * V809 Skosas—Dzērves 5,9 km; * V810 Slate—Dominieki—Auziņas 18,3 km; * V811 Spuņģēni—Vilkukrogs 8,9 km; * V812 Straumēni—Bibāni 4,8 km; * V813 Stūrāni—Pūlpāni 5,2 km; * V814 Sūnas—Mētriene 15,9 km; * V815 Sēlija—Sēlpils—Ošāni 10,9 km; * V816 Sēlija—Vizbuļi 2,5 km; * V817 Trepe—Poļakas 5,3 km; * V818 Upesdegļi—Deši 1,0 km; * V819 Viesīte—Airītes 4,3 km; * V820 Viesīte—Deši—Sauka—Rite 22,0 km; * V821 Viesīte—Mucenieki 4,4 km; * V822 Vilkupe—Bebrene 21,5 km; * V823 Vilkupe—Gārsene—Lietuvas robeža 6,9 km; * V824 Zasa—Vandāni 12,8 km; * V825 Zīlāni—Galvānkalns 14,0 km; * V826 Pievedceļš Mežzemes skolai 1,0 km; * V827 Pievedceļš Saukas skolai 0,7 km; * V828 Kalnciems—Stradi 4,2 km; * V839 Lautere—Jumurda 22,6 km; * V840 Liede—Cesvaine 27,7 km; * V841 Madona—Ļaudona—Jēkabpils 48,6 km; * V842 Jaunkalsnava—Lubāna—Upatnieki 25,5 km; * V843 Barkava—Lubāna 27,4 km; * V844 Līči—Liepkalne 8,6 km; * V845 Liede—Abrupe 14,5 km; * V846 Vestiena—Vējava—Ineši 19,9 km; * V847 Ozoli—Liezere—Tirza—Stāķi 56,6 km; * V850 Grotūži—Klētskalns 4,7 km; * V851 Gaiziņkalns—Lubeja—Gulbēre—Liezere 19,2 km; * V852 Salna—Ozoli 1,2 km; * V853 Viesiena—Līdere—Kārzdaba 18,9 km; * V854 Liezere—Silakurmi—Graši 17,2 km; * V855 Lode—Līdere 7,6 km; * V856 Bērzaune—Zelgauska—Kusa—Oļi—Cesvaine 28,1 km; * V858 Madona—Stiebriņi—Gravas—Bukas 23,0 km; * V859 Sakums—Graši—Kraukļi 3,4 km; * V860 Pievedceļš Cesvainei 2,3 km; * V861 Bučauska—Virāne 4,4 km; * V862 Dzelzava—Padoms 2,8 km; * V863 Cesvaine—Aizkuja 7,5 km; * V864 Biksēre—Aizkuja—Dzelzava 11,0 km; * V865 Aizkuja—Meirāni 12,7 km; * V866 Vecpoļi—Lūza 2,7 km; * V867 Ošupe—Zvidziena—Smaudži 9,5 km; * V868 Meirāni—Degumnieki—Zvidziena 17,0 km; * V869 Tiltagals—Mežastrodi—Varakļāni 15,5 km; * V870 Pievedceļš Stirnienes skolai 2,7 km; * V871 Mētriena—Ķimstnieki 7,4 km; * V872 Ļaudona—Mētriena 9,5 km; * V873 Ļaudona—Beļava 8,1 km; * V874 Saikava—Trakši—Prauliena 7,8 km; * V875 Pievedceļš Praulienai 2,9 km; * V876 Ļaudona—Mārciena—Sauleskalns—Bērzaune 16,0 km; * V877 Kalnvirsa—Rusuļi—Randoti 6,5 km; * V878 Pievedceļš Jaunkalsnavai 3,9 km; * V879 Jāņukalns—Jaunkalsnava 6,7 km; * V880 Bērzaune—Viesūnēni—Zīdiņi 14,6 km; * V881 Bērzaune—Tomēni—Gaiziņkalns 13,4 km; * V882 Migļi—Vālēni 3,5 km; * V883 Meiteņkalns—Kalnamuiža 2,2 km; * V884 Madona—Zalgauska—Viesiena—Vestiena 25,6 km; * V885 Vestiena—Indrāni—Liepkalne—Ogreslīči 32,8 km; * V886 Sausnēja—Sidrabiņi 1,8 km; * V887 Irši—Liepkalne 2,6 km; * V888 Biksēre—Baltiņi 5,2 km; * V890 Pievedceļš Dzelzavas stacijai 0,4 km; * V891 Prauliena—Linājkalns 2,5 km; * V892 Saikava—Visagala stacija 7,1 km; * V893 Tumaševa—Inčārnieki—Vecumnieki 6,3 km; * V894 Pievedceļš Sāvienai 2,5 km; * V895 Trušļi—Mārciena 5,1 km; * V896 Melderi—Iedzēni—Lapāres 2,5 km; * V897 Spirta rūpnīca—Aronieši 2,4 km; * V898 Jāņukalns—Veckalsnava 10,0 km; * V900 Pievedceļš Blaumaņa muzejam 3,0 km; * V901 Madonas apvedceļš 4,0 km; * V902 Ļaudona—Mūrnieki—Stalidzāni—Gaigalieši 31,8 km; * V914 Visdarbi—Berģi 11,9 km; * V915 Koknese—Odziena—Jāņukalns—Bērzaune 44,2 km; * V916 Jaunbebri—Odziena—Vietalva—Indrāni 23,6 km; * V917 Vietalva—Sausnēja—Irši 14,0 km; * V918 Zemkopības institūts—Skrīveri 1,6 km; * V919 Pievedceļš Skrīveru stacijai 0,3 km; * V920 Koknese—Vērene—Madliena—Suntaži 46,7 km; * V921 Vecbebri—Ozoli 5,9 km; * V922 Vecbebri—Irši 11,0 km; * V923 Alunāni—Bites—Salānieši 7,2 km; * V924 Pļaviņas—Krievciems 10,5 km; * V925 Ķūģi—Spīganas stacija 2,2 km; * V926 Sunākste—Zilkalne 7,2 km; * V927 Tenči—Daudzeva—Lāči—Vīgante—Zilkalne 47,4 km; * V928 Sece—Seces stacija 6,7 km; * V929 Daudzeva—Dimanti 1,4 km; * V930 Daudzevas rampas pievedceļš 1,6 km; * V931 Čunči—Darbnīcas 1,1 km; * V932 Nereta—Grīcgale—Ērberģe 38,9 km; * V933 Smeltēni—Strobuki 7,2 km; * V934 Spriciņi—Lujāņi 8,4 km; * V935 Taurkalne—Dobelnieki 15,3 km; * V936 Valle—Sietiņi—Kurmene 12,7 km; * V937 Mežmuiža—Krīči 5,4 km; * V939 Ratnicēni—Bormaņi 6,0 km; * V940 Sietiņi—Ozoliņi 2,0 km; * V941 Pērse—Zirnīši 6,0 km; * V942 Alunāni—Irši 7,8 km; * V943 Mežezers—Bunduļi 5,2 km; * V944 Pļaviņas—Jaunmuiža 11,7 km; * V945 Pļaviņas—Juči 2,0 km; * V946 Skujaiņi—Mālkalni 3,7 km; * V947 Staburags—Sēliškas 9,2 km; * V948 Trīskantnieki—Vīgantes skola 2,4 km; * V949 Pievedceļš Seces skolai 0,5 km; * V950 Parģīzes—Talsiņi 3,0 km; * V951 Kundrati—Jaunzemi 1,5 km; * V952 Jaunzemji—Smēdes 5,3 km; * V953 Krūškapi—Bikšas 8,4 km; * V954 Aizkraukle—Aizpuri 5,7 km; * V955 Zāģētava—Nereta—Sleķi 1,9 km; * [[V956]] Daudzeva—Viesīte—Apserde 51,4 km; * V957 Pievedceļš Pļaviņu tūristu bāzei 1,6 km; * V958 Aizkraukles stacija—Aizkraukle 4,1 km; * V959 Pievedceļš Pļaviņām 2,3 km; * V960 Pievedceļi Pļaviņu dolomīta kombinātam 0,9 km; * V964 Taurupe—Vecbebri 24,1 km; * V965 Kaparāmurs—Dobelnieki 4,9 km; * V966 Turkalne—Tīnūži 9,6 km; * V967 Ogre—Rembate 14,9 km; * V968 Ogre—Jugla 16,8 km; * V969 Ogresgals—Lielvārde 9,6 km; * V970 Krodzinieki—Laubere 9,4 km; * V971 Lielvārde—Rozītes 10,5 km; * V972 Madliena—Lēdmane 11,9 km; * V973 Cebēni—Lēdmane 6,1 km; * V974 Dzelmes—Veckrape 19,7 km; * V975 Pievedceļš Ķeipenes stacijai 0,6 km; * V976 Ķeipene—Caunes 8,9 km; * V977 Madliena—Aderkaši 12,7 km; * V978 Gobas stacija—Lāčplēšu stacija 4,0 km; * V979 Enkurnieki—Birzgale 8,0 km; * V980 Pievedceļš Ķeguma HES 0,6 km; * V981 Pievedceļš Tomes zivju audzētavai 1,7 km; * V982 Ciemupe—Ogresgals 4,1 km; * V983 Pievedceļš Kastrānes stacijai 2,9 km; * V984 Pievedceļš Vatrānes stacijai 0,2 km; * V985 Kaibala—Annas 5,7 km; * V986 Pievedceļš Kaibalas stacijai 0,5 km; * V987 Pievedceļš Jumpravas stacijai 1,3 km; * V988 Krape—Krapes pagasta valde 0,8 km; * V989 Lakstene—Sauskāji 2,6 km; * V990 Pievedceļš Taurupes stacijai 1,5 km; * V991 Mazozoli—Vecogre 5,3 km; * V992 Pievedceļš Baltavas stacijai 0,6 km; * V993 Dzērves—Vērene 7,1 km; * V994 Enkurnieki—Lāčplēsis 10,5 km; * V995 Druva—Birzgale—Valle 19,7 km; * [[V996]] Ogre—Viskālis 50,0 km; * V997 Plātere—Lakstene 5,6 km; * V998 Vietalva—Vietalvas kapi 2,0 km; * V999 Pļaviņas—Kaķkalns 1,0 km; === Zemgales novadi === * V1002 Dzirnieki—Pilsrundāle 22,0 km; * V1003 Ozolaine—Skaistkalne—Straumes 28,6 km; * V1004 Pievedceļš Iecavas stacijai 2,8 km; * V1005 Kundziņi—Bauska 1,3 km; * V1007 Jaunrepšas—Birzgale 16,6 km; * V1008 Iecava—Emburga 14,7 km; * V1009 Ozolgaiļi—Zālītes stacija 4,9 km; * V1010 Stūri—Ziemeļi 6,2 km; * [[V1011]] Pārslas—Misa—Šarlotes 12,9 km; * V1012 Zvirgzde—Misa—Dāviņi 19,3 km; * V1013 Šarlotes—Vecumnieku stacija 3,9 km; * V1014 Ausmas—Umpārte 3,5 km; * V1015 Nīzere—Dupšas 5,4 km; * V1016 Ozolaine—Dupšas 9,4 km; * V1017 Brukna—Baltiņi—Bārbele 12,2 km; * V1018 Vecsaule—Rudzi—Code 12,9 km; * V1019 Jaunsaule—Ozolaine—Bērznieki 21,2 km; * V1020 Likverteni—Jaunsaule—Skaistkalne 29,9 km; * V1021 Grenctāle—Tilti—Tunkūni 15,2 km; * V1022 Bauska—Brunava—Paņemūne 28,8 km; * V1023 Ķirši—Mežgaļu skola 4,3 km; * V1024 Jātnieki—Tunkūni—Budberģe 14,3 km; * V1025 Bauska—Gailīši—Lietuvas robeža 16,6 km; * V1026 Siliņi—Krievgaļi—Lietuvas robeža 14,4 km; * V1027 Lībieši—Krievgaļi—Rožkalni 8,6 km; * V1028 Bauska—Bērzi—Adžūni—Lietuvas robeža 15,8 km; * V1029 Ziedoņi—Bērzi—Lībieši—Lietuvas robeža 18,0 km; * V1030 Saulaine—Virsīte—Svitene—Senči 25,3 km; * V1031 Pilsrundāle—Adžūni 11,1 km; * V1032 Lietuvas robeža—Svitene—Jāņukrogs 11,9 km; * V1033 Pilsrundāle—Svitene—Klieņi 17,3 km; * V1034 Bauska—Priedītes 6,6 km; * V1035 Bauska—Mežotne—Bērzu skola 18,0 km; * V1036 Bauska—Katrīnas 2,2 km; * V1037 Lāči—Garoza—Dāliņi 6,5 km; * V1038 Mežotne—Viesturi—Jaunsvirlauka 17,3 km; * V1039 Iecava—Rožkalni—Irbītes 3,8 km; * V1040 Pievedceļš Iecavas pansionātam 3,0 km; * V1041 Kuģeļi—Silakristi 9,3 km; * V1042 Ceraukste—Skultēni 4,9 km; * V1043 Purvišķi—Gailīši 2,8 km; * V1044 Jačūni—Bērstele 3,6 km; * V1045 Zālīte—Akmenscūciņas—Staļģene 3,3 km; * V1046 Ērgļi—Rūpnieki 1,4 km; * V1047 Iecava—Lambārte 14,1 km; * V1054 Dimzas—Vircava—Vairogs 20,4 km; * V1055 Vilce—Saulīte 8,6 km; * V1056 Svēte—Augstkalne 35,1 km; * V1058 Ērmiķi—Lielplatone—Tīsi 17,2 km; * V1059 Pūri—Bramberģe—Ginduļi 8,5 km; * V1060 Kājnieki—Viesturu stacija—Bramberģe 6,6 km; * V1063 Pievedceļš Brakšķu stacijai 0,3 km; * V1064 Kalnciems—Līvbērze 15,5 km; * V1065 Tušķi—Kalnciems 19,7 km; * V1066 Dalbe—Lejasbēnūži 3,4 km; * V1067 Dalbe—Pēternieki—Palejas 4,9 km; * V1068 Ozolnieki—keramikas rūpnīca "Spartaks" 7,3 km; * V1071 Mežciems—Staļģene—Stūrīši 21,5 km; * V1072 Platones stacija—Sesava—Lietuvas robeža 27,2 km; * V1073 Eleja—Lielsesava 9,6 km; * V1075 Jēkabnieki—Lejiņas 4,7 km; * V1076 Dorupe—Līvbērze 7,4 km; * V1077 Avotiņi—Skursteņi 2,9 km; * V1078 Veczāmeļi—Saulīte—Augstkalne 22,8 km; * V1079 Glūdas stacija—Zaļenieki 7,4 km; * V1081 Upmaļi—Cīruļi 10,0 km; * V1082 Priedes—Sietnieki 5,2 km; * V1083 Lauki—Skangaļi 8,2 km; * V1085 Vircava—Platone 8,7 km; * V1086 Lielvircava—Oglaine—Zāģeri 5,9 km; * V1088 Pievedceļš Kaives karjeram 5,2 km; * V1091 Kalnciems—Kaiģi 6,8 km; * V1098 Dobele—Krimūnas—Zaļenieki 25,7 km; * V1099 Jostas stacija—Dekšekuļi 1,8 km; * V1100 Biksti—Lieluži 3,7 km; * V1101 Dobele—Lestene—Tukums 40,7 km; * V1102 Līvbērzes stacija—Bērze 7,2 km; * V1103 Šķibes skola—Bērze 9,0 km; * V1104 Lukstiņi—Dungas 4,4 km; * V1105 Krimūnu stacija—Šķibe 6,7 km; * V1106 Augstkalne—Bēne 18,2 km; * V1107 Bukaiši—Ceļmalnieki 3,7 km; * V1108 Bukaiši—Lāči 9,9 km; * V1109 Ukri—Lāči—Lietuvas robeža 6,5 km; * V1110 Nesava—Sniķere—Lietuvas robeža 10,8 km; * V1111 Vītiņi—Vētras—Krustiņi—Tērvete 28,6 km; * V1112 Tērvete—Penkule 12,2 km; * V1113 Bēne—Ukri 17,5 km; * V1114 Putras—Priedula 5,4 km; * V1115 Vītiņi—Vadakste 15,7 km; * V1116 Auce—Vadakste 13,9 km; * V1117 Auce—Ķevele 5,9 km; * V1118 Auce—Lielauce 4,9 km; * V1119 Bēne—Lielauce 7,2 km; * V1120 Lielauce—Bejas 19,9 km; * V1121 Čiekuri—Īle 5,5 km; * V1122 Apguldes stacija—Bukaiši 15,6 km; * V1123 Jaunsesava—Penkules stacija 6,9 km; * V1124 Naudīte—Apguldes mehanizatoru skola 6,1 km; * V1125 Auri—Apguldes dzirnavas 3,2 km; * V1126 Dobele—Penkule 17,2 km; * V1127 Dobele—Bēne 24,7 km; * V1128 Dobele—Īle—Auce 31,8 km; * V1129 Naudīte—Slagūne—Upenieki 16,6 km; * V1130 Kaķenieki—Slagūne 7,7 km; * V1131 Biksti—Apšenieki 5,5 km; * V1132 Pievedceļš Bikstu stacijai 0,4 km; * V1133 Pievedceļš Annenieku HES 0,7 km; * V1134 Bajāri—Kreijas 2,5 km; * V1135 Pievedceļš Gaismai 1,6 km; * V1136 Pievedceļš Garaiskalns karjeram 2,2 km; * V1137 Pievedceļš Lielaucei 1,5 km; * V1138 Pievedceļš Auru stacijai 0,4 km; * V1139 Stūrīši—Stirnas 7,1 km; * V1140 Jaunsesava—Ziedugravas 5,1 km; * V1141 Biksti—Silkalnes karjers 2,9 km; * V1142 Šķibe—Pikšas 8,4 km; === Kurzemes novadi === * V1146 Lutriņi—Lašupe—Zirņi 11,8 km; * V1147 Lutriņi—Kabile 24,0 km; * V1148 Šķēde—Ķinguti 4,5 km; * V1149 Šķēde—Zutēni 4,4 km; * V1150 Druva—Avotiņi 5,2 km; * V1151 Jaunauce—Kokmuiža 12,7 km; * V1152 Bērzi—Brocēnu stacija 6,5 km; * V1153 Doktorāts—Viesāti—Irlava 22,2 km; * V1154 Blīdene—Remte 13,7 km; * V1155 Kaulači—Pilsblīdene 2,5 km; * V1156 Brocēni—Imantas—Namiķi 8,0 km; * V1157 Blīdene—Stūri 7,1 km; * V1158 Saldus—Striķi 8,8 km; * V1159 Priedula—Lietuvas robeža 0,2 km; * V1160 Ezere—Vadakste 25,1 km; * V1161 Druvas—Lietuvas robeža 4,4 km; * V1162 Saldus—Kūdras 19,3 km; * V1163 Silaiņi—Kursīši 11,9 km; * V1164 Kursīši—Zaņa 16,6 km; * V1165 Mauri—Andziņas 7,4 km; * V1166 Kareļi—Franči 3,6 km; * V1167 Nīgrande—Dziras—Lietuvas robeža 16,4 km; * V1168 Nīgrande—Atvases—Vaiņode 15,5 km; * V1169 Pampāļi—Lukas 10,2 km; * V1170 Saldus—Butnāri 3,6 km; * V1171 Zirņi—Airītes 5,5 km; * V1172 Lutriņi—Pumpuri 8,1 km; * V1174 Lielsatiķi—Lejassētas 2,0 km; * V1175 Jaunauce—Vadakste 9,8 km; * V1176 Ruba—Reņģes stacija 0,5 km; * V1177 Jaunauce—Ruba 6,6 km; * V1178 Ēvarži—Dubaskrogs 6,2 km; * V1180 Saldus—Pampāļi 22,3 km; * V1186 Labrags—Rīva—Sarkanvalks 17,4 km; * V1187 Pievedceļš Pāvilostai 3,4 km; * [[V1188]] Liepāja—Šķēde—Ziemupe 28,8 km; * V1189 Tāši—Ābeļi 7,5 km; * V1190 Vērgale—Ziemupe 6,1 km; * V1191 Zemgaļi—Vērgale 6,2 km; * V1192 Apriķi—Cīrava—Medze 36,1 km; * V1193 Vēveri—Dunalka—Binderi 7,2 km; * V1194 Lankas—Cīrava—Turaidas 16,4 km; * V1195 Cīrava—Vecpils—Stroķi 22,5 km; * V1196 Stroķi—Vecpils 6,1 km; * V1197 Aizpute—Ilmāja 17,9 km; * V1198 Ilmāja—Priekule 17,2 km; * V1199 Aizpute—Saka 32,7 km; * V1200 Tebra—Kazdanga—Cilde 24,3 km; * V1201 Aistere—Rāva—Avoti 10,6 km; * V1202 Durbe—Aistere 7,8 km; * V1203 Vecpils—Padone 4,4 km; * V1204 Durbe—Padone—Kugras 10,6 km; * V1205 Krote—Tadaiķi 8,9 km; * V1206 Durbe—Tadaiķi—Bunka—Priekule 22,7 km; * V1207 Tadaiķi—Māķi—Krisbergi 15,0 km; * V1208 Bunka—Paplaka—Mazkalēti 17,0 km; * V1209 Embūte—Vaiņode—Pavāri 14,7 km; * V1210 Priekule—Paplaka—Virga 14,1 km; * V1211 Priekule—Purmsāti—Kalēti 12,5 km; * V1212 Priekule—Vaiņode 19,9 km; * V1213 Vaiņode—Aizvīķi 13,1 km; * V1214 Aizvīķi—Gramzda 10,2 km; * V1215 Purmsāti—Gramzda 6,2 km; * V1216 Krogzemji—Purmsāti 7,0 km; * V1217 Ozoli—Kalēti 5,1 km; * V1218 Bārta—Kalēti—Gramzda 19,1 km; * V1219 Ječi—Bārta—Sedviņi 23,4 km; * V1220 Nīca—Ječi—Peši 18,5 km; * V1221 Rucava—Pape 11,2 km; * V1222 Nīca—Otaņķi—Grobiņa 26,0 km; * V1223 Bārta—Krūte 8,7 km; * V1224 Gavieze—Mārtuļi—Sandari 8,7 km; * V1225 Gavieze—Gaviezes stacija 5,4 km; * V1226 Grobiņa—Tadaiķi 10,2 km; * V1227 Liepāja—Cimdenieki 1,3 km; * V1228 Medze—Kapsēde 1,8 km; * V1229 Medze—Saraiķi 3,5 km; * V1230 Durbe—Līguti 1,7 km; * V1231 Klampji—Jūrmalciems 7,7 km; * V1232 Skatre—Rolavi 3,2 km; * V1233 Cīrava—Vidusmuiža 1,3 km; * V1236 Sikšņi—Bentnieki—Lejas 1,3 km; * V1242 Pievedceļš Durbes stacijai 1,3 km; * V1243 Pievedceļš Padones stacijai 0,2 km; * V1245 Pievedceļš Tadaiķu stacijai 0,8 km; * V1247 Pievedceļš Rudbāržu stacijai 0,6 km; * V1250 Ječi—Šuķene 7,3 km; * V1261 Renda—Matkule 22,6 km; * V1262 Pievedceļš Stirnas stacijai 4,1 km; * V1263 Adze—Alsunga 12,8 km; * V1264 Adze—Gudenieki—Ēdole 20,0 km; * V1265 Basi—Apriķi 14,5 km; * V1266 Ķikuri—Rude 6,6 km; * V1267 Ēdoles pagasta valde—Ēdoles skola 0,5 km; * V1268 Ēdole—Ābeļi—Priedulāji 13,6 km; * V1269 Alsunga—Tērande—Ziras 28,2 km; * V1270 Krogsētas—Segļi 15,2 km; * V1271 Ēdole—Mētras—Lēpicas 5,9 km; * V1272 Laidi—Atmatas 6,0 km; * V1273 Sieksāte—Laidi 13,5 km; * V1274 Rudbārži—Rudbāržu internātskola 2,4 km; * V1275 Rudbārži—Kalvene 10,6 km; * V1276 Tukuma dzirnavas—Nīkrāce 11,4 km; * V1277 Lēnas—Alši 17,0 km; * V1278 Ciecere—Ikaiši—Vārme 33,8 km; * V1279 Vecais Suitu ceļš 21,9 km; * V1280 Aizabavas mežniecība—Meždzirnas 15,0 km; * V1281 Ķimale—Padure—Deksne 5,6 km; * V1282 Ēdole—Kraukļi 6,8 km; * V1283 Vilgale—Snēpele 14,9 km; * V1284 Renda—Āpas 13,0 km; * V1285 Reģi—Oliņi 3,0 km; * V1286 Graudupe—Ozoli 4,5 km; * V1287 Īvande—Īvandes stacija 2,2 km; * V1288 Ēdole—Liedagas 10,3 km; * V1289 Ķikuri—Alsunga 26,4 km; * V1290 Kuldīga—Basi 18,9 km; * V1291 Deksne—Ventspils ceļš 3,6 km; * V1292 Īvande—Vecais Suitu ceļš 3,9 km; * V1293 Kuldīga—Pelči—Kaltiķi 7,1 km; * V1294 Kurmāle—Ieres 16,3 km; * V1295 Turlava—Valtaiķi—Kalvene—Embūte 33,7 km; * V1296 Snēpele—Kazdanga 19,7 km; * V1297 Kabile—Vārme 17,5 km; * V1298 Gaiķi—Kabile 19,8 km; * V1300 Kabile—Sabile 17,0 km; * V1301 Ģibuļi—Renda 18,3 km; * V1307 Ventspils—Dundaga—Melnsils 82,3 km; * V1308 Ventspils—Avotiņi 21,3 km; * V1309 Piltene—Zlēkas 15,8 km; * V1310 Piltene—Silakrogs 20,4 km; * V1311 Ugāle—Blāzma—Ance 29,6 km; * V1312 Oliņi—Vēde 7,0 km; * V1313 Virpe—Pope 16,1 km; * V1314 Popes centra ceļš 1,0 km; * V1315 Pope—Rēdnieki 4,1 km; * V1316 Topciems—Spiņņi 9,5 km; * V1317 Pāpe—Virpe 13,7 km; * V1318 Virpe—Pāce 20,2 km; * V1319 Amele—Stikli 6,5 km; * V1320 Pievedceļš Ugāles stacijai 0,8 km; * V1321 Ugāle—Modes—Māteri 10,6 km; * V1322 Ugāles centra ceļš 1,0 km; * V1323 Sili—Ugāles dzirnavas—Smilši 8,1 km; * V1324 Usmas stacija—Usmas skola 5,2 km; * V1325 Usma—Amjūdze 14,6 km; * V1326 Ugāle—Cirkale—Zlēkas 26,9 km; * V1327 Pievedceļš Užavai 1,1 km; * V1328 Zūru centra ceļš 3,3 km; * V1329 Pope—Elkšķene—Tārgale 16,3 km; * V1330 Kamārce—Gārzde—Zūru dzirnavas 9,8 km; * V1331 Tārgale—Zīles 0,9 km; * V1332 Pievedceļš Liepenei 1,7 km; * V1333 Pievedceļš Ovīšiem 2,6 km; * V1334 Pievedceļš Lūžņai 3,9 km; * V1335 Pievedceļš Miķeļbākai 1,4 km; * V1336 Pievedceļš Ķesteriem 1,3 km; * V1337 Eglāji—Muižnieki 9,6 km; * V1338 Rinda—Prieži—Kalni 6,4 km; * V1339 Ance—Trumpi 2,8 km; * V1340 Virpe—Jorniņi 4,8 km; * V1341 Mieži—Bruši 7,8 km; * V1342 Lonaste—Kārļamuiža 4,3 km; * V1343 Dandzītes—Puzenieki 4,4 km; * V1344 Baloži—Puzenieki—Puzes stacija 8,8 km; * V1345 Ugāle—Zūru dzirnavas 18,8 km; * V1346 Sudmaļi—Jaunsinepes 4,4 km; * V1347 Rāpati—Krievciems 11,0 km; * V1348 Bērziņi—Vendzavas 7,8 km; * V1349 Pievedceļš Vendzavai 1,0 km; * V1350 Ziras—Vēkas 9,2 km; * V1351 Ventava—Užava 8,3 km; * V1352 Piltenes pansionāta ceļš 1,6 km; * V1353 Kamārce—Elkšķene 2,9 km; * V1354 Pope—Zetiņkalni 1,5 km; * V1355 Pievedceļš Popes estrādei 1,5 km; * V1362 Abavciems—Veģi 3,4 km; * V1363 Ārlava—Tiņģere—Plintiņi 17,1 km; * V1364 Balgale—Zentene 7,6 km; * V1365 Cirstes—Ciemgaļi 7,5 km; * V1366 Dižsēņi—Raudziņi 2,5 km; * V1367 Dundaga—Ģipka 21,5 km; * V1368 Dundaga—Tinģere—Tiltiņi 23,7 km; * V1369 Greiļukalns—Ezergaļi 7,9 km; * V1370 Ģibuļi—Renda 13,6 km; * V1371 Ģibzde—Dundaga 12,3 km; * V1372 Jaunmuiža—Sīkrags 8,1 km; * V1373 Jādekši—Dzedri 3,8 km; * V1374 Kalni—Popervāle 2,8 km; * V1375 Kaļķi—Druvas 5,4 km; * V1376 Ķūļi—Dzedri 2,8 km; * V1377 Laidze—Kroņi—Ārlava 14,4 km; * V1378 Laidzes kultūras nams—Mežgravas 6,1 km; * V1379 Liepkalni—Stumbri 5,6 km; * V1380 Lībagi—Odre 6,7 km; * V1381 Mazirbe—Vīdale—Kaļķi 18,1 km; * V1382 Meļķi—Ostes—Neveja—Tierķi 18,7 km; * V1383 Mežuļi—Vanagi 8,7 km; * V1384 Spāres skola—Mordanga—Mazruņķi 14,6 km; * V1385 Pastende—Iliņi—Spāre 21,7 km; * V1386 Pievedceļš Kurzemes karjeram 1,8 km; * V1387 Pievedceļš Līču stacijai 0,3 km; * V1388 Pievedceļš Pitragam 1,3 km; * V1389 Pievedceļš Saunagam 1,6 km; * V1390 Pievedceļš Spārei 0,7 km; * V1391 Pievedceļš Vaidei 1,1 km; * V1392 Priedītes—Bāliņi 2,5 km; * V1393 Purmaļi—Oksle—Cēre 11,2 km; * V1394 Rude—Ģipka 9,0 km; * V1395 Rugāji—Rūsas 2,4 km; * V1396 Sabile—Abavciems—Jaunzemji 10,8 km; * V1397 Sārcene—Launciene—Sabiles stacija 25,1 km; * V1398 Sārcene—Nogale—Kaltene 23,5 km; * V1399 Smildziņi—Sabiles stacija—Sknābe 12,0 km; * V1400 Spailes—Kaleši 4,0 km; * V1401 Stende—Lauciene—Mērsrags 49,5 km; * V1402 Stende—Sabile—Pūces 20,4 km; * V1403 Sukturi—Ozolkrogs 2,0 km; * V1404 Talsi—Gravas—Ģibuļi 18,0 km; * V1405 Talsi—Lībagi 7,9 km; * V1406 Talsi—Remeši 6,5 km; * V1407 Talsi—Šķēde—Okte 17,5 km; * V1408 Talsi—Zvaigznes 2,1 km; * V1409 Tīrumi—Krūziņi 1,9 km; * V1410 Valdemārpils—Pļavas—Sviķi 35,2 km; * V1411 Valdemārpils—Pope 48,8 km; * V1412 Valdemārpils—Pūņas 8,5 km; * V1413 Valdgale—Šķēde 10,1 km; * V1414 Vandzenes skola—Nogale—Lubezere 19,3 km; * V1415 Vēži—Garlene 2,0 km; * V1416 Villas—Robežnieki 1,6 km; * V1428 Jurģi—Jostas stacija—Upenieki 12,5 km; * V1429 Jaunpils—Ošenieki 52,5 km; * V1430 Vāne—Saldus 32,5 km; * V1431 Kandavas stacija—Oksle—Dursupe 14,2 km; * V1432 Cēre—Pilsarāji—Gobas 6,7 km; * V1433 Kandava—Jaunpagasts—Mazsproģi 17,7 km; * V1434 Pievedceļš Kandavas stacijai 2,4 km; * V1435 Līgas—Zentene—Rideļi 23,5 km; * V1436 Brīvnieki—Dzirciems—Jēči 22,2 km; * V1437 Bieļas—Kaive—Lamiņi—Zentene 17,6 km; * V1438 Pūre—Lamiņi 8,0 km; * V1439 Pūre—Kaive 7,9 km; * V1440 Kaive—Brizule 4,8 km; * V1441 Rideļi—Engure 8,7 km; * V1442 Tukums—Lazdas 13,5 km; * V1443 Tukums—Jaunmokas 4,7 km; * V1444 Jaunmokas—Jaunsāti 5,5 km; * V1445 Tukums—Kandava 23,3 km; * V1446 Tukums—Milzkalne—Smārde—Slampe 27,7 km; * V1448 Milzkalne—Cērkste—Apšuciems 11,1 km; * V1449 Valgums—Klapkalnciems 9,4 km; * [[Autoceļš V1450|V1450]] Lancenieki—Džūkste—Lestene 14,6 km; * V1451 Irbes—Džūkste 5,1 km; * [[V1452]] Džūkste—Irlava—Jaunsāti 30,4 km; * V1453 Praviņas—Džūkste 12,3 km; * V1454 Pīčas—Praviņas—Kārtiņi 8,4 km; * V1455 Ozolpils—Degole 10,5 km; * V1456 Irlava—Mazbites 12,3 km; * V1457 Annenieki—Jaunpils 8,0 km; * V1458 Jaunpils—Viesāti 13,0 km; * V1459 Aizpute—Alkšņi—Strutele—Auziņas 38,0 km; * V1460 Tāmas—Irlava 5,6 km; * V1461 Grenči—Skārdi 10,7 km; * [[Autoceļš V1462|V1462]] Zemīte—Jaunsāti 10,7 km; * V1463 Zemīte—Kukšas 8,8 km; * V1464 Dziļkalni—Pūre 6,6 km; * V1465 Smilškalni—Kandava 1,6 km; * V1466 Kandava—Līgciema stacija—Tiltukrogs 10,4 km; * V1467 Mazrūmene—Griebciems 3,1 km; * V1469 Magzinieki—Žagariņi 3,5 km; * V1470 Ošlejas—Rugājkalns—Noras 2,0 km; * V1471 Valdeķi—Aizdzire—Kalnmuiža 9,4 km; * V1472 Lapmežciems—Antiņciems—Jāņukrogs 16,4 km; * V1474 Plosti—Pūces 7,5 km; * V1475 Ozolpils—Kalēji—Smārde 7,5 km; * V1476 Kalēji—Durbe 6,4 km; * V1478 Aizstrauši—Starpiņas 4,2 km; * V1479 Kraujas—Godiņi 2,0 km; * V1480 Viljeta—Pūres stacija—Kļaviņi 5,8 km; * V1481 Jaunmokas—Sloklejas 3,9 km; * V1482 Pievedceļš Raudas pansionātam 2,5 km; * V1483 Pievedceļš Valguma ezeram 1,2 km; * V1484 Jaunpils—Mazbites 7,2 km; * V1485 Pievedceļš Ķīšu pansionātam 1,2 km; * V1486 Zante—Dziru dzirnavas 4,8 km; * V1487 Varieba—Aizupes mežniecība 3,3 km; * V1488 Sēme—Kaive 4,3 km; * V1489 Brizule—Rideļi 6,7 km; <!-- == Neatliekami remontējamo vietējo autoceļu saraksts == 2019. gada 19. jūnijā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un biedrība “Latvijas ceļu būvētājs” (LCB) rīkoja preses konferenci par valsts autoceļu stāvokli un pašvaldību aptaujas rezultātā tapušo interaktīvo karti, kas parāda viskritiskākos ceļu posmus Latvijā. Kartē iezīmēti un aprakstīti tie valsts reģionālie un vietējie autoceļi un ceļu posmi, kam neatliekami nepieciešams remonts, lai iedzīvotājiem būtu nodrošināta iespēja nokļūt centrā — uz darbu, skolu, bērnudārzu, pie ārsta, uz kultūras un sporta pasākumiem, uz savu pašvaldību —, kā arī uzņēmējiem būtu garantēti normāli darba apstākļi.<ref>[https://blis.lps.lv/index.php/component/lpsstructdata/?view=data&id=264&sheet_id=172&Itemid=101&start=200 Neatliekami remontējamo ceļu saraksts 2019. gadā]</ref> === Sēlijā === * [[V805]] (Sankaļi—Bibāni—Grāvāni, 0—2,4 km), * [[V812]] (Straumēni—Bibāni, 0—4,8 km), * [[V816]] (Sēlija—Vizbuļi, 0—2,3 km), * [[V817]] (Trepe—Poļakas, 0—3,5 km), * [[V822]] (Vilkupe—Bebrene, 13,84—21,48 km), * [[V824]] (Zasa—Vandāni, 1,39—12,54), * [[V825]] (Zīlāni—Galvānkalns, 0—8,5 km), * [[V956]] (Daudzeva—Viesīte—Apserde, posmi 23,4—32,9; 34,8—51,3 km). === Vidzemē === * [[V842]] (Lubāna—Upatnieki, 0—25,5 km), * [[V847]] (Ozoli—Liezēre—Tirza—Stāķi, posms Tirza—Galgauska 37,33—41,66 km), * [[V868]] (Meirāni—Degumnieki—Zvidziena, 9,8—14,7 km), * [[V885]] (Vestiena—Indrāni—Liepkalne—Ogreslīči, 23—32 km), * [[V915]] (Koknese—Odziena—Jāņukalns—Bērzaune, 0—1,2), * [[V918]] (Zemkopības institūts—Skrīveri, 0—1,5), * [[V920]] (Koknese—Vērene—Madliena—Suntaži, 0—2 km), * [[V922]] (Vecbebri—Irši, 0—10 km), * [[V964]] (Taurupe—Vecbebri, posms Meņģele—Vecbebri 12,5—23 km), * [[V965]] (Kaparāmurs—Dobelnieki, 0—2,5 km), * [[V966]] (Turkalne—Tīnūži, 0—9,6 km), * [[V968]] (Ogre—Jugla, 7,5—10,5 km), * [[V971]] (Lielvārde—Rozītes, 0—5,8 km), * [[V972]] (Madliena—Lēdmane, posms no krustojuma V920 līdz V972 krustojumam), * [[V973]] (Cebēni—Lēdmane, viss posms 6 km), * [[V974]] (Dzelmes—Veckrape, 10—19 km), * [[V976]] (Ķeipene—Caunes, viss posms 8,9 km), * [[V977]] (Madliena—Aderkaši, 0—12,7 km), * [[V985]] (Kaibala—Annas, 0—5,7 km), * [[V986]] (pievedceļš Kaibalas stacijai, 0—0,5 km), * [[V996]] (Ogre—Viskāļi—Koknese, 59,4—61,1 km). --> == Skatīt arī == * [[Latvijas autoceļi]] * [[Latvijas galvenie autoceļi]] * [[Latvijas reģionālie autoceļi]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=65363&from=off Likumi.lv] Likums "Par autoceļiem" * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=189300&from=off Likumi.lv] Grozījumi likumā "Par autoceļiem" * [https://web.archive.org/web/20130426074742/http://lvceli.lv/lat/valsts_celu_tikls/valsts_autocelu_klasifikacija/vietejie_autoceli Lvceli.lv] Vietējie autoceļi (V) * [https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem] {{Latvijas vietējie autoceļi}} {{Latvijas autoceļi}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi| ]] l4qlkwip2ub6k2pcx85kr2nroed51j6 0 33295 4466170 4458292 2026-05-10T14:40:51Z Asignotac 109310 Paplašināta informācija par satiksmi 4466170 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 3 | nosaukums = Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka) | karte = Road A3 Latvia.svg | leģenda = | garums = 123,7 | ārpus_pilsētas = 113,1 | ceļš_pilsētā = 10,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|264}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A3-Latvia Valmiera.jpg | paraksts = A3 pie [[Valmiera]]s apvedceļa }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{P ceļš|10}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}}; uz [[Inčukalns|Inčukalnu]] {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Murjāņi]] }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|79}}}}; uz [[Murjāņi]]em {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ragana (ciems)|Ragana]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|6}} {{P ceļš|9}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ragana (ciems)|Ragana]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Inciems]] {{P ceļš|8}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Straupe]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Plācis]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Stalbe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|14}} (0,8 km) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Stalbe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Rubene]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|11}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kocēni]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|18}} {{Ceļš pa labi}} [[Valmiera]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|16}} {{Ceļš pa labi}} [[Valmiera]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|17}} {{Ceļš pa kreisi}} [[Valmiermuiža]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Valmiera]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Krāčupe]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Strenči]] (Rīgas iela, Valkas iela) }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|25}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Strenči]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|26}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Saule (stacija)|Saule]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Valka]] (Rīgas, Zemgales, Parka, Varoņu, Rūjienas ielas) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valka]] }} {{Maršruta tabula/ES robeža||[[Valka]]/[[Valga]] {{EST}} <big>→</big> {{EST P ceļš|3}} {{E ceļš|264}}}} |} |} '''A3''' autoceļš '''Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)''', saukts arī par '''Valmieras šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas Latvijas autoceļš]], kas iet cauri [[Vidzeme]]i, savienojot [[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šoseju]] (A2) pie [[Inčukalns|Inčukalna]] ar [[Valmiera|Valmieru]] un [[Valka|Valku]]. Latvijas autoceļa A3 garums ir 122,1 km, kas pilnā garumā ir klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Autoceļš A3 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E264|E264]] (Inčukalns—Jehvi). Šoseja arī [[Igaunija|Igaunijā]] turpinās ar 3. numuru un iet caur [[Tartu]] līdz pat [[Jehvi]] pilsētai Igaunijas ziemeļaustrumos. == Satiksme == A3 autoceļš ir samērā noslogots. Visa autoceļa trase mūsdienās pamatā lieto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no "Sēnītes" līdz Raganai (0. - 8,6. km): 9,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 19% kravas transporta * no Raganas līdz Stalbei (8,6. - 39,1. km): 6,4 tūkstoši tr.l. diennaktī, 19% kravas transports * no Stalbes līdz Kocēniem (Valmierai) (39,1. - 62,9. km): arī 6,4. tūkstoši tr.l. diennaktī, 24% kravas transports * no Kocēniem līdz Valmierai (62,95. - 66,2. km): 11 tūkstoši tr.l. diennaktī, 18% kravas transports * uz Valmieras apvedceļa (66,2. - 73,2. km): 7,4 tūkstoši tr.l., 19% kravas transports * starp Valmieru un Strenčiem (73,2. - 89,1. km): 3,4 tūkstoši tr.l., 22% kravas transports * starp Strenčiem un Valku (Igaunijas robežu) (92,3. - 116,3. km): 2 tūkstoši tr.l., 28% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 5 stacionārie fotoradari un izveidoti 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Plācis|Plāča]] līdz [[Stalbe]]i (36,3. — 38,7. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.09.2023-uz-tallinas-un-valmieras-sosejam-saks-darboties-videja-atruma-kontroles-posmi.a523057/|title=Uz Tallinas un Valmieras šosejām sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no Stalbes līdz Rubenei (40,1. — 55,6. km) — ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> == Vēsture == Autoceļa trase lielākoties sakrīt ar Rīgas - Valmieras - Valkas - Tērbatas (Tartu) lielceļu, kas ir viens no vecākajiem zemes satiksmes maršrutiem. Zviedru laikā 17. gadsimtā ceļa trase tika sistematizēta, to pārveidojot par pasta ceļu, kā aprīkojot ceļus ar jūdžakmeņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/pilseta/par-valmieru/vesture/|title=Vēsture|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-10|language=lv-LV}}</ref> Bestes jūdžakmens, kas atrodas autoceļa malā pie bijušā Bestes kroga Kocēnu pagastā, ir sens zviedru pasta ceļa akmens ar iekaltu gadskaitli "1686" un norādi "14 M" - attālumu līdz Rīgai zviedru jūdzēs. Tiek minēts, ka šādi akmeņi uz zviedru pasta ceļiem varētu būt bijuši uzstādīti ik pa jūdzei, taču Bestes jūdžakmens ir vienīgais tāds eksemplārs, kas laika gaitā saglabājies.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/vietas/bestes-judzakmens|title=Historia}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.entergauja.com/lv/ko-darit/enter-daba/objekti/bestes-judzakmens|title=Bestes jūdžakmens » EnterGauja|last=www.kosmodroms.lv|first=Kosmodroms {{!}} Digital Creative Studio {{!}}|website=www.entergauja.com|access-date=2026-05-10|language=en}}</ref> 18. gadsimtā šis maršruts kļuva par daļu no Rīgas - Pēterburgas pasta ceļa maršruta. 1800. gadā visa pasta satiksme starp Rīgu un Igaunijas teritoriju tika pārcelta uz Valmieras - Pērnavas autoceļu, apejot iepriekš izmantoto smilšaino piejūras piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/ceturtais-stasts-celi-kurus-neizvelamies|title=Ceturtais stāsts: Ceļi, kurus neizvēlamies {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas neatkarības atjaunošanu, notiekot kara laikā nopostīto tiltu atjaunošanai, starp pirmajiem bija autoceļa trases tilts pār Gauju Murjāņos un Valmierā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/celu-nozares-pirmsakumi-latvija/|title=Ceļu nozares pirmsākumi Latvijā|last=valts|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|date=2021-11-21|language=lv}}</ref> Padomju laikā visā šoseja trase tika pārbūvēta un vietām iztaisnota. 20. gadsimta vidū, izbūvējot šoseju, Bestes jūdžakmens bija nogāzts un, iespējams, iestumts grāvī - tikai ap 1980. gadu pēc Valmieras vēsturnieku ierosmes tas tika atjaunots.<ref name=":2" /> 1977. gadā pieņēma lēmumu par Valmieras apvedceļa izbūvi. Apvedceļa būvniecību Smiltenes 8. Ceļu būvniecības rajons uzsāka 1978. gadā. Vairākus gadus norisinājās divlīmeņu krustojuma pirms Valmieras izbūve. 1985. gadā pabeidza apvedceļa izbūvi. Apvedceļš savieno [[Smiltene]]s, [[Cēsis|Cēsu]], [[Rīga]]s, [[Matīši|Matīšu]], [[Rūjiena]]s un [[Valka]]s šosejas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/vietas/valmieras-apvedcela-tilts-par-gauju|title=historia}}</ref> No 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 25,25 km garu autoceļa posmu no [[Murjāņi]]em līdz Braslai (1,65 km — 26,90 km). Būvdarbu kopējā līgumcena bija 17 miljoni eiro (ar PVN), un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]] līdzfinansēja 85% no izmaksām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2016. gada maija līdz 2017. gada jūlijam pārbūvēja 19,25 km garu autoceļa posmu no [[Rubene]]s līdz tiltam pāri [[Mellupe (Dzirnupes pieteka)|Mellupei]] (60,20 km — 79,45 km). Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu {{sk|18933077}} eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb {{sk|16093115}} eiro) līdzfinansēja no Kohēzijas fonda.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/2017/04/|title=aprīlis 2017|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2016. gada maija līdz 2017. gada jūlijam tika pārbūvēts autoceļa posms no Rubenes, gar Valmieru līdz tiltam pāri Mellupei (60,20. - 79,45. km). Projekta ietvaros tika veikta asfalta segas stiprināšanas darbi 19,25 km garā ceļa posmā, atjaunots ceļa pārvads A3/P18 pie Valmieras, pārbūvēti divi rotācijas apļi ar reģionālajiem autoceļiem P16 un P17 uz Valmieras apvedceļa. Atsevišķos posmos atjaunots apgaismojums, pārbūvētas pār ceļu esošās elektropārvades līnijas. No Valmieras caur Brandeļiem līdz Kocēniem, un ap rotācijas apli pie Valmiermuižas izbūvēti gājēju un velobraucēju ceļi. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 18,9 miljoni eiro (ar PVN), no tā 85% jeb 16,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a3-incukalns-valmiera-igaunijas-robeza-valka-asfalta-segas-pastiprinasana-posma-no-6020-lidz-7945-km/|title=Valsts galvenā a/c A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) asfalta segas pastiprināšana posmā no 60,20. līdz 79,45. km. - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2017. gadā tika veikta seguma atjaunošana autoceļa posma no Braslas līdz Straupei (26,90. - 32,14. km) un starp Strenčiem un Valku (100,90. - 113,50. km). Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 1,35 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a3-incukalns-valmiera-igaunijas-robeza-valka-seguma-parbuve-posma-no-2690lidz-3214km/|title=Valsts galvenā a/c A3 Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka) seguma pārbūve posmā no 26,90.līdz 32,14.km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2019. gada aprīļa līdz 2020. gada augustam, kopā ar "Sēnītes" mezgla un autoceļa A2 pārbūvi no Garkalnes līdz "Sēnītei" 14 km garumā, tika pārbūvēts arī autoceļa A3 sākumposms (0,00. - 1,65. km) un atjaunots segums uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> Lai paaugstinātu satiksmes drošību, 2021. gadā uz autoceļa no Raganas līdz Valmierai ārpus apdzīvotām vietām izbūvēja akustiskās ribjoslas. Darbus par līguma summu {{sk|177624}} eiro veica SIA "Limbažu ceļi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-valmieras-sosejas-sak-ierikot-akustiskas-ribjoslas.a402235/|title=Uz Valmieras šosejas sāk ierīkot akustiskās ribjoslas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2021. gadā Murjāņos tika izbūvēts apgaismots gājēju un velobraucēju ceļš posmā no Gaujas tilta līdz krustojumam ar vietējo autoceļu V79 (1,6. - 4,3. km). Ceļa sākumā, pie Gaujas tilta, izbūvēta rampa, kas ļauj droši šķērsot šoseju zem tilta, kā arī labiekārtota apgaismota gājēju pāreja pie autobusa pieturvietas "Internātskola". Būvdarbus veica SIA "Roadeks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-jaunais-gajeju-un-velosipedistu-celins-murjanos/|title=Fotoreportāža: jaunais gājēju un velosipēdistu celiņš Murjāņos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2021-08-10|language=lv}}</ref> 2021. gadā veikta caurtekas izbūve, seguma atjaunošana un remontdarbi uz autoceļa aiz Stalbes posmos 39,90 — 43,62 un 47,01-48,48 km. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līguma summu 764 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/52923|title=eis.gov.lv}}</ref> 2022. gadā veikta seguma atjaunošana posmā no karjera Silaunieki līdz Tīģeļu strautam (48,47. — 60,21. km) un no Mellupes līdz Strenčiem (79,40. — 89,14. km) veikta seguma atjaunošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-valmieras-sosejas-jauns-remontu-posmsdazviet-uz-regionalajiemceliem-darbi-pabeigti.a464868/|title=Uz Valmieras šosejas jauns remontu posms; dažviet uz reģionālajiem ceļiem darbi pabeigti|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līguma summu 2,14 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/supplier/Procurement/70497|title=eis.gov.lv}}</ref> 2023. gadā veikta seguma atjaunošana posmā no Murjāņiem līdz [[Brasla (Straupes pagasts)|Braslai]] (1,65. — 26,90 km). Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līguma summu 2,95 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/98787|title=eis.gov.lv}}</ref> Stalbē veikti arī satiksmes drošības uzlabošanas darbi — autoceļu A3 un P14 krustojumu pārbūve. Būvdarbus veica SIA "IGATE" par līguma summu 921 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/95137|title=eis.gov.lv}}</ref> == Nākotne == Saskaņā ar Valmieras novada teritoriālās plānošanas dokumentu un pilsētas attīstības prioritātēm, tuvākajā nākotnē gar A3 autoceļu tiek plānots veikt gājēju un velobraucēju ceļa izbūvi no Valmieras līdz Rūpniekiem aptuveni 3,4 km garumā. Perspektīvā tiek plānota gājēju un velobraucēju ceļa izbūve no Valmieras līdz pat Strenčiem un Rubenei, 17,3 un 8 kilometru garumā respektīvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geolatvija.lv/geo/tapis?document=open#document_25811|title=GEO|website=geolatvija.lv|access-date=2026-04-24}}</ref> == Krustojošie valsts autoceļi == * [[A2]] (Sēnīte, [[Inčukalna pagasts]]) * [[P6]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P7]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P9]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P8]] ([[Inciems]]) * [[P14]] ([[Stalbe]]) * [[P11]] ([[Kocēni]]) * [[P18]] ([[Valmiera]]) * [[P16]] ([[Valmiera]]) * [[P17]] ([[Valmiermuiža]]) * [[P25]] ([[Strenči]]) == Autoceļa šķērsotās apdzīvotās vietas == * [[Murjāņi]] * [[Ragana (ciems)|Ragana]] * [[Inciems]] * [[Straupe]] * [[Plācis]] * [[Stalbe]] * [[Rubene]] * [[Kocēni]] * [[Brandeļi]] * [[Valmiera]] * [[Valmiermuiža]] * [[Strenči]] * [[Saule (Valkas pagasts)|Saule]] * [[Valka]] == Skatīt arī == * [[Latvijas autoceļi]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A03]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Valkas novadā]] 8u5cegn5m8p3a1ctpgt9k6c3h7zmqgt 4466205 4466170 2026-05-10T15:56:51Z Pirags 3757 stila uzlabojumi 4466205 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 3 | nosaukums = Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka) | karte = Road A3 Latvia.svg | leģenda = | garums = 123,7 | ārpus_pilsētas = 113,1 | ceļš_pilsētā = 10,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|264}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A3-Latvia Valmiera.jpg | paraksts = A3 pie [[Valmiera]]s apvedceļa }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{P ceļš|10}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}}; uz [[Inčukalns|Inčukalnu]] {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Murjāņi]] }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|79}}}}; uz [[Murjāņi]]em {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ragana (ciems)|Ragana]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|6}} {{P ceļš|9}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ragana (ciems)|Ragana]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Inciems]] {{P ceļš|8}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Straupe]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Plācis]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Stalbe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|14}} (0,8 km) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Stalbe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Rubene]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|11}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kocēni]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|18}} {{Ceļš pa labi}} [[Valmiera]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|16}} {{Ceļš pa labi}} [[Valmiera]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|17}} {{Ceļš pa kreisi}} [[Valmiermuiža]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Valmiera]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Krāčupe]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Strenči]] (Rīgas iela, Valkas iela) }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|25}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Strenči]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|26}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Saule (stacija)|Saule]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Valka]] (Rīgas, Zemgales, Parka, Varoņu, Rūjienas ielas) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valka]] }} {{Maršruta tabula/ES robeža||[[Valka]]/[[Valga]] {{EST}} <big>→</big> {{EST P ceļš|3}} {{E ceļš|264}}}} |} |} '''A3''' autoceļš '''Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)''', saukts arī par '''Valmieras šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas Latvijas autoceļš]], kas iet cauri [[Vidzeme]]i, savienojot [[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šoseju]] (A2) pie [[Inčukalns|Inčukalna]] ar [[Valmiera|Valmieru]] un [[Valka|Valku]]. Latvijas autoceļa A3 garums ir 122,1 km, kas pilnā garumā ir klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Autoceļš A3 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E264|E264]] (Inčukalns—Jehvi). Šoseja arī [[Igaunija|Igaunijā]] turpinās ar 3. numuru un iet caur [[Tartu]] līdz pat [[Jehvi]] pilsētai Igaunijas ziemeļaustrumos. == Satiksme == A3 autoceļš ir samērā noslogots. Visa autoceļa trase mūsdienās pamatā lieto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no "Sēnītes" līdz Raganai (0. - 8,6. km): 9,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 19% kravas transporta * no Raganas līdz Stalbei (8,6. - 39,1. km): 6,4 tūkstoši tr.l. diennaktī, 19% kravas transports * no Stalbes līdz Kocēniem (Valmierai) (39,1. - 62,9. km): arī 6,4. tūkstoši tr.l. diennaktī, 24% kravas transports * no Kocēniem līdz Valmierai (62,95. - 66,2. km): 11 tūkstoši tr.l. diennaktī, 18% kravas transports * uz Valmieras apvedceļa (66,2. - 73,2. km): 7,4 tūkstoši tr.l., 19% kravas transports * starp Valmieru un Strenčiem (73,2. - 89,1. km): 3,4 tūkstoši tr.l., 22% kravas transports * starp Strenčiem un Valku (Igaunijas robežu) (92,3. - 116,3. km): 2 tūkstoši tr.l., 28% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 5 stacionārie fotoradari un izveidoti 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Plācis|Plāča]] līdz [[Stalbe]]i (36,3. — 38,7. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.09.2023-uz-tallinas-un-valmieras-sosejam-saks-darboties-videja-atruma-kontroles-posmi.a523057/|title=Uz Tallinas un Valmieras šosejām sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no Stalbes līdz Rubenei (40,1. — 55,6. km) — ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> == Vēsture == Autoceļa trase lielākoties sakrīt ar Rīgas - Valmieras - Valkas - [[Tērbata]]s lielceļu, kas ir viens no vecākajiem Latvijas satiksmes ceļiem. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 17. gadsimtā to pārveidoja par pasta ceļu, aprīkojot ar jūdžakmeņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/pilseta/par-valmieru/vesture/|title=Vēsture|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-10|language=lv-LV}}</ref> Autoceļa malā pie bijušā Bestes kroga Kocēnu pagastā atrodas Bestes jūdžakmens ar iekaltu gadskaitli "1686" un norādi "14 M" - attālumu līdz Rīgai zviedru jūdzēs. Tas ir vienīgais saglabājies jūdžakmens uz šī lielceļa.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/vietas/bestes-judzakmens|title=Historia}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.entergauja.com/lv/ko-darit/enter-daba/objekti/bestes-judzakmens|title=Bestes jūdžakmens » EnterGauja|last=www.kosmodroms.lv|first=Kosmodroms {{!}} Digital Creative Studio {{!}}|website=www.entergauja.com|access-date=2026-05-10|language=en}}</ref> Krievijas impērijas laikā 18. gadsimtā tas kļuva par daļu no Rīgas - Pēterburgas pasta ceļa. 1800. gadā pasta satiksmi starp Rīgu un Tallinu pārcēla uz Valmieras - Pērnavas autoceļu, apejot iepriekš izmantoto smilšaino piejūras piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/ceturtais-stasts-celi-kurus-neizvelamies|title=Ceturtais stāsts: Ceļi, kurus neizvēlamies {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> Pēc Latvijas valsts izveides notika Pirmā pasaules kara laikā nopostīto tiltu atjaunošana, kā pirmos atjaunoja tiltus pār Gauju Murjāņos un Valmierā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/celu-nozares-pirmsakumi-latvija/|title=Ceļu nozares pirmsākumi Latvijā|last=valts|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|date=2021-11-21|language=lv}}</ref> Padomju laikā šoseju pārbūvēja un vietām iztaisnoja, Bestes jūdžakmeni nogāza un tikai ap 1980. gadu pēc Valmieras vēsturnieku ierosmes atjaunoja.<ref name=":2" /> 1977. gadā pieņēma lēmumu par Valmieras apvedceļa izbūvi, ko no 1978. līdz 1985. gadam veica Smiltenes 8. Ceļu būvniecības rajons. Apvedceļš savieno [[Smiltene]]s, [[Cēsis|Cēsu]], [[Rīga]]s, [[Matīši|Matīšu]], [[Rūjiena]]s un [[Valka]]s šosejas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/vietas/valmieras-apvedcela-tilts-par-gauju|title=historia}}</ref> No 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 25,25 km garu autoceļa posmu no [[Murjāņi]]em līdz Braslai (1,65 km — 26,90 km). Būvdarbu kopējā līgumcena bija 17 miljoni eiro (ar PVN), un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]] līdzfinansēja 85% no izmaksām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2016. gada maija līdz 2017. gada jūlijam pārbūvēja 19,25 km garu autoceļa posmu no [[Rubene]]s līdz tiltam pāri [[Mellupe (Dzirnupes pieteka)|Mellupei]] (60,20 km — 79,45 km). Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu {{sk|18933077}} eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb {{sk|16093115}} eiro) līdzfinansēja no Kohēzijas fonda.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/2017/04/|title=aprīlis 2017|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2016. gada maija līdz 2017. gada jūlijam pārbūvēja autoceļa posmu no Rubenes, gar Valmieru līdz tiltam pāri Mellupei (60,20. - 79,45. km). Projekta ietvaros veica asfalta segas stiprināšanu 19,25 km garā ceļa posmā, atjaunoja ceļa pārvadu A3/P18 pie Valmieras, pārbūvēja divus rotācijas apļus ar reģionālajiem autoceļiem P16 un P17 uz Valmieras apvedceļa. Atsevišķos posmos atjaunoja apgaismojumu, pārbūvēja pār ceļu esošās elektropārvades līnijas. No Valmieras caur Brandeļiem līdz Kocēniem, un ap rotācijas apli pie Valmiermuižas izbūvēja gājēju un velobraucēju ceļus. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 18,9 miljoni eiro (ar PVN), no tā 85% jeb 16,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a3-incukalns-valmiera-igaunijas-robeza-valka-asfalta-segas-pastiprinasana-posma-no-6020-lidz-7945-km/|title=Valsts galvenā a/c A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) asfalta segas pastiprināšana posmā no 60,20. līdz 79,45. km. - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2017. gadā veica seguma atjaunošanu autoceļa posmā Braslas līdz Straupei (26,90. - 32,14. km) un starp Strenčiem un Valku (100,90. - 113,50. km). Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 1,35 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a3-incukalns-valmiera-igaunijas-robeza-valka-seguma-parbuve-posma-no-2690lidz-3214km/|title=Valsts galvenā a/c A3 Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka) seguma pārbūve posmā no 26,90.līdz 32,14.km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2019. gada aprīļa līdz 2020. gada augustam veica "Sēnītes" mezgla un autoceļa A2 pārbūvi no Garkalnes līdz "Sēnītei" 14 km garumā, pārbūvējot arī autoceļa A3 sākumposmu (0,00. - 1,65. km) un atjaunoja segumu uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> Lai paaugstinātu satiksmes drošību, 2021. gadā uz autoceļa no Raganas līdz Valmierai ārpus apdzīvotām vietām izbūvēja akustiskās ribjoslas. Darbus par līguma summu {{sk|177624}} eiro veica SIA "Limbažu ceļi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-valmieras-sosejas-sak-ierikot-akustiskas-ribjoslas.a402235/|title=Uz Valmieras šosejas sāk ierīkot akustiskās ribjoslas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2021. gadā Murjāņos izbūvēja apgaismotu gājēju un velobraucēju ceļu posmā no Gaujas tilta līdz krustojumam ar vietējo autoceļu V79 (1,6. - 4,3. km). Ceļa sākumā, pie Gaujas tilta, izbūvēja rampu, kas ļauj droši šķērsot šoseju zem tilta, kā arī labiekārtoja apgaismotu gājēju pāreju pie autobusa pieturvietas "Internātskola". Būvdarbus veica SIA "Roadeks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-jaunais-gajeju-un-velosipedistu-celins-murjanos/|title=Fotoreportāža: jaunais gājēju un velosipēdistu celiņš Murjāņos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2021-08-10|language=lv}}</ref> 2021. gadā veica caurtekas izbūvi, seguma atjaunošanu un remontdarbus uz autoceļa aiz Stalbes posmos 39,90 — 43,62 un 47,01-48,48 km. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līguma summu 764 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/52923|title=eis.gov.lv}}</ref> 2022. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no Silaunieku karjera līdz Tīģeļu strautam (48,47. — 60,21. km) un no Mellupes līdz Strenčiem (79,40. — 89,14. km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-valmieras-sosejas-jauns-remontu-posmsdazviet-uz-regionalajiemceliem-darbi-pabeigti.a464868/|title=Uz Valmieras šosejas jauns remontu posms; dažviet uz reģionālajiem ceļiem darbi pabeigti|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līguma summu 2,14 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/supplier/Procurement/70497|title=eis.gov.lv}}</ref> 2023. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no Murjāņiem līdz [[Brasla (Straupes pagasts)|Braslai]] (1,65. — 26,90 km). Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līguma summu 2,95 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/98787|title=eis.gov.lv}}</ref> Stalbē veikti arī satiksmes drošības uzlabošanas darbi — autoceļu A3 un P14 krustojumu pārbūve. Būvdarbus veica SIA "IGATE" par līguma summu 921 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/95137|title=eis.gov.lv}}</ref> == Nākotne == Gar A3 autoceļu plāno gājēju un velobraucēju ceļa izbūvi no Valmieras līdz Rūpniekiem aptuveni 3,4 km garumā, gājēju un velobraucēju ceļa izbūvi no Valmieras līdz Strenčiem (17,3 km) un līdz Rubenei 8 kilometru garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geolatvija.lv/geo/tapis?document=open#document_25811|title=GEO|website=geolatvija.lv|access-date=2026-04-24}}</ref> == Krustojošie valsts autoceļi == * [[A2]] (Sēnīte, [[Inčukalna pagasts]]) * [[P6]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P7]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P9]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P8]] ([[Inciems]]) * [[P14]] ([[Stalbe]]) * [[P11]] ([[Kocēni]]) * [[P18]] ([[Valmiera]]) * [[P16]] ([[Valmiera]]) * [[P17]] ([[Valmiermuiža]]) * [[P25]] ([[Strenči]]) == Autoceļa šķērsotās apdzīvotās vietas == * [[Murjāņi]] * [[Ragana (ciems)|Ragana]] * [[Inciems]] * [[Straupe]] * [[Plācis]] * [[Stalbe]] * [[Rubene]] * [[Kocēni]] * [[Brandeļi]] * [[Valmiera]] * [[Valmiermuiža]] * [[Strenči]] * [[Saule (Valkas pagasts)|Saule]] * [[Valka]] == Skatīt arī == * [[Latvijas autoceļi]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A03]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Valkas novadā]] i1g3tjuvuayq340688t4r9392yzj4ik 4466299 4466205 2026-05-10T19:31:33Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4466299 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 3 | nosaukums = Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka) | karte = Road A3 Latvia.svg | leģenda = | garums = 123,7 | ārpus_pilsētas = 113,1 | ceļš_pilsētā = 10,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|264}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A3-Latvia Valmiera.jpg | paraksts = A3 pie [[Valmiera]]s apvedceļa }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{P ceļš|10}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}}; uz [[Inčukalns|Inčukalnu]] {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Murjāņi]] }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|79}}}}; uz [[Murjāņi]]em {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ragana (ciems)|Ragana]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|6}} {{P ceļš|9}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ragana (ciems)|Ragana]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Inciems]] {{P ceļš|8}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Straupe]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Plācis]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Stalbe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|14}} (0,8 km) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Stalbe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Rubene]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|11}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kocēni]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|18}} {{Ceļš pa labi}} [[Valmiera]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|16}} {{Ceļš pa labi}} [[Valmiera]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|17}} {{Ceļš pa kreisi}} [[Valmiermuiža]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Valmiera]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Krāčupe]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Strenči]] (Rīgas iela, Valkas iela) }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|25}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Strenči]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|26}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Saule (stacija)|Saule]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Valka]] (Rīgas, Zemgales, Parka, Varoņu, Rūjienas ielas) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valka]] }} {{Maršruta tabula/ES robeža||[[Valka]]/[[Valga]] {{EST}} <big>→</big> {{EST P ceļš|3}} {{E ceļš|264}}}} |} |} '''A3''' autoceļš '''Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)''', saukts arī par '''Valmieras šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas Latvijas autoceļš]], kas iet cauri [[Vidzeme]]i, savienojot [[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šoseju]] (A2) pie [[Inčukalns|Inčukalna]] ar [[Valmiera|Valmieru]] un [[Valka|Valku]]. Latvijas autoceļa A3 garums ir 122,1 km, kas pilnā garumā ir klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Autoceļš A3 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E264|E264]] (Inčukalns—Jehvi). Šoseja arī [[Igaunija|Igaunijā]] turpinās ar 3. numuru un iet caur [[Tartu]] līdz pat [[Jehvi]] pilsētai Igaunijas ziemeļaustrumos. == Satiksme == A3 autoceļš ir samērā noslogots. Visa autoceļa trase mūsdienās pamatā lieto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no "Sēnītes" līdz Raganai (0. - 8,6. km): 9,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 19% kravas transporta * no Raganas līdz Stalbei (8,6. - 39,1. km): 6,4 tūkstoši tr.l. diennaktī, 19% kravas transports * no Stalbes līdz Kocēniem (Valmierai) (39,1. - 62,9. km): arī 6,4. tūkstoši tr.l. diennaktī, 24% kravas transports * no Kocēniem līdz Valmierai (62,95. - 66,2. km): 11 tūkstoši tr.l. diennaktī, 18% kravas transports * uz Valmieras apvedceļa (66,2. - 73,2. km): 7,4 tūkstoši tr.l., 19% kravas transports * starp Valmieru un Strenčiem (73,2. - 89,1. km): 3,4 tūkstoši tr.l., 22% kravas transports * starp Strenčiem un Valku (Igaunijas robežu) (92,3. - 116,3. km): 2 tūkstoši tr.l., 28% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 5 stacionārie fotoradari un izveidoti 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Plācis|Plāča]] līdz [[Stalbe]]i (36,3. — 38,7. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.09.2023-uz-tallinas-un-valmieras-sosejam-saks-darboties-videja-atruma-kontroles-posmi.a523057/|title=Uz Tallinas un Valmieras šosejām sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no Stalbes līdz Rubenei (40,1. — 55,6. km) — ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:BM06039Am.jpg|thumb|left|Lielais pasta ceļšː auɡšā – pie Garkalnes kroɡa, apakšā pie Iļķenes pārceltuves pār Gauju ([[Johans Kristofs Broce]], 1795. gads) Autoceļa trase lielākoties sakrīt ar Rīgas - Valmieras - Valkas - [[Tērbata]]s lielceļu, kas ir viens no vecākajiem Latvijas satiksmes ceļiem. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 17. gadsimtā to pārveidoja par pasta ceļu, aprīkojot ar jūdžakmeņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/pilseta/par-valmieru/vesture/|title=Vēsture|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-10|language=lv-LV}}</ref> Autoceļa malā pie bijušā Bestes kroga Kocēnu pagastā atrodas Bestes jūdžakmens ar iekaltu gadskaitli "1686" un norādi "14 M" - attālumu līdz Rīgai zviedru jūdzēs. Tas ir vienīgais saglabājies jūdžakmens uz šī lielceļa.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/vietas/bestes-judzakmens|title=Historia}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.entergauja.com/lv/ko-darit/enter-daba/objekti/bestes-judzakmens|title=Bestes jūdžakmens » EnterGauja|last=www.kosmodroms.lv|first=Kosmodroms {{!}} Digital Creative Studio {{!}}|website=www.entergauja.com|access-date=2026-05-10|language=en}}</ref> Krievijas impērijas laikā 18. gadsimtā tas kļuva par daļu no Rīgas - Pēterburgas pasta ceļa. 1800. gadā pasta satiksmi starp Rīgu un Tallinu pārcēla uz Valmieras - Pērnavas autoceļu, apejot iepriekš izmantoto smilšaino piejūras piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/ceturtais-stasts-celi-kurus-neizvelamies|title=Ceturtais stāsts: Ceļi, kurus neizvēlamies {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> Pēc Latvijas valsts izveides notika Pirmā pasaules kara laikā nopostīto tiltu atjaunošana, kā pirmos atjaunoja tiltus pār Gauju Murjāņos un Valmierā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/celu-nozares-pirmsakumi-latvija/|title=Ceļu nozares pirmsākumi Latvijā|last=valts|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|date=2021-11-21|language=lv}}</ref> Padomju laikā šoseju pārbūvēja un vietām iztaisnoja, Bestes jūdžakmeni nogāza un tikai ap 1980. gadu pēc Valmieras vēsturnieku ierosmes atjaunoja.<ref name=":2" /> 1977. gadā pieņēma lēmumu par Valmieras apvedceļa izbūvi, ko no 1978. līdz 1985. gadam veica Smiltenes 8. Ceļu būvniecības rajons. Apvedceļš savieno [[Smiltene]]s, [[Cēsis|Cēsu]], [[Rīga]]s, [[Matīši|Matīšu]], [[Rūjiena]]s un [[Valka]]s šosejas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/vietas/valmieras-apvedcela-tilts-par-gauju|title=historia}}</ref> No 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 25,25 km garu autoceļa posmu no [[Murjāņi]]em līdz Braslai (1,65 km — 26,90 km). Būvdarbu kopējā līgumcena bija 17 miljoni eiro (ar PVN), un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]] līdzfinansēja 85% no izmaksām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2016. gada maija līdz 2017. gada jūlijam pārbūvēja 19,25 km garu autoceļa posmu no [[Rubene]]s līdz tiltam pāri [[Mellupe (Dzirnupes pieteka)|Mellupei]] (60,20 km — 79,45 km). Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu {{sk|18933077}} eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb {{sk|16093115}} eiro) līdzfinansēja no Kohēzijas fonda.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/2017/04/|title=aprīlis 2017|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2016. gada maija līdz 2017. gada jūlijam pārbūvēja autoceļa posmu no Rubenes, gar Valmieru līdz tiltam pāri Mellupei (60,20. - 79,45. km). Projekta ietvaros veica asfalta segas stiprināšanu 19,25 km garā ceļa posmā, atjaunoja ceļa pārvadu A3/P18 pie Valmieras, pārbūvēja divus rotācijas apļus ar reģionālajiem autoceļiem P16 un P17 uz Valmieras apvedceļa. Atsevišķos posmos atjaunoja apgaismojumu, pārbūvēja pār ceļu esošās elektropārvades līnijas. No Valmieras caur Brandeļiem līdz Kocēniem, un ap rotācijas apli pie Valmiermuižas izbūvēja gājēju un velobraucēju ceļus. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 18,9 miljoni eiro (ar PVN), no tā 85% jeb 16,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a3-incukalns-valmiera-igaunijas-robeza-valka-asfalta-segas-pastiprinasana-posma-no-6020-lidz-7945-km/|title=Valsts galvenā a/c A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) asfalta segas pastiprināšana posmā no 60,20. līdz 79,45. km. - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2017. gadā veica seguma atjaunošanu autoceļa posmā Braslas līdz Straupei (26,90. - 32,14. km) un starp Strenčiem un Valku (100,90. - 113,50. km). Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 1,35 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a3-incukalns-valmiera-igaunijas-robeza-valka-seguma-parbuve-posma-no-2690lidz-3214km/|title=Valsts galvenā a/c A3 Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka) seguma pārbūve posmā no 26,90.līdz 32,14.km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2019. gada aprīļa līdz 2020. gada augustam veica "Sēnītes" mezgla un autoceļa A2 pārbūvi no Garkalnes līdz "Sēnītei" 14 km garumā, pārbūvējot arī autoceļa A3 sākumposmu (0,00. - 1,65. km) un atjaunoja segumu uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> Lai paaugstinātu satiksmes drošību, 2021. gadā uz autoceļa no Raganas līdz Valmierai ārpus apdzīvotām vietām izbūvēja akustiskās ribjoslas. Darbus par līguma summu {{sk|177624}} eiro veica SIA "Limbažu ceļi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-valmieras-sosejas-sak-ierikot-akustiskas-ribjoslas.a402235/|title=Uz Valmieras šosejas sāk ierīkot akustiskās ribjoslas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2021. gadā Murjāņos izbūvēja apgaismotu gājēju un velobraucēju ceļu posmā no Gaujas tilta līdz krustojumam ar vietējo autoceļu V79 (1,6. - 4,3. km). Ceļa sākumā, pie Gaujas tilta, izbūvēja rampu, kas ļauj droši šķērsot šoseju zem tilta, kā arī labiekārtoja apgaismotu gājēju pāreju pie autobusa pieturvietas "Internātskola". Būvdarbus veica SIA "Roadeks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-jaunais-gajeju-un-velosipedistu-celins-murjanos/|title=Fotoreportāža: jaunais gājēju un velosipēdistu celiņš Murjāņos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2021-08-10|language=lv}}</ref> 2021. gadā veica caurtekas izbūvi, seguma atjaunošanu un remontdarbus uz autoceļa aiz Stalbes posmos 39,90 — 43,62 un 47,01-48,48 km. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līguma summu 764 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/52923|title=eis.gov.lv}}</ref> 2022. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no Silaunieku karjera līdz Tīģeļu strautam (48,47. — 60,21. km) un no Mellupes līdz Strenčiem (79,40. — 89,14. km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-valmieras-sosejas-jauns-remontu-posmsdazviet-uz-regionalajiemceliem-darbi-pabeigti.a464868/|title=Uz Valmieras šosejas jauns remontu posms; dažviet uz reģionālajiem ceļiem darbi pabeigti|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līguma summu 2,14 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/supplier/Procurement/70497|title=eis.gov.lv}}</ref> 2023. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no Murjāņiem līdz [[Brasla (Straupes pagasts)|Braslai]] (1,65. — 26,90 km). Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līguma summu 2,95 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/98787|title=eis.gov.lv}}</ref> Stalbē veikti arī satiksmes drošības uzlabošanas darbi — autoceļu A3 un P14 krustojumu pārbūve. Būvdarbus veica SIA "IGATE" par līguma summu 921 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/95137|title=eis.gov.lv}}</ref> == Nākotne == Gar A3 autoceļu plāno gājēju un velobraucēju ceļa izbūvi no Valmieras līdz Rūpniekiem aptuveni 3,4 km garumā, gājēju un velobraucēju ceļa izbūvi no Valmieras līdz Strenčiem (17,3 km) un līdz Rubenei 8 kilometru garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geolatvija.lv/geo/tapis?document=open#document_25811|title=GEO|website=geolatvija.lv|access-date=2026-04-24}}</ref> == Krustojošie valsts autoceļi == * [[A2]] (Sēnīte, [[Inčukalna pagasts]]) * [[P6]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P7]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P9]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P8]] ([[Inciems]]) * [[P14]] ([[Stalbe]]) * [[P11]] ([[Kocēni]]) * [[P18]] ([[Valmiera]]) * [[P16]] ([[Valmiera]]) * [[P17]] ([[Valmiermuiža]]) * [[P25]] ([[Strenči]]) == Autoceļa šķērsotās apdzīvotās vietas == * [[Murjāņi]] * [[Ragana (ciems)|Ragana]] * [[Inciems]] * [[Straupe]] * [[Plācis]] * [[Stalbe]] * [[Rubene]] * [[Kocēni]] * [[Brandeļi]] * [[Valmiera]] * [[Valmiermuiža]] * [[Strenči]] * [[Saule (Valkas pagasts)|Saule]] * [[Valka]] == Skatīt arī == * [[Latvijas autoceļi]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A03]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Valkas novadā]] 4wneb6ujzsb6rwuhufxrf2xzlgf2rmr 4466300 4466299 2026-05-10T19:31:49Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4466300 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 3 | nosaukums = Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka) | karte = Road A3 Latvia.svg | leģenda = | garums = 123,7 | ārpus_pilsētas = 113,1 | ceļš_pilsētā = 10,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|264}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A3-Latvia Valmiera.jpg | paraksts = A3 pie [[Valmiera]]s apvedceļa }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} {{P ceļš|10}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}}; uz [[Inčukalns|Inčukalnu]] {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Murjāņi]] }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|79}}}}; uz [[Murjāņi]]em {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ragana (ciems)|Ragana]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|6}} {{P ceļš|9}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ragana (ciems)|Ragana]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Inciems]] {{P ceļš|8}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Straupe]] }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Plācis]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Stalbe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|14}} (0,8 km) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|14}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Stalbe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Rubene]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|11}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kocēni]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|18}} {{Ceļš pa labi}} [[Valmiera]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|16}} {{Ceļš pa labi}} [[Valmiera]]}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|17}} {{Ceļš pa kreisi}} [[Valmiermuiža]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Valmiera]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Krāčupe]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Strenči]] (Rīgas iela, Valkas iela) }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|25}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Strenči]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|26}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Saule (stacija)|Saule]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Valka]] (Rīgas, Zemgales, Parka, Varoņu, Rūjienas ielas) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valka]] }} {{Maršruta tabula/ES robeža||[[Valka]]/[[Valga]] {{EST}} <big>→</big> {{EST P ceļš|3}} {{E ceļš|264}}}} |} |} '''A3''' autoceļš '''Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)''', saukts arī par '''Valmieras šoseju''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas Latvijas autoceļš]], kas iet cauri [[Vidzeme]]i, savienojot [[Autoceļš A2 (Latvija)|Vidzemes šoseju]] (A2) pie [[Inčukalns|Inčukalna]] ar [[Valmiera|Valmieru]] un [[Valka|Valku]]. Latvijas autoceļa A3 garums ir 122,1 km, kas pilnā garumā ir klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Autoceļš A3 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E264|E264]] (Inčukalns—Jehvi). Šoseja arī [[Igaunija|Igaunijā]] turpinās ar 3. numuru un iet caur [[Tartu]] līdz pat [[Jehvi]] pilsētai Igaunijas ziemeļaustrumos. == Satiksme == A3 autoceļš ir samērā noslogots. Visa autoceļa trase mūsdienās pamatā lieto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no "Sēnītes" līdz Raganai (0. - 8,6. km): 9,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 19% kravas transporta * no Raganas līdz Stalbei (8,6. - 39,1. km): 6,4 tūkstoši tr.l. diennaktī, 19% kravas transports * no Stalbes līdz Kocēniem (Valmierai) (39,1. - 62,9. km): arī 6,4. tūkstoši tr.l. diennaktī, 24% kravas transports * no Kocēniem līdz Valmierai (62,95. - 66,2. km): 11 tūkstoši tr.l. diennaktī, 18% kravas transports * uz Valmieras apvedceļa (66,2. - 73,2. km): 7,4 tūkstoši tr.l., 19% kravas transports * starp Valmieru un Strenčiem (73,2. - 89,1. km): 3,4 tūkstoši tr.l., 22% kravas transports * starp Strenčiem un Valku (Igaunijas robežu) (92,3. - 116,3. km): 2 tūkstoši tr.l., 28% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 5 stacionārie fotoradari un izveidoti 2 vidējā ātruma kontroles posmi: * no [[Plācis|Plāča]] līdz [[Stalbe]]i (36,3. — 38,7. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.09.2023-uz-tallinas-un-valmieras-sosejam-saks-darboties-videja-atruma-kontroles-posmi.a523057/|title=Uz Tallinas un Valmieras šosejām sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> * no Stalbes līdz Rubenei (40,1. — 55,6. km) — ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:BM06039Am.jpg|thumb|left|Lielais pasta ceļšː auɡšā – pie Garkalnes kroɡa, apakšā pie Iļķenes pārceltuves pār Gauju ([[Johans Kristofs Broce]], 1795. gads)]] Autoceļa trase lielākoties sakrīt ar Rīgas - Valmieras - Valkas - [[Tērbata]]s lielceļu, kas ir viens no vecākajiem Latvijas satiksmes ceļiem. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 17. gadsimtā to pārveidoja par pasta ceļu, aprīkojot ar jūdžakmeņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/pilseta/par-valmieru/vesture/|title=Vēsture|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-10|language=lv-LV}}</ref> Autoceļa malā pie bijušā Bestes kroga Kocēnu pagastā atrodas Bestes jūdžakmens ar iekaltu gadskaitli "1686" un norādi "14 M" - attālumu līdz Rīgai zviedru jūdzēs. Tas ir vienīgais saglabājies jūdžakmens uz šī lielceļa.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/vietas/bestes-judzakmens|title=Historia}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.entergauja.com/lv/ko-darit/enter-daba/objekti/bestes-judzakmens|title=Bestes jūdžakmens » EnterGauja|last=www.kosmodroms.lv|first=Kosmodroms {{!}} Digital Creative Studio {{!}}|website=www.entergauja.com|access-date=2026-05-10|language=en}}</ref> Krievijas impērijas laikā 18. gadsimtā tas kļuva par daļu no Rīgas - Pēterburgas pasta ceļa. 1800. gadā pasta satiksmi starp Rīgu un Tallinu pārcēla uz Valmieras - Pērnavas autoceļu, apejot iepriekš izmantoto smilšaino piejūras piekrasti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/ceturtais-stasts-celi-kurus-neizvelamies|title=Ceturtais stāsts: Ceļi, kurus neizvēlamies {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> Pēc Latvijas valsts izveides notika Pirmā pasaules kara laikā nopostīto tiltu atjaunošana, kā pirmos atjaunoja tiltus pār Gauju Murjāņos un Valmierā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/celu-nozares-pirmsakumi-latvija/|title=Ceļu nozares pirmsākumi Latvijā|last=valts|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|date=2021-11-21|language=lv}}</ref> Padomju laikā šoseju pārbūvēja un vietām iztaisnoja, Bestes jūdžakmeni nogāza un tikai ap 1980. gadu pēc Valmieras vēsturnieku ierosmes atjaunoja.<ref name=":2" /> 1977. gadā pieņēma lēmumu par Valmieras apvedceļa izbūvi, ko no 1978. līdz 1985. gadam veica Smiltenes 8. Ceļu būvniecības rajons. Apvedceļš savieno [[Smiltene]]s, [[Cēsis|Cēsu]], [[Rīga]]s, [[Matīši|Matīšu]], [[Rūjiena]]s un [[Valka]]s šosejas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/vietas/valmieras-apvedcela-tilts-par-gauju|title=historia}}</ref> No 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 25,25 km garu autoceļa posmu no [[Murjāņi]]em līdz Braslai (1,65 km — 26,90 km). Būvdarbu kopējā līgumcena bija 17 miljoni eiro (ar PVN), un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]] līdzfinansēja 85% no izmaksām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2016. gada maija līdz 2017. gada jūlijam pārbūvēja 19,25 km garu autoceļa posmu no [[Rubene]]s līdz tiltam pāri [[Mellupe (Dzirnupes pieteka)|Mellupei]] (60,20 km — 79,45 km). Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu {{sk|18933077}} eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb {{sk|16093115}} eiro) līdzfinansēja no Kohēzijas fonda.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/2017/04/|title=aprīlis 2017|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2016. gada maija līdz 2017. gada jūlijam pārbūvēja autoceļa posmu no Rubenes, gar Valmieru līdz tiltam pāri Mellupei (60,20. - 79,45. km). Projekta ietvaros veica asfalta segas stiprināšanu 19,25 km garā ceļa posmā, atjaunoja ceļa pārvadu A3/P18 pie Valmieras, pārbūvēja divus rotācijas apļus ar reģionālajiem autoceļiem P16 un P17 uz Valmieras apvedceļa. Atsevišķos posmos atjaunoja apgaismojumu, pārbūvēja pār ceļu esošās elektropārvades līnijas. No Valmieras caur Brandeļiem līdz Kocēniem, un ap rotācijas apli pie Valmiermuižas izbūvēja gājēju un velobraucēju ceļus. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 18,9 miljoni eiro (ar PVN), no tā 85% jeb 16,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a3-incukalns-valmiera-igaunijas-robeza-valka-asfalta-segas-pastiprinasana-posma-no-6020-lidz-7945-km/|title=Valsts galvenā a/c A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) asfalta segas pastiprināšana posmā no 60,20. līdz 79,45. km. - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2017. gadā veica seguma atjaunošanu autoceļa posmā Braslas līdz Straupei (26,90. - 32,14. km) un starp Strenčiem un Valku (100,90. - 113,50. km). Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 1,35 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a3-incukalns-valmiera-igaunijas-robeza-valka-seguma-parbuve-posma-no-2690lidz-3214km/|title=Valsts galvenā a/c A3 Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka) seguma pārbūve posmā no 26,90.līdz 32,14.km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2019. gada aprīļa līdz 2020. gada augustam veica "Sēnītes" mezgla un autoceļa A2 pārbūvi no Garkalnes līdz "Sēnītei" 14 km garumā, pārbūvējot arī autoceļa A3 sākumposmu (0,00. - 1,65. km) un atjaunoja segumu uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> Lai paaugstinātu satiksmes drošību, 2021. gadā uz autoceļa no Raganas līdz Valmierai ārpus apdzīvotām vietām izbūvēja akustiskās ribjoslas. Darbus par līguma summu {{sk|177624}} eiro veica SIA "Limbažu ceļi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-valmieras-sosejas-sak-ierikot-akustiskas-ribjoslas.a402235/|title=Uz Valmieras šosejas sāk ierīkot akustiskās ribjoslas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2021. gadā Murjāņos izbūvēja apgaismotu gājēju un velobraucēju ceļu posmā no Gaujas tilta līdz krustojumam ar vietējo autoceļu V79 (1,6. - 4,3. km). Ceļa sākumā, pie Gaujas tilta, izbūvēja rampu, kas ļauj droši šķērsot šoseju zem tilta, kā arī labiekārtoja apgaismotu gājēju pāreju pie autobusa pieturvietas "Internātskola". Būvdarbus veica SIA "Roadeks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-jaunais-gajeju-un-velosipedistu-celins-murjanos/|title=Fotoreportāža: jaunais gājēju un velosipēdistu celiņš Murjāņos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|date=2021-08-10|language=lv}}</ref> 2021. gadā veica caurtekas izbūvi, seguma atjaunošanu un remontdarbus uz autoceļa aiz Stalbes posmos 39,90 — 43,62 un 47,01-48,48 km. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līguma summu 764 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/52923|title=eis.gov.lv}}</ref> 2022. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no Silaunieku karjera līdz Tīģeļu strautam (48,47. — 60,21. km) un no Mellupes līdz Strenčiem (79,40. — 89,14. km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-valmieras-sosejas-jauns-remontu-posmsdazviet-uz-regionalajiemceliem-darbi-pabeigti.a464868/|title=Uz Valmieras šosejas jauns remontu posms; dažviet uz reģionālajiem ceļiem darbi pabeigti|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līguma summu 2,14 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/supplier/Procurement/70497|title=eis.gov.lv}}</ref> 2023. gadā veica seguma atjaunošanu posmā no Murjāņiem līdz [[Brasla (Straupes pagasts)|Braslai]] (1,65. — 26,90 km). Būvdarbus veica SIA "Vianova" par līguma summu 2,95 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/98787|title=eis.gov.lv}}</ref> Stalbē veikti arī satiksmes drošības uzlabošanas darbi — autoceļu A3 un P14 krustojumu pārbūve. Būvdarbus veica SIA "IGATE" par līguma summu 921 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/95137|title=eis.gov.lv}}</ref> == Nākotne == Gar A3 autoceļu plāno gājēju un velobraucēju ceļa izbūvi no Valmieras līdz Rūpniekiem aptuveni 3,4 km garumā, gājēju un velobraucēju ceļa izbūvi no Valmieras līdz Strenčiem (17,3 km) un līdz Rubenei 8 kilometru garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geolatvija.lv/geo/tapis?document=open#document_25811|title=GEO|website=geolatvija.lv|access-date=2026-04-24}}</ref> == Krustojošie valsts autoceļi == * [[A2]] (Sēnīte, [[Inčukalna pagasts]]) * [[P6]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P7]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P9]] ([[Ragana (ciems)|Ragana]]) * [[P8]] ([[Inciems]]) * [[P14]] ([[Stalbe]]) * [[P11]] ([[Kocēni]]) * [[P18]] ([[Valmiera]]) * [[P16]] ([[Valmiera]]) * [[P17]] ([[Valmiermuiža]]) * [[P25]] ([[Strenči]]) == Autoceļa šķērsotās apdzīvotās vietas == * [[Murjāņi]] * [[Ragana (ciems)|Ragana]] * [[Inciems]] * [[Straupe]] * [[Plācis]] * [[Stalbe]] * [[Rubene]] * [[Kocēni]] * [[Brandeļi]] * [[Valmiera]] * [[Valmiermuiža]] * [[Strenči]] * [[Saule (Valkas pagasts)|Saule]] * [[Valka]] == Skatīt arī == * [[Latvijas autoceļi]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A03]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saulkrastu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Valkas novadā]] blwepfpt2teent7kprwccrlaczxkux2 0 33296 4466154 4464152 2026-05-10T14:00:25Z Asignotac 109310 Papildu informācija par autoceļa vēsturi 4466154 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 2 | nosaukums = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) | karte = Road A2 Latvia.svg | leģenda = | garums = 195,6 | ārpus_pilsētas = 179,6 | ceļš_pilsētā = 16,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A2-Berģi-LV.jpg | paraksts = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]] {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]] {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]] {{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]]. == Satiksme == Posmā no Rīgas apvedceļa līdz "Sēnītei" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām vietām un to areāla vasarā ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}</ref> Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Posmā no tā sākuma pie Berģiem līdz [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]]/[[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] satiksmes mezglam, intensitāte 2025. gadā sasniedza {{sk|41000}} transportlīdzekļu diennaktī. Posmā līdz [[Autoceļš P3|P3]] divlīmeņu satiksmes krustojumam satiksmes intensitāte sasniedz ap {{sk|27000}} transportlīdzekļu, savukārt līdz [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] autoceļa mezglam ([[Krustiņi|Sēnītei]]) noslodze ir ap {{sk|21000}} transportlīdzekļu diennaktī. No "Sēnītes" līdz Siguldai noslodze ir vidēji ap {{sk|11000}} transportlīdzekļu diennaktī. Līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (Cēsu pagriezienam) satiksmes intensitāte ir ap {{sk|7000}}, savukārt tālākajā posmā līdz Smiltenes aplim intensitāte nepārsniedz {{sk|4000}} transportlīdzekļus dienā, savukārt atlikušajā daļā līdz valsts robežai noslodze svārstās ap {{sk|1000}} transportlīdzekļiem dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> * no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> * no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2" /> == Vēsture == Vidzemes šoseja jeb Rīgas—Pleskavas autoceļš ir vēsturē vissenāk pieminētais Latvijas zemes ceļš, kas kalpojis tirdznieciskajiem sakariem ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]], [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] un [[Zviedru Igaunija|Igaunijas]] zemēm. Rakstu avotos tas minēts jau 1226. gadā. Livonijas hronikās vecais vezumnieku ceļš no Rīgas līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] saucās ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā sastādītajā [[Vidzeme]]s kartē redzams, ka ceļa trase lielākoties atbilst tagadējai.<ref name=":3" /> 1837. gadā uzsāka ceļa pārbūvi par šoseju. Pie pilsētām tai bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tām — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.<ref name=":3" /> <gallery> Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|Vidzemes šoseja Lorupes gravā (1917) Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930) Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940) Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada) Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu) Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930) </gallery> [[Attēls:Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960.-70. gadi.png|thumb|Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960. — 70. gadi]] [[Attēls:Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads.png|thumb|Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads]] [[Attēls:Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads.png|thumb|Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads]] 1950. gados tika izbūvēts ceļa pārvads pār dzelzceļa līniju pie Līgatnes. Tas bija pirmais pēckara laikā izbūvētais ceļa pārvads Latvijas teritorijā.<ref name=":5">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> 1953. gadā iepriekšējā koka tilta vietā tika izbūvēts lokveida dzelzsbetona tilts pār Amatu pie Melturiem.<ref name=":5" /> 1968. gadā Latvijas PSR Autotransporta un šoseju ministrijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūts izstrādāja Autoceļa Rīga—Pleskava rekonstrukcijas nepieciešamības tehniski ekonomisko pamatojumu, kurš paredzēja autoceļa posma Rīgas pilsētas robeža — Sigulda rekonstrukciju, atbilstoši ceļa pirmās tehniskās kategorijas rādītājiem. Posmā no Rīgas pilsētas līdz Tallinas ceļa krustojumam tika izveidots autoceļš ar trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Rīgas "4. CBR", V. Veidemaņa vadībā. Šajā posmā darbus apgrūtināja elektrības un sakaru līnijas, kā arī pašreizējā apbūve. Galvenais traucēklis bija Rīgas ūdensvads, kas zem ceļa atradās kopš 1910. gada, un kurš nodrošināja ūdensapgādi Baltezerā, kā arī kūdrainā zemiene. Pie Berģiem bija plānots izbūvēt gājēju tuneli, taču tas fiziski nebija iespējams kūdrainās zemienes un ūdensvada dēļ, tāpēc tuneļa vietā tika izveidota virszemes vienlīmeņa gājēju pāreja.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:171314&#124;article:DIVL175&#124;query:brauktuves%20atdal%C4%ABtas%20|title=periodika}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> Sekojošā posmā aiz Tallinas krustojuma, kur satiksmes intensitāte krasi samazinājās, tika izveidota automaģistrāle ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Saulkrastu "2. CBR" A. Štāles vadībā. Tika izbūvēts Garkalnes apvedceļš, autoceļam apejot strādnieku pilsētciemu pa tā dienvidu pusi. Posmā starp Garkalni un "Sēnīti" automaģistrāles brauktuves vietām tika atdalītas, vietām līdz 300 m attālumam — autoceļš sekoja meža stigai, lai iespējami mazāk būtu jāizcērt mežs.<ref name=":4" /> Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna "Sēnīte" izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietverti septiņi kustības pārvadi un rotācijas aplis. Bez tam šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā "Sēnīte".<ref name=":3" /> [[Attēls:Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls - 1979. gads.png|thumb|Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls — 1979. gads]] 1975. gada rudenī pabeigta Rīgas—Lorupes ceļa posma otrās joslas izbūve, savukārt 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie "Sēnītes" bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori ir Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantotas virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.<ref name=":3" /> Visa ātrgaitas objekta izbūve no Rīgas līdz Lorupei izmaksāja ap 67 miljoniem rubļu, kas bija salīdzinoši zema. Turklāt, pēc satiksmes ceļu inženiera Viļņa Andrejsona aprēķiniem 1980. gadā, investīcijas atmaksātos jau pēc 6 gadiem (normas pieļāva 8,33 gadus), pēc tam dodot pienesi ekonomikai 9,57 rubļu apjomā ik gadu. Pēc satiksmes ceļu inženiera aplēsēm, izbūvētais ceļu tīkls Vidzemes šosejā un tās apkārtnē nodrošinātu ērtu satiksmi līdz 2000. gadam, kad būtu nepieciešams veikt to paplašināšanu un atjaunošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1016218%7Carticle:DIVL110%7Cquery:Pleskavas%20%C5%A1oseja|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1980. gadu piecgada plānā bija plānots turpināt četrjoslu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Lorupes līdz Siguldai. Bija plānots izbūvēt paralēlu pārvadu jau izbūvētajam Lorupes pārvadam. Tika apsvērta doma Lorupes gravas ieplakā, pie autoceļa balstiem, ierīkot kempingu. Tomēr, dēļ PSRS ekonomiskās stagnācijas 1980. gados, darbi netika uzsākti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=TĀLĀKVIRZĪBAS KILOMETRI|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 2004. gadā tika pabeigta tilta pār Amatu pārbūve pie Melturiem, aizstājot iepriekšējo 1953. gadā būvēto tiltu. Jaunais tilts ir 65 metrus garš un 14 metrus plats. Būvdarbus veica AS "8. CBR".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/tilts-par-amatu/|title=celuprojekts.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6209033/var-braukt-par-amatas-tiltu|title=tvnet}}</ref> Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] bija plānots pārbūvēt un izbūvēt ātrgaitas šoseju no Rīgas līdz Rīdzenei. Plāna ietvaros tiktu pārbūvēts autoceļa posms no Rīgas līdz "Sēnītei" un izbūvēta automaģistrāle līdz Siguldai, ar atļauto braukšanas ātrumu 130 km/h. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm tiktu izveidots četrjoslu ātrsatiksmes autoceļš ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h. Tālāk no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei tiktu pārbūvēts esošais vispārējās lietošanas ceļš. Tika izvērtēta arī apvedceļu izbūve Siguldā un Ieriķos. Projektu virzīja VAS "Latvijas Valsts ceļi", izpēti veica SIA "Eirokonsultants". Kopumā tiktu pārbūvēts autoceļš 49,4 km garumā, no kā 28 km tiktu pārveidoti par četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Tomēr, finanšu krīzes dēļ, šis vērienīgā projekta iecere netika turpināta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels|title=Būs ātrsatiksmes autoceļš|work=TVNET|access-date=2026-04-24|date=2007-05-27|language=lv}}</ref> 2015. gadā tika veikta autoceļa pārbūve gar Garkalni (15,4. — 25,5. km). Projekta ietvaros abās brauktuvēs tika pārbūvēts ceļa segums un pārvads pār dzelzceļu, pārbūvēts reģionālā autoceļa Garkalne — Alauksts (P3) pārvads Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz pagrieziena uz Langstiņiem. Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 16,4 miljoni eiro, no kā 85% jeb 13,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-veclaicene-segas-rekonstrukcija-posma-no-1540-2550-km/|title=Valsts galvenā a/c A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) segas rekonstrukcija posmā no 15,40.-25,50. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada maijā tika izsludināts iepirkums autoceļa pārbūvei no Garkalnes līdz "Sēnītei" pārbūve — darbus sāka 2019. gada aprīlī un tos pabeidza 2020. gada augustā. Projekta ietvaros tika pārbūvēts autoceļa segums attiecīgajā autoceļa A2 posmā (25,5. — 39,4. km). Tika atjaunoti vai pārbūvēti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un viens pie Vangažiem, kā arī atjaunota Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes". Tika pārbūvēta arī Valmieras šoseja (A3) sākumposmā (0. — 1,65. km) un atjaunots ceļa segums uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}</ref> No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa pārbūve posmā ar atdalītām brauktuvēm posmā no "Sēnītes" līdz Lorupei (Siguldai) (39,4. — 46,3. km) Projekta ietvaros tika pārbūvēts ceļa segums abās brauktuvēs, pārbūvētas Inčupītes un Egļupes caurtekas, kā arī atjaunots gājēju un velobraucēju tunelis Gaujas ciemā. Būvdarbus veica SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no kā 85% jeb 10,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}</ref> 2022. gada decembrī sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes — tā ir daļa no satiksmes vadības sistēmas, kas veidota projekta "SMART E263/E77" ietvaros. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% tika līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas uzbūvētas 1850.-1859. gados reizē ar autoceļa Rīga—Pleskava būvi. Tās bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> 2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA "Pamatceļš" par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA "Vertex projekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}</ref> 2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunots arī ceļa aprīkojums, nomainītas bojātās ceļa zīmes, ieklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, atjaunoti grāvji un caurtekas. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veikti nepieciešami remontdarbi tiltiem pār [[Vecpalsa|Vecpalsu]], [[Gauja|Gauju]], [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupi]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavu]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta brauktuves konstrukciju pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi pirms Siguldas 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves. Pārbūves zonā veikta caurteku un grāvju tīrīšana, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošana un horizontālo apzīmējumu ieklāšana, ceļa posmā esošais apgaismojums nomainīts pret [[gaismas diode|LED]] gaismekļiem. Būvdarbus veic CBF "Binders" par līgumcenu 6,9 miljoni eiro, finansējuma avots ir valsts budžets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}</ref> === Lorupes gravas šķērsojuma izbūve === Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Ceļam bija raksturīgi asi, nepārredzami līkumi ar 70 metru rādiusu, un pat 5-6% kāpumi un kritumi. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Bija divas šķērsojuma tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Ņemot vērā padomju režīma centienus pretoties rietumvalstīm raksturīgajai pārmērībai celtniecībā, politiskā vara centās panākt uzbēruma izbūvi. Tomēr, tāds risinājums - 28 metru augsta uzbēruma izbūve ar 140 metru garu caurteku - ievērojami bojātu vidi, jo lai iegūtu ap 200 tūkstošus m<sup>3</sup> nepieciešamās grunts būtu nepieciešama karjera izveide, kas izpostītu plašu apkārtni Gaujas Nacionālajā parkā. Arī ekonomiski tāds variants ne sevišķi attaisnotos - tādēļ, kā ekonomiski izdevīgākā un vērtīgākā tika izvēlēta viadukta izbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekts bija ļoti unikāls, ar būvdarbos izmantotajiem jaunajiem materiāliem un tehnoloģijām tālu apsteidzot tolaik Padomju Savienībā pastāvošo tiltu būves teoriju un praksi. 194,7 metrus garā dzelzsbetona viadukta būvniecība notika no 1965. gada 10. septembra līdz 1968. gada 20. jūlijam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Estakādes laiduma konstrukciju veido divas nemainīga augstuma nepārtrauktas dzelzsbetona kastveida sijas, kuras pēc uzbīdīšanas laidumā savstarpēji apvienotas. Būvniecībā pirmo reizi PSRS teritorijā tika izmantota unikālā tilta laidumu garenuzbīdīšanas metode, iepriekš pasaulē tāda metode tika izmantota tikai divas reizes - Venecuēlā un Austrijā. Bīdīšanas metode nozīmē, ka tilta konstrukcijas tiek sagatavotas būvniecības vietā pie tilta, un tad tiek uzbīdītas tām nepieciešamajā vietā, padarot šāda tipa augstu un garu viaduktu izbūvi drošāku un efektīvāku. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekta izstrādi vadīja institūta "Ceļuprojekts" Tiltu daļas vadītājs Ziedonis Vecvagars, projekta galvenais inženieris Jānis Zavickis un arhitekte Velta Reinfelde. Estakādi izbūvēja Rīģas "4. CBR", darbus objektā vadīja inženieri Edgars Grunte, Uldis Matīss un Juris Binde. Ņemot vērā unikālo šķērsojuma viadukta projekta izstrādi un ieviešanu - pirmo reizi Padomju Savienībā tilta izbūvē pielietojot progresīvo nedalītu dzelzbetona siju pārbīdīšanas metodi no viena krasta uz otru, daudzus Lorupes estakādes būves vadītājus un līdzstrādniekus PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstrādes komisija apbalvoja ar diplomiem, medaļām un goda zīmēm.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Tomēr, tolaik - 1960. gados pastāvošajos vissavienības noteikumos nebija paredzēta automobilizācijas attīstība, taču tie bija obligāti ievērojami un nemaināmi. Tie noteica, ka divjoslu tilta brauktuves platumam bija jābūt 7 metri, jau tilta būvniecības laikā sabiedrībā izskanēja viedoklis un pat kritika par tilta brauktuves šaurumu. Laika gaitā viadukta brauktuve vairākas reizes ir atjaunota un pārbūvēta, brauktuvi paplašinot.<ref name=":5" /> == Nākotnes plāni == Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posms no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējais divbrauktuvju posms) tiktu pārbūvēts un piemērots ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš tiktu pārbūvēts līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļš tiktu izbūvēts līdz Smiltenes mezglam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}</ref> Pašlaik stratēģijas realizācija ir neskaidra — tās īstenošana prasītu ievērojamus finanšu ieguldījumus, kā arī ievērojami skartu vidi. 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par plāniem pārskatīt autoceļu attīstības stratēģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}</ref> 2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). 2024. gadā izsludināti vairāki projektēšanas iepirkumi, kurus plānots pabeigt 2026. gadā, būvniecības termiņi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma. Plānots izbūvēt arī trūkstošo satiksmes rampu Garkalnes satiksmes mezglā virzienā uz Rīgu. Šo darbu realizācijai plānots piesaistīt [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus, un darbus plānots pabeigt līdz 2029. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}</ref> == Krustojošie autoceļi == {{div col|2}} * [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] * [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] * [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]) * [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]]) * [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts) * [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]]) * [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]]) * [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]]) * [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši) * [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]) * [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]]) * [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]]) * [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]]) * [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]]) * [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]]) {{div col end}} == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == {{div col|2}} * [[Rīga]] * [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] * [[Vangaži]] * [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]] * [[Sigulda]] * [[Augšlīgatne]] * [[Ieriķi]] * [[Drabeši]] * [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] * [[Grundzāle]] * [[Vireši]] * [[Līzespasts]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja] {{Latvijas galvenie autoceļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:A02}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] jhgzph7tuuthaidz0cxn7u7q97adf3w 4466198 4466154 2026-05-10T15:31:54Z Asignotac 109310 Papildus informācija par satiksmi 4466198 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 2 | nosaukums = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) | karte = Road A2 Latvia.svg | leģenda = | garums = 195,6 | ārpus_pilsētas = 179,6 | ceļš_pilsētā = 16,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A2-Berģi-LV.jpg | paraksts = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]] {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]] {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]] {{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]]. == Satiksme == Posmā no Rīgas apvedceļa līdz Lorupei maksimālais atļautais ātrums ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}</ref> Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Autoceļš no Lorupes (Siguldas) līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze - 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no sākuma pie Berģiem līdz A1/A4 satiksmes mezglam (12,4. - 14,1. km): 41 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports * no satiksmes mezgla līdz Garkalnes divlīmeņu satiksmes krustojumam ar P3 reģionālo autoceļu (14,1. - 21,5. km): 28 tūkstoši tr.l. diennaktī, 16% kravas transports * no Garkalnes līdz "[[Krustiņi|Sēnītei]]" (satiksmes mezglam ar A3 autoceļu) (21,5. - 37,7. km): 21 tūkstoši tr.l. diennaktī, 14% kravas transports * no "Sēnītes" līdz Siguldai (37,7. - 51,5. km): 13 tūkstoši tr.l., 12% kravas transports * no Siguldas līdz Augšlīgatnei (51,5. - 63,3. km): 10,6. tūkstoši tr.l., 17% kravas transports * no Augšlīgatnes līdz Cēsu pagriezienam (satiksmes mezglam ar P20 reģionālo autoceļu) (61,3. - 77,7. km): 7,6 tūkstoši tr.l., 16% kravas transports * no Cēsu pagrieziena līdz Bērzkrogam (77,5. - 94,2. km): 4,2 tūkstoši tr.l. diennaktī, 25% kravas transports * no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,2. - 126,5. km): 3,6 tūkstoši tr.l., 25% kravas transports * no Smiltenes apļa līdz Alūksnes pagriezienam (P39 autoceļam) (126,5. - 176,4. km): 1,5 tūkstoši tr.l., 24% kravas transports * no Alūksnes pagrieziena līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) (176,4. - 195,6 km): 610 tr.l. diennaktī, 29% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> * no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> * no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2" /> == Vēsture == Vidzemes šoseja jeb Rīgas—Pleskavas autoceļš ir vēsturē vissenāk pieminētais Latvijas zemes ceļš, kas kalpojis tirdznieciskajiem sakariem ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]], [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] un [[Zviedru Igaunija|Igaunijas]] zemēm. Rakstu avotos tas minēts jau 1226. gadā. Livonijas hronikās vecais vezumnieku ceļš no Rīgas līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] saucās ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā sastādītajā [[Vidzeme]]s kartē redzams, ka ceļa trase lielākoties atbilst tagadējai.<ref name=":3" /> 1837. gadā uzsāka ceļa pārbūvi par šoseju. Pie pilsētām tai bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tām — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.<ref name=":3" /> <gallery> Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|Vidzemes šoseja Lorupes gravā (1917) Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930) Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940) Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada) Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu) Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930) </gallery> [[Attēls:Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960.-70. gadi.png|thumb|Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960. — 70. gadi]] [[Attēls:Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads.png|thumb|Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads]] [[Attēls:Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads.png|thumb|Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads]] 1950. gados tika izbūvēts ceļa pārvads pār dzelzceļa līniju pie Līgatnes. Tas bija pirmais pēckara laikā izbūvētais ceļa pārvads Latvijas teritorijā.<ref name=":5">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> 1953. gadā iepriekšējā koka tilta vietā tika izbūvēts lokveida dzelzsbetona tilts pār Amatu pie Melturiem.<ref name=":5" /> 1968. gadā Latvijas PSR Autotransporta un šoseju ministrijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūts izstrādāja Autoceļa Rīga—Pleskava rekonstrukcijas nepieciešamības tehniski ekonomisko pamatojumu, kurš paredzēja autoceļa posma Rīgas pilsētas robeža — Sigulda rekonstrukciju, atbilstoši ceļa pirmās tehniskās kategorijas rādītājiem. Posmā no Rīgas pilsētas līdz Tallinas ceļa krustojumam tika izveidots autoceļš ar trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Rīgas "4. CBR", V. Veidemaņa vadībā. Šajā posmā darbus apgrūtināja elektrības un sakaru līnijas, kā arī pašreizējā apbūve. Galvenais traucēklis bija Rīgas ūdensvads, kas zem ceļa atradās kopš 1910. gada, un kurš nodrošināja ūdensapgādi Baltezerā, kā arī kūdrainā zemiene. Pie Berģiem bija plānots izbūvēt gājēju tuneli, taču tas fiziski nebija iespējams kūdrainās zemienes un ūdensvada dēļ, tāpēc tuneļa vietā tika izveidota virszemes vienlīmeņa gājēju pāreja.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:171314&#124;article:DIVL175&#124;query:brauktuves%20atdal%C4%ABtas%20|title=periodika}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> Sekojošā posmā aiz Tallinas krustojuma, kur satiksmes intensitāte krasi samazinājās, tika izveidota automaģistrāle ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Saulkrastu "2. CBR" A. Štāles vadībā. Tika izbūvēts Garkalnes apvedceļš, autoceļam apejot strādnieku pilsētciemu pa tā dienvidu pusi. Posmā starp Garkalni un "Sēnīti" automaģistrāles brauktuves vietām tika atdalītas, vietām līdz 300 m attālumam — autoceļš sekoja meža stigai, lai iespējami mazāk būtu jāizcērt mežs.<ref name=":4" /> Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna "Sēnīte" izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietverti septiņi kustības pārvadi un rotācijas aplis. Bez tam šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā "Sēnīte".<ref name=":3" /> [[Attēls:Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls - 1979. gads.png|thumb|Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls — 1979. gads]] 1975. gada rudenī pabeigta Rīgas—Lorupes ceļa posma otrās joslas izbūve, savukārt 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie "Sēnītes" bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori ir Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantotas virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.<ref name=":3" /> Visa ātrgaitas objekta izbūve no Rīgas līdz Lorupei izmaksāja ap 67 miljoniem rubļu, kas bija salīdzinoši zema. Turklāt, pēc satiksmes ceļu inženiera Viļņa Andrejsona aprēķiniem 1980. gadā, investīcijas atmaksātos jau pēc 6 gadiem (normas pieļāva 8,33 gadus), pēc tam dodot pienesi ekonomikai 9,57 rubļu apjomā ik gadu. Pēc satiksmes ceļu inženiera aplēsēm, izbūvētais ceļu tīkls Vidzemes šosejā un tās apkārtnē nodrošinātu ērtu satiksmi līdz 2000. gadam, kad būtu nepieciešams veikt to paplašināšanu un atjaunošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1016218%7Carticle:DIVL110%7Cquery:Pleskavas%20%C5%A1oseja|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1980. gadu piecgada plānā bija plānots turpināt četrjoslu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Lorupes līdz Siguldai. Bija plānots izbūvēt paralēlu pārvadu jau izbūvētajam Lorupes pārvadam. Tika apsvērta doma Lorupes gravas ieplakā, pie autoceļa balstiem, ierīkot kempingu. Tomēr, dēļ PSRS ekonomiskās stagnācijas 1980. gados, darbi netika uzsākti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=TĀLĀKVIRZĪBAS KILOMETRI|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 2004. gadā tika pabeigta tilta pār Amatu pārbūve pie Melturiem, aizstājot iepriekšējo 1953. gadā būvēto tiltu. Jaunais tilts ir 65 metrus garš un 14 metrus plats. Būvdarbus veica AS "8. CBR".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/tilts-par-amatu/|title=celuprojekts.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6209033/var-braukt-par-amatas-tiltu|title=tvnet}}</ref> Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] bija plānots pārbūvēt un izbūvēt ātrgaitas šoseju no Rīgas līdz Rīdzenei. Plāna ietvaros tiktu pārbūvēts autoceļa posms no Rīgas līdz "Sēnītei" un izbūvēta automaģistrāle līdz Siguldai, ar atļauto braukšanas ātrumu 130 km/h. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm tiktu izveidots četrjoslu ātrsatiksmes autoceļš ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h. Tālāk no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei tiktu pārbūvēts esošais vispārējās lietošanas ceļš. Tika izvērtēta arī apvedceļu izbūve Siguldā un Ieriķos. Projektu virzīja VAS "Latvijas Valsts ceļi", izpēti veica SIA "Eirokonsultants". Kopumā tiktu pārbūvēts autoceļš 49,4 km garumā, no kā 28 km tiktu pārveidoti par četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Tomēr, finanšu krīzes dēļ, šis vērienīgā projekta iecere netika turpināta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels|title=Būs ātrsatiksmes autoceļš|work=TVNET|access-date=2026-04-24|date=2007-05-27|language=lv}}</ref> 2015. gadā tika veikta autoceļa pārbūve gar Garkalni (15,4. — 25,5. km). Projekta ietvaros abās brauktuvēs tika pārbūvēts ceļa segums un pārvads pār dzelzceļu, pārbūvēts reģionālā autoceļa Garkalne — Alauksts (P3) pārvads Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz pagrieziena uz Langstiņiem. Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 16,4 miljoni eiro, no kā 85% jeb 13,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-veclaicene-segas-rekonstrukcija-posma-no-1540-2550-km/|title=Valsts galvenā a/c A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) segas rekonstrukcija posmā no 15,40.-25,50. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada maijā tika izsludināts iepirkums autoceļa pārbūvei no Garkalnes līdz "Sēnītei" pārbūve — darbus sāka 2019. gada aprīlī un tos pabeidza 2020. gada augustā. Projekta ietvaros tika pārbūvēts autoceļa segums attiecīgajā autoceļa A2 posmā (25,5. — 39,4. km). Tika atjaunoti vai pārbūvēti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un viens pie Vangažiem, kā arī atjaunota Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes". Tika pārbūvēta arī Valmieras šoseja (A3) sākumposmā (0. — 1,65. km) un atjaunots ceļa segums uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}</ref> No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa pārbūve posmā ar atdalītām brauktuvēm posmā no "Sēnītes" līdz Lorupei (Siguldai) (39,4. — 46,3. km) Projekta ietvaros tika pārbūvēts ceļa segums abās brauktuvēs, pārbūvētas Inčupītes un Egļupes caurtekas, kā arī atjaunots gājēju un velobraucēju tunelis Gaujas ciemā. Būvdarbus veica SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no kā 85% jeb 10,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}</ref> 2022. gada decembrī sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes — tā ir daļa no satiksmes vadības sistēmas, kas veidota projekta "SMART E263/E77" ietvaros. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% tika līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas uzbūvētas 1850.-1859. gados reizē ar autoceļa Rīga—Pleskava būvi. Tās bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> 2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA "Pamatceļš" par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA "Vertex projekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}</ref> 2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunots arī ceļa aprīkojums, nomainītas bojātās ceļa zīmes, ieklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, atjaunoti grāvji un caurtekas. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veikti nepieciešami remontdarbi tiltiem pār [[Vecpalsa|Vecpalsu]], [[Gauja|Gauju]], [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupi]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavu]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta brauktuves konstrukciju pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi pirms Siguldas 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves. Pārbūves zonā veikta caurteku un grāvju tīrīšana, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošana un horizontālo apzīmējumu ieklāšana, ceļa posmā esošais apgaismojums nomainīts pret [[gaismas diode|LED]] gaismekļiem. Būvdarbus veic CBF "Binders" par līgumcenu 6,9 miljoni eiro, finansējuma avots ir valsts budžets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}</ref> === Lorupes gravas šķērsojuma izbūve === Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Ceļam bija raksturīgi asi, nepārredzami līkumi ar 70 metru rādiusu, un pat 5-6% kāpumi un kritumi. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Bija divas šķērsojuma tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Ņemot vērā padomju režīma centienus pretoties rietumvalstīm raksturīgajai pārmērībai celtniecībā, politiskā vara centās panākt uzbēruma izbūvi. Tomēr, tāds risinājums - 28 metru augsta uzbēruma izbūve ar 140 metru garu caurteku - ievērojami bojātu vidi, jo lai iegūtu ap 200 tūkstošus m<sup>3</sup> nepieciešamās grunts būtu nepieciešama karjera izveide, kas izpostītu plašu apkārtni Gaujas Nacionālajā parkā. Arī ekonomiski tāds variants ne sevišķi attaisnotos - tādēļ, kā ekonomiski izdevīgākā un vērtīgākā tika izvēlēta viadukta izbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekts bija ļoti unikāls, ar būvdarbos izmantotajiem jaunajiem materiāliem un tehnoloģijām tālu apsteidzot tolaik Padomju Savienībā pastāvošo tiltu būves teoriju un praksi. 194,7 metrus garā dzelzsbetona viadukta būvniecība notika no 1965. gada 10. septembra līdz 1968. gada 20. jūlijam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Estakādes laiduma konstrukciju veido divas nemainīga augstuma nepārtrauktas dzelzsbetona kastveida sijas, kuras pēc uzbīdīšanas laidumā savstarpēji apvienotas. Būvniecībā pirmo reizi PSRS teritorijā tika izmantota unikālā tilta laidumu garenuzbīdīšanas metode, iepriekš pasaulē tāda metode tika izmantota tikai divas reizes - Venecuēlā un Austrijā. Bīdīšanas metode nozīmē, ka tilta konstrukcijas tiek sagatavotas būvniecības vietā pie tilta, un tad tiek uzbīdītas tām nepieciešamajā vietā, padarot šāda tipa augstu un garu viaduktu izbūvi drošāku un efektīvāku. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekta izstrādi vadīja institūta "Ceļuprojekts" Tiltu daļas vadītājs Ziedonis Vecvagars, projekta galvenais inženieris Jānis Zavickis un arhitekte Velta Reinfelde. Estakādi izbūvēja Rīģas "4. CBR", darbus objektā vadīja inženieri Edgars Grunte, Uldis Matīss un Juris Binde. Ņemot vērā unikālo šķērsojuma viadukta projekta izstrādi un ieviešanu - pirmo reizi Padomju Savienībā tilta izbūvē pielietojot progresīvo nedalītu dzelzbetona siju pārbīdīšanas metodi no viena krasta uz otru, daudzus Lorupes estakādes būves vadītājus un līdzstrādniekus PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstrādes komisija apbalvoja ar diplomiem, medaļām un goda zīmēm.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Tomēr, tolaik - 1960. gados pastāvošajos vissavienības noteikumos nebija paredzēta automobilizācijas attīstība, taču tie bija obligāti ievērojami un nemaināmi. Tie noteica, ka divjoslu tilta brauktuves platumam bija jābūt 7 metri, jau tilta būvniecības laikā sabiedrībā izskanēja viedoklis un pat kritika par tilta brauktuves šaurumu. Laika gaitā viadukta brauktuve vairākas reizes ir atjaunota un pārbūvēta, brauktuvi paplašinot.<ref name=":5" /> == Nākotnes plāni == Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posms no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējais divbrauktuvju posms) tiktu pārbūvēts un piemērots ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš tiktu pārbūvēts līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļš tiktu izbūvēts līdz Smiltenes mezglam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}</ref> Pašlaik stratēģijas realizācija ir neskaidra — tās īstenošana prasītu ievērojamus finanšu ieguldījumus, kā arī ievērojami skartu vidi. 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par plāniem pārskatīt autoceļu attīstības stratēģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}</ref> 2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). 2024. gadā izsludināti vairāki projektēšanas iepirkumi, kurus plānots pabeigt 2026. gadā, būvniecības termiņi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma. Plānots izbūvēt arī trūkstošo satiksmes rampu Garkalnes satiksmes mezglā virzienā uz Rīgu. Šo darbu realizācijai plānots piesaistīt [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus, un darbus plānots pabeigt līdz 2029. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}</ref> == Krustojošie autoceļi == {{div col|2}} * [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] * [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] * [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]) * [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]]) * [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts) * [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]]) * [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]]) * [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]]) * [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši) * [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]) * [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]]) * [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]]) * [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]]) * [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]]) * [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]]) {{div col end}} == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == {{div col|2}} * [[Rīga]] * [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] * [[Vangaži]] * [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]] * [[Sigulda]] * [[Augšlīgatne]] * [[Ieriķi]] * [[Drabeši]] * [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] * [[Grundzāle]] * [[Vireši]] * [[Līzespasts]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja] {{Latvijas galvenie autoceļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:A02}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] iv36b084oeqlyz98d4whj7gxuraqbrt 4466207 4466198 2026-05-10T16:04:15Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4466207 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 2 | nosaukums = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) | karte = Road A2 Latvia.svg | leģenda = | garums = 195,6 | ārpus_pilsētas = 179,6 | ceļš_pilsētā = 16,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A2-Berģi-LV.jpg | paraksts = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]] {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]] {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]] {{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]]. == Satiksme == Posmā no Rīgas apvedceļa līdz Lorupei maksimālais atļautais ātrums ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}</ref> Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Autoceļš no Lorupes (Siguldas) līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze - 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no sākuma pie Berģiem līdz A1/A4 satiksmes mezglam (12,4. - 14,1. km): 41 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports * no satiksmes mezgla līdz Garkalnes divlīmeņu satiksmes krustojumam ar P3 reģionālo autoceļu (14,1. - 21,5. km): 28 tūkstoši tr.l. diennaktī, 16% kravas transports * no Garkalnes līdz "[[Krustiņi|Sēnītei]]" (satiksmes mezglam ar A3 autoceļu) (21,5. - 37,7. km): 21 tūkstoši tr.l. diennaktī, 14% kravas transports * no "Sēnītes" līdz Siguldai (37,7. - 51,5. km): 13 tūkstoši tr.l., 12% kravas transports * no Siguldas līdz Augšlīgatnei (51,5. - 63,3. km): 10,6. tūkstoši tr.l., 17% kravas transports * no Augšlīgatnes līdz Cēsu pagriezienam (satiksmes mezglam ar P20 reģionālo autoceļu) (61,3. - 77,7. km): 7,6 tūkstoši tr.l., 16% kravas transports * no Cēsu pagrieziena līdz Bērzkrogam (77,5. - 94,2. km): 4,2 tūkstoši tr.l. diennaktī, 25% kravas transports * no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,2. - 126,5. km): 3,6 tūkstoši tr.l., 25% kravas transports * no Smiltenes apļa līdz Alūksnes pagriezienam (P39 autoceļam) (126,5. - 176,4. km): 1,5 tūkstoši tr.l., 24% kravas transports * no Alūksnes pagrieziena līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) (176,4. - 195,6 km): 610 tr.l. diennaktī, 29% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> * no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> * no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2" /> == Vēsture == Vidzemes šoseja jeb Rīgas—Pleskavas autoceļš ir vēsturē vissenāk pieminētais Latvijas zemes ceļš, kas kalpojis tirdznieciskajiem sakariem ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]], [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] un [[Ugaunija]]s zemēm. Livonijas hronikās veco vezumnieku ceļu no Rīgas līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] sauca par ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā iespiestajā [[Zviedru Vidzeme]]s kartē redzams, ka ceļa trase tolaik lielākoties atbilda tagadējai.<ref name=":3" /> 1837. gadā uzsāka ceļa pārbūvi par šoseju. Pie pilsētām tai bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tām — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.<ref name=":3" /> <gallery> Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|Vidzemes šoseja Lorupes gravā (1917) Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930) Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940) Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada) Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu) Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930) </gallery> [[Attēls:Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960.-70. gadi.png|thumb|Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960. — 70. gadi]] [[Attēls:Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads.png|thumb|Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads]] [[Attēls:Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads.png|thumb|Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads]] 1950. gados tika izbūvēts ceļa pārvads pār dzelzceļa līniju pie Līgatnes. Tas bija pirmais pēckara laikā izbūvētais ceļa pārvads Latvijas teritorijā.<ref name=":5">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> 1953. gadā iepriekšējā koka tilta vietā tika izbūvēts lokveida dzelzsbetona tilts pār Amatu pie Melturiem.<ref name=":5" /> 1968. gadā Latvijas PSR Autotransporta un šoseju ministrijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūts izstrādāja Autoceļa Rīga—Pleskava rekonstrukcijas nepieciešamības tehniski ekonomisko pamatojumu, kurš paredzēja autoceļa posma Rīgas pilsētas robeža — Sigulda rekonstrukciju, atbilstoši ceļa pirmās tehniskās kategorijas rādītājiem. Posmā no Rīgas pilsētas līdz Tallinas ceļa krustojumam tika izveidots autoceļš ar trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Rīgas "4. CBR", V. Veidemaņa vadībā. Šajā posmā darbus apgrūtināja elektrības un sakaru līnijas, kā arī pašreizējā apbūve. Galvenais traucēklis bija Rīgas ūdensvads, kas zem ceļa atradās kopš 1910. gada, un kurš nodrošināja ūdensapgādi Baltezerā, kā arī kūdrainā zemiene. Pie Berģiem bija plānots izbūvēt gājēju tuneli, taču tas fiziski nebija iespējams kūdrainās zemienes un ūdensvada dēļ, tāpēc tuneļa vietā tika izveidota virszemes vienlīmeņa gājēju pāreja.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:171314&#124;article:DIVL175&#124;query:brauktuves%20atdal%C4%ABtas%20|title=periodika}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> Sekojošā posmā aiz Tallinas krustojuma, kur satiksmes intensitāte krasi samazinājās, tika izveidota automaģistrāle ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Saulkrastu "2. CBR" A. Štāles vadībā. Tika izbūvēts Garkalnes apvedceļš, autoceļam apejot strādnieku pilsētciemu pa tā dienvidu pusi. Posmā starp Garkalni un "Sēnīti" automaģistrāles brauktuves vietām tika atdalītas, vietām līdz 300 m attālumam — autoceļš sekoja meža stigai, lai iespējami mazāk būtu jāizcērt mežs.<ref name=":4" /> Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna "Sēnīte" izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietverti septiņi kustības pārvadi un rotācijas aplis. Bez tam šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā "Sēnīte".<ref name=":3" /> [[Attēls:Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls - 1979. gads.png|thumb|Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls — 1979. gads]] 1975. gada rudenī pabeigta Rīgas—Lorupes ceļa posma otrās joslas izbūve, savukārt 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie "Sēnītes" bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori ir Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantotas virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.<ref name=":3" /> Visa ātrgaitas objekta izbūve no Rīgas līdz Lorupei izmaksāja ap 67 miljoniem rubļu, kas bija salīdzinoši zema. Turklāt, pēc satiksmes ceļu inženiera Viļņa Andrejsona aprēķiniem 1980. gadā, investīcijas atmaksātos jau pēc 6 gadiem (normas pieļāva 8,33 gadus), pēc tam dodot pienesi ekonomikai 9,57 rubļu apjomā ik gadu. Pēc satiksmes ceļu inženiera aplēsēm, izbūvētais ceļu tīkls Vidzemes šosejā un tās apkārtnē nodrošinātu ērtu satiksmi līdz 2000. gadam, kad būtu nepieciešams veikt to paplašināšanu un atjaunošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1016218%7Carticle:DIVL110%7Cquery:Pleskavas%20%C5%A1oseja|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1980. gadu piecgada plānā bija plānots turpināt četrjoslu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Lorupes līdz Siguldai. Bija plānots izbūvēt paralēlu pārvadu jau izbūvētajam Lorupes pārvadam. Tika apsvērta doma Lorupes gravas ieplakā, pie autoceļa balstiem, ierīkot kempingu. Tomēr, dēļ PSRS ekonomiskās stagnācijas 1980. gados, darbi netika uzsākti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=TĀLĀKVIRZĪBAS KILOMETRI|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 2004. gadā tika pabeigta tilta pār Amatu pārbūve pie Melturiem, aizstājot iepriekšējo 1953. gadā būvēto tiltu. Jaunais tilts ir 65 metrus garš un 14 metrus plats. Būvdarbus veica AS "8. CBR".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/tilts-par-amatu/|title=celuprojekts.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6209033/var-braukt-par-amatas-tiltu|title=tvnet}}</ref> Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] bija plānots pārbūvēt un izbūvēt ātrgaitas šoseju no Rīgas līdz Rīdzenei. Plāna ietvaros tiktu pārbūvēts autoceļa posms no Rīgas līdz "Sēnītei" un izbūvēta automaģistrāle līdz Siguldai, ar atļauto braukšanas ātrumu 130 km/h. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm tiktu izveidots četrjoslu ātrsatiksmes autoceļš ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h. Tālāk no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei tiktu pārbūvēts esošais vispārējās lietošanas ceļš. Tika izvērtēta arī apvedceļu izbūve Siguldā un Ieriķos. Projektu virzīja VAS "Latvijas Valsts ceļi", izpēti veica SIA "Eirokonsultants". Kopumā tiktu pārbūvēts autoceļš 49,4 km garumā, no kā 28 km tiktu pārveidoti par četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Tomēr, finanšu krīzes dēļ, šis vērienīgā projekta iecere netika turpināta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels|title=Būs ātrsatiksmes autoceļš|work=TVNET|access-date=2026-04-24|date=2007-05-27|language=lv}}</ref> 2015. gadā tika veikta autoceļa pārbūve gar Garkalni (15,4. — 25,5. km). Projekta ietvaros abās brauktuvēs tika pārbūvēts ceļa segums un pārvads pār dzelzceļu, pārbūvēts reģionālā autoceļa Garkalne — Alauksts (P3) pārvads Garkalnē, kā arī atjaunots gājēju tunelis aiz pagrieziena uz Langstiņiem. Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 16,4 miljoni eiro, no kā 85% jeb 13,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-veclaicene-segas-rekonstrukcija-posma-no-1540-2550-km/|title=Valsts galvenā a/c A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) segas rekonstrukcija posmā no 15,40.-25,50. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada maijā tika izsludināts iepirkums autoceļa pārbūvei no Garkalnes līdz "Sēnītei" pārbūve — darbus sāka 2019. gada aprīlī un tos pabeidza 2020. gada augustā. Projekta ietvaros tika pārbūvēts autoceļa segums attiecīgajā autoceļa A2 posmā (25,5. — 39,4. km). Tika atjaunoti vai pārbūvēti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un viens pie Vangažiem, kā arī atjaunota Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes". Tika pārbūvēta arī Valmieras šoseja (A3) sākumposmā (0. — 1,65. km) un atjaunots ceļa segums uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}</ref> No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa pārbūve posmā ar atdalītām brauktuvēm posmā no "Sēnītes" līdz Lorupei (Siguldai) (39,4. — 46,3. km) Projekta ietvaros tika pārbūvēts ceļa segums abās brauktuvēs, pārbūvētas Inčupītes un Egļupes caurtekas, kā arī atjaunots gājēju un velobraucēju tunelis Gaujas ciemā. Būvdarbus veica SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no kā 85% jeb 10,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}</ref> 2022. gada decembrī sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes — tā ir daļa no satiksmes vadības sistēmas, kas veidota projekta "SMART E263/E77" ietvaros. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% tika līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas uzbūvētas 1850.-1859. gados reizē ar autoceļa Rīga—Pleskava būvi. Tās bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> 2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA "Pamatceļš" par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA "Vertex projekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}</ref> 2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunots arī ceļa aprīkojums, nomainītas bojātās ceļa zīmes, ieklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, atjaunoti grāvji un caurtekas. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veikti nepieciešami remontdarbi tiltiem pār [[Vecpalsa|Vecpalsu]], [[Gauja|Gauju]], [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupi]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavu]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta brauktuves konstrukciju pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi pirms Siguldas 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves. Pārbūves zonā veikta caurteku un grāvju tīrīšana, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošana un horizontālo apzīmējumu ieklāšana, ceļa posmā esošais apgaismojums nomainīts pret [[gaismas diode|LED]] gaismekļiem. Būvdarbus veic CBF "Binders" par līgumcenu 6,9 miljoni eiro, finansējuma avots ir valsts budžets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}</ref> === Lorupes gravas šķērsojuma izbūve === Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Ceļam bija raksturīgi asi, nepārredzami līkumi ar 70 metru rādiusu, un pat 5-6% kāpumi un kritumi. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Bija divas šķērsojuma tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Ņemot vērā padomju režīma centienus pretoties rietumvalstīm raksturīgajai pārmērībai celtniecībā, politiskā vara centās panākt uzbēruma izbūvi. Tomēr, tāds risinājums - 28 metru augsta uzbēruma izbūve ar 140 metru garu caurteku - ievērojami bojātu vidi, jo lai iegūtu ap 200 tūkstošus m<sup>3</sup> nepieciešamās grunts būtu nepieciešama karjera izveide, kas izpostītu plašu apkārtni Gaujas Nacionālajā parkā. Arī ekonomiski tāds variants ne sevišķi attaisnotos - tādēļ, kā ekonomiski izdevīgākā un vērtīgākā tika izvēlēta viadukta izbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekts bija ļoti unikāls, ar būvdarbos izmantotajiem jaunajiem materiāliem un tehnoloģijām tālu apsteidzot tolaik Padomju Savienībā pastāvošo tiltu būves teoriju un praksi. 194,7 metrus garā dzelzsbetona viadukta būvniecība notika no 1965. gada 10. septembra līdz 1968. gada 20. jūlijam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Estakādes laiduma konstrukciju veido divas nemainīga augstuma nepārtrauktas dzelzsbetona kastveida sijas, kuras pēc uzbīdīšanas laidumā savstarpēji apvienotas. Būvniecībā pirmo reizi PSRS teritorijā tika izmantota unikālā tilta laidumu garenuzbīdīšanas metode, iepriekš pasaulē tāda metode tika izmantota tikai divas reizes - Venecuēlā un Austrijā. Bīdīšanas metode nozīmē, ka tilta konstrukcijas tiek sagatavotas būvniecības vietā pie tilta, un tad tiek uzbīdītas tām nepieciešamajā vietā, padarot šāda tipa augstu un garu viaduktu izbūvi drošāku un efektīvāku. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekta izstrādi vadīja institūta "Ceļuprojekts" Tiltu daļas vadītājs Ziedonis Vecvagars, projekta galvenais inženieris Jānis Zavickis un arhitekte Velta Reinfelde. Estakādi izbūvēja Rīģas "4. CBR", darbus objektā vadīja inženieri Edgars Grunte, Uldis Matīss un Juris Binde. Ņemot vērā unikālo šķērsojuma viadukta projekta izstrādi un ieviešanu - pirmo reizi Padomju Savienībā tilta izbūvē pielietojot progresīvo nedalītu dzelzbetona siju pārbīdīšanas metodi no viena krasta uz otru, daudzus Lorupes estakādes būves vadītājus un līdzstrādniekus PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstrādes komisija apbalvoja ar diplomiem, medaļām un goda zīmēm.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Tomēr, tolaik - 1960. gados pastāvošajos vissavienības noteikumos nebija paredzēta automobilizācijas attīstība, taču tie bija obligāti ievērojami un nemaināmi. Tie noteica, ka divjoslu tilta brauktuves platumam bija jābūt 7 metri, jau tilta būvniecības laikā sabiedrībā izskanēja viedoklis un pat kritika par tilta brauktuves šaurumu. Laika gaitā viadukta brauktuve vairākas reizes ir atjaunota un pārbūvēta, brauktuvi paplašinot.<ref name=":5" /> == Nākotnes plāni == Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posms no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējais divbrauktuvju posms) tiktu pārbūvēts un piemērots ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš tiktu pārbūvēts līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļš tiktu izbūvēts līdz Smiltenes mezglam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}</ref> Pašlaik stratēģijas realizācija ir neskaidra — tās īstenošana prasītu ievērojamus finanšu ieguldījumus, kā arī ievērojami skartu vidi. 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par plāniem pārskatīt autoceļu attīstības stratēģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}</ref> 2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). 2024. gadā izsludināti vairāki projektēšanas iepirkumi, kurus plānots pabeigt 2026. gadā, būvniecības termiņi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma. Plānots izbūvēt arī trūkstošo satiksmes rampu Garkalnes satiksmes mezglā virzienā uz Rīgu. Šo darbu realizācijai plānots piesaistīt [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus, un darbus plānots pabeigt līdz 2029. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}</ref> == Krustojošie autoceļi == {{div col|2}} * [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] * [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] * [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]) * [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]]) * [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts) * [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]]) * [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]]) * [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]]) * [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši) * [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]) * [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]]) * [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]]) * [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]]) * [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]]) * [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]]) {{div col end}} == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == {{div col|2}} * [[Rīga]] * [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] * [[Vangaži]] * [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]] * [[Sigulda]] * [[Augšlīgatne]] * [[Ieriķi]] * [[Drabeši]] * [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] * [[Grundzāle]] * [[Vireši]] * [[Līzespasts]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja] {{Latvijas galvenie autoceļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:A02}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] o9001cntd1gbefs5fulpvsjnb5xs2c3 4466240 4466207 2026-05-10T17:21:11Z Pirags 3757 /* Vēsture */ stila labojumi 4466240 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 2 | nosaukums = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) | karte = Road A2 Latvia.svg | leģenda = | garums = 195,6 | ārpus_pilsētas = 179,6 | ceļš_pilsētā = 16,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A2-Berģi-LV.jpg | paraksts = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]] {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]] {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]] {{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]]. == Satiksme == Posmā no Rīgas apvedceļa līdz Lorupei maksimālais atļautais ātrums ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}</ref> Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Autoceļš no Lorupes (Siguldas) līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze - 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no sākuma pie Berģiem līdz A1/A4 satiksmes mezglam (12,4. - 14,1. km): 41 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports * no satiksmes mezgla līdz Garkalnes divlīmeņu satiksmes krustojumam ar P3 reģionālo autoceļu (14,1. - 21,5. km): 28 tūkstoši tr.l. diennaktī, 16% kravas transports * no Garkalnes līdz "[[Krustiņi|Sēnītei]]" (satiksmes mezglam ar A3 autoceļu) (21,5. - 37,7. km): 21 tūkstoši tr.l. diennaktī, 14% kravas transports * no "Sēnītes" līdz Siguldai (37,7. - 51,5. km): 13 tūkstoši tr.l., 12% kravas transports * no Siguldas līdz Augšlīgatnei (51,5. - 63,3. km): 10,6. tūkstoši tr.l., 17% kravas transports * no Augšlīgatnes līdz Cēsu pagriezienam (satiksmes mezglam ar P20 reģionālo autoceļu) (61,3. - 77,7. km): 7,6 tūkstoši tr.l., 16% kravas transports * no Cēsu pagrieziena līdz Bērzkrogam (77,5. - 94,2. km): 4,2 tūkstoši tr.l. diennaktī, 25% kravas transports * no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,2. - 126,5. km): 3,6 tūkstoši tr.l., 25% kravas transports * no Smiltenes apļa līdz Alūksnes pagriezienam (P39 autoceļam) (126,5. - 176,4. km): 1,5 tūkstoši tr.l., 24% kravas transports * no Alūksnes pagrieziena līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) (176,4. - 195,6 km): 610 tr.l. diennaktī, 29% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> * no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> * no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2" /> == Vēsture == Vidzemes šoseja jeb Rīgas—Pleskavas autoceļš ir vēsturē vissenāk pieminētais Latvijas zemes ceļš, kas kalpojis tirdznieciskajiem sakariem ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]], [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] un [[Ugaunija]]s zemēm. Livonijas hronikās veco vezumnieku ceļu no Rīgas līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] sauca par ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā iespiestajā [[Zviedru Vidzeme]]s kartē redzams, ka ceļa trase tolaik lielākoties atbilda tagadējai.<ref name=":3" /> 1837. gadā uzsāka ceļa pārbūvi par šoseju, kurai pilsētās bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tām — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.<ref name=":3" /> <gallery> Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|Vidzemes šoseja Lorupes gravā (1917) Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930) Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940) Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada) Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu) Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930) </gallery> [[Attēls:Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960.-70. gadi.png|thumb|Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960. — 70. gadi]] [[Attēls:Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads.png|thumb|Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads]] [[Attēls:Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads.png|thumb|Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads]] 1950. gados izbūvēja dzelzceļa pārvadu pie [[Līgatne]]s, kas bija pirmais pēc Otrā pasaules kara uzbūvētais ceļa pārvads Latvijā.<ref name=":5">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> 1953. gadā uzbūvēja lokveida dzelzsbetona tiltu pār Amatu pie Melturiem.<ref name=":5" /> 1968. gadā izstrādāja autoceļa Rīga—Pleskava autoceļa pirmās tehniskās kategorijas posma Rīga—Sigulda rekonstrukciju, no Rīgas robežas līdz Tallinas ceļa krustojumam uzbūvēja autoceļu ar trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Rīgas "4. CBR" V. Veidemaņa vadībā. Šajā kūdrainās zemienes posmā darbus apgrūtināja elektrības un sakaru līnijas, tomēr ɡalvenais traucēklis bija zem ceļa esošais 1910. gadā būvētais Rīgas pilsētas ūdensvads, kas nodrošināja ūdensapgādi no Baltezera. Tādēļ pie Berģiem pazemes gājēju tuneļa vietā nācās izveidot virszemes gājēju pāreju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:171314&#124;article:DIVL175&#124;query:brauktuves%20atdal%C4%ABtas%20|title=periodika}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> Sekojošā posmā aiz Tallinas krustojuma, kur satiksmes intensitāte krasi samazinājās, izveidoja automaģistrāli ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Saulkrastu "2. CBR" A. Štāles vadībā. Pie Garkalnes uzbūvēja apvedceļu ɡar tās dienvidu pusi. Posmā starp Garkalni un "Sēnīti" automaģistrāles brauktuves vietām atdalīja līdz 300 m attālumam — autoceļš sekoja meža stigai, lai iespējami mazāk būtu jāizcērt mežs.<ref name=":4" /> Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna "Sēnīte" izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietvēra septiņus kustības pārvadus un rotācijas apli, šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā "Sēnīte".<ref name=":3" /> [[Attēls:Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls - 1979. gads.png|thumb|Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls — 1979. gads]] 1975. gada rudenī pabeidza Rīgas—Lorupes ceļa posma otrās joslas izbūvi, 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie "Sēnītes" bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori bija Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantoja virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.<ref name=":3" /> Visa ātrgaitas autoceļa izbūves izmaksa no Rīgas līdz Lorupei bija ap 67 miljoniem rubļu, kas bija salīdzinoši zema. Turklāt pēc satiksmes ceļu inženiera Viļņa Andrejsona 1980. gada aprēķiniem investīcijām bija jāatmaksājas jau pēc 6 gadiem (normas pieļāva 8,33 gadus), pēc tam dodot pienesi ekonomikai 9,57 rubļu apjomā ik gadu. Pēc tālaika aplēsēm Vidzemes šosejai bija jānodrošina ērtu satiksmi līdz 2000. gadam, kad būtu nepieciešams veikt to paplašināšanu un atjaunošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1016218%7Carticle:DIVL110%7Cquery:Pleskavas%20%C5%A1oseja|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1980. gados plānoja turpināt četrjoslu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Lorupes līdz Siguldai, Lorupes pārvadam izbūvējot paralēlu pārvadu. Lorupes gravas ieplakā plānoja ierīkot kempingu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=TĀLĀKVIRZĪBAS KILOMETRI|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 2004. gadā pabeidza 65 metrus gara un 14 metrus plata Amatas tilta būvi pie Melturiem, aizstājot iepriekšējo 1953. gadā būvēto tiltu. Būvdarbus veica AS "8. CBR".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/tilts-par-amatu/|title=celuprojekts.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6209033/var-braukt-par-amatas-tiltu|title=tvnet}}</ref> Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] bija plānots no Rīgas līdz Siguldai izveidot ātrgaitas šoseju ar atļauto braukšanas ātrumu 130 km/h. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm plānoja izveidot četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h, izvērtējot apvedceļu izbūvi Siguldā un Ieriķos, bet no pagrieziena uz Cēsīm līdz [[Rīdzene]]i plānoja esošās šosejas pārbūvi. Projektu virzīja VAS "Latvijas Valsts ceļi", izpēti veica SIA "Eirokonsultants". Autoceļu A2 projektēja pārbūvēt 49,4 km garumā, no tiem 28 km pārveidojot par četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Tomēr finanšu krīzes dēļ, šo vērienīgo projektu neturpināja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels|title=Būs ātrsatiksmes autoceļš|work=TVNET|access-date=2026-04-24|date=2007-05-27|language=lv}}</ref> 2015. gadā veica autoceļa pārbūvi gar Garkalni (15,4. — 25,5. km). Projekta ietvaros abās brauktuvēs atjaunoja ceļa segumu un pārvadu pār dzelzceļu, pārbūvēja reģionālā autoceļa Garkalne — Alauksts (P3) pārvadu Garkalnē, kā arī atjaunoja gājēju tuneli aiz pagrieziena uz [[Langstiņi]]em. Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 16,4 miljoni eiro, no kā 85% jeb 13,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-veclaicene-segas-rekonstrukcija-posma-no-1540-2550-km/|title=Valsts galvenā a/c A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) segas rekonstrukcija posmā no 15,40.-25,50. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada maijā izsludināja iepirkumu autoceļa pārbūvei no Garkalnes līdz "Sēnītei" — darbus sāka 2019. gada aprīlī un pabeidza 2020. gada augustā. Projekta ietvaros pārbūvēja autoceļa segumu autoceļa A2 posmā (25,5. — 39,4. km), atjaunoja vai pārbūvēja deviņus ceļu pārvadus "Sēnītes" mezglā un vienu pie Vangažiem, kā arī atjaunoja Straujupītes caurteku Vangažos un gājēju tuneli pie "Sēnītes", pārbūvēja arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmu (0. — 1,65. km) un atjaunoja ceļa segumu uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}</ref> No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa pārbūve posmā ar atdalītām brauktuvēm posmā no "Sēnītes" līdz Lorupei (Siguldai) (39,4. — 46,3. km) Projekta ietvaros atjaunoja ceļa segumu abās brauktuvēs, pārbūvēja Inčupītes un Egļupes caurtekas, atjaunoja gājēju un velobraucēju tuneli Gaujas ciemā. Būvdarbus veica SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no kā 85% jeb 10,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}</ref> 2022. gada decembrī projekta "SMART E263/E77" ietvaros sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% līdzfinansēja no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas 1850.-1859. gados bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> 2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA "Pamatceļš" par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA "Vertex projekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}</ref> 2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunoja grāvjus un caurtekas, nomainīja bojātās ceļa zīmes, ieklāja jaunu ceļa horizontālo apzīmējumu. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veica tiltu remontu pāri [[Vecpalsa]]i, [[Gauja]]i, [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupei]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavai]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves, veica caurteku un grāvju tīrīšanu, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošanu un horizontālo apzīmējumu ieklāšanu, iekārtoja [[gaismas diode|LED]] apgaismojumu. Būvdarbus veica CBF "Binders" par līgumcenu 6,9 miljoni eiro no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}</ref> === Lorupes gravas šķērsojuma izbūve === Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Ceļam bija raksturīgi asi, nepārredzami līkumi ar 70 metru rādiusu, un pat 5-6% kāpumi un kritumi. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Bija divas šķērsojuma tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Ņemot vērā padomju režīma centienus pretoties rietumvalstīm raksturīgajai pārmērībai celtniecībā, politiskā vara centās panākt uzbēruma izbūvi. Tomēr, tāds risinājums - 28 metru augsta uzbēruma izbūve ar 140 metru garu caurteku - ievērojami bojātu vidi, jo lai iegūtu ap 200 tūkstošus m<sup>3</sup> nepieciešamās grunts būtu nepieciešama karjera izveide, kas izpostītu plašu apkārtni Gaujas Nacionālajā parkā. Arī ekonomiski tāds variants ne sevišķi attaisnotos - tādēļ, kā ekonomiski izdevīgākā un vērtīgākā tika izvēlēta viadukta izbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekts bija ļoti unikāls, ar būvdarbos izmantotajiem jaunajiem materiāliem un tehnoloģijām tālu apsteidzot tolaik Padomju Savienībā pastāvošo tiltu būves teoriju un praksi. 194,7 metrus garā dzelzsbetona viadukta būvniecība notika no 1965. gada 10. septembra līdz 1968. gada 20. jūlijam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Estakādes laiduma konstrukciju veido divas nemainīga augstuma nepārtrauktas dzelzsbetona kastveida sijas, kuras pēc uzbīdīšanas laidumā savstarpēji apvienotas. Būvniecībā pirmo reizi PSRS teritorijā tika izmantota unikālā tilta laidumu garenuzbīdīšanas metode, iepriekš pasaulē tāda metode tika izmantota tikai divas reizes - Venecuēlā un Austrijā. Bīdīšanas metode nozīmē, ka tilta konstrukcijas tiek sagatavotas būvniecības vietā pie tilta, un tad tiek uzbīdītas tām nepieciešamajā vietā, padarot šāda tipa augstu un garu viaduktu izbūvi drošāku un efektīvāku. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekta izstrādi vadīja institūta "Ceļuprojekts" Tiltu daļas vadītājs Ziedonis Vecvagars, projekta galvenais inženieris Jānis Zavickis un arhitekte Velta Reinfelde. Estakādi izbūvēja Rīģas "4. CBR", darbus objektā vadīja inženieri Edgars Grunte, Uldis Matīss un Juris Binde. Ņemot vērā unikālo šķērsojuma viadukta projekta izstrādi un ieviešanu - pirmo reizi Padomju Savienībā tilta izbūvē pielietojot progresīvo nedalītu dzelzbetona siju pārbīdīšanas metodi no viena krasta uz otru, daudzus Lorupes estakādes būves vadītājus un līdzstrādniekus PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstrādes komisija apbalvoja ar diplomiem, medaļām un goda zīmēm.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Tomēr, tolaik - 1960. gados pastāvošajos vissavienības noteikumos nebija paredzēta automobilizācijas attīstība, taču tie bija obligāti ievērojami un nemaināmi. Tie noteica, ka divjoslu tilta brauktuves platumam bija jābūt 7 metri, jau tilta būvniecības laikā sabiedrībā izskanēja viedoklis un pat kritika par tilta brauktuves šaurumu. Laika gaitā viadukta brauktuve vairākas reizes ir atjaunota un pārbūvēta, brauktuvi paplašinot.<ref name=":5" /> == Nākotnes plāni == Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posms no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējais divbrauktuvju posms) tiktu pārbūvēts un piemērots ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš tiktu pārbūvēts līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļš tiktu izbūvēts līdz Smiltenes mezglam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}</ref> Pašlaik stratēģijas realizācija ir neskaidra — tās īstenošana prasītu ievērojamus finanšu ieguldījumus, kā arī ievērojami skartu vidi. 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par plāniem pārskatīt autoceļu attīstības stratēģiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}</ref> 2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). 2024. gadā izsludināti vairāki projektēšanas iepirkumi, kurus plānots pabeigt 2026. gadā, būvniecības termiņi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma. Plānots izbūvēt arī trūkstošo satiksmes rampu Garkalnes satiksmes mezglā virzienā uz Rīgu. Šo darbu realizācijai plānots piesaistīt [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus, un darbus plānots pabeigt līdz 2029. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}</ref> == Krustojošie autoceļi == {{div col|2}} * [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] * [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] * [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]) * [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]]) * [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts) * [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]]) * [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]]) * [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]]) * [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši) * [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]) * [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]]) * [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]]) * [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]]) * [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]]) * [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]]) {{div col end}} == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == {{div col|2}} * [[Rīga]] * [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] * [[Vangaži]] * [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]] * [[Sigulda]] * [[Augšlīgatne]] * [[Ieriķi]] * [[Drabeši]] * [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] * [[Grundzāle]] * [[Vireši]] * [[Līzespasts]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja] {{Latvijas galvenie autoceļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:A02}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] 8vd3bgwhqdv9w27kfhencl238q49lpk 4466245 4466240 2026-05-10T17:30:31Z Pirags 3757 /* Nākotnes plāni */ stils 4466245 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 2 | nosaukums = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) | karte = Road A2 Latvia.svg | leģenda = | garums = 195,6 | ārpus_pilsētas = 179,6 | ceļš_pilsētā = 16,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A2-Berģi-LV.jpg | paraksts = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]] {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]] {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]] {{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]]. == Satiksme == Posmā no Rīgas apvedceļa līdz Lorupei maksimālais atļautais ātrums ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}</ref> Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Autoceļš no Lorupes (Siguldas) līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze - 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no sākuma pie Berģiem līdz A1/A4 satiksmes mezglam (12,4. - 14,1. km): 41 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports * no satiksmes mezgla līdz Garkalnes divlīmeņu satiksmes krustojumam ar P3 reģionālo autoceļu (14,1. - 21,5. km): 28 tūkstoši tr.l. diennaktī, 16% kravas transports * no Garkalnes līdz "[[Krustiņi|Sēnītei]]" (satiksmes mezglam ar A3 autoceļu) (21,5. - 37,7. km): 21 tūkstoši tr.l. diennaktī, 14% kravas transports * no "Sēnītes" līdz Siguldai (37,7. - 51,5. km): 13 tūkstoši tr.l., 12% kravas transports * no Siguldas līdz Augšlīgatnei (51,5. - 63,3. km): 10,6. tūkstoši tr.l., 17% kravas transports * no Augšlīgatnes līdz Cēsu pagriezienam (satiksmes mezglam ar P20 reģionālo autoceļu) (61,3. - 77,7. km): 7,6 tūkstoši tr.l., 16% kravas transports * no Cēsu pagrieziena līdz Bērzkrogam (77,5. - 94,2. km): 4,2 tūkstoši tr.l. diennaktī, 25% kravas transports * no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,2. - 126,5. km): 3,6 tūkstoši tr.l., 25% kravas transports * no Smiltenes apļa līdz Alūksnes pagriezienam (P39 autoceļam) (126,5. - 176,4. km): 1,5 tūkstoši tr.l., 24% kravas transports * no Alūksnes pagrieziena līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) (176,4. - 195,6 km): 610 tr.l. diennaktī, 29% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> * no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> * no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2" /> == Vēsture == Vidzemes šoseja jeb Rīgas—Pleskavas autoceļš ir vēsturē vissenāk pieminētais Latvijas zemes ceļš, kas kalpojis tirdznieciskajiem sakariem ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]], [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] un [[Ugaunija]]s zemēm. Livonijas hronikās veco vezumnieku ceļu no Rīgas līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] sauca par ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā iespiestajā [[Zviedru Vidzeme]]s kartē redzams, ka ceļa trase tolaik lielākoties atbilda tagadējai.<ref name=":3" /> 1837. gadā uzsāka ceļa pārbūvi par šoseju, kurai pilsētās bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tām — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.<ref name=":3" /> <gallery> Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|Vidzemes šoseja Lorupes gravā (1917) Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930) Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940) Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada) Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu) Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930) </gallery> [[Attēls:Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960.-70. gadi.png|thumb|Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960. — 70. gadi]] [[Attēls:Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads.png|thumb|Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads]] [[Attēls:Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads.png|thumb|Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads]] 1950. gados izbūvēja dzelzceļa pārvadu pie [[Līgatne]]s, kas bija pirmais pēc Otrā pasaules kara uzbūvētais ceļa pārvads Latvijā.<ref name=":5">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> 1953. gadā uzbūvēja lokveida dzelzsbetona tiltu pār Amatu pie Melturiem.<ref name=":5" /> 1968. gadā izstrādāja autoceļa Rīga—Pleskava autoceļa pirmās tehniskās kategorijas posma Rīga—Sigulda rekonstrukciju, no Rīgas robežas līdz Tallinas ceļa krustojumam uzbūvēja autoceļu ar trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Rīgas "4. CBR" V. Veidemaņa vadībā. Šajā kūdrainās zemienes posmā darbus apgrūtināja elektrības un sakaru līnijas, tomēr ɡalvenais traucēklis bija zem ceļa esošais 1910. gadā būvētais Rīgas pilsētas ūdensvads, kas nodrošināja ūdensapgādi no Baltezera. Tādēļ pie Berģiem pazemes gājēju tuneļa vietā nācās izveidot virszemes gājēju pāreju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:171314&#124;article:DIVL175&#124;query:brauktuves%20atdal%C4%ABtas%20|title=periodika}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> Sekojošā posmā aiz Tallinas krustojuma, kur satiksmes intensitāte krasi samazinājās, izveidoja automaģistrāli ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Saulkrastu "2. CBR" A. Štāles vadībā. Pie Garkalnes uzbūvēja apvedceļu ɡar tās dienvidu pusi. Posmā starp Garkalni un "Sēnīti" automaģistrāles brauktuves vietām atdalīja līdz 300 m attālumam — autoceļš sekoja meža stigai, lai iespējami mazāk būtu jāizcērt mežs.<ref name=":4" /> Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna "Sēnīte" izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietvēra septiņus kustības pārvadus un rotācijas apli, šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā "Sēnīte".<ref name=":3" /> [[Attēls:Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls - 1979. gads.png|thumb|Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls — 1979. gads]] 1975. gada rudenī pabeidza Rīgas—Lorupes ceļa posma otrās joslas izbūvi, 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie "Sēnītes" bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori bija Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantoja virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.<ref name=":3" /> Visa ātrgaitas autoceļa izbūves izmaksa no Rīgas līdz Lorupei bija ap 67 miljoniem rubļu, kas bija salīdzinoši zema. Turklāt pēc satiksmes ceļu inženiera Viļņa Andrejsona 1980. gada aprēķiniem investīcijām bija jāatmaksājas jau pēc 6 gadiem (normas pieļāva 8,33 gadus), pēc tam dodot pienesi ekonomikai 9,57 rubļu apjomā ik gadu. Pēc tālaika aplēsēm Vidzemes šosejai bija jānodrošina ērtu satiksmi līdz 2000. gadam, kad būtu nepieciešams veikt to paplašināšanu un atjaunošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1016218%7Carticle:DIVL110%7Cquery:Pleskavas%20%C5%A1oseja|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1980. gados plānoja turpināt četrjoslu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Lorupes līdz Siguldai, Lorupes pārvadam izbūvējot paralēlu pārvadu. Lorupes gravas ieplakā plānoja ierīkot kempingu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=TĀLĀKVIRZĪBAS KILOMETRI|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 2004. gadā pabeidza 65 metrus gara un 14 metrus plata Amatas tilta būvi pie Melturiem, aizstājot iepriekšējo 1953. gadā būvēto tiltu. Būvdarbus veica AS "8. CBR".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/tilts-par-amatu/|title=celuprojekts.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6209033/var-braukt-par-amatas-tiltu|title=tvnet}}</ref> Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] bija plānots no Rīgas līdz Siguldai izveidot ātrgaitas šoseju ar atļauto braukšanas ātrumu 130 km/h. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm plānoja izveidot četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h, izvērtējot apvedceļu izbūvi Siguldā un Ieriķos, bet no pagrieziena uz Cēsīm līdz [[Rīdzene]]i plānoja esošās šosejas pārbūvi. Projektu virzīja VAS "Latvijas Valsts ceļi", izpēti veica SIA "Eirokonsultants". Autoceļu A2 projektēja pārbūvēt 49,4 km garumā, no tiem 28 km pārveidojot par četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Tomēr finanšu krīzes dēļ, šo vērienīgo projektu neturpināja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels|title=Būs ātrsatiksmes autoceļš|work=TVNET|access-date=2026-04-24|date=2007-05-27|language=lv}}</ref> 2015. gadā veica autoceļa pārbūvi gar Garkalni (15,4. — 25,5. km). Projekta ietvaros abās brauktuvēs atjaunoja ceļa segumu un pārvadu pār dzelzceļu, pārbūvēja reģionālā autoceļa Garkalne — Alauksts (P3) pārvadu Garkalnē, kā arī atjaunoja gājēju tuneli aiz pagrieziena uz [[Langstiņi]]em. Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 16,4 miljoni eiro, no kā 85% jeb 13,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-veclaicene-segas-rekonstrukcija-posma-no-1540-2550-km/|title=Valsts galvenā a/c A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) segas rekonstrukcija posmā no 15,40.-25,50. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada maijā izsludināja iepirkumu autoceļa pārbūvei no Garkalnes līdz "Sēnītei" — darbus sāka 2019. gada aprīlī un pabeidza 2020. gada augustā. Projekta ietvaros pārbūvēja autoceļa segumu autoceļa A2 posmā (25,5. — 39,4. km), atjaunoja vai pārbūvēja deviņus ceļu pārvadus "Sēnītes" mezglā un vienu pie Vangažiem, kā arī atjaunoja Straujupītes caurteku Vangažos un gājēju tuneli pie "Sēnītes", pārbūvēja arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmu (0. — 1,65. km) un atjaunoja ceļa segumu uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}</ref> No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa pārbūve posmā ar atdalītām brauktuvēm posmā no "Sēnītes" līdz Lorupei (Siguldai) (39,4. — 46,3. km) Projekta ietvaros atjaunoja ceļa segumu abās brauktuvēs, pārbūvēja Inčupītes un Egļupes caurtekas, atjaunoja gājēju un velobraucēju tuneli Gaujas ciemā. Būvdarbus veica SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no kā 85% jeb 10,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}</ref> 2022. gada decembrī projekta "SMART E263/E77" ietvaros sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% līdzfinansēja no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas 1850.-1859. gados bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> 2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA "Pamatceļš" par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA "Vertex projekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}</ref> 2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunoja grāvjus un caurtekas, nomainīja bojātās ceļa zīmes, ieklāja jaunu ceļa horizontālo apzīmējumu. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veica tiltu remontu pāri [[Vecpalsa]]i, [[Gauja]]i, [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupei]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavai]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves, veica caurteku un grāvju tīrīšanu, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošanu un horizontālo apzīmējumu ieklāšanu, iekārtoja [[gaismas diode|LED]] apgaismojumu. Būvdarbus veica CBF "Binders" par līgumcenu 6,9 miljoni eiro no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}</ref> === Lorupes gravas šķērsojuma izbūve === Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Ceļam bija raksturīgi asi, nepārredzami līkumi ar 70 metru rādiusu, un pat 5-6% kāpumi un kritumi. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Bija divas šķērsojuma tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Ņemot vērā padomju režīma centienus pretoties rietumvalstīm raksturīgajai pārmērībai celtniecībā, politiskā vara centās panākt uzbēruma izbūvi. Tomēr, tāds risinājums - 28 metru augsta uzbēruma izbūve ar 140 metru garu caurteku - ievērojami bojātu vidi, jo lai iegūtu ap 200 tūkstošus m<sup>3</sup> nepieciešamās grunts būtu nepieciešama karjera izveide, kas izpostītu plašu apkārtni Gaujas Nacionālajā parkā. Arī ekonomiski tāds variants ne sevišķi attaisnotos - tādēļ, kā ekonomiski izdevīgākā un vērtīgākā tika izvēlēta viadukta izbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekts bija ļoti unikāls, ar būvdarbos izmantotajiem jaunajiem materiāliem un tehnoloģijām tālu apsteidzot tolaik Padomju Savienībā pastāvošo tiltu būves teoriju un praksi. 194,7 metrus garā dzelzsbetona viadukta būvniecība notika no 1965. gada 10. septembra līdz 1968. gada 20. jūlijam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Estakādes laiduma konstrukciju veido divas nemainīga augstuma nepārtrauktas dzelzsbetona kastveida sijas, kuras pēc uzbīdīšanas laidumā savstarpēji apvienotas. Būvniecībā pirmo reizi PSRS teritorijā tika izmantota unikālā tilta laidumu garenuzbīdīšanas metode, iepriekš pasaulē tāda metode tika izmantota tikai divas reizes - Venecuēlā un Austrijā. Bīdīšanas metode nozīmē, ka tilta konstrukcijas tiek sagatavotas būvniecības vietā pie tilta, un tad tiek uzbīdītas tām nepieciešamajā vietā, padarot šāda tipa augstu un garu viaduktu izbūvi drošāku un efektīvāku. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekta izstrādi vadīja institūta "Ceļuprojekts" Tiltu daļas vadītājs Ziedonis Vecvagars, projekta galvenais inženieris Jānis Zavickis un arhitekte Velta Reinfelde. Estakādi izbūvēja Rīģas "4. CBR", darbus objektā vadīja inženieri Edgars Grunte, Uldis Matīss un Juris Binde. Ņemot vērā unikālo šķērsojuma viadukta projekta izstrādi un ieviešanu - pirmo reizi Padomju Savienībā tilta izbūvē pielietojot progresīvo nedalītu dzelzbetona siju pārbīdīšanas metodi no viena krasta uz otru, daudzus Lorupes estakādes būves vadītājus un līdzstrādniekus PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstrādes komisija apbalvoja ar diplomiem, medaļām un goda zīmēm.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Tomēr, tolaik - 1960. gados pastāvošajos vissavienības noteikumos nebija paredzēta automobilizācijas attīstība, taču tie bija obligāti ievērojami un nemaināmi. Tie noteica, ka divjoslu tilta brauktuves platumam bija jābūt 7 metri, jau tilta būvniecības laikā sabiedrībā izskanēja viedoklis un pat kritika par tilta brauktuves šaurumu. Laika gaitā viadukta brauktuve vairākas reizes ir atjaunota un pārbūvēta, brauktuvi paplašinot.<ref name=":5" /> == Nākotnes plāni == Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posmu no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējo divbrauktuvju posmu) bija jāpārbūvē ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš jāpārbūvē līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļu jāuzbūvē līdz [[Smiltene]]s mezglam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}</ref> 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par autoceļu attīstības stratēģijas pārskatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}</ref> 2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). Līdz 2029. gadam plāno izbūvēt Garkalnes satiksmes mezgla rampu virzienā uz Rīgu, piesaistot [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}</ref> == Krustojošie autoceļi == {{div col|2}} * [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] * [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] * [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]) * [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]]) * [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts) * [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]]) * [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]]) * [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]]) * [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši) * [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]) * [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]]) * [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]]) * [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]]) * [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]]) * [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]]) {{div col end}} == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == {{div col|2}} * [[Rīga]] * [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] * [[Vangaži]] * [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]] * [[Sigulda]] * [[Augšlīgatne]] * [[Ieriķi]] * [[Drabeši]] * [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] * [[Grundzāle]] * [[Vireši]] * [[Līzespasts]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja] {{Latvijas galvenie autoceļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:A02}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] dkyi2l1spyl88h9cerwwtutp6mczcom 4466250 4466245 2026-05-10T17:37:30Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4466250 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 2 | nosaukums = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) | karte = Road A2 Latvia.svg | leģenda = | garums = 195,6 | ārpus_pilsētas = 179,6 | ceļš_pilsētā = 16,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A2-Berģi-LV.jpg | paraksts = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]] {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]] {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]] {{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]]. == Satiksme == Posmā no Rīgas apvedceļa līdz Lorupei maksimālais atļautais ātrums ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}</ref> Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Autoceļš no Lorupes (Siguldas) līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze - 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no sākuma pie Berģiem līdz A1/A4 satiksmes mezglam (12,4. - 14,1. km): 41 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports * no satiksmes mezgla līdz Garkalnes divlīmeņu satiksmes krustojumam ar P3 reģionālo autoceļu (14,1. - 21,5. km): 28 tūkstoši tr.l. diennaktī, 16% kravas transports * no Garkalnes līdz "[[Krustiņi|Sēnītei]]" (satiksmes mezglam ar A3 autoceļu) (21,5. - 37,7. km): 21 tūkstoši tr.l. diennaktī, 14% kravas transports * no "Sēnītes" līdz Siguldai (37,7. - 51,5. km): 13 tūkstoši tr.l., 12% kravas transports * no Siguldas līdz Augšlīgatnei (51,5. - 63,3. km): 10,6. tūkstoši tr.l., 17% kravas transports * no Augšlīgatnes līdz Cēsu pagriezienam (satiksmes mezglam ar P20 reģionālo autoceļu) (61,3. - 77,7. km): 7,6 tūkstoši tr.l., 16% kravas transports * no Cēsu pagrieziena līdz Bērzkrogam (77,5. - 94,2. km): 4,2 tūkstoši tr.l. diennaktī, 25% kravas transports * no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,2. - 126,5. km): 3,6 tūkstoši tr.l., 25% kravas transports * no Smiltenes apļa līdz Alūksnes pagriezienam (P39 autoceļam) (126,5. - 176,4. km): 1,5 tūkstoši tr.l., 24% kravas transports * no Alūksnes pagrieziena līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) (176,4. - 195,6 km): 610 tr.l. diennaktī, 29% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> * no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> * no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2" /> == Vēsture == Vidzemes šoseja jeb Rīgas—Pleskavas autoceļš ir vēsturē vissenāk pieminētais Latvijas zemes ceļš, kas kalpojis tirdznieciskajiem sakariem ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]], [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] un [[Ugaunija]]s zemēm. Livonijas hronikās veco vezumnieku ceļu no Rīgas līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] sauca par ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā iespiestajā [[Zviedru Vidzeme]]s kartē redzams, ka ceļa trase tolaik lielākoties atbilda tagadējai.<ref name=":3" /> 1837. gadā uzsāka ceļa pārbūvi par šoseju, kurai pilsētās bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tām — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.<ref name=":3" /> <gallery> Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|Vidzemes šoseja Lorupes gravā (1917) Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930) Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940) Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada) Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu) Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930) </gallery> 1950. gados izbūvēja dzelzceļa pārvadu pie [[Līgatne]]s, kas bija pirmais pēc Otrā pasaules kara uzbūvētais ceļa pārvads Latvijā.<ref name=":5">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> 1953. gadā uzbūvēja lokveida dzelzsbetona tiltu pār Amatu pie Melturiem.<ref name=":5" /> 1968. gadā izstrādāja autoceļa Rīga—Pleskava autoceļa pirmās tehniskās kategorijas posma Rīga—Sigulda rekonstrukciju, no Rīgas robežas līdz Tallinas ceļa krustojumam uzbūvēja autoceļu ar trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Rīgas "4. CBR" V. Veidemaņa vadībā. Šajā kūdrainās zemienes posmā darbus apgrūtināja elektrības un sakaru līnijas, tomēr ɡalvenais traucēklis bija zem ceļa esošais 1910. gadā būvētais Rīgas pilsētas ūdensvads, kas nodrošināja ūdensapgādi no Baltezera. Tādēļ pie Berģiem pazemes gājēju tuneļa vietā nācās izveidot virszemes gājēju pāreju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:171314&#124;article:DIVL175&#124;query:brauktuves%20atdal%C4%ABtas%20|title=periodika}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> Sekojošā posmā aiz Tallinas krustojuma, kur satiksmes intensitāte krasi samazinājās, izveidoja automaģistrāli ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Saulkrastu "2. CBR" A. Štāles vadībā. Pie Garkalnes uzbūvēja apvedceļu ɡar tās dienvidu pusi. Posmā starp Garkalni un "Sēnīti" automaģistrāles brauktuves vietām atdalīja līdz 300 m attālumam — autoceļš sekoja meža stigai, lai iespējami mazāk būtu jāizcērt mežs.<ref name=":4" /> Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna "Sēnīte" izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietvēra septiņus kustības pārvadus un rotācijas apli, šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā "Sēnīte".<ref name=":3" /> <gallery> Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960.-70. gadi.png|Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves (1960.—1970. gadi) Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads.png|Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju (1980) Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads.png|Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem (1980) Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls - 1979. gads.png|Vidzemes šosejas satiksmes mezgls pie "Sēnītes" (1979) </gallery> 1975. gada rudenī pabeidza Rīgas—Lorupes ceļa posma otrās joslas izbūvi, 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie "Sēnītes" bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori bija Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantoja virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.<ref name=":3" /> Visa ātrgaitas autoceļa izbūves izmaksa no Rīgas līdz Lorupei bija ap 67 miljoniem rubļu, kas bija salīdzinoši zema. Turklāt pēc satiksmes ceļu inženiera Viļņa Andrejsona 1980. gada aprēķiniem investīcijām bija jāatmaksājas jau pēc 6 gadiem (normas pieļāva 8,33 gadus), pēc tam dodot pienesi ekonomikai 9,57 rubļu apjomā ik gadu. Pēc tālaika aplēsēm Vidzemes šosejai bija jānodrošina ērtu satiksmi līdz 2000. gadam, kad būtu nepieciešams veikt to paplašināšanu un atjaunošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1016218%7Carticle:DIVL110%7Cquery:Pleskavas%20%C5%A1oseja|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1980. gados plānoja turpināt četrjoslu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Lorupes līdz Siguldai, Lorupes pārvadam izbūvējot paralēlu pārvadu. Lorupes gravas ieplakā plānoja ierīkot kempingu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=TĀLĀKVIRZĪBAS KILOMETRI|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 2004. gadā pabeidza 65 metrus gara un 14 metrus plata Amatas tilta būvi pie Melturiem, aizstājot iepriekšējo 1953. gadā būvēto tiltu. Būvdarbus veica AS "8. CBR".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/tilts-par-amatu/|title=celuprojekts.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6209033/var-braukt-par-amatas-tiltu|title=tvnet}}</ref> Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] bija plānots no Rīgas līdz Siguldai izveidot ātrgaitas šoseju ar atļauto braukšanas ātrumu 130 km/h. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm plānoja izveidot četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h, izvērtējot apvedceļu izbūvi Siguldā un Ieriķos, bet no pagrieziena uz Cēsīm līdz [[Rīdzene]]i plānoja esošās šosejas pārbūvi. Projektu virzīja VAS "Latvijas Valsts ceļi", izpēti veica SIA "Eirokonsultants". Autoceļu A2 projektēja pārbūvēt 49,4 km garumā, no tiem 28 km pārveidojot par četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Tomēr finanšu krīzes dēļ, šo vērienīgo projektu neturpināja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels|title=Būs ātrsatiksmes autoceļš|work=TVNET|access-date=2026-04-24|date=2007-05-27|language=lv}}</ref> 2015. gadā veica autoceļa pārbūvi gar Garkalni (15,4. — 25,5. km). Projekta ietvaros abās brauktuvēs atjaunoja ceļa segumu un pārvadu pār dzelzceļu, pārbūvēja reģionālā autoceļa Garkalne — Alauksts (P3) pārvadu Garkalnē, kā arī atjaunoja gājēju tuneli aiz pagrieziena uz [[Langstiņi]]em. Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 16,4 miljoni eiro, no kā 85% jeb 13,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-veclaicene-segas-rekonstrukcija-posma-no-1540-2550-km/|title=Valsts galvenā a/c A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) segas rekonstrukcija posmā no 15,40.-25,50. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada maijā izsludināja iepirkumu autoceļa pārbūvei no Garkalnes līdz "Sēnītei" — darbus sāka 2019. gada aprīlī un pabeidza 2020. gada augustā. Projekta ietvaros pārbūvēja autoceļa segumu autoceļa A2 posmā (25,5. — 39,4. km), atjaunoja vai pārbūvēja deviņus ceļu pārvadus "Sēnītes" mezglā un vienu pie Vangažiem, kā arī atjaunoja Straujupītes caurteku Vangažos un gājēju tuneli pie "Sēnītes", pārbūvēja arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmu (0. — 1,65. km) un atjaunoja ceļa segumu uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}</ref> No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa pārbūve posmā ar atdalītām brauktuvēm posmā no "Sēnītes" līdz Lorupei (Siguldai) (39,4. — 46,3. km) Projekta ietvaros atjaunoja ceļa segumu abās brauktuvēs, pārbūvēja Inčupītes un Egļupes caurtekas, atjaunoja gājēju un velobraucēju tuneli Gaujas ciemā. Būvdarbus veica SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no kā 85% jeb 10,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}</ref> 2022. gada decembrī projekta "SMART E263/E77" ietvaros sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% līdzfinansēja no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas 1850.-1859. gados bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> 2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA "Pamatceļš" par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA "Vertex projekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}</ref> 2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunoja grāvjus un caurtekas, nomainīja bojātās ceļa zīmes, ieklāja jaunu ceļa horizontālo apzīmējumu. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veica tiltu remontu pāri [[Vecpalsa]]i, [[Gauja]]i, [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupei]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavai]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves, veica caurteku un grāvju tīrīšanu, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošanu un horizontālo apzīmējumu ieklāšanu, iekārtoja [[gaismas diode|LED]] apgaismojumu. Būvdarbus veica CBF "Binders" par līgumcenu 6,9 miljoni eiro no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}</ref> === Lorupes gravas šķērsojuma izbūve === Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Ceļam bija raksturīgi asi, nepārredzami līkumi ar 70 metru rādiusu, un pat 5-6% kāpumi un kritumi. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Bija divas šķērsojuma tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Ņemot vērā padomju režīma centienus pretoties rietumvalstīm raksturīgajai pārmērībai celtniecībā, politiskā vara centās panākt uzbēruma izbūvi. Tomēr, tāds risinājums - 28 metru augsta uzbēruma izbūve ar 140 metru garu caurteku - ievērojami bojātu vidi, jo lai iegūtu ap 200 tūkstošus m<sup>3</sup> nepieciešamās grunts būtu nepieciešama karjera izveide, kas izpostītu plašu apkārtni Gaujas Nacionālajā parkā. Arī ekonomiski tāds variants ne sevišķi attaisnotos - tādēļ, kā ekonomiski izdevīgākā un vērtīgākā tika izvēlēta viadukta izbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekts bija ļoti unikāls, ar būvdarbos izmantotajiem jaunajiem materiāliem un tehnoloģijām tālu apsteidzot tolaik Padomju Savienībā pastāvošo tiltu būves teoriju un praksi. 194,7 metrus garā dzelzsbetona viadukta būvniecība notika no 1965. gada 10. septembra līdz 1968. gada 20. jūlijam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Estakādes laiduma konstrukciju veido divas nemainīga augstuma nepārtrauktas dzelzsbetona kastveida sijas, kuras pēc uzbīdīšanas laidumā savstarpēji apvienotas. Būvniecībā pirmo reizi PSRS teritorijā tika izmantota unikālā tilta laidumu garenuzbīdīšanas metode, iepriekš pasaulē tāda metode tika izmantota tikai divas reizes - Venecuēlā un Austrijā. Bīdīšanas metode nozīmē, ka tilta konstrukcijas tiek sagatavotas būvniecības vietā pie tilta, un tad tiek uzbīdītas tām nepieciešamajā vietā, padarot šāda tipa augstu un garu viaduktu izbūvi drošāku un efektīvāku. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekta izstrādi vadīja institūta "Ceļuprojekts" Tiltu daļas vadītājs Ziedonis Vecvagars, projekta galvenais inženieris Jānis Zavickis un arhitekte Velta Reinfelde. Estakādi izbūvēja Rīģas "4. CBR", darbus objektā vadīja inženieri Edgars Grunte, Uldis Matīss un Juris Binde. Ņemot vērā unikālo šķērsojuma viadukta projekta izstrādi un ieviešanu - pirmo reizi Padomju Savienībā tilta izbūvē pielietojot progresīvo nedalītu dzelzbetona siju pārbīdīšanas metodi no viena krasta uz otru, daudzus Lorupes estakādes būves vadītājus un līdzstrādniekus PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstrādes komisija apbalvoja ar diplomiem, medaļām un goda zīmēm.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Tomēr, tolaik - 1960. gados pastāvošajos vissavienības noteikumos nebija paredzēta automobilizācijas attīstība, taču tie bija obligāti ievērojami un nemaināmi. Tie noteica, ka divjoslu tilta brauktuves platumam bija jābūt 7 metri, jau tilta būvniecības laikā sabiedrībā izskanēja viedoklis un pat kritika par tilta brauktuves šaurumu. Laika gaitā viadukta brauktuve vairākas reizes ir atjaunota un pārbūvēta, brauktuvi paplašinot.<ref name=":5" /> == Nākotnes plāni == Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posmu no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējo divbrauktuvju posmu) bija jāpārbūvē ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš jāpārbūvē līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļu jāuzbūvē līdz [[Smiltene]]s mezglam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}</ref> 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par autoceļu attīstības stratēģijas pārskatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}</ref> 2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). Līdz 2029. gadam plāno izbūvēt Garkalnes satiksmes mezgla rampu virzienā uz Rīgu, piesaistot [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}</ref> == Krustojošie autoceļi == {{div col|2}} * [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] * [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] * [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]) * [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]]) * [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts) * [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]]) * [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]]) * [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]]) * [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši) * [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]) * [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]]) * [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]]) * [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]]) * [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]]) * [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]]) {{div col end}} == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == {{div col|2}} * [[Rīga]] * [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] * [[Vangaži]] * [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]] * [[Sigulda]] * [[Augšlīgatne]] * [[Ieriķi]] * [[Drabeši]] * [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] * [[Grundzāle]] * [[Vireši]] * [[Līzespasts]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja] {{Latvijas galvenie autoceļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:A02}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] fuajqov66jl1e9j95y1anby6sviiiz7 4466280 4466250 2026-05-10T18:42:18Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4466280 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 2 | nosaukums = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) | karte = Road A2 Latvia.svg | leģenda = | garums = 195,6 | ārpus_pilsētas = 179,6 | ceļš_pilsētā = 16,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A2-Berģi-LV.jpg | paraksts = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]] {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]] {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]] {{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]]. == Satiksme == Posmā no Rīgas apvedceļa līdz Lorupei maksimālais atļautais ātrums ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}</ref> Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Autoceļš no Lorupes (Siguldas) līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze - 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no sākuma pie Berģiem līdz A1/A4 satiksmes mezglam (12,4. - 14,1. km): 41 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports * no satiksmes mezgla līdz Garkalnes divlīmeņu satiksmes krustojumam ar P3 reģionālo autoceļu (14,1. - 21,5. km): 28 tūkstoši tr.l. diennaktī, 16% kravas transports * no Garkalnes līdz "[[Krustiņi|Sēnītei]]" (satiksmes mezglam ar A3 autoceļu) (21,5. - 37,7. km): 21 tūkstoši tr.l. diennaktī, 14% kravas transports * no "Sēnītes" līdz Siguldai (37,7. - 51,5. km): 13 tūkstoši tr.l., 12% kravas transports * no Siguldas līdz Augšlīgatnei (51,5. - 63,3. km): 10,6. tūkstoši tr.l., 17% kravas transports * no Augšlīgatnes līdz Cēsu pagriezienam (satiksmes mezglam ar P20 reģionālo autoceļu) (61,3. - 77,7. km): 7,6 tūkstoši tr.l., 16% kravas transports * no Cēsu pagrieziena līdz Bērzkrogam (77,5. - 94,2. km): 4,2 tūkstoši tr.l. diennaktī, 25% kravas transports * no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,2. - 126,5. km): 3,6 tūkstoši tr.l., 25% kravas transports * no Smiltenes apļa līdz Alūksnes pagriezienam (P39 autoceļam) (126,5. - 176,4. km): 1,5 tūkstoši tr.l., 24% kravas transports * no Alūksnes pagrieziena līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) (176,4. - 195,6 km): 610 tr.l. diennaktī, 29% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> * no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> * no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2" /> == Vēsture == [[attēls:Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|thumb|left|Pleskavas šoseja Lorupes gravā (1917)]] Rīgas–Siɡuldas–Cēsu ceļš ir Latvijas vēsturē viens no vissenāk pieminētajiem kara ceļiem, kas kalpojis arī tirdznieciskajiem sakariem ar [[Ugaunija|uɡauņu]] zemi, kā arī ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]] un [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] krievu zemēm. Ceļa posms līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] bija daļa no ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā iespiestajā [[Zviedru Vidzeme]]s kartē redzams, ka šis pasta ceļa posms lielākoties atbilda tagadējam autoceļam A2.<ref name=":3" /> 1826. gadā lielā Rīgas–Valmieras–Tērbatas–Pēterburgas pasta ceļa trase veda cauri [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultu]] (''Neuermühlen'') pasta stacijai līdz [[Iļķene]]e pārceltuvei (''Hilchensfähr''), kur no tās atzarojās mazāks pasta ceļš uz Cēsīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |title=H. von Bienenstamm: Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: Deubner, 1826, 176–178 lpp. |access-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170301100007/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |archivedate={{dat|2017|03|01||bez}} }}</ref> 1837. gadā uzsāka Rīgas–Pleskavas šosejas būvi, kurai Rīgas pilsētā bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tās — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.<ref name=":3" /> <gallery> Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930) Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940) Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada) Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu) Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930) </gallery> 1950. gados izbūvēja dzelzceļa pārvadu pie [[Līgatne]]s, kas bija pirmais pēc Otrā pasaules kara uzbūvētais ceļa pārvads Latvijā.<ref name=":5">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> 1953. gadā uzbūvēja lokveida dzelzsbetona tiltu pār Amatu pie Melturiem.<ref name=":5" /> 1968. gadā izstrādāja autoceļa Rīga—Pleskava autoceļa pirmās tehniskās kategorijas posma Rīga—Sigulda rekonstrukciju, no Rīgas robežas līdz Tallinas ceļa krustojumam uzbūvēja autoceļu ar trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Rīgas "4. CBR" V. Veidemaņa vadībā. Šajā kūdrainās zemienes posmā darbus apgrūtināja elektrības un sakaru līnijas, tomēr ɡalvenais traucēklis bija zem ceļa esošais 1910. gadā būvētais Rīgas pilsētas ūdensvads, kas nodrošināja ūdensapgādi no Baltezera. Tādēļ pie Berģiem pazemes gājēju tuneļa vietā nācās izveidot virszemes gājēju pāreju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:171314&#124;article:DIVL175&#124;query:brauktuves%20atdal%C4%ABtas%20|title=periodika}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> Sekojošā posmā aiz Tallinas krustojuma, kur satiksmes intensitāte krasi samazinājās, izveidoja automaģistrāli ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Saulkrastu "2. CBR" A. Štāles vadībā. Pie Garkalnes uzbūvēja apvedceļu ɡar tās dienvidu pusi. Posmā starp Garkalni un "Sēnīti" automaģistrāles brauktuves vietām atdalīja līdz 300 m attālumam — autoceļš sekoja meža stigai, lai iespējami mazāk būtu jāizcērt mežs.<ref name=":4" /> Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna "Sēnīte" izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietvēra septiņus kustības pārvadus un rotācijas apli, šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā "Sēnīte".<ref name=":3" /> <gallery> Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960.-70. gadi.png|Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves (1960.—1970. gadi) Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads.png|Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju (1980) Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads.png|Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem (1980) Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls - 1979. gads.png|Vidzemes šosejas satiksmes mezgls pie "Sēnītes" (1979) </gallery> 1975. gada rudenī pabeidza Rīgas—Lorupes ceļa posma otrās joslas izbūvi, 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie "Sēnītes" bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori bija Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantoja virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.<ref name=":3" /> Visa ātrgaitas autoceļa izbūves izmaksa no Rīgas līdz Lorupei bija ap 67 miljoniem rubļu, kas bija salīdzinoši zema. Turklāt pēc satiksmes ceļu inženiera Viļņa Andrejsona 1980. gada aprēķiniem investīcijām bija jāatmaksājas jau pēc 6 gadiem (normas pieļāva 8,33 gadus), pēc tam dodot pienesi ekonomikai 9,57 rubļu apjomā ik gadu. Pēc tālaika aplēsēm Vidzemes šosejai bija jānodrošina ērtu satiksmi līdz 2000. gadam, kad būtu nepieciešams veikt to paplašināšanu un atjaunošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1016218%7Carticle:DIVL110%7Cquery:Pleskavas%20%C5%A1oseja|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1980. gados plānoja turpināt četrjoslu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Lorupes līdz Siguldai, Lorupes pārvadam izbūvējot paralēlu pārvadu. Lorupes gravas ieplakā plānoja ierīkot kempingu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=TĀLĀKVIRZĪBAS KILOMETRI|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 2004. gadā pabeidza 65 metrus gara un 14 metrus plata Amatas tilta būvi pie Melturiem, aizstājot iepriekšējo 1953. gadā būvēto tiltu. Būvdarbus veica AS "8. CBR".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/tilts-par-amatu/|title=celuprojekts.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6209033/var-braukt-par-amatas-tiltu|title=tvnet}}</ref> Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] bija plānots no Rīgas līdz Siguldai izveidot ātrgaitas šoseju ar atļauto braukšanas ātrumu 130 km/h. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm plānoja izveidot četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h, izvērtējot apvedceļu izbūvi Siguldā un Ieriķos, bet no pagrieziena uz Cēsīm līdz [[Rīdzene]]i plānoja esošās šosejas pārbūvi. Projektu virzīja VAS "Latvijas Valsts ceļi", izpēti veica SIA "Eirokonsultants". Autoceļu A2 projektēja pārbūvēt 49,4 km garumā, no tiem 28 km pārveidojot par četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Tomēr finanšu krīzes dēļ, šo vērienīgo projektu neturpināja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels|title=Būs ātrsatiksmes autoceļš|work=TVNET|access-date=2026-04-24|date=2007-05-27|language=lv}}</ref> 2015. gadā veica autoceļa pārbūvi gar Garkalni (15,4. — 25,5. km). Projekta ietvaros abās brauktuvēs atjaunoja ceļa segumu un pārvadu pār dzelzceļu, pārbūvēja reģionālā autoceļa Garkalne — Alauksts (P3) pārvadu Garkalnē, kā arī atjaunoja gājēju tuneli aiz pagrieziena uz [[Langstiņi]]em. Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 16,4 miljoni eiro, no kā 85% jeb 13,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-veclaicene-segas-rekonstrukcija-posma-no-1540-2550-km/|title=Valsts galvenā a/c A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) segas rekonstrukcija posmā no 15,40.-25,50. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada maijā izsludināja iepirkumu autoceļa pārbūvei no Garkalnes līdz "Sēnītei" — darbus sāka 2019. gada aprīlī un pabeidza 2020. gada augustā. Projekta ietvaros pārbūvēja autoceļa segumu autoceļa A2 posmā (25,5. — 39,4. km), atjaunoja vai pārbūvēja deviņus ceļu pārvadus "Sēnītes" mezglā un vienu pie Vangažiem, kā arī atjaunoja Straujupītes caurteku Vangažos un gājēju tuneli pie "Sēnītes", pārbūvēja arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmu (0. — 1,65. km) un atjaunoja ceļa segumu uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}</ref> No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa pārbūve posmā ar atdalītām brauktuvēm posmā no "Sēnītes" līdz Lorupei (Siguldai) (39,4. — 46,3. km) Projekta ietvaros atjaunoja ceļa segumu abās brauktuvēs, pārbūvēja Inčupītes un Egļupes caurtekas, atjaunoja gājēju un velobraucēju tuneli Gaujas ciemā. Būvdarbus veica SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no kā 85% jeb 10,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}</ref> 2022. gada decembrī projekta "SMART E263/E77" ietvaros sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% līdzfinansēja no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas 1850.-1859. gados bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> 2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA "Pamatceļš" par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA "Vertex projekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}</ref> 2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunoja grāvjus un caurtekas, nomainīja bojātās ceļa zīmes, ieklāja jaunu ceļa horizontālo apzīmējumu. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veica tiltu remontu pāri [[Vecpalsa]]i, [[Gauja]]i, [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupei]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavai]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves, veica caurteku un grāvju tīrīšanu, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošanu un horizontālo apzīmējumu ieklāšanu, iekārtoja [[gaismas diode|LED]] apgaismojumu. Būvdarbus veica CBF "Binders" par līgumcenu 6,9 miljoni eiro no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}</ref> === Lorupes gravas šķērsojuma izbūve === Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Ceļam bija raksturīgi asi, nepārredzami līkumi ar 70 metru rādiusu, un pat 5-6% kāpumi un kritumi. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Bija divas šķērsojuma tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Ņemot vērā padomju režīma centienus pretoties rietumvalstīm raksturīgajai pārmērībai celtniecībā, politiskā vara centās panākt uzbēruma izbūvi. Tomēr, tāds risinājums - 28 metru augsta uzbēruma izbūve ar 140 metru garu caurteku - ievērojami bojātu vidi, jo lai iegūtu ap 200 tūkstošus m<sup>3</sup> nepieciešamās grunts būtu nepieciešama karjera izveide, kas izpostītu plašu apkārtni Gaujas Nacionālajā parkā. Arī ekonomiski tāds variants ne sevišķi attaisnotos - tādēļ, kā ekonomiski izdevīgākā un vērtīgākā tika izvēlēta viadukta izbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekts bija ļoti unikāls, ar būvdarbos izmantotajiem jaunajiem materiāliem un tehnoloģijām tālu apsteidzot tolaik Padomju Savienībā pastāvošo tiltu būves teoriju un praksi. 194,7 metrus garā dzelzsbetona viadukta būvniecība notika no 1965. gada 10. septembra līdz 1968. gada 20. jūlijam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Estakādes laiduma konstrukciju veido divas nemainīga augstuma nepārtrauktas dzelzsbetona kastveida sijas, kuras pēc uzbīdīšanas laidumā savstarpēji apvienotas. Būvniecībā pirmo reizi PSRS teritorijā tika izmantota unikālā tilta laidumu garenuzbīdīšanas metode, iepriekš pasaulē tāda metode tika izmantota tikai divas reizes - Venecuēlā un Austrijā. Bīdīšanas metode nozīmē, ka tilta konstrukcijas tiek sagatavotas būvniecības vietā pie tilta, un tad tiek uzbīdītas tām nepieciešamajā vietā, padarot šāda tipa augstu un garu viaduktu izbūvi drošāku un efektīvāku. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekta izstrādi vadīja institūta "Ceļuprojekts" Tiltu daļas vadītājs Ziedonis Vecvagars, projekta galvenais inženieris Jānis Zavickis un arhitekte Velta Reinfelde. Estakādi izbūvēja Rīģas "4. CBR", darbus objektā vadīja inženieri Edgars Grunte, Uldis Matīss un Juris Binde. Ņemot vērā unikālo šķērsojuma viadukta projekta izstrādi un ieviešanu - pirmo reizi Padomju Savienībā tilta izbūvē pielietojot progresīvo nedalītu dzelzbetona siju pārbīdīšanas metodi no viena krasta uz otru, daudzus Lorupes estakādes būves vadītājus un līdzstrādniekus PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstrādes komisija apbalvoja ar diplomiem, medaļām un goda zīmēm.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Tomēr, tolaik - 1960. gados pastāvošajos vissavienības noteikumos nebija paredzēta automobilizācijas attīstība, taču tie bija obligāti ievērojami un nemaināmi. Tie noteica, ka divjoslu tilta brauktuves platumam bija jābūt 7 metri, jau tilta būvniecības laikā sabiedrībā izskanēja viedoklis un pat kritika par tilta brauktuves šaurumu. Laika gaitā viadukta brauktuve vairākas reizes ir atjaunota un pārbūvēta, brauktuvi paplašinot.<ref name=":5" /> == Nākotnes plāni == Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posmu no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējo divbrauktuvju posmu) bija jāpārbūvē ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš jāpārbūvē līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļu jāuzbūvē līdz [[Smiltene]]s mezglam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}</ref> 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par autoceļu attīstības stratēģijas pārskatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}</ref> 2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). Līdz 2029. gadam plāno izbūvēt Garkalnes satiksmes mezgla rampu virzienā uz Rīgu, piesaistot [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}</ref> == Krustojošie autoceļi == {{div col|2}} * [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] * [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] * [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]) * [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]]) * [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts) * [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]]) * [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]]) * [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]]) * [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši) * [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]) * [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]]) * [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]]) * [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]]) * [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]]) * [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]]) {{div col end}} == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == {{div col|2}} * [[Rīga]] * [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] * [[Vangaži]] * [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]] * [[Sigulda]] * [[Augšlīgatne]] * [[Ieriķi]] * [[Drabeši]] * [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] * [[Grundzāle]] * [[Vireši]] * [[Līzespasts]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja] {{Latvijas galvenie autoceļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:A02}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] izasrbxxay2zi0yqosp7c3ixdeh842i 4466282 4466280 2026-05-10T18:43:42Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4466282 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}} {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 2 | nosaukums = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) | karte = Road A2 Latvia.svg | leģenda = | garums = 195,6 | ārpus_pilsētas = 179,6 | ceļš_pilsētā = 16,0 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = A2-Berģi-LV.jpg | paraksts = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]] {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em {{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]] {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]] {{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]] {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}} {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]] {{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]]. == Satiksme == Posmā no Rīgas apvedceļa līdz Lorupei maksimālais atļautais ātrums ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc "Sēnītes" atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}</ref> Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Autoceļš no Lorupes (Siguldas) līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze - 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no sākuma pie Berģiem līdz A1/A4 satiksmes mezglam (12,4. - 14,1. km): 41 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports * no satiksmes mezgla līdz Garkalnes divlīmeņu satiksmes krustojumam ar P3 reģionālo autoceļu (14,1. - 21,5. km): 28 tūkstoši tr.l. diennaktī, 16% kravas transports * no Garkalnes līdz "[[Krustiņi|Sēnītei]]" (satiksmes mezglam ar A3 autoceļu) (21,5. - 37,7. km): 21 tūkstoši tr.l. diennaktī, 14% kravas transports * no "Sēnītes" līdz Siguldai (37,7. - 51,5. km): 13 tūkstoši tr.l., 12% kravas transports * no Siguldas līdz Augšlīgatnei (51,5. - 63,3. km): 10,6. tūkstoši tr.l., 17% kravas transports * no Augšlīgatnes līdz Cēsu pagriezienam (satiksmes mezglam ar P20 reģionālo autoceļu) (61,3. - 77,7. km): 7,6 tūkstoši tr.l., 16% kravas transports * no Cēsu pagrieziena līdz Bērzkrogam (77,5. - 94,2. km): 4,2 tūkstoši tr.l. diennaktī, 25% kravas transports * no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,2. - 126,5. km): 3,6 tūkstoši tr.l., 25% kravas transports * no Smiltenes apļa līdz Alūksnes pagriezienam (P39 autoceļam) (126,5. - 176,4. km): 1,5 tūkstoši tr.l., 24% kravas transports * no Alūksnes pagrieziena līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) (176,4. - 195,6 km): 610 tr.l. diennaktī, 29% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}</ref> * no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> * no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā<ref name=":2" /> == Vēsture == [[attēls:Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|thumb|left|Pleskavas šoseja Lorupes gravā (1917)]] Rīgas–Siɡuldas–Cēsu ceļš ir Latvijas vēsturē viens no vissenāk pieminētajiem kara ceļiem, kas kalpojis arī tirdznieciskajiem sakariem ar [[Ugaunija|uɡauņu]] zemi, kā arī ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]] un [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] krievu zemēm. Ceļa posms līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] bija daļa no ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā iespiestajā [[Zviedru Vidzeme]]s kartē redzams, ka šis pasta ceļa posms lielākoties atbilda tagadējam autoceļam A2.<ref name=":3" /> 1826. gadā lielā Rīgas–Valmieras–Tērbatas–Pēterburgas pasta ceļa trase veda cauri [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultu]] (''Neuermühlen'') pasta stacijai līdz [[Iļķene]]s pārceltuvei (''Hilchensfähr''), kur no tās atzarojās mazāks pasta ceļš uz Cēsīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |title=H. von Bienenstamm: Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: Deubner, 1826, 176–178 lpp. |access-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170301100007/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |archivedate={{dat|2017|03|01||bez}} }}</ref> 1837. gadā uzsāka Rīgas–Pleskavas šosejas būvi, kurai Rīgas pilsētā bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tās — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.<ref name=":3" /> <gallery> Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930) Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940) Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada) Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu) Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930) </gallery> 1950. gados izbūvēja dzelzceļa pārvadu pie [[Līgatne]]s, kas bija pirmais pēc Otrā pasaules kara uzbūvētais ceļa pārvads Latvijā.<ref name=":5">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> 1953. gadā uzbūvēja lokveida dzelzsbetona tiltu pār Amatu pie Melturiem.<ref name=":5" /> 1968. gadā izstrādāja autoceļa Rīga—Pleskava autoceļa pirmās tehniskās kategorijas posma Rīga—Sigulda rekonstrukciju, no Rīgas robežas līdz Tallinas ceļa krustojumam uzbūvēja autoceļu ar trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Rīgas "4. CBR" V. Veidemaņa vadībā. Šajā kūdrainās zemienes posmā darbus apgrūtināja elektrības un sakaru līnijas, tomēr ɡalvenais traucēklis bija zem ceļa esošais 1910. gadā būvētais Rīgas pilsētas ūdensvads, kas nodrošināja ūdensapgādi no Baltezera. Tādēļ pie Berģiem pazemes gājēju tuneļa vietā nācās izveidot virszemes gājēju pāreju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:171314&#124;article:DIVL175&#124;query:brauktuves%20atdal%C4%ABtas%20|title=periodika}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref> Sekojošā posmā aiz Tallinas krustojuma, kur satiksmes intensitāte krasi samazinājās, izveidoja automaģistrāli ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Saulkrastu "2. CBR" A. Štāles vadībā. Pie Garkalnes uzbūvēja apvedceļu ɡar tās dienvidu pusi. Posmā starp Garkalni un "Sēnīti" automaģistrāles brauktuves vietām atdalīja līdz 300 m attālumam — autoceļš sekoja meža stigai, lai iespējami mazāk būtu jāizcērt mežs.<ref name=":4" /> Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna "Sēnīte" izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietvēra septiņus kustības pārvadus un rotācijas apli, šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā "Sēnīte".<ref name=":3" /> <gallery> Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960.-70. gadi.png|Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves (1960.—1970. gadi) Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads.png|Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju (1980) Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads.png|Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem (1980) Vidzemes šosejas "Sēnītes" satiksmes mezgls - 1979. gads.png|Vidzemes šosejas satiksmes mezgls pie "Sēnītes" (1979) </gallery> 1975. gada rudenī pabeidza Rīgas—Lorupes ceļa posma otrās joslas izbūvi, 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie "Sēnītes" bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori bija Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantoja virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.<ref name=":3" /> Visa ātrgaitas autoceļa izbūves izmaksa no Rīgas līdz Lorupei bija ap 67 miljoniem rubļu, kas bija salīdzinoši zema. Turklāt pēc satiksmes ceļu inženiera Viļņa Andrejsona 1980. gada aprēķiniem investīcijām bija jāatmaksājas jau pēc 6 gadiem (normas pieļāva 8,33 gadus), pēc tam dodot pienesi ekonomikai 9,57 rubļu apjomā ik gadu. Pēc tālaika aplēsēm Vidzemes šosejai bija jānodrošina ērtu satiksmi līdz 2000. gadam, kad būtu nepieciešams veikt to paplašināšanu un atjaunošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1016218%7Carticle:DIVL110%7Cquery:Pleskavas%20%C5%A1oseja|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1980. gados plānoja turpināt četrjoslu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Lorupes līdz Siguldai, Lorupes pārvadam izbūvējot paralēlu pārvadu. Lorupes gravas ieplakā plānoja ierīkot kempingu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=TĀLĀKVIRZĪBAS KILOMETRI|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 2004. gadā pabeidza 65 metrus gara un 14 metrus plata Amatas tilta būvi pie Melturiem, aizstājot iepriekšējo 1953. gadā būvēto tiltu. Būvdarbus veica AS "8. CBR".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/tilts-par-amatu/|title=celuprojekts.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6209033/var-braukt-par-amatas-tiltu|title=tvnet}}</ref> Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] bija plānots no Rīgas līdz Siguldai izveidot ātrgaitas šoseju ar atļauto braukšanas ātrumu 130 km/h. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm plānoja izveidot četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h, izvērtējot apvedceļu izbūvi Siguldā un Ieriķos, bet no pagrieziena uz Cēsīm līdz [[Rīdzene]]i plānoja esošās šosejas pārbūvi. Projektu virzīja VAS "Latvijas Valsts ceļi", izpēti veica SIA "Eirokonsultants". Autoceļu A2 projektēja pārbūvēt 49,4 km garumā, no tiem 28 km pārveidojot par četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Tomēr finanšu krīzes dēļ, šo vērienīgo projektu neturpināja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels|title=Būs ātrsatiksmes autoceļš|work=TVNET|access-date=2026-04-24|date=2007-05-27|language=lv}}</ref> 2015. gadā veica autoceļa pārbūvi gar Garkalni (15,4. — 25,5. km). Projekta ietvaros abās brauktuvēs atjaunoja ceļa segumu un pārvadu pār dzelzceļu, pārbūvēja reģionālā autoceļa Garkalne — Alauksts (P3) pārvadu Garkalnē, kā arī atjaunoja gājēju tuneli aiz pagrieziena uz [[Langstiņi]]em. Būvdarbus veica SIA "Binders" par kopējo līgumcenu 16,4 miljoni eiro, no kā 85% jeb 13,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-veclaicene-segas-rekonstrukcija-posma-no-1540-2550-km/|title=Valsts galvenā a/c A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) segas rekonstrukcija posmā no 15,40.-25,50. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> 2018. gada maijā izsludināja iepirkumu autoceļa pārbūvei no Garkalnes līdz "Sēnītei" — darbus sāka 2019. gada aprīlī un pabeidza 2020. gada augustā. Projekta ietvaros pārbūvēja autoceļa segumu autoceļa A2 posmā (25,5. — 39,4. km), atjaunoja vai pārbūvēja deviņus ceļu pārvadus "Sēnītes" mezglā un vienu pie Vangažiem, kā arī atjaunoja Straujupītes caurteku Vangažos un gājēju tuneli pie "Sēnītes", pārbūvēja arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmu (0. — 1,65. km) un atjaunoja ceļa segumu uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}</ref> No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA "Viadukts" par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}</ref> No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa pārbūve posmā ar atdalītām brauktuvēm posmā no "Sēnītes" līdz Lorupei (Siguldai) (39,4. — 46,3. km) Projekta ietvaros atjaunoja ceļa segumu abās brauktuvēs, pārbūvēja Inčupītes un Egļupes caurtekas, atjaunoja gājēju un velobraucēju tuneli Gaujas ciemā. Būvdarbus veica SIA "Binders", projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no kā 85% jeb 10,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}</ref> 2022. gada decembrī projekta "SMART E263/E77" ietvaros sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% līdzfinansēja no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas 1850.-1859. gados bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) "ACBR-SB" par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> 2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA "Pamatceļš" par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA "Vertex projekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}</ref> 2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunoja grāvjus un caurtekas, nomainīja bojātās ceļa zīmes, ieklāja jaunu ceļa horizontālo apzīmējumu. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veica tiltu remontu pāri [[Vecpalsa]]i, [[Gauja]]i, [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupei]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavai]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves, veica caurteku un grāvju tīrīšanu, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošanu un horizontālo apzīmējumu ieklāšanu, iekārtoja [[gaismas diode|LED]] apgaismojumu. Būvdarbus veica CBF "Binders" par līgumcenu 6,9 miljoni eiro no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}</ref> === Lorupes gravas šķērsojuma izbūve === Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Ceļam bija raksturīgi asi, nepārredzami līkumi ar 70 metru rādiusu, un pat 5-6% kāpumi un kritumi. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Bija divas šķērsojuma tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Ņemot vērā padomju režīma centienus pretoties rietumvalstīm raksturīgajai pārmērībai celtniecībā, politiskā vara centās panākt uzbēruma izbūvi. Tomēr, tāds risinājums - 28 metru augsta uzbēruma izbūve ar 140 metru garu caurteku - ievērojami bojātu vidi, jo lai iegūtu ap 200 tūkstošus m<sup>3</sup> nepieciešamās grunts būtu nepieciešama karjera izveide, kas izpostītu plašu apkārtni Gaujas Nacionālajā parkā. Arī ekonomiski tāds variants ne sevišķi attaisnotos - tādēļ, kā ekonomiski izdevīgākā un vērtīgākā tika izvēlēta viadukta izbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekts bija ļoti unikāls, ar būvdarbos izmantotajiem jaunajiem materiāliem un tehnoloģijām tālu apsteidzot tolaik Padomju Savienībā pastāvošo tiltu būves teoriju un praksi. 194,7 metrus garā dzelzsbetona viadukta būvniecība notika no 1965. gada 10. septembra līdz 1968. gada 20. jūlijam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Estakādes laiduma konstrukciju veido divas nemainīga augstuma nepārtrauktas dzelzsbetona kastveida sijas, kuras pēc uzbīdīšanas laidumā savstarpēji apvienotas. Būvniecībā pirmo reizi PSRS teritorijā tika izmantota unikālā tilta laidumu garenuzbīdīšanas metode, iepriekš pasaulē tāda metode tika izmantota tikai divas reizes - Venecuēlā un Austrijā. Bīdīšanas metode nozīmē, ka tilta konstrukcijas tiek sagatavotas būvniecības vietā pie tilta, un tad tiek uzbīdītas tām nepieciešamajā vietā, padarot šāda tipa augstu un garu viaduktu izbūvi drošāku un efektīvāku. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Projekta izstrādi vadīja institūta "Ceļuprojekts" Tiltu daļas vadītājs Ziedonis Vecvagars, projekta galvenais inženieris Jānis Zavickis un arhitekte Velta Reinfelde. Estakādi izbūvēja Rīģas "4. CBR", darbus objektā vadīja inženieri Edgars Grunte, Uldis Matīss un Juris Binde. Ņemot vērā unikālo šķērsojuma viadukta projekta izstrādi un ieviešanu - pirmo reizi Padomju Savienībā tilta izbūvē pielietojot progresīvo nedalītu dzelzbetona siju pārbīdīšanas metodi no viena krasta uz otru, daudzus Lorupes estakādes būves vadītājus un līdzstrādniekus PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstrādes komisija apbalvoja ar diplomiem, medaļām un goda zīmēm.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Tomēr, tolaik - 1960. gados pastāvošajos vissavienības noteikumos nebija paredzēta automobilizācijas attīstība, taču tie bija obligāti ievērojami un nemaināmi. Tie noteica, ka divjoslu tilta brauktuves platumam bija jābūt 7 metri, jau tilta būvniecības laikā sabiedrībā izskanēja viedoklis un pat kritika par tilta brauktuves šaurumu. Laika gaitā viadukta brauktuve vairākas reizes ir atjaunota un pārbūvēta, brauktuvi paplašinot.<ref name=":5" /> == Nākotnes plāni == Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posmu no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējo divbrauktuvju posmu) bija jāpārbūvē ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš jāpārbūvē līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļu jāuzbūvē līdz [[Smiltene]]s mezglam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}</ref> 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par autoceļu attīstības stratēģijas pārskatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}</ref> 2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). Līdz 2029. gadam plāno izbūvēt Garkalnes satiksmes mezgla rampu virzienā uz Rīgu, piesaistot [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}</ref> == Krustojošie autoceļi == {{div col|2}} * [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] * [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]] * [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]) * [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]]) * [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts) * [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]]) * [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]]) * [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]]) * [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši) * [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]) * [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]]) * [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]]) * [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]]) * [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]]) * [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]]) {{div col end}} == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == {{div col|2}} * [[Rīga]] * [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] * [[Vangaži]] * [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]] * [[Sigulda]] * [[Augšlīgatne]] * [[Ieriķi]] * [[Drabeši]] * [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] * [[Grundzāle]] * [[Vireši]] * [[Līzespasts]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja] {{Latvijas galvenie autoceļi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:A02}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]] tiqctfetmo9ndberjsudkcorca1mm2b 0 37682 4466548 4389820 2026-05-11T08:30:19Z Pirags 3757 /* NBS budžets */ pap 4466548 wikitext text/x-wiki {{atjaunināt}} {{Valsts armijas infokaste |country = |name = Nacionālie bruņotie spēki |native_name = |image = [[Attēls:Coat of Arms of Latvian National Armed Forces.svg]] |caption = Latvijas Nacionālo bruņoto spēku emblēma |image2 = |caption2 = |founded = {{dat|1919|7|10}} |current_form = {{dat|1994|11|24}} |disbanded = |branches = [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]]<br />[[Attēls:Latvian Air Force emblem.svg|30px]] [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]]<br />[[Attēls:Latvian Naval Forces emblem.svg|30px]] [[Latvijas Jūras spēki|Jūras spēki]]<br />[[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg|30px]] [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] |headquarters = [[Rīga]] |flying_hours = <!-- Bruņoto spēku vadība --> |commander-in-chief = [[Edgars Rinkēvičs]] |commander-in-chief_title = Prezidents |minister = [[Andris Sprūds]] |minister_title = Aizsardzības ministrs |commander = [[Kaspars Pudāns]] |commander_title = <!-- Personālsastāvs --> |age = no 18 gadiem |conscription = |manpower_data = |manpower_age = |available = |available_f = |fit = |fit_f = |reaching = |reaching_f = |active = {{sk|17870}}<ref name="mil.lv" /> |ranked = |reserve = {{sk|38000}}<ref name="mil.lv">{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.mil.lv/lv/par-mums | title=Par mums: Nacionālie bruņotie spēki}}</ref> |deployed = {{karogs|Mali}} — 7<br />[[Attēls:Flag of Somalia.svg|25px]] [[Somālija]] — 2 |amount = {{€|1,559 miljardi}} (2025)<ref name="Budget">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/en/news/saeima-approves-latvian-defence-budget-2025-more-eur-1559-billion|title=Saeima approves Latvian defence budget for 2025 of more than EUR 1,559 billion {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2025-01-07|language=en}}</ref> |percent_GDP = 3,45% (2025)<ref name="Budget"/> |domestic_suppliers = |foreign_suppliers = |imports = |exports = <!-- Related aricles --> |history = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas brīvības cīņas]]<br />[[Karš Afganistānā (2001—2014)|Karš Afganistānā]]<br />[[Irākas karš]] |ranks = [[Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dienesta pakāpes]] }} '''Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki''' jeb '''Nacionālie bruņotie spēki''' ('''NBS''') ir [[Latvijas Republika]]s [[karaspēks|bruņotie spēki]]. Tie dibināti {{dat|1919|7|10||l}} [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā kā [[Latvijas Bruņotie spēki]], apvienojot [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvija]]s un [[Dienvidlatvijas brigāde]]s. [[Attēls:Latvian National Armed Forces structure.svg|thumb|303x303px|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra]] Tagadējā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra ir izveidota {{dat|1994|12|24||bez}}, apvienojot [[Latvijas Republikas Aizsardzības spēki|Aizsardzības spēkus]] un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]]. Saskaņā ar Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], tiesību aktiem un Nacionālo drošības koncepciju Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargā valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību, kā arī demokrātisku konstitucionālo kārtību un pilsoņu brīvības. Sabiedrība, izmantojot civilās valsts iestādes, veic Nacionālo bruņoto spēku [[Demokrātija|demokrātisku]] kontroli. Latvijas Republikai ir tiesības izmantot savus Nacionālos bruņotos spēkus individuālai un kolektīvai aizsardzībai no bruņota uzbrukuma, kā arī starptautisko saistību izpildei saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 1945. gada Hartu, 1949. gada [[NATO|Ziemeļatlantijas līguma]] 5. pantu, Latvijas Republikas Satversmi un citiem tiesību aktiem. Saeima kvantitatīvi nosaka Latvijas Republikas militāri politiskos mērķus. == Atjaunoto NBS izveides vēsture == 1991. gada novembrī [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākā Padome]] nolēma nodibināt [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministriju]]. 13. novembrī [[deputāts|deputātu]] vairākums nobalsoja par Aizsardzības ministrijas izveidošanu. 19. novembra sēdē par pirmo atjaunotās Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs|Aizsardzības ministru]] iecēla [[Tālavs Jundzis|Tālavu Jundzi]]. Aizsardzības ministrija tika veidota uz [[Sabiedrības drošības departaments|Sabiedrības drošības departamenta]] bāzes, pārņemot tā materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī šajā laikā organizēšanās stadijā esošie valsts Aizsardzības spēki (AS), kā arī citas ar valsts drošību saistītas struktūras. Jau 1990. gadā latviešu strēlnieku apvienībā un 1991. gadā zemessardzē [[Andrejs Kasparovičs]] kopā ar citiem virsniekiem aizsāka gatavot militāros reglamentus un ieroču aprakstus latviešu valodā, paralēli izstrādājot latvisko terminoloģiju. 1992. gada 13. februārī LR MP pieņēma lēmumu Nr. 54 "Par Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmijas dibināšanu", kur apmācītu un gatavotu profesionālus virsniekus valsts Aizsardzības spēkiem (AS).<ref>Pirmais NAA organizētais sešu mēnešu kurss bija Mālpilī no 1992. gada 6. aprīļa līdz 1992. gada 30. septembrim, kuru sekmīgi pabeidza 73 cilvēki. No tiem 61 tika piešķirta leitnanta un 12 saņēma virsniekvietnieka dienesta pakāpi. 1992. gada decembrī sākās virsnieku un virsniekvietnieku kursi, kurus 1993. gadā pabeidza 136 ''Aizsardzības spēku'' karavīri. 1993. gada martā sākās mācības pēc trīsgadīgās virsnieku sagatavošanas programmas, kur mācības uzsāka 82 kadeti, kas jau līdzās militārajai izglītībai vada un daļēji rotas komandiera līmenī ieguva akadēmisko izglītību. 1993. gada maijā pēc divgadīgās neklātienes mācību programmas mācības uzsāka 43 Latvijas Republikas Drošības dienesta (DD) virsnieki, kuri pēc kursu beigšanas ieguva vidējo militāro izglītību. Līdzīgi mācījās daudzi Zemessardzes pārstāvji, kuri bija ielikti virsnieku amatos un kuriem nebija militārās izglītības. 1993. gada septembrī sākās 1 gada apmācības virsnieku sagatavošanā 10 cilvēku grupai ar augstāko izglītību.</ref> Tā kā 1992.—1993. gadā ne Zemessardze, ne Drošības dienests nebija Aizsardzības spēku vai pat Aizsardzības ministrijas pakļautībā, visas šīs LR militārās drošības struktūras vienoja [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija]] (NAA), kur tajā laikā koncentrējās izglītotākie virsnieki, kuri izstrādāja LR Militārās apmācības koncepciju un gatavoja karavīrus gan Aizsardzības spēkiem, ieskaitot Robežsardzi, gan Zemessardzei, gan Drošības dienestam, gan Iekšlietu militārajiem formējumiem — t. i., NAA reāli bija NBS pirmā struktūra, kur NBS karavīri kopā mācījās, kaut gan oficiāli NBS vienotā struktūra vēl nebija izveidota. Teorētiski par Nacionālo bruņoto spēku izveides nepieciešamību tika runāts un rakstīts Valsts aizsardzības koncepcijā jau 1992. gadā, jo Aizsardzības spēku un citu militāro un paramilitāro vienību sastāvdaļas bija dažādu ministriju un Augstākās padomes padotībā bez vienotas struktūras un vadības. 1993. gada 24. un 25. martā notika LR militāro spēku štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotas NBS vadības pamatprincipus, vadības orgānu struktūru un uzdevumus. Izveidoja arī darba grupu (darba grupas vadītājs — pulkvedis Ā. Lilientāls) no bruņoto spēku sastāvdaļu pārstāvjiem "Galvenā štāba" struktūras un funkciju izstrādei. Pamatojoties uz [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] 1994. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 1 tika organizēts atkārtots štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotu izpratni par Latvijas Republikas bruņoto spēku uzdevumiem un to darbības plānošanu izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā valstī. Rīkojumā bija noteikts, ka štābu treniņā iesaistīt: Aizsardzības ministrijas ''Stratēģiskās plānošanas departamenta'' ''Sakaru un informātikas nodaļu'' un ''Personāla departamentu'', ''Aizsardzības spēku štābu'' pilnā sastāvā, ''Zemessardzes štābu'' pilnā sastāvā, ''Iekšlietu ministrijas operatīvo grupu'' un uzdot NAA ''Aizsardzības zinātniskajam centram'' sagatavot štābu treniņa analīzes materiālu, izstrādāt secinājumus un priekšlikumus "Nacionālo bruņoto spēku" izveidošanai un darbības plānošanas pilnveidošanai.<ref>Pārskats par Nacionālo bruņoto spēku štābu treniņu. — Rīga, 1994.</ref> Tika secināts, ka, pirmkārt, dažādu valstu Bruņoto spēku pakļautība un vadības struktūra miera un kara laikā īpaši neatšķiras, otrkārt, jebkura veida militarizētie policijas un teritoriālie formējumi visās valstīs jau miera laikā atrodas, kā minimums, Bruņoto spēku štāba un Aizsardzības ministrijas pakļautībā, treškārt, Nacionālo bruņoto spēku galvenie štābi ir pakļauti aizsardzības ministrijām. Savukārt kopīgas struktūras un plānu neesamība ievērojami mazina LR bruņoto spēku kaujasspējas. Lai apvienotu visus bruņotos spēkus vienā struktūrā ar vienu vadību, koncepciju, stratēģiju un taktiku, 1994. gada rudenī tika likvidēts AS komandiera amats un AS štābs, bet izveidots NBS štābs, kas uzsāka NBS veidošanas praktisko darbu. Par NBS komandieri 1994. gada 5. oktobrī iecēla ZS pulkvežleitnantu [[Juris Dalbiņš|Juri Dalbiņu]], vienlaikus saglabājot ZS komandiera amatu un ZS štābu. 1999. gada 10. martā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] ar rīkojumu Nr.119 "Par nekustamās mantas Ādažu nacionālajā mācību centrā saglabāšanu valsts īpašumā" nodeva Aizsardzības ministrijas valdījumā zemi 7784 [[Hektārs|hektāru]] platībā un 150 ēkas [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] [[Ādažu novads|Ādažu]] un [[Sējas pagasts|Sējas pagastā]]. === Sadarbība ar NATO === [[Attēls:CVR(T) Scimitar In Latvia.jpg|thumb|Vieglais tanks ''CVR(T) Scimitar'' Ādažu poligonā.]] Pēc [[Krimas okupācija]]s un aneksijas Krievijas Federācijas sastāvā 2014. gadā Latvijā ieradās pirmās NATO valstu karaspēka vienības, bet vienošanos par pastāvīgu NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs noslēdza 2016. gadā NATO samitā Varšavā. 2022. gadā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu ''AijJacks'' veidoja gandrīz 2000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nato-paplasinatas-klatbutnes-kaujas-grupai-latvija--piekta-gadadiena.a461644/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā — piektā gadadiena] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 2022. gada jūnijā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Spānijas bruņotie spēki [[Lielvārdes lidlauks|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku bāzē Lielvārdē]] izvietoja NASAMS zenītraķešu bateriju vidējās distances pretgaisa aizsardzībai ar rādiusu līdz 100 kilometriem, kurā ietilpst gan raķetes, gan radari, gan komandstruktūra, kā arī apkalpojošais personāls.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielvarde-izvietota-spanijas-pretgaisa-aizsardzibas-zenitrakesu-nasams-baterija.a462999/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Lielvārdē izvietota Spānijas pretgaisa aizsardzības zenītraķešu NASAMS baterija] lsm.lv 2022. gada 26. jūnijā</ref> 2022. gada 29. jūnijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri NATO samitā Madridē parakstīja deklarāciju par NATO kaujas grupas Latvijā palielināšanu līdz [[brigāde]]s līmenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanada-kopa-ar-sabiedrotajiem-paplasinas-un-pastiprinas-savu-klatbutni-latvija.a463448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Kanāda kopā ar sabiedrotajiem paplašinās un pastiprinās savu klātbūtni Latvijā] 2022. gada 29. jūnijā</ref> Nacionālo bruņoto spēku komandieris [[Leonīds Kalniņš]] paziņoja, ka NATO brigādes vajadzībām vajadzēs uzbūvēt jaunu armijas bāzi, jo Ādažu poligonā paliek pārāk šauri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-valstu-lideri-atzist-krieviju-par-nopietnu-draudu-un-vienojas-palielinat-baltijas-valstu-aizsardzibu.a463466/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme NATO valstu līderi atzīst Krieviju par nopietnu draudu un vienojas palielināt Baltijas valstu aizsardzību] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 5. jūlijā aizsardzības ministrs [[Artis Pabriks]] informēja, ka jauno [[Sēlijas militārais poligons|Zalves militāro bāzi]] 1072,78 hektāru platībā divu gadu laikā izveidos Aizkraukles un Jēkabpils novados.<ref name="bāzes">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunu-militaro-bazi-plano-veidot-aizkraukles-un-jekabpils-novados.a464194/ Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados] lsm.lv 2022. gada 5. jūlijā</ref> == Uzdevumi == Lai īstenotu valsts drošības intereses, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pilda šādus uzdevumus: * Nodrošina Latvijas Republikas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību: ** sadarbībā ar sabiedrotajiem attīsta valsts aizsardzības spējas; ** miera laikā nodrošina valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli un neaizskaramību; ** iebrukuma gadījumā aizsargā Latvijas Republikas suverenitāti, teritoriju, teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu, sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem dod prettriecienu jebkurai [[Militārā agresija|militārai agresijai]]. * Nodrošina reģionālo un globālo stabilitāti: ** nodrošina kolektīvo aizsardzību — saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies; ** piedalās NATO, [[Eiropas Savienība]]s vai ANO vadītajās starptautiskajās operācijās, kā arī īpašās koalīcijās, kas īsteno šo organizāciju mērķus; ** piedalās drošības un aizsardzības pasākumos, kā arī ieroču kontrolē; ** dod ieguldījumu valsts un sabiedroto drošības nodrošināšanā, atbildot uz terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas draudiem. * Rūpējas par mieru un labklājību valstī: ** piedalās ārvalstu izlūkdienestu darbību neitralizēšanā un nodrošina klasificētās informācijas aizsardzību; ** sniedz palīdzību valsts un pašvaldību varas iestādēm, atbildot uz nemilitāriem un [[Terorisms|terorisma]] uzbrukumu draudiem. Citu neparedzētu uzdevumu veikšanā NBS drīkst iesaistīt tikai ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] rīkojumu. === Funkcijas miera, krīzes un kara laikā === Latvijas stratēģijas pamatā ir sabiedroto solidaritāte un mērķis ar kopīgiem centieniem novērst apdraudējumu, piedalīties NATO pasākumos, ieskaitot alianses militārās operācijās miera, krīzes vai kara laikā. * Miera laikā NBS saglabā noteiktu gatavības līmeni: turpina uzlabot savas spējas un dienesta apstākļu kvalitāti. Prioritātes ir gatavība reaģēt uz militāriem un nemilitāriem draudiem, uzticības veidošana un iesaistīšanās dialogā miera laikā, kā arī dalība starptautiskās sabiedrības cīņā pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatības novēršana. Latvija kā aktīva alianses locekle piedalās alianses organizētajos vingrinājumos, apmācībās un citās programmās. * Krīzes laikā NBS piedalās NATO, Eiropas Savienības, īpašo koalīciju un citu organizāciju vadītās starptautiskās operācijās. * Latvijas kara laika koncepcijas pamatā ir visu sabiedroto apņēmība kopīgi cīnīties ar pretinieku. Latvija izpildīs savas saistības ar Sauszemes spēku brigādi un to atbalstošām ātri izvēršamām vienībām, lai kopā ar NATO papildspēkiem aizsargātu valsti. Šo vienību veido pakāpeniskas gatavības aktīvais komponents, ko nepieciešamības gadījumā krīzes vai konflikta laikā var palielināt, mobilizējot rezerves personālu. Jūras spēki kontrolē jūras pievedceļus valstij. Sadarbībā ar NATO Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargās un kontrolēs valsts gaisa telpu un nodrošinās ierobežotu gaisa satiksmi. Rezerves vienības nodrošinās atbalstu operācijās izvērstajām vienībām, pirmkārt, kaujas atbalsta, kaujas atbalsta nodrošinājuma, uzņēmējvalsts atbalsta, uzņemšanas scenārija un sabiedroto papildspēku virzībā uz militārajām koncentrēšanās vietām, kā arī palīdzībā civilajām varas iestādēm.<ref>Valsts aizsardzības koncepcija. // Militārais Apskats. 2001. Nr.1.(112.), 3.—9. lpp. — Pamatnostādnes nav mainījušās arī turpmāko gadu Valsts aizsardzības koncepcijās.</ref> == Aizsardzības sistēmas pārraudzība == Visus lēmumus par Latvijas aizsardzības politiku, kā arī Nacionālo bruņoto spēku izmantošanu pieņem demokrātiski ievēlētas civilas varas iestādes. === Stratēģiskais līmenis === Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrijas sastāvā ir civilie darbinieki un karavīri. Integrēta Aizsardzības ministrijas darbība dod iespēju ministrijas vadītājiem pieņemt lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos. === Operatīvais līmenis === Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. === Taktiskais līmenis === Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu. == NBS vadība == Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija, kur pieņem lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem. * Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris (pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos). Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu. * Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba (NBS AŠ) priekšnieks, kas atbild par apvienoto operāciju plānošanu un vadību, militārās apmācības plānošanu un vadību, militāro spēju attīstības analīzi un plānošanu un budžeta izpildes rezultātiem, izstrādā priekšlikumus tā koriģēšanai. NBS AŠ priekšniekam ir divi vietnieki: operatīvajos un vienību atbalsta, kā arī nodrošinājuma jautājumos. * Operatīvais komandieris, ko ieceļ NBS komandieris noteiktai operācijai, atbild par viņam pakļauto vienību operatīvo vadību, kā arī militāro operāciju veikšanu. Ikdienā operatīvā komandiera pienākumus pilda NBS AŠ priekšnieka vietnieks operatīvajos jautājumos, kas ir NBS atsevišķu Spēku veidu komandieru tiešais priekšnieks. * Militārās vienības savu komandieru vadībā plāno un izpilda kaujas uzdevumus taktiskā līmenī. (Ja Latvija piedalās kopējās militārās operācijās, valsts militāro vienību operatīvā pakļautība var tikt nodota NATO, Eiropas Savienības un speciālajām koalīcijām, kas īsteno šo organizāciju mērķus.) === NBS komandieri === No 1919. līdz 1940. gadam [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotos spēkus]] komandēja Latvijas armijas komandieri. 1992. gada 29. oktobrī par Latvijas Aizsardzības spēku komandieri iecēla Maskavas Ģenerālštāba akadēmiju beigušo pulkvedi [[Dainis Turlais|Daini Turlo]], kas atkāpās no amata 1994. gada 25. oktobrī. * [[Juris Dalbiņš]] (25.10.1994. — 08.06.1998.) * [[Juris Eihmanis]] (25.06.1998. — 10.12.1998.) * [[Raimonds Graube]] (01.02.1999. — 31.01.2003.) * [[Gaidis Andrejs Zeibots]] (01.02.2003. — 06.07.2006.) * [[Juris Maklakovs]] (6.07.2006. — 06.07.2010.) * [[Raimonds Graube]] (atkārtoti, 06.07.2010. — 27.01.2017.) * [[Leonīds Kalniņš]] (27.01.2017. — 24.01.2025.) * [[Kaspars Pudāns]] (kopš 24.01.2025.) == Personālsastāvs == Nacionālie bruņotie spēki ir militāro vienību kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa. NBS personāls miera laikā sastāv no profesionālā dienesta karavīriem, zemessargiem, civilajiem darbiniekiem un NBS rezerves karavīriem. Personālsastāvu komplektē tikai no 18 gadu vecumu sasniegušiem Latvijas Republikas pilsoņiem. NBS rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieskaitīti NBS rezervē. NBS rezerve tiek mobilizēta kara laikā. NBS lielums kara laika situācijai tika noteikts 50 000 karavīru apjomā. Līdz 2008. gadam bija paredzēts sasniegt spēju mobilizēt 32 300 karavīru lielu spēku. NBS kā miera, tā arī kara laikā sastāv no Apvienotā štāba un Sauszemes, Gaisa un Jūras spēkiem.<ref>Valsts aizsardzības koncepcija. // Militārais Apskats. 2001. Nr.1.(112.), 3.—9. lpp.</ref> 2008. gadā NBS dienēja 5052 profesionālā militārā dienesta karavīri (1817 kareivji un dižkareivji, 1940 instruktori un 1295 virsnieki). Sauszemes spēkos dienēja 952 karavīri, Jūras spēkos 552, bet Gaisa spēkos — 291. [[Latvijas Republikas Zemessardze]] tolaik sastāvēja no 550 karavīriem un 10 642 zemessargiem. 2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 6500 profesionālā dienesta karavīrus. 2018. gadā NBS papildus tika pieņemti 640 karavīri.<ref>[https://www.mil.lv/en/node/3582 Šogad sasniegts gadā lielākais profesionālajā dienestā pieņemto karavīru skaits] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190624143439/https://www.mil.lv/en/node/3582 |date={{dat|2019|06|24||bez}} }} Preses nodaļa mil.lv 2018. gada 27. decembrī</ref> * [[Attēls:NBS HQ.jpg|frameless|30px]] [[NBS Apvienotais štābs]] ir NBS komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. * NBS komandiera personīgais štābs * [[Attēls:Latvian National Armed Forces Staff Battalion emblem.svg|30px]] [[NBS Štāba bataljons]] * [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]] * [[Attēls:Latvian Naval Forces emblem.svg|30px]] [[Latvijas Jūras spēki|Jūras spēki]] * [[Attēls:Latvian Air Force emblem.svg|30px]] [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]] * [[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg|30px]] [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] * [[Attēls:Latvian Special Tasks Unit emblem.svg|30px]] [[NBS Speciālo uzdevumu vienība|Speciālo uzdevumu vienība]] * [[Attēls:Latvian Military Police emblem.svg|30px]] [[Latvijas Militārā policija|Militārā policija]] * [[Attēls:Latvian Logistics Command emblem.svg|30px]] Nodrošinājuma pavēlniecība * [[Attēls:Latvian Training and Doctrine Command emblem.svg|30px]] Mācību vadības pavēlniecība == NBS budžets == * 2003. gads — 63 miljoni LVL * 2004. gads — 69 miljoni LVL * 2005. gads — 80 miljoni LVL * 2006. gads — 117 miljoni LVL * 2007. gads — 150 miljoni LVL * 2008. gads — 184 miljoni LVL<ref name="autogenerated1">Armiju baro skopāk. // Latvijas avīze. 16.04.2009<nowiki/>http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161213142351/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule |date={{dat|2016|12|13||bez}} }}</ref> * 2009. gads — 116 miljoni LVL * 2010. gads — 86 miljoni LVL * 2011. gads — 93,1 miljoni LVL * 2012. gads — 96,1 miljoni LVL * 2013. gads — 102,7 miljoni LVL * 2014. gads — 225 miljoni EUR * 2015. gads — 253,8 miljoni EUR * 2016. gads — 368 miljoni EUR * 2017. gads — 449,57 miljoni EUR * 2018. gads — 576,3 miljoni EUR * 2019. gads — 636,6 miljoni EUR * 2020. gads — 663,6 miljoni EUR * 2021. gads — 707,8 milijoni EUR [https://www.mod.gov.lv/lv/par-mums/aizsardzibas-nozares-budzets] * 2022. gads — 758.17 miljoni EUR * 2023. gads — 986,83 miljoni EUR * 2024. gads — 1128,38 miljoni EUR * 2025. gads — 1559,43 miljoni EUR 2016. ɡadā Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Latvijas aizsardzības budžets ir viens no straujāk augošajiem pasaulē.<ref>http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161213142351/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule |date={{dat|2016|12|13||bez}} }}</ref> ̩2019. gadā Latvijas aizsardzības jomas tēriņi sasniedza 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). == Dalība starptautiskajās operācijās == [[Attēls:Latvian G36KV.JPEG|thumb|250px|Latvijas armijas karavīrs, šaujot ar kaujas munīciju, mācībās Irākā 2007. gadā]] Lai apliecinātu Latvijas apņemšanos būt ne tikai drošības patērētājiem, bet arī aktīvi iesaistīties drošības uzturēšanā citās valstīs, Latvijas Bruņotie spēki piedalās starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, tādējādi dodot lielu ieguldījumu gan Latvijas drošības gan NATO labā. NBS vienības ir iekļautas arī NATO Reaģēšanas spēku (NRF) un ES Kaujas grupas sastāvā. NBS piedalījās šādā starptautiskajās operācijās: * Koalīcijas spēku operācijā ''Operation Iraqi Freedom'' ([[Operation Iraqi Freedom|OIF]]) [[Irākas karš|Irākas karā]]; * ES militārajā operācijā "''ALTHEA''" [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]; * [[EDSO]] novērošanas misijā [[Gruzija|Gruzijā]]; * NATO ''Kosovo Force'' ([[KFOR]]) [[Kosova|Kosovā]]; * NATO Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos ([[ISAF]]) [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānas karā (2001—2014)]]; * Pretpirātisma operācijā "Atalanta" [[Somālija]]s piekrastē (EU-NAVFOR-ATALANTA);<ref>[http://www.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2014/03/12-01.aspx#lastcomment Uz pretpirātisma operāciju "Atalanta" dodas vēl viens Latvijas karavīrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307045821/http://www.sargs.lv/zinas/dienesta_gaita/2014/03/12-01.aspx#lastcomment |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} 2014. gada 12. martā</ref> * Eiropas Savienības apmācību misijā [[Mali]] (EUTM Mali);<ref>[http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/zinas/2014/oktobris/03-10/ Latvija stingri nosoda deviņu ANO miera uzturētāju nogalināšanu Mali]{{Novecojusi saite}} 2014. gada 3. oktobrī</ref> * Eiropas Savienības militārajā operācijā [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republikā]] (EUFOR RCA). == Modernizācija == Saeima 2003. gadā pieņēma Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredzēja pakāpenisku NBS profesionalizāciju. 2006. gadā obligāto militāro dienestu (OMD) pilnībā nomainīja profesionālais militārais dienests (PD). NBS prioritāte ir izveidot nelielu, bet mobilu, augsti motivētu, labi apgādātu un tehnoloģiski attīstītu vienību kopumu, kas spētu ātri reaģēt uz mūsdienu draudiem. Saskaņā ar noteiktajām prioritātēm NBS spēs efektīvāk darboties kopā ar sabiedrotajiem gan Latvijas teritorijā, gan arī ārpus tās. NBS turpina iegādāties modernu apbruņojumu un militāro aprīkojumu atbilstoši NATO prasībām. Tiek nodrošināts, ka jaunā bruņojuma un aprīkojuma iegādei piešķirtais finansējums, kā arī esošā aprīkojuma modernizācija veido vienu ceturto daļu no visiem aizsardzības sistēmas izdevumiem. == Obligātā Valsts aizsardzības dienesta ieviešana == Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] Aizsardzības ministrija ierosināja no 2023. gada pakāpeniski atgriezt obligāto militāro dienestu. 2023. gada 19. aprīlī spēkā stājās Valsts aizsardzības dienesta likums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts aizsardzības dienesta likums |url=https://likumi.lv/ta/id/341210-valsts-aizsardzibas-dienesta-likums |website=likumi.lv |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref> Pirmais iesaukums, kuru nokomplektēja tikai no brīvprātīgajiem, notika 2023. gada 1. jūlijā, otrais — 2024. gada janvārī. Aizsardzības ministrijas vietā tās kapacitātes trūkuma dēļ pirmos divus iesaukumus organizēja [[NBS Rekrutēšanas un atlases centrs]], kurš nodrošina pilsoņu piesaistīšanu profesionālajam dienestam. No 2023. gada valsts aizsardzības dienests jau ir daļēji obligāts [[vīrietis|vīriešiem]] vecumā no 18 līdz 27 gadiem. 2024. gada 23. janvārī notika pirmā atlase pēc nejaušības principa,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Atlase valsts aizsardzības dienestam pēc nejaušības principa |url=https://www.mod.gov.lv/lv/valsts-aizsardzibas-dienests/atlase-valsts-aizsardzibas-dienestam-pec-nejausibas-principa |website=Aizsardzības ministrija |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref> lai nodrošinātu obligātu iesaukumu (trešajam iesaukumam) 2024. gada jūlijā, jo brīvprātīgi nepieteicās pietiekams iesaucamo skaits. Obligātā kārtā iesauktie pildīs 11 mēnešu dienestu kādā no NBS vienībām. Obligāti iesauktajam pilsonim, kurš savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo (alternatīvo) dienestu. Savukārt brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militāro dienestu varēs pildīt vienā no šādiem veidiem: 11 mēnešus NBS vienībā, piecus gadus [[Latvijas Zemessardze|Zemessardzē]] (ne mazāk kā 21 dienu gadā) vai piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu (kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nedrīkst būt mazāks par 180 dienām).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Iespējas valsts aizsardzības dienestā |url=https://www.klustikaravirs.lv/valsts-aizsardzibas-dienests/iespejas |website=klustikaravirs.lv |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/obligata-dienesta-sakuma-izmaksas--ministrs-sauc-nelielas-summas-nbs-komandiera-ieskata-lidz-800-miljoniem-eiro.a464424/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Obligātā dienesta sākuma izmaksas — ministrs sauc «nelielas summas», NBS komandiera ieskatā līdz 800 miljoniem eiro] lsm.lv 2022. gada 7. jūlijā</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes]] * [[Lielvārdes lidlauks]] * [[Rēzeknes lidlauks]] (pretgaisa aizsardzības radars) == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Literatūra == * Nacionālo bruņoto spēku attīstības koncepcija. — Nacionālo bruņoto spēku štābs: Rīga, 1998. * Krēsliņš K. Par Nacionālo drošības koncepciju. // Militārais apskats, 1994. gada Nr.2 * Krēsliņš K. Latvijas Republikas NBS izveides koncepcijas pamatnostādnes. // Militārais Apskats, 1995., Nr. 1(101), 7. — 21. lpp. * Dalbiņš J. NBS perspektīva un problēmas. // Militārais Apskats, 1996., Nr.1(103)., 13.-14. lpp. * Krēsliņš K., Stiprais G. Eiropas valstu daudznacionālo militāro veidojumu pieredze un Baltijas valstu Bruņoto spēku integrācijas pasākumi. // Militārais Apskats’’, 1997., Nr.1(105)., 12.—18. lpp. == Ārējās saites == * [https://www.klustikaravirs.lv/ Vienotā rekrutēšanas platforma "klustikaravirs.lv"] * [https://web.archive.org/web/20200528073455/https://www.mil.lv/ NBS tīmekļvietne] * [https://web.archive.org/web/20130723060532/http://www.la90.lv/ Latvijas armijas 90. gadadienai veltītā mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20130703073119/http://www.karavirs.lv/ Militārais apskats Latvijā un pasaulē] {{Nacionālie bruņotie spēki}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki| ]] 32brukfsvf2mllgsjxij3plt2sgyiit 4466560 4466548 2026-05-11T09:59:55Z Pirags 3757 /* Skatīt arī */ 4466560 wikitext text/x-wiki {{atjaunināt}} {{Valsts armijas infokaste |country = |name = Nacionālie bruņotie spēki |native_name = |image = [[Attēls:Coat of Arms of Latvian National Armed Forces.svg]] |caption = Latvijas Nacionālo bruņoto spēku emblēma |image2 = |caption2 = |founded = {{dat|1919|7|10}} |current_form = {{dat|1994|11|24}} |disbanded = |branches = [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]]<br />[[Attēls:Latvian Air Force emblem.svg|30px]] [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]]<br />[[Attēls:Latvian Naval Forces emblem.svg|30px]] [[Latvijas Jūras spēki|Jūras spēki]]<br />[[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg|30px]] [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] |headquarters = [[Rīga]] |flying_hours = <!-- Bruņoto spēku vadība --> |commander-in-chief = [[Edgars Rinkēvičs]] |commander-in-chief_title = Prezidents |minister = [[Andris Sprūds]] |minister_title = Aizsardzības ministrs |commander = [[Kaspars Pudāns]] |commander_title = <!-- Personālsastāvs --> |age = no 18 gadiem |conscription = |manpower_data = |manpower_age = |available = |available_f = |fit = |fit_f = |reaching = |reaching_f = |active = {{sk|17870}}<ref name="mil.lv" /> |ranked = |reserve = {{sk|38000}}<ref name="mil.lv">{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.mil.lv/lv/par-mums | title=Par mums: Nacionālie bruņotie spēki}}</ref> |deployed = {{karogs|Mali}} — 7<br />[[Attēls:Flag of Somalia.svg|25px]] [[Somālija]] — 2 |amount = {{€|1,559 miljardi}} (2025)<ref name="Budget">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/en/news/saeima-approves-latvian-defence-budget-2025-more-eur-1559-billion|title=Saeima approves Latvian defence budget for 2025 of more than EUR 1,559 billion {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2025-01-07|language=en}}</ref> |percent_GDP = 3,45% (2025)<ref name="Budget"/> |domestic_suppliers = |foreign_suppliers = |imports = |exports = <!-- Related aricles --> |history = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas brīvības cīņas]]<br />[[Karš Afganistānā (2001—2014)|Karš Afganistānā]]<br />[[Irākas karš]] |ranks = [[Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dienesta pakāpes]] }} '''Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki''' jeb '''Nacionālie bruņotie spēki''' ('''NBS''') ir [[Latvijas Republika]]s [[karaspēks|bruņotie spēki]]. Tie dibināti {{dat|1919|7|10||l}} [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā kā [[Latvijas Bruņotie spēki]], apvienojot [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvija]]s un [[Dienvidlatvijas brigāde]]s. [[Attēls:Latvian National Armed Forces structure.svg|thumb|303x303px|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra]] Tagadējā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra ir izveidota {{dat|1994|12|24||bez}}, apvienojot [[Latvijas Republikas Aizsardzības spēki|Aizsardzības spēkus]] un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]]. Saskaņā ar Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], tiesību aktiem un Nacionālo drošības koncepciju Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargā valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību, kā arī demokrātisku konstitucionālo kārtību un pilsoņu brīvības. Sabiedrība, izmantojot civilās valsts iestādes, veic Nacionālo bruņoto spēku [[Demokrātija|demokrātisku]] kontroli. Latvijas Republikai ir tiesības izmantot savus Nacionālos bruņotos spēkus individuālai un kolektīvai aizsardzībai no bruņota uzbrukuma, kā arī starptautisko saistību izpildei saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 1945. gada Hartu, 1949. gada [[NATO|Ziemeļatlantijas līguma]] 5. pantu, Latvijas Republikas Satversmi un citiem tiesību aktiem. Saeima kvantitatīvi nosaka Latvijas Republikas militāri politiskos mērķus. == Atjaunoto NBS izveides vēsture == 1991. gada novembrī [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākā Padome]] nolēma nodibināt [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministriju]]. 13. novembrī [[deputāts|deputātu]] vairākums nobalsoja par Aizsardzības ministrijas izveidošanu. 19. novembra sēdē par pirmo atjaunotās Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs|Aizsardzības ministru]] iecēla [[Tālavs Jundzis|Tālavu Jundzi]]. Aizsardzības ministrija tika veidota uz [[Sabiedrības drošības departaments|Sabiedrības drošības departamenta]] bāzes, pārņemot tā materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī šajā laikā organizēšanās stadijā esošie valsts Aizsardzības spēki (AS), kā arī citas ar valsts drošību saistītas struktūras. Jau 1990. gadā latviešu strēlnieku apvienībā un 1991. gadā zemessardzē [[Andrejs Kasparovičs]] kopā ar citiem virsniekiem aizsāka gatavot militāros reglamentus un ieroču aprakstus latviešu valodā, paralēli izstrādājot latvisko terminoloģiju. 1992. gada 13. februārī LR MP pieņēma lēmumu Nr. 54 "Par Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmijas dibināšanu", kur apmācītu un gatavotu profesionālus virsniekus valsts Aizsardzības spēkiem (AS).<ref>Pirmais NAA organizētais sešu mēnešu kurss bija Mālpilī no 1992. gada 6. aprīļa līdz 1992. gada 30. septembrim, kuru sekmīgi pabeidza 73 cilvēki. No tiem 61 tika piešķirta leitnanta un 12 saņēma virsniekvietnieka dienesta pakāpi. 1992. gada decembrī sākās virsnieku un virsniekvietnieku kursi, kurus 1993. gadā pabeidza 136 ''Aizsardzības spēku'' karavīri. 1993. gada martā sākās mācības pēc trīsgadīgās virsnieku sagatavošanas programmas, kur mācības uzsāka 82 kadeti, kas jau līdzās militārajai izglītībai vada un daļēji rotas komandiera līmenī ieguva akadēmisko izglītību. 1993. gada maijā pēc divgadīgās neklātienes mācību programmas mācības uzsāka 43 Latvijas Republikas Drošības dienesta (DD) virsnieki, kuri pēc kursu beigšanas ieguva vidējo militāro izglītību. Līdzīgi mācījās daudzi Zemessardzes pārstāvji, kuri bija ielikti virsnieku amatos un kuriem nebija militārās izglītības. 1993. gada septembrī sākās 1 gada apmācības virsnieku sagatavošanā 10 cilvēku grupai ar augstāko izglītību.</ref> Tā kā 1992.—1993. gadā ne Zemessardze, ne Drošības dienests nebija Aizsardzības spēku vai pat Aizsardzības ministrijas pakļautībā, visas šīs LR militārās drošības struktūras vienoja [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija]] (NAA), kur tajā laikā koncentrējās izglītotākie virsnieki, kuri izstrādāja LR Militārās apmācības koncepciju un gatavoja karavīrus gan Aizsardzības spēkiem, ieskaitot Robežsardzi, gan Zemessardzei, gan Drošības dienestam, gan Iekšlietu militārajiem formējumiem — t. i., NAA reāli bija NBS pirmā struktūra, kur NBS karavīri kopā mācījās, kaut gan oficiāli NBS vienotā struktūra vēl nebija izveidota. Teorētiski par Nacionālo bruņoto spēku izveides nepieciešamību tika runāts un rakstīts Valsts aizsardzības koncepcijā jau 1992. gadā, jo Aizsardzības spēku un citu militāro un paramilitāro vienību sastāvdaļas bija dažādu ministriju un Augstākās padomes padotībā bez vienotas struktūras un vadības. 1993. gada 24. un 25. martā notika LR militāro spēku štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotas NBS vadības pamatprincipus, vadības orgānu struktūru un uzdevumus. Izveidoja arī darba grupu (darba grupas vadītājs — pulkvedis Ā. Lilientāls) no bruņoto spēku sastāvdaļu pārstāvjiem "Galvenā štāba" struktūras un funkciju izstrādei. Pamatojoties uz [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] 1994. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 1 tika organizēts atkārtots štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotu izpratni par Latvijas Republikas bruņoto spēku uzdevumiem un to darbības plānošanu izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā valstī. Rīkojumā bija noteikts, ka štābu treniņā iesaistīt: Aizsardzības ministrijas ''Stratēģiskās plānošanas departamenta'' ''Sakaru un informātikas nodaļu'' un ''Personāla departamentu'', ''Aizsardzības spēku štābu'' pilnā sastāvā, ''Zemessardzes štābu'' pilnā sastāvā, ''Iekšlietu ministrijas operatīvo grupu'' un uzdot NAA ''Aizsardzības zinātniskajam centram'' sagatavot štābu treniņa analīzes materiālu, izstrādāt secinājumus un priekšlikumus "Nacionālo bruņoto spēku" izveidošanai un darbības plānošanas pilnveidošanai.<ref>Pārskats par Nacionālo bruņoto spēku štābu treniņu. — Rīga, 1994.</ref> Tika secināts, ka, pirmkārt, dažādu valstu Bruņoto spēku pakļautība un vadības struktūra miera un kara laikā īpaši neatšķiras, otrkārt, jebkura veida militarizētie policijas un teritoriālie formējumi visās valstīs jau miera laikā atrodas, kā minimums, Bruņoto spēku štāba un Aizsardzības ministrijas pakļautībā, treškārt, Nacionālo bruņoto spēku galvenie štābi ir pakļauti aizsardzības ministrijām. Savukārt kopīgas struktūras un plānu neesamība ievērojami mazina LR bruņoto spēku kaujasspējas. Lai apvienotu visus bruņotos spēkus vienā struktūrā ar vienu vadību, koncepciju, stratēģiju un taktiku, 1994. gada rudenī tika likvidēts AS komandiera amats un AS štābs, bet izveidots NBS štābs, kas uzsāka NBS veidošanas praktisko darbu. Par NBS komandieri 1994. gada 5. oktobrī iecēla ZS pulkvežleitnantu [[Juris Dalbiņš|Juri Dalbiņu]], vienlaikus saglabājot ZS komandiera amatu un ZS štābu. 1999. gada 10. martā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] ar rīkojumu Nr.119 "Par nekustamās mantas Ādažu nacionālajā mācību centrā saglabāšanu valsts īpašumā" nodeva Aizsardzības ministrijas valdījumā zemi 7784 [[Hektārs|hektāru]] platībā un 150 ēkas [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] [[Ādažu novads|Ādažu]] un [[Sējas pagasts|Sējas pagastā]]. === Sadarbība ar NATO === [[Attēls:CVR(T) Scimitar In Latvia.jpg|thumb|Vieglais tanks ''CVR(T) Scimitar'' Ādažu poligonā.]] Pēc [[Krimas okupācija]]s un aneksijas Krievijas Federācijas sastāvā 2014. gadā Latvijā ieradās pirmās NATO valstu karaspēka vienības, bet vienošanos par pastāvīgu NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs noslēdza 2016. gadā NATO samitā Varšavā. 2022. gadā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu ''AijJacks'' veidoja gandrīz 2000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nato-paplasinatas-klatbutnes-kaujas-grupai-latvija--piekta-gadadiena.a461644/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā — piektā gadadiena] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 2022. gada jūnijā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Spānijas bruņotie spēki [[Lielvārdes lidlauks|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku bāzē Lielvārdē]] izvietoja NASAMS zenītraķešu bateriju vidējās distances pretgaisa aizsardzībai ar rādiusu līdz 100 kilometriem, kurā ietilpst gan raķetes, gan radari, gan komandstruktūra, kā arī apkalpojošais personāls.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielvarde-izvietota-spanijas-pretgaisa-aizsardzibas-zenitrakesu-nasams-baterija.a462999/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Lielvārdē izvietota Spānijas pretgaisa aizsardzības zenītraķešu NASAMS baterija] lsm.lv 2022. gada 26. jūnijā</ref> 2022. gada 29. jūnijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri NATO samitā Madridē parakstīja deklarāciju par NATO kaujas grupas Latvijā palielināšanu līdz [[brigāde]]s līmenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanada-kopa-ar-sabiedrotajiem-paplasinas-un-pastiprinas-savu-klatbutni-latvija.a463448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Kanāda kopā ar sabiedrotajiem paplašinās un pastiprinās savu klātbūtni Latvijā] 2022. gada 29. jūnijā</ref> Nacionālo bruņoto spēku komandieris [[Leonīds Kalniņš]] paziņoja, ka NATO brigādes vajadzībām vajadzēs uzbūvēt jaunu armijas bāzi, jo Ādažu poligonā paliek pārāk šauri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-valstu-lideri-atzist-krieviju-par-nopietnu-draudu-un-vienojas-palielinat-baltijas-valstu-aizsardzibu.a463466/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme NATO valstu līderi atzīst Krieviju par nopietnu draudu un vienojas palielināt Baltijas valstu aizsardzību] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 5. jūlijā aizsardzības ministrs [[Artis Pabriks]] informēja, ka jauno [[Sēlijas militārais poligons|Zalves militāro bāzi]] 1072,78 hektāru platībā divu gadu laikā izveidos Aizkraukles un Jēkabpils novados.<ref name="bāzes">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunu-militaro-bazi-plano-veidot-aizkraukles-un-jekabpils-novados.a464194/ Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados] lsm.lv 2022. gada 5. jūlijā</ref> == Uzdevumi == Lai īstenotu valsts drošības intereses, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pilda šādus uzdevumus: * Nodrošina Latvijas Republikas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību: ** sadarbībā ar sabiedrotajiem attīsta valsts aizsardzības spējas; ** miera laikā nodrošina valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli un neaizskaramību; ** iebrukuma gadījumā aizsargā Latvijas Republikas suverenitāti, teritoriju, teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu, sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem dod prettriecienu jebkurai [[Militārā agresija|militārai agresijai]]. * Nodrošina reģionālo un globālo stabilitāti: ** nodrošina kolektīvo aizsardzību — saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies; ** piedalās NATO, [[Eiropas Savienība]]s vai ANO vadītajās starptautiskajās operācijās, kā arī īpašās koalīcijās, kas īsteno šo organizāciju mērķus; ** piedalās drošības un aizsardzības pasākumos, kā arī ieroču kontrolē; ** dod ieguldījumu valsts un sabiedroto drošības nodrošināšanā, atbildot uz terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas draudiem. * Rūpējas par mieru un labklājību valstī: ** piedalās ārvalstu izlūkdienestu darbību neitralizēšanā un nodrošina klasificētās informācijas aizsardzību; ** sniedz palīdzību valsts un pašvaldību varas iestādēm, atbildot uz nemilitāriem un [[Terorisms|terorisma]] uzbrukumu draudiem. Citu neparedzētu uzdevumu veikšanā NBS drīkst iesaistīt tikai ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] rīkojumu. === Funkcijas miera, krīzes un kara laikā === Latvijas stratēģijas pamatā ir sabiedroto solidaritāte un mērķis ar kopīgiem centieniem novērst apdraudējumu, piedalīties NATO pasākumos, ieskaitot alianses militārās operācijās miera, krīzes vai kara laikā. * Miera laikā NBS saglabā noteiktu gatavības līmeni: turpina uzlabot savas spējas un dienesta apstākļu kvalitāti. Prioritātes ir gatavība reaģēt uz militāriem un nemilitāriem draudiem, uzticības veidošana un iesaistīšanās dialogā miera laikā, kā arī dalība starptautiskās sabiedrības cīņā pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatības novēršana. Latvija kā aktīva alianses locekle piedalās alianses organizētajos vingrinājumos, apmācībās un citās programmās. * Krīzes laikā NBS piedalās NATO, Eiropas Savienības, īpašo koalīciju un citu organizāciju vadītās starptautiskās operācijās. * Latvijas kara laika koncepcijas pamatā ir visu sabiedroto apņēmība kopīgi cīnīties ar pretinieku. Latvija izpildīs savas saistības ar Sauszemes spēku brigādi un to atbalstošām ātri izvēršamām vienībām, lai kopā ar NATO papildspēkiem aizsargātu valsti. Šo vienību veido pakāpeniskas gatavības aktīvais komponents, ko nepieciešamības gadījumā krīzes vai konflikta laikā var palielināt, mobilizējot rezerves personālu. Jūras spēki kontrolē jūras pievedceļus valstij. Sadarbībā ar NATO Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargās un kontrolēs valsts gaisa telpu un nodrošinās ierobežotu gaisa satiksmi. Rezerves vienības nodrošinās atbalstu operācijās izvērstajām vienībām, pirmkārt, kaujas atbalsta, kaujas atbalsta nodrošinājuma, uzņēmējvalsts atbalsta, uzņemšanas scenārija un sabiedroto papildspēku virzībā uz militārajām koncentrēšanās vietām, kā arī palīdzībā civilajām varas iestādēm.<ref>Valsts aizsardzības koncepcija. // Militārais Apskats. 2001. Nr.1.(112.), 3.—9. lpp. — Pamatnostādnes nav mainījušās arī turpmāko gadu Valsts aizsardzības koncepcijās.</ref> == Aizsardzības sistēmas pārraudzība == Visus lēmumus par Latvijas aizsardzības politiku, kā arī Nacionālo bruņoto spēku izmantošanu pieņem demokrātiski ievēlētas civilas varas iestādes. === Stratēģiskais līmenis === Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrijas sastāvā ir civilie darbinieki un karavīri. Integrēta Aizsardzības ministrijas darbība dod iespēju ministrijas vadītājiem pieņemt lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos. === Operatīvais līmenis === Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. === Taktiskais līmenis === Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu. == NBS vadība == Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija, kur pieņem lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem. * Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris (pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos). Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu. * Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba (NBS AŠ) priekšnieks, kas atbild par apvienoto operāciju plānošanu un vadību, militārās apmācības plānošanu un vadību, militāro spēju attīstības analīzi un plānošanu un budžeta izpildes rezultātiem, izstrādā priekšlikumus tā koriģēšanai. NBS AŠ priekšniekam ir divi vietnieki: operatīvajos un vienību atbalsta, kā arī nodrošinājuma jautājumos. * Operatīvais komandieris, ko ieceļ NBS komandieris noteiktai operācijai, atbild par viņam pakļauto vienību operatīvo vadību, kā arī militāro operāciju veikšanu. Ikdienā operatīvā komandiera pienākumus pilda NBS AŠ priekšnieka vietnieks operatīvajos jautājumos, kas ir NBS atsevišķu Spēku veidu komandieru tiešais priekšnieks. * Militārās vienības savu komandieru vadībā plāno un izpilda kaujas uzdevumus taktiskā līmenī. (Ja Latvija piedalās kopējās militārās operācijās, valsts militāro vienību operatīvā pakļautība var tikt nodota NATO, Eiropas Savienības un speciālajām koalīcijām, kas īsteno šo organizāciju mērķus.) === NBS komandieri === No 1919. līdz 1940. gadam [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotos spēkus]] komandēja Latvijas armijas komandieri. 1992. gada 29. oktobrī par Latvijas Aizsardzības spēku komandieri iecēla Maskavas Ģenerālštāba akadēmiju beigušo pulkvedi [[Dainis Turlais|Daini Turlo]], kas atkāpās no amata 1994. gada 25. oktobrī. * [[Juris Dalbiņš]] (25.10.1994. — 08.06.1998.) * [[Juris Eihmanis]] (25.06.1998. — 10.12.1998.) * [[Raimonds Graube]] (01.02.1999. — 31.01.2003.) * [[Gaidis Andrejs Zeibots]] (01.02.2003. — 06.07.2006.) * [[Juris Maklakovs]] (6.07.2006. — 06.07.2010.) * [[Raimonds Graube]] (atkārtoti, 06.07.2010. — 27.01.2017.) * [[Leonīds Kalniņš]] (27.01.2017. — 24.01.2025.) * [[Kaspars Pudāns]] (kopš 24.01.2025.) == Personālsastāvs == Nacionālie bruņotie spēki ir militāro vienību kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa. NBS personāls miera laikā sastāv no profesionālā dienesta karavīriem, zemessargiem, civilajiem darbiniekiem un NBS rezerves karavīriem. Personālsastāvu komplektē tikai no 18 gadu vecumu sasniegušiem Latvijas Republikas pilsoņiem. NBS rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieskaitīti NBS rezervē. NBS rezerve tiek mobilizēta kara laikā. NBS lielums kara laika situācijai tika noteikts 50 000 karavīru apjomā. Līdz 2008. gadam bija paredzēts sasniegt spēju mobilizēt 32 300 karavīru lielu spēku. NBS kā miera, tā arī kara laikā sastāv no Apvienotā štāba un Sauszemes, Gaisa un Jūras spēkiem.<ref>Valsts aizsardzības koncepcija. // Militārais Apskats. 2001. Nr.1.(112.), 3.—9. lpp.</ref> 2008. gadā NBS dienēja 5052 profesionālā militārā dienesta karavīri (1817 kareivji un dižkareivji, 1940 instruktori un 1295 virsnieki). Sauszemes spēkos dienēja 952 karavīri, Jūras spēkos 552, bet Gaisa spēkos — 291. [[Latvijas Republikas Zemessardze]] tolaik sastāvēja no 550 karavīriem un 10 642 zemessargiem. 2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 6500 profesionālā dienesta karavīrus. 2018. gadā NBS papildus tika pieņemti 640 karavīri.<ref>[https://www.mil.lv/en/node/3582 Šogad sasniegts gadā lielākais profesionālajā dienestā pieņemto karavīru skaits] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190624143439/https://www.mil.lv/en/node/3582 |date={{dat|2019|06|24||bez}} }} Preses nodaļa mil.lv 2018. gada 27. decembrī</ref> * [[Attēls:NBS HQ.jpg|frameless|30px]] [[NBS Apvienotais štābs]] ir NBS komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. * NBS komandiera personīgais štābs * [[Attēls:Latvian National Armed Forces Staff Battalion emblem.svg|30px]] [[NBS Štāba bataljons]] * [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]] * [[Attēls:Latvian Naval Forces emblem.svg|30px]] [[Latvijas Jūras spēki|Jūras spēki]] * [[Attēls:Latvian Air Force emblem.svg|30px]] [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]] * [[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg|30px]] [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] * [[Attēls:Latvian Special Tasks Unit emblem.svg|30px]] [[NBS Speciālo uzdevumu vienība|Speciālo uzdevumu vienība]] * [[Attēls:Latvian Military Police emblem.svg|30px]] [[Latvijas Militārā policija|Militārā policija]] * [[Attēls:Latvian Logistics Command emblem.svg|30px]] Nodrošinājuma pavēlniecība * [[Attēls:Latvian Training and Doctrine Command emblem.svg|30px]] Mācību vadības pavēlniecība == NBS budžets == * 2003. gads — 63 miljoni LVL * 2004. gads — 69 miljoni LVL * 2005. gads — 80 miljoni LVL * 2006. gads — 117 miljoni LVL * 2007. gads — 150 miljoni LVL * 2008. gads — 184 miljoni LVL<ref name="autogenerated1">Armiju baro skopāk. // Latvijas avīze. 16.04.2009<nowiki/>http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161213142351/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule |date={{dat|2016|12|13||bez}} }}</ref> * 2009. gads — 116 miljoni LVL * 2010. gads — 86 miljoni LVL * 2011. gads — 93,1 miljoni LVL * 2012. gads — 96,1 miljoni LVL * 2013. gads — 102,7 miljoni LVL * 2014. gads — 225 miljoni EUR * 2015. gads — 253,8 miljoni EUR * 2016. gads — 368 miljoni EUR * 2017. gads — 449,57 miljoni EUR * 2018. gads — 576,3 miljoni EUR * 2019. gads — 636,6 miljoni EUR * 2020. gads — 663,6 miljoni EUR * 2021. gads — 707,8 milijoni EUR [https://www.mod.gov.lv/lv/par-mums/aizsardzibas-nozares-budzets] * 2022. gads — 758.17 miljoni EUR * 2023. gads — 986,83 miljoni EUR * 2024. gads — 1128,38 miljoni EUR * 2025. gads — 1559,43 miljoni EUR 2016. ɡadā Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Latvijas aizsardzības budžets ir viens no straujāk augošajiem pasaulē.<ref>http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161213142351/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule |date={{dat|2016|12|13||bez}} }}</ref> ̩2019. gadā Latvijas aizsardzības jomas tēriņi sasniedza 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). == Dalība starptautiskajās operācijās == [[Attēls:Latvian G36KV.JPEG|thumb|250px|Latvijas armijas karavīrs, šaujot ar kaujas munīciju, mācībās Irākā 2007. gadā]] Lai apliecinātu Latvijas apņemšanos būt ne tikai drošības patērētājiem, bet arī aktīvi iesaistīties drošības uzturēšanā citās valstīs, Latvijas Bruņotie spēki piedalās starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, tādējādi dodot lielu ieguldījumu gan Latvijas drošības gan NATO labā. NBS vienības ir iekļautas arī NATO Reaģēšanas spēku (NRF) un ES Kaujas grupas sastāvā. NBS piedalījās šādā starptautiskajās operācijās: * Koalīcijas spēku operācijā ''Operation Iraqi Freedom'' ([[Operation Iraqi Freedom|OIF]]) [[Irākas karš|Irākas karā]]; * ES militārajā operācijā "''ALTHEA''" [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]; * [[EDSO]] novērošanas misijā [[Gruzija|Gruzijā]]; * NATO ''Kosovo Force'' ([[KFOR]]) [[Kosova|Kosovā]]; * NATO Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos ([[ISAF]]) [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānas karā (2001—2014)]]; * Pretpirātisma operācijā "Atalanta" [[Somālija]]s piekrastē (EU-NAVFOR-ATALANTA);<ref>[http://www.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2014/03/12-01.aspx#lastcomment Uz pretpirātisma operāciju "Atalanta" dodas vēl viens Latvijas karavīrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307045821/http://www.sargs.lv/zinas/dienesta_gaita/2014/03/12-01.aspx#lastcomment |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} 2014. gada 12. martā</ref> * Eiropas Savienības apmācību misijā [[Mali]] (EUTM Mali);<ref>[http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/zinas/2014/oktobris/03-10/ Latvija stingri nosoda deviņu ANO miera uzturētāju nogalināšanu Mali]{{Novecojusi saite}} 2014. gada 3. oktobrī</ref> * Eiropas Savienības militārajā operācijā [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republikā]] (EUFOR RCA). == Modernizācija == Saeima 2003. gadā pieņēma Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredzēja pakāpenisku NBS profesionalizāciju. 2006. gadā obligāto militāro dienestu (OMD) pilnībā nomainīja profesionālais militārais dienests (PD). NBS prioritāte ir izveidot nelielu, bet mobilu, augsti motivētu, labi apgādātu un tehnoloģiski attīstītu vienību kopumu, kas spētu ātri reaģēt uz mūsdienu draudiem. Saskaņā ar noteiktajām prioritātēm NBS spēs efektīvāk darboties kopā ar sabiedrotajiem gan Latvijas teritorijā, gan arī ārpus tās. NBS turpina iegādāties modernu apbruņojumu un militāro aprīkojumu atbilstoši NATO prasībām. Tiek nodrošināts, ka jaunā bruņojuma un aprīkojuma iegādei piešķirtais finansējums, kā arī esošā aprīkojuma modernizācija veido vienu ceturto daļu no visiem aizsardzības sistēmas izdevumiem. == Obligātā Valsts aizsardzības dienesta ieviešana == Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] Aizsardzības ministrija ierosināja no 2023. gada pakāpeniski atgriezt obligāto militāro dienestu. 2023. gada 19. aprīlī spēkā stājās Valsts aizsardzības dienesta likums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts aizsardzības dienesta likums |url=https://likumi.lv/ta/id/341210-valsts-aizsardzibas-dienesta-likums |website=likumi.lv |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref> Pirmais iesaukums, kuru nokomplektēja tikai no brīvprātīgajiem, notika 2023. gada 1. jūlijā, otrais — 2024. gada janvārī. Aizsardzības ministrijas vietā tās kapacitātes trūkuma dēļ pirmos divus iesaukumus organizēja [[NBS Rekrutēšanas un atlases centrs]], kurš nodrošina pilsoņu piesaistīšanu profesionālajam dienestam. No 2023. gada valsts aizsardzības dienests jau ir daļēji obligāts [[vīrietis|vīriešiem]] vecumā no 18 līdz 27 gadiem. 2024. gada 23. janvārī notika pirmā atlase pēc nejaušības principa,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Atlase valsts aizsardzības dienestam pēc nejaušības principa |url=https://www.mod.gov.lv/lv/valsts-aizsardzibas-dienests/atlase-valsts-aizsardzibas-dienestam-pec-nejausibas-principa |website=Aizsardzības ministrija |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref> lai nodrošinātu obligātu iesaukumu (trešajam iesaukumam) 2024. gada jūlijā, jo brīvprātīgi nepieteicās pietiekams iesaucamo skaits. Obligātā kārtā iesauktie pildīs 11 mēnešu dienestu kādā no NBS vienībām. Obligāti iesauktajam pilsonim, kurš savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo (alternatīvo) dienestu. Savukārt brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militāro dienestu varēs pildīt vienā no šādiem veidiem: 11 mēnešus NBS vienībā, piecus gadus [[Latvijas Zemessardze|Zemessardzē]] (ne mazāk kā 21 dienu gadā) vai piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu (kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nedrīkst būt mazāks par 180 dienām).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Iespējas valsts aizsardzības dienestā |url=https://www.klustikaravirs.lv/valsts-aizsardzibas-dienests/iespejas |website=klustikaravirs.lv |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/obligata-dienesta-sakuma-izmaksas--ministrs-sauc-nelielas-summas-nbs-komandiera-ieskata-lidz-800-miljoniem-eiro.a464424/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Obligātā dienesta sākuma izmaksas — ministrs sauc «nelielas summas», NBS komandiera ieskatā līdz 800 miljoniem eiro] lsm.lv 2022. gada 7. jūlijā</ref> == Skatīt arī == * [[Sēlijas militārais poligons]] * [[Lielvārdes lidlauks]] * [[Rēzeknes lidlauks]] (pretgaisa aizsardzības radars) * [[Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes]] == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Literatūra == * Nacionālo bruņoto spēku attīstības koncepcija. — Nacionālo bruņoto spēku štābs: Rīga, 1998. * Krēsliņš K. Par Nacionālo drošības koncepciju. // Militārais apskats, 1994. gada Nr.2 * Krēsliņš K. Latvijas Republikas NBS izveides koncepcijas pamatnostādnes. // Militārais Apskats, 1995., Nr. 1(101), 7. — 21. lpp. * Dalbiņš J. NBS perspektīva un problēmas. // Militārais Apskats, 1996., Nr.1(103)., 13.-14. lpp. * Krēsliņš K., Stiprais G. Eiropas valstu daudznacionālo militāro veidojumu pieredze un Baltijas valstu Bruņoto spēku integrācijas pasākumi. // Militārais Apskats’’, 1997., Nr.1(105)., 12.—18. lpp. == Ārējās saites == * [https://www.klustikaravirs.lv/ Vienotā rekrutēšanas platforma "klustikaravirs.lv"] * [https://web.archive.org/web/20200528073455/https://www.mil.lv/ NBS tīmekļvietne] * [https://web.archive.org/web/20130723060532/http://www.la90.lv/ Latvijas armijas 90. gadadienai veltītā mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20130703073119/http://www.karavirs.lv/ Militārais apskats Latvijā un pasaulē] {{Nacionālie bruņotie spēki}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki| ]] 8w2snuqrv3rqr3ibuofoctvxuce27xz 4466561 4466560 2026-05-11T10:00:43Z Pirags 3757 /* Obligātā Valsts aizsardzības dienesta ieviešana */ 4466561 wikitext text/x-wiki {{atjaunināt}} {{Valsts armijas infokaste |country = |name = Nacionālie bruņotie spēki |native_name = |image = [[Attēls:Coat of Arms of Latvian National Armed Forces.svg]] |caption = Latvijas Nacionālo bruņoto spēku emblēma |image2 = |caption2 = |founded = {{dat|1919|7|10}} |current_form = {{dat|1994|11|24}} |disbanded = |branches = [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]]<br />[[Attēls:Latvian Air Force emblem.svg|30px]] [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]]<br />[[Attēls:Latvian Naval Forces emblem.svg|30px]] [[Latvijas Jūras spēki|Jūras spēki]]<br />[[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg|30px]] [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] |headquarters = [[Rīga]] |flying_hours = <!-- Bruņoto spēku vadība --> |commander-in-chief = [[Edgars Rinkēvičs]] |commander-in-chief_title = Prezidents |minister = [[Andris Sprūds]] |minister_title = Aizsardzības ministrs |commander = [[Kaspars Pudāns]] |commander_title = <!-- Personālsastāvs --> |age = no 18 gadiem |conscription = |manpower_data = |manpower_age = |available = |available_f = |fit = |fit_f = |reaching = |reaching_f = |active = {{sk|17870}}<ref name="mil.lv" /> |ranked = |reserve = {{sk|38000}}<ref name="mil.lv">{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.mil.lv/lv/par-mums | title=Par mums: Nacionālie bruņotie spēki}}</ref> |deployed = {{karogs|Mali}} — 7<br />[[Attēls:Flag of Somalia.svg|25px]] [[Somālija]] — 2 |amount = {{€|1,559 miljardi}} (2025)<ref name="Budget">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/en/news/saeima-approves-latvian-defence-budget-2025-more-eur-1559-billion|title=Saeima approves Latvian defence budget for 2025 of more than EUR 1,559 billion {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2025-01-07|language=en}}</ref> |percent_GDP = 3,45% (2025)<ref name="Budget"/> |domestic_suppliers = |foreign_suppliers = |imports = |exports = <!-- Related aricles --> |history = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas brīvības cīņas]]<br />[[Karš Afganistānā (2001—2014)|Karš Afganistānā]]<br />[[Irākas karš]] |ranks = [[Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dienesta pakāpes]] }} '''Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki''' jeb '''Nacionālie bruņotie spēki''' ('''NBS''') ir [[Latvijas Republika]]s [[karaspēks|bruņotie spēki]]. Tie dibināti {{dat|1919|7|10||l}} [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā kā [[Latvijas Bruņotie spēki]], apvienojot [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvija]]s un [[Dienvidlatvijas brigāde]]s. [[Attēls:Latvian National Armed Forces structure.svg|thumb|303x303px|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra]] Tagadējā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra ir izveidota {{dat|1994|12|24||bez}}, apvienojot [[Latvijas Republikas Aizsardzības spēki|Aizsardzības spēkus]] un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]]. Saskaņā ar Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], tiesību aktiem un Nacionālo drošības koncepciju Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargā valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību, kā arī demokrātisku konstitucionālo kārtību un pilsoņu brīvības. Sabiedrība, izmantojot civilās valsts iestādes, veic Nacionālo bruņoto spēku [[Demokrātija|demokrātisku]] kontroli. Latvijas Republikai ir tiesības izmantot savus Nacionālos bruņotos spēkus individuālai un kolektīvai aizsardzībai no bruņota uzbrukuma, kā arī starptautisko saistību izpildei saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 1945. gada Hartu, 1949. gada [[NATO|Ziemeļatlantijas līguma]] 5. pantu, Latvijas Republikas Satversmi un citiem tiesību aktiem. Saeima kvantitatīvi nosaka Latvijas Republikas militāri politiskos mērķus. == Atjaunoto NBS izveides vēsture == 1991. gada novembrī [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākā Padome]] nolēma nodibināt [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministriju]]. 13. novembrī [[deputāts|deputātu]] vairākums nobalsoja par Aizsardzības ministrijas izveidošanu. 19. novembra sēdē par pirmo atjaunotās Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs|Aizsardzības ministru]] iecēla [[Tālavs Jundzis|Tālavu Jundzi]]. Aizsardzības ministrija tika veidota uz [[Sabiedrības drošības departaments|Sabiedrības drošības departamenta]] bāzes, pārņemot tā materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī šajā laikā organizēšanās stadijā esošie valsts Aizsardzības spēki (AS), kā arī citas ar valsts drošību saistītas struktūras. Jau 1990. gadā latviešu strēlnieku apvienībā un 1991. gadā zemessardzē [[Andrejs Kasparovičs]] kopā ar citiem virsniekiem aizsāka gatavot militāros reglamentus un ieroču aprakstus latviešu valodā, paralēli izstrādājot latvisko terminoloģiju. 1992. gada 13. februārī LR MP pieņēma lēmumu Nr. 54 "Par Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmijas dibināšanu", kur apmācītu un gatavotu profesionālus virsniekus valsts Aizsardzības spēkiem (AS).<ref>Pirmais NAA organizētais sešu mēnešu kurss bija Mālpilī no 1992. gada 6. aprīļa līdz 1992. gada 30. septembrim, kuru sekmīgi pabeidza 73 cilvēki. No tiem 61 tika piešķirta leitnanta un 12 saņēma virsniekvietnieka dienesta pakāpi. 1992. gada decembrī sākās virsnieku un virsniekvietnieku kursi, kurus 1993. gadā pabeidza 136 ''Aizsardzības spēku'' karavīri. 1993. gada martā sākās mācības pēc trīsgadīgās virsnieku sagatavošanas programmas, kur mācības uzsāka 82 kadeti, kas jau līdzās militārajai izglītībai vada un daļēji rotas komandiera līmenī ieguva akadēmisko izglītību. 1993. gada maijā pēc divgadīgās neklātienes mācību programmas mācības uzsāka 43 Latvijas Republikas Drošības dienesta (DD) virsnieki, kuri pēc kursu beigšanas ieguva vidējo militāro izglītību. Līdzīgi mācījās daudzi Zemessardzes pārstāvji, kuri bija ielikti virsnieku amatos un kuriem nebija militārās izglītības. 1993. gada septembrī sākās 1 gada apmācības virsnieku sagatavošanā 10 cilvēku grupai ar augstāko izglītību.</ref> Tā kā 1992.—1993. gadā ne Zemessardze, ne Drošības dienests nebija Aizsardzības spēku vai pat Aizsardzības ministrijas pakļautībā, visas šīs LR militārās drošības struktūras vienoja [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija]] (NAA), kur tajā laikā koncentrējās izglītotākie virsnieki, kuri izstrādāja LR Militārās apmācības koncepciju un gatavoja karavīrus gan Aizsardzības spēkiem, ieskaitot Robežsardzi, gan Zemessardzei, gan Drošības dienestam, gan Iekšlietu militārajiem formējumiem — t. i., NAA reāli bija NBS pirmā struktūra, kur NBS karavīri kopā mācījās, kaut gan oficiāli NBS vienotā struktūra vēl nebija izveidota. Teorētiski par Nacionālo bruņoto spēku izveides nepieciešamību tika runāts un rakstīts Valsts aizsardzības koncepcijā jau 1992. gadā, jo Aizsardzības spēku un citu militāro un paramilitāro vienību sastāvdaļas bija dažādu ministriju un Augstākās padomes padotībā bez vienotas struktūras un vadības. 1993. gada 24. un 25. martā notika LR militāro spēku štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotas NBS vadības pamatprincipus, vadības orgānu struktūru un uzdevumus. Izveidoja arī darba grupu (darba grupas vadītājs — pulkvedis Ā. Lilientāls) no bruņoto spēku sastāvdaļu pārstāvjiem "Galvenā štāba" struktūras un funkciju izstrādei. Pamatojoties uz [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] 1994. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 1 tika organizēts atkārtots štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotu izpratni par Latvijas Republikas bruņoto spēku uzdevumiem un to darbības plānošanu izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā valstī. Rīkojumā bija noteikts, ka štābu treniņā iesaistīt: Aizsardzības ministrijas ''Stratēģiskās plānošanas departamenta'' ''Sakaru un informātikas nodaļu'' un ''Personāla departamentu'', ''Aizsardzības spēku štābu'' pilnā sastāvā, ''Zemessardzes štābu'' pilnā sastāvā, ''Iekšlietu ministrijas operatīvo grupu'' un uzdot NAA ''Aizsardzības zinātniskajam centram'' sagatavot štābu treniņa analīzes materiālu, izstrādāt secinājumus un priekšlikumus "Nacionālo bruņoto spēku" izveidošanai un darbības plānošanas pilnveidošanai.<ref>Pārskats par Nacionālo bruņoto spēku štābu treniņu. — Rīga, 1994.</ref> Tika secināts, ka, pirmkārt, dažādu valstu Bruņoto spēku pakļautība un vadības struktūra miera un kara laikā īpaši neatšķiras, otrkārt, jebkura veida militarizētie policijas un teritoriālie formējumi visās valstīs jau miera laikā atrodas, kā minimums, Bruņoto spēku štāba un Aizsardzības ministrijas pakļautībā, treškārt, Nacionālo bruņoto spēku galvenie štābi ir pakļauti aizsardzības ministrijām. Savukārt kopīgas struktūras un plānu neesamība ievērojami mazina LR bruņoto spēku kaujasspējas. Lai apvienotu visus bruņotos spēkus vienā struktūrā ar vienu vadību, koncepciju, stratēģiju un taktiku, 1994. gada rudenī tika likvidēts AS komandiera amats un AS štābs, bet izveidots NBS štābs, kas uzsāka NBS veidošanas praktisko darbu. Par NBS komandieri 1994. gada 5. oktobrī iecēla ZS pulkvežleitnantu [[Juris Dalbiņš|Juri Dalbiņu]], vienlaikus saglabājot ZS komandiera amatu un ZS štābu. 1999. gada 10. martā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] ar rīkojumu Nr.119 "Par nekustamās mantas Ādažu nacionālajā mācību centrā saglabāšanu valsts īpašumā" nodeva Aizsardzības ministrijas valdījumā zemi 7784 [[Hektārs|hektāru]] platībā un 150 ēkas [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] [[Ādažu novads|Ādažu]] un [[Sējas pagasts|Sējas pagastā]]. === Sadarbība ar NATO === [[Attēls:CVR(T) Scimitar In Latvia.jpg|thumb|Vieglais tanks ''CVR(T) Scimitar'' Ādažu poligonā.]] Pēc [[Krimas okupācija]]s un aneksijas Krievijas Federācijas sastāvā 2014. gadā Latvijā ieradās pirmās NATO valstu karaspēka vienības, bet vienošanos par pastāvīgu NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs noslēdza 2016. gadā NATO samitā Varšavā. 2022. gadā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu ''AijJacks'' veidoja gandrīz 2000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nato-paplasinatas-klatbutnes-kaujas-grupai-latvija--piekta-gadadiena.a461644/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā — piektā gadadiena] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 2022. gada jūnijā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Spānijas bruņotie spēki [[Lielvārdes lidlauks|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku bāzē Lielvārdē]] izvietoja NASAMS zenītraķešu bateriju vidējās distances pretgaisa aizsardzībai ar rādiusu līdz 100 kilometriem, kurā ietilpst gan raķetes, gan radari, gan komandstruktūra, kā arī apkalpojošais personāls.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielvarde-izvietota-spanijas-pretgaisa-aizsardzibas-zenitrakesu-nasams-baterija.a462999/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Lielvārdē izvietota Spānijas pretgaisa aizsardzības zenītraķešu NASAMS baterija] lsm.lv 2022. gada 26. jūnijā</ref> 2022. gada 29. jūnijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri NATO samitā Madridē parakstīja deklarāciju par NATO kaujas grupas Latvijā palielināšanu līdz [[brigāde]]s līmenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanada-kopa-ar-sabiedrotajiem-paplasinas-un-pastiprinas-savu-klatbutni-latvija.a463448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Kanāda kopā ar sabiedrotajiem paplašinās un pastiprinās savu klātbūtni Latvijā] 2022. gada 29. jūnijā</ref> Nacionālo bruņoto spēku komandieris [[Leonīds Kalniņš]] paziņoja, ka NATO brigādes vajadzībām vajadzēs uzbūvēt jaunu armijas bāzi, jo Ādažu poligonā paliek pārāk šauri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-valstu-lideri-atzist-krieviju-par-nopietnu-draudu-un-vienojas-palielinat-baltijas-valstu-aizsardzibu.a463466/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme NATO valstu līderi atzīst Krieviju par nopietnu draudu un vienojas palielināt Baltijas valstu aizsardzību] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 5. jūlijā aizsardzības ministrs [[Artis Pabriks]] informēja, ka jauno [[Sēlijas militārais poligons|Zalves militāro bāzi]] 1072,78 hektāru platībā divu gadu laikā izveidos Aizkraukles un Jēkabpils novados.<ref name="bāzes">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunu-militaro-bazi-plano-veidot-aizkraukles-un-jekabpils-novados.a464194/ Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados] lsm.lv 2022. gada 5. jūlijā</ref> == Uzdevumi == Lai īstenotu valsts drošības intereses, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pilda šādus uzdevumus: * Nodrošina Latvijas Republikas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību: ** sadarbībā ar sabiedrotajiem attīsta valsts aizsardzības spējas; ** miera laikā nodrošina valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli un neaizskaramību; ** iebrukuma gadījumā aizsargā Latvijas Republikas suverenitāti, teritoriju, teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu, sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem dod prettriecienu jebkurai [[Militārā agresija|militārai agresijai]]. * Nodrošina reģionālo un globālo stabilitāti: ** nodrošina kolektīvo aizsardzību — saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies; ** piedalās NATO, [[Eiropas Savienība]]s vai ANO vadītajās starptautiskajās operācijās, kā arī īpašās koalīcijās, kas īsteno šo organizāciju mērķus; ** piedalās drošības un aizsardzības pasākumos, kā arī ieroču kontrolē; ** dod ieguldījumu valsts un sabiedroto drošības nodrošināšanā, atbildot uz terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas draudiem. * Rūpējas par mieru un labklājību valstī: ** piedalās ārvalstu izlūkdienestu darbību neitralizēšanā un nodrošina klasificētās informācijas aizsardzību; ** sniedz palīdzību valsts un pašvaldību varas iestādēm, atbildot uz nemilitāriem un [[Terorisms|terorisma]] uzbrukumu draudiem. Citu neparedzētu uzdevumu veikšanā NBS drīkst iesaistīt tikai ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] rīkojumu. === Funkcijas miera, krīzes un kara laikā === Latvijas stratēģijas pamatā ir sabiedroto solidaritāte un mērķis ar kopīgiem centieniem novērst apdraudējumu, piedalīties NATO pasākumos, ieskaitot alianses militārās operācijās miera, krīzes vai kara laikā. * Miera laikā NBS saglabā noteiktu gatavības līmeni: turpina uzlabot savas spējas un dienesta apstākļu kvalitāti. Prioritātes ir gatavība reaģēt uz militāriem un nemilitāriem draudiem, uzticības veidošana un iesaistīšanās dialogā miera laikā, kā arī dalība starptautiskās sabiedrības cīņā pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatības novēršana. Latvija kā aktīva alianses locekle piedalās alianses organizētajos vingrinājumos, apmācībās un citās programmās. * Krīzes laikā NBS piedalās NATO, Eiropas Savienības, īpašo koalīciju un citu organizāciju vadītās starptautiskās operācijās. * Latvijas kara laika koncepcijas pamatā ir visu sabiedroto apņēmība kopīgi cīnīties ar pretinieku. Latvija izpildīs savas saistības ar Sauszemes spēku brigādi un to atbalstošām ātri izvēršamām vienībām, lai kopā ar NATO papildspēkiem aizsargātu valsti. Šo vienību veido pakāpeniskas gatavības aktīvais komponents, ko nepieciešamības gadījumā krīzes vai konflikta laikā var palielināt, mobilizējot rezerves personālu. Jūras spēki kontrolē jūras pievedceļus valstij. Sadarbībā ar NATO Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargās un kontrolēs valsts gaisa telpu un nodrošinās ierobežotu gaisa satiksmi. Rezerves vienības nodrošinās atbalstu operācijās izvērstajām vienībām, pirmkārt, kaujas atbalsta, kaujas atbalsta nodrošinājuma, uzņēmējvalsts atbalsta, uzņemšanas scenārija un sabiedroto papildspēku virzībā uz militārajām koncentrēšanās vietām, kā arī palīdzībā civilajām varas iestādēm.<ref>Valsts aizsardzības koncepcija. // Militārais Apskats. 2001. Nr.1.(112.), 3.—9. lpp. — Pamatnostādnes nav mainījušās arī turpmāko gadu Valsts aizsardzības koncepcijās.</ref> == Aizsardzības sistēmas pārraudzība == Visus lēmumus par Latvijas aizsardzības politiku, kā arī Nacionālo bruņoto spēku izmantošanu pieņem demokrātiski ievēlētas civilas varas iestādes. === Stratēģiskais līmenis === Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrijas sastāvā ir civilie darbinieki un karavīri. Integrēta Aizsardzības ministrijas darbība dod iespēju ministrijas vadītājiem pieņemt lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos. === Operatīvais līmenis === Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. === Taktiskais līmenis === Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu. == NBS vadība == Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija, kur pieņem lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem. * Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris (pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos). Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu. * Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba (NBS AŠ) priekšnieks, kas atbild par apvienoto operāciju plānošanu un vadību, militārās apmācības plānošanu un vadību, militāro spēju attīstības analīzi un plānošanu un budžeta izpildes rezultātiem, izstrādā priekšlikumus tā koriģēšanai. NBS AŠ priekšniekam ir divi vietnieki: operatīvajos un vienību atbalsta, kā arī nodrošinājuma jautājumos. * Operatīvais komandieris, ko ieceļ NBS komandieris noteiktai operācijai, atbild par viņam pakļauto vienību operatīvo vadību, kā arī militāro operāciju veikšanu. Ikdienā operatīvā komandiera pienākumus pilda NBS AŠ priekšnieka vietnieks operatīvajos jautājumos, kas ir NBS atsevišķu Spēku veidu komandieru tiešais priekšnieks. * Militārās vienības savu komandieru vadībā plāno un izpilda kaujas uzdevumus taktiskā līmenī. (Ja Latvija piedalās kopējās militārās operācijās, valsts militāro vienību operatīvā pakļautība var tikt nodota NATO, Eiropas Savienības un speciālajām koalīcijām, kas īsteno šo organizāciju mērķus.) === NBS komandieri === No 1919. līdz 1940. gadam [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotos spēkus]] komandēja Latvijas armijas komandieri. 1992. gada 29. oktobrī par Latvijas Aizsardzības spēku komandieri iecēla Maskavas Ģenerālštāba akadēmiju beigušo pulkvedi [[Dainis Turlais|Daini Turlo]], kas atkāpās no amata 1994. gada 25. oktobrī. * [[Juris Dalbiņš]] (25.10.1994. — 08.06.1998.) * [[Juris Eihmanis]] (25.06.1998. — 10.12.1998.) * [[Raimonds Graube]] (01.02.1999. — 31.01.2003.) * [[Gaidis Andrejs Zeibots]] (01.02.2003. — 06.07.2006.) * [[Juris Maklakovs]] (6.07.2006. — 06.07.2010.) * [[Raimonds Graube]] (atkārtoti, 06.07.2010. — 27.01.2017.) * [[Leonīds Kalniņš]] (27.01.2017. — 24.01.2025.) * [[Kaspars Pudāns]] (kopš 24.01.2025.) == Personālsastāvs == Nacionālie bruņotie spēki ir militāro vienību kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa. NBS personāls miera laikā sastāv no profesionālā dienesta karavīriem, zemessargiem, civilajiem darbiniekiem un NBS rezerves karavīriem. Personālsastāvu komplektē tikai no 18 gadu vecumu sasniegušiem Latvijas Republikas pilsoņiem. NBS rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieskaitīti NBS rezervē. NBS rezerve tiek mobilizēta kara laikā. NBS lielums kara laika situācijai tika noteikts 50 000 karavīru apjomā. Līdz 2008. gadam bija paredzēts sasniegt spēju mobilizēt 32 300 karavīru lielu spēku. NBS kā miera, tā arī kara laikā sastāv no Apvienotā štāba un Sauszemes, Gaisa un Jūras spēkiem.<ref>Valsts aizsardzības koncepcija. // Militārais Apskats. 2001. Nr.1.(112.), 3.—9. lpp.</ref> 2008. gadā NBS dienēja 5052 profesionālā militārā dienesta karavīri (1817 kareivji un dižkareivji, 1940 instruktori un 1295 virsnieki). Sauszemes spēkos dienēja 952 karavīri, Jūras spēkos 552, bet Gaisa spēkos — 291. [[Latvijas Republikas Zemessardze]] tolaik sastāvēja no 550 karavīriem un 10 642 zemessargiem. 2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 6500 profesionālā dienesta karavīrus. 2018. gadā NBS papildus tika pieņemti 640 karavīri.<ref>[https://www.mil.lv/en/node/3582 Šogad sasniegts gadā lielākais profesionālajā dienestā pieņemto karavīru skaits] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190624143439/https://www.mil.lv/en/node/3582 |date={{dat|2019|06|24||bez}} }} Preses nodaļa mil.lv 2018. gada 27. decembrī</ref> * [[Attēls:NBS HQ.jpg|frameless|30px]] [[NBS Apvienotais štābs]] ir NBS komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. * NBS komandiera personīgais štābs * [[Attēls:Latvian National Armed Forces Staff Battalion emblem.svg|30px]] [[NBS Štāba bataljons]] * [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]] * [[Attēls:Latvian Naval Forces emblem.svg|30px]] [[Latvijas Jūras spēki|Jūras spēki]] * [[Attēls:Latvian Air Force emblem.svg|30px]] [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]] * [[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg|30px]] [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] * [[Attēls:Latvian Special Tasks Unit emblem.svg|30px]] [[NBS Speciālo uzdevumu vienība|Speciālo uzdevumu vienība]] * [[Attēls:Latvian Military Police emblem.svg|30px]] [[Latvijas Militārā policija|Militārā policija]] * [[Attēls:Latvian Logistics Command emblem.svg|30px]] Nodrošinājuma pavēlniecība * [[Attēls:Latvian Training and Doctrine Command emblem.svg|30px]] Mācību vadības pavēlniecība == NBS budžets == * 2003. gads — 63 miljoni LVL * 2004. gads — 69 miljoni LVL * 2005. gads — 80 miljoni LVL * 2006. gads — 117 miljoni LVL * 2007. gads — 150 miljoni LVL * 2008. gads — 184 miljoni LVL<ref name="autogenerated1">Armiju baro skopāk. // Latvijas avīze. 16.04.2009<nowiki/>http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161213142351/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule |date={{dat|2016|12|13||bez}} }}</ref> * 2009. gads — 116 miljoni LVL * 2010. gads — 86 miljoni LVL * 2011. gads — 93,1 miljoni LVL * 2012. gads — 96,1 miljoni LVL * 2013. gads — 102,7 miljoni LVL * 2014. gads — 225 miljoni EUR * 2015. gads — 253,8 miljoni EUR * 2016. gads — 368 miljoni EUR * 2017. gads — 449,57 miljoni EUR * 2018. gads — 576,3 miljoni EUR * 2019. gads — 636,6 miljoni EUR * 2020. gads — 663,6 miljoni EUR * 2021. gads — 707,8 milijoni EUR [https://www.mod.gov.lv/lv/par-mums/aizsardzibas-nozares-budzets] * 2022. gads — 758.17 miljoni EUR * 2023. gads — 986,83 miljoni EUR * 2024. gads — 1128,38 miljoni EUR * 2025. gads — 1559,43 miljoni EUR 2016. ɡadā Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Latvijas aizsardzības budžets ir viens no straujāk augošajiem pasaulē.<ref>http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161213142351/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule |date={{dat|2016|12|13||bez}} }}</ref> ̩2019. gadā Latvijas aizsardzības jomas tēriņi sasniedza 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). == Dalība starptautiskajās operācijās == [[Attēls:Latvian G36KV.JPEG|thumb|250px|Latvijas armijas karavīrs, šaujot ar kaujas munīciju, mācībās Irākā 2007. gadā]] Lai apliecinātu Latvijas apņemšanos būt ne tikai drošības patērētājiem, bet arī aktīvi iesaistīties drošības uzturēšanā citās valstīs, Latvijas Bruņotie spēki piedalās starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, tādējādi dodot lielu ieguldījumu gan Latvijas drošības gan NATO labā. NBS vienības ir iekļautas arī NATO Reaģēšanas spēku (NRF) un ES Kaujas grupas sastāvā. NBS piedalījās šādā starptautiskajās operācijās: * Koalīcijas spēku operācijā ''Operation Iraqi Freedom'' ([[Operation Iraqi Freedom|OIF]]) [[Irākas karš|Irākas karā]]; * ES militārajā operācijā "''ALTHEA''" [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]; * [[EDSO]] novērošanas misijā [[Gruzija|Gruzijā]]; * NATO ''Kosovo Force'' ([[KFOR]]) [[Kosova|Kosovā]]; * NATO Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos ([[ISAF]]) [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānas karā (2001—2014)]]; * Pretpirātisma operācijā "Atalanta" [[Somālija]]s piekrastē (EU-NAVFOR-ATALANTA);<ref>[http://www.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2014/03/12-01.aspx#lastcomment Uz pretpirātisma operāciju "Atalanta" dodas vēl viens Latvijas karavīrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307045821/http://www.sargs.lv/zinas/dienesta_gaita/2014/03/12-01.aspx#lastcomment |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} 2014. gada 12. martā</ref> * Eiropas Savienības apmācību misijā [[Mali]] (EUTM Mali);<ref>[http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/zinas/2014/oktobris/03-10/ Latvija stingri nosoda deviņu ANO miera uzturētāju nogalināšanu Mali]{{Novecojusi saite}} 2014. gada 3. oktobrī</ref> * Eiropas Savienības militārajā operācijā [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republikā]] (EUFOR RCA). == Modernizācija == Saeima 2003. gadā pieņēma Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredzēja pakāpenisku NBS profesionalizāciju. 2006. gadā obligāto militāro dienestu (OMD) pilnībā nomainīja profesionālais militārais dienests (PD). NBS prioritāte ir izveidot nelielu, bet mobilu, augsti motivētu, labi apgādātu un tehnoloģiski attīstītu vienību kopumu, kas spētu ātri reaģēt uz mūsdienu draudiem. Saskaņā ar noteiktajām prioritātēm NBS spēs efektīvāk darboties kopā ar sabiedrotajiem gan Latvijas teritorijā, gan arī ārpus tās. NBS turpina iegādāties modernu apbruņojumu un militāro aprīkojumu atbilstoši NATO prasībām. Tiek nodrošināts, ka jaunā bruņojuma un aprīkojuma iegādei piešķirtais finansējums, kā arī esošā aprīkojuma modernizācija veido vienu ceturto daļu no visiem aizsardzības sistēmas izdevumiem. == Obligātā Valsts aizsardzības dienesta ieviešana == Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] Aizsardzības ministrija ierosināja no 2023. gada pakāpeniski atjaunot obligāto militāro dienestu. 2023. gada 19. aprīlī spēkā stājās Valsts aizsardzības dienesta likums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts aizsardzības dienesta likums |url=https://likumi.lv/ta/id/341210-valsts-aizsardzibas-dienesta-likums |website=likumi.lv |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref> Pirmais iesaukums, kuru nokomplektēja tikai no brīvprātīgajiem, notika 2023. gada 1. jūlijā, otrais — 2024. gada janvārī. Aizsardzības ministrijas vietā tās kapacitātes trūkuma dēļ pirmos divus iesaukumus organizēja [[NBS Rekrutēšanas un atlases centrs]], kurš nodrošina pilsoņu piesaistīšanu profesionālajam dienestam. No 2023. gada valsts aizsardzības dienests jau ir daļēji obligāts [[vīrietis|vīriešiem]] vecumā no 18 līdz 27 gadiem. 2024. gada 23. janvārī notika pirmā atlase pēc nejaušības principa,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Atlase valsts aizsardzības dienestam pēc nejaušības principa |url=https://www.mod.gov.lv/lv/valsts-aizsardzibas-dienests/atlase-valsts-aizsardzibas-dienestam-pec-nejausibas-principa |website=Aizsardzības ministrija |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref> lai nodrošinātu obligātu iesaukumu (trešajam iesaukumam) 2024. gada jūlijā, jo brīvprātīgi nepieteicās pietiekams iesaucamo skaits. Obligātā kārtā iesauktie pildīs 11 mēnešu dienestu kādā no NBS vienībām. Obligāti iesauktajam pilsonim, kurš savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo (alternatīvo) dienestu. Savukārt brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militāro dienestu varēs pildīt vienā no šādiem veidiem: 11 mēnešus NBS vienībā, piecus gadus [[Latvijas Zemessardze|Zemessardzē]] (ne mazāk kā 21 dienu gadā) vai piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu (kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nedrīkst būt mazāks par 180 dienām).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Iespējas valsts aizsardzības dienestā |url=https://www.klustikaravirs.lv/valsts-aizsardzibas-dienests/iespejas |website=klustikaravirs.lv |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/obligata-dienesta-sakuma-izmaksas--ministrs-sauc-nelielas-summas-nbs-komandiera-ieskata-lidz-800-miljoniem-eiro.a464424/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Obligātā dienesta sākuma izmaksas — ministrs sauc «nelielas summas», NBS komandiera ieskatā līdz 800 miljoniem eiro] lsm.lv 2022. gada 7. jūlijā</ref> == Skatīt arī == * [[Sēlijas militārais poligons]] * [[Lielvārdes lidlauks]] * [[Rēzeknes lidlauks]] (pretgaisa aizsardzības radars) * [[Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes]] == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Literatūra == * Nacionālo bruņoto spēku attīstības koncepcija. — Nacionālo bruņoto spēku štābs: Rīga, 1998. * Krēsliņš K. Par Nacionālo drošības koncepciju. // Militārais apskats, 1994. gada Nr.2 * Krēsliņš K. Latvijas Republikas NBS izveides koncepcijas pamatnostādnes. // Militārais Apskats, 1995., Nr. 1(101), 7. — 21. lpp. * Dalbiņš J. NBS perspektīva un problēmas. // Militārais Apskats, 1996., Nr.1(103)., 13.-14. lpp. * Krēsliņš K., Stiprais G. Eiropas valstu daudznacionālo militāro veidojumu pieredze un Baltijas valstu Bruņoto spēku integrācijas pasākumi. // Militārais Apskats’’, 1997., Nr.1(105)., 12.—18. lpp. == Ārējās saites == * [https://www.klustikaravirs.lv/ Vienotā rekrutēšanas platforma "klustikaravirs.lv"] * [https://web.archive.org/web/20200528073455/https://www.mil.lv/ NBS tīmekļvietne] * [https://web.archive.org/web/20130723060532/http://www.la90.lv/ Latvijas armijas 90. gadadienai veltītā mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20130703073119/http://www.karavirs.lv/ Militārais apskats Latvijā un pasaulē] {{Nacionālie bruņotie spēki}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki| ]] mgdhq6f2vcjqllog66q4010lt2gwifu 4466562 4466561 2026-05-11T10:01:59Z Pirags 3757 /* Obligātā Valsts aizsardzības dienesta ieviešana */ 4466562 wikitext text/x-wiki {{atjaunināt}} {{Valsts armijas infokaste |country = |name = Nacionālie bruņotie spēki |native_name = |image = [[Attēls:Coat of Arms of Latvian National Armed Forces.svg]] |caption = Latvijas Nacionālo bruņoto spēku emblēma |image2 = |caption2 = |founded = {{dat|1919|7|10}} |current_form = {{dat|1994|11|24}} |disbanded = |branches = [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]]<br />[[Attēls:Latvian Air Force emblem.svg|30px]] [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]]<br />[[Attēls:Latvian Naval Forces emblem.svg|30px]] [[Latvijas Jūras spēki|Jūras spēki]]<br />[[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg|30px]] [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] |headquarters = [[Rīga]] |flying_hours = <!-- Bruņoto spēku vadība --> |commander-in-chief = [[Edgars Rinkēvičs]] |commander-in-chief_title = Prezidents |minister = [[Andris Sprūds]] |minister_title = Aizsardzības ministrs |commander = [[Kaspars Pudāns]] |commander_title = <!-- Personālsastāvs --> |age = no 18 gadiem |conscription = |manpower_data = |manpower_age = |available = |available_f = |fit = |fit_f = |reaching = |reaching_f = |active = {{sk|17870}}<ref name="mil.lv" /> |ranked = |reserve = {{sk|38000}}<ref name="mil.lv">{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.mil.lv/lv/par-mums | title=Par mums: Nacionālie bruņotie spēki}}</ref> |deployed = {{karogs|Mali}} — 7<br />[[Attēls:Flag of Somalia.svg|25px]] [[Somālija]] — 2 |amount = {{€|1,559 miljardi}} (2025)<ref name="Budget">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/en/news/saeima-approves-latvian-defence-budget-2025-more-eur-1559-billion|title=Saeima approves Latvian defence budget for 2025 of more than EUR 1,559 billion {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2025-01-07|language=en}}</ref> |percent_GDP = 3,45% (2025)<ref name="Budget"/> |domestic_suppliers = |foreign_suppliers = |imports = |exports = <!-- Related aricles --> |history = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas brīvības cīņas]]<br />[[Karš Afganistānā (2001—2014)|Karš Afganistānā]]<br />[[Irākas karš]] |ranks = [[Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dienesta pakāpes]] }} '''Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki''' jeb '''Nacionālie bruņotie spēki''' ('''NBS''') ir [[Latvijas Republika]]s [[karaspēks|bruņotie spēki]]. Tie dibināti {{dat|1919|7|10||l}} [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā kā [[Latvijas Bruņotie spēki]], apvienojot [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvija]]s un [[Dienvidlatvijas brigāde]]s. [[Attēls:Latvian National Armed Forces structure.svg|thumb|303x303px|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra]] Tagadējā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra ir izveidota {{dat|1994|12|24||bez}}, apvienojot [[Latvijas Republikas Aizsardzības spēki|Aizsardzības spēkus]] un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]]. Saskaņā ar Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], tiesību aktiem un Nacionālo drošības koncepciju Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargā valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību, kā arī demokrātisku konstitucionālo kārtību un pilsoņu brīvības. Sabiedrība, izmantojot civilās valsts iestādes, veic Nacionālo bruņoto spēku [[Demokrātija|demokrātisku]] kontroli. Latvijas Republikai ir tiesības izmantot savus Nacionālos bruņotos spēkus individuālai un kolektīvai aizsardzībai no bruņota uzbrukuma, kā arī starptautisko saistību izpildei saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 1945. gada Hartu, 1949. gada [[NATO|Ziemeļatlantijas līguma]] 5. pantu, Latvijas Republikas Satversmi un citiem tiesību aktiem. Saeima kvantitatīvi nosaka Latvijas Republikas militāri politiskos mērķus. == Atjaunoto NBS izveides vēsture == 1991. gada novembrī [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākā Padome]] nolēma nodibināt [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministriju]]. 13. novembrī [[deputāts|deputātu]] vairākums nobalsoja par Aizsardzības ministrijas izveidošanu. 19. novembra sēdē par pirmo atjaunotās Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs|Aizsardzības ministru]] iecēla [[Tālavs Jundzis|Tālavu Jundzi]]. Aizsardzības ministrija tika veidota uz [[Sabiedrības drošības departaments|Sabiedrības drošības departamenta]] bāzes, pārņemot tā materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī šajā laikā organizēšanās stadijā esošie valsts Aizsardzības spēki (AS), kā arī citas ar valsts drošību saistītas struktūras. Jau 1990. gadā latviešu strēlnieku apvienībā un 1991. gadā zemessardzē [[Andrejs Kasparovičs]] kopā ar citiem virsniekiem aizsāka gatavot militāros reglamentus un ieroču aprakstus latviešu valodā, paralēli izstrādājot latvisko terminoloģiju. 1992. gada 13. februārī LR MP pieņēma lēmumu Nr. 54 "Par Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmijas dibināšanu", kur apmācītu un gatavotu profesionālus virsniekus valsts Aizsardzības spēkiem (AS).<ref>Pirmais NAA organizētais sešu mēnešu kurss bija Mālpilī no 1992. gada 6. aprīļa līdz 1992. gada 30. septembrim, kuru sekmīgi pabeidza 73 cilvēki. No tiem 61 tika piešķirta leitnanta un 12 saņēma virsniekvietnieka dienesta pakāpi. 1992. gada decembrī sākās virsnieku un virsniekvietnieku kursi, kurus 1993. gadā pabeidza 136 ''Aizsardzības spēku'' karavīri. 1993. gada martā sākās mācības pēc trīsgadīgās virsnieku sagatavošanas programmas, kur mācības uzsāka 82 kadeti, kas jau līdzās militārajai izglītībai vada un daļēji rotas komandiera līmenī ieguva akadēmisko izglītību. 1993. gada maijā pēc divgadīgās neklātienes mācību programmas mācības uzsāka 43 Latvijas Republikas Drošības dienesta (DD) virsnieki, kuri pēc kursu beigšanas ieguva vidējo militāro izglītību. Līdzīgi mācījās daudzi Zemessardzes pārstāvji, kuri bija ielikti virsnieku amatos un kuriem nebija militārās izglītības. 1993. gada septembrī sākās 1 gada apmācības virsnieku sagatavošanā 10 cilvēku grupai ar augstāko izglītību.</ref> Tā kā 1992.—1993. gadā ne Zemessardze, ne Drošības dienests nebija Aizsardzības spēku vai pat Aizsardzības ministrijas pakļautībā, visas šīs LR militārās drošības struktūras vienoja [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija]] (NAA), kur tajā laikā koncentrējās izglītotākie virsnieki, kuri izstrādāja LR Militārās apmācības koncepciju un gatavoja karavīrus gan Aizsardzības spēkiem, ieskaitot Robežsardzi, gan Zemessardzei, gan Drošības dienestam, gan Iekšlietu militārajiem formējumiem — t. i., NAA reāli bija NBS pirmā struktūra, kur NBS karavīri kopā mācījās, kaut gan oficiāli NBS vienotā struktūra vēl nebija izveidota. Teorētiski par Nacionālo bruņoto spēku izveides nepieciešamību tika runāts un rakstīts Valsts aizsardzības koncepcijā jau 1992. gadā, jo Aizsardzības spēku un citu militāro un paramilitāro vienību sastāvdaļas bija dažādu ministriju un Augstākās padomes padotībā bez vienotas struktūras un vadības. 1993. gada 24. un 25. martā notika LR militāro spēku štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotas NBS vadības pamatprincipus, vadības orgānu struktūru un uzdevumus. Izveidoja arī darba grupu (darba grupas vadītājs — pulkvedis Ā. Lilientāls) no bruņoto spēku sastāvdaļu pārstāvjiem "Galvenā štāba" struktūras un funkciju izstrādei. Pamatojoties uz [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] 1994. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 1 tika organizēts atkārtots štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotu izpratni par Latvijas Republikas bruņoto spēku uzdevumiem un to darbības plānošanu izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā valstī. Rīkojumā bija noteikts, ka štābu treniņā iesaistīt: Aizsardzības ministrijas ''Stratēģiskās plānošanas departamenta'' ''Sakaru un informātikas nodaļu'' un ''Personāla departamentu'', ''Aizsardzības spēku štābu'' pilnā sastāvā, ''Zemessardzes štābu'' pilnā sastāvā, ''Iekšlietu ministrijas operatīvo grupu'' un uzdot NAA ''Aizsardzības zinātniskajam centram'' sagatavot štābu treniņa analīzes materiālu, izstrādāt secinājumus un priekšlikumus "Nacionālo bruņoto spēku" izveidošanai un darbības plānošanas pilnveidošanai.<ref>Pārskats par Nacionālo bruņoto spēku štābu treniņu. — Rīga, 1994.</ref> Tika secināts, ka, pirmkārt, dažādu valstu Bruņoto spēku pakļautība un vadības struktūra miera un kara laikā īpaši neatšķiras, otrkārt, jebkura veida militarizētie policijas un teritoriālie formējumi visās valstīs jau miera laikā atrodas, kā minimums, Bruņoto spēku štāba un Aizsardzības ministrijas pakļautībā, treškārt, Nacionālo bruņoto spēku galvenie štābi ir pakļauti aizsardzības ministrijām. Savukārt kopīgas struktūras un plānu neesamība ievērojami mazina LR bruņoto spēku kaujasspējas. Lai apvienotu visus bruņotos spēkus vienā struktūrā ar vienu vadību, koncepciju, stratēģiju un taktiku, 1994. gada rudenī tika likvidēts AS komandiera amats un AS štābs, bet izveidots NBS štābs, kas uzsāka NBS veidošanas praktisko darbu. Par NBS komandieri 1994. gada 5. oktobrī iecēla ZS pulkvežleitnantu [[Juris Dalbiņš|Juri Dalbiņu]], vienlaikus saglabājot ZS komandiera amatu un ZS štābu. 1999. gada 10. martā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] ar rīkojumu Nr.119 "Par nekustamās mantas Ādažu nacionālajā mācību centrā saglabāšanu valsts īpašumā" nodeva Aizsardzības ministrijas valdījumā zemi 7784 [[Hektārs|hektāru]] platībā un 150 ēkas [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] [[Ādažu novads|Ādažu]] un [[Sējas pagasts|Sējas pagastā]]. === Sadarbība ar NATO === [[Attēls:CVR(T) Scimitar In Latvia.jpg|thumb|Vieglais tanks ''CVR(T) Scimitar'' Ādažu poligonā.]] Pēc [[Krimas okupācija]]s un aneksijas Krievijas Federācijas sastāvā 2014. gadā Latvijā ieradās pirmās NATO valstu karaspēka vienības, bet vienošanos par pastāvīgu NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs noslēdza 2016. gadā NATO samitā Varšavā. 2022. gadā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu ''AijJacks'' veidoja gandrīz 2000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nato-paplasinatas-klatbutnes-kaujas-grupai-latvija--piekta-gadadiena.a461644/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā — piektā gadadiena] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 2022. gada jūnijā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Spānijas bruņotie spēki [[Lielvārdes lidlauks|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku bāzē Lielvārdē]] izvietoja NASAMS zenītraķešu bateriju vidējās distances pretgaisa aizsardzībai ar rādiusu līdz 100 kilometriem, kurā ietilpst gan raķetes, gan radari, gan komandstruktūra, kā arī apkalpojošais personāls.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielvarde-izvietota-spanijas-pretgaisa-aizsardzibas-zenitrakesu-nasams-baterija.a462999/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Lielvārdē izvietota Spānijas pretgaisa aizsardzības zenītraķešu NASAMS baterija] lsm.lv 2022. gada 26. jūnijā</ref> 2022. gada 29. jūnijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri NATO samitā Madridē parakstīja deklarāciju par NATO kaujas grupas Latvijā palielināšanu līdz [[brigāde]]s līmenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanada-kopa-ar-sabiedrotajiem-paplasinas-un-pastiprinas-savu-klatbutni-latvija.a463448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Kanāda kopā ar sabiedrotajiem paplašinās un pastiprinās savu klātbūtni Latvijā] 2022. gada 29. jūnijā</ref> Nacionālo bruņoto spēku komandieris [[Leonīds Kalniņš]] paziņoja, ka NATO brigādes vajadzībām vajadzēs uzbūvēt jaunu armijas bāzi, jo Ādažu poligonā paliek pārāk šauri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-valstu-lideri-atzist-krieviju-par-nopietnu-draudu-un-vienojas-palielinat-baltijas-valstu-aizsardzibu.a463466/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme NATO valstu līderi atzīst Krieviju par nopietnu draudu un vienojas palielināt Baltijas valstu aizsardzību] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 5. jūlijā aizsardzības ministrs [[Artis Pabriks]] informēja, ka jauno [[Sēlijas militārais poligons|Zalves militāro bāzi]] 1072,78 hektāru platībā divu gadu laikā izveidos Aizkraukles un Jēkabpils novados.<ref name="bāzes">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunu-militaro-bazi-plano-veidot-aizkraukles-un-jekabpils-novados.a464194/ Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados] lsm.lv 2022. gada 5. jūlijā</ref> == Uzdevumi == Lai īstenotu valsts drošības intereses, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pilda šādus uzdevumus: * Nodrošina Latvijas Republikas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību: ** sadarbībā ar sabiedrotajiem attīsta valsts aizsardzības spējas; ** miera laikā nodrošina valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli un neaizskaramību; ** iebrukuma gadījumā aizsargā Latvijas Republikas suverenitāti, teritoriju, teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu, sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem dod prettriecienu jebkurai [[Militārā agresija|militārai agresijai]]. * Nodrošina reģionālo un globālo stabilitāti: ** nodrošina kolektīvo aizsardzību — saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies; ** piedalās NATO, [[Eiropas Savienība]]s vai ANO vadītajās starptautiskajās operācijās, kā arī īpašās koalīcijās, kas īsteno šo organizāciju mērķus; ** piedalās drošības un aizsardzības pasākumos, kā arī ieroču kontrolē; ** dod ieguldījumu valsts un sabiedroto drošības nodrošināšanā, atbildot uz terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas draudiem. * Rūpējas par mieru un labklājību valstī: ** piedalās ārvalstu izlūkdienestu darbību neitralizēšanā un nodrošina klasificētās informācijas aizsardzību; ** sniedz palīdzību valsts un pašvaldību varas iestādēm, atbildot uz nemilitāriem un [[Terorisms|terorisma]] uzbrukumu draudiem. Citu neparedzētu uzdevumu veikšanā NBS drīkst iesaistīt tikai ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] rīkojumu. === Funkcijas miera, krīzes un kara laikā === Latvijas stratēģijas pamatā ir sabiedroto solidaritāte un mērķis ar kopīgiem centieniem novērst apdraudējumu, piedalīties NATO pasākumos, ieskaitot alianses militārās operācijās miera, krīzes vai kara laikā. * Miera laikā NBS saglabā noteiktu gatavības līmeni: turpina uzlabot savas spējas un dienesta apstākļu kvalitāti. Prioritātes ir gatavība reaģēt uz militāriem un nemilitāriem draudiem, uzticības veidošana un iesaistīšanās dialogā miera laikā, kā arī dalība starptautiskās sabiedrības cīņā pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatības novēršana. Latvija kā aktīva alianses locekle piedalās alianses organizētajos vingrinājumos, apmācībās un citās programmās. * Krīzes laikā NBS piedalās NATO, Eiropas Savienības, īpašo koalīciju un citu organizāciju vadītās starptautiskās operācijās. * Latvijas kara laika koncepcijas pamatā ir visu sabiedroto apņēmība kopīgi cīnīties ar pretinieku. Latvija izpildīs savas saistības ar Sauszemes spēku brigādi un to atbalstošām ātri izvēršamām vienībām, lai kopā ar NATO papildspēkiem aizsargātu valsti. Šo vienību veido pakāpeniskas gatavības aktīvais komponents, ko nepieciešamības gadījumā krīzes vai konflikta laikā var palielināt, mobilizējot rezerves personālu. Jūras spēki kontrolē jūras pievedceļus valstij. Sadarbībā ar NATO Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargās un kontrolēs valsts gaisa telpu un nodrošinās ierobežotu gaisa satiksmi. Rezerves vienības nodrošinās atbalstu operācijās izvērstajām vienībām, pirmkārt, kaujas atbalsta, kaujas atbalsta nodrošinājuma, uzņēmējvalsts atbalsta, uzņemšanas scenārija un sabiedroto papildspēku virzībā uz militārajām koncentrēšanās vietām, kā arī palīdzībā civilajām varas iestādēm.<ref>Valsts aizsardzības koncepcija. // Militārais Apskats. 2001. Nr.1.(112.), 3.—9. lpp. — Pamatnostādnes nav mainījušās arī turpmāko gadu Valsts aizsardzības koncepcijās.</ref> == Aizsardzības sistēmas pārraudzība == Visus lēmumus par Latvijas aizsardzības politiku, kā arī Nacionālo bruņoto spēku izmantošanu pieņem demokrātiski ievēlētas civilas varas iestādes. === Stratēģiskais līmenis === Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrijas sastāvā ir civilie darbinieki un karavīri. Integrēta Aizsardzības ministrijas darbība dod iespēju ministrijas vadītājiem pieņemt lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos. === Operatīvais līmenis === Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. === Taktiskais līmenis === Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu. == NBS vadība == Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija, kur pieņem lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem. * Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris (pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos). Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu. * Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba (NBS AŠ) priekšnieks, kas atbild par apvienoto operāciju plānošanu un vadību, militārās apmācības plānošanu un vadību, militāro spēju attīstības analīzi un plānošanu un budžeta izpildes rezultātiem, izstrādā priekšlikumus tā koriģēšanai. NBS AŠ priekšniekam ir divi vietnieki: operatīvajos un vienību atbalsta, kā arī nodrošinājuma jautājumos. * Operatīvais komandieris, ko ieceļ NBS komandieris noteiktai operācijai, atbild par viņam pakļauto vienību operatīvo vadību, kā arī militāro operāciju veikšanu. Ikdienā operatīvā komandiera pienākumus pilda NBS AŠ priekšnieka vietnieks operatīvajos jautājumos, kas ir NBS atsevišķu Spēku veidu komandieru tiešais priekšnieks. * Militārās vienības savu komandieru vadībā plāno un izpilda kaujas uzdevumus taktiskā līmenī. (Ja Latvija piedalās kopējās militārās operācijās, valsts militāro vienību operatīvā pakļautība var tikt nodota NATO, Eiropas Savienības un speciālajām koalīcijām, kas īsteno šo organizāciju mērķus.) === NBS komandieri === No 1919. līdz 1940. gadam [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotos spēkus]] komandēja Latvijas armijas komandieri. 1992. gada 29. oktobrī par Latvijas Aizsardzības spēku komandieri iecēla Maskavas Ģenerālštāba akadēmiju beigušo pulkvedi [[Dainis Turlais|Daini Turlo]], kas atkāpās no amata 1994. gada 25. oktobrī. * [[Juris Dalbiņš]] (25.10.1994. — 08.06.1998.) * [[Juris Eihmanis]] (25.06.1998. — 10.12.1998.) * [[Raimonds Graube]] (01.02.1999. — 31.01.2003.) * [[Gaidis Andrejs Zeibots]] (01.02.2003. — 06.07.2006.) * [[Juris Maklakovs]] (6.07.2006. — 06.07.2010.) * [[Raimonds Graube]] (atkārtoti, 06.07.2010. — 27.01.2017.) * [[Leonīds Kalniņš]] (27.01.2017. — 24.01.2025.) * [[Kaspars Pudāns]] (kopš 24.01.2025.) == Personālsastāvs == Nacionālie bruņotie spēki ir militāro vienību kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa. NBS personāls miera laikā sastāv no profesionālā dienesta karavīriem, zemessargiem, civilajiem darbiniekiem un NBS rezerves karavīriem. Personālsastāvu komplektē tikai no 18 gadu vecumu sasniegušiem Latvijas Republikas pilsoņiem. NBS rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieskaitīti NBS rezervē. NBS rezerve tiek mobilizēta kara laikā. NBS lielums kara laika situācijai tika noteikts 50 000 karavīru apjomā. Līdz 2008. gadam bija paredzēts sasniegt spēju mobilizēt 32 300 karavīru lielu spēku. NBS kā miera, tā arī kara laikā sastāv no Apvienotā štāba un Sauszemes, Gaisa un Jūras spēkiem.<ref>Valsts aizsardzības koncepcija. // Militārais Apskats. 2001. Nr.1.(112.), 3.—9. lpp.</ref> 2008. gadā NBS dienēja 5052 profesionālā militārā dienesta karavīri (1817 kareivji un dižkareivji, 1940 instruktori un 1295 virsnieki). Sauszemes spēkos dienēja 952 karavīri, Jūras spēkos 552, bet Gaisa spēkos — 291. [[Latvijas Republikas Zemessardze]] tolaik sastāvēja no 550 karavīriem un 10 642 zemessargiem. 2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 6500 profesionālā dienesta karavīrus. 2018. gadā NBS papildus tika pieņemti 640 karavīri.<ref>[https://www.mil.lv/en/node/3582 Šogad sasniegts gadā lielākais profesionālajā dienestā pieņemto karavīru skaits] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190624143439/https://www.mil.lv/en/node/3582 |date={{dat|2019|06|24||bez}} }} Preses nodaļa mil.lv 2018. gada 27. decembrī</ref> * [[Attēls:NBS HQ.jpg|frameless|30px]] [[NBS Apvienotais štābs]] ir NBS komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. * NBS komandiera personīgais štābs * [[Attēls:Latvian National Armed Forces Staff Battalion emblem.svg|30px]] [[NBS Štāba bataljons]] * [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]] * [[Attēls:Latvian Naval Forces emblem.svg|30px]] [[Latvijas Jūras spēki|Jūras spēki]] * [[Attēls:Latvian Air Force emblem.svg|30px]] [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]] * [[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg|30px]] [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] * [[Attēls:Latvian Special Tasks Unit emblem.svg|30px]] [[NBS Speciālo uzdevumu vienība|Speciālo uzdevumu vienība]] * [[Attēls:Latvian Military Police emblem.svg|30px]] [[Latvijas Militārā policija|Militārā policija]] * [[Attēls:Latvian Logistics Command emblem.svg|30px]] Nodrošinājuma pavēlniecība * [[Attēls:Latvian Training and Doctrine Command emblem.svg|30px]] Mācību vadības pavēlniecība == NBS budžets == * 2003. gads — 63 miljoni LVL * 2004. gads — 69 miljoni LVL * 2005. gads — 80 miljoni LVL * 2006. gads — 117 miljoni LVL * 2007. gads — 150 miljoni LVL * 2008. gads — 184 miljoni LVL<ref name="autogenerated1">Armiju baro skopāk. // Latvijas avīze. 16.04.2009<nowiki/>http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161213142351/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule |date={{dat|2016|12|13||bez}} }}</ref> * 2009. gads — 116 miljoni LVL * 2010. gads — 86 miljoni LVL * 2011. gads — 93,1 miljoni LVL * 2012. gads — 96,1 miljoni LVL * 2013. gads — 102,7 miljoni LVL * 2014. gads — 225 miljoni EUR * 2015. gads — 253,8 miljoni EUR * 2016. gads — 368 miljoni EUR * 2017. gads — 449,57 miljoni EUR * 2018. gads — 576,3 miljoni EUR * 2019. gads — 636,6 miljoni EUR * 2020. gads — 663,6 miljoni EUR * 2021. gads — 707,8 milijoni EUR [https://www.mod.gov.lv/lv/par-mums/aizsardzibas-nozares-budzets] * 2022. gads — 758.17 miljoni EUR * 2023. gads — 986,83 miljoni EUR * 2024. gads — 1128,38 miljoni EUR * 2025. gads — 1559,43 miljoni EUR 2016. ɡadā Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Latvijas aizsardzības budžets ir viens no straujāk augošajiem pasaulē.<ref>http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161213142351/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule |date={{dat|2016|12|13||bez}} }}</ref> ̩2019. gadā Latvijas aizsardzības jomas tēriņi sasniedza 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). == Dalība starptautiskajās operācijās == [[Attēls:Latvian G36KV.JPEG|thumb|250px|Latvijas armijas karavīrs, šaujot ar kaujas munīciju, mācībās Irākā 2007. gadā]] Lai apliecinātu Latvijas apņemšanos būt ne tikai drošības patērētājiem, bet arī aktīvi iesaistīties drošības uzturēšanā citās valstīs, Latvijas Bruņotie spēki piedalās starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, tādējādi dodot lielu ieguldījumu gan Latvijas drošības gan NATO labā. NBS vienības ir iekļautas arī NATO Reaģēšanas spēku (NRF) un ES Kaujas grupas sastāvā. NBS piedalījās šādā starptautiskajās operācijās: * Koalīcijas spēku operācijā ''Operation Iraqi Freedom'' ([[Operation Iraqi Freedom|OIF]]) [[Irākas karš|Irākas karā]]; * ES militārajā operācijā "''ALTHEA''" [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]; * [[EDSO]] novērošanas misijā [[Gruzija|Gruzijā]]; * NATO ''Kosovo Force'' ([[KFOR]]) [[Kosova|Kosovā]]; * NATO Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos ([[ISAF]]) [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānas karā (2001—2014)]]; * Pretpirātisma operācijā "Atalanta" [[Somālija]]s piekrastē (EU-NAVFOR-ATALANTA);<ref>[http://www.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2014/03/12-01.aspx#lastcomment Uz pretpirātisma operāciju "Atalanta" dodas vēl viens Latvijas karavīrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307045821/http://www.sargs.lv/zinas/dienesta_gaita/2014/03/12-01.aspx#lastcomment |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} 2014. gada 12. martā</ref> * Eiropas Savienības apmācību misijā [[Mali]] (EUTM Mali);<ref>[http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/zinas/2014/oktobris/03-10/ Latvija stingri nosoda deviņu ANO miera uzturētāju nogalināšanu Mali]{{Novecojusi saite}} 2014. gada 3. oktobrī</ref> * Eiropas Savienības militārajā operācijā [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republikā]] (EUFOR RCA). == Modernizācija == Saeima 2003. gadā pieņēma Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredzēja pakāpenisku NBS profesionalizāciju. 2006. gadā obligāto militāro dienestu (OMD) pilnībā nomainīja profesionālais militārais dienests (PD). NBS prioritāte ir izveidot nelielu, bet mobilu, augsti motivētu, labi apgādātu un tehnoloģiski attīstītu vienību kopumu, kas spētu ātri reaģēt uz mūsdienu draudiem. Saskaņā ar noteiktajām prioritātēm NBS spēs efektīvāk darboties kopā ar sabiedrotajiem gan Latvijas teritorijā, gan arī ārpus tās. NBS turpina iegādāties modernu apbruņojumu un militāro aprīkojumu atbilstoši NATO prasībām. Tiek nodrošināts, ka jaunā bruņojuma un aprīkojuma iegādei piešķirtais finansējums, kā arī esošā aprīkojuma modernizācija veido vienu ceturto daļu no visiem aizsardzības sistēmas izdevumiem. == Obligātā Valsts aizsardzības dienesta ieviešana == Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] Aizsardzības ministrija ierosināja no 2023. gada pakāpeniski atjaunot obligāto militāro dienestu. 2023. gada 19. aprīlī spēkā stājās Valsts aizsardzības dienesta likums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts aizsardzības dienesta likums |url=https://likumi.lv/ta/id/341210-valsts-aizsardzibas-dienesta-likums |website=likumi.lv |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref> Pirmais iesaukums, kuru nokomplektēja tikai no brīvprātīgajiem, notika 2023. gada 1. jūlijā, otrais — 2024. gada janvārī. Aizsardzības ministrijas vietā tās kapacitātes trūkuma dēļ pirmos divus iesaukumus organizēja [[NBS Rekrutēšanas un atlases centrs]], kurš nodrošina pilsoņu piesaistīšanu profesionālajam dienestam. No 2023. gada valsts aizsardzības dienests jau ir daļēji obligāts [[vīrietis|vīriešiem]] vecumā no 18 līdz 27 gadiem. 2024. gada 23. janvārī notika pirmā atlase pēc nejaušības principa,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Atlase valsts aizsardzības dienestam pēc nejaušības principa |url=https://www.mod.gov.lv/lv/valsts-aizsardzibas-dienests/atlase-valsts-aizsardzibas-dienestam-pec-nejausibas-principa |website=Aizsardzības ministrija |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref> lai nodrošinātu obligātu iesaukumu (trešajam iesaukumam) 2024. gada jūlijā, jo brīvprātīgi nepieteicās pietiekams iesaucamo skaits. Obligātā kārtā iesauktie pildīs 11 mēnešu dienestu kādā no NBS vienībām. Obligāti iesauktajam pilsonim, kurš savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo (alternatīvo) dienestu. Savukārt brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militāro dienestu varēs pildīt vienā no šādiem veidiem: 11 mēnešus NBS vienībā, piecus gadus [[Latvijas Republikas Zemessardze|Latvijas Republikas Zemessardzē]] (ne mazāk kā 21 dienu gadā) vai piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu (kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nedrīkst būt mazāks par 180 dienām).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Iespējas valsts aizsardzības dienestā |url=https://www.klustikaravirs.lv/valsts-aizsardzibas-dienests/iespejas |website=klustikaravirs.lv |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/obligata-dienesta-sakuma-izmaksas--ministrs-sauc-nelielas-summas-nbs-komandiera-ieskata-lidz-800-miljoniem-eiro.a464424/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Obligātā dienesta sākuma izmaksas — ministrs sauc «nelielas summas», NBS komandiera ieskatā līdz 800 miljoniem eiro] lsm.lv 2022. gada 7. jūlijā</ref> == Skatīt arī == * [[Sēlijas militārais poligons]] * [[Lielvārdes lidlauks]] * [[Rēzeknes lidlauks]] (pretgaisa aizsardzības radars) * [[Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes]] == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Literatūra == * Nacionālo bruņoto spēku attīstības koncepcija. — Nacionālo bruņoto spēku štābs: Rīga, 1998. * Krēsliņš K. Par Nacionālo drošības koncepciju. // Militārais apskats, 1994. gada Nr.2 * Krēsliņš K. Latvijas Republikas NBS izveides koncepcijas pamatnostādnes. // Militārais Apskats, 1995., Nr. 1(101), 7. — 21. lpp. * Dalbiņš J. NBS perspektīva un problēmas. // Militārais Apskats, 1996., Nr.1(103)., 13.-14. lpp. * Krēsliņš K., Stiprais G. Eiropas valstu daudznacionālo militāro veidojumu pieredze un Baltijas valstu Bruņoto spēku integrācijas pasākumi. // Militārais Apskats’’, 1997., Nr.1(105)., 12.—18. lpp. == Ārējās saites == * [https://www.klustikaravirs.lv/ Vienotā rekrutēšanas platforma "klustikaravirs.lv"] * [https://web.archive.org/web/20200528073455/https://www.mil.lv/ NBS tīmekļvietne] * [https://web.archive.org/web/20130723060532/http://www.la90.lv/ Latvijas armijas 90. gadadienai veltītā mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20130703073119/http://www.karavirs.lv/ Militārais apskats Latvijā un pasaulē] {{Nacionālie bruņotie spēki}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki| ]] 3mkmuw25pm9si5ne6sr2nof1d2x788h 4466572 4466562 2026-05-11T10:35:20Z Pirags 3757 /* Skatīt arī */ 4466572 wikitext text/x-wiki {{atjaunināt}} {{Valsts armijas infokaste |country = |name = Nacionālie bruņotie spēki |native_name = |image = [[Attēls:Coat of Arms of Latvian National Armed Forces.svg]] |caption = Latvijas Nacionālo bruņoto spēku emblēma |image2 = |caption2 = |founded = {{dat|1919|7|10}} |current_form = {{dat|1994|11|24}} |disbanded = |branches = [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]]<br />[[Attēls:Latvian Air Force emblem.svg|30px]] [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]]<br />[[Attēls:Latvian Naval Forces emblem.svg|30px]] [[Latvijas Jūras spēki|Jūras spēki]]<br />[[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg|30px]] [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] |headquarters = [[Rīga]] |flying_hours = <!-- Bruņoto spēku vadība --> |commander-in-chief = [[Edgars Rinkēvičs]] |commander-in-chief_title = Prezidents |minister = [[Andris Sprūds]] |minister_title = Aizsardzības ministrs |commander = [[Kaspars Pudāns]] |commander_title = <!-- Personālsastāvs --> |age = no 18 gadiem |conscription = |manpower_data = |manpower_age = |available = |available_f = |fit = |fit_f = |reaching = |reaching_f = |active = {{sk|17870}}<ref name="mil.lv" /> |ranked = |reserve = {{sk|38000}}<ref name="mil.lv">{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.mil.lv/lv/par-mums | title=Par mums: Nacionālie bruņotie spēki}}</ref> |deployed = {{karogs|Mali}} — 7<br />[[Attēls:Flag of Somalia.svg|25px]] [[Somālija]] — 2 |amount = {{€|1,559 miljardi}} (2025)<ref name="Budget">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mod.gov.lv/en/news/saeima-approves-latvian-defence-budget-2025-more-eur-1559-billion|title=Saeima approves Latvian defence budget for 2025 of more than EUR 1,559 billion {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2025-01-07|language=en}}</ref> |percent_GDP = 3,45% (2025)<ref name="Budget"/> |domestic_suppliers = |foreign_suppliers = |imports = |exports = <!-- Related aricles --> |history = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas brīvības cīņas]]<br />[[Karš Afganistānā (2001—2014)|Karš Afganistānā]]<br />[[Irākas karš]] |ranks = [[Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dienesta pakāpes]] }} '''Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki''' jeb '''Nacionālie bruņotie spēki''' ('''NBS''') ir [[Latvijas Republika]]s [[karaspēks|bruņotie spēki]]. Tie dibināti {{dat|1919|7|10||l}} [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā kā [[Latvijas Bruņotie spēki]], apvienojot [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvija]]s un [[Dienvidlatvijas brigāde]]s. [[Attēls:Latvian National Armed Forces structure.svg|thumb|303x303px|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra]] Tagadējā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra ir izveidota {{dat|1994|12|24||bez}}, apvienojot [[Latvijas Republikas Aizsardzības spēki|Aizsardzības spēkus]] un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]]. Saskaņā ar Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], tiesību aktiem un Nacionālo drošības koncepciju Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargā valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību, kā arī demokrātisku konstitucionālo kārtību un pilsoņu brīvības. Sabiedrība, izmantojot civilās valsts iestādes, veic Nacionālo bruņoto spēku [[Demokrātija|demokrātisku]] kontroli. Latvijas Republikai ir tiesības izmantot savus Nacionālos bruņotos spēkus individuālai un kolektīvai aizsardzībai no bruņota uzbrukuma, kā arī starptautisko saistību izpildei saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 1945. gada Hartu, 1949. gada [[NATO|Ziemeļatlantijas līguma]] 5. pantu, Latvijas Republikas Satversmi un citiem tiesību aktiem. Saeima kvantitatīvi nosaka Latvijas Republikas militāri politiskos mērķus. == Atjaunoto NBS izveides vēsture == 1991. gada novembrī [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākā Padome]] nolēma nodibināt [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministriju]]. 13. novembrī [[deputāts|deputātu]] vairākums nobalsoja par Aizsardzības ministrijas izveidošanu. 19. novembra sēdē par pirmo atjaunotās Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs|Aizsardzības ministru]] iecēla [[Tālavs Jundzis|Tālavu Jundzi]]. Aizsardzības ministrija tika veidota uz [[Sabiedrības drošības departaments|Sabiedrības drošības departamenta]] bāzes, pārņemot tā materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī šajā laikā organizēšanās stadijā esošie valsts Aizsardzības spēki (AS), kā arī citas ar valsts drošību saistītas struktūras. Jau 1990. gadā latviešu strēlnieku apvienībā un 1991. gadā zemessardzē [[Andrejs Kasparovičs]] kopā ar citiem virsniekiem aizsāka gatavot militāros reglamentus un ieroču aprakstus latviešu valodā, paralēli izstrādājot latvisko terminoloģiju. 1992. gada 13. februārī LR MP pieņēma lēmumu Nr. 54 "Par Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmijas dibināšanu", kur apmācītu un gatavotu profesionālus virsniekus valsts Aizsardzības spēkiem (AS).<ref>Pirmais NAA organizētais sešu mēnešu kurss bija Mālpilī no 1992. gada 6. aprīļa līdz 1992. gada 30. septembrim, kuru sekmīgi pabeidza 73 cilvēki. No tiem 61 tika piešķirta leitnanta un 12 saņēma virsniekvietnieka dienesta pakāpi. 1992. gada decembrī sākās virsnieku un virsniekvietnieku kursi, kurus 1993. gadā pabeidza 136 ''Aizsardzības spēku'' karavīri. 1993. gada martā sākās mācības pēc trīsgadīgās virsnieku sagatavošanas programmas, kur mācības uzsāka 82 kadeti, kas jau līdzās militārajai izglītībai vada un daļēji rotas komandiera līmenī ieguva akadēmisko izglītību. 1993. gada maijā pēc divgadīgās neklātienes mācību programmas mācības uzsāka 43 Latvijas Republikas Drošības dienesta (DD) virsnieki, kuri pēc kursu beigšanas ieguva vidējo militāro izglītību. Līdzīgi mācījās daudzi Zemessardzes pārstāvji, kuri bija ielikti virsnieku amatos un kuriem nebija militārās izglītības. 1993. gada septembrī sākās 1 gada apmācības virsnieku sagatavošanā 10 cilvēku grupai ar augstāko izglītību.</ref> Tā kā 1992.—1993. gadā ne Zemessardze, ne Drošības dienests nebija Aizsardzības spēku vai pat Aizsardzības ministrijas pakļautībā, visas šīs LR militārās drošības struktūras vienoja [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija]] (NAA), kur tajā laikā koncentrējās izglītotākie virsnieki, kuri izstrādāja LR Militārās apmācības koncepciju un gatavoja karavīrus gan Aizsardzības spēkiem, ieskaitot Robežsardzi, gan Zemessardzei, gan Drošības dienestam, gan Iekšlietu militārajiem formējumiem — t. i., NAA reāli bija NBS pirmā struktūra, kur NBS karavīri kopā mācījās, kaut gan oficiāli NBS vienotā struktūra vēl nebija izveidota. Teorētiski par Nacionālo bruņoto spēku izveides nepieciešamību tika runāts un rakstīts Valsts aizsardzības koncepcijā jau 1992. gadā, jo Aizsardzības spēku un citu militāro un paramilitāro vienību sastāvdaļas bija dažādu ministriju un Augstākās padomes padotībā bez vienotas struktūras un vadības. 1993. gada 24. un 25. martā notika LR militāro spēku štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotas NBS vadības pamatprincipus, vadības orgānu struktūru un uzdevumus. Izveidoja arī darba grupu (darba grupas vadītājs — pulkvedis Ā. Lilientāls) no bruņoto spēku sastāvdaļu pārstāvjiem "Galvenā štāba" struktūras un funkciju izstrādei. Pamatojoties uz [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] 1994. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 1 tika organizēts atkārtots štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotu izpratni par Latvijas Republikas bruņoto spēku uzdevumiem un to darbības plānošanu izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā valstī. Rīkojumā bija noteikts, ka štābu treniņā iesaistīt: Aizsardzības ministrijas ''Stratēģiskās plānošanas departamenta'' ''Sakaru un informātikas nodaļu'' un ''Personāla departamentu'', ''Aizsardzības spēku štābu'' pilnā sastāvā, ''Zemessardzes štābu'' pilnā sastāvā, ''Iekšlietu ministrijas operatīvo grupu'' un uzdot NAA ''Aizsardzības zinātniskajam centram'' sagatavot štābu treniņa analīzes materiālu, izstrādāt secinājumus un priekšlikumus "Nacionālo bruņoto spēku" izveidošanai un darbības plānošanas pilnveidošanai.<ref>Pārskats par Nacionālo bruņoto spēku štābu treniņu. — Rīga, 1994.</ref> Tika secināts, ka, pirmkārt, dažādu valstu Bruņoto spēku pakļautība un vadības struktūra miera un kara laikā īpaši neatšķiras, otrkārt, jebkura veida militarizētie policijas un teritoriālie formējumi visās valstīs jau miera laikā atrodas, kā minimums, Bruņoto spēku štāba un Aizsardzības ministrijas pakļautībā, treškārt, Nacionālo bruņoto spēku galvenie štābi ir pakļauti aizsardzības ministrijām. Savukārt kopīgas struktūras un plānu neesamība ievērojami mazina LR bruņoto spēku kaujasspējas. Lai apvienotu visus bruņotos spēkus vienā struktūrā ar vienu vadību, koncepciju, stratēģiju un taktiku, 1994. gada rudenī tika likvidēts AS komandiera amats un AS štābs, bet izveidots NBS štābs, kas uzsāka NBS veidošanas praktisko darbu. Par NBS komandieri 1994. gada 5. oktobrī iecēla ZS pulkvežleitnantu [[Juris Dalbiņš|Juri Dalbiņu]], vienlaikus saglabājot ZS komandiera amatu un ZS štābu. 1999. gada 10. martā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] ar rīkojumu Nr.119 "Par nekustamās mantas Ādažu nacionālajā mācību centrā saglabāšanu valsts īpašumā" nodeva Aizsardzības ministrijas valdījumā zemi 7784 [[Hektārs|hektāru]] platībā un 150 ēkas [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] [[Ādažu novads|Ādažu]] un [[Sējas pagasts|Sējas pagastā]]. === Sadarbība ar NATO === [[Attēls:CVR(T) Scimitar In Latvia.jpg|thumb|Vieglais tanks ''CVR(T) Scimitar'' Ādažu poligonā.]] Pēc [[Krimas okupācija]]s un aneksijas Krievijas Federācijas sastāvā 2014. gadā Latvijā ieradās pirmās NATO valstu karaspēka vienības, bet vienošanos par pastāvīgu NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs noslēdza 2016. gadā NATO samitā Varšavā. 2022. gadā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu ''AijJacks'' veidoja gandrīz 2000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nato-paplasinatas-klatbutnes-kaujas-grupai-latvija--piekta-gadadiena.a461644/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā — piektā gadadiena] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 2022. gada jūnijā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Spānijas bruņotie spēki [[Lielvārdes lidlauks|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku bāzē Lielvārdē]] izvietoja NASAMS zenītraķešu bateriju vidējās distances pretgaisa aizsardzībai ar rādiusu līdz 100 kilometriem, kurā ietilpst gan raķetes, gan radari, gan komandstruktūra, kā arī apkalpojošais personāls.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielvarde-izvietota-spanijas-pretgaisa-aizsardzibas-zenitrakesu-nasams-baterija.a462999/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Lielvārdē izvietota Spānijas pretgaisa aizsardzības zenītraķešu NASAMS baterija] lsm.lv 2022. gada 26. jūnijā</ref> 2022. gada 29. jūnijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri NATO samitā Madridē parakstīja deklarāciju par NATO kaujas grupas Latvijā palielināšanu līdz [[brigāde]]s līmenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanada-kopa-ar-sabiedrotajiem-paplasinas-un-pastiprinas-savu-klatbutni-latvija.a463448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Kanāda kopā ar sabiedrotajiem paplašinās un pastiprinās savu klātbūtni Latvijā] 2022. gada 29. jūnijā</ref> Nacionālo bruņoto spēku komandieris [[Leonīds Kalniņš]] paziņoja, ka NATO brigādes vajadzībām vajadzēs uzbūvēt jaunu armijas bāzi, jo Ādažu poligonā paliek pārāk šauri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-valstu-lideri-atzist-krieviju-par-nopietnu-draudu-un-vienojas-palielinat-baltijas-valstu-aizsardzibu.a463466/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme NATO valstu līderi atzīst Krieviju par nopietnu draudu un vienojas palielināt Baltijas valstu aizsardzību] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 5. jūlijā aizsardzības ministrs [[Artis Pabriks]] informēja, ka jauno [[Sēlijas militārais poligons|Zalves militāro bāzi]] 1072,78 hektāru platībā divu gadu laikā izveidos Aizkraukles un Jēkabpils novados.<ref name="bāzes">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunu-militaro-bazi-plano-veidot-aizkraukles-un-jekabpils-novados.a464194/ Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados] lsm.lv 2022. gada 5. jūlijā</ref> == Uzdevumi == Lai īstenotu valsts drošības intereses, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pilda šādus uzdevumus: * Nodrošina Latvijas Republikas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību: ** sadarbībā ar sabiedrotajiem attīsta valsts aizsardzības spējas; ** miera laikā nodrošina valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli un neaizskaramību; ** iebrukuma gadījumā aizsargā Latvijas Republikas suverenitāti, teritoriju, teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu, sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem dod prettriecienu jebkurai [[Militārā agresija|militārai agresijai]]. * Nodrošina reģionālo un globālo stabilitāti: ** nodrošina kolektīvo aizsardzību — saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies; ** piedalās NATO, [[Eiropas Savienība]]s vai ANO vadītajās starptautiskajās operācijās, kā arī īpašās koalīcijās, kas īsteno šo organizāciju mērķus; ** piedalās drošības un aizsardzības pasākumos, kā arī ieroču kontrolē; ** dod ieguldījumu valsts un sabiedroto drošības nodrošināšanā, atbildot uz terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas draudiem. * Rūpējas par mieru un labklājību valstī: ** piedalās ārvalstu izlūkdienestu darbību neitralizēšanā un nodrošina klasificētās informācijas aizsardzību; ** sniedz palīdzību valsts un pašvaldību varas iestādēm, atbildot uz nemilitāriem un [[Terorisms|terorisma]] uzbrukumu draudiem. Citu neparedzētu uzdevumu veikšanā NBS drīkst iesaistīt tikai ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] rīkojumu. === Funkcijas miera, krīzes un kara laikā === Latvijas stratēģijas pamatā ir sabiedroto solidaritāte un mērķis ar kopīgiem centieniem novērst apdraudējumu, piedalīties NATO pasākumos, ieskaitot alianses militārās operācijās miera, krīzes vai kara laikā. * Miera laikā NBS saglabā noteiktu gatavības līmeni: turpina uzlabot savas spējas un dienesta apstākļu kvalitāti. Prioritātes ir gatavība reaģēt uz militāriem un nemilitāriem draudiem, uzticības veidošana un iesaistīšanās dialogā miera laikā, kā arī dalība starptautiskās sabiedrības cīņā pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatības novēršana. Latvija kā aktīva alianses locekle piedalās alianses organizētajos vingrinājumos, apmācībās un citās programmās. * Krīzes laikā NBS piedalās NATO, Eiropas Savienības, īpašo koalīciju un citu organizāciju vadītās starptautiskās operācijās. * Latvijas kara laika koncepcijas pamatā ir visu sabiedroto apņēmība kopīgi cīnīties ar pretinieku. Latvija izpildīs savas saistības ar Sauszemes spēku brigādi un to atbalstošām ātri izvēršamām vienībām, lai kopā ar NATO papildspēkiem aizsargātu valsti. Šo vienību veido pakāpeniskas gatavības aktīvais komponents, ko nepieciešamības gadījumā krīzes vai konflikta laikā var palielināt, mobilizējot rezerves personālu. Jūras spēki kontrolē jūras pievedceļus valstij. Sadarbībā ar NATO Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargās un kontrolēs valsts gaisa telpu un nodrošinās ierobežotu gaisa satiksmi. Rezerves vienības nodrošinās atbalstu operācijās izvērstajām vienībām, pirmkārt, kaujas atbalsta, kaujas atbalsta nodrošinājuma, uzņēmējvalsts atbalsta, uzņemšanas scenārija un sabiedroto papildspēku virzībā uz militārajām koncentrēšanās vietām, kā arī palīdzībā civilajām varas iestādēm.<ref>Valsts aizsardzības koncepcija. // Militārais Apskats. 2001. Nr.1.(112.), 3.—9. lpp. — Pamatnostādnes nav mainījušās arī turpmāko gadu Valsts aizsardzības koncepcijās.</ref> == Aizsardzības sistēmas pārraudzība == Visus lēmumus par Latvijas aizsardzības politiku, kā arī Nacionālo bruņoto spēku izmantošanu pieņem demokrātiski ievēlētas civilas varas iestādes. === Stratēģiskais līmenis === Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrijas sastāvā ir civilie darbinieki un karavīri. Integrēta Aizsardzības ministrijas darbība dod iespēju ministrijas vadītājiem pieņemt lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos. === Operatīvais līmenis === Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. === Taktiskais līmenis === Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu. == NBS vadība == Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija, kur pieņem lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem. * Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris (pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos). Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu. * Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba (NBS AŠ) priekšnieks, kas atbild par apvienoto operāciju plānošanu un vadību, militārās apmācības plānošanu un vadību, militāro spēju attīstības analīzi un plānošanu un budžeta izpildes rezultātiem, izstrādā priekšlikumus tā koriģēšanai. NBS AŠ priekšniekam ir divi vietnieki: operatīvajos un vienību atbalsta, kā arī nodrošinājuma jautājumos. * Operatīvais komandieris, ko ieceļ NBS komandieris noteiktai operācijai, atbild par viņam pakļauto vienību operatīvo vadību, kā arī militāro operāciju veikšanu. Ikdienā operatīvā komandiera pienākumus pilda NBS AŠ priekšnieka vietnieks operatīvajos jautājumos, kas ir NBS atsevišķu Spēku veidu komandieru tiešais priekšnieks. * Militārās vienības savu komandieru vadībā plāno un izpilda kaujas uzdevumus taktiskā līmenī. (Ja Latvija piedalās kopējās militārās operācijās, valsts militāro vienību operatīvā pakļautība var tikt nodota NATO, Eiropas Savienības un speciālajām koalīcijām, kas īsteno šo organizāciju mērķus.) === NBS komandieri === No 1919. līdz 1940. gadam [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotos spēkus]] komandēja Latvijas armijas komandieri. 1992. gada 29. oktobrī par Latvijas Aizsardzības spēku komandieri iecēla Maskavas Ģenerālštāba akadēmiju beigušo pulkvedi [[Dainis Turlais|Daini Turlo]], kas atkāpās no amata 1994. gada 25. oktobrī. * [[Juris Dalbiņš]] (25.10.1994. — 08.06.1998.) * [[Juris Eihmanis]] (25.06.1998. — 10.12.1998.) * [[Raimonds Graube]] (01.02.1999. — 31.01.2003.) * [[Gaidis Andrejs Zeibots]] (01.02.2003. — 06.07.2006.) * [[Juris Maklakovs]] (6.07.2006. — 06.07.2010.) * [[Raimonds Graube]] (atkārtoti, 06.07.2010. — 27.01.2017.) * [[Leonīds Kalniņš]] (27.01.2017. — 24.01.2025.) * [[Kaspars Pudāns]] (kopš 24.01.2025.) == Personālsastāvs == Nacionālie bruņotie spēki ir militāro vienību kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa. NBS personāls miera laikā sastāv no profesionālā dienesta karavīriem, zemessargiem, civilajiem darbiniekiem un NBS rezerves karavīriem. Personālsastāvu komplektē tikai no 18 gadu vecumu sasniegušiem Latvijas Republikas pilsoņiem. NBS rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieskaitīti NBS rezervē. NBS rezerve tiek mobilizēta kara laikā. NBS lielums kara laika situācijai tika noteikts 50 000 karavīru apjomā. Līdz 2008. gadam bija paredzēts sasniegt spēju mobilizēt 32 300 karavīru lielu spēku. NBS kā miera, tā arī kara laikā sastāv no Apvienotā štāba un Sauszemes, Gaisa un Jūras spēkiem.<ref>Valsts aizsardzības koncepcija. // Militārais Apskats. 2001. Nr.1.(112.), 3.—9. lpp.</ref> 2008. gadā NBS dienēja 5052 profesionālā militārā dienesta karavīri (1817 kareivji un dižkareivji, 1940 instruktori un 1295 virsnieki). Sauszemes spēkos dienēja 952 karavīri, Jūras spēkos 552, bet Gaisa spēkos — 291. [[Latvijas Republikas Zemessardze]] tolaik sastāvēja no 550 karavīriem un 10 642 zemessargiem. 2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 6500 profesionālā dienesta karavīrus. 2018. gadā NBS papildus tika pieņemti 640 karavīri.<ref>[https://www.mil.lv/en/node/3582 Šogad sasniegts gadā lielākais profesionālajā dienestā pieņemto karavīru skaits] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190624143439/https://www.mil.lv/en/node/3582 |date={{dat|2019|06|24||bez}} }} Preses nodaļa mil.lv 2018. gada 27. decembrī</ref> * [[Attēls:NBS HQ.jpg|frameless|30px]] [[NBS Apvienotais štābs]] ir NBS komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. * NBS komandiera personīgais štābs * [[Attēls:Latvian National Armed Forces Staff Battalion emblem.svg|30px]] [[NBS Štāba bataljons]] * [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]] * [[Attēls:Latvian Naval Forces emblem.svg|30px]] [[Latvijas Jūras spēki|Jūras spēki]] * [[Attēls:Latvian Air Force emblem.svg|30px]] [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]] * [[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg|30px]] [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] * [[Attēls:Latvian Special Tasks Unit emblem.svg|30px]] [[NBS Speciālo uzdevumu vienība|Speciālo uzdevumu vienība]] * [[Attēls:Latvian Military Police emblem.svg|30px]] [[Latvijas Militārā policija|Militārā policija]] * [[Attēls:Latvian Logistics Command emblem.svg|30px]] Nodrošinājuma pavēlniecība * [[Attēls:Latvian Training and Doctrine Command emblem.svg|30px]] Mācību vadības pavēlniecība == NBS budžets == * 2003. gads — 63 miljoni LVL * 2004. gads — 69 miljoni LVL * 2005. gads — 80 miljoni LVL * 2006. gads — 117 miljoni LVL * 2007. gads — 150 miljoni LVL * 2008. gads — 184 miljoni LVL<ref name="autogenerated1">Armiju baro skopāk. // Latvijas avīze. 16.04.2009<nowiki/>http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161213142351/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule |date={{dat|2016|12|13||bez}} }}</ref> * 2009. gads — 116 miljoni LVL * 2010. gads — 86 miljoni LVL * 2011. gads — 93,1 miljoni LVL * 2012. gads — 96,1 miljoni LVL * 2013. gads — 102,7 miljoni LVL * 2014. gads — 225 miljoni EUR * 2015. gads — 253,8 miljoni EUR * 2016. gads — 368 miljoni EUR * 2017. gads — 449,57 miljoni EUR * 2018. gads — 576,3 miljoni EUR * 2019. gads — 636,6 miljoni EUR * 2020. gads — 663,6 miljoni EUR * 2021. gads — 707,8 milijoni EUR [https://www.mod.gov.lv/lv/par-mums/aizsardzibas-nozares-budzets] * 2022. gads — 758.17 miljoni EUR * 2023. gads — 986,83 miljoni EUR * 2024. gads — 1128,38 miljoni EUR * 2025. gads — 1559,43 miljoni EUR 2016. ɡadā Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Latvijas aizsardzības budžets ir viens no straujāk augošajiem pasaulē.<ref>http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161213142351/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule |date={{dat|2016|12|13||bez}} }}</ref> ̩2019. gadā Latvijas aizsardzības jomas tēriņi sasniedza 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). == Dalība starptautiskajās operācijās == [[Attēls:Latvian G36KV.JPEG|thumb|250px|Latvijas armijas karavīrs, šaujot ar kaujas munīciju, mācībās Irākā 2007. gadā]] Lai apliecinātu Latvijas apņemšanos būt ne tikai drošības patērētājiem, bet arī aktīvi iesaistīties drošības uzturēšanā citās valstīs, Latvijas Bruņotie spēki piedalās starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, tādējādi dodot lielu ieguldījumu gan Latvijas drošības gan NATO labā. NBS vienības ir iekļautas arī NATO Reaģēšanas spēku (NRF) un ES Kaujas grupas sastāvā. NBS piedalījās šādā starptautiskajās operācijās: * Koalīcijas spēku operācijā ''Operation Iraqi Freedom'' ([[Operation Iraqi Freedom|OIF]]) [[Irākas karš|Irākas karā]]; * ES militārajā operācijā "''ALTHEA''" [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]; * [[EDSO]] novērošanas misijā [[Gruzija|Gruzijā]]; * NATO ''Kosovo Force'' ([[KFOR]]) [[Kosova|Kosovā]]; * NATO Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos ([[ISAF]]) [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānas karā (2001—2014)]]; * Pretpirātisma operācijā "Atalanta" [[Somālija]]s piekrastē (EU-NAVFOR-ATALANTA);<ref>[http://www.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2014/03/12-01.aspx#lastcomment Uz pretpirātisma operāciju "Atalanta" dodas vēl viens Latvijas karavīrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307045821/http://www.sargs.lv/zinas/dienesta_gaita/2014/03/12-01.aspx#lastcomment |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} 2014. gada 12. martā</ref> * Eiropas Savienības apmācību misijā [[Mali]] (EUTM Mali);<ref>[http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/zinas/2014/oktobris/03-10/ Latvija stingri nosoda deviņu ANO miera uzturētāju nogalināšanu Mali]{{Novecojusi saite}} 2014. gada 3. oktobrī</ref> * Eiropas Savienības militārajā operācijā [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republikā]] (EUFOR RCA). == Modernizācija == Saeima 2003. gadā pieņēma Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredzēja pakāpenisku NBS profesionalizāciju. 2006. gadā obligāto militāro dienestu (OMD) pilnībā nomainīja profesionālais militārais dienests (PD). NBS prioritāte ir izveidot nelielu, bet mobilu, augsti motivētu, labi apgādātu un tehnoloģiski attīstītu vienību kopumu, kas spētu ātri reaģēt uz mūsdienu draudiem. Saskaņā ar noteiktajām prioritātēm NBS spēs efektīvāk darboties kopā ar sabiedrotajiem gan Latvijas teritorijā, gan arī ārpus tās. NBS turpina iegādāties modernu apbruņojumu un militāro aprīkojumu atbilstoši NATO prasībām. Tiek nodrošināts, ka jaunā bruņojuma un aprīkojuma iegādei piešķirtais finansējums, kā arī esošā aprīkojuma modernizācija veido vienu ceturto daļu no visiem aizsardzības sistēmas izdevumiem. == Obligātā Valsts aizsardzības dienesta ieviešana == Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] Aizsardzības ministrija ierosināja no 2023. gada pakāpeniski atjaunot obligāto militāro dienestu. 2023. gada 19. aprīlī spēkā stājās Valsts aizsardzības dienesta likums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts aizsardzības dienesta likums |url=https://likumi.lv/ta/id/341210-valsts-aizsardzibas-dienesta-likums |website=likumi.lv |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref> Pirmais iesaukums, kuru nokomplektēja tikai no brīvprātīgajiem, notika 2023. gada 1. jūlijā, otrais — 2024. gada janvārī. Aizsardzības ministrijas vietā tās kapacitātes trūkuma dēļ pirmos divus iesaukumus organizēja [[NBS Rekrutēšanas un atlases centrs]], kurš nodrošina pilsoņu piesaistīšanu profesionālajam dienestam. No 2023. gada valsts aizsardzības dienests jau ir daļēji obligāts [[vīrietis|vīriešiem]] vecumā no 18 līdz 27 gadiem. 2024. gada 23. janvārī notika pirmā atlase pēc nejaušības principa,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Atlase valsts aizsardzības dienestam pēc nejaušības principa |url=https://www.mod.gov.lv/lv/valsts-aizsardzibas-dienests/atlase-valsts-aizsardzibas-dienestam-pec-nejausibas-principa |website=Aizsardzības ministrija |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref> lai nodrošinātu obligātu iesaukumu (trešajam iesaukumam) 2024. gada jūlijā, jo brīvprātīgi nepieteicās pietiekams iesaucamo skaits. Obligātā kārtā iesauktie pildīs 11 mēnešu dienestu kādā no NBS vienībām. Obligāti iesauktajam pilsonim, kurš savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo (alternatīvo) dienestu. Savukārt brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militāro dienestu varēs pildīt vienā no šādiem veidiem: 11 mēnešus NBS vienībā, piecus gadus [[Latvijas Republikas Zemessardze|Latvijas Republikas Zemessardzē]] (ne mazāk kā 21 dienu gadā) vai piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu (kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nedrīkst būt mazāks par 180 dienām).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Iespējas valsts aizsardzības dienestā |url=https://www.klustikaravirs.lv/valsts-aizsardzibas-dienests/iespejas |website=klustikaravirs.lv |accessdate={{dat|2024|2|16||bez}}}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/obligata-dienesta-sakuma-izmaksas--ministrs-sauc-nelielas-summas-nbs-komandiera-ieskata-lidz-800-miljoniem-eiro.a464424/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Obligātā dienesta sākuma izmaksas — ministrs sauc «nelielas summas», NBS komandiera ieskatā līdz 800 miljoniem eiro] lsm.lv 2022. gada 7. jūlijā</ref> == Skatīt arī == * [[Ādažu poligons]] * [[Sēlijas militārais poligons]] * [[Lielvārdes lidlauks]] * [[Rēzeknes lidlauks]] (pretgaisa aizsardzības radars) * [[Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes]] == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Literatūra == * Nacionālo bruņoto spēku attīstības koncepcija. — Nacionālo bruņoto spēku štābs: Rīga, 1998. * Krēsliņš K. Par Nacionālo drošības koncepciju. // Militārais apskats, 1994. gada Nr.2 * Krēsliņš K. Latvijas Republikas NBS izveides koncepcijas pamatnostādnes. // Militārais Apskats, 1995., Nr. 1(101), 7. — 21. lpp. * Dalbiņš J. NBS perspektīva un problēmas. // Militārais Apskats, 1996., Nr.1(103)., 13.-14. lpp. * Krēsliņš K., Stiprais G. Eiropas valstu daudznacionālo militāro veidojumu pieredze un Baltijas valstu Bruņoto spēku integrācijas pasākumi. // Militārais Apskats’’, 1997., Nr.1(105)., 12.—18. lpp. == Ārējās saites == * [https://www.klustikaravirs.lv/ Vienotā rekrutēšanas platforma "klustikaravirs.lv"] * [https://web.archive.org/web/20200528073455/https://www.mil.lv/ NBS tīmekļvietne] * [https://web.archive.org/web/20130723060532/http://www.la90.lv/ Latvijas armijas 90. gadadienai veltītā mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20130703073119/http://www.karavirs.lv/ Militārais apskats Latvijā un pasaulē] {{Nacionālie bruņotie spēki}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki| ]] ol5s41wz8qk82qyyxthn3ezszzqwyup 0 40674 4466416 4456923 2026-05-10T21:39:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466416 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} [[Attēls:Macro cannabis bud.jpg|thumb|250px|Žāvēts kaņepju zieds (marihuāna)]] '''Marihuāna '''(sarunvalodā saukta arī par '''zālīti''', '''gandžu''' un '''kanabisu'''<ref>[http://www.esibrivs.lv/lv/atrkariba/vielu_atkariba/kanepes Kaņepes] {{lv ikona}}</ref>) ir [[psihotropā viela|psihotrops preparāts]], ko iegūst, izžāvējot [[kaņepes|kaņepju]] virszemes daļas (pārsvarā [[zieds|ziedus]]). Marihuānas sastāvā ir 70 zināmas un daudzas vēl neatklātas vielas ([[kanabinoīdi]] un citas vielas), no kurām iedarbīgākās ir [[tetrahidrokanabinols]] (THC) un [[kanabidols]] (CBD). Marihuānu smēķē, tvaicē vai ēd kā sastāvdaļu pārtikas produktos. To pārsvarā lieto izklaidējošiem un ārstnieciskiem mērķiem, bet atsevišķās kultūrās, it īpaši senatnē, arī garīgiem un reliģiskiem mērķiem (kā [[enteogēni|enteogēnu]]). 20. gadsimta sākumā pasaulē sākās aktīva marihuānas un citu kaņepju produktu aizliegšana. Mūsdienās lielākajā daļā pasaules marihuāna ir aizliegta un tās izgatavošanu un tirdzniecību apkaro, lai gan vairākās pasaules valstīs notiek virzība uz dekriminalizāciju un legalizāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Eiropa plāno legalizēt marihuānu |author= Edgars Gertners |date= 2011. gada 29. decembris |work= nra.lv | url= http://nra.lv/pasaule/62896-eiropa-plano-legalizet-marihuanu.htm | accessdate= 2014. gada 24. oktobrī | language= latviski}}</ref> == Etimoloģija == [[Attēls:Cannabis sativa-flowering phase side.jpg|thumb|225px|right|Ziedošs kaņepju augs]] Vārds "cannabis" cēlies no [[sengrieķu valoda]]s vārda "kanabis", kas savukārt aizgūts no [[persiešu valoda]]s. Persiešu vārds "quanuba/kanabosm" savukārt cēlies no ap 6000 gadus senās [[šumeru valoda|šumeru]]/[[arkadiešu valoda]]s. Seno šumeru/babiloniešu lietotie vārdi "kanaba" vai "qanaba" kaņepju apzīmēšanai ir vecākie vārdi pasaules vēsturē, kas bez īpašām izmaiņām saglabājušies līdz mūsdienām.<ref>Abel, Ernest A.; Marijuana, The First 12,000 Years; Plenum Press, NY, 1980.</ref> == Ķīmiskais sastāvs == Galvenā marihuānas [[darbīgā viela]] ir THC jeb tetrahidrokanabinols (ķīmiskais nosaukums — delta-9-tetrahidrokanabinols). Parasti marihuāna satur 4—20% THC. Speciāli [[selekcija|selekcionētās]] kaņepju šķirnēs THC saturs var sasniegt pat 30% no [[sausna]]s (vai arī praktiski nebūt vispār atkarībā no selekcijas mērķiem). Marihuāna satur arī citus aktīvus savienojumus (kanabinolus un kanabinolskābes atvasinājumus). Spriežot pēc izmēģinājumiem ar dzīvniekiem un cilvēkiem, kaņepju ekstrakti ([[hašišs]] — 15—60% THC, [[hašiša eļļa]] 70—99% THC) izsauc daudz ilgstošāku efektu, nekā tāds pats daudzums tīra tetrahidrokanabinola, jo ķīmiski nevar sintezēt tādu pašu THC un citu kanabinolu maisījumu, kādu izveidojusi daba. Visvairāk CBD ir Indijas kaņepēm, kas rada vairāk miegaināku efektu, bet visvairāk THC ir sējas kaņepēs, kas rada enerģiskāku un trauksmaināku efektu.<ref name="joy">{{Grāmatas atsauce| title=Marijuana and Medicine: Assessing The Science Base | author= J. E. Joy, S. J. Watson, Jr., and J. A. Benson, Jr. | location=Washington, D.C. | publisher=[[United States National Academy of Sciences|National Academy of Sciences Press]] | year=1999|url=http://www.nap.edu/openbook.php?record_id=6376| isbn=0-585-05800-8}} {{en ikona}}</ref><ref name="Sativa">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kingstoncompassion.org/horticulture/strains/|title=Medical Cannabis Information|work=Sativa|access-date={{dat|2012|11|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121029025852/http://www.kingstoncompassion.org/horticulture/strains/|archivedate={{dat|2012|10|29||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Lai gan ir iespējams regulēt THC un CBD līmeņus caur selekcionālu audzēšanu, kā tas tiek darīts, piemēram, medicīnas jomā ASV, lai veidotu speciālas augsta CBD un zema THC satura šķirnes cilvēkiem, kuriem ir tieši nepieciešama CBD vielas uzņemšana.<ref>'''Leafly — Charlotte's Web,''' pieejams: http://www.leafly.com/sativa/charlottes-web (skatīts 16.03.2014) (angliski)</ref> Zinātnieki ir secinājuši, ka atsevišķu marihuānas ķīmisko vielu izņemšana un izmantošana medicīnā vai citos nolūkos ir neefektīva, jo tā, iespējams, izjauc savienojumu starp daudzajām vielām, kas piešķir šai vielai tās daudzveidīgo izmantojumu un iedarbību. Marihuāna ir visefektīvākā gan medicīnā, gan citviet, kad tā ir tās dabiskajā formā.<ref>[http://edition.cnn.com/2014/03/11/health/gupta-marijuana-entourage CNN — Medical marijuana and 'the entourage effect'] (angļu val., skatīts 03.06.2014)</ref> == Iegūšana un izmantošana == Kaņepes audzē gan iekštelpās, gan siltumnīcās, gan arī āra apstākļos. Kaņepes dažkārt audzē ar [[hidroponika]]s metodi — bez [[augsne]]s, [[ūdens]] [[šķīdums|šķīdumā]] ar minerālvielām un zem intensīvas mākslīgās [[gaisma]]s. Marihuānu iegūst, izžāvējot (un dažreiz sasmalcinot) kaņepju ziedus (zemākas kvalitātes marihuānā arī lapas un kātus). Marihuānas iegūšanai var izmantot gan [[sējas kaņepe]]s (''Cannabis sativa''), gan [[Indijas kaņepe]]s (''Cannabis indica''), retāk arī [[savvaļas kaņepes]] (''Cannabis ruderalis''). === Iegūšana iekštelpās === Kaņepes bieži tās nelegālā statusa dēļ audzē tieši iekštelpās. Kaņepju audzēšanai vislabākais [[augsne]]s [[pH līmenis]] ir no 5,6 līdz 6,6. Plašās sakņu sistēmas dēļ tām ir nepieciešami lieli podi, ar tilpumu ap 10 litriem. Vissvarīgākais audzēšanas komponents ir gaismas. No izvēlēto gaismu stipruma ir atkarīgs vēlākās ražas lielums. Kaņepju audzēšanai izmanto [[dienasgaismas spuldze]]s vai [[augstas intensitātes izlādes spuldze]]s (HID). Izmanto arī [[mēslojums|mēslojumu]]. Kaņepju [[sēklas]] izdiedzē vai iesēj zemē, pēc [[dīglis|dīgļa]] parādīšanās virs zemes seko aptuveni 2 nedēļas ilgs stāda attīstības posmā, kas pāriet aptuveni pusotru mēnesi ilgā veģetatīvajā fāzē, kad augam plaukst lapas, veidojas atzarojumi un ir nosakāms tā [[dzimums]]. Visās šajās fāzēs augam vajadzīgais gaismas daudzums ir 18—24 stundas diennaktī. Automātiski ziedošajām šķirnēm (tām, kuras ir hibrīdi no savvaļas kaņepju šķirnes) ziedēšanas fāze sākas uzreiz bez veģetatīvās fāzes, bet tīrām sējas un Indijas kaņepēm ir dabisks [[fotoperiods]], kad tās sāk ziedēt. Tāpēc, lai augs ieietu ziedēšanas fāzē, tam gaismas daudzums ir jāsamazina līdz 12 stundām dienā. Ziedēšanas fāzes sākumā augs palielinās izmēros gandrīz divkārt, līdz tas sāk pilnībā ziedēt. Ziedēšanas fāze notiek no 6 līdz pat 22 nedēļām. Indijas kaņepēm tā ir īsāka, bet sējas kaņepēm — garāka. Ražu parasti novāc, kad gandrīz visi uz no ziediem augošajām lapām esošie mikroskopiskie matiņi ir kļuvuši duļķaini. Ja veidojas [[sveķi]] dzintara krāsā, tad augs jau ir pāraudzis. [[Attēls:Bhang shop in Jaisalmer, Rajasthan, India on June 6, 2006.jpg|thumb|225px|right|''[[Bhang]]'' dzēriena veikals [[Indija|Indijā]]]] Fotoperioda dēļ un dažkārt arī auga izdalītā spēcīgā [[aromāts|aromāta]] dēļ to audzē speciālās telpās vai arī noslēgtās, īpaši audzēšanai izveidotās kastēs, kur ir ierīkota automātiska gaismas kontrole un arī [[ventilācija]]s sistēma. Pēc kaņepju ziedu (un pie tiem esošo lapu) novākšanas tos ilgstoši žāvējot "konservē". Piemēram, 12 stundas žāvē un 12 stundas liek noslēgtā traukā vai ietin plēvē, šo procesu visu laiku atkārtojot, līdz auga masa zaudē ūdeni. Šāda ilgstošā žāvēšana palīdz saglabāt kaņepju aromātu marihuānas gala produktā un arī to padara maigāku un patīkamāku smēķēšanai, jo ilgstošas žāvēšanas laikā augu sastāvā esošie cukuri paspēj sadalīties. === Izmantošana === Marihuānu parasti smēķē tīrā veidā vai sajaucot ar [[tabaka|tabaku]] (izplatītāk Eiropā) [[cigarete|cigaretēs]], caur [[pīpe|pīpi]], [[ūdenspīpe|ūdenspīpi]], [[kompaktā ūdenspīpi|kompakto ūdenspīpi]] (bongu) vai paša veidotām ierīcēm, kā piemēram "parašūts" un "ābola bongs". Dažreiz marihuānu lieto arī perorāli — [[zāļu tēja]]s veidā vai pievienojot konditorejas izstrādājumiem. Psihoaktīvās vielas šķīst taukvielās, bet ļoti slikti ūdenī. Šī iemesla dēļ ūdenī gatavotā zāļu tēja iedarbojas ļoti vāji, bet marihuānu vāra, piemēram, [[piens|pienā]]. [[Indija|Indijā]] tradicionāli marihuāna tiek gatavota īpašā dzērienā ''[[bhang]]'', kā sastāvā ir arī piens, [[parastā mandele|mandele]] un dažādas [[garšvielas]]. Marihuānas lietošana tējas veidā gan nav tik populāra kā lietošana konditorejas izstrādājumos, piemēram, [[kūka|kūkās]] un [[kekss|keksos]]. Marihuānas ieņemšanas veidi kopumā ir vairāki, to starpā — iztvaicēšana (uzkarsē vielu līdz noteiktai temperatūrai, pie kuras izdalās tvaiks ar aktīvajām vielām, bez kaitīgajiem dūmiem), kā jau minēts — ēšana (marihuānu var iestrādāt jebkurā pārtikas produktā, no kūciņām līdz makaroniem ar sieru), ziedēs (aktuāls ASV medicīnas nolūkiem), tinktūras (augsti koncentrēta marihuāna spirta šķīdumā) un citi veidi. == Iedarbība == [[Attēls:Spliff_Joint_Twig_Dooby_Jay.jpg|thumb|200px|left|Uztīta marihuānas cigarete (kāsītis)]] Marihuāna parasti tiek pieskaitīta [[halucinogēni|halucinogēnu]] klasei. Tās psihoaktīvā iedarbība izskaidrojama tās aktīvo vielu iedarbību uz [[neirons|neironu]] [[sinapse|sinapšu]] membrānu receptoriem, kas izsauc nervu darbības bremzēšanos. Efekts parādās tūlīt pēc marihuānas smēķēšanas, pusstundas laikā sasniedz maksimumu un turpinās 2—4 stundas (perorāli uzņemtam preparātam iedarbība ir lēnāka un ilgāka, līdz pat 12 stundām un efekts sākas no 30—120 min pēc orālas lietošanas). Lielākā daļa kanabinoīdu [[vielmaiņa]]s produktu izdalās no organisma tikai 7—15 dienu laikā (no neregulāras, minimālas lietošanas), bet vielu pēdas var tikt atrastas pat 2 mēnešus pēc pēdējās lietošanas caur urīna analīzēm (ja lietošana ir bijusi regulāra), vai 3 mēnešus, ja tiek izmantota matu analīzes metode (šo metodi Latvijā neizmanto, ļoti reti izmantota pat citviet pasaulē). Ekspertīzēs parasti tiek meklētas THC blakusprodukti, nevis pašas marihuānas vielas, jo šie blakusprodukti ir atrodami ilgāk par pašām vielām. === Psiholoģiskās parādības === Lietojot marihuānu, rodas [[eiforija]], [[mainīgie apziņas stāvokļi|apziņas izmaiņas]], miegainība un pasīva uzvedība. Pastiprinās humora izjūta un interese par garīgām vērtībām. Novērojama vāja [[psihedēliskā pieredze]]: paaugstinās skaņu, krāsu, garšas uztvere un rodas laika izjūtas traucējumi (laiks it kā stipri palēninās). Dažkārt rodas pastiprināta [[bailes|baiļu]] sajūta (īslaicīga [[paranoja]], kas liek lietotājam būt pārlieku uzmanīgam), taču paškontrole gandrīz vienmēr saglabājas (marihuānas lietotāji spēj normāli uzvesties sabiedriskās vietās, atšķirībā, piemēram, no [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] lietotājiem). Ļoti retos gadījumos ir iespējama [[panikas lēkme]]. Izteikti negatīvie efekti ir atmiņas traucējumi un koncentrēšanās grūtības. Ne visas parādības vienmēr izpaužas, dažreiz tās var būt savādākas un iepriekš nepieredzētas, un ļoti liels faktors šo parādību izpausmē ir cilvēka garīgais stāvoklis, vide, garastāvoklis un citi faktori. === Fizioloģiskās parādības === Marihuānas lietošana fizioloģiski izpaužas kā [[acs|acu]] ābolu [[konjunktīva]]s nosārtums, sirdsdarbības paātrināšanās, [[asinsspiediens|asinsspiediena]] pazemināšanās, [[mute]]s gļotādas izžūšana (sausums mutē) un pastiprināta [[ēstgriba]]. Ne vienmēr izpaužas visas parādības. === Ilgtermiņa lietošana un bīstamība === [[Attēls:Drug danger and dependence-lv.svg|thumb|500px|Marihuāna citu psihotropo vielu vidū ir vāji toksiska, bet ar vidēju atkarības potenciālu]] Ņemot vērā eksperimentus ar laboratorijas dzīvniekiem, noskaidrots, ka organisms spēj panest 1000 mg/kg tetrahidrokanabinola (THC), tādējādi 70 kg smagam cilvēkam nāvējošā deva ir 70 g tīra THC, kas ir ap 5000 reižu lielāks daudzums, nekā nepieciešams apreibinošā efekta sasniegšanai.<ref>Iversen, Leslie L., PhD, FRS, "The Science of Marijuana".- London, England: Oxford University Press, 2000, p. 178.</ref> Marihuānas [[pārdozēšana]]s gadījumi medicīnā līdz šim nav konstatēti, bet ir reģistrēti miršanas gadījumi, kas netieši saistīti ar marihuānu, piemēram — Lielbritānijā reģistrēti vairāki nāves gadījumi, kad ļoti liela daudzuma marihuānas izsmēķēšanas dēļ vai marihuānas un alkohola kombinēšanas dēļ cilvēkam uznāk vemšana un cilvēks ar saviem vēmekļiem aizrijas, kas var novest pie letāla iznākuma.<ref>House of Lords, Select Committee on Science and Technology, "Cannabis — The Scientific and Medical Evidence".- London, England: The Stationery Office, Parliament, 1998.</ref> Ilgstoši lietojot marihuānu, tā spēj radīt veselības traucējumus, kas izpaužas galvenokārt kā [[plaušas|plaušu]] tilpuma samazināšanās. Nav pārliecinošu pierādījumu, ka marihuāna, spētu izraistīt hroniski obstruktīvo plaušu slimību un astmu. Ilgstoša marihuānas smēķēšana var izraisīt hronisku bronhītu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2665947/|title=Effect of cannabis smoking on lung function and respiratory symptoms: a structured literature review|last=|first=|access-date=2017|date=2016}}</ref> [[vēzis (slimība)|Vēzi]] izraisošu ķīmisku vielu koncentrācija marihuānas dūmos ir 50% lielāka nekā tabakas dūmos, lai gan pētījumi norāda uz to, ka marihuāna neizraisa plaušu vēzi, iespējams, THC pretvēža iedarbības dēļ, kas var zināmā mērā neitralizēt kancerogēnus dūmos.<ref>[http://www.webmd.com/lung-cancer/news/20060523/pot-smoking-not-linked-to-lung-cancer WebMD: Pot Smoking Not Linked to Lung Cancer] (angliski) (skatīts 16.03.2014)</ref> Marihuānā nav atkarību izraisošu vielu, taču cilvēkam var rasties psiholoģiska atkarība — pārspīlēta vēlme lietot šo vielu, kā rezultātā rodas sociālas un finansiālas problēmas, lai gan nepastāv tā sauktā fiziskā atkarība un nerodas nopietni abstinences simptomi (psiholoģiskas, fiziskas problēmas no pēkšņas lietošanas pārtraukšanas). Apmēram 9% no lietotājiem kļūst atkarīgi (salīdzinot ar alkohola 15% un tabakas 32%), bet ilglaicīga lietošana obligāti nenoved pie atkarības, jo tikai 10—30% no regulārajiem lietotājiem gūst atkarību.<ref>[http://www.psychologytoday.com/blog/the-teenage-mind/201012/is-marijuana-addictive Is Marijuana Addictive? | Pshycology Today]</ref> Sabiedrībā uzskata, ka marihuāna ir [[narkomānija]]s sākums un tās lietošana noved pie "smago narkotiku lietošanas". Šādi minējumi tika aktīvi izmantoti 20. gadsimta propagandā pret marihuānu, sludinot, ka tā paver ceļu uz smagajām narkotikām. 1999. gada Medicīnas Institūta ziņojums apskatīja šo teoriju un veica secinājumus, ka marihuāna nav izraisītājs pāriešanai uz smagajām narkotikām, bet gan vienkārši priekšnosacījums/asociācija, tāpat kā alkohols un nikotīns bieži vien ir priekšnosacījums smago narkotiku lietošanai.<ref>[http://books.nap.edu/openbook.php?record_id=6376&page=99 Marijuana and Medicine: Assessing the Science Base] (1999), p. 99-101</ref> Pārmērīga un ilgstoša marihuānas smēķēšana var radīt [[motivācija]]s zudumu (amotivācijas sindromu).<ref>{{Grāmatas atsauce | chapter=The Effects of Marihuana Use on Human Operant Behavior: Individual Data…| author=H.H. Mendelson, J.C. Kuehnle, I. Greenberg; N.K. Mello | title=Pharmacology of Marihuana | location= New York | publisher=Academic Press | year=1976 | volume= 2 | pages= 643–653}} {{en ikona}}</ref> Neskatoties uz to, ka marihuānas sastāvā ir kanabidiols, kas medicīniski iedarbojas kā [[atipiskie neiroleptiķi|atipiskais neiroleptiķis]], halucinogēnā THC koncentrācija marihuānā ir augstāka, un marihuānas lietošana cilvēkiem ar [[psihoze|psihotiskiem]] traucējumiem vai [[šizofrēnija|šizofrēniju]] var šīs slimības saasināt.<ref name="pmid19629449">{{publikācijas atsauce |author=Fernandez-Espejo E, Viveros MP, Núñez L, Ellenbroek BA, Rodriguez de Fonseca F |title=Role of cannabis and endocannabinoids in the genesis of schizophrenia |journal=Psychopharmacology (Berl.) |volume=206 |issue=4 |pages=531–49 |year=2009 |month=novembris |pmid=19629449 |doi=10.1007/s00213-009-1612-6 }} {{en ikona}}</ref> Tāpat regulāra marihuānas smēķēšana pusaudžu gados (no 12 gadu vecuma) vai pat no bērnības var samazināt intelektuālās, uzmanības un atmiņas spējas.<ref name="Meier-109-40">{{Laikraksta atsauce |url=http://www.pnas.org/content/early/2012/08/22/1206820109.abstract |title=Persistent cannabis users show neuropsychological decline from childhood to midlife |author=Meier MH, et al. |journal=[[PNAS]] |date=2012-07-30 |volume=109 |issue=40 |doi=10.1073/pnas.1206820109 |access-date=2012-12-15 |archive-date=2012-12-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121216002932/http://www.pnas.org/content/early/2012/08/22/1206820109.abstract }} {{en ikona}}</ref> Tomēr pētījumi par marihuānas smēķēšanu vēlākos dzīves posmos (pēc 18 gadu vecuma) nav pierādījuši marihuānas negatīvi paliekošu ietekmi uz šiem trim aspektiem.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://journalistsresource.org/studies/society/health/persistent-cannabis-users-neuropsychological-decline/ |title=Persistent Cannabis Users Show Neuropsychological Decline from Childhood to Midlife |publisher=JournalistsResource.org |accessdate=2012-08-29}} {{en ikona}}</ref> == Ārstnieciskās īpašības == [[Attēls:Medical cannabis.jpg|thumb|225px|right|Medicīniskā marihuāna]] Kaņepes medicīniskiem un reliģiskiem mērķiem ir tikušas izmantotas vēl pirms mūsu ēras. Arheoloģiskajos izrakumos ir atrasti pat 3000 gadu p. m.ē. pierādījumi par marihuānas smēķēšanu.<ref name="bookLost Civilisations of the Stone Age">{{Grāmatas atsauce | author = Rudgley, Richard | year = 1998 | title = Lost Civilisations of the Stone Age. | url = https://archive.org/details/lostcivilization00rudg | isbn = 0-684-85580-1 | publisher = Free Press | location = New York}} {{en ikona}}</ref> Kaņepes medicīniskos nolūkos ir izmantotas [[Senā Indija|Senajā Indijā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kur tās izmantoja kā pretsāpju, pretepilepsijas, pretkrampju līdzekli, kā arī līdzekli pret [[vemšana|vemšanu]]. 19. gadsimtā angļu kara mediķi, [[Anglija]]i kolonizējot [[Indija|Indiju]], marihuānas preparātus lietoja līdzīgos nolūkos — kā pretsāpju līdzekli un [[muskuļi|muskuļu]] spazmu noņēmēju. Mūsdienās daudzās valstīs, piemēram, [[Kanāda|Kanādā]], [[Čehija|Čehijā]] un daļā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], marihuānu izmanto [[medicīna|medicīnā]], kur [[medicīniskā marihuāna|medicīnisko marihuānu]] izraksta kā [[recepšu zāles]]. Marihuānu lieto pret [[nelabums|nelabumu]], [[vemšana|vemšanu]], lai ārstētu [[glaukoma|glaukomu]]<ref>{{Laikraksta atsauce|author=Kaufman, Paul. |year=1998|title=Marijuana and Glaucoma|journal=Archives of Ophthalmology|volume=116|issue=11|pages=1512–13|url=http://archopht.jamanetwork.com/article.aspx?volume=116&issue=11&page=1512|doi=10.1001/archopht.116.11.1512}}</ref> un atvieglotu [[pirmsmenstruālais sindroms|pirmsmenstruālā sindroma]], [[izkaisītā skleroze]]s un muguras smadzeņu bojājumu simptomus.<ref name="ms">{{Laikraksta atsauce|author=Zajicek J|title=Cannabinoids for treatment of spasticity and other symptoms related to multiple sclerosis (CAMS study): multicentre randomised placebo-controlled trial|journal=Lancet|volume=362|issue=9395|pages=1517–26|year=2003|pmid=14615106|doi=10.1016/S0140-6736(03)14738-1|url=http://www.cmcr.ucsd.edu/geninfo/CannabinoidsMS_Lancet11-03.pdf|author2=Fox P|author3=Sanders H|last4=Wright|first4=David|last5=Vickery|first5=Jane|last6=Nunn|first6=Andrew|last7=Thompson|first7=Alan|last8=Uk Ms Research|first8=Group|accessdate={{dat|2012|06|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120724183634/http://www.cmcr.ucsd.edu/geninfo/CannabinoidsMS_Lancet11-03.pdf|archivedate={{dat|2012|07|24||bez}}}}</ref><ref name="spinal">{{Tīmekļa atsauce |title=Spinal Cord Injury and Disease |url=http://www.medicalmarijuanainformation.com/therapeuticuses/patientGroups.php?groupID=19 |work=Therapeutic Uses of Marijuana |publisher=Medical Marijuana Information Resource Centre |accessdate=2009. gada 9. augusts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091023170648/http://www.medicalmarijuanainformation.com/therapeuticuses/patientGroups.php?groupID=19 |archivedate={{dat|2009|10|23||bez}} }} {{en ikona}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |author=Maurer M, Henn V, Dittrich A, Hofmann A |title=Delta-9-tetrahydrocannabinol shows antispastic and analgesic effects in a single case double-blind trial |journal=European Archives of Psychiatry and Clinical Neuroscience |volume=240 |issue=1 |pages=1–4 |year=1990 |pmid=2175265 |doi=10.1007/BF02190083}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |author=Kogel RW, Johnson PB, Chintam R, Robinson CJ, Nemchausky BA |title=Treatment of Spasticity in Spinal Cord Injury with Dronabinol, a Tetrahydrocannabinol Derivative |journal=American Journal of Therapeutics |volume=2 |issue=10 |pages=799–805 |year=1995 |pmid=11854790 |doi=10.1097/00045391-199510000-00012}}</ref> Tāpat marihuānu var lietot arī [[alkoholisms|alkoholisma]],<ref name="alchy">{{Laikraksta atsauce|author=Thanos PK, Dimitrakakis ES, Rice O, Gifford A, Volkow ND |title=Ethanol self-administration and ethanol conditioned place preference are reduced in mice lacking cannabinoid CB1 receptors |journal=Behavioural Brain Research |volume=164 |issue=2 |pages=206–13 |year=2005 |pmid=16140402 |doi=10.1016/j.bbr.2005.06.021}}</ref> [[artrīts|artrīta]],<ref name="arthritis">{{Laikraksta atsauce|author=Malfait AM |title=The nonpsychoactive cannabis constituent cannabidiol is an oral anti-arthritic therapeutic in murine collagen-induced arthritis |journal=Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America |volume=97 |issue=17 |pages=9561–6 |year=2000 |pmid=10920191 |pmc=16904 |doi=10.1073/pnas.160105897|format=Free full text|author2=Gallily R|author3=Sumariwalla PF|last4=Malik|first4=AS|last5=Andreakos|first5=E|last6=Mechoulam|first6=R|last7=Feldmann|first7=M}}</ref> [[ateroskleroze]]s,<ref>{{Laikraksta atsauce|title=Cannabis may help keep arteries clear |date=16 April 2005 |doi=10.1038/nature03389 |laysummary=http://www.newscientist.com/article/mg18624956.000-cannabis-may-help-keep-arteries-clear.html|laysource=New Scientist |journal=Nature |volume=434 |page=782 |pmid=15815632 |author=Steffens S |issue=7034|pages=782–6|author2=Veillard NR|author3=Arnaud C|last4=Pelli|first4=Graziano|last5=Burger|first5=Fabienne|last6=Staub|first6=Christian|last7=Zimmer|first7=Andreas|last8=Frossard|first8=Jean-Louis|last9=Mach|first9=François}}</ref> [[astma]]s,<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Tashkin DP, Shapiro BJ, Lee YE, Harper CE |title=Effects of smoked marijuana in experimentally induced asthma |journal=The American Review of Respiratory Disease |volume=112 |issue=3 |pages=377–86 |year=1975 |pmid=1099949 |url=http://www.druglibrary.org/schaffer/hemp/medical/tashkin/tashkin1.htm |access-date={{dat|2012|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2010|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100528185845/http://www.druglibrary.org/Schaffer/hemp/medical/tashkin/tashkin1.htm }}</ref> [[epilepsija]]s<ref name="ep">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.telegraph.co.uk/science/science-news/8440303/Cannabis-could-be-used-to-treat-epilepsy.html |title=Cannabis could be used to treat epilepsy |publisher=Telegraph |date=2011-04-10 |accessdate=2011-04-20 |archive-date=2011-04-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110413053912/http://www.telegraph.co.uk/science/science-news/8440303/Cannabis-could-be-used-to-treat-epilepsy.html }}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce|author=Marsicano G |title=CB1 cannabinoid receptors and on-demand defense against excitotoxicity |url=https://archive.org/details/sim_science_2003-10-03_302_5642/page/84 |journal=Science |volume=302 |issue=5642 |pages=84–8 |year=2003 |pmid=14526074 |doi=10.1126/science.1088208 |last12=Casanova |first12=E |last13=Schütz |first13=G |first14=W |first15=V |first16=C |first17=B|author2=Goodenough S|author3=Monory K |last4=Zieglgänsberger |last5=Di Marzo |last6=Behl |last7=Lutz|first4=H|first5=M|first6=A|first7=SC|last8=Cascio|first8=MG|last9=Gutiérrez|first9=SO }}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce|author=Bacci A, Huguenard JR, Prince DA |title=Long-lasting self-inhibition of neocortical interneurons mediated by endocannabinoids |url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2004-09-16_431_7006/page/312 |journal=Nature |volume=431 |issue=7006 |pages=312–6 |year=2004 |pmid=15372034 |doi=10.1038/nature02913 |laysummary=http://www.sciencedaily.com/releases/2004/09/040916102315.htm |laysource=[[Science Daily]] |laydate=16 September 2004}}</ref> un [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresijas]]<ref name="depression">{{Laikraksta atsauce|author=Bambico FR, Katz N, Debonnel G, Gobbi G |title=Cannabinoids elicit antidepressant-like behavior and activate serotonergic neurons through the medial prefrontal cortex |url=https://archive.org/details/sim_journal-of-neuroscience_2007-10-24_27_43/page/11699 |journal=The Journal of Neuroscience |volume=27 |issue=43 |pages=11700–11 |year=2007 |pmid=17959812 |doi=10.1523/JNEUROSCI.1636-07.2007 |laysummary=http://www.foxnews.com/story/0,2933,304996,00.html |laysource=[[Fox News|Fox News Channel]] |laydate=25 October 2007 |format=Free full text}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |author=Denson TF, Earleywine M |title=Decreased depression in marijuana users |journal=Addictive Behaviors |volume=31 |issue=4 |pages=738–42 |year=2006 |pmid=15964704 |doi=10.1016/j.addbeh.2005.05.052 |url=http://www.doctordeluca.com/Library/WOD/WPS3-MedMj/DecreasedDepressionInMjUsers05.pdf |access-date={{dat|2012|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130728185934/http://www.doctordeluca.com/Library/WOD/WPS3-MedMj/DecreasedDepressionInMjUsers05.pdf |accessdate={{dat|2012|06|13||bez}} |archivedate={{dat|2013|07|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130728185934/http://www.doctordeluca.com/Library/WOD/WPS3-MedMj/DecreasedDepressionInMjUsers05.pdf }}</ref><ref name="Zhang_etal">{{Laikraksta atsauce|author=Jiang W |title=Cannabinoids promote embryonic and adult hippocampus neurogenesis and produce anxiolytic- and antidepressant-like effects |url=https://archive.org/details/sim_journal-of-clinical-investigation_2005-11_115_11/page/3104 |journal=The Journal of Clinical Investigation |volume=115 |issue=11 |pages=3104–16 |year=2005 |pmid=16224541 |pmc=1253627 |doi=10.1172/JCI25509|format=Free full text|author2=Zhang Y|author3=Xiao L|last4=Van Cleemput|first4=J|last5=Ji|first5=SP|last6=Bai|first6=G|last7=Zhang|first7=X}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce|author=El-Remessy AB, Al-Shabrawey M, Khalifa Y, Tsai NT, Caldwell RB, Liou GI |title=Neuroprotective and Blood-Retinal Barrier-Preserving Effects of Cannabidiol in Experimental Diabetes |journal=The American Journal of Pathology |volume=168 |issue=1 |pages=235–44 |year=2006 |pmid=16400026 |pmc=1592672 |doi=10.2353/ajpath.2006.050500 |format=Free full text}}</ref> ārstēšanā. Jāņem vērā, ka starp pētījumiem nav pilnīgas vienprātības, cik liela nozīme marihuānai ir šo slimību ārstēšanā un vai tā ir efektīvāka par esošajiem medikamentiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jamanetwork.com/journals/jama/fullarticle/2338251|title=Cannabinoids for Medical Use A Systematic Review and Meta-analysis|last=|first=|access-date=|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171122105805/https://jamanetwork.com/journals/jama/fullarticle/2338251|archivedate={{dat|2017|11|22||bez}}}}</ref> Pēc sistemātisko pētījumu datubāzes ''Cochrane'' datiem medicīniskajai marihuānai ir zems pierādījumu līmenis HIV/AIDS slimnieku apetītes uzlabošanā, epilepsijas, Tureta sindroma un fibromialģijas ārstēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cochrane.org/CD005175/HIV_medical-use-of-cannabis-in-patients-with-hivaids.|title=Medical use of cannabis in patients with HIV/AIDS.|last=|first=|access-date=|date=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cochrane.org/CD011694/SYMPT_cannabis-products-people-fibromyalgia|title=Cannabis products for people with fibromyalgia|last=|first=|access-date=|date=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cochrane.org/CD009270/EPILEPSY_cannabinoids-for-epilepsy|title=Cannabinoids for epilepsy|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Vidēja līmeņa pierādījumi atrasti sāpju un spasticitātes mazināšanā.<ref name=":0" /> Mūsdienu pētījumi pierādījuši, ka marihuāna ievērojami atvieglo dzīvi [[AIDS]] un [[vēzis (slimība)|vēža]] slimniekiem. Tika pārbaudīts, ka kanabionīdi dod praktiski tādu pašu efektu kā sarežģītas ķīmiskās terapijas un medikamenti, toties salīdzinot sekas, ko rada šo preparātu lietošana, skaidrs ir tas, ka ķīmiskie preparāti bieži vien rada papildu problēmas, kuras marihuānas lietošanas gadījumā nepastāv. Marihuāna spēj arī samazināt stresu un uzlabot ne tik vien slimnieka pašsajūtu, bet vēža gadījumā (ja tas nav pamatīgi ielaists), pat veicināt atveseļošanos.<ref>Abrams, Donald I., MD, et al., "Short-Term Effects of Cannabinoids in Patients with HIV-1 Infection — A Randomized, Placebo-Controlled Clinical Trial," Annals of Internal Medicine, Aug. 19, 2003, Vol. 139, No. 4 (American College of Physicians), p. 264.</ref> Ir gan jāņem vērā, ka pašos kaņepju izstrādājuma dūmos ir arī citas vielas bez kanabinoīdiem, kas, tieši pretēji, var veicināt plaušu vēzi. Marihuānu var lietot kā līdzekli [[anoreksija]]s slimības ārstēšanā un [[ēstgriba]]s uzlabošanā. Marihuānas lietošana gan veicina ēstgribu, gan vispār pastiprina interesi par pārtiku.<ref>Ad Hoc Group of Experts. "Report to the Director, National Institutes of Health" (Workshop on the Medical Utility of Marijauana). Institute of Medicine.</ref> == Kaņepju šķirnes == [[Attēls:Northern-lights-flowering.jpg|thumb|225px|right|Ziedošas ‘[[Northern Lights]]’ šķirnes kaņepes]] [[Attēls:White widow.jpg|thumb|225px|right|‘[[White widow]]’ šķirnes ziedi]] Marihuānu visbiežāk iegūst no īpašām kaņepju šķirnēm, kas ir selekcionētas īpaši marihuānas iegūšanai un ir ar augstu THC saturu. Uz pasaules mūsdienās ir tūkstošiem dažādu šādu kaņepju šķirņu. Ļoti bieži šīs šķirnes nepārstāv 100% noteiktu kaņepju sugu, bet ir sējas un Indijas kaņepju (un pat savvaļas kaņepju) sugu [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdi]]. Dažas populārākās kaņepju šķirnes ir: * ‘[[Blueberry]]’ — Indijas kaņepju dominējoša hibrīdšķirne, kas tika radīta 1970. gadu beigās. Pazīstama savas violetās un zilās krāsas uz lapām un ziediem dēļ, izdala augļu aromātu un [[zilene|zileņu]] garšu. Efekti pārsvarā ir eiforiski un maigi, un lielākā daļa lietotāju neizjūt nogurumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Blueberry|url=http://www.kindgreenbuds.com/marijuana-strains/blueberry.html|publisher=kindgreenbuds.com|accessdate=2012. gada 17. janvāris|archive-date=2012. gada 4. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20120104091724/http://www.kindgreenbuds.com/marijuana-strains/blueberry.html}} {{en ikona}}</ref> ''Blueberry'' medicīnā tiek lietots kā nemiera, stresa un sāpju noņēmējs un kā muskuļu relaksētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Blueberry (Herbal Connections Cherry Creek)|url=http://www.kindreviews.com/09/blueberry-herbal-connections-cherry-creek/|work=KindReviews Cannabis Education|accessdate=2012. gada 17. janvāris|authorlink=rlp|pages=2010. gada 7. septembrī|archive-date=2012. gada 4. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20120104061123/http://www.kindreviews.com/09/blueberry-herbal-connections-cherry-creek/}} {{en ikona}}</ref> Šķirne ir bijusi žurnāla ''[[High Times]]'' rīkotā [[Kaņepju kauss|Kaņepju kausa]] (''Canabis Cup'') uzvarētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Hager|first=Steven|title=Cannabis Cup Winners|url=http://hightimes.com/cancup/hager/5064|publisher=High Times|accessdate=2012. gada 15. janvāris|archiveurl=https://www.webcitation.org/66t0M9OZ0?url=http://hightimes.com/cancup/hager/5064|archivedate=2012. gada 13. Aprīlis}} {{en ikona}}</ref> Mūsdienās no šīs šķirnes ir radītas vairāk kā 100 jaunu šķirņu un krustojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=DJ Short's Blueberry Lineages : Crossings & Hybrids|url=http://en.seedfinder.eu/strain-info/Blueberry/DJ_Short/genealogy/|work=Seedfinder|publisher=en.seedfinder.eu|accessdate=2012. gada 17. janvāris}}</ref> * ‘[[Kush]]’ — Indijas kaņepju šķirne, kas ir veidota no dzīvā dabā sastopamiem [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Pakistāna]]s ziemeļdaļā un Indijas ziemeļrietumos sastopamajiem augiem.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Guy |first=Geoffrey William |coauthors=Brian Anthony Whittle, Philip Robson |title=The Medicinal Uses of Cannabis and Cannabinoids |publisher=Pharmaceutical Press |year=2004 |url=http://books.google.com/?id=AznCzOxvrtwC&pg=PA61&vq=Kush |isbn=0-85369-517-2 |page=61}} {{en ikona}}</ref> Šķirnes nosaukums ir nācis no [[Hindukušs|Hindikuša]] (''Hindu Kush'') kalnu grēdas. Pirmās ‘Hindu Kush’ šķirnes bija nopērkamas ASV 1970. gadu otrajā pusē un mūsdienās joprojām ir plaši pieejamas.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=ElSohly |first=Mahmoud A. |title=Marijuana And The Cannabinoids |publisher=Humana Press |year=2006 |url=http://books.google.com/?id=fxoJPVNKYUgC&pg=PA10&dq=kush+cannabis |isbn=1-58829-456-0 |page=10}} {{en ikona}}</ref> ‘Kush’ bija viena no šķirnēm, ko sāka kultivēt britu kompānija ''[[GW Pharmaceuticals]]'' medicīniskās marihuānas izmēģinājumiem.<ref>{{Laikraksta atsauce |doi=10.1136/bmj.323.7321.1136 |last=Jackson |first=Trevor |title=Cannabis the wonder drug? |journal=[[British Medical Journal]] |volume=323 |issue=7321 |pages=1136 |publisher=British Medical Association |date=2001. gada 10. novembris |accessdate=2008-03-14 |month=January |pmc=1121619}} {{en ikona}}</ref> Šķirne izdala [[muskuss|muskusa]], augļu un zemes aromātu, ir bez izteiktas garšas un iedarbojas kā nomierinošs līdzeklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Blueberry (Herbal Connections Cherry Creek)|url=http://www.kindreviews.com/05/hindu-kush-fresh-baked/|work=KindReviews Cannabis Education|accessdate=2012. gada 17. janvāris|authorlink=rlp|pages=2010. gada 7. septembrī|archive-date=2012. gada 3. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20120103225729/http://www.kindreviews.com/05/hindu-kush-fresh-baked/}} {{en ikona}} {{en ikona}}</ref> No ‘Kush’ mūsdienās ir radītas vairāk kā 200 jaunu šķirņu un krustojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=All "Kush" Cannabis/Marijuana Strains|url=http://en.seedfinder.eu/strain-info/Kush/|work=Seedfinder|publisher=en.seedfinder.eu|accessdate=2012. gada 14. decembris}}</ref> * ‘[[Northern Lights]]’ — Indijas kaņepju dominējošā šķirne, kas tika attīstīta 1960. gadu beigās [[Kalifornija|Kalifornijā]] un kļuva ļoti izplatīta vēlāk [[Nīderlande|Nīderlandē]]. Tā ir viena no spēcīgākajām šķirnēm ar THC saturu ap 20%, eiforiska, medicīniski visaugstāk vērtētā ir šķirnes pretstresa iedarbība. Šķirne uzvarēja Kaņepju kausā 1989., 1998. un 2009. gadā. Šķirnes smarža un garša nav tik izteikta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Northern Lights|url=http://www.kindgreenbuds.com/marijuana-strains/northernlights.html|publisher=kindgreenbuds.com|accessdate=2012. gada 15. decembris|archive-date=2012. gada 3. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20121103052325/http://www.kindgreenbuds.com/marijuana-strains/northernlights.html}} {{en ikona}}</ref> * ‘[[White widow]]’ — Nīderlandē attīstīta kaņepju šķirne, ko radījis sēklu selekcionārs ''Shantibaba''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.seedsman.com/pt/origins-of-white-widow/ |title=The Origins of White Widow Cannabis Strain — Sementes do cannabis:: Seedsman<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|12|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130314004421/http://www.seedsman.com/pt/origins-of-white-widow/ |archivedate={{dat|2013|03|14||bez}} }}</ref><ref name="White widow">[http://en.seedfinder.eu/strain-info/White_Widow/Green_House_Seeds/ White Widow (by Green House Seeds) :: SeedFinder :: Strain Info<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Zināma ar lapu balto matiņu pārpilnību un augstu THC saturu.<ref name=Asthana>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/society/2004/jan/18/drugsandalcohol.drugs2|title=So just how potent are our street drugs?|date=2004. gada 18. janvāris|accessdate=2009. gada 21. septembris|first=Anushka|last=Asthana|work=[[The Guardian]]|publisher=[[Guardian Media Group]]}} {{en ikona}}</ref> Tā ir hibrīdšķirne, kurai ir 60% Indijas un 40% sējas kaņepju sugu gēnu. Šķirne ieguva Kaņepju kausu 1995. gadā.<ref name=CannabisCups>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hightimes.com/cancup/hager/5064|title=Cannabis Cup Winners|first=Steven|last=Hager|date=2009. gada 9. februāros|accessdate=2009. gada 21. septembris|work=[[High Times]]|archiveurl=https://www.webcitation.org/66t0M9OZ0?url=http://hightimes.com/cancup/hager/5064|archivedate=2012. gada 13. Aprīlis}} {{en ikona}}</ref><ref name=Wot>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.co.uk/life-style/wot-no-dope-1309174.html|title=wot? no dope?|date=1996. gada 11. augusts|accessdate=2009. gada 21. septembris|first=Oliver|last=Bennett|work=[[The Independent]]|publisher=[[Independent News & Media]]}} {{en ikona}}</ref> Šķirne izdala [[vaniļa]]s un hašiša aromātu.<ref name="White widow" /> ‘White widow’ ir populāra audzēšanai ārpus telpas apstākļos Eiropas vēsākajā daļā, jo tā ir diezgan noturīga pret [[salna|salnām]]. 2011. gada beigās ‘White widow’ cena par gramu Amsterdamā bija 8 eiro par gramu, bet ASV medicīniskās marihuānas aptiekās — 12 dolāri par gramu.<ref name=Bloomberg>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=10000103&sid=aVi6eu3oFtKE&refer=us|title=Marijuana Clubs in San Francisco Unfazed by High Court's Ruling |first=Karen|last=Gullo|publisher=[[Bloomberg L.P.]]|date=2005. gada 7. jūnijs|accessdate=2009. gada 21. septembris}} {{en ikona}}</ref> * ‘[[Haze (kaņepju šķirne)|Haze]]’ — sējas kaņepju dominējoša hibrīdšķirne. Zināma ar ļoti zemu CBD saturu un spēcīgiem psihedēliskiem efektiem. Kaņepju šķirne tika attīstīta Kalifornijā 1970. gados, ģenētiski tā ir radīta no [[Meksika|Meksikā]], [[Kolumbija|Kolumbijā]], [[Taizeme|Taizemē]] un [[Jamaika|Jamaikā]] augušām kaņepēm.<ref>[http://en.seedfinder.eu/strain-info/Original_Haze/Cultivators_Choice/ Original Haze (by Cultivators Choice) :: SeedFinder :: Strain Info<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Pārsvarā tai ir gari ziedēšanas laiki, tāpēc tā tiek reti audzēta, bet ir populāra šķirne selekcionāriem, lai attīstītu jaunas šķirnes, kas ieguvušas balvas dažādās kaņepju izstādēs. Medicīniski ‘Haze’ un no tās attīstītās šķirnes ir arī ar ļoti enerģētiskiem efektiem, tāpēc vairāk paredzētas lietošanai sociālos apstākļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://cannacentral.com/strains/haze/ |title=Haze - Marijuana Strains | publisher=CannaCentral |access-date={{dat|2012|12|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130402051838/http://cannacentral.com/strains/haze |archivedate={{dat|2013|04|02||bez}} }}</ref> * ‘[[Skunk]]’ — sējas kaņepju šķirnes, kas ir zināmas ar ļoti spēcīgu aromātu, no kā arī cēlies to nosaukums (''skunk'' angļu valodā nozīmē [[skunkss]]).<ref>{{Ziņu atsauce|last=Brotman|first=Barbara|title=Skunk smell spreading like weed through city|url=http://articles.chicagotribune.com/2012-04-02/features/ct-talk-brotman-skunkweed-0402-20120402_1_skunk-reform-of-marijuana-laws-dan-linn|accessdate=2012. gada 30. augusts|newspaper=Chicago Tribune|date=2012. gada 2. aprīlis|archive-date=2012. gada 30. Jūnijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20120630014336/http://articles.chicagotribune.com/2012-04-02/features/ct-talk-brotman-skunkweed-0402-20120402_1_skunk-reform-of-marijuana-laws-dan-linn}} {{en ikona}}</ref> Šīs šķirnes parasti satur vidēju THC līmeni no 10—15% ar ļoti zemu CBD līmeni, lapas ir gaišas un to attiecība pret ziediem ir mazāka nekā citām kaņepju šķirnēm. ‘Skunk’ šķirnes populārākā variācija ir ‘Skunk #1’. * ‘[[Lowryder]]’ — pirmā savvaļas kaņepju hibrīdšķirne. To radīja selekcionārs ''Joint Doctor'' un mūsdienās no šīs šķirnes ir radītas vairāk kā 200 citas šķirnes, sajaucot tās gan ar Indijas, gan retāk — sējas kaņepēm. Tā kā šī ir savvaļas kaņepju šķirne, tad tā ir maza izmēra, nav atkarīga no fotoperioda un to var audzēt ar gaismu 24 stundas diennaktī un izaudzēt ļoti ātri. THC daudzums parasti ir mazs un ražas daudzums arī mēdz būt mazāks par citām šķirnēm.<ref>[http://en.seedfinder.eu/strain-info/Lowryder/Joint_Doctor/ Lowryder (by Joint Doctor) :: SeedFinder :: Strain Info<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> == Politiskais diskurss un legalitāte == [[Attēls:Protests Madrid 2004 2.jpg|thumb|200px|left|Marihuānas atbalsta gājiens [[Madride|Madridē]]]] Psihoaktīvo kaņepju un marihuānas aizliegšana tika uzsākta 20. gadsimta sākumā. Lielākie aizliegšanas pasākumi norisinājās 1960. un 1970. gados, kad marihuāna tika kriminalizēta gandrīz visā pasaulē. Mūsdienās gandrīz visās pasaules valstīs marihuāna ir aizliegta ar likumu (pazīstamākais izņēmums ir Nīderlande, kur atļauta nelielu marihuānas daudzumu izaudzēšana vai iegāde personīgām vajadzībām). Vairākās valstīs marihuāna, lai arī nav legāla, netiek apkarota, ir dekriminalizēta vai pat ir atļauta tās audzēšana un lietošana personiskām vajadzībām. Marihuāna ir arī dekriminalizēta Spānijā (ļoti tolerēta, pat veidojoties legalizācijas pazīmēm, jo audzēšana tiek atļauta speciālos klubos), Portugālē, Igaunijā, Krievijā un vairākās citās pasaules valstīs. Neskatoties uz marihuānas pretlikumisko stāvokli pasaulē, ļoti liela daļa sabiedrības iestājas par marihuānas legalizāciju. Piemēram, 2009. gada pētījumos aptuveni puse (46—56%) amerikāņu atbalsta marihuānas legalizāciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.huffingtonpost.com/2009/05/06/majority-of-americans-wan_n_198196.html|title=Majority of Americans Want Pot Legalized|accessdate=2009-08-31 | work=Huffington Post|first=Ryan|last=Grim|date=2009-05-06}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/396038-puse_amerikanu_atbalsta_marihuanas_legalizaciju|title=Puse amerikāņu atbalsta marihuānas legalizāciju|accessdate=2045-05-31|work=LETA/AFP|date=2011-10-18|archive-date=2013-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20130314032009/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/396038-puse_amerikanu_atbalsta_marihuanas_legalizaciju}}</ref> Marihuānas legalizācijas atbalstītāju galvenie argumenti ir, ka šis process būtiski samazinātu [[nelegālā narkotiku tirdzniecība|nelegālo narkotiku tirdzniecību]] un ar to saistīto [[noziedzība|noziedzību]], un nestu valstij peļņu. Neskatoties uz to, Nīderlande, kur marihuāna ir legāla, sabiedrības atbalsts marihuānas legālajam statusam ir daudz mazāks galvenokārt ar marihuānu saistītā [[tūrisms|tūrisma]] izraisīto negatīvo aspektu dēļ. Vairākās Nīderlandes robežpilsētās ir aizliegta marihuānas tirdzniecība tūristiem, lai samazinātu narkotiku plūsmu uz kaimiņvalstīm.<ref>[http://edition.cnn.com/2013/07/17/travel/amsterdam-travel-legal-parameters/ CNN: Amsterdam for Tourists: What's Legal?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140327223833/http://edition.cnn.com/2013/07/17/travel/amsterdam-travel-legal-parameters/ |date={{dat|2014|03|27||bez}} }} (angliski) (skatīts 16.03.2014)</ref> Latvijā ir sākusies marihuānas aktīvistu aktivizācija, veidojoties grupām sociālajos tīklos, kas informē sabiedrību par marihuānu.<ref>[http://nra.lv/latvija/113167-saeima-narkotikas-apkaros-tikai-pec-9-maija.htm nra.lv — Saeima narkotikas apkaros tikai pēc 9. maija.] (skatīts 16.03.2014)</ref> Ir arī sabiedrībā zināms politologs Jurģis Liepnieks, kas jau ilglaicīgi ir sludinājis marihuānas dekriminalizācijas un legalizācijas ieguvumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Par marihuānas legalizāciju | author= Jurģis Liepnieks | date= 2011. gada 19. augusts | url= http://www.puaro.lv/lv/legalize-raksti/par-marihuanas-legalizaciju | accessdate= 2014. gada 24. oktobrī | language= latviski | archive-date= {{dat|2014|08|27||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20140827152146/http://www.puaro.lv/lv/legalize-raksti/par-marihuanas-legalizaciju }}</ref> === Marihuānas legalizācija ASV === 2012. gada novembrī līdzās [[2012. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanām]] notika referendums trīs ASV štatos — [[Kolorādo]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonā]] un [[Oregona|Oregonā]] — par marihuānas pilnīgu legalizēšanu arī nemedicīniskiem mērķiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://nra.lv/pasaule/82954-asv-statu-iedzivotaji-balsos-par-lokaliem-jautajumiem.htm|title=ASV štatu iedzīvotāji balsos par lokāliem jautājumiem | work=Māris Krūmiņš|date=2012-11-06}} Nra.lv. Atjaunots: {{dat|2012|12|14}}.</ref> Vairākums Kolorado un Vašingtonas štata vēlētāju nobalsoja "par".<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/442332-vairakos_asv_statos_nobalso_par_marihuanas_legalizesanu|title=Vairākos ASV štatos nobalso par marihuānas legalizēšanu|work=LETA/AFP|date=2012-11-07|access-date=2012-12-15|archive-date=2012-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20121227060237/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/442332-vairakos_asv_statos_nobalso_par_marihuanas_legalizesanu}} Tvnet.lv. Atjaunots: {{dat|2012|12|14}}.</ref> Vašingtonā oficiāli marihuāna tika legalizēta 6. decembrī,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/445838-vasingtona_legalizeta_marihuana_un_viendzimuma_laulibas|title=Vašingtonā legalizēta marihuāna un viendzimuma laulības|work=TVNET|date=2012-12-06|access-date=2012-12-15|archive-date=2013-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20130314032058/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/445838-vasingtona_legalizeta_marihuana_un_viendzimuma_laulibas}} Tvnet.lv. Atjaunots: {{dat|2012|12|14}}.</ref> bet Kolorādo — 10. decembrī.<ref name="kolorado">{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/446366-marihuana_legalizeta_ari_asv_kolorado_stata|title=Marihuāna legalizēta arī ASV Kolorādo štatā|work=BNS/AFP|date=2012-12-11|access-date=2012-12-15|archive-date=2012-12-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20121214011745/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/446366-marihuana_legalizeta_ari_asv_kolorado_stata}} Tvnet.lv. Atjaunots: {{dat|2012|12|14}}.</ref> Pieņemtie likumi ir pirmie, kas padara marihuānas brīvu tirdzniecību legālu ASV teritorijā pēc 1937. gadā ASV izdotajā izdotā [[Marihuānas nodokļu akts|Marihuānas nodokļu akta]] (''Marihuana Tax Act''), kas ASV teritorijā ar likumu aizliedza marihuānas tirdzniecību un lietošanu bez licences, lai gan licences nekad nevienam netika izsniegtas, efektīvi padarot marihuānu par nelegālu vielu. Aptuveni 20 ASV štatos jau pirms 2012. gada noteikumu pieņemšanas marihuāna bija legalizēta lietošanai medicīniskiem mērķiem.<ref name="kolorado" /> Kopš šī laika marihuānu izklaidējošiem un medicīniskiem mērķiem ir legalizējuši vēl vairāki štati. == Marihuāna Latvijā == [[Attēls:World-cannabis-laws.png|thumb|400px| {{legend|#0000ff|Marihuāna ir legāla}} {{legend|#ff8800|Marihuāna ir dekriminalizēta}} {{legend|#ff9999|Nelegāla, bet ne vienmēr likums tiek pielietots}} {{legend|#de0000|Marihuāna ir nelegāla}} {{legend|#aaaaaa|Trūkst informācijas}}]] === Vēsture === ==== 1918—1940 ==== Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā marihuānas lietošana nebija pārāk izplatīta un tā bija legāla, lai gan arī par citu šobrīd nelegālu vielu lietošanu tai laikā (kā [[kokaīns|kokaīna]] un [[morfīns|morfīna]]) [[Kriminālsods|kriminālsodi]] bija paredzēti vienīgi to tirdzniecībai bez atļaujas (kokaīns un opija izstrādājumi tolaik bija zāles, ko legāli pārdeva aptiekās).<ref>[http://news.frut.lv/lv/health/45321 Kokaīnisms — modernā sērga starpkaru Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160312175024/http://news.frut.lv/lv/health/45321 |date={{dat|2016|03|12||bez}} }}. Atjaunots: {{dat|2012|11|08}}.</ref> Latvija bija [[Starptautiskās opija konvencija]]s dalībvalsts no 1922. gada 6. februāra.<ref>[http://treaties.un.org/pages/ViewDetailsIV.aspx?&src=TREATY&mtdsg_no=VI~2&chapter=6&Temp=mtdsg4&lang=en International Opium Convention] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101227163812/http://treaties.un.org/Pages/ViewDetailsIV.aspx?&src=TREATY&mtdsg_no=VI~2&chapter=6&Temp=mtdsg4&lang=en |date={{dat|2010|12|27||bez}} }}, treaties.un.org. Atjaunots: {{dat|2012|11|08}}. {{en ikona}}</ref> Tā paredzēja opija izstrādājumu un kokaīna starpvalstu eksporta un importa ierobežošanu. 1925. gada 19. februārī šai konvencijai pievienoja Indijas kaņepes ekstraktus un tinktūras (hašišu), bet tā neattiecās uz vienkārši izžāvētām kaņepēm (marihuānu).<ref>[http://www.worldlii.org/int/other/LNTSer/1928/231.html Albania — International Convention, Adopted by the Second Opium Conference (League of Nations), and Protocol relating thereto. Signed at Geneva, February 19, 1925 [1928] LNTSer 231; 81 LNTS 317] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210515231609/http://www.worldlii.org/int/other/LNTSer/1928/231.html |date={{dat|2021|05|15||bez}} }}. Atjaunots: {{dat|2012|11|08}}. {{en ikona}}</ref> Šī konvencijas versija stājās spēkā 1928. gada 25. septembrī.<ref>''League of Nations Treaty Series'', vol. 81, pp. 318-358. {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.findarticles.com/p/articles/mi_m1309/is_2_35/ai_54157834 The beginnings of international drug control] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080429232350/http://findarticles.com/p/articles/mi_m1309/is_2_35/ai_54157834 |date={{dat|2008|04|29||bez}} }} {{en ikona}}</ref> 1936. gada 26. jūnijā tika izveidots pirmais starptautiskais līgums, kas paredzēja kriminālatbildību par opija, kokas auga un kaņepju izstrādājumu nemedicīnisku un nezinātnisku izgatavošanu un izplatīšanu ([[konvencija par bīstamo zāļu nelegālas izplatīšanas novēršanu]]). Šo konvenciju parakstīja vien tikai dažas valstis, Latvija un Lietuva to neparakstīja, Igaunija to parakstīja, bet neratificēja.<ref>[http://treaties.un.org/pages/ViewDetails.aspx?src=TREATY&mtdsg_no=VI-12-b&chapter=6&lang=en 12 .b Protocol of Signature] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101227164014/http://treaties.un.org/Pages/ViewDetails.aspx?src=TREATY&mtdsg_no=VI-12-b&chapter=6&lang=en |date={{dat|2010|12|27||bez}} }}, treaties.un.org. Atjaunots: {{dat|2012|11|08}}. {{en ikona}}</ref> ==== PSRS sastāvā ==== Visā PSRS teritorijā darbojās likums, kas paredzēja par marihuānas kontrabandu un tirdzniecību 1—3 gadu cietumsodu vai piespiedu darbu, bet par glabāšanu un lietošanu nepiesprieda sodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyberussr.com/rus/uk-toc-e.html |title=Criminal Code of the RSFSR (1934), Table of Contents |publisher=Cyberussr.com |date=1934-10-01 |accessdate=2011-04-20}} {{en ikona}}</ref><ref>{{ru icon}} http://constitution.garant.ru/history/ussr-rsfsr/1924/</ref> Marihuānas lietošanu aizliedza tikai 1974. gadā ar likumu "Par apkarošana politiku cīņā pret narkotiku atkarību", padarot arī sodus par tirdzniecību daudz bargākus. Kopš tā laika PSRS teritorijā terminu "narkotikas" sāka attiecināt uz visām aizliegtajām vielām, ne tikai [[opiāti]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.drugtext.org/library/articles/923108.html |title=Drug Policy in the USSR |publisher=Drugtext.org |date= |accessdate=2011-04-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110610131643/http://www.drugtext.org/library/articles/923108.html |archivedate=2011-06-10 }} {{en ikona}}</ref> ==== 1990—mūsdienās ==== Pēc PSRS sabrukšanas cilvēku skaits, kas būtu lietojuši kaņepju izstrādājumus, bija ļoti niecīgs (zem 2%). 1990. gados marihuānas popularitāte strauji pieauga un sasniedza Rietumvalstu līmeni, mūsdienās tā turpina nedaudz pieaugt. Kopš neatkarības atgūšanas ne vien marihuānas tirgošana un izgatavošana, bet arī uzglabāšana ir bijusi krimināli sodāma rīcība. To regulē 1961. gada 30. marta [[ANO]] [[Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām]], kuru Latvija parakstīja 1993. gada 11. maijā.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=60229&from=off Par pievienošanos 1961. gada 30. marta Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām], likumi.lv. Atjaunots: {{dat|2012|11|08}}.</ref> === Lietošanas izplatība === Latvijā [[kaņepes|kaņepju]] izstrādājumi (marihuāna un hašišs) ir visbiežāk lietotā nelegālā viela. Pēc 2007. gadā veiktajiem pētījumiem marihuānu Latvijā 15—64 gadu vecuma grupas vidū bija izmēģinājuši 12,1% iedzīvotāju, kas bija pieaudzis salīdzinājumā ar 2003. gada pētījumiem, kad kaņepju izstrādājumu lietotāju skaits bija 10,6%.<ref name="emcdda-lv">[http://www.emcdda.europa.eu/publications/country-overviews/lv Country overview: Latvia], European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction. Atjaunots: {{dat|2012|01|13}}. {{en ikona}}</ref> Vecuma grupā 15—34 gadi rādītāji bija daudz augstāki un 2007. gadā no šīs vecuma iedzīvotājiem kaņepju izstrādājumus bija izmēģinājuši 21,7%.<ref name="emcdda-lv" /> [[Rīgas dome]]s Labklājības departaments savukārt ir veicis atkārtotus pētījumus vēl jaunākā vecuma grupā (9. un 10. klašu skolēnu vidū). Šajā vecuma grupā savukārt 2010. gadā kaņepju izstrādājumus bija izmēģinājuši 22,7% skolēnu, kas savukārt bija lietošanas neliels pieaugums no 2008. un 2006. gadā, kad kaņepju izstrādājumus izmēģinājušie bija attiecīgi 22% un 18%.<ref>[http://www.narcomania.lv/uploads/filedir/LD_petijums_2010_kopsavilkums_3.pdf Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu jauniešu vidū]{{Novecojusi saite}}, Rīgas domes Labklājības departaments. Atjaunots: {{dat|2012|01|13}}.</ref> Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2010. gada beigās narkoloģiskajā uzskaitē no kaņepju izstrādājumu atkarības ārstējās 72 cilvēki.<ref name="narkologiska uzskaite">[http://www.vec.gov.lv/uploads/files/4e0f42efb2f56.doc Psihiskie un uzvedības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130311144729/http://vec.gov.lv/uploads/files/4e0f42efb2f56.doc |date={{dat|2013|03|11||bez}} }}, spkc.gov.lv. Atjaunots: {{dat|2012|11|08}}.</ref> Salīdzinot ar citām psihotropajām vielām, tas gan ir diezgan nedaudz, piemēram, ar alkohola atkarību 2010. gada beigās narkoloģiskajā uzskaitē kopā bija 24 998 cilvēki (alkohola lietotāju skaits gan ir astoņas reizes lielāks).<ref name="narkologiska uzskaite" /> === Juridiskais statuss === [[Latvija|Latvijā]] marihuānas izgatavošana, izplatīšana un lietošana arī ir pretlikumīga. Marihuāna jeb kanabiss ir ietverta Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā — ''Aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas''.<ref name="likumi.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=50539|title=Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|2|27||bez}}}}</ref> Par marihuānas lietošanu vai uzglabāšanu apmēros līdz 1 gramam var piespriest [[administratīvais sods|administratīvo sodu]] līdz 280 eiro vai brīdinājumu.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=89648 Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss], likumi.lv. Atjaunots: {{dat|2011|8|25}}.</ref> Bez tam tiek izsniegts rakstisks brīdinājums par kriminālatbildību, ja pārkāpums tiks atkārtots gada laikā. Par marihuānas glabāšanu lielākos apjomos, audzēšanu un izplatīšanu var tikt piespriests cietumsods, atsevišķos gadījumos līdz pat 15 gadiem.<ref name="krimināllikums">[http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966 Krimināllikums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111026053737/http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966 |date={{dat|2011|10|26||bez}} }}, likumi.lv. Atjaunots: {{dat|2011|8|25}}.</ref> Praksē cilvēki bez iepriekšējās sodāmības saņem maigāku sodu — nosacīto sodu. Latvijā marihuānu medicīnā neizmanto dēļ marihuānas atrašanās narkotisko vielu I sarakstā. === Dekriminalizācijas iniciatīva === Kopš 2012. gada 23. janvāra sabiedrības iniciatīvu platformā — ManaBalss.lv tika vākti paraksti iniciatīvai „Marihuānas dekriminalizācija”, kas paredz pieņemt atbilstošus likumus vai veikt likumu grozījumus, lai 18 gadu vecumu sasniegušām personām par marihuānas audzēšanu, glabāšanu un pārnēsāšanu nelielos apjomos nedraudētu kriminālsods un, lai par lietošanu sabiedriskā vietā draudētu tikai administratīvais sods. Marihuānu atļaut audzēt savām vajadzībām, ne vairāk par 2 vai 3 stādiem. Atļaut mājās uzglabāt 20—30 gramus žāvētas un 200—300 gramus neizžāvētas marihuānas. Atļaut pārnēsāt marihuānas daudzumu, kas nepārsniedz 5 gramus.<ref>[https://manabalss.lv/marihu-nas-dekriminaliz-cija MARIHUĀNAS DEKRIMINALIZĀCIJA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305234633/https://manabalss.lv/marihu-nas-dekriminaliz-cija |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, manabalss.lv</ref> 2015. gada 24. martā iniciatīva „Marihuānas dekriminalizācija” portālā ManaBalss.lv savāca 10005 iedzīvotāju parakstus, kas nozīmē to, ka iniciatīvu „Marihuānas dekriminalizācija” var iesniegt [[Saeima|Saeimā]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/atbalsts-marihuanas-dekriminalizacijai-parsniedz-slieksni-jalemj-saeimai.d?id=45736806 Atbalsts marihuānas dekriminalizācijai pārsniedz 'slieksni'; jālemj Saeimai], delfi.lv</ref> 18. maijā jaunais iniciatīvas pārstāvis Donats Blaževičs publicēja 100 argumentus par marihuānas dekriminalizāciju iniciatīvas atbalstam vietnē 100argumenti.lv.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/marihuanas-dekriminalizacijas-iniciators-publice-100-argumentus-idejas-atbalstam.d?id=45980489 Marihuānas dekriminalizācijas iniciators publicē 100 argumentus idejas atbalstam], delfi.lv</ref><ref>[http://100argumenti.lv/ 100 argumenti PAR marihuānas dekriminalizāciju Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150520205336/http://100argumenti.lv/ |date={{dat|2015|05|20||bez}} }}, 100argumenti.lv</ref> Saeima 2015. gada 3. septembrī noraidīja šo marihuānas dekriminalizācijas inciatīvu.<ref>[http://likumi.lv/ta/id/276268-par-10-117-latvijas-pilsonu-iesniegtas-kolektivas-iniciativas-marihuanas-dekriminalizacija-noraidisanu Par 10 117 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas "Marihuānas dekriminalizācija" noraidīšanu], likumi.lv. Atjaunināts: {{dat|2016|11|08}}.</ref> Kaņepes cienītāji un atbalstītāji negrasījās apstāties, tāpēc 2019. gada 5. martā portālā ManaBalss.lv tika uzsākta jauna iniciatīva marihuānas dekriminalizēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/marihuanas-dekriminalizesana/show?locale=lv|title=MARIHUĀNAS DEKRIMINALIZĒŠANA|website=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|access-date=2019-04-24|language=lv|archive-date=2021-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210620133122/https://manabalss.lv/marihuanas-dekriminalizesana/show?locale=lv}}</ref> Analoģiska akcija notika 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7749923/atkal-vac-parakstus-par-marihuanas-legalizesanu|title=Atkal vāc parakstus par marihuānas legalizēšanu|website=Sabiedrība un politika|access-date=2025-05-08|date=2023-04-09|language=lv}}</ref> Rezultātus tās nav devušas. 2023. gada SKDS veiktā aptauja liecināja, ka 18% Latvijas iedzīvotāju ir par marihuānas dekriminalizāciju, bet 75% - pret.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7841205/skds-marihuanas-legalizaciju-latvija-atbalsta-teju-katrs-piektais-iedzivotajs|title=SKDS: Marihuānas legalizāciju Latvijā atbalsta teju katrs piektais iedzīvotājs|website=Sabiedrība un politika|access-date=2025-05-08|date=2023-08-25|language=lv}}</ref> == Skatīt arī == * [[Hašišs]] * ''[[Reefer Madness]]'' == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Commons category|Cannabis|Marihuāna}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.erowid.org/plants/cannabis/ | title= ''Erowid.com'' informācija | language= angliski}} {{Psihotropās substances}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaņepes]] fhlij41jath75l0r2ptwwrxaim1ct9l 0 40969 4466182 2986326 2026-05-10T15:08:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466182 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Lidzbarka}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lidzbarka Varmiņska | image_skyline = Zamek w Lidzbarku Warmińskim.jpg | imagesize = 300px | image_caption = Bīskapa viduslaiku pils Lidzbarkā Varmiņskā | image_flag = | image_shield = POL Lidzbark Warmiński COA.svg | pushpin_map = Poland | pushpin_label_position = bottom | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Lidzbarkas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1308 | area_total_km2 = 14.34 | population_as_of = 2006 | population_total = 16390 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 54 | latm = 07 | lats = 00 | latNS = N | longd = 20 | longm = 35 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = | website = http://www.lidzbarkwarminski.pl/ }} {{commonscat|Lidzbark Warmiński|Lidzbarka Varmiņska}} '''Lidzbarka Varmiņska''' ({{val-pl|Lidzbark Warmiński}}) ir pilsēta [[Polija]]s ziemeļaustrumos, [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste|Varmijas-Mazūrijas vojevodistē]], uz ziemeļiem no [[Olština]]s pie [[Lina]]s upes. Līdz 1945. gadam vairāk pazīstama ar vācisko nosaukumu '''Heilsberga''' (''Heilsberg''). == Vēsture == Pirms vietu 1240. gadā ieņēma [[Vācu ordenis]], tā bija [[prūši|prūšu]] apmetne Lecbarga (''Lecbarg''). No 1306. gada kādus 500 gadus Heilsberga bija [[Varmijas bīskapija]]s centrs. Pēc [[Otrā Tornas līgums|Otrā Tornas līguma]] 1466. gadā Lidzbarka Varmiņska iekļāvās Polijas sastāvā kā [[Karaļa Prūsija]]s daļa. Vairākus gadus Lidzbarkas Varmiņskas pilī dzīvoja [[Nikolajs Koperniks]] (''Mikołaj Kopernik/Nicolaus Copernicus'', 1473 - 1543). 16. gadsimta otrajā pusē Lidzbarkā Varmiņskā mūža pēdējos gadus pavadīja kartogrāfs un vēsturnieks [[Marcins Kromers]] (''Marcin Kromer'', 1512 - 1589). 1703./1704. gada ziemā pilī [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā uzturējās [[Zviedrija]]s karalis [[Kārlis XII]]. 1807. gada jūnijā pie pilsētas [[Ceturtās koalīcijas karš|Ceturtās koalīcijas kara]] laikā notika [[Heilsbergas kauja]] starp [[Francija|frančiem]] [[Joahims Mirats|Joahima Mirata]] un [[Žans Lanns|Žana Lanna]] vadībā un [[Krievija|krieviem]] [[Leontijs Beningsens|Leontija Beningsena]] vadībā, kurā franči svinēja uzvaru. Pēc [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]], pamatojoties uz [[Potsdamas konference]]s lēmumiem, Heilsberga iekļāvās Polijā, vācu iedzīvotāji no pilsētas tika padzīti, un pilsēta tika nosaukta līdzīgi senajam prūšu nosaukumam. ==Apskates objekti== *[[Lidzbarkas Varmiņskas pils]] (''Zamek biskupów warmińskich w Lidzbarku Warmińskim'') ==Galerija== <gallery> Zamek_w_Lidzbarku_Warmińskim.jpg|Lidzbarkas Varmiņskas pils </gallery> ==Ārējās saites== *[http://lidzbark.muzeum.olsztyn.pl/ Lidzbarkas Varmiņskas pils]{{Novecojusi saite}} {{Polija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Varmijas-Mazūrijas vojevodistes pilsētas]] lgia11h19jandr0eblw4sh2junzl3sn 0 40996 4466183 4435532 2026-05-10T15:08:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466183 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lidzbarkas apriņķis | native_name = Powiat lidzbarski | image_skyline = POL Stoczek Klasztorny 01.jpg | imagesize = 300px | image_caption = Stočeka Klaštorna Kivitu gminā | settlement_type = [[Polijas administratīvais iedalījums|apriņķis]] | total_type = Kopā | image_flag = | image_shield = POL powiat lidzbarski COA.svg | image_map = Lidzbark County Warmia Masuria.png | map_caption = | subdivision_type = Apriņķis | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = Vojevodiste | subdivision_name1 = [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]] | area_total_km2 = 924.42 | population_total = 43006 | population_as_of = 2006 | population_density_km2 =auto | population_urban = | population_blank1_title = Pilsētās | population_blank1 = 25 770 | population_blank2_title = Laukos | population_blank2 = 17 236 | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Lidzbarka Varmiņska]] | parts_type = Gminas | parts = 5 | p1 = [[Kiviti]] (lauku) | p2 = [[Lidzbarka Varmiņska]] (pilsētas) | p3 = [[Lidzbarka Varmiņska (lauku gmina)|Lidzbarka Varmiņska]] (lauku) | p4 = [[Lubomino]] (lauku) | p5 = [[Orneta]] (pilsētas-lauku) | blank_name = | blank_info = | website = http://www.powiatlidzbarski.pl/ }} '''Lidzbarkas apriņķis''' ({{val-pl|powiat lidzbarski}}) ir apriņķis [[Polija|Polijā]], [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]s ziemeļos. Robežojas ar Varmijas-Mazūrijas vojevodistes [[Bartošices apriņķis|Bartošices]], [[Olštinas apriņķis|Olštinas]], [[Ostrudas apriņķis|Ostrudas]], [[Elblongas apriņķis|Elblongas]] un [[Braņevo apriņķis|Braņevo apriņķiem]]. ==Apskates objekti== *[[Lidzbarkas Varmiņskas pils]] (''Zamek biskupów warmińskich w Lidzbarku Warmińskim'') *[[Stočekas bazilika]] (''Bazylika Nawiedzenia Najświętszej Maryi Panny w Stoczku Klasztornym'') ==Galerija== <gallery> Zamek_w_Lidzbarku_Warmińskim.jpg|Lidzbarkas Varmiņskas pils POL_Stoczek_Klasztorny_01.jpg|Stočekas bazilika </gallery> ==Ārējās saites== *[http://lidzbark.muzeum.olsztyn.pl/ Lidzbarkas Varmiņskas pils]{{Novecojusi saite}} *[https://web.archive.org/web/20181226143343/http://www.stoczek.pl/ Stočekas bazilika] {{Polija-aizmetnis}} [[Kategorija:Varmijas-Mazūrijas vojevodistes apriņķi]] i3cpxjktblq1bjoochbbitlk60uz8zl 0 42485 4466252 4324667 2026-05-10T17:40:53Z Pirags 3757 /* "Labie zviedru laiki" */ 4466252 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ducatuum Livoniae et Curlandiae Nova Tabula, 1705.jpg|thumb|500px|17. gadsimta Līvzemes un Kurzemes ģerboņi uz Frederika de Vita (''de Witt'') 1648. un 1670. gadā zīmētās [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] kartes (no jauna izdevis P.Mortier, 1705). Parādītas arī Zviedrijas karalistei pakļautās bijušās [[Livonijas konfederācija]]s daļas ar to latīniskajiem nosaukumiem: LITLANDIA, ESTONIA PROPRIA, OLDENPOA, ALENTAKIA, WIRLANDIA, IERVENLANDIA, HARNLANDIA, WIKKEZLANDIA.]] '''Zviedru laiki''' bija periods [[Igaunija]]s un [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]], kad [[Zviedru Igaunija]] ([[1561]]—[[1721]]) un [[Zviedru Vidzeme|Vidzeme]] ([[1629]]—[[1721]]) ietilpa [[Zviedrija]]s lielvalsts sastāvā. [[1621]]. gadā [[Gustavs II Ādolfs|Gustava Ādolfa]] vadībā Zviedrijas karaspēks ieņēma Vidzemi, bet [[1629]]. gadā saskaņā ar [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamieru]] to ieguva savā sastāvā. [[Zviedru Vidzeme]] tika pielīdzināta Zviedrijas [[province|provincēm]], uz to tika attiecināti Zviedrijas likumdošanas akti. Taču vienlaicīgi tika arī akceptēta [[dzimtbūšana]] (to nostiprināja [[Flāvija Tots|Flāvija Tota]] [[1668]]. gada Zemes [[likums]]). Tika ieviesta arī [[kunga tiesa]] un [[stacis]], veiktas vairākas [[arklu revīzija]]s. == "Labie zviedru laiki" == Zviedru laiki latviešu vēsturiskajā atmiņā ieguvuši [[zelta laikmets|zelta laikmeta]] slavu, jo: * 17. gadsimta 80. gados tika izdots likums par zemnieku [[skola|skolu]] izveidošanu, * [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]] kapelānam, vēlākajam [[Alūksnes pils|Marienburgas cietokšņa]] mācītājam un [[Koknese]]s baznīcas iecirkņa prāvestam [[Ernests Gliks|Ernestam Glikam]] tika piešķirta [[stipendija]] 10 000 [[dālderis|dālderu]] apmērā [[Bībele]]s tulkošanai latviešu valodā, * tika nodibināta [[Gustava akadēmija]] (vēlākā [[Tērbatas universitāte]]), * karalis [[Gustavs II Ādolfs]] smagākos sodus atļāva piespriest vienīgi zemes [[tiesa]]i, ko varēja pārsūdzēt [[Tērbata|Tērbatā]], tad [[Stokholma|Stokholmā]], * karaliene [[Kristīne I Vāsa|Kristīne]] paaugstināja nodokļus, kas pamatā skāra muižniekus, * karalis [[Kārlis XI]] uzsāka muižu zemju konfiskāciju valsts labā (muižu redukciju). Vidzemē tika konfiscētas apmēram piecas sestdaļas muižu zemes<ref>Arnolds Spekke. Latvijas vēsture. Jumava, 2003. Lpp. 195</ref>. Tomēr vienlaikus vēsturnieki arī norāda, ka:<ref name="ZviedruLaiki">Gvido Straube, Māris Zanders, "''Labie zviedru laiki. Vai tiešām?''", 2021., Aminori, Rīga, ISBN 978-9934-8977-8-8.</ref> * tāpat kā citur Latvijā, dzimtbūšana zviedru Vidzemē kļuva stingrāka un atceltas zemnieku tiesības pārvietoties, * reducētajās muižās rentnieki ieviesa skarbāku zemnieku izmantošanu, mazāk nekā muižnieku dzimtas rūpējoties par muižas saimniecisko nākotni, * ieviestā zemnieku bērnu izglītība izrādījās mazefektīva, jo zemnieki nesteidzās tos skolot un skolotāju atalgojums bija niecīgs. Izglītības veicinātājs [[Ernsts Gliks]] ziņoja, ka viņa [[Prāvests|prāvesta]] iecirknī tikai puse skolotāju vispār saņem algu, * zemnieku saimniecības Vidzemē 18. gadsimta vidū vidēji bija ievērojami bagātākas nekā " zviedru laikos". == Skatīt arī == * [[Zviedru Igaunija]] * [[Zviedru Vidzeme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] [[Kategorija:Zviedru Vidzeme]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Zviedrijas vēsture]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] 9cc5j7ygn9nixebx5x8napvkq3m24w9 0 43002 4466189 4464699 2026-05-10T15:16:42Z Asignotac 109310 Papildus informācija par satiksmi 4466189 wikitext text/x-wiki {{redirect|[[Ventspils šoseja]]|Par ielu Jūrmalā|Ventspils šoseja (Jūrmala)}}{{pāradresācija|Jūrmalas šoseja|Par citām jēdziena '''Jūrmalas šoseja''' nozīmēm|Jūrmalas šoseja (nozīmju atdalīšana)}}{{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 10 | nosaukums = Rīga—Ventspils | karte = Road A10 Latvia.svg | leģenda = | garums = 190,1 | ārpus_pilsētas = 168,9 | ceļš_pilsētā = 15,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Vidzeme]], [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A10Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A10 [[Rīga|Rīgā]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve]]) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|132}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|133}} (uz [[Lidosta Rīga|Lidostu «Rīga»]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Babīte]] {{A ceļš|5}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] ([[Lielupe]]s tilts uz [[Jūrmala|Jūrmalu]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Varkaļu kanāls]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Spuņciems]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Dzirnavu iela (Jūrmala)]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sloka (Jūrmala)]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kūdra (stacija)]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|101}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķemeri]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Smārde]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|98}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|121}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1442}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pūre]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|130}} (uz [[Kandava|Kandavu]])}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Strazde]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|120}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pastende]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Usma]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|123}} {{V ceļš|1321}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pope]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|124}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ventspils]] (Kurzemes, Embūtes, Dzintaru ielas)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]]}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|122}} (Ventas tilts, Lielais prospekts) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ventspils]] (Sarkanmuižas dambis, Brīvības, Kuldīgas, Prāmju ielas)}} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Ventspils osta]]}} |} |} '''A10''' autoceļš '''Rīga—Ventspils''', arī '''Ventspils šoseja''' vai '''Jūrmalas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija|Latvijas]] galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Jūrmalu, Tukumu un Ventspili. Autoceļš klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 188 km, tas ir daļa no starptautiskā maršruta {{E ceļš|22}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļam no krustojuma pie [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] līdz [[Ventspils|Ventspilij]] šobrīd ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā. == Satiksme == Posmā no Rīgas robežas līdz Priedaines krustojumam autoceļš ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Šajā posmā 2026. gadā atļautais braukšanas ātrums vasaras sezonā ir 110 km/h, bet ziemā - 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļam, īpaši tā sākumpunktā, ir ļoti ievērojama noslodze. Autoceļš no Priedaines krustojuma līdz Ventspilij pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze - 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no Rīgas robežas (13,5. km) līdz Rīgas apvedceļa (A5) krustojumam (15,4. km) - 61 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; līdz Priedaines krustojumam (19,3. km) - 45 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~8% kravas transports. Šis ir visnoslogotākais autoceļa posms Latvijā ārpus Rīgas pilsētas, tas ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Autoceļa posms izmanto NP35,5 normālprofilu, ar divām atdalītām brauktuvēm, trīs braukšanas joslām (divām 3,75 m un vienu 3,5 m platu) un 2,5 m platu asfaltēto nomali katrā braukšanas virzienā; normālprofilam nav noteikta maksimālā intensitāte. * no Priedaines krustojuma līdz Ķemeriem (20,1. - 44,7. km) (divjoslu ceļš ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā) - ap 13 tūkstošiem tr.l. diennaktī (pārsniedzot maksimāli tehniski pieļaujamo noslodzi); ~15% kravas transports * no Ķemeriem līdz Tukumam (44,7. - 62,9. km) - 9,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports * no Tukuma līdz Kandavas stacijai (62,9. - 91,4. km) - ap 6 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~18% kravas tranasports * no Kandavas stacijas līdz Pastendei (pēc pagrieziena uz Talsiem) (91,4. - 113,8. km) - 5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 18% kravas transports * no Pastendes līdz Venstpilij (113,8. - 183,1. km) - ap 3 tūkstošiem tr.l. diennaktī; 19% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un 4 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1. - 30,8. km) - ieviests 2023. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2023-uz-ventspils-sosejas-no-varkaliem-lidz-spunciemam-saks-darboties-videja-atruma-radari.a532415/|title=Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Spuņciemam sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Tīreļu takas līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9. - 52,4. km) - ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.11.2023-uz-ventspils-sosejas-saks-darbu-videja-atruma-radari-ieviesti-visi-16-kontroles-posmi.a533325/|title=Uz Ventspils šosejas sāks darbu vidējā ātruma radari – ieviesti visi 16 kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4. - 68,0. km) - ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/387161-12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-2026|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0. - 140,8. km) - ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /> == Vēsture == Divdesmitā gadsimta sākumā sāka attīstīties Rīgas jūrmalas kūrorti, tāpēc Kurzemes guberņas ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. līdz 1917. gadam izbūvēja 24 km garu šoseju no Rīgas līdz Dubultiem, un tiltu pār Lielupi.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/jurmalas-soseja-jeb-sesas-minutes-rietumos/|title=Jūrmalas šoseja jeb sešas minūtes Rietumos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|date=2020-09-02|language=lv}}</ref> 1926. gadā, lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem, posmā no Rīgas robežas līdz Lielupei 13 km garumā tika ieklāts melnais segums.<ref name=":1" /> 1949. gadā posmā pie Babītes tika uzklāts pirmais asfalts, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.<ref name=":1" /> Satiksmes intensitātes pieauguma un Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības dēļ, 1960. gados tika sākta gatavošanās autoceļa pārbūvei posmā no Rīgas līdz Jūrmalai. Autoceļa pārbūve tika pabeigta 1972. gadā - tajā laikā šis bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš Latvijā. Tam 12,1 km garumā bija 6 braukšanas joslas, divlīmeņu ceļu šķērsojuma mezgli, kā arī auto apkopes un atpūtas vietas. Ceļa malās tika izvietotas ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu un ceļa apstākļiem, Rīgas apvedceļa satiksmes pārvads pāri visām joslām tika izbūvēts bez starpbalstiem. Tas bija vienīgais šosejas posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Sabiedrībā šo autoceļa posmu bieži dēvēja par "sešas minūtes rietumos". <ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref><ref name=":1" /> 1980. gadu nogalē uzsākās Jūrmalas apvedceļa izbūve. Apvedceļš Jūrmalas pilsētas ģenerālajā plānā bija iekļauts jau 1971. gadā. Tā galvenais mērķis bija divkāršs - atslogot Jūrmalu no caurbraucēju transporta, un izveidot tiešāku savienojumu ar Kurzemi. Līdzīgi kā uz Jelgavas apvedceļa, arī šeit bija plānots izbūvēt četrjoslu autoceļu no Priedaines līdz Slokai - darbi tika uzsākti, taču finanšu trūkuma dēļ pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika izbūvēta tikai divjoslu ceļš uz vienas brauktuves. Sākotnēji plānotā autoceļa ar atdalītām brauktuvēm iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un Babītes kanāla dublējošais tilts) joprojām ir redzamas. Grūtības bija arī ar tilta pār Lielupi izbūvi, jo arī tam pietrūka finanšu līdzekļu. Radās ieceres tiltu padarīt par maksas tiltu, taču finansējums tika atrasts un 420 m garais tilts tika atvērts 1993. gadā pēc 7 būvniecības gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> Neveiksmes piemeklēja arī plānotā savienojuma izbūve pie Priedaines Sākotnēji bija plānots izveidot slaidenu savienojumu starp Jūrmalas apvedceļu un Jūrmalas šoseju, pie Egļuciema. Tika izskatīti vairāki divlīmeņu krustojuma varianti, taču tie visi būtiski skartu vidi, un prasītu meža izciršanu vai Lielupes krasta kāpu izrakšanu. 1990. gada 20. aprīlī (Zemes dienas priekšvakarā) Andrejs Brūvelis, Jūrmalas ekoloģiskā centra vadītājs uzsāka personīgu stopakciju - viņš "oficiāli pieteica streiku, ņēma telti, priežu stādus un devās dzīvot uz izpostīto Priedaines mežu", veidojot paralēli ar protestiem pret Daugavpils HES. Brūveļa akcija ilga gandrīz nedēļu, un piesaistīja atbalstītājus. 11. maijā Priedainē notika pēdējā apspriede. Redakcijas piebilde - "Garos strīdos dzima Zālamana cienīgs lēmums - ceļa darbus uz laiku apturēt un pēdējā vārda teikšanu uzticēt Jūrmalas TDP sesijai". Pēc tās Brūvelis pārtrauca streiku.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480033%7Carticle:DIVL38%7Cquery:Apvedce%C4%BC%C5%A1%20J%C5%ABrmalai|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480035%7Carticle:DIVL252%7Cquery:J%C5%AARMALAS%20APVEDCE%C4%BBU%20J%C5%ABrmalas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcija.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija - atstādot priedes atmežotajā teritorijā (1990.)]] [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcijas sarkanā telts.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija - viņa sarkanā telts kāpas virsotnē (1990)]] [[Attēls:Autoceļu divlīmeņu krustojuma pie Priedaines izskatītie varianti, 1990. gads.png|thumb|Piedāvātie divlīmeņu krustojuma pie Priedaines varianti, 1990. gads. (V. Vīgants, AS "Ceļuprojekts")]] Autoceļu savienojums pārsvarā palika nemainīgs, tādā pašā veidolā kā mūsdienās - ar braukšanu zem Lielupes tilta pie Priedaines. Vairākus gadus posms bija neērts lietošanai, ar gabarīta ierobežojumiem un sliktas pārredzamības pie Lielupes tilta. Laika gaitā šīs problēmas ir tikušas atrisinātas, pārbūvējot ceļa posmu zem tilta, piemērojot to lielgabarīta satiksmei, kā arī izbūvējot taisnu savienojumu uz Jūrmalas šoseju no Ventspils puses, taču sākotnēji plānotais vairāklīmeņu mezgls tā arī netika izbūvēts.<ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":2" /> 2003. gadā, Rīgas lidostas pievedceļa (P133) pārbūves darbu ietvaros, tika veikta arī pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi (A10) pārbūve. Tika arī izbūvētas "ābollapiņas krustojuma" trūkstošās rampas, un veikta Jūrkalnes ielas izbūve. Darbi tika realizēti ar Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda (ISPA) atbalstu kā daļa no projekta "Via Baltica pievedceļu uzlabošana". Iepriekš projekta uzsākšana kavējās par diviem gadiem administratīvu procesu un iepirkumu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6245560/sak-rekonstruet-lidostas-riga-pievedcelu#:~:text=%C5%A0odien%20s%C4%81kta%20lidostas%20%22R%C4%ABga%22%20pievedce%C4%BCa%20P133%20un,dien%C4%81s%20p%C4%81rvads%20p%C4%81r%20K.Ulma%C5%86a%20gatvi%20tiks%20sl%C4%93gts.|title=tvnet}}</ref> No 2011. gada maija līdz novembrim tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. - 164,36. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība SIA "VIA" un CBF SIA "Binders". Projekts tika līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda 2007. - 2013. gada uzsaukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.via.com.lv/projekti/valsts-galvena-autocela-a10-riga-ventspils-posma-km-145-48-164-36-segas-rekonstrukcija|title=Via}}</ref> 2024. gadā šajā posmā tika veikta seguma atjaunošana. Ar ES Kohēzijas fonda 2007. - 2013. gada uzsaukuma līdzfinansējumu tika veikta ceļa seguma atjaunošana vai pārbūve ceļa posmos no Spūnciema līdz Kūdrai (23,84. - 36,49. km), no Tukuma apkārtnes līdz Pūrei (68,60. - 79,50. km), no Strazdes līdz Pastendei (92,84. - 115,30. km), un no Mazspāres līdz Usmai (126,52. - 136,40. km). Plašāka informācija par šajos posmos veiktajiem darbiem nav publiski pieejama. No 2016. gada līdz 2017. gadam tika veikta ceļa pārbūve posmā no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06. - 23,84. km), un no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru (36,49. - 38,57. km). Būvdarbu ietvaros posmos tika veikta pilna ceļa segas pārbūve, kā arī tilta pār Varkaļu kanāla, tilta pār Lielupi un ceļa pārvada (73,32. km) atjaunošana. Būvdarbus abos posmos veica AS "A.C.B" ar apakšuzņēmējiem SIA "Tilts" un AS "LNK Industries" par kopējo līgumcenu 11 miljoniem eiro (ar PVN). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/22929-fotoreportaza-ka-notiek-buvdarbi-slegtaja-ventspils-sosejas-posma-un-uz-tilta-par-lielupi-foto|title=Fotoreportāža: kā notiek būvdarbi slēgtajā Ventspils šosejas posmā un uz tilta pār Lielupi (+ foto)|website=iauto.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> Projekts ieguva atzinību konkursā "Gada labākā būve Latvijā" 2017. gadā..<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gadabuve.lv/wp-content/uploads/2018/03/34_new_Gada-labaka-buve-2017_A10.pdf|title=gadabuve.lv}}</ref> No 2016. līdz 2017. gadam tika veikta arī ceļa pārbūve posmā gar Tukumu (57,76. - 68,60. km), kā arī rotācijas apļa izbūve Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas - Tukuma ceļu (P98). Tika veikta arī ceļa pārvada pār Tukums - Jelgava dzelzceļa līniju pārbūve. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Strabag & A.C.B" par līgumcenu 9,97 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-ventspils-sosejas-pie-tukuma-atjaunos-asfalta-segu-un-buves-rotacijas-apli/|title=Uz Ventspils šosejas pie Tukuma atjaunos asfalta segu un būvēs rotācijas apli|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2016-08-15|language=lv}}</ref> 2016. gadā tika tika veikta seguma atjaunošana posmā no pagrieziena uz Slampi un Smārdi līdz Ozolpilij (52,74. - 57,76. km). Darbus veica SIA "Union Asphalttechnik" par līgumcenu 700 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/32380-uz-ventspils-sosejas-atsakas-buvdarbi|title=Uz Ventspils šosejas atsākas būvdarbi|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-04-27}}</ref> 2017. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Vilksalas līdz Pūrei (79,5. - 85,8. km). Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/|title=Ja plāno braukt pa Ventspils šoseju, ņem vērā šos satiksmes ierobežojumus|website=tv3.lv|access-date=2026-04-27|date=2017-05-02|language=lv}}</ref><ref>https://pvs.iub.gov.lv/show/472564h{{Novecojusi saite}}</ref> 2019. gada jūnijā tika uzsākta Jūrmalas šosejas posma pārbūve Babītes novadā no Rīgas robežas līdz Jūrmalai (13,41 - 19,25 km), ko pabeidza 2020. gada 2. septembrī. Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu tika pastiprināti ceļa pamati un uzklātas trīs jauna asfalta kārtas. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu [[A5]] (Salaspils-Babīte). Darbus veica piegādātāju apvienība "A.C.B. un Binders" par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko pilnībā sedza valsts budžets.<ref>[https://nra.lv/latvija/323479-tresdien-atklas-atjaunoto-jurmalas-soseju.htm?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.09.2020.&utm_medium=email Trešdien atklās atjaunoto Jūrmalas šoseju] nra.lv LETA 2020. gada 31. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uzsakta-jurmalas-sosejas-parbuve/|title=Uzsākta Jūrmalas šosejas pārbūve - Binders.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/atjaunota-jurmalas-soseja-autocels-ar-visintensivako-satiksmi-valsti|title=Atjaunota Jūrmalas šoseja – autoceļš ar visintensīvāko satiksmi valstī {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2022. gadā tika veikta ceļa pārbūve posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi (41,16. - 52,73. km). Būvdarbu ietvaros tika veikta pilna ceļa segas pārbūve posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Ķemeriem, savukārt posmā līdz Smārdes pagriezienam tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana. Tika veikta arī ūdens atvades sistēmas sakārtošana, pārbūvētas deviņas caurtekas un abi tilti pār Vēršupīti, izbūvēta jauna sabiedriskā transporta pieturvieta "Kūdra", kā arī veiktas konfigurācijas izmaiņas vairākos krustojumos. Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 8,4 miljoni eiro (ar PVN), no kā 7,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-no-kudras-lidz-smardes-pagriezienam-visu-vasaru-bus-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/|title=Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam visu vasaru būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2022-03-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/54862258/aicina-neparkapt-luksoforu-signalus-ventspils-sosejas-un-citos-buvdarbu-posmos|title=Aicina nepārkāpt luksoforu signālus Ventspils šosejas un citos būvdarbu posmos|website=Delfi|access-date=2026-04-27|date=2022-10-20|language=lv}}</ref> 2022. gadā tika veikta arī seguma atjaunošana posmā no Mariņiem līdz Aiuzupēm (115,32. - 126,50. km). Būvdarbu ietvaros visā posmā tika labots ceļa profils ar karsto asfaltbetonu un ieklāta šķembu mastikas asfalta dilumkārta, kā arī pārbūvēta Silupes caurteka un atjaunota Vidusupes caurteka. Visā ceļa posmā tika izveidota akustiskā ribjosla. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 2,9 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ventspils-sosejas-posma-talsu-novada-sak-atjaunot-segumu.a461946/|title=Ventspils šosejas posmā Talsu novadā sāk atjaunot segumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. - 164.36. km). Visā ceļa posmā ārpus Ugāles tika izveidota akustiskā ribjosla. Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,5 miljoni eiro (ar PVN), kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-pie-ugales-atjaunos-segumu-20-km-garuma/|title=Ventspils šosejas posmā pie Ugāles atjaunos segumu 20 km garumā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2024-07-25|language=lv}}</ref> 2024. gada jūlijā Rīgā tika veikta Kārļa Ulmaņa gatves (A10) seguma atjaunošana divos posmos - no Jaunmoku ielas līdz Gramzdas ielai, un no Gramzdas ielas līdz pilsētas robežai. Būvdarbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 2,8 miljoni eiro un 2,6 miljoni eiro (abi bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.07.2024-karla-ulmana-gatve-sak-atjaunot-asfaltu-remonti-riga-gaidami-128-ielas.a561766/|title=Kārļa Ulmaņa gatvē sāk atjaunot asfaltu; remonti Rīgā gaidāmi 128 ielās|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā Rīgā tika veikta arī Kārļa Ulmaņa gatves (A10) un Lielirbes iela krustojuma pārbūve. Projekts tika virzīts lai izveidotu piebraukšanu jaunveidotajam "Depo" veikalam. Būvdarbu ietvaros tika paplašinātas krustojumā veicamo manveru iespējas, kā arī pārbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un inženiertehniskie tīkli, kā arī izbūvēts izgaismots gājēju un velobraucēju ceļš. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot arī vairāku "Depo" veikala teritorijai piegulošo ielu izbūvi, sasniedza 7 miljonus eiro, ko sedza privātie uzņēmēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2024-riga-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu-parbuves-lidz-oktobrim.a553884/|title=Rīgā Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu pārbūvēs līdz oktobrim|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/600914-parbuves-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu|title=Pārbūvēs Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-27|date=2024-04-06|language=lv}}</ref> === Rīgas - Ventspils un Talsu - Stendes ceļu krustojuma mezgls === Pie Talsiem, Rīgas - Ventspils šosejas un Talsu - Stendes ceļa (mūsdienās P120) krustojumā, atrodas divlīmeņu satiksmes mezgls ar vairākus kilometrus garu divu brauktuvju ceļu posmu, kas pēc mēroga būtiski izceļas uz pārējā A10 fona, kur satiksme notiek pa vienu joslu katrā virzienā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/|title=Mistiskais ceļa pārvads pie Talsiem: leģenda vēsta, ka padomju laikos te paredzēts nolaisties lidmašīnām|website=tv3.lv|access-date=2026-04-25|date=2017-05-17|language=lv}}</ref> 1970. gadu sākumā krustojums bija viens no bīstamākajiem posmiem Rīgas - Ventspils šosejā. Vietējā prese vairākkārt ziņoja par smagām un letālām autoavārijām, norādot uz nepārredzamu krustojuma ģeometriju. 1971. gadā Stendes un Talsu iedzīvotāji publiski ierosināja izbūvēt krustojumu ar transporta kustību divos līmeņos. Tajā pašā periodā krustojumā tika uzstādītas jaunas signālzīmes un daļēji uzlabots ceļa segums kā pagaidu pasākums, plānojot pilnīgu satiksmes mezgla pārbūvi līdz 1974. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1045988%7Carticle:DIVL113%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:530345%7Carticle:DIVL112%7Cquery:krustojumos%20Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1975. gadā uzsākās krustojuma mezgla pārbūves darbi, ko veica 3. ceļu būvniecības rajons (3. CBR). 1977. gadā tika uzlikta pirmā divdesmit tonnu dzelzsbetona konstrukcija; darbus šajā posmā vadīja 4. iecirkņa tilta būvētāji inženiera J. Seķa vadībā. Būvniecības laikā, 1978. gadā, tika rekultivēti smilts karjeri - 4,2 hektāri zemes, kas bija piešķirti krustojuma celtniecībai, nodoti Tiņģeres kolhozam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1056450%7Carticle:DIVL63%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:531765%7Carticle:DIVL90%7Cquery:Talsiem%20krustojuma%20Stendes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:769516%7Carticle:DIVL148%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumi%20krustojuma%20Talsu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1979. gadā 3. CBR kolektīvs izpildīja gada plānu 3,3 miljonu rubļu apjomā, krustojuma mezgls tika izvirzīts republikas konkursam par labāko objektu. Paralēli 1979. gadā tika pabeigta arī lopu pārvietošanas tuneļa izbūve pie "Dzirnavu Kompleksa". Krustojuma mezgls nodots ekspluatācijā 1981. gada Oktobra svētku priekšvakarā. Atsevišķā publikācijā 1983. gadā satiksmes mezgla apkārtnē tika kritizēta ceļa malu kopšana un apzaļumošanas trūkums, pieminot, ka "Talsu vizītkarte ir Stendes krustojums, taču tā teritorijas zaļā zona krietni vien atpaliek no ceļa seguma kvalitātes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:534398%7Carticle:DIVL61%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojums|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1262735%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Arī ceļa posms (reģionālais autoceļš P120) starp Stendi, satiksmes mezglu un Talsu pilsētu tika izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm. Tādu ceļa profila izvēli daļēji pamato fakts, ka autoceļa posms bija noslogots, jo Stendes dzelzceļa stacija tolaik kalpoja kā rajona centrālais kravu punkts. Tomēr, pēc abu autoceļu seguma pārbūves 2010. gados, atšķirībā no A10 galvenā autoceļa kur posms at atdalītām brauktuvēm tika saglabāts, pēc P120 autoceļa pārbūves 2017. gadā satiksme tika novirzīta uz divjoslu ceļu uz vienas brauktuves, paralēlās brauktuves vietā izbūvējot gājēju un velobraucēju infrastruktūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/48855393/zebra-kadel-talsos-ir-tik-neadekvati-plata-soseja-militarais-lidlauks|title='Zebra': Kādēļ Talsos ir tik neadekvāti plata šoseja – militārais lidlauks?|website=Delfi|access-date=2026-04-25|date=2017-05-18|language=lv}}</ref> Satiksmes mezgls laika gaitā ir ieguvis reputāciju kā nesamērīgi grandiozs lauku apvidu infrastruktūrai. Vietējo iedzīvotāju vidū cirkulē versija, ka pārvads celts militāros nolūkos - lai vajadzības gadījumā nodrošinātu nolaišanās iespēju militārām lidmašīnām, un ka tā izbūvi veicinājusi kāda "zināma nezināma stacija" Talsu tuvumā padomju laikā. Latvijas Valsts ceļu Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kalnis 2017. gadā atzinis, ka šādas baumas starp ceļiniekiem tiešām klīst, taču norādījis, ka "oficiāla apstiprinājuma šai hipotēzei nav, jo lietas, kas saistās ar militāro jomu, nebija ceļinieku kompetencē".<ref name=":5" /> Primārie avoti liecina, ka objekts celts piecu gadu plāna ietvaros, atbildot uz dokumentētām satiksmes drošības problēmām, un ka būvniecību veica civilā organizācija "3. CBR". Galvenā atziņa kas noliedz mezgla militāro nolūku teoriju, ir tā būvniecības dokumentēšana - informācija par to bija publicēta vietējos ziņu avotos, un ka tas tika virzīts republikas konkursam par labāko objektu. PSRS prakse projektēt atsevišķus šoseju posmus ar miitārām specifikācijām ir dokumentēta citviet Baltijas valstīs - piemērām, Šakiai šosejas joslā Lietuvā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-sakiai-highway-strip-859.html|title=Forgotten airfields europe|website=www.forgottenairfields.com|access-date=2026-04-25}}</ref> un Kolkas-Ventspils reģionālajā autoceļā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kathmanduandbeyond.com/lesser-visited-places-baltic-states/|title=Lesser-visited places in the Baltic States}}</ref>, taču Talsu satiksmes mezgla gadījumā šādas saistības nav objektīvi apstiprinādamas. <ref name=":5" /> == Ātrgaitas autoceļa projekts == Ņemot vērā ka autoceļš ir daļa no Eiropas Savienības "TEN-T" autoceļu tīkla, kā arī izvērtējot satiksmes noslogojumu un kravas transportlīdzekļu intensitāti, tuvākajā laikā sociālekonomiski pamatota ir autoceļa pārbūve par četru joslu ceļu ar atdalītām brauktuvēm posmā no Priedaines (krustojuma ar Jūrmalas šosejas posmu) līdz Tukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/04/Klavs_Grieze.pdf|title=Uzsāktie un potenciālie autoceļu attīstības projekti|last=Grieze|first=Klāvs}}</ref> 2007. gadā izsludināja konkursu skiču projektu izstrādei posmā [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Sloka (Jūrmala)|Sloka]].<ref>http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/autocela_a10_posms_priedaine___sloka_{{Novecojusi saite}}</ref> Projekta ietvaros bija plānots autoceļa posmam izbūvēt otro brauktuvi, kā arī ievērot visas prasības, lai autoceļš atbilstu ātrgaitas autoceļa standartiem. 2010. gada maijā tika pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, kas ietver arī posma Sloka-[[Ķemeri]] pārbūvi par ātrgaitas autoceļu. Ap 2025. gadu bija iecerēts veikt vērienīgus A10 rekonstrukcijas darbus arī posmā no Ķemeru līdz Kandavas pagriezienam, piedāvājot divas alternatīvas. Pirmā – 14,5 m plats divjoslu ceļš ar malas joslu, otra – 21 m plats četrjoslu ceļš ar divlīmeņa ceļa mezgliem, satiksmes pārvadiem, gājēju tiltiem, kā arī paralēli A10 trasei no jauna ierīkotiem savācējceļiem jeb vietējas nozīmes ceļiem. Tomēr, finansiālu līdzekļu trūkuma dēļ, projekts nav ticis īstenots.<ref>[https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/jauna-automagistrale-riga-ventspils-apvedcels-pure-iespejams-pec-12-gadiem/ JAUNA AUTOMAĢISTRĀLE RĪGA-VENTSPILS UN APVEDCEĻŠ PŪRĒ, IESPĒJAMS, PĒC 12 GADIEM] ntz.lv 2013. gada 21. martā</ref> Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas otrajā posmā no 2030. līdz 2035. gadam tiktu izbūvēts ātrgaitas autoceļš posmā no Jūrmalas (Priedaines) līdz Tukumam 48,4 km garumā, taču trešajā posmā, līdz 2040. gadam, tiktu turpināta ātrgaitas autoceļa izbūve no Tukuma līdz Ventspilij 191,7 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=342286|title=Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|W5-GHrRvYrk|Autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga - Ventspils)}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A10]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Jūrmalā]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Talsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspilī]] rjjgqaos1jnhnhfmi2szwg49rd630gq 4466211 4466189 2026-05-10T16:19:17Z Asignotac 109310 Papildus sekcija par nozīmīgiem notikumiem 4466211 wikitext text/x-wiki {{redirect|[[Ventspils šoseja]]|Par ielu Jūrmalā|Ventspils šoseja (Jūrmala)}}{{pāradresācija|Jūrmalas šoseja|Par citām jēdziena '''Jūrmalas šoseja''' nozīmēm|Jūrmalas šoseja (nozīmju atdalīšana)}}{{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 10 | nosaukums = Rīga—Ventspils | karte = Road A10 Latvia.svg | leģenda = | garums = 190,1 | ārpus_pilsētas = 168,9 | ceļš_pilsētā = 15,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Vidzeme]], [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A10Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A10 [[Rīga|Rīgā]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve]]) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|132}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|133}} (uz [[Lidosta Rīga|Lidostu «Rīga»]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Babīte]] {{A ceļš|5}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] ([[Lielupe]]s tilts uz [[Jūrmala|Jūrmalu]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Varkaļu kanāls]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Spuņciems]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Dzirnavu iela (Jūrmala)]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sloka (Jūrmala)]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kūdra (stacija)]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|101}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķemeri]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Smārde]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|98}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|121}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1442}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pūre]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|130}} (uz [[Kandava|Kandavu]])}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Strazde]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|120}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pastende]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Usma]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|123}} {{V ceļš|1321}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pope]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|124}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ventspils]] (Kurzemes, Embūtes, Dzintaru ielas)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]]}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|122}} (Ventas tilts, Lielais prospekts) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ventspils]] (Sarkanmuižas dambis, Brīvības, Kuldīgas, Prāmju ielas)}} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Ventspils osta]]}} |} |} '''A10''' autoceļš '''Rīga—Ventspils''', arī '''Ventspils šoseja''' vai '''Jūrmalas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija|Latvijas]] galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Jūrmalu, Tukumu un Ventspili. Autoceļš klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 188 km, tas ir daļa no starptautiskā maršruta {{E ceļš|22}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļam no krustojuma pie [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] līdz [[Ventspils|Ventspilij]] šobrīd ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā. == Satiksme == Posmā no Rīgas robežas līdz Priedaines krustojumam autoceļš ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Šajā posmā 2026. gadā atļautais braukšanas ātrums vasaras sezonā ir 110 km/h, bet ziemā - 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļam, īpaši tā sākumpunktā, ir ļoti ievērojama noslodze. Autoceļš no Priedaines krustojuma līdz Ventspilij pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze - 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no Rīgas robežas (13,5. km) līdz Rīgas apvedceļa (A5) krustojumam (15,4. km) - 61 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; līdz Priedaines krustojumam (19,3. km) - 45 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~8% kravas transports. Šis ir visnoslogotākais autoceļa posms Latvijā ārpus Rīgas pilsētas, tas ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Autoceļa posms izmanto NP35,5 normālprofilu, ar divām atdalītām brauktuvēm, trīs braukšanas joslām (divām 3,75 m un vienu 3,5 m platu) un 2,5 m platu asfaltēto nomali katrā braukšanas virzienā; normālprofilam nav noteikta maksimālā intensitāte. * no Priedaines krustojuma līdz Ķemeriem (20,1. - 44,7. km) (divjoslu ceļš ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā) - ap 13 tūkstošiem tr.l. diennaktī (pārsniedzot maksimāli tehniski pieļaujamo noslodzi); ~15% kravas transports * no Ķemeriem līdz Tukumam (44,7. - 62,9. km) - 9,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports * no Tukuma līdz Kandavas stacijai (62,9. - 91,4. km) - ap 6 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~18% kravas tranasports * no Kandavas stacijas līdz Pastendei (pēc pagrieziena uz Talsiem) (91,4. - 113,8. km) - 5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 18% kravas transports * no Pastendes līdz Venstpilij (113,8. - 183,1. km) - ap 3 tūkstošiem tr.l. diennaktī; 19% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un 4 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1. - 30,8. km) - ieviests 2023. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2023-uz-ventspils-sosejas-no-varkaliem-lidz-spunciemam-saks-darboties-videja-atruma-radari.a532415/|title=Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Spuņciemam sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Tīreļu takas līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9. - 52,4. km) - ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.11.2023-uz-ventspils-sosejas-saks-darbu-videja-atruma-radari-ieviesti-visi-16-kontroles-posmi.a533325/|title=Uz Ventspils šosejas sāks darbu vidējā ātruma radari – ieviesti visi 16 kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4. - 68,0. km) - ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/387161-12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-2026|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0. - 140,8. km) - ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /> == Vēsture == Divdesmitā gadsimta sākumā sāka attīstīties Rīgas jūrmalas kūrorti, tāpēc Kurzemes guberņas ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. līdz 1917. gadam izbūvēja 24 km garu šoseju no Rīgas līdz Dubultiem, un tiltu pār Lielupi.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/jurmalas-soseja-jeb-sesas-minutes-rietumos/|title=Jūrmalas šoseja jeb sešas minūtes Rietumos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|date=2020-09-02|language=lv}}</ref> 1926. gadā, lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem, posmā no Rīgas robežas līdz Lielupei 13 km garumā tika ieklāts melnais segums.<ref name=":1" /> 1949. gadā posmā pie Babītes tika uzklāts pirmais asfalts, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.<ref name=":1" /> Satiksmes intensitātes pieauguma un Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības dēļ, 1960. gados tika sākta gatavošanās autoceļa pārbūvei posmā no Rīgas līdz Jūrmalai. Autoceļa pārbūve tika pabeigta 1972. gadā - tajā laikā šis bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš Latvijā. Tam 12,1 km garumā bija 6 braukšanas joslas, divlīmeņu ceļu šķērsojuma mezgli, kā arī auto apkopes un atpūtas vietas. Ceļa malās tika izvietotas ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu un ceļa apstākļiem, Rīgas apvedceļa satiksmes pārvads pāri visām joslām tika izbūvēts bez starpbalstiem. Tas bija vienīgais šosejas posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Sabiedrībā šo autoceļa posmu bieži dēvēja par "sešas minūtes rietumos". <ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref><ref name=":1" /> 1980. gadu nogalē uzsākās Jūrmalas apvedceļa izbūve. Apvedceļš Jūrmalas pilsētas ģenerālajā plānā bija iekļauts jau 1971. gadā. Tā galvenais mērķis bija divkāršs - atslogot Jūrmalu no caurbraucēju transporta, un izveidot tiešāku savienojumu ar Kurzemi. Līdzīgi kā uz Jelgavas apvedceļa, arī šeit bija plānots izbūvēt četrjoslu autoceļu no Priedaines līdz Slokai - darbi tika uzsākti, taču finanšu trūkuma dēļ pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika izbūvēta tikai divjoslu ceļš uz vienas brauktuves. Sākotnēji plānotā autoceļa ar atdalītām brauktuvēm iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un Babītes kanāla dublējošais tilts) joprojām ir redzamas. Grūtības bija arī ar tilta pār Lielupi izbūvi, jo arī tam pietrūka finanšu līdzekļu. Radās ieceres tiltu padarīt par maksas tiltu, taču finansējums tika atrasts un 420 m garais tilts tika atvērts 1993. gadā pēc 7 būvniecības gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> Neveiksmes piemeklēja arī plānotā savienojuma izbūve pie Priedaines Sākotnēji bija plānots izveidot slaidenu savienojumu starp Jūrmalas apvedceļu un Jūrmalas šoseju, pie Egļuciema. Tika izskatīti vairāki divlīmeņu krustojuma varianti, taču tie visi būtiski skartu vidi, un prasītu meža izciršanu vai Lielupes krasta kāpu izrakšanu. 1990. gada 20. aprīlī (Zemes dienas priekšvakarā) Andrejs Brūvelis, Jūrmalas ekoloģiskā centra vadītājs uzsāka personīgu stopakciju - viņš "oficiāli pieteica streiku, ņēma telti, priežu stādus un devās dzīvot uz izpostīto Priedaines mežu", veidojot paralēli ar protestiem pret Daugavpils HES. Brūveļa akcija ilga gandrīz nedēļu, un piesaistīja atbalstītājus. 11. maijā Priedainē notika pēdējā apspriede. Redakcijas piebilde - "Garos strīdos dzima Zālamana cienīgs lēmums - ceļa darbus uz laiku apturēt un pēdējā vārda teikšanu uzticēt Jūrmalas TDP sesijai". Pēc tās Brūvelis pārtrauca streiku.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480033%7Carticle:DIVL38%7Cquery:Apvedce%C4%BC%C5%A1%20J%C5%ABrmalai|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480035%7Carticle:DIVL252%7Cquery:J%C5%AARMALAS%20APVEDCE%C4%BBU%20J%C5%ABrmalas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcija.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija - atstādot priedes atmežotajā teritorijā (1990.)]] [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcijas sarkanā telts.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija - viņa sarkanā telts kāpas virsotnē (1990)]] [[Attēls:Autoceļu divlīmeņu krustojuma pie Priedaines izskatītie varianti, 1990. gads.png|thumb|Piedāvātie divlīmeņu krustojuma pie Priedaines varianti, 1990. gads. (V. Vīgants, AS "Ceļuprojekts")]] Autoceļu savienojums pārsvarā palika nemainīgs, tādā pašā veidolā kā mūsdienās - ar braukšanu zem Lielupes tilta pie Priedaines. Vairākus gadus posms bija neērts lietošanai, ar gabarīta ierobežojumiem un sliktas pārredzamības pie Lielupes tilta. Laika gaitā šīs problēmas ir tikušas atrisinātas, pārbūvējot ceļa posmu zem tilta, piemērojot to lielgabarīta satiksmei, kā arī izbūvējot taisnu savienojumu uz Jūrmalas šoseju no Ventspils puses, taču sākotnēji plānotais vairāklīmeņu mezgls tā arī netika izbūvēts.<ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":2" /> 2003. gadā, Rīgas lidostas pievedceļa (P133) pārbūves darbu ietvaros, tika veikta arī pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi (A10) pārbūve. Tika arī izbūvētas "ābollapiņas krustojuma" trūkstošās rampas, un veikta Jūrkalnes ielas izbūve. Darbi tika realizēti ar Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda (ISPA) atbalstu kā daļa no projekta "Via Baltica pievedceļu uzlabošana". Iepriekš projekta uzsākšana kavējās par diviem gadiem administratīvu procesu un iepirkumu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6245560/sak-rekonstruet-lidostas-riga-pievedcelu#:~:text=%C5%A0odien%20s%C4%81kta%20lidostas%20%22R%C4%ABga%22%20pievedce%C4%BCa%20P133%20un,dien%C4%81s%20p%C4%81rvads%20p%C4%81r%20K.Ulma%C5%86a%20gatvi%20tiks%20sl%C4%93gts.|title=tvnet}}</ref> No 2011. gada maija līdz novembrim tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. - 164,36. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība SIA "VIA" un CBF SIA "Binders". Projekts tika līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda 2007. - 2013. gada uzsaukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.via.com.lv/projekti/valsts-galvena-autocela-a10-riga-ventspils-posma-km-145-48-164-36-segas-rekonstrukcija|title=Via}}</ref> 2024. gadā šajā posmā tika veikta seguma atjaunošana. Ar ES Kohēzijas fonda 2007. - 2013. gada uzsaukuma līdzfinansējumu tika veikta ceļa seguma atjaunošana vai pārbūve ceļa posmos no Spūnciema līdz Kūdrai (23,84. - 36,49. km), no Tukuma apkārtnes līdz Pūrei (68,60. - 79,50. km), no Strazdes līdz Pastendei (92,84. - 115,30. km), un no Mazspāres līdz Usmai (126,52. - 136,40. km). Plašāka informācija par šajos posmos veiktajiem darbiem nav publiski pieejama. No 2016. gada līdz 2017. gadam tika veikta ceļa pārbūve posmā no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06. - 23,84. km), un no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru (36,49. - 38,57. km). Būvdarbu ietvaros posmos tika veikta pilna ceļa segas pārbūve, kā arī tilta pār Varkaļu kanāla, tilta pār Lielupi un ceļa pārvada (73,32. km) atjaunošana. Būvdarbus abos posmos veica AS "A.C.B" ar apakšuzņēmējiem SIA "Tilts" un AS "LNK Industries" par kopējo līgumcenu 11 miljoniem eiro (ar PVN). <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/22929-fotoreportaza-ka-notiek-buvdarbi-slegtaja-ventspils-sosejas-posma-un-uz-tilta-par-lielupi-foto|title=Fotoreportāža: kā notiek būvdarbi slēgtajā Ventspils šosejas posmā un uz tilta pār Lielupi (+ foto)|website=iauto.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> Projekts ieguva atzinību konkursā "Gada labākā būve Latvijā" 2017. gadā..<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gadabuve.lv/wp-content/uploads/2018/03/34_new_Gada-labaka-buve-2017_A10.pdf|title=gadabuve.lv}}</ref> No 2016. līdz 2017. gadam tika veikta arī ceļa pārbūve posmā gar Tukumu (57,76. - 68,60. km), kā arī rotācijas apļa izbūve Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas - Tukuma ceļu (P98). Tika veikta arī ceļa pārvada pār Tukums - Jelgava dzelzceļa līniju pārbūve. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Strabag & A.C.B" par līgumcenu 9,97 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-ventspils-sosejas-pie-tukuma-atjaunos-asfalta-segu-un-buves-rotacijas-apli/|title=Uz Ventspils šosejas pie Tukuma atjaunos asfalta segu un būvēs rotācijas apli|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2016-08-15|language=lv}}</ref> 2016. gadā tika tika veikta seguma atjaunošana posmā no pagrieziena uz Slampi un Smārdi līdz Ozolpilij (52,74. - 57,76. km). Darbus veica SIA "Union Asphalttechnik" par līgumcenu 700 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/32380-uz-ventspils-sosejas-atsakas-buvdarbi|title=Uz Ventspils šosejas atsākas būvdarbi|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-04-27}}</ref> 2017. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Vilksalas līdz Pūrei (79,5. - 85,8. km). Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/|title=Ja plāno braukt pa Ventspils šoseju, ņem vērā šos satiksmes ierobežojumus|website=tv3.lv|access-date=2026-04-27|date=2017-05-02|language=lv}}</ref><ref>https://pvs.iub.gov.lv/show/472564h{{Novecojusi saite}}</ref> 2019. gada jūnijā tika uzsākta Jūrmalas šosejas posma pārbūve Babītes novadā no Rīgas robežas līdz Jūrmalai (13,41 - 19,25 km), ko pabeidza 2020. gada 2. septembrī. Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu tika pastiprināti ceļa pamati un uzklātas trīs jauna asfalta kārtas. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu [[A5]] (Salaspils-Babīte). Darbus veica piegādātāju apvienība "A.C.B. un Binders" par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko pilnībā sedza valsts budžets.<ref>[https://nra.lv/latvija/323479-tresdien-atklas-atjaunoto-jurmalas-soseju.htm?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.09.2020.&utm_medium=email Trešdien atklās atjaunoto Jūrmalas šoseju] nra.lv LETA 2020. gada 31. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uzsakta-jurmalas-sosejas-parbuve/|title=Uzsākta Jūrmalas šosejas pārbūve - Binders.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/atjaunota-jurmalas-soseja-autocels-ar-visintensivako-satiksmi-valsti|title=Atjaunota Jūrmalas šoseja – autoceļš ar visintensīvāko satiksmi valstī {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2022. gadā tika veikta ceļa pārbūve posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi (41,16. - 52,73. km). Būvdarbu ietvaros tika veikta pilna ceļa segas pārbūve posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Ķemeriem, savukārt posmā līdz Smārdes pagriezienam tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana. Tika veikta arī ūdens atvades sistēmas sakārtošana, pārbūvētas deviņas caurtekas un abi tilti pār Vēršupīti, izbūvēta jauna sabiedriskā transporta pieturvieta "Kūdra", kā arī veiktas konfigurācijas izmaiņas vairākos krustojumos. Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 8,4 miljoni eiro (ar PVN), no kā 7,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-no-kudras-lidz-smardes-pagriezienam-visu-vasaru-bus-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/|title=Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam visu vasaru būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2022-03-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/54862258/aicina-neparkapt-luksoforu-signalus-ventspils-sosejas-un-citos-buvdarbu-posmos|title=Aicina nepārkāpt luksoforu signālus Ventspils šosejas un citos būvdarbu posmos|website=Delfi|access-date=2026-04-27|date=2022-10-20|language=lv}}</ref> 2022. gadā tika veikta arī seguma atjaunošana posmā no Mariņiem līdz Aiuzupēm (115,32. - 126,50. km). Būvdarbu ietvaros visā posmā tika labots ceļa profils ar karsto asfaltbetonu un ieklāta šķembu mastikas asfalta dilumkārta, kā arī pārbūvēta Silupes caurteka un atjaunota Vidusupes caurteka. Visā ceļa posmā tika izveidota akustiskā ribjosla. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 2,9 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ventspils-sosejas-posma-talsu-novada-sak-atjaunot-segumu.a461946/|title=Ventspils šosejas posmā Talsu novadā sāk atjaunot segumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. - 164.36. km). Visā ceļa posmā ārpus Ugāles tika izveidota akustiskā ribjosla. Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,5 miljoni eiro (ar PVN), kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-pie-ugales-atjaunos-segumu-20-km-garuma/|title=Ventspils šosejas posmā pie Ugāles atjaunos segumu 20 km garumā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2024-07-25|language=lv}}</ref> 2024. gada jūlijā Rīgā tika veikta Kārļa Ulmaņa gatves (A10) seguma atjaunošana divos posmos - no Jaunmoku ielas līdz Gramzdas ielai, un no Gramzdas ielas līdz pilsētas robežai. Būvdarbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 2,8 miljoni eiro un 2,6 miljoni eiro (abi bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.07.2024-karla-ulmana-gatve-sak-atjaunot-asfaltu-remonti-riga-gaidami-128-ielas.a561766/|title=Kārļa Ulmaņa gatvē sāk atjaunot asfaltu; remonti Rīgā gaidāmi 128 ielās|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā Rīgā tika veikta arī Kārļa Ulmaņa gatves (A10) un Lielirbes iela krustojuma pārbūve. Projekts tika virzīts lai izveidotu piebraukšanu jaunveidotajam "Depo" veikalam. Būvdarbu ietvaros tika paplašinātas krustojumā veicamo manveru iespējas, kā arī pārbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un inženiertehniskie tīkli, kā arī izbūvēts izgaismots gājēju un velobraucēju ceļš. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot arī vairāku "Depo" veikala teritorijai piegulošo ielu izbūvi, sasniedza 7 miljonus eiro, ko sedza privātie uzņēmēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2024-riga-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu-parbuves-lidz-oktobrim.a553884/|title=Rīgā Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu pārbūvēs līdz oktobrim|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/600914-parbuves-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu|title=Pārbūvēs Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-27|date=2024-04-06|language=lv}}</ref> === Rīgas - Ventspils un Talsu - Stendes ceļu krustojuma mezgls === Pie Talsiem, Rīgas - Ventspils šosejas un Talsu - Stendes ceļa (mūsdienās P120) krustojumā, atrodas divlīmeņu satiksmes mezgls ar vairākus kilometrus garu divu brauktuvju ceļu posmu, kas pēc mēroga būtiski izceļas uz pārējā A10 fona, kur satiksme notiek pa vienu joslu katrā virzienā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/|title=Mistiskais ceļa pārvads pie Talsiem: leģenda vēsta, ka padomju laikos te paredzēts nolaisties lidmašīnām|website=tv3.lv|access-date=2026-04-25|date=2017-05-17|language=lv}}</ref> 1970. gadu sākumā krustojums bija viens no bīstamākajiem posmiem Rīgas - Ventspils šosejā. Vietējā prese vairākkārt ziņoja par smagām un letālām autoavārijām, norādot uz nepārredzamu krustojuma ģeometriju. 1971. gadā Stendes un Talsu iedzīvotāji publiski ierosināja izbūvēt krustojumu ar transporta kustību divos līmeņos. Tajā pašā periodā krustojumā tika uzstādītas jaunas signālzīmes un daļēji uzlabots ceļa segums kā pagaidu pasākums, plānojot pilnīgu satiksmes mezgla pārbūvi līdz 1974. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1045988%7Carticle:DIVL113%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:530345%7Carticle:DIVL112%7Cquery:krustojumos%20Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1975. gadā uzsākās krustojuma mezgla pārbūves darbi, ko veica 3. ceļu būvniecības rajons (3. CBR). 1977. gadā tika uzlikta pirmā divdesmit tonnu dzelzsbetona konstrukcija; darbus šajā posmā vadīja 4. iecirkņa tilta būvētāji inženiera J. Seķa vadībā. Būvniecības laikā, 1978. gadā, tika rekultivēti smilts karjeri - 4,2 hektāri zemes, kas bija piešķirti krustojuma celtniecībai, nodoti Tiņģeres kolhozam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1056450%7Carticle:DIVL63%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:531765%7Carticle:DIVL90%7Cquery:Talsiem%20krustojuma%20Stendes|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:769516%7Carticle:DIVL148%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumi%20krustojuma%20Talsu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1979. gadā 3. CBR kolektīvs izpildīja gada plānu 3,3 miljonu rubļu apjomā, krustojuma mezgls tika izvirzīts republikas konkursam par labāko objektu. Paralēli 1979. gadā tika pabeigta arī lopu pārvietošanas tuneļa izbūve pie "Dzirnavu Kompleksa". Krustojuma mezgls nodots ekspluatācijā 1981. gada Oktobra svētku priekšvakarā. Atsevišķā publikācijā 1983. gadā satiksmes mezgla apkārtnē tika kritizēta ceļa malu kopšana un apzaļumošanas trūkums, pieminot, ka "Talsu vizītkarte ir Stendes krustojums, taču tā teritorijas zaļā zona krietni vien atpaliek no ceļa seguma kvalitātes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:534398%7Carticle:DIVL61%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojums|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1262735%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Arī ceļa posms (reģionālais autoceļš P120) starp Stendi, satiksmes mezglu un Talsu pilsētu tika izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm. Tādu ceļa profila izvēli daļēji pamato fakts, ka autoceļa posms bija noslogots, jo Stendes dzelzceļa stacija tolaik kalpoja kā rajona centrālais kravu punkts. Tomēr, pēc abu autoceļu seguma pārbūves 2010. gados, atšķirībā no A10 galvenā autoceļa kur posms at atdalītām brauktuvēm tika saglabāts, pēc P120 autoceļa pārbūves 2017. gadā satiksme tika novirzīta uz divjoslu ceļu uz vienas brauktuves, paralēlās brauktuves vietā izbūvējot gājēju un velobraucēju infrastruktūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/48855393/zebra-kadel-talsos-ir-tik-neadekvati-plata-soseja-militarais-lidlauks|title='Zebra': Kādēļ Talsos ir tik neadekvāti plata šoseja – militārais lidlauks?|website=Delfi|access-date=2026-04-25|date=2017-05-18|language=lv}}</ref> Satiksmes mezgls laika gaitā ir ieguvis reputāciju kā nesamērīgi grandiozs lauku apvidu infrastruktūrai. Vietējo iedzīvotāju vidū cirkulē versija, ka pārvads celts militāros nolūkos - lai vajadzības gadījumā nodrošinātu nolaišanās iespēju militārām lidmašīnām, un ka tā izbūvi veicinājusi kāda "zināma nezināma stacija" Talsu tuvumā padomju laikā. Latvijas Valsts ceļu Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kalnis 2017. gadā atzinis, ka šādas baumas starp ceļiniekiem tiešām klīst, taču norādījis, ka "oficiāla apstiprinājuma šai hipotēzei nav, jo lietas, kas saistās ar militāro jomu, nebija ceļinieku kompetencē".<ref name=":5" /> Primārie avoti liecina, ka objekts celts piecu gadu plāna ietvaros, atbildot uz dokumentētām satiksmes drošības problēmām, un ka būvniecību veica civilā organizācija "3. CBR". Galvenā atziņa kas noliedz mezgla militāro nolūku teoriju, ir tā būvniecības dokumentēšana - informācija par to bija publicēta vietējos ziņu avotos, un ka tas tika virzīts republikas konkursam par labāko objektu. PSRS prakse projektēt atsevišķus šoseju posmus ar miitārām specifikācijām ir dokumentēta citviet Baltijas valstīs - piemērām, Šakiai šosejas joslā Lietuvā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-sakiai-highway-strip-859.html|title=Forgotten airfields europe|website=www.forgottenairfields.com|access-date=2026-04-25}}</ref> un Kolkas-Ventspils reģionālajā autoceļā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kathmanduandbeyond.com/lesser-visited-places-baltic-states/|title=Lesser-visited places in the Baltic States}}</ref>, taču Talsu satiksmes mezgla gadījumā šādas saistības nav objektīvi apstiprinādamas. <ref name=":5" /> == Nozīmīgi notikumi == 2025. gada 10. janvārī uz Ventspils šosejas Strazdes pagastā notika ceļu satiksmes negadījums starp skolēnu mikroautobusu un kravas automašīnu. Negadījuma rezultātā bija viens bojā gājušais - diriģente Anitra Niedre, kā arī astoņi cietušie. Tika minēts ka cietušie lielākoties nebija piesprādzējušies, kas izraisīja plašas diskusijas un kontroli par piesprādzēšanos mikroautobusos un autobusos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-uz-ventspils-sosejas-skolenu-busina-un-kravas-auto-sadursme-viens-pieaugusais-gajis-boja-8-cilveki-slimnica.a583171/|title=Uz Ventspils šosejas skolēnu busiņa un kravas auto sadursmē viens pieaugušais gājis bojā; 8 cilvēki – slimnīcā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> == Ātrgaitas autoceļa projekts == Ņemot vērā ka autoceļš ir daļa no Eiropas Savienības "TEN-T" autoceļu tīkla, kā arī izvērtējot satiksmes noslogojumu un kravas transportlīdzekļu intensitāti, tuvākajā laikā sociālekonomiski pamatota ir autoceļa pārbūve par četru joslu ceļu ar atdalītām brauktuvēm posmā no Priedaines (krustojuma ar Jūrmalas šosejas posmu) līdz Tukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/04/Klavs_Grieze.pdf|title=Uzsāktie un potenciālie autoceļu attīstības projekti|last=Grieze|first=Klāvs}}</ref> 2007. gadā izsludināja konkursu skiču projektu izstrādei posmā [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Sloka (Jūrmala)|Sloka]].<ref>http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/autocela_a10_posms_priedaine___sloka_{{Novecojusi saite}}</ref> Projekta ietvaros bija plānots autoceļa posmam izbūvēt otro brauktuvi, kā arī ievērot visas prasības, lai autoceļš atbilstu ātrgaitas autoceļa standartiem. 2010. gada maijā tika pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, kas ietver arī posma Sloka-[[Ķemeri]] pārbūvi par ātrgaitas autoceļu. Ap 2025. gadu bija iecerēts veikt vērienīgus A10 rekonstrukcijas darbus arī posmā no Ķemeru līdz Kandavas pagriezienam, piedāvājot divas alternatīvas. Pirmā – 14,5 m plats divjoslu ceļš ar malas joslu, otra – 21 m plats četrjoslu ceļš ar divlīmeņa ceļa mezgliem, satiksmes pārvadiem, gājēju tiltiem, kā arī paralēli A10 trasei no jauna ierīkotiem savācējceļiem jeb vietējas nozīmes ceļiem. Tomēr, finansiālu līdzekļu trūkuma dēļ, projekts nav ticis īstenots.<ref>[https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/jauna-automagistrale-riga-ventspils-apvedcels-pure-iespejams-pec-12-gadiem/ JAUNA AUTOMAĢISTRĀLE RĪGA-VENTSPILS UN APVEDCEĻŠ PŪRĒ, IESPĒJAMS, PĒC 12 GADIEM] ntz.lv 2013. gada 21. martā</ref> Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas otrajā posmā no 2030. līdz 2035. gadam tiktu izbūvēts ātrgaitas autoceļš posmā no Jūrmalas (Priedaines) līdz Tukumam 48,4 km garumā, taču trešajā posmā, līdz 2040. gadam, tiktu turpināta ātrgaitas autoceļa izbūve no Tukuma līdz Ventspilij 191,7 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=342286|title=Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|W5-GHrRvYrk|Autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga - Ventspils)}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A10]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Jūrmalā]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Talsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspilī]] 2xojqejv67k7wa8x7sr5wl1xtcck8xe 0 51813 4466443 4412142 2026-05-10T23:35:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466443 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Matrjona Balka''' ({{val|ru|Матрена Ивановна Балк}}), dzimusi Modesta Monsa (''Modesta Mons''), bija [[Katrīna I|Katrīnas Pirmās]] galma dāma un ietekmīga favorīte. Joanna Monsa meita, [[Nataļja Lopuhina|Nataļjas Lopuhinas]] māte, [[Anna Monsa|Annas Monsas]] māsa. == Dzīvesgājums == Piedalījusies Krievijas cara [[Pēteris I|Pētera Pirmā]] un savas māsas Annas mīlas sakarā. Ticams, ka cars Pēteris nokārtoja Matrjonas Monsas laulības ar ģenerāli [[Teodors Balks|Teodoru Balku]] ({{val|de|Theodor von Balk; Friedrich von Balken}}). Piesedzot māsas attiecības ar caru Pēteri Matrjona palīdzēja arī Annas sakaram ar [[Saksija]]s slepenu sūtni Kenigsekuu, par ko Annai atņēma pili, bet Matrjona samaksāja ar trim gadiem ieslodzījumā. Pēc atbrīvošanas 1706. gadā viņai vajadzēja braukt uz Elbingu, [[Rīga|Rīgā]], kur Fjodors Balks bija gubernators,<ref>[http://bogorodsk-noginsk.ru/atlas/sshelkovskiy/golovinskiy.html Ровенский Г.В, ''Богородск-Ногинск. Богородское краеведение'']{{Novecojusi saite}}</ref> 1711. gadā iepazinās un satuvinājās ar [[Katrīna I|carieni Katrīnu]]. Matrjona Balka izmantoja Katrīnas tuvību, lai labvēlīgi noskaņotu atkal pret sevi Pēteri, kurš pat steidzās uz viņas dzemdībām.<ref>[http://mikv1.narod.ru/text/Petr1EkRS80T28N8.htm Pētera Pirmā vēstule Volgastā, 1712. gada 15. augustā] Петр I. [Письма к царице Екатерине Алексеевне в 1707-1713 гг.] / Сообщ. А.И. Барятинский // ''Русская старина'', 1880. — Т. 28. — № 8. — С. 753-756. — Под загл.: Царица Екатерина Алексеевна. Супруга Петра Великого в 1707-1713 гг.</ref> Anna apprecējās vēl ar Prūsijas sūtni [[Keizerlingi|Georgu Johanu fon Keizerlingu]], tas arī nomira, grasījās precēties vēlreiz ar zviedru kapteini Milleru, bet Matrjonas māsa pati nomira 1714. gada 15. augustā.<br />1718. gadā iecelta par Katrīnas galma dāmu; šajā laikā brālis un māsa ir varenas figūras Krievijas galmā, kur bagātīgi ņēma kukuļus kā starpnieki starp visiem pārējiem un Katrīnu. Pētera ausīs nonāca par intīmām attiecībām starp Vilimu Monsu un Katrīnu, tādēļ imperators savas sievas un mīļākās brāļa sakaru izspiegošanu uzticēja viņa māsai Matrjonai Balkai, kura to ar dedzību uzņēmās, bet neziņoja. 1724. gada 8. novembrī Pēteris lika ieslodzīt Vilimu, bet 13. novembrī Matrjonu. Imperators pats viņu pratināja, Matrjona atzinās kukuļņemšanā. Vēlāk oficiāli tika atzīts un viņas soda izpildes laikā publicēts, ka kukuļus bija devuši [[Menšikovi]], [[Dolgorukije]], [[Goļicini]], [[Čerkaski]], grāfs [[Golovkins]], [[Voļinskis]] un daudzi citi — tas bija pirmais Krievijā zināmais oficiālais korupcionāru saraksts.<ref>[http://www.pmoney.ru/txt.asp?rbr=205&id=472323 "Событие. Коррупция при Петре I", ''Личные Деньги'', 2008. gada 27. marts]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēteris ar imperatora ukazu nolēma Matrjonu [[pēriens|publiskai izpēršanai]] ar rīkstēm un izsūtīšanai uz Toboļsku.<ref>[http://hrono.info/biograf/bio_b/balk_matrena.html Балк Матрена Ивановна — Сухарева О.В. Кто был кто в России от Петра I до Павла I, Москва, 2005]</ref> Katrīna lūdzās Matrjonu apžēlot, bet izlūdza vienīgi pēriena cirtienu skaita samazināšanu. Matronu izģērba kailu un publiski izpēra uz ešafota [[1724]]. gada 16. novembrī Troickas laukumā Senāta ēkas priekšā<ref>[http://magazines.russ.ru/nov_yun/2001/5/kr.html Крылов, Александр. «РОГА ДЛЯ ИМПЕРАТОРА: “КАМЕРГЕР МОНС”, “ЛЕДИ ГАМИЛЬТОН ИЗ ПЕТЕРБУРГА”»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110614140109/http://magazines.russ.ru/nov_yun/2001/5/kr.html |date={{dat|2011|06|14||bez}} }}''Новая Юность'' 2001, № 5(50)</ref> un aizsūtīja, taču Pēteris drīz mira, un Katrīna kļūstot par imperatori apžēloja Matrjonu Balku.<ref>Карабанов, "Статс-дамы и фрейлины Русского двора в XVIII столетии" (в "Русской Старине", 1870 г., II т.). — "Записки" Басевича (в ''Русском Архиве'', 1865 г., стр. 618—619). — Гельбиг, "Русские избранники и случайные люди" (в ''Русской Старине'', 1886 г., № 4) — Д. Л. Мордовцев, "Русские женщины новейшего времени первой половины XVIII в." (СПб. 1874 г.). — М. И. Семевский, "Очерки и рассказы из русской истории XVIII в. Царствование Екатерины Алексеевны. Анна и Вилим Монс" (СПб., 1884 г.).</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Balka, Matrjona}} [[Kategorija:17. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:18. gadsimtā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] 233q97u81oydqea86eveqolf58200ih 0 60017 4466177 4210801 2026-05-10T14:51:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466177 wikitext text/x-wiki [[Attēls:The Levant 3.png|thumb|200px|Levantes aptuvenais areāls]] '''Levante''' ir ģeogrāfisks termins, kas apzīmē plašu areālu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Tās aptuvenās robežas ir [[Taurs (kalni)|Taurs]] ziemeļos, [[Arābijas tuksnesis]] dienvidos, [[Vidusjūra]] ([[Levantes jūra]]) rietumos un [[Mezopotāmija]] austrumos. Pēc dažām definīcijām Levantē iekļauj arī visu Mezopotāmiju. Areāls aptuveni sakrīt ar [[arābu valoda|arābisko]] terminu "[[Mešriks]]", kas apzīmē arābu zemes uz austrumiem no [[Ēģipte]]s un ziemeļos no [[Arābijas pussala]]s. Levante veido [[Auglīgais pusmēness|Auglīgā pusmēness]] vidējo posmu starp [[Nīla]]s ieleju dienvidrietumos un Mezopotāmiju austrumos. == Etimoloģija == [[Attēls:A) Prince of Lebanon, Moslem of Damascus.jpg|thumb|Levantes iedzīvotāji, 19. gadsimta beigas.]] === Izcelsme === Termins "Levante" pirmoreiz [[Eiropa]]s valodās parādījās [[1497]].g. un sākotnēji tika lietots plašākā nozīmē, lai apzīmētu "[[Vidusjūra]]s zemes uz austrumiem no [[Venēcija]]s". Termins cēlies no [[vidusfranču valoda]]s vārda ''levant'', vārda ''lever'' [[divdabis|divdabja]], kas nozīmē "aust" - kā ''soleil levant'' "austoša saule" no [[latīņu valoda]]s ''levare''. === Anatolija un Levante === Termins "Levante" ir analoģisks [[sengrieķu valoda]]s nosaukumam [[Anatolija|Ανατολία]] (''Anatolía''), kas arī apzīmē "Austošās Saules zeme", vai vienkārši "austrumi". Grieķiem termins Ανατολία ir sinonīms Μικρά Ασία ([[Mazāzija]]i) un neattiecas uz Levanti. === Libāna un Levante === Alternatīva teorija pieļauj, ka Levantes nosaukums cēlies no [[Libāna]]s. [[Ebreju valoda|Ebreju]] un [[aramiešu valoda|aramiešu]] valodās skaņas "b" un "v" tiek apzīmētas ar vienu burtu un [[izruna]] mainās atkarībā no konkrētā vārda. Tādējādi var pieņemt, ka termins "Levante" apzīmē [[Libāns|Libāna kalnu]] apkārtni, kas savukārt ir aramiešu cilmes nosaukums un nozīmē "balts", attiecinoties uz sniegiem klātajiem kalniem. == Ārējās saites == * [http://ancientneareast.tripod.com/Levant.html Senā Levante {{en ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110807052049/http://ancientneareast.tripod.com/Levant.html |date={{dat|2011|08|07||bez}} }} {{Āzija-aizmetnis}} {{Pasaules reģioni}} [[Kategorija:Tuvie Austrumi]] [[Kategorija:Āzijas reģioni]] [[Kategorija:Dienvidrietumāzija]] [[Kategorija:Sīrijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Libānas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Jordānijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Izraēlas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Palestīnas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Vidusjūra]] nmdp7vfiv727rtfbgnmu2bqiafhvfg2 0 61661 4466558 4324878 2026-05-11T09:50:53Z Vylks 50297 4466558 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Spānijas ''La Liga'' | aktuāla_sezona = 2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona | logo = LaLiga EA Sports 2023 Vertical Logo.svg | pikseļi = 150px | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1929}} | moto = | valsts = {{ESP}} | izkr = [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]] | viet_turn = [[Spānijas Karaļa kauss]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]] <br /> [[UEFA Eiropas līga]]<br /> [[UEFA Eiropas konferenču līga]] | komandas = 20 | čempions = [[FC Barcelona]]<br />([[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025—26]]; 29. tituls) | čempions_visv = [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] <br />(36 tituli) | mlapa = {{URL|www.laliga.es}} }} '''''Liga de Fútbol Profesional''''' (Profesionālā futbola līga) jeb '''''La Liga''''' ir [[Spānija]]s augstākā līga [[futbols|futbolā]]. Visvairāk titulu (36)<ref name="04052024-zirona-velreiz-ar-4-2-sasit-barselonu-un">https://sportacentrs.com/futbols/spanija/04052024-zirona_velreiz_ar_4_2_sasit_barselonu_un_</ref><ref>https://sportacentrs.com/futbols/spanija/30042022-karaliskais_madrides_real_35_reizi_izcina</ref> tajā ir izcīnījusi [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] komanda. Pēc [[UEFA]] novērtējuma tā ir Eiropas spēcīgākā līga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/memberassociations/uefarankings/country/index.html |title=UEFA rankings for club competitions |language=en |accessdate={{dat|2016|5|23||bez}}|publisher=UEFA.com }}</ref> == Sacensību formāts == Sacensību formāts notiek pēc ierastā dubultā apļa formāta. Sezonas laikā, kas ilgst no augusta līdz maijam, katrs klubs spēlē ar katru citu klubu divas reizes, vienu reizi mājās un vienu reizi izbraukumā, 38 mačus. Par uzvaru komandas saņem trīs punktus, par neizšķirtu – vienu punktu, bet par zaudējumu – 0 punktus. Komandas sarindotas pēc kopvērtējuma punktiem, un sezonas beigās par čempionu tiek kronēts augstāk esošais klubs. === Paaugstināšana un izkrišana === Starp ''Primera División'' un [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Segunda División]] pastāv paaugstināšanas un pazemināšanas sistēma. Trīs La Liga zemāk esošās komandas tiek pazeminātas uz Segunda División, un divas labākās komandas no Segunda División tiek paaugstinātas uz La Liga, un pēc vairākām izslēgšanas spēlēm, kurās piedalās līgas trešā, ceturtā, piektā un sestā vieta, tiek paaugstināts vēl viens klubs. Zemāk ir pilns saraksts par to, cik komandas spēlēja katrā sezonā visā līgas vēsturē; {| class="wikitable sortable mw-collapsible" |+Klubu skaits līgā vēsturiski !Laika periods !Klubu skaits |- |1929–1934 |10 klubi |- |1934–1941 |12 klubi |- |1941–1950 |14 klubi |- |1950–1971 |16 klubi |- |1971–1987 |18 klubi |- |1987–1995 |20 klubi |- |1995–1997 |22 klubi |- |1997–pašlaik |20 klubi |} == Klubi 2024.—2025. gada sezonā == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- !Klubs !Pilsēta, novads !Stadions !Ietilpība !Vieta 2023.—2024. <br />gada sezonā |- |style="text-align:left;"|[[Deportivo Alavés|Alavés]]|| [[Vitorija|Laspalmasa]], [[Basku Zeme]]||| ''[[Mendizorrotza]]'' || 19 840 || 10. |- |style="text-align:left;"|[[Bilbao "Athletic"|Athletic Bilbao]]||[[Bilbao]], [[Basku Zeme]]|| ''[[San Mames (2013)|San Mames]]'' || 53 289 || 5. |- |style="text-align:left;"|[[Madrides "Atletico"|Atletico Madrid]]||[[Madride]], [[Madride (komūna)|Madride]]|| ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' || 70 460 || 4. |- |style="text-align:left;"|[[FC Barcelona|Barcelona]]|| [[Barselona]], [[Katalonija]] || ''[[Estadi Olímpic Lluís Companys]]'' || 54 367 || 2. |- |style="text-align:left;"|[[Bigo "Celta"|Celta]]|| [[Bigo]], [[Galisija]]|| ''[[Balaidos]]'' || 29 000 || 13. |- |style="text-align:left;"|[[RCD Espanyol|Espanyol]]|| [[Barselona]], [[Katalonija]]||| ''[[RCDE Stadium]]'' || 40 000 || data-sort-value="20"| 4. ([[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrajā divīzijā]]) |- |style="text-align:left;"|[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]|| [[Hetafe]], [[Madride (komūna)|Madride]]|| ''[[Coliseum Alfonso Pérez|Coliseum]]'' || 16 500 || 12. |- |style="text-align:left;"|[[Girona FC|Girona]]|| [[Žirona]], [[Katalonija]]||| ''[[Montilivi]]'' || 14 624 || 3. |- |style="text-align:left;"|[[UD Las Palmas|Las Palmas]]|| [[Laspalmasa de Grankanārija|Laspalmasa]], [[Kanāriju Salas]]||| ''[[Gran Canaria (stadions)|Gran Canaria]]'' || 32 400 || 16. |- |style="text-align:left;"|[[CD Leganes|Leganes]]|| [[Leganesa]], [[Madrides apgabals]]||| ''[[Butarque]]'' || 12 450 || data-sort-value="18"| 1. ([[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrajā divīzijā]]) |- |style="text-align:left;"|[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]|| [[Palma (pilsēta)|Palma]], [[Baleāru Salas]]|| ''[[Estadi de Son Moix]]'' || 24 262 || 15. |- |style="text-align:left;"|[[CA Osasuna|Osasuna]]|| [[Pamplona]], [[Navarra]] || ''[[El Sadar Stadium]]'' || 23 576 || 11. |- |style="text-align:left;"|[[Rayo Vallecano]]|| [[Madride]], [[Madride (komūna)|Madride]] || ''[[Campo de Fútbol de Vallecas|Vallecas]]'' || 14 708 || 17. |- |style="text-align:left;"|[[Seviljas "Real Betis"|Real Betis]]|| [[Sevilja]], [[Andalūzija]]|| ''[[Estadio Benito Villamarín]]'' || 60 720 || 7. |- |style="text-align:left;"|[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|| [[Madride]], [[Madride (komūna)|Madride]] || ''[[Santjago Bernabeu stadions|Santiago Bernabéu]]'' || 83 186 || '''1.''' |- |style="text-align:left;"|[[Sansevastjanas "Real Sociedad"|Real Sociedad]]||[[Sansevastjana]], [[Basku Zeme]]|| ''[[Anoeta]]'' || 39 500 || 6. |- |style="text-align:left;"|[[Sevilla FC|Sevilla]]|| [[Sevilja]], [[Andalūzija]]|| ''[[Ramon Sanchez Pizjuan]]'' || 42 714 || 14. |- |style="text-align:left;"|[[Valencia CF|Valencia]]|| [[Valensija (Spānija)|Valensija]], [[Valensijas apgabals|Valensija]]|| ''[[Mestalla]]'' || 49 430 || 9. |- |style="text-align:left;"|[[Real Valladolid|Valladolid]]|| [[Valjadolida]], [[Kastīlija un Leona]]||| ''[[Estadio José Zorrilla]]'' || 27 618 || data-sort-value="19"| 2. ([[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrajā divīzijā]]) |- |style="text-align:left;"|[[Villarreal CF|Villarreal]]|| [[Vilareala]], [[Valensijas apgabals|Valensija]] || [[Keramikas stadions]] || 23 008 || 8. |- |} == Pēdējo sezonu uzvarētāji == * [[2010.—2011. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2010.—2011.]] [[FC Barcelona|Barcelona]] * [[2011.—2012. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2011.—2012.]] [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] * [[2012.—2013. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2012.—2013.]] [[FC Barcelona|Barcelona]] * [[2013.—2014. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2013.—2014.]] [[Atlético Madrid]] * [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2014.—2015.]] [[FC Barcelona|Barcelona]] * [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015.—2016.]] [[FC Barcelona|Barcelona]] * [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016.—2017.]] [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] * [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017.—2018.]] [[FC Barcelona|Barcelona]] * [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018.—2019.]] [[FC Barcelona|Barcelona]] * [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019.—2020.]] [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] * [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020.—2021.]] [[Atlético Madrid]] * [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021.—2022.]] [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] * [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022.—2023.]] [[FC Barcelona|Barcelona]] * [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023.—2024.]] [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]<ref name="04052024-zirona-velreiz-ar-4-2-sasit-barselonu-un" /> * [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024.—2025.]] [[FC Barcelona]] * [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025.—2026.]] [[FC Barcelona]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{official}} {{futbols-aizmetnis}} {{La Liga}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija| ]] 0eaz23yik8kyo6lqxds4dsbtximb00r 0 64785 4466238 4365680 2026-05-10T17:17:55Z ~2026-28096-51 145174 papildinājumi 4466238 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Andrejs Veisbergs | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1960 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga}} (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = Kaspars Veisbergs | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | zinātne = [[leksikoloģija]], [[leksikogrāfija]], [[tulkojumzinātne]], [[frazeoloģija]], [[sastatāmā valodniecība]], [[anglistika]], [[letonika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = II šķiras [[Atzinības krusts]] ([[2007. gads|2007]]) | piezīmes = }} '''Andrejs Veisbergs''' (dzimis {{dat|1960|02|22}} [[Rīga|Rīgā]]<ref>[http://ww3.lza.lv/scientists/Veisbergs.htm Andrejs Veisbergs {{en ikona}}], biogrāfija LZA mājaslapā (informācija atjaunota {{dat|2000|04|27|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|09|19|SK}} Piezīme: šajā avotā norādīts atšķirīgs dzimšanas gads ([[1962]].), citos jaunākos avotos ir minēts [[1960]]. gads.</ref><!-- <ref name="lat">{{LAT e|5|731}}</ref> -->) ir [[Latvieši|latviešu]] [[valodnieks]], [[tulks]], [[tulkotājs]] un [[profesors]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]]. == Dzīvesgājums == [[1983]]. gadā absolvēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultāte|Svešvalodu fakultāti]] angļu valodas un literatūras specialitātē, no [[1983]]. līdz [[1987]]. gadam strādāja par asistentu, vienlaikus studēja aspirantūrā ([[1984]]—[[1986]]). [[1986]]. gadā kļuva par [[filoloģija]]s [[zinātņu kandidāts|zinātņu kandidātu]], [[1987]]. gadā par vecāko pasniedzēju, [[1988]]. — par docentu. [[1992]]. gadā ieguva filoloģijas doktora grādu, [[1993]]. gadā habilitētā filoloģijas doktora grādu. Kopš [[1994]]. gada Veisbergs ir LU profesors, kopš [[2000. gads|2000]]. gada Moderno valodu fakultātes, vēlāk Humanitāro zinātņu fakultātes Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļas vadītājs, Tulkošanas katedras vadītājs un "Konferenču tulkošanas" maģistra programmas vadītājs.<ref name="LU"/> No 2004. gada līdz 2019. gadam viņš bija [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas komisija]]s priekšsēdētājs..<ref name="LU">[http://www.lu.lv/kontakti/persona.html?id=948 Andrejs Veisbergs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081206060930/http://www.lu.lv/kontakti/persona.html?id=948 |date={{dat|2008|12|06||bez}} }}, dzīves un darba gājums LU mājaslapā (informācija atjaunināta [[2008. gads|2008]]. gada aprīlī), informācija iegūta {{dat|2008|09|19|SK}}</ref> Veisbergs strādājis Eiropas Komisijas Tulku dienestā kā Latvijas tulku sagatavošanas koordinators [[2003. gads|2003]], 2004. Viņš ir Eiropas Savienības institūciju akreditētais tulks kopš 1996. gada. Tulkojis [[Bills Klintons|Billa Klintona]], [[Džordžs V. Bušs|Džordža Buša]], [[Dalailama]]s, [[Pans Kimuns|Pana Kimuna,]] Žistēna Trido u.c. vizītes Latvijā. Kopš [[2006. gads|2006]]. gada ir Oksfordas Angļu vārdnīcas konsultants. ''Latvijas Nacionālās enciklopēdijas'' redkolēģijas loceklis (2017-), daudzu žurnālu redkolēģiju loceklis, žurnāla ''Baltic Journal of English Language, Literature and Culture'' galvenais redaktors (2011-), žurnāla ''Linguistica Lettica'' redakcijas loceklis (1997-). Kopš [[2005. gads|2005]]. gada Veisbergs ir [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[korespondētājloceklis]],<ref>[http://diena.lv/lat/arhiivs/kultuura/jauni_lza_iistenie_un_goda_loceklji Jauni LZA īstenie un goda locekļi], raksts laikrakstā Diena ({{dat|2005|12|21|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|09|19|SK}}</ref> kopš 2013. gada — LZA īstenais loceklis. == Publikācijas un mācību literatūra == Andrejs Veisbergs ir vairāk nekā 450 zinātnisko un 100 populārzinātnisko publikāciju autors.<ref name="LU"/> Bez tam Veisbergam ir daudzas publikācijas laikrakstos [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[Latvijas Avīze]], Atmodas laikā arī angļu laikrakstā ''[[The Guardian]]'', tulkojumi (Alberts Bels "A Voice in the Wilderness" 2026 u.c.), vārdnīcas, elektroniskās vārdnīcas u.c. Svarīgākās publikācijas: * Anglo-Latvian Phraseological Borrowing. Riga, LVU, 1988. — 52p. * Заимствованная фразеология латышского языка (XVII — XX вв.). Рига, ЛУ, 1990. — 186 с. * Latvian-English, English-Latvian Dictionary of False Friends, Riga, Sl, 1993, — 53 p. * Latvian in the Post-Soviet Republic. In: Paralleles. Cahieres de l’Ecole de Traduction et d’Interpretation de l’Universite de Geneve. 17, 1995. pp.87—97. * False Friends Dictionaries: A Tool for Translators or Learners or Both. In: EURALEX ’96 Proceedings. Gothenberg: Gothenberg University, 1996. pp.627—634. * Latviešu valodas prasmes līmenis (Threshold Latvian). Strasbourg: Council of Europe Publishing, 1997. — 205p. (līdzautors) * The Contextual Use of Idioms, Wordplay, and Translation. In: Traductio. Essays on Punning and Translation. Ed. by D. Delabatista. St. Jerome Publishing, 1997. pp.155 -176. * Idioms in Latvian. University of Latvia. Riga: 1999. — 78p. (monogrāfija) * Word-Formation in English and Latvian. Contrastive Analysis. Rīga: University of Latvia. 2001. — 180p. (monogrāfija) * Use of Euphemisms in Latvian under Occupation Powers. In: The Baltic Countries under Occupation. Acta Universitatis Stockholmensis. 23. Stockholm: Almqvist & Wiksell International. 2003. pp. 229—240. * Latvian Lexicography. Encyclopedia of Language and Linguistics. Elsevier. * Lithuanian Lexicography. Encyclopedia of Language and Linguistics. Elsevier. * Ideology in Dictionaries — Definitions of Political Terms, in: Symposium on Lexicography XI. Lexicographica. Series Maior 115. Tuebingen. Max Niemeyer Verlag, 2005. pp. 537—547. * Jaunā latviešu-angļu vārdnīca. Rīga: Zvaigzne. 2005. * Mutvārdu tulkošanas pamati. Rīga: LU. 2005. (monogrāfija/mācību līdzeklis) * Nazi and Soviet Dysphemism and Euphemism in Latvian. In: Baltic Postcolonialism. Ed. V. Kelertas. Amsterdam, New York: Rodopi. 2006. 139-164. * Latvian Proper Names in English Sources (A Historical and Synchronic Glimpse). In: Humanities and Social Sciences. Latvia. Latvia: Literary and Linguistic Studies.1(47) 2006. 36—55. * Semantic aspects of reversal of a set of bilingual dictionaries. In Dictionary Visions, Research and Practice. Ed. by Henrik Gottlieb and Jens Erik Mogeson. John Benjamins 2007. 71—82. * Occasional and Systematic Shifts in Word-formation and idiom use in Latvian as a a result of translation. In: Lexical Creativity, Texts and Contexts. (Ed. Judith Munat). Vol.58. Amsterdam and Philadelphia: John Benjamins. 2007. 239—263. * Konferenču tulkošana. Rīga: Zvaigzne. 2007. 183p. (monogrāfija) * The Lost Dichotomy: When "Translation Language" Becomes the ‘Real’ One. In Proceedings, Actes of the 18th World Congress of the International Federation of Translators. Shanghai: Foreign Languages Press. CD. 2008. * Translation Language: The Major Force in Shaping Modern Latvian. Vertimo Studijos. 2. Vilnius: Universito Leiydykla. 2009. 54—70. * Latvian kielen muutokset ja laatu. In: Karjalasta Latviaan. Keuruu: Suomi toisena kielena. 2009. 138—173. * "Translation Language" and the "Real Language" Blending of the Reality and Concepts. Las Univerciudades del siglo XXI: Traduccion y Globalizacion / Universities in the 21st century: Translation and Globalization. University of Alicante. 2010. 47—61. * Vēlreiz par valodas pārmaiņām un valodas attīstību. Akadēmiskā dzīve. 47. 2010/2011. 18—26. * Development of the Latvian Language, Purism and Prescriptivism. Humanities and Social Sciences. Latvia. vol. 18. 2010. 7—32. * Translator’s Tools: Latvian and Lithuaninan Bilingual Lexicographical Tradition Compared. Vertimo Studijos 3. Vilnius: Vilniaus universitetas. 131—149. * The other polysystem. The impact of translation on language norms and conventions in Latvia. In Contexts, Subtexts and Pretexts. Literary Translation in Eastern Europe and Russia. ed. by Baer, Brian James. Amsterdam, Philadelphia: John Benjamins. 295—316. * Latvian Language Policy, Translation, Impact on the Language Development. In: Language Policy in the Practice of Translating. (ed. Stephen Kessler, Marko Pantermoeller). Frankfurt: Peter Lang. 65—82 * Overview of the Early Development of the Lexicography of the Three Baltic Nations (from 17th to 19th century). In Baltic Journal of European Studies. Tallinn University of Technology (ISSN 2228-0588), Vol. 1, No. 1(9). 207—225. * Historical Comparison of Latvian and Lithuanian Lexicography (17th to 20th Century) In Contrastive and Applied Linguistics XV(Ed. A. Veisbergs) Riga: SVTN. 2011. 56—83. * Languages in the European Information Society. Latvian. META-FORUM 2011. Budapest. http://WWW.meta-net.eu {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220809110133/http://www.meta-net.eu/ |date={{dat|2022|08|09||bez}} }} * Borrowed Phraseology in Latvian. Rīga: LU Apgāds. 2012. * Historical Comparison of the Iconic Dictionaries of the Three Baltic Nations. In Proceedings of the 15th Euralex International Congress. Oslo: University of Oslo. 2012. 245—249. * Phraseological Borrowing. Berlin: Logos. 2012. * Semantic Change in Latvian under the Influence of English. Baltic Journal of English Language, Literature and Culture Vol. 2, 2012. 103—121 * English and Latvian Word Formation Compared. LU Akadēmiskais apgāds. 2013. * Latviešu valoda. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2013. (A. Veisberga redakcijā). *''Bear’s Ears.'' Rīga: Zinātne. 2014. (co-author with Ieva Zauberga and Andrew Chesterman). *''The Swings and Turns in the Latvian Translation Scene.'' Berlin: Lambert Academic Publishers. 2016. *''Konferenču tulkošana.'' 3. Papildinātais izdevums. Rīga: Zinātne. 2016. *''Jaunā latviešu-angļu vārdnīca. 3. izd.'' Rīga: Zvaigzne ABC. 2016. *Translationese, Translatorese, Interference. In: L. Ilynska, M.Platonova (Eds.) ''Meaning in Translation: Illusion of Precision.'' Newcastle upon Tyne: Cambridge Scholars Publishing. 2016. 25-52. *Defensive and defective stance in translation and translation criticism in Latvia between the wars (1918–1940). ''Procedia - Social and Behavioral Sciences''. Elsevier ''Vol. 231.'' *Translation during the German Occupation in Latvia. ''Translation und “Drittes Reich”.'' Eds. Dorte Andress, Larisa Schippel. Berlin: Frank und Timme. 2016. 237-256. *The lexicography of Latvian. ''International Handbook of Modern Lexis and Lexicography'' ed. Patrick Hanks & Gilles Maurice de Schryver (Eds). Springer, 2017. *The Latvian Translation Scene: Change of Canons, Shifts of Norms. ''Translation, the Canon and its Discontents: Version and Subversion.'' Ed. M. R. Gomes. Cambridge Scholars Publishing. 2017. 56-76 *Grāmatu tulkojumi varas maiņu gados (1940-1946). ''Akadēmiskā Dzīve.'' Nr. 53. 2016/2017, 85-94. *Language Planning in Latvia as a Struggle for National Sovereignty. ''Language Planning in the Post-Communist Era: The Struggles for Language Control in the New Order in Eastern Europe, Eurasia and China.'' Ed. Ernest Andrews. Cham: Palgrave Macmillan, Springer. 2018. 219-240. *Tulkotās literatūras grāmatas 1918-1944 (tulkotāji, apjomi, avotvalodas, kvalitāte un tendences). ''Zinātniskie raksti''. 4 XXIV. Grāmata un sabiedrība Latvijā līdz 1945. gadam. Rīga: LNB. 2018. 164-187. *The Translation Scene in Latvia (Latvian SSR) during the Stalinist Years. ''Vertimo studijos'' 2018, vol. 11. 76–99. *The Latvian Language in the 21st Century. ''Latvia and Latvians.'' Riga: LAS. 222-256. (coauthor with Ina Druviete) *Latviešu valoda 21. gadsimtā. ''Latvija un latvieši''. Rīga: LZA. 222-254. (līdzautors kopā ar Inu Druvieti). *Frazeoloģija un leksika vispārīgajās divvalodu vārdnīcās – jaukto ekvivalentu jautājums. ''Dzīves lingvistika.'' Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2018. 295-310. *Word-formation Pattern Borrowing in Latvian. Baltic ''Journal of English Language, Literature and Culture''. 8. 2018. 129-146 *Tulkošanas tendences un iezīmes Reformācijas ietekmē latviešu valodā. Reformācija un Valoda. ''Valsts valodas komisijas Raksti'' 9. sējums. Red. V. Tēraudkalns, A. Veisbergs. Rīga: Zinātne. 107-125. *Dzimtes jautājums valodā un tulkojumā. ''Dzimte un tulkošana.'' Red. I. Novikova. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2018. *Tulkotās literatūras grāmatas 1918-1944 (tulkotāji, apjomi, avotvalodas, kvalitāte un tendences). ''Zinātniskie raksti''. 4 XXIV. Grāmata un sabiedrība Latvijā līdz 1945. gadam. Rīga: LNB. 2018. *The Fuzzy Concept of Idiom and what it might Mean for Bilingual Dictionaries. ''Baltic Journal of English Language and Literature'' No.9.2019. 111-129. *Latviešu valoda un Eiropas Savienība. Valsts valodas komisijas Raksti X. Red. A. Veisbergs. Rīga: Zinātne 2019. 26-41. *Translators as Shapers of National Identity and Its Disseminator. ''National Identity in Translation.'' Volume 22. Edited by L. Harmon and D. Osuchowska. Berlin: Peter Lang. 2019. 35-48. *Challenges in the Semi-automatic Reversion of a Latvian-English Dictionary. ''elex proceedings''. Sintra 2019. 18-30. (coauthor Daiga Deksne) *Phraseology in General Bilingual Dictionaries: Idioms as Equivalents of Single Words. ''Contrastive Phraseology: Languages and Cultures in comparison''. Eds P. Ramusino and F. Mollica. Cambridge Scholars Publishing. 2020. 331-343. *''Latvian Translation Scene in the 20th Century.'' Berlin: Lambert Academic Publishing. 2020. *''Jaunā latviešu-angļu vārdnīca.'' Papildinātais un pilnveidotais TILDE elektroniskais variants. 2021. *''Latviešu valoda kā tulkojumvaloda.'' Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. (galv. redaktors) 2021. *Tulkojumi latviešu valodā. 16.-20. gadsimta ainava. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2022. *The Abrupt Turns in Translation Policies in Latvia during the Occupations (1939-1946). ''Lublin Studies in Modern Languages and Literature.'' Vol 46, No 2. Lublin: Maria Curie-Sklodowska University Press. 2022. 123-137. *Three Milestones of Latvian Translation Criticism. ''Vertimo studijos.'' 16. 2023. 203-218.  *The Latvian translation scene under the communist rule.  ''EXPRESSIO Rivista di linguistica, letteratura e comunicazione''. 7. Milano: Mimesis. 2023. 117-134. *The Changing Meanings of Political Terms and their Reflection in Dictionaries. ''Baltic Journal of English Language, Literature and Culture''. Vol. 14, 2024. 154–171.   *Linguistic Anisomorphism of Gendered Language in Translation.  in ''Traducción y sostenibilidad cultural II: retos y nuevos escenarios.'' Editores/as: Sara García Fernández, Fátima Gómez-Cáneba, Beatriz Guerrero García, Francesca Placidi, Margarita Savchenkova, Susana Schoer-Granado. Salamanca: Ediciones Universidad de Salamanca. 2025. 407-414. *Lexicography in the Baltic Countries (Estonian, Latvian, and Lithuanian Lexicographies). ''ScienceDirect''. Elsevier. 2025. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Veisbergs, Andrejs}} [[Kategorija:Latviešu valodnieki]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] 2tbfsnkjvkjmazktbpnapaela7wbw0v 14 71258 4466536 3066349 2026-05-11T08:01:59Z Papuass 88 pievienoju [[Kategorija:Gruzijas politika]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4466536 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Politiķi pēc valsts]] [[Kategorija:Gruzijas cilvēki|Politiķi]] [[Kategorija:Gruzijas politika]] owtssj7s2gszx390p4fl3exzbehm4md 0 72355 4466516 4385579 2026-05-11T07:15:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466516 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mālpils pagasts | karte = Mālpils novadsLocMap.png | karte2 = Mālpils novads Map.png | ģerboņa_attēls = Mālpils pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Mālpils pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = Mālpils pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Siguldas novads | centrs = Mālpils | platība = 220,91 | iedzīvotāji = 3350<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2019.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2019|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-03|archive-date=2019-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20191208062344/http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic2019.htm}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2019 | blīvums = {{#expr: 3350/ 220.91 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = | mājaslapa = www.malpils.lv }} '''Mālpils pagasts''' ir pagasts [[Siguldas novads|Siguldas novadā]], [[Vidzeme|Vidzemē]], kas robežojas ar [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Allažu pagasts|Allažu]], [[Mores pagasts|Mores]] un [[Siguldas pagasts|Siguldas]] pagastu, [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]], [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Amatas pagasts|Amatas]] pagastu un [[Ogres novads|Ogres]] novada [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes]] un [[Suntažu pagasts|Suntažu]] pagastu. Pagasta centrs atrodas [[Mālpils|Mālpilī]]. Cauri pagastam iet [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālie autoceļi]] [[Garkalne]]—[[Alauksts]] ([[autoceļš P3|P3]]) un [[Inciems]]—[[Sigulda]]—[[Ķegums]] ([[autoceļš P8|P8]]), bet līdz līnijas slēgšanai gāja arī [[dzelzceļš|dzelzceļa līnija]] [[dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]] ar diviem dzelzceļa [[pieturas punkts|pieturas punktiem]]: [[Sidgunda (stacija)|Sidgunda]] un [[Kārde (stacija)|Kārde]]. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā '''Mālpils novads'''. 2021. gadā Mālpils novadu iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. == Daba == Mālpils pagasts atrodas lēzeni paugurainajā [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu malā, robežojoties ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]]. Augstākā vieta [[Peļņu kalns]] (136,0 m vjl) uz robežas ar [[Mores pagasts|Mores pagastu]]. Pamatiežus klāj 10—20 m bieza [[kvartārie nogulumi|kvartāra nogulumu]] sega, ko veido galvenokārt akmeņaina, sarkanbrūna pēdējā apledojuma morēnas [[mālsmilts]] vai [[smilšmāls]], vietām ar brūna un tumšbrūna morēnas smilšmāla starpslāņiem, lēcveida ieslēgumiem un ievilkumiem. Zemes virsmas formu ģeomorfoloģiski nosaka lēzeni un zemi [[drumlins|drumlinu]] vaļņi līdz pat 4 km garumā un 50—300 m platumā. To reljefu sarežģī [[Suda]]s — [[Mergupe]]s [[ledājs|ledāja]] kušanas ūdeņu noteces leja. Pagasta teritorijā ir [[smilts]], [[grants]] un [[ģipšakmens]] iegulas, kā arī [[kūdra]]s atradnes zemā, pārejas un augstā tipa purvos. [[Klimats]] ir mēreni vēss, mitrs. [[Nokrišņi|Nokrišņu]] daudzums gadā sasniedz 700 mm, apmēram 500 mm ir siltajā gadalaikā. Gada vidējā [[temperatūra]] ir {{nobr|5,6—5,8&nbsp;°C}}, janvārī no −6,0 līdz {{nobr|−6,5&nbsp;°C}}, jūlijā {{nobr|17&nbsp;°C}}. Bezsala periods vidēji 130 dienas. [[Sniegs|Sniega]] segas biezums līdz 25 cm, tā pastāvīgi izveidojas decembra otrajā dekādē, nokūst marta pēdējā dekādē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Padomes%20dokumenti/Teritorijas%20planoshana/PR.pdf |title=Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojums (2008—2020) |access-date={{dat|2010|09|07||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304233623/http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Padomes%20dokumenti/Teritorijas%20planoshana/PR.pdf }}</ref> === Upes === [[Attēls:Tilts Sidgunda.jpg|thumb|250px|Tilts pār [[Lielā Jugla|Lielo Juglu]] Sidgundā]] Pagasta teritorija robežojas ar [[Daugava]]s — [[Gauja]]s baseinu robežšķirtni, izvietojies Daugavas baseina teritorijā un tajā atrodas Daugavas lielbaseina labā krasta pietekas. Pagasta teritorijas lielāko daļu aizņem [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] baseins, neliela daļa dienvidrietumos pieder pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] baseina. Lielā Jugla sākas [[Sidgunda|Sidgundā]], satekot [[Suda]]i un [[Mergupe]]i. Upju relatīvais kritums ir 1,9—3,5 m/km. Pagasta ziemeļdaļā sākas [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. * [[Lielā Jugla]] ** [[Irbupīte]] ** [[Mergupe]] *** [[Jāņupīte (Mergupes pieteka)|Jāņupīte]] *** [[Vanagupīte]] *** [[Zaube (upe)|Zaube]] ** [[Suda]] *** [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]] *** [[Gaiļurga]] *** [[Teiļupīte]] ** [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]] === Purvi === * [[Torfa purvs]] (479 ha) * [[Ošiņu purvs|Ošiņu (Kārdes) purvs]] (292 ha) * [[Klūgu purvs]] (190 ha) * [[Ķeviešu purvs]] (190 ha) * [[Noriņu purvs]] (149 ha) * [[Bērnaukles purvs]] (147 ha) == Vēsture == Mālpils pagasta teritorija līdz 13. gadsimtam ietilpa [[līvi|līvu]] apdzīvotajos [[Idove]]s un [[Sidgunda]]s pilsnovados. [[Suda]]s upes krastā atradās senie pilskalni — tagad Mālpils Vīnkalns un Sidgundas Veckalns. Līvu senkapi atrasti pie Ķešāniem, Brišķēniem, Tūžām, Ķaulēniem, Pierēniem, kā arī Vitē, Audriņos un Idiņos, kur R. Šnores vadībā 1933. gadā veikti arheoloģiskie izrakumi. Pēc [[Gaujas līvi|Gaujas]] un [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemju iekarošanas novada ziemeļdaļu ieguva [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), bet Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen'') 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf |title=Leonida Jansona raksts "Mālpils senatne" (2002). |access-date={{dat|2009|12|12||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304234712/http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf }}</ref> Novada dienviddaļā (bijušajā [[Sidgundas pagasts|Sidgundas pagastā]]) esošās Daugavas līvu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. [[Attēls:Malpils 17.gs.jpg|left|thumb|400px|Skats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva)]]Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[līvu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — "māla pils"). Pirmā Mālpils draudzes baznīca celta 15. gadsimta sākumā. Agrāk latviešu zemnieki Mālpili dēvēja arī par Mārpili un ir saglabājies nostāsts par meitenes Māras iemūrēšanu Mālpils baznīcas sienā, kas, visticamāk, ir radies Livonijas ordeņa Svētās Marijas kulta iespaidā. Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā pagasts nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē, 1629. gadā to ieguva [[Zviedrija]]. Ap 1630. gadu [[Mālpils draudzes novads|Mālpils draudzei]] bija kopīgs mācītājs ar [[Nītaures draudzes novads|Nītaures draudzi]], jo vecā baznīca kara laikā bija nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā tagadējā Mālpils novada teritorijā tika izveidotas šādas muižas: Mālpils muiža (''Lemburg''), Vites muiža (''Vittenhof''), Sudas muiža (''Suddenhof'') jeb Vibrokas muiža, Sudas strauta muiža (''Suddenbach'') jeb Buka muiža pēc tās īpašnieka majora Boka vārda, Kniediņu muiža (''Kaltenbrunn''), Dravantas jeb Drēfes muiža (''Drevenhof''), Mūru muiža (''Muremoise''), Žiburtu muiža (''Sieburt''), Ādama muiža (''Adamshof'') jeb Pūlaku muiža un Sidgundas (''Siggund'') jeb Rikteres muiža. Zemnieku izglītošanai 1693. gadā Mālpilī tika nodibināta draudzes skola. [[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils pils]] Pēc 1721. gada pagasts nonāca [[Krievijas Impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī un bija sadalīts Mālpils un Sidgundas draudzēs. Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. 1766. gadā uzcēla luterāņu baznīcu, kas atjaunota 1850. gadā. 1845. gadā daudzi Mālpils zemnieki pārgāja [[pareizticība|pareizticībā]] un tika nodibināta pareizticīgo draudze. 1872. gadā dibināja Mālpils kori, 1876. gadā Mālpils savstarpējo uguns apdrošināšanas biedrību, 1881. gadā Mālpils Labdarības biedrību, 1883. gadā bibliotēku, 1903. gadā Mālpils krājaizdevu sabiedrību. 1902. gadā uzcēla mācītājmuižu. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. 1911. gadā nodibināta Mālpils proģimnāzija, kuras ēka nopostīta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Šajā laikā novada teritorijā darbojās 7 skolas, tai skaitā Vibrokas meiteņu skola. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas tagadējais pagasts piederēja [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķim]] un to veidoja Mālpils pagasts un Rikteres pagasts (vēlāk pārdēvēts kā [[Sidgundas pagasts]]). Agrārās reformas gaitā Mālpils muiža tika sadalīta 166 jaunsaimniecībās, Mālpils mācītājmuiža 15 jaunsaimniecībās, Kniediņu muiža 27 jaunsaimniecībās, Vibrokas muiža 24 jaunsaimniecībās, Buka muiža 27 jaunsaimniecībās.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 13. sējums, 1935.-1936., 25 527 sleja</ref> Savukārt Rikteres muiža ar Šķiliņu pusmuižu tika sadalīta 116 jaunsaimniecībās.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas 19. sējums, 1939., 38 542 sleja</ref> 1921. gadā dibināta Sidgundas savstarpējā apdrošināšanas biedrība, 1924. gadā Rikteres ekonomiskā lopkopības pārraudzības biedrība, 1924. gadā Sidgundas—Mālpils meliorācijas sabiedrība "Irbupe", 1927. gadā Sidgundas dramatiskā biedrība, kas iegādājās skatuves iekārtu, 1929. gadā Sidgundas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un citas sabiedriskas organizācijas. [[Attēls:Flag of Mālpils Municipality.png|thumb|[[Mālpils novada karogs]]]] 1920. gadā Mālpils muižas kungu mājā ierīkoja Mālpils sešklasīgo pamatskolu, 1929. gadā to nodeva Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai, bet 1935. gadā tā tika privatizēta. Pamatskola tika izvietota Mālpils Mārupēs ar 5 skolotājiem. Otra pamatsskola bija Sidgundā. Bez tam bija arī I pakāpes pamatskola ar vienu skolotāju Mālpils Kniediņos, kas piederēja 1926. gadā dibinātajai Kniediņu izglītības biedrībai. 1935. gadā atklāja Mālpils labdarības biedrības namu Zaķu krogā ar bibliotēku. [[Attēls:Mālpils novads COA.svg|thumb|[[Mālpils novada ģerbonis]] (2010.–2021. g.)]] 1935. gadā '''Mālpils pagasta''' platība bija 148,41 km² un tajā dzīvoja 2052 iedzīvotāji, tajā skaitā 94,6% [[latvieši]], 2,6% [[poļi]] un 1,1% [[krievi]].<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Mālpils un [[Vites ciems|Vites]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Mālpils ciems''' ietilpis [[Siguldas rajons|Siguldas]] (1949—1962) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1962. gada) rajonos. Mālpils ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā [[Vites ciems|Vites ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Vienība» teritoriju, 1958. gadā — [[Sidgundas ciems|Sidgundas ciema]] kolhoza «Spartaks» teritoriju, 1963. gadā — visu likvidētā Sidgundas ciema teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref><ref>[https://sites.google.com/view/malpils/m%C4%81jas Mālpils ciems 1967]</ref> Tagadējā pagasta teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. 1949. gadā nacionalizētajā Mālpils muižas kungu mājā tika atvērts Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums, kas darbojās līdz 1965. gadam, pēc tam tajā tika izvietota [[padomju saimniecība]]s «Mālpils» administrācija un Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs. 1968. gadā Mālpilī iekārtots bērnudārzs, 1972. gadā tika sākta Mālpils pārbūve atbilstīgi eksperimentālā paraugciemata projektam, 1982. gadā uzcelta Mālpils vidusskola, 1988. gadā kultūras nams, 1990. gadā nodibināta Mūzikas un mākslas skola. 1990. gadā Mālpils ciemu reorganizēja par pagastu,<ref>[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:640434|article:DIVL247 Latvijas pagasti 2002]</ref> bet 2009. gadā Mālpils pagastu reorganizēja par '''Mālpils novadu'''. 2021. gadā Mālpils novada teritoriju iekļāva jaunajā [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Mālpils novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" ! Ciems ! Iedzīvotāji <br /> (2009) ! Platība <br /> (ha) |- | [[Mālpils]] | 2171 | 402.5 |- | [[Sidgunda]] | 459 | 215.0 |- | [[Upmalas]] | 157 | 63.0 |- | [[Vite (ciems)|Vite]] | 52 | 32.5 |- | [[Bukas (Mālpils pagasts)|Bukas]] | 39 | 29.0 |} Mazciemi: Andricēni, Audriņi, Ģistas, Jaunbūņas, Kārde, Lībenes, Lipkori, Mergupes, Novadnieki, Sliseri, Spruksti. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1925|2731 |1930|2765 |1935|2964 |1959|3345 |1967|3987 |1979|4499 |1989|4624 |2000|4341 |2011|3626 |2019|3350 }} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Mālpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&zoom=100,344,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (3044) |green|83.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (371) |red|10.2}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (72) |violet|2.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (37) |black|1.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (52) |blue|1.4}} {{bar percent|Cita tautība (79) |purple|2.2}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas personības == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763.—1848.) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) * [[Fēlikss Lūkins]] (1875-1934), ārsts oftalmologs un homeopāts. Latvijas Rēriha biedrības vadītājs (1930-1934). * [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940). == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <center><gallery> Attēls:Sidgunda old school house.jpg|alt=|Sidgundas vecā skolas ēka Attēls:Mālpils tehnikums, Mālpils, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio.jpg|alt=|Mālpils tehnikums Attēls:Mergupe, Mālpils pagasts, Mālpils novads, Latvia - panoramio (1).jpg|alt=|Mergupe ziemā Attēls:Buku muižas pils 2000-10-01.jpg|alt=|Buku muižas pils, 2000. gads Mālpils luterāņu baznīca.jpg|alt=|Mālpils luterāņu baznīca </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|www.malpils.lv}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Siguldas novads}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Siguldas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Siguldas novada pagasti]] [[Kategorija:Mālpils pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] eqkmls21fx27rxjfawsh6xcfhumnoqo 0 90622 4466140 4312415 2026-05-10T13:40:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466140 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Perito Moreno Glacier Patagonia Argentina Luca Galuzzi 2005.JPG|thumbnail|upright=1.2|[[Perito Moreno ledājs]] Patagonijā, [[Argentīna|Argentīnā]]]] '''Ledājs''' ir liela, ilgstoša, no [[sniegs|sniega]] izveidojusies [[ledus]] masa, kas veidojas vietās, kur ilgstošā laika periodā sniega uzkrāšanās pārsniedz [[ablācija|ablāciju]] ([[kušana|kušanu]], [[sublimācija (fizika)|sublimāciju]] un citus faktorus, kas mazina ledāju). Sniegam zem sava svara pakāpeniski sablīvējoties un pārvēršoties ledū, veidojas kustīga ledus masa, kas [[gravitācija]]s ietekmē lēnām plūst. Ledājiem ir liela nozīme, jo tie uzkrāj 68,7% pasaules [[saldūdens]] resursu, regulē [[ūdens cikls|ūdens apriti]], ietekmē [[jūras līmenis|jūras līmeni]], globālo [[klimats|klimatu]] un [[ainava]]s attīstību.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Where is Earth's Water? |url=https://www.usgs.gov/special-topics/water-science-school/science/where-earths-water |website=usgs.go |publisher=U.S. Geological Survey |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ice, Snow, and Glaciers and the Water Cycle |url=https://www.usgs.gov/special-topics/water-science-school/science/ice-snow-and-glaciers-and-water-cycle |website=usgs.go |publisher=U.S. Geological Survey |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Chapter 9: Ocean, Cryosphere and Sea Level Change |url=https://www.ipcc.ch/report/ar6/wg1/chapter/chapter-9/ |website=ipcc.ch |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} |language=en}}</ref> Tie darbojas arī kā klimatisko apstākļu arhīvi, jo ledus serdeņos saglabājušās gāzes un aerosoli ļauj rekonstruēt atmosfēras sastāvu tūkstošiem gadu senā pagātnē.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Revision of the EPICA Dome C CO2 record from 800 to 600 kyr before present |journal=Geophysical Research Letters |date=15 December 2014 |volume=42 |issue=2 |page=542-549 |doi=10.1002/2014GL061957}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Bethan Davies |title=Ice core basics |url=https://www.antarcticglaciers.org/glaciers-and-climate/ice-cores/ice-core-basics/ |website=antarcticglaciers.org |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Scientists drill nearly 2 miles down to pull 1.2 million-year-old ice core from Antarctic |url=https://apnews.com/article/antarctica-old-ice-core-climate-change-epica-6f76c57abf254dd9cb698f767db5507b |website=apnews.com |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} |language=en}}</ref> Ledāji būtiski pārveido reljefu, veicot [[erozija]]s un [[nogulumi|nogulumu]] uzkrāšanas procesus. Atkarībā no izvietojuma un formas ledājus iedala divās galvenajās grupās — [[ledāja vairogs|ledāja vairogos]] (kontinentālajos ledājos), kas aptver lielas teritorijas neatkarīgi no reljefa, piemēram, [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]], un [[alpīnais ledājs|alpīnajos ledājos]], kas raksturīgi [[kalns|kalniem]], piemēram, [[Himalaji|Himalajos]], [[Alpi|Alpos]] un [[Andi|Andos]]. Papildus tam pastāv arī specifiski veidi, piemēram, [[ledus cepure]]s, [[ledus kupols|kupoli]], [[šļūdonis|šļūdoņi]], [[ledus lauks|ledus lauki]] un [[šelfa ledājs|šelfa ledāji]], kuru dinamiku un ietekmi nosaka gan to morfoloģiskās īpašības, gan klimata apstākļi. Ledāji ir sastopami visos kontinentos, izņemot [[Austrālija (kontinents)|Austrāliju]], ar vislielāko koncentrāciju polārajos apgabalos.<ref name="nsidc.org"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Glaciers: Moving Rivers of Ice |url=https://education.nationalgeographic.org/resource/glacier-moving-rivers-ice/ |website=education.nationalgeographic.org |publisher=National Geography |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} |language=en}}</ref> Pat [[tropi|tropu reģionos]], piemēram, [[Kilimandžāro]] virsotnē, joprojām saglabājas nelieli ledāji.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Where are Earth’s glaciers located? |url=https://www.usgs.gov/faqs/where-are-earths-glaciers-located |website=usgs.gov |publisher=U.S. Geological Survey |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} |language=en}}</ref> To izplatība un dinamika ir nozīmīgi indikatori [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] izpētē un monitorēšanā. == Ledāju veidošanās == [[Attēls:Glacier diagram.svg|thumbnail|upright=1.2|Kalnu jeb alpīnā ledāja shematiska uzbūve (angļu valodā)]] Ledāji veidojas sarežģīta un ilgstoša dabas procesa rezultātā, kurā daudzu gadu, pat gadsimtu laikā, uzkrātais [[sniegs]] pakāpeniski sablīvējas un pārvēršas par blīvu [[ledus]] masu, kas spēj kustēties zem sava svara.<ref name="nsidc.org">{{tīmekļa atsauce |title=Glaciers |url=https://nsidc.org/learn/parts-cryosphere/glaciers |website=nsidc.org |publisher=National Snow and Ice Data Center |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Science of Glaciers |url=https://nsidc.org/learn/parts-cryosphere/glaciers/science-glaciers |website=nsidc.org |publisher=National Snow and Ice Data Centrer |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> Šis process notiek reģionos, kur klimata apstākļi nodrošina pozitīvu masas bilanci, tas ir, gada laikā sniega uzkrāšanās pārsniedz [[ablācija|ablāciju]] ([[kušana|kušanu]], [[sublimācija (fizika)|sublimāciju]] un citus faktorus, kas mazina ledāju). Ledāju veidošanos nosaka specifiski [[klimats|klimatiskie]] un [[reljefs|reljefa]] apstākļi. Būtiska ir zema [[gaisa temperatūra]], kas ļauj sniegam saglabāties arī vasarā, un pietiekams [[nokrišņu daudzums]] sniega uzkrāšanai. Piemēram, [[Antarktīda]]s centrālajā daļā gadā nokrišņu daudzums ir mazāks par {{nobr|50 mm}}, bet gaisa temperatūra var būt {{nobr|-40 °C}},<ref>{{laikraksta atsauce |title=Revisiting temperature sensitivity: how does Antarctic precipitation change with temperature? |journal=The Cryosphere |date=03 Jul 2023 |volume=17 |issue=7 |doi=10.5194/tc-17-2563-2023}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Antarctica’s climate: the key factors |url=https://discoveringantarctica.org.uk/oceans-atmosphere-landscape/atmosphere-weather-and-climate/key-factors-behind-antarcticas-climate/ |website=discoveringantarctica.org.uk |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en }}{{Novecojusi saite}}</ref> kamēr [[Patagonija|Patagonijā]] (Dienvidamerika) nokrišņu daudzums pārsniedz {{nobr|4000 mm}} gadā,<ref>{{laikraksta atsauce |title=The evolution of the Patagonian Ice Sheet from 35 ka to the present day (PATICE) |journal=Earth-Science Reviews |date=May 2020 |volume=204 |doi=10.1016/j.earscirev.2020.103152}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Patagonian Icefields today |url=https://www.antarcticglaciers.org/glacial-geology/patagonian-ice-sheet/the-patagonian-icefields/ |website=antarcticglaciers.org |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> un ledāju galos vasaras temperatūra var pārsniegt {{nobr|+10 °C}}.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=‘It can’t withstand the heat’: fears ‘stable’ Patagonia glacier in irreversible decline |url=https://www.theguardian.com/environment/2025/jul/11/glacier-patagonia-perito-moreno-decline |website=theguardian.com |publisher=The Guardian |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> Jo lielāks ir sniega daudzums, jo augstāka temperatūra var būt pieļaujama ledāju pastāvēšanai. Kalnu reljefs veicina ledāju veidošanos, jo augstumā temperatūra pazeminās, un sniegs saglabājas ilgāk, īpaši ēnainās, ziemeļu (ziemeļu puslodē) vai dienvidu (dienvidu puslodē) nogāzēs. Ledāja veidošanās sākas ar sniega akumulāciju. Katru gadu jauni sniega slāņi pārklāj iepriekšējos, kas zem pieaugošā svara tiek saspiesti. Šī procesa gaitā sniegā esošais gaiss tiek izspiests, un sniega graudi daļēji kūst, atkārtoti sasalst un pārvēršas par [[firns|firnu]] — granulētu, daļēji sablīvētu masu ar lielāku [[blīvums|blīvumu]] {{nobr|(~0,4–0,6 g/cm³)}}. Laika gaitā firns turpina sablīvēties, līdz tas kļūst par ledāja ledu ar blīvumu līdz {{nobr|~0,91 g/cm³}} un kristālisku struktūru. Šajā procesā ledus kristāli palielinās un orientējas atbilstoši deformācijai un spiedienam, kas nosaka ledus mehāniskās īpašības, tostarp spēju plūst vai plastiski deformēties.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Development of crystal orientation fabric in the Dome Fuji ice core in East Antarctica: implications for the deformation regime in ice sheets |journal=The Cryosphere |date=2022 |volume=16 |issue=7 |doi=10.5194/tc-16-2985-2022}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Sergio H. Faria, Ilka Weikusat, Nobuhiko Azuma |title=The Microstructure of Polar Ice. Part II: State of the Art |url=https://epic.awi.de/id/eprint/35371/1/FariaEA2013_PartII_accepted_JournalStructGeol.pdf |website=epic.awi.de |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> Ledājā izšķir divas galvenās zonas. Barošanās (akumulācijas) zonā sniegs uzkrājas un tiek pārvērsts ledū; tā atrodas augstāk [[kalns|kalnos]] vai tuvāk [[ģeogrāfiskais pols|poliem]]. Izkušanas (ablācijas) zonā ablācijas rezultātā notiek ledus zudumi. Šo zonu robeža tiek dēvēta par līdzsvara līniju, un tās stāvoklis ir būtisks indikators klimatisko apstākļu izmaiņu novērtēšanā. Ledus slāņos var saglabāties sezonālas svārstības, piemēram, ziemas un vasaras nogulsnes, kā arī gaisa burbuļi, kas ļauj analizēt atmosfēras sastāvu pagātnē. Tādējādi ledāji kalpo arī kā nozīmīgi klimata rekonstrukcijas avots un jutīgi [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] indikatori. == Ledāju veidi == [[Attēls:Aletschgletscher-Eggishorn.jpg|thumbnail|upright=1.0|Lielākais un garākais šļūdonis [[Alpi|Alpos]] — [[Alečes šļūdonis]] Šveicē]] Ledājus klasificē pēc to izvietojuma, formas, izmēra, dinamikas un morfoloģiskajām īpašībām. Galvenās kategorijas ir [[ledāja vairogs|kontinentālie ledāji]] un [[kalnu ledājs|kalnu jeb alpīnie ledāji]], bet pastāv arī pārejas formas, piemēram, [[ledus cepure]]s, [[ledus kupols|ledus kupoli]], [[šelfa ledājs|šelfa ledāji]], [[karu ledāji]] un [[ledus straume]]s. Katram no šiem veidiem ir savas raksturīgās iezīmes, kas ietekmē to plūsmas veidu, iedarbību uz apkārtējo vidi un reakciju uz klimata pārmaiņām. [[Ledāja vairogs|Kontinentālie ledāji]] (ledāja vairogi) ir milzīgas ledus masas, kas aptver plašas sauszemes teritorijas, neatkarīgi no reljefa, un plūst radiāli visos virzienos no centrālās uzkrāšanās zonas. Kontinentālie ledāji būtiski ietekmē globālo [[klimats|klimatu]], [[jūras līmenis|jūras līmeni]] un [[reljefs|reljefa]] attīstību. Mūsdienās uz Zemes ir divi galvenie kontinentālie ledāji — [[Antarktīda]]s ledus sega, kas aptver ~14 miljonus km²,<ref name="ice sheets">{{tīmekļa atsauce |title=Ice Sheets Quick Facts |url=https://nsidc.org/learn/parts-cryosphere/ice-sheets/ice-sheet-quick-facts |website=nsidc.org |publisher=National Snow and Ice Data Center |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> vidējais biezums ir 2,16 km,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ice sheets |url=https://www.antarctica.gov.au/about-antarctica/ice-and-atmosphere/ice-sheet/ |website=antarctica.gov.au |publisher=Australian Antarctic Program |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}}}}</ref> un [[Grenlande]]s ledus sega, kas aptver ~1,7 miljonus km² (aizņem ~80% no Grenlandes salas), vidējais biezums ir 1,67 km. Šie ledāji satur vairāk nekā 99% no visa Zemes ledus un apmēram 68% planētas [[saldūdens]].<ref name="ice sheets"/> Virs kontinentālajiem ledājiem dažkārt slejas izolētas kalnu smailes jeb [[nunataks|nunataki]]. Kontinentālo ledāju perifērijā var izveidoties [[glečera mēle|ledāja mēles]], kas ieplūst jūrās un veido [[šelfa ledājs|šelfa ledājus]]. [[Kalnu ledājs|Kalnu jeb alpīnie ledāji]] veidojas [[kalns|kalnu]] reģionos, kur virs [[sniega līnija]]s reljefs un zemas temperatūras veicina ledus uzkrāšanos. Šie ledāji [[gravitācija]]s ietekmē plūst lejup pa ielejām, cieši pielāgojoties reljefa formai. Tie ir mazāki nekā kontinentālie, bet būtiski pārveido reljefu — veido U formas [[ieleja]]s, [[morēna]]s, [[kars (ģeoloģija)|karus]]. Biežāk sastopamie kalnu ledāju veidi ir [[šļūdonis|šļūdoņi]], [[kara ledājs|kara ledāji]], [[ledus cepure]]s un [[ledus kupols|ledus kupoli]]. Šļūdoņi (ieleju ledāji) plūst lejup pa kalnu ielejām, piemēram, [[Alečes šļūdonis]] Alpos vai [[Franča Jozefa šļūdonis]] Jaunzēlandē. Karu ledāji veidojas iedobēs jeb kalnu nogāžu karos, uzkrājas šaurās ieplakās vai stāvu nogāžu plaisās, bieži nelieli un īslaicīgi. Ledus cepures ir kupolveida ledus masas ar platību mazāk par {{nobr|50 000 km²}}, kuru plūsma nav noteikta ar pamatnes reljefu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ice cap |url=https://nsidc.org/learn/cryosphere-glossary/ice-cap |website=nsidc.org |publisher=National Snow and Ice Data Center |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> Tās sastopamas, piemēram, [[Islande|Islandē]] ([[Vahdnajēgidls]]), [[Špicbergena|Špicbergenā]] ([[Austfonna]]) un [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] ([[Devonas ledus cepure]]). Ledus kupoli ir mazāka mēroga simetriskas ledus struktūras ar regulāru plūsmu no centra. Kalnu ledāji izplatīti tādos reģionos kā [[Alpi|Alpos]], [[Himalaji|Himalajos]], [[Andi|Andos]] un [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāzā]], kā arī dažās tropiskās augstienēs, piemēram, [[Kilimandžāro]]. [[Plemontas ledājs|Pjemontas ledāji]] veidojas, kad vairāki kalnu ledāji saplūst vienā lielākā masā kalna pakājē, izplešoties par plakanu ledus lauku, piemēram, [[Aļaska|Aļaskā]], [[Pamirs|Pamirā]]. [[Šelfa ledājs|Šelfa ledāji]] ir liela izmēra, jūrā ieplūdušas ledus masas, kas peld virs ūdens, bet joprojām ir savienotas ar sauszemes ledājiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Why Ice Shelves Matter |url=https://nsidc.org/learn/parts-cryosphere/ice-shelves/why-ice-shelves-matter |website=nsidc.org |publisher=National Snow and Ice Data Center |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> Tie ir īpaši jutīgi pret okeāna temperatūras izmaiņām, piemēram, [[Ronnes šelfa ledājs]], [[Filhnera šelfa ledājs]] un [[Rosa šelfa ledājs]] Antarktīdā.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Volume loss from Antarctic ice shelves is accelerating |journal=Science |date=26 Mar 2015 |volume=348 |issue=6232 |page=327-331 |doi=10.1126/science.aaa0940}}</ref> Ledus straumes ir ātri plūstošas ledāja daļas kontinentālajos ledājos, kas darbojas kā iekšējās “upes”, transportējot lielu ledus daudzumu okeānā, piemēram, [[Lemberta glečers]] Antarktīdā. == Ledāju kustība == [[Attēls:Antarctica glacier flow rate.jpg|thumbnail|upright=1.0|Ledāju kustības ātrums Antarktīdā (km/gadā; vietvārdi angļu valodā)]] Ledāji nav nekustīgas ledus masas — tie lēnām, bet nepārtraukti pārvietojas [[smaguma spēks|smaguma spēka]] ietekmē no uzkrāšanās zonas uz kušanas zonu. Šī kustība ir sarežģīts fizikāls process, ko nosaka gan ledus iekšējā [[deformācija]], gan [[slīdēšana]] pa pamatni, un to būtiski ietekmē klimatiskie, hidroloģiskie un reljefa faktori. Ledāju pārvietošanās ir nozīmīga ne tikai pašā ledāja struktūrā, bet arī zemes virsmas pārveidošanā, nogulumiežu transportēšanā un klimatisko apstākļu rekonstrukcijā. Galvenie ledāja kustības mehānismi ir iekšējā (plastiskā) plūsma un bazālā slīdēšana; daudzviet nozīmīga ir arī subglaciālās virsmas deformācija.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Glacier Stress and Strain |url=https://www.antarcticglaciers.org/glacier-processes/glacier-flow-2/glacier-flow-ii-stress-and-strain/ |website=antarcticglaciers.org |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=What is glacier sliding? |url=https://arxiv.org/html/2407.13577v1 |website=arxiv.org |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{laikraksta atsauce |title=Deep learning the flow law of Antarctic ice shelves |journal=Science |date=13 Mar 2025 |volume=387 |issue=6739 |page=1219-1224 |doi=10.1126/science.adp3300}}</ref> Plastiskā plūsma norisinās ledus dziļākajos slāņos, kur spiediena ietekmē ledus kristāli deformējas un slīd cits gar citu, ļaujot ledum uzvesties kā ļoti [[viskozitāte|viskozam]] šķidrumam. Šāds process ir īpaši izteikts [[ledāja vairogs|kontinentālajos ledājos]], piemēram, [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]], kur ledus biezums un temperatūra veicina intensīvu deformāciju. Savukārt bazālā slīdēšana notiek, kad viss ledāja apakšējais slānis slīd pa pamatnes iežiem. Šī kustība kļūst iespējama, pateicoties kušanas ūdens klātbūtnei starp ledu un zemi, kas samazina [[berze|berzi]] un darbojas kā [[smērviela]]. Ūdens var veidoties no ledus kušanas vai tikt pievadīts pazemē, un šis mehānisms ir īpaši raksturīgs [[kalnu ledājs|kalnu]] un [[šelfa ledājs|šelfa ledājiem]], kā, piemēram, [[Himalaji|Himalajos]] vai [[Aļaska|Aļaskā]]. Ledāju kustības ātrums var būt ļoti dažāds. [[Kalnu ledāji]] nereti pārvietojas ar ātrumu no dažiem centimetriem līdz vairākiem metriem diennaktī, bet [[ledus straume]]s Antarktīdā var virzīties pat vairākus kilometrus gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ice Flow of the Antarctic Ice Sheet |url=https://www.science.org/cms/asset/327b9ccf-64d4-414f-a025-e06609cc7628/pap.pdf |website=science.org |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kjer Glacier, Then and Now |url=https://earthobservatory.nasa.gov/images/149050/kjer-glacier-then-and-now |website=earthobservatory.nasa.gov |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=NASA/USGS satellite provides global view of the speed of ice |url=https://nsidc.org/news-analyses/news-stories/nasausgs-satellite-provides-global-view-speed-ice |website=nsidc.org |publisher=National Snow and Ice Data Center |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> [[Ledāja vairogs|Kontinentālie ledāji]], lai gan kustas lēnāk, to dara vienmērīgāk un plašākā mērogā. Kustību ietekmē vairāki faktori — ledus biezums palielina spiedienu un deformācijas iespēju, augstāka temperatūra padara ledu plastiskāku, stāvākas nogāzes paātrina plūsmu, lielāks kušanas ūdens daudzums pamatnē samazina berzi, pamatnes materiāla sastāvs un reljefs ietekmē slīdēšanas efektivitāti, savukārt intensīvi nokrišņi veicina sniega uzkrāšanos un ledus masas palielināšanos. Tāpat kā upēs, arī ledājā centrālā daļa parasti kustas ātrāk nekā malas vai pamatne. Ledāja kustības laikā augšējie slāņi, kas ir cietāki un mazāk plastiski, tiek pakļauti [[mehāniskais spriegums|spriegumiem]], kas izraisa plaisu veidošanos. Šīs plaisas ir biežāk sastopamas vietās, kur ledājs paātrinās, maina virzienu, plūst pār stāvām nogāzēm vai nonāk sarežģītā reljefā. Plaisas var sasniegt līdz 50 metru dziļumu, un tās rada ievērojamu risku pētniekiem un kalnu tūristiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Crevasse |url=https://education.nationalgeographic.org/resource/crevasse/ |website=education.nationalgeographic.org |publisher=National Geography |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{laikraksta atsauce |author1=Stephen J. A. Jennings, Michael J. Hambrey |title=Structures and Deformation in Glaciers and Ice Sheets |journal=Reviews of Geophysics |date=27 July 2021 |volume=59 |issue=3 |doi=10.1029/2021RG000743}}</ref> Turklāt ledāja struktūrā var izveidoties viļņveida deformācijas, nosēdumi un iekšēja slāņošanās, kas atspoguļo ilgstošu kustību un spiediena sadalījumu. Ledū mēdz saglabāties arī gaisa burbuļi, putekļi un dažādi iekļāvumi, kas sniedz vērtīgu informāciju par senajiem atmosfēras un klimata apstākļiem. Ledāju kustības rezultātā uz Zemes virsmas veidojas dažādas reljefa formas, kas atspoguļo gan ledāja virzienu, gan tā dinamiku. [[Morēna]]s ir raksturīgi nogulumu veidojumi, kurus veido [[ieži]] ([[smiltis]], [[māls|māli]] un [[grants]]), ko ledājs transportē un uzkrāj. Var būt sānu, vidus, gala vai pamatnes morēnas. [[Drumlins|Drumlini]] ir iegareni, eliptiski pauguri, orientēti ledāja kustības virzienā, un arī tie ir veidojušies, ledājam pārvietojoties pāri mīkstiem nogulumiem. Citas raksturīgas formas ir [[eskera grēda]]s, [[kars (ģeoloģija)|kari]] un U formas [[ieleja]]s, kas kopā veido klasisko glaciālo ainavu. Tādējādi ledāju kustība nav tikai [[ģeofizika|ģeofizikāls]] process, bet arī būtisks līdzeklis [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] analīzei, reljefa veidošanās izpratnei un ūdens resursu ciklu modelēšanai. Turklāt tā var radīt arī bīstamus procesus, piemēram, [[lavīna]]s, [[ledāja ūdens plūdi]] (''[[jökulhlaup]]''), kā arī šelfa ledāju sabrukšanu, kas būtiski ietekmē piekrastes ekosistēmas un jūras līmeņa svārstības. == Ledāji pasaulē == [[Attēls:Nasa glaciers of europe 2014-de.svg|thumbnail|upright=1.0|Ledāju izplatība Eiropā (vācu valodā)]] Ledāju lielums un atrašanās vieta uz Zemes ir mainīgi. Mūsdienās visi Zemeslodes ledāji, ieskaitot Antarktīdas un Grenlandes ledus segas, kopumā aizņem aptuveni 15–16 miljonus km², kas ir ap 10% no visas sauszemes platības (Antarktīda ~14 miljoni km², Grenlande ~1,7 miljoni km²).<ref name="ice sheets"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=New map of landscape beneath Antarctica unveiled |url=https://www.ncl.ac.uk/press/articles/latest/2025/03/bedmap3/ |website=ncl.ac.uk |publisher=Newcastle University |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Glacier Quick Facts |url=https://nsidc.org/learn/parts-cryosphere/glaciers/glacier-quick-facts |website=nsidc.org |publisher=National Snow and Ice Data Center |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> Ledājos kopā ir aptuveni 30–33 miljoni km³ ledus (Antarktīdas ledus sega: ~27.2–30 milj. km³; Grenlandes ledus sega: ~2.9 milj. km³; pārējie ledāji: ~0.158 milj. km³).<ref name="ice sheets"/><ref>{{laikraksta atsauce |title=Bedmap3 updated ice bed, surface and thickness gridded datasets for Antarctica |journal=Sci Data |date=2025 Mar 10 |volume=414 |issue=12 |doi=10.1038/s41597-025-04672-y}}</ref> Tas veido vairāk nekā 68 % no planētas saldūdens krājumiem. Savulaik arī Latvijas teritoriju klājis tikpat biezs ledus, kā tagad ir Antarktīdā. Pēdējoreiz ledājs no Latvijas teritorijas atkāpās klimata sasilšanas laikā pirms 15 000 gadiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ģeogrāfija 6. klasei|last=Biseniece|first=Anita|publisher=Apgāds Zvaigzne ABC, SIA|year=2002|isbn=9984-22-115-6|location=Rīga|pages=115}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ledāji| ]] 5da7i3p7oxw8e6r6varet4aex1x8npp 0 91076 4466136 4359619 2026-05-10T13:10:23Z Votre Provocateur 111653 4466136 wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Rīgas Zooloģiskais dārzs |image = Zoodaarza ieeja.jpg |image_width = 250px |image_caption = Rīgas Zooloģiskā dārza galvenā ieeja |date_opened = 1912. gada 14. oktobris |location = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |area = 0,199 km<sup>2</sup> |coordinates = |num_animals = 3270 |num_species = 486 |members = |exhibits =* [[Žirafe|Žirafu]] māja * [[Tropiskā josla|Tropu]] māja * [[Zebras|Zebru]] māja * [[Pāvi|Pāvu]] aploks * [[Krēpjvilks|Krēpjvilku]] aploks * [[Kamielis|Kamieļu]] māja * Latvijas [[Pūču dzimta|pūču]] māja * [[Kazas|Kazu]] kalns * Eiropas apdraudēto dzīvnieku vieta * Latvijas [[abinieki|abinieku]] un [[rāpuļi|rāpuļu]] māja * [[Akvārijs]] * [[Flamingi|Flamingu]] māja * [[Plēsēji|Plēsēju]] mājas * [[Japānas makaks|Japānas makaku]] māja * [[Lemuri|Lemuru]] un [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņrupuču]] ekspozīcija * Lauku sēta ar Latvijā sastopamajiem [[mājdzīvnieki]]em * [[Ziloņi|Ziloņu]] māja (te mīt [[nīlzirgi]] un [[tapīri]]) * [[Terārijs]] * [[Nagaiņi|Nagaiņu]] aploki * [[Plēsīgie putni|Plēsīgo putnu]] māja * [[Dzērves|Dzērvju]] un [[Pelikāni|pelikānu]] māja * [[Ķenguri|Ķenguru]] māja * [[Lāči|Lāču]] māja * [[Roņi|Roņu]] un [[Ūdensputni|ūdensputnu]] baseini |website = [http://www.rigazoo.lv www.rigazoo.lv] }} '''Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs''' jeb '''Rīgas zoodārzs''' (RZD) ir [[zooloģiskais dārzs]] [[Rīga|Rīgā]], [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] (Meža prospekts 1), [[Latvija|Latvijas Republikā]]. Aizņem aptuveni 20 hektāru platību un tā kolekcijā ir 430 sugu 3000 dzīvnieki (neskaitot kukaiņus u.c. bezmugurkaulniekus), no kurām vairāk nekā 40 sugas iekļautas pasaules [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]]. Rīgas Zoodārzam ir arī brīvdabas filiāle [[Rīgas Zoodārza filiāle Cīruļi|"Cīruļi”]]. Tā darbības pamatuzdevumus nosaka "Pasaules zoodārzu un akvāriju stratēģija dabas saglabāšanā". Tas piedalās [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] saglabāšanā un veic darbu vides izglītībā. Rīgas zoodārza galvenie uzdevumi ir: * rādīt dzīvniekus apstākļos, kas pēc iespējas tuvināti dabiskajiem; * dzīvnieku kolekciju izmantot dabaszinātņu popularizēšanai; * veikt zinātniski pētniecisko darbu, lai uzlabotu ekspozīcijas, dzīvnieku turēšanas apstākļus, vairošanu un ārstēšanu. == Rīgas Zoodārza vēsture == [[Attēls:Rīgas Zooloģiskā dārza restorāns.jpg|thumb|270px|left|Rīgas Zooloģiskā dārza restorāns]] Ideja par zooloģiskā dārza izveidošanu Rīgā sabiedrībā (presē) tika apspriesta jau 19. gadsimta beigās, taču pilsētas valde to noraidīja kā lieku greznību. Taču jaunais pilsētas mērs [[Georgs Armitsteds]] 1907. gadā ideju atbalstīja un zoodārza izveidošanu iekļāva pilsētas būvplānā, atvēlot tam teritoriju [[Ķeizarmežs|Ķeizarmežā]]. 1908. gada 29. septembrī apstiprināja biedrības "Rīgas Zooloģiskais dārzs" statūtus un biedrība uzņēmās līdzekļu vākšanu un organizatoriskos darbus. 1911. gada 13. aprīlī starp Rīgas pilsētas valdi un biedrību "Rīgas Zooloģiskais dārzs" noslēdza līgumu: biedrības pienākums bija atvērt Zooloģisko dārzu publikai ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem, un nodrošināt vismaz 75 dzīvnieku [[Suga|sugu]] eksponēšanu, savukārt pilsēta uzņēmās finansiāli atbalstīt tā darbību. Zooloģiskā dārza plānu izveidoja pats Rīgas dārzu direktors [[Georgs Kūfalts]], ēkas projektēja arhitekts [[Hermanis Zeiberlihs]]. Par Rīgas Zooloģiskā dārza dibināšanas dienu kļuva 1912. gada 14. oktobris, kad pilsētas domnieks E. Betihers, pilsētas meža inženieris E.Ostvalds un biedrības priekšsēdētājs F.Bahs parakstīja aktu par zoodārza atvēršanu apmeklētājiem (atvēršanas brīdī dārzā varēja iepazīties ar 88 sugu dzīvniekiem). Rīgas Zoodārza valdi vadīja mācīts [[Zooloģija|zoologs]], virsskolotājs [[Kārlis Grevē]], kura pakļautībā bija 10 dzīvnieku sargi un 13 citi darbinieki. 1914. gadā biedrībā "Rīgas Zooloģiskais dārzs" bija jau trīs simti mūža biedru (prominentākie bija [[Vidzemes gubernators]] [[Nikolajs Zvjagincevs]], pilsētas galva [[Georgs Armitsteds]], pilsētas dārzu direktors [[Georgs Kūfalts]], nākamais pilsētas galva [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks|V. fon Bulmerinks]], direktors valsts padomnieks G. Šveders u.c.), pateicoties sabiedrības atbalstam, uzceltas daudzas ēkas. Vairāk vai mazāk pārbūvētas līdz mūsdienām saglabājušās kantora ēka (Virses kundzes ziedojums), galvenie vārti ar kases namiņiem, ziloņu māja (Zīriņa un Hibnera firmas ziedojums), [[Pērtiķis|pērtiķu]] māja (komercpadomnieka Fogelzanga u.c. ziedojumi), u.c. Daudzus dzīvniekus dārzam dāvināja uzņēmēji, firmas, kuģu kapteiņi un privātpersonas. Pirmo [[Ziloņi|ziloni]] dāvināja Zīriņa kungs kopā ar Hibnera firmu, bet [[Mežacūka|mežacūku]] — Turkestānas konsuls Vortmana kungs, [[Krievijas Impērija]]s ķeizars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] dāvāja sumbru pāri. 1914. gada laikā vien zoodārzam uzdāvināja 534 dzīvniekus. Zoodārza attīstību pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]]. 1916. gada martā Rīgas pilsētas valde pārstāja to finansiāli atbalstīt. Daļu no dzīvniekiem pārdeva, daļu likvidēja. 1917. gadā Rīgā ienāca [[Vācijas Impērija]]s armija, 37 vērtīgākie dzīvnieki tika aizvesti uz Vāciju, bet pārējie likvidēti.<ref>Barba Ekmane, "Pārtikas deficīts", "Sestdiena", 23.-27. novembris, 2017.</ref> 1918. gadā ''Rīgas Zoodārzu'' slēdza. 1921. gadā Rīgas pilsētas valde nodeva tā īpašumus ar visām ēkām ''Sociālās apgādības nodaļai, kura te ierīkoja bērnu vasaras nometnes''. Daudzas Zooloģiskā dārza mītnes, žogus, stiepļu pinumus demontēja un izmantoja citām vajadzībām, lauvu grotu izlauza, akmeņus sagatavoja aizvešanai. === 1932.—1940. === 1932. gada 2. novembrī pēc ''Zemkopības ministrijas Mežu departamenta'' vicedirektora [[Jānis Robežnieks|Jāņa Robežnieka]] iniciatīvas izveidojās Rīgas Zoodārza atjaunošanas domubiedru grupa. 1933. gada 23. janvārī Robežnieks nosūtīja vēstuli pilsētas valdei, kurā lūdza izlemt jautājumu par zooloģiskā dārza dibināšanas nepieciešamību. Pilsētas valde 31. janvārī piekrita dārza dibināšanas nepieciešamībai. Sociālās apgādības nodaļa gan protestēja, jo bērnu koloniju pārcelšana izmaksātu dārgi. Sekoja strīdi, vēstuļu rakstīšana, līdz 1933. gada 1. jūlijā Rīgas pilsēta iznomāja Mežu departamentam daļu no bijušā zooloģiskā dārza gruntsgabala 34 052 kvadrātmetru platībā līdz ar ūdens lietošanas tiesībām [[Ķīšezers|Ķīšezerā]] par vienu latu lielu nomas maksu gadā. Atgūtajā teritorijā izvietoja 48 sugu 124 dzīvniekus (par ''Mežu departamenta'' līdzekļiem iegūti vienīgi divi [[Lāči|lācēni]], bet visi pārējie dzīvnieki bija privātpersonu dāvinājumi). Par spīti daudziem protestiem un citiem šķēršļiem.<ref>22. jūlijā Pilsētas valde saņēma kārtējo protesta vēstuli, kurā pieprasīts lauzt līgumu ar Zooloģisko dārzu, jo vasaras laikā kolonijā atpūšoties ap 800 bērnu. Tiek uzsvērts, ka „zvēru tuvums bērnu mītnēm sanitārā ziņā nevēlams, jo izplata [..] smaku. [..] Dārzā būs bufete ar reibinošiem dzērieniem, kas atstās demoralizējošu iespaidu [..]. Tāpat nebūtu taisnīgi, ja pilsēta [..] zvēriem dotu priekšroku pret bērniem.” Savukārt pilsētas domes komisija secināja, ka līgums ar ''Mežu departamentu'' nav apstiprināts domē, tāpēc nav likumīgs. Uz to ''Mežu departaments'' atbildēja, ka ir ar mieru lauzt līgumu, ja pilsēta par saviem līdzekļiem segs visus izdevumus zooloģiskā dārza ierīkošanai, iežogos jaunu vietu un uzcels tādas pašas ēkas, kā arī nodrošinās tās ar ūdeni un elektrību, un kompensēs pārvākšanās izdevumus. - [http://mezaparks.blogspot.com/2009/05/zoologiskais-darzs-cela-uz-simtgadi.html Zooloģiskais dārzs ceļā uz simtgadi.]{{Novecojusi saite}}</ref> 1933. gada 24. septembrī atvērās jaunie ''Rīgas Zoodārza'' vārti (netālu no tagadējā [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaja]] galapunkta). [[Biedrība Latvijas Zooloģiskais dārzs|Biedrību „Latvijas Zooloģiskais dārzs”]] oficiāli reģistrēja 1933. gada 19. decembrī<ref>Dibinātāji bija ''Zemkopības ministrijas, Meža departamenta'', [[Latvijas Universitāte]]s, Rīgas pilsētas valdes, ''Izglītības ministrijas skolu departamenta'' un žurnāla "Mednieks un Makšķernieks" pārstāvji - statūti noteica biedrības mērķus: modināt un izkopt sabiedrības interesi par Latvijas un svešzemju dabu vispār un par dzīvnieku valsti it sevišķi; veicināt dabas un dzīvnieku aizsardzību; [..] dibināt iestādes dabas un tās dzīvnieku novērošanas un pētīšanas vajadzībām.</ref> 1934. gada 1. maijā ''Mežu departaments'' nodeva zoodārzu biedrībai „Latvijas Zooloģiskais dārzs”. Pakāpeniski dārzs atguva bijušo teritoriju un sāka atjaunot ēkas. 1935. gada 19. jūlijā pilsētas valde nolēma likvidēt bērnu vasaras kolonijas un nodot visu teritoriju uz 25 gadiem zooloģiskajam dārzam pēc 1. septembra. Tikai kantora ēkā saglabājās bērnu nams. Dārzs bija iedalīts četros darba un uzraudzības rajonos un katram sargam ierādīts savs rajons. Zooloģiskā dārza sargu cepures bija darinātas pēc mežsargu cepures parauga, ar burtiem „ZD” pierē. Ievērojot sargu grūto darbu, direkcija nolēma tiem sargiem, kas nokalpojuši ne mazāk kā vienu gadu, piešķirt divas nedēļas atvaļinājumu ar algu.<ref>Tas bija kas īpašs, jo starpkaru periodā pensijas un apmaksāti atvaļinājumi pienācās tikai valsts ierēdņiem, bet privātajā sektorā strādājošajiem kas tāds bija tikai izņēmuma gadījumos pēc darba devēja labvēlības.</ref> Jaunais zooloģiskais dārzs ātri kļuva ļoti populārs, apmeklētāju skaits auga (1933. gadā — 40 000, 1934. gadā — 143 000), tika būvētas ēkas, būri, iežogojumi, pārbūvētās un remontētas vecas ēkas, stādīti koki un krūmi, iegādāti jauni dzīvnieki. Iekārtošana un būvniecība notika gan ar pašu līdzekļiem, gan ar ziedotāju palīdzību. 1937. gadā biedrībā „Latvijas Zooloģiskais dārzs” bija 83 aktīvie, 2 mūža biedri un 12 goda biedri, bet pašā zooloģiskajā dārzā - 106 sugu dzīvnieki. 1939. gadā bija jau 112 sugu 311 dzīvnieki. ''Rīgas Zooloģiskais dārzs'' sadarbojās ar dārziem ārzemēs (t.sk. 1938. gada 1. jūlijā atvērto [[Lietuvas Zooloģiskais dārzs|Kauņas zooloģisko dārzu]] un 1939. gadā atklāto [[Tallinas Zooloģiskais dārzs|Tallinas zoodārzu]]). Laba sadarbība izveidojās ar [[Kopenhāgena]]s zooloģisko dārzu (tā direktors Alvings pat ievēlēts par biedrības „Latvijas Zooloģiskais dārzs” goda locekli). 1938. gadā pabeidza tīģeru sprosta izbūvi un uzsāka pērtiķu mītnes pārbūvi, bet 1939. gadā pēc arhitekta A. Kalniņa projekta uzbūvēja lauvu mītni ar plašu brīvdabas novietni un 5 plašiem iekšsprostiem ar centrālo apkuri. === 1940.—1990. === [[Attēls:Riga_Zoo_1972_Anstecknadel.png|right|thumb|200px|RZD suvenīrnozīmīte (1972.)]] 1940. gadā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] jaunā [[Latvijas PSR|vara]] likvidēja biedrību "Latvijas zooloģiskais dārzs" un nodeva Zooloģisko dārzu Rīgas pilsētas Nekustamo īpašumu pārvaldei. Direktors-rīkotājs L.Gailītis iesniedza atlūgumu, vēlāk viņu arestēja un 1941. gadā izsūtīja uz Sibīriju. 1944. gadā dārzā bija 179 dzīvnieku sugas (1946. gadā ieviesa jaunas dzīvnieku sugu plāksnītes — [[Krievu valoda|krievu]] un [[latviešu valoda|latviešu valodā]]). 1947. gadā ierīkoja [[Kažokzvēri|kažokzvēru]] sektoru. 1948. gadā publikas lietošanai nodeva akvāriju, kuru Jāņa Slokas vadībā iekārtoja pilnīgi no jauna bijušā restorāna ēkā. Priekšroku deva aukstūdeņu [[Zivis|zivīm]], tomēr atsevišķā nodaļā bija tropu zivis (gadu vēlāk eksotisko zivju nodaļu paplašināja). Izveidoja arī vietējo un eksotisko ūdensaugu kolekciju. Sāka veidot [[Terārijs|terāriju]], tam bija divas nodaļas: lielajā terārijā jeb [[Krokodilu kārta|krokodilu]] mājā bez krokodiliem dzīvoja arī [[varāni]], [[pitoni]], [[bruņrupuči]] u.c.; bet mazajā terārijā izmitināja plašu rāpuļu kolekciju, tai skatā indīgās [[čūska]]s — [[Kobru dzimta|kobras]], [[gjurza]]s un [[efa]]s. 1951. gadā ''Rīgas Zooloģiskajā dārzā'' bija jau 114 putnu un 115 zīdītāju sugas. Zoodārzam plaši piesaistīja skolēnus, lai celtu to zināšanu līmeni — 1951./52. mācību gadā zoodārzā darbojās 90, vēlāk pat ap 200 t.s. ''jauno naturālistu''. 1952. gada 5. martā [[Rīgas pilsētas Darbaļaužu Deputātu padomes izpildu komiteja]] apstiprināja Rīgas Zooloģiskā dārza nolikumu. Nolikums paredzēja, ka ''Zooloģiskais dārzs'' atrodas ''Kultūras pārvaldes'' pakļautībā un tā direktoru un vietniekus ieceļ vai atlaiž ''Izpildu komiteja'', atbilstoši padomju ideoloģijai, paredzēja „radošā Padomju darvinisma popularizēšanu, padomju zinātnes un celtniecības sasniegumu pielietošanu un PSRS dabas bagātību parādīšanu” u.tml. Dzīvnieku kolekcija tika veidota saskaņā ar Izpildu komitejas apstiprinātu sarakstu. 1952. gadā zooloģiskajā dārzā iedibināja ''Putnu dienu'' tradīciju (kas populāra arī mūsdienās) ar putnu skati, kurā parādīti labākie putnu būrīšu veidi, [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LPSR Zinātņu akadēmijas]] [[Ornitoloģija|ornitologi]] lasīja referātus un demonstrēja putnu gredzenošanu. Dārzā nodibināja ''Zinātnisko padomi'', lai apspriestu zinātņu popularizēšanas, zinātniskās pētniecības, zootehniskā un veterinārā darba jautājumus. 50. gadu beigās sugu un eksponātu skaita ziņā ''Rīgas Zooloģiskais dārzs'' ieņēma otro vietu [[Padomju Savienība|PSRS]] (pirmajā vietā bija [[Maskavas Zooloģiskais dārzs]]). 1972. gadā zooloģiskajā dārzā ieviesa "Zivju dienu" tradīciju ar konsultācijām un vietējo zivju skati, kas turpinājās arī vēlākos gados. 1979. gadā uzbūvēja lāču māju. Rekonstruēja veterināro ambulanci. Kopumā dārzā bija 367 sugu 2149 dzīvnieki. Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes Izpildkomiteja pieņēma lēmumu „Par Rīgas Zooloģiskā dārza rekonstrukciju, paplašināšanu un labiekārtošanu 1980.-85. gados”. Šis lēmums paredzēja t.s. „šefību” — 18 pilsētas rūpniecības uzņēmumi un transporta organizācijas uzņēmās atbildību par atsevišķu būvju un teritoriju remontu, uzturēšanu un labiekārtošanu. Pilsētas attīstības ģenerālplāns paredzēja paplašināt dārza teritoriju līdz 46 ha. No 1980. līdz 1985. gadam uzcēla t.s. kažokzvēru rajonu, [[Flamings|flamingu]] māju, [[Ķengurs|ķenguru]] un [[Jaks|jaku]] mītnes, pēc rekonstrukcijas atvēra terāriju, [[Nīlzirgs|nīlzirgu]], [[Kiangs|kiangu]] mītnes. Izveidoja [[Bakterioloģija|bakterioloģisko]] pētījumu [[Laboratorija|laboratoriju]]. Kopš 1982. gada ''Rīgas Zooloģiskais dārzs'' sadarbojas ar t.s. sadraudzības pilsētu [[Kobe]]s un [[Rostoka]]s zooloģiskajiem dārziem. No Kobes zooloģiskā dārza saņēmām pirmos [[Japānas makaks|Japānas makakus]], bet no Rostokas zooloģiskā dārza [[Kadjakas lācis|Kadjakas lāču]] mātīti. Sadarbība turpinās arī mūsdienās. 1987. gadā Zooloģiskajā dārzā izveidoja [[Ekoloģija]]s laboratoriju, kura 1988. gadā sāka realizēt [[Eiropas kokvarde]]s reintrodukcijas programmu. === 1991.—2009. === 90. gadu sākumā ievērojami samazinājās apmeklētāju skaits, jo Zoodārzu vairs neapmeklē daudzie atpūtnieki no bijušās PSRS (ja pēdējos padomju gados apmeklētāju skaits reizēm pārsniedza 700 000, tad tagad tas ir tikai 100 000 gadā). 1992. gada novembrī ''RZD'' tika uzņemts ''Eiropas Zoodārzu un akvāriju asociācijā'' (''EAZA''), bet 22. decembrī [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]] pieņēma lēmumu piešķirt ''Rīgas Zooloģiskajam dārzam'' "Nacionālā zooloģiskā dārza" statusu. 1998. gada 13. novembrī atklāta ''[[Tīģeris|Tīģeru]] māja'' — plašākā un modernākā tāda veida celtne [[Eiropa|Eiropā]], pirmā par firmu un privātpersonu ziedotajiem līdzekļiem uzceltā būve kopš 1930. gadiem, bet par [[Rīgas dome]]s piešķirtajiem līdzekļiem rekonstruēta ''[[Lauva|Lauvu]] māja''. 1999. gada 15. maijā atklāta ''Lauku sēta'', kurā var iepazīt Latvijai raksturīgos mājdzīvniekus, bet 2001. gada 25. maijā — ''[[Tropi|Tropu]] māja'' ar 80 sugu dzīvniekiem. 2002. gadā izbūvēta [[Mazā panda|mazo pandu]] mītne, izveidots tropu jūras akvārijs. 2004. gadā izveidoti un apdzīvoti aploki [[Takins|takiniem]] un [[Polārlapsa|polārlapsām]]. 2005. gadā uzsākti dzīvnieku barošanas demonstrējumi: publiski baro nīlzirgus, [[Pelikāni|pelikānus]], [[Katas lemurs|katas lemurus]] un trenē [[Roņi|roņus]]. Atjaunota vēsturiskā ēka ''[[Baložu dzimta|Baložu]] māja'', kurā ierīkota ''Rīgas Zooloģiskā dārza'' vēstures krātuve. === 2009.-2013. === Pēc 2009. gada valsts dotācijas zooloģiskajam dārzam samazinājās, bet 2013. gadā lielākā daļa tā ieņēmumu bija pašu iegūti no ieejas biļetēm un saimnieciskās darbības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5833979/rigas-zoologiskais-darzs-nonacis-finansialas-grutibas|title=Rīgas Zooloģiskais dārzs nonācis finansiālās grūtībās|website=Bizness|access-date=2023-04-04|date=2013-07-02|language=lv}}</ref> Ar tālaika finansējumu vairs nepietika, lai nodrošinātu dzīvniekiem labus apstākļus. ==== Labturības problēmas ==== Organizācijas “[[Born Free Foundation]]” 2011. gadā veiktajā pētījumā, kura mērķis bija noskaidrot [[ES direktīva|EK direktīvas]] 1999/22 īstenošanas rezultātus, tika apgalvots, ka Latvijas zooloģiskajos dārzos, tostarp Rīgas zooloģiskajā dārzā, [[Dzīvnieku labturība|dzīvnieku turēšanas]] apstākļi lielā mērā neatbilst direktīvas prasībām.<ref>[http://tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/419924-latvijai_asi_parmet_sliktus_apstaklus_zoodarzos Latvijai asi pārmet sliktus apstākļus zoodārzos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120629223416/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/419924-latvijai_asi_parmet_sliktus_apstaklus_zoodarzos |date={{dat|2012|06|29||bez}} }}. TVNET.lv. Atjaunināts: 2014. gada 25. februārī.</ref><ref>[http://www.bornfree.org.uk/zooreports/latvia/ THE EU ZOO INQUIRY 2011. An evaluation of the implementation and enforcement of EC. Directive 1999/22, relating to the keeping of animals in zoos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120429182532/http://www.bornfree.org.uk/zooreports/latvia/ |date={{dat|2012|04|29||bez}} }}. Born Free Foundation. Atjaunināts 2014. gada 25. februārī.</ref> Direktīva paredz, ka zoodārziem jāpalielina loma [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] saglabāšanas programmā un savvaļas dzīvnieku sugu saglabāšanā un aizsardzībā, kā arī jāuzlabo labturības standarti.<ref>[http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:1999:094:0024:013:LV:HTML Padomes Direktīva 1999/22/EK (1999. gada 29. marts) attiecībā uz savvaļas dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130322223637/http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:1999:094:0024:013:LV:HTML |date=2013. gada 22. Marts }}.</ref> === Pēc 2013. gada === Vēlāk zoodārza finansējums nedaudz uzlabojās — 2020. gadā ap 50% deva Rīgas dome, un ap 40% sagādāja pats zoodārzs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/ka-izvelas-dzivniekus-kuri-dzivos-rigas-zoo.d?id=53647445|title=Kā izvēlas dzīvniekus, kuri dzīvos Rīgas zoo|last=Delfi|website=www.delfi.lv|access-date=2023-04-04|language=lv}}</ref> Tas ļāva uzlabot labturības normu ievērošanu. 2020. gados zoodārza iemītnieki gadā patērēja 600 tonnu barības,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.travelnews.lv/?pid=137452|title=Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs pirmo reizi rīko EAZA starptautisko konferenci|website=https://m.travelnews.lv/?pid=137452|access-date=2023-04-04|date=2023-01-17|language=lv}}</ref> === Rīgas Zooloģiskā dārza direktori === 1933. gada 24. septembrī par dārza direktoru-rīkotāju ievēlēja Zemkopības ministrijas Mežu departamenta vecāko [[Entomoloģija|entomologu]] [[Laimonis Gailītis|Laimoni Gailīti]]. 1941. gada 4. jūlijā par Rīgas Zooloģiskā dārza direktora pagaidu vietas izpildītāju iecēla zoodārza veterinārārstu [[Arvīds Vīksna|Arvīdu Vīksni]]. Laikā no 1952. gada decembra līdz 1960. gada aprīlim Zooloģiskajā dārzā cits citu nomainīja un amata pienākumus pildīja trīs direktori: [[Osvalds Bauers]], [[Jēkabs Vecvagars]] un [[Rihards Stankevics]]. 1960. gada aprīli par Rīgas Zooloģiskā dārza direktoru iecēla [[Jevgēņijs Bobrovs|Jevgēņiju Bobrovu]] no ''Maskavas Kažokzvēru institūta''. Ar 1971. gada maiju direktora pienākumus sāka pildīt [[Visvaldis Makstenieks]]. No 1977. gada novembra līdz 1985. gada augustam Zooloģiskā dārza direktore bija [[Ruta Kazarova]]. No 1985. gada 1. augusta direktores pienākumus pildīja [[Ludmila Matajeva]]. No 1988. gada 11. novembra direktora pienākumus pildīja Zooloģiskā dārza darbinieku ievēlētais [[Juris Zvirgzds]], kuru 1989. gada 24. augustā amatā nomainīja [[Ilgvars Pūkainis]]. Kopš 1995. gada zooloģiskā dārza direktora vietas izpildītājs, gadu vēlāk direktors un kopš 2004. gada valdes priekšsēdētājs bija [[Rolands Greiziņš]]. 2017. gada nogalē viņš amatu atstāja un īslaicīgi Zoodārza vadību uzņēmās valdes locekļi — Edgars Vītols un Uldis Želubovskis. 2018. gada sākumā Greiziņa vietā tika apstiprināts ilggadīgais zooloģiskā dārza sabiedrisko attiecību speciālists un vēlākais politiķis, Saeimas deputāts [[Ingmārs Līdaka]]. Tomēr 2020. gada 20. februārī Rīgas pilsētas izpilddirektors [[Juris Radzevičs]] Līdaku un zooloģiskā dārza valdes locekli Andri Morozovu atbrīvoja no amata, vainojot nesaimnieciskā rīcībā.<ref>https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/20.02.2020-atstadina-rigas-zoodarza-valdi.id180602/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200701130352/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/20.02.2020-atstadina-rigas-zoodarza-valdi.id180602/ |date=01.07.2020 }} Atstādina Rīgas zoodārza valdi</ref> No 2020. līdz 2021. gadam Rīgas zooloģiskā dārza direktora pienākumu izpildītājs bija Rolands Greiziņš,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/latvija/308942-pagaidam-atliek-rigas-zoologiska-darza-jauna-izpilddirektora-izraudzisanos.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200703140212/https://nra.lv/latvija/308942-pagaidam-atliek-rigas-zoologiska-darza-jauna-izpilddirektora-izraudzisanos.htm |archivedate={{dat|2020|07|03||bez}} }}</ref> savukārt no 2021. gada februāra to vada Jānis Rudzītis. * [[Kārlis Grāve]] (1912—1914); * [[Gothards Švēders]] (1914—1917); ''Zoodārzs nepastāv'' (''1918—1933'') * [[Laimonis Gailītis]] (1933—1941); * ''[[Arvīds Vīksne]]'' (''p.i'') (1941—1952); * [[Osvalds Bauers]], [[Jēkabs Vecvagars]], [[Rihards Stankevics]] (1952—1960); * [[Jevgēņijs Bobrovs]] (1960—1971); * [[Visvaldis Makstenieks]] (1971—1977); * [[Ruta Kazarova]] (1977—1985); * [[Ludmila Matajeva]] (1985—1988); * [[Juris Zvirgzds]] (1988—1989); * [[Ilgvars Pūkainis]] (1989—1995); * [[Rolands Greiziņš]] (''p.i'' 1995—1996, 1996—2017); * ''[[Edgars Vītols (Rīga)|Edgars Vītols]]'' un ''[[Uldis Želubovskis]]'' (''p.i'') (2017—2018); * [[Ingmārs Līdaka]] (2018—2020); * ''[[Rolands Greiziņš]]'' (''p.i'') (2020—2021); * Jānis Rudzītis (2021—pašlaik) == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Informācijas avoti == * [https://web.archive.org/web/20090804142831/http://rigazoo.lv/public/29252.html Elvīra Hrščenoviča, Daiga Leimane. Rīgas Zoodārza vēsture.] * [http://mezaparks.blogspot.com/2009/05/zoologiskais-darzs-cela-uz-simtgadi.html Hrščenoviča E., Leimane D. Zooloģiskais dārzs ceļā uz simtgadi.]{{Novecojusi saite}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://web.archive.org/web/20160305172814/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=3&part=2 Mežaparks un Zooloģiskais dārzs - Rīgas vēstures enciklopēdija] * [https://web.archive.org/web/20100629110943/http://sv.lv/photogallery/show.php?id_id=6 Rīgas zooloģiskais dārzs - fotogrāfiju galerija] * [https://web.archive.org/web/20070808003626/http://www.likumi.lv/doc.php?id=62982 Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums Par nacionālā zooloģiskā dārza statusa piešķiršanu Rīgas zooloģiskajam dārzam] * [https://web.archive.org/web/20071103200939/http://www.dabasmuzejs.gov.lv/notikumi/arhivs/2007/20070414_zoo.shtml Rīgas Zooloģiskā dārza “Dzeņa darbnīca”] * [https://web.archive.org/web/20080619174251/http://www.asianelephant.net/riga/riga.htm Asian elephants at the Zoological Garden Riga] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā|Zooloģiskais]] [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas kultūra]] [[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas Latvijā]] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Zooloģiskie dārzi Latvijā]] 9utprjo1jyjwe58rdnbotylqv1y7lcc 0 92960 4466322 3938116 2026-05-10T20:05:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466322 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kurukshetra.jpg|thumb|235px|Eposa "Mahābhārata" [[manuskripts|manuskripta]] ilustrācija]] '''"Mahābhārata"''' ({{val|sa|महाभारतम्}}, ''Mahābhāratam'', {{izrunā|məɦaːˈbʱaːrət̪əm}}) ir viens no diviem nozīmīgākajiem [[sanskrits|sanskrita]] eposiem [[Indijas vēsture|Senajā Indijā]]; otrs ir "[[Rāmājana]]". Šis [[eposs]] ir daļa no hindu [[itihāsa]]s (vēstures) un nozīmīga daļa no [[hindu mitoloģija]]s. Eposā izklāstīta ne tikai Indijas tautu ikdienas dzīve, ticējumi un paražas, bet arī estētiskie un ētiskie uzskati. "Mahābhārata" tiek uzskatīta par garāko eposu pasaulē.<ref name="Lochtefeld2002"/><ref name="SharmaGaur2000"/> "Mahābhārata" sastāv no 18 grāmatām. Tās {{nobr|100 000}} vārsmās ir aptuveni trīs miljoni vārdu. == Eposa atstāstījums == Eposs "Mahābhārata" stāsta par divu indiešu dzimtu līdzāspastāvēšanu. Senajā [[Kuru (karaļvalsts)|Kuru]] valstī par varu cīnījās divi brāļi — vecākais no viņiem bija [[Dhritaraštra]], bet jaunākais — [[Pandu]]. Tā kā vecākais brālis bija akls, tad tronī kāpa jaunākais brālis Pandu. Abiem brāļiem bija pēcnācēji. Dhritaraštram bija 100 dēli, saukti par kauraviem, bet jaunākam Pandu — 5 dēli, kurus sauca par pandaviem. Kad valdnieks Pandu nomira, viņa dēli vēl bija nepilngadīgi, tāpēc troni centās pārņemt kauravi. Tas viņiem izdevās, bet pandavi vēlāk centās troni atgūt. Eposā aprakstīta cīņa starp šīm dzimtām. Viena no pēdējām kaujām norisinājās Kurukšretras laukā. Šī kauja ir ļoti plaši un detalizēti aprakstīta. Tā bija ļoti asiņaina. Eposā aprakstīts, ka bojā gāja miljoniem karavīru. Pēc kaujas palika dzīvi visi pieci pandavi, bet no kauraviem izdzīvoja tikai trīs no 100. Viens no pandaviem bija [[Ardžuna]], kas kļuva par valdnieku. Eposā ir stāstīts arī par viņa līgavu [[Draupada|Draupadu]]. Eposā bieži pieminēts arī dievs [[Krišna]]. Daļu no eposa "Mahābhārata" veido poēma "[[Bhagavadgīta]]", kurā izklāstīta hinduistu reliģija un filozofija. == Grāmatas jeb parvas == [[Attēls:Ganesa writing the Mahabharat.jpeg|thumbnail|200px|Dievība [[Ganēša]] raksta eposu "Mahābhārata"]] Eposs "Mahābhārata" dalās 18 grāmatās jeb parvās. Tās ir šādas: # ''[[Adi Parva]]'' # ''[[Sabha Parva]]'' # ''[[Vana Parva]]'' # ''[[Virata Parva]]'' # ''[[Udyoga Parva]]'' # ''[[Bhishma Parva]]'' # ''[[Drona Parva]]'' # ''[[Karna Parva]]'' # ''[[Shalya Parva]]'' # ''[[Sauptika Parva]]'' # ''[[Stri Parva]]'' # ''[[Shanti Parva]]'' # ''[[Anushasana Parva]]'' # ''[[Ashvamedhika Parva]]'' # ''[[Ashramavasika Parva]]'' # ''[[Mausala Parva]]'' # ''[[Mahaprasthanika Parva]]'' # ''[[Svargarohana Parva]]'' == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Lochtefeld2002">{{grāmatas atsauce | author= James G. Lochtefeld | title= The Illustrated Encyclopedia of Hinduism: A-M | url= http://books.google.com/books?id=5kl0DYIjUPgC&pg=PA399 | year= 2002 | publisher= The Rosen Publishing Group | isbn= 978-0-8239-3179-8 | page= 399}}</ref> <ref name="SharmaGaur2000">{{grāmatas atsauce | author1= T. R. S. Sharma | author2= June Gaur | author3= Sahitya Akademi (New Delhi, Inde). | title= Ancient Indian Literature: An Anthology | url= http://books.google.com/books?id=IRp1PKX0BXoC&pg=PA137 | year= 2000 | publisher= Sahitya Akademi | isbn= 978-81-260-0794-3 | page= 137}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{grāmatas atsauce | title= Mahabharata, jeb, Teiksma par Bharatas pēcteču vareno kauju | publisher= Liesma | location= Rīga | url= http://www.ibook.lv/BD_mahabharata-jeb-teiksma-par-bharatas-pectecu.aspx?BID=1fb259c5-c42b-4cfb-b487-50a61362faf5 | language= latviski | year= 1975 | author= N. Gusevas atstāstījums }}{{Novecojusi saite}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/1_sanskr/2_epic/mbh/sas/mahabharata.htm | title= Mahābhārata tiešsaistē | language= sanskritā latīņu transkripcijā | access-date= {{dat|2015|11|11||bez}} | archive-date= {{dat|2010|11|07||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20101107222102/http://www.sub.uni-goettingen.de/ebene_1/fiindolo/gretil/1_sanskr/2_epic/mbh/sas/mahabharata.htm }} * {{tīmekļa atsauce | url= http://www.holybooks.com/mahabharata-all-volumes-in-12-pdf-files/ | title= Mahabharata – All Volumes im 12 PDF-files (Mahābhārata – visi sējumi 12 PDF failos) | publisher= Holybooks.com, kopā 181 MB | language= angliski}} {{Reliģija-aizmetnis}} {{Hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hindu teksti]] [[Kategorija:Eposi]] ej88uqfjd7gd6kqdng0lhvw6afj7xx8 0 97155 4466284 3927117 2026-05-10T19:02:00Z ZANDMANIS 91184 4466284 wikitext text/x-wiki {{novecojis}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = FIBA Superkauss sievietēm | aktuāla_sezona = 2026. gada FIBA Superkauss sievietēm | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = [[2009. gads|2009]] | izj = | motto = | pirmā sez = [[2009. gads|2009]] | komandas = 2 | valsts = {{flag|Eiropa}} | čempions_km = {{flaga|Spain}} [[Prāgas "ZVVZ USK"]] (2. tituls) | mlapa = {{URL|https://about.fiba.basketball/en/regions/europe}} }} '''FIBA Superkauss sievietēm''' ir [[Superkauss|Superkausa]] izcīņas spēle sieviešu basketbolā, kuru organizē [[FIBA Europe]]. Superkausa izcīņā piedalās [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] un [[Eiropas kauss basketbolā sievietēm|Eiropas kausa]] uzvarētājs. Pirmoreiz kausa fināls notika 2009. gadā [[Krievija]]s pilsētā [[Vidnoje|Vidnojē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_SleM,N9tG4w73uCl7XjsU2.coid_,ZnBx35kHts7A1AsPGc0h1.articleMode_on.html|title= Early knockout as Spartakbeat Galatasaray in SuperCup Women|accessdate= {{dat|2009|11|30}}|author= |date= {{dat|2009|10|20}}|publisher= fibaeurope.com}} {{en ikona}}</ref> Par pirmajiem šī kausa ieguvējiem kļuva Krievijas klubs [[Maskavas apgabala "Spartak"]]. == FIBA Superkausa ieguvēji == {| class="wikitable" |- !Gads !Datums !Vieta ![[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] uzvarētājs ![[Eiropas kauss basketbolā sievietēm|Eiropas kausa]] uzvarētājs !Rezultāts |- align=left |2009 |{{dat||10|20|N|bez}} |{{flaga|Russia}} [[Vidnoje]] |style="background-color:#FFFF99"|{{flaga|Russia}} [[Maskavas apgabala "SpartaK"]] |{{flaga|Turkey}} ''[[Galatasaray (sieviešu basketbola komanda)|Galatasaray]]'' |align="center"| '''92'''–59 |- |2010 |{{dat||10|18|N|bez}} |{{flaga|Greece}} [[Marusi]] |style="background-color:#FFFF99"|{{flaga|Russia}} [[Maskavas apgabala "SpartaK"]] |{{flaga|Greece}} ''[[Sony Athinaikos Athens|Athinaikos]]'' |align="center"| '''70'''–61 |- |2011 |{{dat||10|6|N|bez}} |{{flaga|Spain}} [[Salamanka]] |style="background-color:#FFFF99"|{{flaga|Spain}} ''[[Perfumerías Avenida Baloncesto|Perfumerías Avenida]]'' |{{flaga|Israel}} ''[[Elitzur Ramla]]'' |align="center"| '''95'''–72 |- |2025 |{{dat||10|1|N|bez}} |{{flaga|France}} [[Vilnēva d'Aska]] |style="background-color:#FFFF99"|{{flaga|Čehija}} ''[[Prāgas "ZVVZ USK"]]'' |{{flaga|FRA}} ''[[ESB Villeneuve-d'Ascq]]'' |align="center"| '''86'''–77 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fibaeurope.com/ FIBA Europe oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Basketbols Eiropā}} [[Kategorija:Basketbola līgas]] masvww8oqr8dk0nya5ch0wkjcpymc95 4466285 4466284 2026-05-10T19:02:54Z ZANDMANIS 91184 4466285 wikitext text/x-wiki {{novecojis}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = FIBA Superkauss sievietēm | aktuāla_sezona = 2026. gada FIBA Superkauss sievietēm | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = [[2009. gads|2009]] | izj = | motto = | pirmā sez = [[2009. gads|2009]] | komandas = 2 | valsts = {{flag|Eiropa}} | čempions_km = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas "ZVVZ USK"]] (2. tituls) | mlapa = {{URL|https://about.fiba.basketball/en/regions/europe}} }} '''FIBA Superkauss sievietēm''' ir [[Superkauss|Superkausa]] izcīņas spēle sieviešu basketbolā, kuru organizē [[FIBA Europe]]. Superkausa izcīņā piedalās [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] un [[Eiropas kauss basketbolā sievietēm|Eiropas kausa]] uzvarētājs. Pirmoreiz kausa fināls notika 2009. gadā [[Krievija]]s pilsētā [[Vidnoje|Vidnojē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_SleM,N9tG4w73uCl7XjsU2.coid_,ZnBx35kHts7A1AsPGc0h1.articleMode_on.html|title= Early knockout as Spartakbeat Galatasaray in SuperCup Women|accessdate= {{dat|2009|11|30}}|author= |date= {{dat|2009|10|20}}|publisher= fibaeurope.com}} {{en ikona}}</ref> Par pirmajiem šī kausa ieguvējiem kļuva Krievijas klubs [[Maskavas apgabala "Spartak"]]. == FIBA Superkausa ieguvēji == {| class="wikitable" |- !Gads !Datums !Vieta ![[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] uzvarētājs ![[Eiropas kauss basketbolā sievietēm|Eiropas kausa]] uzvarētājs !Rezultāts |- align=left |2009 |{{dat||10|20|N|bez}} |{{flaga|Russia}} [[Vidnoje]] |style="background-color:#FFFF99"|{{flaga|Russia}} [[Maskavas apgabala "SpartaK"]] |{{flaga|Turkey}} ''[[Galatasaray (sieviešu basketbola komanda)|Galatasaray]]'' |align="center"| '''92'''–59 |- |2010 |{{dat||10|18|N|bez}} |{{flaga|Greece}} [[Marusi]] |style="background-color:#FFFF99"|{{flaga|Russia}} [[Maskavas apgabala "SpartaK"]] |{{flaga|Greece}} ''[[Sony Athinaikos Athens|Athinaikos]]'' |align="center"| '''70'''–61 |- |2011 |{{dat||10|6|N|bez}} |{{flaga|Spain}} [[Salamanka]] |style="background-color:#FFFF99"|{{flaga|Spain}} ''[[Perfumerías Avenida Baloncesto|Perfumerías Avenida]]'' |{{flaga|Israel}} ''[[Elitzur Ramla]]'' |align="center"| '''95'''–72 |- |2025 |{{dat||10|1|N|bez}} |{{flaga|France}} [[Vilnēva d'Aska]] |style="background-color:#FFFF99"|{{flaga|Čehija}} ''[[Prāgas "ZVVZ USK"]]'' |{{flaga|FRA}} ''[[ESB Villeneuve-d'Ascq]]'' |align="center"| '''86'''–77 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fibaeurope.com/ FIBA Europe oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Basketbols Eiropā}} [[Kategorija:Basketbola līgas]] my4i31rx91ilfkvcn297glcqhyyc1hf 0 106747 4466458 4396170 2026-05-11T00:49:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466458 wikitext text/x-wiki {{Vielas infokaste | attēls = [[Attēls:Meldonium Structural Formula V1.svg|300px]]<br />Mildronāta struktūrformula<br>[[Attēls:Mildronate - 3D - Scaled-Ball-and-stick Model.png|300px]]<br />Mildronāta molekulas modelis | citi nosaukumi = Mildronāts;<br />2-(2-karboksietil)-1,1,1-trimetilhidrazīnija <br />hidroksīda iekšējais sāls (betaīns);<br />3-(2,2,2-trimetilhidrazīnija propionāts; kvaterīns, vazonāts, trimetilhidrazīnijs | CAS numurs = 76144-81-5<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chemblink.com/products/76144-81-5.htm |title=Mildronate |access-date={{dat|2010|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100212003937/http://chemblink.com/products/76144-81-5.htm }}</ref><br />86426-17-7 (dihidrāts)<ref>[http://www.chemblink.com/products/86426-17-7.htm Mildronate dihydrate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100212004844/http://chemblink.com/products/86426-17-7.htm |date={{dat|2010|02|12||bez}} }} {{en ikona}}</ref> | ķīmiskā formula = C<sub>6</sub>H<sub>14</sub>N<sub>2</sub>O<sub>2</sub> | molmasa = 146,19 | blīvums = | kušanas temperatūra = 85—90&nbsp;°C<ref>[http://www.chemicalbook.com/ChemicalProductProperty_EN_CB9850590.htm Mildronate]</ref> | viršanas temperatūra = }} '''Meldonijs''' ([[Starptautiskais nepatentētais nosaukums|starptautiskais nepatentētais]] aktīvās vielas nosaukums) ir [[Latvija|Latvijā]] izgudrots medikaments [[sirds]] un [[asinsvadi|asinsvadu]] slimību (piemēram, [[sirds išēmiskā slimība|sirds išēmiskās slimības]]) ārstēšanai, sirds enerģētiskā patēriņa samazināšanai<ref name="strakovs">A. Strakovs, J. Dzenītis, N. Jevharitska. Ārstniecības vielu ķīmija un tehnoloģija. R:, RTU izdevniecība, 2007, 106. lpp.</ref> un vispārējai darbaspēju paaugstināšanai. Meldonijs, atkarībā no ordinētās devas, tiek lietots gan kā recepšu medikaments dažādu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā, gan darbaspēju paaugstināšanai veseliem cilvēkiem pie fiziskām un garīgām pārslodzēm un atveseļošanās periodā. Latvijā meldonijs vairāk pazīstams ar nosaukumu '''"Mildronāts"''' ("Mildronāts" ir [[Grindeks|AS Grindeks]] reģistrētā preču zīme; AS Grindeks oriģinālprodukts). Šobrīd "Mildronāts" ir AS Grindeks vispieprasītākais oriģinālprodukts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grindeks.lv/lv/produkti/recepsu-zales/originalprodukti/mildronats |title=Mildronāts |access-date={{dat|2010|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100219172446/http://www.grindeks.lv/lv/produkti/recepsu-zales/originalprodukti/mildronats }}</ref> Viens no meldonija izgudrotājiem ir [[Ivars Kalviņš]] (šobrīd [[Latvijas Organiskās sintēzes institūts|Latvijas Organiskās sintēzes institūta]] Zinātniskās padomes priekšsēdētājs). == Vēsture == {{dat|1975|01|14}} tika reģistrēta pirmā autorapliecība par "Mildronātu", kurš tolaik tika saukts par kvaterīnu. 1989. gadā [[Ivars Kalviņš]] kopā ar līdzautoriem par meldonija izgudrošanu saņēma [[Latvijas PSR]] valsts prēmiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/ZV/zv071200.htm#6 |title=Jānis Stradiņš. Kalviņa fenomens. Zinātnes Vēstnesis, 2007. gada 25. jūnijs: 12 (346) ISSN 1407-1479 |access-date={{dat|2010|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111028004442/http://www.lza.lv/ZV/zv071200.htm#6 }}</ref> 2010. gadā pabeigts klīniskais pētījums par meldonija ietekmi slodzes [[stenokardija]]s ārstēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grindeks.lv/lv/investoriem/birzas-zinas-investoriem/mildronata_kliniskais_petijums |title=Mildronāta klīniskais pētījums |access-date={{dat|2010|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100923141857/http://www.grindeks.lv/lv/investoriem/birzas-zinas-investoriem/mildronata_kliniskais_petijums |archivedate={{dat|2010|09|23||bez}} }}</ref> == Fiziskās īpašības == [[Attēls:Mildronāts.jpg|250px|thumb|Mildronāts 500 mg]] Meldonijs ir balta, kristāliska, higroskopiska viela. == Iedarbības mehānisms un efektivitāte == Meldonijs darbojas kā [[vielmaiņa|vielmaiņu]] koriģējošs līdzeklis, kas par ~12% samazina [[skābeklis|skābekļa]] patēriņu [[šūna|šūnās]], aktivējot aerobo glikolīzi ([[glikoze]]s [[oksidēšanās|oksidēšanos]])<ref name="strakovs" />. Līdz ar to tam ir antiišēmiska iedarbība. Meldonija darbība pamatojas uz [[taukskābes|taukskābju]] oksidēšanās kavēšanu šūnās, aktivējot glikozes oksidēšanai vajadzīgo fermentu biosintēzi un [[slāpekļa(II) oksīds|NO]] biosintēzi, kā arī inhibējot gamma butirobetaīna hidroksilāzi.<ref>Indulis Purviņš, Santa Purviņa. ''Praktiskā farmakoloģija''. Rīga : Zāļu infocentrs, 2011, 490. lpp. {{ISBN|978-9984-854-20-5}}</ref> Meldonijs efektīvi novērš [[mitohondrijs|mitohondriālo]] procesu disfunkciju.<ref>[http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/750.pdf Mildronāta protektīvie efekti azidotimidīna izraisītajā hepatotoksicitātē pelēm; 160.lpp]</ref> Meldonija efektivitāti slodzes stenokardijas ārstēšanā kombinācijā ar standarta terapiju un medikamenta augsto drošību apstiprina gan klīniskā prakse, gan veiktie klīniski pētījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://db.lv/r/112786-kalvins-petijuma-rezultati-apstiprina-mildronata-efektivitati# |title=Kalviņš: pētījuma rezultāti apstiprina Mildronāta efektivitāti (video) |access-date={{dat|2010|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100310114918/http://db.lv/r/112786-kalvins-petijuma-rezultati-apstiprina-mildronata-efektivitati# |archivedate={{dat|2010|03|10||bez}} }}</ref> == Dopings == Kopš 2016. gada 1. janvāra [[Pasaules antidopinga aģentūra]] aizliegusi meldonija izmantošanu sportā, uzskatot to par [[dopings|dopingu]].<ref>[https://wada-main-prod.s3.amazonaws.com/resources/files/wada-2016-prohibited-list-en.pdf WADA List of Prohibited Substances and Methods 2016]</ref> 2016. gada 5. februārī par pirmo sportistu, kam uzrādītas pozitīvas dopinga analīzes, kļuva Krievijas riteņbraucējs [[Eduards Vorganovs]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/katushas-eduard-vorganov-provisionally-suspended-by-uci-for-doping-violation/|title=Katusha's Eduard Vorganov provisionally suspended by UCI for doping violation|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=Immediate Media Company|date=5 February 2016|accessdate=5 February 2016}}</ref> 2016. gada marta vidū [[WADA]] ziņoja, ka analīzēs konstatēti jau vairāk nekā 100 meldonija lietošanas gadījumi.<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=WADA: Konstatētas jau vairāk nekā 100 pozitīvas meldonijas analīzes|url=http://sportacentrs.com/citi/15032016-wada_konstatetas_jau_vairak_neka_100_pozi|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2016|3|15||bez}}|date={{dat|2016|3|15||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Meldonium|mildronāts}} * [http://www.grindeks.lv/lv/produkti/bezrecepsu-zales/tonizejosie-lidzekli/tonizejosais-lidzeklis-mildronats/Mildronats_250mg_lietosanas_instrukcija Mildronāta lietošanas instrukcija]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20100923141857/http://www.grindeks.lv/lv/investoriem/birzas-zinas-investoriem/mildronata_kliniskais_petijums Mildronāta® klīniskais pētījums ir sekmīgi pabeigts] * [https://web.archive.org/web/20091006035209/http://www.grindeks.lv/lv/produkti/bezrecepsu-zales/tonizejosie-lidzekli/tonizejosais-lidzeklis-mildronats Tonizējošais līdzeklis — mildronāts] * [http://www.vza.gov.lv/pdf.php?id=86541&src=description 7935-131106 Zāļu apraksts]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20100314152028/http://www.chemdrug.com/databases/8_0_svhgevqctscvthhb.html Publikāciju datu bāze par mildronātu] {{en ikona}} * [http://www.tvnet.lv/tehnologijas/atklajumi/112815 Mildronāts — Latvijas intelektuālā eksportprece]{{Novecojusi saite}} * [http://www.mildronat.ru Lapa par mildronātu]{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}} {{farmakoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sirds un asinsvadu līdzekļi]] [[Kategorija:Latvijas izgudrojumi]] [[Kategorija:Dopings]] 2hcx7jj1jg2f4y4qaxt56c4mhrlthqz 0 107114 4466203 4465291 2026-05-10T15:50:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466203 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Liepupes pagasts | karte = Liepupes pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Liepupes pagasts.svg | ģerboņa_nosaukums = Liepupes pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Liepupes pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Limbažu novads | centrs = Mustkalni | platība = 157,9 | iedzīvotāji = 1 934<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf |title=Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas |access-date={{dat|2017|09|10||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161020093133/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 1934 / 157.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- www.liepupe.lv -->}} '''Liepupes pagasts''' ir viena no [[Limbažu novads|Limbažu novada]] administratīvajām teritorijām [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastā. Robežojas ar sava novada [[Salacgrīvas pagasts|Salacgrīvas]], [[Viļķenes pagasts|Viļķenes]], [[Limbažu pagasts|Limbažu]] un [[Skultes pagasts|Skultes]] pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Liepupe (upe)|Liepupe]], [[Zaķupīte]]. == Vēsture == 1322. gadā [[Turaidas pils]] fogts noteica Liepupes draudzes robežas. 1403. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans V fon Vallenrods|Jānis V]] draudzes novadu izlēņoja [[Fītinghofi|H. Fītinghofam]], pēc tam to ieguva [[Ikšķiļu dzimta]], 1467. gadā H. Koskuls, 1490. gadā [[Rozeni|V. Rozens]]. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1630. gadā to ieguva [[Tīzenhauzeni|A. Tīzenhauzens]]. 1783.-1784. gadā uzcēla tagadējo Liepupes mūra baznīcu. Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] [[Perniģeles muiža]] tika sadalīta 92 vienībās (7 bija rentes mājas) 2498 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XII.|24157-24159}}</ref> 1935. gadā [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] Liepupes pagasta platība bija 43,2 km² un tajā dzīvoja 776 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Liepupes [[ciema padome|ciema padomi]], kuru gan 1947. gadā likvidēja (tajā gadā arī izveidoja atsevišķu [[Limbažu apriņķis|Limbažu apriņķi]]) bet 1949. gadā, līdz ar pagasta un Limbažu apriņķa likvidāciju, atjaunoja. Jaunizveidotā [[Limbažu rajons|Limbažu rajona]] Liepupes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Duntes ciems|Duntes ciemu]], 1962. gadā — [[Tūjas ciems|Tūjas ciemu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Vidzeme/Limbazu-rajons/Liepupes-ciems|title=Summa comune - Liepupes ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-05-08|language=lv}}</ref> 1977. gadā daļu Liepupes ciema teritorijas pievienoja [[Limbažu ciems|Limbažu]] un [[Skultes ciems|Skultes]] ciemiem. 1990. gadā ciemu reorganizēja par Limbažu rajona pagastu. 2009. gadā Liepupes pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]]. 2021. gadā Salacgrīvas novadu iekļāva [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2963 |1959|3282 |1967|3158 |1979|2694 |1989|2588 |2000|2533 |2011|1956 |2021|1684 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Liepupe (ciems)|Liepupe]] (576 iedz.), [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]] (328), [[Jelgavkrasti]] (156), [[Tūjasmuiža]] (117), '''[[Mustkalni]]''' (100; pagasta centrs), [[Dunte]] (75), [[Prinkas]] (72), [[Ķurmrags (ciems)|Ķurmrags]] (22), [[Lembuži]] (9).<ref>{{JSLatvija}}</ref> === Ievērojamas personības === * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928), kuģu kapteinis, ar burinieku "Rota" veica transatlantiskos braucienus uz Ameriku (1886), kā pirmais latviešu kapteinis šķērsoja ekvatoru kuģojumā uz Dienvidameriku (1887). == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Limbažu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Salacgrīvas novads}} {{Limbažu rajons}} {{Limbažu apriņķis}} {{Valmieras apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Limbažu novada pagasti]] [[Kategorija:Liepupes pagasts| ]] f155rm3i8nns8ps8y5ubdqsvj2c38dw 0 109475 4466428 3289548 2026-05-10T22:17:11Z ~2026-28268-80 145188 Andris osipovs 4466428 wikitext text/x-wiki '''Osipovs''' ({{val|ru|О́сипов}}, no [[personvārds|personvārda]] [[Osips]] ''(Осип)''; sieviešu dzimtē [[Osipova]] (''О́сипова'')) ir [[krievu valoda|krievu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Artjoms Osipovs]] (1989), Latvijas futbolists; * [[Ivans Osipovs]] (1941), Latvijas šahists; * [[Jevgēņijs Osipovs]] (1977), Latvijas politiķis. * Andris osipovs (1979)latvias iepakošanas vadītājs {{Uzvārds}} [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] 8kr1q82q347s8ectvbtgpmupvlw67cp 4466441 4466428 2026-05-10T23:30:27Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-28268-80|~2026-28268-80]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags 3289548 wikitext text/x-wiki '''Osipovs''' ({{val|ru|О́сипов}}, no [[personvārds|personvārda]] [[Osips]] ''(Осип)''; sieviešu dzimtē [[Osipova]] (''О́сипова'')) ir [[krievu valoda|krievu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Artjoms Osipovs]] (1989), Latvijas futbolists; * [[Ivans Osipovs]] (1941), Latvijas šahists; * [[Jevgēņijs Osipovs]] (1977), Latvijas politiķis. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] 4axewcr3ptspazxpuv892nrz4qvojev 0 111594 4466166 4289116 2026-05-10T14:29:49Z Bendžamins 76862 4466166 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2023. gada aprīlis}} '''Lundkvists''' ({{val|sv|Lundqvist}}; sieviešu dzimtē [[Lundkvista]]) ir [[zviedru valoda|zviedru]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Henriks Lundkvists]] (''Henrik Lundqvist''; 1982) — zviedru hokeja vārtsargs; * [[Jūels Lundkvists]] (''Joel Lundqvist''; 1982) — zviedru hokejists; * [[Nilss Lundkvists]] (''Nils Lundkvist''; 2000) — zviedru hokejists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Zviedru uzvārdi]] 0iy6c2jzkuvc7j79las13m2aukwp6l9 0 111972 4466440 4193552 2026-05-10T23:25:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466440 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|vēsturisko teātri Maskavā|teātri Rīgā|Teātris "Skatuve"}} [[Attēls:Apcietinātie Maskavas latviešu teatra aktieri (1938).jpg|thumb|250px|Apcietinātie teātra darbinieki. Augšējā rindā: [[Ēriks Feldmanis (aktieris)|Ēriks Feldmanis]], [[Teodors Amtmanis]], [[Lidija Bērziņa]], [[Kārlis Baltausis]], [[Ādolfs Vanadziņš]], vidējā rindā: [[Zelma Boksberga]], [[Andrejs Oše]], [[Zelma Zudraga]], [[Roberts Cīrulis]], [[Roberts Bancāns]], apakšējā rindā: [[Vilis Forstmanis]]?, [[Jānis Baltausis]], [[Marija Leiko]], [[Irma Balode]].]] '''Maskavas latviešu Valsts teātris "Skatuve"''' sākotnēji, no 1919. līdz 1932. gadam, bija teātra studija, ko vadīja [[Osvalds Glāznieks]], no 1932. līdz 1937. gadam — valsts [[teātris]]. Likvidēts 1938. gadā pēc tam, kad padomju režīms, [[NKVD]] [[NKVD "Nacionālās operācijas"|"nacionālo operāciju"]] ietvaros īstenojot [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operāciju"]], visus teātra darbiniekus — gan radošo personālu, gan tehniskos darbiniekus, ieskaitot garderobistes — apcietināja un nošāva [[Butovas poligons|Butovas poligonā]]. Teātris atradās Strastnoja bulvārī 8 (''Страстной бульвар'') Maskavā, kur kopš 1924. gada izvietojās arī [[latviešu kultūras un izglītības biedrība "Prometejs"]]. Pazīstamākā aktrise bija [[Marija Leiko]], kas ansamblim pievienojās tā pēdējā sezonā. == Piemiņa == [[Attēls:Piemiņas plāksne latviešu Valsts teātrim "Skatuve".jpg|alt=plāksne|thumb|LR vēstniecības izstrādāta un uzstādīta piemiņas plāksne teātrim "Skatuve". ]] 2002.&nbsp;gadā [[Maskava]]s latviešu kultūras biedrības mēģināja uzstādīt piemiņas plāksni pie bijušās teātra ēkas, bet pilsētas varasiestādes to aizliedza.<ref name="nomemerial">[http://www.theatre.ru/news/2002/04/06/ Maskavas Valdība neļauj pie bij. teātra "Skatuve" uzstādīt piemiņas plāksni]</ref> Tikai 2019. gadā ar Latvijas vēstniecības Krievijā palīdzību izdevās panākt Maskavas domes atbalstu teātra piemiņas iemūžināšanai. 2020. gada 6. martā Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais [[vēstnieks]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]] [[Māris Riekstiņš]] kopā ar Maskavas domes pārstāvjiem svinīgā ceremonijā atklāja piemiņas plāksni latviešu Valsts teātrim "Skatuve" pie ēkas Strastnoja bulvārī 8.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/moscow/aktualitates/65673-maskava-tiek-atverta-pieminas-plaksne-latviesu-valsts-teatrim-skatuve|title=Latvijas vēstniecība Krievijā|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2020-07-18|date=2020-03-06|archive-date=2020-07-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20200718183206/https://www.mfa.gov.lv/moscow/aktualitates/65673-maskava-tiek-atverta-pieminas-plaksne-latviesu-valsts-teatrim-skatuve}}</ref> Piemiņas plāksni projektēja mākslinieks [[Jānis Strupulis]]. == Teātra darbinieku saraksts == 1938. gada 3. februārī Butovas poligonā nošāva 226 latviešus, viņu skaitā bija arī latviešu teātra "Skatuve" aktieri un teātra darbinieki:<ref>[http://lpra.vip.lv/latv_ps.htm GENOCĪDA UPURI — LATVIEŠI PADOMJU SAVIENĪBĀ] [[Jānis Riekstiņš]] (1997)</ref><ref>[http://bessmertnybarak.ru/article/rasstrelyannyy_teatr_skatuve/ Raksts par "Nošauto teātru" "Skatuve" ar fotogrāfijām un datiem no notiesāto lietām]</ref> # [[Teodors Amtmanis]] (1883—1938), aktieris un režisors # [[Irma Balode]] (1907—1938), aktrise # [[Jānis Baltausis]] (1894—1938), aktieris # [[Kārlis Baltausis]] (1904—1938), aktieris # [[Roberts Bancāns]] (1891—1938)<ref>[http://lists.memo.ru/d3/f221.htm#n138 Банцан Роберт Фрицевич Жертвы политического террора в СССР] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211124220824/http://lists.memo.ru/d3/f221.htm#n138 |date={{dat|2021|11|24||bez}} }} lists.memo.ru</ref>, aktieris, teātra direktors # [[Rūdolfs Bancāns]] (1897—1938), aktieris # [[Lidija Bērziņa]] (1901—1938), aktrise # [[Zelma Boksberga]] (1912—1938), aktrise # [[Roberts Cīrulis]] (1896—1938), aktieris # [[Vilis Forstmanis]] (1894—1938), aktieris # [[Marta Kalniņa]] (1892—1938), aktrise # [[Augusts Krūmiņš]] (1894—1938), aktieris # [[Kārlis Krūmiņš (režisors)|Kārlis Krūmiņš]] (1897—1938), mākslinieciskā vadītāja vietnieks # [[Marija Leiko]] (1887—1938), aktrise # [[Elfrīda Lesiņa]] (1896—1938), sekretāre un aktrise # [[Andrejs Oše]] (1899—1938), aktieris # [[Fricis Ulmanis]] (1899—1938), uzvedumu daļas vadītājs, elektromontieris # [[Ādolfs Vanadziņš]] (1884—1938), aktieris, režisors # [[Oskars Zēbergs]] (1905—1938), aktieris # [[Zelma Zudraga]] (1910—1938), aktrise === Citā laikā nošautie === # [[Voldemārs Baltgalvis]] (1911—1938), aktieris, nošauts 1938. gada 28. februārī # [[Ēriks Feldmanis (aktieris)|Ēriks Feldmanis]] (1913—1938), aktieris, nošauts 1938. gada 26. februārī # [[Kārlis Veidemanis (mākslinieks)|Kārlis Veidemanis]] (1897—1938), dekorātors, nošauts 1938. gada 26. februārī # [[Nikolajs Zubovs]] (1904—1938), aktieris, nošauts 1938. gada 28. februārī # [[Pāvils Zudrags]] (1881—1938), galdnieks, aktrises tēvs, nošauts 1938. gada 5. aprīlī # [[Alberts Zvagulis]] (1904—1938), aktieris, nošauts 5. februārī === Citi apcietinātie === # Kārlis Balodis, aktieris, pēdējā laikā Prometeja tipogrāfijas darbinieks # [[Osvalds Glāznieks]] (1891—1947), mākslinieciskais vadītājs, atbrīvots # Ernests Grīnvalds, grafiķis # [[Ansis Lauberts]], muzikālās daļas vadītājs # [[Anna Lācis]] (1891—1979), režisore, 10 gadu sods Gulaga nometnē # [[Anna Peika]] (1904—1987), aktrise, 10 gadu sods Gulaga nometnē === Neapcietinātie === * [[Elza Miške]] (1899—1973), aktrise, vēlāk [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātra]] direktore (1944—1946) == Atsauces == {{atsauces}} {{kultūra-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Maskavas latviešu teātris "Skatuve"}} [[Kategorija:PSRS politiskās represijas]] [[Kategorija:Latviešu teātri ārpus Latvijas]] 6w16mn1sbmylv6zqy63l8q85b61uqlp 0 118496 4466169 4336754 2026-05-10T14:36:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466169 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | image = | caption = Mākslinieks Leonīds Āriņš darbnīcā | imagesize = | nationality = [[latvietis]] | field = [[glezniecība]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | movement = [[postimpresionisms]], [[fovisms]], [[ekspresionisms]] | awards = Latvijas PSR Mākslinieku Savienības goda raksts, divi LPSR Kultūras Ministrijas goda raksti, LPSR Augstākās Padomes goda raksts | influenced by = [[Valdemārs Tone]], [[Romans Suta]], [[Niklāvs Strunke]], [[Jēkabs Kazaks]], [[Vinsents van Gogs]], [[Anrī Matiss]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Āriņš Leonīds |url=https://paintings.lv/artists/view/41 |publisher=paintings.lv}}</ref><ref name="anto" /> | birthdate = {{dat|1907|04|08|N}} | location = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = {{dat|1991|10|06|N}} | deathplace = {{vieta|Latvija|Tukums}} | spouse = Lidija Āriņa | children = Monika Bērzs-Bērziņa, Vera Laminska }} '''Leonīds Āriņš''' (dzimis {{dat|1907|04|08|N}}, miris {{dat|1991|10|06|N}}) bija latviešu [[gleznotājs]]. Izveidojis [[Tukuma muzejs|Tukuma muzeju]]. == Biogrāfija == Leonīds Āriņš dzimis 1907. gada 8. aprīlī Rīgā, [[skolotājs|skolotāju]] ģimenē. Vecāki pēc dažiem gadiem pārcēlās uz [[Lubāna|Lubānu]], kur Rupsalas pamatskolā viņš ieguva pirmo izglītību. Jau bērnībā radās interese par [[māksla|mākslu]] un [[mūzika|mūziku]]. 1920. gadā sarīkojis savu pirmo zīmējumu un akvareļu izstādi.<ref name="anto">{{tīmekļa atsauce |title=Glezniecība. Āriņš Leonīds |url=https://www.antonia.lv/lv/gleznieciba/arins-leonids/ |publisher=antonia.lv}}</ref> Viņa pirmais zīmējums publicēts 1922. gadā jaunatnes žurnālā "Jaunības Tekas".<ref name="ntz">{{tīmekļa atsauce |title=Reiz ar Leonīdu Āriņu sarunājoties |url=https://www.ntz.lv/dziveszina/reiz-ar-leonidu-arinu-sarunajoties/ |publisher=ntz.lv}}</ref> 1921. gadā ģimene sāka dzīvot [[Tukums|Tukumā]]. Āriņš mācījās pilsētas vidusskolā (1921-1925). Draugi [[Kārlis Neilis]] un [[Ansis Artums]] veicināja domu mācīties [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas Akadēmijā]]. Tajā Leonīds Āriņš studēja ar pārtraukumiem no 1925. līdz 1942. gadam. 1941. gadā mācījās profesora [[Jānis Kuga|Jāņa Kugas]] Dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcā. Āriņš diplomdarbā izstrādāja dekorācijas [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] lugai „[[Sprīdītis (luga)|Sprīdītis]]”. Darbs tika noraidīts, tāpēc Leonīds Āriņš no akadēmijas izstājās. Strādāja par dekorāciju gleznotāju [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]] (1929-1936), aizrāvās ar ideju izveidot mākslas muzeju provincē. To īstenoja, divu gadu laikā dāvinājumu veidā savācot piecdesmit darbus no Tukuma un Rīgas māksliniekiem. Muzeja dibināšanas izstāde notika 1936. gada janvārī, regulāra kolekcijas eksponēšana skatītājiem — no 1938. gada. Leonīds Āriņš kļuva par muzeja pirmo direktoru (1938—1953). Paralēli darbam muzejā, bija Tukuma pilsētas [[Bibliotēka|bibliotēkas]] vadītājs (1938—1941). [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados izglāba muzeja kolekciju no bojāejas, paslēpjot gleznas metāla mucās un aprokot, kā arī daļu no gleznām izvedot ārpus pilsētas. Muzejā Leonīds Āriņš nostrādāja līdz 1953. gadam, kad ideoloģisku nesaskaņu dēl ar [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]] varas Mākslas lietu pārvaldi no muzeja aizgāja.<ref name="anto" /> No 1941. līdz 1968. gadam ar neilgu pārtraukumu strādājis par pedagogu Tukumā. 1953. gadā sāka strādāt [[Tukuma 1. vidusskola|Tukuma 1. vidusskolā]] par zīmēšanas un rasēšanas skolotāju. Intensīvi pievērsās glezniecībai pēc aiziešanas [[pensija|pensijā]] 1968. gadā.<ref name="anto" /> Miris 1991. gada 6. oktobrī Tukumā, apglabāts Vilkājas kapos. == Izstādes == Izstādēs L. Āriņš piedalījās jau studiju gados, vēlāk visās Tukuma mākslinieku ikgadējās un Latvijas mākslinieku kopējās izstādēs Rīgā, dažreiz arī ārzemēs. Dzīves laikā sarīkojis 15—20 personālizstādes. No tām par sev nozīmīgāko atzinis gleznu, akvareļu un zīmējumu izstādi Rīgā [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Valsts mākslas muzejā]] 1991. gadā, īsi pirms savas nāves. Pirmo personālizstādi sarīkoja skolas gados Rupsalas pamatskolā (1920), tās ekspozīcijā 30 zīmējumi. Pirmā katalogā fiksētā izstāde (1935) — Kultūras fonda 2. Latvijas mākslas izstāde Rīgā. Pirmā līdzdalība mākslas izstādē aiz Latvijas robežām (1968) — [[Varšava|Varšavā]], Polijā. No 1960. gada aktīvi piedalījies mākslas darbu kopekspozīcijās Rīgā, Tukumā, citviet Latvijā. [[Latvijas Mākslinieku savienība|Latvijas mākslinieku savienībā]] uzņemts 1946. gadā, 1950. gadā izslēgts par formālismu mākslā, atkārtoti uzņemts 1969. gadā. Leonīds Āriņš vairākkārt apbalvots ar [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Latvijas Kultūras ministrijas]] un Latvijas Mākslinieku savienības Goda rakstiem, kā arī [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās padomes]] Goda rakstu (1987).<ref name="anto" /> Āriņa piemiņas un atceres personālizstādes notikušas regulāri, no tām vērienīgākā Latvijas Nacionālās mākslas muzejā Rīgā 2007. gada februārī. == Māksla == Leonīds Āriņš visbiežāk zīmēja dabā. Zīmējumi tapa ātri, mirkļa noskaņās, izmantojot improvizāciju un izteiksmes lakoniskumu. Mūža devums — vairāk kā četri tūkstoši zīmējumu. Savukārt gleznas Āriņš darināja tikai darbnīcā. Gandrīz pie katras gleznas Leonīds Āriņš strādāja ilgi, sev tuvās tēmas un motīvus atkārtoja, variēja. Viņa gleznās bija darbnīca ar atvērtu logu uz pasauli, mākslinieks ar modeli, māja ar birzi, pavasara vagas ar sauli, kā arī Engures jūras līcis, tīklu namiņi [[Ķesterciems|Ķesterciemā]], Kurzemes mazpilsētas, [[Vecrīga]], Gurzufa pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]] Krimas pussalā. [[Klusā daba|Klusajās dabās]] attēloja galvenokārt pudeles, puķu vāzes, maizi. Zināmas ap 500 gleznas, kuras atrodas Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Tukuma muzejā, [[Talsu novada muzejs|Talsu novada muzejā]], Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, vairākos Krievijas muzejos, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs. == Mākslinieks par sevi == <blockquote>„Cilvēka būtība nāk no viņa bērnības un vecākiem. Mana bērnība pagājusi Lubānā, tēvs bija skolotājs Rupsalas skolā. Apkārt klānu zaļā bezgalība, dziļi sili, [[Aiviekste|Aiviekstes]] rāmais plūdums starp varenajiem [[Ozoli|ozoliem]]. Tēvs brīvajā laikā nopūlējās ar izgudrojumiem. Muzicēja. Novakarēs lielajā klasē, kādā kaktiņā apmeties, stundām varēju klausīties viņa [[Ērģeļspēle|ērģeļspēlē]]. Māte bija vairāk uz bildēm: ik reizes no braucieniem uz Rīgu tika atvests kāds rullis. Pati zīmēja. Vakaros mums mēdza lasīt priekšā kādu grāmatu. Iztikšana gan bija visai pieticīga. Nebija pat zirdziņa kā citās skolās, bet cik laimīgi bijām ar savām grāmatām, bildēm un mūziku. Tās gaismas pieticis visam mūžam, pieticis izturēt visgrūtākās dienas, pieticis darbam.” („Gleznotājs par sevi”, Stars, 1978. gada 18. aprīlī)</blockquote> <blockquote>„Nestrādāju un strādāju. Akadēmijā amizējos, sēdu [[Bibliotēka|bibliotēkā]], maz zīmēju. Strādāju operā un par šo darbu nevaru vien beigt priecāties. Darbs, samaksa, jauni iespaidi.” (no 1927. gada 9. septembra ieraksta L.Āriņa dienasgrāmatā) </blockquote> <blockquote>„... pret tiem atradumiem ir tāla pilsētiņa tepat pie meža. Muzejs un dižvīri, un [[Kritika|kritiķi]] un biroji, valdes arī. Neilis mazliet tuvāk, gan [[Eiropa|Eiropā]] atrazdamies. Tak ne vistuvākie līdzcilvēki – [[Pablo Pikaso|Pikaso]], [[Anrī Matiss|Matiss]], [[Žoržs Braks|Braks]]. Tie dzīvo kā tēvs un māte tepat darbnīcā ap mani, dalās gudrībās un balsta grūtos brīžos. Tuvinieki un draugi visīstākie.” (no 1975. gada 22. februāra ieraksta L.Āriņa dienasgrāmatā)</blockquote> <blockquote>„... ir sākušies divdesmitā gadsimta pēdējie desmit gadi. Noslēgums. Arī mākslas gadsimta noslēgums. Pārdomājot to, ko esmu padarījis, tas ir arī mana mūža darbu noslēgums. Pārdomājot padarīto, redzu mērķtiecību. Jau jaunības meklējumus, cenšanos izprast notiekošo visus virzienus. Apgūt visu labāko, un nu piepildījums – visu sasniegumu sintēze gadsimtu beigu mākslā, nākušu dabīgi, no iekšējas vajadzības. Likumsakarības. Darba piepildījums.” (no 1991. gada 18. jūlija ieraksta L.Āriņa dienasgrāmatā)</blockquote> == Grāmatas par mākslinieku == * Gundega Cēbere "Leonīds Āriņš. Glezniecība, zīmējumi, dienasgrāmatas" <ref>[https://www.neputns.lv/products/leonids-arins Leonīds Āriņš. Glezniecība, zīmējumi, dienasgrāmatas]</ref> * "Leonīds Āriņš" <ref>[http://www.ibook.lv/BD_leonids-arins.aspx?BID=491f71b8-4f2a-4ec6-8df5-3336d718b892 Leonīds Āriņš]{{Novecojusi saite}}</ref> == Video par mākslinieku == * Latvijas Mākslas Izstāžu hronikas dokumentālā filma "Leonīds Āriņš" * LTV Ziņu dienests: Tukuma Mākslas muzejs atver izstādi “Saules pusē”, kuru veido muzeja dibinātāja un vecmeistara Leonīda Āriņa un gleznotāja [[Aleksejs Naumovs|Alekseja Naumova]] darbi<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=yce933MEx3w&feature Tukuma Mākslas muzejs atsāk darbu ar jaunu izstādi]</ref> * ReTV "Latvijas stāsti. Personības" - Leonīds Āriņš<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=7mxjvSk5GZw&feature "Latvijas stāsti. Personības" - Leonīds Āriņš]</ref> * LTV Ziņu dienests "Jaunības draugi un klasiķi galerijā "Daugava""<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=DdgOikEuwCE&feature Jaunības draugi un klasiķi galerijā "Daugava"]</ref> * Regioni LV "Tukuma mākslas muzejam - 75" <ref>[https://www.youtube.com/watch?v=g53kydjjlo4&feature Tukuma mākslas muzejam - 75]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://jaunagaita.net/jg250/JG250_Arins.%20Rits.htm Leonīds Āriņš − lakonisms, ietilpība] Jaunā Gaita * [http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=1151 Leonīds Āriņš] vietas.lv * [http://www.delfi.lv/kultura/news/art/100-dargumu-makslas-muzeja-leonida-arina-makslinieka-darbnica-nr2.d?id=45066372 100 dārgumu mākslas muzejā: Leonīda Āriņa 'Mākslinieka darbnīca Nr.2'] Delfi * [http://www.studija.lv/?parent=1028 Vientuļš sarkans krēsls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211021012712/http://studija.lv/?parent=1028 |date={{dat|2021|10|21||bez}} }} studija.lv * [http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/galerija-daugava-izstaditi-latviesu-makslas-klasiku-arina-un-artuma-darbi.a119618/ Galerijā «Daugava» izstādīti latviešu mākslas klasiķu Āriņa un Artuma darbi] lsm.lv * [http://laikazobs.blogspot.com/2013/09/normal-0-false-false-false-lv-x-none-x.html Tukuma mākslinieku grupai - 30] blogspot.com {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Āriņš, Leonīds}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:PSRS gleznotāji]] [[Kategorija:1907. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1991. gadā mirušie]] abm3ngyz2v0bz07oj266hdij0k5rbeu 0 121780 4466155 4461293 2026-05-10T14:00:30Z Asignotac 109310 Papildu informācija par autoceļa vēsturi 4466155 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|[[Liepājas šoseja]]|Par ielu Dobelē|Liepājas šoseja (Dobele)}} {{Latvijas A ceļa infokaste | numurs = 9 | nosaukums = Rīga (Skulte)—Liepāja | karte = Road A9 Latvia.svg | leģenda = | garums = 199,3 | ārpus_pilsētas = 182,8 | ceļš_pilsētā = 16,5 | segums = asfalts | e-ceļš = | reģions = [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A9-Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A9 netālu no [[Skrunda]]s }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] {{A ceļš|5}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Dzilnuciems]] {{V ceļš|11}} >>Piņķi, Babīte }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Lāči (uzņēmums)|«Lāči»]] }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Aitiņlauvas (uzņēmums)|«Aitiņlauvas»]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]] }} {{Maršruta tabula/DUS||Astarte (A9 Rīga-Liepāja 23. km) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} {{P ceļš|99}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]] {{P ceļš|99}} >>Valgunde, Jelgava }} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalnciems]] ([[Kaļķis (ciems)|Kaļķis]]) {{P ceļš|101}} >>Jūrmala }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalnciems]] ([[Kaļķis (ciems)|Kaļķis]]) {{V ceļš|1065}} >>Kalnciems }} {{Maršruta tabula/upe||[[Kauguru kanāls]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vecslampe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] {{P ceļš|98}} >>Jelgava, Tukums }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1451}} >>Džūkste }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Pienava]] }} {{Maršruta tabula/DUS||MC (A9 Rīga-Liepāja 47. km) }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Pienava]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1101}} >>Lestene, Dobele, Tukums }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Annenieki]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1457}} >>Jaunpils }} {{Maršruta tabula/upe||[[Bērze (upe)|Bērze]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|97}} >>Gardene, Dobele, Jelgava }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Annenieki]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Kaķenieki]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1130}} >>Zebrus ezers }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Kaķenieki]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Biksti]] }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Dzirnaviņas (uzņēmums)|«Dzirnaviņas»]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|104}} >>Zebrene, Auce, Vītiņi }} {{Maršruta tabula/upe||[[Bērze (upe)|Bērze]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|104}} >>Jaunpils, Vaski, Tukums }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Biksti]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1428}} >>Josta, Remte }} {{Maršruta tabula/DUS||Gotika Auto (A9 Rīga-Liepāja 75. km) }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Blīdene]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1154}} >>Remte }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Blīdene]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Pilsblīdene]] {{V ceļš|1120}} >>Lielauce, Auce }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1156}} >>Brocēni }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Brocēni]] }} {{Maršruta tabula/DUS||Lukoil (A9 Rīga-Liepāja 96. km) }} {{Maršruta tabula/ielas||Rīgas iela }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1156}} >>Lielciecere }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Brocēni]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|109}} >>Saldus, Remte, Kandava }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Emburga (Cieceres pagasts)|Emburga]] {{V ceļš|1152}} >>Brocēni, Remte }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1430}} >>Saldus, Vāne }} {{Maršruta tabula/DUS||Priede (A9 Rīga-Liepāja 99. km) }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Saldus]] }} {{Maršruta tabula/ielas||Apvedceļš }} {{Maršruta tabula/DUS un krogs||Neste&Hesburger (A9 Apvedceļš 5) }} {{Maršruta tabula/stāvvieta||Neste&Hesburger (A9 Apvedceļš 5) }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|108}} >>Druva, Kuldīga, Ventspils}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K (A9 Apvedceļš 11) }} {{Maršruta tabula/stāvvieta||Circle K (A9 Apvedceļš 11) }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Saldus]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Butnāri]] {{P ceļš|105}} >>Saldus, Draudzība, Ezere}} {{Maršruta tabula/upe||[[Ciecere]] }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Mežavējš (uzņēmums)|«Mežavējš»]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Zirņi (ciems)|Zirņi]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} >>Zirņu stacija {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Zirņi (ciems)|Zirņi]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ciecere (ciems)|Ciecere]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} {{V ceļš|1278}} >>Kušaiņi, Ikaiši, Vārme {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|107}} }} >>Jaunmuiža, Pampāļi, Ezere {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ciecere (ciems)|Ciecere]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Skrunda]] }} {{Maršruta tabula/ielas||Ventas iela, Liepājas iela }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]] }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Jumis (uzņēmums)|«Jumis»]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|116}} >>Kuldīga, Dzelda, Embūte}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|117}} >>Sieksāte, Kazdanga, Aizpute}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Skrunda]] }} {{Maršruta tabula/DUS||Latvijas nafta (A9 Rīga-Liepāja 132. km) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} >>Rudbāržu internātpamatskola {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Rudbārži]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1275}} >>Rudbāržu stacija, Kalvene}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rudbārži]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalvene]] {{P ceļš|115}} >>Kalvene, Kalvenes stacija, Aizpute}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Durbe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Lieģi]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|112}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Grobiņa]] {{Ceļš pa labi}} {{P ceļš|111}} {{Ceļš pa kreisi}} {{P ceļš|113}} (Rīgas iela)}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Liepāja]] (Brīvības iela)}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|134}} [[Starptautiskā lidosta "Liepāja"]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|110}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|11}} }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/ielas||Cukura, Pulvera, O. Kalpaka, Brīvostas iela }} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Liepājas osta]]}} |} |} '''A9''' autoceļš '''Rīga (Skulte)—Liepāja''', sabiedrībā pazīstama arī kā '''Liepājas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Latvijas trešo lielāko pilsētu [[Liepāja|Liepāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļa garums ir 199,3 km, no autoceļa kopgaruma 15,4 km atrodas pilsētās. Autoceļš visā garumā ir klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. == Autoceļa raksturojums == === Administratīvie iedalījumi, kurus šķērso autoceļš === Autoceļš A9 šķērso [[Mārupes novads|Mārupes novadu]] ([[Babītes pagasts|Babītes pagastu]]), [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]] ([[Valgundes pagasts|Valgundes pagastu]], [[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagastu]]), [[Tukuma novads|Tukuma novadu]] ([[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagastu]]), [[Dobeles novads|Dobeles novadu]] ([[Jaunbērzes pagasts|Jaunbērzes pagastu]], [[Annenieku pagasts|Annenieku pagastu]], [[Bikstu pagasts|Bikstu pagastu]]), [[Saldus novads|Saldus novadu]] ([[Blīdenes pagasts|Blīdenes pagastu]], [[Cieceres pagasts|Cieceres pagastu]], [[Brocēni|Brocēnu pilsētu]], [[Saldus pagasts|Saldus pagastu]], [[Saldus|Saldus pilsētu]], [[Zirņu pagasts|Zirņu pagastu]]), [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadu]] ([[Skrundas pagasts|Skrundas pagastu]], [[Skrunda|Skrundas pilsētu]], [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu pagastu]]), [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadu]] ([[Kalvenes pagasts|Kalvenes pagastu]], [[Vecpils pagasts|Vecpils pagastu]], [[Durbes pagasts|Durbes pagastu]], [[Durbe|Durbes pilsētu]], [[Tadaiķu pagasts|Tadaiķu pagastu]], [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsētu]]) un [[Liepāja|Liepājas pilsētu]]. Autoceļš šķērso [[Lielupe|Lielupi]] un [[Venta|Ventu]]. == Vēsture == 1939. gadā tika veikta šosejas betonēšana starp Liepāju un Grobiņu 3 km garā posmā. Šosejas malās tika izbūvēti arī velosipēdistu ceļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7Cissue:857477%7Carticle:DIVL471|title=Pabeigti Liepājas-Grobiņas šosejas betonēšanas darbi (Kurzemes Vārds, Nr 234 (13.10.1939))|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> 1953. un 1954. gada sezonas laikā tika veikta ceļa iztaisnošana 17 km garumā no Rudbāržiem līdz Kalvenei, izbūvēts jauns ceļš no Kalnciema līdz Apšupei, un atjaunots esošais ceļš starp Rīgu un Anneniekiem, radot jaunu Rīga - Liepāja ceļa maršrutu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Lai atslogotu Saldus pilsētu no tranzītsatiksmes, 1980. gados pakāpeniski tika izbūvēts Saldus apvedceļš. Būvdarbus veica Aizputes "7. CBR" un Saldus "21. CRBP", izmaksas bija ap vienu miljonu rubļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1151404%7Carticle:DIVL98%7Cquery:Saldus%20apvedce%C4%BCa|title=Lielāko daļu - jau nākamvasar (Padomju Zeme (Saldus), Nr.153 (25.12.1984)))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1164565%7Carticle:DIVL58%7Cquery:Broc%C4%93ni%20apvedce%C4%BCa|title=Lokveida kustības mezgls (Padomju Zeme (Saldus), Nr.134 (12.11.1987))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1158256%7Carticle:DIVL66%7Cquery:Saldus%20apvedce%C4%BCa|title=Divi rekonstruēti ceļa posmi (Padomju Zeme (Saldus), Nr.121 (11.10.1986))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> No 1996. līdz 1997. gadam tika veikta Brocēnu ceļa satiksmes pārvada pārbūve. Vecā tilta būve tika pabeigta 1959. gadā, taču būvdarbi bijuši veikti slikti un nesošās konstrukcijas bijušas ar defektiem, kas apdraudējušas tilta tālāko ekspluatāciju, tādēļ tika veikta tilta pilnīga pārbūve. Būvdarbu kopējās izmaksas sasniedza 1,09 miljonus latu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:609406%7Carticle:DIVL170%7Cquery:apvedce%C4%BC%C5%A1%20Jelgavas|title=Brocēni autobraucējus vairs netracinās (Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.221 (23.09.1997))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> No 2010. gada līdz 2011. gadam pārbūvēja autoceļu divos posmos — vienu no satiksmes mezgla ar autoceļu [[Autoceļš A5 (Latvija)|A5]] līdz [[Trenči]]em (0,00 km — 9,90 km), un otru no [[Trenči]]em līdz [[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļiem]] (9,90 km — 22,90 km). Abi pārbūves darbi tika līdzfinansēti no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2012. gada līdz 2013. gadam arī pārbūvēja autoceļa posmu no robežas ar [[Dobeles novads|Dobeles novadu]] līdz [[Brocēni]]em (79,30 km — 97,58 km), un no 2013. gada līdz 2014. gadam tika pārbūvēts autoceļa posms no [[Kalvene]]s līdz [[Mazilmāja]]i (148,59 km — 163,28 km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2014. gada jūlija līdz 2015. gada oktobrim pārbūvēja autoceļa posmu no [[Mazilmāja]]s līdz [[Grobiņa]]i (163,28 km — 185,80 km), kuru līgumcena bija 9 215 983 eiro (ar PVN), un līdzfinansējums nāca no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]], un arī no 2014. gada līdz 2015. gada laika posmā uzsāka pārbūves darbus divos posmos — vienu no [[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļiem]] līdz [[Apšupe]]i, kur arī pārbūvēja tiltu pāri [[Lielupe|Lielupi]] (24,48 km — 38,18 km), un otru no [[Apšupe]]s līdz [[Annenieki]]em (38,24 km — 60,15 km). Posmu no Apšupei līdz Anneniekiem pārbūvēja no 2014. gada septembra līdz 2015. gada oktobrim, kura līgumcena bija 11 342 721 eiro (ar PVN), savukārt posmu no Tīreļiem līdz Apšupei, kā arī tiltu pār Lielupi, pārbūvēja no 2015. gada maija līdz 2016. gada jūnijam, un tā līgumcena bija 14 473 331 eiro (ar PVN), un abus darbus līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2017. gada maija līdz 2018. gada septembrim pārbūvēja autoceļu divos posmos — vienu no [[Brocēni]]em līdz degvielas uzpildes stacijas "''Priede''" (97,58 km — 99,74 km), un otru no [[Saldus pagasts|Saldus pagasta]] robežai līdz [[Bukupe (ciems)|Bukupei]] (102,92 km — 113,13 km). Abi pārbūves darbi kopā izmaksāja 12 085 884 eiro (ar PVN), un tika līdzfinansēti no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]]. Arī 2018. gadā atjaunoja asfaltbetona segumu posmā no [[Zirņi (ciems)|Zirņiem]] līdz [[Skrunda]]i (115,74 km — 129,56 km), kura līgumcena bija 2,9 milj. eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/2018/04/|title=aprīlis 2018|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2020. gada maija līdz 2021. gada jūnijam pārbūvēja autoceļa posmu [[Saldus|Saldū]] no degvielas uzpildes stacijas "''Priede''" līdz [[Saldus pagasts|Saldus pagasta]] robežai (99,74 km — 102,92 km), kur būvdarbu ietvaros tika veikta ceļa segas pārbūve — tika izbūvēts smilts salturīgais slānis, šķembu pamats un trīs kārtu asfalta segums, posmā arī atjaunoja ūdens novades sistēmu, rotācijas aplī tika izbūvēta ietve/veloceļš, ierīkoja apgaismojumu un veica satiksmes drošības uzlabojumus. Darbus veica SIA ''Saldus Ceļinieks'' ar līgumcenu 5,8 miljoni eiro (ar PVN). Un 2021. gadā atjaunoja asfaltbetona segumu posmā no [[Rudbārži]]em līdz [[Kalvene]]i (135,79 km — 148,57 km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pie-saldus-sak-parbuvet-liepajas-soseju/|title=Pie Saldus sāk pārbūvēt Liepājas šoseju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|date=2020-05-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-kurzemes-planosanas-regiona/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Kurzemes plānošanas reģionā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|date=2021-03-25|language=lv}}</ref> == Krustojošie ceļi == * [[Autoceļš P99|P99]] ([[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]]); * [[Autoceļš P101|P101]] ([[Kalnciems]]); * [[Autoceļš P98|P98]] ([[Apšupe (stacija)|Apšupe]]); * [[Autoceļš P97|P97]] ([[Annenieki]]); * [[Autoceļš P104|P104]] ([[Biksti]]); * [[Autoceļš P109|P109]] ([[Brocēni]]); * [[Autoceļš P105|P105]] ([[Saldus]]); * [[Autoceļš P108|P108]] ([[Saldus]]); * [[Autoceļš P107|P107]] ([[Ciecere]]); * [[Autoceļš P116|P116]] ([[Skrunda]]); * [[Autoceļš P117|P117]] ([[Skrunda]]); * [[Autoceļš P115|P115]] ([[Kalvene]]); * [[Autoceļš P112|P112]] ([[Šukteri]]); * [[Autoceļš P106|P106]] ([[Grobiņa]]); * [[Autoceļš P111|P111]] ([[Grobiņa]]); * [[Autoceļš P113|P113]] ([[Grobiņa]]); * [[Autoceļš P110|P110]] ([[Liepāja]]); * [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] ([[Liepāja]]). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|T9cbkokJR-g|Autoceļš {{A ceļš|9}} (Rīga - Liepāja)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A09]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Dobeles novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saldus novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Kuldīgas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Dienvidkurzemes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Liepājā]] 5e3b5fqdwes5ua9bn8tp5vyaz1ou4bi 4466210 4466155 2026-05-10T16:11:25Z Asignotac 109310 Jauna informācijas sekcija par satiksmi un nozīmīgiem notikumiem 4466210 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|[[Liepājas šoseja]]|Par ielu Dobelē|Liepājas šoseja (Dobele)}} {{Latvijas A ceļa infokaste | numurs = 9 | nosaukums = Rīga (Skulte)—Liepāja | karte = Road A9 Latvia.svg | leģenda = | garums = 199,3 | ārpus_pilsētas = 182,8 | ceļš_pilsētā = 16,5 | segums = asfalts | e-ceļš = | reģions = [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A9-Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A9 netālu no [[Skrunda]]s }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] {{A ceļš|5}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Dzilnuciems]] {{V ceļš|11}} >>Piņķi, Babīte }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Lāči (uzņēmums)|«Lāči»]] }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Aitiņlauvas (uzņēmums)|«Aitiņlauvas»]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]] }} {{Maršruta tabula/DUS||Astarte (A9 Rīga-Liepāja 23. km) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} {{P ceļš|99}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]] {{P ceļš|99}} >>Valgunde, Jelgava }} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalnciems]] ([[Kaļķis (ciems)|Kaļķis]]) {{P ceļš|101}} >>Jūrmala }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalnciems]] ([[Kaļķis (ciems)|Kaļķis]]) {{V ceļš|1065}} >>Kalnciems }} {{Maršruta tabula/upe||[[Kauguru kanāls]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vecslampe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] {{P ceļš|98}} >>Jelgava, Tukums }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1451}} >>Džūkste }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Pienava]] }} {{Maršruta tabula/DUS||MC (A9 Rīga-Liepāja 47. km) }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Pienava]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1101}} >>Lestene, Dobele, Tukums }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Annenieki]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1457}} >>Jaunpils }} {{Maršruta tabula/upe||[[Bērze (upe)|Bērze]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|97}} >>Gardene, Dobele, Jelgava }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Annenieki]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Kaķenieki]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1130}} >>Zebrus ezers }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Kaķenieki]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Biksti]] }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Dzirnaviņas (uzņēmums)|«Dzirnaviņas»]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|104}} >>Zebrene, Auce, Vītiņi }} {{Maršruta tabula/upe||[[Bērze (upe)|Bērze]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|104}} >>Jaunpils, Vaski, Tukums }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Biksti]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1428}} >>Josta, Remte }} {{Maršruta tabula/DUS||Gotika Auto (A9 Rīga-Liepāja 75. km) }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Blīdene]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1154}} >>Remte }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Blīdene]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Pilsblīdene]] {{V ceļš|1120}} >>Lielauce, Auce }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1156}} >>Brocēni }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Brocēni]] }} {{Maršruta tabula/DUS||Lukoil (A9 Rīga-Liepāja 96. km) }} {{Maršruta tabula/ielas||Rīgas iela }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1156}} >>Lielciecere }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Brocēni]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|109}} >>Saldus, Remte, Kandava }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Emburga (Cieceres pagasts)|Emburga]] {{V ceļš|1152}} >>Brocēni, Remte }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1430}} >>Saldus, Vāne }} {{Maršruta tabula/DUS||Priede (A9 Rīga-Liepāja 99. km) }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Saldus]] }} {{Maršruta tabula/ielas||Apvedceļš }} {{Maršruta tabula/DUS un krogs||Neste&Hesburger (A9 Apvedceļš 5) }} {{Maršruta tabula/stāvvieta||Neste&Hesburger (A9 Apvedceļš 5) }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|108}} >>Druva, Kuldīga, Ventspils}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K (A9 Apvedceļš 11) }} {{Maršruta tabula/stāvvieta||Circle K (A9 Apvedceļš 11) }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Saldus]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Butnāri]] {{P ceļš|105}} >>Saldus, Draudzība, Ezere}} {{Maršruta tabula/upe||[[Ciecere]] }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Mežavējš (uzņēmums)|«Mežavējš»]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Zirņi (ciems)|Zirņi]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} >>Zirņu stacija {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Zirņi (ciems)|Zirņi]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ciecere (ciems)|Ciecere]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} {{V ceļš|1278}} >>Kušaiņi, Ikaiši, Vārme {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|107}} }} >>Jaunmuiža, Pampāļi, Ezere {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ciecere (ciems)|Ciecere]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Skrunda]] }} {{Maršruta tabula/ielas||Ventas iela, Liepājas iela }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]] }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Jumis (uzņēmums)|«Jumis»]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|116}} >>Kuldīga, Dzelda, Embūte}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|117}} >>Sieksāte, Kazdanga, Aizpute}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Skrunda]] }} {{Maršruta tabula/DUS||Latvijas nafta (A9 Rīga-Liepāja 132. km) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} >>Rudbāržu internātpamatskola {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Rudbārži]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1275}} >>Rudbāržu stacija, Kalvene}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rudbārži]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalvene]] {{P ceļš|115}} >>Kalvene, Kalvenes stacija, Aizpute}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Durbe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Lieģi]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|112}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Grobiņa]] {{Ceļš pa labi}} {{P ceļš|111}} {{Ceļš pa kreisi}} {{P ceļš|113}} (Rīgas iela)}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Liepāja]] (Brīvības iela)}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|134}} [[Starptautiskā lidosta "Liepāja"]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|110}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|11}} }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/ielas||Cukura, Pulvera, O. Kalpaka, Brīvostas iela }} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Liepājas osta]]}} |} |} '''A9''' autoceļš '''Rīga (Skulte)—Liepāja''' jeb '''Liepājas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Latvijas trešo lielāko pilsētu [[Liepāja|Liepāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļa garums ir 199,3 km, no autoceļa kopgaruma 15,4 km atrodas pilsētās. Autoceļš visā garumā ir klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. == Autoceļa raksturojums == === Administratīvie iedalījumi, kurus šķērso autoceļš === Autoceļš A9 šķērso [[Mārupes novads|Mārupes novadu]] ([[Babītes pagasts|Babītes pagastu]]), [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]] ([[Valgundes pagasts|Valgundes pagastu]], [[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagastu]]), [[Tukuma novads|Tukuma novadu]] ([[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagastu]]), [[Dobeles novads|Dobeles novadu]] ([[Jaunbērzes pagasts|Jaunbērzes pagastu]], [[Annenieku pagasts|Annenieku pagastu]], [[Bikstu pagasts|Bikstu pagastu]]), [[Saldus novads|Saldus novadu]] ([[Blīdenes pagasts|Blīdenes pagastu]], [[Cieceres pagasts|Cieceres pagastu]], [[Brocēni|Brocēnu pilsētu]], [[Saldus pagasts|Saldus pagastu]], [[Saldus|Saldus pilsētu]], [[Zirņu pagasts|Zirņu pagastu]]), [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadu]] ([[Skrundas pagasts|Skrundas pagastu]], [[Skrunda|Skrundas pilsētu]], [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu pagastu]]), [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadu]] ([[Kalvenes pagasts|Kalvenes pagastu]], [[Vecpils pagasts|Vecpils pagastu]], [[Durbes pagasts|Durbes pagastu]], [[Durbe|Durbes pilsētu]], [[Tadaiķu pagasts|Tadaiķu pagastu]], [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsētu]]) un [[Liepāja|Liepājas pilsētu]]. Autoceļš šķērso [[Lielupe|Lielupi]] un [[Venta|Ventu]]. == Satiksme == Autoceļš ir samērā noslogots, ar ievērojamu kravas transporta īpatsvaru. Visa autoceļa trase mūsdienās pamatā lieto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no autoceļa sākumpunkta pie Rīgas apvedceļa līdz Tīreļiem un Lielupes tiltam (0. - 23,4. km): 8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 23% kravas transports * no Tīreļiem līdz Apšupes krustojumam (23,4. - 38,2. km): 7,8 tūkstoši transportlīzekļu diennaktī, 23% kravas transports * no Apšupes krustojuma līdz Anneniekiem (38,2. - 60,1. km): 5,8 tūkstoši tr.l. diennaktī, 21% kravas transports * no Anneniekiem līdz Brocēniem (60,1. - 94,8. km): 6,7 tūkstoši tr.l. diennaktī, 22% kravas transports * cauri Brocēniem (94,8. - 96. km): 9,8 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports * no Brocēniem līdz Saldum, uz Saldus apvedceļa (96. - 101,3. km): 6,9 tūkstoši tr.l. diennaktī, 26% kravas transports * no Saldus līdz Skrundai (101,3. - 127,1. km): 5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 24% kravas transports * no Skrundas līdz Duntei (131,6. - 179,7. km): 3,6 tūkstoši tr.l. diennaktī, 28% kravas transports * no Duntes līdz Grobiņai (179,7. - 186,1. km): 7 tūkstoši tr.l. diennaktī, 19% kravas transports * no Grobiņas līdz Liepājai (186,1. - 191,7. km): 14,7 tūkstoši tr.l. diennaktī, 14% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un izveidoti 3 vidējā ātruma kontroles posmi: * no 10. kilometra līdz Kaģiem (9,9. - 23,1. km) - ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.02.2026-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam-bus-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi.a636087/|title=Uz Tallinas un Liepājas šosejām būs jauni vidējā ātruma kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Apšupes krustojuma līdz Tiltiņiem (39,1. - 56,7. km) - ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|date=2026-03-11|language=lv}}</ref> * no Blīdenes līdz Brocēniem (80,0. - 93,6. km) - ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/25-februari-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-uz-tallinas-un-liepajas-sosejam/|title=25. februārī sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|date=2026-02-24|language=lv}}</ref> == Vēsture == 1939. gadā tika veikta šosejas betonēšana starp Liepāju un Grobiņu 3 km garā posmā. Šosejas malās tika izbūvēti arī velosipēdistu ceļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7Cissue:857477%7Carticle:DIVL471|title=Pabeigti Liepājas-Grobiņas šosejas betonēšanas darbi (Kurzemes Vārds, Nr 234 (13.10.1939))|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> 1953. un 1954. gada sezonas laikā tika veikta ceļa iztaisnošana 17 km garumā no Rudbāržiem līdz Kalvenei, izbūvēts jauns ceļš no Kalnciema līdz Apšupei, un atjaunots esošais ceļš starp Rīgu un Anneniekiem, radot jaunu Rīga - Liepāja ceļa maršrutu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Lai atslogotu Saldus pilsētu no tranzītsatiksmes, 1980. gados pakāpeniski tika izbūvēts Saldus apvedceļš. Būvdarbus veica Aizputes "7. CBR" un Saldus "21. CRBP", izmaksas bija ap vienu miljonu rubļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1151404%7Carticle:DIVL98%7Cquery:Saldus%20apvedce%C4%BCa|title=Lielāko daļu - jau nākamvasar (Padomju Zeme (Saldus), Nr.153 (25.12.1984)))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1164565%7Carticle:DIVL58%7Cquery:Broc%C4%93ni%20apvedce%C4%BCa|title=Lokveida kustības mezgls (Padomju Zeme (Saldus), Nr.134 (12.11.1987))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1158256%7Carticle:DIVL66%7Cquery:Saldus%20apvedce%C4%BCa|title=Divi rekonstruēti ceļa posmi (Padomju Zeme (Saldus), Nr.121 (11.10.1986))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> No 1996. līdz 1997. gadam tika veikta Brocēnu ceļa satiksmes pārvada pārbūve. Vecā tilta būve tika pabeigta 1959. gadā, taču būvdarbi bijuši veikti slikti un nesošās konstrukcijas bijušas ar defektiem, kas apdraudējušas tilta tālāko ekspluatāciju, tādēļ tika veikta tilta pilnīga pārbūve. Būvdarbu kopējās izmaksas sasniedza 1,09 miljonus latu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:609406%7Carticle:DIVL170%7Cquery:apvedce%C4%BC%C5%A1%20Jelgavas|title=Brocēni autobraucējus vairs netracinās (Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.221 (23.09.1997))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> No 2010. gada līdz 2011. gadam pārbūvēja autoceļu divos posmos — vienu no satiksmes mezgla ar autoceļu [[Autoceļš A5 (Latvija)|A5]] līdz [[Trenči]]em (0,00 km — 9,90 km), un otru no [[Trenči]]em līdz [[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļiem]] (9,90 km — 22,90 km). Abi pārbūves darbi tika līdzfinansēti no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2012. gada līdz 2013. gadam arī pārbūvēja autoceļa posmu no robežas ar [[Dobeles novads|Dobeles novadu]] līdz [[Brocēni]]em (79,30 km — 97,58 km), un no 2013. gada līdz 2014. gadam tika pārbūvēts autoceļa posms no [[Kalvene]]s līdz [[Mazilmāja]]i (148,59 km — 163,28 km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2014. gada jūlija līdz 2015. gada oktobrim pārbūvēja autoceļa posmu no [[Mazilmāja]]s līdz [[Grobiņa]]i (163,28 km — 185,80 km), kuru līgumcena bija 9 215 983 eiro (ar PVN), un līdzfinansējums nāca no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]], un arī no 2014. gada līdz 2015. gada laika posmā uzsāka pārbūves darbus divos posmos — vienu no [[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļiem]] līdz [[Apšupe]]i, kur arī pārbūvēja tiltu pāri [[Lielupe|Lielupi]] (24,48 km — 38,18 km), un otru no [[Apšupe]]s līdz [[Annenieki]]em (38,24 km — 60,15 km). Posmu no Apšupei līdz Anneniekiem pārbūvēja no 2014. gada septembra līdz 2015. gada oktobrim, kura līgumcena bija 11 342 721 eiro (ar PVN), savukārt posmu no Tīreļiem līdz Apšupei, kā arī tiltu pār Lielupi, pārbūvēja no 2015. gada maija līdz 2016. gada jūnijam, un tā līgumcena bija 14 473 331 eiro (ar PVN), un abus darbus līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2017. gada maija līdz 2018. gada septembrim pārbūvēja autoceļu divos posmos — vienu no [[Brocēni]]em līdz degvielas uzpildes stacijas "''Priede''" (97,58 km — 99,74 km), un otru no [[Saldus pagasts|Saldus pagasta]] robežai līdz [[Bukupe (ciems)|Bukupei]] (102,92 km — 113,13 km). Abi pārbūves darbi kopā izmaksāja 12 085 884 eiro (ar PVN), un tika līdzfinansēti no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]]. Arī 2018. gadā atjaunoja asfaltbetona segumu posmā no [[Zirņi (ciems)|Zirņiem]] līdz [[Skrunda]]i (115,74 km — 129,56 km), kura līgumcena bija 2,9 milj. eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/2018/04/|title=aprīlis 2018|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2020. gada maija līdz 2021. gada jūnijam pārbūvēja autoceļa posmu [[Saldus|Saldū]] no degvielas uzpildes stacijas "''Priede''" līdz [[Saldus pagasts|Saldus pagasta]] robežai (99,74 km — 102,92 km), kur būvdarbu ietvaros tika veikta ceļa segas pārbūve — tika izbūvēts smilts salturīgais slānis, šķembu pamats un trīs kārtu asfalta segums, posmā arī atjaunoja ūdens novades sistēmu, rotācijas aplī tika izbūvēta ietve/veloceļš, ierīkoja apgaismojumu un veica satiksmes drošības uzlabojumus. Darbus veica SIA ''Saldus Ceļinieks'' ar līgumcenu 5,8 miljoni eiro (ar PVN). Un 2021. gadā atjaunoja asfaltbetona segumu posmā no [[Rudbārži]]em līdz [[Kalvene]]i (135,79 km — 148,57 km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pie-saldus-sak-parbuvet-liepajas-soseju/|title=Pie Saldus sāk pārbūvēt Liepājas šoseju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|date=2020-05-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-kurzemes-planosanas-regiona/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Kurzemes plānošanas reģionā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|date=2021-03-25|language=lv}}</ref> == Nozīmīgi notikumi == 1998. gada 9. oktobrī ceļu satiksmes negadījumā A9 Liepājas šosejas krustojumā ar P98 Tukuma šoseju (Apšupes krustojumā), bojā gāja Dailes teātra režisors Pēteris Pētersons un viņa sieva Eleonora.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/352810-aprit-21-gads-kops-tragiska-avarija-nositas-izcilais-dailes-teatra-rezisors-petersons-un-vina-sieva|title=Aprit 21 gads, kopš traģiskā avārijā nositās izcilais Dailes teātra režisors Pētersons un viņa sieva|website=https://jauns.lv|access-date=2026-05-10|date=2019-10-09|language=lv}}</ref> 2024. gada 25. un 26. jūnijā divu dienu laikā uz autoceļa 80., 90. un 105. kilometra notika trīs ceļu satiksmes negadījumi, kurās kopā bojā gāja seši cilvēki. Pēc notikušā VSIA "Latvijas valsts ceļi" veica ārkārtas drošības auditu attiecīgajam šosejas posmam. Divi no negadījumiem notika automašīnām esot pretējā joslā, veicot apdzīšanas manevrus. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.06.2024-pec-tris-tragiskam-avarijam-neilga-laika-liepajas-sosejas-posmam-veiks-arkartas-drosibas-auditu.a559402/|title=Pēc trīs traģiskām avārijām neilgā laikā Liepājas šosejas posmam veiks ārkārtas drošības auditu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.06.2024-automasinu-frontala-sadursme-uz-liepajas-sosejas-gajusi-boja-divi-cilveki-satiksme-ierobezota.a559386/|title=Automašīnu frontālā sadursmē uz Liepājas šosejas gājuši bojā divi cilvēki; satiksme ierobežota|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> 2026. gada 18. februārī Apšupes krustojumā notika ceļu satiksmes negadījums starp kravas automašīnu un "Liepājas autobusu parka" pasažieru autobusu. Negadījumā cieta četri cilvēki, vissmagāk cietušajam autobusa vadītājam negadījuma rezultātā tika amputētas abas kājas. Negadījums sabiedrībā izraisīja ažiotāžu, jo kravas automašīnas vadītājs bija Indijas pilsonis, radot bažas par nepietiekamajām satiksmes zināšanu iemaņu pārbaudēm trešo valstu pilsoņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8425525/pie-apsupes-krustojuma-avarija-smagi-cietusais-autobusa-soferis-atmodies-no-maksligas-komas-un-gaida-ciemos-savu-glabeju-baibu|title=Tvnet.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.02.2026-pie-apsupes-krustojuma-notikusi-autobusa-un-kravas-auto-sadursme.a635337/|title=Pie Apšupes krustojuma notikusi autobusa un kravas auto sadursme|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> == Krustojošie ceļi == * [[Autoceļš P99|P99]] ([[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]]); * [[Autoceļš P101|P101]] ([[Kalnciems]]); * [[Autoceļš P98|P98]] ([[Apšupe (stacija)|Apšupe]]); * [[Autoceļš P97|P97]] ([[Annenieki]]); * [[Autoceļš P104|P104]] ([[Biksti]]); * [[Autoceļš P109|P109]] ([[Brocēni]]); * [[Autoceļš P105|P105]] ([[Saldus]]); * [[Autoceļš P108|P108]] ([[Saldus]]); * [[Autoceļš P107|P107]] ([[Ciecere]]); * [[Autoceļš P116|P116]] ([[Skrunda]]); * [[Autoceļš P117|P117]] ([[Skrunda]]); * [[Autoceļš P115|P115]] ([[Kalvene]]); * [[Autoceļš P112|P112]] ([[Šukteri]]); * [[Autoceļš P106|P106]] ([[Grobiņa]]); * [[Autoceļš P111|P111]] ([[Grobiņa]]); * [[Autoceļš P113|P113]] ([[Grobiņa]]); * [[Autoceļš P110|P110]] ([[Liepāja]]); * [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] ([[Liepāja]]). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|T9cbkokJR-g|Autoceļš {{A ceļš|9}} (Rīga - Liepāja)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A09]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Dobeles novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saldus novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Kuldīgas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Dienvidkurzemes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Liepājā]] aj501yzwaz1khnawlxw0xclfxkywy98 0 130637 4466184 4462087 2026-05-10T15:10:45Z Bendžamins 76862 /* Aizsargi */ 4466184 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FDB827 | bg_color = #00529B | team = St. Louis Blues | logo = StLouis Blues.svg | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Misūri|Sentluisa|2s=Misūri (štats)}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālā divīzija]] | founded = 1967 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Enterprise Center]]'' | ietilpība = 19 150 | colors = Zila, zelta, tumši zila, balta<br />{{color box|#00529B}} {{color box|#FDB827}} {{color box|#000060}} {{color box|white}} | owner = ''Sports Capital Partners'' | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Dags Ārmstrongs]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Džims Montgomerijs]] | coach2 = | captain = nav | media = [http://blues.nhl.com/ blues.com] | affiliates = [[Čikāgas "Wolves"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Aļaskas "Aces"]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 1 (2018–19) }} '''Sentluisas "Blues"''' ({{val|en|St. Louis Blues}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Misūri (štats)|Misūri štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālajā divīzijā]]. Tas tika dibināts 1967. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. [[2019. gads|2019.]] gadā komandai pirmo reizi izdevās kļūt par [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] čempioni, finālsērijā ar 4—3 pārspējot [[Bostonas "Bruins"]]. 9 reizes "Blues" ir bijis divīzijas čempions. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Enterprise Center]]'' hallē. Komanda ir nosaukta pēc slavenas [[V. K. Handijs|V. C. Handija]] dziesmas "St. Louis Blues". == Vēsture == "Blues" bija viena no sešām komandām, kas pievienojās [[NHL]] tās [[1967]]. gada paplašināšanā. No [[1967]]. līdz [[1970]]. gadam līgas formāts paredzēja, ka viena no [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsērijas vietām tiks izspēlēta starp līgas jaunpienācējām. Tieši "Blues" izdevās pirmajās trīs sezonas iekļūt finālsērijā, [[1968]]. un [[1969]]. gadā piekāpjoties [[Monreālas "Canadiens"]], savukārt [[1970]]. gadā — [[Bostonas "Bruins"]]. 1970. gadu sākumā mainoties līgas formātam, "Blues" neizdevās atkārtot tās panākumus. 1973.—74. gada sezonā komanda pirmo reizi neiekļuva Stenlija kausa izcīņā. Komandas vadība drīz saskārās ar finansiālām grūtībām, kas noveda līdz "Blues" pārdošanai [[1977]]. gadā. Pēc vairākām neveiksmīgām sezonām, 1980.—81. gada regulāro sezonu "Blues" noslēdza ar otru labāko punktu skaitu visā līgā. Tiesa, Stenlija kausa izcīņas otrajā kārtā "Blues" piekāpās [[Ņujorkas "Rangers"]]. [[1983]]. gadā komandas vadība centās to pārdot, potenciālajiem jaunajiem īpašniekiem plānojot "Blues" pārcelt uz [[Saskatūna|Saskatūnu]], taču līgas vadība pārdošanas darījumu neapstiprināja. Pieaugot konfliktam starp NHL un komandas vadību, [[1983]]. gada vasarā "Blues" kontroli pārņēma NHL, uzsākot jaunu īpašnieku meklēšanu. 1980. gadu otrajā pusē komandai pievienojās tādi spēlētāji kā [[Brets Halls]], [[Ādams Outss]], [[Brendons Šanahens]], [[Els Makiniss]], kā arī vārtsargs [[Kērtiss Džozefs]]. Hals kļuva par vienu no līgas vadošajām zvaigznēm, 1990.—91. gada sezonā gūstot 86 vārtus un kā līgas vērtīgākais spēlētājs saņemot [[Harta balva|Harta balvu]]. Komandai gan šajā periodā ne reizi neizdevās pārvarēt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņas otro kārtu. "Blues" sasniedza Stenlija kausa izcīņu katru sezonu no [[1980]]. līdz [[2004]]. gadam (trešais garākais maratons Ziemeļamerikas profesionālā sporta vēsturē), taču komanda ne reizi nespēlēja Stenlija kausa finālsērijā un vien [[1986]]. un [[2001]]. gadā sasniedza konferences finālus. 2005.—06. gada sezonu "Blues" noslēdza ar zemāko punktu skaitu visā līgā. Jaunā komandas vadība paziņoja par komandas pārbūvi, kas turpinājās vairākus gadus, komandai mainot savus vadošos spēlētājos pret gados jaunākiem hokejistiem un izvēlēm [[NHL drafts|NHL draftā]]. [[2011]]. gada vasarā komanda parakstīja līgumus ar vairākiem vadošajiem brīvajiem aģentiem, un nākamo sezonu noslēdza kā otra labākā Rietumu konferences komanda. Stenlija kausa izcīņā "Blues" otrajā kārtā piekāpās [[Losandželosas "Kings"]]. "Blues" neizdevās pārvarēt Stenlija kausa izcīņas pirmo kārtu nākamās trīs sezonas. [[2016]]. gadā vien trešo reizi "Blues" pastāvēšanas vēsturē komandai izdevās sasniegt konferences finālsēriju, tajā piekāpjoties [[Sanhosē "Sharks"]] ar 2—4. 2018.—19. gada sezonas ievadā komanda atlaida tās galveno treneri, par trenera pienākumu izpildītāju kļūstot [[Kreigs Berube|Kreigam Berube]]. Martā "Blues" kļuva par septīto komandu NHL, kas kvalificējusies Stenlija kausa izcīņai, lai arī pēc [[1. janvāris|1. janvāra]] atradusies pēdējā vietā visā līgā. [[21. maijs|21. maijā]] "Blues" sasniedza savu pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsēriju kopš [[1970]]. gada. [[12. jūnijs|12. jūnijā]] "Blues" izcīnīja uzvaru finālsērijas septītajā spēlē pret [[Bostonas "Bruins"]], tādējādi pirmo reizi komandas pastāvēšanas vēsturē izcīnot [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. Par izslēgšanas kārtas vērtīgāko spēlētāju tika atzīts [[Raiens O'Railijs]], kurš "Blues" rindām pievienojās iepriekšējā vasarā. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 1 ** 2018—19 * '''Konferences čempioni''': 1 ** 2018—19 * '''Divīzijas čempioni''': 9 ** 1968—69, 1969—70, 1976—77, 1980—81, 1984—85, 1986—87, 1999—00, 2011—12, 2014—15 == Spēlētāji == === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 1. maijā.'' ==== Vārtsargi ==== * 30 {{flaga|CAN}} [[Džoels Hofers]] * 50 {{flaga|CAN}} [[Džordans Biningtons]] ==== Aizsargi ==== *{{0}}4 {{Flaga|USA}} [[Džastins Hols]] *{{0}}6 {{Flaga|SWE}} [[Filips Brūberjs]] * 17 {{flaga|USA}} [[Kems Faulers]] * 23 {{flaga|CAN}} [[Logans Mailū]] * 51 {{flaga|USA}} [[Metjū Kesels]] * 55 {{flaga|CAN}} [[Koltons Pareiko]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 75 {{Flaga|CAN}} [[Tailers Takers]] ==== Uzbrucēji ==== * 13 {{flaga|RUS}} [[Aleksejs Toropčenko]] * 18 {{flaga|CAN}} [[Roberts Tomass]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 21 {{flaga|USA}} [[Džimijs Snageruts]] * 22 {{flaga|SUI}} [[Pijs Suters]] * 25 {{flaga|CAN}} [[Džordans Kirū]] * 26 {{flaga|AUS}} [[Neitans Volkers]] * 29 {{Flaga|SWE}} [[Jonatans Bergrens]] * 54 {{flaga|SVK}} [[Dalibors Dvorskis]] * 63 {{Flaga|CAN}} [[Džeiks Neiborss]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 70 {{Flaga|SWE}} [[Oskars Sundkvists]] * 81 {{flaga|CAN}} [[Dilans Holovejs]] * 89 {{flaga|RUS}} [[Pāvels Bučņevičs]] * 92 {{flaga|CAN}} [[Džonatans Druāns]] === Komandas kapteiņi === {{columns-list|colwidth=20em| * [[Als Arbors]], 1967–1970, 1971 * [[Reds Berensons]], 1970–1971, 1976, 1977–1978 * [[Džims Roberts]], 1971–1972 * [[Bārklijs Pleidžers]], 1972–1976 * [[Gerijs Angers]], 1976–1977 * [[Berijs Gibss]], 1978–1979 * [[Braiens Saters]], 1979–1988 * [[Bērnijs Federko]], 1988–1989 * [[Riks Mīgers]], 1989–1990 * [[Skots Stīvenss]], 1990–1991 * [[Gārts Bučers]], 1991–1992 * [[Brets Halls]], 1992–1995 * [[Šeins Korsons]], 1995–1996 * [[Veins Greckis]], 1996 * [[Kriss Prongers]], 1997–2003 * [[Els Makiniss]], 2003–2004<ref>{{ziņu atsauce| url=https://www.usatoday.com/sports/hockey/nhl/blues/2003-09-15-captain_x.htm | work=USA Today | title=Pronger steps aside as captain; MacInnis steps in | date=September 15, 2003}}</ref> * [[Dalas Dreiks]], 2005–2007 * [[Ēriks Brūers]], 2008–2011 * [[Deivids Beiks]], 2011–2016 * [[Alekss Petrandželo]], 2016–2020 * [[Raiens O'Railijs]], 2020–2023 * [[Breidens Šenns]], 2023–2026 }} == Līderi == === Komandas rezultatīvākie spēlētāji === {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/Sp|Vidēji punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | [[Bērnijs Federko]] || 927 || 352 || 721 || '''1,073''' || 1,16 |- align="center" bgcolor="#eeeeee" | align="left" | [[Brets Halls]] || 744 || 527 || 409 || '''936''' || 1,26 |- align="center" | align="left" | [[Braiens Saters]] || 779 || 303 || 333 || '''636''' || 0,82 |- align="center" bgcolor="#eeeeee" | align="left" | [[Gerijs Angers]] || 662 || 292 || 283 || '''575''' || 0,87 |- align="center" | align="left" | [[Pavols Demitra]] || 494 || 204 || 289 || '''493''' || 1,00 |- align="center" bgcolor="#eeeeee" | align="left" | [[Els Makiniss]] || 613 || 127 || 325 || '''452''' || 0,74 |- align="center" | align="left" | [[Reds Berensons]] || 519 || 172 || 240 || '''412''' || 0,79 |- align="center" bgcolor="#eeeeee" | align="left" | [[Kīts Tkačuks]] || 476 || 195 || 200 || '''395''' || 0,82 |- align="center" | align="left" | [[Kriss Prongers]] || 598 || 84 || 272 || '''356''' || 0,60 |- align="center" bgcolor="#eeeeee" | align="left" | [[Pjērs Turžons]] || 327 || 134 || 221 || '''355''' || 1,09 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://blues.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080131144425/http://blues.nhl.com/ |date={{dat|2008|01|31||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/STL/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110520021601/http://www.hockey-reference.com/teams/STL/ |date={{dat|2011|05|20||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sentluisas "Blues"| ]] 7tftey9frtkrelm50stq862r0p325cm 0 133099 4466158 4114152 2026-05-10T14:09:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466158 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Leo Paiders | vārds_orig = | attēls = Leo Paiders.JPG | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = 1976. gadā (žurnāls "Zvaigzne") | dz_dat_alt = | dz_gads = 1926 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Balvi}} | m_dat_alt = | m_gads = 1991 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 2 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Balvi}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | nodarbošanās = [[meliorators]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Leo Paiders''' (dzimis {{dat|1926|08|27}}, miris {{Dat|1991|11|2}}) bija latviešu meliorators un sabiedriskais darbinieks.<ref>{{LPE|7|752}}</ref> Ieviesis 27 racionalizācijas priekšlikumus, sagatavojis 22 vienkausa ekskavatora mašīnistus.<ref>No Kusas pamatskolas arhīva materiāliem</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1926|08|27}} [[Balvi|Balvos]] Jura un Bertas Paideru ģimenē. Mācījās [[Balvu stacija]]s septiņgadīgajā skolā. Otrā pasaules kara laikā laikā strādāja tēva jaunsaimniecībā [[Annas pagasts|Annas pagasta]] "Bērzupļavās". [[1944]]. gada augustā viņu mobilizēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], [[1945]]. gadā, pēc ievainojumiem Kurzemes cietokšņa kaujā, atbrīvots no armijas. No 1945. līdz [[1947]]. gadam dzīvoja vecāku mājās. No 1947. līdz [[1950]]. gadam strādāja kā šoferis Lubānas un Gulbenes MTS (Mašīnu-traktoru stacijā). No 1950. gada strādāja par [[ekskavators|ekskavatora]] mašīnistu Madonas CMP (Celtniecības montāžas pārvaldē), tad no 1976. gada par mašīnistu-instruktoru [[Kusa#Madonas PMK-19|Madonas PMK-19]] (Pārvietojamajā mehanizētajā kolonnā). 1966. gadā iestājās [[PSKP]]<ref name="autobiografija">L. Paidera autobiogrāfija</ref> un kļuva par [[Sociālistiskā Darba Varonis|Sociālistiskā Darba Varoni]].<ref>"Cīņa", Nr.228 (28.09.1975)</ref> Bija [[LPSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]] deputāts (1975—1985),<ref>http://latgalesdati.du.lv/8{{Novecojusi saite}}, Latgales Pētniecības Institūts</ref> [[Madonas rajons|Madonas rajona]] izpildu komitejas loceklis un Madonas rajona darbaudzinātāju padomes priekšsēdētājs. Miris [[Balvi|Balvos]] 1991. gadā 2. novembrī no sirdslēkmes. Apbedīts Skāķu kalnā, [[Aronas pagasts|Aronas pagastā]]. == Apbalvojumi un pagodinājumi == * PSRS ordenis "Goda Zīme" (1958) * [[Sociālistiskā Darba Varonis]] ([[Ļeņina ordenis]] un medaļa "Sirpis un Āmurs", 1966) * Nopelniem bagātais jaunatnes darbaudzinātājs (1984) == Literatūra == * "Saknes nedrīkst būt kailas" (1985) == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Paiders, Leo}} [[Kategorija:1926. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1991. gadā mirušie]] [[Kategorija:Balvos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]] n3si8twoq2j2e27glz3ox4o86cho445 0 133782 4466106 4438315 2026-05-10T12:15:36Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4466106 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lēdurga | settlement_type = lielciems | image_skyline = Lēdurgas luterāņu baznīca 2000-10-07.jpg | image_caption = Lēdurgas luterāņu baznīca | pushpin_map = Latvija#Siguldas novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Lēdurgas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2,21 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2568&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 648 | population_density_km2 = auto | latd =57 | latm =19 | lats =17 | latNS = N | longd =24 | longm =44 | longs =22 | longEW = E | elevation_m = 60 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4012 Lēdurga | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lēdurga''' ir apdzīvota vieta [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagastā]], pagasta centrs. Līdz 2021. gada 30. jūnijam atradās [[Krimuldas novads|Krimuldas novadā]]. Atrodas pagasta centrā [[Aģe]]s upes abos krastos 28 km no novada centra [[Sigulda]]s un 64 km no [[Rīga]]s. Lēdurgā atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, kultūras nams, brīvdabas estrāde, bibliotēka, sporta centrs, Lēdurgas luterāņu baznīca, Lēdurgas pareizticīgo baznīca, Lēdurgas [[Dendroloģija|dendroloģiskie stādījumi]], Lēdurgas mežaparks "Zaļā birzs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/340623-noteikumi-par-aizsargajamiem-dendrologiskajiem-stadijumiem#piel64&pd=1|title=Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> Lēdurgas baznīcas kroga ēka (1767. – 1772.) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6439. == Vēsture == [[Attēls:Lēdurga pēc 1905.jpg|thumb|left|Lēdurgas skats (pēc 1905. gada).]] [[Attēls:Lēdurga, G. Merķeļa piemiņas zīme 2000-10-07 - panoramio.jpg|thumb|Piemiņas akmens G. Merķelim]] Lēdurga (''Letthegore, Lettegore, Ledegore'') pirmo reizi ir pieminēta [[Indriķa Livonijas hronika]]s tekstā sakarā ar 1211. gada pavasara notikumiem, kad [[ridalieši]] un [[sāmsalieši]] izpostīja bīskapam Albertam pakļautās līvu zemes, tai skaitā Lēdurgu. Indriķa hronikā atzīmēts, ka jau 1218. gadā Lēdurgā darbojies priesteris Gotfrīds (''Gotfridus''). 1225. gadā Lēdurgā (''Letthegore'') Romas pāvesta legāts [[Vilhelms no Modenas|Modenas Vilhelms]] līviem noturēja misi. 1767. gada 10. jūlijā, mācītāja Daniela Merķeļa ([[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] tēva) kalpošanas laikā, iesvētīja jaunās mūra baznīcas pamatakmeni. Baznīca uzcelta vietā, kas agrāk saukta par Maiņkalnu un apkārtnes iedzīvotājiem kalpojusi par tirgus laukumu četru ceļu krustojumā. Baznīcu projektējis un būvējis mūrniekmeistars Bernhards Joahims no [[Švarcvalde|Švarcvaldes]]. 1772. gada 2. septembrī jauno dievnamu iesvētīja ģenerālsuperintendents [[Jēkabs Lange|Lange]], par ko liecina iekalums pamatakmenī – ''1767 den 10 Juli aufgefangen, 1772 den 2 September eingeweiht''. [[Lēdurgas draudze]]s Jāņa baznīcas ēka ir uzcelta 1876.‒1878. gados pēc arhitekta [[Roberts Pflūgs|Roberta Pflūga]] projekta<ref name="ledurga-nepelniti-piemirsta-vidzemes-perle" />. Apdzīvota vieta izveidojās ap Lēdurgas muižas (''Loddiger'') centru. Lēdurgas skola dibināta 1871. gadā. Pirmais skolotājs četru klašu skolā bija Jūlijs Vistucis, pazīstams arī kā literāts ar pseidonīmu Aģinieks, apglabāts Upeskalnu kapos. 1871. gadā izveidojās arī Lēdurgas dziedāšanas biedrība, kuŗā piedalījās dziedātāji arī no apkārtējiem pagastiem. Dziedāšanas biedrības biedri un citi aktīvisti 1902. gadā nodibināja Lēdurgas Saviesīgo biedrību, pie kuŗas 1913. gadā dibināta bibliotēka.<ref name="ledurga-nepelniti-piemirsta-vidzemes-perle" /> 1932. gadā Lēdurgai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu<ref name="ledurga-nepelniti-piemirsta-vidzemes-perle">https://brivalatvija.lv/izglitiba-un-kultura/ledurga--nepelniti-piemirsta-vidzemes-perle?pcversion=ok</ref>. 1935. gadā Rīgas apriņķa [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagasta]] platība bija 146,9 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Lēdurgas un Kaktiņu ciema padomes [[Limbažu rajons|Limbažu rajonā]], kuras 1954. gadā apvienoja Lēdurgas ciemā. 1990. gadā Limbažu rajona Lēdurgas ciemu pārdēvēja par pagastu. 1998. gada jūlijā Lēdurgas skolai piešķīra Lēdurgas Garlība Merķeļa pamatskolas nosaukumu<ref name="ledurga-nepelniti-piemirsta-vidzemes-perle" />. 2007. gada vasarā Lēdurgas pagastā svinēja kristianizācijas 800. gadadienu<ref name="ledurga-nepelniti-piemirsta-vidzemes-perle" />. Pie baznīcas uzstādīts piemineklis Garlībam Merķelim. == Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi == 1973. gadā dārznieks Arvīds Janitens (1923–2009) uzsāka citzemju kokaugu sugu stādījumu izveidošanu Lēdurgā. 1987. gadā Lēdurgas dendroloģiskajiem stādījumiem 47,2 ha platībā piešķīra Valsts nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas statusu. Dabas pieminekļa “Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi” teritorijā atrodas arī Lēdurgas jeb Mudurgas dižakmens (Lēdurgas laukakmens), kā arī 1 dižkoks un 6 potenciāli dižkoki. Dabas pieminekļa dienvidrietumu daļā un pie tā dienvidu robežas starp “Ķipkalniem” un “Bērzainēm” atrodas valsts aizsargājamais kultūras piemineklis - Ķipukalnu senkapi. Nozīmīgākā teritorijas vērtība ir citzemju kokaugu sugu stādījumi, kas ietver ~540 taksonus un ir viena no Latvijas bagātākajām kokaugu kolekcijām<ref>Dabas pieminekļa Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi dabas aizsardzības plāns. https://www.daba.gov.lv/lv/media/1941/download?attachment</ref>. {{galerija |title= |width= | height= |perrow=3 |Attēls:Lēdurgta. Dendroloģiskie stādījumi.jpg| Lēdurgas Dendroloģiskie stādījumi |Attēls:Lēdurga. Piemineklis meliorācijai.jpg|Piemineklis meliorācijai |Attēls:Lēdurga. Mudurgas dižakmens.jpg|Mudurgas dižakmens }} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|214 |1970|164 |1979|393 |1989|628 |2000|707 |2011|596 |2021|513 }} == Novadnieki == * [[Garlībs Merķelis]] (1769.-1850.) - publicists, [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] darbinieks; * [[Jūlijs Lācis]] (1892.-1941.) - žurnālists, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks; * Mārtiņš Liepa (1874.-1953.) - rakstnieks, žurnālists; * [[Hugo Legzdiņš]] (1903.-2004.) - LV Jūrasspēku virsnieks, zemūdenes ,,Ronis” komandieris, rakstnieks; * [[Valda Mora]] (1902-2001.) – dzejniece; * Paula Baltābola (1891.-1978.) – latviešu aktrise; * Eduards Brēms (1802.-1879.) – latviešu ārsts. == Atsauces == {{atsauces}} ==Avoti== Groza I. Lēdurga - nepelnīti piemirstā Vidzemes pērle. Brīvā Latvija, 2021. https://brivalatvija.lv/izglitiba-un-kultura/ledurga--nepelniti-piemirsta-vidzemes-perle?pcversion=ok == Skatīt arī == * [[Lēdurga (novads)]] * [[Lēdurgas-Turaidas draudzes novads]] {{Lēdurgas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] qje45k88cyedf9nkudwvn5nisj1x880 0 139821 4466594 3917179 2026-05-11T11:20:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466594 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nikolajs Katiševs | attēls = Katiševs.jpg | att_izmērs = 135px | att_nosaukums = Latvijas armijas virsnieka uniformā | dz_gads = 1900 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 05 | dz_vieta = [[Daugavpils]], [[Vitebskas guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1978 | m_mēnesis = 03 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Dārbi]], {{UK}} | tautība = [[Latvijas krievs]] | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = Waffen-Obersturmbannführer (pulkvedis—leitnants) [[Attēls:SS-Obersturmbannführer.svg|50px]] | dienesta_laiks = | valsts = [[Latvija]]<br />[[Trešais reihs|Vācija]] | struktūra = armija (artilērija) | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Viestura ordenis]] (V šķira)<br />[[Dzelzs krusts]] (II un I pakāpe) u. c. | cits_darbs = }} }} '''Nikolajs Katiševs''' ({{dat|1900|11|05|N}} — {{dat|1978|03|16|N}}) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] un vēlāk [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks (pulkvedis—leitnants).<ref name="vp">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/lkr_hitl_pusee.htm |title=Latvijas krievi Hitlera pusē |access-date={{dat|2012|03|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120423102756/http://vip.latnet.lv/lpra/lkr_hitl_pusee.htm |archivedate={{dat|2012|04|23||bez}} }}</ref> [[Dzelzs krusts|Dzelzs krusta]] II un I pakāpes kavalieris.<ref name="dzk">[http://www.lacplesis.com/Iron%20Cross%20Winners/Iron_cross_k.htm Dzelzs krusta kavalieri (K)]</ref> == Biogrāfija == Dzimis [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Dienējis Latvijas armijā.<ref name="ld">[http://latgalesdati.du.lv/11/5 Latgales dati]{{Novecojusi saite}}.</ref> 1926. gadā komandēts uz Kara skolu.<ref>"Latvijas Kareivis" [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1926/10/14&ChunkNum=-1&ID=Ar00100&PageLabel=1 Kara ministra pavēle Nr.23]{{Novecojusi saite}} (14.10.26.)</ref> No 1931. gada dienējis Latvijas armijas Smagās artilērijas pulkā.<ref>"[[Latvijas Kareivis]]" [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1931/07/29&ChunkNum=-1&ID=Ar00205&PageLabel=2 Valsts prezidenta pavēle armijai un flotei. Nr.216]{{Novecojusi saite}} (29.07.31.)</ref> 1934. gada 27. augustā Katiševs ar atzīmi "ļoti sekmīgi" pabeidza Kara politehniskos kursus un septembra sākumā Latvijas Universitāte Ķīmijas fakultāti, iegūstot kara inženiera grādu.<ref>"Latvijas Kareivis" [http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1934/09/06&ChunkNum=-1&ID=Ar00107&PageLabel=1 Armijas komandiera pavēle Nr. 17.]{{Novecojusi saite}} (06.09.34.)</ref> 1934. gada 13. septembrī Katiševu aizkomandēja uz Intendantūras galveno pārtikas noliktavu.<ref>"Latvijas Kareivis"[http://www.periodika.lv/Repository/getFiles.asp?Style=OliveXLib:LowLevelEntityToSaveGifMSIE_LATVIAARCHL&Type=text/html&Locale=latvian-skin-custom&Path=LAK/1934/09/13&ChunkNum=-1&ID=Ar00107&PageLabel=1 Valsts prezidenta pavēle armijai un flotei. Nr.189]{{Novecojusi saite}} (13.09.34.)</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] turpinājis dienestu armijā, kura vēlāk tika pārveidota par [[Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā|24. teritoriālo strēlnieku korpusu]], tomēr 1941. gada jūnijā Katiševu atvaļināja no dienesta.<ref name="vp" /> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienējis Latviešu leģionā (mobilizēts 1943. gadā), kur viņš bija [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|15. ieroču SS grenadieru divīzijas]] [[15. (1.) ieroču SS artilērijas pulks|15. artilērijas pulka]] diviziona komandieris, bet vēlāk pulka komandiera vietnieks.<ref name="vp" /><ref name="dzk" /> Piedalījies arī kaujās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]], jo 15. ieroču SS grenadieru divīzijas artilērijas vienības tika piekomandētas [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. ieroču SS grenadieru divīzijai]]. Pēc artilērijas pulka komandiera [[Voldemārs Skaistlauks|Skaistlauka]] saslimšanas un evakuācijas uz Vāciju Katiševs komandēja artilērijas smagos divizionus.<ref>[https://archive.today/20120907004227/www.lacplesis.com/Kurzemes_Battles.htm Kaujas Kurzemes cietoksnī]</ref> Kaujās Kurzemes cietoksnī apbalvots ar Dzelzs krusta II un I pakāpi. Pirms Otrā pasaules kara beigām Katiševam izdevās pamest Latvijas teritoriju.<ref name="vp" /> Pēc Otrā pasaules kara Katiševs dzīvojis trimdā Vācijā un vēlāk Anglijā, kur 1978. gadā miris [[Dārbi]].<ref name="vp" /><ref name="ld" /><ref>Latvju enciklopēdija 1962-1982 g.red. Edgars Andersons — Lincoln: ALA Latv. inst., 1983. — 2.sēj., 113.lpp. — {{ISBN|0-935582-32-0}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Katiszevs, Nikolajs}} [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Latviešu leģiona virsnieki]] [[Kategorija:Viestura ordeņa kavalieri]] czj36llbsxrp5irr9t52hmn5i0n5yyv 0 147751 4466236 4426098 2026-05-10T17:10:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466236 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Vērēmu pagastā|Loborži|Loborži}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Loborži | settlement_type = Skrajciems | image_skyline = <!-- miesta attēls --> | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Vērēmu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4786&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 6 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 34 | lats = 25 | latNS = N | longd = 27 | longm = 25 | longs = 18 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4647 Veremi | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Loborži''' ir [[skrajciems]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagastā]]. Ciemā atrodas [[Lobvāržu muiža]], kura savulaik piederēja [[Korfi|Frīdriham Zigismundam Korfam]], kā arī A[[Aleksandrs Žemčužņikovs|leksandram Žemčužņikovam]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/3851|title=Aleksandrs Žemčužņikovs|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 2.februārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> no [[Žemčužņikovu-Voščiņinu dzimta|Žemčužņikovu-Voščiņinu dzimtas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=43&prop_id=211 |title=Lobvāržu (Loboržu) muiža — Pilis un muižas |access-date={{dat|2011|04|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305185251/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=43&prop_id=211 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/212 |title=Vērēmu pagasts — Rēzeknes novada informatīvais portāls |access-date={{dat|2011|04|15||bez}} |archive-date={{dat|2010|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918070531/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/212 }}</ref> Loboržu muižas parks ar vēsturiskajām apbūves paliekām ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/5855|title=Loboržu muižas parks ar vēsturiskajām apbūves paliekām|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021.gada 2.februārī|date=|archive-date={{dat|2021|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210208144819/https://is.mantojums.lv/5855}}</ref> Ciema teritorijā atrodas vietējās nozīmes [[arheoloģiskais piemineklis]] - [[Lobvoržu senkapi]] (Kara kapi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/2062|title=Lobvoržu senkapi (Kara kapi)|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021.gada 3.februārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1897. gadā pareizticīgo muižā bija 3 sētas ar 27 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Vērēmu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas mazciemi]] l4m8cz3mmf0iz6knmxba2awy9996qb1 0 149609 4466287 4454341 2026-05-10T19:11:19Z MC2013 40125 4466287 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viktors Orbāns | vārds_orģ = Viktor Orbán | attēls = Orban Viktor 2022 (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = Ungārijas premjerministrs | term_sākums = {{dat|2010|05|29|N}} | term_beigas = {{dat|2026|5|9|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Gordons Bajnai]] | pēctecis = [[Pēters Maģars]] | amats2 = Ungārijas premjerministrs | term_sākums2 = {{dat|1998|06|06|N}} | term_beigas2 = {{dat|2002|05|27|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = [[Ģula Horns]] | pēctecis2 = [[Pēters Medģeši]] | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati = {{dat|1963|05|31}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[ungāri|ungārs]] | partija = ''[[Fidesz]]'' | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Aniko Lēvai (''Anikó Lévai'') | bērni = pieci bērni | profesija = [[jurists]]<ref>[http://orbanviktor.hu/in_english_news V. Orbāna mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110505065123/http://orbanviktor.hu/in_english_news/ |date={{dat|2011|05|05||bez}} }} {{hu ikona}}</ref> | alma_mater = | reliģija = [[protestantisms]] | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Viktors Orbāns''' ({{val|hu|Orbán Viktor}}, dzimis {{dat|1963|05|31}}) ir ungāru [[labēja politika|labējā spārna]] politiķis, [[Ungārija]]s premjerministrs (1998―2002, 2010―2026). Politiķa karjeru Orbāns uzsāka jau pagājušā gadsimta [[1980. gadi|astoņdesmitajos gados]], kad piedalījās labējā spārna ''[[Fidesz]]'' ({{val|hu|FIatal DEmokraták SZövetsége}} Jauno demokrātu savienība) partijas dibināšanā 1988. gadā. No 1998. līdz 2002. gadam viņš vadīja Ungārijas valdību. 2010. gada parlamenta vēlēšanās ''Fidesz'' un Kristīgo demokrātu tautas partijas apvienība ieguva 52,73% vēlētāju atbalstu, kas deva apvienībai vairākumu parlamentā.<ref>[http://www.valasztas.hu/ 2010. gada parlamenta vēlēšanu rezultāti] {{hu ikona}}</ref> Orbāns no 2010. gada maija vada Ungārijas valdību. Turklāt viņš ir arī ''Fidesz'' partijas līderis. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas uzbrukuma Ukrainai]] viņš bloķēja finansiālo un militāro palīdzību [[Ukraina]]i un sankciju piemērošanu pret Krieviju. [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|2026. gada parlamenta vēlēšanās]] uzvarēja opozīcijas partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'' ar [[Pēters Maģars|Pēteru Maģaru]] priekšgalā un Viktors Orbāns atzina savu zaudējumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2026-orbana-eras-beigas-ungarijas-parlamenta-velesanas-parliecinosi-uzvar-opozicija.a642590/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Orbāna ēras beigas. Ungārijas parlamenta vēlēšanās pārliecinoši uzvar opozīcija] lsm.lv 12.04.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Orbāns, Viktors}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Fejēras meģē dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas premjerministri]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] 3qu6bjpp1s9kjeqqw5uuoyq2di3o4nz 0 155716 4466527 4460104 2026-05-11T07:51:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466527 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Mārtiņš Brauns | vārds_orig = | attēls = Mārtiņš Brauns 1951 - 2021.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Mārtiņš Brauns 2015. gada jūnijā Ziemeļvalstu dziesmu svētkos Rīgā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 2021 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 24 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | paraksts = | stils = | žanrs = | tehnika = | grupa = "[[Sīpoli (grupa)|Sīpoli]]" | mācījies = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts Konservatorija]] | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis|IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis]] | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Mārtiņš Brauns''' (dzimis {{dat|1951|9|17}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2021|11|24}} [[Latvija|Latvijā]]) bija [[latvieši|latviešu]] komponists. Rokgrupas "[[Sīpoli (grupa)|Sīpoli]]" vadītājs (1978—1986). Brauns ir sacerējis mūziku teātra izrādēm un filmām, arī vairākus skaņdarbus, kas atskaņoti [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos]], tai skaitā "[[Saule, Pērkons, Daugava]]". == Dzīvesgājums == [[Attēls:Dziesmu un deju svētku pasākumi 2018 (43264700362).jpg|thumb|[[Saule, Pērkons, Daugava]] izpildījums [[XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki|XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos]]]] Dzimis 1951. gadā Rīgā ārstu Voldemāra un Tamāras Braunu ģimenē, bērnībā dzīvoja Alūksnē.<ref>[https://old.aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/muzejs-davinajuma-sanem-novadnieka-gleznas-50255 Muzejs dāvinājumā saņem novadnieka gleznas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211124190624/https://old.aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/muzejs-davinajuma-sanem-novadnieka-gleznas-50255 |date={{dat|2021|11|24||bez}} }} Mārīte Dzene, "Alūksnes ziņas" 2004. gada 2. septembrī</ref> Mācījās [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]] mūzikas vidusskolas klavierklasē, kora un kordiriģēšanas klasēs, mūzikas teorijas nodaļā pie [[Ģederts Ramans|Ģederta Ramana]], līdztekus spēlēja klavieres, ģitāru un mutes harmonikas grupā "Dzintara lelles" un grupā "Sfinksi".<ref name="garamantas">[http://garamantas.lv/en/person/876623 garamantas.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> Studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas]] [[Ādolfs Skulte|Ādolfa Skultes]] kompozīcijas klasē, ko absolvēja 1975. gadā.<ref>[https://www.tvnet.lv/7393397/muziba-devies-izcilais-komponists-martins-brauns Mūžībā devies izcilais komponists Mārtiņš Brauns] tvnet.lv 2021. gada 24. novembrī</ref> Strādāja par muzikālās daļas vadītāju [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātrī]] (1975—1982) un bija rokgrupas "[[Sīpoli (grupa)|Sīpoli]]" vadītājs, taustiņinstrumentālists un komponists (1978—1986).<ref name="garamantas"/> Kopš 1986. gada viņš bija Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs, bijis Latvijas Komponistu savienības biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://makslinieki.lv/profile/351/|title=Mārtiņš Brauns {{!}} www.makslinieki.lv {{!}} (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs|website=makslinieki.lv|access-date=2021-11-25|archive-date=2021-11-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20211125103518/https://makslinieki.lv/profile/351/}}</ref> Brauns bija kamerkora "Sindi putnu dārzs" mākslinieciskais vadītājs (1985—1992). Kopš 1995. gada Brauns bija skaņu ierakstu studijas "Mārtiņš" īpašnieks un direktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lmic.lv/lv/komponisti/martins-brauns-298#work|title=Mārtiņš Brauns|publisher=lmic.lv}}</ref> 2021. gadā, drīz pēc muzikālās izrādes "Mauglis" jauniestudējuma pirmizrādes 15. oktobrī, Mārtiņu Braunu ar [[miokarda infarkts|miokarda infarktu]] ievietoja slimnīcā, kur viņš, iespējams, saslima ar [[COVID-19]].<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/473717-miris-komponists-martins-brauns Miris komponists Mārtiņš Brauns] 2021. gada 24. novembrī</ref> Miris 2021. gada 24. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/miris-legendarais-komponists-martins-brauns.a431557/|title=Miris leģendārais komponists Mārtiņš Brauns|website=www.lsm.lv|access-date=2021-11-24|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == Saņēmis [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvu kā [[Labākais mūzikas autors (Lielais Kristaps)|labākais mūzikas autors]] — par mūziku filmām "[[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]]", "[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]", "[[Izpostītā ligzda]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kultura.delfi.lv/news/music/novembri-izskanes-martina-brauna-60-jubilejai-veltits-koncerts.d?id=41411195 |title=Novembrī izskanēs Mārtiņa Brauna 60. jubilejai veltīts koncerts |access-date={{dat|2011|10|28||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210221015939/https://www.delfi.lv/kultura/news/music/izskanes-martina-brauna-60-jubilejai-veltits-koncerts.d?id=41411195 }}</ref> Par mūziku dziesmai "[[Veltījums]]" saņēmis [[AKKA/LAA]] "Autortiesību bezgalības balvu 2017", jo dziesma ir atskaņota televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā — koncertos Latvijā un Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|title=Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti|publisher=[[AKKA/LAA]]|accessdate={{dat|2017|12|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171206073838/http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|archivedate={{dat|2017|12|06||bez}}}}</ref> 2001. gadā par darbu "Sapnis par Rīgu" viņš saņēma [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] apbalvojumu. {{dat|2018|5|3||bez}} saņēma IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] par "Par nopelniem kultūrā un izcilu, daudzpusīgu radošo ieguldījumu Latvijas mūzikā".<ref name="3zo">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/storage/kcfinder/files/citi/orde%C5%86i/Rigas_pili_apbalvotas_personas-03.05.2018.pdf|title=Valsts prezidents Rīgas pilī pasniedz augstākos valsts apbalvojumus|date={{dat|2018|5|3||bez}}|publisher=Latvijas Valsts prezidenta kanceleja|accessdate={{dat|2018|5|7||bez}}|format=[[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]|archive-date={{dat|2020|12|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201203194716/https://www.president.lv/storage/kcfinder/files/citi/orde%C5%86i/Rigas_pili_apbalvotas_personas-03.05.2018.pdf}}</ref> {{dat|2019|2|12||bez}} Mārtiņš Brauns saņēma [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta Mikrofons"]] par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.<ref>{{ziņu atsauce |title=«Zelta mikrofona» balvu par mūža ieguldījumu saņems Mārtiņš Brauns |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/zelta-mikrofona-balvu-par-muza-ieguldijumu-sanems-martins-brauns.a306754/ |accessdate={{dat|2019|1|21||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|1|21||bez}}}}</ref> == Skaņdarbi == === Teātra mūzika === Mārtiņš Brauns sacerēja teātra mūziku apmēram 100 izrādēm, sadarbojās ar režisoru A. Jaunušanu Drāmas teātrī, U. Brikmani Jaunatnes teātrī, V. Maculēviču Valmieras Drāmas teātrī, darbojās arī teātrī Kabata, Šauļu Drāmas teātrī, Latvijas Radioteātrī, bija mūzikas autors deju teātra izrādei peldbaseinā Mazā Nāriņa (pēc H. K. Andersena, 1999).<ref name="garamantas"/> * Mauglis, mūzikls ([[Uldis Bērziņš]], pēc [[Radjards Kiplings|R. Kiplinga]], 1982); * Alberts ([[Harijs Gulbis]], 1983); * Suns un kaķe ([[Rainis]]); * Sirano de Beržeraks ([[Jānis Peters]], 1985); * Daugava (Raiņa Sērdieņu dziesma, 1988); * opera korim Eiridīke (pēc [[Knuts Skujenieks|Knuta Skujenieka]] poēmas Neskaties atpakaļ, 1988). === Orķestrim === * divas balādes SO (1975; 1978); * Poēma par remontu, kamerorķestrim (2004). === Balsij ar pavadījumu === * Divas odas skorpionam, tenoram un instrumentālam ansamblim (O. Vācietis, 1978); * Blūzi (L. Hjūzs, 1978); * Kukuša balādes (M. Martinaitis, 1980); * Mēness poēma (M. Zālīte, 1986); * dziesmu cikls ar Plūdoņa vārdiem. === Filmu mūzika === * [[Puika (filma)|Puika]] (1977); * [[Vainīgais (filma)|Vainīgais]] (1979); * [[Spēle (filma)|Spēle]] (1981); * [[Aveņu vīns (filma)|Aveņu vīns]] (1984); * [[Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili]] (1987); * [[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]] (1989), * [[Ziemassvētku jampadracis]] (1993); * [[Sauja ložu]] (2002); * animācijas seriāls [[Avārijas brigāde (filma)|Avārijas brigāde]]. === Multimediju mūzika === * Septiņi dziedājumi par sapni garu (1998); * ''K. K. Gretschen'' (Vācijas pasūtījuma darbs).<ref name="garamantas"/> == Literatūra == * Prape G., Kamēr tu šo spēli spēlē. Liesma, 1983., 10, 2. un 30. lpp.; * Cālīte A., Mārtiņš Brauns. Kino, 1985,5, 20.lpp.; * Vāvere K., M. Brauns. Liesma, 1989, 3, 30. lpp.; * Lūsiņa I., Divas pasaules trešajā, Māksla, 1990, 9, 70. lpp.; * Silabriedis O., Kas ir Mārtiņš Brauns? Mūzikas Saule, 2009, 4, 5. lpp. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=298&profile=1 LMIC profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131004235122/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=298&profile=1 |date={{dat|2013|10|04||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20151119151011/http://www.latfilma.lv/cc/braumar/indexLAT.html ''Latfilma.lv'' profils] * [https://web.archive.org/web/20191007214444/https://www.filmas.lv/person/355/ Filmas.lv profils] {{aktieru ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brauns, Martiņš}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2021. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] d0xzmei3qathw719fssqnun2fmn1vcy 0 168566 4466426 3604893 2026-05-10T22:14:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466426 wikitext text/x-wiki {{Bruņu mašīnas infokaste | nosaukums=Mark A Whippet | attēls=[[Attēls:Mk.A_Whippets_in_Japanese_service.jpg|thumb|300px]] | virsraksts= | apkalpe=3 (komandieris, šoferis, šāvējs) | garums=6,1 m | platums=2,62 m | augstums=2,75 m | masa= 14 t | bruņas=6-14 mm | primārais=4 ''Hotchkiss'' ložmetēji (7,7 mm) | sekundārais= | dzinējs=2 ''Thilor'' motori, 4 cilindri, benzīna | dzinēja_jauda=2x45 ZS |ātrums_uz ceļa=14 km/h | zs_koeficents=67 kW |maks. attālums=13,4 km }} '''Mark A Whippet''' bija [[Mark]] klases vidējais [[tanks]]. Sākotnējais nosaukums bija tikai "Mark A", taču tā kā šī kaujas mašīna ātrumā ievērojami pārsniedza visus citus ''Mark'' modeļus, to iesauca par "dzinējsuni" (''Whippet'') un šo apzīmējumu ar laiku pieņēma kā oficiālu papildinājumu. Konstruktors Viljams Tritons (''William Tritton''), projektu izstrādāja 1916. gada decembrī, bet prototipu izgatavoja 1917. gada februārī. Sērijveidā ražots (''Fosters of Lincoln'', [[Linkolna (Anglija)|Linkolnā]]) no 1918. līdz 1920. gadam. Bruņojumā lietots līdz 1930. gadiem. * pārvaramais dziļums: 0,80 m * pārvaramais platums: 2,10 m * pārvaramais augstums: 0,75 m == Literatūra == * Paulockis A. Vieglo tanku piemērotākie tipi. // Latvijas kareivis. Nr.117 (1835), 30.05.1930. 5. lpp. == Ārējās saites == * [http://armor.kiev.ua/Tanks/WWI/whippet/ Кихтенко A. "Борзые" британского Танкового Корпуса] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170820032807/http://armor.kiev.ua/Tanks/WWI/whippet/ |date={{dat|2017|08|20||bez}} }} {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes tanki]] [[Kategorija:Smagie tanki]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara tanki]] 98gwja5wiy7n0h79ykvea0l8d9n6hox 0 175046 4466555 4275236 2026-05-11T09:42:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466555 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Nautrenu baznica.JPG | image_size = 250px | caption = Nautrēnu katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | map_label = Nautrēnu baznīca | position = left | latd = 56 | latm = 42 | lats = 27 | latNS = N | longd = 27 | longm = 24 | longs = 56 | longEW = E | location = {{karogs|Latvija}}, [[Nautrēnu pagasts]], [[Rogovka]] | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1914]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Juris Kravalis | website = | architecture_style = [[baroks]] | facade_direction = R | groundbreaking = [[1902]] | year_completed = [[1914]] | length = 23,96 m | width = 21,93 m | width_nave = | height_max = | materials = sarkani [[ķieģelis|ķieģeļi]] }} [[Attēls:Zvans Antons.jpg|290px|thumbnail|right|No vecās koka baznīcas ir palicis vienīgi zvans vārdā ''Ontons'' (''Antons'') baznīcas tornī, kas pieder draudzei jau kopš 1877. gada. Neskatoties uz [[latgaliešu drukas aizliegums|latgaliešu drukas aizliegumu]] (1864 - 1904), uzraksts uz zvana ir [[latīņu raksts|latīņu burtiem]], [[Latgaliešu valoda|latgaliešu dialektā]]. Kad [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā visi baznīcu zvani bija jānodot pārkausēšanai, tas tika paslēpts ezerā.<ref>http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-perles/zvans-varda-antons-un-ergeles-ar-1542-stabulem-dodamies-uz-rogov.a84885/ Latvijas Sabiedriskie Mediji. Latvijas Pērles - Rogovka</ref>]] '''Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2012|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216021326/http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&show=1#sub510 |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}</ref> Tā atrodas [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagasta]] centrā [[Rogovka|Rogovkā]] un ir ciemata ievērojamākā celtne. Dievnams ir [[valsts]] nozīmes [[māksla]]s piemineklis. == Vēsture == Nautrānu pirmā [[Romas katoļi|katoļu]] [[koks|koka]] [[baznīca (celtne)|baznīca]] tika uzcelta 1791. gadā Žogotu kapsētā, kas atradās netālu no [[Zaļmuiža]]s, tāpēc to sauca par Zaļmuižas draudzi. To uzcēla [[jezuīti]]. 1792. gadā to sauca jau par Nautrēnu draudzi. [[Prāvests|Prāvesta]] Budreviča darbības laikā 1799. gadā dievnamu ar Zaļmuižas muižtura Paulina Nikolaja Rozenšilda rīkojumu pārcēla uz Rogovku, kas atradās vairāk draudzes centrā. Jau tajā laikā baznīca tika veltīta Jaunavas Marijas bezvainīgi ieņemtās godam. Sākotnēji draudzi apkalpoja [[Rēzekne]]s misiju mājas jezīti, bet līdz ar [[klosteris|klosteru]] slēgšanu [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], to sāka apkalpot laicīgie [[priesteri]]. Šajā dievnamā 1801. gadā savu kanonisko vizitāciju veica Mogiļevas palīgbīskaps [[Jānis Benislavskis]]<ref group="P">[[Mogiļeva]]s palīgbīskaps [[Jānis Benislavskis]] nāk no [[Bēržu baznīca|Bēržu]] draudzes [[Zosuli|Zosuļiem]] (tagad [[Bērzpils pagasts]])</ref> Dievnamu nojauca 1915. gadā.<ref name="Svilans.J">Svilāns, J. 1995. Latvijas Romas-katoļu baznīcas. 1975. I daļa. Rīgas Metropolijas kūrija. 136. - 138. lpp.</ref> Pašreizējo [[mūris|mūra]] baznīcu saka celt 1902. gadā prāvesta A. Kantinieka kalpošanas laikā, kad dievnamu uzcēla līdz logiem. Darbu turpināja prāvesta Daniela Jasinska darbības laikā, uzbūvējot baznīcas sienas, griestu [[velve]]s, uzliekot jumtu. Nākamā prāvesta Ksavera Martinenasa laikā tika pabeigti celtniecības darbi — uzcelti [[tornis|torņi]], veikti iekšdarbi, salikti logi un durvis. [[Mogiļeva]]s [[arhibīskaps]] Vincents Kļučinskis 1914. gada 8. jūnijā baznīcu konsekrēja [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] bezvainīgās ieņemšanas godam.<ref>Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 266.lpp.</ref> Baznīcas dārzā redzams [[krucifikss]], kas uzstādīts vecās baznīcas [[altāris|altāra]] vietā. Dievnama dārzā atrodas arī zvanu tornis, kas saglabājies no vecās baznīcas ar vairākiem [[zvans|zvaniem]], no kuriem lielākais un vecākais saucas "Antons". == Draudze == [[Attēls:Nautrenu baznicas altaris.jpg|180px|thumbnail|left|galvenais altāris vasarsvētkos, kad pēc tradīcijas baznīca tiek rotāta ar meijām.]] Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Juris Kravalis.<ref name="nosaukums-1" /> Nautrēnu draudze jeb toreiz Zaļmuižas draudze sākotnēji bija [[Rēzekne]]s filiāle, [[18. gadsimts|18. gadsimta]] otrajā pusē kļuva par patstāvīgu draudzi. [[Svētā Mise|Svētās Mises]] draudzē tiek noturētas katru dienu. Nautrēnu draudze ir viena no lielākajām [[Latgale|Latgalē]], tajā ir aptuveni 3000 ticīgo. No visām Latgales draudzēm Nautrēnu draudze visvairāk ir devusi [[garīdznieks|garīdzniekus]], kuru vidū ir minams [[kardināls]] [[Jānis Pujats]],<ref>[http://www.vietas.lv/objekts/nautrenu_rogovkas_sv_jaunavas_marijas_bezvainigas_ienemsanas_romas_katolu_baznica/ www.vietas.lv]</ref> [[bīskaps]] [[Jāzeps Rancāns]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/217 |title=www.rezeknesnovads.lv |access-date={{dat|2018|01|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140313105358/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/217 |archivedate={{dat|2014|03|13||bez}} }}</ref> [[Nikodems Rancāns]], Aleksandrs Platpieris, J. Miglinieks, Andrejs Sviklis, Jāzeps Sviklis, Gregors Začs, Dominieks Pujats, Donāts Mūrnieks, Kazimirs Vilnis, Antons Ludboržs, Jonikāns, R. Čigons, trīs brāļi Pujati, u.c. Nautrēnu draudzi apkalpojuši šādi prāvesti: {| class="wikitable sortable" |- !gads no kura !! gads līdz kuram !! vārds |- | 1791. || 1803. || Stefans Budrevičs |- | 1803. || 1806. || Jānis Gerihs |- | 1806. || 1812. || Antons Mazantevičs |- | 1812. || 1831. || Viktors Petkevičs |- | 1831. || 1861. || Miķelis Jackevičs |- | 1861 || 1872. || Stanevičs, Ambrozijs, Čehovskis un Smilgevičs |- | 1872. || 1872. || Pupsevičs |- | 1872. || 1883. || Knazevičs |- | 1883. || 1894. || Dominiks Andreks |- | 1894. || 1896. || Leugonds |- | 1896. || 1898. || Kazimirs Batuna |- | 1898. || 1900. || Antons Vojevodskis<ref>{{Publikācijas atsauce|date=1900|title=Directorium Divini officii et Missarum pro Archidioecesi Mohiloviensi nec non pro Dioecesi Minscensi in annum domini 1901|url=https://pbc.biaman.pl/dlibra/publication/8404/edition/8170|journal=|pages=240}}</ref> |- | 1900. || 1903. || Andrejs Kantinieks |- | 1903. || 1912. || Daniels Jasinskis |- | 1912. || 1918. || Ksavers Martinens |- | 1918. || 1933. || Gregors Začs |- | || || Izidors Livčāns |- | || || Jānis Ostrovskis |- | || || Ignācijs Deksnis |- | || || Antons Šļahota |- | || || Broņislavs Kudiks |- | || || Francis Lazdāns |- | || || Julijans Začests |- | || || Jāzeps Gavračs |- | || || Leons Garško |} <ref name="Svilans.J"/> Draudzei ir trīspadsmit [[kapsēta]]s — Sarņu kapsēta, Žogatu kapsēta, Stogašņu kapsēta, Gailumu kapsēta, Varkaļu kapsēta, Solašniku kapsēta, Rasnupļu kapsēta, Obarmaņu kapsēta, Laizānu kapsēta, Jaudzemu kapsēta, Desetnieku kapsēta, Vilkdobiešu kapsēta, Keiseļovas kapi. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir [[Svētais Filips|Svētā Filipa]] un [[Svētais Jēkabs|Svētā Jēkaba]] [[apustulis|apustuļu]] diena, [[Svētais Antons|Svētā Antona]] diena (40 stundas), [[Svētais Bērtulis|Svētā Bērtuļa]] diena, Svētās Rožukroņa Karalienes diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki — baznīcas titulsvētki, [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] diena. == Tehniska informācija == Baznīca ir [[romāņu stils|romāņu stila]] sarkanu ķieģeļu mūra trīsnavu celtne ar diviem torņiem, skārda jumtu un flīžu grīdu. Tā ir 23,96 metrus gara un 21,93 metrus plata. Ap baznīcu ir mūra žogs ar dakstiņu jumtu. == Arhitektūra == [[Attēls:Ergeles Nautrenu baznica.JPG|230px|thumbnail|left|1939. gadā uzbūvētās ērģeles. Naudu tām ziedojis toreizējais valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]]]]Baznīca ir gandrīz tieša [[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]s kopija gan interjera, gan eksterjera, gan sakrālās nozīmes un veltījuma ziņā. Piemēram, formas ziņā identiskas ir to fasādes un interjerā - altārgleznas, nedaudz atšķiras tikai torņu augšējie jumtiņi. Lielākā vizuālā atšķirībā no baznīcas [[Daugavpils|Daugavpilī]], ir neapmestā ārsienu māla ķieģeļu apdare. Dievnamā redzams valsts nozīmes mākslas piemineklis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/4000|title=Rogovkas katoļu baznīcas ērģeles|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021. gada 8. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 9. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210109123848/https://is.mantojums.lv/4000}}</ref> — 1542 stabuļu [[ērģeles]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/lek/rogovka_vesture.htm|title=Latvijas ērģeļu katalogs. Rogovkas baznīcas ērģeles|last=|first=|website=music.lv|access-date=2021. gada 8. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 19. Septembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210919074308/http://www.music.lv/lek/rogovka_vesture.htm}}</ref>[[ērģeles|,]] Instrumentu būvējis Rīgas ērģeļbūvētājs [[Herberts Kolbe]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/10998|title=Herberts Kolbe|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 8. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1939'''.''' gadā. Ērģeļu iegādei 2500 latus ziedoja toreizējais [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]]. Ērģeles atjaunotas 2018. gadā. Aplūkojami ir [[biktskrēsls|biktskrēsli]], krucifiksi un [[monstrance]]s. == Ārējās saites == * [http://foto.eks.lv/baznicas/nautreni/index.html Fotogrāfijas] * [http://www.vietas.lv/objekts/nautrenu_rogovkas_sv_jaunavas_marijas_bezvainigas_ienemsanas_romas_katolu_baznica/ www.vietas.lv] * [http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=419 www.rezeknesnovads.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121108065436/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=419 |date={{dat|2012|11|08||bez}} }} == Piezīmes == {{atsauces|group=P}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{DEFAULTSORT:Nautrenu Jaunavas Marijas bezvainigas ienzemszanas Romas katolzu baznica}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Nautrēnu pagasts]] [[Kategorija:Rogovka]] b86cegn9wukgd0bciilt7sd8ecp1w84 0 175804 4466107 4245647 2026-05-10T12:19:09Z Pirags 3757 /* Ģimene */ 4466107 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Generalleutnant Balthasar Freiherr von Campenhausen.jpg|250px|thumb|Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1763. gada gleznojums)]] '''Johans Baltazars fon Kampenhauzens''' ({{val|de|Johann Balthasar von Campenhausen}}; {{dat|1689|06|30|N}}, [[Stokholma]] — {{dat|1758|02|28|N}}, [[Pēterburga]]) bija [[Zviedrija]]s, pēc tam [[Krievija]]s armijas virsnieks [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā, [[Vidzemes landrāts]], [[Somija]]s ģenerālgubernators (1742–1743). == Dzīvesgājums == Cēlies no [[Kampenhauzeni|Kampenhauzenu dzimtas]]. Dzimis Stokholmā 1689. gada 30. jūnijā Zviedrijas armijas pulkveža un Rīgas cietokšņa komandanta [[Johans Hermanis fon Kampenhauzens|Johana Hermaņa fon Kampenhauzena]] (1641–1705) un viņa sievas Agneses Margarētas, dzimušas fon Gildenhofas (1653–1703) ģimenē.<ref>[http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000558/images/index.html?id=00000558&fip=eayayztsweayaewqxdsydwsdasxsen&no=&seite=33 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1,1,: Livland, Bd.:1'', Görlitz, 1929, S. 24]</ref> Bērnību Baltazars pavadīja tēva mājā [[Rīgas citadele]]s Kristīnes [[bastions|bastionā]]. 1700. gadā viņš vienpadsmit gadu vecumā piedalījās [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] kaujā pie [[Narva]]s. Līdz 1704. gadam viņš mācījās [[Rīgas licejs|Rīgas licejā]], pēc tam iestājās Zviedrijas karadienestā un 1705. gada vasarā pēc uzvarētās [[Mūrmuižas kauja]]s bija spiests padoties aplenktajā [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]]. Pēc tēva nāves viņš 1706. gadā piedalījās karadarbībā Lēvenhaupta pulka sastāvā, kur 1707. gadā tika paaugstināts par leitnantu. Pēc [[Ļesnajas kauja]]s 1708. gadā, kur viņu smagi ievainoja galvā, Kampenhauzens tika paaugstināts par majoru un kļuva par karaļa [[Kārlis XII|Kārļa XII]] trabantu (pavadoni). Pēc [[Poltavas kauja]]s viņš kopā ar Kārli XII devās bēgļu gaitās un bija viens no dažiem simtiem zviedru karavīru, kas kopā ar karali sasniedza [[Bendera]]s cietoksni [[Osmaņu impērija]]s kontrolētajā [[Moldova]]s teritorijā. 1710. gada sākumā Kārlis XII Kampenhauzenu kā ziņnesi ar slepenām vēstulēm nosūtīja meklēt sabiedrotos nākamajām kara kampaņām. Pa ceļam viņš apciemoja savu brāli Johanu, kas bija iestājies [[Lietuvas dižkunigaitija]]s karaspēkā un [[Viļņa]]s gubernators Potzejs (''Potzei'') pierunāja arī viņu pieņemt pulkveža-letnanta pakāpi un pāriet lietuviešu pusē. Pēc [[Vidzemes bruņniecība]]s kapitulācijas 1710. gada jūlijā un Igaunijas bruņniecības kapitulācijas tā paša gada oktobrī Kampenhauzens pārgāja Krievijas armijas dienestā. 1712. gadā viņu paaugstināja par pulkvedi un šajā gadā viņš apprecējās ar vēlākās Krievijas ķeizarienes [[Katrīna I|Katrīnas I]] galmadāmu Margarētu Liliengrēnu (''Lilljegren'', 1679-1733).<ref>Zigfrīds fon Fēgezaks. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689-1887. Rīga, 2011. - 46 lpp.</ref> 1712.-1717. gadā Kampenhauzena komandētais grenadieru pulks piedalījās kaujās Polijā, Pomerānijā un Mēklenburgā. Pēc Lielā Ziemeļu kara beigām 1721. gadā, kad Pēteris I pēc [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera]] noslēgšanas apstiprināja Vidzemes autonomiju, [[Vidzemes landtāgs]] Kampenhauzenu ievēlēja par landrātu un pārstāvi Pēterburgas galmā. 1725. gadā viņš piedalījās ķeizara [[Pēteris I|Pētera I]] bērēs. 1726. gadā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru un 1727. gadā ieguva savā dzimtas īpašumā [[Ungurmuiža (muiža)|Ungurmuižu]]. Pēc ķeizarienes [[Anna I|Annas]] nākšanas pie varas ģenerālis Kampenhauzens nonāca nežēlastībā, 1730. gada oktobrī iesniedza atlūgumu un ar pilnu sparu ķērās pie Ungurmuižas kungu mājas celtniecības. Pēc sievas nāves viņš 1736. gadā otro reizi apprecējās ar Helēnu Juliānu fon Štrēlbornu (1703-1775).<ref>[https://www.herder-institut.de/no_cache/startseite/verlagsprogramm/schriftenreihen/shop/detailansicht/kategorie/einzelveroeffentlichungen/produkte/gutshof-unter-den-eichen-orellen-und-die-familie-von-campenhausen-in-livland.html ''Orellen - Gutshof unter den Eichen. '' Katalog der Ausstellung im Schlossmuseum Rundale und im Herder-Institut Marburg, 1998, S. 61-66]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1,1,: Livland, Bd.:1'', Görlitz, 1929, [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=33 s. 24]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Kampenhauzenu dzimtas kapliča.jpg|thumb|250px|Kampenhauzena atraitnes celtā dzimtas kapliča, kurā 1760. gadā viņš tika pārapglabāts.]] 1738. gadā ar viņa atbalstu M. E. fon Hallarte Valmierā atvēra [[brāļu draudzes]] skolotāju sagatavošanas skolu. 1740. gadā Kampenhauzens kā Vidzemes bruņniecības pārstāvis piedalījās Krievijas ķeizarienes [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes]] kronēšanas ceremonijā. [[Krievu—zviedru karš (1741—1743)|Krievijas-Zviedrijas kara]] (1741-1743) laikā Kampenhauzenu 1742. gadā paaugstināja par ģenerālleitnantu un iecēla par okupētās [[Somija]]s ģenerālgubernatoru [[Turku]] pilsētā.<ref>[https://www.herder-institut.de/no_cache/startseite/verlagsprogramm/schriftenreihen/shop/detailansicht/kategorie/einzelveroeffentlichungen/produkte/gutshof-unter-den-eichen-orellen-und-die-familie-von-campenhausen-in-livland.html ''Orellen - Gutshof unter den Eichen. '' Katalog der Ausstellung im Schlossmuseum Rundale und im Herder-Institut Marburg, 1998, S. 61-63]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[http://www.aai.ee/abks/002.html www.aai.ee] eingesehen am 8. November 2009</ref> Šajā gadā viņu beidzot uzņēma [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. Pēc miera līguma noslēgšanas ar Krieviju, kurā Zviedrija atguva Somiju, 1744. gadā [[Zviedrijas karalis]] Frederiks viņam piešķīra brīvkunga (barona) titulu. Krievijas ķeizariene Elizabete Kampenhauzenam 1744. gadā uzdāvināja [[Lenču muiža|Lenču muižu]], kurā viņš atjaunoja 1738. gadā celtās skolas ēku un tajā ierīkoja [[brāļu draudzes]] semināru. Miris 1758. gada 28. februārī Pēterburgā, viņa līķis pārveda uz Vidzemi un apglabāja [[Straupes baznīca|Straupes baznīcā]], bet 1760. gadā to pārapglabāja šim nolūkam uzceltajā Ungurmuižas kapličā. == Ģimene == 1712. gada 1. maijā Johans Baltazars fon Kampenhauzens Pēterburgā apprecējās ar galmadāmu Margarētu Lešernu fon Hercfeldi (''Löschern von Herzfeldt''), dzimušu Liliengrēnu (1679-1733). Šajā laulībā viņiem piedzima meita Katrīna, precējusies [[Hāgemeisteri|fon Hāgemeistere]] (''Hagemeister'', 1713-1747) un dēls [[Johans Kristaps Kampenhauzens]] (''Johann Christoph von Campenhausen'', 1716-1782), kurš kopš 1751. gada bija [[Ropažu muiža]]s īpašnieks. 1736. gada 5. augustā Johans Baltazars fon Kampenhauzens Igaunijā otrreiz apprecējās ar Helēnu Juliānu fon Štrēlbornu (''Straelborn''). Šajā laulībā viņiem Ungurmuižā piedzima dēls [[Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)]] (''Balthasar von Campenhausen''), kurš pēc tēva nāves matoja Ungurmuižu, Lenču muižu un vairākas citas Vidzemes muižas.<ref>[https://bbld.de/0000000388779831 Baltische Historische Kommission (BHK), 2025]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kampenhauzens, Johans Baltazars fon}} [[Kategorija:1689. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1758. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] f4pebchtby95a98c0v9434ivmvb31dc 0 189580 4466579 4402365 2026-05-11T10:58:31Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Mural_ul._Rostka_w_Chorzowie_-_Lewandowski,_Cieślik,_Lubański_-_2.jpg", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:Commons:Deletion requests/File:Mural ul. Rostka w Chorzowie - Lewandowski, Cieślik, Lubański - 4466579 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Roberts Levandovskis | image = 2019147183134 2019-05-27 Fussball 1.FC Kaiserslautern vs FC Bayern München - Sven - 1D X MK II - 0228 - B70I8527 (cropped).jpg | caption = Levandovskis 2019. gadā | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1988|8|21}} | cityofbirth = {{vieta|Polija|Varšava}} | countryofbirth = | height = 185 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' | clubnumber = 9 | youthyears1 = 1996—1997 | youthclubs1 = {{flaga|Polija}} Lešno "Partyzant" | years1 = 2005 | clubs1 = {{flaga|Polija}} Varšavas "Delta" | caps1 = 17 | goals1 = 4<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.90minut.pl/liga/0/liga1357.html | title = IV liga 2004/2005, grupa: mazowiecka | publisher = 90minut.pl | language = Polish | accessdate =1 May 2012}}</ref> | years2 = 2005—2006 | clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas "Legia"|Varšavas "Legia" II]] | caps2 = 13 | goals2 = 2<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.90minut.pl/liga/0/liga1964.html | title = III liga 2005/2006, grupa: 1 | publisher = 90minut.pl | language = Polish | accessdate =1 May 2012}}</ref> | years3 = 2006—2008 | clubs3 = {{flaga|Polija}} [[Pruškovas "Znicz"]] | caps3 = 59 | goals3 = 36 | years4 = 2008—2010 | clubs4 = {{flaga|Polija}} [[Poznaņas "Lech"]] | caps4 = 58 | goals4 = 32 | years5 = 2010—2014 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | caps5 = 131 | goals5 = 74 | years6 = 2014—2022 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | caps6 = 253 | goals6 = 238 | nationalyears1 = 2008 | nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U21 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2008— | nationalteam2 = {{fb|Polija}} | nationalcaps2 = 163 | nationalgoals2 = 88 | club-update = {{dat|2025|11|09|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2025|11|17|sk|bez}} | name = | birth_date = | birth_place = | clubs7 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' | years7 = 2022— | caps7 = 112 | goals7 = 76 | youthclubs2 = {{flaga|Polija}} Varšavas "Varsovia" | youthyears2 = 1997—2004 }} '''Roberts Levandovskis''' ({{val|pl|Robert Lewandowski}}; dzimis {{dat|1988|8|21}}) ir [[Polija]]s [[futbols|futbolists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' klubā ''[[FC Barcelona]]'' un ir kapteinis [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasē]]. Levandovskis tiek uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem uzbrucējiem, kā arī par vienu no visu laiku labākajiem uzbrucējiem un vienu no veiksmīgākajiem spēlētājiem [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] un [[Minhenes "Bayern"]] vēsturē. Viņš ir guvis vairāk nekā [[Futbolistu uzskaitījums ar 500 vai vairāk gūtajiem vārtiem|600 vārtus]] klubu un starptautiskā līmenī. Pēc tam, kad viņš kopā ar [[Pruškovas "Znicz"]] bija rezultatīvākais spēlētājs Polijas futbola trešajā un otrajā līmenī, Levandovskis pārcēlās uz [[Poznaņas "Lech"]], palīdzot komandai uzvarēt [[2009.–2010. gada Ekstraklasa sezona|2009.—2010. gada Ekstraklasa]]. 2010. gadā viņš pārgāja uz [[Dortmundes "Borussia"]], kur ieguva apbalvojumus, tostarp, divus Bundeslīgas titulus pēc kārtas un līgas labākā vārtu guvēja balvu. 2013. gadā viņš kopā ar "Dortmund" piedalījās arī [[2013. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2013. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]. Pirms [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014.—2015. gada sezonas]], Levandovskis piekrita pievienoties "Dortmund" pašmāju sāncensei, [[Minhenes "Bayern"]], ar bezmaksas pāreju. Minhenē viņš izcīnīja Bundeslīgas titulu katrā no savām astoņām sezonām. Levandovskis bija neatņemama sastāvdaļa "Bayern" uzvarā [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019.—2020. gadā]], kā daļas no [[:en:Treble (association football)|trīs]] titulu izcīnīšanas. Viņš ir viens no diviem spēlētājiem, kopā ar [[Johans Kruifs|Johanu Kruifu]], kurš ieguvis trīs Eiropas klubu titulus, vienlaikus būdams labākais vārtu guvējs visās trīs sacensībās, un pirmais, kurš to paveica kā vienīgais rezultatīvākais spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2020/08/champions-league-2020/lewandowski-claims-his-own-personal-treble|title=Robert Lewandowski claims personal treble alongside Champions League title|website=web.archive.org|access-date=2024-04-06|date=2023-05-10|archive-date=2023-05-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230510183410/https://fcbayern.com/en/news/2020/08/champions-league-2020/lewandowski-claims-his-own-personal-treble}}</ref><ref>Appearance in [[Polish Super Cup]]</ref> Levandovskis kopā ar [[Krištianu Ronaldu]] ir arī viens no diviem spēlētājiem, kurš trīs gadus pēc kārtas (2019—21) ir bijis labākais vārtu guvējs Eiropas klubā un valstī.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0270-141002a443bb-91ed70c115b8-1000--lewandowski-mbappe-ronaldo-who-was-the-top-scorer-in-2021/|title=Lewandowski, Mbappé, Ronaldo: Who was the top scorer in 2021? {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-06|date=2021-12-30|language=en}}</ref><ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://khelnow.com/football/2023-01-world-football-top-scorer-each-year-since-turn-of-millennium|title=Who has been the top scorer each year since turn of the millennium?|website=Khel Now|access-date=2024-04-06|language=en}}</ref> Viņš tika plaši uzskatīts par 2020. gada labāko spēlētāju, un ir pelnījis [[2020. gada Zelta bumba|Zelta bumbu]], līdz tā tika atcelta.<ref>One appearance in DFL-Supercup, two appearances and two goals in [[FIFA Club World Cup]], one appearance in [[UEFA Super Cup]]</ref><ref>Five appearances and five goals in UEFA Champions League, two appearances and one goal in UEFA Europa League</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37622959/psgs-lionel-messi-robert-lewandowski-deserved-win-2020-ballon-dor-award|title=Messi to Lewandowski: You deserve Ballon d'Or|website=ESPN.com|access-date=2024-04-06|date=2021-11-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/992407/robert-lewandowski-ballon-dor-stats-goals-lionel-messi-cristiano-ronaldo/|title=Lewandowski stats better than Messi and Ronaldo's but PSG star acknowledges striker|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-04-06|date=2021-12-01|language=en}}</ref> 2022. gadā viņš noslēdza līgumu ar [[FC Barcelona|Barcelona]], ​​kur viņš savā debijas sezonā ieguva [[Spānijas Superkauss|Spānijas Superkausu]], [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|La Liga]] titulu un [[Pičiči trofeja|Pičiči trofeju]]. Viņam, līdzās [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]], ir kopīgs rekords ar visvairāk rezultatīvāko vārtu guvēju balvām [[:en:Big Five (association football)|Eiropas piecās labākajās līgās]], ar astoņām, un rekords ar visvairāk pēc kārtas, sešām.<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarca.com/111409-sport-rekordowe-wyzwanie-roberta-lewandowskiego.html|title=Sport: Rekordowe wyzwanie Roberta Lewandowskiego|website=fcbarca.com (poļu valodā)|access-date=2024. gada 6. aprīlī}}</ref> Levandovskis ir Polijas izlases spēlētājs kopš 2008. gada, kurā aizvadījis 148 spēles, kā arī bijis komandas dalībnieks [[UEFA Eiropas čempionāts|UEFA Eiropas čempionātā]] [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]], [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] un [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] gadā, kā arī [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] gadā. Ar 82 vārtu guvumiem izlasē, Levandovskis ir Polijas izlases visu laiku labākais vārtu guvējs un [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|ceturtais labākais vīriešu izlases vārtu guvējs Eiropā]], atpaliekot tikai no [[Romelu Lukaku]] (83), [[Ferencs Puškāšs|Ferenca Puškāša]] (84) un [[Krištianu Ronaldu]] (128).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/history/news/0253-0d81f47dfe05-e92503acfb7d-1000--europe-s-top-international-scorers/|title=Europe's top international scorers: Cristiano Ronaldo out in front {{!}} UEFA EURO {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-06|date=2022-07-14|archive-date=2022-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20220714010342/https://www.uefa.com/uefaeuro/history/news/0253-0d81f47dfe05-e92503acfb7d-1000--europe-s-top-international-scorers/}}</ref> Viņš ieguva ''IFFHS Pasaules labākā starptautiskā vārtu guvēja balvu'' 2015. un 2021. gadā, ''IFFHS Pasaules labākā vārtu guvēja balvu'' 2020. un 2021. gadā un ''IFFHS Pasaules labākā augstāko divīziju vārtu guvēja balvu'' 2021. gadā. Viņš arī ieguva ''IFFHS Pasaules labākā spēlētāja'' titulu 2020. un 2021. gadā, un [[Eiropas Zelta zābaks|Eiropas Zelta zābaku]] 2020.—2021. un 2021.—2022. gada sezonā. Levandovskis rekordlielu skaitu, vienpadsmit reizes, atzīts par Polijas gada futbolistu un trīs reizes par Polijas gada personību sportā. Turklāt, viņš divas reizes ir ieguvis [[Gerda Millera trofeja|Gerda Millera trofeju]] — 2021. un 2022. gadā. 2020. gadā Levandovskis ieguva ''Labākā FIFA vīriešu spēlētāja balvu'' un ''UEFA Gada labākā vīriešu spēlētāja balvu''. Viņš divas reizes tika iekļauts ''UEFA Gada komandā''. Viņš ir trešais labākais vārtu guvējs [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] vēsturē. Levandovskis piecas reizes atzīts par ''VDV Bundeslīgas sezonas labāko spēlētāju''. Viņš ir guvis vairāk nekā 300 vārtus Bundeslīgā (otrais visu laiku labākais vārtu guvējs Bundeslīgā, atpaliekot tikai no [[Gerds Millers|Gerda Millera]] 365 Bundeslīgā gūtajiem vārtiem), sasniedzot 100 vārtu robežu ātrāk nekā jebkurš cits ārzemju spēlētājs, un ir līgas visu laiku vadošais vārtu guvējs starp ārzemju spēlētājiem. 2015. gadā, spēlējot "Bayern", viņš mazāk nekā deviņu minūšu laikā guva piecus vārtus pret [[VfL Wolfsburg]], ātrāk nekā jebkurš spēlētājs Bundeslīgas vēsturē, kā arī, jebkurā no [[:en:Big Five (association football)|Eiropas galvenajām futbola līgām]], par ko viņam tika piešķirti četri [[Ginesa rekordi]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34979052|title=Lewandowski awarded for scoring feat|work=BBC Sport|access-date=2024-04-06|language=en}}</ref> Turklāt, viņš ir ieguvis ''Bundeslīgas Labākā vārtu guvēja balvu'' septiņās sezonās, kas ir kopējs rekords, kopā ar Gerdu Milleru, no kurām piecas tika iegūtas pēc kārtas, kas ir vēl viens rekords. Visievērojamāk, kad viņš ieguva šo balvu, bija [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020.—2021. gada Bundeslīgas sezonā]], kurā viņš guva 41 vārtus, pārspējot Gerda Millera iepriekšējo Bundeslīgas rekordu — 40 vārti, kas tika uzstādīts 1971.—1972. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/can-robert-lewandowski-break-gerd-muller-s-40-goal-record-bayern-munich-7491|title=How Robert Lewandowski broke Gerd Müller's 40-goal Bundesliga record {{!}} Bundesliga|website=web.archive.org|access-date=2024-04-06|date=2021-10-30|archive-date=2021-10-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20211030004621/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/can-robert-lewandowski-break-gerd-muller-s-40-goal-record-bayern-munich-7491}}</ref> Viņam arī pieder rekords ar visvairāk pēc kārtas uzvarētām UEFA Čempionu līgas spēlēm — 22.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iffhs.com/posts/1694|title=RECORD WINNING SERIE ENDED!|website=www.iffhs.com|access-date=2024-04-06}}</ref> 2021. gada 30. novembrī viņš ierindojās otrajā vietā [[2021. gada Zelta bumba|Ballon d'Or]], tikai par 33 punktiem atpaliekot no uzvarētāja [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]]. == Klubu karjera == === Agrīnā karjera === {{Quote box | quote = "Kad man bija seši gadi, es atceros [[Roberto Badžo]] 1994. gada Pasaules kausā. Kad man bija 10 līdz 14 gadi, [[Alesandro Del Pjēro]] bija labākais spēlētājs manā uztverē. Tad mans elks bija [[Tjerī Anrī]]. Viņš bija pārsteidzošs — tas nebija tikai tas, kā viņš guva vārtus, bet arī tas, ko viņš darīja komandas labā." | source = —Levandovskis par saviem bērnības paraugiem<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.fourfourtwo.com/news/robert-lewandowski-names-arsenal-player-who-was-his-idol |title=Robert Lewandowski names the Arsenal player who was his idol |last=Mackenzie |first=Alasdair |date=7 March 2019 |website=[[FourFourTwo]] |access-date=19 August 2020 |archive-date=23 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210523203810/https://www.fourfourtwo.com/news/robert-lewandowski-names-arsenal-player-who-was-his-idol |dead-url=no }}</ref> | align = left | width = 32% }}Levandovskis dzimis [[Varšava|Varšavā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.co.uk/football/robert-lewandowski_prs141648/person.shtml|title=Robert Lewandowski - Player Profile - Football - Eurosport UK|website=web.archive.org|access-date=2024-04-06|date=2019-09-01|archive-date=2019-09-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20190901011429/https://www.eurosport.co.uk/football/robert-lewandowski_prs141648/person.shtml}}</ref> un uzauga [[Lešno (Rietumvaršavas apriņķis)|Lešno]], [[Rietumvaršavas apriņķis|Rietumvaršavas apriņķī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zachodniemazowsze.info/2019/04/otwarte-spotkanie-robertem-lewandowskim-lesznie/|title=Otwarte spotkanie z Robertem Lewandowskim w Lesznie|website=Zachodnie Mazowsze|access-date=2024-04-06|date=2019-04-26|language=pl-PL}}</ref> Savus pirmos soļus futbolā viņš spēra kā vietējā kluba Lešno "Partyzant" nereģistrēts spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polsatsport.pl/wiadomosc/2015-08-25/sladami-lewandowskiego-partyzant-leszno/|title=Śladami Lewandowskiego: Partyzant Leszno - Polsat Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806202811/https://www.polsatsport.pl/wiadomosc/2015-08-25/sladami-lewandowskiego-partyzant-leszno/}}</ref> 1997. gadā viņš pievienojās Varšavas "Varsovia", kur pusaudža gados spēlēja septiņus gadus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sport.pl/celebrities/1,96810,5686861,Bajka_o_Robercie_Lewandowskim.html|title=Bajka o Robercie Lewandowskim|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-04-19|archive-date=2012-04-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20120419004234/http://www.sport.pl/celebrities/1,96810,5686861,Bajka_o_Robercie_Lewandowskim.html}}</ref> Nākamajā gadā viņš pārcēlās uz 4. līgas komandu Varšavas "Delta", kur viņam beidzot izdevās spēlēt pirmajā komandā, sezonas beigās gūstot četrus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.90minut.pl/strzelcy.php?id=1357|title=90minut.pl|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-10-25|archive-date=2012-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20121025020137/http://www.90minut.pl/strzelcy.php?id=1357}}</ref> 2006.—2007. gadā Levandovskis ar 15 vārtiem bija [[Polijas futbola 2. līga|Polijas trešās līgas]] labākais vārtu guvējs, palīdzot [[Pruškovas "Znicz"]] izcīnīt paaugstinājumu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archiwum.wyborcza.pl/Archiwum/1,0,5158528,20080527PO-DLO_D,Kolejorz_walczy_o_krola,.html|title="Kolejorz" walczy o króla|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806225144/http://www.archiwum.wyborcza.pl/Archiwum/1,0,5158528,20080527PO-DLO_D,Kolejorz_walczy_o_krola,.html}}</ref> Nākamajā sezonā viņš ar 21 vārtu guvumu bija [[Polijas futbola 1. līga|Polijas otrās augstākās divīzijas]] rezultatīvākais spēlētājs.<ref name=":1" /> === Poznaņas "Lech" === [[Attēls:LewandowskiR.jpg|thumb|202x202px|Levandovskis [[Poznaņas "Lech"]] sastāvā, 2009. gadā]] 2008. gada jūnijā [[Poznaņas "Lech"]] parakstīja līgumu ar Levandovski no "Znicz" par 1,5 miljoniem [[Zlots|zlotu]].<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lechpoznan.pl/art,9498,robert_lewandowski_pilkarzem_kolejorza_.htm|title=Robert Lewandowski piłkarzem Kolejorza! - KKS LECH POZNAŃ S.A.|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2008-09-17|archive-date=2008-09-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20080917233558/http://www.lechpoznan.pl/art,9498,robert_lewandowski_pilkarzem_kolejorza_.htm}}</ref> Mēneša sākumā Levandovska aģents Cēzars Kuharskis viņu piedāvāja savai bijušajai komandai [[Hihonas "Sporting"|Sporting Gijón]], kas pēc desmit [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Segunda División]] pavadītiem gadiem bija pakāpusies uz [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]. Tomēr, "Gijon" viņu noraidīja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.resultados-futbol.com/noticia/lewandowski-fue-ofrecido-al-sporting-preciado|title=Lewandowski fué ofrecido al Sporting de Preciado|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2013-09-27|archive-date=2013-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20130927182008/http://www.resultados-futbol.com/noticia/lewandowski-fue-ofrecido-al-sporting-preciado}}</ref> Viņš "Lech" rindās debitēja 2008. gada 17. jūlijā, kā maiņas spēlētājs, [[2008.–2009. gada UEFA Kausa sezona|UEFA Kausa]] izcīņas spēlē, pret [[Lankaranas "Khazar"]], no [[Azerbaidžāna]]s, kurā 75. minūtē [[Tofika Bahramova Republikas stadions|Tofika Bahramova Republikas stadionā]] guva vakara vienīgos vārtus. Savā [[Ekstraklasa]] debijā, sezonas pirmajā spēlē, pret [[GKS Bełchatów]], viņš tikai četru minūšu laikā, nākot laukumā spēles otrajā puslaika, guva vārtus ar papēdi. [[2008.–2009. gada Ekstraklasa sezona|Savā pirmajā sezonā]] Polijas augstākajā divīzijā viņš bija otrais vārtu guvēju tabulā. Levandovskis sezonu pabeidza ar 18 vārtiem 42 mačos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/player_summary/robert-lewandowski/2/|title=Robert Lewandowski » Club matches|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2019-07-29|archive-date=2019-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20190729190423/https://www.worldfootball.net/player_summary/robert-lewandowski/2/}}</ref> Viņš arī guva vārtus [[2009. gada Polijas Superkauss futbolā|2009. gada Polijas Superkausa]] izcīņā, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[Krakovas "Wisła"]], un guva savu soda sitienu, uzvarot pēcspēles sitienu sērijā. Nākamajā sezonā viņš kļuva par rezultatīvāko spēlētāju, ar 18 vārtiem, un palīdzēja savai komandai uzvarēt [[2009.–2010. gada Ekstraklasa sezona|2009.—2010. gada čempionātā]].<ref name=":2" /> Angļu treneris [[Sems Elerdaiss]] sacīja, ka Levandovskis gatavojās pievienoties [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubam [[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]] 2010. gadā, taču vulkānisko pelnu mākoņi, ko izraisīja [[2010. gada Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdumi|2010. gada Eijafjadlajegidla izvirdumi]], papildus citām finansiālām bažām, apturēja visus lidojumus uz un no Apvienotās Karalistes, apturot iespējamo pāreju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/22305776|title=Allardyce rues Lewandowski miss|work=BBC Sport|access-date=2024-04-07|language=en}}</ref> Turklāt, Levandovskis arī gatavojās pievienoties Itālijas klubam [[Genoa CFC|Genoa]], pirms prezidents [[Enriko Preciozi]] nolēma atcelt pāreju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-om/news/lewandowski-deal-was-done-for-genoa/10mwwby95gq521hrayoljtafbm|title=Lewandowski 'deal was done' for Genoa before president 'pulled the plug' {{!}} Goal.com English Oman|website=www.goal.com|access-date=2024-04-07|date=2020-04-13|language=en-OM}}</ref> === Dortmundes "Borussia" === ==== 2010—2012: Līgas un kausa dubultuzvara ==== [[Attēls:Robert Lewandowski 2010.jpg|left|thumb|251x251px|Levandovskis [[Dortmundes "Borussia"]] komandā, 2010. gadā]] Pēc preses spekulācijām, ka Levandovskis varētu pārcelties uz kādu no vairākiem klubiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ricerca.repubblica.it/repubblica/archivio/repubblica/2010/04/14/accordo-con-lewandowski-arrivato-il-bomber-polacco.html|title=Accordo con Lewandowski è arrivato il bomber polacco - la Repubblica.it|website=Archivio - la Repubblica.it|access-date=2024-04-07|date=2010-04-14|language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=772358&cc=5901|title=Blackburn target Lewandowski cancels trip to UK - ESPNFC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-10-24|archive-date=2012-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20121024134945/http://soccernet.espn.go.com/news/story?id=772358&cc=5901}}</ref> viņš pievienojās [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] klubam [[Dortmundes "Borussia"]], 2010. gada jūnijā, parakstot četru gadu līgumu ar Vācijas klubu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.focus.de/sport/fussball/bundesliga1/bundesliga-dortmund-macht-lewandowski-transfer-perfekt_aid_518537.html|title=Bundesliga: Dortmund macht Lewandowski-Transfer perfekt - FOCUS Online|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2018-06-27|archive-date=2018-06-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20180627212758/https://www.focus.de/sport/fussball/bundesliga1/bundesliga-dortmund-macht-lewandowski-transfer-perfekt_aid_518537.html}}</ref> par aptuveni 4,5 miljoniem [[eiro]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imscouting.com/global-news-article/Borussia-Dortmund-striker-Robert-Lewandowski-hits-double-as-Poland-beat-Ivory-Coast-/12139/|title=Borussia Dortmund striker Robert Lewandowski hits double as - IMScouting|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-03-30|archive-date=2012-03-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20120330155229/http://www.imscouting.com/global-news-article/Borussia-Dortmund-striker-Robert-Lewandowski-hits-double-as-Poland-beat-Ivory-Coast-/12139/}}</ref> 19. septembrī viņš guva savus pirmos vārtus Bundeslīgā, panākot 3:0 [[:en:Revierderby|''Revierderby'']], pret [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]; spēle beidzās ar 3:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/match?id=297229|title=Match: Schalke 04 v Borussia Dortmund - German Bundesliga - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-11-09|archive-date=2012-11-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20121109220519/http://soccernet.espn.go.com/match?id=297229}}</ref> [[2011.–2012. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2011.—2012. gada Bundeslīgas kampaņā]] Levandovskis guva labumu no [[Lukass Barioss|Lukasa Bariosa]] savainojuma, un viņš līdz ziemas pārtraukumam ieguva pastāvīgu vietu starta vienpadsmitniekā. Uzbrucējs divas reizes guva vārtus "Dortmund" [[Vācijas kauss futbolā|DFB-Pokal]] pirmajā kārtā, ar 3:0 uzvarot [[SV Sandhausen|Sandhausen]].<ref>2011—12 DFB-Pokal</ref> Levandovskis "atvēra savu līgas kontu", 2011. gada 20. augustā, ar 2:0 uzvarot [[1. FC Nürnberg|Nürnberg]], gūstot vārtus pēc [[Mario Gece]]s centrējuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.com/soccer/report?id=321020&cc=5901|title=Borussia Dortmund vs. Nurnberg - Football Match Report - August 20, 2011 - ESPN|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2019-01-22|archive-date=2019-01-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190122044319/http://www.espn.com/soccer/report?id=321020&cc=5901}}</ref> 1. oktobrī Levandovskis guva ''[[hat-trick]]'' un atdeva rezultatīvu piespēli kluba uzvarā, ar 4:0, pār [[FC Augsburg|Augsburg]], pēc neveiksmīgā zaudējuma [[Marseļas "Olympique"|Marseille]], [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā]], ar 0:3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=320971&cc=5901|title=Borussia Dortmund 4 — 0 FC Augsburg|website=ESPN|access-date=2024. gada 7. aprīlī|archive-date=2012. gada 14. Jūlijs|archive-url=https://archive.today/20120714091732/http://soccernet.espn.go.com/report?id=320971&cc=5901}}</ref> Vēlāk viņš guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus, [[Karaiskaki stadions|izbraukumā]], ar 1:3 zaudējot [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]], 19. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/video/024e-0e68e5fafae8-e63ef51fb17d-1000--all-of-robert-lewandowski-s-ucl-goals/|title=All of Robert Lewandowski's #UCL goals {{!}} UEFA Champions League {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2021-05-21|archive-date=2021-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20210521073303/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/video/024e-0e68e5fafae8-e63ef51fb17d-1000--all-of-robert-lewandowski-s-ucl-goals/}}</ref> "Dortmund" pakāpās uz otro vietu Bundeslīgā, 22. oktobrī, pārliecinoši, ar 5:0 uzvarot [[1. FC Köln|Köln]], Levandovskim gūstot vārtus abos puslaikos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en-us/match/60749/borussia-dortmund-vs-fc-k%C3%B6ln/report|title=Dortmund 5-0 Koln: Champs up to second - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2013-10-21|archive-date=2013-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20131021063906/http://www.goal.com/en-us/match/60749/borussia-dortmund-vs-fc-k%C3%B6ln/report}}</ref> "Dortmund" devās uz [[SC Freiburg|Freiburgu]], 17. decembrī, kad Levandovskis divreiz guva vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli [[Kevins Groskreics|Kevinam Groskreicam]], "Dortmund" triumfējot ar 4:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/commentary/_/gameId/320891|title=Borussia Dortmund 4-1 SC Freiburg (17 Dec, 2011) Commentary - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-07|language=en}}</ref> Par savu ievērojamo sniegumu viņš tika atzīts par gada labāko futbolistu Polijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/lewandowski-ist-polens-bester-561944/artikel|title=Lewandowski ist Polens Bester|website=kicker|access-date=2024-04-07|language=de-DE}}</ref> Pēc ziemas pārtraukuma, 2012. gada 22. janvārī, "Dortmund" sagrāva [[Hamburger SV|Hamburg]], ar 5:1, punktu ziņā pakāpjoties vienā līmenī ar līderi [[Minhenes "Bayern"]]; Levandovskis divreiz guva vārtus un rezultatīvi piespēlēja [[Jakubs Blaščikovskis|Jakubam Blaščikovskim]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=320883|title=Report: Hamburg SV v Borussia Dortmund - German Bundesliga - ESPN Soccernet|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-01-26|archive-date=2012-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20120126150331/http://soccernet.espn.go.com/report?id=320883}}</ref> Viņš 11. aprīlī guva vārtus, mājās uzvarot Minhenes "Bayern", ar 1:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/match/_/gameId/320773/bayern-munich-borussia-dortmund|title=Borussia Dortmund 1-0 Bayern Munich (11 Apr, 2012) Final Score - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-07|language=en}}</ref> Rezultāts "Dortmund" deva sešu punktu pārsvaru pār saviem konkurentiem, kad bija ​​atlicis spēlēt tikai četras spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=320773|title=Report: Borussia Dortmund v Bayern Munich - German Bundesliga - ESPN Soccernet|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-04-17|archive-date=2012-04-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20120417181017/http://soccernet.espn.go.com/report?id=320773}}</ref> 21. aprīlī Levandovskis sniedza rezultatīvu piespēli [[Šindži Kagava]]s 59. minūtē gūtajiem vārtiem, "Dortmund" ar 2:0 pārspējot [[Menhengladbahas "Borussia"]], izcīnot otro titulu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/match/61119/borussia-dortmund-vs-m%C3%B6nchengladbach/report|title=Borussia Dortmund 2 - 0 Borussia M'gladbach Match report - 4/21/12 Bundesliga - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2019-04-18|archive-date=2019-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20190418152052/https://www.goal.com/en-us/match/61119/borussia-dortmund-vs-m%C3%B6nchengladbach/report}}</ref> Kampaņas pēdējā Bundeslīgas spēlē Levandovskis guva divus vārtus pirmajā puslaikā, "Dortmund" ar 4:0 pārspējot "Freiburg", svinot titula iegūšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/football/match_facts/0,,11065_3412576,00.html|title=Match Facts {{!}} Borussia Dortmund v SC Freiburg - 5th May 2012 {{!}} Sky Sports {{!}} Football News|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-07-05|archive-date=2012-07-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20120705071316/http://www.skysports.com/football/match_facts/0,,11065_3412576,00.html}}</ref> Levandovskis gadu pabeidza kā trešais labākais vārtu guvējs, ar 22 vārtiem, nevienu no 11 metru soda sitiena atzīmes, un deviņām rezultatīvām piespēlēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/bundesliga/torschuetzenliste/wettbewerb/L1/saison_id/2011/altersklasse/alle/detailpos//plus/1|title=Bundesliga - List of goalscorers 11/12 (Detailed view)|website=www.transfermarkt.com|access-date=2024-04-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/assists/bundesliga-2011-2012/|title=Bundesliga 2011/2012 - Assists|website=worldfootball.net|access-date=2024-04-07|date=2024-03-31|language=en}}</ref> 12. maijā, "Dortmund" komandas sezonas pēdējā spēlē viņš guva ''hat-trick'' [[2012. gada Vācijas kausa futbolā fināls|DFB-Pokal finālā]], ar 5:2 uzvarot Minhenes "Bayern", klubam pirmo reizi vienas sezonas laikā iegūstot [[:en:Double (association football)|divas]] trofejas valsts mērogā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12040/7752618/Dortmund-complete-double|title=Dortmund complete double|website=Sky Sports|access-date=2024-04-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/news/story/_/id/1069150/borussia-dortmund-rout-bayern-munich-to-claim-historic-double?cc=5901|title=Borussia Dortmund rout Bayern Munich to claim historic double - ESPN Soccernet|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-05-15|archive-date=2012-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20120515140955/http://soccernet.espn.go.com/news/story/_/id/1069150/borussia-dortmund-rout-bayern-munich-to-claim-historic-double?cc=5901}}</ref> Levandovskis finišēja kā [[:en:2011—12 DFB-Pokal#Top goalscorers|DFB-Pokal labākais vārtu guvējs]], ar septiņiem vārtiem sešās spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/dfb-pokal/torjaeger/2011-12/6|title=Torjäger {{!}} DFB-Pokal 2011/12|website=kicker|access-date=2024-04-07|language=de-DE}}</ref> ==== 2012—2014: Čempionu līgas finālists un līgas labākais vārtu guvējs ==== [[Attēls:Robert Lewandowski 2013 in Wilhelmshaven.jpeg|thumb|303x303px|Levandovskis [[Dortmundes "Borussia"]] sastāvā, 2013. gadā]] 2012. gada 12. augustā Levandovskis sāka [[2012.–2013. gada Dortmundes "Borussia" sezona|2012.—2013. gada sezonu]], gūstot vārtus [[2012. gada Vācijas Superkauss futbolā|2012. gada Vācijas Superkausā]], ar 1—2 zaudējot Minhenes "Bayern".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blog.cpdfootball.de/2012/08/12/dfl-supercup-2012-fc-bayern-munich-v-borussia-dortmund/|title=DFL Supercup 2012: FC Bayern Munich 2-1 Borussia Dortmund » The Blog » CPD Football by Chris Punnakkattu Daniel|last=Daniel|first=Chris Punnakkattu|website=The Blog » CPD Football by Chris Punnakkattu Daniel|access-date=2024-04-07|date=2012-08-12|language=en|archive-date=2021-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210429113018/https://blog.cpdfootball.de/2012/08/12/dfl-supercup-2012-fc-bayern-munich-v-borussia-dortmund/}}</ref> Viņš pirmo reizi [[2012.–2013. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2012.—2013. gada Bundeslīgas]] kampaņā piedalījās sezonas atklāšanas dienā, "Dortmund" komandai ar 2:1 uzvarot [[Brēmenes "Werder"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/match?id=346403|title=Match: Borussia Dortmund v Werder Bremen - German Bundesliga - ESPNFC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-08-29|archive-date=2012-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20120829132410/http://soccernet.espn.go.com/match?id=346403}}</ref> Viņš guva savus pirmos vārtus 2012. gada 15. septembrī, uzvarā pār [[Leverkūzenes "Bayer"]], ar 3:0, pagarinot "Dortmund" komandas skaitu līdz 31 nezaudētai spēlei, un ierindojot klubu trešajā vietā Bundeslīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=346378|title=Report: Borussia Dortmund v Bayer Leverkusen - German Bundesliga - ESPNFC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2012-09-22|archive-date=2012-09-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20120922200130/http://soccernet.espn.go.com/report?id=346378}}</ref> Trīs dienas vēlāk, kluba pirmajā tās sezonas [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] spēlē, Levandovskis 87. minūtē guva uzvaras vārtus, ar 1:0 pārspējot [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0201-0e7f16150cec-92561b6fb805-1000--dortmund-leave-it-late-to-defeat-ajax/|title=Dortmund leave it late to defeat Ajax {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-07|date=2012-09-18|language=en}}</ref> Viņš uzstādīja jaunu kluba rekordu garākajā vārtu gūšanas sērijā, gūstot vārtus 12 līgas spēlēs pēc kārtas, pārspējot [[Frīdhelms Konīcka|Frīdhelma Konīckas]] rekordu 1964.—1965. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ruhrnachrichten.de/sport/bvb/19-Saisontreffer-BVB-Torjaeger-Lewandowski-ueberholt-Konietzka;art11635,1942266|title=19 Saisontreffer: BVB-Torjäger Lewandowski überholt Konietzka - Ruhr Nachrichten|website=web.archive.org|access-date=2024-04-07|date=2016-01-21|archive-date=2016-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20160121212249/https://www.ruhrnachrichten.de/sport/bvb/19-Saisontreffer-BVB-Torjaeger-Lewandowski-ueberholt-Konietzka;art11635,1942266}}</ref> 2013. gada 9. februārī viņš atklāja rezultātu mājas spēlē pret "Hamburg", bet 31. minūtē tika noraidīts par pārkāpumu pret [[Pērs Siljans Skjelbreds|Pēru Siljanu Skjelbredu]], un "Dortmund" zaudēja ar 4:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/match/_/gameId/346218/hamburg-sv-borussia-dortmund|title=Hamburg SV 4-1 Borussia Dortmund (Feb 9, 2013) Final Score|website=ESPN|access-date=2024-04-07|language=en}}</ref> Pēc Dortmundes "Borussia" direktora [[Mihaēls Corks|Mihaēla Corka]] teiktā 2013. gada februārī, Levandovskis nepagarinās līgumu ar klubu un atstās to vai nu 2013. gada vasarā, vai pēc 2013.—2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11899/8529191/Borussia-Dortmund-say-Robert-Lewandowski-will-not-sign-new-contract|title=Borussia Dortmund say Robert Lewandowski will not sign new contract|website=Sky Sports|access-date=2024-04-07|language=en}}</ref> Sezonu viņš pabeidza ar 24 vārtu guvumiem līgā, par vienu vārtu guvumu atpaliekot no Bundeslīgas rezultatīvāka spēlētājā [[Štefans Kīslings|Štefana Kīslinga]], no Leverkūzenes "Bayer".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/stats/_/league/GER.1/season/2012/german-bundesliga|title=German Bundesliga Scoring Stats, 2012-13 Season - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-07|language=en}}</ref> 2013. gada 27. februārī Levandovskis spēlēja [[2012.–2013. gada Vācijas kauss futbolā|2012.—2013. gada Vācijas kausa]] ceturtdaļfinālā, savas komandas zaudējumā, ar 1:0, pret Minhenes "Bayern".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/bayern-gegen-dortmund-2013-dfb-pokal-1877174/analyse|title=Robben nutzt Schmelzers Tiefschlaf zum Sieg|website=kicker|access-date=2024-04-08|language=de-DE}}</ref> 24. aprīlī Levandovskis kļuva par pirmo spēlētāju, kurš Čempionu līgas pusfinālā guvis četrus vārtus, kad Dortmundes "Borussia" pirmajā kārtā, [[Signal Iduna Park]] laukumā, ar 4:1 sakāva Spānijas čempioni [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0208-0e9f60a306c2-d00309689516-1000--four-goal-lewandowski-leaves-madrid-reeling/|title=Four-goal Lewandowski leaves Madrid reeling {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-08|date=2013-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/dortmund-hero-lewandowski-linked-more-loudly-with-move/a-16772839|title=Hits four, then out the door? — DW — 04/25/2013|website=dw.com|access-date=2024-04-08|language=en}}</ref> 25. maijā viņš spēlēja [[2013. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2013. gada UEFA Čempionu līgas finālā]], kurā Dortmundes "Borussia" ar 1:2 zaudēja Minhenes "Bayern".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/22540468|title=Borussia Dortmund 1-2 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-08|language=en}}</ref> [[Attēls:Lewandowski 2014.jpg|left|thumb|254x254px|Levandovskis iesildās [[Dortmundes "Borussia"]] komandā, 2014. gadā]] 2013. gada 27. jūlijā Levandovskis uzvarēja [[2013. gada Vācijas Superkauss futbolā|2013. gada Vācijas Superkausa]] izcīņā, "Dortmund" ar 4:2 uzvarot Minhenes "Bayern".<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bundesliga.com/en/tournaments/news/2013/0000262446.php|title=Borussia Dortmund 4-2 FC Bayern Munich {{!}} 2013 DFL Supercup {{!}} Match report {{!}} - Bundesliga - official website|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2013-11-06|archive-date=2013-11-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20131106163106/http://www.bundesliga.com/en/tournaments/news/2013/0000262446.php}}</ref> Savus pirmos vārtus sezonā viņš guva "Dortmund" uzvarā pret "Augsburg", ar 4:0, kluba atklāšanas mačā Bundeslīgā, 10. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000264271.php|title=FC Augsburg 0-4 Borussia Dortmund {{!}} Matchday 1 {{!}} Match report - Bundesliga - official website|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2013-08-13|archive-date=2013-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130813011953/http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000264271.php}}</ref> 1. novembrī viņš guva savu vienīgo ''hat-trick'' sezonā, Bundeslīgas uzvarā, ar 6:1, pret [[VfB Stuttgart|Stuttgart]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000276334.php|title=Borussia Dortmund 6-1 VfB Stuttgart {{!}} Matchday 11 {{!}} Match Report - Bundesliga - official website|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2013-11-05|archive-date=2013-11-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20131105001353/http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000276334.php}}</ref> 2014. gada 25. februārī Levandovskis guva divus vārtus [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] astotdaļfināla pirmajā spēlē, pret [[Sanktpēterburgas "Zenit"]], kļūstot par "Dortmund" komandas labāko vārtu guvēju Eiropas sacensībās, pārspējot [[Stefāns Šapuizā|Stefāna Šapuizā]] 16 vārtu guvumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sport.wp.pl/kat,1752,title,Lewandowski-najlepszym-strzelcem-BVB-w-Europie,wid,16433212,wiadomosc.html?ticaid=112450|title=Lewandowski najlepszym strzelcem BVB w Europie! - Sport - WP.PL|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2014-10-24|archive-date=2014-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20141024040320/http://sport.wp.pl/kat,1752,title,Lewandowski-najlepszym-strzelcem-BVB-w-Europie,wid,16433212,wiadomosc.html?ticaid=112450}}</ref> Savus 100. vārtus kluba labā viņš guva savā 182. spēlē, kad "Dortmund" 16. aprīlī, [[2013.–2014. gada Vācijas kauss futbolā|2013.—2014. gada Vācijas kausa]] pusfinālā, ar 2:0 uzvarēja [[VfL Wolfsburg]], un svinību laikā atklāja kreklu ar 100. numuru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archiwum.thenews.pl/1/5/Artykul/168448,Lewandowski-scores-100th-goal-for-Borussia-Dortmund|title=Lewandowski scores 100th goal for Borussia Dortmund|website=Polskie Radio dla Zagranicy|access-date=2024-04-08|archive-date=2024-04-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20240408152956/http://archiwum.thenews.pl/1/5/Artykul/168448,Lewandowski-scores-100th-goal-for-Borussia-Dortmund}}</ref> Levandovskis [[2013.–2014. gada Dortmundes "Borussia" sezona|2013.—2014. gada sezonu]] noslēdza kā [[2013.–2014. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|Bundeslīgas]] labākais vārtu guvējs, ar 20 vārtiem, kas viņam atnesa ''Torjägerkanone'' (labākā vārtu guvēja balva).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000293681.php|title=Hertha Berlin 0-4 Borussia Dortmund {{!}} Matchday 34 {{!}} Match report - Bundesliga - official website|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2014-05-11|archive-date=2014-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20140511003549/http://www.bundesliga.com/en/liga/news/2013/0000293681.php}}</ref> Viņš arī guva sešus vārtus Čempionu līgā, "Dortmund" komandai sasniedzot ceturtdaļfinālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/clubs/player=250002096/index.html|title=UEFA Champions League - Robert Lewandowski — UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2014-04-28|archive-date=2014-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20140428140423/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/clubs/player=250002096/index.html}}</ref> Astotdaļfināla atbildes spēlē, starp Dortmundes "Borussia" un "Zenit", Levandovskis saņēma otro dzelteno kartīti, kā rezultātā viņam tika piešķirta diskvalifikācija ceturtdaļfināla pirmajā spēlē, pret Madrides "Real".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2011863--dortmund-vs-zenit/|title=History: Dortmund-Zenit: UEFA Champions League 2013/14 Round of 16|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0213-0e89859df019-3bd6c858e8d2-1000--dortmund-progress-despite-home-loss-to-zenit/|title=Dortmund progress despite home loss to Zenit {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-08|date=2014-03-19|language=en}}</ref> Levandovskis aizvadīja savu pēdējo spēli "Dortmund" sastāvā [[2014. gada Vācijas kausa futbolā fināls|2014. gada Vācijas kausa finālā]], pret Minhenes "Bayern", 17. maijā. Galvenais treneris [[Jirgens Klops]] bija viņu atbrīvojis no dažiem treniņiem pirms fināla, traumu dēļ, lai gan Levandovskis finālā spēlēja visas 120 minūtes, "Dortmund" zaudējot ar 0:2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27446201|title=Borussia Dortmund 0-2 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-08|language=en}}</ref> Viņš sezonu pabeidza ar 28 vārtiem 48 mačos.<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2013-14/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html|title=Robert Lewandowski - Bayern München - DFB-Pokal: alle Spielerstatistiken, News und alle persönlichen Informationen - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-04-08|date=2018-02-07|archive-date=2018-02-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180207062916/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2013-14/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html}}</ref> === Minhenes "Bayern" === 2013. gada novembrī Levandovskis apstiprināja, ka parakstīs pirmslīguma vienošanos ar Dortmundes "Borussia" sāncensi, Minhenes "Bayern",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/sport/football/news/robert-lewandowski-bayern-munich-win-2715710|title=Bayern Munich win the race to sign Borussia Dortmund striker Robert Lewandowski|last=Smith|first=Paul|website=The Mirror|access-date=2024-04-09|date=2013-11-10|language=en}}</ref> kas oficiāli notika 2014. gada 3. janvārī, kad viņš parakstīja piecu gadu līgumu, sākot no [[2014.–2015. gada Minhenes "Bayern" sezona|2014.—2015. gada sezonas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/25605262|title=Robert Lewandowski to join Bayern Munich from Borussia Dortmund - BBC Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-04-09|date=2019-05-18|archive-date=2019-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20190518140401/https://www.bbc.com/sport/football/25605262}}</ref> Levandovskis oficiāli tika prezentēts kā Minhenes "Bayern" spēlētājs 2014. gada 9. jūlijā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalnews.com/sport/in-pictures-bayern-munich-introduce-robert-lewandowski-1.477970|title=In pictures: Bayern Munich introduce Robert Lewandowski|last=Badger|first=Jake|website=The National|access-date=2024-04-09|date=2014-07-09|language=en}}</ref> ==== 2014—2015: Trešais Bundeslīgas tituls ==== [[Attēls:CSKA-Bavaria (4).jpg|thumb|309x309px|Levandovskis [[Minhenes "Bayern"]] sastāvā, 2014. gadā]] Pirmssezona sākās 2014. gada 9. jūlijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oe24.at/sport/fussball/muskelfaserriss-saison-aus-fuer-alaba/144058076|title=Muskelfaserriss: Saison-Aus für Alaba|website=www.oe24.at|access-date=2024-04-09|date=2014-05-20|language=de}}</ref> laikā, kad viņš tika prezentēts.<ref name=":4" /> Pirmssezonas debiju viņš piedzīvoja pret [[MSV Duisburg]], 21. jūlijā, gūstot vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/sport/lewandowski-debuet-beim-fc-bayern-ein-treffer-zum-einstand-1.2056832|title=Lewandowskis FC-Bayern-Debüt - Ein Treffer zum Einstand - Sport - SZ.de|website=web.archive.org|access-date=2024-04-09|date=2020-02-17|archive-date=2020-02-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20200217161652/https://www.sueddeutsche.de/sport/lewandowski-debuet-beim-fc-bayern-ein-treffer-zum-einstand-1.2056832}}</ref> 6. augustā viņš atklāja rezultātu, kad "Bayern" sacentās [[2014. gada MLS Zvaigžņu spēle|2014. gada MLS Zvaigžņu spēlē]] [[Providensas parks (stadions)|Providensas parkā]], [[Portlenda (Oregona)|Portlendā, Oregonas štatā]], galu galā zaudējot, ar 1:2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/history/mls-all-star-game/2014|title=MLS 2, Bayern Munich 1 {{!}} AT&T MLS All-Star Game Recap|access-date=2024. gada 9. aprīlī|archive-date=2020. gada 1. Jūnijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20200601061424/https://www.mlssoccer.com/history/mls-all-star-game/2014}}</ref> Viņš debitēja savā jaunajā klubā, zaudējot Dortmundes "Borussia", 2014. gada 13. augustā, [[2014. gada Vācijas Superkauss futbolā|2014. gada Vācijas Superkausā]], ar 0:2,<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/dortmund-gegen-bayern-2014-dfl-supercup-2396815/analyse|title=Aubameyang köpft BVB zum Supercup-Sieg|website=kicker|access-date=2024-04-09|language=de-DE}}</ref> un guva savus pirmos vārtus, spēlējot neizšķirti, 1:1, pret Schalke 04, savā otrajā līgas mačā, 30. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.us/german-bundesliga/story/2012895/bayern-munich-denied-win-as-schalke-claim-1-1-draw-in-alonso-debut|title=Bayern Munich denied win as Schalke claim 1-1 draw in Alonso debut - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-09|date=2020-02-17|archive-date=2020-02-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20200217161652/http://www.espnfc.us/german-bundesliga/story/2012895/bayern-munich-denied-win-as-schalke-claim-1-1-draw-in-alonso-debut}}</ref> 21. oktobrī Levandovskis guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus Minhenes "Bayern", [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|izbraukumā ar 7:1]] uzvarot [[AS Roma|Roma]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29362752|title=Roma 1-7 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-09|language=en}}</ref> 1. novembrī, savā pirmajā līgas mačā pret "Dortmund", Levandovskis guva vārtus, uzvarot ar 2:1, izvirzot "Bayern" ar četru punktu pārsvaru tabulas augšgalā, atstājot savu bijušo klubu tabulas apakšdaļā, pārspēļu zonā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29848613|title=Bayern Munich 2-1 Borussia Dortmund|work=BBC Sport|access-date=2024-04-09|language=en}}</ref> Savā trešajā sezonas mačā pret "Dortmund", 2015. gada 4. aprīlī, Levandovskis guva vārtus 36. minūtē, izcīnot uzvaru ar 1:0, pēc tam, kad "Dortmund" vārtsargs [[Romāns Veidenfellers]] "atvairīja" [[Tomass Millers|Tomasa Millera]] sitienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sueddeutsche.de/sport/bayern-sieg-gegen-dortmund-lewandowski-setzt-die-pointe-1.2422765|title=Bayern-Sieg gegen Dortmund - Lewandowski setzt die Poin|last=Rosner|first=Maik|website=Süddeutsche.de|access-date=2024-04-09|date=2015-04-04|language=de}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32121014|title=Borussia Dortmund 0-1 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-09|language=en}}</ref> 2015. gada 21. februārī Levandovskis guva divus vārtus, "Bayern" izbraukumā, ar 6:0, uzvarot [[SC Paderborn 07|Paderborn]]; viņa otrie vārti šajā spēlē bija viņa 10. gūtie vārti līgas sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.supersport.com/football/germany/news/150221/Lewan_helps_Bayern_crush_Paderborn|title=Lewan helps Bayern crush Paderborn {{!}} SuperSport|website=web.archive.org|access-date=2024-04-09|date=2018-09-13|archive-date=2018-09-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20180913223343/https://www.supersport.com/football/germany/news/150221/Lewan_helps_Bayern_crush_Paderborn}}</ref> 21. aprīlī viņš divreiz guva vārtus pirmajā puslaikā, kad "Bayern" [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|atspēlēja deficītu no pirmās kārtas]], summā ar 7:4 pieveicot [[FC Porto|Porto]], un iekļūstot [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|Čempionu līgas pusfinālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.us/uefa-champions-league/2/blog/post/2410074/bayern-munich-uses-a-breathtaking-first-half-to-crush-portowrites-stephan-uersfeld|title=Bayern Munich uses a breathtaking first half to crush Porto, writes Stephan Uersfeld - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2018-08-13|archive-date=2018-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20180813004736/http://www.espnfc.us/uefa-champions-league/2/blog/post/2410074/bayern-munich-uses-a-breathtaking-first-half-to-crush-portowrites-stephan-uersfeld}}</ref> Piecas dienas vēlāk, pēc "VfL Wolfsburg" zaudējuma Menhengladbahas "Borussia", "Bayern" izcīnīja Bundeslīgas titulu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32475479|title=Bayern Munich win 25th German title|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Viņš vēlreiz guva vārtus 28. aprīlī, panākot neizšķirtu, 1:1, Vācijas kausa pusfinālā, pret "Dortmund", bet vēlāk, pagarinājuma 116. minūtē, tika iesaistīts gaisa sadursmē ar [[Mičels Langeraks|Mičelu Langeraku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37414495/arjen-robben-hurt-bayern-loss-robert-lewandowski-concu|title=Bayern's Robben, Lewandowski hurt|website=ESPN.com|access-date=2024-04-10|date=2015-04-28|language=en}}</ref> Spēle beidzās ar "Bayern" izkrišanu pēcspēles soda sitienu sērijā (0:2), un, kas ir neparasti, Minhenes komanda savā stadionā nevienu no četriem mēģinājumiem nerealizēja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32484226|title=Bayern Munich 1-1 Borussia Dortmund|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/dortmund-beat-bayern-in-shoot-out-drama-to-make-german-cup-final/a-18416115|title=Dortmund beat Bayern in shoot-out drama — DW — 04/29/2015|website=dw.com|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Lai gan Levandovskis palika līdz mača beigām, viņš nepiedalījās pēcspēles sitienu sērijā, un vēlāk veiktie testi apstiprināja, ka viņam bija žokļa un deguna kaula lūzums, kā arī [[smadzeņu satricinājums]], kas liedza viņam piedalīties aptuveni vienu nedēļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2015/04/robben-out-for-season-lewy-facial-injury|title=Season over for Robben, Lewandowski badly hurt - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2021-08-20|archive-date=2021-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210820113736/https://fcbayern.com/en/news/2015/04/robben-out-for-season-lewy-facial-injury}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polsatsport.pl/wiadomosc/2015-04-29/rzecznik-bayernu-lewandowski-ma-zlamana-kosc-szczeki-nosa-i-wstrzasnienie-mozgu/|title=Rzecznik Bayernu: Lewandowski ma złamaną kość szczęki, nosa i wstrząśnienie mózgu - Polsat Sport|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2021-08-20|archive-date=2021-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210820113739/https://www.polsatsport.pl/wiadomosc/2015-04-29/rzecznik-bayernu-lewandowski-ma-zlamana-kosc-szczeki-nosa-i-wstrzasnienie-mozgu/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2015/05/news-in-brief-040515|title=Masked Lewandowski able to train - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2021-08-20|archive-date=2021-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210820115238/https://fcbayern.com/en/news/2015/05/news-in-brief-040515}}</ref> 12. maijā, spēlējot aizsargmaskā, viņš 59. minūtē guva vārtus ar iegrieztu sitienu, savas komandas uzvarā, ar 3:2, savā laukumā, pret topošo uzvarētāju, [[FC Barcelona|Barcelona]], Čempionu līgas pusfināla atbildes spēlē, lai gan "Bayern" tika izslēgta ar rezultātu 3:5, divu spēļu summā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32683310|title=Bayern Munich 3-2 Barcelona (agg 3-5)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Ar 17 vārtiem 31 spēlē, Levandovskis bija otrs Bundeslīgas sezonas rezultatīvākais spēlētājs, kopā ar komandas biedru, [[Arjens Robens|Arjenu Robenu]], aiz [[Frankfurtes "Eintracht"]] spēlētāja [[Aleksandrs Meiers|Aleksandra Meiera]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://timesofindia.indiatimes.com/sports/football/top-stories/Injured-Meier-is-Germanys-top-scorer/articleshow/47402785.cms|title=Injured Meier is Germany's top-scorer - Times of India|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2016-01-21|archive-date=2016-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20160121212248/http://timesofindia.indiatimes.com/sports/football/top-stories/Injured-Meier-is-Germanys-top-scorer/articleshow/47402785.cms}}</ref> Viņš sezonu pabeidza ar 25 vārtiem 49 spēlēs.<ref name=":5" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2014-15/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html|title=Robert Lewandowski - Bayern München - Bundesliga: alle Spielerstatistiken, News und alle persönlichen Informationen - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2019-03-28|archive-date=2019-03-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20190328012132/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2014-15/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html}}</ref> ==== 2015—2017: Panākumi vietējā mērogā, labākā vārtu guvēja balva un 100. vārti "Bayern" labā ==== [[Attēls:Robert Lewandowski Training FC Bayern München-2.jpg|thumb|235x235px|Levandovskis trenējās [[Minhenes "Bayern"]], 2015. gadā]] Levandovska [[2015.–2016. gada Minhenes "Bayern" sezona|otrā sezona]] sākās ar [[2015. gada Vācijas Superkauss futbolā|2015. gada Vācijas Superkausa]] spēli, 1. augustā, "Bayern" zaudējot 11 metru soda sitienu sērijā, izbraukumā, pret "VfL Wolfsburg"; 72. minūtē viņš tika nomainīts pret [[Rafiņja|Rafiņju]].<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/soccer/story/bendtner-leads-wolfsburg-over-bayern-munich-on-penalties-in-german-super-cup-clash-080115?vid=null|title=Bendtner leads Wolfsburg over Bayern Munich on penalties in German Super Cup clash {{!}} FOX Sports|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2018-07-03|archive-date=2018-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20180703050953/https://www.foxsports.com/soccer/story/bendtner-leads-wolfsburg-over-bayern-munich-on-penalties-in-german-super-cup-clash-080115?vid=null}}</ref> Astoņas dienas vēlāk, Vācijas kausa pirmajā kārtā, viņš guva pēdējos vārtus, ar 3:1 uzvarot [[Bādenes-Virtembergas Oberlīga]]s klubu [[FC Nöttingen|Nöttingen]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en/match/n%C3%B6ttingen-vs-bayern-m%C3%BCnchen/2038931/report?ICID=MP_MS_5|title=Nöttingen 1 - 3 Bayern München Match report - 8/9/15 DFB Pokal - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2015-09-24|archive-date=2015-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924161936/http://www.goal.com/en/match/n%C3%B6ttingen-vs-bayern-m%C3%BCnchen/2038931/report?ICID=MP_MS_5}}</ref> 14. augustā, [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|jaunās Bundeslīgas sezonas]] atklāšanas mačā, viņš guva otros vārtus, uzvarot "Hamburg", ar 5:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en-gb/match/bayern-m%C3%BCnchen-vs-hamburger-sv/2054191?ICID=HP_HN_HP_RI_1_1|title=Bayern München 5 - 0 Hamburger SV Match report - 14/08/2015 Bundesliga - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2015-09-24|archive-date=2015-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924115509/http://www.goal.com/en-gb/match/bayern-m%C3%BCnchen-vs-hamburger-sv/2054191?ICID=HP_HN_HP_RI_1_1}}</ref> 2015. gada 22. septembrī Levandovskis uzstādīja Bundeslīgas rekordu, nākot uz maiņu, "Bayern" atpaliekot ar 0:1, pret "Wolfsburg", un 8 minūtēs un 59 sekundēs guva piecus vārtus, ātrāk nekā jebkurš cits spēlētājs Bundeslīgas vēsturē, izvirzoties vadībā, ar 5:1. Viņš arī uzstādīja Bundeslīgas rekordus visātrāk gūtajā ''hat-trick'' (trīs vārti četrās minūtēs) un visvairāk gūto vārtu, nākot uz maiņu (pieci).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37435090/bayern-robert-lewandowski-scores-five-nine-minutes|title=Bayern's Lewandowski scores 5 in 9 minutes|website=ESPN.com|access-date=2024-04-10|date=2015-09-22|language=en}}</ref> Levandovska pieci vārti deviņās minūtēs bija arī ātrākie visās lielākajās Eiropas futbola līgās, kopš [[Opta Sports|Opta]] sāka veikt uzskaiti, un ar to tika pārtraukta "Wolfsburg" 14 nezaudēto spēļu sērija.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34332408|title=Lewandowski: More goals than Liverpool|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Par šo varoņdarbu viņam tika piešķirti četri [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu]] sertifikāti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34979052|title=Lewandowski awarded for scoring feat|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Četras dienas vēlāk viņš divreiz guva vārtus, ar 3:0 uzvarot [[1. FSV Mainz 05|Mainz]]; pirmie vārti bija viņa 100. vārti Bundeslīgā, 168. spēlē, kas ir līgas rekords ārzemju spēlētājam. Viņš arī guva 10 vārtus pirmajās 7 spēlēs ar šo divu vārtu guvumu, ko iepriekš paveica tikai [[Gerds Millers]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34351078|title=FSV Mainz 0-3 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> 29. septembrī viņš guva ''hat-trick'' Čempionu līgā, uzvarot [[GNK Dinamo Zagreb|Zagrebas "Dinamo"]], ar 5:0, nedēļas laikā trīs spēlēs gūstot desmit vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34275527|title=Bayern Munich 5-0 Dinamo Zagreb|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Pēc piecām dienām viņš pievienoja vēl divu vārtu guvumus, izbraukumā sagraujot "Dortmund", ar 5:1, kopā gūstot 12 vārtus pēdējās četrās spēlēs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34381544|title=Bayern Munich 5-1 Borussia Dortmund|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> 24. oktobrī Levandovskis guva vārtus, mājās uzvarot "Köln", ar 4:0, padarot "Bayern" par pirmo Bundeslīgas komandu, kas uzvarējusi visās 10 sezonas atklāšanas spēlēs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34619451|title=Bayern Munich 4-0 Cologne|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Uzvara Ķelnē bija arī "Bayern" 1000. uzvara Bundeslīgā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/sport/fussball/bayern-muenchen-feiert-1000-bundesliga-sieg-a-1059451.html|title=Bayern München feiert 1000. Bundesliga-Sieg|work=Der Spiegel|access-date=2024-04-10|date=2015-10-24|issn=2195-1349|language=de}}</ref> 2016. gada 11. janvārī viņš ieguva ceturto vietu [[2015. gada FIFA Zelta bumba|2015. gada FIFA Ballon d'Or]] balvu pasniegšanas ceremonijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/ballon-dor/news/y=2015/m=10/news=men-s-football-shortlists-for-fifa-ballon-d-or-2015-revealed-2719188.html|title=Men’s Football shortlists for FIFA Ballon d’Or 2015 revealed - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2015-10-21|archive-date=2015-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20151206201846/http://www.fifa.com/ballon-dor/news/y=2015/m=10/news=men-s-football-shortlists-for-fifa-ballon-d-or-2015-revealed-2719188.html}}</ref> 2016. gada 19. martā Levandovskis guva vienīgos vārtus 1:0 uzvarā, pret "Köln", palielinot līgā gūto vārtu skaitu līdz 25, sasniedzot jaunu personīgo rekordu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35803485|title=FC Koln 0-1 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> 2012.–2013. gada sezonā Dortmundes "Borussia" komandā viņš bija guvis 24 vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/mar/19/koln-bayern-munich-bundesliga-match-report|title=Robert Lewandowski takes Bayern Munich eight clear with win over Köln|work=The Guardian|access-date=2024-04-10|date=2016-03-19|last=Press|first=Associated|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Viņš arī uzsāka "Bayern" atspēlēšanos, gūstot vārtus 73. minūtē, pēc sitiena ar galvu, [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|astotdaļfināla atbildes spēlē]], 16. martā, esot iedzinējos ar 0:2, savā laukumā, pret [[Turīnas "Juventus"|Juventus]], kad Minhenes klubs uzvarēja ar 4:2 pēc papildlaika, un ar 6:4 divu spēļu summā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35814918|title=Bayern Munich 4-2 Juventus (agg 6-4)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Pēc gūtajiem vārtiem pret [[Madrides "Atletico"|Madrides "Atlético"]], 3. maijā, "Bayern" [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|Čempionu līgas pusfināla]] atbildes spēlē, viņš sezonas sacensības noslēdza ar deviņiem vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.capitalfm.co.ke/sports/2016/05/03/griezmanns-away-goal-sends-atletico-into-final/|title=Griezmann’s away goal sends Atletico into final|last=PRESSE|first=AGENCE FRANCE|website=Capital Sports|access-date=2024-04-10|date=2016-05-03|language=en}}</ref> 2016. gada 7. maijā Levandovskis guva abus "Bayern" vārtus, uzvarot [[Ingolstadt 04|Ingolstadt]], ar 2:1, Bavārijas klubam kļūstot par Vācijas čempioniem ceturto sezonu pēc kārtas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36187452|title=FC Ingolstadt 04 1-2 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Nedēļu vēlāk viņš guva savus 30. vārtus sezonā, "Bayern" sezonas pēdējā līgas mačā, savā laukumā, pret [[Hannover 96]]. Tādējādi viņš kļuva par pirmo ārzemnieku, kurš Bundeslīgā guvis 30 vārtus, kā pirmais spēlētājs, kopš [[Dīters Millers|Dītera Millera]], 1976.– 1977. gada sezonā, un nodrošināja viņam ''Torjägerkanone'' otro reizi trīs sezonu laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36250248|title=Bayern Munich 3-1 Hannover|work=BBC Sport|access-date=2024-04-10|language=en}}</ref> Viņš sezonu noslēdza ar 42 vārtiem 51 mačā.<ref name=":6" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2015-16/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html|title=Robert Lewandowski - Bayern München - DFB-Pokal: alle Spielerstatistiken, News und alle persönlichen Informationen - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-04-10|date=2019-03-08|archive-date=2019-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20190308103720/http://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/2015-16/51570/vereinsspieler_robert-lewandowski.html}}</ref> [[2016.–2017. gada Minhenes "Bayern" sezona|2016.–2017. gada sezona]] sākās ar "Bayern" uzvaru [[2016. gada Vācijas Superkauss futbolā|2016. gada Vācijas Superkausā]], 14. augustā.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/dortmund-gegen-bayern-2016-dfl-supercup-3303617/analyse|title=Im zweiten Anlauf: Vidal beschert Bayern den ersten Titel|website=kicker|access-date=2024-04-11|language=de-DE}}</ref> Pēc piecām dienām "Bayern", ar 5:0, uzvarēja [[FC Carl Zeiss Jena|Carl Zeiss Jena]] Vācijas kausa pirmajā kārtā, ar Levandovska ''hat-trick'' pirmajā puslaikā un viņa rezultatīvo piespēli [[Arturo Vidals|Arturo Vidalam]], 72. minūtē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36947756|title=FC Carl Zeiss Jena 0-5 Bayern Munich|work=BBC Sport|access-date=2024-04-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/match?gameId=452455|title=FC Carl Zeiss Jena vs. Bayern Munich - Football Match Summary - August 19, 2016 - ESPN|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2019-12-14|archive-date=2019-12-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20191214061250/https://www.espn.com/soccer/match?gameId=452455}}</ref> [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016.–2017. gada Bundeslīgas sezonu]] viņš atklāja ar vēl vienu ''hat-trick'', uzvarot Brēmenes "Werder", ar 6:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/club/bayern-munich/132/blog/post/2938084/bayern-cruise-to-season-opening-win-on-back-of-lewandowski-hat-trick|title=Bayern cruise to season-opening win on back of Lewandowski hat trick - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2018-08-13|archive-date=2018-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20180813210835/http://www.espnfc.com/club/bayern-munich/132/blog/post/2938084/bayern-cruise-to-season-opening-win-on-back-of-lewandowski-hat-trick}}</ref> 13. decembrī Levandovskis parakstīja jaunu līgumu ar "Bayern", līdz 2021. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2016/12/press-release-robert-lewandowski-extends-contract|title=Lewandowski extends stay at Bayern - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806215805/https://fcbayern.com/en/news/2016/12/press-release-robert-lewandowski-extends-contract}}</ref> 2017. gada 11. martā Levandovskis "Bayern" labā guva 100. vārtus, savā 137. spēlē kluba rindās, divreiz gūstot vārtus Bundeslīgas uzvarā, pret Frankfurtes "Eintracht", ar 3:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/lewandowski-joins-bayern-munichs-100-club|title=Lewandowski joins Bayern Munich's 100 club|last=published|first=FourFourTwo Staff|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-04-11|date=2017-03-11|language=en}}</ref> Viņš sezonu pabeidza ar 42 vārtiem 47 mačos.<ref name=":7" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/1-bundesliga/2016-17/bayern-muenchen-14/51570/spieler_robert-lewandowski.html|title=Robert Lewandowski - Bayern München - Bundesliga: alle Spielerstatistiken, News und alle persönlichen Informationen - kicker|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2019-04-18|archive-date=2019-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20190418025217/https://www.kicker.de/news/fussball/bundesliga/vereine/1-bundesliga/2016-17/bayern-muenchen-14/51570/spieler_robert-lewandowski.html}}</ref> ==== 2017—2019: Visu laiku rezultatīvākais ārvalstu Bundeslīgas vārtu guvējs ==== [[Attēls:Robert Lewandowski Training 2017-03 FC Bayern Muenchen-3.jpg|thumb|251x251px|Levandovskis trenējās ar [[Minhenes "Bayern"]], 2017. gadā]] [[2017.–2018. gada Minhenes "Bayern" sezona|Sezona]] sākās ar Minhenes "Bayern" uzvaru [[2017. gada Vācijas Superkauss futbolā|2017. gada Vācijas Superkausā]], pret Dortmundes "Borussia", kurā Levandovskis guva ievadvārtus bavāriešu labā. Mačs pēc papildlaika noslēdzās ar rezultātu 2:2. Levandovskis realizēja pirmo soda sitienu, pēcspēles sitienu sērijā, "Bayern" uzvarot ar 5:4.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/borussia-dortmund-bayern-munich-supercup-line-ups-and-statistics-456360.jsp|title=Bundesliga {{!}} Bayern Munich beat Dortmund on penalties to retain Supercup|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806190635/https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/borussia-dortmund-bayern-munich-supercup-line-ups-and-statistics-456360.jsp}}</ref> Levandovskis atkal bija rezultatīvākais spēlētājs [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017.–2018. gada Bundeslīgas]] sākumposmos. 13. decembrī, līgas mačā pret "Köln", viņš guva vienīgos vārtus, sasniedzot Bundeslīgas visu laiku labāko vārtu guvēju desmitnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/robert-lewandowski-into-top-10-on-the-bundesliga-s-all-time-goalscoring-list-464867.jsp|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski moves into the top 10 on the Bundesliga’s all-time goalscoring list|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806172802/https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/robert-lewandowski-into-top-10-on-the-bundesliga-s-all-time-goalscoring-list-464867.jsp}}</ref> Pāris mēnešus vēlāk, 22. kārtā, Levandovskis guva vārtus pret "Schalke 04", [[Allianz Arena]] laukumā, atkārtojot rekordu, gūstot vārtus 11 mājas spēlēs pēc kārtas vienas sezonas laikā, kas piederēja arī toreizējam "Bayern" galvenajam trenerim [[Jups Heinkess|Jupam Heinkesam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2018/02/10/5a7f3d72e2704eee108b459f.html|title=Lewandowski equals Heynckes' record of scoring in 11 consecutive home matches|website=MARCA|access-date=2024-04-11|date=2018-02-10|language=es}}</ref> Viņš turpināja savu vārtu gūšanas formu, gūstot ''hat-trick'' pret "Hamburg", uzvarot ar 6:0, turklāt, viņš netrāpīja arī soda sitienu, kas būtu bijuši viņa ceturtie vārti tajā dienā. Šis bija viņa pirmais 11 metru soda sitiens, ko viņš nerealizēja "Bayern" komandā Bundeslīgā, tomēr, viņš guva otro soda sitienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11881/11285045/bundesliga-round-up-robert-lewandowskis-hat-trick-edges-bayern-munich-closer-to-the-title|title=Bundesliga round-up: Robert Lewandowski's hat-trick edges Bayern Munich closer to the title|website=Sky Sports|access-date=2024-04-11|language=en}}</ref> 2018. gada 11. februārī viņš septīto reizi pēc kārtas tika atzīts par Polijas gada labāko futbolistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2018/02/lewandowski-named-polish-footballer-of-the-year-again|title=Lewandowski Footballer of the Year again - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806215809/https://fcbayern.com/en/news/2018/02/lewandowski-named-polish-footballer-of-the-year-again}}</ref> 22. februārī viņš atlaida savu ilggadējo aģentu Cēzaru Kuharski. Levandovskis par savu jauno aģentu nolīga slaveno darījumu cilvēku [[Pini Zahavi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://global.espn.com/football/story/_/id/37546327/robert-lewandowski-splits-agent-amid-real-madrid-links-sources|title=Lewy, agent split after Real links - sources|website=ESPN.com|access-date=2024-04-11|date=2018-02-22|language=en}}</ref> 24. februārī viņš aizvadīja savu 250. Bundeslīgas spēli, pret [[Berlīnes "Hertha"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2018/02/news-in-brief-240218|title=Coman sustains capsular injury - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806215825/https://fcbayern.com/en/news/2018/02/news-in-brief-240218}}</ref> 19. maijā Levandovskis guva "Bayern" vienīgos vārtus [[2018. gada Vācijas kausa futbolā fināls|Vācijas kausa finālā]], ar 3:1 zaudējot Frankfurtes "Eintracht".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/matches/profis/dfb-pokal/2017-2018/fc-bayern-muenchen-eintracht-frankfurt-19-05-2018-matchreport|title=Matchreport: FC Bayern vs. Frankfurt - DFB Cup 17/18|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-07|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807033739/https://fcbayern.com/en/matches/profis/dfb-pokal/2017-2018/fc-bayern-muenchen-eintracht-frankfurt-19-05-2018-matchreport}}</ref> Levandovskis līgu pabeidza kā Bundeslīgas labākais vārtu guvējs, ar 29 vārtiem. Šī bija trešā reize, kad viņš ieguva ''Torjägerkanone'' balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/lewandowski-thomas-muller-2017-18-most-goals-most-assists-top-stats-481046.jsp|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski, Thomas Müller and the Bundesliga's 2017/18 chart-toppers|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806204630/https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/lewandowski-thomas-muller-2017-18-most-goals-most-assists-top-stats-481046.jsp}}</ref> Viņš sezonu pabeidza ar 41 vārtu guvumu 48 mačos visos turnīros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.besoccer.com/new/the-10-top-goalscorers-of-2017-18-in-all-competitions-436024|title=The 10 top goalscorers of 2017/18 in all competitions|website=www.besoccer.com|access-date=2024-04-11|language=en|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807030507/https://www.besoccer.com/new/the-10-top-goalscorers-of-2017-18-in-all-competitions-436024}}</ref> 1. augustā, pēc vasaras spekulācijām ar pāreju, "Bayern" izpilddirektors [[Kārlis Heincs Rummenige]] intervijā apstiprināja, ka Levandovskis nedrīkstēs pamest "Bayern" par katru cenu, sakot, ka "augstākā kvalitāte, kāda mums ir Minhenes "Bayern", paliks šeit. Ar Robertu mēs nepārprotami vēlamies sūtīt signālu cilvēkiem klubā un ārpus tā: Minhenes "Bayern" ir pilnīgi atšķirīgs no citiem klubiem, kuri kļūst vāji, kad tiek pieminētas noteiktas summas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11890/11456519/robert-lewandowski-is-not-for-sale-at-any-price-says-bayern-munich-chief-executive|title=Robert Lewandowski is not for sale at any price, says Bayern Munich chief executive|website=Sky Sports|access-date=2024-04-11|language=en}}</ref> 12. augustā Levandovskis guva visu laiku pirmo ''hat-trick'' [[Vācijas Superkauss futbolā|Vācijas Superkausā]], [[2018. gada Vācijas Superkauss futbolā|2018. gadā]], izbraukumā, ar 0:5 uzvarot Frankfurtes "Eintracht", Minhenes "Bayern" izcīnot šo titulu septīto reizi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/robert-lewandowski-hat-trick-leads-bayern-munich-to-super-cup-win/a-45054001|title=Lewandowski treble leads Bayern to Super Cup win — DW — 08/13/2018|website=dw.com|access-date=2024-04-11|language=en}}</ref> Viņš arī kļuva par visu laiku rezultatīvāko spēlētāju Vācijas Superkausa vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en-ng/news/4055/mamain/2018/08/12/46973872/eintracht-frankfurt-0-bayern-munich-5-lewandowski-hat-trick-gets-|title=DFL Supercup: Eintracht Frankfurt 0 Bayern Munich 5 {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2018-08-15|archive-date=2018-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20180815114745/http://www.goal.com/en-ng/news/4055/mamain/2018/08/12/46973872/eintracht-frankfurt-0-bayern-munich-5-lewandowski-hat-trick-gets-}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/alltime_goalgetter/supercup/tore/1/|title=Supercup - All-time Topscorers|website=worldfootball.net|access-date=2024-04-11|date=2023-08-13|language=en|archive-date=2018-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20180813175440/http://www.worldfootball.net/alltime_goalgetter/supercup/tore/1/}}</ref> 27. novembrī Levandovskis kļuva par trešo ātrāko spēlētāju, kurš guvis 50 vārtus (aiz [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]] un [[Rūds van Nistelrojs|Rūda van Nistelroja]]) Čempionu līgā, kad viņš guva divus vārtus [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona#E grupa|grupu turnīra]] uzvarā, ar 5:1, mājās, pār [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]. Levandovskim bija nepieciešamas tikai 77 Čempionu līgas spēles, lai panāktu šo sasniegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/lewandowski-3rd-fastest-to-50-champions-league-goals-after-messi-va-nistelrooy-517997.jsp|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski becomes third-fastest player after Lionel Messi and Ruud van Nistelrooy to reach 50 UEFA Champions League goals|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806204424/https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/lewandowski-3rd-fastest-to-50-champions-league-goals-after-messi-va-nistelrooy-517997.jsp}}</ref> Čempionu līgas grupu turnīrā viņš finišēja kā rezultatīvākais spēlētājs, ar astoņiem vārtiem sešos mačos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2586334.html?iv=true|title=Lewandowski top scorer in Champions League group stage - UEFA Champions League - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2018-12-18|archive-date=2018-12-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20181218070543/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2586334.html?iv=true}}</ref> 2019. gada 9. februārī Levandovskis guva vārtus, uzvarot "Schalke 04", ar 3:1 un kļuva par pirmo spēlētāju, kurš "Allianz Arena" laukumā guvis 100 vārtus. Viņa vārti bija arī viņa 119. vārti Minhenes "Bayern" rindās, tādējādi panākot [[Rolands Volfārts|Rolandu Volfārtu]] kā kluba visu laiku trešo labāko vārtu guvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-schalke-live-line-ups-stats-james-rodriguez-neuer-lewandowski-3168-2047|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski scores milestone goal as Bayern Munich climb back up to second with Schalke win|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806194017/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-schalke-live-line-ups-stats-james-rodriguez-neuer-lewandowski-3168-2047}}</ref> Nākamajā mēnesī viņš pārspēja Vulfārtu, pēc tam, kad guva divus vārtus pret Menhengladbahas "Borussia", uzvarot ar 5:1, turklāt, ar savu otro vārtu guvumu viņš bija panāca [[Klaudio Pisarro]] rekordu — 195 vārti līgā, visvairāk vārtu guvumu Bundeslīgā, ko guvis ārzemju spēlētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/borussia-monchengladbach-bayern-munich-live-line-ups-stats-james-rodriguez-coman-hazard-2607|title=Bundesliga {{!}} Bayern Munich go level with Borussia Dortmund after crushing win over Borussia Mönchengladbach|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-07|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807035424/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/borussia-monchengladbach-bayern-munich-live-line-ups-stats-james-rodriguez-coman-hazard-2607}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/best-foreign-scorer-robert-lewandowski-claudio-pizarro-bayern-munich-2710-1129|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski, Claudio Pizarro and the Bundesliga's best-ever foreign scorers|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806200407/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/best-foreign-scorer-robert-lewandowski-claudio-pizarro-bayern-munich-2710-1129}}</ref> Jau nākamajā mačā viņš laboja Pisarro rekordu, divreiz gūstot vārtus, uzvarot "Wolfsburg", ar 6:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-wolfsburg-live-line-ups-stats-james-rodriguez-lewandowski-brooks-2804|title=Bundesliga {{!}} Bayern Munich thump Wolfsburg to go top on historic afternoon for Robert Lewandowski|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-07|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807043016/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-wolfsburg-live-line-ups-stats-james-rodriguez-lewandowski-brooks-2804}}</ref> 6. aprīlī, 100. Bundeslīgas tikšanās reizē starp Minhenes "Bayern" un "Dortmund", Levandovskis divreiz guva vārtus, izcīnot uzvaru, ar 5:0, kad viņa pirmais vārtu guvums bija viņa 200. vārti līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-borussia-dortmund-live-line-ups-stats-james-rodriguez-lewandowski-3439|title=Bundesliga {{!}} Bayern Munich thrash Borussia Dortmund to regain control of Bundesliga title race|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-07-27|archive-date=2020-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20200727123245/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-borussia-dortmund-live-line-ups-stats-james-rodriguez-lewandowski-3439}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-scores-200th-bundesliga-goal-bayern-munich-borussia-dortmund-3525|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski scores 200th Bundesliga goal|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806200716/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-scores-200th-bundesliga-goal-bayern-munich-borussia-dortmund-3525}}</ref> Levandovskis [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|līgas kampaņu]] noslēdza kā Bundeslīgas labākais vārtu guvējs, ar 22 vārtiem, ceturto reizi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-s-robert-lewandowski-claims-bundesliga-topscorer-prize-for-fourth-time-4597|title=Bundesliga {{!}} Bayern Munich's Robert Lewandowski claims Bundesliga topscorer prize for fourth time|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2020-07-27|archive-date=2020-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20200727115858/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-s-robert-lewandowski-claims-bundesliga-topscorer-prize-for-fourth-time-4597}}</ref> 25. maijā viņš guva divus vārtus, "Bayern" [[2019. gada Vācijas kausa futbolā fināls|2019. gada Vācijas kausa finālā]] ar 3:0 uzvarot [[RB Leipzig|Leipzig]]. Ar saviem vārtiem viņš kļuva par visu laiku labāko vārtu guvēju Vācijas kausa finālos, ar sešiem, apsteidzot Gerdu Milleru, ar pieciem vārtu guvumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/rb-leipzig-bayern-munich-live-dfb-cup-final-james-rodriguez-lewandowski-neuer-4678|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski hits brace as Bayern Munich beat RB Leipzig in DFB Cup final to seal the double|website=web.archive.org|access-date=2024-04-11|date=2019-05-25|archive-date=2019-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525223235/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/rb-leipzig-bayern-munich-live-dfb-cup-final-james-rodriguez-lewandowski-neuer-4678}}</ref> Levandovskis sezonu pabeidza ar 40 vārtiem 47 mačos visos turnīros, ceturto sezonu pēc kārtas sasniedzot 40 gūto vārtu robežu, turklāt, "Bayern" sastāvā otro reizi izcīnot divus titulus vietējā mērogā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/bayern-munich-win-german-cup-secure-domestic-double/a-48875488|title=Bayern Munich win German Cup, secure double — DW — 05/25/2019|website=dw.com|access-date=2024-04-11|language=en}}</ref> ==== 2019—2020: Trīs tituli, labākais FIFA vīriešu spēlētājs un UEFA gada labākais vīriešu spēlētājs ==== [[Attēls:2019147200143 2019-05-27 Fussball 1.FC Kaiserslautern vs FC Bayern München - Sven - 1D X MK II - 2462 - B70I0762 (cropped) (cropped).jpg|thumb|255x255px|Levandovskis [[Minhenes "Bayern"]] komandā, 2019. gadā]] 12. augustā Levandovskis guva savus pirmos vārtus [[2019.–2020. gada Minhenes "Bayern" sezona|sezonā]], kad "Bayern" Vācijas kausa pirmajā kārtā ar 3:1 sakāva [[FC Energie Cottbus|Energie Cottbus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/matches/profis/dfb-pokal/2019-2020/fc-energie-cottbus-fc-bayern-muenchen-10-08-2019-matchreport|title=Matchreport: Cottbus vs. FC Bayern - DFB Cup 19/20|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-07|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807024324/https://fcbayern.com/en/matches/profis/dfb-pokal/2019-2020/fc-energie-cottbus-fc-bayern-muenchen-10-08-2019-matchreport}}</ref> Četras dienas vēlāk viņš guva divus vārtus [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019.–2020. gada Bundeslīgas]] atklāšanas spēlē, pret "Hertha BSC". Ar saviem vārtiem Levandovskis uzstādīja Bundeslīgas rekordu, piekto gadu pēc kārtas sezonas atklāšanas spēlē gūstot vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2019/08/lewandowski-sets-record|title=Lewandowski sets record - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806221331/https://fcbayern.com/en/news/2019/08/lewandowski-sets-record}}</ref> Pēc tam, 24. augustā, [[Veltins-Arena|Veltins Arena]] laukumā, viņš guva ''hat-trick'', pret "Schalke", kad "Sarkanie" uzvarēja ar 3:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/matchreports/2019/08/match-report-bundesliga-md2-fc-schalke-04-v-fc-bayern-240819|title=Lewy the hero as Reds give Schalke the blues - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806224119/https://fcbayern.com/en/news/matchreports/2019/08/match-report-bundesliga-md2-fc-schalke-04-v-fc-bayern-240819}}</ref> 29. augustā Levandovskis pagarināja līgumu ar "Bayern" līdz 2023. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2019/08/robert-lewandowski-extends-stay-at-fc-bayern-through-2023|title=Robert Lewandowski extends stay at FC Bayern through 2023|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806215821/https://fcbayern.com/en/news/2019/08/robert-lewandowski-extends-stay-at-fc-bayern-through-2023}}</ref> Levandovskis guva savus 200. vārtus "Bayern" rindās, 18. septembrī, uzvarot Serbijas klubu [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Belgradas "Red Star"]], ar 3:0, [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2019/09/fc-bayern-send-signal-to-other-teams-champions-league-red-star-belgrade|title=FC Bayern send "signal to other teams" - FC Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806215813/https://fcbayern.com/en/news/2019/09/fc-bayern-send-signal-to-other-teams-champions-league-red-star-belgrade}}</ref> Vēlāk, tajā pašā mēnesī, pēc tam, kad viņš guva savus desmitos vārtus sezonā, uzvarot "Paderborn", ar 3:2, viņš kļuva par pirmo spēlētāju Bundeslīgas vēsturē, kurš sasniedzis divciparu skaitli gūto vārtu ziņā, pēc pirmajām sešām spēļu kārtām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/paderborn-bayern-munich-live-line-ups-stats-robert-lewandowski-coutinho-neuer-7179|title=Bundesliga {{!}} Philippe Coutinho stars and Robert Lewandowski strikes again as Bayern Munich dispatch spirited Paderborn|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-07-31|archive-date=2020-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20200731200624/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/paderborn-bayern-munich-live-line-ups-stats-robert-lewandowski-coutinho-neuer-7179}}</ref> Levandovskis pēc tam kļuva par pirmo spēlētāju Bundeslīgas vēsturē, kurš guvis vārtus katrā no sezonas sākuma deviņiem, desmit un vienpadsmit mačiem, pārspējot bijušā Dortmundes "Borussia" uzbrucēja [[Pjērs Emeriks Obamejangs|Pjēra Emerika Obamejanga]] rekordu, ar astoņiem mačiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-overtakes-aubameyang-scores-in-record-9th-game-bayern-7753|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski: Bayern Munich's record breaker and MD9's Man of the Matchday|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806164042/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-overtakes-aubameyang-scores-in-record-9th-game-bayern-7753}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/eintracht-frankfurt-bayern-munich-live-line-ups-stats-lewandowski-coutinho-7847|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski strike scant consolation as Eintracht Frankfurt punish 10-man Bayern Munich|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-07-27|archive-date=2020-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20200727100053/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/eintracht-frankfurt-bayern-munich-live-line-ups-stats-lewandowski-coutinho-7847}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-borussia-dortmund-live-line-ups-stats-lewandowski-reus-coutinho-8001|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski at the double as Hansi Flick's Bayern Munich humble Borussia Dortmund in Der Klassiker|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-07-27|archive-date=2020-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20200727093905/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-borussia-dortmund-live-line-ups-stats-lewandowski-reus-coutinho-8001}}</ref> 26. novembrī Levandovskis mazāk nekā 15 minūtēs guva 4 vārtus, "Bayern" apspēlējot Belgradas "Red Star", ar 6:0, un izcīnīja pirmo vietu savā [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#B grupa|Čempionu līgas grupā]], uzstādot jaunu rekordu ātrākajā Čempionu līgas četru vārtu gūšanas laikā. Viņš arī kļuva tikai par otro spēlētāju, kurš vairākos Čempionu līgas mačos guvis četrus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2019/11/26/football/robert-lewandowski-bayern-munich-champions-league-red-star-spt-intl/index.html|title=Robert Lewandowski makes Champions League history as Bayern Munich hammers Red Star|last=Grez|first=Matias|website=CNN|access-date=2024-04-12|date=2019-11-26|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/every-player-to-score-four-champions-league-goals-in-one-game|title=Every Player to Have Scored Four Champions League Goals in a Single Game|website=90min.com|access-date=2024-04-12|date=2020-12-03|language=en}}</ref> 2020. gada 25. februārī Levandovskis Eiropas labāko klubu konkurencē panāca [[Krištianu Ronaldu]] deviņu izbraukumā gūto vārtu rekordu sezonā. Viņš to izdarīja, gūstot vārtus [[Stamford Bridge]] laukumā, ar 3:0 uzvarot [[Chelsea F.C.|Chelsea]] (šajā mačā viņš arī atdeva divas rezultatīvas piespēles [[Seržs Gnabrī|Seržam Gnabrī]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/news/lewandowski-matches-ronaldo-scoring-feat-as-bayern-smash-chelsea-/3akpnze6z7au1hxlb06a0hvfo|title=Lewandowski matches Ronaldo scoring feat as Bayern smash Chelsea at Stamford Bridge {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-18|archive-date=2020-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818091213/https://www.goal.com/en-in/news/lewandowski-matches-ronaldo-scoring-feat-as-bayern-smash-chelsea-/3akpnze6z7au1hxlb06a0hvfo}}</ref> 10. augustā Levandovskis guva divus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles, [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|atbildes spēlē]], ar 4:1 uzvarot "Chelsea".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-chelsea-champions-league-live-line-ups-stats-lewandowski-pulisic-12316|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski fires Bayern Munich past Chelsea and into UEFA Champions League quarter-finals|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-22|archive-date=2020-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20200822211547/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-chelsea-champions-league-live-line-ups-stats-lewandowski-pulisic-12316}}</ref> 14. augustā viņš asistēja un guva vārtus, "Bayern" [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfinālā]] pārspējot [[FC Barcelona|Barcelona]], ar 8:2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/barcelona-vs-bay-munich/report/426065|title=Barcelona 2-8 Bayern Munich: Bayern decimate Barca to reach Champions League semi-finals|website=Sky Sports|access-date=2024-04-12|language=en}}</ref> Levandovskis guva vēl vienus vārtus, kopā gūstot 15 vārtus, savā devītajā Čempionu līgas mačā pēc kārtas, bavāriešiem [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|pusfinālā]] ar 3:0 uzvarot [[Lionas "Olympique"|Lyon]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2020/08/19/sports/soccer/bayern-munich-lyon-live-score.html|title=Champions League Live: Bayern Munich vs. Lyon - The New York Times|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2020-08-19|archive-date=2020-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20200819152035/https://www.nytimes.com/2020/08/19/sports/soccer/bayern-munich-lyon-live-score.html}}</ref> Viņa Eirokausu vārtu sērija beidzās, kad viņam 23. augustā neizdevās gūt vārtus [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|Čempionu līgas finālmačā]], pret [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]; tomēr, "Bayern" uzvarēja "PSG", ar 1:0, Levandovskim gūstot savu pirmo Čempionu līgas titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/report/_/gameId/573698|title=Bayern Munich 1-0 Paris Saint-Germain (Aug 23, 2020) Game Analysis|website=ESPN|access-date=2024-04-12|language=en}}</ref> Viņš arī kļuva par otro spēlētāju, kurš jebkad izcīnījis [[:en:Treble (association football)|trīs]] klubu titulus Eiropas mērogā, vienlaikus būdams rezultatīvākais visās trijās sacensībās, atkārtojot [[Johans Kruifs|Johana Kruifa]] sasniegumu [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] komandā, 1971.–1972. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://us.marca.com/claro/futbol/champions-league/2020/08/22/5f411a2b22601da0078b45e7.html|title=Champions League: El récord de Cruyff que podría alcanzar Lewandowski de ganar la Champions {{!}} MARCA Claro Usa|website=web.archive.org|access-date=2024-04-12|date=2021-10-21|archive-date=2021-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20211021052643/https://us.marca.com/claro/futbol/champions-league/2020/08/22/5f411a2b22601da0078b45e7.html}}</ref> Tomēr, Levandovskis bija pirmais, kurš to paveica kā vienīgais rezultatīvākais spēlētājs visos trīs turnīros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.radiozet.pl/pilka-nozna/liga-mistrzow/Podwojna-potrojna-korona-Roberta-Lewandowskiego.-Polak-jak-Johan-Cruyff|title=Podwójna potrójna korona Roberta Lewandowskiego. Polak jak Johan Cruyff|website=sport.radiozet.pl|access-date=2024-04-12|date=2020-08-24|language=pl}}</ref> ==== 2020—2021: Zelta bumbas gada uzbrucējs un Eiropas Zelta zābaks ==== [[Attēls:Bayern Munchen players.jpg|thumb|Levandovskis (otrais no labās) ar saviem [[Minhenes "Bayern"]] komandas biedriem, Čempionu līgas spēlē, pret [[Maskavas "Lokomotiv"]], 2020. gadā]] 18. septembrī, uzvarā ar 8:0, pār [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]], kurā Levandovskis realizēja 11 metru soda sitienu, viņš veica rezultatīvu piespēli ''[[rabona]]'' stilā, [[Tomass Millers|Tomasam Milleram]], kas tika slavēta kā labākā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/de/bundesliga/news/video-top-10-assists-vorlage-rabona-lewandowski-hacke-lupfer-2020-21-16298|title=Video: Die Top-10-Assists der Saison 2020/21|website=bundesliga.de - die offizielle Webseite der Bundesliga|access-date=2024-04-12|language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/fcbayerntv/en/videos/2021/01/07/bayerns-top-5-assists-in-the-2020-21-bundesliga-season|title=BAYERN'S TOP 5 ASSISTS IN THE 2020/21 BUNDESLIGA SEASON|access-date=2024. gada 12. aprīlī}}</ref> Levandovskis 24. septembrī atdeva rezultatīvu piespēli [[Leons Gorecka|Leona Goreckas]] ievadvārtu guvumā, ar 2:1 uzvarot [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019.–2020. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētāju, [[Sevilla FC|Sevilla]], [[2020. gada UEFA Superkauss|2020. gada UEFA Superkausa]] izcīņā, [[Budapešta|Budapeštā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54270055|title=Bayern beat Sevilla to win Super Cup|work=BBC Sport|access-date=2024-04-13|language=en}}</ref> 6 dienas vēlāk viņš spēlēja [[2020. gada Vācijas Superkauss futbolā|2020. gada Vācijas Superkausā]], kad "Bayern" ar 3:2 uzvarēja Dortmundes "Borussia", izcīnot savu piekto trofeju gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/match/bayern-m%C3%BCnchen-v-borussia-dortmund/8p8dc1rcs422ezm6ign3kyvx0|title=Bayern München v Borussia Dortmund Match Report, 30/09/20, Super Cup {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-13|date=2021-04-24|archive-date=2021-04-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20210424194443/https://www.goal.com/en-in/match/bayern-m%C3%BCnchen-v-borussia-dortmund/8p8dc1rcs422ezm6ign3kyvx0}}</ref> 4. oktobrī viņš guva visus četrus vārtus, uzvarot "Hertha BSC", ar 4:3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-hertha-berlin-live-line-ups-stats-lewandowski-davies-cunha-13075|title=Robert Lewandowski scores four as Bayern Munich edge Hertha Berlin|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-13|language=en}}</ref> 24. oktobrī viņš guva ''hat-trick'', uzvarot Frankfurtes "Eintracht", ar 5:0, kļūstot par pirmo spēlētāju Bundeslīgā, kurš guvis desmit vārtus tikai piecos mačos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/news/lewandowski-sets-new-bundesliga-goal-record-as-bayern-munich/luwxu4p2hur51iceo14k7a138|title=Lewandowski sets new Bundesliga goal record as Bayern Munich thrash Eintracht Frankfurt {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-13|date=2020-10-28|archive-date=2020-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20201028031112/https://www.goal.com/en-in/news/lewandowski-sets-new-bundesliga-goal-record-as-bayern-munich/luwxu4p2hur51iceo14k7a138}}</ref> 16. decembrī viņš guva divus vārtus pret "Wolfsburg", kļūstot par trešo spēlētāju, kurš Bundeslīgā sasniedzis 250 vārtu robežu, pēc Gerda Millera un [[Klauss Fišers|Klausa Fišera]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55289392|title=Lewandowski hits 250 Bundesliga goals|work=BBC Sport|access-date=2024-04-13|language=en}}</ref> Pēc trīs titulu izcīnīšanas ar Minhenes "Bayern", un viņa sniegumu turnīros,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/news/origin1904-p.cxm.fifa.com/robert-lewandowski-a-natural-born-finisher|title=Robert Lewandowski: A natural-born finisher|website=inside.fifa.com|access-date=2024-04-13|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> 17. decembrī viņš tika atzīts par 2020. gada labāko FIFA vīriešu spēlētāju, kļūstot par pirmo poļu spēlētāju, kurš ieguvis šo balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/the-best-fifa-football-awards/best-fifa-mens-player/|title=The Best FIFA Football Awards™ — The Best FIFA Men's Player|website=web.archive.org|access-date=2024-04-13|date=2016-11-07|archive-date=2016-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20161107113413/http://www.fifa.com/the-best-fifa-football-awards/best-fifa-mens-player/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2020/12/17/football/robert-lewandowski-lucy-bronze-fifa-best-award-spt-intl/index.html|title=Lewandowski and Bronze named players of the year at Best FIFA Football Awards|last=Church|first=Ben|website=CNN|access-date=2024-04-13|date=2020-12-17|language=en}}</ref> Par 2020. gada [[Zelta bumba]]s atcelšanu tika izteikta liela kritika, jo vairums ziņu un sporta organizāciju uzskatīja, ka Levandovskis ir pirmais kandidāts un viņam vajadzēja iegūt balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/why-lewandowski-deserves-to-win-fifa-best-award-no-ballon-d-or-ronaldo-messi-11926|title=Why Robert Lewandowski deserves the 2021 Best FIFA Men's Player award|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-13|language=en}}</ref> 2021. gada 17. janvārī Levandovskis kļuva par pirmo spēlētāju Bundeslīgas vēsturē, kurš tikai pēc 16 spēlēm bija guvis 21 vārtus — jauns Bundeslīgas sezonas pirmās puses rekords, pārspējot Gerda Millera 20 vārtu guvumus, 1968.–1969. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/lewandowski-breaks-mullers-bundesliga-goals-record-after-opening-scoring-for-bayern-against-freiburg/jeace8r7l25217syw8o6imap4|title=Lewandowski breaks Muller's Bundesliga goals record after opening scoring for Bayern against Freiburg {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-04-14|date=2021-01-17|language=en}}</ref> 8. februārī viņš guva divus vārtus, [[2020. gada FIFA klubu Pasaules kauss|2020. gada FIFA klubu Pasaules kausa]] pusfinālā, uzvarot [[Al Ahly SC|Al Ahly]], ar 2:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/clubworldcup/news/lewandowski-brace-books-bayern-final-place|title=FIFA Club World Cup 2020 - News - Lewandowski brace books Bayern final place - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-14|date=2021-02-11|archive-date=2021-02-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211151451/https://www.fifa.com/clubworldcup/news/lewandowski-brace-books-bayern-final-place}}</ref> 11. februārī viņš kopā ar klubu uzvarēja FIFA 2020. gada Pasaules klubu kausa izcīņā, finālā ar 1:0 uzvarot [[Liga MX|Meksikas augstākās līgas]] klubu [[Tigres UANL|Tigres]], kad "Bayern" kļuva par otro klubu (pēc "Barcelona", 2009. gadā), kas izcīnījis [[:en:Sextuple (football)|sešus]] titulus. Viņš bija iesaistīts arī [[Benžamēns Pavārs|Benžamēna Pavāra]] uzvaras vārtu guvumā un tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/clubworldcup/matches/match/400154013/|title=FIFA Club World Cup Qatar 2020™ - Matches - FC Bayern München - Tigres UANL - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-14|date=2021-02-11|archive-date=2021-02-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211214953/https://www.fifa.com/clubworldcup/matches/match/400154013/}}</ref> 23. februārī Levandovskis atklāja rezultātu, ar 4:1 uzvarot [[Romas "Lazio"|Lazio]], [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|Čempionu līgas astotdaļfināla]] pirmajā spēlē, gūstot savus 72. vārtus Čempionu līgā, apsteidzot [[Rauls Gonsaless|Raulu]] kā trešo labāko vārtu guvēju sacensību vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/news/lewandowski-overtakes-raul-champions-league-scorers/f0fb8pao8rpu1xwottt0w1ip6|title=Lewandowski overtakes Raul as Champions League's third-highest scorer with only Ronaldo and Messi ahead {{!}} Goal.com US|website=www.goal.com|access-date=2024-04-14|date=2021-02-23|language=en}}</ref> 6. martā viņš guva savu 12. Bundeslīgas ''hat-trick'', uzvarot savu bijušo klubu, Dortmundes "Borussia", ar 4:2, sasniedzot 31 vārtu guvumu 23 mačos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/record-smashing-robert-lewandowski-underscores-bayern-munich-place-among-greats-15036|title=Robert Lewandowski: MD24's Man of the Matchday underscores place among greats in Bayern Munich's Klassiker triumph|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}</ref> 13. martā viņš guva vārtus, izbraukumā, ar 3:1 uzvarot Brēmenes "Werder", tādējādi ar 268 vārtiem, kopā ar Klausu Fišeru, ieņemot otro vietu Bundeslīgas visu laiku rezultatīvāko spēlētāju sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-overtakes-klaus-fischer-on-all-time-top-scorers-list-15108|title=Robert Lewandowski overtakes Klaus Fischer on all-time top scorers list|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}</ref> 20. martā viņš pārspēja Fišeru, gūstot [[Hat-trick#Perfektais hat-trick|perfekto ''hat-trick'']] pirmajā puslaikā, uzvarot "VfB Stuttgart", ar 4:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2021/03/5-facts-on-lewandowskis-hat-trick-against-stuttgart|title=5 facts on Lewandowski's hat-trick against Stuttgart|website=web.archive.org|access-date=2024-04-14|date=2021-05-18|archive-date=2021-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210518154432/https://fcbayern.com/en/news/2021/03/5-facts-on-lewandowskis-hat-trick-against-stuttgart}}</ref> 28. martā Levandovskis [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē, savā laukumā, ar 3:0 uzvarot [[Andoras futbola izlase|Andoru]], guva divus vārtus, kā arī sabojāja labā ceļgala [[Saite (anatomija)|saites]] (viņš tika nomainīts pēc 63 minūtēm); viņš izlaida abas [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|Čempionu līgas ceturtdaļfināla]] spēles pret "Paris Saint-Germain", kad Minhenes "Bayern" zaudēja izbraukumā gūto vārtu ziņā, pēc neizšķirta, 3:3, divu spēļu summā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-back-in-training-after-knee-injury-bayern-munich-15418|title=Robert Lewandowski returns to Bayern Munich training following knee injury|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}</ref> 24. aprīlī viņš atgriezās, pēc gandrīz mēneša izlaišanas, zaudējot "Mainz", ar 1:2, gūstot vārtus papildlaikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/mainz-bayern-munich-live-line-ups-stats-lewandowski-davies-sane-muller-neuer-15574|title=Brilliant Mainz make Bayern Munich wait for Bundesliga title|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}</ref> 8. maijā viņš guva savu 14. Bundeslīgas ''hat-trick'', uzvarot Menhengladbahas "Borussia", ar 6:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-borussia-monchengladbach-live-line-ups-stats-lewandowski-sane-15728|title=Robert Lewandowski closes in on history as Bayern Munich celebrate title by thrashing Borussia Mönchengladbach|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}</ref> 22. maijā viņš laboja Gerda Millera 40 vārtu rekordu 1971.–1972. gada sezonā, 90. minūtē gūstot vārtus "Bayern" 5:2 uzvarā, pār "Augsburg", sasniedzot 41 vārtu guvumu [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|sezonas pēdējā kārtā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-breaks-gerd-muller-40-goal-record-bayern-munich-15979|title=Robert Lewandowski: MD34's Man of the Matchday sets new 41-goal single-season record|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-14|language=en}}</ref> Viņam arī izdevās iegūt savu pirmo [[Eiropas Zelta zābaks|Eiropas Zelta zābaka]] balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37617238/bayern-munich-robert-lewandowski-breaks-gerd-muller-bundesliga-goals-record|title=Lewy beats Ronaldo, Messi to Euro Golden Shoe|website=ESPN.com|access-date=2024-04-14|date=2021-05-23|language=en}}</ref> Levandovskis [[2020.–2021. gada Minhenes "Bayern" sezona|sezonu]] pabeidza ar 48 vārtiem 40 mačos visos turnīros, sesto reizi sasniedzot vismaz 40 vārtu robežu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2021/07/fans-vote-lewandowski-fc-bayern-2020-21-player-of-the-season|title=Lewandowski is FC Bayern 2020/21 Player of the Season|website=web.archive.org|access-date=2024-04-14|date=2021-08-20|archive-date=2021-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210820134200/https://fcbayern.com/en/news/2021/07/fans-vote-lewandowski-fc-bayern-2020-21-player-of-the-season}}</ref> ==== 2021—2022: Pēdējā sezona "Bayern" un otrais Eiropas Zelta zābaks ==== Levandovskis savu [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021.–22. gada Bundeslīgas sezonu]] iesāka ar vārtu guvumu, izlīdzinot rezultātu, 13. augustā spēlējot neizšķirti, 1:1, pret Menhengladbahas "Borussia", padarot viņu par pirmo spēlētāju, kurš guvis vārtus septiņās Bundeslīgas atklāšanas spēlēs pēc kārtas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/58206961|title=Lewandowski sets opening-day record|work=BBC Sport|access-date=2024-04-14|language=en}}</ref> Viņš arī guva divus vārtus un atdeva piespēli ar papēdi Tomasam Milleram, 17. augustā, izbraukumā, ar 3:1 uzvarot "Dortmund", [[2021. gada Vācijas Superkauss futbolā|2021. gada Vācijas Superkausā]]. Pirms mača tika ieturēts [[klusuma brīdis]] par godu Gerdam Milleram, kurš nomira divas dienas iepriekš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11899/12384159/borussia-dortmund-1-3-bayern-munich-robert-lewandowski-double-earns-german-super-cup|title=Borussia Dortmund 1-3 Bayern Munich: Robert Lewandowski double earns German Super Cup|website=Sky Sports|access-date=2024-04-15|language=en}}</ref> 28. augustā viņš guva savu 15. Bundeslīgas ''hat-trick'', uzvarot Berlīnes "Hertha", ar 5:0,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-hertha-berlin-live-line-ups-stats-lewandowski-davies-sane-17060|title=Robert Lewandowski hits a hat-trick as Bayern Munich hammer Hertha Berlin|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-15|language=en}}</ref> uzstādot jaunu klubu un Vācijas rekordu, 16 spēlēs pēc kārtas visos turnīros gūstot vārtus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/matches/profis/bundesliga/2021-2022/fc-bayern-muenchen-hertha-bsc-28-08-2021-matchreport|title=Matchreport: FC Bayern vs. Hertha BSC - Bundesliga 21/22|website=web.archive.org|access-date=2024-04-15|date=2021-08-28|archive-date=2021-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210828192323/https://fcbayern.com/en/matches/profis/bundesliga/2021-2022/fc-bayern-muenchen-hertha-bsc-28-08-2021-matchreport}}</ref> pārspējot iepriekšējo rekordu, ar 15 spēlēm, kas piederēja Gerdam Milleram, no 1969. līdz 1970. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-sets-goals-consecutive-games-bayern-munich-record-muller-17105|title=Robert Lewandowski: Matchday 3's Man of the Matchday sets new Bayern Munich goals record|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-15|language=en}}</ref> Turklāt, viņam ar Minhenes "Bayern", visos turnīros, izdevās sasniegt vairāk nekā 300 gūto vārtu robežu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/lewandowski-scores-300th-goal-for-bayern-as-bundesliga-champions-thrash-hertha-berlin/1p2hkyqlxy8or1jwf86sygj1qy|title=Lewandowski scores 300th goal for Bayern as Bundesliga champions thrash Hertha Berlin {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-04-15|date=2021-08-28|language=en}}</ref> 18. septembrī Levandovskis guva vārtus savā 13. Bundeslīgas mājas spēlē pēc kārtas, pret [[VfL Bochum]], pārspējot iepriekšējo līgas rekordu, ar 12 spēlēm, kas piederēja Gerdam Milleram (no 1969. gada oktobra līdz 1970. gada aprīlim) un [[Jups Heinkess|Jupam Heinkesam]] (no 1972. gada jūnija līdz 1973. gada februārim).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport1.de/news/fussball/bundesliga/2021/09/bundesliga-fc-bayern-robert-lewandowski-stellt-rekord-auf|title=Bundesliga: FC Bayern, Robert Lewandowski stellt Rekord auf|website=SPORT1|access-date=2024-04-15|date=2021-09-18|language=de}}</ref> Viņš pārtrauca savu vārtu gūšanas sēriju, gūstot vārtus 19 spēlēs pēc kārtas, kas ir jauns visu laiku labākais Vācijas rekords.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-s-record-collection-bayern-munich-7764|title=Bundesliga {{!}} Robert Lewandowski: The Bayern Munich legend's Bundesliga record collection|website=www.bundesliga.com|access-date=2024-04-15}}</ref> 21. novembrī Levandovskis [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Grupu turnīrs|Čempionu līgas grupu turnīrā]] guva ''hat-trick'' pret [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]], kļūstot par ātrāko spēlētāju, kurš 100 spēlēs ir guvis 80 Čempionu līgas vārtus, pārspējot iepriekšējo [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/974728/robert-lewandowski-lionel-messi-cristiano-ronaldo-goal-record-champions-league/|title=Lewandowski beats Messi and Ronaldo goalscoring record with hat-trick in 100th CL game|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-04-15|date=2021-11-04|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/027d-170b3182d9ed-587169daf860-1000--champions-league-goalscoring-milestones-haaland-quickest-/|title=Champions League goalscoring milestones: Haaland quickest to 40 {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-15|date=2023-11-28|language=en}}</ref> 23. novembrī viņš atklāja rezultātu, izbraukumā ar 2:1 uzvarot [[Kijivas "Dinamo"]], Čempionu līgas grupu turnīra spēlē, tādējādi kļūstot par pirmo spēlētāju, kurš divās atsevišķās sacensību sezonās guvis vārtus deviņās spēlēs pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/988561/robert-lewandowski-overhead-kick-bayern-munich-champions-league/|title=Lewandowski sets another record as he scores stunning overhead kick with shoe untied|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-04-15|date=2021-11-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/champions-league/2021-2022/dynamo-kyiv-v-bayern-munich-follow-live-coverage_sto8637933/story.shtml|title=CHAMPIONS LEAGUE RESULT - ROBERT LEWANDOWSKI AND KINGSLEY COMAN ON TARGET AS BAYERN MUNICH BEAT DYNAMO KYIV|access-date=2024. gada 15. aprīlī}}</ref> Sezonas vidū Levandovskis ieņēma otro vietu [[2021. gada Zelta bumba|2021. gada Zelta bumbā]], aiz Lionela Mesi, no "Paris Saint-Germain", un saņēma žurnāla ''[[France Football]]'' Gada uzbrucēja balvu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/live/2021/nov/29/ballon-dor-2021-live-updates|title=Alexia Putellas and Lionel Messi win 2021 Ballon d’Or — as it happened|work=the Guardian|access-date=2024-04-15|date=2021-11-29|last=Murray|first=Scott|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 17. decembrī Levandovskis ar 43. vārtu guvumu uzstādīja Bundeslīgas rekordu visvairāk gūto vārtu ziņā kalendārajā gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/report/_/gameId/608685|title=Bayern Munich 4-0 VfL Wolfsburg (Dec 17, 2021) Game Analysis|website=ESPN|access-date=2024-04-15|language=en}}</ref> Viņš kļuva par otro spēlētāju, pēc [[Krištianu Ronaldu]], kurš ir bijis labākais vārtu guvējs klubu un starptautiskā līmenī, kā spēlētājs, kurš spēlē Eiropā, trīs gadus pēc kārtas.<ref name=":8" /><ref name=":9" /> 2022. gada 15. janvārī Levandovskis guva savu 16. ''hat-trick'' un 300. vārtus Bundeslīgā, izbraukumā, ar 4:0 uzvarot "Köln".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60008495|title=Bayern set scoring-streak record in win|work=BBC Sport|access-date=2024-04-15|language=en}}</ref> 8. martā Levandovskis guva ''hat-trick'' [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|Čempionu līgas astotdaļfināla]] atbildes spēlē, uzvarot [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]], ar 7:1. Mača pirmajās 23 minūtēs Levandovska gūtais ''hat-trick'' kļuva par visagrāk gūto Čempionu līgā, sākot no spēles sākuma.<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37626160/lewandowski-smashes-champions-league-hat-trick-records-win-salzburg|title=How Lewandowski's 11-minute hat trick ranks in the all-time UCL list|website=ESPN.com|access-date=2024-04-15|date=2022-03-09|language=en}}</ref> Paejot tikai 11 minūtēm no pirmajiem vārtiem līdz pēdējiem, Levandovska trīs vārtu guvumi pret "Salzburg" ir arī visu laiku ātrākais Čempionu līgas izslēgšanas spēļu fāzē gūtais ''hat-trick''.<ref name=":10" /> Ar šiem vārtiem viņš jau septīto sezonu pēc kārtas pārsniedza 40 vārtu robežu visos turnīros.<ref name=":10"/> Ar ''hat-trick'' viņš kļuva arī par ātrāko spēlētāju, kurš guvis 85 Čempionu līgas vārtus, atkal pārspējot Lionela Mesi iepriekšējo rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://punchng.com/lewandowski-breaks-record-scores-fastest-champions-league-hat-trick/|title=Lewandowski breaks record, scores fastest Champions League hat-trick|last=Oyeleke|first=Sodiq|website=Punch Newspapers|access-date=2024-04-15|date=2022-03-08|language=en}}</ref> Viņš arī pievienojās [[Krištianu Ronaldu]] un Mesi, kā vienīgie trīs spēlētāji, kuri trīs vai vairāk UEFA Čempionu līgas kampaņās ir guvuši desmit vai vairāk vārtu, un pievienojās Mesi, kā vienīgie divi spēlētāji, kuri Čempionu līgas izslēgšanas spēlē ir guvuši ''hat-trick'' pirmajā puslaikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37626187/ucl-stats-benzemas-unique-first-lewandowski-joins-ronaldo-messi|title=UCL stats: Benzema's unique first, Lewandowski joins Ronaldo, Messi|website=ESPN.com|access-date=2024-04-15|date=2022-03-10|language=en}}</ref> Levandovskis līgas sezonu pabeidza ar 35 vārtu guvumiem, kā labākais vārtu guvējs piekto sezonu pēc kārtas, un septīto kopumā, panākot Gerda Millera rekordu. Viņš arī laboja Bundeslīgas rekordu ar visvairāk izbraukumā gūtajiem vārtiem vienā sezonā, ar 19.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-wins-2021-22-bundesliga-top-scorer-bayern-munich-19935|title=Robert Lewandowski wins 2021/22 Bundesliga top scorer's cannon|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-15|language=en}}</ref> Turklāt, viņš otro sezonu pēc kārtas ieguva savu otro Eiropas Zelta zābaka balvu.<ref name=":16">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neogol.com/clasificacion-bota-de-oro/|title=Clasificación Bota de Oro 2022 ¡Actualizada!|website=web.archive.org|access-date=2024-04-15|date=2022-08-31|archive-date=2022-08-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20220831203209/https://www.neogol.com/clasificacion-bota-de-oro/}}</ref> 2022. gada 30. maijā Levandovskis paziņoja, ka vēlas pamest Minhenes "Bayern", sakot: "Mans stāsts ar "Bayern" ir beidzies, es nevaru iedomāties turpmāku labu sadarbību... Ceru, ka viņi mani neatturēs (no aiziešanas) tikai tāpēc, ka viņi var. Pāreja ir labākais risinājums ikvienam."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4176541/2022/05/30/robert-lewandowski-my-bayern-munich-story-has-come-to-an-end/|title=Lewandowski admits Bayern story 'at end'|last=Whitehead|first=Jacob|website=The Athletic|access-date=2024-04-15|language=en}}</ref> === Barcelona === ==== Pāreja ==== Minhenes "Bayern" Levandovskis sevi apliecināja kā vienu no savas paaudzes labākajiem spēlētājiem. 2022. gada 16. jūlijā [[FC Barcelona|Barcelona]] apstiprināja, ka ir panākusi vienošanos ar Minhenes "Bayern" par Levandovska pāreju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.es/es/football/first-team/news/2680144/principle-of-agreement-for-the-transfer-of-lewandowski|title=Principio de acuerdo para el traspaso de Lewandowski|website=www.fcbarcelona.es|access-date=2024-04-15|language=es}}</ref> Trīs dienas vēlāk Levandovskis parakstīja četru gadu līgumu par summu 45 miljonu eiro apmērā, ar iespēju pieaugt līdz 50 miljoniem eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/2683853/agreement-with-bayern-munich-for-the-transfer-of-robert-lewandowski|title=Agreement with Bayern Munich for the transfer of Robert Lewandowski|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-04-16|language=en}}</ref> Līgumā bija iekļauta izpirkšanas klauzula, kas noteikta 500 miljonu eiro apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37630151/robert-lewandowski-completes-barcelona-move-bayern-munich|title=Lewandowski completes Barca move from Bayern|website=ESPN.com|access-date=2024-04-16|date=2022-07-19|language=en}}</ref> Levandovskis kļuva par visdārgāko poļu spēlētāju vēsturē un Minhenes "Bayern" visu laiku dārgāko pārdoto spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.tvp.pl/61317657/robert-lewandowski-z-ostatnim-rekordem-w-bayernie-monachium-najdrozszy-transfer-wychodzacy-w-historii-klubu|title=Ostatni rekord "Lewego" w Bayernie. Jego transfer przejdzie do historii|last=S.A|first=Telewizja Polska|website=sport.tvp.pl|access-date=2024-04-16|date=2022-07-16|language=pl}}</ref> Levandovskis tika oficiāli prezentēts 50 000 līdzjutēju priekšā, 5. augustā, [[Camp Nou]] stadionā, un viņam tika piešķirts krekls ar 9. numuru, ko iepriekš valkāja [[Memfiss Depajs]], un oficiāli tika reģistrēts 12. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.cl/futbol/espana/nota/_/id/10728135/barcelona-robert-lewandowski-camp-nou-presentacion-record|title=Lewandowski levanta pasiones en una presentación récord|website=ESPN.cl|access-date=2024-04-16|date=2022-08-05|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/futbol/barcelona/2022/08/05/62ed03ed268e3e850f8b4578.html|title=El Barça le quita el dorsal '9' a Memphis para dárselo a Lewandowski|website=MARCA|access-date=2024-04-16|date=2022-08-05|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.20minutos.es/deportes/noticia/5040615/0/barcelona-obligado-inscribir-kessie-christensen-laliga/|title=Alerta 48 horas: el Barça tiene hasta el sábado para inscribir a Kessié y Christensen o se irán gratis y sin debutar|last=20minutos|website=www.20minutos.es - Últimas Noticias|access-date=2024-04-16|date=2022-08-11|language=es}}</ref> ==== 2022—2023: "La Liga" tituls un Pičiči trofeja ==== 2022. gada 7. augustā viņš guva savus pirmos vārtus "Barcelona" labā, uzvarot Meksikas klubu [[Club Universidad Nacional|UNAM]], ar 6:0, [[:en:Joan Gamper Trophy|Joan Gamper Trophy]] pirmssezonas spēlē, kas notika [[Camp Nou]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsbrief.com/football/21519-robert-lewandowski-scores-goal-striker-nets-barcelona-goal-60-friendly-victory/|title=Lewandowski scores first Barcelona goal in 6:0 friendly victory|website=sportsbrief.com|access-date=2024-04-16|language=en|archive-date=2024-08-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20240803045054/https://sportsbrief.com/football/21519-robert-lewandowski-scores-goal-striker-nets-barcelona-goal-60-friendly-victory/}}</ref> 13. augustā viņš piedzīvoja līgas debiju klubā, spēlējot neizšķirti, 0:0, pret [[Rayo Vallecano]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-in/news/barcelona-frustrated-rayo-vallecano-opening-night/bltcd5e7b01eea1ab09|title=Barcelona frustrated by Rayo Vallecano as Lewandowski & Raphinha's La Liga debuts spoiled {{!}} Goal.com India|website=www.goal.com|access-date=2024-04-16|date=2022-08-13|language=en-IN}}</ref> 21. augustā viņš guva savus pirmos vārtus ''Blaugrana'' labā, 21. augustā, gūstot divus vārtus, izcīnot uzvaru, ar 4:1, pār [[Sansevastjanas "Real Sociedad"|Real Sociedad]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laprensa.hn/deportes/barcelona-real-sociedad-liga-espana-espanola-anoeta-xavi-lewandowski-MC9664259|title=Lewandowski brilla con doblete en goleada del Barcelona ante la Real Sociedad|last=cronologia/-/meta/redaccion|website=www.laprensa.hn|access-date=2024-04-16|language=es-HN}}</ref> kam sekoja vēl divi vārtu guvumi, pret [[Real Valladolid]], 28. augustā, uzvarot ar 4:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/match/_/gameId/643800/real-valladolid-barcelona|title=Barcelona 4-0 Real Valladolid (28 Aug, 2022) Final Score - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-16|language=en}}</ref> 7. septembrī, savā pirmajā spēlē kā "Barcelona" spēlētājs, [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgā]], viņš guva ''hat-trick'', uzvarā pār [[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]], ar 5:1, kļūstot par pirmo spēlētāju vēsturē, kurš guvis Čempionu līgā ''hat-trick'' trīs dažādos klubos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62825071|title=Lewandowski hits Barca hat-trick before Bayern return|work=BBC Sport|access-date=2024-04-16|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soccernews.com/lewandowski-makes-champions-league-history-with-barcelona-hat-trick/342278/|title=Lewandowski makes Champions League history with Barcelona hat-trick|last=SoccerNews|website=Soccer News|access-date=2024-04-16|date=2022-09-07|language=en}}</ref> 11. septembrī viņš guva savus sestos vārtus sezonā, savā piektajā līgas mačā, "Barcelona" komandā, ar 4:0 uzvarot [[Cádiz CF|Cádiz]], uzstādot rekordu ar visvairāk gūtajiem vārtiem pirmajās piecās "La Liga" sezonas spēlēs 21. gadsimtā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/news/2787865/lewandowski-best-goalscoring-start-in-laliga-this-century/amp|title=Lewandowski, best goalscoring start in LaLiga this century|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-04-16}}</ref> un, galu galā, atzīmējās ar vienpadsmit vārtu guvumiem, tostarp, deviņiem vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm septiņos mačos, pēc tam, kad 1. oktobrī guva vienīgos vārtus izbraukumā, uzvarā pār [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/peru/2022/10/01/gol-lewandowski-1-0-barcelona-vs-mallorca-hoy-laliga/|title=Golazo de Lewandowski para el 1-0 de Barcelona vs Mallorca por LaLiga|website=infobae|access-date=2024-04-16|date=2022-10-01|language=es}}</ref> 12. oktobrī Levandovskis guva divus vārtus "Barcelona" Čempionu līgas spēlē, pret [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], pēdējā minūtē izlīdzinot rezultātu, nodrošinot neizšķirtu, 3:3, ''Blaugrana'' komandai, savās mājās, "Camp Nou" laukumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63221311|title=Barca on brink of Champions League exit after draw|work=BBC Sport|access-date=2024-04-16|language=en}}</ref> Neraugoties uz piecu vārtu guvumu šajās sacensībās, viņa gūtie vārti nepalīdzēja "Barcelona", kad tā [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona#C grupa|grupu turnīrā]] ieņēma trešo vietu, kā rezultātā, komanda otro sezonu pēc kārtas nonāca [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]] [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona#Izslēgšanas spēles|izslēgšanas spēļu kārtā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/barcelona-back-europa-league-where-they-belong-right-now/bltb94f0b887e0b4ef3|title=Barcelona back in the Europa League: Where they belong right now {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-04-16|date=2022-10-26|language=en}}</ref> 8. novembrī Levandovskis otro reizi klubu karjerā tika noraidīts par pārkāpumu pret [[Davids Garsija|Davidu Garsiju]], vēlāk saņemot trīs spēļu diskvalifikāciju, "Barcelona" ar 2:1 uzvarot [[CA Osasuna|Osasuna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/11/09/sport/barcelona-osasuna-pique-lewandowski-la-liga-spt-intl/index.html|title=Gerard Piqué and Robert Lewandowski sent off as Barcelona fights back to defeat Osasuna|last=Ramsay|first=George|website=CNN|access-date=2024-04-16|date=2022-11-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/barcelonas-lewandowski-given-three-game-ban-red-card-2022-11-16/|title=Barcelona's Lewandowski given three-game ban for red card {{!}} Reuters|website=web.archive.org|access-date=2024-04-16|date=2023-01-05|archive-date=2023-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230105211727/https://www.reuters.com/lifestyle/sports/barcelonas-lewandowski-given-three-game-ban-red-card-2022-11-16/}}</ref> Tomēr, Levandovskis 31. decembrī piedalījās neizšķirtā, 1:1, pret [[Barselonas derbijs|sāncensi]] [[RCD Espanyol|Espanyol]], pēc tam, kad [[Madride]]s tiesa viņam atcēla aizliegumu, taču viņš tik un tā izcieta diskvalifikāciju, kad Spānijas sporta tiesa atstāja spēkā sodu, izlaižot līgas spēles pret [[Madrides "Atletico"|Madrides "Atlético"]], [[Girona FC|Girona]] un [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64168380|title=Barcelona blow as Lewandowski three-game ban upheld|work=BBC Sport|access-date=2024-04-17|language=en}}</ref> 2023. gada 16. janvārī viņš guva otros vārtus [[2023. gada Spānijas Superkausa futbolā fināls|2023. gada Spānijas Superkausa finālā]], kad "Barcelona" ar 3:1 sakāva Madrides "Real", ''[[El Clásico]]'', izcīnot savu pirmo titulu kopā ar klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/3023483/first-trophy-of-the-xavi-era|title=First trophy of the Xavi era|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-04-17|language=en}}</ref> 14. maijā viņš guva divus vārtus, kad "Barcelona" ar 4:2 uzvarēja "Espanyol", kļūstot par "La Liga" čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65590309|title=Barcelona crowned La Liga champions after derby win|work=BBC Sport|access-date=2024-04-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbssports.com/soccer/news/barcelona-clinch-la-liga-title-over-real-madrid-after-bashing-city-rival-espanyol-4-2/|title=Barcelona clinch La Liga title over Real Madrid after bashing city rival Espanyol 4-2 - CBSSports.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-17|date=2023-05-14|archive-date=2023-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20230514213602/https://www.cbssports.com/soccer/news/barcelona-clinch-la-liga-title-over-real-madrid-after-bashing-city-rival-espanyol-4-2/}}</ref> Viņš bija pirmais "Barcelona" spēlētājs, kurš savā debijas sezonā guvis vairāk nekā 30 vārtus visās sacensībās, kopš [[Ronaldu|Ronaldu Nazariu]], 1996.–1997. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Squawka/status/1657846163754582022|title=Robert Lewandowski is the first Barcelona player to score 30+ goals across all competitions in his debut season since Ronaldo in 1996/97|website=Twitter|access-date=2024. gada 17. aprīlī}}</ref> [[2022.—2023. gada La Liga sezona|2022.–2023. gada La Liga]] sezonas beigās Levandovskis izcīnīja savu pirmo [[Pičiči trofeja|Pičiči trofeju]], gūstot 23 vārtus 34 mačos,<ref name=":17">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.es/en/news/laliga/barcelona-striker-lewandowski-wins-pichichi-86673966|title=Barcelona striker Lewandowski wins Pichichi in first season in LaLiga|last=Sport|website=sport|access-date=2024-04-17|date=2023-06-04|language=en}}</ref> kļūstot par pirmo spēlētāju 5 labākajās Eiropas līgās, kurš ieguvis labāko vārtu guvēja balvu sešās sezonās pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aa.com.tr/en/europe/top-scorers-lead-their-teams-to-league-titles-in-european-leagues/2927850|title=Top scorers lead their teams to league titles in European leagues|website=www.aa.com.tr|access-date=2024-04-17}}</ref> Levandovskis arī panāca [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]] visvairāk labāko vārtu guvēju balvu ziņā 5 labākajās Eiropas līgās, ar astoņām.<ref name=":11" /> ==== 2023—24 ==== 2023. gada 19. septembrī Levandovskis [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.–2024. gada UEFA Čempionu līgas sezonas]] pirmajā kārtā guva vienus vārtus "Barcelona" komandas uzvarā, ar 5:0, pret [[Royal Antwerp FC|Antwerp]], sasniedzot 100 vārtu robežu [[UEFA]] sacensībās, kļūstot tikai par trešo spēlētāju, kurš to sasniedzis, pēc [[Krištianu Ronaldu]] un [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/3691389/fc-barcelona-5-0-royal-antwerp-brilliant-start|title=FC Barcelona 5-0 Royal Antwerp: Brilliant start|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-04-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/lewandowski-elite-club-barcelona-volley-ronaldo-messi/blt63ebb3a442cb9ada|title=Barcelona striker Robert Lewandowski volleys home 100th European goal to join Lionel Messi and Cristiano Ronaldo in exclusive club {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-04-17|date=2023-09-19|language=en}}</ref> Viņš arī kļuva par vecāko spēlētāju, 35 gadu un 29 dienu vecumā, kurš UEFA Čempionu līgā guvis vārtus "Barcelona" komandā, pārspējot [[Žerārs Pikē|Žerāra Pikē]] iepriekšējo rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iffhs.com/posts/3050|title=IFFHS CONTINENTAL NEWS - UEFA CHAMPIONS LEAGUE|website=iffhs.com|access-date=2024-04-17}}</ref> 23. septembrī viņš guva divus vārtus, palīdzot "Barcelona" atspēlēt divu vārtu deficītu, mājās, ar 3:2 uzvarot [[Bigo "Celta"|Celta Vigo]], kļūstot par labāko vārtu guvēju kluba rindās, pirmajos 50 mačos, 21. gadsimtā, ar 35 vārtiem, pārspējot rekordu, kas iepriekš piederēja [[Samuels Eto'o|Samuelam Eto'o]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://barcanewsnetwork.com/barcelona-star-forward-overtakes-samuel-etoos-record-with-club/|title=Barcelona star forward overtakes Samuel Eto'o’s record with club|last=Ansari|first=Ahmad Sarmad|website=Barca News Network|access-date=2024-04-17|date=2023-09-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telecomasia.net/news/football/lewandowski-sets-barcelonaundefineds-performance-record-in-21st-century/|title=Lewandowski Sets Barcelona's Performance Record In 21st Century|website=www.telecomasia.net|access-date=2024-04-17|date=2023-09-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ManagingBarca/status/1705521020713717972|title=Robert Lewandowski has scored 35 goals in his first 50 games with FC Barcelona|website=Twitter|access-date=2024. gada 17. aprīlī}}</ref> 2024. gada 17. februārī Levandovskis nodrošināja "Barcelona" uzvaru, ar 2:1 pārspējot "Celta Vigo", realizējot atkārtoto soda sitienu 97. minūtē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/68327478|title=Barcelona grab win with late Lewandowski penalty|work=BBC Sport|access-date=2024-04-17|language=en}}</ref> Viņš kļuva par rezultatīvāko futbolistu gūto vārtu skaita ziņā (407) pēdējās desmitgades laikā, piecās [[:en:Big Five (association football)|galvenajās Eiropas futbola līgās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/1109515/tak-to-prawda-lewandowski-lepszy-od-messiego-i-ronaldo|title=Kto strzelił najwięcej goli w ostatnich 10 latach? Sprawdźcie|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-17|date=2024-03-02|language=pl}}</ref> 22. februārī viņš guva savus 93. [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] vārtus, spēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[SSC Napoli|Napoli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.in/football/report/_/gameId/691517|title=Napoli 1-1 Barcelona (22 Feb, 2024) Game Analysis - ESPN (IN)|website=ESPN|access-date=2024-04-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pap.pl/aktualnosci/gol-lewandowskiego-w-lidze-mistrzow-podzial-punktow-w-neapolu|title=Gol Lewandowskiego w Lidze Mistrzów. Podział punktów w Neapolu|website=www.pap.pl|access-date=2024-04-17}}</ref> Pēc tam, 12. martā, Levandovskis guva pēdējos vārtus mājas spēlē, uzvarot ar 3:1, izslēdzot "Napoli" no turnīra, ar rezultātu 4:2, divu spēļu summā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/champions-league/2023-2024/fc-barcelona-v-napoli-uefa-champions-league-live_sto10058242/story.shtml|title=Barcelona 3-1 Napoli (4-2 on agg.): Robert Lewandowski among goals as Xavi's side make Champions League quarter-finals|website=Eurosport|access-date=2024. gada 17. aprīlī}}</ref> 17. martā viņš bija galvenais spēlētājs "Barcelona" uzvarā, ar 3:0, pār [[Madrides "Atletico"|Madrides "Atlético"]], jo bija iesaistīts visos trīs vārtu guvumos. Viņš guva vienus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles, palīdzot savai komandai ieņemt otro vietu "La Liga" tabulā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.anews.com.tr/sport/2024/03/18/lewandowski-leads-barcelona-to-3-0-win-over-atletico-madrid|title=Lewandowski leads Barcelona to 3-0 win over Atletico Madrid|website=anews|access-date=2024-04-17|language=en}}</ref> == Starptautiskā karjera == === 2007—2013: Jauniešu līmenis un agrīnā starptautiskā karjera === [[Attēls:Robert Lewandowski 2011 (3).jpg|thumb|Levandovskis draudzības spēlē pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]], 2011. gadā]] Levandovskis savu starptautisko karjeru sāka 2007. gadā, [[Polijas U-19 futbola izlase|Polijas U-19 izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsaxle.com/everything-you-need-to-know-about-robert-lewandowski-debut-teams-goals-records-and-net-worth/|title=Everything You Need To Know About Robert Lewandowski: Debut, Teams, Goals, Records And Net Worth - Sports Axle|website=web.archive.org|access-date=2024-04-17|date=2022-09-26|archive-date=2022-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220926100342/https://sportsaxle.com/everything-you-need-to-know-about-robert-lewandowski-debut-teams-goals-records-and-net-worth/}}</ref> Tāpat viņš arī trīs spēles aizvadīja [[Polijas U-21 futbola izlase|Polijas U-21 izlasē]], draudzības spēlēs, pret [[Anglijas U-21 futbola izlase|Angliju]], [[Baltkrievijas U-21 futbola izlase|Baltkrieviju]] un [[Somijas U-21 futbola izlase|Somiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/robert-lewandowski/nationalmannschaft/spieler/38253/verein_id/9324/hauptwettbewerb//wettbewerb_id//start/2008-03-25/ende/2008-06-01/nurEinsatz/0/plus/1|title=Robert Lewandowski - National team (Detailed view)|website=www.transfermarkt.com|access-date=2024-04-17|language=en}}</ref> Viņa debija pieaugušo izlasē notika 2008. gada 10. septembrī, trīs nedēļas pēc viņa 20. dzimšanas dienas, pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], kur viņš nāca uz maiņu un guva vārtus, [[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]], izbraukumā, uzvarot ar 2:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/southafrica2010/preliminaries/europe/matches/round=250471/match=300040521/report.html|title=San Marino — Poland 0:2 (0:1)|website=web.archive.org|access-date=2024-04-17|date=2012-06-08|archive-date=2012-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20120608041512/http://www.fifa.com/worldcup/archive/southafrica2010/preliminaries/europe/matches/round=250471/match=300040521/report.html}}</ref> Tikai [[Vlodzimežs Lubaņskis]] savā debijā valstsvienībā guva vārtus, esot jaunāks par Levandovski, kuram tobrīd bija 16 gadi. Levandovskis 2009. gada 1. aprīlī guva vēl vienus vārtus kvalifikācijas spēlē, pret to pašu komandu, uzvarot ar 10:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/5093242/European-World-Cup-qualifying-round-up-Poland-put-10-past-woeful-San-Marino.html|title=European World Cup qualifying round-up: Poland put 10 past woeful San Marino|website=The Telegraph|access-date=2024-04-18|date=2009-04-02|language=en}}</ref> Spēlējot Varšavā, [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2012]] turnīra atklāšanas spēlē, pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], Levandovskis guva sacensību pirmos vārtus, pēc toreizējā "Dortmund" komandas biedra [[Jakubs Blaščikovskis|Jakuba Blaščikovska]] rezultatīvas piespēles, un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuro/season=2012/matches/round=15172/match=2003319/postmatch/report/index.html|title=Greece fightback foils co-hosts Poland in EURO 2012 Group A|website=uefa.com|access-date=2024. gada 18. aprīlī|date=2012. gada 8. jūnijā|language=angļu}}</ref> Turnīrā viņš Polijas izlasē piedalījās visās trīs spēlēs, kad tā ar diviem nopelnītiem punktiem izkrita no grupu turnīra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/history/news/0254-0d7e9fac6b78-bb120cc6ba96-1000--czech-republic-through-as-euro-2012-co-hosts-poland-chec/|title=Czech Republic through as EURO 2012 co-hosts Poland check out {{!}} UEFA EURO|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-18|date=2012-06-16|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/news/newsid=1804253.html|title=Over and out for Poland - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-18|date=2013-12-03|archive-date=2013-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20131203011857/http://www.uefa.com/news/newsid=1804253.html}}</ref> === 2013—2017: Uzņemoties kapteiņa lomu === [[Attēls:Lewandowski and Milik vs Ireland 2013.jpg|thumb|Levandovskis [[Polijas futbola izlase|Polijas]] izlasē, pret [[Īrijas futbola izlase|Īriju]], 2013. gadā]] Levandovskis 2013. gada 26. martā, uzvarā pret Sanmarīno, ar 5:0, realizēja divus soda sitienus, [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā]], kas bija viņa pirmā spēle [[Kapteinis (futbols)|kapteiņa]] amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/worldcup/season=2014/matches/round=2000294/match=2008742/postmatch/report/index.html|title=FIFA World Cup 2014 - Poland-San Marino — UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-18|date=2017-09-25|archive-date=2017-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20170925181341/http://www.uefa.com/worldcup/season=2014/matches/round=2000294/match=2008742/postmatch/report/index.html}}</ref> Vēlāk, 6. septembrī, kvalifikācijas kampaņā, viņš izlīdzināja rezultātu, savā laukumā, nospēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pilka-nozna.przegladsportowy.pl/Pilka-nozna-Polska-Czarnogora-1-1-w-eliminacjach-Ms-2014,artykul,180555,1,291.html|title=Polska - Czarnog�ra 1:1 w eliminacjach M� 2014 - Reprezentacja Polski - Przegladsportowy.pl|website=web.archive.org|access-date=2024-04-18|date=2013-09-27|archive-date=2013-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20130927132434/http://pilka-nozna.przegladsportowy.pl/Pilka-nozna-Polska-Czarnogora-1-1-w-eliminacjach-Ms-2014,artykul,180555,1,291.html}}</ref> Polija nekvalificējās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausam]] Brazīlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1812595-england-qualify-for-2014-world-cup-with-2-0-win-over-poland|title=England Qualify for 2014 World Cup with 2-0 Win over Poland|last=Grant|first=Ethan|website=Bleacher Report|access-date=2024-04-18|language=en}}</ref> 2014. gada 7. septembrī, Polijas pirmajā [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2016 kvalifikācijas]] spēlē, izbraukumā, pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]], Levandovskis guva savu pirmo starptautisko ''hat-trick'', gūstot četrus vārtus, uzvarot ar 7:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/sep/07/poland-gibraltar-euro-2016--match-report|title=Poland’s Robert Lewandowski scores four in seven-goal rout of Gibraltar|work=The Guardian|access-date=2024-04-19|date=2014-09-07|last=Association|first=Press|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 2015. gada 13. jūnijā viņš guva vēl vienu ''hat-trick'', Polijai sagraujot [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]], ar 4:0, trīs vārtus gūstot četru minūšu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzz.ch/sport/drei-tore-von-lewandowski-bei-polens-40-1.18561613|title=Drei Tore von Lewandowski bei Polens 4:0|website=web.archive.org|access-date=2024-04-19|archive-date=2020-02-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20200226002742/https://www.nzz.ch/sport/drei-tore-von-lewandowski-bei-polens-40-1.18561613}}</ref> 8. oktobrī viņš divreiz guva vārtus neizšķirtā, 2:2, izbraukumā, pret [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/33543822|title=Scotland 2-2 Poland|work=BBC Sport|access-date=2024-04-19|language=en}}</ref> Trīs dienas vēlāk viņš ar galvu guva uzvaras vārtus, ar 2:1 uzvarot [[Īrijas futbola izlase|Īriju]], Polijai kvalificējoties finālturnīram Francijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d805627bf50-4b0fa69e6b10-1000--lewandowski-s-latest-takes-poland-to-france/|title=Lewandowski's latest takes Poland to France {{!}} European Qualifiers|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-19|date=2015-10-11|language=en}}</ref> Levandovskis kampaņu noslēdza ar 13 gūtiem vārtiem, kas ir kopīgs Eiropas čempionāta kvalifikācijas rekords ar [[Deivids Hīlijs|Deividu Hīliju]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrijas]] valstsvienībā, [[2008. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2008 kvalifikācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuro/qualifiers/news/newsid=2292506.html|title=Lewandowski equals Healy's scoring record - UEFA EURO - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-19|date=2015-11-14|archive-date=2015-11-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20151114015938/http://www.uefa.com/uefaeuro/qualifiers/news/newsid=2292506.html}}</ref> [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2016]] izcīņā Francijā, Levandovskim nebija neviena sitiena vārtu rāmī, līdz astotdaļfināla spēlei, pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]], [[Sentetjēna|Sentetjēnā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/jun/25/switzerland-poland-euro-2016-match-report|title=Poland hold nerve after Switzerland’s Granit Xhaka blazes penalty wide|work=The Observer|access-date=2024-04-19|date=2016-06-25|last=Brassell|first=Andy|issn=0029-7712|language=en}}</ref> Pēc neizšķirta, 1:1, viņš guva savas komandas pirmo soda sitienu, pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā, Polijai pirmo reizi iekļūstot ceturtdaļfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36566078|title=Switzerland 1-1 Poland (pens 4-5)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-19|language=en}}</ref> Ceturtdaļfinālā, pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]], 100. sekundē, [[Stade Vélodrome]] laukumā, viņš guva vārtus pēc [[Kamils Grosickis|Kamila Grosicka]] centrējuma, vēlreiz nospēlējot neizšķirti, 1:1, un atkal guva vārtus pēcspēles soda sitienu sērijā, kurā poļi zaudēja.<ref name=":12">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36603665|title=Poland 1-1 Portugal (3-5 pens)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-19|language=en}}</ref> Polijas izstāšanās brīdī Levandovskis bija izdarījis vairāk pārkāpumu nekā jebkurš cits turnīra spēlētājs.<ref name=":12" /> === 2017—pašlaik: Visu laiku rezultatīvākais spēlētājs Polijas izlasē === [[Attēls:Robert Lewandowski 2018, JAP-POL (cropped).jpg|thumb|209x209px|Levandovskis [[Polijas futbola izlase|Polijas]] izlasē, [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]]] 2017. gada 5. oktobrī Levandovskis guva ''hat-trick'', uzvarā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]], ar 6:1, sasniedzot 50 vārtu guvumus Polijas valstsvienībā, pārspējot [[Vlodzimežs Lubaņskis|Vlodzimeža Lubaņska]] iepriekšējo rekordu, ar 48 vārtu guvumiem, kļūstot par visu laiku labāko vārtu guvēju Polijas izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37534914/robert-lewandowski-becomes-poland-all-leading-scorer|title=Lewandowski becomes Poland's top scorer|website=ESPN.com|access-date=2024-04-19|date=2017-10-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/european-qualifiers/news/newsid=2497563.html|title=Lewandowski holds outright European Qualifiers goal record - European Qualifiers - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-19|date=2017-10-21|archive-date=2017-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20171021012534/http://www.uefa.com/european-qualifiers/news/newsid=2497563.html}}</ref> 2017. gada 8. oktobrī Levandovskis guva vārtus, uzvarot Melnkalni, ar 4:2, Polijas izlases labā gūstot savus 51. vārtus.<ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-sets-world-cup-qualifying-goal-record-ahead-of-ronaldo-461228.jsp|title=Bayern Munich's Robert Lewandowski sets European scoring record for Poland|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-19|language=en|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811092829/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/robert-lewandowski-sets-world-cup-qualifying-goal-record-ahead-of-ronaldo-461228.jsp/}}</ref> [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s kampaņu viņš pabeidza ar 16 gūtiem vārtiem, kas ir Eiropas Pasaules kausa kvalifikācijas rekords.<ref name=":13" /> Levandovskis tika iekļauts 23 cilvēku sastāvā, Polijas izlasē, [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausam]] Krievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/poland-world-cup-squad-profile-russia-2018-fixtures-group-team-news-schedule-a8393021.html|title=Poland World Cup squad guide: Full fixtures, group, ones to watch, odds {{!}} The Independent|website=web.archive.org|access-date=2024-04-19|date=2018-07-09|archive-date=2018-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20180709043721/https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/poland-world-cup-squad-profile-russia-2018-fixtures-group-team-news-schedule-a8393021.html}}</ref> Levandovskis spēlēja katru minūti visos trīs mačos, pret [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]] un [[Japānas futbola izlase|Japānu]]. Levandovskis vārtus neguva, un Polija nespēja kvalificēties izslēgšanas spēļu fāzei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/teams/team=43962/index.html|title=Poland|website=web.archive.org|access-date=2024-04-19|archive-date=2007-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20071129220613/http://www.fifa.com/worldcup/teams/team=43962/index.html}}</ref> 2021. gada 19. jūnijā, Polijas otrajā [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] grupas spēlē, pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], Levandovskis guva izlīdzinājuma vārtus, spēlējot neizšķirti, 1:1; līdz ar to viņš kļuva par pirmo poļu spēlētāju, kurš guvis vārtus trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] pēc kārtas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51197624|title=Lewandowski scores as Poland hold Spain|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.squawka.com/en/euro-2020-group-e-second-round-spain-poland-morata-lewandowski/|title=Poland duo make history vs Spain as Group E goes to exciting final day {{!}} Euro 2020|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2021-06-28|archive-date=2021-06-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210628175749/https://www.squawka.com/en/euro-2020-group-e-second-round-spain-poland-morata-lewandowski/}}</ref> 23. jūnijā viņš guva divus vārtus, ar 2:3 zaudējot [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijai]]; tomēr, Polija palika pēdējā savā grupā un izkrita no grupu turnīra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2021/06/23/lewandowski-poland-out-of-euro-2020-with-3-2-loss-to-sweden|title=Lewandowski, Poland out of Euro 2020 with 3-2 loss to Sweden|website=euronews|access-date=2024-04-20|date=2021-06-23|language=en}}</ref> Levandovskis tika iekļauts valstsvienībā, [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņai Katarā. Pirmajā spēlē, pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]], viņš nerealizēja soda sitienu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63631782|title=Lewandowski misses penalty as Mexico hold Poland|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> tomēr, otrajā mačā, pret [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]], viņš guva savus pirmos vārtus [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] izcīņā, kad Polija uzvarēja ar 2:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63685897|title=Lewandowski scores first World Cup goal in Poland win|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> Viņš guva savus otros vārtus Pasaules kausa izcīņā, ar 11 metru soda sitienu, zaudējot Francijai, astotdaļfinālā, ar 3:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63771032|title=Giroud and Mbappe fire France into quarter-finals|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> == Spēles stils == [[Attēls:20190428 DFL 1. Bundesliga FCN - FCB 850 0565.jpg|left|thumb|Levandovskis pret [[1. FC Nürnberg|FC Nürnberg]], 2019. gadā]] Levandovskis tiek plaši uzskatīts par vienu no labākajiem uzbrucējiem pasaulē,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/50145108|title=Lewandowski - the world's best striker?|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/robert-lewandowski-the-planet-s-best-striker-deserves-european-glory-with-bayern-munich-7bqrhtxlw|title=Robert Lewandowski — the planet’s best striker — deserves European glory with Bayern Munich|access-date=2024-04-20|date=2024-04-20|last=Gheerbrant|first=James|issn=0140-0460|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-s-robert-lewandowski-world-s-best-striker-456853.jsp|title=Bayern Munich's Robert Lewandowski the world's best striker?|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-20|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/best-strikers-in-the-world-ronaldo-lewandowski-harry-kane|title=Ranked! The 10 best strikers in the world|last=Holt|first=Ed McCambridgeContributions from Matthew|last2=published|first2=Ryan Dabbs|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-04-20|date=2024-01-19|language=en}}</ref> un daudzi viņu uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem centra uzbrucējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/robert-lewandowski-football-great-record-bayern-opinion|title=Robert Lewandowski continues to cement his record as one of the greats|website=90min.com|access-date=2024-04-20|date=2021-05-15|language=en}}</ref> Kā precīzs un efektīvs vārtu guvējs ar galvu un abām kājām, Levandovskis ir ražīgs vārtu guvējs, tāpēc viņu nodēvēja par ''LewanVārtiki''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-king.com/nicknames.php?q=lewangoalski|title=LewanGOALski, The Body, Lewy Nickname - What does it mean and how did it come about? - Player Biography and Profile|website=www.sports-king.com|access-date=2024-04-20}}</ref> Tiek uzskatīts, ka viņam kā [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējam]] piemīt gandrīz visas nepieciešamās īpašības: augums, spēks, līdzsvars, temps, inteliģentas kustības un prasme ar abām kājām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.co.uk/blog/tactics-and-analysis/67/post/2653540/how-robert-lewandowski-became-this-seasons-deadliest-striker|title=How Robert Lewandowski became this seasons deadliest striker - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2016-08-13|archive-date=2016-08-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20160813004736/http://www.espnfc.co.uk/blog/tactics-and-analysis/67/post/2653540/how-robert-lewandowski-became-this-seasons-deadliest-striker}}</ref> Lai gan viņš galvenokārt darbojās kā vārtu "mednieks" soda laukumā, viņam piemīt arī pozicionālā izjūta, izcilas tehniskās iemaņas, ātras kājas un prasmīgs [[:en:Dribbling#Association football|dribls]]. Viņš ir izcēlies arī ar savu darba apjomu. Levandovskis ir precīzs [[11 metru soda sitiens|soda sitienu]] izpildītājs; viņš arī spēj gūt vārtus no tālās distances, un ir zināms kā [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]] izpildītājs. Levandovski ir slavējuši arī eksperti, spēlētāji un galvenie treneri par viņa izcilo darba ētiku, fizisko sagatavotību, mentalitāti un disciplīnu gan laukumā, gan treniņos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/bayern-munich/11928742/Robert-Lewandowski-how-he-became-the-most-prolific-striker-in-Europe.html|title=Robert Lewandowski: how he became the most prolific striker in Europe|website=The Telegraph|access-date=2024-04-20|date=2015-10-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d820e2c98c6-28c58e09e952-1000--how-brilliant-is-barcelona-and-poland-striker-robert-lewand/|title=How brilliant is Barcelona and Poland striker Robert Lewandowski? {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-20|date=2022-11-22|language=en}}</ref><ref name=":14">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2013/may/24/robert-lewandowski-goals-borussia-dortmund|title=Robert Lewandowski brings goals and fortitude to Borussia Dortmund|work=The Guardian|access-date=2024-04-20|date=2013-05-24|last=Christenson|first=Marcus|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1653304-robert-lewandowski-to-bayern-munich-fc-bayern-reportedly-sign-polish-striker|title=Robert Lewandowski to Bayern Munich: FC Bayern Sign Polish Striker|last=Rapp|first=Timothy|website=Bleacher Report|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/philippe-coutinho-lewandowski-alaba-bayern-munich-best-free-kick-takers-7654|title=Philippe Coutinho, Robert Lewandowski and David Alaba: Do Bayern Munich have the best free-kick takers?|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> == Ārpus futbola == === Personīgā dzīve === [[Attēls:Robert Lewandowski 2010 (1).jpg|thumb|256x256px|Levandovskis 2010. gadā]] Levandovska tēvs deva viņam vārdu "Roberts", lai viņam būtu vieglāk pārcelties uz ārzemēm kā profesionālam futbolistam.<ref name=":14" /> Levandovska tēvs Kšištofs (miris 2005. gadā),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.2x45.info/aktualnosci/17751/lewandowski-ojciec-zmarl-w-2005-roku-wszystkie-gole-dedykuje-jemu/|title=Lewandowski: Ojciec zmar� w 2005 roku. Wszystkie gole dedykuj� jemu - Aktualno�ci - portal pi�karski|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2023-10-30|archive-date=2023-10-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20231030215157/http://www.2x45.info/aktualnosci/17751/lewandowski-ojciec-zmarl-w-2005-roku-wszystkie-gole-dedykuje-jemu/}}</ref> bija Polijas čempions [[džudo]], kā arī spēlēja futbolu [[Varšavas "Hutnik"]], otrajā divīzijā.<ref name=":15">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bild.de/BILD/sport/fussball/bundesliga/vereine/dortmund/2010/07/08/bvb-star-robert-lewandowski/lars-ricken-und-matthias-sammer-sind-meine-idole.html|title=BVB-Star Robert Lewandowski: Lars Ricken und Matthias Sammer sind meine Idole - Sport - BVB Borussia Dortmund - Fußball Bundesliga - Bild.de|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2010-07-22|archive-date=2010-07-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20100722145035/http://www.bild.de/BILD/sport/fussball/bundesliga/vereine/dortmund/2010/07/08/bvb-star-robert-lewandowski/lars-ricken-und-matthias-sammer-sind-meine-idole.html}}</ref> Viņa māte, Ivona, ir bijusī "AZS Warsaw" volejboliste un vēlāk "Partyzant Leszno" viceprezidente.<ref name=":15" /> Viņa māsa, Milena, arī spēlē volejbolu un ir pārstāvējusi U21 izlasi.<ref name=":15" /> Viņa sieva, [[Anna Levandovska]], izcīnīja bronzas medaļu 2009. gada Pasaules kausā [[karatē]].<ref name=":15" /> Viņi apprecējās 2013. gada 22. jūnijā. Viņiem ir divas meitas: Klāra (dzimusi 2017. gadā) un Laura (dzimusi 2020. gadā).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/panorama/leute/fc-bayern-muenchen-robert-lewandowski-ist-vater-geworden-a-1146126.html|title=FC Bayern München: Robert Lewandowski ist Vater geworden|work=Der Spiegel|access-date=2024-04-20|date=2017-05-04|issn=2195-1349|language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.allfootballapp.com/news/All/Congratulations-Lewandowski-and-his-wife-welcome-their-second-daughter-Laura/2334759|title=Congratulations! Lewandowski and his wife welcome their second daughter Laura{{!}} All Football|website=AllfootballOfficial|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> Levandovskis ir praktizējošs [[Polijas Katoļu baznīca|katolis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eng.pch24.pl/famous-football-player-robert-lewandowski-is-not-ashamed-of-jesus--video-in-8-languages-,60911,i.html|title=Famous football player Robert Lewandowski is not ashamed of Jesus. Video in 8 languages - PCh24.pl - Prawa Strona Internetu. Informacje z życia Kościoła i prawicowa publicystyka|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2020-08-06|archive-date=2020-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806194016/https://www.eng.pch24.pl/famous-football-player-robert-lewandowski-is-not-ashamed-of-jesus--video-in-8-languages-,60911,i.html}}</ref> Viņš tikās ar [[Francisks|Pāvestu Francisku]] 2014. gada oktobrī, kad Minhenes "Bayern" apmeklēja [[Vatikāns|Vatikānu]], pēc uzvaras pār [[AS Roma]], [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona#E grupa|UEFA Čempionu līgā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29729737|title=Pope praises Bayern after Roma win|work=BBC Sport|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> Papildus savai dzimtajai [[poļu valoda]]i, Levandovskis runā arī angļu un vācu valodā.<ref>{{Atsauce|title=Leadership League: Robert Lewandowski {{!}} Leadership League|url=https://www.youtube.com/watch?v=Eep--Dny8oc|accessdate=2024-04-20|language=lv}}</ref><ref>{{Atsauce|title=FC Bayern Press Conference w/ Robert Lewandowski {{!}} ReLive|url=https://www.youtube.com/watch?v=Sp_Yk5d8I1Y|accessdate=2024-04-20|language=lv}}</ref> Levandovskis ir [[Teniss|tenisa]] un [[:en:Paddle tennis|padela]] cienītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://przegladsportowy.onet.pl/ofsajd/robert-lewandowski-pokazal-jak-gra-w-tenisa-praktyka-czyni-mistrza-wideo/5t6zmdf|title=Robert Lewandowski pokazał, jak gra w tenisa. "Praktyka czyni mistrza" [WIDEO]|website=Przegląd Sportowy Onet|access-date=2024-04-20|language=pl}}</ref> Viņš trenējās spēlēt tenisu kopā ar [[Ana Ivanoviča|Anu Ivanoviču]], sava drauga [[Bastians Šveinšteigers|Bastiana Šveinšteigera]] sievu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.tvp.pl/61130692/aktywny-urlop-roberta-lewandowskiego-partia-tenisa-z-bastianem-schweinsteigerem-i-ana-ivanovic|title="Lewy" chwycił za rakietę! Partia z dawnym znajomym... i legendą tenisa|last=S.A|first=Telewizja Polska|website=sport.tvp.pl|access-date=2024-04-20|date=2022-07-05|language=pl}}</ref> un pazīst personīgi [[Novaks Džokovičs|Novaku Džokoviču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/tennis/news-novak-djokovic-congratulates-robert-lewandowski-winning-champions-league|title=Novak Djokovic congratulates Robert Lewandowski for winning Champions League|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2023-09-26|archive-date=2023-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230926191928/https://www.sportskeeda.com/tennis/news-novak-djokovic-congratulates-robert-lewandowski-winning-champions-league}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/896683/liga-mistrzow-robert-lewandowski-otrzymal-wyjatkowe-gratulacje-od-gwiazdy-tenisa|title=Liga Mistrzów. Robert Lewandowski otrzymał wyjątkowe gratulacje od gwiazdy tenisa|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-20|date=2020-08-24|language=pl}}</ref> Viņš apmeklēja viņa mačus Katarā un Apvienotajos Arābu Emirātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/tenis/571581/robert-lewandowski-specjalnym-gosciem-na-meczu-novaka-djokovicia-z-rafaelem-nada|title=Robert Lewandowski specjalnym gościem na meczu Novaka Djokovicia z Rafaelem Nadalem (foto)|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-20|date=2016-01-09|language=pl}}</ref> 2022. gadā viņš personīgi apsveica [[Iga Švjonteka|Igu Švjonteku]] ar uzvaru [[2022. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2022. gada ''Roland Garros'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tennis.com/baseline/articles/robert-lewandowski-leads-congratulations-of-roland-garros-champ-iga-swiatek|title=Robert Lewandowski leads congratulations of Roland Garros champ Iga Swiatek|last=Tennis.com|website=Tennis.com|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> Viņš arī spēlē [[Golfs|golfu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/820202/kocham-te-gre-robert-lewandowski-milosnikiem-golfa|title="Kocham tę grę". Robert Lewandowski miłośnikiem golfa|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-20|date=2019-05-07|language=pl}}</ref> un interesējas par autosportu, tostarp, [[Formula 1|Formulu 1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thesportsrush.com/f1-news-fc-barcelona-star-striker-robert-lewandowski-biggest-inspiration-is-this-600-million-worth-formula-one-world-champion/|title=Robert Lewandowski remembers 7-time world champion Michael Schumacher in F1|last=Shukla|first=Janmeyjay|website=The SportsRush|access-date=2024-04-20|date=2022-09-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.se.pl/pilka-nozna/bundesliga/robert-lewandowski-szaleje-na-mazurach-pedzi-na-skuterze-wodnym-wartym-krocie-zdjecie-aa-7zXn-NGwW-6jkb.html|title=Robert Lewandowski szaleje na Mazurach! Pędzi na skuterze wodnym wartym krocie! [ZDJĘCIE]|website=sport.se.pl|access-date=2024-04-20|date=2019-07-08|language=pl|archive-date=2023-04-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230410102738/https://sport.se.pl/pilka-nozna/bundesliga/robert-lewandowski-szaleje-na-mazurach-pedzi-na-skuterze-wodnym-wartym-krocie-zdjecie-aa-7zXn-NGwW-6jkb.html}}</ref> 2017. un 2022. gadā, kā [[Aston Martin]] īpašais viesis, viņš apmeklēja [[Monako Grand Prix]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polsatsport.pl/wiadomosc/2022-05-29/robert-lewandowski-pojawil-sie-na-grand-prix-monaco-polak-goscil-w-garazu-astona-martina/|title=Lewandowski pojawił się na GP Monako. Odwiedził jeden z zespołów|last=https://www.facebook.com/Polsatsportpl|website=www.polsatsport.pl|access-date=2024-04-20|date=2022-05-29|language=pl}}</ref> 2023. gadā viņš [[Spānijas Grand Prix]] laikā apmeklēja [[Scuderia Ferrari]] boksus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurosport.tvn24.pl/formula-1/grand-prix-hiszpanii/2023/robert-lewandowski-z-wizyta-w-boksie-ferrari-przed-grand-prix-hiszpanii-2023_sto9640470/story.shtml|title=Lewandowski odwiedził padok Ferrari przed Grand Prix Hiszpanii - Eurosport|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2023-06-05|archive-date=2023-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230605073623/https://eurosport.tvn24.pl/formula-1/grand-prix-hiszpanii/2023/robert-lewandowski-z-wizyta-w-boksie-ferrari-przed-grand-prix-hiszpanii-2023_sto9640470/story.shtml}}</ref> === Filantropija un bizness === Levandovskis un viņa sieva Anna savas karjeras laikā ir atbalstījuši, ziedojuši un vākuši naudu dažādām labdarības organizācijām un bērniem, tostarp, Bērnu Memoriālajam veselības institūtam Varšavā, kuram Annas dzimšanas dienas svinībās, 2018. gada 25. augustā, viņi bija savākuši vairāk nekā [[Zlots|PLN]] 150 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wiadomosci.onet.pl/warszawa/wiemy-ile-lewandowscy-zebrali-na-balu-urodzinowym-i-na-co-pojda-pieniadze/xnc1pj9|title=Wiemy, ile Lewandowscy zebrali na balu urodzinowym i na co pójdą pieniądze|website=Onet Wiadomości|access-date=2024-04-20|date=2018-08-29|language=pl}}</ref> Levandovskis arī ziedoja PLN 100 000 trīs gadus veca zēna, no [[Hela]]s, Ciprjana Gavela ārstēšanai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://przegladsportowy.onet.pl/ofsajd/faceci/piekny-gest-lewandowskiego-przekazal-100-tys-zl-na-leczenie-chorego-chlopca/lq6fj5v|title=Piękny gest Lewandowskiego. Przekazał 100 tys. zł na leczenie chorego chłopca|website=Przegląd Sportowy Onet|access-date=2024-04-20|language=pl}}</ref> un palīdz katru gadu vākt līdzekļus Lielajam Ziemassvētku labdarības orķestrim, ziedojot savas personīgās lietas vai līdzekļus, kas tiek iegūti tiešsaistes izsolēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://przegladsportowy.onet.pl/inne-sporty/bilet-vip-na-polakow-buty-lewandowskiego-trening-z-jedrzejczyk-sportowcy-z-wosp/wdesdcy|title=Bilet VIP na Polaków, buty Lewandowskiego, trening z Jędrzejczyk. Sportowcy z WOŚP|website=Przegląd Sportowy Onet|access-date=2024-04-20|language=pl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvn24.pl/polska/lewandowski-wystawil-siebie-z-70-tysiecy-klockow-ra805157-ls2353936|title=Lewandowski wystawił... siebie|website=TVN24|access-date=2024-04-20|date=2018-01-14|language=pl}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/801117/aukcja-wosp-olbrzymie-pieniadze-za-spotkanie-i-lunch-z-robertem-lewandowskim|title=Aukcja WOŚP: olbrzymie pieniądze za spotkanie i lunch z Robertem Lewandowskim|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-20|date=2019-01-24|language=pl}}</ref> 2014. gada martā viņš tika iecelts par UNICEF Labas gribas vēstnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unicef.org/goodwill-ambassadors/regional-national-ambassadors|title=Regional and National Ambassadors {{!}} UNICEF|website=www.unicef.org|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> Tā paša gada jūnijā viņš apmeklēja bēgļu nometni [[Zaatari bēgļu nometne|Zaatari]], [[Jordānija|Jordānijā]], un piedalījās kampaņā "Bērnu balss", kurā viņš aicināja atbalstīt bērnus, kurus skārušas humanitārās krīzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://przegladsportowy.onet.pl/pilka-nozna/reprezentacja-polski/nowa-misja-roberta-lewandowskiego-zostal-ambasadorem-dobrej-woli-unicef/stjv378|title=Nowa misja Roberta Lewandowskiego, został ambasadorem dobrej woli UNICEF|website=Przegląd Sportowy Onet|access-date=2024-04-20|language=pl}}</ref> 2018. gadā viņš un viņa sieva ziedoja PLN 500 000 Bērnu Memoriālajam veselības institūtam Varšavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sport.pl/inne/7,164769,23860342,anna-i-robert-lewandowscy-przekazali-ogromna-kwote-na-centrum.html|title=Anna i Robert Lewandowscy przekazali ogromną kwotę na Centrum Zdrowia Dziecka. Para otworzyła klinikę rehabilitacji|website=Sport.pl|access-date=2024-04-20|date=2018-09-04|language=pl}}</ref> 2020. gada martā Levandovskis un viņa sieva Anna, [[COVID-19 pandēmija]]s laikā, ziedoja 1 miljonu eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-munich-s-robert-lewandowski-donates-1-million-euro-combat-coronavirus-10642|title=Bayern Munich’s Robert Lewandowski donates 1 million Euros to combat coronavirus pandemic|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2024-04-20|language=en}}</ref> 2022. gada janvārī viņš uzvarēja labdarības izsolē, kurā viņš par [[Davids Tomala|Davida Tomalas]] Olimpisko zelta medaļu samaksāja 280 000 PLN. Līdzekļi tika izmantoti smagi slima zēna operācijas finansēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.tvp.pl/57870676/pilka-nozna-robert-lewandowski-wylicytowal-medal-dawida-tomali|title=Wielkie serce "Lewego". Wylicytował medal... Tomali!|last=S.A|first=Telewizja Polska|website=sport.tvp.pl|access-date=2024-04-20|date=2022-01-09|language=pl}}</ref> Levandovskis pēc tam atdeva medaļu Tomalam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.tvp.pl/59163891/robert-lewandowski-oddal-zloty-medal-olimpijski-dawidowi-tomali-musial-wrocic-do-wlasciciela|title=Lewandowski oddał medal Tomali. "Musiał wrócić do właściciela"|last=S.A|first=Telewizja Polska|website=sport.tvp.pl|access-date=2024-04-20|date=2022-03-21|language=pl}}</ref> 2022. gada februārī Levandovskis nosodīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] un izrādīja solidaritāti ar ukraiņu tautu, Bundeslīgas spēles laikā valkājot zili dzeltenu aproci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierseason.com/bundesliga/lewandowski-sets-an-example-with-the-ukraine-captains-armband/|title=Lewandowski sets an example with the Ukraine captain's armband|last=Keane|first=Maria|website=PremierSeason.com|access-date=2024-04-20|date=2022-02-26|language=en|archive-date=2023-10-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20231030215700/https://www.premierseason.com/bundesliga/lewandowski-sets-an-example-with-the-ukraine-captains-armband/}}</ref> Vēlāk aproce tika izsolīta par PLN 27 000, un nauda tika izmantota humānās palīdzības iegādei Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.interia.pl/robert-lewandowski/news-robert-lewandowski-przekazal-swoja-opaske-na-aukcje-zysk-z-l,nId,5873768|title=Zysk z licytacji opaski Roberta Lewandowskiego pomoże Ukraińcom - Sport w INTERIA.PL|website=web.archive.org|access-date=2024-04-20|date=2023-04-10|archive-date=2023-04-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230410042043/https://sport.interia.pl/robert-lewandowski/news-robert-lewandowski-przekazal-swoja-opaske-na-aukcje-zysk-z-l,nId,5873768}}</ref> Papildus filantropijai, Levandovskis arī, galvenokārt, iegulda [[Jaunuzņēmums|jaunuzņēmumos]], [[E-komercija|e-komercijā]] un tīmekļa vietnēs, galvenokārt caur "Protos Venture Capital", uzņēmumu, kurā viņš ir akcionārs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://businessinsider.com.pl/finanse/na-czym-zarabia-robert-lewandowski/tcvgyyq|title=Biznesowa jedenastka Roberta Lewandowskiego. W co inwestuje polski piłkarz?|website=Businessinsider.com.pl|access-date=2024-04-20|date=2017-09-01|language=pl}}</ref> Viņam pieder arī aģentūra "Stor9_", kas specializējas [[Mārketinga komunikācijas|mārketinga komunikācijās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.pl/wiadomosci/lewandowscy-stawiaja-na-marketing-nowy-biznes-najlepszego-polskiego-pilkarza/pbfjs0y|title=Lewandowscy stawiają na marketing. Nowy biznes najlepszego polskiego piłkarza|website=Forbes.pl|access-date=2024-04-20|language=pl}}</ref> 2022. gadā Levandovska un viņa sievas Annas tīrā vērtība tika lēsta PLN 625 miljonu (140 miljonu ASV dolāru) apmērā, ieņemot 89. vietu žurnāla ''[[Wprost]]'' apkopotajā "100 bagātāko poļu sarakstā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://i.pl/anna-i-robert-lewandowscy-na-liscie-najbogatszych-polakow-ich-majatek-robi-wrazenie/ar/c1-16458627|title=Anna i Robert Lewandowscy na liście najbogatszych Polaków. Ich majątek robi wrażenie|website=i.pl|access-date=2024. gada 20. aprīlī|date=2022. gada 28. jūnijā|language=poļu}}</ref> === Sponsori un mediji === No 2011. līdz 2018. gadam viņam bija sponsorlīgums ar [[Gillette]], un viņš piedalījās daudzās zīmola reklāmas kampaņās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wirtualnemedia.pl/artykul/robert-lewandowski-w-kolejnej-kampanii-reklamowej-gillette|title=Robert Lewandowski w kolejnej kampanii reklamowej Gillette|website=www.wirtualnemedia.pl|access-date=2024-04-20|date=2016-06-22|language=pl}}</ref> 2020. gadā līgums tika atjaunots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wirtualnemedia.pl/artykul/robert-lewandowski-gillette-reklama-liga-mistrzow-w-tle|title=Robert Lewandowski znów reklamuje Gillette, tym razem z Ligą Mistrzów w tle (wideo)|website=www.wirtualnemedia.pl|access-date=2024-04-20|date=2020-08-05|language=pl}}</ref> 2013. gadā Levandovskis parakstīja sponsorlīgumu ar [[Nike]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportskhabri.com/player-profile-robert-lewandowski/|title=ROBERT LEWANDOWSKI - Sponsors {{!}} Endorsements {{!}} Salary {{!}} Net Worth {{!}} Notable Honours {{!}} Charity Work|last=Staff|website=SportsKhabri|access-date=2024-04-20|date=2021-09-14|language=en}}</ref> Viņš arī sadarbojās un piedalījās [[Panasonic]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wirtualnemedia.pl/artykul/panasonic-poszerza-wspolprace-z-robertem-lewandowskim-o-marke-viera|title=Panasonic poszerza współpracę z Robertem Lewandowskim o markę Viera|website=www.wirtualnemedia.pl|access-date=2024-04-20|language=pl}}</ref> [[T-Mobile Polska]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://android.com.pl/news/338539-robert-lewandowski-ambasadorem-t-mobile-polska/|title=Robert Lewandowski ambasadorem T-Mobile Polska - efekty współpracy już w tym miesiącu|website=android.com.pl|access-date=2024-04-20|date=2020-08-14|language=pl-PL}}</ref> [[Coca-Cola]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wirtualnemedia.pl/artykul/robert-lewandowski-zrezygnuje-z-reklam-marki-coca-cola-koniec-umowy|title=Robert Lewandowski zakończył współpracę z marką Coca-Cola|website=www.wirtualnemedia.pl|access-date=2024-04-20|date=2018-01-10|language=pl}}</ref> [[Head & Shoulders]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.press.pl/tresc/43823,robert-lewandowski-ambasadorem-head-&-shoulders|title=Robert Lewandowski ambasadorem Head & Shoulders|website=Press.pl|access-date=2024-04-20|language=pl}}</ref> un [[4F]] reklāmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fashionbiznes.pl/robert-lewandowski-z-wizyta-w-4f-prezentuje-najnowsza-kolekcje-4fxrl9/|title=Robert Lewandowski z wizytą w 4F prezentuje najnowszą kolekcję 4F×RL9|last=Posełek|first=Magda|website=Fashion Biznes|access-date=2024-04-20|date=2022-05-30|language=pl-PL}}</ref> 2016. gadā [[Android]] un [[iOS]] platformās tika izlaista mobilā spēle ''Lewandowski: Euro Star 2016''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dobreprogramy.pl/robert-lewandowski-ma-swoja-gre-mobilna-na-androida-oraz-ios-a,6628361433294977a|title=Robert Lewandowski ma swoją grę mobilną na Androida oraz iOS-a|website=dobreprogramy|access-date=2024-04-20|date=2016-06-15|language=pl}}</ref> 2022. gada martā Levandovskis atcēla sponsorlīgumu ar Ķīnas telekomunikāciju uzņēmumu [[Huawei]], pēc tam, kad uzņēmums ziņoja par atbalstu Krievijai, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Levandovskis bija "Huawei" globālais vēstnieks, pēc tam, kad 2015. gada novembrī piekrita partnerattiecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/lewandowski-sponsor-huawei-russia-ukraine-26406843|title=Lewandowski takes stand against Russia by dropping sponsor amid Ukraine attacks|last=O'Brien|first=Josh|last2=Blow|first2=Tom|website=The Mirror|access-date=2024-04-21|date=2022-03-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportowefakty.wp.pl/pilka-nozna/988970/zdecydowana-reakcja-lewego-to-koniec-wspolpracy|title=Zdecydowana reakcja "Lewego". To koniec współpracy|last=Media|first=Wirtualna Polska|website=sportowefakty.wp.pl|access-date=2024-04-21|date=2022-03-07|language=pl}}</ref> Levandovskis ir redzams uz "EA Sports" videospēles ''[[:en:FIFA 15|FIFA 15]]'' Polijas izdevuma vāka, kopā ar [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://polygamia.pl/Polygamia/1,107162,16476830,Robert_Lewandowski_na_okladce_FIFA_15__a_Szpakowski.html|title=Robert Lewandowski na okładce FIFA 15, a Szpakowski i Szaranowicz na stanowisku komentatorskim|website=web.archive.org|access-date=2024-04-21|date=2016-01-21|archive-date=2016-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20160121212249/http://polygamia.pl/Polygamia/1,107162,16476830,Robert_Lewandowski_na_okladce_FIFA_15__a_Szpakowski.html}}</ref> 2022. gadā Levandovskis bija populārākais polis [[Sociālie mediji|sociālajos medijos]]. Viņa kontiem [[Instagram]], [[YouTube]] un [[TikTok|Tik Tok]] sekoja vairāk nekā 62 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fashionbiznes.pl/10-najpopularniejszych-influencerow-2022-roku-ranking/|title=Najpopularniejsi influencerzy 2022. Kto ma najwięcej follow w Polsce?|last=Posełek|first=Magda|website=Fashion Biznes|access-date=2024-04-21|date=2023-03-28|language=pl-PL}}</ref> 2023. gadā par viņu tika uzņemta dokumentālā filma ''Lewandowski − Nieznany'' (''Levandovskis − Nezināmais''), kuras pirmizrāde notika 28. martā, un ir pieejama vietnē [[Amazon Prime]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.primevideo.com/detail/LEWANDOWSKI---UNKNOWN/0OL82U3P0LYHS6D9XVX5KPHHFL|title=Prime Video: LEWANDOWSKI - UNKNOWN|website=www.primevideo.com|access-date=2024-04-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.tvp.pl/68596055/kiedy-premiera-dokumentu-o-robercie-lewandowskim-amazon-opublikowal-trailer-lewandowski-nieznany-gdzie-ogladac|title=Premiera dokumentu o "Lewym" coraz bliżej. Gdzie oglądać?|last=S.A|first=Telewizja Polska|website=sport.tvp.pl|access-date=2024-04-21|date=2023-03-28|language=pl}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === ''Atjaunots 2024. gada 16. aprīlī''<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/player/_/id/125824/robert-lewandowski|title=Robert Lewandowski - Barcelona Forward|website=ESPN|access-date=2024-04-21|language=en}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss{{efn|Iekļauj [[Polijas kauss futbolā|Polijas kausu]], [[DFB-Pokal]], [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausu]]}} ! colspan="2" |Eiropa ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- |Delta Warsaw |{{nowrap|2004—05}} |IV liga |17 |4 |2 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |19 |4 |- |[[Legia Warsaw II]] |2005—06 |III liga |13 |2 |1 |2 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |14 |4 |- |Znicz II Pruszków |2006—07 |Klasa A |2 |6 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |2 |6 |- | rowspan="3" |[[Znicz Pruszków]] |2006—07 |III liga |27 |15 |5 |2 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |32 |17 |- |2007—08 |II liga |32 |21 |2 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |34 |21 |- ! colspan="2" |Kopā !59 !36 !7 !2 ! colspan="2" |— ! colspan="2" |— !66 !38 |- | rowspan="3" |[[Lech Poznań]] |2008—09 |[[Ekstraklasa]] |30 |14 |6 |2 |12{{efn|Spēles [[UEFA Cup]]}} |4 | colspan="2" |— |48 |20 |- |2009—10 |Ekstraklasa |28 |18 |1 |0 |4{{efn|Spēles [[UEFA Europa League]]|name=UEL}} |2 |1{{efn|Spēle [[Polijas Superkauss futbolā|Polijas Superkausā]]}} |1 |34 |21 |- ! colspan="2" |Kopā !58 !32 !7 !2 !16 !6 !1 !1 !82 !41 |- | rowspan="5" |[[Borussia Dortmund]] |2010—11 |[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |33 |8 |2 |0 |8{{efn|name=UEL}} |1 | colspan="2" |— |43 |9 |- |2011—12 |Bundesliga |34 |22 |6 |7 |6{{efn|Spēles [[UEFA Champions League]]|name=CL}} |1 |1{{efn|Spēle [[Vācijas Superkauss futbolā|DFL-Supercup]]|name=Sup}} |0 |47 |30 |- |2012—13 |Bundesliga |31 |24 |4 |1 |13{{efn|name=CL}} |10 |1{{efn|name=Sup}} |1 |49 |36 |- |2013—14 |Bundesliga |33 |20 |5 |2 |9{{efn|name=CL}} |6 |1{{efn|name=Sup}} |0 |48 |28 |- ! colspan="2" |Kopā !131 !74 !17 !10 !36 !18 !3 !1 !187 !103 |- | rowspan="9" |[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] |2014—15 |Bundesliga |31 |17 |5 |2 |12{{efn|name=CL}} |6 |1{{efn|name=Sup}} |0 |49 |25 |- |2015—16 |Bundesliga |32 |30 |6 |3 |12{{efn|name=CL}} |9 |1{{efn|name=Sup}} |0 |51 |42 |- |2016—17 |Bundesliga |33 |30 |4 |5 |9{{efn|name=CL}} |8 |1{{efn|name=Sup}} |0 |47 |43 |- |2017—18 |Bundesliga |30 |29 |6 |6 |11{{efn|name=CL}} |5 |1{{efn|name=Sup}} |1 |48 |41 |- |2018—19 |Bundesliga |33 |22 |5 |7 |8{{efn|name=CL}} |8 |1{{efn|name=Sup}} |3 |47 |40 |- |2019—20 |Bundesliga |31 |34 |5 |6 |10{{efn|name=CL}} |15 |1{{efn|name=Sup}} |0 |47 |55 |- |2020—21 |Bundesliga |29 |41 |1 |0 |6{{efn|name=CL}} |5 |4{{efn|Viena spēle Vācijas Superkausā, divas spēles un divi vārti [[FIFA Club World Cup]], viena spēle [[UEFA Super Cup]]}} |2 |40 |48 |- |2021—22 |Bundesliga |34 |35 |1 |0 |10{{efn|name=CL}} |13 |1{{efn|name=Sup}} |2 |46 |50 |- ! colspan="2" |Kopā !253 !238 !33 !29 !78 !69 !11 !8 !375 !344 |- | rowspan="3" |[[FC Barcelona|Barcelona]] |2022—23 |[[La Liga]] |34 |23 |3 |2 |7{{efn|Piecas spēles un pieci vārti UEFA Čempionu līgā, divas spēles un vieni vārti UEFA Eiropas līgā}} |6 |2{{efn|Spēles [[Spānijas Superkauss]]|name=SDE}} |2 |46 |33 |- |2023—24 |La Liga |28 |13 |3 |2 |9{{efn|name=CL}} |3 |2{{efn|name=SDE}} |2 |42 |20 |- ! colspan="2" |Kopā !62 !36 !6 !4 !16 !9 !4 !4 !88 !53 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !594 !428 !73 !49 !145 !102 !19 !14 !834 !593 |} {{Notelist}} === Izlasē === ''Atjaunots 2024. gada 26. martā''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.national-football-teams.com/player/27416/Robert_Lewandowski.html|title=Robert Lewandowski (Player)|last=Strack-Zimmermann|first=Benjamin|website=www.national-football-teams.com|access-date=2024-04-21|language=en}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ !Izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="17" |{{Fb|Polija}} |2008 |4 |2 |- |2009 |12 |1 |- |2010 |13 |6 |- |2011 |11 |3 |- |2012 |10 |2 |- |2013 |10 |3 |- |2014 |6 |5 |- |2015 |7 |11 |- |2016 |12 |8 |- |2017 |6 |9 |- |2018 |11 |4 |- |2019 |10 |6 |- |2020 |4 |2 |- |2021 |12 |11 |- |2022 |10 |4 |- |2023 |8 |4 |- |2024 |2 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !148 !82 |} == Sasniegumi == '''Pruškovas "Znicz"''' * [[:en:II liga|III liga]]: [[:pl:III liga polska w piłce nożnej (2006/2007)|2006—07]] '''Poznaņas "Lech"'''<ref name=":18">{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/players/robert-lewandowski/41310/|title=Poland - R. Lewandowski - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-04-22}}</ref> * [[Ekstraklasa]]: 2009—10 * [[Polijas kauss futbolā|Polijas kauss]]: 2008—09 * [[Polijas Superkauss]]: 2009 '''Dortmundes "Borussia"'''<ref name=":18" /> * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2010—11, 2011—12 * [[DFB Pokal]]: 2011—12 * [[DFLSupercup]]: 2013 * [[UEFA Čempionu līga]]s finālists: [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012—13]] '''Minhenes "Bayern"''' * Vācijas Bundeslīga: [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014—15]], [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019—20]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]] * DFB Pokal: 2015—16, 2018—19, 2019—20 * DFL Supercup: 2016, 2017, 2018, 2020,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thescore.com/deu_fed/news/2032473|title=Bayern Munich win DFL-Supercup to claim 5th trophy of 2020|last=Nesci|first=Gianluca|website=theScore.com|access-date=2024-04-22|date=2020-09-30|language=en}}</ref> 2021<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/dfl-supercup/2021-2022/bayern-munich-lift-second-successive-super-cup-with-robert-lewandowski-inspired-win-over-borussia-do_sto8494848/story.shtml|title=Two goals from Robert Lewandowski helped Bayern to a 3-1 win over Borussia Dortmund in the DFL-Supercup 2021|website=Eurosport|access-date=2024. gada 22. aprīlī|date=2021. gada 17. augustā|language=angļu}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019—20]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37586317/bayern-munich-win-champions-league-how-social-media-reacted-bavarians-being-kings-europe|title=Bayern Munich win the Champions League: How social media reacted to the Bavarians being kings of Europe|website=ESPN.com|access-date=2024-04-22|date=2020-08-23|language=en}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2020<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/super-cup-bayern-munich-complete-quadruple-amid-coronavirus-concerns/a-55040165|title=Super Cup: Bayern complete quadruple amid COVID-19 concerns — DW — 09/24/2020|website=dw.com|access-date=2024-04-22|language=en}}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2020<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/qatar2020/news/origin1904-p.cxm.fifa.com/pavard-completes-sextuple-for-dominant-bayern|title=Pavard completes sextuple for dominant Bayern|website=inside.fifa.com|access-date=2024-04-22|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> '''FC Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2022—23]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/3344756/fc-barcelona-liga-champions-202223|title=FC Barcelona, Liga champions 2022/23!|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2024-04-22|language=en}}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2022—23<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/spanish-supercopa/2022-2023/spanish-super-cup-final-live-real-madrid-v-barcelona_sto9316880/story.shtml|title=Real Madrid 1-3 Barcelona: Gavi stars as Barca dominate to win Spanish Super Cup|website=Eurosport|access-date=2024. gada 22. aprīlī|date=2023. gada 16. janvārī|language=angļu}}</ref>, 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/11012026-ugunosana_pirma_puslaika_beigas_superklub?utm_source=dlvr.it&utm_medium=facebook|title=Uguņošana pirmā puslaika beigās, superklubu cīņā Spānijas superkausu iegūst "Barcelona"|website=sportacentrs.com|date=|accessdate=11 January 2026|archive-date=|archive-url=}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Eiropas Zelta zābaks]]: 2020—21,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.footballcritic.com/news/european-golden-shoe-2020-21-lewandowski-messi-haaland-ronaldo/1611|title=European Golden Shoe 2020/21 standings|last=Macdonald|first=Martin|website=FootballCritic|access-date=2024-04-22|language=en}}</ref> 2021—22<ref name=":16" /> * [[FIFA]] labākais futbolists: 2020,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2020/12/17/football/robert-lewandowski-lucy-bronze-fifa-best-award-spt-intl/index.html|title=Lewandowski and Bronze named players of the year at Best FIFA Football Awards|last=CNN|first=Ben Church|website=CNN|access-date=2021-03-24}}</ref> 2021 * [[UEFA]] labākais futbolists: 2019—20<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0262-1081df1ad49c-10605b589d53-1000--robert-lewandowski-wins-uefa-men-s-player-of-the-year-award/|title=Robert Lewandowski wins UEFA Men's Player of the Year award|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-03-24|date=2020-10-01|language=en}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]s labākais uzbrucējs: 2019—20<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0262-1081d47b929e-9fc4a040616e-1000--robert-lewandowski-champions-league-forward-of-the-season/|title=Robert Lewandowski: Champions League Forward of the Season|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-03-24|date=2020-10-01|language=en}}</ref> * UEFA Čempionu līgas labākais vārtu guvējs: 2019—20 * UEFA Čempionu līgas labākais piespēlētājs: 2019—2020 * UEFA Gada komanda: 2019, 2020<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/025a-0e9f89606f80-08eb0bd0350b-1000--uefa-com-fans-team-of-the-year-2019-revealed/|title=UEFA.com fans' Team of the Year 2019 revealed {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-22|date=2020-01-15|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/0265-1160a803540f-283794ce2b95-1000--uefa-com-fans-teams-of-the-year-2020-announced/|title=UEFA.com Fans’ Teams of the Year 2020 announced|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-22|date=2021-01-20|language=en}}</ref> * UEFA Euro kvalifikācijas labākais spēlētājs: [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2016]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0253-0d8056274198-40f792edbf17-1000--the-best-of-uefa-euro-2016-qualifying/|title=The best of UEFA EURO 2016 qualifying {{!}} European Qualifiers|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-22|date=2015-10-14|language=en}}</ref> * Eiropas gada sportists: 2020 * [[Ginesa pasaules rekords]] (x4): 2015<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34979052|title=Lewandowski awarded for scoring feat|work=BBC Sport|access-date=2024-04-22|language=en}}</ref> * [[Vācijas Bundeslīga]]s sezonas labākais spēlētājs: 2016—17,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/das-sagen-die-profis_lewandowski-ist-der-beste-679546/artikel|title=Das sagen die Profis: Lewandowski ist der Beste|website=kicker|access-date=2021-03-24|language=de-DE}}</ref> 2019—20<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/awards/player-of-the-season/2019-2020|title=Bundesliga {{!}} Player of the season|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2021-03-24|language=en|archive-date=2020-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20201023222247/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/awards/player-of-the-season/2019-2020}}</ref> * Vācijas Bundeslīgas labākais vārtu guvējs: 2013—14, 2015—16, 2017—18, 2018—19, 2019—20, 2020—21, 2021—22 * Spānijas ''La Liga'' labākais vārtu guvējs: 2022—23 * Gada futbolists Vācijā: 2020 * ''[[Bayern Munich]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2019—20<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2020/09/robert-lewandowski-is-fcbs-2019-20-player-of-the-season|title=Robert Lewandowski is FC Bayern's 2019/20 Player of the Season|work=FC Bayern Munich|access-date=2021-03-24|date=2020-09-16|language=en}}</ref> * Polijas gada futbolists: 2011, 2012, 2013, 2014, 2015, 2016, 2017, 2019, 2020, 2021, 2022 * Polijas gada sportists: 2015, 2020 * [[Ekstraklasa]] labākais spēlētājs: 2009 * Ekstraklasa labākais vārtu guvējs: 2009—10 * [[Pičiči trofeja]]: 2022—23<ref name=":17" /> == Skatīt arī == {{Portāls|Cilvēki|Futbols}} * [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|Vīriešu futbolisti ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]] * [[Futbolistu uzskaitījums ar 500 vai vairāk gūtajiem vārtiem]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Wikiquote}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2016}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2020}} {{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Polijas futbola izlase - Euro 2024}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Levandovskis, Roberts}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Varšavā dzimušie]] [[Kategorija:Polijas futbolisti]] [[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Poznaņas "Lech" spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 4xi6hh7m8bivjppvnqgwbakrq3bqnmp 0 189941 4466270 4457919 2026-05-10T18:17:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466270 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = | playername = Luka Modričs | image = Luka Modric Interview 2021 (cropped).jpg | caption = Modričs 2021. gadā | fullname = | birth_date = | birth_place = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|9|9}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Zadara|td=Horvātija}} | height = 172 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[Zagrebas "Dinamo"]] | club-update = {{dat|2025|08|23|SK|bez}} | years1 = 2003—2008 | caps1 = 94 | goals1 = 26 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[HŠK Zrinjski|Zrinjski]] | years2 = 2003—2004 | caps2 = 25 | goals2 = 8 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Horvātija}} [[NK Inter-Zaprešić|Inter-Zaprešić]] | years3 = 2004—2005 | caps3 = 18 | goals3 = 4 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | years4 = 2008—2012 | caps4 = 127 | goals4 = 13 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | years5 = 2012—2025 | caps5 = 394 | goals5 = 30 | nationalteam1 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U-15 | nationalteam-update = {{dat|2025|07|17|SK|bez}} | nationalyears1 = 2001 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | youthclubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Zadar|Zadar]] | youthyears1 = 1996—2000 | youthclubs2 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Zagrebas "Dinamo"]] akadēmija | youthyears2 = 2000—2003 | nationalteam2 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U-17 | nationalyears2 = 2001 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U-18 | nationalyears3 = 2003 | nationalcaps3 = 7 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam4 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U-19 | nationalyears4 = 2003—2004 | nationalcaps4 = 11 | nationalgoals4 = 1 | nationalteam5 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U-21 | nationalyears5 = 2004—2005 | nationalcaps5 = 15 | nationalgoals5 = 2 | nationalteam6 = {{fb|CRO}} | nationalyears6 = 2006— | nationalcaps6 = 188 | nationalgoals6 = 28 | medaltemplates = {{Medal|Country|{{fb|CRO}}}} {{Medal|Comp|[[FIFA Pasaules kauss]]}} {{Medal|RU|[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]|}} {{Medal|Bronze|[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]|}} {{Medal|Comp|[[UEFA Nāciju līga]]}} {{Medal|RU|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2023]]|}} | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | years6 = 2025— | caps6 = 2 | goals6 = 0 }} '''Luka Modričs''' ({{val|hr|Luka Modrić}}, {{izrunā|ˈluːka ˈmɔːdritɕ}}; dzimis {{dat|1985|9|9}}) ir [[Horvātija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubā [[AC Milan]] un ir [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlasē]]. Viņš spēlē galvenokārt kā [[Pussargs (futbols)#Centra pussargs|centra pussargs]], bet var spēlēt arī kā [[Pussargs (futbols)#Uzbrūkošais pussargs|uzbrūkošais pussargs]], vai kā [[Pussargs (futbols)#Balsta pussargs|balsta pussargs]]. Viņš tiek plaši uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem pussargiem,{{#tag:ref|*Tweedale, Alistair (17 September 2014). "[https://www.whoscored.com/Articles/mjk1X3mqIkuZEsOXI7Pp-Q/Show/Player-Focus-Modest-Modric-Madrids-Superstar-in-the-Shadows Modest Modric Madrid's Superstar in the Shadows]". WhoScored.Com. Retrieved 16 June 2018. "It is fair to say with [[Xavi]]'s decline Modric is now ahead of him in the pecking order, and he, [[Tonijs Kross|Kroos]], [[Cesc Fàbregas]] and [[Andrea Pirlo]] are now arguably the best technical central midfielders on the planet at present, and some might even say that Modric is, or could soon be, leading the pack." *Maw, James (2 December 2014). "[https://www.fourfourtwo.com/features/ice-cold-luka-modric-now-real-madrids-second-most-important-galactico 'Ice cold' Luka Modric now Real Madrid's second most important Galactico]. [[FourFourTwo]]. Retrieved 15 December 2021. *Balseiro, Jesús (29 May 2016). "[https://en.as.com/en/2016/05/29/football/1464526060_073093.html Madrid season player review]". [[Diario AS]]. Retrieved 14 July 2017. *[[Gabriele Marcotti|Marcotti, Gabriele]] (14 November 2016). "[http://www.espn.com/soccer/blog/espn-fc-united-blog/68/post/2986441/espn-fc-100-real-madrid-star-luka-modric-is-ranked-as-the-best-central-midfielder?src=com Real Madrid star Luka Modric is ranked as the best central midfielder]". [[ESPN FC]]. Retrieved 16 June 2018. *Bidwell, Nick (11 March 2017). "[http://www.worldsoccer.com/features/europes-best-midfielder-luka-modric-biography-396393 Europe's best midfielder? Luka Modric biography]". [[World Soccer (magazine)|World Soccer]]. Retrieved 16 June 2018. *Ronay, Barney (12 May 2017). "[https://www.theguardian.com/football/blog/2017/may/12/luka-modric-real-madrid-barney-ronay All hail Luka Modric, the maestro who makes Real Madrid's superstars tick]". [[The Guardian]]. Retrieved 16 June 2018. *Madu, Zito (3 June 2017). "[https://www.sbnation.com/soccer/2017/6/3/15735510/luka-modric-2017-uefa-champions-league-final-real-madrid-juventus Luka Modrić was the most important player in Real Madrid's run to back-to-back Champions League titles]". [[SB Nation]]. Retrieved 16 June 2018. *Kalvapalle, Rahul (4 June 2017). "[http://www.marca.com/en/football/real-madrid/2017/06/04/593443dde5fdea5a0c8b45a2.html Magisterial Modric leaves Juventus chasing shadows]". [[Marca (newspaper)|Marca]]. Retrieved 15 July 2017. *Burton, Chris. (6 October 2017). "[http://www.goal.com/en-us/news/modric-one-of-the-best-midfielders-ever-madrid-star-saluted/9coo5xrnymcj1edespp8xdrhq Luka Modric one of the best midfielder ever]". Goal.com. Retrieved 16 June 2018. "Croatian playmaker Modric is yet to earn similar acclaim, amid a Cristiano Ronaldo and Lionel Messi duopoly of top individual awards, but his undoubted quality is not lost on those in Madrid and around the world." *Sherman, Justin. (19 October 2017) "[https://thesefootballtimes.co/2017/10/09/the-making-of-luka-modric-from-war-torn-croatia-to-the-worlds-best-midfielder/ The making of Luka Modric from war-torn Croatia to the world's best midfielder]". The Football Times. Retrieved 16 June 2018 *Buskulic, Ante; Tironi, Hrvoje Tironi. (18 November 2017). "[http://www.goal.com/en-us/news/how-modric-went-from-rejected-kid-to-the-best-midfielder-in/nbq39is4lpj91cewr005c6kof How Luka Modric went from rejected youth player to the best midfielder in the world]". [[Goal.com]]. Retrieved 16 June 2018. *Cartlidge, David. (15 December 2017). "[https://www.fourfourtwo.com/features/fourfourtwos-100-best-football-players-world-2017-no6-luka-modric FourFourTwo's 100 Best Football Players in the World 2017: No.6, Luka Modric]". FourFourTwo. Retrieved 15 December 2021. *Brown, Euan (22 June 2018). "[https://uk.blastingnews.com/sport/2018/06/luka-modric-its-time-to-give-him-a-seat-at-the-elite-table-002630887.html Luka Modric: It's time to give him a seat at the elite table]". UK Blasting News. Retrieved 1 July 2018. "It's about time [Luka Modric] was recognised as one of the game's all-time greats". *Nakrani, Sachin. (30 June 2018). "[https://www.theguardian.com/football/2018/jun/30/luka-modric-world-cup-croatia-unassuming-genius Luka Modric: the unassuming genius driving Croatia’s tilt at the World Cup]". The Observer. Retrieved 1 July 2018 *Lea, Greg (13 June 2019). "[https://www.fourfourtwo.com/gallery/ranked-15-best-central-midfielders-world Ranked! The 15 best central midfielders in the world]". FourFourTwo. Retrieved 13 April 2022. *N/A (26 July 2019). "[https://www.fourfourtwo.com/features/101-greatest-football-players-last-25-years-full-list Ranked! The 101 greatest football players of the last 25 years: full list]". FourFourTwo. Retrieved 13 April 2022. *90min Staff (20 January 2020). "[https://www.90min.com/posts/6540780-luka-modric-the-most-dominant-midfielder-of-his-generation Luka Modric: The Most Dominant Midfielder of His Generation]". 90min.com. Retrieved 13 April 2022. *HS, Shreyas (12 February 2021). "[https://www.sportskeeda.com/football/10-greatest-midfielders-time-pirlo-iniesta-modric 10 greatest midfielders of all time]". Sportskeeda. Retrieved 15 13 April 2022. *Doyle, Mark; Garganese, Carlo (13 November 2021). "[https://www.goal.com/en/lists/modric-xavi-pirlo-and-the-top-20-central-midfielders-in/1ebm4kahfrrtd17w5bdqswh133#csbc3cf78944d3f053 Modric, Xavi, Pirlo and the top 20 central midfielders in history]". Goal.com. Retrieved 13 April 2022. *Mackenzie, Alasdair (8 April 2022). "[https://www.fourfourtwo.com/features/ranked-the-100-best-players-of-the-21st-century#section-25-11 Ranked! The 100 best players of the 21st Century]". FourFourTwo. Retrieved 13 April 2022. *(10 December 2022) "[https://www.fifa.com/fifaplus/en/articles/world-cup-qatar-2022-croatia-sosa-modric-in-top-five-midfielders-of-all-time-brazil-penalties-quarter-final Sosa: Modric in top five midfielders of all time]". [[FIFA]]. Retrieved 27 January 2024. *Pranggon, Hassan Mehedi (13 December 2022) "[https://www.managingmadrid.com/2022/12/13/23504793/luka-modric-in-a-legendary-league-of-his-own Luka Modrić: In a legendary league of his own]". [[SB Nation]]. Retrieved 23 November 2023.|name=xx1}} un kā visu laiku izcilākais horvātu futbolists.{{#tag:ref|*Grim, David (22 November 2011). "[https://bleacherreport.com/articles/951728-the-10-most-important-croatian-soccer-players-of-all-time#slide1 The 10 Most Important Croatian Soccer Players of All Time]". [[Bleacher Report]]. Retrieved 1 July 2018. *Moallim, Mohamed (29 December 2017). "[http://www.squawka.com/en/news/luka-modric-is-the-best-croatian-player-in-history/1005630#lXkx36uohfMuRZ2B.97 Luka Modric is the best Croatian player in history]". [[Squawk Australia|Squawka]]. Retrieved 1 July 2018. "There is no way of looking at this in which he (Modric) doesn't deserve the title as the best [Croatian] in history". *Douglas, Steve (29 June 2018). "[https://www.fresnobee.com/sports/article214050609.html Modric the best Croatian player ever]". [[The Fresno Bee]]. "Croatia midfielder [[Ivans Rakitičs|Ivan Rakitic]] says teammate Luka Modric plays football "from a different planet" and is the best to have ever played for their [[Croatia national football team|national team]]". *Associated Press (29 June 2018). "[https://www.nytimes.com/aponline/2018/06/29/sports/soccer/ap-soc-wcup-croatia-rakitic.html Modric From 'Different Planet', Says Rakitic]". [[The New York Times]]. Retrieved 29 June 2018. "The technically gifted Prosinecki has long been seen as Croatia's all-time best player, but even he has recently said Modric surpasses him... "If [[Robert Prosinecki]] said that, it has to be true because nobody knows about football more than Prosinecki. And I would agree with him completely," Rakitic said. "Not only that Luka is the best player ever, but he is a great person, a leader and we are following him". *Delač, Hrvoje (11 July 2018). "[https://www.vecernji.hr/sport/mijatovic-otkrio-da-se-svaki-dan-cuje-s-modricem-on-je-najbolji-u-povijest-balkana-1257805 The Real Madrid legend talks to Modrić every day: He is the best in the history of the Balkans"]" (in Croatian). [[Večenji list]]. Retrieved 24 December 2022. *(13 July 2018). "[https://en.as.com/en/2018/07/13/soccer/1531501811_756097.html Didulica hails Luka Modric as Croatia's greatest player: "He's like your little kid brother"]". [[Diario AS]]. Retrieved 13 April 2022. *Cvijanović, Marko (24 August 2018). "[https://www.zadarskilist.hr/clanci/24082018/suker-luka-modric-je-najveci-hrvatski-nogometas-svih-vremena Šuker: Luka Modrić is the greatest Croatian footballer of all time!]" (in Croatian). [[Zadarski list]]. Retrieved 2 September 2018. *Pranggon, Hassan Mehedi (13 December 2022) "[https://www.managingmadrid.com/2022/12/13/23504793/luka-modric-in-a-legendary-league-of-his-own Luka Modrić: In a legendary league of his own]". [[SB Nation]]. Retrieved 23 November 2023.|name=xx2}} Profesionāļa karjeru Modričs sāka Horvātijas klubā [[GNK Dinamo Zagreb|Zagrebas "Dinamo"]], 2003. gadā, tiekot izīrētam Bosnijas klubam [[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]] un Horvātijas klubam [[NK Inter Zaprešić|Inter Zaprešić]]. "Dinamo" komandā viņš debitēja 2005. gadā, un, pateicoties savam sniegumam, 2008. gadā pārcēlās uz [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu [[Totenhemas "Hotspur"]], ar kuru viņš 2010. gadā aizkļuva līdz [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijai, kas komandai bija pirmā, gandrīz 50 gadu laikā. 2012. gada vasarā Modričs pievienojās [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], par pārejas summu 30 miljonu mārciņu apmērā. Savā otrajā sezonā viņš izcīnīja [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada Čempionu līgas]] titulu. Pēc tam, kad [[Zinedins Zidāns]] pārņēma Madrides kluba vadību 2016. gadā, Modričs bija viens no atslēgas spēlētājiem kluba triju Čempionu līgas titulu pēc kārtas izcīnīšanā, no [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015.—2016.]] līdz [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017.—2018.]] gadam. Kopumā viņš Madrides komandā ir izcīnījis 26 galvenās trofejas, tostarp, sešus [[UEFA Čempionu līga]]s titulus, četrus "La Liga" titulus un divus [[Spānijas Karaļa kauss|Copa Del Rey]] titulus, padarot viņu par visvairāk apbalvoto futbolistu kluba vēsturē.<ref>Includes [[EFL Cup|Football League Cup]]</ref> Modričs ir ieguvis vairākas individuālās balvas, tostarp, [[Zelta bumba|Zelta bumbu]], 2018. gadā,<ref>Four appearances in [[UEFA Champions League]], two appearances in [[UEFA Cup]]</ref> padarot viņu par pirmo spēlētāju, kurš ieguvis šo balvu, kad to kopš 2007. gada bija ieguvuši tikai [[Lionels Mesi]] vai [[Krištianu Ronaldu]]. 2019. gadā viņam tika piešķirta [[:en:Golden Foot|Zelta pēdas]] balva. Horvātijas futbola izlasē Modričs debitēja {{dat|2006|3|1||bez}} spēlē pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]. Pirmos vārtus izlases sastāvā guva {{dat|2006|8|16||bez}} pret [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasi]]. Izlasē spēlējis [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] gada Eiropas čempionātos, kā arī [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006.]], [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014.]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] gada Pasaules kausa finālturnīros. 2018. gada Pasaules kausā ar izlasi izcīnīja 2. vietu un tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.<ref>Appearance in [[Croatian Football Super Cup]]</ref> [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] gada Pasaules kausā viņš aizveda komandu līdz trešajai vietai. 2021. gada martā viņš kļuva par valsts vēsturē visvairāk izlasē spēļu aizvadījušo spēlētāju. Turklāt, viņš ir atzīts par Horvātijas gada labāko futbolistu divpadsmit reizes, laikā no 2007. līdz 2023. gadam. == Agrīnā dzīve == Luka Modričs dzimis 1985. gada 9. septembrī un uzaudzis Modriču ciematiņā, kas ir daļa no [[Zaton-Obrovački]],<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Luka Modric: El hijo de la guerra|last=Azpitarte|first=Vicente|publisher=Al Poste Ediciones|year=2016|isbn=978-84-15726-61-6|last2=Puertas|first2=José Manuel|page=20|url=https://books.google.com/books?id=E33ECwAAQBAJ}}</ref><ref>Appearances in UEFA Cup</ref> ciemats, kas atrodas [[Velebits|Velebita]] kalna dienvidu nogāzēs, uz ziemeļiem no [[Zadara]]s pilsētas, [[Horvātijas Sociālistu republika|Horvātijas SR]], toreizējās [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas SFR]] republikā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nogometni-magazin.com/hrv-5022d.shtml|title=Nogometni magazin / Kako je stvaran Luka Modri /|website=web.archive.org|access-date=2024-04-29|date=2018-09-18|archive-date=2018-09-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20180918144402/http://www.nogometni-magazin.com/hrv-5022d.shtml}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jutarnji.hr/filmska-prica-put-od-zatona-obrovackog-do-europskog-trona----modric-je-dokaz-da-je-u-zivotu-sve-moguce/1194068/|title=FILMSKA PRIČA Put od Zatona Obrovačkog do europskog trona... Modrić je dokaz da je u životu sve moguće - Jutarnji.hr|website=web.archive.org|access-date=2024-04-29|date=2014-09-03|archive-date=2014-09-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20140903105417/http://www.jutarnji.hr/filmska-prica-put-od-zatona-obrovackog-do-europskog-trona----modric-je-dokaz-da-je-u-zivotu-sve-moguce/1194068/}}</ref><ref name=":2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2012/oct/04/real-madrid-luka-modric-spurs-bernabeu|title=Real Madrid's Luka Modric: from Balkan warzone to the Bernabéu|work=The Guardian|access-date=2024-04-29|date=2012-10-04|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Viņš ir Stipes Modriča, no Modričiem, un Radojkas Dopudžas, no Kruševas, netālu no [[Obrovaca]]s, vecākais bērns, kuri abi sākotnēji strādāja trikotāžas fabrikā.<ref>Two appearances in Supercopa de España, one appearance in [[UEFA Super Cup]]</ref><ref>One appearance in UEFA Super Cup, two appearances in [[FIFA Club World Cup]]</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhiva.nacional.hr/clanak/27001/nogometna-zvijezda-iz-obitelji-prognanika|title=Nogometna zvijezda iz obitelji prognanika — Nacional.hr|website=arhiva.nacional.hr|access-date=2024-04-29}}</ref><ref>One appearance in UEFA Super Cup, two appearances and one goal in FIFA Club World Cup</ref> Pirmos gadus Modričs lielākoties pavadīja sava vectēva, no tēva puses, mūra mājā, kā vārdā viņš tika nosaukts,<ref name=":0" /><ref>Two appearances in Supercopa de España, one appearance in UEFA Super Cup, two appearances in FIFA Club World Cup</ref> kura atradās braucienā augšup, virs Modriču ciematiņa,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Luka Modric: Official Autobiography|url=https://books.google.com/books?id=UYfRDwAAQBAJ|publisher=Bloomsbury Publishing|date=2020-08-20|isbn=978-1-4729-7795-3|first=Luka|last=Modric|pages=5.—6}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2020/sep/09/luka-modric-things-that-arent-nice-happen-in-war-but-i-dont-have-hate-croatia-real-madrid-child|title=Luka Modric: ‘Things that aren’t nice happen in war but I don’t have hate’|work=The Guardian|access-date=2024-04-29|date=2020-09-09|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metropolitan.si/sport/luka-modric-to-bi-moral-biti-najsrecnejsi-trenutek-v-moji-karieri-a-ni-bil/|title=Luka Modrić: »To bi moral biti najsrečnejši trenutek v moji karieri, a ni bil.«|website=Metropolitan.si|access-date=2024-04-29|date=2020-01-25|language=en}}</ref> un būdams piecus gadus vecs, ganīja kazas.<ref name=":19">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/024c-0e9943534d22-3d185c1bfbd0-1000--how-brilliant-is-madrid-and-croatia-s-luka-modric/|title=How brilliant is Madrid and Croatia's Luka Modrić? {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-29|date=2023-06-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2018/09/24/5ba94a2b22601d2e6d8b456a.html|title=The Best FIFA 2018: Luka Modric: Miracle of the shepherd boy who rose to the top of the world|website=MARCA in English|access-date=2024-04-29|date=2018-09-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thesportsman.com/articles/incredible-footage-emerges-of-croatia-star-luka-modric-as-a-six-year-old-herding-goats-with-a-stick|title=Incredible Footage Emerges Of Croatia Star Luka Modric As A Six Year Old Herding Goats With A Stick|website=The Sportsman|access-date=2024-04-29|date=2018-07-14|language=EN}}</ref> [[Attēls:Zadar (20069585463).jpg|thumb|Modričs dzimis [[Zadara|Zadarā]], Horvātijā, kur viņš sāka savu jauniešu karjeru, [[NK Zadar]].]] Tomēr, viņa bērnība sakrita ar [[Horvātijas karš|Horvātijas karu]] — 1991. gadā, kad saasinājās karš, viņa ģimene bija spiesta pamest šo apgabalu.<ref name=":1" /> Modriča vectēvu Luku, 1991. gada decembrī, netālu no viņa mājas Modričos, nogalināja serbu nemiernieki,<ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vecernji.hr/vijesti/bivse-milicajce-u-srbiji-ce-ispitati-i-o-likvidaciji-djeda-luke-modrica-305581|title=Bivše milicajce u Srbiji će ispitati i o likvidaciji djeda Luke Modrića|website=www.vecernji.hr|access-date=2024-04-29|language=hr}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://thesefootballtimes.co/2017/10/09/the-making-of-luka-modric-from-war-torn-croatia-to-the-worlds-best-midfielder/|title=The making of Luka Modrić from war-torn Croatia to the world's best midfielder|last=Sherman|first=Justin|website=These Football Times|access-date=2024-04-29|date=2017-10-08|language=en}}</ref> un pēc ģimenes aizbēgšanas, māja tika nodedzināta līdz pamatiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Luka Modric: El hijo de la guerra|url=https://books.google.lv/books?id=E33ECwAAQBAJ&redir_esc=y|publisher=Al Poste Ediciones|date=2016-03-18|isbn=978-84-15726-61-6|first=Vicente|last=Azpitarte|first2=José Manuel|last2=Puertas|pages=21.—22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vecernji.hr/sport/cetnici-su-luki-modricu-izresetali-djeda-i-zapalili-kucu-1174084|title=Četnici su Luki Modriću ubili djeda i zapalili kuću|website=www.vecernji.hr|access-date=2024-04-29|language=hr}}</ref> Modričs kļuva par bēgli un septiņus gadus dzīvoja kopā ar ģimeni viesnīcā "Kolovare"; vēlāk viņš pārcēlās uz viesnīcu "Iž", abas Zadarā.<ref name=":1" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boboska.com/sport/3617-modri-e-nositi-broj-19-donosimo-biografiju-djeaka-iz-obrovca|title=www.boboska.com - Modrić će nositi broj 19, donosimo biografiju dječaka iz Obrovca|website=web.archive.org|access-date=2024-04-29|date=2013-09-25|archive-date=2013-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20130925163811/http://www.boboska.com/sport/3617-modri-e-nositi-broj-19-donosimo-biografiju-djeaka-iz-obrovca}}</ref><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2017/07/09/596147aa22601df4408b45b1.html|title=Luka Modric's Beverly Hills {{!}} MARCA in English|website=web.archive.org|access-date=2024-04-29|date=2021-08-04|archive-date=2021-08-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210804042542/https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2017/07/09/596147aa22601df4408b45b1.html}}</ref> Viņa tēvs pievienojās [[Horvātijas armija]]i kā aeromehāniķis.<ref name=":1" /><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Luka Modric: El hijo de la guerra|url=https://books.google.lv/books?id=E33ECwAAQBAJ&redir_esc=y|publisher=Al Poste Ediciones|date=2016-03-18|isbn=978-84-15726-61-6|first=Vicente|last=Azpitarte|first2=José Manuel|last2=Puertas|pages=22}}</ref> Tajos gados [[Zadaras kauja|uz pilsētu krita]] tūkstošiem bumbu, un futbols bija veids, kā izvairīties no kara realitātes.<ref name=":2" /> Viņš atceras to kā grūtu laiku savai ģimenei un kaut ko tādu, kas viņu veidojis kā personību.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/tottenham-hotspur/3390235/Luka-Modrics-return-to-Dinamo-Zagreb-with-Tottenham-revives-tough-childhood-memories-Football.html|title=Luka Modric&rsquo;s return to Dinamo Zagreb with Tottenham revives tough childhood memories|website=The Telegraph|access-date=2024-04-29|date=2008-11-06|language=en}}</ref><ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/tottenham/3853343/Luka-Modric-puts-war-years-behind-him-at-Spurs.html|title=Luka Modric puts war years behind him at Spurs - Telegraph|website=web.archive.org|access-date=2024-04-29|date=2009-02-10|archive-date=2009-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20090210114258/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/tottenham/3853343/Luka-Modric-puts-war-years-behind-him-at-Spurs.html}}</ref><ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2012/06/29/en/football/real_madrid/1340959296.html|title=The boy with the wooden shin pads|website=www.marca.com|access-date=2024-04-29}}</ref> Viņš arī sacīja, ka lielākoties nebija informēts par karu, jo draudzējās ar daudziem citiem bērniem, un viņu vecāki neļāva tam ietekmēt viņu bērnību.<ref name=":3" /> Šajos sarežģītajos apstākļos Modričs sāka spēlēt futbolu, galvenokārt viesnīcas autostāvvietā.<ref name=":2" /> 1992. gadā viņš vienlaikus iestājās pamatskolā un sporta akadēmijā, pēdējai tiekot apmaksātai ar ģimenes nelielo naudu, kur dažkārt palīdzēja Modriča onkulis.<ref name=":1" /><ref name=":3" /><ref name=":5" /> Būdams zēns, viņu spēlēt futbolu iedvesmoja [[Zvonimirs Bobans]] un [[Frančesko Toti]].<ref name=":26">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2012/08/27/en/football/real_madrid/1346080483.html|title=Modric: &quot;I'm ready to play against Barcelona&quot;|website=www.marca.com|access-date=2024-04-29}}</ref> == Klubu karjera == === Agrīnie gadi === Savas ģimenes atbalstīts, Modričs piedalījās nometnēs un trenējās [[NK Zadar]].<ref name=":1" /><ref name=":3" /> Viņš trenējās pie trenera Domagoja Bašiča un jaunatnes akadēmijas vadītāja, Tomislava Bašiča.<ref name=":1" /> Tomislavs Bašičs, kuru Modričs uzskata par savu "sporta tēvu",<ref name=":4" /><ref name=":6" /> teica, ka Modriča tēvs viņam uztaisīja apakšstilbu aizsargus no koka, jo viņiem bija maz naudas.<ref name=":1" /><ref name=":7" /><ref name=":8" /> Tomēr, Modričs vēlāk šo stāstu noliedza.<ref name=":2" /> Tā kā viņu uzskatīja par pārāk jaunu un vieglu, Horvātijas "smagsvars", [[Splitas "Hajduk"]], nenoslēdza ar viņu līgumu, reprezentatīvākais futbola klubs [[Dalmācija]]s reģionā.<ref name=":1" /><ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.slobodnadalmacija.hr/Nogomet/tabid/84/articleType/ArticleView/articleId/185582/Default.aspx|title='Modrića je u Hajduk doveo Džoni, ali bio im je fizički slabašan' > Slobodna Dalmacija > Nogomet|website=web.archive.org|access-date=2024-04-29|date=2012-08-30|archive-date=2012-08-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20120830230252/http://www.slobodnadalmacija.hr/Nogomet/tabid/84/articleType/ArticleView/articleId/185582/Default.aspx}}</ref> Pēc talanta parādīšanas, tostarp, jauniešu turnīrā Itālijā,<ref name=":4" /> Tomislavs Bašičs organizēja Modriča pāreju uz [[Zagrebas "Dinamo"]], kad Modričs bija 16 gadus vecs, 2001. gada beigās.<ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name=":12">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26290691|title=The gentle Galactico outshining the rest|work=BBC Sport|access-date=2024-04-29|language=en}}</ref> Pēc sezonas Zagrebas "Dinamo" jauniešu komandā, Modričs 2003. gadā tika izīrēts [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga|Bosnijas Premjerlīgas]] komandai [[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]].<ref name=":1" /><ref name=":4" /> Šajā periodā viņš izveidoja savu daudzpusīgo spēles stilu un tikai 18 gadu vecumā kļuva par Bosnijas Premjerlīgas gada spēlētāju.<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=http://theworldgame.sbs.com.au/home/index.php?pid=st&cid=103104|title=SBS The World Game - Modric in demand|website=web.archive.org|access-date=2024-04-29|date=2009-01-12|archive-date=2009-01-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20090112041540/http://theworldgame.sbs.com.au/home/index.php?pid=st&cid=103104}}</ref> Modričs vēlāk teica: "Kāds, kurš var spēlēt Bosnijas Premjerlīgā, var spēlēt jebkur," atsaucoties uz tās fizisko raksturu.<ref name=":9" /> Nākamajā gadā viņš tika izīrēts Horvātijas komandai [[NK Inter Zaprešić|Inter Zaprešić]]. Tur viņš pavadīja vienu sezonu, palīdzot komandai sasniegt otro pozīciju [[:en:2004—05 Croatian First Football League|Prva HNL]]<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesk/kroa03.html|title=Croatia 2002/03|website=www.rsssf.org|access-date=2024-04-29}}</ref> un vietu [[2005.—2006. gada UEFA kausa sezona|UEFA kausa]] izcīņas priekšsacīkšu kārtā. Viņš arī ieguva Horvātijas Gada futbola cerības balvu 2004. gadā.<ref name=":9" /> Viņš atgriezās Zagrebas "Dinamo" 2005. gadā.<ref name=":9" /> === Zagrebas "Dinamo" === 2005.—2006. gada sezonā Modričs parakstīja desmit gadu līgumu (viņa pirmais ilgtermiņa līgums) ar Zagrebas "Dinamo".<ref name=":9" /> Ar līguma peļņu viņš savai ģimenei nopirka dzīvokli Zadarā.<ref name=":2" /><ref name=":4" /> Viņš nodrošināja vietu "Dinamo" pirmajā komandā, 31 mačā gūstot 7 vārtus, palīdzot uzvarēt līgā.<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.national-football-teams.com/player/13117/Luka_Modric.html|title=Luka Modrić (Player)|last=Strack-Zimmermann|first=Benjamin|website=www.national-football-teams.com|access-date=2024-04-29|language=en}}</ref> 2006.—2007. gada sezonā "Dinamo" atkal uzvarēja līgā, līdzīgu ieguldījumu sniedzot Modričam.<ref name=":10" /> Viņš bija galvenais uzbrucēja [[Eduardu da Silva|Eduardu]] rezultatīvo piespēļu nodrošinātājs,<ref name=":9" /> kas palīdzēja Modričam iegūt Horvātijas futbola līgas gada spēlētāja balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.realmadrid.com/en/football/squad/luka-modric|title=Luka Modric {{!}} Official Website {{!}} Real Madrid CF|website=web.archive.org|access-date=2024-04-29|date=2017-11-24|archive-date=2017-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20171124114931/http://www.realmadrid.com/en/football/squad/luka-modric}}</ref> Nākamajā sezonā Modričs kā komandas kapteinis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jutarnji.hr/naslovnica/luka-modric-ostaje-u-dinamu-3860673|title=Jutarnji list - Luka Modrić ostaje u Dinamu!|website=www.jutarnji.hr|access-date=2024-04-29|date=2007-12-29|language=hr-hr}}</ref> ar "Dinamo" mēģināja kvalificēties [[2007.—2008. gada UEFA kausa sezona|2007.—2008. gada UEFA kausa]] izcīņai. Pēdējā izslēgšanas spēļu posmā Modričs realizēja sodu sitienu otrajā un izbraukuma spēlē pret [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]; mačs pēc pamatlaika noslēdzās ar rezultātu 1:1. "Dinamo" uzvarēja mačā un izslēgšanas kārtā, ar 3:2, pēc [[Papildlaiks (sports)|papildlaika]], ar diviem komandas biedra [[Mario Mandžukičs|Mario Mandžukiča]] vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jutarnji.hr/uzivo--ajax---dinamo-2-3/271111/|title=UŽIVO: Ajax - Dinamo 2-3 - Jutarnji.hr|website=web.archive.org|access-date=2024-04-29|date=2016-02-13|archive-date=2016-02-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20160213135534/http://www.jutarnji.hr/uzivo--ajax---dinamo-2-3/271111/}}</ref> Tomēr, Zagrebas "Dinamo" neizdevās tikt tālāk par grupu turnīru. Savā pēdējā mājas spēlē ar klubu, [[Maksimiras stadions|Maksimiras stadionā]], Modričam tika veltītas ovācijas, un līdzjutēji turēja atbalstošus plakātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.javno.com/en/sports/clanak.php?id=104378|title=Modric s Last Dance at Maksimir Stadium - Sport - Javno|website=web.archive.org|access-date=2024-04-29|date=2009-01-15|archive-date=2009-01-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20090115202630/http://www.javno.com/en/sports/clanak.php?id=104378}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://croatia.worldcupblog.org/croatia/dinamo-dominate-modric-bids-farewell.html|title=Dinamo Dominate, Modric Bids Farewell - Croatia|website=web.archive.org|access-date=2024-04-29|date=2013-11-09|archive-date=2013-11-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20131109223602/http://croatia.worldcupblog.org/croatia/dinamo-dominate-modric-bids-farewell.html}}</ref> Savu četrus gadus ilgo posmu "Dinamo" komandā viņš pabeidza ar 31 vārtu guvumu un 29 rezultatīvām piespēlēm, četrās līgas sezonās,<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.1hnl.net/igrac.php?id=682|title=Luka Modrić {{!}} Hrvatska nogometna liga|website=web.archive.org|access-date=2024-04-30|date=2012-02-13|archive-date=2012-02-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20120213152953/http://www.1hnl.net/igrac.php?id=682}}</ref> vislielāko ieguldījumu sniedzot 2007.—2008. gada sezonā, kad "Dinamo" izcīnīja otro Horvātijas kausu un kļuva par čempioniem, ar 28 punktu starpību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ezadar.hr/clanak/rekordni-dinamo-s-28-bodova-razlike-najuvjerljiviji-prvak|title=Rekordni Dinamo: S 28 bodova razlike najuvjerljiviji prvak|website=web.archive.org|access-date=2024-04-30|date=2013-11-09|archive-date=2013-11-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20131109212151/http://www.ezadar.hr/clanak/rekordni-dinamo-s-28-bodova-razlike-najuvjerljiviji-prvak}}</ref> Par Modriču interesējās [[FC Barcelona|Barcelona]], ​​[[Arsenal FC|Arsenal]] un [[Chelsea F.C.|Chelsea]], bet viņš izvēlējās pagaidīt, līdz pametīs klubu.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/champions-league/2015-2016/luka-modric-the-elegant-maestro-dictating-from-deep_sto5611605/story.shtml|title=Luka Modric: The elegant maestro dictating from deep|website=Eurosport|access-date=2024. gada 30. aprīlī|date=2016. gada 27. maijā|language=angļu}}</ref><ref name=":21">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/history/news/0254-0d7bc1f7fe32-c786430661fb-1000--dutch-test-for-the-croatian-cruyff/|title=Dutch test for the Croatian Cruyff {{!}} UEFA EURO {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-30|date=2023-10-30|archive-date=2023-10-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20231030214039/https://www.uefa.com/uefaeuro/history/news/0254-0d7bc1f7fe32-c786430661fb-1000--dutch-test-for-the-croatian-cruyff/}}</ref> === Tottenham Hotspur === ==== 2008—10 ==== [[Attēls:Luka Modrić spurs.jpg|thumb|Modričs ierindā [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]], 2008. gada augustā]] Modričs piekrita pārejas noteikumiem ar [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]], 2008. gada 26. aprīlī. Viņš bija pirmais no daudzajiem vasaras transfēriem galvenā trenera [[Huande Ramoss|Huandes Ramosa]] vadībā, kā arī, pirmais vasaras transfērs [[2008.—2009. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/t/tottenham_hotspur/7368463.stm|title=Spurs sign Croatian star Modric|access-date=2024-04-30|date=2008-04-26|language=en}}</ref> Kluba priekšsēdētājs, [[Denjels Levijs]], nekavējoties aizlidoja uz [[Zagreba|Zagrebu]], kad par viņu sāka interesēties arī [[Manchester City F.C.|Manchester City]] un [[Newcastle United FC|Newcastle United]],<ref name=":31">{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-cup/2018/06/30/luka-modric-having-stand-out-world-cup-no-surprise-former/|title=Luka Modric is having a stand-out World Cup - but it is no surprise to his former coaches|work=The Telegraph|access-date=2024-04-30|date=2018-06-30|last=Wilson|first=Jeremy|issn=0307-1235|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/luka-modric-is-named-best-player-in-the-world-mo-salah-wins-puskas-award-for-everton-goal-slft3t5bb|title=Luka Modric is named best player in the world; Mo Salah wins Puskas award for Everton goal|access-date=2024-04-30|date=2024-04-30|last=Reporter|first=Martyn Ziegler, Chief Sports|issn=0140-0460|language=en}}</ref> un pēc sešu gadu līguma parakstīšanas, "Tottenham" apstiprināja, ka samaksātā transfēra summa bija 16,5 miljoni sterliņu mārciņu, kas ir līdzvērtīga rekordsummai, par kādu 2007. gadā klubs iegādājās [[Darens Bents|Darenu Bentu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/t/tottenham_hotspur/7373163.stm|title=Spurs equal record fee for Modric|access-date=2024-04-30|date=2008-04-29|language=en}}</ref> Viņš ieguva kreklu ar 14. numuru, vēlāk atgādinot, ka valkāja to par godu [[Johans Kruifs|Johanam Kruifam]].<ref name=":30">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2018/12/04/5c065514e2704e2a178b4599.html|title=Modric: I'm happy that somebody normal can win the Ballon d'Or|website=MARCA in English|access-date=2024-04-30|date=2018-12-04|language=en}}</ref> Modričs debitēja Premjerlīgā 16. augustā, [[Riversaidas stadions|Riversaidas stadionā]], ar 2:1 zaudējot [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]], "Spurs" pirmajā mačā, [[2008.—2009. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2008.—2009. gada sezonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/eng_prem/7551168.stm|title=BBC SPORT {{!}} Football {{!}} Premier League {{!}} Middlesbrough 2-1 Tottenham|website=web.archive.org|access-date=2024-04-30|date=2008-08-29|archive-date=2008-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20080829003158/http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/eng_prem/7551168.stm}}</ref> Modriča sākums "Tottenham" komandā nebija veiksmīgs. Viņš sākumā cieta no ceļgala savainojuma, un dažkārt plašsaziņas līdzekļi viņu klasificēja kā Premjerlīgai nepiemērotu spēlētāju,<ref name=":11" /><ref name=":12" /> kā arī "Arsenal" galvenais treneris, [[Arsēns Vengers]].<ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/ice-cold-luka-modric-now-real-madrids-second-most-important-galactico|title='Ice cold' Luka Modric now Real Madrid's second most important Galactico|last=published|first=James Maw|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-04-30|date=2014-12-02|language=en}}</ref> Pārdomājot to, Modričs sacīja, ka šāda "kritika mudina tevi doties uz priekšu, lai parādītu cilvēkiem, ka viņi kļūdās. Varbūt es izskatos tievs, bet esmu patiešām garīgi un fiziski spēcīgs cilvēks, un man nekad nav bijušas problēmas ar savu izmēru".<ref name=":12" /> Tas sakrita ar viņa slikto formu, radot bažas gan viņam pašam, gan Horvātijas izlases galvenajam trenerim [[Slavens Biličs|Slavenam Biličam]].<ref name=":13" /> Modričs pašā sākumā spēlēja uzbrūkošā pussarga pozīcijā, pirms tika pārcelts uz kreiso "spārnu", lai spēlētu kopā ar [[Vilsons Palasjoss|Vilsonu Palasjosu]].<ref name=":13" /> Pēc trenera [[Harijs Rednaps|Harija Rednapa]] iecelšanas amatā, Modričam tika piešķirta vairāk pazīstamā centrālā vai kreisās malas pussarga loma, ļaujot viņam vairāk ietekmēt komandu un produktīvāk izmantot savu futbolista talantu, piemēram, spēlējot neizšķirti, 4:4, ar [[Ziemeļlondonas derbijs|principiālo konkurenti]], "Arsenal", 29. oktobrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/7684610.stm|title=Arsenal 4-4 Tottenham|access-date=2024-05-01|date=2008-10-29|language=en}}</ref> Rednaps atzina Modriča vērtību savā komandā un plānoja veidot savu jauno komandu, pamatojoties uz horvātu spēles veidotāju. Viņš guva savus pirmos vārtus "Tottenham", [[2008.—2009. gada UEFA kausa sezona|UEFA kausa]] izcīņas grupu turnīrā, 2008. gada 18. decembrī, spēlējot neizšķirti, 2:2, pret [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/7775427.stm|title=Tottenham 2-2 Spartak Moscow|access-date=2024-05-01|date=2008-12-18|language=en}}</ref> Savus pirmos Premjerlīgas vārtus viņš guva 21. decembrī, izbraukumā, zaudējot [[Ņūkāslas "United"]], gūstot vārtus arī 2009. gada 2. janvārī, [[FA kauss|FA kausa]] izcīņas trešajā kārtā, mājās, uzvarot [[Wigan Athletic]] un 2009. gada 25. aprīlī, izbraukumā, zaudējot [[Manchester United FC|Mančestras "United"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/7775574.stm|title=Newcastle 2-1 Tottenham|access-date=2024-05-01|date=2008-12-21|language=en}}</ref> Pirms 2009.—2010. gada sezonas, Rednaps par Modriču teica: "Kā man teica, viņš ir ļoti labs spēlētājs un galvenā trenera sapnis. Viņš trenējās ar lielu atdevi un nekad nesūdzās, laukumā viņš strādās gan ar bumbu, gan bez tās, un var pārspēt aizsargu ar viltību vai piespēli. Viņš varētu iekļūt jebkurā labāko četrinieka komandā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.squawka.com/en/news/why-croatia-maestro-luka-modric-is-the-most-underrated-star-at-euro-2016/693337|title=Why Croatia maestro Luka Modric is the most underrated star at Euro 2016 {{!}} Squawka Football|website=web.archive.org|access-date=2024-05-01|date=2018-07-12|archive-date=2018-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180712092002/https://www.squawka.com/en/news/why-croatia-maestro-luka-modric-is-the-most-underrated-star-at-euro-2016/693337}}</ref> 2009. gada 29. augustā, kad "Tottenham" ar 2:1 uzvarēja [[Birmingham City FC|Birmingemas "City"]], Modričs guva traumu un tika nomainīts, iespējams, ikru savainojumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/8224017.stm|title=Tottenham 2-1 Birmingham|access-date=2024-05-02|date=2009-08-29|language=en}}</ref> Nākamajā dienā tika apstiprināts, ka Modričs guvis [[Mazais liela kauls|mazā liela kaula]] lūzumu, un tika paredzēts, ka viņš nespēlēs sešas nedēļas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/t/tottenham_hotspur/8229223.stm|title=Spurs suffer Modric injury blow|access-date=2024-05-02|date=2009-08-30|language=en}}</ref> Viņš atgriezās 28. decembrī, Londonas derbijā, pret [[West Ham United FC|West Ham United]], kurā "Spurs" uzvarēja ar 2:0, Modričam gūstot vārtus 11. minūtē, ar kāju, kuru viņš salauza.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/8429768.stm|title=Tottenham 2-0 West Ham|access-date=2024-05-02|date=2009-12-28|language=en}}</ref> Viņš vēlreiz guva vārtus, mājas, uzvarā pret [[Everton FC|Everton]], 2010. gada 28. februārī,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/8530339.stm|title=Tottenham 2-1 Everton|access-date=2024-05-02|date=2010-02-28|language=en}}</ref> un 9. maijā, izbraukumā, zaudējumā pret [[Burnley FC|Burnley]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/8656546.stm|title=Burnley 4-2 Tottenham|access-date=2024-05-02|date=2010-05-09|language=en}}</ref> 2010. gada 30. maijā Modričs parakstīja jaunu sešu gadu līgumu, kas bija spēkā līdz 2016. gadam. Pēc parakstīšanas viņš teica: ""Tottenham Hotspur" deva man iespēju spēlēt Premjerlīgā, un es vēlos ar komandu sasniegt lieliskus panākumus. Jā, ir bijuši pieprasījumi no citiem lielajiem klubiem, bet man nav intereses nekur doties. Pagājušās sezonas ierindošanās pirmajā četriniekā liecināja par to, kur esam kā klubs, un es jūtu, ka varu turpināt pilnveidoties un sasniegt visu, ko es gribu "Spurs" komandā."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tottenhamhotspur.com/news-archive-1/luka-signs-new-six-year-contract/|title=Luka signs new six-year contract|website=web.archive.org|access-date=2024-05-02|date=2018-07-12|archive-date=2018-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180712090613/https://www.tottenhamhotspur.com/news-archive-1/luka-signs-new-six-year-contract/}}</ref> ==== 2010—12: Pēdējās sezonas Anglijā ==== [[Attēls:Luka Modrić 2010 2.jpg|thumb|314x314px|Modričs spēlē pret "Arsenal", 2010. gada novembrī]] 2010. gada 11. septembrī Modričs guva savus pirmos vārtus 2010.—2011. gada sezonā, izbraukumā, spēlējot neizšķirti, 1:1, pret [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/eng_prem/8983436.stm|title=West Brom 1-1 Tottenham|access-date=2024-05-02|date=2010-09-11|language=en}}</ref> 28. novembrī, mājas mačā, pret [[Liverpool FC|Liverpool]], Modričs guva vārtus, kurus vēlāk atzina, ka [[Martins Škrtels]] tos iesitis pats savos vārtos. Pēc neizšķirta pret Mančestras "United", 2011. gada janvārī, [[White Hart Lane]] laukumā, Rednaps uzslavēja Modriču, sakot: "Viņš bija neticams. Lielisks. Viņš varētu spēlēt jebkurā pasaules komandā."<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.belfasttelegraph.co.uk/sport/football/premier-league/redknapps-got-the-luka-love/28582330.html|title=Redknapp's got the Luka love|work=BelfastTelegraph.co.uk|access-date=2024-05-02|date=2011-01-17|issn=0307-1235|language=en}}</ref> Modričs guva vārtus arī "Tottenham" uzvarā, ar 3:2, pār [[Stoke City F.C.|Stoke City]], 9. aprīlī,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/9448905.stm|title=Tottenham 3-2 Stoke|access-date=2024-05-02|date=2011-04-09|language=en}}</ref> un 15. maijā, [[Enfīldas stadions|Anfield]] laukumā, realizēja 11 metru soda sitienu, uzvarot "Liverpool", ar 2:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/9484323.stm|title=Liverpool 0-2 Tottenham|access-date=2024-05-02|date=2011-05-15|language=en}}</ref> Modričs palīdzēja "Tottenham" sasniegt pirmo dalību [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgā]]. Pirmajā spēlē, pret [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], 20. oktobrī, [[Sansiro|San Siro]] laukumā, viņš savainojuma dēļ izstājās no spēles priekšlaicīgi; "Spurs" zaudēja ar 4:3, neskatoties uz [[Gerets Beils|Gereta Beila]] milzīgajām pūlēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/9102192.stm|title=Inter Milan 4-3 Tottenham|access-date=2024-05-02|date=2010-10-20|language=en}}</ref> Atbildes spēlē, savā laukumā, 2. novembrī, viņš asistēja pirmo vārtu guvumā [[Rafaels van der Vārts|Rafaelam van der Vārtam]], uzvarot ar 3:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/9145936.stm|title=Tottenham 3-1 Inter Milan|access-date=2024-05-02|date=2010-11-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zonalmarking.net/2010/11/02/tottenham-3-1-inter-inter-fail-to-deal-with-bale/|title=Tottenham 3-1 Inter: Inter fail to deal with Bale {{!}} Zonal Marking|website=web.archive.org|access-date=2024-05-02|date=2018-06-21|archive-date=2018-06-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621221244/http://www.zonalmarking.net/2010/11/02/tottenham-3-1-inter-inter-fail-to-deal-with-bale/}}</ref> Nākamajā mačā, pret [[Brēmenes "Werder"]], Modričs guva otros vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/9219545.stm|title=Tottenham 3-0 Werder Bremen|access-date=2024-05-02|date=2010-11-24|language=en}}</ref> Pēc bezvārtu neizšķirta pret [[AC Milan|Milan]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/9417468.stm|title=Tottenham 0-0 AC Milan (agg 1-0)|access-date=2024-05-02|date=2011-03-09|language=en}}</ref> "Spurs" no sacensībām ceturtdaļfinālā izslēdza [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/9454054.stm|title=Tottenham 0-1 R Madrid (agg 0-5)|access-date=2024-05-02|date=2011-04-13|language=en}}</ref> Modričs [[2010.—2011. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2010.—2011. gada sezonā]] aizvadīja 32 spēles Premjerlīgā, kurās guva trīs vārtus, atdeva divas rezultatīvas piespēles un atdeva lielāko vidējo piespēļu skaitu "Spurs" rindās (62,5), un ar 86,5% precizitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whoscored.com/Teams/30/Archive/England-Tottenham?stageId=4345|title=Tottenham - Premier League - 2010/11|website=WhoScored.com|access-date=2024. gada 3. maijā|language=angļu}}</ref> Sezonas beigās Modričs tika atzīts par Totenhemas "Hotspur" Gada labāko spēlētāju. Toreizējais Mančestras "United" galvenais treneris, [[Sers Alekss Fergusons]], sacīja, ka būtu izvēlējies Modriču par tās sezonas gada labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manutd.com/en/News-And-Features/What-The-Papers-Say/2011/Apr/Papers-Modric-is-fergusons-top-man.aspx|title=Manchester United Official Web Site - Papers: Luka Modric is Ferguson's Player of the Year|website=web.archive.org|access-date=2024-05-03|date=2011-09-04|archive-date=2011-09-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20110904050504/http://www.manutd.com/en/News-And-Features/What-The-Papers-Say/2011/Apr/Papers-Modric-is-fergusons-top-man.aspx}}</ref>{{quote box | quote = "Es tur pavadīju četrus lieliskus gadus ar daudz emocijām, ar lielu mīlestību no kluba un līdzjutējiem. Es izbaudīju katru mirkli ar "Tottenham". Taču, vienā mirklī jūti, ka tev ir jāsper solis uz priekšu, jāiet augstākā līmenī. Es domāju, ka man bija īstais laiks doties, taču es vienmēr būšu pateicīgs "Tottenham" par visu, ko viņi darīja manā labā. Tur es kļuvu par labāku spēlētāju, un viņi mani pacēla līdz tādam līmenim, kurā esmu šobrīd." | source = —Luka Modričs atspoguļo sarunas ar "Chelsea" un pāreju uz Madrides "Real", 2014. gada februārī.<ref name=":12"/> | align = left | width = 40% }}2011. gada vidū pēc Modriča intensīvi tiecās "Tottenham" Londonas konkurente, "Chelsea", pirmoreiz izsakot piedāvājumu 22 miljonu sterliņu mārciņu apmērā, ko palielināja līdz 27 miljoniem mārciņu, no kuriem abus noraidīja "Spurs" priekšsēdētājs, Denjels Levijs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2011/jun/17/luka-modric-tottenham-chelsea|title=Luka Modric reveals he wants to leave Tottenham for Chelsea|work=The Guardian|access-date=2024-05-03|date=2011-06-17|last=Jackson|first=Jamie|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/14523936|title=Chelsea cautious over Modric deal|work=BBC Sport|access-date=2024-05-03|language=en}}</ref> Pēc neveiksmīgajiem piedāvājumiem, Modričs paziņoja, ka atzinīgi vērtētu pārcelšanos uz citu Londonas klubu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2011/jul/10/luka-modric-tottenham-hotspur-chelsea|title=Luka Modric accuses Tottenham Hotspur of playing dirty in transfer row|work=The Guardian|access-date=2024-05-03|date=2011-07-10|last=James|first=Stuart|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Spekulācijas turpinājās visu vasaras transfēru periodu, kas vainagojās ar to, ka Modričs atteicās spēlēt "Tottenham" 2011.—2012. gada sezonas atklāšanas mačā, pret Mančestras "United", kas noslēdzās ar 3:0 zaudējumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/14539056|title=Man Utd 3-0 Tottenham|work=BBC Sport|access-date=2024-05-03|language=en}}</ref> Modričs sacīja, ka viņš "nebija gatavs psiholoģiski".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/14610773|title=Modric 'not right' for Spurs game|work=BBC Sport|access-date=2024-05-03|language=en}}</ref> Transfēru loga pēdējā dienā, "Chelsea" izteica 40 miljonu mārciņu piedāvājumu, kas atkal tika noraidīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/transfers/tottenham-reject-40m-luka-modric-bid-from-chelsea-2347128.html|title=Tottenham reject £40m Luka Modric bid from Chelsea {{!}} The Independent|website=web.archive.org|access-date=2024-05-03|date=2018-07-05|archive-date=2018-07-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180705184150/https://www.independent.co.uk/sport/football/transfers/tottenham-reject-40m-luka-modric-bid-from-chelsea-2347128.html}}</ref> Pēc tam, kad neizdevās nodrošināt pāreju, "Spurs" galvenais treneris, Harijs Rednaps, lika Modričam koncentrēties uz savu spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/harry-redknapp-urges-luka-modric-to-focus-on-tottenham-2347570.html|title=Harry Redknapp urges Luka Modric to focus on Tottenham {{!}} The Independent|website=web.archive.org|access-date=2024-05-03|date=2018-07-08|archive-date=2018-07-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180708143848/https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/harry-redknapp-urges-luka-modric-to-focus-on-tottenham-2347570.html}}</ref> 18. septembrī viņš guva savus pirmos vārtus sezonā "Tottenham" labā, ar sitienu no 25 jardiem (23 m), mājās, ar 4:0 uzvarot "Liverpool".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/14869938|title=Tottenham 4-0 Liverpool|work=BBC Sport|access-date=2024-05-03|language=en}}</ref> 2012. gada 14. janvārī Modričs guva vienīgos vārtus, spēlējot neizšķirti, mājās, ar [[Vulverhemptonas "Wanderers"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/16453483|title=Tottenham 1-1 Wolves|work=BBC Sport|access-date=2024-05-03|language=en}}</ref> 31. janvārī, ar 3:1 uzvarot "Wigan Athletic", viņš asistēja pirmo vārtu guvumā, un guva otros, no 20 jardu attāluma (18 m).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/16695945|title=Tottenham 3-1 Wigan|work=BBC Sport|access-date=2024-05-03|language=en}}</ref> Modričs guva savus pēdējos vārtus "Tottenham" rindās 2. maijā, izbraukumā, ar 4:1 uzvarot [[Bolton Wanderers F.C.|Boltonas "Wanderers"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/17836014|title=Bolton 1-4 Tottenham|work=BBC Sport|access-date=2024-05-03|language=en}}</ref> === Madrides "Real" === ==== 2012—13: Kļūstot par Madrides "Real" starta vienpadsmitnieka spēlētāju ==== [[Attēls:Luka Modrić against Sevilla.jpg|thumb|219x219px|Modričs spēlē pret [[Sevilla FC|Sevilla]], 2013. gada februārī]] 2012. gada 27. augustā Madrides "Real" paziņoja, ka ir vienojušies par darījumu ar "Tottenham", par aptuveni 30 miljonu mārciņu pārejas summu.<ref name=":14">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/19389191|title=Modric completes Real Madrid move|work=BBC Sport|access-date=2024-05-03|language=en}}</ref> Modričs ar Spānijas klubu parakstīja piecu gadu līgumu.<ref name=":14" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0200-0e7ed2bad367-0a558c7018c0-1000--modric-completes-move-to-madrid/|title=Modrić completes move to Madrid {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-05-03|date=2012-08-27|language=en}}</ref> Divas dienas vēlāk viņš debitēja Madrides "Real", pret "Barcelona", [[2012. gada Spānijas Superkauss futbolā|2012. gada ''Supercopa de España'']] atbildes spēlē, [[Santjago Bernabeu stadions|''Santiago Bernabéu'' stadionā]], 83. minūtē nomainot [[Mesuts Ezils|Mesutu Ezilu]]. "Madrid" uzvarēja mačā, Modričam iegūstot savu pirmo trofeju klubā, 36 stundas pēc tam, kad tika paziņots par līguma noslēgšanu ar viņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.insidespanishfootball.com/19001/modric-delighted-with-first-madrid-title/|title=Modric delighted with first Madrid title « Inside Spanish Football|website=web.archive.org|access-date=2024-05-03|date=2014-12-27|archive-date=2014-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20141227035226/http://www.insidespanishfootball.com/19001/modric-delighted-with-first-madrid-title/}}</ref> Neskatoties uz pozitīvo debiju, Modričam sākumā bija grūti iejusties komandā, galvenā trenera [[Žuzē Mouriņu]] vadībā, pirmssezonas treniņu trūkuma dēļ, kurus viņš izlaida notiekošās pārejas sarunu rezultātā.<ref name=":12" /> Veterānu pussargu, [[Šavi Alonso]] un [[Sāmi Hedīra|Sami Hedīras]], klātbūtne aizsardzības vidējā līnijā, un Ezila — uzbrūkošajā vidējā līnijā, parasti atstāja Modriču ārpus starta sastāva, viņam nākot spēlē uz maiņu. Pirmos mēnešus klubā viņš lielākoties spēlēja ārpus savas pozīcijas. Savu pirmo [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] spēli Madrides "Real" sastāvā viņš aizvadīja grupu turnīrā, 18. septembrī, pret [[Manchester City F.C.|Mančestras "City"]], kurā "Madrid" uzvarēja ar 3:2. 3. novembrī Modričs guva savus pirmos vārtus Madrides "Real" labā, pēdējā minūtē, uzvarot [[Saragosas "Real"|Real Zaragoza]], ar 4:0, [[2012.—2013. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|La Liga]] čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tribalfootball.com/articles/modric-thrilled-score-first-real-madrid-goal-3618081|title=Modric thrilled to score first Real Madrid goal - Tribal Football|website=www.tribalfootball.com|access-date=2024-05-04|date=2024-05-02|archive-date=2020-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20201022012732/https://www.tribalfootball.com/articles/modric-thrilled-score-first-real-madrid-goal-3618081}}</ref> Viņa ievērojamākā spēle tajā gadā bija 4. decembrī, kad viņš asistēja pirmajos divos [[Krištianu Ronaldu]] un [[Hosē Kaljehons|Hosē Kaljehona]] vārtu guvumos, ar 4:1 uzvarot "Ajax", Čempionu līgas grupu turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/eventos/marcador/futbol/2012_13/champions/1a_fase/jornada_6/grupo_d/rma_aja/|title=Real Madrid-Ajax: resumen, goles y resultado - MARCA.com|website=www.marca.com|access-date=2024-05-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2012/12/05/futbol/equipos/real_madrid/1354669618.html|title=Modric ya tiene galones|website=www.marca.com|access-date=2024-05-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.whoscored.com/Matches/667810/Live|title=Real Madrid-Ajax Live|website=web.archive.org|access-date=2024-05-04|date=2012-12-07|archive-date=2012-12-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20121207083822/http://www.whoscored.com/Matches/667810/Live}}</ref> Gada beigās Spānijas laikraksts ''Marca'' viņu atzina par sezonas sliktāko pirkumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.ie/sport/soccer/modric-set-to-receive-the-recognition-he-deserves/37067539.html|title=Modric set to receive the recognition he deserves|website=Irish Independent|access-date=2024-05-04|date=2018-07-01|language=en}}</ref> Modričs 2013. gada 2. martā sāka spēli starta sastāvā, Madrides "Real" mājas spēlē, pret sāncensi, "Barcelona". Pēc stūra sitiena viņš asistēja Serhio Ramosam, kurš 82. minūtē guva uzvaras vārtus, nodrošinot "Real" uzvaru ''[[El Clásico]]''. 5. martā Modričs laukumā devās uz maiņu, otrajā puslaikā, izšķirošajā Čempionu līgas izslēgšanas spēlē, pret desmit vīru sastāvā palikušo Mančestras "United", [[Old Trafford]] laukumā. "Madrid" atpaliekot ar vienu vārtu starpību, Modričs, ar tālsitienu no 25 jardu (23 m) attāluma, panāca izlīdzinājumu, un spēlēja galveno lomu atlikušajā mača daļā, kurā Madrides "Real" uzvarēja ar 2:1, iekļūstot ceturtdaļfinālā, uzvarot ar 3:2, divu spēļu summā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldfootball/clubfootball/news/newsid=2025338.html|title=Mourinho: Modric made the difference - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-05-05|date=2013-03-09|archive-date=2013-03-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20130309025530/http://www.fifa.com/worldfootball/clubfootball/news/newsid=2025338.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/champions-league/9910683/Manchester-United-v-Real-Madrid-five-things-we-learnt-from-the-Champions-League-tie-at-Old-Trafford.html|title=Manchester United v Real Madrid: five things we learnt from the Champions League tie at Old Trafford|website=The Telegraph|access-date=2024-05-05|date=2013-03-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2013/03/05/futbol/manchester-madrid/1362520335.html|title=Luka Modric ya no tiene precio|last=MARCA.com|website=MARCA|access-date=2024-05-05|language=es}}</ref> Šis mačs bieži tiek uzskatīts par pagrieziena punktu Modriča karjerā Madrides "Real".<ref name=":12" /> 16. martā viņš atkārtoja šo sniegumu pret [[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]], izvirzot Madrides "Real" vadībā, ar tālsitienu no 30 jardiem (27 m); Madrides "Real" uzvarēja mačā ar 5:2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2013/mar/17/real-madrid-real-mallorca-la-liga|title=Real Madrid recover against Real Mallorca with Luka Modric screamer|work=The Guardian|access-date=2024-05-05|date=2013-03-17|last=Press|first=Associated|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Modričs sāka spēli starta sastāvā abās Čempionu līgas pusfināla spēlēs, pret [[Dortmundes "Borussia"]]. Pirmajā spēlē, 24. aprīlī, viņš spēlēja uzbrūkošā pussarga pozīcijā, neietekmējot mača gaitu, un komanda zaudēja ar 4:1. 30. aprīlī, atbildes spēlē, uzvarot ar 2:0, Modričs veica piespēles uzbrucējiem, radot vairākas iespējas; viņš tajā vakarā bija starp vislabāk novērtētajiem spēlētājiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2013/apr/30/real-madrid-dortmund-tactical-analysis|title=How Mourinho's subs helped Real score two and almost scrape through|work=The Guardian|access-date=2024-05-05|date=2013-04-30|last=Cox|first=Michael|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/debate/2013/04/3458/pinta-votaciones3458.html|title=Encuesta - MARCA.com|website=www.marca.com|access-date=2024-05-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.whoscored.com/Matches/709898/Live/Europe-UEFA-Champions-League-2012-2013-Real-Madrid-Borussia-Dortmund|title=Real Madrid-Borussia Dortmund Live|website=web.archive.org|access-date=2024-05-05|date=2013-05-03|archive-date=2013-05-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20130503023453/http://www.whoscored.com/Matches/709898/Live/Europe-UEFA-Champions-League-2012-2013-Real-Madrid-Borussia-Dortmund}}</ref> No 2013. gada marta Modriča forma un ietekme vidējā līnijā turpināja uzlaboties, izceļoties kā spēlētājam ar visvairāk piespēļu savā komandā. 8. maijā viņš asistēja no stūra sitiena, pirmo vārtu guvumā, un guva ceturtos vārtus, uzvarā, pret [[Málaga CF|Málaga]], ar 6:2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.realmadrid.com/cs/Satellite/en/Actualidad_Primer_Equipo_en/1330147212128/noticia/Noticia/Real_Madrid_surpassed_5,500_goals_in_La_Liga_against_Malaga.htm|title=Real Madrid C.F. - Official Web Site - Real Madrid surpassed 5,500 goals in La Liga against Malaga|website=web.archive.org|access-date=2024-05-05|date=2013-06-07|archive-date=2013-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20130607023502/http://www.realmadrid.com/cs/Satellite/en/Actualidad_Primer_Equipo_en/1330147212128/noticia/Noticia/Real_Madrid_surpassed_5,500_goals_in_La_Liga_against_Malaga.htm}}</ref> ==== 2013—15: Labākais pussargs Spānijā un ''La Décima'' ==== {{quote box | quote = "Viņš ir vidējās līnijas galvenais spēlētājs sarežģītā vidē. Katru dienu Madrides komandā uz jums tiek izdarīts spiediens no visām pusēm. Modričs ne tikai iztur spiedienu, bet ir kļuvis par komandas labāko spēlētāju, kopā ar [[Krištianu Ronaldu]]." | source = —[[Predrags Mijatovičs]] uzteic Modriča augošo sniegumu un nozīmi komandai, 2014. gada janvārī.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.football-espana.net/39690/modric-%E2%80%98-important-ronaldo%E2%80%99 |title=Modric 'as important as Ronaldo' |date=30 January 2014 |publisher=Football-Espana |access-date=20 January 2016 |archive-date=2 May 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140502050350/http://www.football-espana.net/39690/modric-%E2%80%98-important-ronaldo%E2%80%99 |dead-url=no }}</ref> | align = left | width = 40% }}Līdz ar jaunā galvenā trenera, Karlo Ančeloti, ienākšanu klubā, Modričs kļuva par vienu no biežākajiem komandas starta sastāva spēlētājiem, sadarbojoties vidējā līnijā ar Šavi Alonso, lai nodrošinātu aizsardzības un uzbrukuma līdzsvaru.<ref name=":15">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.whoscored.com/News/eohrzvy9ge-h-tjvqjdrbg/Show/Player-Focus-How-Luka-Modric-Won-Over-The-Real-Madrid-Fans|title=Player Focus: How Luka Modrić Won Over The Real Madrid Fans|website=web.archive.org|access-date=2024-05-06|date=2015-10-16|archive-date=2015-10-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20151016210010/http://www.whoscored.com/News/eohrzvy9ge-h-tjvqjdrbg/Show/Player-Focus-How-Luka-Modric-Won-Over-The-Real-Madrid-Fans}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2013/12/12/en/football/real_madrid/1386840555.html|title=Modric is Carlo's fifth most used player - MARCA.com (English version)|last=Internet|first=Unidad Editorial|website=MARCA|access-date=2024-05-06|date=2013-12-12|language=en}}</ref> Viņš pastāvīgi bija komandas efektīvākais piespēļu devējs, [[2013.—2014. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|La Liga]] spēlē sasniedzot vidēji 90% precizitāti, kā arī, visvairāk atguva bumbu, starp saviem komandas biedriem.<ref name=":12" /><ref name=":13" /><ref name=":15" /> Savus pirmos vārtus [[2013.—2014. gada "Real Madrid CF" sezona|2013.—2014. gada sezonā]] viņš guva pēdējā [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] grupas spēlē, pret [[FC København|Copenhagen]], padarot tos par saviem piektajiem vārtiem kluba labā, no kuriem visi pieci tika gūti ārpus soda laukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2013/12/11/en/football/real_madrid/1386751516.html|title=Modric: Shades of Old Trafford - MARCA.com (English version)|last=Internet|first=Unidad Editorial|website=MARCA|access-date=2024-05-06|date=2013-12-11|language=en}}</ref> Modričs guva savus pirmos vārtus līgas sezonā, izbraukumā, ar 3:0 uzvarot [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]], gūstot savus sestos vārtus ārpus soda laukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2014/02/16/en/football/real_madrid/1392565819.html|title=Real keep firing against Getafe - MARCA.com|website=www.marca.com|access-date=2024-05-06}}</ref> Modričs bija laukumā, kad Madrides "Real" uzvarēja [[2013.—2014. gada Spānijas Karaļa kauss futbolā|2013.—2014. gada Spānijas Karaļa kausa]] izcīņā, finālā uzveicot "Barcelona", ar 2:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2731305-10-games-which-proved-why-luka-modric-is-the-midfield-maestro|title=10 Games That Proved Why Luka Modric Is the Midfield Maestro|last=Matchett|first=Karl|website=Bleacher Report|access-date=2024-05-06|language=en}}</ref> Čempionu līgas ceturtdaļfināla pirmajā spēlē, Modričs pārtvēra bumbu un asistēja Krištianu Ronaldu trešo vārtu guvumā, Madrides "Real" uzvarā, ar 3:0, savā laukumā, pret Dortmundes "Borussia". Galu galā, vārtu guvums bija izšķirošs, jo "Real" ar 2:0 zaudēja atbildes spēlē, bet tika tālāk, ar rezultātu 3:2, divu spēļu summā. Savā 100. spēlē klubā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tribalfootball.com/articles/tottenham-ace-modric-happy-mark-100-games-amazing-win-2130531|title=Tottenham ace Modric happy to mark 100 games with|website=www.tribalfootball.com|access-date=2024-05-07|date=2024-05-05|archive-date=2014-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20141227030528/http://www.tribalfootball.com/articles/tottenham-ace-modric-happy-mark-100-games-amazing-win-2130531}}</ref> Modričs asistēja pirmo vārtu guvumā, Čempionu līgas pusfināla atbildes spēlē, ar 4:0 uzvarot [[Minhenes "Bayern"]], palīdzot Madrides "Real" pirmo reizi 12 gadu laikā sasniegt finālu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27193338|title=Bayern Munich 0-4 Real Madrid (agg 0-5)|work=BBC Sport|access-date=2024-05-07|language=en}}</ref> Viņš tika iekļauts UEFA Nedēļas komandā, abās pusfināla kārtās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.uclratings.uefa.com/Player/TeamOfWeek/11|title=Team of the week — Matchday 11|website=web.archive.org|access-date=2024-05-07|date=2014-04-27|archive-date=2014-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20140427104033/http://en.uclratings.uefa.com/Player/TeamOfWeek/11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.uclratings.uefa.com/Player/TeamOfWeek/12|title=Team of the week — Matchday 12|website=web.archive.org|access-date=2024-05-07|date=2014-05-02|archive-date=2011-05-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20110530132140/http://en.uclratings.uefa.com/Player/TeamOfWeek/12}}</ref> 24. maijā Modričs [[2014. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] vēlreiz asistēja no stūra sitiena, komandas biedram, Serhio Ramosam, kurš 93. minūtē panāca izlīdzinājumu, pret [[Madrides derbijs|vietējo konkurenti]], [[Madrides "Atletico"|Madrides "Atlético"]]. "Real" uzvarēja ar 4:1, papildlaikā, izcīnot kluba desmito Čempionu līgas titulu, vietēji zināms kā ''La Décima'' (desmitais).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/2011883--real-madrid-vs-atletico-de-madrid/|title=History: Real Madrid vs Atlético de Madrid: UEFA Champions League 2013/14 Final|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-05-07|language=en}}</ref> Viņš tika iekļauts UEFA Čempionu līgas Sezonas komandā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2111959.html|title=UEFA Champions League squad of the season {{!}} UEFA Champions League {{!}} UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-05-07|date=2019-11-29|archive-date=2019-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20191129005527/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2111959.html}}</ref> un saņēma tās sezonas Spānijas pirmās līgas "Labākā pussarga" balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lfp.es/en/news/luka-modric-best-midfielder-in-the-2013-14-liga-bbva|title=Luka Modrić, 'Best Midfielder in the 2013-14 Liga BBVA' {{!}} News {{!}} Liga de Fútbol Profesional|website=web.archive.org|access-date=2024-05-07|date=2015-05-10|archive-date=2015-05-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20150510024626/http://www.lfp.es/en/news/luka-modric-best-midfielder-in-the-2013-14-liga-bbva}}</ref> 2014. gada augustā Modričs parakstīja jaunu līgumu ar Madrides "Real", līdz 2018. gadam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28866670|title=Modric signs new Real Madrid deal|work=BBC Sport|access-date=2024-05-08|language=en}}</ref> Līdz ar Alonso aiziešanu, viņš sadarbojās ar jaunpienākušo, [[Tonijs Kross|Toniju Krosu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whoscored.com/Articles/mjk1X3mqIkuZEsOXI7Pp-Q/Show/Player-Focus-Modest-Modric-Madrids-Superstar-in-the-Shadows|title=Player Focus: Modest Modric Madrid's Superstar in the Shadows|website=WhoScored.com|access-date=2024. gada 8. maijā|date=2014. gada 17. septembrī|language=angļu}}</ref> Madrides "Real" [[2014.—2015. gada "Real Madrid CF" sezona|2014.—2015. gada sezonu]] sāka, izcīnot [[2014. gada UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]], uzvarot [[Sevilla FC|Sevilla]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28741099|title=Ronaldo stars as Real win Super Cup|work=BBC Sport|access-date=2024-05-08|language=en}}</ref> Modričs divas reizes asistēja Beilam, vispirms, pret [[Sansevastjanas "Real Sociedad"|Real Sociedad]], [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|La Liga]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11827/9450999/real-sociedad-4-real-madrid-2|title=Sociedad stun Real Madrid|website=Sky Sports|access-date=2024-05-08|language=en}}</ref> un otrreiz, pret [[FC Basel|Basel]], [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/sep/16/real-madrid-basel-champions-league|title=Gareth Bale on the mark as Basel suffer Champions League blitz at Real Madrid|work=The Guardian|access-date=2024-05-08|date=2014-09-16|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/025a-0ea758aea7ec-ba154ee06bdb-1000--rampant-madrid-ease-basel-aside/|title=Rampant Madrid ease Basel aside {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-05-08|date=2014-09-16|language=en}}</ref> Izbraukumā, uzvarā, ar 2:0, pret [[Villarreal CF|Villarreal]], Modričs guva savus septītos vārtus ārpus soda laukuma.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29311925|title=Villarreal 0-2 Real Madrid|work=BBC Sport|access-date=2024-05-08|language=en}}</ref> Novembra beigās Modričs, starptautiskajā mačā, pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], guva augšstilba savainojumu, kā dēļ viņš nespēlēja trīs mēnešus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/30102676|title=Modric ruled out for three months|work=BBC Sport|access-date=2024-05-08|language=en}}</ref> Viņš atgriezās 2015. gada marta sākumā, startējot septiņos mačos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.realmadrid.com/en/news/2015/04/modric-the-midfielder-with-most-passes-since-his-return|title=Modric, the midfielder with most passes since his return {{!}} Real Madrid CF|website=web.archive.org|access-date=2024-05-08|date=2016-01-27|archive-date=2016-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20160127234124/http://www.realmadrid.com/en/news/2015/04/modric-the-midfielder-with-most-passes-since-his-return}}</ref> 21. aprīlī, mājās, ar 3:1 uzvarot "Malaga", viņš sastiepa labā ceļgala saites, kā dēļ viņš nespēlēja līdz maijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2308173-luka-modric-injury-updates-on-real-madrid-stars-knee-and-return|title=Luka Modric Injury: Updates on Real Madrid Star's Knee and Return|last=Verschueren|first=Gianni|website=Bleacher Report|access-date=2024-05-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37413221/luka-modric-hopes-play-real-madrid-again-season|title=Modric hopes to play again this season|website=ESPN.com|access-date=2024-05-08|date=2015-04-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37414542/no-row-real-madrid-luka-modric-says-croatia-coach|title=Kovac: No row with Real over Modric|website=ESPN.com|access-date=2024-05-08|date=2015-04-29|language=en}}</ref> Ar viņa savainojumu, beidzās Madrides "Real" 22 uzvaru sērija sezonā. Viņa prombūtne un kvalitatīva aizstājēja trūkums tika uzskatīts par galveno iemeslu Madrides "Real" nespējai uzvarēt mačos "La Liga" un Čempionu līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/2015/09/09/en/football/real_madrid/1441814099.html|title=Real Madrid: Luka Modric - Real Madrid's image of maturity - MARCA.com (English version)|website=web.archive.org|access-date=2024-05-08|date=2021-02-14|archive-date=2021-02-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20210214193426/https://www.marca.com/en/2015/09/09/en/football/real_madrid/1441814099.html}}</ref> Ančeloti sacīja: "Modričs ir izlaidis lielāko daļu gada, un tas mums ir kaitējis."<ref name=":25">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2511732-why-luka-modric-is-absolutely-vital-to-real-madrids-midfield-fluency|title=Why Luka Modric Is Absolutely Vital to Real Madrid's Midfield Fluency|last=Collins|first=Tim|website=Bleacher Report|access-date=2024-05-08|language=en}}</ref> ==== 2015—17: Starp labākajiem pasaules spēlētājiem ==== [[Attēls:Shahter-Reak M 2015 (10).jpg|thumb|287x287px|Modričs UEFA Čempionu līgas [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona#A grupa|grupu turnīra spēlē]], 2015. gada novembrī, pret [[Doneckas "Šahtar"]].]] [[2015.—2016. gada "Real Madrid CF" sezona|2015.—2016. gada sezonā]] Karlo Ančeloti nomainīja [[Rafaels Benitess]], kura vadībā Modričs turpināja būt galvenais pussargu spēlētājs.<ref name=":16">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2016/01/18/569c1dd1ca474148498b45e1.html|title=Modric now master of the game|last=Ortego|first=Enrique|website=MARCA English|access-date=2024-05-08|date=2016-01-18|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.marca.com/en/2015/07/16/en/football/real_madrid/1437034618.html|title=Real Madrid: Super Luka Modric - MARCA.com (English version)|website=web.archive.org|access-date=2024-05-08|date=2016-04-05|archive-date=2016-04-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20160405155426/http://www.marca.com/en/2015/07/16/en/football/real_madrid/1437034618.html}}</ref> Starptautiskajā mačā pret [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]], oktobrī, viņš guva cirkšņa muskuļu savainojumu, kas sākotnēji liecināja par divu līdz trīs nedēļu prombūtni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.marca.com/en/2015/10/14/en/football/real_madrid/1444845062.html|title=Real Madrid: Modric out for 2-3 weeks - MARCA.com (English version)|website=web.archive.org|access-date=2024-05-08|date=2016-02-02|archive-date=2016-02-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20160202103459/http://www.marca.com/en/2015/10/14/en/football/real_madrid/1444845062.html}}</ref> Tomēr, līdz 20. oktobrim viņš bija laicīgi atguvies, mačam pret [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.marca.com/en/2015/10/20/en/football/real_madrid/1445338755.html|title=Real Madrid: Ramos and Modric make the trip to PSG - MARCA.com (English version)|website=web.archive.org|access-date=2024-05-08|date=2015-11-22|archive-date=2015-11-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20151122131921/http://www.marca.com/en/2015/10/20/en/football/real_madrid/1445338755.html}}</ref> Līdz ar jaunā galvenā trenera, [[Zinedins Zidāns|Zinedina Zidāna]], ienākšanu 2016. gada janvārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11835/10125444/real-madrid-right-to-replace-rafa-benitez-with-zinedine-zidane-says-luka-modric|title=Luka Modric backs new Real Madrid boss Zinedine Zidane|website=Sky Sports|access-date=2024-05-09|language=en}}</ref> plašsaziņas līdzekļos attiecības starp viņiem tika slavētas, Modriču raksturojot kā "spēles meistaru",<ref name=":16" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/futbol/real-madrid/2016/01/13/56967a11268e3ea32e8b4604.html|title=Luka y Zidane, conexión total|last=Cerezo|first=Hugo|last2=Madrid|website=Marca.com|access-date=2024-05-09|date=2016-01-13|language=es|last3=@hugocerezo}}</ref> un izšķirošo aizsardzības un uzbrukuma "savienotāju".<ref name=":17">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsnet.ca/soccer/real-madrid-la-liga-champions-league-zinedine-zidane-luka-modric-croatian-spain/|title=Modric flourishing under Zidane at Real Madrid|website=www.sportsnet.ca|access-date=2024-05-09|language=en}}</ref> Tas bija redzams pirmajos trīs mačos, uzvarās pret [[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo de La Coruña]] un [[Hihonas "Sporting"|Sporting de Gijón]], un neizšķirtā pret [[Seviljas "Real Betis"|Real Betis]], kurās Modričs tika slavēts par iespēju radīšanu, viņa pozicionēšanos, un kopējo sniegumu un ietekmi.<ref name=":16" /><ref name=":17" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/futbol/real-madrid/2016/01/26/56a73405268e3e744d8b45dc.html|title=Modric de 10|last=Medina|first=David G.|last2=Madrid|website=Marca.com|access-date=2024-05-09|date=2016-01-26|language=es}}</ref> 7. februārī Modričs guva uzvaras vārtus, ārpus soda laukuma, izbraukumā, ar 1:2 uzvarot [[Granada CF|Granada]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35452578|title=Granada CF 1-2 Real Madrid|work=BBC Sport|access-date=2024-05-09|language=en}}</ref> Modričs regulāri devās sākumsastāvā, kad komanda uzvarēja [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015.—2016. gada Čempionu līgā]], [[2016. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] pret "Atlético".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e957c5979eb-37493cb53cd0-1000--spot-on-real-madrid-defeat-atletico-in-final-again/|title=Spot-on Real Madrid defeat Atlético in final again {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-05-09|date=2016-05-28|language=en}}</ref> Viņš tika iekļauts gan Čempionu līgas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e948891dc6b-533ac6fffce1-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-05-09|date=2016-05-30|language=en}}</ref> gan "La Liga" Sezonas komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laliga.es/en/news/the-liga-bbva-201516-team-of-the-season|title=The Liga BBVA 2015/16 Team of the Season {{!}} News {{!}} Liga de Fútbol Profesional 2016|website=web.archive.org|access-date=2024-05-09|date=2018-11-18|archive-date=2018-11-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20181118134749/http://www.laliga.es/en/news/the-liga-bbva-201516-team-of-the-season}}</ref> Otro reizi viņš saņēma arī Spānijas pirmās līgas "Labākā pussarga" balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laliga.es/en/news/luka-modric-named-best-midfielder-of-laliga-santander-201516|title=Luka Modric named Best Midfielder of LaLiga Santander 2015/16 {{!}} News {{!}} Liga de Fútbol Profesional 2016|website=web.archive.org|access-date=2024-05-09|date=2018-07-07|archive-date=2018-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180707040701/http://www.laliga.es/en/news/luka-modric-named-best-midfielder-of-laliga-santander-201516}}</ref> 2016. gada 18. oktobrī Modričs parakstīja jaunu līgumu ar Madrides "Real", līdz 2020. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.realmadrid.com/en/news/2016/10/official-announcement-modric|title=Official Announcement: Modric {{!}} Real Madrid CF|website=web.archive.org|access-date=2024-05-09|date=2016-10-21|archive-date=2016-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20161021202518/http://www.realmadrid.com/en/news/2016/10/official-announcement-modric}}</ref> Septembra vidū gūtā kreisā ceļgala savainojuma dēļ, viņš izlaida astoņus mačus, atgriežoties novembra sākumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37499055/real-madrid-luka-modric-happy-back-injury-layoff|title=Modric 'happy' to be back after injury|website=ESPN.com|access-date=2024-05-09|date=2016-11-07|language=en}}</ref> 18. decembrī viņš ar Madrides "Real" uzvarēja [[2016. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2016. gada FIFA Klubu Pasaules kausā]], saņemot [[:en:FIFA Club World Cup awards#Golden Ball|Sudraba bumbu]] par savu sniegumu turnīra laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tr.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/japan2016/teams/origin1904-p.cxm.fifa.com/tournaments/mens/clubworldcup/japan2016/teams/30504|title=FIFA Club World Cup Japan 2016™: Real Madrid|website=tr.fifa.com|access-date=2024-05-09|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2017. gada janvārī viņš pirmo reizi tika iekļauts UEFA Gada komandā (2016).<ref name=":35">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0235-0e95fa3ed8a7-dcf338b70f47-1000--detailed-analysis-uefa-com-team-of-the-year-2016/|title=Detailed analysis: UEFA.com Team of the Year 2016 {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-05-09|date=2017-01-05|language=en}}</ref> 2017. gada 12. martā, uzvarot "Real Betis", ar 2:1, Modričs aizvadīja savu 200. maču Madrides "Real" rindās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.realmadrid.com/en/news/2017/03/florentino-perez-presented-modric-with-a-shirt-for-his-200-matches|title=Florentino Pérez presented Modric with a shirt for his 200 matches {{!}} Real Madrid CF|website=web.archive.org|access-date=2024-05-09|date=2017-03-13|archive-date=2017-03-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20170313050159/http://www.realmadrid.com/en/news/2017/03/florentino-perez-presented-modric-with-a-shirt-for-his-200-matches}}</ref> Modričs bija regulārs starta sastāva spēlētājs, kad Madrides "Real" uzvarēja [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016.—2017. gada "La Liga"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laliga.com/noticias/real-madrid-campeon-de-laliga-santander-2016-17|title=El Real Madrid, campeón de LaLiga Santander 2016/17|website=Página web oficial de LALIGA {{!}} LALIGA|access-date=2024-05-10|language=es|archive-date=2018-08-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20180804201836/https://www.laliga.es/noticias/real-madrid-campeon-de-laliga-santander-2016-17}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39926301|title=Malaga 0-2 Real Madrid|work=BBC Sport|access-date=2024-05-10|language=en}}</ref> kā arī [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgā]], kur viņš atdeva rezultatīvu piespēli Krištianu Ronaldu otro vārtu guvumā, [[2017. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]], pret [[Turīnas "Juventus"|Juventus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c5117c008df-de0901ea6dae-1000--majestic-real-madrid-win-champions-league-in-cardiff/|title=Majestic Real Madrid win Champions League in Cardiff {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-05-10|date=2017-06-03|language=en}}</ref> Modričs tika iekļauts Čempionu līgas Sezonas komandā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c5117a9d99b-79a2efb59ef3-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-05-10|date=2017-06-05|language=en}}</ref> un kļuva par pirmo horvātu, kurš trīs reizes uzvarējis Čempionu līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/idUSKBN18V0QO/|title=Majestic Modric the key to Madrid’s Champions League final turnaround|website=Reuters|access-date=2024. gada 10. maijā|date=2017. gada 4. jūnijā|language=angļu}}</ref> Viņš arī saņēma UEFA Klubu futbola balvu kā Čempionu līgas sezonas labākais pussargs.<ref name=":40">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/023c-0e97a3f8ac1b-48775e932491-1000--luka-modric-named-ucl-midfielder-of-the-season/|title=Luka Modrić named #UCL midfielder of the season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-05-10|date=2017-08-24|language=en}}</ref> Sacensībās par UEFA gada labākā vīriešu spēlētāja balvu, viņš ieguva ceturto vietu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hns.team/en/news/16696/luka-modric-the-best-midfielder-of-201617-champions-league/|title=Luka Modrić, the best midfielder of 2016/17 Champions League|website=hns.team|access-date=2024-05-10|language=en}}</ref> savukārt, [[2017. gada Zelta bumba|2017. gada Zelta bumbā]], piekto vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francefootball.fr/news/Luka-modric-est-dans-le-top-5-du-ballon-d-or-france-football-2017/857373|title=Luka Modric est dans le top 5 du Ballon d'Or France Football 2017|last=Dev|first=Paul|website=France Football|access-date=2024-05-10|language=fr}}</ref> ==== 2017—18: Zelta bumba un trešais Čempionu līgas tituls pēc kārtas ==== [[Attēls:Liver-RM (2).jpg|left|thumb|Modričs (pa kreisi) kopā ar [[Gerets Beils|Geretu Beilu]], [[2018. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2018. gada Čempionu līgas finālā]]]] Līdz ar [[Hamess Rodrigess|Hamesa Rodrigesa]] aiziešanu uz Minhenes "Bayern", Modričs mantoja komandas kāroto 10. numura kreklu, jaunajai, [[2017.—2018. gada "Real Madrid CF" sezona|2017.—2018. gada sezonai]], nomainot savu iepriekšējo, 19. numura kreklu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en/news/8/main/2017/07/22/37244792/modric-takes-no10-shirt-at-real-madrid-following-james-rodriguez-|title=Real Madrid news: Luka Modric takes No.10 shirt following James Rodriguez's move to Bayern Munich - Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-05-10|date=2017-07-25|archive-date=2017-07-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20170725050918/http://www.goal.com/en/news/8/main/2017/07/22/37244792/modric-takes-no10-shirt-at-real-madrid-following-james-rodriguez-}}</ref> Decembrī viņš ar Madrides "Real" izcīnīja [[2017. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2017. gada FIFA Klubu Pasaules kausu]], un par savu sniegumu saņēma [[:en:FIFA Club World Cup awards#Golden Ball|Zelta bumbas]] balvu, kā sacensību labākais spēlētājs.<ref name=":41">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2017/12/16/5a35795a46163f85378b4600.html|title=Real Madrid: Modric claims 2017 Club World Cup golden ball|website=MARCA in English|access-date=2024-05-13|date=2017-12-16|language=en}}</ref> Viņa pirmie vārti sezonā tika gūti 2018. gada 21. janvārī, uzvarot [[Akoruņas "Deportivo"]], ar 7:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42762972|title=Real Madrid 7-1 Deportivo La Coruna|work=BBC Sport|access-date=2024-05-13|language=en}}</ref> Tajā pašā mēnesī viņš otro reizi tika iekļauts UEFA Gada komandā (2017).<ref name=":36">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/0241-0f8e5b4862dd-a0840957facc-1000--uefa-com-fans-team-of-the-year-2017-announced/|title=UEFA.com Fans’ Team of the Year 2017 announced|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-05-13|date=2018-01-11|language=en}}</ref> Modričs bija regulārs starta sastāva spēlētājs, kad Madrides "Real" uzvarēja [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgā]], [[2018. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] uzvarot "Liverpool", Madrides komandai izcīnot trešo titulu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0245-0e98d7318379-716954065574-1000--madrid-beat-liverpool-to-complete-hat-trick/|title=Madrid beat Liverpool to complete hat-trick {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-05-13|date=2018-05-26|language=en}}</ref> Par savu sniegumu visas kampaņas laikā, Modričs trešo reizi pēc kārtas tika iekļauts Čempionu līgas Sezonas komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d8222ae4584-fc81fa8bf4d6-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-05-13|date=2018-05-27|language=en}}</ref> Vēlāk viņš otro reizi pēc kārtas saņēma UEFA Klubu futbola balvu kā Čempionu līgas sezonas labākais pussargs.<ref name=":42">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d81f636f359-fced34149230-1000--luka-modric-champions-league-midfielder-of-the-season/|title=Luka Modrić: Champions League Midfielder of the Season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-05-13|date=2018-08-30|language=en}}</ref> Pateicoties viņa sniegumam klubā un izlasē, [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā, kur viņš arī saņēma [[:en:FIFA World Cup awards#Golden Ball|Zelta bumbu]],<ref name=":23">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/news/157-awards-piece-2986294|title=2018 FIFA World Cup Russia™ - News - Golden consolation for magical Modric - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-05-16|date=2019-02-19|archive-date=2019-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20190219104856/https://www.fifa.com/worldcup/news/157-awards-piece-2986294}}</ref> augustā un septembrī Modričs ieguva UEFA Gada labākā vīriešu spēlētāja balvu un FIFA Labākā vīriešu spēlētāja balvu,<ref name=":43">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2567658.html|title=Luka Modrić wins UEFA Men's Player of the Year award - UEFA Champions League - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-05-16|date=2018-10-23|archive-date=2018-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20181023130912/https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid=2567658.html}}</ref><ref name=":44">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/the-best-fifa-football-awards/best-fifa-mens-player/|title=The Best FIFA Men's Player|website=web.archive.org|access-date=2024-05-16|date=2016-11-07|archive-date=2016-11-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20161107113413/http://www.fifa.com/the-best-fifa-football-awards/best-fifa-mens-player/}}</ref> savukārt, decembrī viņš vēl ieguva Zelta bumbu,<ref name=":18">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/46432933|title=Modric beats Ronaldo to win Ballon d'Or|work=BBC Sport|access-date=2024-05-16|language=en}}</ref> kas kļuva par pirmo reizi, kopš 2007. gada, kad balvu neieguva [[Lionels Mesi]] vai Krištianu Ronaldu, kas ar sportu saistītos cilvēkus sadalīja divās "nometnēs" par balvas ticamību.<ref name=":18" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/modric-wins-world-player-of-year-ends-ronaldo-messi-duopoly-5504488c0bfa4ff689820d71de32b882|title=Modric wins world player of year, ends Ronaldo-Messi duopoly|website=AP News|access-date=2024-05-16|date=2018-09-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.footballparadise.com/looking-back-modric-ballon-dor/|title=When Everything's Right: Looking Back on Luka Modric's Ballon D'or Victory|website=Football Paradise|access-date=2024-05-16|date=2020-08-29|language=en}}</ref> Turklāt, ne tikai kļūstot par pirmo horvātu spēlētāju, kurš ieguvis šīs balvas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://global.espn.com/football/story/_/id/37562050/luka-modric-wins-fifa-best-award-ends-ronaldo-messi-duopoly|title=Modric wins FIFA The Best award; Messi fifth|website=ESPN.com|access-date=2024-05-16|date=2018-09-24|language=en}}</ref> Modričs bija pirmais spēlētājs, kurš tajā pašā gadā ieguva gan Pasaules kausa Zelta bumbu, gan UEFA Gada labākā vīriešu spēlētāja balvu, kopš [[Ronaldu]], 1998. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://net.hr/sport/nogomet/modric-poput-pravog-ronalda-ne-cristiana-na-momcadskoj-razini-nize-trofeje-na-osobnoj-priznanja-a-to-nije-videno-20-godina/|title=MODRIĆ POPUT PRAVOG RONALDA, NE CRISTIANA: Na momčadskoj razini niže trofeje, na osobnoj priznanja, ovo nije viđeno 20 godina — Net.hr|website=web.archive.org|access-date=2024-05-16|date=2020-10-25|archive-date=2020-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20201025160116/https://net.hr/sport/nogomet/modric-poput-pravog-ronalda-ne-cristiana-na-momcadskoj-razini-nize-trofeje-na-osobnoj-priznanja-a-to-nije-videno-20-godina/}}</ref> un Pasaules kausa Zelta bumbu, un FIFA Gada labākā vīriešu spēlētāja balvu, pēc [[Romariu]], 1994. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://net.hr/sport/nogomet/modric-napravio-ono-sto-nije-videno-24-godine-samo-je-jedan-velikan-prije-luke-uspio-u-ovome-47e3f068-b1c3-11eb-934f-0242ac140011|title=Samo je jedan velikan prije Luke uspio u ovome|last=HINA|website=Net.hr|access-date=2024-05-16|date=2018-09-24|language=hr-HR}}</ref> Turklāt, viņš ir pirmais spēlētājs, kurš ieguvis balvas no [[:en:Former Yugoslavia|bijušās Dienvidslāvijas]] teritorijas, pirmais futbolists no [[Austrumeiropa]]s, kurš ieguvis [[Zelta bumba|Zelta bumbu]], pēc [[Andrijs Ševčenko|Andrija Ševčenko]], 2004. gadā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/live/2018/dec/03/ballon-dor-2018-modric-messi-ronaldo-award-live|title=Ballon d'Or 2018: Luka Modric and Ada Hegerberg win awards — as it happened|work=the Guardian|access-date=2024-05-17|date=2018-12-03|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2018/12/03/sports/luka-modric-ballon-dor.html|title=Luka Modric Wins Ballon d’Or, Ending Decade of Ronaldo and Messi Triumphs|work=The New York Times|access-date=2024-05-17|date=2018-12-03|last=Das|first=Andrew|issn=0362-4331|language=en}}</ref> un desmitais Madrides "Real" spēlētājs, kurš ieguvis trofeju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2018/12/real-madrids-ballon-dor-winners|title=Real Madrid's Ballon d'Or winners {{!}} Real Madrid CF|website=web.archive.org|access-date=2024-05-17|date=2020-10-25|archive-date=2020-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20201025160219/https://www.realmadrid.com/en/news/2018/12/real-madrids-ballon-dor-winners}}</ref> Turklāt, izcīnot trofeju, viņa līgumā tika iekļauta klauzula, kas nodrošināja viņa uzturēšanos klubā līdz 2021. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.besoccer.com/new/modric-will-be-the-next-to-sign-thanks-to-the-ballon-d-or-639221|title=Modric will be the next to sign... thanks to the Ballon D'Or|website=www.besoccer.com|access-date=2024-05-17|language=en|archive-date=2020-10-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20201025155655/https://www.besoccer.com/new/modric-will-be-the-next-to-sign-thanks-to-the-ballon-d-or-639221}}</ref> Pēc FIFA Gada labākā vīriešu spēlētāja balvas saņemšanas, Modričs paziņoja, ka tas "pierāda, ka mēs visi varam kļūt par labākajiem ar smagu darbu, centību un pārliecību, ka visi sapņi var piepildīties".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/barcelona/luka-modric-fifa-best-player-2018-how-real-madrid-star-broke-the-cristiano-ronaldo-and-lionel-messi-duopoly-a3944686.html|title=The Best: How Modric broke the Ronaldo and Messi duopoly|last=Hayward|first=Ben|website=Evening Standard|access-date=2024-05-17|date=2018-09-25|language=en}}</ref> Modričs veltīja Zelta bumbu "visiem spēlētājiem, kuri, iespējams, bija pelnījuši to izcīnīt, bet tas nenotika" pēdējo desmit gadu laikā, tostarp, [[Šavi]], [[Andress Injesta|Andresam Injestam]], [[Veslijs Sneiders|Veslijam Sneideram]] un citiem.<ref name=":18" /> ==== 2018—21: Spānijas čempions otro reizi ==== Pēc jaunā galvenā trenera, [[Julens Lopetegi|Julena Lopetegi]], ierašanās, 2018. gada augustā, Modričs atgriezās pirmajā komandā kā rezervists, jo viņam pēc 2018. gada Pasaules kausa izcīņas nebija pirmssezonas treniņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2018/08/26/5b82fd4a22601d43148b45be.html|title=LaLiga Santander - Girona vs Real Madrid: Modric: Three matches and he has started all on the bench|website=MARCA in English|access-date=2024-05-17|date=2018-08-26|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11835/11483363/real-madrid-boss-julen-lopetegui-praises-team-mentality-after-girona-win|title=Real Madrid boss Julen Lopetegui praises team mentality after Girona win|website=Sky Sports|access-date=2024-05-17|language=en}}</ref> Tas ietvēra spēli, kurā viņš bija rezervists, kad viņa komanda zaudēja ar 2:4, pēc papildlaika, pret Madrides "Atlético", [[2018. gada UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45188611|title=Late goals give Atletico victory over Real|work=BBC Sport|access-date=2024-05-18|language=en}}</ref> Viņa pirmais sezonas starts bija 1. septembrī, savā laukumā, ar 4:1 uzvarot [[CD Leganes|Leganés]], kurā viņš asistēja savas komandas trešajos vārtos, kurus guva [[Karīms Benzemā|Karims Benzemā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2018/09/01/5b8afb20e2704e1cbf8b4586.html|title=Real Madrid 4 - 1 Leganes: Real Madrid rocket past Leganes|website=MARCA in English|access-date=2024-05-18|date=2018-09-01|language=en}}</ref> Viņa 100. spēle UEFA klubu turnīrā notika 19. septembrī, mājās, ar 3:0 uzvarot [[AS Roma|Roma]],<ref name=":19" /> kurā viņš asistēja otro vārtu guvumā, kurus guva Gerets Beils.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2018/09/20/5ba36ad5268e3eaf108b4654.html|title=Champions League - Real Madrid: Modric justifies the entrance fee and gives meaning to football|website=MARCA in English|access-date=2024-05-18|date=2018-09-20|language=en}}</ref> 22. decembrī Modričs izcīnīja savu trešo [[2018. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausu]], gūstot pirmos vārtus un asistējot trešajos, finālā, pret [[Al Ain FC|Al Ain]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/46651517|title=Real Madrid win Club World Cup|work=BBC Sport|access-date=2024-05-20|language=en}}</ref> 2019. gada 13. un 19. janvārī Modričs pirmo reizi guva vārtus divās Madrides "Real" spēlēs pēc kārtas, izbraukumā, ar 1:2 uzvarot "Real Betis", un mājās, ar 2:0 uzvarot "Sevilla".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2019/01/20/5c43a3ad46163fefb08b45b1.html|title=The midfielders carry the goalscoring burden at Real Madrid|website=MARCA in English|access-date=2024-05-20|date=2019-01-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tribuna.com/en/realmadrid/news/3288567/|title=Modric has never scored in two consecutive La Liga games before - Tribuna.com|website=web.archive.org|access-date=2024-05-20|date=2019-04-18|archive-date=2019-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20190418130748/https://tribuna.com/en/realmadrid/news/3288567/}}</ref> Tajā pašā mēnesī viņš trešo reizi karjerā tika iekļauts UEFA Gada komandā (2018).<ref name=":37">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0253-0d8202451389-96824880e336-1000--uefa-com-fans-team-of-the-year-2018-revealed/|title=UEFA.com fans' Team of the Year 2018 revealed {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-05-20|date=2019-01-11|language=en}}</ref> No 27. februāra līdz 5. martam Modričs pārdzīvoja "savu futbola dzīves grūtāko nedēļu",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2019/03/07/5c817bb8468aebc3228b45b9.html|title=Modric: This has been the most difficult week of my career|website=MARCA in English|access-date=2024-05-20|date=2019-03-07|language=en}}</ref> Madrides "Real" divreiz zaudējot "Barcelona" un "Ajax", izkrītot no [[2018.—2019. gada Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausa]] izcīņas, cīņas par [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|titulu]] un, attiecīgi, [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/real-madrid-0-barcelona-3-luis-suarez-el-clasico-copa-del-rey-final-spot-a4078521.html|title=Real Madrid 0-3 Barcelona|last=Hayward|first=Ben|website=Evening Standard|access-date=2024-05-20|date=2019-02-28|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47417260|title=Rakitic goal wins El Clasico for Barca|work=BBC Sport|access-date=2024-05-20|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47442879|title=Brilliant Ajax stun holders Real Madrid|work=BBC Sport|access-date=2024-05-20|language=en}}</ref> 2019. gada 27. augustā apritēja septītā gadadiena kopš Modriča pievienošanās klubam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2019/08/27/5d658d3a268e3eba0a8b45b2.html|title=Real Madrid and Modric celebrate seven years together: It's been an incredible trip with the best club in the world|website=MARCA in English|access-date=2024-05-20|date=2019-08-27|language=en}}</ref> Lai gan šaubas raisīja viņa 34 gadu vecums un lēmums turpināt spēlēt izlasē, kur viņam ir nosliece uz savainojumiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/opinion/2019/11/02/5dbd7d03268e3e036d8b45da.html|title=Doubts over Modric and footballing ignorance|website=MARCA in English|access-date=2024-05-21|date=2019-11-02|language=en}}</ref> Modričs norādīja, ka vēlas "atgūt savu labāko formu [[2019.—2020. gada "Real Madrid CF" sezona|šosezon]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2019/09/01/5d6baefc268e3ec9218b45f3.html|title=Modric returns, Zidane's midfield metronome|website=MARCA in English|access-date=2024-05-21|date=2019-09-01|language=en}}</ref> Pirmos vārtus sezonā viņš guva 5. oktobrī, mājās, ar 4:2 uzvarot "Granada".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2019/10/05/5d98c7bd268e3e644a8b4653.html|title=Modric nets his first goal since Zidane's return... and does so in style|website=MARCA in English|access-date=2024-05-21|date=2019-10-05|language=en}}</ref> 12. novembrī viņš tika apbalvots ar [[Zelta pēda]]s balvu.<ref name=":45">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2019/11/12/5dcb214b46163fa4788b45d8.html|title=Modric wins the 2019 Golden Foot award|website=MARCA in English|access-date=2024-05-21|date=2019-11-12|language=en}}</ref> 23. novembrī viņš atdeva divas rezultatīvas piespēles un guva vārtus, mājās, ar 3:1 uzvarot "Real Sociedad".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2019/11/23/5dd9b82ee2704ef4218b458c.html|title=Those who wanted Modric's exit will have to wait|website=MARCA in English|access-date=2024-05-21|date=2019-11-23|language=en}}</ref> 2020. gada 8. janvārī Modričs ''[[trivela]]'' stilā guva savus piektos vārtus sezonā un 100. vārtus karjerā, uzvarot [[Valencia CF|Valencia]], [[:en:2020 Supercopa de España|2019.—2020. gada ''Supercopa de España'']] pusfinālā, ar 3:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2020/01/08/5e165c3fca4741ef1a8b460b.html|title=Modric scores his 100th career goal in style|website=MARCA in English|access-date=2024-05-24|date=2020-01-08|language=en}}</ref> 12. janvārī viņš veiksmīgi realizēja soda sitienu, kad Madrides "Real", [[:en:2020 Supercopa de España final|finālā]], ar 4:1 pārspēja "Atlético", pēcspēles soda sitienu sērijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/report/_/gameId/559662|title=Real Madrid 0-0 Atlético (Jan 12, 2020) Game Analysis|website=ESPN|access-date=2024-05-24|language=en}}</ref> Atsākoties [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|La Liga]] čempionātam, pēc trīs mēnešu pārtraukuma, [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, Modričs tika slavēts par to, ka viņš ir viens no Madrides "Real" labākajiem spēlētājiem, neskatoties uz viņa vecumu, kā rezultātā, daudzi plašsaziņas līdzekļi šaubījās par viņa līguma pagarināšanu ar klubu.<ref>* {{tīmekļa atsauce|url=https://sportske.jutarnji.hr/sn/nogomet/primera/zidane-usporedio-sebe-i-modrica-i-dao-veliki-kompliment-hrvatu-pa-ja-sam-se-sa-34-ostavio-nogometa-15008371|title=Zidane usporedio sebe i Modrića i dao veliki kompliment Hrvatu: 'Pa ja sam se sa 34 ostavio nogometa!'|last=Hina|website=Sportske novosti|access-date=16 July 2020|date=15 July 2020|language=hr-hr|archive-date=4 September 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200904224449/https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2020/07/14/5f0ce35922601da70d8b4579.html|dead-url=no}} * {{tīmekļa atsauce|url=https://sportske.jutarnji.hr/sn/nogomet/primera/marca-opet-hvali-modrica-koji-vuce-real-do-titule-zidane-mu-je-vjerovao-i-kad-je-igrao-lose-15008436|title=Marca opet hvali Modrića koji vuče Real do titule: 'Zidane mu je vjerovao i kad je igrao loše'|website=Sportske novosti|access-date=16 July 2020|date=15 July 2020|language=hr-hr|archive-date=4 September 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200904224449/https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2020/07/14/5f0ce35922601da70d8b4579.html|dead-url=no}} * {{tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2020/07/13/5f0c905fe2704e622c8b45f6.html|title=Modric imposes himself again|last1=Lara|first1=Miguel Ángel|last2=Clancy|first2=Conor|website=Marca|access-date=16 July 2020|date=13 July 2020|location=Spain|archive-date=4 September 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200904224449/https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2020/07/14/5f0ce35922601da70d8b4579.html|dead-url=no}} * {{tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2020/06/20/5eedd839ca4741d3048b45c4.html|title=Modric keeps his word|last1=Siguero|first1=Santiago|last2=Munday|first2=Billy|website=Marca|access-date=16 July 2020|date=20 June 2020|location=Spain|archive-date=4 September 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200904224449/https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2020/07/14/5f0ce35922601da70d8b4579.html|dead-url=no}} * {{tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2020/07/14/5f0ce35922601da70d8b4579.html|title=Someone needs to get Modric a new contract... and fast|last1=García-Ochoa|first1=Juan Ignacio|last2=Munday|first2=Billy|website=Marca|access-date=16 July 2020|date=13 July 2020|location=Spain|archive-date=4 September 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200904224449/https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2020/07/14/5f0ce35922601da70d8b4579.html|dead-url=no}} * {{tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/2020/07/15/primera/1594802622_104207.html|title=Modric rejuvenece|last=Cortegana|first=Mario|website=AS.com|access-date=16 July 2020|date=15 July 2020|language=es|archive-date=4 September 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200904224449/https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2020/07/14/5f0ce35922601da70d8b4579.html|dead-url=no}} * {{tīmekļa atsauce|url=https://as.com/opinion/2020/07/14/portada/1594677710_210488.html|title=La enésima juventud de Modric|last=Villar|first=Álvaro Benito|website=AS.com|access-date=16 July 2020|date=14 July 2020|language=es|archive-date=4 September 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200904224449/https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2020/07/14/5f0ce35922601da70d8b4579.html|dead-url=no}} * {{ziņu atsauce|url=https://www.vecernji.hr/sport/as-realov-komandos-dirigent-najzasluzniji-je-za-naslov-corluka-ma-igraj-do-40-1418002|title=AS: Realov komandos, dirigent, najzaslužniji je za naslov! Ćorluka: Ma igraj do 40!|work=Večernji list|access-date=19 July 2020|date=18 July 2020|last=Džindo|first=Edi|language=hr|archive-date=9 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201109053849/https://www.vecernji.hr/amp/sport/as-realov-komandos-dirigent-najzasluzniji-je-za-naslov-corluka-ma-igraj-do-40-1418002|dead-url=no}}</ref> 16. jūlijā viņš asistēja Benzemā ievadvārtu guvumā, 2:1 uzvarā, pār "Villarreal", Madrides "Real" nodrošinot līgas čempionu titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gol.dnevnik.hr/clanak/rubrika/nogomet/real-madrid-je-novi-prvak-spanjolske---613382.html|title=Real je prvak Španjolske: Sjajni Modrić asistirao, Barcelona izgubila!|website=Gol.hr|access-date=2024-05-24|language=hr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/2020/07/16/primera/1594933780_310551.html|title=1x1 del Real Madrid: nuevo recital de Modric y Benzema|last=Chozas|first=Sergio Santos|website=Diario AS|access-date=2024-05-24|date=2020-07-16|language=es}}</ref> 2020. gada 21. oktobrī viņš guva savus pirmos vārtus [[2020.—2021. gada "Real Madrid CF" sezona|2020.—2021. gada sezonā]], [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgā]], ar 3:2 zaudējot Doneckas «Shakhtar».<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportske.jutarnji.hr/sn/nogomet/liga-prvaka/video-pogledajte-cudesnu-golcinu-modrica-real-je-bio-na-rubu-ponora-a-onda-se-ukazao-hrvatski-maestro-15026944|title=Sportske novosti - Video: Pogledajte čudesnu golčinu Modrića! Real je bio na rubu ponora, a onda se ukazao hrvatski Maestro|website=sportske.jutarnji.hr|access-date=2024-05-27|date=2020-10-21|language=hr-hr}}</ref> Vārtu guvums padarīja viņu par ceturto spēlētāju kluba vēsturē, kurš guvis vārtus 35 un vairāk gadu vecumā, līdzās [[Alfredo di Stefano|Alfredo Di Stefano]], [[Ferencs Puškāšs|Ferencam Puškāšam]] un [[Fransisko Hento]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportske.jutarnji.hr/sn/nogomet/liga-prvaka/blamaza-reala-i-senzacija-u-madridu-novi-poraz-kraljeva-modric-zabio-jedan-od-najljepsih-golova-godine-15026914|title=Sportske novosti - Blamaža Reala i senzacija u Madridu! Novi poraz Kraljeva, Modrić zabio jedan od najljepših golova godine!|website=sportske.jutarnji.hr|access-date=2024-05-27|date=2020-10-21|language=hr-hr}}</ref> UEFA to atzina par nedēļas labāko vārtu guvumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportske.jutarnji.hr/sn/nogomet/liga-prvaka/video-uefa-je-proglasila-modricev-gol-najljepsim-pogledajte-majstoriju-kapetana-jos-jednom-15027411|title=Sportske novosti - Video: UEFA je proglasila Modrićev gol najljepšim, pogledajte majstoriju kapetana još jednom|website=sportske.jutarnji.hr|access-date=2024-05-27|date=2020-10-23|language=hr-hr}}</ref> Trīs dienas vēlāk viņš devās laukumā no rezervistu soliņa, gūstot savus pirmos ''Clásico'' vārtus ''trivela'' stilā, Madrides "Real" ar 3:1 pieveicot "Barcelona".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/barcelona-vs-r-madrid/cronica/2020/10/24/5f9452b1ca474171108b459b.html|title=Real Madrid rise up in Clasico|website=MARCA|access-date=2024-05-27|date=2020-10-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportske.jutarnji.hr/sn/nogomet/primera/modric-prvi-po-ocjenama-protiv-barcelone-njegova-uloga-i-vaznost-u-ovoj-momcadi-je-neupitna-15027643|title=Sportske novosti - Modrić prvi po ocjenama protiv Barcelone! ‘Njegova uloga i važnost u ovoj momčadi je neupitna!‘|website=sportske.jutarnji.hr|access-date=2024-05-27|date=2020-10-24|language=hr-hr}}</ref> 2021. gada 25. maijā viņš pagarināja līgumu ar Madrides "Real" līdz 2022. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2021/05/25/official-announcement-luka-modri%C4%87|title=Official Announcement: Luka Modrić {{!}} Real Madrid CF|website=web.archive.org|access-date=2024-05-27|date=2022-01-15|archive-date=2022-01-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220115140622/https://www.realmadrid.com/en/news/2021/05/25/official-announcement-luka-modri%C4%87}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2021/05/25/modri%C4%87-theres-nothing-better-than-playing-for-real-madrid|title=Modrić: “There's nothing better than playing for Real Madrid” {{!}} Real Madrid CF|website=web.archive.org|access-date=2024-05-27|date=2022-04-13|archive-date=2022-04-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20220413033114/https://www.realmadrid.com/en/news/2021/05/25/modri%C4%87-theres-nothing-better-than-playing-for-real-madrid}}</ref> ==== 2021—pašlaik: Ceturtais "La Liga", piektais Čempionu līgas un otrais Karaļa kausa tituls ==== [[Attēls:Ofrenda de la Liga y la Champions-56-L.Millán (52109788795).jpg|left|thumb|251x251px|Modričs trofejas prezentēšanas ceremonijā, pie [[:en:Virgin of Almudena|Almudenas Jaunavas]], 2022. gada maijā]] [[2021.—2022. gada "Real Madrid CF" sezona|2021.—2022. gada sezonā]], 2021. gada 24. oktobrī, Modričs aizvadīja savu 400. spēli Madrides "Real" rindās, uzvarot ''Clásico'', ar 2:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gol.dnevnik.hr/clanak/rubrika/nogomet/luka-proslavio-veliki-jubilej-u-madridu-protiv-najljuceg-rivala-zahvalan-sam-realu-na-svemu-ali-jos-nismo-gotovi---681334.html|title=Luka proslavio veliki jubilej u Madridu protiv najljućeg rivala: "Zahvalan sam Realu na svemu, ali još nismo gotovi"|website=Gol.hr|access-date=2024-05-28|language=hr}}</ref> 30. oktobrī Modričs pirmo reizi bija Madrides "Real" kapteinis, un asistēja uzvaras vārtu guvumā, pēc tam, kad [[Marselu]] viņam atdeva kapteiņa aproci, kad tika nomainīts, uzvarā pār [[Elche CF|Elche]], ar 2:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportske.jutarnji.hr/sn/nogomet/primera/video-ma-to-moze-samo-maestro-luka-pogledajte-nestvarnu-asistenciju-kapetana-za-pobjedu-reala-15114616|title=Sportske novosti - Video: Ma to može samo maestro Luka! Pogledajte nestvarnu asistenciju kapetana za pobjedu Reala|website=sportske.jutarnji.hr|access-date=2024-05-28|date=2021-10-30|language=hr-hr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://net.hr/sport/nogomet/luka-modric-danas-je-prvi-put-u-karijeri-bio-kapetan-real-madrida-542572f4-3989-11ec-bf4d-56192db521b7|title=Luka Modrić prvi put u karijeri bio je kapetan Real Madrida, iako su mnogi tvrdili da to nikad neće uspjeti|website=Net.hr|access-date=2024-05-28|date=2021-10-30|language=hr-HR}}</ref> 2021. gada 7. decembrī viņš aizvadīja savu 100. Čempionu līgas spēli un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju, uzvarot Milānas "Inter", ar 2:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2021/12/07/modri%C4%87-claims-man-of-the-match-award-on-100th-champions-league-appearance|title=Modrić claims Man-of-the-Match award on 100th Champions League appearance {{!}} Real Madrid CF|website=web.archive.org|access-date=2024-05-29|date=2021-12-14|archive-date=2021-12-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20211214061021/https://www.realmadrid.com/en/news/2021/12/07/modri%C4%87-claims-man-of-the-match-award-on-100th-champions-league-appearance}}</ref> 2022. gada 16. janvārī viņš guva pirmos vārtus [[2022. gada Spānijas Superkausa futbolā fināls|2022. gada ''Supercopa de España'' finālā]] un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju, Madrides "Real", ar 2:0 pieveicot Bilbao "Athletic".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2022/01/16/modri%C4%87-named-man-of-the-match-in-the-spanish-super-cup-final|title=Modrić named man of the match in the Spanish Super Cup final {{!}} Real Madrid CF|website=web.archive.org|access-date=2024-05-29|date=2022-01-19|archive-date=2022-01-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20220119031602/https://www.realmadrid.com/en/news/2022/01/16/modri%C4%87-named-man-of-the-match-in-the-spanish-super-cup-final}}</ref> Vārtu guvums padarīja viņu par vecāko vārtu guvēju [[Supercopa de España|sacensību]] vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://telesport.telegram.hr/na-prvu/real-je-pobijedio-bilbao-i-osvojio-superkup-a-modric-je-golcinom-okrunio-sjajnu-utakmicu/|title=Real je pobijedio Bilbao i osvojio Superkup, a Modrić je golčinom okrunio sjajnu utakmicu - Telesport|website=web.archive.org|access-date=2024-05-29|date=2022-01-18|archive-date=2022-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20220118204623/https://telesport.telegram.hr/na-prvu/real-je-pobijedio-bilbao-i-osvojio-superkup-a-modric-je-golcinom-okrunio-sjajnu-utakmicu/}}</ref> 5. martā Modričs asistēja un guva vārtus ārpus soda laukuma, uzvarot "Real Socidedad", ar 4:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/champions-league/2021-2022/champions-league-all-eyes-on-luka-modric-real-madrids-vital-cog-for-psg-clash-amid-suspensions-and-i_sto8834274/story.shtml|title=Champions League: All eyes on Luka Modric, Real Madrid's vital cog for PSG clash amid suspensions and injuries|website=Eurosport|access-date=2024. gada 29. maijā|language=angļu}}</ref> 6. un 12. aprīlī Modričs atdeva rezultatīvas piespēles abās Čempionu līgas [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfināla]] spēlēs, ar 5:4 uzvarot "Chelsea". Uzslavēts par sniegumu uzbrukumā un aizsardzībā abās spēlēs,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2022/apr/06/chelsea-real-madrid-champions-league-quarter-final-first-leg-match-report|title=Karim Benzema hat-trick for Real Madrid puts Chelsea on brink of exit|work=The Guardian|access-date=2024-05-29|date=2022-04-06|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/1085060/luka-modric-assist-chelsea-champions-league-stats-real-madrid/|title='Pass of the decade' - Modric assist hailed and Maddison points out his 'king' claim|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-05-29|date=2022-04-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gol.dnevnik.hr/clanak/rubrika/nogomet/luka-modric-zaludio-svijet-nakon-utakmice-u-ligi-prvaka---719471.html|title=Modrić je zaludio svijet, govore mu da je najbolji u povijesti, a on poslao kratku, ali jaku poruku|website=Gol.hr|access-date=2024-05-29|language=hr}}</ref> un par tālo rezultatīvo piespēli [[Rodrigu|Rodigu]], ''trivela'' stilā, izšķirošajā brīdī, atbildes spēlē, tika atzīts par spēles labāko spēlētāju, kā arī, UEFA balsojumā, par nedēļas labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0274-14e4d0f0f820-0ebe4b5ae427-1000--real-madrid-2-3-chelsea-aet-agg-5-4-benzema-takes-hosts-/|title=Real Madrid 2-3 Chelsea, aet (agg 5-4): Benzema takes hosts through after holders mount stunning comeback {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-05-29|date=2022-04-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2022/04/14/modri%C4%87-voted-champions-league-player-of-the-week|title=Modrić voted Champions League player of the week {{!}} Real Madrid CF|website=web.archive.org|access-date=2024-05-29|date=2022-05-11|archive-date=2022-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20220511172443/https://www.realmadrid.com/en/news/2022/04/14/modri%C4%87-voted-champions-league-player-of-the-week}}</ref> [[Elijs Makoists]] viņa rezultatīvo piespēli Rodigu nodēvēja par "desmitgades piespēli",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/1085060/luka-modric-assist-chelsea-champions-league-stats-real-madrid/|title='Pass of the decade' - Modric assist hailed and Maddison points out his 'king' claim|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-06-01|date=2022-04-13|language=en}}</ref> bet [[Tjerī Anrī]] kā "pilnīgi ideālu, un to bija vienkārši lieliski skatīties".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbssports.com/soccer/news/thierry-henry-luka-modric-champions-league-assist-for-real-madrid-against-chelsea-absolutely-perfect/amp/|title=Thierry Henry: Luka Modric Champions League assist for Real Madrid against Chelsea 'absolutely perfect'|website=www.cbssports.com|access-date=2024-06-01}}</ref> 30. aprīlī viņš kopā ar Madrides "Real" izcīnīja 35. un savu trešo Spānijas čempionu titulu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61284264|title=Real Madrid 4-0 Espanyol: Real win title as Carlo Ancelotti completes 'Grand Slam'|work=BBC Sport|access-date=2024-06-01|date=2022-04-30|language=en}}</ref> 4. maijā viņš un Madrides "Real" uzvarēja papildlaikā, atbildes spēlē, pret "Manchester City", un 28. maijā viņš izcīnīja savu 5. titulu, [[2022. gada UEFA Čempionu līgas fināls|Čempionu līgas finālā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2022/may/04/real-madrid-manchester-city-champions-league-semi-final-second-leg-match-report|title=Real Madrid in final after Rodrygo and Karim Benzema stun Manchester City|work=The Guardian|access-date=2024-06-01|date=2022-05-04|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61609200|title=Liverpool 0-1 Real Madrid: Reds beaten in Paris as Vinicius Jr hits winner|work=BBC Sport|access-date=2024-06-01|date=2022-05-27|language=en}}</ref> Sesto reizi karjerā viņš tika iekļauts UEFA Čempionu līgas Sezonas komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0275-154650014aef-02a394f30379-1000--2021-22-uefa-champions-league-team-of-the-season/|title=2021/22 UEFA Champions League Team of the Season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-06-01|date=2022-05-31|language=en}}</ref> 2022. gada 8. jūnijā viņš pagarināja līgumu līdz 2023. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2022/06/08/official-announcement-modri%C4%87|title=Official Announcement: Modrić {{!}} Real Madrid CF|website=web.archive.org|access-date=2024-06-01|date=2022-06-28|archive-date=2022-06-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20220628084841/https://www.realmadrid.com/en/news/2022/06/08/official-announcement-modri%C4%87}}</ref> 2022. gada 20. augustā Modričs guva savus pirmos vārtus [[2022.—2023. gada "Real Madrid CF" sezona|sezonā]] un atdeva rezultatīvu piespēli, [[La Liga]] spēlē, izbraukumā, ar 4:1 uzvarot Vigo "Celta".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2022/08/21/630249a6ca4741007b8b4568.html|title=Modric: The eternal legend|website=MARCA|access-date=2024-06-06|date=2022-08-21|language=en}}</ref> 6. septembrī viņš guva vārtus savā pirmajā tās [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona#F grupa|sezonas Čempionu līgas spēlē]], izbraukumā, ar 3:0 pārspējot [[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]], kļūstot par astoto Madrides "Real" spēlētāju, kurš aizvadījis 100 spēles šajā turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/futbol/real-madrid/2022/09/05/6314e64aca474128688b4571.html|title=Modric, centenario y el espejo de Gento|website=MARCA|access-date=2024-06-06|date=2022-09-05|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/champions-league/2022/09/06/6317b47122601d47758b4590.html|title=Real Madrid sink Celtic with dominant second-half display|website=MARCA|access-date=2024-06-06|date=2022-09-06|language=en}}</ref> 11. septembrī viņš kļuva par trešo Madrides "Real" spēlētāju, pēc Puškāša un [[Fransisko Bujo]], kurš aizvadījis 100 spēles, būdams vecāks par 35 gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/futbol/real-madrid/2022/09/11/631b7dfc268e3e45758b4593.html|title=El centenario más increíble de Modric|website=MARCA|access-date=2024-06-06|date=2022-09-11|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2022/09/11/631e015722601dbd698b45c5.html|title=Real Madrid come from behind against Mallorca to make it five wins on the trot|website=MARCA|access-date=2024-06-06|date=2022-09-11|language=en}}</ref> 6. maijā viņš ar komandu uzvarēja [[CA Osasuna|Osasuna]], [[2023. gada Spānijas Karaļa kausa fināls|Karaļa kausa izcīņas finālā]], ar 2:1, iegūstot savu otro trofeju šajā turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/05/21/the-twentieth-copa-del-rey|title=The twentieth Copa del Rey|access-date=2024. gada 6. jūnijā|language=angļu|archive-date={{dat|2023|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231021223757/https://www.realmadrid.com/en/news/2023/05/21/the-twentieth-copa-del-rey}}</ref> Jūnijā viņš pagarināja līgumu līdz 2024. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/06/26/official-announcement-modric|title=Official Announcement: Modrić|access-date=2024. gada 6. jūnijā|archive-date={{dat|2023|06|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230626104414/https://www.realmadrid.com/en/news/2023/06/26/official-announcement-modric}}</ref> [[2023.—2024. gada "Real Madrid CF" sezona|2023.—2024. gada sezonā]], līdz ar Benzemā aiziešanu, Modričs kļuva par komandas vicekapteini,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2023/06/28/649c902ee2704e2ab58b45af.html|title=The new Real Madrid captains: Nacho, Modric, Carvajal and Kroos|website=MARCA|access-date=2024-06-11|date=2023-06-28|language=en}}</ref> bet arī sāka saņemt mazāku spēles laiku starta vienpadsmitniekā, jo mainījās sastāvs un konkurence ar jaunākiem spēlētājiem, kā [[Federiko Valverde]], [[Džūds Belingems]], [[Eduardo Kamavinga]], [[Oreljēns Čuamenī]] un [[Dani Sevaljoss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2023/08/27/64eb86a5ca47414c698b4576.html|title=Ancelotti's talk with Kroos and Modric is about respect and clarity|website=MARCA|access-date=2024-06-11|date=2023-08-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/38615540/luka-modric-real-madrid-role-masterstroke|title=Ancelotti's management of Modric's minutes could be a masterstroke|website=ESPN.com|access-date=2024-06-11|date=2023-10-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/real-boss-ancelotti-understands-modrics-frustration-over-lack-playing-time-2024-02-26/|title=Real boss Ancelotti understands Modric's frustration over lack of playing time|website=Reuters|access-date=2024. gada 11. jūnijā}}</ref> 28. oktobrī Modričs nāca uz maiņu otrajā puslaikā un aizvadīja savu 500. spēli Madrides "Real" rindās visos turnīros, izbraukumā, ar 2:1 uzvarot "Barcelona", atdodot rezultatīvu piespēli pēdējā minūtē, kad Belingems guva uzvaras vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/10/28/modric-500-real-madrid-appearances-im-very-proud-to-reach-this-number-at-the-biggest-club-in-history|title=Modrić: 500 Real Madrid appearances: “I'm very proud to reach this number at the biggest club in history" {{!}} Real Madrid CF|website=web.archive.org|access-date=2024-06-11|date=2023-10-28|archive-date=2023-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20231028183853/https://www.realmadrid.com/en/news/2023/10/28/modric-500-real-madrid-appearances-im-very-proud-to-reach-this-number-at-the-biggest-club-in-history}}</ref> 27. novembrī, izbraukumā, ar 3:0 uzvarot [[Cádiz CF|Cadiz]], Modričs uzstādīja rekordu, aizvadot visvairāk spēļu klubā pēc 35 gadu vecuma, 161 spēli, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas viņam piederēja kopā ar [[Fransisko Bujo|Pako Bujo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telecomasia.net/news/football/luka-modric-sets-real-madrid-record-for-matches-played-after-35/|title=Luka Modric Sets Real Madrid Record For Matches Played After 35|website=www.telecomasia.net|access-date=2024-06-11|date=2023-11-27|language=en}}</ref> 2024. gada 30. aprīlī Modričs nāca uz maiņu Čempionu līgas pusfināla pirmajā spēlē, pret Minhenes "Bayern", un 38 gadu un 234 dienu vecumā laboja rekordu kā vecākais Madrides "Real" spēlētājs, kurš piedalījies turnīrā, par piecām dienām pārspējot Puškāšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/uefa-champions-league/articles-video/luka-modric-breaks-another-record-with-real-madrid-2024-04-30|title=Luka Modric Breaks Another Record with Real Madrid|last=record|first=Luka Modric made history at the Allianz Arena in the first leg of the UEFA Champions League semifinals against Bayern Munich, becoming the oldest player to feature in a Champions League match for Real Madrid at the age of 38 years and 234 days, surpassing Ferenc Puskás'|website=beIN SPORTS|access-date=2024-06-12|language=en}}</ref> Dažas dienas vēlāk, 4. maijā, viņš, 38 gadu un 238 dienu vecumā, kļuva par vecāko spēlētāju, kurš piedalījies "La Liga" Madrides "Real" komandā, pārspējot vēl vienu Puškāša rekordu, uzvarot "Cádiz", ar 3:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/articles-video/modric-becomes-the-oldest-player-to-play-in-la-liga-for-real-madrid-2024-05-04|title=Modric Becomes the Oldest Player to Play in La Liga for Real Madrid|last=days|first=Luka Modric has now surpassed Ferenc Puskás' record in La Liga at the age of 38 years and 238|website=beIN SPORTS|access-date=2024-06-12|language=en}}</ref> Turklāt, viņš pēc šīs uzvaras izcīnīja savu ceturto [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|La Liga]] titulu ar Madrides "Real", tādējādi sasniedzot Marselu, Karima Benzemā un [[Načo Fernandess|Načo]] rekordu kā kluba visvairāk apbalvotais spēlētājs, ar 25 trofejām.<ref name=":20">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en-US/news/football/first-team/latest-news/nacho-y-modric-25-titulos-con-el-real-madrid-04-05-2024|title=Nacho and Modrić, 26 trophies with Real Madrid|website=Nacho and Modrić, 26 trophies with Real Madrid|access-date=2024-06-12|date=2024-06-01|language=es}}</ref> Viņš pagarināja savu rekordu ar savu 26. trofeju, [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|Čempionu līgas finālā]], pēc uzvaras ar 2:0, pret Dortmundes "Borussia", tāpat kā Načo.<ref name=":20" /> Viņš arī kļuva par pirmo spēlētāju, kurš kopā ar [[Dani Karvahals|Dani Karvahalu]] uzvarējis sešos turnīra finālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0252-0e98c715bb79-dea77f56e2bd-1000--champions-league-final-records-and-statistics/|title=Champions League final records and statistics {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-06-12|date=2024-06-01|language=en}}</ref> == Starptautiskā karjera == Savu starptautisko karjeru Modričs sāka jauniešu līmenī, spēlējot Horvātijas U-15, U-17, U-18, U-19 un U-21 izlasēs.<ref name=":9" /> Viņš debitēja 2001. gada martā, [[Martins Novoselačs|Martina Novoselača]] trenētajā U-15 izlasē, taču, neskatoties uz viņa talantu un psiholoģisko briedumu, viņš nekļuva par regulāru sākumsastāva un vadošo spēlētāju, kamēr nebija fiziski nostiprinājies, debitējot U-18 izlasē. Novoselačs viņu uzskata par paraugu visiem jaunajiem spēlētājiem, jo ​​tas ir pakāpeniska un nepārtraukta darba un pūļu, kā arī talanta, rezultāts.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Luka Modric: El hijo de la guerra|url=https://books.google.com/books?id=E33ECwAAQBAJ|publisher=Al Poste Ediciones|date=2016-03-18|isbn=978-84-15726-61-6|first=Vicente|last=Azpitarte|first2=José Manuel|last2=Puertas|pages=44—45}}</ref> Modričs [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas]] pieaugušo izlases sastāvā debitēja 2006. gada 1. martā, draudzības spēlē, pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]], [[Bāzele|Bāzelē]], kurā Horvātija uzvarēja ar 3:2.<ref name=":9" /> === 2006—2008: Pirmie nozīmīgākie turnīri === Modričs aizvadīja divas spēles [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kā rezervists, grupu turnīrā, pret [[Japānas futbola izlase|Japānu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nogometni-magazin.com/sp2006-281d.shtml|title=SP 2006 - Nogometni-magazin.com|website=web.archive.org|access-date=2024-06-16|date=2018-10-22|archive-date=2018-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20181022140256/http://www.nogometni-magazin.com/sp2006-281d.shtml}}</ref> un [[Austrālijas futbola izlase|Austrāliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nogometni-magazin.com/sp2006-342d.shtml|title=SP 2006 - Nogometni-magazin.com|website=web.archive.org|access-date=2024-06-16|date=2018-10-04|archive-date=2018-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20181004152624/http://www.nogometni-magazin.com/sp2006-342d.shtml}}</ref> Līdz ar jaunā galvenā trenera, Slavena Biliča, iecelšanu amatā, Modričs izpelnījās lielāku atzinību starptautiskā līmenī; viņš guva savus pirmos vārtus Horvātijas izlases draudzības spēlē, ar 2:0 pārspējot [[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|pasaules čempioni]] Itāliju, 2006. gada 16. augustā, [[Livorno]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jutarnji.hr/italija---hrvatska-0-2--slaven-bilic-startao-pobjedom/151222/|title=Italija - Hrvatska 0-2: Slaven Bilić startao pobjedom - Jutarnji.hr|website=web.archive.org|access-date=2024-06-16|date=2016-02-22|archive-date=2016-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20160222204206/http://www.jutarnji.hr/italija---hrvatska-0-2--slaven-bilic-startao-pobjedom/151222/}}</ref> Modriča sniegums nodrošināja viņam regulāru vietu izlasē, un viņš veiksmīgi piedalījās Horvātijas [[2008. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2008 kvalifikācijas kampaņā]], ieskaitot uzvaras mājās un izbraukumā, pret [[Anglijas futbola izlase|Angliju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/internationals/6035559.stm|title=Croatia 2-0 England|access-date=2024-06-19|date=2006-10-11|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/internationals/7103110.stm|title=England 2-3 Croatia|access-date=2024-06-19|date=2007-11-21|language=en}}</ref> Kā jaunam pussargam, no Modriča tika gaidīts daudz; viņš bieži tika saukts par "horvātu Kruifu".<ref name=":21" /><ref name=":27">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2016/04/01/56fe4a6746163f73688b45bb.html|title=Modric aiming to emulate Barcelona legend Cruyff|last=Cerezo|first=Hugo|last2=Navarrete|first2=Adapted by Lucas|website=MARCA English|access-date=2024-06-19|date=2016-04-01|language=en}}</ref> Modričs guva Horvātijas pirmos vārtus [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2008]], 2008. gada 8. jūnijā, realizējot 11 metru soda sitienu, gūstot 1:0 uzvaru pret mājiniekiem, [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], kļūstot par komandas visu laiku jaunāko vārtu guvēju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] (22 gadu un 273 dienu vecumā).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/euro_2008/7363048.stm|title=Austria 0-1 Croatia|access-date=2024-06-19|date=2008-06-08|language=en}}</ref><ref name=":24">{{Tīmekļa atsauce|url=https://gol.dnevnik.hr/clanak/euro-2020/modric-je-sinoc-dosao-do-rekorda-kojeg-vjerojatno-nitko-nece-vise-srusiti---656753.html|title=Modrić je sinoć došao do rekorda koji vjerojatno nitko neće više srušiti|website=Gol.hr|access-date=2024-06-19|language=hr}}</ref> Tas bija arī ātrākais jebkad piešķirtais un realizētais soda sitiens Eiropas čempionātu vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.euro2008.uefa.com/tournament/matches/match=300684/index.html|title=euro2008.uefa.com - Matches - Austria-Croatia|website=web.archive.org|access-date=2024-06-19|date=2008-05-30|archive-date=2008-05-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20080530015222/http://www.euro2008.uefa.com/tournament/matches/match=300684/index.html}}</ref> Turnīrā viņš turpināja atstāt iespaidu un tika nosaukts par [[UEFA]] Spēles labāko spēlētāju, Horvātijas nākamajā mačā, kad viņi uzvarēja vienu no favorītiem un turnīra [[2008. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|finālisti]], [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=711505.html|title=Croatia 2-1 Germany - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-06-19|date=2016-06-05|archive-date=2016-06-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20160605055314/http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=711505.html}}</ref> Ceturtdaļfinālā, pret Turciju, Modričs izmantoja veterāna, turku vārtsarga, [[Rišti Rečbers|Rišti Rečbera]], kļūdu, un, kad papildlaikā bija atlikusi viena minūte, izdarīja centrējumu komandas biedram, [[Ivans Klasničs|Ivanam Klasničam]], kurš guva pirmos vārtus, taču [[Semihs Šentirks]] gandrīz uzreiz panāca izlīdzinājumu Turcijas labā. Sekojošā soda sitienu sērijā, Modriča sitiens bija neprecīzs, un viņam neizdevās realizēt pirmo 11 metru soda sitienu, un Turcija uzvarēja sērijā ar 3:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuro/season=2008/matches/round=15094/match=301700/postmatch/report/index.html|title=UEFA EURO 2008 - History - Croatia-Turkey — UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-06-19|date=2018-07-15|archive-date=2018-07-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20180715111452/https://www.uefa.com/uefaeuro/season=2008/matches/round=15094/match=301700/postmatch/report/index.html}}</ref> Sacensību noslēgumā, Modričs tika iekļauts [[:en:UEFA Euro 2008#UEFA Team of the Tournament|UEFA Turnīra komandā]], kļūstot tikai par otro horvātu, kurš izpelnījies šo godu, aiz [[Davors Šukers|Davora Šukera]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://dalje.com/en-sports/luka-modric-in-euros-best-team-xavi-best-player/160205|title=Luka Modric In EURO`s Best Team, Xavi Best Player - Football - Sports - Dalje.com|website=web.archive.org|access-date=2024-06-19|date=2011-05-22|archive-date=2011-05-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20110522151147/http://dalje.com/en-sports/luka-modric-in-euros-best-team-xavi-best-player/160205}}</ref> === 2008—2016 === [[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2010. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēs Modričs guva trīs vārtus, pret [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/worldcup/news/newsid=745808.html|title=Croatia cruise to Kazakhstan victory - FIFA World Cup - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-06-21|date=2018-05-30|archive-date=2018-05-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20180530040227/http://www.uefa.com/worldcup/news/newsid=745808.html}}</ref> [[Andoras futbola izlase|Andoru]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300040537/index.html|title=2010 FIFA World Cup South Africa™ - Matches - Croatia-Andorra - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-06-21|date=2016-02-22|archive-date=2016-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20160222210059/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300040537/index.html}}</ref> un [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300041077/index.html|title=2010 FIFA World Cup South Africa™ - Matches - Croatia-Ukraine - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-06-21|date=2016-02-22|archive-date=2016-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20160222205726/http://www.fifa.com/worldcup/matches/round=250471/match=300041077/index.html}}</ref> tikpat cik [[Ivica Oličs]], [[Ivans Rakitičs]] un Eduardu. Komanda nespēja kvalificēties, par punktu atpaliekot no otrajā vietā esošās Ukrainas. Pēc piedalīšanās visās [[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2012 kvalifikācijas]] spēlēs un gūstot vārtus pret [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/news/newsid=1516110.html|title=Eduardo double against Israel sends Croatia top - UEFA EURO - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-06-21|date=2016-06-11|archive-date=2016-06-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20160611011356/http://www.uefa.com/news/newsid=1516110.html}}</ref> Modričs startēja visās trijās Horvātijas [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā#C grupa|grupu turnīra]] spēlēs, pret [[Īrijas futbola izlase|Īriju]], Itāliju un [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], taču komandai neizdevās tikt tālāk. Viņa ievērojamākais sniegums bija pret Spāniju. Neaizmirstamākais mača brīdis bija, kad Modričs ieguva bumbu pie laukuma centra līnijas, aizmūkot no Spānijas pussargu trio, skrienot pa labo malu, sasniedzot soda laukumu, kur viņš izvairījās no aizsarga un ''trivela'' stilā izdarīja centrējumu no 18 jardiem (16 m) Ivanam Rakitičam, bet [[Ikers Kasiljass]] šo mēģinājumu atvairīja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/18181161|title=Croatia 0-1 Spain|work=BBC Sport|access-date=2024-06-21|date=2012-05-31|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/18497169|title=Euro 2012 day 11 analysis: Ivan Rakitic miss leaves Croatia short|work=BBC Sport|access-date=2024-06-21|date=2012-06-19|language=en}}</ref> Tā kā Horvātija netika tālāk par grupu turnīru, Modričs netika iekļauts"Turnīra komandā", lai gan ''[[The Daily Telegraph]]'' viņu iekļāva labāko vienpadsmitniekā līdz pusfinālam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/euro-2012/9350132/Euro-2012-the-best-eleven-so-far.html|title=Euro 2012: the best eleven so far|website=The Telegraph|access-date=2024-06-21|date=2012-06-25|language=en}}</ref> un viņa spēlēšanu atzinīgi novērtēja kritiķi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://betting.betfair.com/football/harry-redknapp/harry-redknapp-my-euro-2012-team-of-the-tournament-290612-512.html|title=Harry Redknapp: My Euro 2012 Team of the Tournament {{!}} Betting @ Betfair|website=web.archive.org|access-date=2024-06-21|date=2013-11-09|archive-date=2013-11-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20131109214310/http://betting.betfair.com/football/harry-redknapp/harry-redknapp-my-euro-2012-team-of-the-tournament-290612-512.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/analysis-modrics-euros-prove-his-suitability-madrid-move|title=Analysis: Modric's Euros prove his suitability for Madrid move|last=published|first=FourFourTwo Staff|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-06-21|date=2012-06-20|language=en}}</ref> [[Attēls:Brazil and Croatia match at the FIFA World Cup 2014-06-12 (10).jpg|left|thumb|Modričs pret [[Neimars|Neimaru]], [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]]] Pēc [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#Otrā kārta|izslēgšanas spēlēm]], Modričs ar Horvātijas izlasi kvalificējās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausam]]. Viņi iekļuva [[2014. gada FIFA Pasaules kauss — A grupa|A grupā]], ar mājinieci, [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] un [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnu]]. Horvātija pirmo maču aizvadīja pret Brazīliju, kurā zaudēja ar 3:1,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/25285029|title=World Cup: Brazil 3-1 Croatia|work=BBC Sport|access-date=2024-06-26|date=2013-12-07|language=en}}</ref> un Modričs guva nelielu pēdas savainojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.yahoo.com/modric-injury-loss-against-brazil-not-serious-013420995.html|title=Modric injury in loss against Brazil not serious - Yahoo News|website=web.archive.org|access-date=2024-06-26|date=2014-12-05|archive-date=2014-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20141205184939/http://news.yahoo.com/modric-injury-loss-against-brazil-not-serious-013420995.html}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27847257|title=World Cup 2014: Luka Modric hoping to be fit to face Cameroon|work=BBC Sport|access-date=2024-06-26|date=2014-06-14|language=en}}</ref> Otrajā mačā Horvātija ar 4:0 uzvarēja Kamerūnu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/25285162|title=World Cup: Cameroon 0-4 Croatia|work=BBC Sport|access-date=2024-06-26|date=2013-12-19|language=en}}</ref> taču neiekļuva izslēgšanas spēlēs, pēc zaudējuma Meksikai, ar 3:1,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/25285326|title=World Cup: Croatia 1-3 Mexico|work=BBC Sport|access-date=2024-06-26|date=2013-12-19|language=en}}</ref> neskatoties uz lielajām Horvātijas preses un sabiedrības cerībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/worldcup/news/newsid=2119094.html|title=Croatia's World Cup highs and lows - FIFA World Cup - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-06-26|date=2014-07-03|archive-date=2014-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20140703182208/http://www.uefa.com/worldcup/news/newsid=2119094.html}}</ref> [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Euro 2016 kvalifikācijā]] Modričs guva savus pirmos vārtus Horvātijas izlasē pēdējo trīs gadu laikā, pirmos, pret [[Maltas futbola izlase|Maltu]], savā 29. dzimšanas dienā, ar tālsitienu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuro/qualifiers/season=2016/matches/round=2000446/match=2013838/postmatch/report/|title=Modrić sets Croatia on course to sink Malta - UEFA EURO - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-06-27|date=2014-12-30|archive-date=2014-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20141230080706/http://www.uefa.com/uefaeuro/qualifiers/season=2016/matches/round=2000446/match=2013838/postmatch/report/}}</ref> pēc tam, soda sitienu pret [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuro/season=2016/matches/round=2000446/match=2013880/postmatch/report/index.html|title=Croatia beat Azerbaijan for third straight win - UEFA EURO - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-06-27|date=2014-12-24|archive-date=2014-12-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20141224234400/http://www.uefa.com/uefaeuro/season=2016/matches/round=2000446/match=2013880/postmatch/report/index.html}}</ref> 2015. gada 3. martā Modričs pirmo reizi bija Horvātijas izlases kapteinis, izbraukumā spēlējot neizšķirti pret Azerbaidžānu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vecernji.hr/sport/luka-modric-uoci-kapetanskog-debija-robert-prosinecki-nas-poznaje-ali-to-nece-presuditi-1022532|title=Modrić uoči kapetanskog debija: Ponosan sam, vjerujem da ću na pravi način predstavljati Hrvatsku|website=www.vecernji.hr|access-date=2024-06-27|language=hr}}</ref> Pašā [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|turnīrā]] Modričs guva uzvaras vārtus Horvātijas izlases pirmajā [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā#D grupa|grupu turnīra]] spēlē, pret Turciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuro/season=2016/matches/round=2000448/match=2017884/postmatch/report/index.html|title=Modrić magic helps Croatia down Turkey - UEFA EURO - News - UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-06-27|date=2016-06-18|archive-date=2016-06-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20160618132500/http://www.uefa.com/uefaeuro/season=2016/matches/round=2000448/match=2017884/postmatch/report/index.html}}</ref> Tādējādi, viņš kļuva par pirmo horvātu, kurš guvis vārtus divu atsevišķu Eiropas čempionātu finālturnīros, iepriekš 2008. gadā gūstot vārtus pret Austriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/modric-makes-euros-history-with-two-croatia-firsts/1iz9z50rxeo3y1je5jtbfdsvap|title=Modric makes Euros history with two Croatia firsts {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-07-01|date=2023-09-19|language=en}}</ref> Viņš tika atzīts par mača labāko spēlētāju. Modričs bija spiests izlaist izšķirošo spēli pret Spāniju, 21. jūnijā, neliela muskuļu savainojuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportske.jutarnji.hr/sn/nogomet/foto-modric-i-mandzukic-propustili-trening-je-li-cacic-pokusao-zavarati-spanjolce-sa-coricem-4453454|title=Sportske novosti - FOTO: ČAČIĆ SPREMA VELIKO IZNENAĐENJE? Modrić i Mandžukić pauzirali, izbornik 'bacio mamac'|website=sportske.jutarnji.hr|access-date=2024-07-01|date=2016-06-19|language=hr-hr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.squawka.com/en/news/croatia-midfielder-luka-modric-advised-to-miss-spain-game-by-doctor/701025|title=Croatia midfielder Luka Modric advised to miss Spain game by doctor {{!}} Squawka Football|website=web.archive.org|access-date=2024-07-01|date=2018-07-09|archive-date=2018-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20180709185135/http://www.squawka.com/en/news/croatia-midfielder-luka-modric-advised-to-miss-spain-game-by-doctor/701025}}</ref> Tomēr, Horvātija uzvarēja un ieņēma pirmo vietu grupā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/croatia-vs-spain/report/353085|title=Croatia 2-1 Spain: Ivan Perisic hands Croatia dramatic win to top Group D|website=Sky Sports|access-date=2024-07-01|language=en}}</ref> bet [[:en:UEFA Euro 2016 knockout phase#Croatia vs Portugal|astotdaļfinālā]], papildlaikā, ar 0:1 zaudēja [[Portugāles futbola izlase|Portugālei]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36566064|title=Croatia 0-1 Portugal|work=BBC Sport|access-date=2024-07-01|date=2016-06-24|language=en}}</ref> === 2016—2018: 2018. gada Pasaules kausa Zelta bumba === [[Attēls:ISL-HRV (7).jpg|thumb|190x190px|Modričs [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]].]] Horvātijas [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijas kampaņā]], Modričs kļuva par jauno komandas kapteini, pēc [[Darijo Srna]] karjeras noslēgšanas izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hns-cff.hr/en/news/14953/luka-modric-the-new-captain-im-so-proud/|title=Luka Modrić, the new captain: "I'm so proud" - Croatian Football Federation|website=web.archive.org|access-date=2024-07-01|date=2021-07-27|archive-date=2021-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210727064200/https://hns-cff.hr/en/news/14953/luka-modric-the-new-captain-im-so-proud/}}</ref> Horvātija veiksmīgi sāka kampaņu, tomēr, pēc 1:0 zaudējumiem pret [[Islandes futbola izlase|Islandi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.hrt.hr/392057/video-modric-nismo-bili-pravi-izgledali-smo-prazno-i-potroseno|title=HRT: [VIDEO] Modrić: Nismo bili pravi, izgledali smo prazno i potrošeno|website=web.archive.org|access-date=2024-07-02|date=2020-11-25|archive-date=2020-11-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20201125172144/https://sport.hrt.hr/392057/video-modric-nismo-bili-pravi-izgledali-smo-prazno-i-potroseno}}</ref> un Turciju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vecernji.hr/sport/hrvatska-uoci-utakmice-s-turskom-ostala-bez-mandzukica-1192686|title=Turska šokirala Hrvatsku! Bit će dramatično do kraja kvalifikacija|website=www.vecernji.hr|access-date=2024-07-02|language=hr}}</ref> un neizšķirta, 1:1, pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]] (kurā Modričs aizvadīja savu [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk aizvadītām spēlēm starptautiskā līmenī|100. spēli izlasē]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.24sata.hr/sport/kisa-ne-prijeti-navijaci-polako-pristizu-neka-padnu-ti-finci-543083|title=ŠOK NA RUJEVICI! Hrvatska prosula pobjedu u 90. minuti... {{!}} 24sata|website=www.24sata.hr|access-date=2024-07-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gol.dnevnik.hr/clanak/rubrika/nogomet/luka-modric-obiljezava-100-utakmicu-za-hrvatsku-reprezentaciju---491705.html|title=Luka Modrić obilježava 100. utakmicu za hrvatsku reprezentaciju|website=Gol.hr|access-date=2024-07-02|language=hr}}</ref> Horvātijas kvalifikācija turnīram tika nopietni apdraudēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tportal.hr/sport/clanak/ovo-je-luda-opcija-u-koju-bas-nitko-u-hrvatskoj-ne-vjeruje-foto-20171007|title=Ovo je luda opcija u koju baš nitko u Hrvatskoj ne vjeruje!|website=tportal.hr|access-date=2024-07-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gol.dnevnik.hr/clanak/rubrika/nogomet/hrvatski-reprezentativci-utuceni-nakon-finske-treba-se-jako-dobro-zamisliti---491718.html|title=Igrači utučeni nakon Finske: ''Nešto ne štima, treba se jako dobro zamisliti''|website=Gol.hr|access-date=2024-07-02|language=hr}}</ref> Tas lika Modričam publiski paziņot, ka viņš neuzticas trenerim, [[Ante Čačičs|Antem Čačičam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vecernji.hr/sport/modric-treba-li-izbornik-cacic-otici-a-sto-da-sada-radimo-1199428|title=Modrić: Treba li izbornik Čačić otići? A što da sada radimo!?|website=www.vecernji.hr|access-date=2024-07-02|language=hr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/modric-unwilling-to-back-croatia-coach-outburst-world-cup/1kn4k8vrvygl11lm9o5etdxf6v|title=Real Madrid star Luka Modric unwilling to back Croatia coach in outburst {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-07-02|date=2020-11-11|archive-date=2020-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20201111213126/https://www.goal.com/en/news/modric-unwilling-to-back-croatia-coach-outburst-world-cup/1kn4k8vrvygl11lm9o5etdxf6v}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/hr/vijesti/modric-pa-to-je-nedopustivo-da-se-hrvatska-povuce-nakon-gola/zqlxl48uo85w1o1v39nawbi4z|title=Hrvatska - Finska 1:1; Modrić: Igrači nisu uz čačića {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2024-07-02|date=2020-10-26|archive-date=2020-10-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20201026133104/https://www.goal.com/hr/vijesti/modric-pa-to-je-nedopustivo-da-se-hrvatska-povuce-nakon-gola/zqlxl48uo85w1o1v39nawbi4z}}</ref> Drīz Čačiču nomainīja [[Zlatko Daličs]], pirms Horvātijas pēdējās kvalifikācijas spēles, izbraukumā, pret Ukrainu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gol.dnevnik.hr/clanak/rubrika/nogomet/novi-izbornik-zlatko-dalic-otkrio-sto-ce-napraviti-uoci-ukrajine---491767.html|title=Novi izbornik Zlatko Dalić otkrio što će napraviti uoči Ukrajine|website=Gol.hr|access-date=2024-07-02|language=hr}}</ref> kuru Horvātija uzvarēja ar 2:0 un izcīnīja vietu [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#Otrā kārta|izslēgšanas spēlēs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tportal.hr/sport/clanak/kramaric-unistio-ukrajinu-usred-kijeva-hrvatska-izborila-dodatne-kvalifikacije-foto-20171009|title=Kramarić uništio Ukrajinu usred Kijeva, Hrvatska izborila dodatne kvalifikacije!|website=tportal.hr|access-date=2024-07-02}}</ref> Modričs otrajā kvalifikācijas kārtā realizēja soda sitienu, uzvarot [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], ar 4:1,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gol.dnevnik.hr/clanak/rubrika/nogomet/hrvatska-grcka-kvalifikacije-za-svjetsko-prvenstvo-2018---495481.html|title=Briljantna Hrvatska pregazila Grčku i dala joj do znanja tko ide u Rusiju|website=Gol.hr|access-date=2024-07-02|language=hr}}</ref> ļaujot viņa komandai kvalificēties Pasaules kausam. [[Attēls:Kylian Mbappé and Luka Modrić receive the award for the best young player and best player in the 2018 World Cup respectively (cropped).jpg|thumb|182x182px|Modričs tur savu Zelta bumbas balvu, kā [[:en:FIFA World Cup awards#Golden Ball|2018. gada FIFA Pasaules kausa labākais spēlētājs]]]] Horvātija iekļuva [[2018. gada FIFA Pasaules kauss — D grupa|D grupā]], kopā ar Argentīnu, Islandi un [[Nigērijas futbola izlase|Nigēriju]]. Turnīra laikā Modričs, kopā ar Ivanu Rakitiču un Mario Mandžukiču, tika saukts par Horvātijas otro "Zelta paaudzi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thestar.com/sports/soccer/world-cup/modric-magic-at-heart-of-croatian-soccer-s-golden-generation/article_b39acf21-5411-5ca2-a244-90cd00de9ca6.html|title=Modric magic at heart of Croatian soccer’s golden generation|last=Star|first=Joe Callaghan Special to the|website=Toronto Star|access-date=2024-07-04|date=2018-06-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/iceland-vs-croatia-world-cup-2018-ivan-rakitic-luka-modric-midfield-tactics-preview-partnership-a8416581.html|title=Are Ivan Rakitic and Luka Modric the World Cup's biggest unsung heroes?|website=The Independent|access-date=2024-07-04|date=2018-06-26|language=en}}</ref> Horvātijas pirmajā spēlē, uzvarā pret Nigēriju, Modričs vēlreiz veiksmīgi realizēja soda sitienu un tika atzīts par mača labāko spēlētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44422185|title=World Cup 2018: Luka Modric penalty secures 2-0 win for Croatia against Nigeria|work=BBC Sport|access-date=2024-07-04|date=2018-06-15|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/matches/match/300331523/|title=2018 FIFA World Cup Russia™ - Matches - Croatia - Nigeria - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-07-04|date=2018-06-12|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612212731/https://www.fifa.com/worldcup/matches/match/300331523/}}</ref> Viņš guva vārtus arī nākamajā Horvātijas uzvarā, pār Argentīnu, ar 3:0, pēc tālsitiena no 25 jardiem (23 metriem),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thetimes.com/sport/football/article/mesmerising-modric-makes-it-a-nightmare-for-misfiring-messi-n6cb7bppf|title=Mesmerising Luka Modric makes it a nightmare for misfiring Lionel Messi|last=Novgorod|first=Oliver Kay, Chief Football Correspondent, Nizhny|website=www.thetimes.com|access-date=2024-07-04|date=2024-07-04|language=en}}</ref> arī tiekot atzītam par mača labāko spēlētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44439114|title=World Cup 2018: Argentina 0-3 Croatia|work=BBC Sport|access-date=2024-07-04|date=2018-06-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/matches/match/300331513/|title=2018 FIFA World Cup Russia™ - Matches - Argentina - Croatia - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-07-04|date=2018-06-12|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612140549/https://www.fifa.com/worldcup/matches/match/300331513/}}</ref> Pēc dalības pēdējā grupu turnīra spēlē, pret Islandi, ar savu sniegumu turnīra pirmajā kārtā, ''[[FourFourTwo]]'', ''The Daily Telegraph'' un [[ESPN]] atzina viņu kā grupu turnīra labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/ranked-10-best-players-2018-world-cup-group-stage?page=0,1|title=Ranked! The 10 best players of the 2018 World Cup group stage {{!}} FourFourTwo|website=web.archive.org|access-date=2024-07-04|date=2018-06-29|archive-date=2018-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180629211614/https://www.fourfourtwo.com/features/ranked-10-best-players-2018-world-cup-group-stage?page=0,1}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-cup/2018/06/29/world-cup-2018-10-best-players-group-stage-has-made-biggest/|title=Top 10 best players of the World Cup group stages - but who has made the biggest impact in Russia so far?|work=The Telegraph|access-date=2024-07-04|date=2018-06-29|last=Wilson|first=Jeremy|issn=0307-1235|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://global.espn.com/football/story/_/page/Luka-Modric-beats-Cristiano-Ronaldo-to-top-World-Cup-Power-Rankings/luka-modric-beats-cristiano-ronaldo-top-world-cup-player-power-rankings|title=Power Rankings: Modric beats Ronaldo to top spot|website=ESPN.com|access-date=2024-07-04|date=2018-06-28|language=en}}</ref> [[:en:2018 FIFA World Cup knockout stage#Croatia vs Denmark|Astotdaļfinālā]], pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], 1. jūlijā, rezultātam esot neizšķirtam, 1:1, Modričs pagarinājuma otrajā puslaikā radīja vārtu gūšanas iespēju [[Ante Rebičs|Antem Rebičam]], kurš tika nogāzts soda laukumā; Modričs devās izpildīt 11 metru soda sitienu, taču to atvairīja [[Kaspers Šmeihels]]. Tomēr, Modričam sekojošajā soda sitienu sērijā izdevās realizēt savu soda sitienu, un Horvātija iekļuva nākamajā kārtā, pēc uzvaras, ar 3:2, soda sitienos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44591346|title=World Cup 2018: Croatia beat Denmark on penalties to reach quarter-finals|work=BBC Sport|access-date=2024-07-09|date=2018-06-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://global.espn.com/football/story/_/id/37499156/luka-modric-vanquishes-ghosts-penalties-could-final-world-cup|title=Modric vanquishes ghosts of penalties past|website=ESPN.com|access-date=2024-07-09|date=2018-07-01|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jul/02/now-we-can-forget-turkey-modric-and-croatia-lay-ghost-of-2008-to-rest|title=‘Now we can forget Turkey’: Modric and Croatia lay ghost of 2008 to rest|work=The Guardian|access-date=2024-07-09|date=2018-07-02|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref> [[:en:2018 FIFA World Cup knockout stage#Russia vs Croatia|Ceturtdaļfinālā]], pret mājinieci [[Krievijas futbola izlase|Krieviju]], 7. jūlijā, Modričs, pēc stūra sitiena, izdarīja rezultatīvu piespēli papildlaikā [[Domagojs Vida|Domagojam Vidam]], un vēlreiz guva vārtus uzvarošajā soda sitienu sērijā, pēc neizšķirta, 2:2; viņš trešo reizi turnīrā tika atzīts par mača labāko spēlētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44665444|title=World Cup 2018: Croatia beat hosts Russia 4-3 on penalties to reach semi-final|work=BBC Sport|access-date=2024-07-09|date=2018-07-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/matches/match/300331504/|title=2018 FIFA World Cup Russia™ - Matches - Russia - Croatia - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2024-07-09|date=2018-07-02|archive-date=2018-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20180707231128/https://www.fifa.com/worldcup/matches/match/300331504/}}</ref> Pusfinālā, pret Angliju, 11. jūlijā, Horvātija, pēc uzvaras papildlaikā, ar 2:1, pirmo reizi vēsturē iekļuva [[2018. gada FIFA Pasaules kausa fināls|Pasaules kausa finālā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44706648|title=World Cup semi-final: England lose 2-1 to Croatia in extra time|work=BBC Sport|access-date=2024-07-09|date=2018-07-10|language=en}}</ref> Lai gan 15. jūlija finālā Horvātiju ar 4:2 pārspēja [[Francijas futbola izlase|Francija]],<ref name=":38">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44754965|title=World Cup 2018: France beat Croatia 4-2 in World Cup final|work=BBC Sport|access-date=2024-07-09|date=2018-07-13|language=en}}</ref> Modričam tika piešķirta Zelta bumba kā turnīra labākajam spēlētājam,<ref name=":23" /> un tika iekļauts [[:en:2018 FIFA World Cup#Dream Team|Turnīra komandā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dreamteam.fifa.com/en/home|title=FIFA World Cup™ Fan Dream Team|website=web.archive.org|access-date=2024-07-09|date=2018-06-26|archive-date=2018-06-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20180626225201/https://dreamteam.fifa.com/en/home}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/2018russia/news/kane-crowned-king-mina-the-ppg-vip|title=Kane crowned King, Mina the PPG VIP|website=inside.fifa.com|access-date=2024. gada 9. jūlijā|date=2018. gada 15. jūlijā|language=angļu}}</ref> Pēc komandas milzīgās uzņemšanas Zagrebā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jul/15/philosophical-fans-celebrate-croatias-historic-world-cup-final|title=Philosophical fans celebrate Croatia's historic World Cup, despite final defeat|work=The Guardian|access-date=2024-07-09|date=2018-07-15|last=Hajdari|first=Una|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Modriču un viņa komandas biedrus, [[Danijels Subašičs|Danijelu Subašiču]], [[Šime Vrsaļko|Šimi Vrsaļko]] un [[Dominiks Livakovičs|Dominiku Livakoviču]], savā dzimtajā pilsētā, Zadarā, sagaidīja desmitiem tūkstošu cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vecernji.hr/sport/zadar-gori-festa-za-modrica-subasica-vrsaljka-i-livakovica-1258980|title=Zadar gori, fešta za Modrića, Subašića, Vrsaljka i Livakovića|website=www.vecernji.hr|access-date=2024-07-09|language=hr}}</ref> Modričs piedalījās visās četrās [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga]]s spēlēs, kad Horvātija ierindojās [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga#4. grupa|savas grupas]] pēdējā vietā, pēc vēsturiskas 6:0 sagrāves izbraukumā, pret Spāniju, septembrī, un 2:1 zaudējuma, pret Angliju, [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]], 2018. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/match/2024040--spain-vs-croatia/|title=Spain-Croatia {{!}} UEFA Nations League 2019|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-07-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/match/2024037--england-vs-croatia/|title=England-Croatia {{!}} UEFA Nations League 2019|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-07-10|language=en}}</ref> === 2019—2022: 2022. gada Pasaules kausa izcīņas Bronzas bumba === [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija#E grupa|Euro 2020 kvalifikācijā]], Modričs guva divus vārtus; soda sitienu izbraukumā, neizšķirtā, 1:1, ar Azerbaidžānu un mājas spēlē, ar 3:0 uzvarot [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]], Horvātijai ierindojoties grupas augšgalā un kvalificējoties [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|turnīram]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2026199--azerbaijan-vs-croatia/|title=History: Azerbaijan-Croatia {{!}} European Qualifiers 2020|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-07-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/match/2026219--croatia-vs-hungary/|title=History: Croatia-Hungary {{!}} European Qualifiers 2020|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-07-10|language=en}}</ref> Tomēr, [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, turnīrs tika pārcelts par gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gol.dnevnik.hr/clanak/rubrika/nogomet/evo-zasto-vatrenima-odgovara-odgoda-eura-rodit-ce-se-idealan-spoj-modric-dobiva-nasljednika---597953.html|title=Evo zašto Vatrenima odgovara odgoda Eura: Rodit će se idealan spoj, Modrić dobiva nasljednika|website=Gol.hr|access-date=2024-07-10|language=hr}}</ref> 2021. gada 24. martā Modričs aizvadīja 134. spēli izlasē, [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#H grupa|2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijā]], ar 1:0 piekāpjoties [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijai]], panākot Darijo Srna, kā visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs komandas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportske.jutarnji.hr/sn/nogomet/reprezentacija/povijesni-nastup-luke-modrica-zasjenio-poraz-hrvatske-kapetan-dostigao-srnu-u-subotu-rusi-rekord-15060601|title=Sportske novosti - Povijesni nastup Luke Modrića zasjenio poraz Hrvatske! Kapetan dostigao Srnu, u subotu ruši rekord|website=sportske.jutarnji.hr|access-date=2024-07-12|date=2021-03-24|language=hr-hr}}</ref> Trīs dienas vēlāk, Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas uzvarā, ar 1:0, pār [[Kipras futbola izlase|Kipru]], viņš pārspēja Srna rekordu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56552534|title=Croatia 1-0 Cyprus: Luka Modric sets caps record in World Cup qualifier win|work=BBC Sport|access-date=2024-07-12|date=2021-03-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.givemesport.com/1666311-luka-modric-close-to-tears-after-being-given-standing-ovation-for-breaking-croatia-record/|title=Luka Modric close to tears after being given standing ovation for breaking Croatia record|last=Stroud|first=James|website=GiveMeSport|access-date=2024-07-12|date=2021-03-28|language=en}}</ref> Modričs tika iekļauts [[:en:UEFA Euro 2020 squads#Croatia|komandā]], UEFA Euro 2020 turnīram, 17. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hns.team/vijesti/22677/dalic-ovo-je-najbolje-sto-hrvatska-ima/|title=Dalić: “Ovo je najbolje što Hrvatska ima”|website=hns.team|access-date=2024-07-14|language=hr}}</ref> Neraugoties uz Horvātijas slikto sniegumu pirmajās divās [[:en:UEFA Euro 2020 Group D|grupu turnīra]] spēlēs, Modričs tika atzīts par mača labāko spēlētāju otrajā, 18. jūnijā cīnoties neizšķirti, 1:1, ar [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gol.dnevnik.hr/clanak/euro-2020/euro-2020-izjava-nakon-utakmice-hrvatska-ceska---656335.html|title=Modrić jako razočaran nakon remija s Češkom: "Ostaje gorak okus, bili smo potpuno neorganizirani..."|website=Gol.hr|access-date=2024-07-14|language=hr}}</ref> Četras dienas vēlāk, uzvarā pār Skotiju, ar 3:1, viņš ''trivela'' guva Horvātijas otros vārtus un nodrošināja [[Ivans Perišičs|Ivanam Perišičam]] rezultatīvu piespēli trešo vārtu guvumā, Horvātijai iekļūstot [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā#Astotdaļfināli|astotdaļfinālā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2021/jun/22/croatia-luka-modric-bewitches-bewilders-scotland-exit-euro-2020|title=Croatia’s brain Luka Modric bewitches and bewilders Scotland to Euros exit|work=The Guardian|access-date=2024-07-14|date=2021-06-22|last=Taylor|first=Louise|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Modriča vārti padarīja viņu par Horvātijas izlases visu laiku vecāko Eiropas čempionātu vārtu guvēju (35 gadu un 286 dienu vecumā), vienlaikus saglabājot jaunākā vārtu guvēja rekordu, ko viņš uzstādīja 2008. gadā.<ref name=":24" /> 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijas laikā, Modričs septiņās spēlēs trīsreiz guva vārtus un divreiz asistēja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/59254016|title=Malta 1-7 Croatia: World Cup qualifying - Croatia set up showdown with Russia|work=BBC Sport|access-date=2024-07-14|date=2021-11-11|language=en}}</ref> 2022. gada 13. jūnijā viņš [[:en:2022—23 UEFA Nations League A#Group 1|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgas A divīzijā]] realizēja 11 metru soda sitienu, izbraukumā, ar 1:0 uzvarot Franciju, tādējādi, Horvātijai tā bija pirmā uzvara pret viņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/match/2034504--france-vs-croatia/|title=France-Croatia {{!}} UEFA Nations League 2023|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-07-14|language=en}}</ref> 25. septembrī viņš guva ievadvārtus pēdējā grupas spēlē, un ar 3:1, izbraukumā, uzvarēja Austriju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/match/2034552--austria-vs-croatia/|title=Austria-Croatia {{!}} UEFA Nations League 2023|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-07-15|language=en}}</ref> palīdzot komandai iekļūt [[:en:2023 UEFA Nations League Finals|2023. gada UEFA Nāciju līgas finālturnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/nations-league/cronica/2022/09/25/6330c51bca4741b8248b4583.html|title=Croatia clinch Nations League Finals spot by relegating Austria|website=MARCA|access-date=2024-07-15|date=2022-09-25|language=en}}</ref> 9. novembrī Modričs tika izvēlēts Horvātijas izlases [[:en:2022 FIFA World Cup squads#Croatia|galīgajā sastāvā]], [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hns.team/vijesti/24798/izbornik-dalic-objavio-popis-za-sp-u-kataru/|title=Izbornik Dalić objavio popis za SP u Kataru!|website=hns.team|access-date=2024-07-15|language=hr}}</ref> Pirmajā un trešajā [[:en:2022 FIFA World Cup Group F|grupu turnīra]] spēlē, pret [[Marokas futbola izlase|Maroku]] un [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]], viņš tika atzīts par mača labāko spēlētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/sports/football/fifa-world-cup-2022/fifa-world-cup-2022-tireless-luka-modric-leading-by-example-as-croatia-face-japan/articleshow/95974380.cms|title=FIFA World Cup 2022: Tireless Luka Modric leading by example as Croatia face Japan|work=The Times of India|access-date=2024-07-15|date=2022-12-04|issn=0971-8257}}</ref> Viņš kļuva par pirmo spēlētāju, kurš trīs dažādās desmitgadēs spēlējis gan Eiropas čempionātā, gan Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://winsunited.com/2022/11/26/modric-sets-stunning-international-record/|title=Modric sets stunning international record — Winsunited|access-date=2024-07-15|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bukix.com/luka-modric-sets-stunning-international-record-during-croatia-vs-morocco/|title=Luka Modric sets stunning international record during Croatia vs Morocco|last=Bukix|website=Bukix|access-date=2024-07-15|date=2022-11-23|language=auto|archive-date=2024-07-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20240715161005/https://bukix.com/luka-modric-sets-stunning-international-record-during-croatia-vs-morocco/}}</ref> [[:en:2022 FIFA World Cup knockout stage#Japan vs Croatia|Astotdaļfinālā]] un [[:en:2022 FIFA World Cup knockout stage#Croatia vs Brazil|ceturtdaļfinālā]] Horvātija, pēc soda sitienu sērijām, uzvarēja Japānu un Brazīliju, Modričam gūstot vārtus soda sitienu sērijā pret Brazīliju,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2022/dec/05/croatia-showed-once-again-that-they-are-the-masters-of-walking-football|title=Croatia showed once again that they are the masters of walking football|work=The Guardian|access-date=2024-07-18|date=2022-12-05|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/luka-modric-croatia-brazil-argentina-b2242666.html|title=Croatia squeezing every drop out of Luka Modric to keep World Cup hopes alive|website=The Independent|access-date=2024-07-18|date=2022-12-10|language=en}}</ref> un, esot Horvātijas izlases kapteinim otrajā Pasaules kausa [[:en:2022 FIFA World Cup knockout stage#Argentina vs Croatia|pusfinālā]] pēc kārtas, kurā viņi ar 3:0 zaudēja Argentīnai. Spēlē par [[2022. gada FIFA Pasaules kauss#Par 3. vietu|trešo vietu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/luka-modric-croatia-argentina-last-match-b2244863.html|title=Luka Modric denied final masterpiece but departs World Cup stage with his greatness secured|website=The Independent|access-date=2024. gada 18. jūlijā|date=2022. gada 14. decembrī|language=angļu}}</ref> Horvātija ar 2:1 uzvarēja Maroku,<ref name=":39">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/live/2022/dec/17/croatia-morocco-world-cup-2022-third-place-playoff-live-score-updates|title=Croatia 2—1 Morocco: World Cup 2022 third-place playoff — as it happened|website=The Guardian|access-date=2024. gada 18. jūlijā|date=2022. gada 17. decembrī|language=angļu}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/world-cup/2022/12/17/639e2052268e3e565d8b45ec.html|title=Modric on Croatia retirement: I will continue until the Nations League and then we'll see|website=MARCA|access-date=2024-07-18|date=2022-12-17|language=en}}</ref> Modričam iegūstot [[:en:FIFA World Cup Bronze Ball|Bronzas bumbu]].<ref name=":46">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/articles/lionel-messi-argentina-wins-golden-ball-award-best-player-fifa-world-cup-qatar-2022|title=Messi makes Golden Ball history|website=FIFA|access-date=2024. gada 18. jūlijā|date=2022. gada 18. decembrī|language=angļu}}</ref> === 2023: Euro 2024 kvalifikācija un Nāciju līgas finālturnīrs === 2023. gada 25. martā, [[:en:UEFA Euro 2024 qualifying Group D|UEFA Euro 2024 kvalifikācijas]] spēlē pret [[Velsas futbola izlase|Velsu]], Modričs kļuva par visu laiku vecāko spēlētāju, kurš aizvadījis spēli Horvātijas izlasē — 37 gadu, 6 mēnešu un 16 dienu vecumā, pārspējot [[Dražens Ladičs|Dražena Ladiča]] rekordu 1999. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.index.hr/clanak.aspx?id=2449692|title=Modrić postao najstariji igrač Hrvatske u kvalifikacijama. Srušio je Ladićev rekord|website=www.index.hr|access-date=2024-07-18|language=hr}}</ref> 2023. gada 14. jūnijā Modričs tika plaši slavēts par viņa sniegumu [[:en:2023 UEFA Nations League Finals|2023. gada UEFA Nāciju līgas finālturnīra]] pusfinālā, aizvedot Horvātiju līdz uzvarai pār Nīderlandi (4—2, pēc papildlaika), [[De Kuip]] laukumā, [[Roterdama|Roterdamā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/match/2035581--netherlands-vs-croatia/|title=Netherlands-Croatia {{!}} UEFA Nations League 2023|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-07-19|language=en}}</ref> Mačā Modričs ieguva tiesības izpildīt [[11 metru soda sitiens|11 metru]] soda sitienu, kad viņu nogāza [[Kodijs Gakpo]], kuru realizēja [[Andrejs Kramaričs]]. Spēles [[Papildlaiks (sports)|papildlaikā]] viņš asistēja [[Bruno Petkovičs|Bruno Petkovičam]] un pats realizēja 11 metru soda sitienu. Pēc tam Modričs tika atzīts par mača labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/primera/modric-tambien-es-mister-prorroga-n/|title=Modric también es míster prórroga|last=Jiménez|first=Juan|website=Diario AS|access-date=2024-07-19|date=2023-06-15|language=es|archive-date=2024-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20241226120636/https://as.com/futbol/primera/modric-tambien-es-mister-prorroga-n/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/futbol/nations-league/2023/06/14/648a254722601d6e2c8b459a.html|title=Lo de Croacia no tiene sentido|website=MARCA|access-date=2024-07-19|date=2023-06-14|language=es}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/report/_/gameId/654360|title=Croatia 4-2 Netherlands (Jun 14, 2023) Game Analysis|website=ESPN|access-date=2024-07-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hns.team/vijesti/25636/modric-napravili-smo-tek-pola-posla/|title=Modrić: "Napravili smo tek pola posla"|website=hns.team|access-date=2024-07-19|language=hr}}</ref> Modričs ieguva otro vietu, kad Horvātija [[:en:2023 UEFA Nations League final|finālā]] ar 5:4 piekāpās Spānijai pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā, no kuriem vienu viņš realizēja, spēlei beidzoties neizšķirti, 0:0, pēc pagarinājuma.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jun/18/croatia-spain-nations-league-final-match-report|title=Spain take Nations League final glory after shootout drama to beat Croatia|work=The Guardian|access-date=2024-07-19|date=2023-06-18|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en}}</ref> === 2024: Euro 2024 === 2024. gada 20. maijā Modričs tika iekļauts izlasē, dalībai [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://hns.team/en/news/27852/croatia-head-coach-dalic-presents-preliminary-euro-2024-squad/|title=Croatia head coach Dalić presents preliminary EURO 2024 squad|website=hns.team|access-date=2024-07-19|language=en}}</ref> Viņš kļuva par vienu no tikai trim spēlētājiem, kas piedalījušies piecos Eiropas čempionātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/euro2024/news/028e-1b131eaadde2-59e74eb244e8-1000--most-euro-final-tournaments-ronaldo-breaks-new-ground/|title=Most EURO final tournaments: Ronaldo breaks new ground {{!}} UEFA EURO 2024|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-07-19|date=2024-06-21|language=en}}</ref> Pēdējā [[:en:UEFA Euro 2024 Group B#Croatia vs Italy|grupu turnīra]] spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]], viņa 11 metru soda sitienu atvairīja [[Džanluidži Donnarumma]], taču minūti vēlāk guva vārtus, kļūstot par vecāko vārtu guvēju Eiropas sacensībās, par 32 dienām pārspējot [[Ivica Vastičs|Ivicu Vastiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/modric-croatia-euro-82806cbb388fd9aa42a4d71cdb981488|title=Croatia star Luka Modric is the oldest to ever score at a European Championship. He's not done yet.|website=AP News|access-date=2024-07-19|date=2024-06-24|language=en}}</ref> Tomēr, viņam tika piešķirta mača labākā spēlētāja balva, neskatoties uz to, ka [[Matija Dzakanji]] spēles papildlaikā izlīdzināja rezultātu, kas noveda pie neizšķirta, 1:1, izslēdzot viņa komandu no turnīra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/euro2024/news/028e-1b3622f2b2f6-790678ad49bd-1000--croatia-1-1-italy-zaccagni-steers-azzurri-into-last-16/|title=Croatia 1-1 Italy: Zaccagni steers Azzurri into last 16|website=UEFA|access-date=2024. gada 19. jūlijā|date=2024. gada 24. jūnijā|language=angļu}}</ref> == Spēlētāja profils == === Spēles stils === Modričs ir neliela auguma un tehniski apdāvināts pussargs, kurš parasti spēlē kā radošs spēles veidotājs un nosaka spēles tempu, kontrolējot bumbu no laukuma vidus. Daudzi futbola eksperti, galvenie treneri un citi spēlētāji slavējuši viņu par viņa ātrajām piespēlēm un tālsitieniem, ko viņš bieži vien izpilda ''[[trivela]]'' tehnikas stilā, gan par nosvērtību un spēju izvairīties no pretinieku mēģinājumiem atgūt bumbu.<ref name=":13" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://espnfc.com/player/_/id/76762/luka-modric?cc=5739|title=Luka Modric Bio, Stats, News - Football / Soccer - - ESPN FC|website=web.archive.org|access-date=2024-07-20|date=2013-08-19|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819064926/http://espnfc.com/player/_/id/76762/luka-modric?cc=5739}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whoscored.com/Articles/97aPyUoXKk6P6UzqVRMVxw/Show/Modric-at-the-heart-of-Real-Madrids-quest-to-top-group|title=Modric at the heart of Real Madrid's quest to top group|website=WhoScored|access-date=2024. gada 20. jūlijā|date=2016. gada 6. decembrī|language=angļu}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ibtimes.com/real-madrid-news-jose-mourinho-warns-his-players-praises-luka-modric-supports-kaka-780597|title=REAL MADRID NEWS: Jose Mourinho Warns His Players, Praises Luka Modric, Supports Kaka|last=Price|first=Greg|website=International Business Times|access-date=2024-07-20|date=2012-09-07|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2018/jun/29/ricardo-quaresma-outside-of-boot-goal-liberation-world-cup|title=Quaresma chooses liberation over conformity with outside of his boot|work=The Guardian|access-date=2024-07-20|date=2018-06-29|last=Ronay|first=Barney|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/270322-luka-modric-to-replace-paul-scholes-at-manchester-united|title=Tottenham Hotspur's Luka Modric To Replace Paul Scholes at Manchester United?|last=X|first=Mr|website=Bleacher Report|access-date=2024-07-20|language=en}}</ref> Viņš ir arī ievērojams ar savu taktisko inteliģenci un daudzpusību gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, kā arī, ar savu spēles redzējumu un darba apjomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/5-passers-best-vision-world-football-moment-messi-modric|title=5 passers with the best vision in world football at the moment (2021—22)|website=sportskeeda.com|access-date=2024. gada 20. jūlijā|date=2022. gada 14. aprīlī|language=angļu}}</ref> Viņš ir arī efektīvs [[Standartsituācija (futbols)|standartsituāciju]], īpaši, [[Stūra sitiens|stūra sitienu]] vai [[Brīvsitiens (futbols)|brīvsitienu]], izpildītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2018/07/19/5b4f7e28ca4741e5348b456f.html|title=Real Madrid: Who will take Real Madrid's freekicks now?|website=MARCA in English|access-date=2024-07-20|date=2018-07-19|language=en}}</ref> Modričs ir bijis Madrides "Real" un Horvātijas izlases panākumu neatņemama sastāvdaļa; viņš ir ieguvis daudzus individuālus apbalvojumus par ieguldījumu kluba un izlases labā.<ref name=":25" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unibet.co.uk/blog/football/la-liga/from-worst-signing-in-la-liga-to-the-best-midfielder-in-the-world-how-real-madrid-s-luka-modric-proved-them-all-wrong-1.940165|title=From worst signing in La Liga to the best midfielder in the world- How Real Madrid's Luka Modric proved them all wrong|website=unibet.co.uk}}</ref> Viņš ar savu spēles stilu ir izpelnījies vairākas iesaukas no plašsaziņas līdzekļu un fanu puses, tostarp, "vidējās līnijas maestro", "burvis" un citas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport360.com/article/football/la-liga/219518/la-liga-puppet-master-luka-modric-strings-real-madrid-together|title=La Liga: Puppet-master Luka Modric strings Real Madrid together - Sport360 News|last=West|first=Andy|website=sport360.com|access-date=2024-07-21|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2017/may/12/luka-modric-real-madrid-barney-ronay|title=All hail Luka Modric, the maestro who makes Real Madrid’s superstars tick|work=The Guardian|access-date=2024-07-21|date=2017-05-12|last=Ronay|first=Barney|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2731305-10-games-which-proved-why-luka-modric-is-the-midfield-maestro|title=10 Games That Proved Why Luka Modric Is the Midfield Maestro|last=Matchett|first=Karl|website=Bleacher Report|access-date=2024-07-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/champions-league/2015-2016/luka-modric-the-elegant-maestro-dictating-from-deep_sto5611605/story.shtml|title=Luka Modric: The elegant maestro dictating from deep|website=Eurosport|access-date=2024. gada 21. jūlijā|language=angļu}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.24sata.hr/sport/dok-je-ramos-kakao-maestro-modric-eibaru-prodao-cevape-564174|title=Dok je Ramos kakao, maestro Modrić Eibaru 'prodao ćevape' {{!}} 24sata|website=www.24sata.hr|access-date=2024-07-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inkl.com/news/luka-modric-the-artistic-maestro-of-midfield-brilliance|title=Luka Modric: The Artistic Maestro of Midfield Brilliance|website=inkl|access-date=2024-07-21|date=2024-01-04|language=en}}</ref> === Citu uztverē === [[Attēls:Luka Modric - Croatia vs. Portugal, 10th June 2013 (2).jpg|left|thumb|Modričš tiek uzskatīts par daudzpusīgāko un nozīmīgāko savas valstsvienības dalībnieku, un viņa tehniskās prasmes slavējuši gan spēlētāji, gan treneri.]] Modričs tiek plaši uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem, vispusīgākajiem un efektīvākajiem pussargiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/iniesta-hails-former-clasico-rival-modric-one-of-best-real-madrid-barcelona/blt1d0db4ba9e78f1b7|title=Iniesta hails former Clasico rival Modric as one of the best midfielders of all time {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-07-26|date=2022-11-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/lists/modric-xavi-pirlo-and-the-top-20-central-midfielders-in-history/1ebm4kahfrrtd17w5bdqswh133|title=Who is the best midfielder of all time? Luka Modric, Xavi, Andrea Pirlo and the top 20 central midfielders in history {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-07-26|date=2018-11-14|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/10-greatest-midfielders-time-pirlo-iniesta-modric|title=10 greatest midfielders of all time|website=sportskeeda.com|access-date=2024. gada 26. jūlijā}}</ref> Savas futbola inteliģences, prasmju un godīgās spēles dēļ, viņš tika salīdzināts ar [[Pols Skoulzs|Polu Skoulzu]],<ref name=":29">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/football/sport/story/139099.html|title=Modric has the quality of Scholes - Ferguson|website=ESPN.co.uk|access-date=2024-07-26}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šavi, [[Andress Injesta|Andresu Injestu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportske.jutarnji.hr/piksi-stojkovic-za-sn---modric-je-uz-xavija-i-iniestu-najinteligentniji-veznjak-svijeta--/1092068|title=Piksi Stojković za SN: 'Modrić je uz Xavija i Iniestu najinteligentniji veznjak svijeta!' - Sportske novosti|website=web.archive.org|access-date=2024-07-26|date=2013-03-23|archive-date=2013-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20130323085759/http://sportske.jutarnji.hr/piksi-stojkovic-za-sn---modric-je-uz-xavija-i-iniestu-najinteligentniji-veznjak-svijeta--/1092068}}</ref> un Andrea Pirlo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/bilic-modric-better-than-pirlo/|title=Bilic: 'Modric better than Pirlo' - Football Italia|website=football-italia.net|access-date=2024-07-26|date=2012-06-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thescore.com/chlg/news/1415841|title=How Pirlo changed football as the playmaker of his generation|last=Lopopolo|first=Anthony|website=theScore.com|access-date=2024-07-26|date=2017-11-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/1946276-how-luka-modric-changed-the-juergen-klopp-paradigm|title=How Luka Modric Changed the Jurgen Klopp Paradigm|last=Holiga|first=Aleksandar|website=Bleacher Report|access-date=2024-07-26|language=en}}</ref> Jaunībā viņš tika salīdzināts arī ar [[Johans Kruifs|Johanu Kruifu]],<ref name=":21" /><ref name=":27" /> savukārt, viņa galvenie elki bija tautietis, Zvonimirs Bobans, un itālis, Frančesko Toti.<ref name=":26" /> Viņš tiek slavēts par to, ka ir būtiska savas komandas uzvaru sastāvdaļa, īpaši svarīgākajos turnīros. Piemēram, viņa sniegums pret [[Parīzes "Saint-Germain"|PSG]], [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] astotdaļfināla otrajā spēlē, 2022. gadā, tika nodēvēts par vienu no "dominējošākajiem pussarga sniegumiem".<ref name=":28">{{Tīmekļa atsauce|url=https://theanalyst.com/2022/03/a-modric-masterclass-how-the-midfield-magician-pulled-apart-psg/|title=A Modric Masterclass: How the Midfield Magician Pulled Apart PSG|last=Hopkins|first=Oliver|website=The Analyst|access-date=2024-07-27|date=2022-03-10|language=en}}</ref> Viņš tika slavēts par pieskārieniem bumbai, spēles veidošanas prasmēm, piespēlēm, aizsardzību un redzējumu, viņa pūlēm esot būtiskām Madrides "Real" uzvarā.<ref name=":28" /> Vēl viens mačs, kurā viņš guva atzinību, bija [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā, kur Modričs nodrošināja vēl vienu izcilu sniegumu, palīdzot [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijai]] ceturtdaļfinālā pārspēt favorīti, [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.managingmadrid.com/2022/12/9/23501982/luka-modric-puts-in-heroic-performance-as-croatia-beat-brazil-and-advance-to-world-cup-semi-finals|title=Luka Modric puts in heroic performance as Croatia beat Brazil and advance to World Cup semi-finals|last=Sobhani|first=Kiyan|website=Managing Madrid|access-date=2024-07-27|date=2022-12-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/13950/12765078/luka-modrics-masterclass-helps-tireless-croatia-outlast-brazil-and-reach-world-cup-semi-finals-again|title=Luka Modric's masterclass helps tireless Croatia outlast Brazil and reach World Cup semi-finals again|website=Sky Sports|access-date=2024. gada 27. jūlijā|language=angļu}}</ref> Viņš ir ticis pastāvīgi slavēts no šī sporta pieredzējušākajiem galvenajiem treneriem, tostarp, Johana Kruifa,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportske.jutarnji.hr/cruyff-konacano-progovorio-o-nasljedniku---modric-ima-ogromnu-kvalitetu--treba-mu-dati-slobodu-/1092078/|title=Cruyff konačano progovorio o nasljedniku: 'Modrić ima ogromnu kvalitetu, treba mu dati slobodu' - Sportske novosti|website=web.archive.org|access-date=2024-07-29|date=2013-03-23|archive-date=2013-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20130323004352/http://sportske.jutarnji.hr/cruyff-konacano-progovorio-o-nasljedniku---modric-ima-ogromnu-kvalitetu--treba-mu-dati-slobodu-/1092078/}}</ref> [[Alekss Fergusons|Aleksa Fergusona]],<ref name=":29" /> [[Hoseps Gvardiola|Pepa Gvardiolas]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportske.jutarnji.hr/sn/nogomet/direktor-barce-za-sn-guardiola-obozava-modrica-vec-godinama-prica-o-njemu-4291032|title=Sportske novosti - Direktor Barce za SN: 'Guardiola obožava Modrića, već godinama priča o njemu!'|website=sportske.jutarnji.hr|access-date=2024-07-29|date=2011-01-11|language=hr-hr}}</ref> un [[Svens Jērans Ēriksons|Svena Jērana Ēriksona]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://net.hr/sport/nogomet/eriksson-luka-je-igrac-za-barcelonu-nikako-za-real-41c51600-b1c6-11eb-abba-0242ac13002a|title='Luka Modrić je igrač za Barcelonu, nikako za Real!'|last=Maksan|first=Silvijo|website=Net.hr|access-date=2024-07-29|date=2012-07-19|language=hr-HR}}</ref> No tiem, kas viņu trenēja, [[Žuzē Mouriņu]] teica, ka vēlējās Modriču Madrides "Real", dēļ viņa spēles ietekmes, taktiskā līmeņa un tāpēc, ka viņam ir "tā mākslinieciskā izjūta".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.totalfootballmag.com/other-news/champions-league/mourinho-vows-to-deliver-another-european-cup|website=web.archive.org|access-date=2024-07-29|title=Arhivēta kopija|archive-date=2018-07-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20180726072343/http://www.totalfootballmag.com/other-news/champions-league/mourinho-vows-to-deliver-another-european-cup}}</ref> [[Karlo Ančeloti]] uzteica Modriča tehniku ​​un daudzpusību, padarot viņu par "vienu no labākajiem pussargiem pasaulē šobrīd, jo viņš var spēlēt vairāk nekā vienā pozīcijā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2013/05/23/en/football/real_madrid/1369295645.html|title=Ancelotti, a great admirer of Modric|website=www.marca.com|access-date=2024-07-31}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/tottenham-hotspur/9395211/Tottenhams-Luka-Modric-receives-high-praise-from-PSG-coach-Carlo-Ancelotti-as-clubs-jostle-for-his-signature.html|title=Tottenham's Luka Modric receives high praise from PSG coach Carlo Ancelotti as club's jostle for his signature|website=The Telegraph|access-date=2024-07-31|date=2012-07-12|language=en}}</ref> [[Zinedins Zidāns]] iekļāva viņu savā labāko vienpadsmitniekā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/zinedine-zidane-best-xi-who-joins-usual-suspects-cristiano-ronaldo-and-lionel-messi-in-the-former-real-madrid-legend-s-dream-team-9928657.html|title=Who joins usual suspects Ronaldo and Messi in Zidane's dream team?|website=The Independent|access-date=2024-07-31|date=2014-12-16|language=en}}</ref> un 2016. gadā prognozēja, ka Modričs varētu iegūt ''Ballon d'Or''.<ref name=":30" /> [[Slavens Biličs]] sacīja, ka Modričs "ir spēlētājs, kurš padara citus labākus, viņi visi gūst labumu no viņa klātbūtnes komandā. Viņš nav savtīgs, viņš spēlē komandas labā... viņš ir izcils spēlētājs; labs aizsardzībā, labs uzbrukumā — izskatās tā, it kā viņš būtu dzimis ar bumbu pie kājām."<ref name=":13" /> Viņa tautieši, tostarp, tādi cilvēki kā [[Roberts Prosinečki]] un [[Davors Šukers]], Modriču vienbalsīgi uzskata par visu laiku labāko horvātu futbolistu.<ref name=":31" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportske.jutarnji.hr/sn/nogomet/legendarni-zuti-zna-kako-protiv-argentine-jedan-vatreni-imat-ce-veliku-odgovornost-uspije-li-u-tome-imamo-izgleda-ako-ne-slijedi-nam-patnja-7504956|title=Sportske novosti - LEGENDARNI 'ŽUTI' ZNA KAKO PROTIV ARGENTINE Jedan Vatreni imat će veliku odgovornost: 'Uspije li u tome imamo izgleda, ako ne, slijedi nam patnja'|website=sportske.jutarnji.hr|access-date=2024-08-02|date=2018-06-21|language=hr-hr}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44661299|title=World Cup 2018: Luka Modric from a 'different planet', say Ivan Rakitic|work=BBC Sport|access-date=2024-08-02|date=2018-06-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zadarskilist.novilist.hr/uncategorized/suker-luka-modric-je-najveci-hrvatski-nogometas-svih-vremena/|title=Šuker: Luka Modrić je najveći hrvatski nogometaš svih vremena!|last=marko|website=Zadarski list|access-date=2024-08-02|date=2018-08-24|language=hr}}</ref> [[Predrags Mijatovičs]] viņu uzskatīja par labāko futbolistu [[Balkānu pussala|Balkānu]] vēsturē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vecernji.hr/sport/mijatovic-otkrio-da-se-svaki-dan-cuje-s-modricem-on-je-najbolji-u-povijest-balkana-1257805|title=Legenda Reala svaki dan se čuje s Modrićem: On je najbolji u povijesti Balkana|website=www.vecernji.hr|access-date=2024-08-02|language=hr}}</ref> kamēr [[Andress Injesta]], [[Andrijs Ševčenko]], [[Rio Ferdinands]], [[Jans Oblaks]] un citi viņu nosauca par vienu no izcilākajiem pussargiem, kas jebkad spēlējuši futbolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/iniesta-hails-former-clasico-rival-modric-one-of-best-real-madrid-barcelona/blt1d0db4ba9e78f1b7|title=Iniesta hails former Clasico rival Modric as one of the best midfielders of all time {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-08-02|date=2022-11-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/modric-one-of-the-best-midfielders-ever---madrid-star-saluted-by-shevchenko/9coo5xrnymcj1edespp8xdrhq|title='Luka Modric one of the best midfielders ever' - Real Madrid star saluted by Andriy Shevchenko {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2024-08-02|date=2017-10-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gol.dnevnik.hr/clanak/rubrika/nogomet/oblak-modric-je-jedan-od-najboljih-svih-vremena-valjda-ce-jos-igrati-da-mozemo-uzivati---645280.html|title=Oblak: "Modrić je jedan od najboljih svih vremena. Valjda će još igrati da možemo uživati"|website=Gol.hr|access-date=2024-08-02|language=hr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vecernji.hr/sport/legendarni-englez-nije-toliko-lud-za-modricem-jedan-igrac-bio-je-razinu-iznad-njega-1578845|title=Legendarni Englez nije toliko lud za Modrićem: Jedan igrač bio je razinu iznad njega|website=www.vecernji.hr|access-date=2024-08-02|language=hr}}</ref> Tiek uzskatīts, ka viņa starptautiskā atpazīstamība palīdzēja [[Horvātija]]s valsts zīmola veidošanā, [[Zadara]]s zīmola veidošanā un [[Horvātijas futbola izlase]]s turpmākajā atpazīstamībā viņa kapteiņa amatā.<ref>Duvnjak, Katarina (2020). ''[https://zir.nsk.hr/islandora/object/fpzg:1219 Brendiranje nogometaša — studija slučaja Luke Modrića] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241226121609/https://zir.nsk.hr/islandora/object/fpzg:1219 |date={{dat|2024|12|26||bez}} }}'' [''Branding of Football Players: The Case of Luka Modrić''] (Thesis) (in Croatian). Faculty of Political Sciences, University of Zagreb. pp. 26—33.</ref><ref>Mamić, Josipa (2019). ''[https://zir.nsk.hr/islandora/object/bak:659 Analiza marketinške komunikacije — Hrvatska nogometna reprezentacija u Rusiji 2018] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241226122248/https://zir.nsk.hr/islandora/object/bak:659 |date={{dat|2024|12|26||bez}} }}'' [''Marketing Communication Analysis — Croatian Football Team in Russia 2018''] (Thesis) (in Croatian). Zaprešić: Veleučilište s pravom javnosti Baltazar Zaprešić.</ref> == Personīgā dzīve == Modričs apprecējās ar Vanju Bosniču, 2010. gada maijā, Horvātijas galvaspilsētā, [[Zagreba|Zagrebā]], privātā ceremonijā, pēc četrus gadus ilgas satikšanās,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vecernji.hr/showbiz/luka-modric-i-njegova-trudna-djevojka-vjencali-se-u-tajnosti-139586|title=Luka Modrić i njegova trudna djevojka vjenčali se u tajnosti|website=www.vecernji.hr|access-date=2024-08-03|language=hr}}</ref> un gadu vēlāk — [[Romas Katoļu baznīca|Katoļu baznīcā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vecernji.hr/sport/vanja-i-luka-modric-pripremili-vjencanje-godine-299413|title=Vanja i Luka Modrić pripremili vjenčanje godine|website=www.vecernji.hr|access-date=2024-08-03|language=hr}}</ref> Viņiem ir trīs bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gloria.hr/gl/arhiva/obiteljska-idila-luke-modrica-4982231|title=Gloria - Obiteljska idila Luke Modrića|website=www.gloria.hr|access-date=2024-08-03|date=2013-06-09|language=hr-hr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vecernji.hr/showbiz/vanja-i-luka-modric-kcer-nazvali-ema-547381|title=Vanja i Luka Modrić kćer nazvali Ema|website=www.vecernji.hr|access-date=2024-08-03|language=hr}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gloria.hr/gl/scena/zvjezdane-staze/luka-modric-nakon-dva-tjedna-napokon-pokazao-kcerkicu-preslatkog-imena-6651792|title=Gloria - Luka Modrić nakon dva tjedna napokon pokazao kćerkicu preslatkog imena|website=www.gloria.hr|access-date=2024-08-03|date=2017-10-16|language=hr-hr}}</ref> Modričs ir austrāliešu futbolista, [[Marks Viduka|Marka Vidukas]], brālēns,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Away Game|url=https://books.google.com/books?id=BLNg_4jTzrwC&dq=bask+gradjanski&pg=PA46|publisher=Hardie Grant Publishing|date=2006-05-01|isbn=978-1-74273-455-2|first=Matthew|last=Hall|page=45}}</ref> un [[Mateo Kovačičs|Mateo Kovačiča]] dēla, Ivana, krusttēvs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.24sata.hr/show/mateo-i-izabel-kovacic-krstili-su-sincica-luka-modric-mu-je-kum-773226|title=Mateo i Izabel Kovačić krstili su sinčića, Luka Modrić mu je kum {{!}} 24sata|website=www.24sata.hr|access-date=2024-08-03}}</ref> Modričs parasti izvairās no publicitātes ārpus futbola.<ref name=":12" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2014/02/10/en/football/real_madrid/1392064799.html|title=Modric lives the quiet life - MARCA.com (English version)|last=Internet|first=Unidad Editorial|website=MARCA|access-date=2024-08-03|date=2014-02-10|language=en}}</ref> 2019. gada beigās Modričs izdeva savu [[Autobiogrāfija|autobiogrāfiju]] ''Moja igra'' (''Mana spēle''), kuras līdzautors bija ievērojamais horvātu—itāļu sporta žurnālists Roberts Matteoni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tportal.hr/kultura/clanak/autobiografija-luke-modrica-moja-igra-od-danas-u-prodaji-u-cijeloj-hrvatskoj-20191104|title=Autobiografija Luke Modrića 'Moja igra' od danas u prodaji u cijeloj Hrvatskoj|website=tportal.hr|access-date=2024-08-03}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.glasistre.hr/pula/pulski-sportski-novinar-koautor-je-autobiografije-najboljeg-svjetskog-igraca-u-2018-godini-robert-matteoni-mislim-da-ce-hrvatska-tek-postati-svjesna-globalne-sportske-velicine-luke-modrica-599381|title=Pulski sportski novinar koautor je autobiografije najboljeg svjetskog igrača u 2018. godini ROBERT MATTEONI: MISLIM DA ĆE HRVATSKA TEK POSTATI SVJESNA GLOBALNE SPORTSKE VELIČINE LUKE MODRIĆA|website=Glas Istre HR|access-date=2024-08-03|date=2019-10-13|language=hr}}</ref> Īpašs uzsvars autobiogrāfijā tika likts uz Modriča bērnību, uzaugšanu kara apstākļos un futbolista karjeras attīstību, kuras pamattēmas bija futbols, ģimene un draugi.<ref>Džakmić, Vehmir (2020). ''[https://zir.nsk.hr/islandora/object/fpzg:1275 Narativ djetinjstva u autobiografiji Luke Modrića] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241226120144/https://zir.nsk.hr/islandora/object/fpzg:1275 |date={{dat|2024|12|26||bez}} }}'' [''The Narrative of Childhood in the Autobiography of Luka Modrić''] (Thesis) (in Croatian). Faculty of Political Sciences, University of Zagreb.</ref> === Juridiskas problēmas === 2018. gada martā Modričs tika pieaicināts kā liecinieks tiesas procesā par piesavināšanos un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, pret bijušo Zagrebas "Dinamo" vadītāju, [[Zdravko Mamičs|Zdravko Mamiču]].<ref name=":32">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-44821343|title=Croatia's Luka Modric: Chequered past haunts World Cup star|work=BBC News|access-date=2024-08-04|date=2018-07-14|language=en}}</ref> 2000. gadu vidū Modričs parakstīja vairākus līgumus ar Mamiču, lai spēlētu Zagrebas "Dinamo".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jun/07/how-luka-modric-and-dejan-lovren-got-caught-up-in-croatian-corruption-world-cup-football|title=How Luka Modric and Dejan Lovren got caught up in Croatian corruption case|work=The Guardian|access-date=2024-08-04|date=2018-06-07|last=Holiga|first=Aleksandar|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref name=":33">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/13950/11434116/luka-modric-on-the-brink-of-glory-but-zdravko-mamic-complicates-it|title=How Luka Modric and Dejan Lovren got caught up in Croatian corruption case|website=Sky Sports|access-date=2024. gada 4. augustā|language=angļu}}</ref> Modričs lielāko daļu savas "Tottenham" pārejas maksas atdeva Mamičam, jo ​​viņš bija pārejas starpnieks un sniedza Modričam finansiālu atbalstu jau karjeras sākumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/soccer/2018/07/13/luka-modric-croatia-world-cup-final-ballon-dor-perjury-charges|title=Luka Modric's Croatia story is a complex one|last=Wilson|first=Jonathan|website=Sports Illustrated|access-date=2024-08-04|date=2018-07-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.ie/sport/soccer/the-stench-of-death-that-was-never-far-away-luka-modrics-brutal-childhood-makes-his-rise-to-the-top-all-the-more-remarkable/37079829.html|title='The stench of death that was never far away' - Luka Modric's brutal childhood makes his rise to the top all the more remarkable|website=Irish Independent|access-date=2024-08-04|date=2018-07-04|language=en}}</ref> Neskatoties uz to, ka 2017. gadā viņš paziņoja, ka līguma pielikuma punktu parakstījis desmit gadus iepriekš, viņš savā liecībā norādīja, ka to parakstījis 2004. gadā, savā pirmajā līguma gadā. Modričam tika izvirzītas apsūdzības nepatiesas liecības sniegšanā.<ref name=":32" /> Stājoties tiesas priekšā, viņš teica: "Es ierados šeit, lai aizstāvētu sevi un teiktu patiesību, kā jau katru reizi līdz šim. Mana sirdsapziņa ir tīra."<ref name=":33" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vecernji.hr/sport/modric-konacno-progovorio-o-su-enju-zdravku-mamicu-to-je-velika-nepravda-1248435|title=Modrić konačno progovorio o suđenju Zdravku Mamiću: To je velika nepravda!|website=www.vecernji.hr|access-date=2024-08-04|language=hr}}</ref> [[Horvātijas Futbola federācija]] atbalstīja Modriču,<ref name=":33" /> bet daļa Horvātijas sabiedrības, vīlušies par korupciju Horvātijas futbolā, iespējamo nepatiesās liecības sniegšanu uztvēra kā Mamiča aizstāvību un kritizēja Modriču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2765532-luka-modric-his-mentor-and-the-perjury-case-that-has-divided-croatia|title=Luka Modric, His Mentor and the Perjury Case That Has Divided Croatia|last=Fitzpatrick|first=Richard|website=Bleacher Report|access-date=2024-08-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37499647/luka-modric-potential-world-cup-winner-yet-many-croatia-hate-him|title=What's Croatia's problem with Luka Modric?|website=ESPN.com|access-date=2024-08-06|date=2018-07-10|language=en}}</ref> Daži starptautiski ziņu izdevumi viņu slavēja par to, ka viņš tika galā ar saspīlējumu, kas saistīts ar viņa juridisko situāciju, piedaloties kopā ar Horvātijas izlasi 2018. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thesefootballtimes.co/2018/08/23/the-controversy-that-has-damaged-luka-modrics-reputation-for-many-in-his-homeland/|title=The controversy that has damaged Luka Modrić's reputation for many in his homeland|last=Williams|first=Aidan|website=These Football Times|access-date=2024-08-06|date=2018-08-23|language=en}}</ref> 2018. gada oktobrī un decembrī Horvātijas tiesas noraidīja apsūdzību par nepatiesas liecības sniegšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-45733425|title=Croatian court rejects perjury charge against Luka Modric|access-date=2024-08-06|date=2018-10-03|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/sports/-croatia-court-drops-false-testimony-charges-against-modric-idUSKBN1O22A4/|title=Croatia court drops false testimony charges against Modric|website=Reuters|access-date=2024. gada 6. augustā|date=2018. gada 3. decembrī|language=angļu}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === ''Atjaunots 2024. gada 1. jūnijā''<ref name="SS">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sofascore.com/player/luka-modric/15466|title=Luka Modrić stats and ratings {{!}} Sofascore|website=www.sofascore.com|access-date=2024-08-08}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss{{efn|Ieskaitot [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kausu]], [[FA Cup]], [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausu]]}} ! colspan="2" |Līgas kauss{{efn|Ieskaitot [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausu]]}} ! colspan="2" |Kontinentāls ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | rowspan="6" |[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] |2003—04 |[[Horvātijas futbola līga|Prva HNL]] |0 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |0 |0 |- |2004—05 |Prva HNL |7 |0 |1 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |8 |0 |- |2005—06 |Prva HNL |32 |7 |1 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |33 |7 |- |2006—07 |Prva HNL |30 |6 |7 |1 | colspan="2" |— |6{{efn|Četras spēles [[UEFA Champions League]], divas spēles [[UEFA Cup]]}} |0 |1{{efn|Spēle [[Horvātijas Superkauss futbolā|Horvātijas Superkausā]]}} |1 |44 |8 |- |2007—08 |Prva HNL |25 |13 |8 |1 | colspan="2" |— |12{{efn|Sešas spēles un divi vārti UEFA Čempionu līgā, sešas spēles un vieni vārti UEFA Kausā}} |3 | colspan="2" |— |45 |17 |- ! colspan="2" |Kopā !94 !26 !17 !2 ! colspan="2" |— !18 !3 !1 !1 !130 !32 |- |[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]] (īre) |2003—04 |[[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]] |25 |8 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |25 |8 |- |[[NK Inter Zaprešić|Inter Zaprešić]] (īre) |2004—05 |Prva HNL |18 |4 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |18 |4 |- | rowspan="5" |[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] |2008—09 |[[Premier League]] |34 |3 |2 |1 |4 |0 |4{{efn|Spēles UEFA Kausā}} |1 | colspan="2" |— |44 |5 |- |2009—10 |Premier League |25 |3 |7 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |32 |3 |- |2010—11 |Premier League |32 |3 |2 |0 |0 |0 |9{{efn|Spēles UEFA Čempionu līgā|name=UCL}} |1 | colspan="2" |— |43 |4 |- |2011—12 |Premier League |36 |4 |3 |0 |0 |0 |2{{efn|Spēles [[UEFA Europa League]]|name=UEL}} |1 | colspan="2" |— |41 |5 |- ! colspan="2" |Kopā !127 !13 !14 !1 !4 !0 !15 !3 ! colspan="2" |— !160 !17 |- | rowspan="14" |[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] |2012—13 |[[La Liga]] |33 |3 |8 |0 | colspan="2" |— |11{{efn|name=UCL}} |1 |1{{efn|Spēle(s) [[Supercopa de España]]|name=SDE}} |0 |53 |4 |- |2013—14 |La Liga |34 |1 |6 |0 | colspan="2" |— |11{{efn|name=UCL}} |1 | colspan="2" |— |51 |2 |- |2014—15 |La Liga |16 |1 |0 |0 | colspan="2" |— |6{{efn|name=UCL}} |0 |3{{efn|Divas spēles Spānijas Superkausā, viena spēle [[UEFA Super Cup]]}} |0 |25 |1 |- |2015—16 |La Liga |32 |2 |0 |0 | colspan="2" |— |12{{efn|name=UCL}} |1 | colspan="2" |— |44 |3 |- |2016—17 |La Liga |25 |1 |2 |0 | colspan="2" |— |11{{efn|name=UCL}} |0 |3{{efn|Viena spēle UEFA Superkausā, divas spēles [[FIFA Club World Cup]]}} |0 |41 |1 |- |2017—18 |La Liga |26 |1 |2 |0 | colspan="2" |— |11{{efn|name=UCL}} |1 |4{{efn|Viena spēle Spānijas Superkausā, viena spēle UEFA Superkausā, divas spēles FIFA Klubu Pasaules kausā}} |0 |43 |2 |- |2018—19 |La Liga |34 |3 |3 |0 | colspan="2" |— |6{{efn|name=UCL}} |0 |3{{efn|Viena spēle UEFA Superkausā, divas spēles un vieni vārti FIFA Klubu Pasaules kausā}} |1 |46 |4 |- |2019—20 |La Liga |31 |3 |1 |0 | colspan="2" |— |6{{efn|name=UCL}} |1 |2{{efn|name=SDE}} |1 |40 |5 |- |2020—21 |La Liga |35 |5 |0 |0 | colspan="2" |— |12{{efn|name=UCL}} |1 |1{{efn|name=SDE}} |0 |48 |6 |- |2021—22 |La Liga |28 |2 |2 |0 | colspan="2" |— |13{{efn|name=UCL}} |0 |2{{efn|name=SDE}} |1 |45 |3 |- |2022—23 |La Liga |33 |4 |4 |0 | colspan="2" |— |10{{efn|name=UCL}} |2 |5{{efn|Divas spēles Spānijas Superkausā, viena spēle UEFA Superkausā, divas spēles FIFA Klubu Pasaules kausā}} |0 |52 |6 |- |2023—24 |La Liga |32 |2 |1 |0 | colspan="2" |— |11{{efn|name=UCL}} |0 |2{{efn|name=SDE}} |0 |46 |2 |- |2024—25 |La Liga |0 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |0 |0 |0 |0 |0 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !359 !28 !29 !0 ! colspan="2" |— !120 !8 !26 !3 !534 !39 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !623 !79 !60 !3 !4 !0 !153 !14 !27 !4 !867 !100 |} {{notelist}} === Izlasē === ''Atjaunots 2024. gada 24. jūnijā''<ref name=":10" /> {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ !Izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="19" |{{Fb|Horvātija}} |2006 |12 |2 |- |2007 |10 |1 |- |2008 |11 |3 |- |2009 |3 |1 |- |2010 |8 |0 |- |2011 |9 |1 |- |2012 |9 |0 |- |2013 |10 |0 |- |2014 |11 |2 |- |2015 |4 |0 |- |2016 |8 |1 |- |2017 |8 |1 |- |2018 |15 |2 |- |2019 |9 |2 |- |2020 |6 |0 |- |2021 |13 |4 |- |2022 |16 |3 |- |2023 |10 |1 |- |2024 |6 |2 |- ! colspan="2" |Kopā !178 !26 |} {{updated|2024. gada 24. jūnijā}} :''Rezultāts, skatoties no Horvātijas skatupunkta, vārtu kolonna parāda rezultātu pēc katriem Modriča gūtajiem vārtiem.''<ref name=SS /> {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |+Lukas Modriča izlasē gūto vārtu uzskaitījums ! scope="col" |Nr. ! scope="col" |Datums ! scope="col" |Stadions ! scope="col" |Pretinieks ! scope="col" |Vārti ! scope="col" |Rezultāts ! scope="col" |Turnīrs |- | style="text-align:center" |1 |2006. gada 16. augusts |[[Armando Piki stadions]], Livorno, Itālija |{{fb|ITA}} | style="text-align:center" |2—0 | style="text-align:center" |2—0 |[[Draudzības spēle]] |- | style="text-align:center" |2 |2006. gada 7. oktobris |[[Maksimiras stadions]], Zagreba, Horvātija |{{fb|AND}} | style="text-align:center" |7—0 | style="text-align:center" |7—0 |[[2008. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2008 kvalifikācija]] |- | style="text-align:center" |3 |2007. gada 7. februāris |[[Kantridas stadions]], Rijeka, Horvātija |{{fb|NOR}} | style="text-align:center" |2—0 | style="text-align:center" |2—1 |Draudzības spēle |- | style="text-align:center" |4 |2008. gada 8. jūnijs |[[Ernst-Happel-Stadion]], Vīne, Austrija |{{fb|AUT}} | style="text-align:center" |1—0 | style="text-align:center" |1—0 |[[UEFA Euro 2008]] |- | style="text-align:center" |5 |2008. gada 6. septembris |[[Maksimiras stadions]], Zagreba, Horvātija |{{fb|KAZ}} | style="text-align:center" |2—0 | style="text-align:center" |3—0 |[[2010. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija]] |- | style="text-align:center" |6 |2008. gada 15. oktobris |[[Maksimiras stadions]], Zagreba, Horvātija |{{fb|AND}} | style="text-align:center" |3—0 | style="text-align:center" |4—0 |2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija |- | style="text-align:center" |7 |2009. gada 6. jūnijs |[[Maksimiras stadions]], Zagreba, Horvātija |{{fb|UKR}} | style="text-align:center" |2—2 | style="text-align:center" |2—2 |2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija |- | style="text-align:center" |8 |2011. gada 6. septembris |[[Maksimiras stadions]], Zagreba, Horvātija |{{fb|ISR}} | style="text-align:center" |1—1 | style="text-align:center" |3—1 |[[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2012 kvalifikācija]] |- | style="text-align:center" |9 |2014. gada 9. septembris |[[Maksimiras stadions]], Zagreba, Horvātija |{{fb|MLT}} | style="text-align:center" |1—0 | style="text-align:center" |2—0 |[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2016 kvalifikācija]] |- | style="text-align:center" |10 |2014. gada 13. oktobris |[[Stadion Gradski vrt]], Osijeka, Horvātija |{{fb|AZE}} | style="text-align:center" |5—0 | style="text-align:center" |6—0 |UEFA Euro 2016 kvalifikācija |- | style="text-align:center" |11 |2016. gada 12. jūnijs |[[Parc des Princes]], Parīze, Francija |{{fb|TUR}} | style="text-align:center" |1—0 | style="text-align:center" |1—0 |[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2016]] |- | style="text-align:center" |12 |2017. gada 9. novembris |[[Maksimiras stadions]], Zagreba, Horvātija |{{fb|GRE}} | style="text-align:center" |1—0 | style="text-align:center" |4—1 |[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2018. gada Pasaules kausa kvalifikācija]] |- | style="text-align:center" |13 |2018. gada 16. jūnijs |[[Kaļiņingradas stadions]], Kaļiņingrada, Krievija |{{fb|NGA}} | style="text-align:center" |2—0 | style="text-align:center" |2—0 |[[2018. gada FIFA Pasaules kauss]] |- | style="text-align:center" |14 |2018. gada 21. jūnijs |[[Ņižņijnovgorodas stadions]], Ņižņijnovgoroda, Krievija |{{fb|Argentīna}} | style="text-align:center" |2—0 | style="text-align:center" |3—0 |2018. gada FIFA Pasaules kauss |- | style="text-align:center" |15 |2019. gada 9. septembris |[[Bakcell Arena]], Baku, Azerbaidžāna |{{fb|AZE}} | style="text-align:center" |1—0 | style="text-align:center" |1—1 |[[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2020 kvalifikācija]] |- | style="text-align:center" |16 |2019. gada 10. oktobris |[[Poljudas stadions]], Splita, Horvātija |{{fb|HUN}} | style="text-align:center" |1—0 | style="text-align:center" |3—0 |UEFA Euro 2020 kvalifikācija |- | style="text-align:center" |17 |2021. gada 30. marts |[[Rujevicas stadions]], Rijeka, Horvātija |{{fb|MLT}} | style="text-align:center" |2—0 | style="text-align:center" |3—0 |[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2022. gada Pasaules kausa kvalifikācija]] |- | style="text-align:center" |18 |2021. gada 22. jūnijs |[[Hampden Park]], Glāzgova, Skotija |{{fb|SCO}} | style="text-align:center" |2—1 | style="text-align:center" |3—1 |[[UEFA Euro 2020]] |- | style="text-align:center" |19 |2021. gada 11. oktobris |[[Stadion Gradski vrt]], Osijeka, Horvātija |{{fb|SVK}} | style="text-align:center" |2—2 | style="text-align:center" |2—2 |2022. gada Pasaules kausa kvalifikācija |- | style="text-align:center" |20 |2021. gada 11. novembris |[[Takali Nacionālais stadions]], Takali, Malta |{{fb|MLT}} | style="text-align:center" |4—1 | style="text-align:center" |7—1 |2022. gada Pasaules kausa kvalifikācija |- | style="text-align:center" |21 |2022. gada 29. marts |[[Education City Stadium]], Raijāna, Katara |{{fb|BUL}} | style="text-align:center" |1—1 | style="text-align:center" |2—1 |Draudzības spēle |- | style="text-align:center" |22 |2022. gada 13. jūnijs |[[Stade de France]], Sendenī, Francija |{{fb|FRA}} | style="text-align:center" |1—0 | style="text-align:center" |1—0 |[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23 UEFA Nāciju līga]] |- | style="text-align:center" |23 |2022. gada 25. septembris |[[Ernst-Happel-Stadion]], Vīne, Austrija |{{fb|AUT}} | style="text-align:center" |1—0 | style="text-align:center" |3—1 |2022—23 UEFA Nāciju līga |- | style="text-align:center" |24 |2023. gada 14. jūnijs |[[De Kuip]], Roterdama, Nīderlande |{{fb|NED}} | style="text-align:center" |4—2 | style="text-align:center" |4—2 (pēc papildlaika) |[[:en:2023 UEFA Nations League Finals|2023. gada UEFA Nācijas līgas finālturnīrs]] |- | style="text-align:center" |25 |2024. gada 8. jūnijs |[[Estádio Nacional]], Oeiraša, Portugāle |{{fb|Portugāle}} | style="text-align:center" |1—0 | style="text-align:center" |2—1 |Draudzības spēle |- | style="text-align:center" |26 |2024. gada 24. jūnijs |[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]], Leipciga, Vācija |{{fb|ITA}} | style="text-align:center" |1—0 | style="text-align:center" |1—1 |[[UEFA Euro 2024]] |} == Sasniegumi == [[Attēls:Luka Modrić at celebration after winning the 2018 UEFA Champions League Final (cropped).jpg|thumb|Modriču sveic [[Almudenas katedrāle]]s bīskapi, pēc uzvaras [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgā]].]] '''Dinamo Zagreb'''<ref name=":34">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.realmadrid.com/en/football/squad/luka-modric|title=Luka Modric {{!}} Official Website {{!}} Real Madrid CF|website=web.archive.org|access-date=2024-08-11|date=2017-11-24|archive-date=2017-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20171124114931/http://www.realmadrid.com/en/football/squad/luka-modric}}</ref> * [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmā līga]]: 2005—06, 2006—07, 2007—08 * [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]]: 2006—07, 2007—08 * [[Horvātijas Superkauss futbolā|Horvātijas Superkauss]]: 2006 '''Real Madrid'''<ref name=":34" /> * [[Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016—17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2020/07/17/5f10db2146163f3c2c8b45d7.html|title=Real Madrid win the longest LaLiga Santander season|website=MARCA in English|access-date=2024-08-11|date=2020-07-16|language=en}}</ref> [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2022/apr/30/real-madrid-secure-35th-la-liga-title-with-dominant-win-over-espanyol|title=Real Madrid secure 35th La Liga title with dominant win over Espanyol|work=The Guardian|access-date=2024-08-11|date=2022-04-30|last=sport|first=Guardian|issn=0261-3077|language=en}}</ref> [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c0x05j54l8wo|title=La Liga: Real Madrid champions after Barcelona lose to Girona|website=BBC Sport|access-date=2024-08-11|date=2024-05-04|language=en}}</ref> * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2013—14, 2022—23<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/copa-rey/cronica/2023/05/07/6456ce98ca4741bb6c8b45d5.html|title=Rodrygo stars as Real Madrid win the Copa del Rey against spirited Osasuna|website=MARCA|access-date=2024-08-11|date=2023-05-06|language=en}}</ref> * [[Supercopa de España]]: 2012, 2017, 2020,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51085601|title=Spanish Super Cup: Real Madrid beat Atletico Madrid on penalties|work=BBC Sport|access-date=2024-08-11|date=2020-01-12|language=en}}</ref> 2022,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2022/01/16/61e481b0ca4741226d8b458c.html|title=Modric and Benzema fire Real Madrid to the Supercopa title|website=MARCA|access-date=2024-08-11|date=2022-01-16|language=en}}</ref> 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/match/_/gameId/695633/barcelona-real-madrid|title=Real Madrid 4-1 Barcelona (Jan 14, 2024) Final Score|website=ESPN|access-date=2024-08-11|language=en}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013—14]], [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]], 2021—22,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0275-15415a62aaf0-36d3e17d7404-1000--champions-league-final-highlights-and-report-vinicius-junio/|title=Champions League final highlights and report: Vinícius Júnior scores only goal as Real Madrid beat Liverpool to claim 14th European Cup|website=uefa.com|access-date=2024. gada 11. augustā|date=2022. gada 28. maijā|language=angļu}}</ref> 2023—24<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/40257014/champions-league-real-madrid-beat-dortmund-15th-title|title=Madrid cap '10/10 season' with 15th UCL title|website=ESPN.com|access-date=2024-08-11|date=2024-06-01|language=en}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2014, 2016, 2017, 2022,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefasupercup/news/0278-15d6268709ab-38bef8ec34df-1000--report-real-madrid-win-the-super-cup/|title=Real Madrid 2-0 Eintracht Frankfurt: Five-star Madrid triumph in Helsinki|website=uefa.com|access-date=2024. gada 11. augustā|date=2022. gada 10. augustā|language=angļu}}</ref> 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082024-mbape_iesit_debija_real_otraja_puslaika_n |title=Mbapē iesit debijā, ''Real'' otrajā puslaikā nodrošina sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-15 |work= |publisher= |date= }}</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2014,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/qatar2022/news/modric-i-want-another-major-success-with-croatia|title=Modric: I want another major success with Croatia|website=inside.fifa.com|access-date=2024. gada 11. augustā|date=2021. gada 29. martā|language=angļu}}</ref> 2016, 2017, 2018, 2022<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/11022023-madrides_real_astonu_vartu_spele_izcina_s</ref> * [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2024 '''Horvātijas izlase''' * [[FIFA Pasaules kauss]] finālists: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]];<ref name=":38" /> trešā vieta: [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref name=":39" /> * [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022—23]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/19062023-simons_i_pendelu_i_serija_nokarto_spanija|title=Simons pendeļu sērijā nokārto Spānijai pirmo lielo trofeju kopš 2012. gada|date=2023. gada 19. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]] gada futbolists: 2003 * [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']] sezonas labākais spēlētājs: 2010—11 * [[Spānijas La Liga]] labākais pussargs: 2013—14, 2015—16 * [[ESPN]] Gada pussargs: 2016,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37459546/espn-fc-100-real-madrid-star-luka-modric-ranked-best-central-midfielder|title=FC100: Modric best in central midfield|website=ESPN.com|access-date=2024-08-12|date=2016-11-01|language=en}}</ref> 2017,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/espn/feature/story/_/id/21589590/fc-100-best-men-players-managers-world-football|title=ESPN FC 100: The best men's players and managers in world football|website=ESPN.com|access-date=2024-08-12|language=en}}</ref> 2018<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/espn/feature/story/_/id/25401799/espn-fc-100-2018|title=ESPN FC 100 for 2018|website=ESPN.com|access-date=2024-08-12|language=en}}</ref> * [[:en:UEFA Team of the Year|UEFA Gada komanda]]: [[:en:UEFA Team of the Year#Team of the Year 2016|2016]],<ref name=":35" /> [[:en:UEFA Team of the Year#Team of the Year 2017|2017]],<ref name=":36" /> [[:en:UEFA Team of the Year#Team of the Year 2018|2018]]<ref name=":37" /> * [[:en:UEFA Club Football Awards|UEFA Čempionu līgas Sezonas pussargs]]: [[:en:2016—17 UEFA Champions League#Midfielder of the season|2016—17]],<ref name=":40" /> [[:en:2017—18 UEFA Champions League#Midfielder of the season|2017—18]]<ref name=":42" /> * [[:en:FIFA Club World Cup awards#Golden Ball|FIFA Klubu Pasaules kausa Zelta bumba]]: [[:en:2017 FIFA Club World Cup#Awards|2017]]<ref name=":41" /> * [[:en:FIFA World Cup awards#Golden Ball|FIFA Pasaules kausa Zelta bumba]]: [[:en:2018 FIFA World Cup#Awards|2018]]<ref name=":23" /> * [[:en:UEFA Men's Player of the Year Award|UEFA Gada labākā spēlētāja balva vīriešiem]]: 2017—18<ref name=":43" /> * [[FIFA]] gada labākais futbolists: 2018<ref name=":44" /> * [[Ballon d'Or]]: 2018<ref name=":18" /> * [[Zelta pēda]]: 2019<ref name=":45" /> * Madrides "Real" sezonas labākais spēlētājs: [[:en:2020—21 Real Madrid CF season|2020—21]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.croatiaweek.com/luka-modric-crowned-real-madrids-player-of-the-season/|title=Luka Modrić crowned Real Madrid’s Player of the Season|website=Croatia Week|access-date=2024-08-13|date=2021-05-27|language=en}}</ref> * [[:en:FIFA World Cup Golden Ball|FIFA Pasaules kausa Bronzas bumba]]: [[:en:2022 FIFA World Cup#Awards|2022]]<ref name=":46" /> == Skatīt arī == * [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar visvairāk oficiālām spēlēm]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ieteiktā literatūra == '''Biogrāfija''' * {{grāmatas atsauce|last=Čop|first=Goran|title=Luka Modrić: životna i sportska biografija|url=https://books.google.com/books?id=BZGKrgEACAAJ|year=2014|publisher=Profil knjiga|language=hr|isbn=9789533133263}} * {{grāmatas atsauce|last1=Azpitarte|first1=Vicente|last2=Puertas|first2=José Manuel|title=Luka Modric: El hijo de la guerra|url=https://books.google.com/books?id=E33ECwAAQBAJ|year=2016|publisher=Al Poste Ediciones|language=es|isbn=978-84-15726-61-6}} '''Autobiogrāfija''' * {{grāmatas atsauce|last1=Modrić|first1=Luka|last2=Matteoni|first2=Robert|title=Moja igra: autobiografija|url=https://cortoliterary.com/|year=2019|publisher=Corto Literary|language=hr|isbn=978-953-48750-0-1}} * {{grāmatas atsauce|last1=Modrić|first1=Luka|last2=Matteoni|first2=Robert|title=Luka Modric: Official Autobiography|url=https://books.google.com/books?id=UYfRDwAAQBAJ|year=2020|publisher=Bloomsbury Publishing|isbn=9781472977946}} == Ārējās saites == * [http://www.realmadrid.com/en/football/squad/luka-modric Luka Modričs] — [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] profils * [https://www.laliga.es/en/player/modric Luka Modričs] — La Liga profils * [https://hns.team/en/players/19328/-/ Luka Modričs] — [[Horvātijas Futbola federācija]]s profils * [https://www.premierleague.com/players/3723/ Luka Modričs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240620063039/https://www.premierleague.com/players/3723/ |date={{dat|2024|06|20||bez}} }} — [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] profils {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Zelta bumbas saņēmēji}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Horvātijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Horvātijas futbola izlase - Euro 2024}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Modričs, Luka}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zadaras župānijā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas futbolisti]] [[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Zagrebas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Zelta bumbas ieguvēji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:NK Inter Zaprešić spēlētāji]] [[Kategorija:HŠK Zrinjski Mostar spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] qjzihwwstbvosgyfyi6mobtlm3t5kr5 0 194598 4466174 4455586 2026-05-10T14:46:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466174 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jersika.jpg|thumb|300px|Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm.]] '''Lepene''' ({{val|la|castrum Lepene}}) bija letgaļu [[Jersika (valsts)|Jersika]]s valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211. gada Jersikas dalīšanas un 1213. gada zemju pārdales dokumentos. Citos dokumentos pieminēta kā ''Lepone'' (1255) vai kā "tā sauktā Lepenes zeme" (''terra dicta Lepen'', 1348). Jadomā, ka Lepenes pilsnovads atradies uz austrumiem no [[Gerdene]]s pilsnovada starp [[Līvāni]]em un [[Lubāns|Lubānu]] ({{val|de|Lubahn}}), kur atrodami vairāki vietvārdi ar līdzīgu skanējumu. == Lokalizācija == [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka Jersikas ķēniņam pakļautā Lepenes pils atradās [[Bulandu pilskalns|Liepkalnā]] (tagadējā [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Iršu pagasts|Iršu pagastā]]),<ref>[http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&pg=PA95&lpg=PA95&dq=bielenstein+Lepene&source=bl&ots=d3H2Y-A3TF&sig=yQsi05VywfuQDTGgsje3n7hl61c&hl=lv&sa=X&ei=y_oQUI3VPObN4QSA6oCIBA&ved=0CFMQ6AEwBg#v=onepage&q=bielenstein%20Lepene&f=false A.Bielenstein. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen ..., 1. sējums - 95 lpp.]</ref> tomēr 13. gadsimtā Liepkalns ticamāk atradās nevis Jersikas, bet gan [[Koknese (valsts)|Kokneses valsts]] teritorijā. Pēc cita uzskata Lepene bija viens senākajiem [[Līvāni|Līvānu]] (vēlāk dēvēti par ''Limehnen, Libenen, Livenen'') nosaukumam.<ref>J. Döring. ''Der Pilskalns in Schlossberg, mutmaβlich das alte Gercike''. - Sb. Kurl., 1878, S. 63—65.</ref> Arī [[Ernests Brastiņš]] domāja, ka Lepenei drīzāk bijis jāatrodas starp Krustpili un Jersiku. [[Heinrihs Lākmanis]] pieminēja, ka tikpat labi Lepeni varētu meklēt pie mūsdienu Lipuškiem [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Sutru pagasts|Sutru pagastā]],<ref>H.Laakman, Zur Geschichte Heinrichs von Lettland und seiner Zeit (Beiträge z. Kunde Estl. XVIII, 2, 1933) - 93 lpp. - ''Danach also Lipuschki, 10 Km. westlich von Preyli, nördlich der Feimanka.''[http://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/22452/beitrage_estlands_20.pdf?sequence=1]</ref> Ē.Mugurēvičs 1965. gadā rakstīja, ka Lepenes pils atrašanās vieta varētu būt pie [[Rēznas ezers|Rēznas ezera]],<ref>[http://annales.info/balt/vostlatv/rez_lat.htm Мугуревич Э.С. ''Восточная Латвия и соседние земли в X-XIII вв.'' Рига, 1965]{{Novecojusi saite}} (kopsavilkums latviski)</ref> kur [[Mākoņkalna pagasts|Mākoņkalna pagastā]] atrodas Ļipušku ciems. == Jersikas zemju dalīšana (1211-1255) == * 1211. gada rudenī [[Livonijas bīskaps]] un [[Zobenbrāļu ordenis]] [[Letijas dalīšanas līgums|sadalīja Jersikas ķēniņa zemes]], pie kam Zobenbrāļu ordenis ieguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni un Aleni, bet bīskaps Autīni, Asoti, '''Lepeni''' un daļu [[Bebernine]]s. * 1213. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, '''Lepeni''', bet ordenim palika tikai Alene un Autīne. * 1255. gada 31. martā pāvests Aleksandrs IV pēc Rīgas arhibīskapa Alberta lūguma apstiprināja viņa īpašumā Letijas teritorijā Asotes un '''Lepones''' pilis un to piederumus, kā arī Jersikas pilskalnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/index.htm |title=Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 2.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1940. - dokuments nr. 419. |access-date={{dat|2012|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120717004819/http://www.historia.lv/index.htm |archivedate={{dat|2012|07|17||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Latviešu vēsturiskās zemes]] [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Jersikas valsts]] 442fa5v5ghv4s9hd3gt29if67t43aqw 0 194695 4466167 4170425 2026-05-10T14:33:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466167 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Leonīds Vedējs | vārds_orig = | attēls = Vedejs Leonids.jpg | att_izm = 160px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Leonīds Jānis Vedējs | dz_dat = {{dat|1908|10|12}} | dz_viet = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils}} tagad {{LAT}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1995|2|4|1908|10|12}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Mičigana|Grandrepidsa}}<ref name="latgalesdati">{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/1836|title=Leonīds Vedējs|publisher=DU.lv|accessdate={{dat|2012|7|27||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> | garums = | svars = | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Leonīds Jānis Vedējs''' (dzimis {{dat|1908|10|12}} (pēc vecā stila — {{dat||9|29}}), miris {{dat|1995|2|4}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] un agronoms.<ref name="latgalesdati" /> == Dzīvesgājums == Dzimis 1908. gadā [[Daugavpils|Daugavpilī]] policijas ierēdņa Jūlija Vedēja un viņa sievas Jozefas, dzimušas Kočānes, ģimenē.<ref>Daugavpils ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1908. - Nr. 94</ref> Mācījās [[Rīgas pilsētas krievu vidusskola|Rīgas pilsētas krievu vidusskolā]] (1922–1927). Studēja [[Latvijas Universitāte]]s Lauksaimniecības fakultātē (1927–1934), bija studentu korporācijas “[[Lettgallia]]” biedrs. Strādāja par bakteriologu [[LR Zemkopības ministrija]]s Bakterioloģiskās nodaļas laboratorijā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada jūlijā līdz ar izlases vārtsargu [[Roberts Lapainis|Robertu Lapaini]] pieteicās [[506. SS zenītartilērijas divizions|506. SS zenītartilērijas divizionā]] un cīnījās tā sastāvā [[VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)|VI SS korpusa]] pakļautībā.<ref>Laiks" 1995. gada 8. marts (Nr. 19), 6. lpp</ref> Pēc kara beigām nokļuva latviešu bēgļu nometnē Fišbahā, kur strādāja par bakteriologu bērnu sanatorijā Nirnbergā. 1949. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV, strādāja [[Grandrepidsa]]s slimnīcas laboratorijā, vēlāk piena pārstrādes uzņēmuma ''Joppe’s Dairy Co'' bakterioloģiskajā laboratorijā. Miris 1995. Grandrepidsā.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/31270 enciklopedija.lv]</ref> == Sportista karjera == Leonīds Vedējs pārstāvēja "[[Rīgas US|Universitātes Sports]]" un "Dinamo". [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]] sastāvā piedalījās četros Pasaules čempionātos (1933, 1935, 1938, 1939),<ref name="latgalesdati" /> kā arī {{OSS|Z=1936|L=L}}, kur bija arī [[Latvijas karognesēji Olimpiskajās spēlēs|Latvijas karognesējs]] atklāšanas ceremonijā. Kopumā izlases sastāvā aizvadīja 34 spēles (Latvijas izlase starpkaru periodā aizvadīja 36 spēles).<ref name="latgalesdati" /> == Apbalvojumi == * [[Dzelzs krusts]], I un II šķiras.<ref name="latgalesdati" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Nacionālā Enciklopēdija | autors= Andris Zeļenkovs | id= 31270 | nosaukums= Leonīds Vedējs | skatīts= }} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Sportisti&cid=32&name=LEONIDS_VEDEJS_%E2%80%9ELona%E2%80%9D&aid=141 Biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131224154632/http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Sportisti&cid=32&name=LEONIDS_VEDEJS_%E2%80%9ELona%E2%80%9D&aid=141 |date={{dat|2013|12|24||bez}} }}{{lv ikona}} {{Latvijas hokejists-aizmetnis}} {{OS dalībnieks-aizmetnis}} {{Latvija 1936 ZOS}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vedejs, Leonids}} [[Kategorija:1908. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1995. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Hokejisti 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Latvijas čempioni hokejā]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] 243b7k2fwktebrsgdsnfxanyvuej0lx 0 199428 4466320 4316657 2026-05-10T20:03:24Z Votre Provocateur 111653 4466320 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-1990-0221-027, Berlin, Blick auf Straße des 17. Juni.jpg|thumb|280px|[[Vācieši]] [[Berlīne|Berlīnē]] brīvi pārceļas pārkāpjot [[Berlīnes mūris|mūri]]]] '''Migrācija''' attiecībā uz [[Cilvēki|cilvēkiem]] ir to pārvietošanās, piemēram, pārcelšanās no vienas vietas uz citu. Cilvēkus, kas migrē, sauc par '''migrantiem'''. Saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Ekonomikas un sociālo lietu departamenta 2013. gada 11. septembrī publicēto ziņojumu migrantu skaits pasaulē bija 232 miljoni jeb 3,2 % no pasaules iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/russia/2013/09/130912_un_migration_statistics|title=Доклад ООН: США и Россия - лидеры по числу мигрантов|website=BBC News Русская служба|access-date=2024-02-26|date=2013-09-12|language=ru}}</ref> == Vēsture == [[Cilvēces vēsture|Cilvēce]], kuras pirmsākumi meklējami [[Āfrika|Āfrikā]], pakāpeniski apmetās uz dzīvi visā pasaulē (pēdējās apdzīvotās teritorijas bija [[Polinēzija]]s salas). 16–19. gadsimtā notika masveida [[eiropiešu emigrācija|eiropiešu migrācija]] no [[Eiropa]]s uz [[Amerika|Ameriku]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]] un [[Austrālija|Austrāliju]], kur bija daudz brīvas zemes. Tajā pašā laikā no Āfrikas uz Ameriku kā [[Verdzība|vergi]] tika ievesti [[Ekvatoriālā rase|melnādainie cilvēki]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] situācija mainījās: sāka pieaugt migrācija no [[Jaunattīstības valsts|jaunattīstības valstīm]] uz [[Attīstītās valstis|attīstītajām valstīm]]. Sākotnēji tā bija galvenokārt [[Eiropieši|eiropiešu]] repatriācija no bijušajām kolonijām, bet pēc tam Eiropā un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] arvien vairāk sāka ierasties [[pamatiedzīvotāji]] no jaunattīstības valstīm. == Migrācijas veidi == Cilvēku ieceļošana valstī vai izceļošana no tās ir [[ārējā migrācija]]. Pārvietošanās pa valsts iekšieni ir [[iekšējā migrācija]]. [[Emigrācija]] ir piespiedu vai brīvprātīga iedzīvotāju izceļošana no savas valsts. [[Imigrācija]] ir kādas valsts pilsoņu ieceļošana citā valstī ekonomisku, militāru, politisku, reliģisku vai citu iemeslu dēļ. [[Svārstmigrācija]] ir cilvēku regulāra pārvietošanās turp un atpakaļ, piemēram, uz darbu. [[Nelegālā migrācija]] ir process, kad cilvēki pārvietojas pāri robežām vai valsts iekšienē bez pienācīgiem dokumentiem vai valdības iestāžu atļaujas. == Migrācijas iemesli == Iekšējās migrācijas iemesli ir darba meklējumi, dzīves apstākļu uzlabošanās, dzīves līmeņa paaugstināšanās un dzīvesveida maiņa. Iekšējā migrācija ir īpaši izplatīta valstīs ar plašām teritorijām un dažādiem dabas, klimatiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Valstīs ar lielu teritoriju nozīmīgu vietu ieņem sezonālā darbaspēka migrācija — darbaspēka īslaicīga pārvietošanās uz lauku apvidiem sezonas un lauksaimniecības darbu veikšanai un no lauku apvidiem īslaicīga sezonāla pārvietošanās uz pilsētu. Galvenais starptautiskās migrācijas iemesls ir ekonomisks — atšķirīgais atalgojuma līmenis, ko var saņemt par vienu un to pašu darbu dažādās pasaules valstīs. Konkrētas profesijas speciālistu trūkums noteiktā reģionā palielina šīs profesijas atalgojumu un attiecīgi stimulē migrantu pieplūdumu. Darbaspēka ārējo migrāciju raksturo augošs augsti kvalificētu speciālistu īpatsvars tās sastāvā. Šī migrācijas forma sākās 20. gadsimta 30. gados, kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bija iespēja izvēlēties zinātniekus–bēgļus no [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]]. Pašlaik galvenie augsti kvalificētu speciālistu migrācijas virzieni ir no [[Austrumeiropa]]s uz ASV, [[Kanāda|Kanādu]] un vairākām [[Rietumeiropa]]s valstīm. Migrāciju daļēji veicina tādi iemesli kā karš (emigrācija no [[Irāka]]s, [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas]], [[Afganistāna]]s, [[Sīrija]]s uz ASV, [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un Eiropu), politiski konflikti (emigrācija no [[Zimbabve]]s uz ASV) un [[dabas katastrofa]]s (migrācija no [[Montserrata]]s uz Apvienoto Karalisti [[Vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] dēļ). Piespiedu migrācija var kalpot kā [[Autoritārs režīms|autoritāru režīmu]] sociālās kontroles līdzeklis, savukārt brīvprātīga migrācija ir sociālās adaptācijas līdzeklis un pilsētu iedzīvotāju skaita pieauguma iemesls. == Migrācijas sekas == Iedzīvotāju migrācijai ir būtiska ietekme gan uz nosūtītājvalstu, gan uzņēmējvalstu sabiedrību un ekonomiku. Tā var izraisīt izmaiņas [[Demogrāfija|demogrāfiskajā]] struktūrā, kultūras apmaiņā, ekonomikas izaugsmē vai radīt sociālas un politiskas problēmas, piemēram, imigrantu [[Sociālā iekļaušana|integrācijas]] un [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] ievērošanas jautājumus. Migrācijai var būt vairāki pozitīvi aspekti: * Migranti var dot ieguldījumu saņēmējvalsts ekonomikā, veicinot darbaspēka aktivitāti, palielinot patēriņu, ieguldījumus un uzņēmējdarbības aktivitāti. * [[Pakalpojumu nozare|Pakalpojumu nozares]] attīstība: Migrantu ierašanās var stimulēt tādu pakalpojumu attīstību kā veselības aprūpe, izglītība, tūrisms u.c., kas veicina jaunu darbavietu radīšanu un pakalpojumu uzlabošanu. * Migrācija veicina kultūras apmaiņu, bagātinot kultūru daudzveidību un veicinot izpratni un iecietību starp dažādām kultūras grupām. * Demogrāfiskā daudzveidība: migrantu ierašanās var kompensēt [[Darbaspēks|darbaspēka]] trūkumu un demogrāfisko lejupslīdi saņēmējvalstī, veicinot sociālo programmu turpmāku attīstību un saglabāšanu. * Inovācijas un zināšanas: migranti bieži vien līdzi atved jaunas prasmes, zināšanas un inovatīvas idejas, kas var veicināt saņēmējvalsts tehnoloģisko un kultūras attīstību. * Migranti var sūtīt naudu (naudas pārvedumus) uz savām izcelsmes valstīm, kas palīdz uzlabot dzīves apstākļus un ekonomisko attīstību šajās valstīs. Papildus politiskajām, demogrāfiskajām un ekonomiskajām sekām liela mēroga migrācija var radīt arī veselības un [[Epidēmija|epidemioloģiskās]] sekas. == Skatīt arī == * [[Darbaspēka migrācija]] * [[Apmaiņas migrācija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Cilvēka ģeogrāfija]] 1whkjl0jhwh7fxmwjljgd4893s6yka8 10 199798 4466291 4454532 2026-05-10T19:20:56Z MC2013 40125 4466291 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ES valstu vadītāji |listclass = hlist |title = [[Eiropas Savienība]]s [[Eiropas Savienības valstu vadītāji|valstu vadītāji]] |list1 = * {{flaga|Austrija}} [[Aleksandrs van der Bellens|van der Bellens]] ([[Austrijas prezidents|AT]]) * {{flaga|Beļģija}} [[Filips (Beļģija)|Filips]] ([[Beļģijas karalis|BE]]) * {{flaga|Bulgārija}} [[Ilijana Iotova|Iotova]] ([[Bulgārijas prezidents|BG]]) * {{flaga|Čehija}} [[Petrs Pavels|Pavels]] ([[Čehijas prezidents|CZ]]) * {{flaga|Dānija}} [[Frederiks X]] ([[Dānijas karalis|DK]]) * {{flaga|Francija}} [[Emanuels Makrons|Makrons]] ([[Francijas prezidents|FR]]) * {{flaga|Grieķija}} [[Konstantins Tasuls|Tasuls]] ([[Grieķijas prezidents|GR]]) * {{flaga|Horvātija}} [[Zorans Milanovičs|Milanovičs]] ([[Horvātijas prezidents|CR]]) * {{flaga|Igaunija}} [[Alars Kariss|Kariss]] ([[Igaunijas prezidents|EE]]) * {{flaga|Īrija}} [[Ketrīna Konolija|Konolija]] ([[Īrijas prezidents|IE]]) * {{flaga|Itālija}} [[Serdžo Matarella|Matarella]] ([[Itālijas prezidents|IT]]) * {{flaga|Kipra}} [[Niks Kristodulids|Kristodulids]] ([[Kipras prezidents|CY]]) * {{flaga|Latvija}} [[Edgars Rinkēvičs|Rinkēvičs]] ([[Latvijas prezidents|LV]]) * {{flaga|Lietuva}} [[Gitans Nausēda|Nausēda]] ([[Lietuvas prezidents|LT]]) * {{flaga|Luksemburga}} [[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms V]] ([[Luksemburgas lielhercogs|LU]]) * {{flaga|Malta}} [[Mirjama Spiteri Debono|Debono]] ([[Maltas prezidents|MT]]) * {{flaga|Nīderlande}} [[Vilems Aleksandrs]] ([[Nīderlandes karalis|NL]]) * {{flaga|Polija}} [[Karols Navrockis|Navrockis]] ([[Polijas prezidents|PL]]) * {{flaga|Portugāle}} [[Antoniu Zužē Seguru|Seguru]] ([[Portugāles prezidents|PT]]) * {{flaga|Rumānija}} [[Nikušors Dans|Dans]] ([[Rumānijas prezidents|RO]]) * {{flaga|Slovākija}} [[Peters Pellegrīni|Pellegrīni]] ([[Slovākijas prezidents|SK]]) * {{flaga|Slovēnija}} [[Nataša Pirca Musara|Musara]] ([[Slovēnijas prezidents|SI]]) * {{flaga|Somija}} [[Aleksanders Stubs|Stubs]] ([[Somijas prezidents|FI]]) * {{flaga|Spānija}} [[Felipe VI]] ([[Spānijas karalis|ES]]) * {{flaga|Ungārija}} [[Tamāšs Šujoks|Šujoks]] ([[Ungārijas valsts vadītāju uzskaitījums|HU]]) * {{flaga|Vācija}} [[Franks Valters Šteinmeiers|Šteinmeiers]] ([[Vācijas prezidents|DE]]) * {{flaga|Zviedrija}} [[Kārlis XVI Gustavs]] ([[Zviedrijas karalis|SE]]) }}<noinclude> [[Category:Navigācijas veidnes]] </noinclude> m8wdqwjwt0iknawnnc00q4gd6f0d7dm 0 200677 4466153 4460459 2026-05-10T14:00:18Z Asignotac 109310 Papildu informācija par autoceļa vēsturi 4466153 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 6 | nosaukums = Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki) | karte = Road A6 Latvia.svg | leģenda = | garums = 306,5 | ārpus_pilsētas = 258,3 | ceļš_pilsētā = 48,2 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|22}} {{E ceļa piktogramma|67}} {{E ceļa piktogramma|77}} {{E ceļa piktogramma|262}} | reģions = [[Vidzeme]], [[Latgale]] | attēls = Līksna Parish, LV-5456, Latvia - panoramio (2).jpg | paraksts = Autoceļu A6 un A14 sazarojums Līksnas pagastā. }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} (Satekles, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|4}} (Krasta iela)}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|4}} (Slāvu iela), {{V ceļš|1}} ([[Dienvidu tilts]]) }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]] ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]) }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Salaspils]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Ikšķile]] {{P ceļš|10}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ogre]] (Rīgas iela) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|5}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ogre (upe)|Ogre]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|967}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ogre]] (Daugavpils iela) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ciemupe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|982}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķilupe]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ķegums]] (Rīgas iela) }} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|8}} 0,6 km}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ķegums]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Lielvārde]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Graužupīte]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|969}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rumbiņa]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|971}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Lielvārde]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Kaibala]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|986}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Kaibala (upe)|Kaibala]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|985}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Dzelmes]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|974}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|32}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Dīvaja]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|918}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|87}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|958}} [[Aizkraukle]], [[Aizkraukles stacija]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Pērse]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Koknese]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|996}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|79}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|915}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Koknese]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|80}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Rīteri]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|947}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|960}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|999}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|78}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|945}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|924}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|946}} }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|37}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Aiviekste]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|797}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Spuņģēni]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|811}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Spuņģēni]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jēkabpils]] (Rīgas, Varoņu, Ventas iela) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|782}} }} {{Maršruta tabula/aplis||{{V ceļš|841}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|12}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jēkabpils]] (Daugavpils iela, Rīgas iela)}} {{Maršruta tabula/upe||[[Nereta (upe)|Nereta]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|770}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|795}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|754}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Līvāni]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|753}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Dubna (upe)|Dubna]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|63}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Līvāni]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|757}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|712}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|64}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|713}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|678}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Leiksna (upe)|Leiksna]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|679}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|14}} {{E ceļš|262}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|67}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|680}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|13}} {{E ceļš|262}} }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|65}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|686}} [[Naujene]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|687}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|689}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|660}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|635}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Krāslava]] (Augusta iela) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|62}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|69}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|61}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Krāslava]] (Rīgas iela) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|643}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|627}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kalnieši]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Indrica (upe)|Indrica]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|628}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|631}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|656}} }} {{Maršruta tabula/robeža||[[Patarnieki]] {{BLR}} — {{BLR ceļš|P20}}}} |} |} '''A6''' autoceļš '''Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)''', arī '''Daugavpils šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Daugavpils|Daugavpili]] un tālāk ar [[Baltkrievija]]s robežu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> A6 līdz [[Jēkabpils|Jēkabpilij]] ietilpst starptautiskajā autoceļā {{E ceļš|22}}, posmā starp [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] pieslēgumiem starp {{A ceļš|5}} un {{A ceļš|4}} ir daļa no autoceļiem {{E ceļš|67}} un {{E ceļš|77}}, bet Daugavpils apvedceļa posmā — {{E ceļš|262}}. Autoceļa kopgarums ir 307 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu. == Satiksme == Autoceļa posmā ar četrām braukšanas joslām no Salaspils līdz Ikšķilei (19,65. - 28,3. km) atļautais braukšanas ātrums 2026. gada vasaras sezonā ir 100 km/h, bet ziemā - 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļš posmā no Rīgas līdz Ogrei, kā arī no Nīcgāles līdz gandrīz Daugavpilij ir izbūvēts ar nodalītām brauktuvēm un četrām braukšanas joslām. Autoceļa noslodze ir svārstīga - satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> * no Rīgas robežas līdz Rīgas apvedceļa (A4) krustojuma (17,4. - 19,1. km): 25 - 30 tūkstoši tr.l. diennaktī; 16% kravas transports * līdz Ogrei, cauri Ikšķilei (19,3. - 33,9. km): ap 18 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~15% kravas transports * no Ogres līdz Lielvārdei (39,1. - 51,8. km): ap 8 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~10% kravas transports * no Lielvārdes līdz Krustpilij (Jēkabpils) (51,8. - 131,7. km): svārstās ap 4 tūkstoši tr.l. diennaktī; 15-20% kravas transports * posmā caur Krustpil (131,7. - 143,9. km)i: 6,5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 21% kravas transports * no Krustpils līdz Daugavpils apvedceļam (143,9. - 224,6. km): 2-3 tūkstoši tr.l. diennaktī; 20% kravas transports * uz Daugavpils apvedceļa (224,6. - 238,6. km): 1,9 tūkstoši tr.l. diennaktī; 47% kravas transports * no Daugavpils līdz Krāslavai (238,6. - 268,7. km): 3,2 tūkstoši tr.l. diennaktī; 16% kravas transports * no Krāslavas līdz Patarniekiem (Baltkrievijas robežai) (274,1. - 306,5. km): 1,5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 30% kravas transports Uz autoceļa uzstādīti 10 (tostarp 2 Rīgā) stacionārie fotoradari un četri vidējā ātruma kontroles posmi: * no Dzelmēm līdz Uplejām (66,1. - 77,0. km) - uzstādīts 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> * no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4. - 116,0. km) - uzstādīts 2023. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.09.2023-uz-daugavpils-sosejas-saks-darboties-vel-divi-videja-atruma-kontroles-posmi.a524372/|title=Uz Daugavpils šosejas sāks darboties vēl divi vidējā ātruma kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> * no tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām "Banderi" (133,5. - 139,2. km) - uzstādīts 2023. gadā<ref name=":0" /> * no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2. - 159,7. km) - uzstādīts 2023. gadā<ref name=":0" /> == Vēsture == 1930. gadā tika uzsākta ceļa iepriekšējā grants seguma pārbūve par šoseju ar bituminizētu segumu - tika sākts ar posmu no Rīgas pilsētas robežas līdz Salaspilij (8. - 18,4. km). Daugavai tuvākajos posmos ceļa klātne tika pacelta virs augstākiem Daugavas plūdu līmeņiem. Salaspils rajonā pār Daugavas pietekām ceļa uzbērumi sasniedza pat 5 metru augstumu. Ceļa klātne no 8. līdz 12,7. kilometram tika klāta ar 5m platu asfalta segu, bet tālāk līdz 18,4. kilometram - tā tika nostiprināta ar plienakmeņu segu.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Zemes Ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Līdz ar Ķeguma spēkstacijas izbūvi 1930. gadu nogalē, ceļa posmi vietām tika pārvietoti dziļāk iekšzemē.<ref name=":1" /> 1956. gadā Ogrē pār Ogres upi tika izbūvēts monolītisks nepārtraukto trīslaidumu dzelzsbetona tilts. Sakarā ar Rīgas HES uzbūvēšanas ietekmē pacelto ūdens līmeni Daugavā, bija nepieciešams paaugstināt tiltu par 2,2 metriem. Sākotnēji bija plānots tiltu pilnībā nojaukt un tā vietā izbūvēt jaunu tiltu jaunā augstumā, tomēr tā vietā Rīgas "4. CBR" nolēma esošo 1200 tonnu smago tilta laidumu konstrukciju pacelt ar hidrauliskiem domkratiem. Pacelšana ilga trīs mēnešus, to paveica tik precīzi, ka tilta sijas ne mazākā mērā necieta. Darbus vadīja inženieri A. Silkalns un A. Zalcmanis.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa posma ar atdalītām brauktuvēm no Rīgas līdz Ogrei 30,7 km garumā projektēšana tika sākta 1962. gadā, un izbūve pabeigta 1968. gadā. Tas bija starp pirmajiem augstākās kategorijas ar četrām braukšanas joslām autoceļiem visā Padomju savienībā. Salīdzinājumam - vien 1962. gadā tika izbūvēts pirmais augstākās kategorijas ceļš Padomju Savienībā - Maskavas apvedceļš. Sākotnēji šāda ceļa posma izbūve Latvijā tika uzskatīta par pārmērību un izšķērdību, taču 70. gados šāda izvēle attaisnojās, jo uz autoceļa ievērojami pieauga satiksmes intensitāte.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> 1980. gados tika izbūvēts arī autoceļa ar atdalītām brauktuvēm posms ap 20 km garumā no Nīcgales līdz Daugavpils apvedceļam. Būvdarbus veica Daugavpils CBR-1.<ref name=":2" /> Pļaviņu apvedceļš tika izbūvēts 1991. gadā. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kartes.lvceli.lv/LVC_WEB_FILE_PUB/Publikacijas/FILES/Latgales%20%C4%81trsatiksmes%20autoce%C4%BCa%20posma%20Koknese%20-%20P%C4%BCavi%C5%86as%20b%C5%ABvniec%C4%ABba/posma%20Koknese%20-%20P%C4%BCavi%C5%86as%20b%C5%ABvniec%C4%ABbas%20IVN%20nosl%C4%93guma%20zi%C5%86ojums.pdf|title=Posma Koknese - Pļaviņas būvniecības IVN noslēguma ziņojums}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2014. gada novembrī tika pabeigta A6 divlīmeņu šķērsojuma ar {{P ceļš|10}} rekonstrukcija Ikšķilē, autoceļa A6 29. kilometrā. 2013. gadā tika pabeigta Tīnūžu šosejas ([[Autoceļš P80|P80]]) izbūve - tika izbūvēts Daugavpils šoseju (A6) dublējošs autoceļš no Kokneses līdz Rīgai. Lai gan būvdarbi netika veikti uz šī autoceļa, starptautiskā autoceļa E22 un tranzīta satiksmes novirzīšana ievērojami atslogoja autoceļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/atklaj-cetrus-gadus-buveto-sosejas-posmu-tinuzikoknese-404685|title=Atklāj četrus gadus būvēto šosejas posmu Tīnūži-Koknese|website=Dienas Bizness|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> 2015. gada 27. janvārī izsludināja konkursu par autoceļa A6 posma [[Jēkabpils]]-[[Dreimaņi (Dunavas pagasts)|Dreimaņi]] (149,5-158,5 km) un [[Daugavpils]] apvedceļa seguma uzturēšanas darbiem.<ref name="auto">{{Cite web|url=https://pvs.iub.gov.lv/users/login|title=IEPIRKUMU UZRAUDZĪBAS BIROJS -|website=pvs.iub.gov.lv|access-date={{dat|2024|08|31||bez}}|archive-date={{dat|2025|02|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250220080418/https://pvs.iub.gov.lv/users/login}}</ref> Savukārt 29. janvārī izsludināja konkursu par seguma atjaunošanu posmā [[Jaunie Račini]]-[[Krāslava]] (255,8-268,7 km),<ref name="auto"/> konkursā uzvarēja SIA "Binders" ar līgumcenu 1 511 222 EUR<ref name="auto"/> 2017. gada janvārī izsludināja konkursu par autoceļa posma [[Krāslava]]-[[Indrica (upe)|Indricas]] tilts seguma atjaunošanu,<ref name="auto"/> tajā uzvarēja SIA "Binders" ar līgumcenu 1 750 039 EUR.<ref name="auto"/> No 2020. gada līdz 2021. gada septembrim tika veikta daļas no Pļaviņu apvedceļa pārbūve. Darbu ietvaros tika pārbūvēts A6 autoceļš starp rotācijas apļiem pie Pļaviņām (129,3. - 132,6. km), ieskaitot dzelzceļa pārvadu, kā arī P37 (Pļaviņas - Madona - Gulbene) autoceļš posmā no Daugavpils šosejas līdz Aiviekstes ciemam. Būvdarbus uz A6 autoceļa veica SIA "VIA" par līgumcenu 2,98 miljoni eiro (ar PVN), kas tika finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-plavinam-atklats-parbuvetais-daugavpils-sosejas-rotacijas-aplis-un-cela-plavinas-madona-gulbene-posms.a419858/|title=Pie Pļaviņām atklāts pārbūvētais Daugavpils šosejas rotācijas aplis un ceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene posms|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> {{dat|2020|8|24||bez}} posmā no [[Līvāni]]em līdz [[Stūrišķi]]em uzsāka remontdarbus, kuros paredzēja iesēdumu remontu, ceļa profila labošanu, ūdens novades sistēmas sakārtošanu un jaunas asfalta virskārtas ieklāšanu. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 2,09 miljoni eiro.<ref>{{ziņu atsauce |title=Daugavpils šosejas posmā aiz Līvāniem atjaunos segumu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-sosejas-posma-aiz-livaniem-atjaunos-segumu.a371320/ |accessdate={{dat|2020|8|29||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|8|21||bez}}}}</ref> 2020. gada augustā tika sākta seguma atjaunošana posmā no Teivāniem līdz Kreipāniem (238,75. - 247,9. km). Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 1,42 miljoni eiro (ar PVN). Seguma atjaunošana tika veikta arī posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (17. - 28. km), būvdarbus veica AS "A.C.B." par līgumcenu 1,93 miljoni eiro (ar PVN). Abi projekti tika finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-salaspils-lidz-ikskilei-atjaunots-daugavpils-sosejas-segums.a379879/|title=No Salaspils līdz Ikšķilei atjaunots Daugavpils šosejas segums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> 2021. gadā tika veikta Šaltupes tilta (226. km) pārbūve. Tilts bija sliktā tehniskā stāvoklī, tāpēc tā vietā tika izbūvēta jauna liela izmēra caurteka. Papildus tika veikta nogāžu un gultnes nostiprināšana, segas konstrukcijas atjaunošana un drošības barjeru uzstādīšana. Būvdarbu laikā attiecīgajā posmā tika slēgta kreisās puses brauktuve un arī izbūvēts pagaidu rotācijas aplis. Līguma ietvaros tika veikti arī dzelzceļa pārvada pār ceļu (224,78. km) remontdarbu. Abus darbus veica SIA "Rīgas tilti", par līgumcenu 912 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-daugavpils-sosejasslegs-tiltu-par-saltupi.a414012/|title=Uz Daugavpils šosejas slēgs tiltu pār Šaltupi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> No 2022. gada līdz 2023. gada rudenim tika veikta autoceļa pārbūve Lielvārdē, līdz Kaibalai (51,3. - 56,7. km). Būvdarbu ietvaros tika veikta ceļa segas pārbūve, izbūvēta gājēju un velobraucēju infrastruktūra, pārbūvētas autobusu pieturas un apgaismojums. Tika atjaunots 1938. gadā izbūvētais tilts pār Rumbiņas upi. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība VIA un VIANOVA ar līgumcenu 9,2 miljoni eiro (ar PVN). Šī paša līguma un līgumcenas ietvaros tika veikti arī seguma atjaunošanas darbi no Ogres līdz Ķegumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/celu-buvdarbus-uz-autocela-a6-lielvarde-plano-pabeigt-lidz-oktobrim|title=Ceļu būvdarbus uz autoceļa A6 Lielvārdē plāno pabeigt līdz oktobrim {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/345604-ka-lielvarde-parbuve-daugavpils-sosejas-posmu-2022|title=Kā Lielvārdē pārbūvē Daugavpils šosejas posmu - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> 2023. gadā tika veikta Pļaviņu apvedceļa atjaunošana - posmā no Pļaviņu dolomīta šķembu karjera līdz autoceļu A6, P37 un V772 satiksmes mezglam - rotācijas aplim (118,5. - 128,9. km) tika veikta seguma atjaunošana, savukārt pašā rotācijas aplī un dzelzceļa pārvadā (A6, 124. km) tika veikti pārbūves darbi. Rotācijas aplis vēsturiski ir bijis ļoti liels ar netipisku satiksmes organizāciju, tādēļ tajā bieži notika satiksmes negadījumi. Būvdarbus veica SIA "SC grupa". Seguma atjaunošanas līgumcena bija 3,8 miljoni eiro (ar PVN), dzelzceļa pārvada pārbūves līgumcena - 1,05 miljoni eiro (ar PVN), satiksmes mezgla pārbūve - 1,3 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2023-uz-daugavpils-sosejas-pie-plavinam-divas-vietas-buvdarbi.a508037/|title=Uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām divās vietās būvdarbi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/uz-plavinu-apvedcela-notiek-buvdarbi-autovaditajiem-jarekinas-ar-neertibam/|title=Uz Pļaviņu apvedceļa notiek būvdarbi, autovadītājiem jārēķinās ar neērtībām|website=Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> === Četrjoslu posma pirms Daugavpils pārbūve === Autoceļa posms no Nīcgales līdz Daugavpilij jau ilgstoši ir bijis kritiskā kvalitātē. Kopš autoceļa posma izbūves 1986. gadā, tas nebija pieredzējis kapitālo remontu. 2024. gadā 20 kilometru garais posms valsts līmenī tika atzīts par otru kritiskāko valsts ceļa posmu, kam remonts būtu nepieciešams ar steigu. Kopējā projekta izmaksas, ieskaitot gan šī autoceļa posma, gan arī Daugavpils apvedceļa (A14) posma pārbūvi, tiek lēstas ap 80 miljoniem ero. Ņemot vērā finanšu stāvokli valstī un to, ka līdzšinējais Eiropas līdzfinansējums vairs nebija pieejams autoceļu pārbūves projektiem, tika lemts palielināt autoceļu lietošanas nodevas likmi kravas automobiļiem. Ministru kabinets un Saeima atbalstīja lēmumu, kā rezultātā katru turpmāko gadu valsts kasē ienāktu aptuveni 25 miljoni eiro, kas tiktu novirzīti autoceļa pārbūvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2024-valdiba-ar-autocelu-nodevas-palielinasanu-dod-zalo-gaismu-a6-sosejas-posma-daugavpils-nicgale-remontam.a573541/|title=Valdība ar autoceļu nodevas palielināšanu dod zaļo gaismu A6 šosejas posma Daugavpils–Nīcgale remontam|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-sak-parbuvet-otru-daugavpils-sosejas-posmu-un-apvedcelu.a596434/|title=Sāk pārbūvēt otru Daugavpils šosejas posmu un apvedceļu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> Pārbūves projekts ir sadalīts trijos posmos - Daugavpils šosejas (A6) posms no Nīcgales līdz Gančauskiem (201,6. - 212,2. km), posms no Gančauskiem līdz Ļūbasta ezeram (212,5. - 223,9. km), un Daugavpils apvedceļa (A14) posms no Sventes līdz A6 autoceļam (8,31. - 16,7. km). <ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/04/Janis_Tihonovs_FIN_FIN.pdf|title=Daugavpils šosejas pārbūve no Nīcgales līdz Daugavpilij}}</ref> 2025. gada aprīlī tika uzsākti pārbūves darbi posmā no Gančauskiem līdz Ļūbasta ezeram. Būvdarbus šajā posmā veic CBF SIA "Binders" par līgumcenu 25,14 miljoni eiro (ar PVN), darbus ir plānots pabeigt 2026. gada vasarā. Autoceļa posma no Nīcgales līdz Gančauskiem pārbūvi ir plānots veikt 2027. gadā, provizoriskās izmaksas ir 23 miljoni eiro.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/sak-parbuvet-daugavpils-sosejas-cetru-joslu-posmu|title=Sāk pārbūvēt Daugavpils šosejas četru joslu posmu {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> 2025. gada aprīlī tika uzsākti pārbūves darbi arī Daugavpils apvedceļa (A14) posmā. Projekta ietvaros tiks veikta apvedceļa segas pārbūve, kā arī Daugavpils šosejas (A6) posma no pagrieziena uz Krāslavu līdz Daugavpils apvedceļam pārbūve par vienas brauktuves ceļu. Divi satiksmes mezgli - Daugavpils šosejas un Daugavpils apvedceļa krustojumi tiks pārbūvēti par rotācijas apļiem. Būvdarbus veic SIA "ACBR" par līgumcenu 12,5 miljoni eiro (ar PVN).<ref name=":4" /> Daugavpils šosejas (A6) posmu plānots saglabāt par četrjoslu ceļu ar atdalītām brauktuvēm, neskatoties uz ceļa salīdzinoši nelielo noslogojumu (ap 3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī) un pieejamo finanšu noslogojumu - šāds lēmums tika pamatots lai veicinātu Daugavpils izaugsmi un savienotību ar apkārtējiem novadiem un Rīgu. Brauktuves plānots sašaurināt - iepriekšējo 3,75 m plato braukšanas joslu vietā tiks izbūvētas 3,5 m un 3,25 m platas braukšanas joslas, bez apmales. Ceļa posmā ir 11 tuneļi cilvēku un dzīvnieku lietošanai un 8 tilti un pārvadi, kas tiek pārbūvēti. Tiks pārbūvētas arī sabiedriskā transporta pieturvietas, caurtekas un drenāžas. Veicot pārbūvi, plānots nocirst gandrīz 1000 kokus. Neskatoties uz ceļa profilu ar atdalītām brauktuvēm, atļautais braukšanas ātrums arī pēc pārbūves tiks saglabāts 90 km/h, jo pašvaldības iebildumu dēļ tiek saglabātas apgriešanās vietas. <ref name=":4" /><ref name=":3" /> == Nākotne == Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, tā trešajā kārtā no 2035. līdz 2040. gadam tiktu veikta jauna autoceļa trases izbūve starp Koknesi un Pļaviņām, un starp Pļaviņām un A12 autoceļu, izbūvējot arī Krustpils (Jēkabpils) apvedceļu. Izbūves procesā tiktu turpināta iesāktā starptautiskā autoceļa E22 trases pārbūve, savienojoties ar pārbūvēto P80 autoceļu un Pļaviņu apvedceļu, pilnīgi novirzot tranzīta satiksmi no Daugavas piekrastes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=342286|title=Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-23|language=lv}}</ref> Jāņem vērā, ka stratēģijai ir tikai informatīva nozīme. Pašlaik stratēģijas realizācija ir neskaidra — tās īstenošana prasītu ievērojamus finanšu ieguldījumus, kā arī ievērojami skartu vidi. 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par plāniem pārskatīt autoceļu attīstības stratēģiju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|work=Lente.lv - ziņu agregators|access-date=2026-04-23|date=2024-10-22|language=lv-LV|archive-date=2024-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == {{div col|2}} * [[Rīga]] * [[Salaspils]] * [[Ikšķile]] * [[Ogre]] * [[Ciemupe]] * [[Ķegums]] * [[Lielvārde]] * [[Kaibala]] * [[Dzelmes]] * [[Koknese]] * [[Rīteri]] * [[Spuņģēni]] * [[Jēkabpils]] * [[Līvāni]] * [[Naujene]] * [[Krāslava]] * [[Kalnieši]] {{div col end}} <gallery> Dinamo instalācija 2008. gada rudenī - kikos64 - Panoramio.jpg|A6 pie [[Rīgas robežas]] (2008) A6-Ciemupe.jpg|A6 pie [[Ciemupe]]s Ozolsalas stacija 12.jpg|Pagrieziens uz [[Ozolsala (stacija)|Ozolsalas staciju]] Вид на шоссе - panoramio.jpg|A6 un P64 sazarojums [[Nīcgale]]s pagastā Шоссе - Bontrager - Panoramio.jpg|Pie [[Krāslava]]s </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|xXhijtDJ360|Autoceļš {{A ceļš|6}} (Rīga - Daugavpils)}} * {{youtube|je2FUdgI4a4|Autoceļš {{A ceļš|6}} (Daugavpils - Rīga)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A06]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Salaspils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ogres novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Aizkraukles novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jēkabpils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Līvānu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Augšdaugavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Krāslavas novadā]] 9yela92n72tpdw988jrn2oepaxngeyn 0 200689 4466156 4460917 2026-05-10T14:00:34Z Asignotac 109310 Papildu informācija par autoceļa vēsturi 4466156 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 8 | nosaukums = Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene) | karte = Road A8 Latvia.svg | leģenda = | garums = 76,1 | ārpus_pilsētas = 59,9 | ceļš_pilsētā = 12,1 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Zemgale]] | attēls = Jaunolaine, Olaines pagasts, LV-2127, Latvia - panoramio - Dmitrij M (16).jpg | paraksts = Autoceļš A8 Jaunolainē }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|10}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|13}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|77}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunolaine]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|8}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|18}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jaunolaine]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|28}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1066}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|100}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1068}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{V ceļš|1068}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Āne]] {{P ceļš|93}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1071}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vircava (upe)|Vircava]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|94}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jelgava]] (Miera iela) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Platone (upe)|Platone]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jelgava]] (Lietuvas šoseja) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1054}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1085}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1072}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1086}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Eleja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|103}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1073}} }} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{LTU}} <big>→</big> {{LTU A ceļš|12}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A8''' autoceļš '''Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)''', arī '''Jelgavas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Jelgava|Jelgavu]] un tālāk ar [[Lietuva]]s robežu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> A8 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā {{E ceļš|77}}, bet ar {{A ceļš|10}} sakrītošajā posmā Rīgā — {{E ceļš|22}}. Autoceļa kopgarums ir 76,1 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu. == Satiksme == Autoceļa posmā ar četrām braukšanas joslām no Rīgas līdz Jaunolainei atļautais braukšanas ātrums 2026. gada vasaras sezonā ir 100 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļš posmā no Rīgas līdz [[Dalbe]]i (Jelgavai) izbūvēts ar nodalītām brauktuvēm un četrām braukšanas joslām. Šajā posmā autoceļa noslodze 2025. gadā svārstījās ap 20—30 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī. Uz Jelgavas apvedceļa noslodze ir ap 10 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī, savukārt sekojošā ceļa noslodze līdz Lietuvas robežai (Meitene) nepārsniedz 4 tūkstošus transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|language=lv}}</ref> Uz autoceļa uzstādīti 5 stacionārie fotoradari un viens vidējā ātruma kontroles posms: * no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju [[Eleja|Elejā]] (50,0. — 69,2. km) — ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-liepajas-un-ventspils-sosejas-saks-darboties-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=Uz Jelgavas, Liepājas un Ventspils šosejas sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|date=2023-10-02|language=lv}}</ref> {| style="width:60%; font-weight:bold; text-align:center" |+Autoceļa posmu sadalījums<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-22|language=lv}}</ref> | style="background:#303134; width:13.1%; color:white" |10 km | style="background:#E10600; width:26.2%; color:white" |20 km | style="background:#FFE300; width:1.8%; color:white" |1.5 km | style="background:#0063AF; width:15.1%; color:white" |11.5 km | style="background:#303134; width:8.5%; color:white" |6.5 km | style="background:#0063AF; width:35.2%; color:white" |27 km |- |Apdzīvota vieta (Rīga) |2+2 ceļš |2+1 ceļš |1+1 ceļš |Apdzīvota vieta (Jelgava, Jelgavas apvedceļš) |1+1 ceļš |} == Vēsture == Vēsturiski ir pastāvējuši vairāki tirdzniecības ceļi starp Jelgavu un Rīgu — galvenokārt caur Skaistkalni un Daugmali; otrs ceļš vedis no Jelgavas gar Lielupes labo krastu, ienākot Rīgā pie Kalnciema un Babītes. Pirmās ziņas par mūsdienu A6 autoceļa trases izmantošanu nāk no 15. gadsimta, kad ziemās, pēc purvu aizsalšanas, no Jelgavas uz Rīgu braukts arī caur Olaini.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617524%7Carticle:DIVL349%7Cquery:b%C5%ABves%20b%C5%ABv%C4%93|title=Jelgavas šoseja vakar un rīt (Zinātne un tehnika #6; 1984)|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> Autoceļa purvainā trase parādās tikai 17. gadsimta zviedru kartēs — tolaik tas bija ceļš bez uzbērumiem, smilšains un bedrains, muklājos noklāts ar kokiem un žagariem. Pavasaros un rudeņos ceļš nav bijis lietojams. Pār Misas upi pie Dalbes vedusi pārceltuve, bet pār Lielupi Jelgavā — plostu tilts. Par ceļa labošanu rīdzinieki ilgi strīdējušies ar Kurzemes hercogu, kurš par ceļa stāvokli vainoja pašus braucējus, jo "viņi kokus un zarus nokurinot malkā". 1632. gadā pa autoceļa trasi tika atklāta zirgu pasta līnija, kas Rīgu caur Jelgavu savienoja ar Prūsiju.<ref name=":1" /> Ceļa uzlabošanu 17. gadsimtā kavēja Ziemeļu karš un Kurzemes hercogistes atšķeltība.<ref name=":1" /> Ap 1830. gadu sākās gatavošanās Rīgas—Jelgavas—[[Tauraģe]]s stratēģiskās otrās klases būvniecībai, kā ietvaros cauri [[Olaine]]i uzbūvēja jaunu pasta ceļu no [[Vidzemes guberņa]]s galvaspilsētas Rīgas līdz [[Kurzemes guberņa]]s galvaspilsētai Jelgavai. Par būvdarbiem, kas sākās ap 1835. gadu, "Latvijas Avīzē" rakstīja, ka "starp Rīgu un Jelgavu divas reģimentes zaldātu sapulcināti, ap {{sk|8000}} cilvēku, kas taisīs ceļu, kurš par sešām [[versts|verstēm]] attālumu starp diviem pilsātiem mazāku padarīšot".<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andersons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Galvenos būvdarbus šosejas Rīgas—Jelgavas posmā pabeidza ap 1835./1836. gadu. Šosejas kopējais platums bija 12,3 metri, brauktuves platums — 5,4 metri. [[mājlops|Lopu]] dzīšanai vienu nomali izveidoja platāku. Segas biezums 17,5 cm — šķembas uz akmeņu un smilts kārtas. Uz guberņu robežas uzstādīja divus robežstabus ar Vidzemes un Kurzemes ɡuberņu ģerboņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1857. gadā šosejas trases aprakstā minēti piecpadsmit krogi un viesu mājas. Viss autoceļš bija klāts ar akmeņu bruģa segumu (tas mūsdienās ir saglabājies tikai ceļa trases sākumpunktā Rīgā, Vienības gatvē).<ref name=":0" /> Jaunā šoseja tika rūpīgi sargāta — par to liecina Rīgas rātes 1838. gadā publicētais paziņojums, ka aizliegts un jāt pa kājnieku ceļu (nomali) un grāvjiem, kā arī dzīt un ganīt ceļa malās lopus. Paziņojumā teikts, ka "tiem, kas to darīs, zemes policija uzliks vai naudas vai miesas strāpi, kā katram pienākas".<ref name=":1" /> 1868. gadā, pa to pašu trasi no Rīgas uz Jelgavu tika izbūvēta dzelzceļa līnija. Dzelzceļa būvētāji nerēķinājās ar šoseju un tās iespējamo attīstību, kā rezultātā dzelzceļš šķērsoja šoseju trīs vietās, kas ilgstoši samazināja drošību un padarīja šoseju noslogotāku.<ref name=":1" /> <gallery> Dzelzsdivīzijas karavīri pozīcijās pie robežstabiem Olainē 1919. maijā.jpg|[[Dzelzsdivīzija]]s karavīri 1919. maijā [[Olaine]]s pozīcijās pie Jelgavas šosejas Attēls:Kurzemes un Vidzemes robežstabi pie Rīgas-Jelgavas šosejas pirms 1940. gada.jpg|Kurzemes un Vidzemes vēsturiskās robežas stabi ar ģerboņiem pie Rīgas-Jelgavas šosejas 25 km (pirms 1940. gada) Courland - Livonia former border, stones ca1830 - ainars brūvelis - Panoramio.jpg|Robežstabi mūsdienās (2007) </gallery> Pirma pasaules kara laikā ceļa trasē tika izpostīti visi tilti — tikai 1930. gadu beigās pagaidu tiltu vietā uzbūvēja dzelzsbetona tiltus.<ref name=":1" /> Ņemot vērā automobiļu straujo pieaugumu, autoceļus sāka pielāgot tiem. 1925. gadā pirmo reizi šosejas virsmas apstrādē sāka izmantot darvu. No 1927. līdz 1929. gadam visā Rīgas—Jelgavas ceļa posmā izbūvēja viegla tipa melno segumu.<ref name=":1" /> Otrā pasaules kara laikā viss ceļš no Rīgas līdz Jelgavai bija sapostīts, un visi dzelzsbetona tilti uzspridzināti. Pagaidu tiltu vietā ātros tempos tika uzcelti jauni dzelzsbetona tilti, tika arī paplašināta šosejas vietām šaurā brauktuve, izlīdzinātas iegulumu vietas un izdrupumi, kā arī ieklāts stingrāks melnais segums. Vēl līdz ceļa rekonstrukcijai 1957. gadā pavasaros bija grūti izbraucams ceļa posms pie Olaines, savukārt ceļš ap Jelgavu lielākos pavasara pludos pārplūda.<ref name=":0" /> 1970. gadu beigās Jelgavas ceļā satiksmes intensitāte atsevišķos laikposmos sasniedza tādu pakāpi, kurai pēc normatīviem būtu paredzēts augstākās tehniskās kategorijas ceļš. Turklāt satiksmi traucēja dzelzceļa pārbrauktuves, pie kurām bieži radās sastrēgumi. Tāpēc institūtam "Ceļuprojekts" tika uzdots izstrādāt šosejas pārbūves tehniski ekonomisko pamatojumu un atrast optimālāko tās pilnīgošanas projekta risinājumu.<ref name=":1" /> 1980. gados sāka ceļa posma starp Rīgu un Dalbi (Jelgavu) pārbūvi par ātrgaitas maģistrāli ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Jaunajam ceļam vairs nebija dzelzceļa pārbrauktuves — tas tika būvēts dzelzceļa dienvidu pusē. Būvdarbus veica Rīgas "4. CBR" un Tukuma "5. CBR". Ceļa izmaksas sasniedza 27 miljonus rubļu. Ceļa būvniecībā visizaicinošākais bijis ceļa posms no Bērzpils (Rīgas apvedceļa) līdz Rīgas robežai — šajā posmā jaunā ceļa trase šķērsoja purvu, kas vietām bijis līdz pat 6 metriem dziļš. Kopumā tika izbūvēti 23 km gara automaģistrāle ar atdalītām brauktuvēm.<ref name=":1" /> Jaunizbūvētā ceļa efektivitāti vienīgi mazināja apstāklis, ka tas šķērso Jaunolaines ciemu. Iecerēto ciemata apvedceļu gar dienvidiem nepieļāva kāds "mežā esošs militārs objekts".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> 1988. gadā uzsāka 8,4 km garā Jelgavas apvedceļa izbūvi — no 1988. līdz 1992. gadam būvniecību veica SIA "Šlokenbeka". Būvniecības procesu ietekmēja Latvijas neatkarības atgūšana, kā dēļ ap 1990. gadiem būvniecības process ievilkās. 1990. gadā uzsākās tilta pār Lielupi būvniecība. 1992. gadā Jelgavas Pilsētas padome konstatēja, ka apvedceļa būvē netiek izmantoti "izdevīgākie meteoroloģiskie apstākļi", un, ņemot vērā, ka valsts budžetā trūka līdzekļu šim nolūkam, no 1992. gada 1. marta tika lemts būvniecības darbus pārtraukt. Būvniecībai jau piešķirtie finanšu līdzekļi tika izmantoti Driksas tilta kapitālajam remontam un maģistrālo ielu seguma uzturēšanai Jelgavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:756350%7Carticle:DIVL214%7Cquery:apvedce%C4%BCu%20Jelgava%20apvedce%C4%BCa|title=Lauku avīze (18.04.1995)|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:690492%7Carticle:DIVL88%7Cquery:apvedce%C4%BCa|title=Pilsētas padomē (Jelgavas Ziņotājs, Nr.62 (24.04.1992))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> Būvdarbu finansēšanai tika izskatītas vairākas iespējas — tostarp valsts obligāciju emitēšanu un apvedceļa pārveidošana par maksas ceļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1144028%7Carticle:DIVL136%7Cquery:Jelgavas%20apvedce%C4%BCu%20apvedce%C4%BCa|title=KĀ TIKT PIE APRAKTĀS NAUDAS? (Neatkarīgā Cīņa, Nr.168 (01.09.1993))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> 1995. gada maijā atsāka Jelgavas apvedceļa būvniecību — būvdarbus veica AS "Viator", Smiltenes "8CBR" un AS "Latvijas tilti". Būvniecība izmaksāja ap 13 miljoniem latu. Divas trešdaļas no būvniecībai nepieciešamās summas tika segtas no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta, pārējais — no degvielas akcīzes nodokļa. Būvniecības atsākšanu aizkavēja pārmērīgas prasības no minētās bankas. Konkrētajā, iepriekš nepabeigtā posma garums bija 4,8 kilometri, kurā ietilpa 492 metri tiltu un pārvadu, kā arī 3,1 kilometri Lielupes aizsargdambji. Sākotnēji bija plānots arī visā Jelgavas apvedceļa trasē izbūvēt četrjoslu ātrgaitas maģistrāli ar atdalītām brauktuvēm — tā iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un dublējošais tilts pār Iecavas upi) joprojām ir redzamas. Apvedceļš un tilts pār Lielupi tika atklāts 1996. gada septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089452%7Carticle:DIVL276%7Cquery:Jelgavas%20apvedce%C4%BCa|title=Jelgavas apejas ceļa pilnīgai pabeigšanai nav naudas. Vai tilts pār Lielupi būs pēdējais? (Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.295 (21.12.1995))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1173364%7Carticle:DIVL32%7Cquery:Apvedce%C4%BCa%20Jelgavas%20%C4%81pvedce%C4%BCa|title=Vēl neatklātais apvedceļš jau tiek izmantots (Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.215 (13.09.1996))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> No 2011. gada līdz 2012. gadam pārbūvēja 11,02 km garu posmu uz labās brauktuves no [[Jaunolaine]]s līdz [[Dalbe]]i (18,93 km — 29,95 km). Un no 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 9,27 km garu posmu uz kreisās brauktuves no [[Rīga]]s līdz Jaunolainei (9,93 km — 19,20 km). Abus darbus līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2013. gada aprīļa līdz tā gada novembrim pārbūvēja 11,34 km garu posmu no Dalbes līdz [[Jelgava]]i (31,80 km — 43,14 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Lielupe|Lielupi]]. Kohēzijas fonds līdzfinansēja 85% no pārbūves līgumcenas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2014. gada aprīļa līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 10,63 km garu posmu no Jelgavas līdz pagriezienam uz [[Lielvircava|Lielvircavu]] (49,37 km — 60 km). Darbu ietvaros veikta segas pastiprināšana, reciklējot savu laiku nokalpojušo asfaltbetona segumu un ieklājot trīs jaunas kārtas, atjaunots tilts pār [[Platone (upe)|Platoni]], paplašinot brauktuvi un izbūvējot ietves. Visā posmā veikts [[Caurteka|caurteku]] remonts un tīrīšana, kā arī autobusu pieturvietu izbūve. Un 2015. gada vasarā arī pabeidza pārbūves darbus uz 16,14 km gara posma no pagrieziena uz Lielvircavu līdz [[Lietuva]]s robežai (60 km — 76,14 km). Pārbūves darbus no Jelgavas līdz pagriezienam uz Lielvircavu veica SIA ''Strabag'', un izmaksāja 6,46 milj. eiro (bez PVN), savukārt darbus no pagrieziena uz Lielvircavu līdz Lietuvas robežai veica SIA ''Lemminkainen Latvija'', un izmaksāja 5,63 milj. eiro (bez PVN), un Kohēzijas fonds līdzfinansēja 85% no abu būvdarbu izmaksām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2020. gada aprīļa līdz novembrim pārbūvēja 10,75 km garu posmu uz kreisās brauktuves no Dalbes līdz Jaunolainei (19,20 km — 29,95 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Misa (upe)|Misu]]. Un no 2022. gada marta līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 9 km garu posmu uz labās brauktuves no Rīgas līdz Jaunolainei (9,93 km — 18,93 km). Būvdarbus no Dalbes līdz Jaunolainei veica SIA ''ACB'' par līgumcenu 10,16 milj. eiro (ar PVN), un finansējums nāca no valsts budžeta, savukārt būvdarbus no Rīgas līdz Jaunolainei veica ''KT Igate'' par līgumcenu {{sk|6773756}} eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb {{sk|5757692}} eiro) līdzfinansēja Kohēzijas fonds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-uz-jelgavas-bauskas-un-daugavpils-sosejam/|title=Pabeigti būvdarbi uz Jelgavas, Bauskas un Daugavpils šosejām|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2020-11-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-sosejas-no-rigas-lidz-jaunolainei-sakas-remontdarbi-lidz-gada-beigam-satiksme-notiks-pa-vienu-brauktuvi/|title=Uz Jelgavas šosejas no Rīgas līdz Jaunolainei sākas remontdarbi; līdz gada beigām satiksme notiks pa vienu brauktuvi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2022-03-28|language=lv}}</ref> == Nākotne == Plānots izbūvēt vairāklīmeņu satiksmes krustojumu Olainē, autoceļa A8 krustojumā ar Rīgas ielu (V18). Pašlaik krustojums ir aprīkots ar luksoforu. Plānots arī izbūvēt iepriekšminētās Rīgas ielas pārvadu pār dzelzceļa līniju Rīga—Jelgava, kas atrodas nepilnu 800 metru attālumā no krustojuma. Pašlaik norit abu ieceru būvprojektu izstrāde, būvdarbus plānots sākt ne ātrāk kā 2027. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olaine.lv/lv/jaunumi/autocelu-a8-un-v18-krustojumu-parbuves-par-vairaklimenu-skersojumu|title=olaine}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|t-YjmkIYqhE&t|Autoceļš {{A ceļš|8}} (Rīga - Jelgava)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A08]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Olaines novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavā]] 64p2ldeia0kdvnvp3k3fhl35d3022y1 0 203108 4466221 3569305 2026-05-10T16:42:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466221 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Linda Marija Barosa | vārds_orig = ''Linda Maria Baros'' | attēls = Linda Maria Baros.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1981 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{vieta|Rumānija|Bukareste}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Parīze]] | pilsonība = | tautība = francūziete, rumāniete | dzimums = S | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[dzejniece]], [[esejiste]], [[tulkotāja]] | rakstīšanas valoda = franču valoda, rumāņu valoda | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = ''Bārdasnažu asmeņu nams'' (dzeja) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = Sorbonnā, [[Parīze]] | apbalvojumi = | piezīmes = Gijoms Apolinērs prēmija | mājaslapa = http://www.lindamariabaros.fr/ | kategorijas = }} '''Linda Marija Barosa''' ({{val|ro|Linda Maria Baros}}, dzimusi {{dat|1981|8|6}}) ir [[Francija|franču]] un [[Rumānija|rumāņu]] [[dzejniece]], esejiste un tulkotāja. Prestižās [[Francija]]s ''Gijoma Apolinēra'' (''Prix Apollinaire'') prēmijas 2007. gada laureāte. Darbi tulkoti 25 valodās. ==Biogrāfija== Linda Marija Barosa ir dzimusi 1981. gadā [[Bukareste|Bukarestē]]. 2011. gadā [[Sorbonnas universitāte|Sorbonnas universitātē]] ieguva filoloģijas doktora grādu. Pašlaik dzīvo [[Parīze|Parīzē]] Viņa dzejo rumāniski un franciski. Piecu krājumu autore, vada Bukarestes literāro žurnālu ''Versus/m'', organizē festivālu ''Le Printemps des Poètes'' (''Dzejnieku pavasaris'', 55 pilsētās). Linda Marija Barosa ir atzītākā no jaunajiem [[Francija]]s dzejniekiem,<ref>[http://revue-texture.fr/spip.php?article281 Anthologie poétique amoureuse] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110107224121/http://revue-texture.fr/spip.php?article281 |date={{dat|2011|01|07||bez}} }} {{fr ikona}}</ref> kuras darbi tulkoti teju 25 valodās, tostarp arī latviski. ==Bibliogrāfija== Lindas Marijas Barosas dzeja pirmo reizi tika publicēta 1988. gadā. ===Dzejoļu krājumi=== * ''L’Autoroute A4 et autres poèmes'', Cheyne éditeur, [[Francija]], 2009 * ''La Maison en lames de rasoir'' (''Bārdasnažu asmeņu nams''), Cheyne Éditeur, [[Francija]] - tā 2007. gadā saņēmusi [[Gijoma Apolinēra]] prēmija <ref>[http://www.lindamariabaros.fr/livre_la_maison.html Prestižā Gijoma Apolinēra prēmiju (2007) <!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * ''Le Livre de signes et d’ombres'', Cheyne Éditeur, [[Francija]] (2004) – Aicinājumu prēmija * ''Poemul cu cap de mistret'' (''Le poème à tête de sanglier''), Vinea, Bukareste (2003) * ''Amurgu-i departe, smulge-i rubanul !'', Bukareste (2001) ===Dzeja - tulkojumu latviešu valodā=== * ''Bārdasnažu asmeņu nams'', atdzejotāji Dagnija Dreika, Apgāds Daugava, Rīgā, [[Latvija|Latvijā]] (2011) <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/index.html;jsessionid=BD06C809ADCC381DCD7CA3F1B9866C7B?shop_id=366955 |title=« Linda Marija Barosa ir neparasta dzejniece » <!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2012|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121012064418/http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/index.html |archivedate={{dat|2012|10|12||bez}} }}</ref> {{ISBN|978-9984-41-053-1}} ===Eseju krājumi=== * ''Passer en carène'' (franciski), Editura Muzeul Literaturii Române, Bukareste (2005) * ''Les Recrues de la damnation'' (franciski), Editura Muzeul Literaturii Române, Bukareste (2005) ===Citāti=== Linda Marija Barosa - ''Par mīlestību un cianīdu'' (''Bārdasnažu asmeņu nams'', 2006) : {{citāts|« Neielūdz mani pie sevis uz savu mansardu, jo es atnākšu! Izraušu sev sirdi no krūtīm, apstrādāšu to ar zobiem un apbārstīšu ar sāli, kas izskalota no maniem asaru dziedzeriem, tad nometīšu to kā dzirnakmeni, lai salauž tavu liela un stilba kaulu – sīkās šķēpelēs! –, Lai iedzen dziļi krāsns mutē tavu amonjaka dvašu, uz visiem laikiem satraikšķījot plēsīgā zvēra galvu! »}} ==Atsauces un piezīmes== {{atsauces}} ==Ārējās saites== *[http://www.lindamariabaros.fr/en_home.html Oficiālā mājaslapa] * [http://www.lindamariabaros.fr/Linda_Maria_Baros_POEMS_in_Latvian_Linda_Marija_Barosa_-_dzeja.html Linda Marija Barosa dzeja] * [http://www.lindamariabaros.fr/en_poems_Linda_Maria_Baros.html Lindas Marijas Barosas dzeja] {{en ikona}} * [http://www.lindamariabaros.fr/poesie.html poésie] {{fr ikona}} *[http://www.primavarapoetilor.ro/versusversum.html literāro žurnālu ''Versus/m''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120119052045/http://www.primavarapoetilor.ro/versusversum.html |date={{dat|2012|01|19||bez}} }} *[http://www.primavarapoetilor.ro/zoom.html ''La Bibliothèque ZOOM'' – 135 writers translated and published by Linda Maria Baros] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110110121845/http://www.primavarapoetilor.ro/zoom.html |date={{dat|2011|01|10||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} ‎ {{DEFAULTSORT:Barosa, Linda Marija}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bukarestē dzimušie]] [[Kategorija:Francijas dzejnieki]] [[Kategorija:Francijas rakstnieki]] [[Kategorija:Rumāņu rakstnieki]] [[Kategorija:Rumāņu dzejnieki]] [[Kategorija:Tulkotāji]] fjmpmq6i1qragmbs3xrbb8v21jmzuet 10 203416 4466241 4464281 2026-05-10T17:21:51Z Cirkulis11 92566 4466241 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Latvijas vietējie autoceļi |title = [[Latvijas vietējie autoceļi]] {{flaga|Latvija}} |listclass = hlist |state = {{{state|{{{all|{{#if:{{{list1|}}}{{{list2|}}}{{{list3|}}}{{{list4|}}}{{{list5|}}}{{{list6|}}}{{{list7|}}}{{{list8|}}}|autocollapsed|collapsed}}}}}}}} |list1 = {{navbox|child |title = V1—V199 |listclass = hlist |state = {{{list1|{{{all|}}}}}} |list1 = * [[Autoceļš V1|V1]] * [[Autoceļš V2|V2]] * [[Autoceļš V3|V3]] * [[Autoceļš V4|V4]] * [[Autoceļš V5|V5]] * [[Autoceļš V6|V6]] * [[Autoceļš V7|V7]] * [[Autoceļš V8|V8]] * [[Autoceļš V9|V9]] * [[Autoceļš V10|V10]] * [[Autoceļš V11|<span style="color:#AAA;">V11</span>]] * [[Autoceļš V12|V12]] * [[Autoceļš V13|V13]] * [[Autoceļš V14|V14]] * [[Autoceļš V15|V15]] * [[Autoceļš V16|V16]] * <span style="color:#AAA;">V17</span> * [[Autoceļš V18|V18]] * [[Autoceļš V19|V19]] * [[Autoceļš V20|V20]] * <span style="color:#AAA;">V21</span> * <span style="color:#AAA;">V22</span> * <span style="color:#AAA;">V23</span> * <span style="color:#AAA;">V24</span> * [[Autoceļš V25|V25]] * [[Autoceļš V26|V26]] * [[Autoceļš V27|V27]] * [[Autoceļš V28|V28]] * <span style="color:#AAA;">V29</span> * [[Autoceļš V30|V30]] * [[Autoceļš V31|V31]] * [[Autoceļš V32|V32]] * [[Autoceļš V33|V33]] * [[Autoceļš V34|V34]] * [[Autoceļš V35|V35]] * [[Autoceļš V36|V36]] * [[Autoceļš V38|V38]] * [[Autoceļš V39|V39]] * <span style="color:#AAA;">V42</span> * <span style="color:#AAA;">V43</span> * V45 * V46 * [[Autoceļš V47|V47]] * V48 * V49 * [[Autoceļš V50|V50]] * <span style="color:#AAA;">V51</span> * V52 * <span style="color:#AAA;">V53</span> * V54 * V55 * V56 * V57 * V58 * V59 * V60 * V61 * V62 * V63 * V64 * V65 * V66 * [[Autoceļš V67|V67]] * [[Autoceļš V68|V68]] * V69 * V70 * V71 * V72 * V73 * V74 * V75 * V76 * <span style="color:#AAA;">V77</span> * V78 * V79 * V80 * [[Autoceļš V81|V81]] * V82 * V83 * V84 * V85 * V86 * <span style="color:#AAA;">V87</span> * V88 * V89 * V90 * V91 * V92 * V93 * V94 * [[Autoceļš V95|V95]] * V96 * <span style="color:#AAA;">V97</span> * V98 * V99 * V100 * V101 * V112 * V114 * V115 * V116 * V117 * V118 * V119 * V120 * V121 * V122 * V123 * V124 * V125 * V126 * V127 * V128 * V129 * V130 * V131 * V132 * [[Autoceļš V133|V133]] * V134 * <span style="color:#AAA;">V135</span> * <span style="color:#AAA;">V136</span> * V137 * V138 * V139 * V140 * V141 * V142 * V143 * V144 * V145 * V146 * V147 * V148 * V149 * V150 * V151 * V152 * V163 * V164 * V165 * V166 * V167 * V168 * V169 * V170 * V171 * V172 * V173 * V174 * V175 * V176 * V177 * V178 * V179 * V180 * V181 * V182 * V183 * V184 * V185 * V186 * V187 * V188 * V189 * V190 * V191 * V192 * V193 * V194 * V195 * V196 * V197 * V198 * V199 }} |list2 = {{navbox|child |title = V200—V399 |listclass = hlist |state = {{{list2|{{{all|}}}}}} |list1 = * V200 * V201 * V202 * V203 * V204 * V205 * V206 * V207 * V208 * V209 * V210 * V211 * V212 * V213 * V214 * V215 * V216 * V217 * V218 * V229 * V230 * V231 * V232 * V233 * V234 * V235 * V236 * V237 * V238 * V239 * V240 * V241 * V242 * V243 * V244 * V245 * V246 * V247 * V248 * V249 * [[Autoceļš V250|V250]] * V251 * V252 * V253 * V254 * <span style="color:#AAA;">V255</span> * V256 * V257 * V258 * V259 * V260 * V261 * V262 * <span style="color:#AAA;">V263</span> * V264 * V265 * V267 * V268 * V280 * V281 * V282 * V283 * V284 * V285 * V286 * V287 * V288 * V289 * V290 * V291 * [[Autoceļš V292|V292]] * V293 * V294 * V295 * V296 * V297 * V298 * V299 * V300 * V301 * V302 * V303 * V304 * [[Autoceļš V305|V305]] * V306 * V307 * V308 * V309 * V310 * V311 * V312 * V313 * V314 * V315 * V316 * V317 * V318 * V319 * V320 * V321 * V322 * V323 * V324 * V325 * V326 * V327 * V328 * V329 * [[Autoceļš V330|V330]] * <span style="color:#AAA;">V331</span> * V332 * <span style="color:#AAA;">V333</span> * V334 * V335 * <span style="color:#AAA;">V336</span> * V337 * V338 * <span style="color:#AAA;">V339</span> * <span style="color:#AAA;">V340</span> * V341 * V342 * <span style="color:#AAA;">V343</span> * V344 * V345 * <span style="color:#AAA;">V346</span> * <span style="color:#AAA;">V347</span> * <span style="color:#AAA;">V348</span> * <span style="color:#AAA;">V349</span> * V350 * <span style="color:#AAA;">V351</span> * <span style="color:#AAA;">V352</span> * <span style="color:#AAA;">V353</span> * <span style="color:#AAA;">V354</span> * V355 * <span style="color:#AAA;">V356</span> * <span style="color:#AAA;">V357</span> * <span style="color:#AAA;">V358</span> * <span style="color:#AAA;">V359</span> * <span style="color:#AAA;">V360</span> * <span style="color:#AAA;">V361</span> * <span style="color:#AAA;">V362</span> * <span style="color:#AAA;">V363</span> * <span style="color:#AAA;">V364</span> * <span style="color:#AAA;">V365</span> * <span style="color:#AAA;">V366</span> * <span style="color:#AAA;">V367</span> * V368 * <span style="color:#AAA;">V369</span> * V370 * V371 * V372 * V373 * V374 * V375 * V376 * <span style="color:#AAA;">V377</span> * V378 * V379 * V380 * [[Autoceļš V381|V381]] * V382 * V383 * V384 * V385 * V386 * V387 * V388 * V389 * V390 * V391 * V392 * V393 * V394 * V395 * V396 * <span style="color:#AAA;">V397</span> * V398 * V399 }} |list3 = {{navbox|child |title = V400—V599 |listclass = hlist |state = {{{list3|{{{all|}}}}}} |list1 = * V400 * V401 * V402 * V403 * V410 * V411 * V412 * V413 * V414 * V415 * V416 * V417 * V418 * V419 * V420 * V421 * V422 * V423 * V424 * V425 * V426 * V427 * V428 * V429 * V430 * V431 * V432 * V433 * V434 * V435 * V436 * V437 * V438 * V439 * V440 * V441 * V442 * V443 * V444 * V445 * V446 * V447 * V454 * V455 * V456 * V457 * V458 * V459 * V460 * V461 * V462 * V463 * V464 * V465 * V466 * V467 * V468 * V469 * V470 * V471 * V472 * V473 * V474 * V475 * V476 * V477 * V478 * V479 * V480 * V481 * V482 * V483 * V484 * V485 * V486 * V487 * V488 * V489 * V490 * V491 * V492 * V493 * V499 * V500 * V501 * V502 * V503 * V504 * V505 * V506 * V507 * V508 * V509 * V510 * V511 * V512 * V513 * V514 * V515 * V516 * V517 * V518 * V519 * V520 * V521 * V522 * V523 * V524 * V525 * V526 * V527 * V528 * V529 * V530 * V531 * V532 * V533 * V534 * V535 * [[Autoceļš V536|<span style="color:#AAA;">V536</span>]] * V537 * V538 * V539 * V540 * V541 * V542 * V543 * V544 * V545 * V549 * [[Autoceļš V550|V550]] * [[Autoceļš V551|V551]] * [[Autoceļš V552|V552]] * [[Autoceļš V553|V553]] * [[Autoceļš V554|V554]] * [[Autoceļš V555|V555]] * [[Autoceļš V556|V556]] * [[Autoceļš V557|V557]] * [[Autoceļš V558|V558]] * [[Autoceļš V559|V559]] * [[Autoceļš V560|V560]] * [[Autoceļš V561|V561]] * [[Autoceļš V562|V562]] * [[Autoceļš V563|V563]] * [[Autoceļš V564|V564]] * V565 * [[Autoceļš V566|V566]] * [[Autoceļš V567|V567]] * V568 * V569 * [[Autoceļš V570|V570]] * V571 * [[Autoceļš V572|V572]] * [[Autoceļš V573|V573]] * [[Autoceļš V574|V574]] * [[Autoceļš V575|V575]] * [[Stacijas iela (Sakstagals)|<span style="color:#AAA;">V576</span>]] * [[Autoceļš V577|V577]] * [[Autoceļš V578|V578]] * [[Autoceļš V579|V579]] * [[Autoceļš V580|V580]] * [[Autoceļš V581|V581]] * [[Autoceļš V582|V582]] * [[Autoceļš V583|V583]] * [[Autoceļš V584|V584]] * <span style="color:#AAA;">V585</span> * [[Autoceļš V586|V586]] * [[Autoceļš V587|V587]] * [[Autoceļš V588|V588]] * [[Autoceļš V589|V589]] * [[Autoceļš V590|<span style="color:#AAA;">V590</span>]] * V591 * [[Autoceļš V592|V592]] * V593 * [[Autoceļš V594|V594]] * V595 * [[Autoceļš V596|V596]] * [[Autoceļš V597|V597]] * [[Autoceļš V598|V598]] * [[Autoceļš V599|V599]] }} |list4 = {{navbox|child |title = V600—V799 |listclass = hlist |state = {{{list4|{{{all|}}}}}} |list1 = * V600 * V606 * V607 * V608 * V609 * V610 * V611 * V612 * V613 * V614 * V615 * V616 * V617 * V618 * V619 * V620 * V621 * V622 * V623 * V624 * V626 * V627 * V628 * V629 * <span style="color:#AAA;">V630</span> * V631 * V632 * V633 * V635 * [[Autoceļš V636|V636]] * V637 * V638 * [[Autoceļš V639|<span style="color:#AAA;">V639</span>]] * V640 * V641 * [[Autoceļš V642|V642]] * V643 * V644 * V645 * V646 * V647 * V648 * V649 * V650 * V651 * V652 * V653 * V654 * V655 * V656 * V657 * V659 * V660 * V661 * [[Autoceļš V673|V673]] * V674 * <span style="color:#AAA;">V675</span> * V676 * V677 * V678 * V679 * V680 * V681 * V682 * <span style="color:#AAA;">V683</span> * V684 * V685 * V686 * V687 * V688 * V689 * V690 * V691 * V692 * V693 * V694 * V695 * V696 * V697 * V698 * V699 * V700 * V701 * V702 * V703 * V705 * V706 * V707 * V708 * V709 * V710 * V711 * V712 * V713 * V714 * V715 * V716 * V717 * V718 * V719 * <span style="color:#AAA;">V720</span> * <span style="color:#AAA;">V721</span> * V722 * V723 * V724 * V735 * V736 * V737 * V738 * V739 * V740 * V741 * V742 * V743 * V744 * V745 * V746 * V747 * V748 * V749 * V750 * [[Autoceļš V751|V751]] * V752 * V753 * V754 * V755 * V756 * V757 * V758 * V759 * V760 * V761 * V762 * V763 * V764 * V770 * V771 * V772 * V773 * [[Autoceļš V774|<span style="color:#AAA;">V774</span>]] * V775 * V776 * V777 * V778 * V779 * V780 * V781 * V782 * [[Autoceļš V783|V783]] * V784 * V785 * V786 * V787 * V788 * V789 * V790 * V791 * V792 * V793 * V794 * V795 * V796 * V797 * V798 * V799 }} |list5 = {{navbox|child |title = V800—V999 |listclass = hlist |state = {{{list5|{{{all|}}}}}} |list1 = * V800 * V801 * V802 * V803 * V804 * V805 * [[Autoceļš V806|V806]] * V807 * V809 * V810 * V811 * V812 * V813 * V814 * V815 * V816 * V817 * V818 * V819 * V820 * V821 * V822 * V823 * V824 * V825 * V826 * <span style="color:#AAA;">V827</span> * V828 * V839 * V840 * V841 * V842 * V843 * V844 * V845 * V846 * V847 * V850 * V851 * V852 * V853 * V854 * V855 * V856 * V858 * V859 * V860 * [[Autoceļš V861|V861]] * [[Autoceļš V862|V862]] * V863 * [[Autoceļš V864|V864]] * V865 * V866 * V867 * V868 * V869 * V870 * V871 * V872 * V873 * V874 * V875 * V876 * V877 * V878 * V879 * V880 * V881 * V882 * V883 * V884 * V885 * <span style="color:#AAA;">V886</span> * V887 * V888 * V890 * V891 * V892 * <span style="color:#AAA;">V893</span> * V894 * V895 * V896 * <span style="color:#AAA;">V897</span> * V898 * V900 * V902 * V903 * V914 * V915 * V916 * [[Autoceļš V917|V917]] * V918 * V919 * V920 * V921 * V922 * V923 * V924 * V925 * V926 * V927 * V928 * V929 * V930 * V931 * V932 * V933 * V934 * V935 * V936 * V937 * V938 * V939 * V940 * V941 * V942 * V943 * V944 * V945 * V946 * V947 * V948 * V949 * V950 * V951 * V952 * V953 * V954 * V955 * [[Autoceļš V956|V956]] * V957 * V958 * V959 * V960 * V961 * V964 * V965 * V966 * V967 * V968 * [[Autoceļš V969|V969]] * V970 * [[Autoceļš V971|V971]] * V972 * V973 * V974 * V975 * V976 * V977 * V978 * V979 * <span style="color:#AAA;">V980</span> * V981 * V982 * V983 * <span style="color:#AAA;">V984</span> * [[Autoceļš V985|V985]] * V986 * V987 * V988 * V989 * V990 * V991 * V992 * V993 * <span style="color:#AAA;">V994</span> * V995 * [[Autoceļš V996|V996]] * V997 * V998 * V999 }} |list6 = {{navbox|child |title = V1002—V1199 |listclass = hlist |state = {{{list6|{{{all|}}}}}} |list1 = * V1002 * V1003 * V1004 * V1005 * V1007 * V1008 * V1009 * V1010 * [[Autoceļš V1011|V1011]] * V1012 * V1013 * <span style="color:#AAA;">V1014</span> * V1015 * V1016 * V1017 * V1018 * V1019 * V1020 * V1021 * V1022 * V1023 * V1024 * V1025 * V1026 * V1027 * [[Autoceļš V1028|V1028]] * V1029 * [[Autoceļš V1030|V1030]] * V1031 * V1032 * V1033 * V1034 * [[Autoceļš V1035|V1035]] * V1036 * [[Autoceļš V1037|V1037]] * V1038 * V1039 * V1040 * V1041 * V1042 * V1043 * V1044 * V1045 * V1046 * V1047 * V1054 * V1055 * V1056 * V1058 * V1059 * V1060 * V1064 * V1065 * V1066 * V1067 * V1068 * V1071 * V1072 * V1073 * V1075 * V1076 * V1077 * V1078 * V1079 * V1081 * V1082 * V1083 * V1085 * V1086 * V1088 * V1091 * V1098 * V1099 * V1100 * V1101 * V1102 * V1103 * V1104 * V1105 * V1106 * V1107 * V1108 * V1109 * V1110 * V1111 * V1112 * V1113 * V1114 * V1115 * V1116 * V1117 * V1118 * V1119 * V1120 * V1121 * V1122 * V1123 * V1124 * <span style="color:#AAA;">V1125</span> * V1126 * V1127 * V1128 * V1129 * V1130 * V1131 * V1132 * V1134 * V1135 * V1136 * V1137 * V1138 * V1139 * V1140 * V1141 * V1142 * V1146 * V1147 * V1148 * V1149 * V1150 * V1151 * V1152 * V1153 * V1154 * V1155 * V1156 * V1157 * V1158 * V1159 * V1160 * V1161 * V1162 * V1163 * V1164 * V1165 * V1166 * V1167 * V1168 * V1169 * V1171 * V1172 * V1174 * V1175 * V1176 * V1177 * V1178 * V1180 * V1186 * V1187 * V1188 * <span style="color:#AAA;">V1189</span> * V1190 * V1191 * V1192 * V1193 * V1194 * V1195 * V1196 * V1197 * [[Autoceļš V1198|<span style="color:#AAA;">V1198</span>]] * V1199 }} |list7 = {{navbox|child |title = V1200—V1399 |listclass = hlist |state = {{{list7|{{{all|}}}}}} |list1 = * V1200 * V1201 * V1202 * V1203 * V1204 * V1205 * V1206 * V1207 * V1208 * V1209 * V1210 * V1211 * [[Autoceļš P135|<span style="color:#AAA;">V1212</span>]] * V1213 * V1214 * V1215 * V1216 * V1217 * V1218 * V1219 * V1220 * V1221 * V1222 * V1223 * V1224 * V1225 * V1226 * <span style="color:#AAA;">V1228</span> * V1229 * V1230 * V1231 * V1232 * V1233 * V1236 * V1242 * V1243 * V1245 * V1247 * V1250 * V1261 * V1262 * V1263 * V1264 * V1265 * V1266 * <span style="color:#AAA;">V1267</span> * V1268 * V1269 * V1270 * V1271 * V1272 * V1273 * V1274 * V1275 * V1276 * V1277 * [[Autoceļš V1278|V1278]] * V1279 * V1280 * V1281 * V1282 * V1283 * V1284 * V1285 * V1286 * <span style="color:#AAA;">V1287</span> * V1288 * V1289 * V1290 * V1291 * <span style="color:#AAA;">V1292</span> * V1293 * V1294 * V1295 * V1296 * V1297 * V1298 * V1299 * V1300 * V1301 * [[Autoceļš V1307|V1307]] * V1308 * V1309 * V1310 * V1311 * V1312 * V1313 * V1314 * V1315 * V1316 * V1317 * V1318 * V1319 * [[Autoceļš V1321|V1321]] * V1322 * V1323 * V1324 * V1325 * V1326 * V1327 * V1328 * V1329 * V1330 * V1331 * V1332 * V1333 * V1334 * [[Autoceļš V1335|V1335]] * V1336 * V1337 * V1338 * V1339 * V1340 * V1341 * V1342 * V1343 * V1344 * V1345 * V1346 * V1347 * V1348 * V1349 * V1350 * V1351 * V1352 * V1353 * V1354 * V1355 * <span style="color:#AAA;">V1356</span> * V1362 * V1363 * V1364 * V1365 * V1366 * V1367 * V1368 * V1369 * V1371 * V1372 * V1373 * V1374 * V1375 * V1376 * V1377 * V1378 * V1379 * V1380 * V1381 * V1382 * V1383 * V1384 * V1385 * V1386 * V1388 * V1389 * V1390 * V1391 * V1392 * V1393 * V1394 * V1395 * V1396 * V1397 * V1398 * V1399 }} |list8 = {{navbox|child |title = V1400—V1489 |listclass = hlist |state = {{{list8|{{{all|}}}}}} |list1 = * V1400 * V1401 * V1402 * V1403 * V1404 * V1405 * [[Autoceļš V1406|V1406]] * V1407 * V1408 * V1409 * V1410 * V1411 * V1412 * V1413 * V1414 * V1415 * <span style="color:#AAA;">V1416</span> * V1428 * V1429 * V1430 * V1431 * V1432 * V1433 * V1434 * V1435 * V1436 * V1437 * <span style="color:#AAA;">V1438</span> * V1439 * V1440 * [[Autoceļš V1441|V1441]] * [[Autoceļš V1442|V1442]] * V1443 * V1444 * V1445 * V1446 * V1447 * V1448 * V1449 * [[Autoceļš V1450|V1450]] * V1451 * [[Autoceļš V1452|V1452]] * V1453 * V1454 * V1455 * V1456 * V1457 * V1458 * V1459 * V1460 * V1461 * [[Autoceļš V1462|V1462]] * V1463 * V1464 * <span style="color:#AAA;">V1465</span> * <span style="color:#AAA;">V1466</span> * <span style="color:#AAA;">V1467</span> * <span style="color:#AAA;">V1469</span> * <span style="color:#AAA;">V1470</span> * <span style="color:#AAA;">V1471</span> * V1472 * V1474 * V1475 * V1476 * V1478 * V1479 * V1480 * V1481 * V1482 * <span style="color:#AAA;">V1483</span> * V1484 * V1485 * V1486 * V1487 * V1488 * V1489 }} |below = '''[[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļu iedalījums]]:''' [[Latvijas galvenie autoceļi|galvenie]], [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālie]], '''vietējie'''. }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas autoceļu veidnes]] </noinclude> minqc909to15hcedlmjudxow3obvk2m 0 205691 4466277 3867190 2026-05-10T18:27:26Z ~2026-28375-52 145180 Lietkabelis logo 4466277 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #8B0000 | klubs = BC Lietkabelis | logo = [[File:Lietkabeliologo2015.jpg|thumb|BC"Lietkabelio" logotipas.]] | logo_izm = 100px | pilsēta = {{vieta|Lietuva|Panevēža}} | līga = [[Lietuvas Basketbola līga]] | konference = | divīzija = | sezona = 2012 | pozīcija = 11. vieta | dibināts = 1964 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = | ietilpība = | krāsas = Sarkana, zila | īpašnieks = | prezidents = | menedžeris = | galvenais_treneris = | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = | dates1 = | name2 = | dates2 = | name3 = | dates3 = | name4 = | dates4 = <!------ čempiontituli -------> | BAA = | NBL = | NBA = | WNBA = | Izaicinājums = | Eirokauss = | Eirolīga = | LBL = | LKL = | BBL = | LSBL = | PSRS = | līga1 = BBL izaicinājuma | uzvaras1 = 1 | līga2 = | uzvaras2 = }} '''Panevēžas "Lietkabelis"''' ({{val|lt|Panevėžio Lietkabelis}}) ir profesionāls [[basketbols|basketbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Panevēža|Panevēžā]], [[Lietuva|Lietuvā]]. Pašlaik (2012) tas startē [[Lietuvas Basketbola līga|Lietuvas Basketbola līgā]] un [[BBL|Baltijas basketbola līgā]]. Pastāvēšanas vēsturē "Lietkabelis" ir vienreiz uzvarējis BBL izaicinājuma kausā (2012). == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{lt ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110222191749/http://www.lkl.lt/techasas/ LKL profils] {{lt ikona}} {{Basketbols-aizmetnis}} {{BBL}} [[Kategorija:Lietuvas basketbola klubi]] 0xjnpjmq88gmkl2auuxrqplxppz00s2 4466424 4466277 2026-05-10T22:12:29Z Egilus 27634 4466424 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #8B0000 | klubs = BC Lietkabelis | logo = Lietkabeliologo2015.jpg | logo_izm = 100px | pilsēta = {{vieta|Lietuva|Panevēža}} | līga = [[Lietuvas Basketbola līga]] | konference = | divīzija = | sezona = 2012 | pozīcija = 11. vieta | dibināts = 1964 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = | ietilpība = | krāsas = Sarkana, zila | īpašnieks = | prezidents = | menedžeris = | galvenais_treneris = | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = | dates1 = | name2 = | dates2 = | name3 = | dates3 = | name4 = | dates4 = <!------ čempiontituli -------> | BAA = | NBL = | NBA = | WNBA = | Izaicinājums = | Eirokauss = | Eirolīga = | LBL = | LKL = | BBL = | LSBL = | PSRS = | līga1 = BBL izaicinājuma | uzvaras1 = 1 | līga2 = | uzvaras2 = }} '''Panevēžas "Lietkabelis"''' ({{val|lt|Panevėžio Lietkabelis}}) ir profesionāls [[basketbols|basketbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Panevēža|Panevēžā]], [[Lietuva|Lietuvā]]. Pašlaik (2012) tas startē [[Lietuvas Basketbola līga|Lietuvas Basketbola līgā]] un [[BBL|Baltijas basketbola līgā]]. Pastāvēšanas vēsturē "Lietkabelis" ir vienreiz uzvarējis BBL izaicinājuma kausā (2012). == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{lt ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110222191749/http://www.lkl.lt/techasas/ LKL profils] {{lt ikona}} {{Basketbols-aizmetnis}} {{BBL}} [[Kategorija:Lietuvas basketbola klubi]] eoj50pbpo2rholsprslvo9fp3uxy57q 4466425 4466424 2026-05-10T22:14:30Z Egilus 27634 Undid 2 revisions from [[Special:Diff/4466277|4466277]] until [[Special:Diff/4466424|4466424]] Likt logo commonos - tad mēs paliksim bez nekāda rakstā. 4466425 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #8B0000 | klubs = BC Lietkabelis | logo = BC Lietkabelis logo.jpg | logo_izm = 100px | pilsēta = {{vieta|Lietuva|Panevēža}} | līga = [[Lietuvas Basketbola līga]] | konference = | divīzija = | sezona = 2012 | pozīcija = 11. vieta | dibināts = 1964 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = | ietilpība = | krāsas = Sarkana, zila | īpašnieks = | prezidents = | menedžeris = | galvenais_treneris = | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = | dates1 = | name2 = | dates2 = | name3 = | dates3 = | name4 = | dates4 = <!------ čempiontituli -------> | BAA = | NBL = | NBA = | WNBA = | Izaicinājums = | Eirokauss = | Eirolīga = | LBL = | LKL = | BBL = | LSBL = | PSRS = | līga1 = BBL izaicinājuma | uzvaras1 = 1 | līga2 = | uzvaras2 = }} '''Panevēžas "Lietkabelis"''' ({{val|lt|Panevėžio Lietkabelis}}) ir profesionāls [[basketbols|basketbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Panevēža|Panevēžā]], [[Lietuva|Lietuvā]]. Pašlaik (2012) tas startē [[Lietuvas Basketbola līga|Lietuvas Basketbola līgā]] un [[BBL|Baltijas basketbola līgā]]. Pastāvēšanas vēsturē "Lietkabelis" ir vienreiz uzvarējis BBL izaicinājuma kausā (2012). == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{lt ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110222191749/http://www.lkl.lt/techasas/ LKL profils] {{lt ikona}} {{Basketbols-aizmetnis}} {{BBL}} [[Kategorija:Lietuvas basketbola klubi]] jyaujdh0gmj1e33645n4vuojcgd29zw 0 209056 4466220 4460244 2026-05-10T16:38:04Z Kikos 3705 /* Seņūnijas */ 4466220 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Ķelmes rajona pašvaldība | official_name = ''Kelmės rajono savivaldybė'' | image_skyline =Medziokalnis.2010-05-23.jpg | imagesize = | image_caption = Medžokalns pie [[Kraži|Kražu]] miesta | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = Kelme in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | area_total_km2 = 1705 | population_total = 23826 | population_as_of = 2025 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Ķelme]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 11 | p1 = [[Ķelmes seņūnija]] | p2 = [[Ķelmes apkārtnes seņūnija]] | p3 = [[Kražu seņūnija]] | p4 = [[Kuķeču seņūnija]] | p5 = [[Ļoļu seņūnija]] | p6 = [[Pakražantes seņūnija]] | p7 = [[Šaukēnu seņūnija]] | p8 = [[Tītuvēnu seņūnija]] | p9 = [[Tītuvēnu apkārtnes seņūnija]] | p10 = [[Užventes seņūnija]] | p11 = [[Vaiguvas seņūnija]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (98,0%) | website = {{url|http://www.kelme.lt}} }} '''Ķelmes rajona pašvaldība''' ({{val|lt|Kelmės rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķī]], vēsturiskajā [[Žemaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Šauļu rajona pašvaldība|Šauļu rajona]], [[Radvilišķu rajona pašvaldība|Radvilišķu rajona]], [[Raseiņu rajona pašvaldība|Raseiņu rajona]], [[Tauraģes rajona pašvaldība|Tauraģes rajona]], [[Šilales rajona pašvaldība|Šilales rajona]] un [[Telšu rajona pašvaldība|Telšu rajona pašvaldībām]]. == Seņūnijas == {| class="wikitable sortable" |+ !Seņūnija !Centrs !Iedzīvotāji !Platība !Pilsētas !Miesti !Ciemi |- |[[Ķelmes apīliņķes seņūnija]] |[[Ķelme]] |2022 |133,09 |– |– |59 |- |Ķelmes seņūnija |[[Ķelme]] |7688 |8,75 |[[Ķelme]] |– |– |- |[[Kražu seņūnija]] |[[Kraži]] |2050 |254,73 |– |[[Karklēni]], [[Kraži]], [[Pašile]] |81 |- |[[Kuķeču seņūnija]] |[[Kuķeči]] |1322 |120,88 |– |– |60 |- |[[Ļoļu seņūnija]] |[[Ļoļi (Lietuva)|Ļoļi]] |1947 |154,33 |– |[[Ļoļi (Lietuva)|Ļoļi]] |58 |- |[[Pakražantes seņūnija]] |[[Griņi]] |1643 |161,03 |– |[[Žalpji]] |61 |- |[[Šauķēnu seņūnija]] |[[Šauķēni]] |1875 |250,06 |– |[[Šauķēni]] |46 |- |[[Tītuvēnu apīliņķes seņūnija]] |[[Tītuvēni]] |2414 |286,44 |– |– |70 |- |Tītuvēnu seņūnija |[[Tītuvēni]] |1850 |9,88 |[[Tītuvēni]] |– |– |- |[[Užventes seņūnija]] |[[Užvente]] |2493 |233,89 |[[Užvente]] |– |67 |- |[[Vaiguvas seņūnija]] |[[Vaiguva]] |722 |91,55 |– |– |24 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{Lietuvas pašvaldības}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķelmes rajona pašvaldība| ]] l522yomcwxw0oc0anu17d8ygaibxmm6 0 211174 4466599 4341238 2026-05-11T11:28:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466599 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Nikolajs Lapekins | vārds_orig = | attēls = Lapekins.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Virsprāvests Nikolajs Lapekins | dz_gads = 1894 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Cēsu apriņķis}} | m_gads = 1973 | m_mēnesis = 02 | m_diena = 03 | m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Jēkabpils}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Padomju Savienība|PSRS]] | tautība = | nodarbošanās = garīdznieks, virspriesteris | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Nikolajs Lapekins''' (dzimis {{dat|1894|12|12}}, miris {{dat|1973|2|03}})<ref>[http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/faktos/jiec/Default.aspx?print=true "Mēs viņus pazīstam"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090228171413/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/faktos/jiec/Default.aspx?print=true |date={{dat|2009|02|28||bez}} }} www.jekabpils.lv</ref> bija [[Latvijas Pareizticīgā baznīca|Latvijas Pareizticīgās baznīcas]] garīdznieks un virspriesteris, [[Volodimirs Svjatoslavičs|Svētā Kņaza Volodimira]] II šķiras [[goda zīme|ordeņa]] kavalieris. == Dzīvesgājums == Dzimis Cēsu apriņķa Mazstraupes pagasta "Bangās" zemnieku Mārtiņa un Ievas četru bērnu, no kuriem divi brāļi kļuva par [[priesteris|priesteriem]], [[ģimene|ģimenē]]. 1916. gadā beidzis [[Rīga]]s Garīgo semināru. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devies bēgļu gaitās uz [[Rjazaņa|Rjazaņu]] [[Krievija|Krievijā]], kur veicis [[skolotājs|skolotāja]] darbu. Šeit iepazinies ar vietējo skolotāju Jevgēniju Novoseļsku, ar kuru nodibinājis ģimeni un kuriem piedzimis [[dēls]] Pāvels. 1921. gadā ar ģimeni atgriezies [[Latvija|Latvijā]], kur 21. augustā Rīgas un visas Latvijas [[arhibīskaps]] [[Jānis Pommers|Jānis]] viņu iesvētījis par priesteri. 1922. gadā sācis kalpošanu Piltenes Sv. Trijādības baznīcā, kur kalpojis līdz 1927. gadam. 1926. gada 21. oktobrī ievēlēts par Šķilbēnu Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgās baznīcas pirmo priesteri. Paralēli darbam bijis [[ticība]]s mācības skolotājs [[skola|skolās]], bet vēlāk [[Viļaka]]s iecirkņa [[prāvests]].<ref name="el" /> Šķilbēnu draudzē kalpojis līdz 1939. gada 1. decembrim, kur viņa vadībā tika uzbūvēts [[baznīca (celtne)|dievnams]].<ref>[http://www.kulturaskarte.lv/lv/kulturvesturiska-vieta/skilbenu-pareizticigo-baznica "Šķilbēnu pareizticīgo baznīca"]{{Novecojusi saite}} www.kulturaskarte.lv</ref> Vēlāk pārsūtīts darbā uz [[Balvi]]em, kur vadījis Balvu Dievmātes Aizmigšanas baznīcas draudzi līdz 1944. gadam,<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/5596 "Latgales dati"]{{Novecojusi saite}} latgalesdati.du.lv</ref> kurā Lapekinu ģimeni vācieši deportējuši uz [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]]. Tur dzīvojis Jabloņecā pie Nisas un noturējis dievkalpojumus pareizticīgajiem bēgļiem Sv. Annas Romas katoļu baznīcā. No turienes 1945. gadā atgriezies Latvijā pēc [[padomju armija]]s ienākšanas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] uzsācis sagrautās Svētā pravieša Elijas baznīcas atjaunošanu [[Liepna|Liepnā]], par ko vēlāk, 1948. gada 24. aprīlī saņēmis no Rīgas un visas Latvijas [[metropolīts|metropolīta]] Benjamiņa Goda rakstu. 1949. gadā sācis kalpot Viļakas Dievmātes Patvēruma baznīcā. 1949. gada 28. jūlijā ticis represēts un izsūtīts. Izsūtījumu pavadījis Vologdas apgabala Kargopoles nometnē, no kurienes atbrīvots 1955. gada oktobrī. 1955. gadā nozīmēts uz [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|Jēkabpils Svētā Gara baznīcu un Svētā Nikolaja baznīcu]], kur kalpojis līdz sava mūža beigām.<ref>[http://www.klosteris.lv/engine/print.php?newsid=27 "Klostera igumeni"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160311054827/http://www.klosteris.lv/engine/print.php?newsid=27 |date={{dat|2016|03|11||bez}} }} www.klosteris.lv</ref> Viņa kalpošanas laikā baznīcas nenomaksāto lielo nodokļu dēļ draudēja slēgt Svētā Gara baznīcu, bet priestera vīrišķības, pašaizliedzības un gara spēka dēļ dievnamu izdevies nosargāt, gan vēlāk sešdesmitajos gados tikusi slēgta Svētā Nikolaja baznīca, kurā kādu laiku atradusies [[Jēkabpils Vēstures muzejs|Jēkabpils Vēstures muzeja]] izstāžu zāle. Savas kalpošanas 50 gadu jubilejā saņēmis [[mitra|mitru]] — virspriestera zīmi, bet 1971. gada 16. augustā [[patriarhs]] Pimens par nopelniem baznīcas labā virspriesterim pasniedzis Svētā Kņaza Volodimira II šķiras ordeni.<ref name="el">[http://www.eleison.lv/Biblioteka/priesteri/NLapekins.htm "Virspriesteri Nikolaju Lapekinu atceroties"] www.eleison.lv</ref> Lapekinu ģimenei bija četri bērni. Nikolajs Lapekins miris 1973. gada 7. februārī, apbedīts [[Jēkabpils pilsētas kapsēta|Jēkabpils pilsētas kapsētā]].<ref>Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 143.lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces|Голиков А., Фомин С. Кровью убеленные. Мученики и исповедники Северо - Запада России и Прибалтики (1940–1955). Мартиролог православных священнослужителей Латвии, репрессированных в 1940–1952 гг. М., 1999. c.165–166, 218.=}} == Ārējās saites == * [http://www.eleison.lv/Biblioteka/priesteri/NLapekins.htm Bibliotēka "Virspriesteri Nikolaju Lapekinu atceroties"] www.eleison.lv {{DEFAULTSORT:Lapekins, Nikolajs}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1973. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jēkabpilī mirušie]] [[Kategorija:Latvijas garīdznieki]] f4jvtzkx2mu9miczpch5c2idon0ullr 1 212480 4466543 1897536 2026-05-11T08:11:53Z ~2026-27718-83 145203 /* Celtne */ jauna sadaļa 4466543 wikitext text/x-wiki Ārējās saitēs ir links uz Ārlietu ministriju. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 15:36, 20 janvārī, 2013 (EET) == Celtne == Who knows the architect and the years of opening of the Ministry building? [[Special:Contributions/&#126;2026-27718-83|&#126;2026-27718-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-27718-83|talk]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 11.11 (EEST) suzhwtb09g6ikhqyfjkvvnj2os4wb1w 0 219401 4466200 4175140 2026-05-10T15:41:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466200 wikitext text/x-wiki {{Anglijas grāfistes infokaste | name = Lielā Londona<br/><small>un</small><br/>Londona <small>(reģions)</small> | official_name = Greater London | other_name = <!-- --> | image_main = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px | image1 = City of London, seen from Tower Bridge.jpg | image2 = Siemens Crystal Building, London.jpg | image3 = Hampstead Heath (35220827152).jpg }} | image_caption = [[Londonas Sitija]]; [[Ņūema]]s domes ēka — Lielās Londonas administrācija; Hempstedhītas pļavas <!-- | flag_image = {{#property:P41}} | flag_link = | arms_image = {{#property:P94}} --> | arms_link = | motto = <!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''<br />("English translation")--> | locator_map = Greater London (zoom) (ceremonial county) in England.svg | map_caption = Lielās Londonas novietojums Anglijā | coordinates = | region = | established_date = {{dat|1965|4|1}} | established_by = | preceded_by = | origin = | lord_lieutenant_office = | lord_lieutenant_name = | high_sheriff_office = | high_sheriff_name = | mayor_office = | mayor_name = | area_total_km2 = 1569 | area_total_rank = 37. | ethnicity = | county_council = <!-- only for counties with county councils --> | unitary_council = <!-- only for unitary counties like Northumberland --> | unitary_council1 = <!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--> | unitary_council2 = | government = <!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --> | joint_committees = | admin_hq = [[Ņūema]] | area_council_km2 = 1572 | area_council_rank = | population_council = 8866180 | iso_code = | ons_code = TLI | gss_code = {{Unbulleted list |E12000007 (reģions) |E61000001 (GLA) }} | nuts_code = | districts_map = <!-- [[Attēls:Northamptonshire numbered districts 2021.svg|150px]] --> | districts_key = <!-- {{Legend|#FFFF99|Unitārās pašvaldības}} --> | districts_list = <!-- 1. [[Rietumu Northemptonšīra]]<br/>2. [[Ziemeļu Northemptonšīra]] --> | MPs = | police = | website = {{URL|https://www.london.gov.uk/}} {{Infobox | child = yes | header1 = [[File:London-counties.svg|250px]]<br/> {{nobold|Londonas reģiona ceremoniālās grāfistes}} | label2 = [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|Grāfistes]] | data2 = {{Unbulleted list<!-- Ordered list --> | 1 [[Londonas Sitija]] | 2 Lielā Londona }} }} {{Infobox | child = yes | header1 = [[File:London-boroughs.svg|250px]]<br/> {{nobold|[[Londonas Sitija]] un 32 [[Londonas boro]]}} |label2=&nbsp; |data2 = {{Collapsible list | title = | liststyle = list-style-type:decimal;text-align:left; | 1 = [[Londonas Sitija]] | 2 = [[Vestminstera]] | 3 = [[Kensingtona un Čelsi]] | 4 = [[Hamersmita un Fulema]] | 5 = [[Vondsvērta]] | 6 = [[Lembeta]] | 7 = [[Sautvorka]] | 8 = [[Tauerhemletsa]] | 9 = [[Hekni]] | 10 = [[Izlingtona]] | 11 = [[Kemdena]] | 12 = [[Brenta]] | 13 = [[Īlinga]] | 14 = [[Haunslova]] | 15 = [[Ričmonda pie Temzas]] | 16 = [[Kingstona pie Temzas]] | 17 = [[Mērtona]] | 18 = [[Satona]] | 19 = [[Kroidona]] | 20 = [[Bromli]] | 21 = [[Lūišema]] | 22 = [[Griniča]] | 23 = [[Beksli]] | 24 = [[Heiveringa]] | 25 = [[Bārkinga un Degenema]] | 26 = [[Redbridža]] | 27 = [[Ņūema]] | 28 = [[Voltemforesta]] | 29 = [[Heringeja]] | 30 = [[Enfīlda]] | 31 = [[Bārneta]] | 32 = [[Herova]] | 33 = [[Hilingdona]] }} }} | largest_city = | largest_town = <!-- only shown if largest_city is not set --> }} '''Lielā Londona''' ({{val|en|Greater London}}) ir [[Anglija]]s administratīvais apgabals, ceremoniālā grāfiste un '''Londonas''' reģions. Tā ir 1572 km² liela<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.gol.gov.uk/gol/OurRegion/?a=42496 |title=Our Region |publisher=Government Office for London |work=www.gol.gov.uk |accessdate=15 October 2009 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070920202627/http://www.gol.gov.uk/gol/OurRegion/?a=42496 |archivedate={{dat|2007|09|20||bez}} }}</ref> un 2011. gadā iedzīvotāju skaits Lielajā Londonā sasniedza 8,17 miljonus cilvēku.<ref name=Greater_London_population>{{tīmekļa atsauce |title=T 08: 2011 Census — Population and Household Estimates for England and Wales, March 2011 |publisher=[[Office for National Statistics]] |date=16 July 2012 |url=http://www.ons.gov.uk/ons/dcp171778_270487.pdf |accessdate=16 July 2012 |archive-date={{dat|2016|01|05||bez}} |archive-url=http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20160105160709/http://www.ons.gov.uk/ons/dcp171778_270487.pdf }}</ref> Tā tika izveidota {{dat|1965|4|1||bez}} un tās sastāvā ir [[Londonas Sitija]] un 32 Londonas administratīvie rajoni.<ref name="LGA 63">[http://www.legislation.gov.uk/ukpga/1963/33/pdfs/ukpga_19630033_en.pdf London Government Act 1963]</ref> Lielās Londonas ceremoniālajā grāfistē neietilpst Londonas Sitija.<ref name="AJA 64">[http://www.legislation.gov.uk/ukpga/1964/42/pdfs/ukpga_19640042_en.pdf Administration of Justice Act 1964]</ref> Termins "Lielā Londona" ticis lietots arī pirms 1965. gada, lai apzīmētu metropoles reģionu, kas bija lielāks nekā [[Londona (grāfiste)|Londonas]] grāfiste. Dažkārt Lielo Londonu iedala [[Iekšējā Londona|Iekšējā Londonā]], kas ietver lielākoties bijušās Londonas grāfistes boro, un [[Ārējā Londona|Ārējā Londonā]], kas ietver 1965. gadā Londonai pievienotās teritorijas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{UK-aizmetnis}} {{Anglijas administratīvās grāfistes}} {{Anglijas grāfistes}} {{Anglijas reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Londona]] [[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]] [[Kategorija:Anglijas reģioni]] s3tdo1kq330baof8xc1gg5gid0sp5bx 0 227345 4466232 4438890 2026-05-10T16:53:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466232 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|pagasta centru Rēzeknes novadā|Lipuški (nozīmju atdalīšana)|Lipuški}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lipuški | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams (2).jpg | image_caption = Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Mākoņkalna pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,60 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4517&p_back=100013432** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 241 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 17 | lats = 23 | latNS = N | longd = 27 | longm = 26 | longs = 20 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 140 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4626 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lipuški''' (citviet minēts kļūdains nosaukums '''Ļipuški''') ir apdzīvota vieta [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], [[Mākoņkalna pagasts|Mākoņkalna pagasta]] centrs, šeit atrodas Mākoņkalna pagasta pārvalde un bibliotēka<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/bibliotekas/makonkalna-pagasta-biblioteka|title=Mākoņkalna pagasta bibliotēka|last=|first=|website=kulturasdati.lv|access-date=2020.gada 19.decembrī|date=}}</ref>. Ciems izvietojies [[Rāznas ezers|Rāznas ezera]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2196/|title=Rāznas ezers|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 19.decembrī|date=}}</ref> dienvidu krastā un ietilpst [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālā parka]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/nacionalie_parki/raznas_nacionalais_parks/|title=Rāznas nacionālais parks|last=|first=|website=daba.gov.lv|access-date=2020.gada 19.decembrī|date=}}</ref> teritorijā. Lipuškos atrodas Rāznas nacionālā parka [[dabas izglītības centrs "Rāzna"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/public/lat/vides_izglitiba/dabas_izglitibas_centri/dabas_izglitibas_centrs_razna/|title=Dabas izglītības centrs "Rāzna"|last=|first=|website=daba.gov.lv|access-date=2020.gada 19.decembrī|date=}}</ref>. Lipuški atrodas 25 km attālumā no [[Rēzeknes novads|novada]] centra [[Rēzekne|Rēzeknes]], 71 km attālumā no [[Daugavpils]] un 44 km attālumā no [[Preiļi|Preiļiem]]. Ciems veidojies laikā, kad [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] tika vajāti [[vecticībnieki]]. Arī Lipuškos, bēgot no cara represijām, uz dzīvi apmetās šīs [[kristieši|kristiešu]] konfesijas pārstāvji, dibinot draudzi un uzceļot baznīcu. 1893. gadā šeit bija vislielākā vecticībnieku draudze Baltijā. Tajā pašā gadā ciema centrā uzcelts vecticībnieku dievnams. <ref>http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=388 1897. gadā ciemā bija 25 sētas ar 205 cilvēkiem.{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121108064952/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/6/142/?p_id=388 |date={{dat|2012|11|08||bez}} }} Rēzeknes novads. Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams</ref> [[Lipušku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] ir reģiona nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/5830|title=Lipušku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2020.gada 19.decembrī|date=|archive-date={{dat|2021|08|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210803223855/https://is.mantojums.lv/5830}}</ref>. Ciema apkaimē atrodas divi valsts nozīmes kultūras pieminekļi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=Volkenbergas&type_group=&value_group=&dating=&address=M%C4%81ko%C5%86kalna+pagasts&region=2|title=Kultūras pieminekļi. Volkenberga|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2020.gada 19.decembrī|date=|archive-date={{dat|2021|08|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210804005237/https://is.mantojums.lv/?id=&title=Volkenbergas&type_group=&value_group=&dating=&address=M%C4%81ko%C5%86kalna+pagasts&region=2}}</ref>: [[Volkenbergas (Mākoņkalna) pilsdrupas]] - arhitektūras piemineklis un Padebešu kalna (Mākoņkalna, [[Volkenbergas pils|Volkenbergas) viduslaiku pils]] - [[arheoloģiskais piemineklis]]. Lipuškos dzimusi [[Rēzeknes Goda pilsonis|Rēzeknes Goda pilsone]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/5061|title=Par apbalvojumu "Rēzeknes Goda pilsonis"|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2020.gada 19.decembrī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> (2012.g.), dzejniece [[Olga Afanasjeva Rēzeknes goda pilsone|Olga Afanasjeva]] ([[Olga Ors|Olga Orsa]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/izcili-rezekniesi|title=Izcili rēzeknieši. Olga Afanasjeva|last=|first=|website=rezeknesbiblioteka.lv|access-date=2020.gada 19.decembrī|date=|archive-date={{dat|2020|11|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201128071948/https://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/izcili-rezekniesi}}</ref>. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|209 |1970|159 |1979|228 |1989|351 |2000|374 |2011|278 |2021|233 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Mākoņkalna pagasta ciemi}} {{Rēzeknes apriņķis}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Lipuški|Lipuški]] hln4kj38urblk4ek1jqudy6esq1e7o9 0 227582 4466204 3903756 2026-05-10T15:54:37Z Riggwelter 56490 +web archive link 4466204 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Pauls Butkēvičs | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1940|08|8}} | dz. vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1965—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Zinta Jansone]] | dzimums = V | apbalvojumi = }} '''Pauls Butkēvičs''' (dzimis {{dat|1940|8|8}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu aktieris. Pēc [[Rīgas 11. vidusskola]]s beigšanas 1959. gadā mācījies Rīgas Politehniskajā institūtā un uzsācis darbu [[VEF]] rūpnīcā par automātisko tālruņu sakaru regulētāju.<ref name="Hipokrāta zvērests. Sarunu pierakstījis Armīns Lejiņš">{{laikraksta atsauce|title=Cīņa. Hipokrāta zvērests|date={{dat|1965|6|29||bez}}}}</ref> Paralēli mācībām un darbam Pauls Butkēvičs darbojies [[Roberts Ligers|Roberta Ligera]] Rīgas pantomīmas teātrī (1957-1959), vēlāk (1959-1961) darbojies [[Dailes teātris|Dailes teātra]] eksperimentālajā teātra 3.studijā, kurā bija apvienojušies vairāki Teātra fakultātē neiekļuvušie jaunieši - [[Juris Strenga]], [[Leons Krivāns]], [[Ilze Vazdika|Ilze]] un [[Uldis Vazdiks|Uldis Vazdiki]]. Mācījies Rīgas 1. tehniskajā skolā (1963). Studējis [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā, kā arī Vēstures un filozofijas fakultātēs; studējis arī [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Kordiriģentu nodaļā (1964-1966).<ref name="inf">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lmic.lv/core.php?pageId=616&id=14586& |title=Viņš dziedās par visiem |publisher=Latvijas Mūzikas informācijas centrs |access-date={{dat|2014|09|30||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303194750/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=616&id=14586& }}</ref> Filmēties sācis 1963. gadā - pirmā loma - televīzijas filmā "Nedziedātā dziesma" (1963, ''Telefilma-Rīga'').<ref>[http://www.la.lv/es-dzivoju-patiesiba-un-pateiciba/hidehead/3/ Es dzīvoju patiesībā un pateicībā. Saruna ar Paulu Butkēviču]{{Novecojusi saite}}</ref> Pirmā galvenā loma 1965. gadā [[Ada Neretniece|Adas Neretnieces]] kinofilmā "[[Hipokrāta zvērests (filma)|Hipokrāta zvērests]]", atveidojot Imantu Veidi. Uzņēmies [[Rolands Kalniņš|Rolanda Kalniņa]] kinofilmās "[[Akmens un šķembas]]" (1966) un "[[Elpojiet dziļi]]" (1967). Ar filmā "Elpojiet dziļi" atveidoto Ralfa lomu guva ievērību; daudzas no filmā dzirdamajām dziesmām Paula Butkēviča izpildījumā latviešu kultūrā ir tapušas par mākslinieciski vēsturisko vērtību. Butkēvičs atveidojis lomas tādās filmās kā "[[Rallijs (filma)|Rallijs]]" (1978), "[[Nepabeigtās vakariņas]]" (1979), "[[Ilgais ceļš kāpās]]" (TV seriāls, 1981), "[[Mirāža (filma)|Mirāža]]" (1983), "[[Aija (filma)|Aija]]" (1987), Daudzas lomas tēlojis arī [[Krievija|Krievijā]] uzņemtajās filmās, tai skaitā arī nelielu lomu seriālā "[[Septiņpadsmit pavasara mirkļi]]". 1990. gadā kļuvis par [[Krievijas PFSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Krievijas PFSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieku]].<ref name="inf" /> No Latvijas aktieriem nospēlējis visvairāk lomu kino - apmēram 150 filmās, arī Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, Krievijā un Indijā.<ref>Andris Bernāts. Aktieri par kino. 2007.</ref> Precējies ar kostīmu mākslinieci, ilggadējo [[Latvijas Televīzija]]s darbinieci Zintu Jansoni, dzīvo [[Daudzeses pagasts|Daudzeses pagasta]] „Rudzīšos”.<ref name="jauns">{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20260510154410/https://jauns.lv/raksts/izklaide/43970-skaties-ka-pauls-butkevics-daudzese-nosvin-savu-75-dzimsanas-dienu-video|title=Pauls Butkēvičs Daudzesē nosvin savu 75. dzimšanas dienu|publisher=kasjauns.lv|accessdate={{dat|2015|8|14}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{imdb|0124780}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Butkēvičs, Pauls}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] ck58hu515atnuna5cnaa3ie1mxb8ohq 4466206 4466204 2026-05-10T16:00:24Z Riggwelter 56490 +web archive link 4466206 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Pauls Butkēvičs | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1940|08|8}} | dz. vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1965—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Zinta Jansone]] | dzimums = V | apbalvojumi = }} '''Pauls Butkēvičs''' (dzimis {{dat|1940|8|8}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu aktieris. Pēc [[Rīgas 11. vidusskola]]s beigšanas 1959. gadā mācījies Rīgas Politehniskajā institūtā un uzsācis darbu [[VEF]] rūpnīcā par automātisko tālruņu sakaru regulētāju.<ref name="Hipokrāta zvērests. Sarunu pierakstījis Armīns Lejiņš">{{laikraksta atsauce|title=Cīņa. Hipokrāta zvērests|date={{dat|1965|6|29||bez}}}}</ref> Paralēli mācībām un darbam Pauls Butkēvičs darbojies [[Roberts Ligers|Roberta Ligera]] Rīgas pantomīmas teātrī (1957-1959), vēlāk (1959-1961) darbojies [[Dailes teātris|Dailes teātra]] eksperimentālajā teātra 3.studijā, kurā bija apvienojušies vairāki Teātra fakultātē neiekļuvušie jaunieši - [[Juris Strenga]], [[Leons Krivāns]], [[Ilze Vazdika|Ilze]] un [[Uldis Vazdiks|Uldis Vazdiki]]. Mācījies Rīgas 1. tehniskajā skolā (1963). Studējis [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā, kā arī Vēstures un filozofijas fakultātēs; studējis arī [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Kordiriģentu nodaļā (1964-1966).<ref name="inf">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lmic.lv/core.php?pageId=616&id=14586& |title=Viņš dziedās par visiem |publisher=Latvijas Mūzikas informācijas centrs |access-date={{dat|2014|09|30||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303194750/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=616&id=14586& }}</ref> Filmēties sācis 1963. gadā - pirmā loma - televīzijas filmā "Nedziedātā dziesma" (1963, ''Telefilma-Rīga'').<ref>[https://web.archive.org/web/20260510155729/https://www.la.lv/es-dzivoju-patiesiba-un-pateiciba Es dzīvoju patiesībā un pateicībā. Saruna ar Paulu Butkēviču]</ref> Pirmā galvenā loma 1965. gadā [[Ada Neretniece|Adas Neretnieces]] kinofilmā "[[Hipokrāta zvērests (filma)|Hipokrāta zvērests]]", atveidojot Imantu Veidi. Uzņēmies [[Rolands Kalniņš|Rolanda Kalniņa]] kinofilmās "[[Akmens un šķembas]]" (1966) un "[[Elpojiet dziļi]]" (1967). Ar filmā "Elpojiet dziļi" atveidoto Ralfa lomu guva ievērību; daudzas no filmā dzirdamajām dziesmām Paula Butkēviča izpildījumā latviešu kultūrā ir tapušas par mākslinieciski vēsturisko vērtību. Butkēvičs atveidojis lomas tādās filmās kā "[[Rallijs (filma)|Rallijs]]" (1978), "[[Nepabeigtās vakariņas]]" (1979), "[[Ilgais ceļš kāpās]]" (TV seriāls, 1981), "[[Mirāža (filma)|Mirāža]]" (1983), "[[Aija (filma)|Aija]]" (1987), Daudzas lomas tēlojis arī [[Krievija|Krievijā]] uzņemtajās filmās, tai skaitā arī nelielu lomu seriālā "[[Septiņpadsmit pavasara mirkļi]]". 1990. gadā kļuvis par [[Krievijas PFSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Krievijas PFSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieku]].<ref name="inf" /> No Latvijas aktieriem nospēlējis visvairāk lomu kino - apmēram 150 filmās, arī Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, Krievijā un Indijā.<ref>Andris Bernāts. Aktieri par kino. 2007.</ref> Precējies ar kostīmu mākslinieci, ilggadējo [[Latvijas Televīzija]]s darbinieci Zintu Jansoni, dzīvo [[Daudzeses pagasts|Daudzeses pagasta]] „Rudzīšos”.<ref name="jauns">{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20260510154410/https://jauns.lv/raksts/izklaide/43970-skaties-ka-pauls-butkevics-daudzese-nosvin-savu-75-dzimsanas-dienu-video|title=Pauls Butkēvičs Daudzesē nosvin savu 75. dzimšanas dienu|publisher=kasjauns.lv|accessdate={{dat|2015|8|14}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{imdb|0124780}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Butkēvičs, Pauls}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] cpm49rwj3yhmqn950o4azk2xbqoiq0k 0 231578 4466525 4370995 2026-05-11T07:47:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466525 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Mārtiņš Abuls | attēls =Mārtiņš Abuls.png | amats =[[3. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1928]]. gads | term_beigas = [[1930]]. gads | dzim_dati ={{dat|1885|02|05}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Trikātas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1930|04|16|1885|02|05}} | mir_vieta ={{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija = | dzīvesb = | profesija =jurists | alma_mater =[[Maskavas universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Mārtiņš Abuls''' ({{dat|1885|02|05|N}} — {{dat|1930|04|16|N}}) bija [[Latvija]]s tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks. Bijis [[3. Saeima]]s deputāts (1928—1930). == Dzīvesgājums == Mārtiņš Abuls piedzima {{dat|1885|02|05}} [[Trikātas pagasts|Trikātas pagasta]] "Vecennēs".<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Mārtiņš Abuls | publisher = Latgales dati | accessdate = 2013. gada 23. augustā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/41 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="ldg">{{LDG 1918|31}}</ref> Mācījies [[Braslava]]s pamatskolā un [[Trikāta]]s draudzes skolā. Studējis [[Maskavas universitāte]]s juridiskajā fakultātē, kuru pabeidzis [[1915]]. gadā.<ref name="ldg" /> Pēc studiju beigšanas strādājis dzelzceļos, pēc tam kļuvis par miertiesnesi un zemstes priekšsēdētāju. [[1919]]. gadā brīvprātīgi iestājies [[Troickas bataljons|Troickas bataljonā]] [[Sibīrija|Sibīrijā]], rediģējis bataljona laikrakstu "Brīvais Latvis".<ref name="ldg" /> No [[1920]]. līdz [[1930]]. gadam bija [[Latgale]]s apgabaltiesas loceklis.<ref name="ld" /> No [[1923]]. līdz [[1928]]. gadam bija [[Daugavpils]] domes deputāts, ievēlēts no Apvienotā latviešu saraksta. Īslaicīgi bija Latgales Mazsaimnieku un bezsaimnieku biedrības priekšsēdētājs. Laikraksta "Daugavas Vēstnesis" līdzdibinātājs un izdevējs (1924—1925), kā arī laikraksta "Latgales Ziņas" redakcijas loceklis (1928—1930).<ref name="ld" /> [[1928]]. gadā ievēlēts [[3. Saeima|3. Saeimā]] kā vienīgais no [[Latgales latviešu apvienība un zemes arāju partija|Latgales latviešu apvienības un zemes arāju partijas]]. Kopā ar septiņiem citiem deputātiem izveidojis Nacionālo bloku.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas III Saeimas stenogramas I sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1928}}</ref> Miris {{dat|1930|04|16}} pēc ilgas slimības. Apbedīts [[Rīga]]s [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]].<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{3. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Abuls, Martinzsz}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1930. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas tiesneši]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] 490otn5m3b3vou8btatqlu3j14sucit 3 239900 4466276 2110994 2026-05-10T18:26:21Z Céréales Killer 47892 Céréales Killer pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:JuliánDelRusso]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 60b6aeaa63a60d9140c549e6000889ff]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/JuliánDelRusso|JuliánDelRusso]]" to "[[Special:CentralAuth/Renamed user 60b6aeaa63a60d9140c549e6000889ff|Renamed user 60b6aeaa63a60d9140c549e6000889ff]]" 2110994 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=JuliánDelRusso}} -- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 23:06, 23 decembrī, 2013 (EET) 736n3ir0xagbk38xkq2rlyf0rhimc5g 0 242932 4466461 4346905 2026-05-11T01:47:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466461 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Programmatūras infokaste | name = ''Microsoft Excel'' | logo = Microsoft Office Excel (2025–present).svg | screenshot = Microsoft Excel 2013 Default Screen.png{{!}}border | caption = ''Microsoft Excel 2013'' ''[[Windows 8]]'' operētājsistēmā | developer = ''[[Microsoft]]'' | latest_release_version = 2013 (15.0.4433.1506) | latest_release_date = {{dat|2012|12|11||bez}} | latest_preview_version = | latest_preview_date = | operating_system = ''[[Microsoft Windows]]'' | genre = [[Izklājlapa]] | license = [[Izplatāmprogrammatūra]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Microsoft Office Excel 2010|url=http://download.cnet.com/Microsoft-Office-Excel-2010/3000-2077_4-15245.html|work=[[Download.com]]|publisher=[[CBS Interactive]]|accessdate=February 7, 2013}}{{Novecojusi saite}}</ref> | website = {{URL|http://office.microsoft.com/lv-lv/excel}} }} '''''Microsoft Excel''''' ir izklājlapu lietojumprogrammatūra, ko izstrādājis ''[[Microsoft]]''. Tajā lietotājs var veikt skaitļošanas procedūras, tāpat te ir iekļauti dažādi grafiskie līdzekļi, šķērstabulas un ''[[Visual Basic for Applications]]''. ''Microsoft'' pirmo ''Excel'' versiju izlaida {{dat|1985|9|30||bez}} ''Macintosh'' datoriem, pirmo ''Windows'' versiju — 1987. gada novembrī.<ref>{{grāmatas atsauce |url=http://books.google.com/?id=Vi8EAAAAMBAJ&lpg=PA30&dq=macintosh%20spreadsheet%20arrow%20keys%20multiplan&pg=PA30#v=onepage&q&f=false |title=InfoWorld First Look: Supercalc 4 challenging 1-2-3 with new tactic |author1=Infoworld Media Group, Inc. |date=July 7, 1986 }}</ref> ''Excel'' ir viens no populārākajām izklājlapu programmatūrām, it īpaši kopš 5. versijas izlaišanas 1993. gadā, kad popularitātes ziņā tas pārspēja ''Lotus 1-2-3'' izklājlapu programmatūru. ''Excel'' komerciālā versija ir pieejama gan kā atsevišķs produkts, gan kopā ar citām lietotojumprogrammatūrām ''[[Microsoft Office]]''. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://office.microsoft.com/lv-lv/excel ''Microsoft Excel'' mājaslapa] {{IT-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Programmatūra]] [[Kategorija:Microsoft]] 63nc6mm4wkla157qz526r84fglc6695 0 244296 4466484 4328338 2026-05-11T03:17:36Z Français anonyme 42885 link : Latvijas Neatkarības karš 4466484 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bauskas Brīvības piemineklis.JPG|thumb|200px|Bauskas Brīvības piemineklis]] {{infokaste+}} '''Bauskas Brīvības piemineklis''' ir par [[Bauska]]s iedzīvotāju un organizāciju ziedojumiem celts piemineklis [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]] kritušo kareivju piemiņai. Pamatakmens likts 1928. gada 28. jūlijā. Sākotnējais akmens piemineklis pēc Ed.Kuraua firmas dizaina no Somijas granīta izgatavots vietējā akmeņkaļa J.Sieriņa darbnīcā. Tagadējo izskatu ieguvis 1992. gada 18. novembrī, kad uz akmens pieminekļa uzstādīta senlatviešu karavīra bronzas skulptūra, ko pēc tēlnieka [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārļa Jansona]] meta veidojis viņa dēls Andrejs Jansons<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.bauska.lv/i.php?id=133&kods=1110&a=viss&val=lv |title=Brīvības piemineklis |access-date={{dat|2014|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306173118/http://www.tourism.bauska.lv/i.php?id=133&kods=1110&a=viss&val=lv |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}</ref>. Piemineklī iekalti četru kritušo karavīru vārdi, vienā pusē teksts "Par Latvijas brīvību kritušiem 1915-1920", otrā pusē [[Vilis Plūdons|Plūdoņa]] rindas "Tik tas ir liels, kas spēj priekš citiem mirt. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/pieminekli/piemineklis_23.html |title=Brīvības piemineklis |access-date={{dat|2014|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151031044416/http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/pieminekli/piemineklis_23.html |archivedate={{dat|2015|10|31||bez}} }}</ref> Brīvības pieminekļa pamata pakājē apbedīti 1) Alberts Uziņš, Bauskas apriņķa komandatūras kareivis. 2) Ivans Rimlips, 3. Jelgavas pulka kareivis, miris 1919. gada 1. decembrī. 3) Juris Hazenfuss, 4. Valmieras kājnieku pulka III rotas kaprālis, kritis Bauskā 1919. gada 17. novembrī. 4) Nezināms Latvijas kareivis, kritis Bauskā 1919. gada 17. novembrī. == Celtniecība == Piemineklis domāts visu Bauskas apriņķa Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo kareivju piemiņas godināšanai. Plānošanas darbs pieminekļa celtniecībai sākās 1923. gada 15. novembrī, gatavojoties Latvijas neatkarības piecu gadu jubilejai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1928n31{{!}}article:DIVL59{{!}}issueType:P |title=Karā kritušo peeminekļa pamatā (1) |access-date={{dat|2014|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1928n31{{!}}article:DIVL59{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}</ref> 1926. gada 27. novembrī pieminekļa celtniecības komiteja nolemj izsludināt pieminekļa dizaina konkursu. Paralēli, tiek saņemta atļauja četru Bauskas pilsētas kapos apglabāto kareivju pārapbedīšanai. 1927. gada 5. maijā par labāko tiek atzīts Ed. Kuraua pieminekļa mets. 1928. gada 5. jūlija sēdē pieminekļa izgatavošana tiek uzticēta J. Sieriņam. Pieminekļa uzcelšana izmaksājusi ap Ls 6000.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1928n32{{!}}article:DIVL71{{!}}issueType:P |title=Karā kritušo pieminekļa pamatā (2) |access-date={{dat|2014|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1928n32{{!}}article:DIVL71{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}</ref> 1928. gada 28. jūlijā pilsētas galva [[Augusts Ilziņš]] iemūrē pieminekļa pamatakmeni. Pamatos tiek ievietota kapsula ar ziņojumu nākamajām paaudzēm par pieminekļa celtniecību, tā laika Latvijas monētām un jaunākajiem Bauskas laikrakstiem. == Atklāšana == Pieminekļa atklāšana notiek svētdien, 1929. gada 20. oktobrī. Pasākums sākas ar svinīgu dievkalpojumu [[Bauskas luterāņu baznīca|Svētā Gara baznīcā]], kam seko mācītāja, Kara ministra [[Antons Ozols|Antona Ozola]], Brāļu kapu komitejas, aizsargu, skolēnu un dažādu organizāciju gājiens pa Pils (Plūdoņa) un Rūpniecības ielām uz pieminekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_iemv1929n343{{!}}article:DIVL61{{!}}issueType:P |title=Bauska aizsteigusies Rīgai priekšā |access-date={{dat|2014|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_iemv1929n343{{!}}article:DIVL61{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}</ref> Pusdivos dienā ierodas Valsts prezidents [[Gustavs Zemgals]]. Tiek teiktas oficiālas runas. Klātesošie pamana, ka Bauskas ebreju draudzes vārdā runājošais tirgotājs Berelovs runā latviski, bet vācu Rūpnieku un amatnieku pārstāvis, dzirnavu īpašnieks Štēbens un vācu mācītājs Ēlerts vainagus noliekot uzrunas saka vāciski. Sociāldemokrāti un citu kreiso organizāciju pārstāvji pasākumā vispār nepiedalās, vienīgais kreiso pārstāvis ir Bauskas apriņķa skolotāju arodbiedrības priekšnieks Līnis. Pasākumu pie pieminekļa noslēdz Valsts Prezidenta pieņemta aizsargu, skolēnu un citu organizāciju parāde un tam sekojošs svinīgs mielasts ''Kurzemes viesnīcā''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1929n43{{!}}article:DIVL23{{!}}issueType:P |title=Peeminekļa svinibas |access-date={{dat|2014|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_bave1929n43{{!}}article:DIVL23{{!}}issueType:P |archivedate={{dat|2013|12|31||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bauska]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņu pieminekļi]] [[Kategorija:Pieminekļi Bauskā]] 7lm0llrbtikyjrytqmp2nxitysdpq0o 0 245120 4466519 4451214 2026-05-11T07:39:24Z Lasks 38532 4466519 wikitext text/x-wiki {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |attēls = |tēma = |att_izm = |fināls = {{dat|1981|4|4|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Doirena O'Braina]] |režisors = |pārraidītājs = |vieta = {{flaga|Īrija}} [[Dublina]], [[Simskortas stadions]] |uzvarētājs = {{ESC|Lielbritānija}}<br />''[[Bucks Fizz]] - <br/>''[[Making Your Mind Up]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 20 |valstis, kas debitē = {{ESC|Kipra}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Dienvidslāvija}}<br />{{ESC|Izraēla}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Itālija}}<br />{{ESC|Maroka}} |nulle punktu = {{ESC|Norvēģija}} |viesmākslinieki = | map = ESC 1981 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalijās 1981. gada konkursā |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1980]] |nākamais = [[1982. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1982 ►]] }} '''1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1981}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1981}}) bija 26. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] kas notika [[Īrija|Īrijā]], [[Dublina|Dublinā]]. Šī bija otrā reize, kad konkurss notika Īrijā (iepriekš {{escy|1971}}. gadā). Konkursā piedalījās 20 valstis. Pirmo reizi konkursā piedalījās [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā|Kipra]]. Konkursā atgriezās [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Dienvidslāvija]] un [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]], bet no konkursa izstājās [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maroka]]. Konkursā uzvarēja [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotās Karaliste]]s pārstāvji ''[[Bucks Fizz]]'' ar dziesmu ''[[Making Your Mind Up]]''. Šī bija ceturtā Apvienotās Karalistes uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1967}}., {{escy|1969}}. un {{escy|1976}}. gada konkursā). == Dalībnieki, kuri atgriežas == {| class="wikitable" |- ! Dalībnieks !! Valsts !! Iepriekšējie konkursi |- | [[Žans-Klods Paskāls]] || {{ESC|Luksemburga}} || {{escy|1961}} |- | [[Pēteris, Sjū un Marks]] || {{ESC|Šveice}} || {{escy|1971}}, {{escy|1976}}, {{escy|1979}} |- | ''[[Maxi]]'' (grupas ''Sheeba'' dalībnieks. Iepriekš piedalījies kā solo mākslinieks) || {{ESC|Īrija}} || {{escy|1973}} |- | [[Ismeta Dervoza]] (Bekvokāliste. Iepriekš grupas ''Ambasadori'' dalībniece) || {{ESC|Dienvidslāvija}} || {{escy|1976}} |- | [[Anita Skorgana]] (Bekvokāliste. Iepriekš piedalījusies kā solo māksliniece) || {{ESC|Norvēģija}} || {{escy|1977}}, {{escy|1979}} |- | [[Bjērns Skifss]] || {{ESC|Zviedrija}} || {{escy|1978}} |- | [[Šerila Beikere]] (grupas ''Bucks Fizz'' dalībniece. Iepriekš grupas ''Co-Co'' dalībniece) || {{ESC|Lielbritānija}} || {{escy|1978}} |- | [[Tomijs Sēbaks]] un [[Debija Kemerone]] (iepriekš kā bekvokāliste) || {{ESC|Dānija}} || {{escy|1979}} |- | [[Martijs Brems]] (Iepriekš grupas ''Blue Danube'' dalībnieks) || {{ESC|Austrija}} || {{escy|1980}} |} == Rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Numurs ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | [[Martijs Brems]] | ''Wenn du da bist'' | "Kad tu esi šeit" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 17. | 20 |- | 02 | {{ESC|Turcija}} | ''[[Modern Folk Trio]]'' un [[Aišeguls Aldinčs]] | ''Dönme Dolap'' | "Karuselis" | [[Turku valoda|Turku]] | 18. | 9 |- | 03 | {{ESC|Vācija}} | [[Lena Valaitis]] | ''Johnny Blue'' | "Džonijs Blū" | Vācu | 2. | 132 |- | 04 | {{ESC|Luksemburga}} | [[Žans Klods Paskāls]] | ''C'est peut-être pas l'Amérique'' | "Tā var nebūt Amerika" | [[Franču valoda|Franču]] | 11. | 41 |- | 05 | {{ESC|Izraēla}} | ''[[Hakol Over Habibi]]'' | ''Halayla'' | "Šonakt" | [[Ivrīts]] | 7. | 56 |- | 06 | {{ESC|Dānija}} | [[Tomijs Sēbaks]] un [[Debija Kemerone]] | ''Krøller Eller Ej'' | "Skruļainus matus vai nē" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 11. | 41 |- | 07 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | [[Seids Memičs Vajta]] | ''Lejla'' | — | [[Serbhorvātu valoda|Serbhorvātu]] | 15. | 35 |- | 08 | {{ESC|Somija}} | [[Riki Sorsa]] | ''Reggae O.K.'' | "Regejs O.K." | [[Somu valoda|Somu]] | 16. | 27 |- | 09 | {{ESC|Francija}} | [[Žans Gabilū]] | ''Humanahum'' | — | Franču | 3. | 125 |- | 10 | {{ESC|Spānija|1945}} | ''[[Bacchelli]]'' | ''Y sólo tú'' | "Un tikai tu" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 14. | 38 |- | 11 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Linda Viljamsa]] | ''Het is een wonder'' | "Tas ir brīnums" | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 9. | 51 |- | 12 | {{ESC|Īrija}} | ''[[Sheeba]]'' | ''Horoscopes'' | "Horoskops" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 5. | 105 |- | 13 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Fins Kalviks]] | ''Aldri i livet'' | "Nekad manā mūžā" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 20. | 0 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 14 | {{ESC|Lielbritānija}} | ''[[Bucks Fizz]]'' | ''[[Making Your Mind Up]]'' | "Likt tev pārdomāt" | Angļu | 1. | 136 |- | 15 | {{ESC|Portugāle}} | [[Karlušs Paijau]] | ''Playback'' | "Atkārtojums" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 18. | 9 |- | 16 | {{ESC|Beļģija}} | [[Emlija Stāra]] | ''Samson'' | "Samsons" | Nīderlandiešu | 13. | 40 |- | 17 | {{ESC|Grieķija}} | [[Janis Dimitrs]] | ''Feggari kalokerino'' | "Vasaras mēness" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 8. | 55 |- | 18 | {{ESC|Kipra}} | ''[[Island]]'' | ''Monika'' | — | Grieķu | 6. | 69 |- | 19 | {{ESC|Šveice}} | [[Pēteris, Sjū un Marks]] | ''Io senza te'' | "Es bez tevis" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 4. | 121 |- | 20 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Bjērns Skifss]] | ''Fångad i en dröm'' | "Iesprostots savos sapņos" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 10. | 50 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dublin 1981 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/dublin-1981/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210413070140/https://eurovision.tv/event/dublin-1981/final/results |archive-date=13 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1981 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=297#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=20 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043139/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=297#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dienvidslāvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} |- ! rowspan="20" {{vert header|va=middle|Dalībnieki}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || || 1 || || || 5 || 6 || || || || || || || || || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || || || 3 || 5 || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 132 || 5 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 8 || 8 || 2 || 7 || 8 || '''12''' || 3 || 6 || 4 || 7 || '''12''' || 10 || 5 || 8 || || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || 10 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || || || 4 || 3 || 1 || || || || || 4 || || || || 6 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || 8 || || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 6 || || || 7 || 7 || 8 || 4 || 5 || || || || 4 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || 1 || 1 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 4 || 3 || 2 || || || 5 || 2 || '''12''' || || || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dienvidslāvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || || 4 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || || || || 2 || 1 || || || 5 || 2 || 3 || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 || || || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || 2 || 5 || 5 || || || 1 || || || || 5 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 125 || '''12''' || || '''12''' || '''12''' || 7 || 2 || 4 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 || 4 || 5 || 1 || 10 || 3 || 8 || 7 || '''12''' || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || || 10 || || || 6 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 3 || 10 || || 3 || || || || 2 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || 3 || 5 || 3 || || 4 || 7 || || || 2 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 6 || 7 || 2 || 3 || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 105 || 7 || 3 || 6 || 10 || 10 || '''12''' || 5 || || 6 || 5 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 1 || 10 || '''12''' || 1 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 136 || 4 || 8 || 4 || 5 || '''12''' || 10 || 10 || 3 || 7 || 8 || '''12''' || 10 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || 8 || 6 || 4 || 8 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 9 || || || 8 || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 40 || 1 || 7 || || || 1 || 6 || 8 || 2 || || || || || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 5 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 55 || 6 || || 2 || 6 || || || 1 || || || 10 || || 1 || 2 || 8 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || 7 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || || || || || 5 || 3 || 6 || || || || 8 || 8 || 7 || 10 || || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 121 || 2 || 2 || 7 || 8 || || 4 || '''12''' || '''12''' || 10 || 4 || 1 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || || 4 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 50 || || || 10 || 2 || || 5 || 7 || 1 || '''12''' || || || || 6 || 2 || || 4 || || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 5 | {{ESC|Šveice}} | Apvienotā Karaliste, Dienvidslāvija, Īrija, Norvēģija, Somija |- | rowspan="2" | 4 | {{ESC|Francija}} | Austrija, Luksemburga, Šveice, Vācija |- | {{ESC|Vācija}} | Portugāle, Spānija, Turcija, Zviedrija |- | rowspan="2" | 2 | {{ESC|Īrija}} | Dānija, Kipra |- | {{ESC|Lielbritānija}} | Izraēla, Nīderlande |- | rowspan="3" | 1 | {{ESC|Dānija}} | Beļģija |- | {{ESC|Kipra}} | Grieķija |- | {{ESC|Zviedrija}} | Francija |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1981. gads mūzikā]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] f4edbckcor2jsi4mhvfiqgzi3on3j6z 0 250932 4466306 4129749 2026-05-10T19:45:07Z Bendžamins 76862 4466306 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Bobs Hoskinss | vārds_orig = ''Bob Hoskins'' | attēls = Bob hoskins filming ruby blue cropped.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Bobs Hoskinss 2007. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1942|10|26}} | dz. vieta = | miršanas datums = {{Miršanas datums un vecums|2014|4|29|1942|10|26}} | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = Aktieris, kinorežisors | darbības gadi = 1969—2012 | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Roberts Viljams "Bobs" Hoskinss''' ({{val|en|Robert William "Bob" Hoskins}}; dzimis {{dat|1942|10|26}}, miris {{dat|2014|4|29}}) bija angļu aktieris. Pazīstams ar lomām tādās filmās kā "[[Garā Lielā piektdiena]]" (1980), "[[Brazīlija (filma)|Brazīlija]]" (1985), ''[[Mona Lisa (filma)|Mona Lisa]]'' (1986), "[[Kurš iegāza trusīti Rodžeru?]]" (1988), ''[[Mermaids]]'' (1990), "[[Kapteinis Āķis]]", (1991), ''[[Super Mario Bros.]]'' (1993), ''[[Nixon (filma)|Nixon]]'' (1995), "[[Holivudlenda]]" (1996), "[[Ziemassvētku dziesma (2009. gada filma)|Ziemassvētku dziesma]]" (2009), ''[[Neverland]]'' (2011) un pēdējo lomu filmā "[[Sniegbaltīte un mednieks]]" (2012). Par lomu filmā ''Mona Lisa'' saņēmis [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākais aktieris, kā arī tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kā labākais aktieris. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (BAFTA kino balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hoskinss, Bobs}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gadā mirušie]] [[Kategorija:Safolkā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]] nvawbcoeobg1yhd3vnybg8usy9jugb0 0 251678 4466308 4464996 2026-05-10T19:52:13Z Pirags 3757 /* Dronu ielidošana */ pap 4466308 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 9.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]] [[Attēls:Russisch-lettische Grenze.jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robeža pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]] [[Attēls:Смотровая вышка - panoramio (4).jpg|thumb|280px|Latvijas—Krievijas robežas sargtornis (2012).]] '''Latvijas—Krievijas robeža''' ir 283,6 km<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia|title=Process of Demarcation of the State Border between Latvia and Russia|last=|first=|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2019-07-10|date=|archive-date=2019-07-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710062243/https://www.mfa.gov.lv/en/news/latest-news/latest-infographics/58185-process-of-demarcation-of-the-state-border-between-latvia-and-russia}}</ref> gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — [[Latvijas Republika]]s un [[Krievijas Federācija]]s — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, izmainot 1920. gada [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumā]] noteikto robežu par labu Krievijai. == Vēsture == [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Miera līguma]] sarunu laikā Krievijas PFSR delegācija aprīļa sākumā nolēma atteikties no Latvijas armijas ieņemtā Pitalovas dzelzceļa mezgla. Maijā sarunās Maskavā puses vienojās, ka strīdīgajā Drisas apriņķa teritorijā sarīkos referendumu. Sarunu noslēgumā Krievija piekāpās robežas ziemeļu daļā ([[Abrene]]s/Pitalovas apvidū), bet Latvija dienvidu daļā ([[Verhņedvinska|Drisas]] apvidū). [[KPFSR]] pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet [[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagastā]], [[Linavas pagasts|Linavas pagastā]], [[Purvmalas pagasts|Purvmalas pagastā]], [[Augšpils pagasts|Augšpils pagastā]] un [[Gauru pagasts|Gauru pagastā]] daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem. 1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmanis]] un ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. Meierovics]] izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām.<ref>LVVA, 3601. f., 1. apr., 496. l., 84. lp.</ref> 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Padomju Savienība 1940. gadā [[Latvijas okupācija (1940)|okupēja Latvijas Republiku]] un [[1944]]. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva [[Krievijas PFSR]] sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus ([[Purvmalas pagasts|Purvmalas]], [[Linavas pagasts|Linavas]], [[Kacēnu pagasts|Kacēnu]], [[Upmales pagasts|Upmales]], [[Gauru pagasts|Gauru]] un [[Augšpils pagasts|Augšpils]] pagastus). <gallery> Attēls:Latvijas-Krievijas robeža pēc 1920.jpg|Senā Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas) Attēls:Latv Kriev karte.jpg|1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas—Krievijas robežlīniju Borderlines Baltics.jpg|Latvijas—Krievijas un Igaunijas—Krievijas robežu pārmaiņas </gallery> == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Przejscie graniczne Buraczki.jpg|thumb|[[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s robežkontroles punkts.]] [[Attēls:Pytalovsky District, Pskov Oblast, Russia - panoramio (3).jpg|thumb|[[Grebņeva]]s robežkontroles punkts.]] [[Attēls:Pededze - panoramio (1).jpg|thumb|Slēgtais [[Pededze (ciems)|Pededze]]s robežkontroles punkts (2012).]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Krieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Aizgārša (Goliševa), Grebņeva, Katleši, Krūti (Bērziņi), Opoļi, Pededze, Punduri, Terehova, Vientuļi, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkti Kārsava, Rēzekne, Zilupe.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> 1998. gadā pabeidza paɡaidu Latvijas—Krievijas robežas delimitāciju un līdz 2004. gadam uz valsts robežas uzbūvēja robežapsardzības nodaļas un robežpārejas punktus, dzelzceļa robežkontroles punktus, Viļakas pārvaldes ēku kompleksu un Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centru, kā arī sakaru torņus, vizuālās un tehniskās novērošanas torņus.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/87604-par-apbalvosanu-ar-valsts-robezsardzes-krusu-zimi-par-latvijas-valsts-robezas-izbuvi- Par apbalvošanu ar Valsts robežsardzes krūšu zīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”] "Latvijas Vēstnesis" 27.04.2004., Nr. 65</ref> 2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka pastāvīɡās robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas—Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009. gada 23.—24. septembrī Daugavpilī, 23.—28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25.—26. februārī Jūrmalā, 24.—28. maijā Pleskavā un 21.—23. septembrī Rīgā. Robežas galīgā [[demarkācija]] noslēdzās tikai 2017. gada oktobrī, kad tika parakstīti gala dokumenti.<ref>{{ziņu atsauce|title=Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/paraksta-latvijas-un-krievijas-robezu-demarkacijas-gala-dokumentus.a254959/|accessdate={{dat|2017|10|25||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|25||bez}}}}</ref> Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no [["Draudzības kurgāns"|“Draudzības kurgāna”]]. Latvijas—Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur [[Pededze|Pededzē]] ietek Laikupe. == Robežšķērsošanas punkti == Robežas šķērsošana atļauta vienīgi robežkontroles punktos. Robežkontroles punkti, sākot no ziemeļiem:<ref name=EUOJ>[http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2015.126.01.0010.01.ENG&toc=OJ:C:2015:126:FULL Document 2015/C 126/10] Official Journal of the European Union</ref> * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Pleskava]] ([[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava]]) pie [[Kārsava]]s; * "Grebņeva-Ubiļinka": autoceļš [[E262]] / [[A13]] pie [[Kārsava]]s un [[Grebņeva]]s; * dzelzceļš [[Rēzekne]]—[[Veļikije Luki]] ([[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnija Rīga—Maskava]]) pie [[Zilupe]]s; * "Terehova-Burački": autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]] / [[A12]] / [[Autoceļš M9 (Krievija)|M9]] pie [[Zilupe]]s un [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehovas]]. Slēgtie robežšķērsošanas punkti: * "Aizgārša": autoceļš [[P50]] pie [[Goliševa]]s (slēgts 2004. gadā); * "Bērziņi": autoceļš [[V403]] pie "Robežniekiem", [[Liepnas pagasts]] (atklāts 2000. gadā, taɡad slēgts); * "Pededze": autoceļš [[P42]] pie [[Zabolova]]s, [[Pededzes pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī); * "Vientuļi": autoceļš [[P35]] pie [[Vainagi]]em, [[Vecumu pagasts]] (slēgts 2023. gada 16. oktobrī).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.10.2023-slegs-vientulu-un-pededzes-robezskersosanas-vietas-uz-robezas-ar-krieviju.a527529/ Slēgs Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietas uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2023. ɡada 12. oktobrī</ref> [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] pārtrauca aviosatiksmi ar Krieviju, nedarbojas arī robežšķērsošanas punkti [[Daugavpils lidosta|Daugavpils]], [[Liepājas lidosta|Liepājas]], [[Jūrmalas lidosta|Jūrmalas]] un [[Ventspils lidosta|Ventspils]] lidostās.<ref name=EUOJ/> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Krievijas robežpunktus "Terehova" un "Grebņeva", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> == Žoga un nocietinājumu būve == [[Attēls:Grebnova Russische Grenze.jpg|thumb|Nepabeigtais Latvijas—Krievijas robežas žogs pie [[Grebņeva]]s (2023. gada decembrī).]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 30.jpg|thumb|Slēgtā Latvijas—Krievijas robežas pāreja pie [[Opuļi]]em (2024. gada aprīlī).]] Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas-Ukrainas kara]] sākuma 2015. gada vasarā apstiprinātais būvprojekts "Par Valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu" paredzēja 2,7 metrus augsta žoga celšanu ar dzeloņdrātīm augšmalā. Robežjoslas iekārtošanu bija plānots pabeigt 2020. gadā, būvniecības kopējās izmaksas lēšot vairāk nekā 21,1 miljona eiro apmērā. Līdz 2018. gada 31. decembrim izbūvēja 93 kilometrus žoga un 207 kilometrus garu robežasjoslu. Papildus 100 km žoga būvei pieprasīja 5,6 miljonus eiro, tomēr Latvijas valdība papildus finansējumu žoga izbūvēšanai nepiešķīra.<ref>[https://www.tvnet.lv/6542127/pabeigta-93-km-gara-zoga-izbuve-uz-latvijas-krievijas-robezas Pabeigta 93 km garā žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas] tvnet.lv 2019. gada 11. martā</ref> 2022. gada 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ar Krievijas Federāciju izbūvēti 230 km valsts robežas joslas un 95,2 km pastāvīgā [[Žogs|žoga]], bet kopumā plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā un pastāvīgo žogu 148,8 km garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm.lv 2022. gada 30. augustā</ref> Pēc Krievijas prezidenta Putina lēmuma par [[mobilizācija]]s izsludināšanu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā]] Latvijas valdība robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados izsludināja [[Ārkārtējā situācija|ārkārtējo situāciju]] no 2022. gada 28. septembra līdz 26. decembrim. Tāpat valdība nolēma slēgt [[Pededze (ciems)|Pededzes]] robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vairakos-latvijas-pierobezas-novados-izsludina-arkartejo-situaciju-krievija-saktas-mobilizacijas-del-precizets.a475397/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Vairākos Latvijas pierobežas novados izsludina ārkārtējo situāciju Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ (precizēts)] lsm.lv 2022. gada 27. septembrī</ref> 2023. gada 27. jūlijā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ir jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga, darbus paredzot sākt 2023. gada nogalē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.07.2023-zoga-izbuvei-uz-robezas-ar-krieviju-termini-neskaidri-vni-darbus-plano-sakt-si-gada-nogale.a518014/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju termiņi neskaidri; VNĪ darbus plāno sākt šī gada nogalē] lsm.lv 2022. gada 27. jūlijā</ref> Novembrī izsludinātajā konkursā pirmā prioritārā žoga posma (57 km) izbūvei piedāvājumus iesniedza uzņēmumi "''Citrus Solutions''" (16 km garu posmu par 7,54 miljoniem eiro) un "''Hagberg Construction''" (12,5 km garu posmu par 7,27 miljoniem eiro). Līguma izpildes termiņš bija noteikts 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-latvijas-krievijas-robezjoslu-izbuves-agrak-neka-planots-2025-gada.a531427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijas–Krievijas robežjoslu izbūvēs agrāk, nekā plānots, – 2025. gadā] lsm.lv 2023. gada 13. novembrī</ref> Darbiem vēl citos posmos iepirkumos uzvarēja "Nordes Būve" un "[[Latvijas autoceļu uzturētājs|Latvijas Autoceļu uzturētājs]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.02.2024-zogu-gar-krieviju-buves-vismaz-cetras-dazadas-firmas-un-nbs.a541459/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krieviju būvēs vismaz četras dažādas firmas un NBS] lsm.lv 2024. gada 2. februārī</ref> 2024. gada 5. martā Ministru Kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Terehova (Zaļesjes pagasts)|Terehova]]s un [[Grebņeva]]s robežapsardzības punktos nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās. Jau agrāk šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtajā Vientuļu robežkontroles punkta bloķēšanai. Uzsāktie darbi bija daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, piecu gadu laikā robežas stiprināšanā plānojot ieguldīt 303 miljonus eiro. Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšanu plānoja sākt ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, pastiprinot tos ar betona blokiem un konstrukcijām. Vienlaikus pierobežas joslā pānoja ierīkot sprāgstvielu, mīnu un inženiertehnisko materiālu glabātuves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> Lielāko daļu no žoga izveides plānoja pabeigt līdz 2024. gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu (aptuveni 28,35 kilometru) izbūvi līdz 2025. gada 25. oktobrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.03.2024-zogu-gar-krievijas-robezu-buves-sesi-uznemumi-un-nbs-darbus-saks-aprili.a548125/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Žogu gar Krievijas robežu būvēs seši uzņēmumi un NBS; darbus sāks aprīlī] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 12. jūnijā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) informēja, ka noslēgti 16 līgumi ar 6 būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Kopš 2024. gada aprīļa uz Latvijas–Krievijas robežas bija izbūvēts 31 kilometrs robežžoga, izbūves darbus veica būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction" [[Goliševa|Aizgāršas (Goliševas)]] posmā, SIA "Nordes būve" un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) [[Grebņeva]]s un [[Punduri (Baltinavas pagasts)|Punduru]] robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos. Darbus plānoja sākt arī VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa" un SIA "Baltic Construction Company". Žoga izbūve īpaši sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025. gada nogalei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.06.2024-uz-robezas-ar-krieviju-izbuveti-46-zoga.a557748/ Uz robežas ar Krieviju izbūvēti 46% žoga] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> Līdz 2024. gada beigām izbūvēja robežas žogu sauszemes posmos 150 kilometru garumā. Atlikušos 30 kilometrus plānoja pabeigt līdz 2025. gada oktobrim, bez žoga atstājot nepilnus 5 kilometrus, kas ir robežezeri, robežkontroles punkti un līdzīgas vietas, kur paredzēts cits risinājums. Robežas izbūves izmaksas prognozēja 146 miljonu eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.07.2024-austrumu-robezas-zoga-buvnieciba-latvija-tuvojas-noslegumam.a561341/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Austrumu robežas žoga būvniecība Latvijā tuvojas noslēgumam] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref> 17. augustā masu mediji ziņoja, ka topošajai robežas aizsardzības līnijai piegādāti pretmobilitātes šķēršļi, proti, betona "pūķa zobi" un tērauda "eži".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2024-pierobezas-iedzivotajiem-skaidrot-puka-zobus-uz-robezas-plano-uzticet-vietejiem-medijiem-un-pasvaldibam.a565425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pierobežas iedzīvotājiem skaidrot «pūķa zobus» uz robežas plāno uzticēt vietējiem medijiem un pašvaldībām] lsm.lc 2024. gada 17. augustā</ref> 23. novembrī kļuva zināms, ka Iekšlietu ministrija rosina valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, veicot klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, un ar tām saistītās infrastruktūras uzturēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.11.2024-rosinas-valdibu-atlaut-lvrtc-uznemties-632-miljonu-eiro-saistibas-tehnologiskas-infrastrukturas-buvniecibai-uz-robezas-ar-krieviju.a577533/ Rosinās valdību atļaut LVRTC uzņemties 63,2 miljonu eiro saistības tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecībai uz robežas ar Krieviju] lsm.lv 2024. gada 23. novembrī</ref> 2025. gada sākumā Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka žoga un infrastruktūras izbūve vēl jāveic aptuveni 28 kilometru garā posmā, bet tam saņemti būtiski izdevīgāki nosacījumi un izmaksas darbu veikšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada februārī SIA "Citrus Solutions" noslēdza piecus sadarbības līgumus ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par automatizētās tehnoloģiskās robežu uzraudzības infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas un Krievijas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.02.2025-tehnisko-uzraudzibas-infrastrukturu-uz-latvijas-krievijas-robezas-buves-citrus-solutions.a588594/ Tehnisko uzraudzības infrastruktūru uz Latvijas–Krievijas robežas būvēs «Citrus Solutions»] lsm.lv 2025. gada 27. februārī</ref> === Austrumu pierobežas attīstības plāns (2025–2027) === 2024. gada novembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) publiskoja plānu Austrumu pierobežas attīstībai 2025.–2027. gadam. Tajā paredzēja attīstīt militārās bāzes un izvietot 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kā arī būvēt septiņus katastrofas pārvaldīšanas centrus. Zemessardzes bataljona vajadzībām pielāgos Daugavpils, Rēzeknes, [[Lūznava]]s un Preiļu militārās bāzes. Savukārt poligonu un militāro bāzi "Meža Mackeviči" attīstīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apmācību nodrošināšanai. Tāpat attīstīs Alūksnes bāzes poligona "Lāčusils" infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2024-austrumu-pierobeza-plano-attistit-militaras-bazes-izvietot-550-aizsardzibas-dienesta-karaviru.a575377/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Austrumu pierobežā plāno attīstīt militārās bāzes, izvietot 550 aizsardzības dienesta karavīru] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> == Skandāli un tiesāšanās == 2018. gadā Iekšējās drošības birojs sāka izmeklēt pārkāpumus Austrumu robežas izbūvē. 2019. gada septembra sākumā īslaicīgi aizturēja Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru aizdomās par nelikumībām Latvijas– Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu ierīkošanā. Birojs uzsāka kriminālprocesu aizdomās par būvniecības procesa neatbilstību tehniskajai specifikācijai un koku patvaļīgu izciršanu robežjoslās. Pie abām robežām strādāja ceļu būvnieks “Igate”, kura valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu Iekšējās drošības birojs īslaicīgi aizturēja līdz ar Garbaru. “Igate” to skaidroja kā mēģinājumu iedragāt valsts drošību un atbrīvoties no konkurentiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/igate-noliedz-nelikumibas-robezas-izbuve.a332312/ «Igate» noliedz nelikumības robežas izbūvē] lsm.lv 2019. gada 17. septembrī</ref> 2020. gada 9. janvārī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņoja, ka: "Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.09.2024-politiku-bezatbildibas-robeza-kadel-par-ilgo-kavesanos-austrumu-robezas-izbuve-atbildigi-tikai-ieredni.a570089/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Politiķu bezatbildības robeža. Kādēļ par ilgo kavēšanos austrumu robežas izbūvē atbildīgi tikai ierēdņi?] lsm.lv 2024. gada 26. septembrī</ref> Par pārkāpumiem robežas būvniecībā un aprīkošanā tiesā ierosināja septiņas krimināllietas: * divus bijušos Valsts robežsardzes iepirkumu komisijas locekļus apsūdzēja par to, ka viņi ir prasījuši no uzņēmējiem kukuļus, tos devušas piecas fiziskas personas, arī uzņēmuma ''BST engineering'' pārstāvji, * trīs fiziskas personas no uzņēmuma "STG Grupa" un "DATI Group" apsūdzēja par to, ka tās ar divu Valsts robežsardzes amatpersonu atbalstu sensoru iepirkumā veica krāpšanu lielos apmēros, trīs bijušos Robežsardzes iepirkumu komisijas darbiniekus apsūdzēja par amatpersonas pienākumu nepildīšanu, pieļaujot neatbilstošu sensoru piegādi, * SIA "R1 Security" un firmas "Consumo" pārstāvjus tiesāja par krāpšanu, * bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru tiesāja par nespēju pārraudzīt robežas infrastruktūras izbūvi, * par kukuļa nemšanu apsūdzēja divas bijušās robežsardzes amatpersonas, * sakarā ar 7 būvdarbu līgumiem no 2015. līdz 2019. gadam par krāpšanu lielā apmērā tiesāja uzņēmuma "VTV14" valdes locekli, kā arī divus būvfirmas "Igate" pārstāvjus, kuriem inkriminēja kukuļdošanu. * aizdomās par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi apsūdzēja uzņēmumu "DN Sistēmas" un četrus Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.08.2024-saistiba-ar-austrumu-robezas-izbuvi-un-aprikosanu-iztiesa-7-lietas.a565472/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Saistībā ar austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu iztiesā 7 lietas] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> == Dronu ielidošana == Pirmais dronu ielidošanas incidents fiksēts 2024. gada 7. septembrī, kad [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]] nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> 2026. gadā, naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāts, kas eksplodēja [[Dobročina]]s ciema tuvumā aptuveni kilometra attālumā no [[Svariņu pagasts|Svariņu pagasta]] centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka tas ir bijis pret Krievijas objektiem tēmēts Ukrainas drons, kas operācijas laikā novirzījies pāri robežai. Drona atlūzas atrada meža pudurī dažu simtu metru attālumā no valsts ceļa [[V618]] [[Ezernieki]]-[[Svariņi]]-[[Šķaune]]. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 7. maija agrā rītā Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka bezpilota lidaparāti bija identificēti radaros, tomēr to notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi drošības kritēriji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> 10. maijā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže paziņoja, ka tie bijuši Ukrainas droni, kurus Krievija ir pārvirzījusi pāri Latvijas robežai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-ukrainas-arlietu-ministrs-rezekne-nokritusie-droni-novirziti-uz-latviju-krievijas-elektroniskas-karadarbibas-del.a646487/ Ukrainas ārlietu ministrs: Rēzeknē nokritušie droni novirzīti uz Latviju Krievijas elektroniskās karadarbības dēļ] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Skatīt arī == * [[Masļenku robežincidents]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://likumi.lv/doc.php?id=157792 Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] p8z71cjh8pm5syv62ovi4li98y4f0ll 0 252840 4466173 3725613 2026-05-10T14:44:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466173 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Neitans Leopolds | vārds_orig = ''Nathan Leopold'' | attēls = Bundesarchiv Bild 102-10970, USA, Nathan Leopold in Stateville Penitentiary.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Čikāga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1971 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 28 | m_vieta = {{flag2|Puertoriko}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ričards Lēbs | vārds_orig = ''Richard Loeb'' | attēls = Bundesarchiv Bild 102-00652, Richard Loeb und Nathan Leopold.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Lēbs (pa kreisi) un Leopolds (pa labi) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1905 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Čikāga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1936 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 28 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Džolieta}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Neitans Leopolds''' ({{val|en|Nathan Freudenthal Leopold, Jr.}}; {{dat|1904|11|19|N}} — {{dat|1971|8|21|N}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mocavo.com/Nathan-Leopold-1904-1971-Social-Security-Death-Index/14776609493099645561 |title=NATHAN LEOPOLD (1904-1971), Social Security Death Index |access-date={{dat|2014|05|23||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160323060537/http://www.mocavo.com/Nathan-Leopold-1904-1971-Social-Security-Death-Index/14776609493099645561 }}</ref> un '''Ričards Lēbs''' ({{val|en|Richard Albert Loeb}}; {{dat|1905|6|11|N}} — {{dat|1936|1|28|N}}), labāk pazīstami kā '''Leopolds un Lēbs''', bija divi turīgi [[Čikāgas Universitāte]]s studenti (studēja tieslietas), kas 1924. gadā Čikāgā nolaupīja un nogalināja 14 gadus veco Robertu "Bobiju" Frenksu (''Robert "Bobby" Franks'').<ref>[http://homicide.northwestern.edu/crimes/leopold1/ Homicide in Chicago 1924 Leopold & Loeb] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20041113083235/http://homicide.northwestern.edu/crimes/leopold1/ |date={{dat|2004|11|13||bez}} }} Retrieved May 2, 2014.</ref> Nogalināt Frenksu viņus motivēja vēlme paveikt perfektu noziegumu. Leopolds un Lēbs sevi uzskatīja par [[Frīdrihs Nīče|Frīdriha Nīčes]] "[[pārcilvēks|pārcilvēkiem]]" (''Übermenschen''), kas varētu paveikt "perfektu noziegumu" (šajā gadījumā — nolaupīšana un slepkavība).<ref name="Linder">[http://www.law.umkc.edu/faculty/projects/ftrials/leoploeb/Accountoftrial.html The Leopold and Loeb Trial:A Brief Account] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070315203922/http://www.law.umkc.edu/faculty/projects/ftrials/leoploeb/Accountoftrial.html |date={{dat|2007|03|15||bez}} }} by Douglas O. Linder. 1997. Retrieved April 11, 2007.</ref> Frenkss tika nolaupīts {{dat|1924|5|21||bez}} Čikāgas dienvidos īrētā automašīnā. Lēbs, kas bija nežēlīgākais no abiem, iesita puikam pa galvu ar [[kalts|kaltu]], viņš nomira dažu minūšu laikā. Viņi daļēji apglabāja Frenksu dzelzceļa caurtekā un pēc tam ar telefona un zīmīšu palīdzību pieprasīja {{ASV dolārs|10 000}} lielu izpirkuma maksu no zēna turīgajiem vecākiem. Ķermeni vēlāk atrada, un vairākas norādes, tai skaitā Leopolda atstātās brilles caurulē, norādīja policijai, ka noziegumu paveikuši Leopolds un Lēbs. Viņi ātri atzinās noziegumā. Tiesā abus aizstāvēja advokāts Klerenss Darova, kas nodrošināja viņiem [[mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]] (par slepkavību) [[nāvessods|nāvessoda]] vietā, vēl viņiem tika piespriesti 99 gadi cietumā par nolaupīšanu. Lēbu 1936. gada janvārī nogalināja cietuma biedrs, bet Leopolds nomira 1971. gada augustā no sirdstriekas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.smithsonianmag.com/history/leopold-and-loebs-criminal-minds-996498/?no-ist Leopold and Loeb's Criminal Minds] * [http://law2.umkc.edu/faculty/projects/ftrials/leoploeb/accountoftrial.html THE LEOPOLD AND LOEB TRIAL: A BRIEF ACCOUNT]{{Novecojusi saite}} {{cilvēks-aizmetnis}} [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1905. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1936. gadā mirušie]] [[Kategorija:1971. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:Noziedznieki]] fx9re0auk0p4su7gd58i80o08oxc9eh 0 265020 4466387 4089955 2026-05-10T20:48:42Z Votre Provocateur 111653 4466387 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sergejs Lavrovs | vārds_orģ = ''Сергей Викторович Лавров'' | attēls = RIAN archive 123113 S.Lavrov congratulates workers in the diplomatic service.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas ārlietu ministrs | term_sākums = {{dat|2004|3|9}} | term_beigas = ''pašlaik'' | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Igors Ivanovs]] | pēctecis = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|3|21}} | dzim_vieta = [[Maskava]], [[Padomju Savienība]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Sergey Lavrov’s signature.svg | paraksts_izm = 75px | piezīmes = }} '''Sergejs Lavrovs''' ({{val-ru|Сергей Викторович Лавров}}, dzimis {{dat|1950|3|21}}) ir [[diplomāts]], kopš [[2004]]. gada vada [[Krievijas Federācija]]s Ārlietu ministriju. [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s pastāvīgais loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Tbilisi]] [[armēņi|armēņa]] Viktora Kalantarjana un viņa [[krievi|krievu]] sievas ģimenē.<ref>[https://armedia.am/eng/news/68300/armenian-who-was-born-on-ararat-street-sergey-lavrovthe-unsurpassed-diplomat.html Armenian who Was Born on Ararat Street: Sergey Lavrov – the Unsurpassed Diplomat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210924205353/https://armedia.am/eng/news/68300/armenian-who-was-born-on-ararat-street-sergey-lavrovthe-unsurpassed-diplomat.html |date={{dat|2021|09|24||bez}} }} armedia.am 02.28.2019</ref> Studiju laikā viņš apprecējās ar Mariju Lavrovu un pieņēma viņas uzvārdu. 1972. gadā viņš absolvēja [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta]] Austrumu nodaļu. Tajā pašā gadā uzsāka darbu padomju diplomātiskajā dienestā ārvalstīs. Līdz 1991. gadam bija [[PSKP]] biedrs. 1991. — 1994. gadā darbojās Ārlietu ministrijā vadošajos amatos. No 1994. līdz 2004. gadam bija Krievijas pastāvīgais pārstāvis [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]]. Kopš 2004. gada Lavrovs ir [[Krievijas Federācija]]s ārlietu ministrs<ref>{{cite web|title=Lavrov Sergey Viktorovich|url=http://www.mid.ru/bdomp/nsite-sv.nsf/f52f8031a8e7330d4325696c00322313/ea87493fb1ef95f8c3256e050047d1b2/$FILE/S.V.%20Lavrov%20(ENG).doc|publisher=Ministry of Foreign Affairs of the Russian Federation|accessdate=2013. gada 4. februārī}} {{en ikona}}</ref>, atrodoties šajā amatā ilgāko laiku kopš šīs valsts izveidošanās. Vienlaikus viņš ir [[Krievijas Drošības padome]]s pastāvīgais biedrs. Bez dzimtās krievu valodas pārvalda arī angļu, franču un [[singāļu valoda|singāļu valodu]].<ref>{{cite web|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/7144560.stm|last=Hayes|first=Rupert Wingfield|title=Russia's deep suspicion of the West|work=BBC News|publisher=British Broadcasting Corporation|accessdate=2007. gada 16. decembrī|archive-date=2007. gada 16. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20071216015051/http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/7144560.stm}} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lavrovs, Sergejs}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Darba Varoņi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta absolventi]] jtfhgcs3vilpohzun5pcj6b2zs5fjik 4466389 4466387 2026-05-10T20:49:04Z Votre Provocateur 111653 4466389 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sergejs Lavrovs | vārds_orģ = ''Сергей Викторович Лавров'' | attēls = Сергей_Лавров_(21-01-2022)_(cropped).jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas ārlietu ministrs | term_sākums = {{dat|2004|3|9}} | term_beigas = ''pašlaik'' | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Igors Ivanovs]] | pēctecis = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|3|21}} | dzim_vieta = [[Maskava]], [[Padomju Savienība]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Sergey Lavrov’s signature.svg | paraksts_izm = 75px | piezīmes = }} '''Sergejs Lavrovs''' ({{val-ru|Сергей Викторович Лавров}}, dzimis {{dat|1950|3|21}}) ir [[diplomāts]], kopš [[2004]]. gada vada [[Krievijas Federācija]]s Ārlietu ministriju. [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s pastāvīgais loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Tbilisi]] [[armēņi|armēņa]] Viktora Kalantarjana un viņa [[krievi|krievu]] sievas ģimenē.<ref>[https://armedia.am/eng/news/68300/armenian-who-was-born-on-ararat-street-sergey-lavrovthe-unsurpassed-diplomat.html Armenian who Was Born on Ararat Street: Sergey Lavrov – the Unsurpassed Diplomat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210924205353/https://armedia.am/eng/news/68300/armenian-who-was-born-on-ararat-street-sergey-lavrovthe-unsurpassed-diplomat.html |date={{dat|2021|09|24||bez}} }} armedia.am 02.28.2019</ref> Studiju laikā viņš apprecējās ar Mariju Lavrovu un pieņēma viņas uzvārdu. 1972. gadā viņš absolvēja [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta]] Austrumu nodaļu. Tajā pašā gadā uzsāka darbu padomju diplomātiskajā dienestā ārvalstīs. Līdz 1991. gadam bija [[PSKP]] biedrs. 1991. — 1994. gadā darbojās Ārlietu ministrijā vadošajos amatos. No 1994. līdz 2004. gadam bija Krievijas pastāvīgais pārstāvis [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]]. Kopš 2004. gada Lavrovs ir [[Krievijas Federācija]]s ārlietu ministrs<ref>{{cite web|title=Lavrov Sergey Viktorovich|url=http://www.mid.ru/bdomp/nsite-sv.nsf/f52f8031a8e7330d4325696c00322313/ea87493fb1ef95f8c3256e050047d1b2/$FILE/S.V.%20Lavrov%20(ENG).doc|publisher=Ministry of Foreign Affairs of the Russian Federation|accessdate=2013. gada 4. februārī}} {{en ikona}}</ref>, atrodoties šajā amatā ilgāko laiku kopš šīs valsts izveidošanās. Vienlaikus viņš ir [[Krievijas Drošības padome]]s pastāvīgais biedrs. Bez dzimtās krievu valodas pārvalda arī angļu, franču un [[singāļu valoda|singāļu valodu]].<ref>{{cite web|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/7144560.stm|last=Hayes|first=Rupert Wingfield|title=Russia's deep suspicion of the West|work=BBC News|publisher=British Broadcasting Corporation|accessdate=2007. gada 16. decembrī|archive-date=2007. gada 16. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20071216015051/http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/7144560.stm}} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lavrovs, Sergejs}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Darba Varoņi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta absolventi]] acd5rgl4gfxak19z48zjctt6y96chwf 4466390 4466389 2026-05-10T20:49:36Z Votre Provocateur 111653 4466390 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sergejs Lavrovs | vārds_orģ = ''Сергей Викторович Лавров'' | attēls = Сергей_Лавров_(21-01-2022)_(cropped).jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas ārlietu ministrs | term_sākums = {{dat|2004|3|9}} | term_beigas = ''pašlaik'' | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Igors Ivanovs]] | pēctecis = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|3|21}} | dzim_vieta = [[Maskava]], [[Padomju Savienība]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Sergey Lavrov’s signature.svg | paraksts_izm = 75px | piezīmes = }} '''Sergejs Lavrovs''' ({{val-ru|Сергей Викторович Лавров}}, dzimis {{dat|1950|3|21}}) ir [[diplomāts]], kopš [[2004]]. gada vada [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas Ārlietu ministriju]]. [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s pastāvīgais loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Tbilisi]] [[armēņi|armēņa]] Viktora Kalantarjana un viņa [[krievi|krievu]] sievas ģimenē.<ref>[https://armedia.am/eng/news/68300/armenian-who-was-born-on-ararat-street-sergey-lavrovthe-unsurpassed-diplomat.html Armenian who Was Born on Ararat Street: Sergey Lavrov – the Unsurpassed Diplomat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210924205353/https://armedia.am/eng/news/68300/armenian-who-was-born-on-ararat-street-sergey-lavrovthe-unsurpassed-diplomat.html |date={{dat|2021|09|24||bez}} }} armedia.am 02.28.2019</ref> Studiju laikā viņš apprecējās ar Mariju Lavrovu un pieņēma viņas uzvārdu. 1972. gadā viņš absolvēja [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta]] Austrumu nodaļu. Tajā pašā gadā uzsāka darbu padomju diplomātiskajā dienestā ārvalstīs. Līdz 1991. gadam bija [[PSKP]] biedrs. 1991. — 1994. gadā darbojās Ārlietu ministrijā vadošajos amatos. No 1994. līdz 2004. gadam bija Krievijas pastāvīgais pārstāvis [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]]. Kopš 2004. gada Lavrovs ir [[Krievijas Federācija]]s ārlietu ministrs<ref>{{cite web|title=Lavrov Sergey Viktorovich|url=http://www.mid.ru/bdomp/nsite-sv.nsf/f52f8031a8e7330d4325696c00322313/ea87493fb1ef95f8c3256e050047d1b2/$FILE/S.V.%20Lavrov%20(ENG).doc|publisher=Ministry of Foreign Affairs of the Russian Federation|accessdate=2013. gada 4. februārī}} {{en ikona}}</ref>, atrodoties šajā amatā ilgāko laiku kopš šīs valsts izveidošanās. Vienlaikus viņš ir [[Krievijas Drošības padome]]s pastāvīgais biedrs. Bez dzimtās krievu valodas pārvalda arī angļu, franču un [[singāļu valoda|singāļu valodu]].<ref>{{cite web|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/7144560.stm|last=Hayes|first=Rupert Wingfield|title=Russia's deep suspicion of the West|work=BBC News|publisher=British Broadcasting Corporation|accessdate=2007. gada 16. decembrī|archive-date=2007. gada 16. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20071216015051/http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/7144560.stm}} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lavrovs, Sergejs}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Darba Varoņi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta absolventi]] e4sayc4udn0aftmvtvrfi0s5prx694v 4466392 4466390 2026-05-10T20:51:06Z Votre Provocateur 111653 4466392 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sergejs Lavrovs | vārds_orģ = ''Сергей Викторович Лавров'' | attēls = Сергей_Лавров_(21-01-2022)_(cropped).jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas ārlietu ministrs | term_sākums = {{dat|2004|3|9}} | term_beigas = ''pašlaik'' | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Igors Ivanovs]] | pēctecis = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|3|21}} | dzim_vieta = [[Maskava]], [[Padomju Savienība]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Sergey Lavrov’s signature.svg | paraksts_izm = 75px | piezīmes = }} '''Sergejs Lavrovs''' ({{val-ru|Сергей Викторович Лавров}}, dzimis {{dat|1950|3|21}}) ir [[diplomāts]], kopš [[2004]]. gada vada [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas Ārlietu ministriju]]. [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s pastāvīgais loceklis. Kopš 2022. gada saistībā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] viņam ir noteiktas personālās sankcijas no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Kanāda|Kanādas]], [[Austrālija|Austrālijas]], [[Japāna|Japānas]] un citām valstīm. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Tbilisi]] [[armēņi|armēņa]] Viktora Kalantarjana un viņa [[krievi|krievu]] sievas ģimenē.<ref>[https://armedia.am/eng/news/68300/armenian-who-was-born-on-ararat-street-sergey-lavrovthe-unsurpassed-diplomat.html Armenian who Was Born on Ararat Street: Sergey Lavrov – the Unsurpassed Diplomat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210924205353/https://armedia.am/eng/news/68300/armenian-who-was-born-on-ararat-street-sergey-lavrovthe-unsurpassed-diplomat.html |date={{dat|2021|09|24||bez}} }} armedia.am 02.28.2019</ref> Studiju laikā viņš apprecējās ar Mariju Lavrovu un pieņēma viņas uzvārdu. 1972. gadā viņš absolvēja [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta]] Austrumu nodaļu. Tajā pašā gadā uzsāka darbu padomju diplomātiskajā dienestā ārvalstīs. Līdz 1991. gadam bija [[PSKP]] biedrs. 1991. — 1994. gadā darbojās Ārlietu ministrijā vadošajos amatos. No 1994. līdz 2004. gadam bija Krievijas pastāvīgais pārstāvis [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]]. Kopš 2004. gada Lavrovs ir [[Krievijas Federācija]]s ārlietu ministrs<ref>{{cite web|title=Lavrov Sergey Viktorovich|url=http://www.mid.ru/bdomp/nsite-sv.nsf/f52f8031a8e7330d4325696c00322313/ea87493fb1ef95f8c3256e050047d1b2/$FILE/S.V.%20Lavrov%20(ENG).doc|publisher=Ministry of Foreign Affairs of the Russian Federation|accessdate=2013. gada 4. februārī}} {{en ikona}}</ref>, atrodoties šajā amatā ilgāko laiku kopš šīs valsts izveidošanās. Vienlaikus viņš ir [[Krievijas Drošības padome]]s pastāvīgais biedrs. Bez dzimtās krievu valodas pārvalda arī angļu, franču un [[singāļu valoda|singāļu valodu]].<ref>{{cite web|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/7144560.stm|last=Hayes|first=Rupert Wingfield|title=Russia's deep suspicion of the West|work=BBC News|publisher=British Broadcasting Corporation|accessdate=2007. gada 16. decembrī|archive-date=2007. gada 16. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20071216015051/http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/7144560.stm}} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lavrovs, Sergejs}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Darba Varoņi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta absolventi]] 88yv9k1o7gh5mrj3otl9jyhxk91pdme 4466393 4466392 2026-05-10T20:51:59Z Votre Provocateur 111653 4466393 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sergejs Lavrovs | vārds_orģ = ''Сергей Викторович Лавров'' | attēls = Сергей_Лавров_(21-01-2022)_(cropped).jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas ārlietu ministrs | term_sākums = {{dat|2004|3|9}} | term_beigas = ''pašlaik'' | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Igors Ivanovs]] | pēctecis = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|3|21}} | dzim_vieta = [[Maskava]], [[Padomju Savienība]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Sergey Lavrov’s signature.svg | paraksts_izm = 75px | piezīmes = }} '''Sergejs Lavrovs''' ({{val-ru|Сергей Викторович Лавров}}, dzimis {{dat|1950|3|21}}) ir [[diplomāts]], kopš [[2004]]. gada vada [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas Ārlietu ministriju]]. [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s pastāvīgais loceklis. Kopš 2022. gada saistībā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] viņam ir noteiktas personālās sankcijas no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Kanāda|Kanādas]], [[Austrālija|Austrālijas]], [[Japāna|Japānas]] un citām valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.opensanctions.org/entities/Q58217/|title=Sergey Lavrov|website=OpenSanctions.org|access-date=2026-05-10|date=1950-03-21|language=en}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis [[Tbilisi]] [[armēņi|armēņa]] Viktora Kalantarjana un viņa [[krievi|krievu]] sievas ģimenē.<ref>[https://armedia.am/eng/news/68300/armenian-who-was-born-on-ararat-street-sergey-lavrovthe-unsurpassed-diplomat.html Armenian who Was Born on Ararat Street: Sergey Lavrov – the Unsurpassed Diplomat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210924205353/https://armedia.am/eng/news/68300/armenian-who-was-born-on-ararat-street-sergey-lavrovthe-unsurpassed-diplomat.html |date={{dat|2021|09|24||bez}} }} armedia.am 02.28.2019</ref> Studiju laikā viņš apprecējās ar Mariju Lavrovu un pieņēma viņas uzvārdu. 1972. gadā viņš absolvēja [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta]] Austrumu nodaļu. Tajā pašā gadā uzsāka darbu padomju diplomātiskajā dienestā ārvalstīs. Līdz 1991. gadam bija [[PSKP]] biedrs. 1991. — 1994. gadā darbojās Ārlietu ministrijā vadošajos amatos. No 1994. līdz 2004. gadam bija Krievijas pastāvīgais pārstāvis [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]]. Kopš 2004. gada Lavrovs ir [[Krievijas Federācija]]s ārlietu ministrs<ref>{{cite web|title=Lavrov Sergey Viktorovich|url=http://www.mid.ru/bdomp/nsite-sv.nsf/f52f8031a8e7330d4325696c00322313/ea87493fb1ef95f8c3256e050047d1b2/$FILE/S.V.%20Lavrov%20(ENG).doc|publisher=Ministry of Foreign Affairs of the Russian Federation|accessdate=2013. gada 4. februārī}} {{en ikona}}</ref>, atrodoties šajā amatā ilgāko laiku kopš šīs valsts izveidošanās. Vienlaikus viņš ir [[Krievijas Drošības padome]]s pastāvīgais biedrs. Bez dzimtās krievu valodas pārvalda arī angļu, franču un [[singāļu valoda|singāļu valodu]].<ref>{{cite web|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/7144560.stm|last=Hayes|first=Rupert Wingfield|title=Russia's deep suspicion of the West|work=BBC News|publisher=British Broadcasting Corporation|accessdate=2007. gada 16. decembrī|archive-date=2007. gada 16. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20071216015051/http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/7144560.stm}} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lavrovs, Sergejs}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Darba Varoņi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta absolventi]] msm2vnu3299nhokngdza5w142n9zyg5 0 266227 4466187 3602819 2026-05-10T15:14:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466187 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste |kategorijas = nē |attēls = Cacatua galerita 2 - Austin's Ferry.jpg |att_nosaukums = |valsts = Animalia |valsts_lv = Dzīvnieki |tips = Chordata |tips_lv = Hordaiņi |klase = Aves |klase_lv = Putni |kārta = Psittaciformes |kārta_lv = Papagaiļveidīgie |dzimta = Cacatuidae |dzimta_lv = Kakadu |ģints = Cacatua |ģints_lv = Baltie kakadu |suga = Cacatua galerita |suga_lv = Lielais dzeltencekula kakadu |binomial = Cacatua galerita <small>([[John Latham|Latham]], 1790)</small> |izplatība = [[Attēls:Cacatua galerita range map.png|center|270px]] {{legend|#C40233|Dabīgais izplatības areāls}} {{legend|#9F00C5|Introdukcijas areāls}} }} '''Lielais dzeltencekula kakadu''' (''Cacatua galerita'') ir liela auguma [[kakadu|kakadu dzimtas]] (''Cacatuidae'') [[Papagaiļi|papagailis]], kas sastopams [[Austrālija]]s, [[Jaungvineja]]s un dažu [[Indonēzija]]s salu mežos.<ref name=world/><ref name=iuc/> Izdala 4 pasugas.<ref name=world>[https://www.worldbirdnames.org/bow/parrots/ World Bird Names: Parrots, cockatoos, 2018]</ref> Dzeltencekula kakadu ir viens no populārākajiem un atpazīstamākajiem Austrālijas putniem.<ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.arkive.org/sulphur-crested-cockatoo/cacatua-galerita/ |title=ARKive: Sulphur-crested cockatoo (Cacatua galerita) |access-date={{dat|2018|12|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190201050648/http://www.arkive.org/sulphur-crested-cockatoo/cacatua-galerita/ |archivedate={{dat|2019|02|01||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190201050648/http://www.arkive.org/sulphur-crested-cockatoo/cacatua-galerita/ |date={{dat|2019|02|01||bez}} }}</ref> Tas ir gudrs, skaists un skaļš papagailis, uzturas lielos baros. Visā pasaulē pazīstams kā ļoti draudzīgs putns, kuru viegli audzēt nebrīvē, taču savvaļā šīs sugas īpatņi ir ļoti piesardzīgi un tiem ir grūti pietuvoties.<ref name=beaut/> == Izplatība == [[Attēls:Cacatua galerita in a Alloxylon flammeum tree-8a.jpg|thumb|left|240px|Lielais dzeltencekula kakadu [[Kvīnslenda|Kvīnslendā]]]] [[Attēls:A_visit_to_Longleat_Safari_Park_(9654472165).jpg|thumb|left|240px|Ausu laukuma apspalvojums ir gaiši dzeltens]] [[Attēls:Cacatua_galerita_-perching_on_branch_-crest-8a-2c.jpg|thumb|left|240px|Kad kakadu ir satraukts, tas izslien savu cekulu]] Lielais dzeltencekula kakadu sastopams Austrālijas ziemeļu un austrumu teritorijās, sākot ar [[Kimberlija|Kimberliju]], bet dienvidos areāls sasniedz [[Tasmanija|Tasmaniju]]. Putns izvairās no sausiem un karstiem iekšzemes reģioniem ar dažiem kokiem.<ref name=alive>[https://www.hbw.com/species/sulphur-crested-cockatoo-cacatua-galerita Alive: Sulphur-crested Cockatoo (Cacatua galerita)]</ref><ref name=parks>[https://www.parks.tas.gov.au/?base=19344 Parks&Wildlife: Sulphur-crested Cockatoo, Cacatua galerita]</ref> Toties tas ir plaši izplatīts [[pilsēta|pilsētu]] vidē, piemēram, [[Adelaida|Adelaidā]], [[Melburna|Melburnā]], [[Kanbera|Kanberā]], [[Sidneja|Sidnejā]] un [[Brisbena|Brisbenā]]. Izņemot augstkalnus, lielais dzeltencekula kakadu sastopams lielākajā daļā [[Jaungvineja]]s un netālu esošajās saliņās, piemēram, [[Vaigeo]], [[Misola|Misolā]] un [[Aru salas|Aru salās]], kā arī daudzajās saliņās [[Čendravasihas līcis|Čendravasihas]] un [[Milnes līcis|Milnes]] līčos. Lielais kakadu introducēts vairākās vietās ārpus sava dabīgā izplatības areāla, Austrāliju ieskaitot. Mūsdienās tas mājo arī [[Pērta]]s apkaimē Austrālijas dienvidrietumos, [[Singapūra|Singapūrā]], [[Palau]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].<ref name=iuc>[http://oldredlist.iucnredlist.org/details/22684781/0 IUCN: Cacatua galerita]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=beaut/><ref name=parks/> Kakadu ir ieviests arī vairākās [[Vollesa]]s salās un [[Havajas|Havaju salās]], bet nav zināms vai suga šajos areālos ir iedzīvojusies.<ref name=beaut/><ref>[http://hbs.bishopmuseum.org/birds/rlp-monograph/NonEstablished.htm The Birds of the Hawaiian Islands]</ref> == Izskats un īpašības == Lielais dzeltencekula kakadu ir liels [[papagaiļi|papagailis]]. Atkarībā no pasugas ķermeņa garums ir 44—55 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] sasniedz 103 cm, svars 815—975 [[grams|g]].<ref name=alive/><ref name=adw>[https://animaldiversity.org/accounts/Cacatua_galerita/ ADW: Cacatua galerita]</ref> Lielā dzeltencekula kakadu apspalvojums pamatā ir balts. [[auss|Ausis]] sedzošā apspalvojuma daļa, [[spārns|spārnu]] apakšējā daļa un [[aste]]s spalvas ar viegli dzeltenu nokrāsu, izteiksmīgais, garais cekuls (ap 14 cm) — koši [[dzeltenā krāsa|dzeltens]]. [[Knābis]] melns, [[kāja]]s tumši pelēkas. Abi dzimumi izskatās līdzīgi, bet tuvumā [[mātīte|mātīti]] var atšķirt pēc tās [[acs|acu]] krāsas — mātītei tās ir [[brūnā krāsa|sarkanbrūnas]] vai [[burgundijs|burgundija]] sarkanas, bet [[tēviņš|tēviņam]] tumši brūnas vai melnas.<ref name=ark/><ref name=beaut/><ref name=alive/><ref name=adw/> Dzeltencekula kakadu, lai uzturētu savu apspalvojumu ūdensdrošu, to apstrādā ar pašu saražotu ļoti smalku pūderi, nevis ar savu sekrētu [[eļļa|eļļu]], kā to dara citi putni.<ref name=beaut>[http://www.beautyofbirds.com/sulphurcrestedcockatoos.html Beauty of Birds: Sulphur-crested Cockatoos]{{Novecojusi saite}}</ref> === Cekuls === Cekuls liecina par papagaiļa noskaņojumu, kā arī tas tiek izmantots savstarpējā komunikācijā. Sasliets cekuls var nozīmēt, ka kakadu cenšas pievērst partnera uzmanību, ka kakadu ir gatavs aizstāvēt sevi, savu teritoriju vai baru, ka kakadu sauc sava bara locekļus vai ka tas ir par kaut ko ieinteresējies, tas ir uztraukts, pārsteigts, nobijies, dusmīgs vai uzbudināts. Sasliets cekuls nozīmē, ka kakadu labāk neaiztikt un tam nepieskarties, tas var sevi aizstāvēt, cērtot ar spēcīgo knābi. Kad cekuls ir pieglausts pie [[galva]]s, tas ir grūti saskatāms. Šāda cekula pozīcija liecina, ka kakadu ir mierīgs, draudzīgs un tam var droši tuvoties.<ref name=beaut/> === Pasugas === Pasugas savstarpēji atšķiras ar ķermeņa lielumu, knābja lielumu un ar ādas gredzena krāsu ap acīm.<ref name=ark/> Austrālijas ziemeļos dzīvojošā pasuga ''C. g. fitzroyi'' no pārējām pasugām atšķiras ar to, ka tai ap acīm ir gaiši [[zilā krāsa|zils]], nevis balts [[āda]]s gredzens, dzeltenais tonējums ir nedaudz tumšāks un cekuls garāks.<ref name=ark/><ref name=adw/> Aru salu pasuga ''C. g. elenora'' un Jaungvinejas pasuga ''C. g. triton'' ir mazākas nekā Austrālijā dzīvojošās pasugas.<ref name=adw/> == Dzīvesveids == [[Attēls:Cacatua_galerita_-Melbourne_-Australia-8d.jpg|thumb|240px|Lielais dzeltencekula kakadu lidojumā]] [[Attēls:(1)sulphur_crested_cockatoo.jpg|thumb|240px|Kamēr kakadu bars uz zemes barojas, vismaz viens no bara paliek augstu kokā un vēro apkārtni]] [[Attēls:(1)Boronia_Park-5.jpg|thumb|240px|Lielais dzeltencekula kakadu veido monogāmus pārus uz mūžu]] [[Attēls:Sulfur-crested_Cockatoo_(36383076710).jpg|thumb|240px|Dzeltencekula kakadu parasti ligzdo koku dobumos]] [[Attēls:Sheltering_from_the_cold_SE_Winds_-_panoramio.jpg|thumb|240px|Jaunie putni paliek kopā ar vecākiem līdz sasniedz gadu vecumu]] Lielā dzeltencekula kakadu mājo zemienēs un zemos [[kalns|kalnos]] līdz 1400 m [[virs jūras līmeņa]].<ref name=alive/> Apdzīvo atklātas teritorijas, kas apaugušas ar skrajiem mežiem, kokaudzes upju un citu ūdenstilpju krastos, [[mangroves|mangrovju]] biezokņus, [[eikalipti|eikaliptu]] mežus un [[savanna]]s. Šo papagaili bieži var redzēt [[parks|parkos]], [[dārzs|dārzos]] un tīrumos.<ref name=parks/> Dažos Austrālijas un Jaungvinejas reģionos tas ir bieži sastopams. Sava areāla dienvidu teritorijās apvienojas lielos baros ar simtiem putnu, izņemot pārošanās periodu. Austrālijas ziemeļos un Jaungvinejā dzīvo pāros vai mazos bariņos.<ref name=ark/> Katram dzeltencekula kakadu baram, neraugoties uz tā lielumu, ir pašiem sava nakšņošanas vieta vienā kokā, kuram putni ir uzticīgi pat tad, ja apkārtnē trūkst barības un tās meklējumos jādodas samērā tālu. Bieži nakšņošanai izvēlas nokaltušu koku, kas vientuļi stāv atklātā teritorijā.<ref name=ark/> Agri no rīta uzlasa no zemes dažādas sēklas un citu barību. Kad ap pusdienlaiku saule ir augstu debesīs, putni aizlido, lai paslēptos tuvākajos kokos, kur īsina laiku, skrubinot koka mizu un lapas. Kad gaisa temperatūra samazinās, putni atkal laižas lasīt barību uz zemes. Pārsvarā barojas vienā vietā, kamēr vien atrod pietiekami daudz barības. Laikā, kad kakadu nebarojas, tas turpina kaut ko visu laiku knābī knibināt un virpināt, piemēram, kādu zariņu vai lapas, tādējādi nodrošinoties, ka knābis neizaug pārāk liels.<ref name=ark/> Laikā, kamēr kakadu bars barojas uz zemes, tas ir viegli pieejams [[plēsēji]]em. Tādēļ baram ir savi paņēmieni, kā sevi aizsargāt — vismaz viens īpatnis no bara paliek augstu kokā un vēro apkārtni. Ja sargs pamana briesmas, tas sāk skaļi ķērkt. Šī īpašība [[austrālieši]]em ir tik labi zināma, ka Austrālijas kriminālajās aprindās, cilvēks, kurš vēro apkārtni, vai netuvojas [[policija]], tiek saukts par kakadu ({{val-en|cockatoo, cocky}}).<ref name=ark/><ref>[https://aso.gov.au/titles/features/sentimental-bloke/clip1/#tab-education The Sentimental Bloke]</ref> == Barība == Lielā dzeltencekula kakadu ēdienkarti sastāda visdažādākās [[sēkla]]s un [[rieksti]] (piemēram, [[areku dzimta|palmu]] rieksti), [[augļi]] (piemēram [[papaija]]s, [[Duriāns|duriāni]], [[langsats|langsati]] un [[Rambutāns|rambutāni]]), [[saknes|saknītes]], [[lapas]], pumpuri, [[zieds|ziedi]]. Kakadu ēd arī lielus [[kukaiņi|kukaiņus]] (piemēram, [[circeņi|circeņus]]), un [[rāpuļi|rāpuļus]] (piemēram, [[scinki|scinkus]]).<ref name=beaut/><ref name=adw/> Zemnieki nav īpaši iemīļojuši šos putnus, jo tie knābā iesētos graudus un nobriedušo [[labība|labību]], piemēram, [[kukurūza]]s vālītes. Ar saviem stiprajiem knābiem tie pārsit arī labības maisus un izmētā siena gubiņas, vai saknābā ēku dēļu apšuvumu.<ref name=ark/><ref name=beaut/> Tomēr dzeltencekula kakadu ir arī noderīgi [[cilvēki]]em, jo apēd daudz [[nezāles|nezāļu]] sēklu un [[koksne|koksni]] postošo [[siseņu apakškārta|siseņu]] un citu kukaiņu oliņas. Dzeltencekula kakadu praktizē [[ģeofagija|ģeofagiju]] — tas ēd [[māli|mālus]], lai detoksicētu savu barību.<ref name=beaut/> == Vairošanās == Dzeltencekula kakadu (abi dzimumi) dzimumbriedumu sasniedz 3—4 gadu vecumā. Vairošanās sezona ir viena gadā un atkarībā no izplatības areāla ir atšķirīgos laikos, bet tā notiek tad, kad dabā ir bagātīgi pieejami barības resursi.<ref name=ark/><ref name=beaut/><ref name=adw/> Lielā dzeltencekula kakadu veido monogāmus pārus uz mūžu. Ja pāri izšķir, kakadu var ieslīgt dziļā depresijā. Pārošanās sākas ar īsu un vienreizēju lakstošanos. Tēviņš sēž uz zara un, saslienot cekulu un izplešot astes spalvas un spārnus, izrāda sevi izvēlētajai mātītei. Tad tas kustina galvu augšup un lejup. Pēc tam ar galvu gaisā veido astotniekus un raida klusas [[skaņa]]s, gaidot, kad mātīte tam ļaus pietuvoties. Pirms pārošanās partneri rūpīgi viens otram tīra un kārto spalvas. Rituāls ir īsāks jau esošiem pāriem, tad reizēm iniciatīvu uzņemas arī mātīte. Kad pienāk laiks iekārtot [[ligzda|ligzdu]], pāris atstāj savu baru un meklē piemērotu vietu.<ref name=beaut/><ref name=adw/> Dzeltencekula kakadu parasti ligzdo [[koks|koku]] dobumos, visbiežāk nokaltušos [[eikalipts|eikaliptos]]. Reizēm ligzdo augstos un nepieejamos [[upe|upju]] krastos. Kakadu izklāj dobuma pamatni ar koksnes gabaliņiem. Dējumā 2—3 baltas [[ola]]s. Vecāki perē pārmaiņus. Perēšanas ilgums 25—27 dienas, putnēni attīstās 60—80 dienas. Pēc apspalvošanās jaunuļi vēl vairākus mēnešus līdz pat gadam paliek kopā ar vecākiem, kas turpina rūpēties par viņiem.<ref name=ark/><ref name=beaut/><ref name=adw/> Lielais dzeltencekula kakadu ir ilgdzīvotājs un tā dzīves ilgums nebrīvē var sasniegt 70—80 gadu vecumu,<ref name=beaut/><ref>[https://www.burkesbackyard.com.au/fact-sheets/pets/pet-road-tests/birds/australias-oldest-cocky/ Australia’s Oldest Cocky]</ref> lai gan savvaļā tie ir apmēram 20—40 gadi.<ref name=beaut/><ref name=parks/> Garākais mūžs dzeltencekula kakadu bijis 120 gadu.<ref>[https://www.smh.com.au/environment/conservation/sydneys-old-crock-of-a-cockie-was-a-legend-at-120-20110831-1jkz2.html Sydney's old crock of a cockie was a legend at 120]</ref> == Sistemātika == Lielajam dzeltencekula kakadu ir 4 pasugas:<ref name=world/><ref>[https://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=3F907C523F3C5670 Avibase: Sulphur-crested Cockatoo Cacatua galerita (Latham, 1790)]</ref> *''C. g. galerita'' <small>''(Latham, 1790)''</small> — nominālpasuga, sastopams [[Austrālija]]s austrumos (no [[Keipjorka]]s) un dienvidaustrumos līdz [[Tasmanija]]i; *''C. g. elenora'' <small>''(Finsch, 1867)''</small> — sastopams [[Aru salas|Aru salās]] starp Austrāliju un Jaungvineju; *''C. g. fitzroyi'' <small>''(Mathews, 1912)''</small> — sastopams Austrālijas ziemeļos; *''C. g. triton'' <small>''(Temminck, 1849)''</small> — sastopams [[Jaungvineja|Jaungvinejā]] un apkārtējās salās. == Kakadu un cilvēki == Dzeltencekula kakadu ir viens no iemīļotākajiem mājās nebrīvē audzētajiem putniem.<ref name=beaut/> Cilvēki tur šos papagaiļus būrī jau kopš 19. gadsimta. Daudzi putni spēj lieliski atdarināt cilvēka balsi, taču mēdz būt arī ļoti skaļi. Putnu ķeršanu regulē starptautiskie līgumi un lielākā daļa no nopērkamo indivīdu ir izaudzēti nebrīvē. Mūsdienās Austrālijā dzeltencekula kakadu ir aizsargājams.<ref name=beaut/> == Galerija == <gallery> Attēls:Cacatua galerita Tas 2.jpg|Lielais dzeltencekula kakadu Tasmanijā Attēls:Cacatua galerita portrait.jpg| Attēls:Cacatua galerita Risdon.jpg|Lielais dzeltencekula kakadu Tasmanijā Attēls:Cacatua galerita -flock feeding -Sydney-8.jpg|Kakadu bars barošanās laikā [[Sidneja|Sidnejā]] Attēls:Cacatua galerita -Victoria Butterfly Gardens-8a.jpg|Lielais dzeltencekula kakadu [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijā]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/PLA_CITES_papagaili_Kakadu.pdf Aizsargājamās kakadu sugas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201021071451/https://www.daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/PLA_CITES_papagaili_Kakadu.pdf |date={{dat|2020|10|21||bez}} }} * [https://www.xeno-canto.org/species/Cacatua-galerita Xeno-Canto: Sulphur-crested Cockatoo Cacatua galerita (Latham, 1790)] * [https://web.archive.org/web/20191117170817/https://www.parrots.org/encyclopedia/sulphur-crested-cockatoo Parrots: Sulphur-crested cockatoo] * [https://www.hbw.com/ibc/species/sulphur-crested-cockatoo-cacatua-galerita IBC: Sulphur-crested Cockatoo] [[Kategorija:Baltie kakadu]] [[Kategorija:Austrālijas putni]] [[Kategorija:Jaungvinejas putni]] gyjogq3s4215zw07f92s9msa31k397r 0 266351 4466487 4318106 2026-05-11T04:35:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466487 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Minna Freimane | vārds_orig = | attēls = Freimane Minna.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1847 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 30 | dz_vieta = Jurģumuiža, [[Cīrava]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = nav zināms | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Krievijas impērija]] | tautība = [[Latviete]] | dzimums = S | vecāki = Fricis un Bille Freimaņi | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = Literāte, ceļotāja | rakstīšanas valoda = Latviešu | periods = | žanri = ceļojumu apraksts, luga, daiļliteratūras stāsti | temati = ceļojumi, reliģija | lit virzieni = | slavenākie darbi = "Par piemiņu" (1884) | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Minna Freimane''' (dzimusi {{dat|1847|09|30}} [[Cīrava]]s Jurģumuižā,<ref name="ciravas-lut-draudzes-dzimuso-registrs-1847-g-nr-161">Cīravas lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1847.g. - Nr.161.</ref><ref name="lit">[https://literatura.lv/lv/person/Minna-Freimane/872836 Literatūra.lv. Minna Freimane] - Kā dzimšanas datums 12. oktobris - pēc jaunā stila</ref><ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Kārkla|first=Zita|date=2021|title=No Kaukāza līdz Ēģiptei. Ceļotāja un literāte Minna Freimane.|journal=Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti. R.: LULFMI|pages=9.–73. lpp.}}</ref>, miršanas dati nav zināmi) bija [[latvieši|latviešu]] literāte, publiciste un ceļotāja. Tiek uzskatīta par pirmo sievieti ceļojumu aprakstu autori latviešu literatūrā.<ref name="lrb" /> Dzimusi 1847. gada 30. septembrī [[Cīrava]]s Jurģumuižas vagara Friča Freimaņa un Billes ģimenē.<ref name="ciravas-lut-draudzes-dzimuso-registrs-1847-g-nr-161" /> Strādājusi par mājskolotāju Kaukāzā. Bijusi kambarjumprava muižniecei Manteifelei-Scēgei [[Cīrava|Cīravā]] un pavadījusi viņu ceļojumos.<ref>[https://www.punctummagazine.lv/2021/06/21/bailes-no-kustibas-kas-satricina/ Punctum. Bailes no kustības, kas satricina.]{{Novecojusi saite}} Zita Kārkla, 21/06/2021</ref><ref name="lrb">{{LRB|192}}</ref> Freimanes pirmā publikācija ir laikrakstā "[[Baltijas Vēstnesis]]" 1878. gada nogalē publicētais ceļojuma apraksts "Iz Kaukāzijas".<ref name="lrb" /> Tajā aprakstīta dienvidu dabas savdabība un tautu paražas. Ceļojumu apraksti izdoti grāmatā "Par piemiņu" (Klāva Ukstiņa apgāds, [[Liepāja|Liepājā]], 1884), tajos viņa aprakstījusi [[Kaukāzs|Kaukāza]] ceļojumus, [[Ēģipte]]s ceļojumu, kā arī ceļojumus Rietumeiropā,<ref name="lit" /> tai skaitā [[Vācija|Vācijā]], [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]]. Ceļojumu aprakstos iekļāvusi tautu kultūru, kā arī nozīmīgus vēstures notikumus.<ref name="lrb" /> Grāmatā "Ceļa spieķi, meklēti tēvijā un atrasti svešumā" (1880) apkopotas reliģiskās pārdomas un lūgšanas, iekļauts arī dzejojums "Grēku augļi".<ref name="lrb" /> Ir vairāku stāstu autore, kurus, iespējams, lokalizējusi.<ref name="lrb" /> Sarakstījusi arī joku lugu vienā cēlienā "Mīļie baras, bet nedusmojas" (1881). Rakstījusi presē par sieviešu jautājumu un sabiedrisko dzīvi.<ref name="lrb" /> Uzstājusies ar publiskām runām un lekcijām. 1881. gadā viņa [[Rīga|Rīgā]] lasījusi lekciju par saviem [[Ēģipte|Ēģiptes]] ceļojuma iespaidiem, bet 1882. gada 21. martā Liepājā uzstājusies ar runu "Par sieviešu izglītību un viņu pienākumiem iekš dzīves", viņa teikusi arī runu Liepājas Latviešu Labdarības biedrības svētkos.<ref name=":0" /> Bijusi aktīva folkloras vācēja. 1880. gados sarakstījusies gan ar [[Fricis Brīvzemnieks|Frici Brīvzemnieku]], gan ar [[Jēkabs Jūsmiņš|Jēkabu Lautenbahu–Jūsmiņu]], vēstulēs lūdz padomu literārajā darbā.<ref name=":0" /> Folkloristikā kļuvusi pazīstama ar neīstu tautasdziesmu iesūtīšanu [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] "[[Dainas|Latvju dainām]]".<ref name="lrb" /> Pēdējie zināmie dzīves notikumi ir atrašanās [[Batumi]] 1886. gadā un tai pašā gadā publicētais ceļojuma apraksts no [[Dagestāna]]s.<ref name="lit" /> 2021. gadā tika izdota grāmata "Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti", kurā bija iekļauti Minnas Freimanes ceļojumu apraksti, kas publicēti no 1878. līdz 1886. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lulfmi.lv/Minna-Freimane-Par-pieminu-Minnas-Freimanes-cela-apraksti|title=Par piemiņu. Minnas Freimanes ceļa apraksti (2021)|website=lulfmi.lv|access-date=2024-07-15|archive-date=2024-07-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20240715043242/https://lulfmi.lv/Minna-Freimane-Par-pieminu-Minnas-Freimanes-cela-apraksti}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Freimane, Minna}} [[Kategorija:1847. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Rakstnieces]] [[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} 83d2nl576a74anh9shjafl7x9e9ynln 0 269960 4466190 4177728 2026-05-10T15:17:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466190 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Maculinea_arion_Large_Blue_Upperside_SFrance_2009-07-18.jpg | att_nosaukums = Skats no virspuses | attēls2 =Maculinea_arion_Large_Blue_Underside_SFrance_2009-07-18.jpg || att2_nosaukums =Skats no spārnu apakšpuses | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | klase =Insecta | klase_lv =Kukaiņi | kārta =Lepidoptera | kārta_lv = Zvīņspārņi | dzimta =Lycaenidae | dzimta_lv =Zeltainīšu dzimta | apakšdzimta = Polyommatinae | apakšdzimta_lv = Zilenīšu apakšdzimta | ģints = Phengaris | ģints_lv = Lielie zilenīši | suga = Phengaris arion | suga_lv = Lielais mārsilu zilenītis | binomial = Phengaris arion | autors =[[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758 | kategorijas =nē | sinonīmi = *''Papilio arion'' *''Glaucopsyche arion'' *''Maculinea arion'' }} '''Lielais mārsilu zilenītis''' jeb '''lielais zilenītis''' (''Phengaris arion'') ir [[zeltainīšu dzimta]]s (''Lycaenidae'') tauriņu suga, kas pieder pie [[lielo zilenīšu ģints]] (''Phengaris''). Tas sastopams [[Eiropa|Eiropā]], sākot ar [[Spānija]]s ziemeļiem un [[Skandināvija]]s dienvidiem. Kādu laiku bijis izmiris [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], bet veiksmīgi atkal reintroducēts [[Anglija]]s dienvidrietumos.<ref name=iuc/> Eiropas dienvidu robeža iet caur [[Itālija|Itāliju]], [[Grieķija|Grieķiju]], sasniedzot [[Kaukāzs|Kaukāzu]]. Izplatība austrumu virzienā turpinās līdz [[Sibīrija]]s rietumiem, sasniedzot [[Altajs|Altaju]], [[Kazahstāna]]s ziemeļrietumus un tā [[Āzija]]s dienvidu robeža ir [[Sičuaņa]]s province [[Ķīna]]s vidienē.<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/12659/0 IUCN: Phengaris arion]</ref> Tā kā tauriņa izplatības areāls sarūk un to apdzīvotie [[biotops|biotopi]] aizaug, lielais mārsilu zilenītis ir īpaši aizsargājama suga visā Eiropā. Zilenītis apdzīvo tādus aizsargājamus biotopus kā pelēkās kāpas, smiltāju zālājus, virsājus ar mārsiliem.<ref name=biedr>[http://dabasdati.lv/lv/article/latvijas-entomologijas-biedriba-par-2015-gada-kukaini-izvelejusies-lielo-marsilu-zileniti/ Dabas dati: Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par Gada kukaini 2015 ir izvēlējusies lielo mārsilu zilenīti Phengaris arion.]</ref> Ja biotopā atrodams zilenītis, tas liecina par kopīgo biotopa sugu daudzveidību. == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] sastopams visā teritorijā, bet reti.<ref>[http://www.latvijasdaba.lv/taurini/maculinea-arion-linnaeus-1758/ Latvijas daba: Lielais mārsilu zilenītis (Maculinea arion)]</ref> Visbiežāk to var novērot Piejūras zemienes sausajos [[priedes|priežu]] silos un virsājos,<ref name=taur>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/taurinhi/#v61 |title=Tauriņi jeb zvīņspārņi: Zeltainīšu dzimta |access-date={{dat|2015|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2014|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140715120408/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/taurinhi/#v61 }}</ref> taču ir ziņas arī par tā atrašanu iekšzemes biotopos — pie [[Daugavpils]] un [[Viļaka]]s. Lielākās atradnes ir [[Ādaži|Ādažu]], [[Vangaži|Vangažu]] un [[Garkalne]]s apkārtnē.<ref name=biedr/> Tauriņu skaits Latvijā pēdējos gados dramatiski sarucis. Mūsdienās tā ir aizsargājamā [[suga]], kas iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.<ref name=dabm>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasmuzejs.gov.lv/krajuma-popularizesana/lielais-m-rsilu-zilen-tis-maculinea-arion |title=Dabas muzejs: Lielais mārsilu zilenītis Maculinea arion |access-date={{dat|2015|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304230018/http://www.dabasmuzejs.gov.lv/krajuma-popularizesana/lielais-m-rsilu-zilen-tis-maculinea-arion |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 2015. gadā lielais mārsilu zilenītis ir izvēlēts par [[Latvija]]s dabas simbolu — [[Gada kukainis|Gada kukainis 2015]].<ref name=del>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.la.lv/par-gada-kukaini-2015-klust-taurenis-lielais-marsilu-zilenitis/ |title=Par Gada kukaini 2015 kļūst taurenis – lielais mārsilu zilenītis |access-date={{dat|2015|01|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150423054638/http://www.la.lv/par-gada-kukaini-2015-klust-taurenis-lielais-marsilu-zilenitis/ |archivedate={{dat|2015|04|23||bez}} }}</ref> == Izskats == [[Attēls:Phengaris arion - Nature Conservation-001-073-g019.jpg|thumb|left|240px|Lielā mārsilu zilenīša spārnu apakšpuse ir pelēkzila ar melnu punktu rakstu]] [[Attēls:Maculinea arion 04 (HS).jpg|thumb|left|240px|Mātīte dēj olas]] Lielais mārsilu zilenītis kaut arī ir neliels [[Tauriņi|tauriņš]], tomēr tas ir viens no lielākajiem [[zilenīši]]em. Tauriņa [[spārnu plētums]] sasniedz 40—50 [[milimetrs|mm]].<ref name=biedr/> Lai noteiktu sugu, zilenīšiem parasti ir jāskatās abas spārnu puses. Tomēr lielais mārsilu zilenītis ir izņēmums, to var arī atpazīt, apskatot tikai spārnu virspusi. Lielajam mārsilu zilenītim spārni virspusē ir koši [[zils|zili]] ar ovālu raibumiņu rindu priekšējo spārnu vidusdaļā un [[pelēks|pelēku]] spārnu malu visiem četriem spārniem. Spārnu apakšpusē uz pelēkzila fona ir lielu, melnu punktu raksts. Ap melnajiem punktiem ir balta maliņa.<ref name=uks>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uksafari.com/large_blue_butterflies.htm |title=Large Blue Butterflies |access-date={{dat|2015|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150910101258/http://www.uksafari.com/large_blue_butterflies.htm }}</ref> Izšķīlies kāpurs ir netīri brūnganīgs, dažus milimetrus garš, bet, augot un pabeidzot savu attīstību skudru pūznī, tas sasniedz apmēram 12 mm garumu un 100 mg svaru.<ref name=cop/> == Ekoloģija == Lielais mārsilu zilenītis ir dienas tauriņš un lido diennakts gaišajā laikā no jūnija vidus līdz jūlija beigām. Sastopami sausos priežu mežos, virsājos, smiltāju zālājos, pelēkās kāpās, ceļmalās, dzelzceļmalās un elektrolīniju stigās. Pieaugušie tauriņi ir apputeksnētāji un galvenokārt barojas ar mārsilu ziedu [[nektārs|nektāru]].<ref name=biedr/> [[Mātīte]]s [[ola]]s dēj [[mārsils|mārsilu]] ziedos. Parasti vienā ziedā tiek iedēta viena ola, lai gan reizēm tiek iedētas 2—3 olas. Mātīte dēj tikai daļēji uzziedējušos ziedos. Kāpurs no olas izšķiļas pēc 5—10 dienām.<ref name=uk>[http://www.ukbutterflies.co.uk/species.php?species=arion UK Butterflies: Large Blue]</ref> Kāpuri jūlijā, attīstības sākumā, dzīvo un barojas ar mārsilu ziediem. Pēc trešās apvalka nomaiņas<ref name=cop>[http://www.zi.ku.dk/personal/drnash/atta/Pages/LargeBl.html University of Copenhagen: Large blue butterflies]</ref> tie nokrīt zemē un izdala smaržvielas — [[Feromoni|feromonus]], kā arī izdala saldu sekrētu,<ref name=uk/> kas piesaista [[dzēlējskudras|dzēlējskudru ģints]] (''Myrmica'') jebkuru sugu.<ref name=using/> Lai atdarinātu skudru kāpurus, zilenīša kāpurs, nokritis uz zemes, sakroko savu ķermeni līdzīgi skudru kāpuriem.<ref name=uk/> [[Skudru dzimta|Skudras]] atrastos kāpurus pārnes uz saviem pūžņiem, kur tie pavada visu ziemu. Skudras silda, baro un aprūpē zilenīšu kāpurus, bet tas kļūst par plēsēju un, skudrām nemanot, barojas ar skudru olām un to kāpuriem.<ref name=dabm/> Skudru ligzdā kāpurs pabeidz attīstību, pieņemoties svarā par 98%,<ref name=using/> un pavasarī iekūņojas.<ref name=biedr/> Kūniņā kāpura [[pārvēršanās]] par tauriņu notiek apmēram viena mēneša garumā.<ref name=cop/> Rīta agrumā, kamēr skudras vēl miegainas, tauriņš izlien no kūniņas un pamet pūzni. Tauriņam tas ir jāizdara ļoti ātri, pirms skudras to nav nogalinājušas.<ref name=cop/> Spārnus tas izpleš tikai pēc iznākšanas no pūžņa.<ref name=cop/> Lielie mārsilu zilenīši pamatā uzturas savā dzimtajā biotopā un nelabprāt pamet to. Kāpura stadijā tauriņš dzīvo apmēram 9 mēnešus, līdz iekūņojas un kļūst par lidojošu tauriņu. Pieaudzis īpatnis dzīvo ne ilgāk par 2 nedēļām, bet visbiežāk apmēram 5 dienas.<ref name=uks/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.learnaboutbutterflies.com/Britain%20-%20Maculinea%20arion.htm |title=Butterflies of Britain & Europe: Large Blue |access-date={{dat|2015|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2015|01|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150114080531/http://www.learnaboutbutterflies.com/Britain%20-%20Maculinea%20arion.htm }}</ref> Kāpuri galvenokārt pārziemo pie [[smilšu dzēlējskudra|smilšu dzēlējskudrām]] (''Myrmica sabuleti''). Salīdzinoši kāpura pārziemošanas iespējas pie smilšu dzēlējskudrām ir piecas reizes augstākas kā pie citām dzēlējskudrām.<ref name=using>R.M. Guillem, F.P. Drijfhout, S.J. Martin, "Using chemo-taxonomy of host ants to help conserve the large blue butterfly". 2011.</ref> Arī [[zvirgzdainā dzēlējskudra|zvirgzdainās dzēlējskudras]] (''Myrmica scabrinodis'') ļoti bieži uzlasa lielā mārsilu tauriņa kāpurus, bet to pūžņos pārziemo mazāk kā 10% no paņemtajiem kāpuriem.<ref name=using/> Tādēļ lielā mārsilu tauriņa izdzīvošana ir cieši saistīta ar smilšu dzēlējskudru populāciju.<ref name=using/> Ir atklāts, ka ļoti bieži skudras pirmo 10 dienu laikā kāpuru nogalina un apēd, pat, ja kāpurs ir nokļuvis pie pareizās skudru sugas. To skaidro ar faktu, ka tieši pirmo 10 dienu laikā kāpurs ļoti strauji aug un kļūst daudz lielāks nekā skudru kāpuri.<ref>Thomas, J.A.; J.C. Wardlaw (1990). "The effect of queen ants on the survival of Maculinea arion larvae in Myrmica ant nests". Oecologia 85: 87–91. doi:10.1007/bf00317347</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.ukbutterflies.co.uk/tribe.php?name=Polyommatini Tribe: Polyommatini] *[http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fdzv=1397 Dziedava: Lielais mārsilu zilenītis] *[https://web.archive.org/web/20160305065159/https://dabasfoto.wordpress.com/taurini/zilenisi/lielais-marsilu-zilenitis/ Dabas foto: Lielais mārsilu zilenītis] *[http://upiterans.blogspot.com/2013/07/tauriniem-pa-pedam-89-90-91-92.html Uģis Piterāns: Tauriņiem pa pēdām] *[https://web.archive.org/web/20150919080745/http://www.arkive.org/large-blue-butterfly/maculinea-arion/image-A3336.html ARKive: Large blue butterfly (Maculinea arion)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lielie zilenīši]] [[Kategorija:Latvijas kukaiņi]] [[Kategorija:Eiropas kukaiņi]] [[Kategorija:Āzijas kukaiņi]] 5y0nulv786loeskz6rgkas8blg6q63m 0 275051 4466604 3856577 2026-05-11T11:53:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466604 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste |name = Nimrūda |native_name = {{ara|النمرود}} |alternate_name = |image = Iraq; Nimrud - Assyria, Lamassu's Guarding Palace Entrance.jpg |caption = |map_type = Irāka |map_alt = |map_size = |relief = yes |latd= 36 |latm= 5 |lats= 53.49 |latNS = N |longd = 43 |longm = 19 |longs = 43.57 |longEW = E |location = {{flag|Irāka}} |region = [[Divupe]] |type = Apdzīvota vieta |part_of = |length = |width = |area = 360 ha<ref>{{grāmatas atsauce|last=Mieroop|first=Marc van de|title=The Ancient Mesopotamian City|year=1997|publisher=Oxford University Press|location=Oxford|isbn=9780191588457|page=95|url=http://books.google.com/books?id=_YKlbIp9pYMC&pg=PA95}}</ref> |height = |builder = |material = |built = |abandoned = |epochs = |cultures = |dependency_of = |occupants = |event = |excavations = |archaeologists = |condition = |ownership = |management = |public_access = |website = |notes = }} '''Nimrūda''' ({{val|ar|النمرود}}, ''Nimrūd'') ir arābu nosaukums senai asīriešu pilsētai, kas atrodas mūsdienu [[Irāka]]s teritorijā 32 km uz dienvidiem no [[Mosula]]s, [[Divupe]]s ziemeļos.<ref>{{PZT|317|Kalaha}}</ref> Atradusies stratēģiskā pozīcijā nepilnu 10 km attālumā no [[Tigra]]s satekas ar [[Lielā Zāba|Lielo Zābu]].<ref name=Brill2>[https://books.google.co.uk/books?id=fWNpIGNFz0IC&pg=PA923#v=onepage&q&f=false Brill's Encyclopedia of Islam 1913-36], p.923</ref> Arheologi uzskata, ka Nimrūdas nosaukums vietai iedots modernajos laikos pēc [[Bībele|bībliskā]] varoņa [[Nimrods|Nimroda]]. Tiek uzskatīts, ka Bībelē šī pilsēta parādās kā '''Kalne''' ({{val|he|כלח}}, {{val|el|χαλαχ}}), kas pirmoreiz kopā ar Nimrodu pieminēta [[Pirmā Mozus grāmata|Pirmajā Mozus grāmatā]] 10. Arheoloģiskie izrakumi Nimrūdā tika uzsākti 1845. gadā. Tajos atklāti vairāki vērtīgi priekšmeti. [[Islāma valsts]] 2015. gada martā izplatītajā video tika parādīta pilsētas drupu iznīcināšana ar buldozeriem. Pati Islāma valsts šo darbību pamatojusi ar [[islāms|islāmam]] neatbilstošajiem "viltus elkiem", par kuriem uzskatāmas svētnīcas un statujas.<ref name=merhi>{{tīmekļa atsauce |url=http://news.yahoo.com/bulldozed-ancient-assyrian-city-nimrud-iraq-govt-203312292.html |title=IS 'bulldozed' ancient Assyrian city of Nimrud, Iraq says |work=AFP |author=Karim Abou Merhi |date=March 5, 2015 |accessdate=March 5, 2015}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|author1=Morgan Winsor|title=ISIS Destroys Iraqi Archaeological Site Of Nimrud Near Mosul|url=http://www.ibtimes.com/isis-destroys-iraqi-archaeological-site-nimrud-near-mosul-1838230|accessdate=8 March 2015|work=IBT|date=5 March 2015}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://ancientneareast.tripod.com/Nimrud_Calah.html Nimrūda] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110514095937/http://ancientneareast.tripod.com/Nimrud_Calah.html |date={{dat|2011|05|14||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Senās pilsētas]] [[Kategorija:Divupe]] [[Kategorija:Irākas arheoloģiskie pieminekļi]] c9wgnw2hh925qx5card0qif4ulfp92p 0 277975 4466163 4401877 2026-05-10T14:27:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466163 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Leonīds Jeršovs | attēls =Leonīds Jeršovs.png | amats = [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts | term_sākums = 1928. gads | term_beigas = 1934. gads | dzim_dati ={{dat|1906|06|07||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils|td=Latvija}} | mir_dati =1938. gadā (31—32 gadu vecumā) | mir_vieta ={{vieta|PSRS|td=Krievija}} | tautība =[[Latvijas krievi|Latvijas krievs]] | partija =[[Latvijas Komunistiskā partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Leonīds Jeršovs''' ({{dat|1906|06|07|N|bez}} — 1938. gads) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes politiķis. Bijis [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedrs. == Biogrāfija == Leonīds Jeršovs piedzima {{dat|1906|06|07||bez}} (pēc [[vecā un jaunā stila datumi|vecā stila]] — {{dat||05|25||bez}}) [[Daugavpils|Daugavpilī]].<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Leonīds Jeršovs | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 19. martā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/369 | archive-date = 2015. gada 2. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20150402122550/http://latgalesdati.du.lv/persona/369 }}</ref> Strādājis par galdnieku.<ref name="ld" /> Bijis Daugavpils domes deputāts. 1928. gadā ievēlēts [[3. Saeima|3. Saeimā]] no Strādnieku un zemnieku partijas (Latvijas Komunistiskās partijas) saraksta. 1931. gadā ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]]. Abos šajos sasaukumos bijis jaunākais no deputātiem. 4. Saeimas pirmajā sēdē ticis virzīts [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatam, saņēma 8 balsis. Viņa oponents — [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] — saņēma 87.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ievēlēts Saeimas jaunais prezidijs | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1931. gada 4. novembrī | accessdate = 2015. gada 20. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1931n248{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1931n248{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P }}</ref> 1932. gadā pirms tiesas prāvas par pretvalstisku aģitāciju nelegāli emigrējis uz [[PSRS]]. 1933. gadā viņam, nepiedaloties tiesas sēdē, tika piespriesti 4 gadi cietumā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jeršovam atkal jāsēž 4 gadi | publisher = Pēdējā Brīdī | date = 1933. gada 12. februārī | accessdate = 2015. gada 19. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pebr1933n035{{!}}article:DIVL511{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pebr1933n035{{!}}article:DIVL511{{!}}issueType:P }}</ref> Jeršovs Padomju Savienībā ticis arestēts par partijas naudas piesavināšanos un saslimis ar [[tuberkuloze|tuberkulozi]].<ref>{{Ziņu atsauce | title = Leonīds Jeršovs | publisher = Pēdējā Brīdī | date = 1933. gada 1. oktobrī | accessdate = 2015. gada 19. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pebr1933n222b{{!}}article:DIVL26{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pebr1933n222b{{!}}article:DIVL26{{!}}issueType:P }}</ref> 1938. gadā gājis bojā.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{3. Saeima}} {{4. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Jeršovs, Leonīds}} [[Kategorija:1906. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] 1ju9j4nqgadfnrdr80xvb5q6kexvggo 3 279147 4466474 4463431 2026-05-11T03:00:15Z EdgarsBot 50781 New error 4466474 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) feo0enky52sszjmvf6no89xjw4c0scv 4466476 4466474 2026-05-11T03:00:37Z EdgarsBot 50781 New error 4466476 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) hjzxwzj8srkg3onscw4x7uxl59o1tz2 4466477 4466476 2026-05-11T03:00:41Z EdgarsBot 50781 New error 4466477 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) nfrwstw8am6aajscxbiqvp4466xw53t 4466478 4466477 2026-05-11T03:00:45Z EdgarsBot 50781 New error 4466478 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) 5zpesv2pe38u59efient1mwvkvw5ni6 4466480 4466478 2026-05-11T03:01:13Z EdgarsBot 50781 New error 4466480 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) 5qnp1q0dilvr65woz4s10kgeypep29a 4466481 4466480 2026-05-11T03:01:22Z EdgarsBot 50781 New error 4466481 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) jdnn832fjxsw0eawcm192kjqxk6pi79 0 280091 4466271 3686704 2026-05-10T18:21:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466271 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Lukass Ozoliņš | attēls = | amats = [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1925]]. gads | term_beigas = [[1934]]. gads | dzim_dati ={{dat|1879|10|10}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Skaistkalnes pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1962|08|27|1879|10|10}} | mir_vieta ={{vieta|ASV|Bufalo}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Katoļu un kristīgo zemnieku partija]] | dzīvesb =Antonija Ozoliņa (dz. Šneidere) | profesija = | alma_mater = | reliģija =[[katolicisms]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Lukass Ozoliņš''' ({{dat|1879|10|10|N|bez}} — {{dat|1962|08|27|N|bez}}) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts, [[Katoļu un kristīgo zemnieku partija]]s pārstāvis. == Biogrāfija == Lukass Ozoliņš piedzima {{dat|1879|10|10||bez}} [[Skaistkalnes pagasts|Skaistkalnes pagastā]] skolotāja ģimenē.<ref name="ldg">{{LDG 1918|67}}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Lukass Ozoliņš | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 6. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/592 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Mācījies Skaistkalnes pamatskolā un [[Bauska]]s pilsētas skolā, kuru absolvēja 1898. gadā. Nokārtojis tautskolotāja un mājskolotāja eksāmenus.<ref name="ldg" /> No 1898. līdz 1905. gadam kopā ar savu tēvu strādāja Skaistkalnes pamatskolā.<ref name="ldg" /> Politisku iemeslu dēļ devies trimdā. 1907. gadā atgriezies [[Rīga|Rīgā]]. Līdz 1915. gadam bija pārzinis [[Torņakalns|Torņakalna]] Marijas katoļu skolā.<ref name="ldg" /> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, 1916. gadā iesaukts [[Krievijas armija|Krievijas armijā]]. Bija kara ierēdnis Rīgas un [[Kaukāzs|Kaukāza]] frontēs. 1918. gadā atgriezies [[Latvija|Latvijā]], kļuva par [[Gudenieku pagasts|Gudenieku pagasta]] skolas pārzini.<ref name="ldg" /> 1920. gadā Ozoliņš tika iecelts par [[Daugavpils]] un [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] pamatskolu inspektoru.<ref name="ldg" /> Amatā bija līdz 1927. gada janvārim, kad kļuva par [[2. Saeima]]s deputātu, no mandāta atsakoties [[Bernards Kublinskis|Bernardam Kublinskim]]. Parlamentā pārstāvēja [[Katoļu un kristīgo zemnieku partija|Katoļu un kristīgo zemnieku partiju]]. Ozoliņš tika ievēlēts arī nākamajos divos Saeimas sasaukumos, strādāja parlamentā līdz tā atlaišanai 1934. gada maijā, [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] rezultātā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā devies trimdā uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bija aktīvs latviešu sabiedriskais darbinieks [[Bufalo]].<ref name="ld" /> Miris {{dat|1962|08|27||bez}} Bufalo. Apbedīts ''Mount Olivers'' kapsētā.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{2. Saeima}} {{3. Saeima}} {{4. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Ozoliņš, Lukass}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1962. gadā mirušie]] [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Kristīgo zemnieku un katoļu partijas politiķi]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:ASV latvieši]] d989hkuq6rtwakzaawqi24ke1btn47z 0 280318 4466471 4416017 2026-05-11T02:27:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466471 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Mikolāšs Alešs | name_orig = ''Mikoláš Aleš'' | image = Ales Portrait.jpg | imagesize = | caption = Mikolāšs Alešs 1912. gadā | birthname = | birthdate = {{dat|1852|11|18}} | location = {{vieta|Austrijas impērija|Mirotice}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1913|7|10|1852|11|18}} | deathplace = {{vieta|Austroungārija|Prāga}} | places = | nationality = [[čehi|čehs]] | field = gleznotājs, ilustrators, dekorators | training = | movement = [[jūgendstils]]<br/>[[romantisms]] | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = }} '''Mikolāšs Alešs''' ({{val|cz|Mikoláš Aleš}}; {{dat|1852|11|18|N}} — {{dat|1913|7|10|N}}) bija [[čehi|čehu]] [[gleznotājs]].<ref name="Child">{{Tīmekļa atsauce |url=http://smetanova.lhota1.sweb.cz/alesengl.html |title=Mikolas Ales' childhood in Mirotice |access-date={{dat|2015|04|08||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150410091323/http://smetanova.lhota1.sweb.cz/alesengl.html }}</ref> No Aleša darbiem ir publicēti vairāk kā 5000 attēlu. Viņš ilustrēja ļoti daudz dažādu pasūtījumu, sākot ar [[žurnāls|žurnāliem]], [[spēļu kārtis|spēļu kārtīm]], beidzot ar [[mācību grāmata|mācību grāmatām]]. Viņa darbi ārpus [[Bohēmija]]s netika plaši publicēti, bet daudzi no tiem joprojām ir saglabājušies un [[Čehija|Čehijā]] Mikolāšs Alešs tiek uzskatīts par vienu no labākajiem māksliniekiem.<ref>{{cite web |url = http://www.mikolasales.org/gallery/gallery.htm |title = Mikolas Ales- Gallery |last = Tyman |first = Jaroslav |date = 2006-08-17 |accessdate = 2009-06-07 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20090715223015/http://www.mikolasales.org/gallery/gallery.htm |archivedate = 2009-07-15 }}</ref> == Biogrāfija == [[Attēls:Jiří of Poděbrady and Matthias Corvinus by Mikoláš Aleš.jpg|thumb|left|220px|[[Jirži no Podebradiem]] un [[Māķāšs Huņadi]] Aleša gleznā]] Alešs ir dzimis [[Mirotice|Miroticē]], netālu no [[Pīseka]]s, salīdzinoši bagātā ģimenē, kas gan tobrīd atradās parādos.<ref name="Child"/> Līdz sava brāļa Františeka nāvei 1865. gadā viņš no tā apguva vēsturi, bet jau no agras jaunības izrādīja interesi par gleznošanu. 1879. gadā viņš apprecēja Marinu Kailovu un pārcēlās uz dzīvi Itālijā, kur turpināja gleznotāja amatu.<ref>{{cite web |url = http://www.mikolasales.org/ |title = Mikolas Ales |last = Tyman |first = Jaroslav |date = 2006-08-17 |accessdate = 2009-06-07 |archive-date = 2009-07-14 |archive-url = https://web.archive.org/web/20090714224125/http://www.mikolasales.org/ }}</ref> Vēlāk viņš pārcēlās atpakaļ uz [[Prāga|Prāgu]], lai kopā ar citiem pazīstamiem māksliniekiem strādātu pie apjomīga darba [[Čehijas Nacionālais teātris|Čehijas Nacionālajā teātrī]]. Alešs nomira Prāgā 60 gadu vecumā. == Mantojums == [[Attēls:Wiehlův dům detail.JPG|thumb|250px|Ēka Prāgā (celta 1896. gadā)]] Alešs šobrīd plašāk ir zināms kā viens no gleznotājiem (otrs bija [[Františeks Ženīšeks]]), kas apgleznojis Čehijas Nacionālā teātra foajē.<ref>{{cite web |url = http://zivotopisyonline.cz/mikolas-ales-18111852-1071913-narodni-malir/ |title = Mikoláš Aleš (18.11.1852 - 10.7.1913): Národní malíř |accessdate = 2009-06-07 }}</ref> Alešs savas dzīves laikā ieguva labu reputāciju, īpaši ar savu darbu pie arhitektūras elementiem, bet viņa gleznas vairāk tika izceltas pēc viņa nāves. Čehijā vairākās pilsētās ielām dots Aleša vārds. Aleša darbs īpaši netika izcelts no 1938. līdz 1945. gadam, kad čehu zemes kontrolēja [[nacisms|nacistu]] spēki, bet tas tika visai plaši izmantots propagandai [[komunisms|komunistu]] kontroles periodā, īpaši 1950. gados.<ref>{{cite web |url = http://www.radio.cz/cz/clanek/98268 |title = Mikoláš Aleš a jeho druhý život |publisher = Radio Prague |last = Čtvrtník |first = Mikuláš |date = 2007-12-09 |accessdate = 2009-06-16 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Viņš tika ierindots 89. vietā [[Největší Čech|2005. gada aptaujā]] par nozīmīgākajiem čehiem.<ref>{{cite web |url = http://www.ceskatelevize.cz/specialy/nejvetsicech/oprojektu_top100 |title = Největší Čech - O projektu |publisher = Česká televize |year = 2005 |accessdate = 2009-06-16}}</ref> Bijušais [[Čehijas prezidents]] [[Vāclavs Klauss]] ir Aleša māsas vīra Oto Kaila pēctecis.<ref>http://zpravy.idnes.cz/domaci.aspx?c=A080207_102842_domaci_adb</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Alešs, Mikolāšs}} [[Kategorija:1852. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1913. gadā mirušie]] [[Kategorija:Čehijas gleznotāji]] [[Kategorija:Dienvidčehijas apgabalā dzimušie]] 5futrml5gavj6vs1mxspc39cmuncx5a 0 281308 4466161 3686702 2026-05-10T14:21:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466161 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Leontijs Špoļanskis | attēls =Spolanskis Leontijs.PNG | amats =[[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1925]]. gads | term_beigas = [[1934]]. gads | dzim_dati ={{dat|1886|02|04}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Kijiva|td=Ukraina}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1963|8|7|1886|2|4}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība =[[krievi|krievs]] | partija = | dzīvesb =Jevgēņija Špoļanska (dz. Martuševska) | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Leontijs Špoļanskis''' ({{val-ru|Леонтий Васильевич Шполянский}}; {{dat|1886|02|04|N|bez}} — {{dat|1963|08|07|N|bez}}) bija [[krievi|krievu]] izcelsmes [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts. == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1886|02|04||bez}} (pēc [[vecā un jaunā stila datumi|vecā stila]] — {{dat||01|22||bez}}) [[Kijiva|Kijivā]] tirgotāja Vasilija Špolanska un Tatjanas ģimenē.<ref>Latvijas Universitātes studentu datu bāze — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 7427. f., 1. apr., 7967. l</ref><ref name="rus">{{Tīmekļa atsauce | title = Леонтий Шполянский {{ru ikona}} | publisher = Latvijas krievi | accessdate = 2015. gada 15. aprīlī | url = http://www.russkije.lv/ru/lib/read/leonty-shpolyansky.html }}</ref> 1904. gadā pabeidza Kijivas Komercskolu un iestājās [[Kijivas Politehniskais institūts|Kijivas Politehniskā institūta]] Ķīmijas nodaļā. Studijas pārtrauca pēdējā kursā.<ref name="rus" /> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā no 1916. līdz 1918. gadam dienēja [[Krievijas armija|Krievijas armijā]].<ref name="rus" /> No 1920. līdz 1922. gadam bija [[Ukrainas SPR]] Kūdras komitejas priekšsēdētājs.<ref name="rus" /> 1922. gadā pārcēlās uz viensētu [[Preiļi|Preiļu]] apkārtnē, kuru iegādājās 1905. gadā. Šī iemesla dēļ ieguva Latvijas pavalstniecību.<ref name="rus" /> No 1925. līdz 1934. gadam bija Saeimas deputāts: ievēlēts [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima|4. Saeimā]]. Pārstāvēja [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotā partija|Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienoto partiju]] jeb tā saucamos «zemcus» ({{val|ru|земцы}}).<ref name="rus" /><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Leontijs Špoļanskis | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 15. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/3555 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Špoļanskis bija [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministra]] biedrs bez balsstiesībām [[Juraševska Ministru kabinets|Juraševska]] un [[Celmiņa 2. Ministru kabinets|Celmiņa 2.]] valdībā.<ref name="rus" /> Pēc atstādināšanas no ministra biedra amata 1929. gada maijā Špoļanska partija izstājās no koalīcijas.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Par Špoļanska izstāšanos no koalīcijas | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1929. gada 16. maijā | accessdate = 2015. gada 15. aprīlī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1929n108{{!}}article:DIVL265{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1929n108{{!}}article:DIVL265{{!}}issueType:P }}</ref> 1930. gadu sākumā presē tika izplatītas baumas par Špoļanska saistību ar [[Padomju Savienība|PSRS]] vēstniecību Latvijā un par to, ka laikraksts ''Novij Golos'' (''Новый Голос'' — ‘Jaunā Balss’) tiek izdots par PSRS līdzekļiem.<ref name="rus" /> Miris [[Rīga|Rīgā]] {{dat|1963|08|07||bez}}.<ref name="rus" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{2. Saeima}} {{3. Saeima}} {{4. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Špoļanskis, Leontijs}} [[Kategorija:1886. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1963. gadā mirušie]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] jl0t35z16ie6b8oe9t6iunry7t9ycz9 10 286204 4466467 4465924 2026-05-11T02:10:21Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4466467 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> fxiim1hi4vj2px34zkgkhzskaw4qeyc 0 286830 4466214 4465262 2026-05-10T16:29:34Z Bendžamins 76862 /* 6. kārta */ 4466214 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2015. gada NHL drafts | logo = | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2015]]. gada [[26. jūnijs|26]].-[[27. jūnijs]] | time = | location = {{vieta|ASV|Sanraiza}} | network = | first = {{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]] | first_t = [[Edmontonas "Oilers"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 30 | most = | fewest = | overall = 210 | latv1_nr = 68 | latv1 = [[Mārtiņš Dzierkals]] | latv2_nr = 130 | latv2 = [[Kārlis Čukste]] | latv3_nr = 142 | latv3 = [[Rūdolfs Balcers]] | draftlist = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2014. gada NHL drafts|2014]] | next_year = [[2016. gada NHL drafts|2016]] }} '''2015. gada NHL drafts''' bija 53. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2015. gads|2015]]. gada [[26. jūnijs|26. jūnijā]] [[Sanraiza|Sanraizā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 210 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |2 |{{flaga|ASV}} [[Džeks Aihels]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |3 |{{flaga|Kanāda}} [[Dilans Stroms]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |4 |{{flaga|Kanāda}} [[Mičs Mārners]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |5 |{{flaga|ASV}} [[Noa Henefins]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |6 |{{flaga|Čehija}} [[Pavels Zaha]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |7 |{{flaga|Krievija}} [[Ivans Provorovs]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |8 |{{flaga|ASV}} [[Zaks Verenskis]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |9 |{{flaga|Šveice}} [[Tīmo Meiers]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |10 |{{flaga|Somija}} [[Miko Rantanens]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |11 |{{flaga|Kanāda}} [[Losons Krūss]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |12 |{{flaga|Krievija}} [[Deniss Gurjanovs]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |13 |{{flaga|Čehija}} [[Jakubs Zboržils]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |14 |{{flaga|Kanāda}} [[Džeiks Debrasks]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |15 |{{flaga|Kanāda}} [[Zaharijs Senišins]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |16 |{{flaga|Kanāda}} [[Metjū Barzals]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |17 |{{flaga|ASV}} [[Kails Konors]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |18 |{{flaga|Kanāda}} [[Tomā Šabo]] |[[Otavas "Senators"]] |- |19 |{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Svečņikovs]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |20 |{{flaga|Zviedrija}} [[Jūels Ēriksons Eks]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |21 |{{flaga|ASV}} [[Kolins Vaits]] |[[Otavas "Senators"]] |- |22 |{{flaga|Krievija}} [[Iļja Samsonovs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |23 |{{flaga|ASV}} [[Broks Besers]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |24 |{{flaga|Kanāda}} [[Treviss Konečnijs]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |25 |{{flaga|ASV}} [[Džeks Roslovics]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |26 |{{flaga|Kanāda}} [[Noa Jūlsens]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |27 |{{flaga|Zviedrija}} [[Jakobs Lāšons]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |28 |{{flaga|Kanāda}} [[Entonijs Boviljē]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |29 |{{flaga|Zviedrija}} [[Gabriels Kārlsons]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |30 |{{flaga|Kanāda}} [[Niks Mērklijs]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |35 |{{flaga|Somija}} [[Sebastians Aho]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |37 |{{flaga|ASV}} [[Brendons Karlo]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |42 |{{Flaga|Kanāda}} [[Makenzijs Blekvuds]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |43 |{{flaga|Slovākija}} [[Eriks Černāks]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |46 |{{Flaga|Nīderlande}} [[Daniels Sprongs]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |- |48 |{{flaga|Čehija}} [[Filips Hlapīks]] |[[Otavas "Senators"]] |- |49 |{{Flaga|Somija}} [[Rope Hincs]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |50 |{{Flaga|ASV}} [[Džordans Grīnvejs]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |53 |{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Andešons]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |56 |{{Flaga|Kanāda}} [[Vinss Dans]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |57 |{{Flaga|Šveice}} [[Jonass Zīgentālers]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |} == 3. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |68 |{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Dzierkals]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |73 |{{flaga|Somija}} [[Vili Sārijervi]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |75 |{{flaga|Čehija}} [[Daniels Vladaržs]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |76 |{{Flaga|Kanāda}} [[Edins Hills]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |} == 4. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |92 |{{Flaga|ASV}} [[Vills Borgens]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |94 |{{Flaga|Kanāda}} [[Nikolā Ruā]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |101 |{{flaga|Krievija}} [[Andrejs Mironovs (hokejists)|Andrejs Mironovs]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |102 |{{Flaga|SUI}} [[Deniss Malgins]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |108 |{{flaga|Čehija}} [[Mihaels Špačeks]] |[[Vinipegas "Jets"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |123 |{{Flaga|ASV}} [[Konors Gārlends]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |124 |{{flaga|Kanāda}} [[Ītans Bērs]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |127 |{{flaga|Somija}} [[Niko Mikola]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |130 |{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Čukste]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |135 |{{flaga|Krievija}} [[Kirils Kaprizovs]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |136 |{{Flaga|RUS}} [[Pāvels Karnavuhavs]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |137 |{{flaga|Čehija}} [[Dominiks Simons]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |- |139 |{{flaga|Slovākija}} [[Hristiāns Jarošs]] |[[Otavas "Senators"]] |- |142 |{{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Balcers]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |145 |{{flaga|Čehija}} [[Karels Vejmelka]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |148 |{{Flaga|ASV}} [[Trojs Terijs]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |} == 6. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |154 |{{Flaga|ASV}} [[Džons Marino]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |159 |{{flaga|Krievija}} [[Vladislavs Gavrikovs]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |166 |{{flaga|Kanāda}} [[Endrū Mandžapane]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |167 |{{Flaga|Vācija}} [[Frederiks Tifelss]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |} == 7. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |189 |{{flaga|Somija}} [[Markuss Nutivāra]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |} {{Hokejs-aizmetnis}} {{NHLdrafts}} [[Kategorija:2015. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] f4q7vzzn9e8s7yro5i0uulrjcfv0496 4466215 4466214 2026-05-10T16:30:04Z Bendžamins 76862 /* 5. kārta */ 4466215 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2015. gada NHL drafts | logo = | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2015]]. gada [[26. jūnijs|26]].-[[27. jūnijs]] | time = | location = {{vieta|ASV|Sanraiza}} | network = | first = {{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]] | first_t = [[Edmontonas "Oilers"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 30 | most = | fewest = | overall = 210 | latv1_nr = 68 | latv1 = [[Mārtiņš Dzierkals]] | latv2_nr = 130 | latv2 = [[Kārlis Čukste]] | latv3_nr = 142 | latv3 = [[Rūdolfs Balcers]] | draftlist = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2014. gada NHL drafts|2014]] | next_year = [[2016. gada NHL drafts|2016]] }} '''2015. gada NHL drafts''' bija 53. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2015. gads|2015]]. gada [[26. jūnijs|26. jūnijā]] [[Sanraiza|Sanraizā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 210 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |2 |{{flaga|ASV}} [[Džeks Aihels]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |3 |{{flaga|Kanāda}} [[Dilans Stroms]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |4 |{{flaga|Kanāda}} [[Mičs Mārners]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |5 |{{flaga|ASV}} [[Noa Henefins]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |6 |{{flaga|Čehija}} [[Pavels Zaha]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |7 |{{flaga|Krievija}} [[Ivans Provorovs]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |8 |{{flaga|ASV}} [[Zaks Verenskis]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |9 |{{flaga|Šveice}} [[Tīmo Meiers]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |10 |{{flaga|Somija}} [[Miko Rantanens]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |11 |{{flaga|Kanāda}} [[Losons Krūss]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |12 |{{flaga|Krievija}} [[Deniss Gurjanovs]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |13 |{{flaga|Čehija}} [[Jakubs Zboržils]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |14 |{{flaga|Kanāda}} [[Džeiks Debrasks]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |15 |{{flaga|Kanāda}} [[Zaharijs Senišins]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |16 |{{flaga|Kanāda}} [[Metjū Barzals]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |17 |{{flaga|ASV}} [[Kails Konors]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |18 |{{flaga|Kanāda}} [[Tomā Šabo]] |[[Otavas "Senators"]] |- |19 |{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Svečņikovs]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |20 |{{flaga|Zviedrija}} [[Jūels Ēriksons Eks]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |21 |{{flaga|ASV}} [[Kolins Vaits]] |[[Otavas "Senators"]] |- |22 |{{flaga|Krievija}} [[Iļja Samsonovs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |23 |{{flaga|ASV}} [[Broks Besers]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |24 |{{flaga|Kanāda}} [[Treviss Konečnijs]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |25 |{{flaga|ASV}} [[Džeks Roslovics]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |26 |{{flaga|Kanāda}} [[Noa Jūlsens]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |27 |{{flaga|Zviedrija}} [[Jakobs Lāšons]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |28 |{{flaga|Kanāda}} [[Entonijs Boviljē]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |29 |{{flaga|Zviedrija}} [[Gabriels Kārlsons]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |30 |{{flaga|Kanāda}} [[Niks Mērklijs]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |35 |{{flaga|Somija}} [[Sebastians Aho]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |37 |{{flaga|ASV}} [[Brendons Karlo]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |42 |{{Flaga|Kanāda}} [[Makenzijs Blekvuds]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |43 |{{flaga|Slovākija}} [[Eriks Černāks]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |46 |{{Flaga|Nīderlande}} [[Daniels Sprongs]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |- |48 |{{flaga|Čehija}} [[Filips Hlapīks]] |[[Otavas "Senators"]] |- |49 |{{Flaga|Somija}} [[Rope Hincs]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |50 |{{Flaga|ASV}} [[Džordans Grīnvejs]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |53 |{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Andešons]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |56 |{{Flaga|Kanāda}} [[Vinss Dans]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |57 |{{Flaga|Šveice}} [[Jonass Zīgentālers]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |} == 3. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |68 |{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Dzierkals]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |73 |{{flaga|Somija}} [[Vili Sārijervi]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |75 |{{flaga|Čehija}} [[Daniels Vladaržs]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |76 |{{Flaga|Kanāda}} [[Edins Hills]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |} == 4. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |92 |{{Flaga|ASV}} [[Vills Borgens]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |94 |{{Flaga|Kanāda}} [[Nikolā Ruā]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |101 |{{flaga|Krievija}} [[Andrejs Mironovs (hokejists)|Andrejs Mironovs]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |102 |{{Flaga|SUI}} [[Deniss Malgins]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |108 |{{flaga|Čehija}} [[Mihaels Špačeks]] |[[Vinipegas "Jets"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |123 |{{Flaga|ASV}} [[Konors Gārlends]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |124 |{{flaga|Kanāda}} [[Ītans Bērs]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |127 |{{flaga|Somija}} [[Niko Mikola]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |130 |{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Čukste]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |135 |{{flaga|Krievija}} [[Kirils Kaprizovs]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |136 |{{Flaga|RUS}} [[Pāvels Karnauhovs]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |137 |{{flaga|Čehija}} [[Dominiks Simons]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |- |139 |{{flaga|Slovākija}} [[Hristiāns Jarošs]] |[[Otavas "Senators"]] |- |142 |{{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Balcers]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |145 |{{flaga|Čehija}} [[Karels Vejmelka]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |148 |{{Flaga|ASV}} [[Trojs Terijs]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |} == 6. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |154 |{{Flaga|ASV}} [[Džons Marino]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |159 |{{flaga|Krievija}} [[Vladislavs Gavrikovs]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |166 |{{flaga|Kanāda}} [[Endrū Mandžapane]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |167 |{{Flaga|Vācija}} [[Frederiks Tifelss]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |} == 7. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |189 |{{flaga|Somija}} [[Markuss Nutivāra]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |} {{Hokejs-aizmetnis}} {{NHLdrafts}} [[Kategorija:2015. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] d0fou5vblyihjofieyhci483xg0qsby 0 287478 4466297 4396014 2026-05-10T19:29:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466297 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Lūznavas muižas atklāšana.jpeg|thumb|280px|Muižas pirmā stāva un pagraba atklāšana pēc renovācijas 2015. gada 25. aprīlī.]] '''Lūznavas muiža''', arī '''Dlužņevas muiža''' ({{val|pl|Dłużniewo}}, {{val|ltg|Dlužņovys muiža}}), agrāk '''Laizēnu muiža''' ({{val|pl|Lajziny}}), atrodas [[Lūznava]]s ciemā, apmēram 22 km attālumā no [[Rēzekne]]s. Muižas kungu māja ir romantizēta [[jūgendstils|jūgendstilā]] celta ēka, ko mēdz dēvēt arī par ''Jauno pili''. Tai piešķirts [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rēzeknes novadā#Lūznavas pagasts|Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss]].<ref name="VKPAI">[http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/5820/ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305135650/http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/5820/# |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} mājaslapa.</ref><ref name="Par mums" /> Muiža celta no ķieģeļiem un šķeltiem laukakmeņiem, muižas ēkā pēc renovācijas atjaunota lūgšanu telpa jeb [[kapela]]. == Vēsture == [[Attēls:Laizānu Valsts kurlmēmo skola muižas pilī (1923).jpg|thumb|200px|Lūznavas muižas pilī iekārtotā Laizānu Valsts kurlmēmo skola (1923).]] 1870. gadā agrāko Laizēnu muižu (''Lajziny'') no brāļiem Pētera un Jūlija Dlužņevskiem nopirka lietuviešu izcelsmes inženieris ģenerālmajors [[Staņislavs Kerbedzis]] ({{val|lt|Stanislovas Kerbedis}}, {{val|pl|Stanisław Kierbedź}}, 1810—1899), kas bija vadījis [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava]] būvniecību. Sākumā muižas īpašnieks mitinājies no [[Zosna]]s pārvestajā un dzīvojamās mājas vajadzībām pārbūvētajā koka baznīcas ēkā (ciema iedzīvotāji to saukuši par "balto māju"). Viņa laikā uzsāka jaunas baznīcas būvniecību, bet celtniecības gaitā plāni mainījās un tapa klēts (tagad noliktavas ēka). Tad sekoja zirgu staļļa būve. Pensionētais ģenerālis uz savu muižu parasti atbrauca maijā, bet septembrī aizbrauca ziemas pavadīt pie meitas Polijā un Itālijā. Laikā, kad muižā nebija S. Kerbedža, tās saimniecību vadīja pārvaldnieks I. Ksendzepoļskis. Bez Lūznavas muižas viņam piederēja arī [[Riebiņu muiža]]. Pēc ģenerāļa nāves par muižas īpašnieci kļuva viņa meita [[Eugēnija Kerbedža]] (1855—1946), kas īstenoja sava tēva ieceres un laikā no 1905. — 1911. gadam pabeidza muižas pils ("sarkanās mājas") būvniecības darbus, kas aizkavējās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] dēļ. Ēkā bijusi "baltā zāle", kurā visas mīkstās mēbeles, sienas un griesti bijuši baltā krāsā, un "sarkanā zāle" jeb viesību zāle. Gandrīz visās telpās bijusi parketa grīda un sarkankoka mēbeles. Galvenās kāpnes greznojusi liela palma. Kerbedža kundze aizrāvās ar glezniecību un "sarkanajā mājā" ierīkoja darbnīcu. Ielūgto mākslinieku vajadzībām iekārtoja speciālu gleznotavu parka teritorijā un atpūtas ēku [[Rāznas ezers|Rāznas ezera]] krastā (tagad atrodas Latgales novada rehabilitācijas centrs "Rāzna").<ref name="LŪZNAVAS PROFESIONĀLĀ VIDUSSKOLA">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.luznavapv.lv/?lang=lv&p=2&module=1,1,5 |title=LŪZNAVAS PROFESIONĀLĀ VIDUSSKOLA |access-date={{dat|2016|01|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141722/http://www.luznavapv.lv/?lang=lv&p=2&module=1,1,5 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Pēc viņas aicinājuma uz Lūznavas muižu strādāt un atpūsties braukuši mākslinieki, gleznotāji un literāti. Šeit esot viesojies arī lietuviešu komponists un gleznotājs [[Mikalojs Konstantīns Čurļonis]], poļu tēlniece Jūlija Stabrovska un gleznotājs Kazimirs Stabrovskis. Muižas interjers cieta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, kad no 1915. gada muižas mājā izvietojās [[Krievijas Impērija]]s armijas štābs, pēc [[Oktobra revolūcija]]s no 1917. līdz 1919. gadam padomju varas iestādes. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zeme tika sadalīta 54 vienībās 770 ha kopplatībā,<ref>{{LKV|XII.|25 542}}</ref> bet pilī no 1922. līdz 1944. gadam atradās Laizānu (Latgales) Valsts kurlmēmo skola.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/notikums/2559 Atklāta Laizānu kurlmēmo skolas jaunā mācību ēka]{{Novecojusi saite}} [[Jaunākās Ziņas]], Rīts, 1937. gada 13. novembrī</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā agrākajā muižas pilī pārmaiņus tika ierīkots padomju un vācu armijas štābs. Pēc kara uz šejieni pārcēla Rēzeknes lauksaimniecības tehnikumu, 1946. gadā uz tehnikuma un kolhoza bāzes izveidoja Maltas sovhoztehnikumu, ko 1990. gadā pārdēvēja par Valsts Lūznavas lauksaimniecības tehnikumu.<ref name="LŪZNAVAS PROFESIONĀLĀ VIDUSSKOLA"/> Ēkai 1977. gadā piešķīra valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. No 1993. gada agrākajā muižas pilī izvietojās Lūznavas pagasta administrācija, 1998. gadā uz šejieni pārcēla Lūznavas pamatskolu, no 2009. gada daļēji pamestajā ēkā darbojās Lūznavas pagasta bibliotēka. [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] vadība iecerēja izmantot muižu kā saieta namu, kā arī semināru, mākslas izstāžu un citu svinīgu pasākumu rīkošanai.<ref name="27.04.2015 rezekne.lv raksts" /> No 2011. līdz 2014. gadam arhitektes Ināras Caunītes vadībā notika Lūznavas muižas pils restaurācija, pilnībā atjaunotā ēka tika atklāta 2015. gadā. Kopējās izmaksas sasniedza 1 297 395,70 [[eiro]], no tiem Eiropas Savienības finansējums bija 463 721,83 eiro.<ref>[http://www.diena.lv/kd/maksla/luznavas-muiza-rezeknes-novada-jugendstila-perle-14121997 Lūznavas muiža — Rēzeknes novada jūgendstila pērle] Undīne Adamaite, [[Diena]], 2015. gada 7. decembrī</ref> == Parks == [[Attēls:Lūznavas muižas parks.jpg|thumb|290px|Atjaunotais parka celiņš]] Muižu ieskauj 23,7 ha liels ainavu parks ar 2,6 ha 7 dīķu sistēmu, kuru S. Kerbedza laikā audzēja zivis.<ref name="Par mums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.luznava.lv/|title=Par mums - luznava.lv|access-date={{dat|2015|07|06||bez}}|archive-date={{dat|2011|10|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111008002314/http://www.luznava.lv/}}</ref> Parkā atrodas Madonnas statuja, kurā attēlota Svētā Marija, ko veidojis kāds nezināms itāļu izcelsmes mākslinieks. Latvijas okupācijas laikā to sakropļoja, 1950. gadu sākumā ar traktoru nogrūda no pjedestāla un iegrūda dīķī, 1991. gadā statuju atjaunoja.<ref name="Par mums" /><ref name="latvia.travel.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/luznavas-muizas-apbuve-ar-parku |title=Raksts latvia.travel.lv mājaslapā |access-date={{dat|2015|07|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151115003817/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/luznavas-muizas-apbuve-ar-parku |archivedate={{dat|2015|11|15||bez}} }}</ref> Mūsdienās parkā ir renovēts ~1 km garš tūristu pastaigu celiņš, kas atjaunots pateicoties [[Eiropas Savienība|ES]] finansējumam. Celiņš ir noklāts ar sīkām [[šķembas|šķembām]] un celiņu apgaismo lampas.<ref name=turismagids1>{{tīmekļa atsauce|title=Skatu torņi, dabas takas un pat pontonu laipa - atklāti jauni tūrisma objekti Latgalē|url=http://turismagids.delfi.lv/latvija/skatu-torni-dabas-takas-un-pat-pontonu-laipa-atklati-jauni-turisma-objekti-latgale.d?id=46813097|website=turismagids.delfi.lv|accessdate={{dat|2015|12|8||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Parkā atrodas vides objekts-instalācija "Ābele" un gaismas objekts "Sikspārnis". Parkā sastopamas liela koku sugu daudzveidība. Tajā aug čūskegles, riekstkoki, skābarži, Sibīrijas lapegles un ciedri. Muižā mīt garausainais sikspārnis, pigmejsikspārnis, dīķu naktssikspārnis un Natūza sikspārnis, kuru vasarā var novērot, izmantojot ultraskaņas detektorus. == Renovētās muižas atklāšana == Atjaunotās Lūznavas muižas kapelas iesvētīšana notika 2015. gada 8. februārī, pārējo muižas daļu apskatei atklāja 2015. gada 25. aprīlī, [[Latgales podnieku dienas|Latgales podnieku dienu]] laikā.<ref name="27.04.2015 rezekne.lv raksts">{{Tīmekļa atsauce |url=http://rezeknesnovads.lv/kulturas-perle-latgale-luznavas-muiza-atguvusi-savu-spozumu/ |title=Raksts Rēzeknes novada mājaslapā |access-date={{dat|2015|07|06||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210419030117/http://rezeknesnovads.lv/kulturas-perle-latgale-luznavas-muiza-atguvusi-savu-spozumu/ }}</ref> == Muiža mūsdienās == 2020. gados muiža tiek izmantota dažādu pasākumu rīkošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.luznavasmuiza.lv/jaunumi/params/post/1586106/zinibu-diena-aicina-uz-senu-stundin%60-luznava|title=Zinību dienā aicina uz “Sēņu stundiņ` Lūznavā”|website=www.luznavasmuiza.lv|access-date=2024-09-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Lūznava Manor|Lūznavas muiža}} * [http://www.daba.gov.lv/upload/File/AEP/AEP_Razna_10_pie_vertigas_ainavas.pdf Lūznavas muižas attēli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305011017/http://www.daba.gov.lv/upload/File/AEP/AEP_Razna_10_pie_vertigas_ainavas.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [http://www.youtube.com/watch?v=aRSaDhgNSCk ''Panorāmas'' reportāža par būvnieku maiņu rekonstrukcijas laikā] * [http://www.youtube.com/watch?v=bHAQbWXwjj0 Videoklips par Lūznavas muižās tēmu] {{Latvija-aizmetnis}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Lūznavas muiža| ]] 9u6qkwsl6v0nvlsyalaq4afee3on6uv 2 289224 4466258 4465856 2026-05-10T18:00:32Z Krišjānis 51961 4466258 wikitext text/x-wiki Viens no 1360. *11. maijs - Kongo DR *12. maijs - Zviedrija *13. maijs - Francija *14. maijs - Jaunzēlande *15. maijs - Dienvidkoreja, Kotdivuāra, Japāna, Tunisija *18. maijs - Brazīlija, Austrija, Horvātija *19. maijs - Portugāle *21. maijs - Maroka, Vācija, Norvēģija *22. maijs - Anglija *26. maijs - ASV *29. maijs - Kolumbija, Ēģipte *1. jūnijs - Austrālija bcr50kq3op6jcuvr5sm2n3lgy9m4kd3 102 289537 4466475 4463425 2026-05-11T03:00:33Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts 4466475 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}} Šajā lapā apkopotas tās nozīmju atdalīšanas lapas, uz kurām ir saites citos Vikipēdijas rakstos. [[Vikipēdija:Nozīmju atdalīšana/Lapas ar saitēm|Šeit]] ir apkopoti Vikipēdijas raksti, kuros ir saites '''no''' nozīmju atdalīšanas lapām. __TOC__ == Informācija == <!-- INFO START --> * Avots: [[quarry:query/2951]] * Atjaunināšanas brīdis: 2026. gada 11. maijs plkst. 03:00:24 * Kopējais skaits datu atjaunināšanas brīdī: 5652 <!-- INFO END --> == Saraksts == <!-- LIST START --> {| class="wikitable sortable" |- !Nozīmju atdalīšanas lapa !! Saites uz pašu lapu !! Pāradresāciju skaits !! Visas saites uz lapu |- | [[Kaļķi]] || 8 || 1 || 34 |- | [[Aizsargs (basketbols)]] || 31 || 2 || 31 |- | [[C (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27 |- | [[S (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27 |- | [[Svētais Miķelis]] || 13 || 2 || 27 |- | [[A (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[B (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[D (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[E (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[F (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[G (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[H (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[L (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[T (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[Bērziņš]] || 25 || 0 || 25 |- | [[I (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[J (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[K (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[M (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[N (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[O (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[P (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Pēterupe]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Q (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[R (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[U (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[V (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[W (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Y (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Z (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Moro]] || 25 || 1 || 25 |- | [[Ķīšupe]] || 23 || 0 || 23 |- | [[Ass]] || 22 || 1 || 22 |- | [[Baltezers]] || 19 || 0 || 19 |- | [[Punkts]] || 19 || 0 || 19 |- | [[Programma]] || 19 || 1 || 19 |- | [[Uzbrucējs (basketbols)]] || 19 || 2 || 19 |- | [[Harmonija]] || 17 || 0 || 17 |- | [[Kustība]] || 17 || 0 || 17 |- | [[Rihards Cimermanis]] || 17 || 0 || 17 |- | [[Ķermenis]] || 1 || 1 || 16 |- | [[Fantāzija]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Lācīši]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Soda]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Zāle]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Terehova]] || 15 || 1 || 15 |- | [[1. maršruts]] || 15 || 3 || 15 |- | [[Grava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 15 |- | [[Kordova]] || 14 || 1 || 14 |- | [[Čečenijas kari]] || 14 || 3 || 14 |- | [[Guntis Pujāts]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Jānis (nozīmju atdalīšana)]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Balodis]] || 13 || 1 || 13 |- | [[Eirolīga]] || 12 || 2 || 13 |- | [[Mārka (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 5 || 13 |- | [[Grunts]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Jānis Bērziņš]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Konstrukcija]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Mērķis]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Polarizācija]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Hart]] || 12 || 1 || 12 |- | [[Dubultzvaigzne]] || 12 || 2 || 12 |- | [[Sudžou]] || 12 || 5 || 12 |- | [[Kalnamuiža]] || 10 || 1 || 12 |- | [[Pierādījums]] || 10 || 1 || 12 |- | [[Amerikas basketbola asociācija]] || 10 || 4 || 12 |- | [[Brīvības iela]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Berģi]] || 11 || 1 || 11 |- | [[Pilskalnes pagasts]] || 11 || 1 || 11 |- | [[Bukulti]] || 11 || 3 || 11 |- | [[Ella]] || 9 || 1 || 11 |- | [[Ogle]] || 9 || 1 || 11 |- | [[Intonācija]] || 9 || 2 || 11 |- | [[Daugava (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 4 || 11 |- | [[Mācītājmuiža]] || 7 || 1 || 11 |- | [[Dārza iela]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Krasta iela]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Landrāts]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Membrāna]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Pulveris]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Raiņa iela]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Rīgas birža]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Sinkrētisms]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Jaunmuiža]] || 10 || 2 || 10 |- | [[Jaunā muiža]] || 10 || 2 || 10 |- | [[2. maršruts]] || 10 || 3 || 10 |- | [[Ročestera]] || 10 || 3 || 10 |- | [[Tēviņi]] || 10 || 3 || 10 |- | [[Nelsona šaurums]] || 10 || 9 || 10 |- | [[Smilgas]] || 9 || 1 || 10 |- | [[Kruki]] || 9 || 2 || 10 |- | [[Kalifornijas Universitāte]] || 8 || 2 || 10 |- | [[Dzeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 1 || 10 |- | [[Solaris]] || 6 || 1 || 10 |- | [[Leons]] || 5 || 2 || 10 |- | [[Celms (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 10 |- | [[Armija]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Atpūta]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Ferdinands I]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Inhibitors]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Lāčupīte]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Melnupīte]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Ozolu iela]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Panteons]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Potenciāls]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Sakari]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Skala]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Skolas iela]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Skujas]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Svētais Staņislavs]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Mirnija]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Puslode]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Straume]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Vabole]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Malta (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 2 || 9 |- | [[6. maršruts]] || 9 || 3 || 9 |- | [[Rūnas]] || 8 || 1 || 9 |- | [[Aleksandrs]] || 8 || 3 || 9 |- | [[Kalvīša Ministru kabinets]] || 7 || 2 || 9 |- | [[Zalktis]] || 6 || 2 || 9 |- | [[Odze (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 3 || 9 |- | [[Benedikts]] || 3 || 3 || 9 |- | [[Bonifācijs]] || 3 || 3 || 9 |- | [[4. maršruts]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Aleksandrs I]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Bāze]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Bērzu iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Domēns]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Dāliju iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Goba]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Izlāde]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Izziņa]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Jānis Ozols]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Jūgu purvs]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Komisārs]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Lācis]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Parka iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Pupiņas]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Rimšas]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Rīgas Futbola skola]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Rīgas iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Spāre]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Vizbuļi]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Zeltiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Ziemeļu iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Žokļi]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Adamova]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Andreja Pumpura iela]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Krišjāņa Valdemāra iela]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Ozolmuiža]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Džunšaņa]] || 8 || 3 || 8 |- | [[Krišjāņa Barona iela]] || 8 || 3 || 8 |- | [[Jelgava (nozīmju atdalīšana)]] || 8 || 5 || 8 |- | [[Jurajs Mikūšs]] || 8 || 7 || 8 |- | [[Aizkraukles draudzes novads]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Austrumu fronte]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Kokaugs]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Oskara Kalpaka iela]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Rāzna]] || 7 || 1 || 8 |- | [[ASK]] || 7 || 2 || 8 |- | [[Brasla]] || 7 || 2 || 8 |- | [[Limburga]] || 7 || 3 || 8 |- | [[Eugenijs]] || 6 || 4 || 8 |- | [[Klements]] || 5 || 2 || 8 |- | [[Inocents]] || 5 || 5 || 8 |- | [[Līči]] || 4 || 1 || 8 |- | [[Šēra (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 8 |- | [[Džons Votsons]] || 3 || 2 || 8 |- | [[Gregors]] || 3 || 2 || 8 |- | [[Šlēsviga]] || 3 || 2 || 8 |- | [[Bajāri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 8 |- | [[Sviestbeka]] || 2 || 2 || 8 |- | [[Vērtība (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 8 |- | [[Abavas iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Apgaismība]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Asari]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ausekļa iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Borovka]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Bērzupīte]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Dole]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Elements]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Figūra]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Fokuss]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Frīzu valoda]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Griķi]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Gustavs Ādolfs]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Integrācija]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Jānis Kalniņš]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Karagājieni uz Ugauniju]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Lotoss]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Lāčplēsis (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Mazjumpravas muiža]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Mellupe]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Melnupe]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Meža iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Meža prospekts]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Miera iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Misa]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ostrova]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ozols (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Pļavu iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[RPI]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Robežu iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Rožu iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Rīgas aplenkums]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Rīgas reālskola]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Salas]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Saules iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Zunds]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ērglis]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Šarlote]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Andris Bērziņš]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Avotu iela]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Briedis]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Ceplis]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Kapupe]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Kariņa Ministru kabinets]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Kauss]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Leona]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Plēve]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Sanhosē]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Blāzma]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Dombrovska Ministru kabinets]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Lazdukalns]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Maskavas CSKA]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Turaida]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Aleksandrs Dimā]] || 7 || 3 || 7 |- | [[Johans Štrauss]] || 7 || 3 || 7 |- | [[Nove Mesto]] || 7 || 3 || 7 |- | [[Ohaio]] || 7 || 3 || 7 |- | [[80 dienās apkārt zemeslodei]] || 7 || 5 || 7 |- | [[Svēte]] || 6 || 1 || 7 |- | [[Ēna (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 1 || 7 |- | [[Pelāgijs]] || 5 || 3 || 7 |- | [[Sesava (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 7 |- | [[Pūt, vējiņi]] || 4 || 4 || 7 |- | [[Brīvā Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 7 |- | [[Cerera (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 7 |- | [[EDGE (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 7 |- | [[3. maršruts]] || 6 || 0 || 6 |- | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[8. maršruts]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Abrenes iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Akmeņu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Aleksandrs III]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Apollo]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Auseklis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Austrumu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Baznīcas iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Berengars]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Biķernieki]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ceriņu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Citplanētieši]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Dambja iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Darbs]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Daugavpils apvedceļš]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Dzintari (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Edesa]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Eduards]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Edvards]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Emisija]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Filma]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Gaisma (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ganību iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Garais ezers]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Grupa]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ilza ezers]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Imantas iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Jelgavas iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kalna iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kantors]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Karagājieni uz Zemgali]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Konstante]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Krona]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kuibiševa]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kurpnieks]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kārlis Baumanis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lauku iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lašupīte]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lielais grāvis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lielā iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lotus]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lācīte]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lāčplēša iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Līčupe]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Mistērija]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Muižnieki]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ostrovas apriņķis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ozolu muiža]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pabaži]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Padomju Ukraina]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pavasara gatve]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Peldu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pihejervi]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pils iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pilskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Plato]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Priežu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pulkveža Brieža iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Robežgrāvis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Rīgas 24. vidusskola]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Skulte]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Suvorova iela (Rīga)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Tirgus iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Tukums (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Uzbrukums Rīgai]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Zaļā iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Zemgales iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ziemeļblāzma (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ņūkāsla]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Žagatas (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Aleksandrova]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Filips]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Karloss]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Leģions]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Mazupe]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Mežciems]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Rase]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Silenieki]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Stradi]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Viktorija]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Zemgales vidusskola]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Ērgļi]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Adriāns (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Greivuļi]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Jaunāmuiža]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Jumprava]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Juzefova]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Karagājieni uz Jervu]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Priedaine]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Rīgas Svētās Trīsvienības baznīca]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Viškova]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Vēršupīte]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Bērzubeka]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Piertnīki]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Santafē]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Ozjorska]] || 6 || 5 || 6 |- | [[Direktīva (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Liepa]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Liepājas Metalurgs (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Sarkaņi]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Tors]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Franks]] || 5 || 2 || 6 |- | [[Zirnekļcilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 2 || 6 |- | [[Jaunais vilnis]] || 5 || 3 || 6 |- | [[Svētā Katrīna]] || 5 || 3 || 6 |- | [[Rīgas Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 5 || 5 || 6 |- | [[Rojālists]] || 4 || 1 || 6 |- | [[Ārupīte]] || 4 || 2 || 6 |- | [[Cidonija]] || 4 || 3 || 6 |- | [[Červonka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 6 |- | [[Bruņukuģis "Potjomkins" (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 4 || 6 |- | [[Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika]] || 4 || 4 || 6 |- | [[Karijs]] || 3 || 2 || 6 |- | [[Čārlija eņģeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 6 |- | [[1. maija iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[11. maršruts]] || 5 || 0 || 5 |- | [[2. līnija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Aizkraukle (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Aizupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Aleksandrs Ivanovs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Annas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Apvedceļš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Apšu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Augstums]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Baloži (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Baznīcas kalns]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Blaumaņa iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Boļeslavs I]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Burtnieku iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Bērzmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Bērzupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Bērzvalks]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Deklinācija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Dzelzceļa iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Dzilnupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Emburga]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Frīdrihs II]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Hidra]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ibērija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Irbe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jaunā iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jānis Liepiņš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jāņmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jāņupīte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kaiju iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kamera]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kapacitāte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Karagājieni uz Sakalu]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kings]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kokmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kārklupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kārlis]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kārlis Irbe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Laimas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lapu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Liepu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Linga]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lisa]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lode (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Līgatne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Līgo]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Marta]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mercury]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mežmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Motīvs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mūrnieki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mūsu Tēvs debesīs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Palma]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pasta iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Poruka iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pulkova]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Purva ezers]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pērļupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Rauza]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Roma (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Rēzekne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Saule (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Silagaiļi]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Silinīki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Slimnīcas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sloboda (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Smilšu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sporta iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Stacijas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sublimācija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sun]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sārts]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Tīreļpurvs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Upes iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Upesgrīva]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Upuris]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Uzvaras iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vaļņu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Veselība (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vidus iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vidzemes iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Viestura iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vieta]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vilciņš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Viršu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vējava]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vēzis]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vītolu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zaķi (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zvaigžņu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zvirgzdupīte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Čiekuru iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ķiršu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[12. maršruts]] || 5 || 1 || 5 |- | [[15. maršruts]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Albānijas Karaliste]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Andreja Upīša iela]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Arturs Ozols]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Bors (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Cīrulīši (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Dārzciems]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Frīdrihs III]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Grand Prix]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Grāds]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Indrica]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jaunsloboda]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jersika]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jugla]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jēkabs Alksnis]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Kalnupe]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Kirovska]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Krauklis (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Leonīds Arbuzovs]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Lilaste]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Lira]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Mežvidi]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Māra]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Māršals]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Neptūns]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Ozolaine]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Pilskalne]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Ratnieki]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Romeo un Džuljeta (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Rēzeknes iela]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Sala (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Salas pagasts]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Silene]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Silupe]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Skangaļi]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Taudejāni]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Valters]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Vecdaugava]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Zvaigžņu kari: Klonu kari]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Zīle (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Čārlstona]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Ģibuļi]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Aizsargs]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Basanīts]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Groveriški]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Gulbju ezers]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Jupiters]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Maskavas "Spartak"]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Normandija]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Rietumu konference]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Rūzvelts]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Sufriērs]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Gērijs Džonsons]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Koņecpole]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Neatkarības laukums]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Pirejas "Olympiacos"]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Čerska]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Alsunga (stacija)]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Krokodili]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Rīgas arhibīskapi]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Sudmaļu dzirnavezers]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Viktorijas sala]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Aizeja Tomass]] || 5 || 5 || 5 |- | [[Lielakauls]] || 5 || 5 || 5 |- | [[Saļihorskas "Šahtjor"]] || 5 || 5 || 5 |- | [[Ķēdaiņu "Nevežis"]] || 5 || 5 || 5 |- | [[Artūrs Bērziņš]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Arvīds Kalniņš]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Balda]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Hercs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Liepupe]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Lēvenas Katoļu universitāte]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Martins]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Morfijs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Rīva]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Transcendents]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Čērčils]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Ferrari (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 5 |- | [[Madrides "Real"]] || 4 || 2 || 5 |- | [[Neihauzene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 5 |- | [[Lūcijs]] || 4 || 3 || 5 |- | [[Nožēlojamie (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 5 |- | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Gaiļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Grieķu katoļticība (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Kondors]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Kumpiniški]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Venera]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Anastasijs]] || 3 || 2 || 5 |- | [[Adeodāts]] || 3 || 3 || 5 |- | [[Skaistule un briesmonis]] || 3 || 3 || 5 |- | [[Urbāns]] || 3 || 3 || 5 |- | [[Apustulis Jēkabs]] || 2 || 1 || 5 |- | [[Hiperions]] || 2 || 1 || 5 |- | [[Stefans]] || 1 || 1 || 5 |- | [[Superlīga]] || 1 || 1 || 5 |- | [[1. līnija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[4. līnija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[5. maršruts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[7. maršruts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[9. maršruts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Abrupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Aizkraukles iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Akmeņsala]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Akmeņupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Alberts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Alejas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Aleksejs Tolstojs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Amatu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Andrejs Bērziņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Annas]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Atpūtas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Auns]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ausmas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Baldones iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Balkāni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Baložu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Basku zeme]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bernātu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bezdelīgu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bikova]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Birze]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Biržu muiža]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bižas ezers]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Blāzmas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Britānija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bērzene]] || 4 || 0 || 4 |- | [[CSI]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Centrālāfrika]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Columbia]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cēsu kauja]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīrulis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīruļi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīruļu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīruļupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Daugavpils iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Daugavpils kauja]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Deglis]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dekšņi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Denominācija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dienvidu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dobele (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Draudzības iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Druvas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzimta]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzintaru iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzirnavu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dziļais ezers]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzērvju iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dārznieku iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dārzu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dāvids]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dīķu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dūņupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Edvarts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Eiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ezera iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Fenerbahçe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Fever]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Filips II]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Friča Brīvzemnieka iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Frunze]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gailīši]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gaiļi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Garkalne (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gaujas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Graudu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gružupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Grīvas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gulbju iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Hermes]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Himera (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Hindu]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Historisms]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Horda]] || 4 || 0 || 4 |- | [[I386]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Indukcija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jordan]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jānis Jansons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jānis Kļaviņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jānis Puriņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jāņa iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jāņa Čakstes iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jērcēni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jūrmalas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaive]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaktiņu ciems]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kalēju iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kamaldiņa]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kapupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kastaņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kastrāne]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kastīlija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaļķu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaši]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Klusā iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kobra]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kodols]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Krastu ciems]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kronvalda iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kuldīgas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kungu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kurzemes augstiene]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kurzemes iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kurši (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kāpu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kārlis Barons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kārlis V]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kļavu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kūdra (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lakstīgalu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Latgales iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lauks]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lauva (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Laši]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Leimaņi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Leopolds III]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lielupe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Linezers]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lubānas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ludzas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lāči (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lāčupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Madonna]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Maija iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Maiļupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mara]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Marka]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mednieku iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mellupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Merkurs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mežabrāļi (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mežarija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Migrācija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Miurinīki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mstislavs Vladimirovičs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mucenieki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mucenieks]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Murāni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mēris (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mēsli]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Neretas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Nometņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ods]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ogres iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Osis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ozoli (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ozolkalni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ozolnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pandora (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Papardes]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pavasara iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Phoenix]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Poļu leģioni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Priekule (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Princips]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pērkons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pēternieki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pīlādžu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pūces iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Raiņa bulvāris]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ratnieku upe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Reņģe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Riekstiņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Roja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Roze]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rubeņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rudupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rūbežneica]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rūpniecības iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Saka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sari]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Seda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Senators]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sharp]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sidrabe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Silakrogs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Silu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Silupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Skaists]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Skrunda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Smilgu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Solo]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Spīdolas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Stabulnieki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Stirnu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Stūra iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Stūres iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Suns (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Svētā Terēze]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sātiņi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sēlpils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Taivāna]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tauriņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Teātra iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[The Game]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tirgoņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tolerance]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tritons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Trumpe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tukuma iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Turaidas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vecmuiža]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vecpils]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vecpilsētas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ventspils iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vienības gatve]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Viesturs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vilcāni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Viļumi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vārme]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vārpu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vārti (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vēju iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vēveri]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vēžupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zagorskis]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ziedu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zilonis]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zirņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zvaigznes]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zvejnieki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zvejnieku iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ābolu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ērgļu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ķīšupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Šarlotes iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[1992. gada olimpiskās spēles]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Aba]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Akmene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Akmenka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Alberts I]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Antonopole]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Bikaunīki]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Birži]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Bērze]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Bērzs]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Cena]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Dumpis]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Egļupe]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Fēnikss (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Gajova]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Gajs]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ganimēds]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Garoza]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Gauja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Heinrihs fon Gālens (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Jaunciems]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Jānis Pauļuks]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Jāņa Asara iela]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kalnmuiža]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kauja pie Turaidas]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kušķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kārlis Rubis]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kārlis Zariņš]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Lada]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Larjoha]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Latvijas armija]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Lauciņi]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Leona Paegles iela]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Maķedonija]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Medņi]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Misisipi]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Misiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Nikolajs Radvils]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ozolsala]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Pauls Kalniņš]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Prusts]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Rietumu frontē bez pārmaiņām (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Riki]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Rusifikācija]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Skujupīte]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Slobodka]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Spartaka grupa]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Stiglova]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Sunīši]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Susēja]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Transformeri]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Tukumana]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Tūja]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Upmale]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Urga]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Vaidava]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Valensija]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Viljams Gibsons]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Višneve (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Vīganti (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Zabolotje]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Zujeva]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Čači]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ēriks Džonsons]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ševčenko]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Apšukalns]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Apšukolns]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Artūrs]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Bresta]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Bērzgale (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Degļi]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Dobenieki]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Eglaine]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Grifins]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Iugulova]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Jevgeņijs Golovins]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Kompjeņas pamiers]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Kruifs]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Krūmiņupīte]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Lenons]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Lukna]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Misūri]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Sovetska]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Urla (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Eiropas kauss]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Maierss]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Rītausma (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Zeļteņi]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Džeimss Bjūkenens]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Kaliksts]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Siksts]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Stīvs Makvīns]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Štjastnijs]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Aborigēni]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Afganistānas karš (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Cekule]] || 3 || 1 || 4 |- | [[FIBA Eiropas kauss]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Jauns mēness (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Jaunība (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Latvijas zemessardze]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Mandele]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Mazuri]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Nikolajs]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Patria]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Piļskolns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Ronis]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Vaivads]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Ņūtons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Amēlija (filma)]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Atlass]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Brūveri]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Nacionālā galerija]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Petrs Svoboda]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Celestīns]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Grejs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Pijs]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Pāvils]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Norma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4 |- | [[PH (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Sols (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Stella maris]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Brants]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Dīzels]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Jūras mēsli (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Pivdenne]] || 2 || 2 || 4 |- | [[FA]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Fēlikss]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Opekalns]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Spice]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Suzuki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 4 |- | [[10. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[16. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[17. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[22. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[3. līnija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[5. līnija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[6. līnija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[7. līnija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Abava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Abrupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Abstinence]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aga]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aglonas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aiviekstes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizkraukles baznīca]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizkraukles kauja]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizputes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizupes]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizupes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Akas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aklais ezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Akmenīca]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Akāciju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aldaru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aleksandrs Popovs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aleksandrs Suvorovs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Alksnis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Alkšņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Alūksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Alūksnes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Amata (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Amatnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ancīši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Andreja iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Annas Brigaderes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Annas Sakses iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Antropogēns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Apinis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Arkādija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Arsenāls]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Artilērijas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Arupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Asaru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Asimilācija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Asiņainā svētdiena]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Asko]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Astra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Atmodas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Auce (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ausmas]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Austrijas Elizabete]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Avoti]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Baiba Broka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bakalaurs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Balbiši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Balvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Baranova]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Barovka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bauskas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Baznīckalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Benkavas grāvis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Berģuciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bezdibenis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Birzes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Birznieku ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bišu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bojāri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bolderājas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Borats (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Borussia]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Boļeslavs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Boļeslavs III]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Braslas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Brieži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Brīvības bulvāris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Brūkleņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bāliņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bārs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bārta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bērzaune (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bērzaunes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[CSKA]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Caunu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Celtnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Cepurnieks]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Cielavas (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ciems (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ciši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Cēsu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dagdas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Daibes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dakota]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Darba iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Daugavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Davis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Delna]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Depo]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Depresija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dikļu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dikļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dižgrāvis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dobeles iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dravnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Drosele]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Druva (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Druvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Durbes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzegužu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzelzceļnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzierkaļi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzintars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzirciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzirnupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzirnupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dziļums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dārlingtona (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dārziņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dārzniecības iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dīķa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dūrupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dūņu ezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Džons]] || 3 || 0 || 3 |- | [[EAT]] || 3 || 0 || 3 |- | [[EST]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Eduarda Veidenbauma iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Efendi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Egļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ekspozīcija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Elektro-L]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Enigma]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Esplanāde (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ezerciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ezermalas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ezeru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ežupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ferma]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Focus]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Formula 2 (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gaidupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gailova]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gaismas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gajeva]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ganu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gardene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gemini]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gravitācija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grāveri (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grāvju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grīgs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grīva (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grīšļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gvineja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Hamiltona]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Harijs Vītoliņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Herkuless (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Hospitāļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Hāna]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Iecava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ikšķiles iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Imanta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Indrāni]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Induļa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Inženieru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Istra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jamburga]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jaudzemi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jaunciema iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jaunzemi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jersikas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Johans Rīvijs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jura Alunāna iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Juris Silovs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Asars]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Balodis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Briedis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Priede]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Vītoliņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jēkabpils iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jūras vārti]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalniešu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalnu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalnāji]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalvene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kama]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kamenka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kampars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kandavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kangari]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kaplava]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karagājiens uz Jersiku]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karagājiens uz Kursu]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karagājiens uz Nalseni]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kauja pie Salaspils]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kaņiera iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kažoks]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Klase]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Koknese (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kopne]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Korpuss]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kosa]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krasti]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krauja]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krimuldas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krāslavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krīvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kumelīšu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kurbads (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kurzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kuršu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kārklu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kārlis Jansons]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kārlis Šmits]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Laimdotas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Laivu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lanka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lapzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Laukmuiža]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lauta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lazdu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lašupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Leonardo]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Leonards Latkovskis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lielbritānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Liepājas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lilijas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Liliju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Linu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Livingstona]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lokomotiv]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ludza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lāde]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lēdmanes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lībiešu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līdumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līdums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līčupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lūzums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Madaru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Magoņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mailīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Maltas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Marijas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazā Dārza iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazā Nometņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazā Smilšu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazā Šķērsiela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mednis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Medus iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Medņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Meldra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Melnezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mežupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mežāres ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Miezis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mihails Romanovs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Min]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mirdzas Ķempes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mirnijs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Modra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mora]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Muitas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Muižas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Musa]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mālkalni]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Māras iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Māris Ziediņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mārtiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mārtiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mēness iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mērnieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mūza]] || 3 || 0 || 3 |- | [[NCIS]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Nagļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Nagļu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Narcišu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Natrons]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Netta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Niedre]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Niedru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Noliktavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Novinki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[OM]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ogre (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ogrīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Olimpiāde]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Omega (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Oracle]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Orion]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ormaņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Oto]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozoliņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozolu ceļš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozolu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozolu gatve]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Oļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ošu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Panemune]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Papardes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Parana (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Paritāte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pasaules čempionāts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pasaules čempionāts riteņbraukšanā]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Patversmes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Peso]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pieneņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pionieris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pitoni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Planck]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Poguļanka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Prince]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pumpuru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Punduri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Punduris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Purvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Putnu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pāce]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pērses iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pētera iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pēteris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pļavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pūpolu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rails]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rasas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ratinīki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Raunas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Reformu partija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Reiniki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rembates iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Republikas laukums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Revidents]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Revolver]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Riba]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Riekstu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rietumu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Roberts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Robežnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rubenis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rubeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rudbārži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rude]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rāceņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rāva]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rītupes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rūdolfa Blaumaņa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rūpnieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Salaspils (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Saliena (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Santos]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sarkandaugava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Satiksmes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sauleskalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Saulgriežu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Saulītes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Selga]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Selgas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Senču iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Serie A]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Siguldas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Silinieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Skatuve]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Slimnīcas strauts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Slokas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sojuz]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sola (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Spilve]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sprīdītis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Spīdola (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stabu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Staburaga iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stadiona iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stende (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stigas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stradiņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stradiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strauta iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strautu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strazds]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strēlnieku ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strēlnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strēlnieku prospekts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stārķu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stūri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stūrīša iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sudrabu Edžus iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Suraža]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Svari (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sventāja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Svētes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sārcene]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sīļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sīļukalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tallinas aplenkums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Taurupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Terminators]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tiksi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tilta iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tirgus laukums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tirza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tirzas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tosmare]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tērvete (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tērvetes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ubuntu]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ugra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Upenieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Urāns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Uzvara]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Užava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vairogs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vaiņodes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valkas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valmiera (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valmieras iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valsts mākslas muzejs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vanagu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varavīksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varis Krūmiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varonis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varšavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vasarnīcu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecpils iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecumi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Veipi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Veldze (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Venta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ventas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vidsala (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vidus prospekts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vienoti Latvijai]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vienības laukums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Viesturi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Viesīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Viktors Kalniņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vilki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vinils]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Virsaišu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vizla (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Višķi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Višķu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Voldemārs Alksnis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vālodzes]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vārpa]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vāveru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vēži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vīksna (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vīksnas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vītoli (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vītols]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Williams]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Winnipeg Jets]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zaķu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zaļesje (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zaņa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zeltiņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zemgale (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zemnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ziedi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ziedoņa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ziemeļu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zilaiskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zilupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zirnis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Znotiņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zuji]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zvirgzdupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zvīņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zālīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zīlāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ābeļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ābols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Čērčila]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ērģeļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Īrija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ķeguma iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ķesteris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ķirzaka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Šķērsiela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ūdens iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[27. maršruts]] || 3 || 1 || 3 |- | [[AK]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aizpurve]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aizupieši]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aizupīši]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aleksandra Čaka iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Andrejs Kiriļenko]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Apšubeka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Austrums]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Baiga vasara]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Barcelona]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Betmens (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Bihava]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Bite (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Boļeslavs II]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Brantupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Brebems]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Buļļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[C4H8O]] || 3 || 1 || 3 |- | [[C6H13NO2]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ciemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Cirks (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Daugavas stadions]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Dekāns]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Delagardijs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Dilmaņi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Dinamo]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Dogmens]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Drakula]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Dubulti]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Džordžs Bušs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Džordžtauna]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Egļusala]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Emiļa Melngaiļa iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Emo]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ezermuiža]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Falanga]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Fenrirs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Frīdrihs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Frīdrihs I]] || 3 || 1 || 3 |- | [[GT]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Galatasaray]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Garanči]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Godēns]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Gribuļi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[IOC]] || 3 || 1 || 3 |- | [[IT]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Iudreiši]] || 3 || 1 || 3 |- | [[JO]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Jazz]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Jura Mātera iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Jānis Mileika]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kalni]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kandavas baznīcas]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kasablanka (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kolima]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Konstantīns]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Krka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Krosno apriņķis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kārļa Mīlenbaha iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Laima (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Latvijas Jaunatne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Laurupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Lazarev]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Lucerna]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Lībietis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Līksna (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Maiers]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Maksimiliāns I]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Maksimiliāns III]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Marija]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mellais strauts]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Memfisa]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Merida]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mežāres]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Minskas "Dinamo"]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mičels]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Modulis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Monro]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nikodema Rancāna iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nikopole]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nora]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Norfolka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Novadnieki]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nāve (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Odumova]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Oskars]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Panzerkampfwagen]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pasaules kauss]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pauliņi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pavadonis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Petrovka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pilda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Plazma (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Prometejs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pērses pagasts]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pūpoli]] || 3 || 1 || 3 |- | [[RSA]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rauda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Reihstāgs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rogoviki]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rui Košta]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ruži]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rīgas Preču stacija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[SCO]] || 3 || 1 || 3 |- | [[SI]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Seims]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Seiļi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Sergejs Makarovs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Siņicins]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Slampe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Sproģi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Staudži]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Straujupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Strodi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Strūžāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Telma]] || 3 || 1 || 3 |- | [[The Hunting Party]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Tilde]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Tjerra del Fuego]] || 3 || 1 || 3 |- | [[UK]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ulrihs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Uzvaras diena]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Uļjanova]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vaive (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Varka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vašingtona (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vilkupe]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vladimīrs Veiss]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vseslavičs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vējupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Zaiceva]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Zeļenogorska]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ādaži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Čārlzs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ģermānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ķegums (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Šķirotava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Žogotas]] || 3 || 1 || 3 |- | [[25. maršruts]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Abaks]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Anrī I]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Atēnu "Panathinaikos"]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Austrumindijas kompānija]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Basets (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Biži]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Blūms]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Faetons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Gerhards Dēnhofs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Greatest Hits]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Grodņas "Neman"]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Gubina]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Gārfīlds (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Harijs Poters un Nāves dāvesti (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Johans Georgs Švarcs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Kenedijs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Kerijs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Konrāds Šulcs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Kursa]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Lists]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Luāra]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Lūkass Krānahs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Meirānu ezers]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Mežareja]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Napoleons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Nezināmais]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Ostrovski]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Prinča Edvarda sala]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Pūces]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Raits]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Reigans]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Riogrande (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Roberts Daunijs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Senžermēna]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Sosnīcas]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Springfīlda]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Teksasas Universitāte]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Tiltagals]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Viktors]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Vladimirs Nabokovs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Znūteņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Zobgaļsīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Zosēni]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Ārlingtona]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Ēriks Gustafsons]] || 3 || 2 || 3 |- | [[101 dalmācietis]] || 3 || 3 || 3 |- | [[2014. gada Pasaules kauss]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Bāze C]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Dziļezers]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Helmuts fon Moltke]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Helsinku IFK]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Imdžarra]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Jons Mačulis]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Jēkabpils baznīcas]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Maskavas "Dinamo"]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Maskavas CSKA (basketbola klubs)]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Moda]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Murads Ramazanovs]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Muāvija]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Nīls]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Piklers]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Straujumas Ministru kabinets]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Vårt land]] || 3 || 3 || 3 |- | [[1924. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Angļu-afgāņu karš]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Bostona (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Dālderi]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Glāznieki]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Jaunjelgavas lauku teritorija]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Kauja par Rēzekni]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Ksena]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Kārlis I]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Leimaniški]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Maksimiliāns II]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Minhauzens]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Pulks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Rosenrot]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Ugāles baznīcas]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Vinters]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Ārons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Arājs]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Heaven's Gate]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Into the Void]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Kapucīni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Neimaijere]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Romnijs]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Sverdrups]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Tamperes "Ilves"]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Vējiem līdzi]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Līce (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Ogasta]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Polijas karaliste]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Pūpols]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Strumpe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Tumšupe]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Tēvija]] || 1 || 1 || 3 |- | [[1188 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1189 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[15. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[16. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[17. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[18. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[18. novembra iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1905. gada iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1984 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[4. maija iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[8. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[883 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[AKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[ATV]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Abavas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Abe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Acone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Acs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Acāliju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Adamovas ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Adzele]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ainavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ainažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Airītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aistere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aisteres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aiviekste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Akaču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Akmeņstrauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alauksta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alberta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alberts II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Albrehts II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksanders]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksandra iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksandropole]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksandrs (garīdznieks)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alfonso II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alfrēda Kalniņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alfrēds Vītols]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alises iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alkšņupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alkšņvalks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Allažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alnis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alojas baznīca]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alojas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alsungas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amalteja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amatas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amerika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amoliņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amsterdama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amulas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amālijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Andrejs Zaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Annas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Annasmuiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Anrī]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Antante (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Antonijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Antropoloģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aparāts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apgulde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apiņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apiņupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aptiekas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apšenieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apšupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Arhitektu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aronija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Arp (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aspazijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Asteru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ata Kronvalda iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atašiene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atbalss iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atmosfēra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atriebēji]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atvari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Auces iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Audēju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Auglis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augstkalne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augstkalnes ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augstā iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augusta Deglava iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augustīns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augšiela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augškalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aulejas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aurora]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ausma]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Austrumi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aveņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Avotiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Avotkalnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aļņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Babītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bajārs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baldone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baldones]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baltais terors]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baltezera iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baltā kāpa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Banga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bangu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Barauka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baseina iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bazilisks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bebru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bebrupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bens Džonsons]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Berezauka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bergena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Beverīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bieči]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Birka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Birznieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bondari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bora]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borisova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bormaņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borovaja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Braslava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briede (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Brieksīne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briežu strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briežupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bruģa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Brāļu Kaudzīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Brīvzemnieku ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Buga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bumbieru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Burtnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Buru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Butāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bārbeles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bārbeļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bāriņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bārtas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzaine]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērziņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērziņu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzkrogs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzu aleja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzu ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzu muiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[CARE]] || 2 || 0 || 2 |- | [[CZ]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Candy]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Capri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Caunes]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Caunes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cegeļņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Celmu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Celtnieks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cenzors]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cepļa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ceru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ceļinieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Chemnitz]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cieceres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ciedru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ciklons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cimeļupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Citadeles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ciņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Corona]] || 2 || 0 || 2 |- | [[DNS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dadzis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Daglasa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dainis Liepiņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dalbe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dambis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Datorvaloda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dauderi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Daugavgrīvas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Daugavmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dauguļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[David]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Deivisa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Delfīns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dendrārijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Denims]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Difuzors]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dimants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dinamika]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dorotpole]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dreiliņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Drustu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Družba]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dubna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Duboviki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dumbrāju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dundagas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dunduri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dunikas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Durbes pils]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzeguzes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzelzs Vilks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzelzupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzenis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzeņagols]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzeņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzilnas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzilnas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzimte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzirkaļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzirnavupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzirnavupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērve (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērves (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērves iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērves purvs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērvīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dālderis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dārzkopības iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dūmu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dūre (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dūņezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Džordžs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Džordžs V]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ebola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eduards Andersons]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eglaines iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Egļupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eimuri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eiženijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eksporta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Elejas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Elvis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Emalja (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Emīla Dārziņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Enerģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Engures iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Enkuru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ezere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eņergija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ežupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Fabrikas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Fox]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Francis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gailīšu strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gaiziņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Galaxy]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Galvenā izlūkošanas pārvalde]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gambija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gamma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ganību ceļš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Garezeri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Garupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Garā iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gaskoins]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gavēnis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Glūdas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gnīdupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gobas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gobu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Golf]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gorki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grafs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gravas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gravāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Graši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Green]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grendze]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gribažas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Griezes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grobiņas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grodņas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grāveru ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grīziņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gulbene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gulbenes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gvatemala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gāršas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ha]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hainds]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Halo 2]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hamburgers (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hanzas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Heliogrāfs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Henrijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Herma]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hermanis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hofa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Honorijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Humbolts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[IRR]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Iecavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[If]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Igate (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Igaunija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ikaunieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ikona]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ilūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ilūkstes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indriķa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indriķis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indrānu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ineša iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Institūta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Inta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Intervāls]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Irbju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Irši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Isis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Istalsna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ivanova (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ivans Vasiļjevičs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaguar]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Janova (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jao]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jasmīnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunpļavas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunsāti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunzemes]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Java]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Joslas platums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Juglas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Juno]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Kārkliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Lūsis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Princis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Rapa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Strazdiņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jāņa sēta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jāņogu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jēkaba iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jūras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jūrkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jūrnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[KEV]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kadiķis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaijas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaiserwald]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaktu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalkūni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalmju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalnciema iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalnišķi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalpaki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalsnavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalupes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalējs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kannenieku strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kantora iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kanālu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kapiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaplavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karagājieni uz Hariju]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karagājieni uz Sontaganu]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karasu]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karmena]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karogi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karātavu kalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Katedrāles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Katoļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Katrīna]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaudzīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauguri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauguru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauliņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauņas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaķīši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaņupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kelvins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kino (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kleistu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kokles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kokneses iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kolnasāta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kolumbija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kondrāti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Konovalova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Konrāds I]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kooperatīva iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kooperācijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kopa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Korejiešu rakstība]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Korona]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Korvete (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kozlova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krastmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraujas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraujas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraukļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraukļupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kreimeņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krievciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krievupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kriķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krišjānis (uzvārds)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krogasēta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krusti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krustpils (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krustpils iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krūmu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krūze]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krūzes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ksaverinova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kukulis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kurpnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kursīšu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kuzņecova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kuģu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kviešu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārklupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārlis II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārlis Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārļa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kļava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kļavusala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kūdras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kūdupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[L1]] || 2 || 0 || 2 |- | [[LNB]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Labradors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laidzes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laipu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laizāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lake Malawi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Landaus]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lapsas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lapsu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Latvietis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Latvijas okupācija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lauri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lazareva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lazdonas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lašu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leidumnīki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leimaņu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leitāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lejas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lejas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lemešava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leopolds I]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lešeks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Libiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lidotāju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lidoņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Liedaga iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielais Kristaps (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielie Strodi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielvārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielvārdes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lienes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Liepziedu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lihtenšteinas pils]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lipski]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Livonija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lobe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Logini]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Loja (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Loka iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lorensa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lorupes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Loču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lucanus]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ludviķa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lugo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lāču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lāču strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdacis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdaku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdumnieku ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdzsvars]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līgatnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līgupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līksnas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvu laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvāni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvānu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līņu ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MER]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MOM]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MRO]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MTB]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maarja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Madonas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Magone]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Makarovka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maksimova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Malduguns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Malnupeite]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maltas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mangaļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Marienbāde]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Marijas muiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Markova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Marss]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Martas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Masa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mastu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Matrožu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Matīsa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maya]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazirbes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Dambja iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Dzirnavu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Kalna iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Krasta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Kāpu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Pils iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Pļavu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Skolas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Stacijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Viršu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Čiekuru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mediators]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Medze]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Meirāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Meistaru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Melderupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Meldru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Melleņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Melnais strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Merkūrijs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Merlins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Metīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Meža ceļš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežarejas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežciema iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežmala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežmuižas pagasts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežotnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mikrometrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Milzis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Minors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mirdzas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mizložņa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mičela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Modena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mori]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Morics]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Motoru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mugurupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Murjāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Muzeja iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Muša (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Müller]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mālpils iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mālu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mārkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mārupes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Māsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mēlenis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mēmele (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mērnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mērsraga iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mētru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mīlgrāvis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūmija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūrnieks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūrnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nabas ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nacionālā apvienība]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Naujenes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Naumova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nepilsoņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nereta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Neto]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Niedras]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Niedrupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Noliktavu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nomales iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Noras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nākotnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nīcas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nīcgales iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[OMA]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Odu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Odyssey]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oklā upīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Olaines iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Olgas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oms (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Orbitāle (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Orions (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Orlova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ormaņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Osaka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Osinovka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oskara iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ostina (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oto III]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ozola iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ozolkalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ozolkalnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oškalna iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ošupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[PAL (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[PDF]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pabažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Padure]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paegļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Palangas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Palejas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Palestīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Panama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pantera]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paparde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Papile (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Para]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Parks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Parādes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paskāls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pastiprinātājs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Patmaļnīki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Patriks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paulista]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pavlovska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paģiras (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pedele (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pedvāles muiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pelikāns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pelnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Petrova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Piebalgas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Piekrastes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pieneņu vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pils laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pilsoņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pioņerska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Piramīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Placebo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Platone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Plātere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Plāteres pagasts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Plāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Plūdu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Po]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pobeda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pops]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ports]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Poči]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Priedaines iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Priedes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Priekuļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Producents]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Prūsis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pudāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pulkarne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pumpura iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pumpurs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Puncuļova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pureņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pustoški]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Puteņu grāvis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Putras]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Putu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Putāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Puķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Puškina iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pārslas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pāvila iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pēdas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pērkona iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pērnavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pērļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pētera Upīša iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pēteris Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pīzāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pļaviņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pšemisls]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pūre (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[RAF]] || 2 || 0 || 2 |- | [[REM]] || 2 || 0 || 2 |- | [[RFK]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Radio iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Radziņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ragana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rankas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rauna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rausis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reiki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reinholds]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reke]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reno]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Repši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ribački]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rietumu reģions]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rikards]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rio]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Riodežaneiro (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rionegro]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Roga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rogovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rona (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ropažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rosica (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rozes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Roņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rudzu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rudzupuķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rudzāti (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rumbula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rutki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rīdzene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rīgas 47. vidusskola]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rīgas apriņķa skola]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rītu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rītupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūbežupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūdupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūjienas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūpnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūsiņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūzvelta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[SKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[SOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sabiles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sakstagals (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sakņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salacas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salaspils iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saldus iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salenieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salnas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salājs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salāti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sankaļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sanmigela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sanācija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sarkanā upīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sarkaņupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saturn]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sauleskalna iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saulkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saulrieta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saulrietu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saulīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sauna]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sautiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Savienība]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sedas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sekstants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Seneka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sertīss]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Seski]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sestdiena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Siena tirgus]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sila ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sila iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silagailis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silamala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silikātu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Siliņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silmala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sita (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skaistkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skanstes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skolotāju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skorpions (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skroderis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skrīveri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skudra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skudras (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skuja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skuju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sliežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sloka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sloku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Slāvu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Smiltenes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Smārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Snova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[So Far Gone]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sofija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sokoļskis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sol]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Somi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spartak]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spaļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spilves iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spāres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spāru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stacijas laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Staiceles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stambula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Starptautiskā hokeja līga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Staru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stendera iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stiksa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stirbļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stirnas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stirniene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stops]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Straumes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strautiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strazdu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stropu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strumica]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strādnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stīgu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stūrīši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Substrāts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sudrabstrauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Suntažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Suži]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svars (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svaru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svece (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sveķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svētais kalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēkla (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēkļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēlijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sīļupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sōla]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sūnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tadžikīts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tallinas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Talsu pagasts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tannenbergas kauja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tautas fronte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Taylor]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Telts iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tempels]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tesla (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[The Wash]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tilti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Toma iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Torkova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Torņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Torņakalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Transs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Triko]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tumsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tutinova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tvaikoņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tālavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tālivalža iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tēce]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tērauda iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tērbatas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tērukšupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīklu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīnūžu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīruma iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīrumu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tūristu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[USA]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ufa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Uguns iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upenieku ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upeņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upmaļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Usmas baznīca]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Uzvaras bulvāris]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vaidavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vairogi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vaivariņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valmiera Glass VIA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valmieras lidlauks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valmieras ģimnāzija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgā]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valsts sekretārs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valērijas Seiles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vampīrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vanadziņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vanagi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vanagupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Varta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Varžupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vasariški]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vasku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vastselīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vecpilsētas laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Veidenbauma iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Veldres]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Veselības iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vesetas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vidzemes prospekts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vienības iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viesītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viktors Tihonovs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilce (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilhelma Purvīša iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilkupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vindzora]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vipinga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Virga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Virsaitis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Virši (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vista (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vitrupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vizbuļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viļānu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viļānu muiža (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vladimirs Petrovs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Volkova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vornupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vulkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vālodzes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārkava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārme (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vāveres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vēja iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vējpuses salas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vēršāda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vēsmas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīgante]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīksnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīnkalnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīteņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[X-1]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Yellow Submarine]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zabalotje (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zalcburga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zalkšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zariņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zasulauks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaubes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaķis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaļkalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaļumu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaļēnu strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zemes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zemeņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zemgaļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziedonis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziemeļblāzmas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziemeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziemeļu rajons]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zilie kalni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zilupes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zivis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zivju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zolitūde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zujova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zukuli]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zunda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvaigžņu kari (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvejas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvejnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zviedru vārti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zāra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zāļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zīriņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zīverts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ābeļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Āboliņš (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ābrams (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Āpšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Āraišu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čabu grāvis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čiekurkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čikāgas skola]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čilipīne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čuguna iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čūska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ēnas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ēnava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ģertrūdes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ģimnāzijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Īsā iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Īves iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Īvāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķemeru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķikuri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķēniņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķēniņš (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķūģi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ļaudonas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ļermontova iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ņūporta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šahs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šaurā iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķilbēnu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķilteri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķēde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķēle]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ūdensrožu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ūdensvada iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ūdru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žagatu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žeļeznogorska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žogi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žubītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žubīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1956. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 2 |- | [[28. maršruts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[2 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[32. maršruts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[55. maršruts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[7 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[A1]] || 2 || 1 || 2 |- | [[AU]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Akademija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Aksaja]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Aleksandrija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Alfrēds Kalniņš]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Alkohols]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Alma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Andromeda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Andromedas miglājs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Apšu sala]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Artigasa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Atitlans]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Augstākā Padome]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Augusts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Baigais gads (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Balerīna (filma)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Baltijas Līga]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Baltijas kauss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bloks]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bokāni]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Brensfīlds (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bungas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bērs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bērzi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[CE]] || 2 || 1 || 2 |- | [[CET]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Centra rajons]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ceļojošais bruņinieks]] || 2 || 1 || 2 |- | [[DOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Denver Nuggets]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Departaments]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Doroteja Bīrona]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Dovera (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džons Deiviss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džordžija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džoto]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džungļu grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Egļuciems]] || 2 || 1 || 2 |- | [[FAO]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Falcon]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Garezers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Garstērdele]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gejs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gibons]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gliemjēdājčūskas]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Goldberga]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gregorijs Džonsons]] || 2 || 1 || 2 |- | [[HR]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Hanss Holbeins]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Hati]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Heidens]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Hercogs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ians Stjuarts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Itālijas A sērija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Itālijas Karaliste]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jaunsaimnieki]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jegorovs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jevgeņijs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Johans Kristofs Švarcs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jupatovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jānis Jurkāns]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jēkabpils luteriskā baznīca]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jūlijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kalnupīte]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Katlakalns]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Keramika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kia (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kirhofa likumi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kirī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kloviņi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kolorādo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kopakabana]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LC]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LI]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LU]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Lavs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Leha]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Lemurs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Leo]] || 2 || 1 || 2 |- | [[MC]] || 2 || 1 || 2 |- | [[MP]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Macumoto]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Maltečka]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Mark II]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Marks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Mena]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Miko Lehtonens]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Mira]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Modelis]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Montgomerijs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Muldakmens (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Mērs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[NI]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Nikola]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Nikolajeva]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Novaja]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Novomisļi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Nēķene]] || 2 || 1 || 2 |- | [[OMON]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Oda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Olivers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Orivesi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Oša]] || 2 || 1 || 2 |- | [[PM]] || 2 || 1 || 2 |- | [[PT]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pakuļezers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pasaules čempionāts rokasbumbā]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pedālis]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Peipiņi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Perkusija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Plaudis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Polo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Putni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pērkoni]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pētri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pīrss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Qt]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Red]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Regbijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rietumindijas kompānija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rosbergs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rota]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rušenica]] || 2 || 1 || 2 |- | [[SC]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Saigas]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Salo]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Samara (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Samora (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sanpedro]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Santakrusa]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Santarosa]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Santjago (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sarkanais karogs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Selima mošeja]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Seti]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sidrabene]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sigurds (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sikihora (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sjerva (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skaidrīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skredeļi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skrinda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skābardis]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Staina]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stolons]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stols]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stružānu ciems]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Strēlnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stāmeri]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Subates baznīcas]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Svešais]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Svikļi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sēļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[TAU]] || 2 || 1 || 2 |- | [[TI]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tabūns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tallinas "Kalev"]] || 2 || 1 || 2 |- | [[The Best of Both Worlds]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tievināni]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Titāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tičīno]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Toms]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Turkmenbaši]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tuči]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Upesmuiža]] || 2 || 1 || 2 |- | [[VAN]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vaidavas ezers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Valērija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Valērijs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vanda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vasilijs Ulrihs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Veronika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vesels]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vita]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Viļa Plūdoņa iela]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vudss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zaira]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zenit]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zušupīte]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zvirgzde]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Čemberlens]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Četema (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Čivava]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ērls]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ķoniņciems]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ņujorka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Šarlotes tīkls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Škiņči]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Šķēles Ministru kabinets]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Žanna d'Arka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Žukova]] || 2 || 1 || 2 |- | [[5. simfonija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Abāss]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Agasi]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Atēnu olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Austrumu konference]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Bangora]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Belenijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Bērlingtona]] || 2 || 2 || 2 |- | [[C5H11NO2]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Desmitais tramvajs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Dītrihs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Džons Adamss]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Eilers]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Errera]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Erīda]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Francijas impērija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Frīmonta]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Furkads]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Fērs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Glorija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Gumiļovs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Hadsons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Helsinku olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Jēgers (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kardašjana]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kasels (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kauņas "Žalgiris"]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kemerons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kevendišs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Klīvlends]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Koševojs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kvenka]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Laval]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Lielākie ezeri]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Likums un kārtība]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Mahs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Malons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Medoles strauts]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Menings]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Migels Anhels Lopess]] || 2 || 2 || 2 |- | [[NBA vērtīgākais spēlētājs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Neiespējamā misija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Neirats]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Neredzamais cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Niksons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Nordenšelds]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Ofiss (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Old School]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Parnavazs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Parīzes olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Pekinas Olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Pero]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Piorija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Puderova]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Renoldss]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rivjērs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rokfellers]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rubulis]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rēti]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Sadursme]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Santaana]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Saßmacken]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Sentdžonsa]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Skrienošais cilvēks]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Stretforda]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Stērlinga]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Svētā Antonija kārdināšana]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Svētā Jāņa baznīca]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Sēdins]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Telavivas "Maccabi"]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Tiburona]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Tomašovas apriņķis]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Trido]] || 2 || 2 || 2 |- | [[US]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Vestsaidas stāsts]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Zobena dziesma]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Īzaks Rabinovičs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Ņūmens]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Šellijs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Švarcvasere]] || 2 || 2 || 2 |- | [[AS]] || 1 || 1 || 2 |- | [[ASP]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Agapets]] || 1 || 1 || 2 |- | [[BE]] || 1 || 1 || 2 |- | [[BO]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Boa Vista]] || 1 || 1 || 2 |- | [[CM]] || 1 || 1 || 2 |- | [[DO]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Dobeles baznīcas]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Dravnieks]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Dzeržinska]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Franču—sīriešu draudzības un alianses līgums]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Friedland]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Gouda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Hodžsons]] || 1 || 1 || 2 |- | [[ID]] || 1 || 1 || 2 |- | [[IO]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Ilūkstes baznīcas]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Jānis Mencis]] || 1 || 1 || 2 |- | [[KY]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Kokss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Kālija heksacianoferāts]] || 1 || 1 || 2 |- | [[LA]] || 1 || 1 || 2 |- | [[LY]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Ladoga]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Leto (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Leu]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Lietuvas karaliste]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Longs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Manta]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Nešs]] || 1 || 1 || 2 |- | [[RE]] || 1 || 1 || 2 |- | [[RS]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Rancāni]] || 1 || 1 || 2 |- | [[SIN]] || 1 || 1 || 2 |- | [[SU]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Salome (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Seilema]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Svetlana Mironova]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Sīga]] || 1 || 1 || 2 |- | [[TZ]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Tartu līgums]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Tautas Balss]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Vendi]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Vidusezers]] || 1 || 1 || 2 |- | [[1. līga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1. maija laukums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[10. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[10000 p.m.ē. (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[10 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[11. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[112 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[115 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[11 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[12. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[12 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[13. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[13. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[14. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[14 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1500 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1501 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1502 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1503 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1504 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1505 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1506 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1507 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1508 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1509 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1510 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1511 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1512 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1513 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1514 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1515 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1516 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1518 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1519 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1520 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1521 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1522 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1523 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1524 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1525 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1526 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1527 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1528 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1529 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1530 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1531 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1532 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1533 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1534 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1535 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1536 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1537 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1538 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1539 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1540 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1541 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1542 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1543 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1544 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1545 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1546 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1547 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1548 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1549 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1550 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1551 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1552 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1553 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1554 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1555 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1556 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1557 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1558 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1559 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1560 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1561 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1562 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1563 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1564 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1565 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1566 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1567 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1568 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1569 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1570 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1571 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1572 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1573 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1574 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1575 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1576 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1577 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1578 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1579 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1580 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1581 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1582 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1583 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1584 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1585 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1586 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1587 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1588 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1589 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1590 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1591 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1592 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1593 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1594 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1595 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1596 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1597 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1598 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1599 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[15 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1600 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1601 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1602 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1603 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1604 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1605 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1606 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1607 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1608 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1609 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1610 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1611 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1612 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1613 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1614 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1615 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1616 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1617 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1619 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1620 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1621 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1622 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1623 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1624 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1625 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1626 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1627 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1628 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1629 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1630 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1631 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1632 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1633 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1634 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1635 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1636 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1637 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1638 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1639 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1640 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1641 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1642 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1643 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1644 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1645 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1646 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1647 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1648 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1649 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1650 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1651 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1652 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1653 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1654 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1655 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1656 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1657 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1658 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1659 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1660 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1661 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1662 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1663 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1664 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1665 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1666 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1667 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1668 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1669 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1670 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1671 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1672 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1673 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1674 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1675 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1676 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1677 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1678 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1679 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1680 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1681 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1682 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1683 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1684 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1685 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1686 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1687 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1688 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1689 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1690 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1691 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1692 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1693 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1694 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1695 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1696 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1697 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1698 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1699 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[16 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[17. autobusu maršruts (Rēzekne)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1700 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1701 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1702 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1703 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1704 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1705 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1706 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1707 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1708 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1709 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1710 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1711 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1712 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1713 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1714 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1715 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1716 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1717 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1718 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1719 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1720 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1721 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1722 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1723 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1724 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1725 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1726 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1727 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1728 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1729 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1730 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1731 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1732 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1733 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1734 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1735 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1736 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1737 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1738 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1739 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1740 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1741 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1742 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1743 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1744 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1745 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1746 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1747 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1748 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1749 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1750 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1751 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1752 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1753 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1754 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1755 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1756 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1757 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1758 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1759 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1760 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1761 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1762 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1763 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1764 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1765 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1766 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1767 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1768 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1769 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1770 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1771 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1772 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1773 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1774 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1775 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1776 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1778 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1779 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1780 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1781 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1782 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1783 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1784 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1785 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1786 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1787 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1788 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1789 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1790 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1791 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1792 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1793 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1794 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1795 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1796 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1797 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1798 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1799 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[17 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[18. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1806 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1807 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1808 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1809 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1810 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1811 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1812 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1813 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1814 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1815 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1816 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1817 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1818 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1819 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1820 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1821 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1822 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1823 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1825 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1826 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1827 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1828 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1829 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1831 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1833 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1834 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1835 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1836 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1837 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1838 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1839 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1842 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1843 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1845 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1846 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1847 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1848 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1849 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1850 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1852 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1853 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1854 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1855 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1856 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1857 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1859 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1860 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1862 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1864 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1866 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1868 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1869 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1873 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1875 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1876 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1877 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1879 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1883 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1884 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1885 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1886 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1887 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1888 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1890 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1891 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1892 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1893 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1895 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1896 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1897 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1898 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1899 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[18 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[19. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[19. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1900 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1942 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1952 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1985 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1999 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[19 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[20. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[20. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[2000 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[2001 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[2012 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[20 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[21. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[21. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[21 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[22. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[22 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[23. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[23 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[24. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[24 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[25 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[26. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[26 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[27 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[28 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[29 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[300 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[30 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[33. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[39. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[3 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[40. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[404 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[4 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[5 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[6 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[8 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[9. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[9 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ALA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ARM (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ATF]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abulas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abuls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Admiralitātes līcis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Admirāļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aerobuss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aglomerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ainavu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Airu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Airītes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Airīšu grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizgārša]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizpurieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizsargu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizsaules iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizvēja iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aišpuri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aišpūri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ajax]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ak Bars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akadēmijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aklezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akmens iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akmeņrags]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akmeņupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akmiņupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Albrehts III]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandra Augstumi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrs Apsītis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrs Petrovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrs Vanags]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alens]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Algoloģija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alpha Centauri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alsunga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Altene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alu lācis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ambeļu ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Amerikāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Amoliņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Amulets (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Anastasija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ance]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ancāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Andris Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Andris Vilks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Andrupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Anitas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Anna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Antons Ušpelis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Apriķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Apse (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Apses iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aptumsums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ardatovas rajons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Armands Zvirbulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arnolds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arnolds Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arodu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aromāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aroniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Artavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Artūra iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arvīds Ozoliņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asaru ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asignācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Askari (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asklepiāds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asote (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Astilbju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Astraja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Astras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atgāzene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atlantijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atlants (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atm]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atmoda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atslēgvārds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augstroze (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augstākā tiesa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augusta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auguste]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augustova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auguļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augšzeme]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augšzemes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auniņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aurupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aurēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Austrumeiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auzu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aviācijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Avotkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Avots (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aīda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aļhovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aļģirds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aļņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BAR]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BEN]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BIS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BK Latvijas Universitāte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BR]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BSA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bada spēles (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baibas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bajāru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Balbišu kapi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Balta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltais nams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltais purvs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltijas stacija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltiņu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltā grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bara]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baraviku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barjersprints]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barkavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barneta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baseins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bass]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baterijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baznīca]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baņutas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beagle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beberbeķi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bebrenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bebrupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Begoniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bekas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bella]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Belogorska (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beloje (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beludžistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Benaišu strauts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berezina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berjozovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berniški]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bernāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bertolds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beržovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beverīnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beķeris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bharatpura]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bieranti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Biešu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Binde]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Biobio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Birkavs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bisenieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blankas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blaževiči (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blīdene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bogdāni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bokova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bokss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Boltmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bondariški]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bondaru ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bordo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Borovije]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bramberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bramberģe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Branti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brekšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brenkūzis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bretaņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brisbena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Briņģi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brocēnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Broka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bronki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bruno]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bruņinieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brēmenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīveri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīvzemnieka iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīvības piemineklis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Buferis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bukultu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bukupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bultu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bumbiere]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bundeslīga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bunge]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Burbulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Burtnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Burvis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Buļļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bādene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bākas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bāliņu grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bārbele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bārda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bārtuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bāta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bēne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bēnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērstele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērtulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzaines iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzgales ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzlapes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzlapu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bīskaps Alberts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Būri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[CAF]] || 1 || 0 || 1 |- | [[CFA franks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[CK]] || 1 || 0 || 1 |- | [[COM]] || 1 || 0 || 1 |- | [[CST]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Carlisle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Carnikavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Celtniecības iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Centra dīķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Centrs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Centrālā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepurnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ceraukstes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cesvaines iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cidoniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ciecere (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cietokšņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cigoriņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cimzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Circeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cirsmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ciskāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Citadele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Columba]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Comet]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Commons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Crosby]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cukura iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cukurs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cēres iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cīniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cīravas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cūku mēris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[DSS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[DTM]] || 1 || 0 || 1 |- | [[DZ]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dadžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dagda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dago]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dagunova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daiga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daile]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dainas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dalbes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dankeri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Danski]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daugavieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daugulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dauguļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daumants Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Degumnieku ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Degļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Deimoss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Delfi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Delta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Demo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Deva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Devil and Men]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Diena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dienvidāfrika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dignājas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dimitrova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dinaburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dinamo stadions]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dispersija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Diāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dižozolu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dmitrijs Medvedevs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dobra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dobupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dolgojes ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dolārs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dominiks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Donatello (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Donbass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doom (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Draudavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Draudzība (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Draugi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dreiliņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Drina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Drisa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Drujas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Druvienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubrovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ducis ir lētāk (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dukuļeva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dumpe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunalkas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunduru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunski]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Duntes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Durbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dvorišče]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dvīņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzelme]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzelmes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzerkaļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dziesma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzilna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzilnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzintara iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzinējs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dziras]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzirnavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzirnavu upīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzirnezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzērveņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzīvības koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dāla]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dārziņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dārznieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dūņezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dūņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džeimsa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džordžs Millers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[E40 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[EDS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[EEZ (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ETH]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Edgars Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eduards Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eduards Āboltiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egļova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egļukalns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eifels]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eisaki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eivona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eižens]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elektronika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elektrības iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elizabete]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elizabetes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elkoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elkšņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elkšņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elstes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eltons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Embūtes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Emma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Emīlijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Enerģētiķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Engure (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Estonia]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Etnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Europa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Evita]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Evolūcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Explorer]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezeriņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezermala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezernieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezernieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[F1]] || 1 || 0 || 1 |- | [[FAI]] || 1 || 0 || 1 |- | [[FIS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fakultāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fazānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Feldbergs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Felkerzāms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fermā teorēma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Festivāla iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fiesta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fjodorova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fleksija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Flokšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Flora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Flotes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fokina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Forth]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foster]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foļvarka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foļvarkas ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foļvaroka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Frailty]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Franklins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Franz Ferdinand]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Franča Trasuna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Froli]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Frolova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Frīdrihs Augusts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fulda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Futbols (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fīnikss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[GB]] || 1 || 0 || 1 |- | [[GBA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[GE]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gadalaiki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gagarina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaileiši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaileņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gailis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaiļezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaiļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gala iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Galdnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Galileo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Galle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gandijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gara]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Garbari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gardenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Garkalnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gerhards]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gerrero (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gints Bērziņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gleznotāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Glika iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gobi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Golcs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gors]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gothards]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grafa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Granada (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grasis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grauds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Graudzāles]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grave]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gravu dīķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gredzens (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grega dienasgrāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Greisa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gribusti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grieķija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Griguļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grozas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grāvja iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grīzupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grūbe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundars Bērziņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundega]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundegas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundegas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundegu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gustavs Bauers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Guta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gāršas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[H2O]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hameleons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hamilton]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hamm]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Harijs Poters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hauss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Heilundzjana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Heinrihs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Helena]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hercberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hess]] || 1 || 0 || 1 |- | [[High School Musical]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Himalaju lācis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hobits (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Holande (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Holiday]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Holta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hop]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Horodišče]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hull]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Humboldt]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hāga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hērts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ITU]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ia]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ieriķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ieva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ievu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Igaunijas arhipelāgs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ignalina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ignatova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Igo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilza]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilze Liepa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilzes ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilziņu ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Imanta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Imulas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Indiānis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Invalīdu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Inču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irbenāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irbupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Iridium]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irlavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irvine]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Iršu pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ivatani]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Izabella]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Izstrādātājs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Izvaltas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Izēra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ičikava]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jana]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jans Brēgels]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Japets]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunalūksnes ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunatnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunaudzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaungaiļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunjelgavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunokra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunpils iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunsaules iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunā sādža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaņa Rozentāla iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jegorova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jeloustona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jeri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jezupova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jodupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Johans Eks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Johans Stenders]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jomas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jonāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jorzova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Josta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jugio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumiķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumpravmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumtiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumurdas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juneļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Junkers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jura Ozola iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Jansons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Jurjāns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Karlsons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Riekstiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Zariņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jurģi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jurģu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jurīši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Justs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Andersons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Blūms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Breikšs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Gailītis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Krastiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Lācis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Matulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Polis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Rudzītis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Siliņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Skrastiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Sīlis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Vanags]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Zariņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jātnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāzepa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņa Daliņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņa Endzelīna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņa Jaunsudrabiņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņa Poruka iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņupītes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jēkabs Jansons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jūnona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jūrmala (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kabinda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kadiķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kadrs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kagajana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kajaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaktiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaktusu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalifornija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalla]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kallisto]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalnamuižas pagasts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalnsētas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalpaks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalvenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalvis Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalviši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalvāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kameņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kamēliju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kantona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kantons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kanāla iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kapitolijs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kapsētas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kapu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kapu kalns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Karalis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Karte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Karteča]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kartupeļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kasai (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaspari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaspars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Katlakalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Katrīnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaudzīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kauja pie Kokneses]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kauja pie Saules]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kauņas "Žalgiris" (futbols)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazaks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazanova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazarmu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazieri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazimirovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazinci]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazusala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaķīši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaļvi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaļķupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kažemāki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kažoki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Keiseļova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Keiši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kerbers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kesona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kibo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[King]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kingstona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kirova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kita (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kitkova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klaipēdas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klasiskā mitoloģija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klauces ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klaudijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klaviatūra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kleins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kleisti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klijānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klints iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klostera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klīve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klūgu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Knuts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koagulācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kobilka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kokle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolivaņa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolkas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolomosti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kompass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kompānija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Komunālā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Konglomerāts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kongo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Konka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Konstruktīvisms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Korsikova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Korts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kosas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kovališki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kovšu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kozlovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koškina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kraukļova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kreiči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krievija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krieviņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krievs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristapa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristaps Valters]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristaps Zariņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristceļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristīne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krivošeji]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krišjānis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Križovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krokusu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kross]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kroņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krusas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāslava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāsotāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāterezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāčupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāčupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krēsla (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krēslas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krīviņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krūkļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krūtis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kuba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kudrova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kukari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kukuči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kulons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kupers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurdistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurmenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurmju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kuģinieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kušneri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kušņeri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kvadrāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kvēles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kālija laukšpats]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kāpa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārkliņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārklumuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Balodis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis III]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Liepiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Pētersons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Seržants]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārļa laukums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kāršupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kāzas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kļovi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kūlu strauts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kūrorta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[L2]] || 1 || 0 || 1 |- | [[LCD]] || 1 || 0 || 1 |- | [[LLA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[LPSR]] || 1 || 0 || 1 |- | [[LV]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laboratorijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Labradora]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Labraga iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laibach]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laime (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laimes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laivinieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lakstīgalas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lambert]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Landau]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapegļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapotnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lassiter]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Last Christmas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lata iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latvijas augstskola]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latvijas izlase]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latvijas vācu okupācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laube]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laukakmeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lauki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lauma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laumu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Launkalnes ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lazda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lazdiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lazdukalna ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laņģupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lašu pagasts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lefkoju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leitis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lejas ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lejasmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lelle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lem]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lemešova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leopardi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leopolds II]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lestenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Let It Be]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leņķa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liberts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lidija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liedags]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielais dzintars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielais laukums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielais prospekts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielciems (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielgabalu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielmežnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepkalne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepkalni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepziedi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liesmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lietuvēns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Likums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lilastes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lillekila]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lilliju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lima (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Limbažu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Linkolna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Linkolna sala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Linkolns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lipaiķi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lipuški (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Litenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Livingstons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Loborži]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Locupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lokomotīves iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lomonosova iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Londonas lidosta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lost Highway]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Louzi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lubeja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ludvigova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ludvikova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lugano]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lugaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lugi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lukne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luksemburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lukss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lupīnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lācupi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lādezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lāna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lēdurgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lēpju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lībieši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lībvalks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līdaka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līduma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līgatnes papīrfabrika]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līksnas ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līkā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lītaunieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lītaunīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līvciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līves]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūcija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūgšana (dziesma)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūisa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūsis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[MDA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[MI]] || 1 || 0 || 1 |- | [[MIPS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Madagaskara (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maizes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maiznieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maiļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Makarova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Makuši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Malienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Malnais grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Malnavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mamma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mana dziesma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mančestra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[March]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Margarita de Valuā]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Marjanova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Markovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Masbate (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maskavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maslova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Massa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Masson]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mateļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mathematics]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Matisāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Matuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazais ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazais princis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazie Joksti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazirbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazlēpju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazsalacas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Ceriņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Gaujas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Jaunā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Krūmu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Kungu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Kurzemes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Lauku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Mētru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Ozolu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Parka iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Priežu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Rožu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Senču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Sila iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Sporta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Vaļņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Zeltiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Zvejnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā nāriņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mačāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mašīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mediāna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mediķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Medības (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Meiju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Meitene ar pērļu auskaru (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melbourne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melbārži]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melderes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melderi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melderu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais kalns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais metāls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnsila iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mencu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Merķeļa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Meža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežaparka iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežavepri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežinieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežrijas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežrozīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežsargu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežāre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežāres iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Middlesbrough]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miesnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miežu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miglas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mihailovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mihalova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mijadzaki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mikronēzija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mikroskops (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mildas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mir]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Misas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mitau]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miķeļa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miški]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mokša (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mol]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mores iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Morfoloģija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Morioka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Morris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mozus (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mucenieku ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mucenieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Muižniece]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murdu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murjāņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murray]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mākoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mālupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārciņa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Māris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārstaļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārtiņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārtiņš Sesks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārtiņš Vērdiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mēle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mēmeles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mētras (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mīlenbahs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mūri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mūsas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[NBA lokauts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[NPD (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Naga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nakteņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Namdaru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nameja gredzens]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nameja iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Namiķi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Naturālisms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Neatkarības karš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Neisa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nelsona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Next]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nezināmā]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Neļķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nikolaja iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nikolajs Korfs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nimfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Niša]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Noah]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Noma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Novarra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Novomoskovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Novonikolajevska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nākotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nāras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nātre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nēvijs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nēģu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nīcgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nītaures iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[OBE]] || 1 || 0 || 1 |- | [[OSC]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Obama]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Obas līcis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ojāra Vācieša iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Okinava]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oklais ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oktets]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oktjabrska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olaine (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olīvu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Online]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Opera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orbīta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orfisms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orhideju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orānijas Vilhelms (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ostas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ostupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Otas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ozolkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ozolnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oļģerts Krastiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paceplīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Padomju Latvija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pagasta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paipalu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pakalni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pakalnieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pakalniešu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palasta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paleju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palmu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palsas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palīdzības iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paparžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Parhomenko]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Parka aleja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Partija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Partizānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Parīzes Dievmātes katedrāle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pasauļu karš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Passat]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Patmalnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Patmalnieku ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Patons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paul]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paula Stradiņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paula Valdena iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pauniņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pauri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paurupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pededzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pelčupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pelši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pendžāba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Peoniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pereira]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Personālais dators (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Peterss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Peļņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Peņģi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piejūras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pielaide]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piestātnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pilsezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pilskalnes ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piltenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pionieri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pirts iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piļkas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Planica]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Platones iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plecs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plieņupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pliešova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plimuta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plostu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pludmales iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plūmju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Podnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Podupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pokrovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Polgāra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Poltergeists (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pope (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Populus]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Poļakova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Preiļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Premjerlīga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Priede]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Principia Mathematica (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prinss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Progresa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Progress]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prokops]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Promenādes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Propāndiols]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Proteīni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prāmju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prēdeļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prīmulu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prūsija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prūšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pugači]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Puisāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pumpuri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pumpēni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Puncuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pupa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pupiki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Purniņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Purva iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Purvciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pustoška (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Putra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Putrāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pušča]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pāns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pārmiju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pārupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pārība]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pērkones iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pērļupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pēteri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pēteris Balodis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pētermuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pēterupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīpeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīrāgi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīrāgs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pļaviņas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūdnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūres iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūriski]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūrisms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[RA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[RO]] || 1 || 0 || 1 |- | [[RSS (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rabova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Radio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Radiomāja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ragi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rainis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raiskuma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Randu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ranka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rapa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rapšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rasas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raudas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raudinka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raudupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ražas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reims]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rencēnu ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rendas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Replikācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reprodukcija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reps (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Republikāņu partija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Revenge]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reģenerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reņģu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Riesti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rieva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rikova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rimši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rinda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ripa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rite]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ritiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rizoto]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Riņķa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Roberts Ozols]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Robeža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Robežniece]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Robežupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rojas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Roka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Romanovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Romblona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Romāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ronaldu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ropaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rosme]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rotas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rozītes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rožupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rubene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rubeņu ceļš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rubuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ruby (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rucavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudens iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudukova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudzi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rugāji (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rumbas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Runči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rush]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ruskuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rust (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rutuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ruļļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ryle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rācenis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rāmavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rātslaukums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rāznas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rēzes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rēznas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rīga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rītausmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rūkas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[SLO]] || 1 || 0 || 1 |- | [[SVN]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sakarnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sakaru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sakne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saktas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salacija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salienas ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salmaņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saloči (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Samars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Samteņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sanhuana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sanmarīno (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sanpaulu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sapņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarkanmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarkanā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarkanā upe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sars (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sasunas Dāvids (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Satekles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Satori]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saturns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saulaine]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saulkrasti (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sausinīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saūds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sebu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sedna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Seklis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Selenīts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Semjonova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Senatnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Senlejas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Senna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sergejs Volkovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sesks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sesku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Siena iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sienāžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Signum]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sikspārņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sikšņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silagals]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silaunieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silavas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Siliņupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silmaču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silvija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Simon]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Simona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sindi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sirēnas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sistēma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Siu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sivēnu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skaista (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skaistas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skautu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skaņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sklerīts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skradeļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skrundas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skrīveru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skudru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skujenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skuki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skultes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skābe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skārboro (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skārņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slipknot (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slocenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slucka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slēpotāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smagais metāls]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smani]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smilga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smilšbekas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smilškalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sniegbaltīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sniķere]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Snow]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sofijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sološu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sondori (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Song]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sonāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sosnovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sperga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sphaeriidae]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spilva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spogulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spole]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sporādu salas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spriegums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sprukti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sprīdīša iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sprīdīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spēks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spīķeru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spūles]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spūlis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Staburadze]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Staburags (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stabuļnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stari (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stendes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stenfīlda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Steķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stiglova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stihija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stirnezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stokholmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stolbovoja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stopiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Straupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strauti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strautnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strautupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strazdupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strenču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strīķupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strūgu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Studentu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stulbais ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stulbezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stučka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stāvā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stērstu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stūre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stūrmaņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stūru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stūrīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sudraba iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Suitu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sula (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sumburciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Susekļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Susējas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Suvorova iela (Daugavpils)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svente (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sverdlovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sviļpova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svētais Antonijs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svētiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svētupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sway]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sējējs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sēme (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sēravotu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sētas ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sētas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sēņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīgu dzimta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīgu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīkā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīpolu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sūnupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sūra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[TNT]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taimira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taisnā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taisnīguma partija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Talsu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tarna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taro]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tartakas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tartaks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tatjana]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tauriņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tautas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tautas partija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taškurgana]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tebras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Teika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Terors]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Teteru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Texas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[The Social Network]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tigra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tilts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Timšāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tira]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Titurga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tobago iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tomass]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tomēni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tonis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tor]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tornis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Torpedo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Torņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tots (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tovša]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trampa tornis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trance]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Transporta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trauma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trepe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trigeris (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trikātas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tripole (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tropi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trūpi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tumba]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tura]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Turcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Turki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Turlava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tutini]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tvaika iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tējas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tēraudu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tērces iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tīreļa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūjas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūjas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ubogova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ugunsdzēsēju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Undīne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ungerns-Šternbergs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Unguri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ungurmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upenieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upesciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upesciems (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upeslīči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upmala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upurkalns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Urgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Uriekste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Usmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Uzvaras piemineklis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[VEF (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[VFR]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaboļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vacumnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vadoņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vads]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaidelotes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vainagu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vairoga iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaivaru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaivodi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaiņode (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vakara iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valaiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valdemāra iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valdeķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valentīna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valentīns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valguma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valpene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valsts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valteri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valverde]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vanga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vangažu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varakļānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varavīksnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varkaļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varuna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varžupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vasaras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vasarnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vasiļjevka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecais ceļš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecstropi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecvagare]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vega (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Veldres iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Velna klēpis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Velnezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Velsa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Verdena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vestienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Victoria]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vidrižu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vidusmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viesturu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vietalvas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vijolīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viktorijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilces ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilciņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viltusdmitrijs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vimba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vimbas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vircavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virdžīnu salas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virsis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viskaļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Visvalža iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vizlas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļakas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļuma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vladimirs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vladislavs I]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Volhova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Voroņeža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Voveri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vācietis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vālodžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vārds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vārpas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vārzava]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vāsa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vējavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vējdzirnavu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vērdiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vērsis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēršmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vētra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vētras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēzenberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēžupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīgriežu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīlipa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīnkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīnogu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vītiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīžona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Warriors (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zabegi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zagorje]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaharova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zalāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zanes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zanzibāra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļmežnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļumi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeltiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeltkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemitāna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemitāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemītes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zentenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zenīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zepi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeļči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeļļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ziedoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ziemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zilais valis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zileņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zinta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zirgu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zizma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zodiaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zundi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zutēni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zušu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvaigzne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvanu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvirbulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvirbuļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvārtas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zēlande]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zīlīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zīlīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zīļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[¥]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ābele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ābelīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ādams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ādažu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ādmiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ālave (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Āres]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ārija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ātrums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čakstes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čandra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Černova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Četri balti krekli]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čeveri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čikste]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čornaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čudarīne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čuksti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ēriks Jēkabsons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ērkšķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ēveles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ģederts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ģints]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Īrisu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Īslīces iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Īvandes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķekava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķekavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķieģeļceplis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķieģeļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīšezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ļovāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šalkas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šalku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šarlotes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šauri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šenberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šternberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šķēdes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šķērsu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šķūņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šūna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdeļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdrupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūzulova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūzuļnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žabinka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žagaru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žeikari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1928. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1932. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1936. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1940. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1944. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1948. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1952. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1960. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1964. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1968. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1972. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1976. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1980. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1984. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1988. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ABC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ALG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ARA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ada]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ahmeds]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Aizputes baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Akbars]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Akcija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Alba]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Aleksandrs II]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Alfrēds Verners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Alkantara]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Anastasijs I]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Andrē Zeme]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ans]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Antoniški]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Antons Rubins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Artjomovska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Aru]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Atcerēties visu]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Atgriešanās paradīzē]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Atletico]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Atpakaļceļš]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ave Sol]] || 1 || 1 || 1 |- | [[BA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[BAM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Baiļu rags]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Baltazars fon Kampenhauzens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Balzams]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Barbarosa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bauskas baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Beks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Belgradas "Partizan"]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bellingshausen]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Beloje ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bicepss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bizantija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Blažģa ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Blūmingtona]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bortnīki]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bāskervilu suns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bērza]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bīns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C18H30O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C18H32O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C18H34O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C22H42O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C2H4O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C2H4O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C2H6O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H4O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H6]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H6O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H6O3]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H8O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H10O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H4O4]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H6O3]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H8]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H8O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C5H6O4]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C8H8]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CAR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CD]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[COS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Celsijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Centrālā Kordiljera]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Centrālā province]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Cepelīns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Cēzars]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Cīņas klubs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DJ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Dagdas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Daugavpils baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Devenporta]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Drams]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DreamWorks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džeimss Meisons]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džinna]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džoja]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džonstauna]] || 1 || 1 || 1 |- | [[EG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[EPO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ET]] || 1 || 1 || 1 |- | [[EU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ebots]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Eiropas izaicinājuma kauss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ekstāze (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Elektra]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Elsnica]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FJ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FK Borac]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Frankfurte]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Frīdrihs Vilhelms I]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Fukuokas lidosta]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GD]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GQ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gazele]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gelasijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gobustana]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gossip Girl]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gotfrīds]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gould]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Greiema sala]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Grobiņas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gulbenes pils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gvadalahara]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HAP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Halloween]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ham]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hel]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Heršels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hidroksils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Holivuda]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hārdkors]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IBA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IQ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Igors Novikovs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Iluzionists (filma)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Isana]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Itālijas variants]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Izolators]] || 1 || 1 || 1 |- | [[JE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jorkas Universitāte]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Juárez]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Annuss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Krēsliņš]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Šipkēvics]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jāņa vēstule]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kamara]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kanzassitija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kapteinis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kaķene]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Klio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Komsomoļska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Konservatīvā partija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Konstantins Karakacanis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kori]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krasnoarmejska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krekeliškas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kroņmuiža]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krēsle]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kuldīgas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kumpinišku ezers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[København]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kārlis Būmeisters]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kārlis Gailis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kārlis fon Zīverss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LAC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LMA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LPP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[La Vérité]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ladislavs Krejči]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ladusi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Laplata]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lasels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lata jubilejas monētas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1924. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1928. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1936. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1992. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvijas rekordi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leina]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leonards]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leviatāns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lidijas Samuilovas iela]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lieliskais septiņnieks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lielsalas purvs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Liepājas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Londonas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Londonderija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ludzas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MAC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ME]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ML]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MON]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MQ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MT]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MUS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MX]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Maestro (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Magelāna mākonis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Makinlijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Maksimiliāns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mamma Mia!]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Manats]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mandžūru kandidāts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Manghistau]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Marija Fjodorovna (ķeizariene)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Marko Rosi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mazsalacas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mazās sievietes]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Maļinovka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Meinlenda]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Melnie Ziemassvētki]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Melnā atraitne]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Melvila sala]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Modunjo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Moshpit]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Māni]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mārlovs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mārtiņš Meiers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mēza]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NIC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NZ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Neretas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Normāli cilvēki]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Nostalģija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[OS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Oniši]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Opoles apriņķis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PER]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pamatinstinkts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Paģiri]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pikārs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pinokio]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Plosta tilts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Plutons]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pols]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pop]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Portlenda]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Powiat nowodworski]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Primorska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Priozerska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pāvilostas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pērkoņkalve]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pūtkas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[QA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Raffaello]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rezultatīva piespēle]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ribnica]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rietumu province]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Risks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Roberts Rosens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rojas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rot]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rumba]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rēzeknes baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rēzeknes katoļu baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rīgas Garīgais seminārs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rīgas Svētās Katrīnas baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rīme]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SD]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ST]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SZ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Saite]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Salas ezers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Saldus baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Samanta Smita (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[San Martín]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sanita Pušpure]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Santamarija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Santiago Bernabéu]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sarkanais pūķis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Satversme]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Siesarte]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sivukaka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Skarlati]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Skins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Skots]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Slepkavība Austrumu ekspresī]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Spa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[St Albans]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stare Mesto]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stenlijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stokholmas AIK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Svetlana Savicka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sūsa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TEL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TIB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TJ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TT]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Taidžou]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Taksis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Talsu baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tempļa kalns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Teodors Debners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[The Ladykillers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[The Punisher]] || 1 || 1 || 1 |- | [[The Walking Dead]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Thr]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tiesu pils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tiserāns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tokijas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tomasa Krauna afēra]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tānī]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tēbas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tīlings]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UMA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UZ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ujuni]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ulmaņa Ministru kabinets]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Utis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vafa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vasco da Gama]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vasks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Velda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Velsas Prinča sala]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vents]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ventspils Svētā Nikolaja baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ventspils baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vera]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Veremi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Verners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vilciens uz Jūmu]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Viola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vjenna]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vladimirs Žarkovs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vordauka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vostok-1 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vācijas Federatīvā Republika]] || 1 || 1 || 1 |- | [[WF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[WS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Weissensee]] || 1 || 1 || 1 |- | [[West]] || 1 || 1 || 1 |- | [[XC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[YE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ZA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ZM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ZW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zalcburgas "Red Bull"]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zilais purvs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zonde]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Émilie Simon]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ābels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Čehoslovākijas sadalīšana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Čehs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Čerepova]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ģimene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ļetkas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ņikoļska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Šarko (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Šors]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Švitene]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Žīgurova]] || 1 || 1 || 1 |} <!-- LIST END --> == Problēmas == Zināmās problēmas (iespējams, tās tiek risinātas!): * Dažas nozīmju atdalīšanas saites var vest no veidnes {{tl|citas nozīmes}}, tātad tās jālabo nav * Uz dažām nozīmju atdalīšanas lapām ir izveidotas pāradresācijas, kas arī tiek skaitītas kā saites [[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts|Nozīmju atdalīšana]] hffrdbas34wluvqw5iz1u2hypx7temv 0 292480 4466431 4437693 2026-05-10T22:30:56Z ~2026-28268-80 145188 Notikums 4466431 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Piksāri | settlement_type = mazciems | image_skyline = Piksāru baznīca 2006-05-20.jpg | image_caption = Piksāru baznīca | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0.1 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41376&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 43 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 53| lats = 25| latNS = N | longd = 25 | longm = 35| longs = 13| longEW = E | elevation_m = 70 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4244 Naukšēni | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Piksāri''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Izvietojušies pagasta ziemeļaustrumos [[Acupīte]]s krastā pie autoceļa [[V180]] {{nobr|8 km}} no pagasta centra [[Naukšēni]]em un {{nobr|158 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Piksāru (''Pikßar'' vai ''Piksar'') [[pusmuiža]]s centru, no 1949. līdz 1961. gadam bijusi [[Piksāru ciems|Piksāru ciema padomes]] centrs.<ref>{{EncLP|2|96}}</ref> Piksāros atrodas 1905. gadā celta luterāņu baznīca. Baznīca krustu attrada zem vietējā veikalā. [[Attēls:Pikksaare jaam.jpg|thumb|left|250px|Piksāru šaursliežu stacija 20. gs. sākumā]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] 0e50sb5o0fihjb7l0ss2xoqqmf1wzji 4466442 4466431 2026-05-10T23:30:51Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-28268-80|~2026-28268-80]], atjaunoju versiju, ko saglabāja KikosBot 4437693 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Piksāri | settlement_type = mazciems | image_skyline = Piksāru baznīca 2006-05-20.jpg | image_caption = Piksāru baznīca | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0.1 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41376&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 43 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 53| lats = 25| latNS = N | longd = 25 | longm = 35| longs = 13| longEW = E | elevation_m = 70 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4244 Naukšēni | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Piksāri''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Izvietojušies pagasta ziemeļaustrumos [[Acupīte]]s krastā pie autoceļa [[V180]] {{nobr|8 km}} no pagasta centra [[Naukšēni]]em un {{nobr|158 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Piksāru (''Pikßar'' vai ''Piksar'') [[pusmuiža]]s centru, no 1949. līdz 1961. gadam bijusi [[Piksāru ciems|Piksāru ciema padomes]] centrs.<ref>{{EncLP|2|96}}</ref> Piksāros atrodas 1905. gadā celta luterāņu baznīca. [[Attēls:Pikksaare jaam.jpg|thumb|left|250px|Piksāru šaursliežu stacija 20. gs. sākumā]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] alsprj1a02ciksv8crj1z8dpm80uvub 0 300730 4466571 4462352 2026-05-11T10:34:52Z Makenzis 56205 4466571 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Dāvis Ikaunieks | image = Dāvis Ikaunieks LVA.jpg | image_size = | caption = Dāvis Ikaunieks 2022. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|7}} | birth_place = {{vieta|Latvija|Kuldīga}} | death_date = | death_place = | height = 185 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]/[[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Lietuva}} [[FK Kauno Žalgiris]] | clubnumber = 9 | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = 2012—2013 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepājas Metalurgs]] | caps1 = 18 | goals1 = 2 | years2 = 2014—2016 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | caps2 = 68 | goals2 = 26 | years3 = 2016 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[Jihlavas "Vysočina"]] | caps3 = 16 | goals3 = 3 | years4 = 2017—2018 | clubs4 = {{flaga|Čehija}} [[Jihlavas "Vysočina"]] | caps4 = 41 | goals4 = 16 | years5 = 2018— | clubs5 = {{flaga|Čehija}} [[FK Jablonec]] | caps5 = 44 | goals5 = 3 | years6 = 2019 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | caps6 = 12 | goals6 = 6 | years7 = 2020 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[Zlīnas "Fastav"]] | caps7 = 2 | goals7 = 0 | years8 = 2020 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FK Mladá Boleslav]] | caps8 = 10 | goals8 = 0 | caps9 = 16 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | goals9 = 3 | years9 = 2021 | years10 = 2024 | clubs10 = {{flaga|Lietuva}} [[FA Šiauliai]] | caps10 = 34 | goals10 = 18 | years11 = 2025 | clubs11 = {{flaga|BRU}} [[DPMM FC|DPMM]] | caps11 = 14 | goals11 = 14 | years12 = 2025 | clubs12 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | caps12 = 7 | goals12 = 1 | years13 = 2026– | clubs13 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Kauno Žalgiris]] | caps13 = 12 | goals13 = 4 | club-update = {{dat|2026|05|11|SK|bez}} | totalcaps = | totalgoals = | nationalyears1 = 2016— | nationalteam1 = {{fb|LVA}} | nationalcaps1 = 48 | nationalgoals1 = 6 | ntupdate = {{dat|2024|10|14|SK|bez}} }} '''Dāvis Ikaunieks''' (dzimis {{dat|1994|1|7}}) ir [[latvieši|latviešu]] futbolists, [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks, var spēlēt gan [[Pussargs (futbols)|pussarga]], gan [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Ikaunieks pārstāv [[FK Kauno Žalgiris]]. 2018. gadā atzīts par labāko Latvijas futbolistu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/19122018-davis_ikaunieks_gaz_no_trona_andri_vaninu|title=Dāvis Ikaunieks gāž no troņa Andri Vaņinu|last=Suveizda|first=Agris|website=Sportacentrs.com|access-date=2018-12-19|date=2018-12-19|language=lv}}</ref> Arī viņa brālis [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis]] ir futbolists. == Karjera klubos == D. Ikaunieks karjeru sācis [[Liepāja|Liepājā]], vispirms [[FK Liepājas Metalurgs]] sastāvā. Virslīgā debitēja 2012. gadā, kad aizvadīja 3 spēles. Veiksmīgākā ir bijusi [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gada sezona]], kad [[FK Liepāja]] sastāvā kļuva par Latvijas čempionu un pats D. Ikaunieks ar gūtiem 15 vārtiem kļuva par Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju. 2016. gada jūnijā Dāvis Ikaunieks tika izīrēts [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgas]] klubam [[Jihlavas "Vysočina"]]. 2017. gada janvārī klubs izmantoja tiesības noformēt pilnu pāreju un parakstīja ar D. Ikaunieku divarpus gadu līgumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/28012017-davis_ikaunieks_paraksta_2_5_gadu_ligumu_ |title=Dāvis Ikaunieks paraksta divarpus gadu līgumu ar "Vysocina" |date={{dat|2017|1|28|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|6|13||bez}}}}</ref> 2018. gadā pārgāja uz citu Čehijas klubu [[FK Jablonec]]. 2019. gada jūlijā tika izīrēts Latvijas Virslīgas klubam [[RFS]]. Pēc sezonas beigām atgriezās Čehijā, bet 2019.—2020. gada sezonas otrajā pusē tika izīrēts citam Čehijas klubam [[Zlīnas "Fastav"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/20122019-ikaunieks_atgriezas_cehija_pievienojoties |title=Dāvis Ikaunieks atgriežas Čehijā, pievienojoties Zlīnas "Fastav" |date={{dat|2019|12|20|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2020|2|7||bez}}}}</ref> 2020. gada jūlijā tika izīrēts citam Čehijas klubam ''[[FK Mladá Boleslav]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.apollo.lv/7028393/davis-ikaunieks-izirets-cehijas-futbola-virsligas-klubam-mlada-boleslav |title=Dāvis Ikaunieks izīrēts Čehijas futbola virslīgas klubam "Mlada Boleslav" |date={{dat|2020|7|29|N|bez}} |website=apollo.lv|accessdate={{dat|2020|8|29||bez}}}}</ref> 2021. gadā arī uz īres līguma pamata atgriezās ''[[FK Liepāja]]'' sastāvā. Pēc sezonas beigām atgriezās ''Jablonec'' rindās. 2025. gadā jūnijā atgriezās Latvijā, pievienojoties čempionvienībai [[RFS]], kur tobrīd spēlēja arī viņa brālis Jānis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/16062025-ikaunieku_brali_atkal_kopa_lietuva_un_azi|title=Ikaunieku brāļi atkal kopā - Lietuvā un Āzijā daudz situšais Dāvis atgriežas RFS|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-17|date=2025-06-16|language=lv}}</ref> == Karjera izlasē == Pārstāvējis vairākas Latvijas jaunatnes izlases. Latvijas izlasē D. Ikaunieks debitēja 2016. gada 1. jūnijā [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa]] spēlē pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], kad 65. minūtē nomainīja savu brāli Jāni. Pirmos vārtus izlases sastāvā viņš guva 2. septembrī pārbaudes spēlē pret [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]]. 2018. gada 19. decembrī atzīts par [[Latvijas gada labākais futbolists|Latvijas gada futbolistu]], pārtraucot [[Andris Vaņins|Andra Vaņina]] trīs gadu dominanci.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība|pirms=[[Andris Vaņins]]|virsraksts=[[Latvijas gada labākais futbolists]]|periods=2018|pēc=[[Pāvels Šteinbors]]}} {{kastes beigas}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Ikaunieks, Dāvis}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepāja spēlētāji]] [[Kategorija:FC Zlín spēlētāji]] [[Kategorija:FK Jablonec spēlētāji]] [[Kategorija:FK Mladá Boleslav spēlētāji]] [[Kategorija:Jihlavas "Vysočina" spēlētāji]] dngiwhkcpby7k1syh3zuoy0o7x0shzo 0 303466 4466445 3962109 2026-05-10T23:42:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466445 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Mauritius Fody 2013.JPG | att_nosaukums = Maurīcijas fodijs [[Egreta]]s salas [[dabas rezervāts|dabas rezervātā]] | att_izmērs = 220px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Ploceidae | dzimta_lv = Audējputnu dzimta | ģints = Foudia | ģints_lv = Fodiji | suga = F. rubra | suga_lv = Maurīcijas fodijs | binomial = Foudia rubra <small>([[Johann Friedrich Gmelin|Gmelin]], 1789)</small> | kategorijas = nē }} '''Maurīcijas fodijs''', arī '''Maurīcijas audējputns'''<ref>Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Zinātne. Rīga. 1979</ref> (''Foudia rubra'') ir [[audējputnu dzimta]]s (''Ploceidae'') dziedātājputnu [[suga]], kas [[endēms|endēma]] [[Maurīcija]]i. Ģeogrāfisko variāciju nav.<ref name=world>[https://www.worldbirdnames.org/bow/weavers/ World Bird List: Old World sparrows, snowfinches, weavers, 2018]</ref> Sugas kopējā populācija ir neliela, taču stabila. Izplatības areāli salīdzinoši niecīgi un ierobežoti.<ref name=red>[http://www.iucnredlist.org/details/22719149/0 ''Foudia rubra''], [[Sarkanā grāmata]]</ref> Latviski tulkotajā literatūrā dēvēts arī par '''melnsarkano fodiju'''.<ref>Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Zinātne. Rīga. 1981</ref> Maurīcijā plašāk pazīstams ar [[franču valoda|franču]] nosaukumu ''cardinal de Maurice'' (Maurīcijas kardināls).<ref name=wild/> == Izplatība == [[Attēls:Foudia rubra.JPG|thumb|left|240px|Maurīcijas fodija tēviņš vairošanās sezonā]] [[Attēls:Foudia-rubra-female.jpg|thumb|left|240px|Maurīcijas fodija mātīte]] Savulaik suga bija plaši izplatīta Maurīcijas mežos. Taču kolonizācijas rezultātā, izzūdot vietējiem mežiem un pieaugot [[invazīva suga|invazīvo sugu]] postošajai ietekmei, nepārtraukti samazinājās Maurīcijas fodiju areāls. 21. gadsimta sākumā bija atlikuši 98—126 pāri, kas bija sastopami vairs tikai nelielā platībā [[Melnās upes aizas nacionālais parks|Melnās upes aizas nacionālajā parkā]] salas dienvidrietumu daļā.<ref name=wild>[http://www.mauritian-wildlife.org/application/index.php?tpid=30&tcid=74 Mauritian Wildlife Foundation]</ref> Šī populācija veido trīs lokālus areālus, lielākais no kuriem aizņem tikai 15 km². Tomēr areāli ir stabili, ar tendenci paplašināties.<ref name=red/> 2005. gadā 45 Maurīcijas fodiji tika pārvietoti uz [[dabas rezervāts|dabas rezervātu]] [[Egreta]]s salā Maurīcijas dienvidaustrumu piekrastē, kur tie kādreiz bija sastopami. 2014. gadā putnu skaits sasniedza jau 180—200 īpatņus. Savukārt mēģinājums fodijus introducēt [[Raunda|Raundā]] 2010. gadā bija neveiksmīgs.<ref name=red/> == Izskats == Ķermeņa garums 13—14 [[centimetrs|cm]], svars 14—20 [[grams|g]].<ref>[https://www.hbw.com/species/mauritius-fody-foudia-rubra Alive: Mauritius Fody (Foudia rubra)]</ref><ref name=beaut>[https://www.beautyofbirds.com/mauritiusfodies.html Beauty of Birds: Mauritius Fody, Foudia rubra]{{Novecojusi saite}}</ref> Maurīcijas fodiju nereti sajauc ar bieži sastopamo, no [[Madagaskara]]s ievesto [[sarkanais fodijs|sarkano fodiju]], kura apspalvojums pamatā ir sarkans.<ref>Birds Île Maurice • Rodrigues. Jacques de Spėville. {{ISBN|978-999493804-9}}</ref> Vairošanās sezonā zaļganīgi brūnā tēviņa galva, kakls un krūšu augšdaļa kļūst spilgti sarkana, astes spalvu augšdaļā oranžs plankojums, laukumi ap acīm un to priekšpuse — melni. Muguras daļa, spārni un astes spalvas brūngani zaļas, svītrotas. Mātītes, tēviņi ārpus vairošanās sezonas un jaunuļi zaļgani brūni un mazāk svītroti.<ref name=screen>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/mauritius-fody/foudia-rubra |title=Wildscreen Arkive, Mauritius fody |access-date={{dat|2016|01|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305142726/http://www.arkive.org/mauritius-fody/foudia-rubra/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref><ref>[http://www.birdlife.org/datazone/species/factsheet/22719149 BirdLife International, ''Foudia rubra'']</ref> Viegli ieliektais [[knābis]] tēviņiem melns, mātītēm un jaunuļiem — brūnganā kaula krāsā. == Barība == [[Attēls:Foudia rubra male.JPG|thumb|240px|Maurīcijas fodija tēviņš]] [[Attēls:Forever-young-nectar.JPG|thumb|240px|Maurīcijas fodija jaunais putns]] Pamatā pārtiek no [[bezmugurkaulnieki]]em, taču uzturā ietilpst arī [[auglis|augļi]], nektārs, [[sēkla]]s, arī [[ola]]s un [[Gekonu dzimta|gekoni]]. Novērots, ka atsevišķi tēviņi izēd pat citu Maurīcijas fodiju olas.<ref name=beaut/><ref name=screen/> == Vairošanās == Maurīcijas fodiji parasti veido monogāmus pārus, lai gan reizēm ir novēroti tēviņi ar vairākām mātītēm. Pāris nostiprina ligzdošanas teritoriju, kuru apsargā visa gada garumā. Teritorijas lielums ir apmēram viens [[hektārs]]. Ligzdošanas sezona ilgst no jūlija beigām līdz aprīļa sākumam.<ref name=beaut/><ref name=screen/> [[Ligzda|Ligzdu]] no [[lapu sūnas|sūnām]], [[ķērpji]]em un maziem zariņiem veido abi partneri, bet tikai mātīte izklāj to no iekšpuses. Tā tiek būvēta koku zaros 2—9 [[metrs|m]] augstumā no zemes, parasti paslēpta lapotnē. Ligzdai ir kupolveida forma ar ieeju sānos un bieži arī lievenīti. Pirms olu dēšanas mātīte perēklim pievieno [[spalva]]s. Ligzdas ir izturīgas, spējīgas izturēt vētras.<ref name=beaut/><ref name=screen/><ref name=nest>{{Tīmekļa atsauce |url=http://weavers.adu.org.za/sp.php?spp=1048 |title=Weaver Watch. Monitoring the Weavers of the World. Mauritius fody |access-date={{dat|2016|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191003092657/http://weavers.adu.org.za/sp.php?spp=1048 }}</ref> Perējumā 2—4 gaiši zilas [[ola]]s. Inkubācijas periods ilgst 14 dienas, perē tikai mātīte. Tikmēr tēviņš baro mātīti. Jaunos putnēnus baro abi vecāki, un tie uzturas ligzdā 18 dienas.<ref name=beaut/><ref name=nest/> == Aizsardzība == Būtu neiespējami mūsdienās atbrīvot visu Maurīciju no [[krabjēdāji makaki|krabjēdājiem makakiem]] un [[žurkas|žurkām]], tāpēc galvenā uzmanība tiek vērsta uz populāciju veidošanu piekrastes saliņās, kas ir brīvas no invazīvajām sugām.<ref name=screen/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Fodiji]] [[Kategorija:Maurīcijas putni]] [[Kategorija:Maurīcijas endēmie putni]] 77vrzrgkul9137zpfjoruf070vxp2nh 0 303624 4466417 4400155 2026-05-10T21:43:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466417 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Marija Andžāne | vārds_orig = | attēls = Marija Andžāne 1928.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = Pases foto (1928) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1909 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Šķaunes pagasts|Mači|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1988 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 26 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Elmīra|2s=Ņujorka (štats)}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Konstantīns Strods-Plencinīks]]<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/4315|title=Marija Andžāne|work=Latgales dati|publisher=Daugavpils Universitāte|accessdate={{dat|2016|1|7||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = Rakstniece | rakstīšanas valoda = Latgaliešu, latviešu | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Marija Andžāne''' (dzimusi {{dat|1909|9|8}}, mirusi {{dat|1988|12|26}}), precējusies '''Strode''', bija [[latvieši|latviešu]] [[rakstniece]]. Rakstījusi [[Latviešu valoda|latviešu]] un [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodā]].<ref name="lkd">{{Grāmatas atsauce|title=Latgales kultūras darbinieki|volume=1. sējums|year=2008|publisher=Jumava|location=Rīga|isbn=978-9984-38-441-2|pages=52.—54}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi [[Lanskoronas pagasts|Landskoronas (Šķaunes) pagasta]] "[[Mači|Mačos]]" zemnieku ģimenē.<ref name="lkd" /> Mācījās Landskoronas pagasta skolā,<ref name="lkd" /> tad līdz 1931. gadam — [[Rēzeknes skolotāju institūts|Rēzeknes skolotāju institūtā]].<ref name="lat">{{LAT e|1|220}}</ref> Strādāja par skolotāju dažādās vietās Latvijā.<ref name="lat" /> 1931. gadā sāka publicēt literārus darbus.<ref name="lat" /> Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju,<ref name="lat" /> dzīvoja [[Grēvene]]s un [[Langerfelde]]s bēgļu nometnēs.<ref name="lkd" /> Kopā ar vīru izveidoja skolu [[Oberkasele]]s latviešu bēgļu nometnē, kurā strādāja par skolotāju. 1951. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV — dzīvoja [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štata]] [[Horsheda|Horshedā]].<ref name="lkd" /> == Darbi == Marija Andžāne rakstīja dzeju, bērnības atmiņu tēlojumus, prozu.<ref name="lkd" /> Dzejoļu krājums "Dzeiveibai" 1944. gadā godalgots latgaliešu literārajā konkursā.<ref name="lat" /> === Dzeja === * "Reits" (1933) * "Dzeiveibai" (1944, godalgots latgaliešu literāro darbu konkursā Daugavpilī, rokrakstā) * "Namīra vortūs" (1951) (krājuma pamatā neizdotā krājuma "Dzeiveibai" manuskripts, klāt nākusi kara laikā un trimdā tapusī dzeja) * "Caur dvēseles prizmu" (1977, A. Jūrdža fonda godalga 1978) * "Dimensiju kvadrātsaknes" (1999) === Proza === * "Jaunī zōboki" (1945) * "Izejas punkts" (1982) (A. Jūrdža fonda godalga; bērnības atmiņu tēlojumi, kas sniedz reljefu 20. gadsimta sākuma Latgales lauku dzīves ainu.) * "Puisāns ar kozu" (1996) (pārsvarā agrāk periodikā publicētā īsproza, Ilonas Salcevičas sakārtojumā) === Romāni === * "Nosta" (nepabeigts romāns ar autobiogrāfiskām iezīmēm publicēts žurnālā "Dzeive" 1948-52, 1-9). == Piemiņa == 1990. gadā Mačos pie dzejnieces dzimtajām mājām uzstādīts M. Andžānei veltīts piemiņas akmens, kas vēlāk pārvietots pie Maču kapiem ({{Coord|56|08|33|N|27|56|22|E}}).<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/166951-Marija-And%C5%BE%C4%81ne|title=Marija Andžāne|work=[[Nacionālā enciklopēdija]]|access-date=2026-01-20|language=}}</ref> 2018. gadā akmens un piemiņas plāksne atjaunota, bet akmens apkārtne labiekārtota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dagda.lv/otherpages/novosti/backto/191/article/skaune-isteno-projektu-teritorijas-labiekartosana-pie-novadnieces-dzejnieces-marijas-andza.html|title=Šķaunē īsteno projektu|last=|first=|website=dagda.lv|access-date=2021.gada 10.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210112112052/http://www.dagda.lv/otherpages/novosti/backto/191/article/skaune-isteno-projektu-teritorijas-labiekartosana-pie-novadnieces-dzejnieces-marijas-andza.html}}</ref> 1999. gadā atklāta dzejniecei veltīta ekspozīcija (piemiņas istaba) Šķaunes bibliotēkā, kas renovēta 2018. gadā.<ref name=":0" /> M. Andžānes dzīvesstāsts pirmajā personā un darbistaba atainoti 2017. gada Latvijas izglītojošajā datorspēlē “Īsapazeisim”.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrl-bibliotka/izstazu-apskati/263-marija-andzane-musu-novada-jubilare|title=Marija Andžāne – mūsu novada jubilāre|publisher=Rēzeknes Centrālā bibliotēka|accessdate={{dat|2016|1|7||bez}}|archive-date={{dat|2025|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250221112243/http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrl-bibliotka/izstazu-apskati/263-marija-andzane-musu-novada-jubilare}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Andžāne, Marija}} [[Kategorija:1909. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1988. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieces]] [[Kategorija:ASV latvieši]] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{rakstnieks-aizmetnis}} eyh762sw7qwpd07p69qt6y0v40xp41r 0 303902 4466157 3531966 2026-05-10T14:02:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466157 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Ribbon-tailed Astrapia.jpg | att_nosaukums = Lentastes astrāpijas tēviņš | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Paradisaeidae | dzimta_lv = Paradīzes putnu dzimta | ģints = Astrapia | ģints_lv = Astrāpijas | suga = Astrapia mayeri | suga_lv = Lentastes astrāpija | binomial = Astrapia mayeri <small>([[Stonor]], 1939)</small> | kategorijas = nē }} '''Lentastes astrāpija''', arī '''Meijera astrāpija'''<ref name=book>Četrkājainie austrālieši. Bernhards Gržimeks. Zinātne. Rīga. 1973</ref> (''Astrapia mayeri'') ir [[paradīzes putnu dzimta|paradīzes putnu]] [[suga]], kas [[endēms|endēma]] [[Papua-Jaungvineja]]i. Lentastes astrāpiju atklāja 1938. gadā, un tā ir pēdējā atklātā šīs dzimtas suga. Ģeogrāfisko variāciju nav.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/crows/ World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2018]</ref> Tas ir viens no iespaidīgākajiem paradīzes putniem. Tēviņa astes spalvas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz ķermeņa garumu, un proporcionāli izmēriem tās ir visgarākās astes spalvas [[putni|putnu]] pasaulē.<ref name=book/> Apdraud [[Medniecība|medības]] un dabiskās vides izzušana. Līdzīgi citiem paradīzes putniem, krāšņā apspalvojuma un spilgto ādiņu dēļ astrāpijas joprojām nereti medī vietējie [[papuasi|papuasu]] iedzīvotāji. == Izplatība == Sastopama kalnainos [[mežs|mežos]] Papua-Jaungvinejas Centrālās kalnu grēdas rietumu daļā 2400—3400 [[metrs|metru]] [[augstums virs jūras līmeņa|augstumā virs jūras līmeņa]], dažkārt dzīvo arī zemāk līdz 1800 metriem.<ref name=birds>{{Tīmekļa atsauce |url=http://beautyofbirds.com/ribbontailedastrapias.html |title=Beauty of Birds |access-date={{dat|2016|01|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150928043353/http://beautyofbirds.com/ribbontailedastrapias.html |archivedate={{dat|2015|09|28||bez}} }}</ref><ref>[http://www.iucnredlist.org/details/22706218/0 ''Astrapia mayeri'', [[Sarkanā grāmata]]]</ref> == Izskats == [[Attēls:Ribbon-tailed Astrapia (Astrapia mayeri) juvenile (male), cropped.jpg|thumb|left|180px|jauns tēviņš, kuram vēl nav attīstījušās garās astes spalvas]] Kā vairumam dzimtas sugu, raksturīgs [[dzimumdimorfisms|dzimumu dimorfisms]]. Tēviņu un krietni neuzkrītošāko mātīti līdz četrdesmitajiem gadiem uzskatīja par divu dažādu paradīzes putnu sugu pārstāvjiem.<ref name=book/> Ķermeņa garums tēviņam 32 [[centimetrs|cm]], neskaitot divas centrālās astes spalvas, kas var pārsniegt 1 [[metrs|metru]] (līdz 125 cm), svars 134—164 [[grams|grami]]. Mātītes ķermeņa garums bez astes 35 cm, astes garums 53 cm, svars 102—157 g.<ref name=ribbon>[http://animals.jrank.org/pages/1432/Birds-Paradise-Paradisaeidae-RIBBON-TAILED-ASTRAPIA-Astrapia-mayeri-SPECIES-ACCOUNTS.html Birds of Paradise]</ref><ref name=ribb>[https://www.hbw.com/species/ribbon-tailed-astrapia-astrapia-mayeri Alive: Ribbon-tailed Astrapia (Astrapia mayeri)]</ref> Apspalvojums tēviņam samtaini [[melnā krāsa|melns]], [[galva]] un krūtis zaigojoši zaļas, zilas un olīvkrāsā. Izteikti garās astes spalvas šauras, baltas; to gala daļa melna. Abu dzimumu pārstāvjiem augšknābi rotā tumši zaļš kamolveida spalvu pušķis.<ref name=museum/> Mātīte brūna, brūnas arī krietni īsākās astes spalvas. Galva zaigojoša, līdzīgi tēviņam. Jaunajiem tēviņiem nav garo centrālo astes spalvu.<ref>[https://www.beautyofbirds.com/ribbontailedastrapias.html Beauty of Birds: Ribbon-tailed Astrapias]{{Novecojusi saite}}</ref> == Barība == Pamatā pārtiek no [[auglis|augļiem]], īpaši [[šeflēras]] koka ''[[Schefflera actinophylla]]'' augļiem. Diētu papildina [[kukaiņi]], [[zirnekļi]] un [[vardes]].<ref name=museum>[http://australianmuseum.net.au/ribbon-tailed-astrapia Australian Museum]</ref><ref name=ribb/> Kukaiņus astrāpija ar knābi izrok no zemes vai trupējoša koka.<ref name=ribbon/> == Vairošanās == [[Attēls:Ribbon-tailed Astrapia - Papua New Guinea (19981314929).jpg|thumb|240px|Jo garākas astes spalvas, jo tēviņš pārliecinošāk piesaista mātītes uzmanību]] Ligzdošanas sezona ilgst gandrīz gadu (no maija līdz martam). Lentastes astrāpiju tēviņi ir poligāmi un sapārojas ar vairākām mātītēm. [[Riests|Riesta]] laikā vairāki tēviņi sapulcējas kopā. Dziedot tie pārlec no zara uz zaru, visā krāšņumā izrādot mātītēm savu apspalvojumu. Lai arī ļoti garā aste tēviņam nepalīdz izdzīvot, jo mēdz sapīties koka zaros, un briesmu gadījumos putnam mirkli pirms bēgšanas ir jāpagaida, līdz spalvas atpīsies un atbrīvosies, tomēr garās astes spalvas nodrošina mātītes uzmanību. Tā izvēlas tēviņu ar visgarāko asti, jo tā liecina par īpatņa veselību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birdsofparadiseproject.org/content.php?page=78 |title=Birds of Paradise Project |access-date={{dat|2018|02|02||bez}} |archive-date={{dat|2018|01|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180119075051/http://birdsofparadiseproject.org/content.php?page=78 }}</ref> Dziļo kausveida [[Ligzda|ligzdu]] veido mātīte. Dējumā viena [[ola]], perēšanas ilgums trīs nedēļas. Perē un par putnēnu rūpējas mātīte. Jaunā astrāpija izlido 25—30 dienu vecumā.<ref name=ribbon/><ref name=museum/><ref name=birds/> Suga veido hibrīdformu ar [[Stefānijas astrāpija|Stefānijas astrāpiju]], kuru līdz 1930. gadam klasificēja kā atsevišķu sugu.<ref>[https://www.hbw.com/ibc/photo/ribbon-tailed-astrapia-astrapia-mayeri/barness-long-tailed-astrapia-hybrid-between Ribbon-tailed Astrapia Astrapia mayeri]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://theworldmostbeautifulbirds.blogspot.com/2016/05/ribbon-tailed-astrapia-bird-of-paradise.html Ribbon-Tailed Astrapia The Bird of Paradise] *[https://www.xeno-canto.org/species/Astrapia-mayeri Xeno-Canto: Ribbon-tailed Astrapia Astrapia mayeri Stonor, 1939] *[https://web.archive.org/web/20180129011057/http://www.arkive.org/ribbon-tailed-astrapia/astrapia-mayeri/ ARKive: Ribbon-tailed astrapia (Astrapia mayeri)] *[https://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=8F49F93299C815A4 Avibase: Ribbon-tailed Astrapia Astrapia mayeri Stonor, 1939] [[Kategorija:Astrāpijas]] [[Kategorija:Jaungvinejas putni]] fnvrk4cmwijq6ty4674tis8da7h23ow 0 305499 4466602 4167746 2026-05-11T11:36:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466602 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Nikolajs Skangels | attēls =Nikolajs Skangels.jpg | amats =[[Rēzeknes pilsētas galva]] | term_sākums ={{dat|1932|04|05|N|bez}} | term_beigas ={{dat|1935|||N|bez}} | amats2 = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums2 = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1922|11|7|N|bez}} | priekštecis =[[Jezups Rubulis]] | pēctecis =[[Mārtiņš Priedulāns]] | dzim_dati ={{dat|1880|09|13||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Makašēnu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1942|04|11|1880|09|13|bez}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Vjatlags|td=Krievija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija = | dzīvesb =Jadviga Skangele (dzimusi Stankeviča) | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Nikolajs Skangels''' ({{dat|1880|09|13|N|bez}} — {{dat|1942|04|11|N|bez}}) bija latviešu uzņēmējs un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts, [[Rēzekne]]s pilsētas galva no 1932. līdz 1935. gadam. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1880|09|13||bez}} [[Makašēnu pagasts|Makašēnu pagastā]] zemnieka Donāta Skangeļa ģimenē.<ref name="ss">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs | last = H. Kārkliņš | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | date = 1925 | accessdate = 2016. gada 25. janvārī | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/p_001_sast1920n2{{!}}article:DIVL5 }}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Nikolajs Skangals [Skangels] | publisher = Latgales Dati | accessdate = 2016. gada 25. janvārī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/2923 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Mācījās [[Rēzekne]]s pilsētas skolā.<ref name="ss" /> Skangels strādāja par [[Maltas pagasts|Maltas pagasta]] darbveža palīgu, no 1899. līdz 1902. gadam bija Rēzeknes miertiesneša kancelejas darbinieks. 1900. gadā kļuva par kantoristu [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu]] dzelzceļa ekspluatācijas iecirknī, pēc tam bija vecākais strādnieks remontdarbos dzelzceļa iecirknī. 1903. gadā bija noliktavu un darbu pārzinis [[Daugava]]s tilta būvdarbos pie [[Krustpils]]. 1904. gadā bija vecākais darbu pārzinis [[Volhova]]s tilta būvdarbos [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] guberņā. 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Latvijas Satversmes sapulcē]] no Latgales Poļu mazsaimnieku un mazgruntnieku savienības saraksta. Amatā bija līdz 1922. gadam.<ref name="ss" /> No 1932. līdz 1935. gadam bija Rēzeknes pilsētas galva. Pēc 1935. gada nodarbojās ar uzņēmējdarbību, Skangelam piederēja Makašēnu pagastā reģistrēts linu un kaņepju uzpirkšanas uzņēmums.<ref name="ld" /> [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā viņu Makašēnu pagastā apcietināja un deportēja uz [[Vjatlags|Vjatlagu]], kur viņš miris {{dat|1942|04|11||bez}}.<ref name="ld" /><ref>[http://doc.mod.gov.lv/lv/gramatas/VJATLAG/files/vjatlag_2006.pdf Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210824055200/http://doc.mod.gov.lv/lv/gramatas/VJATLAG/files/vjatlag_2006.pdf |date={{dat|2021|08|24||bez}} }} Sastādītāji [[Heinrihs Strods]], Vladimirs Veremjevs. Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2006</ref> == Apbalvojumi == Apbalvots ar [[Aizsargu Nopelnu krusts|Aizsargu Nopelnu krustu]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Skangels, Nikolajs}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:Rēzeknes pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] qm9powgj9hlc3le0v5u5g4frqivxvcy 0 307592 4466462 3895831 2026-05-11T02:01:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466462 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2016. gada marts}} {{Personas infokaste | vārds = Mihails Arcimovičs | vārds_orig = ''Михаил Викторович Арцимович'' | attēls = Artsimovich Mikhail.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1859 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 7 | dz_vieta = [[Runtorta]], [[Vitebskas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />([[Ludzas novads]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1933 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 20 | m_vieta = [[Runtorta]], [[Ludzas apriņķis]] (tagad [[Ludzas novads]]), {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = valsts darbinieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Mihails Arcimovičs''' ({{val|ru|Михаил Викторович Арцимович}}, dzimis {{dat|1859|6|7}}, miris {{dat|1933|5|22}}) bija [[Ludzas novads|Ludzas novadā]] dzimis Krievijas Impērijas valsts darbinieks, senators, [[štalmeisters]]. Dzimis Krievijas slepenpadomnieka Viktora Arcimoviča un Annas Žemčužņikovas ģimenē (Annas brāļi bija vieni no literārā tēla [[Kozjma Prutkovs|Kozjmas Prutkova]] radītājiem). Mācījās Pēterburgas Kārļa Maja ģimnāzijā, 1881. gadā absolvēja [[Sanktpēterburgas Universitāte|Sanktpēterburgas Universitāti]] kā tieslietu kandidāts. No 1902. līdz 1904. gadam bija [[Suvalku guberņa|Suvalku gubernators]], no 1904. līdz 1905. gadam - [[Pjotrkova Tribunalska|Pjotrokovas]] gubernators, bet no 1905. līdz 1907. gadam - [[Tula]]s gubernatos. 1911. gadā tika iecelts par [[Vitebskas guberņa|Vitebskas gubernatoru]], kura pienākumus veica līdz 1915. gadam. Bija [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]], no 1890. gada - [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] goda miertiesnesis. Pēc neatkarīgās [[Latvija]]s nodibināšanās apmetās uz dzīvi Latvijā, dzimtajā [[Runtorta|Runtortā]] [[Ludza]]s pievārtē, kur miris. Mihaila Arcimoviča māsa Olga Runtortas muižā uzturēja bērnu pamatskolu mazturīgajiem. Ar otras māsas Jeļizavetas gādību 1925. gadā uz Runtortu no Eversmuižas ([[Cibla]]s) tika pārcelta bērnu patversme. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1941. gadā četri Arcimoviča tuvinieki tika izvesti uz Sibīriju. == Ārējās saites == *[http://latgalesdati.du.lv/persona/7656 Arcimovičs datubāzē "Latgales dati"]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}} *[http://www.kmay.ru/sample_pers.phtml?n=112 Arcimoviča biogrāfija Kārļa Maja ģimnāzijas mājaslapā]{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}} {{Latvija-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Arcimovičs, Mihails}} [[Kategorija:1859. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1933. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] otwwcj9w9t1mnf5pmf42opit0yzx7sc 0 310020 4466495 4292839 2026-05-11T05:12:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466495 wikitext text/x-wiki {{Infobox Christian leader | type = | name = Miķelis Dukaļskis | title = | image = | image_size = | caption = | church = [[Romas katoļu baznīca]] | archdiocese = | province = | metropolis = | diocese = | ordination = 1898 | ordained_by = | consecration = | consecrated_by = | rank = | birth_name = | birth_date = {{dat|1871|3|14}} | birth_place = [[Darvinīki]], [[Varakļānu pagasts]] | death_date = {{mdv|1957|5|10|1871|3|14}} | death_place = [[Aglona]] | buried = Aglonas kapi | nationality = Latvietis | religion = | residence = | parents = * Jānis Dukaļskis * Marija Dukaļska | spouse = | children = | occupation = Garīdznieks un rakstnieks | profession = | education = | alma_mater = | motto = | module = | other = }} '''Miķelis Dukaļskis''' (dzimis {{dat|1871|3|14}}, miris {{dat|1957|5|10}}) bija latviešu katoļu garīdznieks, garīgu grāmatu autors, apgādātājs un izplatītājs, katoļu literatūras garīgais cenzors. == Biogrāfija == Dzimis zemnieku ģimenē. Izglītību ieguvis Varakļānu pagastskolā, [[Pēterburga]]s Svētās Katrīnas proģimnāzijā, Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā un Pēterburgas Garīgajā akadēmijā.<ref name="lgdb" /> 1898. gadā ticis [[Ordinēšana|ordinēts]] [[Priesteris|priestera]] kārtā. Bijis [[vikārs]] dažādās draudzēs, vairākās skolās Rīgā pasniedzis [[Ticības mācība|ticības mācību]]. 1911. gadā kļuvis par [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca]]s prāvestu, 1914. gadā — Pēterburgas Jaunavas Marijas baznīcas prāvestu. Par prāvestu ticis norīkots arī dažādās citās vietās. Vietās, kur uzturējies, arī pasniedzis ticības mācību.<ref name="lkd1" /> Pārzinājis 8 valodas.<ref name="dati" /> Vienīgais [[Latgaliešu valoda|latgaliešu]] literatūras darbinieks, kas [[Latīņu drukas aizliegums|latīņu drukas aizlieguma]] laikā (1865—1904) sarakstījis un izdevis grāmatas.<ref name="lrb" /> 1894. gadā [[Helsinki|Helsingforsā]] izdevis grāmatu "Mōceiba katōliška un vajadzeigōkas lyugšonas dēļ kristeitu ļaužu", tika norādīts viltots iespiešanas gads (1862), grāmata tika iespiesta 10 000 eksemplāru lielā tirāžā.<ref name="lgdb" /> Dukaļskis ir arī vairāku citu garīga saturu grāmatu autors. Pirmais latgaliešu stāstnieks. 1904. gadā iespiestais stāsts "Myusu Mikeļs" ir pirmais latgaliešu autora latgaliski izdotais darbs.<ref name="lkd1" /> Pirmo daiļprozas paraugu latgaliešu literatūrā autors.<ref name="lrb" /> No 1904. līdz 1918. gadam bijis katoļu garīgās literatūras cenzors.<ref name="lgdb" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="lgdb">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lgdb.lnb.lv/index/person/247/|title=Miķelis Dukaļskis|work=Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|accessdate={{dat|2016|3|15||bez}}}}</ref> <ref name="dati">{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/259|title=Miķelis Dukaļskis|work=Latgales dati|publisher=Daugavpils Universitāte|accessdate={{dat|2016|3|15||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="lrb">{{LRB|157.—158}}</ref> <ref name="lkd1">{{Grāmatas atsauce|title=Latgales kultūras darbinieki|volume=1. sējums|year=2008|publisher=Jumava|location=Rīga|isbn=978-9984-38-441-2|pages=153.—155}}</ref> }} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dukaļskis, Miķelis}} [[Kategorija:1871. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latgaliski rakstošie]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas garīdznieki]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] h4juvq7fenkq7enr1ynehpoc17j6hnm 4 312042 4466575 4463582 2026-05-11T10:43:55Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts 4466575 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunināšanu}} Šajā uzskaitījumā ir tie gadu raksti, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir 51 un vairāk citu valodu Vikipēdijās. Datums: 2026. gada 11. maijs, plkst. 13.43 (EEST). __TOC__ == Mūsu ēra == === Gadi === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[193. gads]]||[[:d:Q30300|193]]||128||2026-05-11 |- | [[217. gads]]||[[:d:Q32030|217]]||128||2026-05-11 |- | [[313. gads]]||[[:d:Q30882|313]]||128||2026-05-11 |- | [[192. gads]]||[[:d:Q30336|192]]||127||2026-05-11 |- | [[208. gads]]||[[:d:Q31268|208]]||127||2026-05-11 |- | [[337. gads]]||[[:d:Q30305|337]]||127||2026-05-11 |- | [[602. gads]]||[[:d:Q30586|602]]||127||2026-05-11 |- | [[705. gads]]||[[:d:Q23504|705]]||127||2026-05-11 |- | [[768. gads]]||[[:d:Q29961|768]]||127||2026-05-11 |- | [[771. gads]]||[[:d:Q29950|771]]||127||2026-05-11 |- | [[190. gads]]||[[:d:Q30437|190]]||126||2026-05-11 |- | [[202. gads]]||[[:d:Q30333|202]]||126||2026-05-11 |- | [[211. gads]]||[[:d:Q30566|211]]||126||2026-05-11 |- | [[220. gads]]||[[:d:Q30866|220]]||126||2026-05-11 |- | [[240. gads]]||[[:d:Q30032|240]]||126||2026-05-11 |- | [[270. gads]]||[[:d:Q30442|270]]||126||2026-05-11 |- | [[330. gads]]||[[:d:Q24696|330]]||126||2026-05-11 |- | [[601. gads]]||[[:d:Q30597|601]]||126||2026-05-11 |- | [[604. gads]]||[[:d:Q31048|604]]||126||2026-05-11 |- | [[610. gads]]||[[:d:Q30326|610]]||126||2026-05-11 |- | [[715. gads]]||[[:d:Q23528|715]]||126||2026-05-11 |- | [[732. gads]]||[[:d:Q23569|732]]||126||2026-05-11 |- | [[733. gads]]||[[:d:Q23570|733]]||126||2026-05-11 |- | [[746. gads]]||[[:d:Q23616|746]]||126||2026-05-11 |- | [[752. gads]]||[[:d:Q23639|752]]||126||2026-05-11 |- | [[753. gads]]||[[:d:Q23642|753]]||126||2026-05-11 |- | [[755. gads]]||[[:d:Q23650|755]]||126||2026-05-11 |- | [[760. gads]]||[[:d:Q30552|760]]||126||2026-05-11 |- | [[763. gads]]||[[:d:Q30692|763]]||126||2026-05-11 |- | [[765. gads]]||[[:d:Q31216|765]]||126||2026-05-11 |- | [[766. gads]]||[[:d:Q30564|766]]||126||2026-05-11 |- | [[203. gads]]||[[:d:Q24767|203]]||125||2026-05-11 |- | [[204. gads]]||[[:d:Q30571|204]]||125||2026-05-11 |- | [[210. gads]]||[[:d:Q30841|210]]||125||2026-05-11 |- | [[216. gads]]||[[:d:Q31250|216]]||125||2026-05-11 |- | [[238. gads]]||[[:d:Q30058|238]]||125||2026-05-11 |- | [[272. gads]]||[[:d:Q31262|272]]||125||2026-05-11 |- | [[303. gads]]||[[:d:Q31957|303]]||125||2026-05-11 |- | [[350. gads]]||[[:d:Q30544|350]]||125||2026-05-11 |- | [[410. gads]]||[[:d:Q30161|410]]||125||2026-05-11 |- | [[511. gads]]||[[:d:Q31910|511]]||125||2026-05-11 |- | [[536. gads]]||[[:d:Q30322|536]]||125||2026-05-11 |- | [[550. gads]]||[[:d:Q32150|550]]||125||2026-05-11 |- | [[585. gads]]||[[:d:Q32201|585]]||125||2026-05-11 |- | [[603. gads]]||[[:d:Q31050|603]]||125||2026-05-11 |- | [[630. gads]]||[[:d:Q31060|630]]||125||2026-05-11 |- | [[636. gads]]||[[:d:Q30126|636]]||125||2026-05-11 |- | [[640. gads]]||[[:d:Q30626|640]]||125||2026-05-11 |- | [[670. gads]]||[[:d:Q31100|670]]||125||2026-05-11 |- | [[688. gads]]||[[:d:Q30443|688]]||125||2026-05-11 |- | [[702. gads]]||[[:d:Q23497|702]]||125||2026-05-11 |- | [[704. gads]]||[[:d:Q23503|704]]||125||2026-05-11 |- | [[706. gads]]||[[:d:Q23506|706]]||125||2026-05-11 |- | [[709. gads]]||[[:d:Q23514|709]]||125||2026-05-11 |- | [[713. gads]]||[[:d:Q23523|713]]||125||2026-05-11 |- | [[714. gads]]||[[:d:Q23525|714]]||125||2026-05-11 |- | [[719. gads]]||[[:d:Q23537|719]]||125||2026-05-11 |- | [[720. gads]]||[[:d:Q23539|720]]||125||2026-05-11 |- | [[730. gads]]||[[:d:Q23563|730]]||125||2026-05-11 |- | [[731. gads]]||[[:d:Q23566|731]]||125||2026-05-11 |- | [[740. gads]]||[[:d:Q23593|740]]||125||2026-05-11 |- | [[745. gads]]||[[:d:Q23612|745]]||125||2026-05-11 |- | [[749. gads]]||[[:d:Q23624|749]]||125||2026-05-11 |- | [[754. gads]]||[[:d:Q23646|754]]||125||2026-05-11 |- | [[758. gads]]||[[:d:Q30538|758]]||125||2026-05-11 |- | [[759. gads]]||[[:d:Q30532|759]]||125||2026-05-11 |- | [[769. gads]]||[[:d:Q30697|769]]||125||2026-05-11 |- | [[772. gads]]||[[:d:Q30729|772]]||125||2026-05-11 |- | [[773. gads]]||[[:d:Q31131|773]]||125||2026-05-11 |- | [[167. gads]]||[[:d:Q30678|167]]||124||2026-05-11 |- | [[169. gads]]||[[:d:Q30280|169]]||124||2026-05-11 |- | [[189. gads]]||[[:d:Q33053|189]]||124||2026-05-11 |- | [[206. gads]]||[[:d:Q30819|206]]||124||2026-05-11 |- | [[207. gads]]||[[:d:Q30779|207]]||124||2026-05-11 |- | [[209. gads]]||[[:d:Q30331|209]]||124||2026-05-11 |- | [[219. gads]]||[[:d:Q31253|219]]||124||2026-05-11 |- | [[221. gads]]||[[:d:Q30320|221]]||124||2026-05-11 |- | [[224. gads]]||[[:d:Q31247|224]]||124||2026-05-11 |- | [[230. gads]]||[[:d:Q30323|230]]||124||2026-05-11 |- | [[235. gads]]||[[:d:Q31228|235]]||124||2026-05-11 |- | [[250. gads]]||[[:d:Q31967|250]]||124||2026-05-11 |- | [[283. gads]]||[[:d:Q32054|283]]||124||2026-05-11 |- | [[309. gads]]||[[:d:Q32270|309]]||124||2026-05-11 |- | [[364. gads]]||[[:d:Q47970|364]]||124||2026-05-11 |- | [[475. gads]]||[[:d:Q30785|475]]||124||2026-05-11 |- | [[530. gads]]||[[:d:Q30894|530]]||124||2026-05-11 |- | [[532. gads]]||[[:d:Q30393|532]]||124||2026-05-11 |- | [[534. gads]]||[[:d:Q31802|534]]||124||2026-05-11 |- | [[535. gads]]||[[:d:Q31019|535]]||124||2026-05-11 |- | [[537. gads]]||[[:d:Q31014|537]]||124||2026-05-11 |- | [[540. gads]]||[[:d:Q30900|540]]||124||2026-05-11 |- | [[548. gads]]||[[:d:Q30904|548]]||124||2026-05-11 |- | [[590. gads]]||[[:d:Q32710|590]]||124||2026-05-11 |- | [[594. gads]]||[[:d:Q33625|594]]||124||2026-05-11 |- | [[607. gads]]||[[:d:Q31823|607]]||124||2026-05-11 |- | [[619. gads]]||[[:d:Q31055|619]]||124||2026-05-11 |- | [[625. gads]]||[[:d:Q30089|625]]||124||2026-05-11 |- | [[649. gads]]||[[:d:Q31117|649]]||124||2026-05-11 |- | [[655. gads]]||[[:d:Q30045|655]]||124||2026-05-11 |- | [[659. gads]]||[[:d:Q31092|659]]||124||2026-05-11 |- | [[673. gads]]||[[:d:Q31105|673]]||124||2026-05-11 |- | [[674. gads]]||[[:d:Q30302|674]]||124||2026-05-11 |- | [[675. gads]]||[[:d:Q30523|675]]||124||2026-05-11 |- | [[703. gads]]||[[:d:Q23500|703]]||124||2026-05-11 |- | [[712. gads]]||[[:d:Q23521|712]]||124||2026-05-11 |- | [[716. gads]]||[[:d:Q23531|716]]||124||2026-05-11 |- | [[718. gads]]||[[:d:Q23534|718]]||124||2026-05-11 |- | [[735. gads]]||[[:d:Q23576|735]]||124||2026-05-11 |- | [[743. gads]]||[[:d:Q23604|743]]||124||2026-05-11 |- | [[744. gads]]||[[:d:Q23608|744]]||124||2026-05-11 |- | [[756. gads]]||[[:d:Q31121|756]]||124||2026-05-11 |- | [[761. gads]]||[[:d:Q30514|761]]||124||2026-05-11 |- | [[764. gads]]||[[:d:Q31163|764]]||124||2026-05-11 |- | [[774. gads]]||[[:d:Q30528|774]]||124||2026-05-11 |- | [[159. gads]]||[[:d:Q29976|159]]||123||2026-05-11 |- | [[161. gads]]||[[:d:Q30277|161]]||123||2026-05-11 |- | [[168. gads]]||[[:d:Q24916|168]]||123||2026-05-11 |- | [[173. gads]]||[[:d:Q30344|173]]||123||2026-05-11 |- | [[175. gads]]||[[:d:Q31275|175]]||123||2026-05-11 |- | [[177. gads]]||[[:d:Q33193|177]]||123||2026-05-11 |- | [[181. gads]]||[[:d:Q31368|181]]||123||2026-05-11 |- | [[182. gads]]||[[:d:Q31393|182]]||123||2026-05-11 |- | [[184. gads]]||[[:d:Q31400|184]]||123||2026-05-11 |- | [[185. gads]]||[[:d:Q33340|185]]||123||2026-05-11 |- | [[194. gads]]||[[:d:Q30837|194]]||123||2026-05-11 |- | [[199. gads]]||[[:d:Q33067|199]]||123||2026-05-11 |- | [[212. gads]]||[[:d:Q32974|212]]||123||2026-05-11 |- | [[214. gads]]||[[:d:Q32938|214]]||123||2026-05-11 |- | [[215. gads]]||[[:d:Q31648|215]]||123||2026-05-11 |- | [[225. gads]]||[[:d:Q30857|225]]||123||2026-05-11 |- | [[231. gads]]||[[:d:Q30742|231]]||123||2026-05-11 |- | [[251. gads]]||[[:d:Q30304|251]]||123||2026-05-11 |- | [[254. gads]]||[[:d:Q31257|254]]||123||2026-05-11 |- | [[260. gads]]||[[:d:Q30311|260]]||123||2026-05-11 |- | [[280. gads]]||[[:d:Q32237|280]]||123||2026-05-11 |- | [[282. gads]]||[[:d:Q31842|282]]||123||2026-05-11 |- | [[304. gads]]||[[:d:Q32149|304]]||123||2026-05-11 |- | [[305. gads]]||[[:d:Q33642|305]]||123||2026-05-11 |- | [[307. gads]]||[[:d:Q33724|307]]||123||2026-05-11 |- | [[312. gads]]||[[:d:Q32042|312]]||123||2026-05-11 |- | [[316. gads]]||[[:d:Q31894|316]]||123||2026-05-11 |- | [[324. gads]]||[[:d:Q31407|324]]||123||2026-05-11 |- | [[325. gads]]||[[:d:Q32577|325]]||123||2026-05-11 |- | [[361. gads]]||[[:d:Q47953|361]]||123||2026-05-11 |- | [[381. gads]]||[[:d:Q33674|381]]||123||2026-05-11 |- | [[384. gads]]||[[:d:Q48076|384]]||123||2026-05-11 |- | [[401. gads]]||[[:d:Q30479|401]]||123||2026-05-11 |- | [[450. gads]]||[[:d:Q31761|450]]||123||2026-05-11 |- | [[451. gads]]||[[:d:Q30070|451]]||123||2026-05-11 |- | [[460. gads]]||[[:d:Q30834|460]]||123||2026-05-11 |- | [[461. gads]]||[[:d:Q30828|461]]||123||2026-05-11 |- | [[491. gads]]||[[:d:Q30315|491]]||123||2026-05-11 |- | [[527. gads]]||[[:d:Q31025|527]]||123||2026-05-11 |- | [[531. gads]]||[[:d:Q32871|531]]||123||2026-05-11 |- | [[547. gads]]||[[:d:Q31004|547]]||123||2026-05-11 |- | [[549. gads]]||[[:d:Q30907|549]]||123||2026-05-11 |- | [[565. gads]]||[[:d:Q33651|565]]||123||2026-05-11 |- | [[571. gads]]||[[:d:Q30475|571]]||123||2026-05-11 |- | [[597. gads]]||[[:d:Q31459|597]]||123||2026-05-11 |- | [[606. gads]]||[[:d:Q31043|606]]||123||2026-05-11 |- | [[618. gads]]||[[:d:Q31035|618]]||123||2026-05-11 |- | [[623. gads]]||[[:d:Q31044|623]]||123||2026-05-11 |- | [[627. gads]]||[[:d:Q30430|627]]||123||2026-05-11 |- | [[628. gads]]||[[:d:Q30592|628]]||123||2026-05-11 |- | [[639. gads]]||[[:d:Q31701|639]]||123||2026-05-11 |- | [[641. gads]]||[[:d:Q31676|641]]||123||2026-05-11 |- | [[642. gads]]||[[:d:Q30872|642]]||123||2026-05-11 |- | [[643. gads]]||[[:d:Q31634|643]]||123||2026-05-11 |- | [[644. gads]]||[[:d:Q33275|644]]||123||2026-05-11 |- | [[645. gads]]||[[:d:Q31040|645]]||123||2026-05-11 |- | [[646. gads]]||[[:d:Q33285|646]]||123||2026-05-11 |- | [[647. gads]]||[[:d:Q31111|647]]||123||2026-05-11 |- | [[648. gads]]||[[:d:Q30618|648]]||123||2026-05-11 |- | [[651. gads]]||[[:d:Q31095|651]]||123||2026-05-11 |- | [[652. gads]]||[[:d:Q31104|652]]||123||2026-05-11 |- | [[654. gads]]||[[:d:Q31109|654]]||123||2026-05-11 |- | [[656. gads]]||[[:d:Q31088|656]]||123||2026-05-11 |- | [[657. gads]]||[[:d:Q31090|657]]||123||2026-05-11 |- | [[658. gads]]||[[:d:Q30176|658]]||123||2026-05-11 |- | [[681. gads]]||[[:d:Q30342|681]]||123||2026-05-11 |- | [[683. gads]]||[[:d:Q33496|683]]||123||2026-05-11 |- | [[685. gads]]||[[:d:Q33480|685]]||123||2026-05-11 |- | [[691. gads]]||[[:d:Q23474|691]]||123||2026-05-11 |- | [[723. gads]]||[[:d:Q23545|723]]||123||2026-05-11 |- | [[724. gads]]||[[:d:Q23549|724]]||123||2026-05-11 |- | [[725. gads]]||[[:d:Q23552|725]]||123||2026-05-11 |- | [[726. gads]]||[[:d:Q23555|726]]||123||2026-05-11 |- | [[729. gads]]||[[:d:Q23561|729]]||123||2026-05-11 |- | [[734. gads]]||[[:d:Q23573|734]]||123||2026-05-11 |- | [[736. gads]]||[[:d:Q23581|736]]||123||2026-05-11 |- | [[738. gads]]||[[:d:Q23585|738]]||123||2026-05-11 |- | [[748. gads]]||[[:d:Q23621|748]]||123||2026-05-11 |- | [[779. gads]]||[[:d:Q31124|779]]||123||2026-05-11 |- | [[782. gads]]||[[:d:Q30550|782]]||123||2026-05-11 |- | [[162. gads]]||[[:d:Q29987|162]]||122||2026-05-11 |- | [[163. gads]]||[[:d:Q30384|163]]||122||2026-05-11 |- | [[166. gads]]||[[:d:Q25221|166]]||122||2026-05-11 |- | [[171. gads]]||[[:d:Q31289|171]]||122||2026-05-11 |- | [[174. gads]]||[[:d:Q33035|174]]||122||2026-05-11 |- | [[176. gads]]||[[:d:Q31620|176]]||122||2026-05-11 |- | [[187. gads]]||[[:d:Q33201|187]]||122||2026-05-11 |- | [[195. gads]]||[[:d:Q33212|195]]||122||2026-05-11 |- | [[213. gads]]||[[:d:Q32955|213]]||122||2026-05-11 |- | [[223. gads]]||[[:d:Q31243|223]]||122||2026-05-11 |- | [[226. gads]]||[[:d:Q30770|226]]||122||2026-05-11 |- | [[227. gads]]||[[:d:Q33009|227]]||122||2026-05-11 |- | [[229. gads]]||[[:d:Q32175|229]]||122||2026-05-11 |- | [[236. gads]]||[[:d:Q31547|236]]||122||2026-05-11 |- | [[237. gads]]||[[:d:Q30750|237]]||122||2026-05-11 |- | [[239. gads]]||[[:d:Q30753|239]]||122||2026-05-11 |- | [[242. gads]]||[[:d:Q30952|242]]||122||2026-05-11 |- | [[253. gads]]||[[:d:Q30913|253]]||122||2026-05-11 |- | [[259. gads]]||[[:d:Q31531|259]]||122||2026-05-11 |- | [[264. gads]]||[[:d:Q30484|264]]||122||2026-05-11 |- | [[274. gads]]||[[:d:Q33512|274]]||122||2026-05-11 |- | [[275. gads]]||[[:d:Q32129|275]]||122||2026-05-11 |- | [[276. gads]]||[[:d:Q32797|276]]||122||2026-05-11 |- | [[284. gads]]||[[:d:Q32046|284]]||122||2026-05-11 |- | [[285. gads]]||[[:d:Q33744|285]]||122||2026-05-11 |- | [[291. gads]]||[[:d:Q30956|291]]||122||2026-05-11 |- | [[298. gads]]||[[:d:Q33568|298]]||122||2026-05-11 |- | [[308. gads]]||[[:d:Q32336|308]]||122||2026-05-11 |- | [[310. gads]]||[[:d:Q32427|310]]||122||2026-05-11 |- | [[314. gads]]||[[:d:Q32828|314]]||122||2026-05-11 |- | [[320. gads]]||[[:d:Q30950|320]]||122||2026-05-11 |- | [[321. gads]]||[[:d:Q33359|321]]||122||2026-05-11 |- | [[328. gads]]||[[:d:Q32570|328]]||122||2026-05-11 |- | [[333. gads]]||[[:d:Q32007|333]]||122||2026-05-11 |- | [[336. gads]]||[[:d:Q32101|336]]||122||2026-05-11 |- | [[340. gads]]||[[:d:Q47886|340]]||122||2026-05-11 |- | [[347. gads]]||[[:d:Q33232|347]]||122||2026-05-11 |- | [[354. gads]]||[[:d:Q47926|354]]||122||2026-05-11 |- | [[356. gads]]||[[:d:Q47937|356]]||122||2026-05-11 |- | [[363. gads]]||[[:d:Q47962|363]]||122||2026-05-11 |- | [[379. gads]]||[[:d:Q37154|379]]||122||2026-05-11 |- | [[386. gads]]||[[:d:Q34118|386]]||122||2026-05-11 |- | [[397. gads]]||[[:d:Q48141|397]]||122||2026-05-11 |- | [[408. gads]]||[[:d:Q30141|408]]||122||2026-05-11 |- | [[430. gads]]||[[:d:Q33386|430]]||122||2026-05-11 |- | [[456. gads]]||[[:d:Q30432|456]]||122||2026-05-11 |- | [[457. gads]]||[[:d:Q30909|457]]||122||2026-05-11 |- | [[465. gads]]||[[:d:Q30451|465]]||122||2026-05-11 |- | [[466. gads]]||[[:d:Q30506|466]]||122||2026-05-11 |- | [[470. gads]]||[[:d:Q32114|470]]||122||2026-05-11 |- | [[480. gads]]||[[:d:Q30329|480]]||122||2026-05-11 |- | [[489. gads]]||[[:d:Q30080|489]]||122||2026-05-11 |- | [[496. gads]]||[[:d:Q30052|496]]||122||2026-05-11 |- | [[497. gads]]||[[:d:Q30899|497]]||122||2026-05-11 |- | [[498. gads]]||[[:d:Q32092|498]]||122||2026-05-11 |- | [[501. gads]]||[[:d:Q30312|501]]||122||2026-05-11 |- | [[523. gads]]||[[:d:Q31642|523]]||122||2026-05-11 |- | [[526. gads]]||[[:d:Q32911|526]]||122||2026-05-11 |- | [[529. gads]]||[[:d:Q30710|529]]||122||2026-05-11 |- | [[533. gads]]||[[:d:Q30482|533]]||122||2026-05-11 |- | [[539. gads]]||[[:d:Q32891|539]]||122||2026-05-11 |- | [[541. gads]]||[[:d:Q30870|541]]||122||2026-05-11 |- | [[543. gads]]||[[:d:Q30321|543]]||122||2026-05-11 |- | [[552. gads]]||[[:d:Q25266|552]]||122||2026-05-11 |- | [[553. gads]]||[[:d:Q33719|553]]||122||2026-05-11 |- | [[555. gads]]||[[:d:Q30473|555]]||122||2026-05-11 |- | [[577. gads]]||[[:d:Q32517|577]]||122||2026-05-11 |- | [[578. gads]]||[[:d:Q32039|578]]||122||2026-05-11 |- | [[579. gads]]||[[:d:Q33524|579]]||122||2026-05-11 |- | [[581. gads]]||[[:d:Q32247|581]]||122||2026-05-11 |- | [[582. gads]]||[[:d:Q32212|582]]||122||2026-05-11 |- | [[584. gads]]||[[:d:Q33727|584]]||122||2026-05-11 |- | [[587. gads]]||[[:d:Q30891|587]]||122||2026-05-11 |- | [[598. gads]]||[[:d:Q31934|598]]||122||2026-05-11 |- | [[605. gads]]||[[:d:Q33252|605]]||122||2026-05-11 |- | [[612. gads]]||[[:d:Q31770|612]]||122||2026-05-11 |- | [[620. gads]]||[[:d:Q33238|620]]||122||2026-05-11 |- | [[624. gads]]||[[:d:Q33247|624]]||122||2026-05-11 |- | [[629. gads]]||[[:d:Q33258|629]]||122||2026-05-11 |- | [[634. gads]]||[[:d:Q31056|634]]||122||2026-05-11 |- | [[637. gads]]||[[:d:Q33294|637]]||122||2026-05-11 |- | [[638. gads]]||[[:d:Q31601|638]]||122||2026-05-11 |- | [[653. gads]]||[[:d:Q30094|653]]||122||2026-05-11 |- | [[662. gads]]||[[:d:Q31127|662]]||122||2026-05-11 |- | [[663. gads]]||[[:d:Q31122|663]]||122||2026-05-11 |- | [[669. gads]]||[[:d:Q31115|669]]||122||2026-05-11 |- | [[677. gads]]||[[:d:Q30622|677]]||122||2026-05-11 |- | [[686. gads]]||[[:d:Q30619|686]]||122||2026-05-11 |- | [[687. gads]]||[[:d:Q30303|687]]||122||2026-05-11 |- | [[690. gads]]||[[:d:Q23472|690]]||122||2026-05-11 |- | [[692. gads]]||[[:d:Q23477|692]]||122||2026-05-11 |- | [[694. gads]]||[[:d:Q23483|694]]||122||2026-05-11 |- | [[697. gads]]||[[:d:Q23489|697]]||122||2026-05-11 |- | [[698. gads]]||[[:d:Q23491|698]]||122||2026-05-11 |- | [[699. gads]]||[[:d:Q23493|699]]||122||2026-05-11 |- | [[721. gads]]||[[:d:Q23541|721]]||122||2026-05-11 |- | [[722. gads]]||[[:d:Q23542|722]]||122||2026-05-11 |- | [[728. gads]]||[[:d:Q23560|728]]||122||2026-05-11 |- | [[739. gads]]||[[:d:Q23588|739]]||122||2026-05-11 |- | [[776. gads]]||[[:d:Q30690|776]]||122||2026-05-11 |- | [[158. gads]]||[[:d:Q30929|158]]||121||2026-05-11 |- | [[164. gads]]||[[:d:Q30932|164]]||121||2026-05-11 |- | [[172. gads]]||[[:d:Q31296|172]]||121||2026-05-11 |- | [[178. gads]]||[[:d:Q33179|178]]||121||2026-05-11 |- | [[179. gads]]||[[:d:Q31352|179]]||121||2026-05-11 |- | [[183. gads]]||[[:d:Q31386|183]]||121||2026-05-11 |- | [[186. gads]]||[[:d:Q33222|186]]||121||2026-05-11 |- | [[191. gads]]||[[:d:Q31751|191]]||121||2026-05-11 |- | [[196. gads]]||[[:d:Q31542|196]]||121||2026-05-11 |- | [[198. gads]]||[[:d:Q33165|198]]||121||2026-05-11 |- | [[228. gads]]||[[:d:Q32995|228]]||121||2026-05-11 |- | [[232. gads]]||[[:d:Q30569|232]]||121||2026-05-11 |- | [[233. gads]]||[[:d:Q31237|233]]||121||2026-05-11 |- | [[234. gads]]||[[:d:Q33646|234]]||121||2026-05-11 |- | [[241. gads]]||[[:d:Q32065|241]]||121||2026-05-11 |- | [[243. gads]]||[[:d:Q32076|243]]||121||2026-05-11 |- | [[256. gads]]||[[:d:Q31712|256]]||121||2026-05-11 |- | [[257. gads]]||[[:d:Q33737|257]]||121||2026-05-11 |- | [[263. gads]]||[[:d:Q32194|263]]||121||2026-05-11 |- | [[265. gads]]||[[:d:Q32189|265]]||121||2026-05-11 |- | [[269. gads]]||[[:d:Q32719|269]]||121||2026-05-11 |- | [[271. gads]]||[[:d:Q32124|271]]||121||2026-05-11 |- | [[273. gads]]||[[:d:Q32466|273]]||121||2026-05-11 |- | [[277. gads]]||[[:d:Q32035|277]]||121||2026-05-11 |- | [[293. gads]]||[[:d:Q33318|293]]||121||2026-05-11 |- | [[296. gads]]||[[:d:Q32139|296]]||121||2026-05-11 |- | [[306. gads]]||[[:d:Q33542|306]]||121||2026-05-11 |- | [[317. gads]]||[[:d:Q32584|317]]||121||2026-05-11 |- | [[318. gads]]||[[:d:Q32369|318]]||121||2026-05-11 |- | [[319. gads]]||[[:d:Q32360|319]]||121||2026-05-11 |- | [[329. gads]]||[[:d:Q31474|329]]||121||2026-05-11 |- | [[331. gads]]||[[:d:Q37117|331]]||121||2026-05-11 |- | [[334. gads]]||[[:d:Q32105|334]]||121||2026-05-11 |- | [[335. gads]]||[[:d:Q32282|335]]||121||2026-05-11 |- | [[351. gads]]||[[:d:Q33576|351]]||121||2026-05-11 |- | [[352. gads]]||[[:d:Q33579|352]]||121||2026-05-11 |- | [[362. gads]]||[[:d:Q32851|362]]||121||2026-05-11 |- | [[367. gads]]||[[:d:Q32289|367]]||121||2026-05-11 |- | [[375. gads]]||[[:d:Q34902|375]]||121||2026-05-11 |- | [[388. gads]]||[[:d:Q48099|388]]||121||2026-05-11 |- | [[389. gads]]||[[:d:Q48104|389]]||121||2026-05-11 |- | [[391. gads]]||[[:d:Q48113|391]]||121||2026-05-11 |- | [[402. gads]]||[[:d:Q30512|402]]||121||2026-05-11 |- | [[406. gads]]||[[:d:Q32753|406]]||121||2026-05-11 |- | [[428. gads]]||[[:d:Q30902|428]]||121||2026-05-11 |- | [[440. gads]]||[[:d:Q49180|440]]||121||2026-05-11 |- | [[452. gads]]||[[:d:Q30445|452]]||121||2026-05-11 |- | [[453. gads]]||[[:d:Q30269|453]]||121||2026-05-11 |- | [[455. gads]]||[[:d:Q32507|455]]||121||2026-05-11 |- | [[459. gads]]||[[:d:Q30500|459]]||121||2026-05-11 |- | [[468. gads]]||[[:d:Q30823|468]]||121||2026-05-11 |- | [[477. gads]]||[[:d:Q24851|477]]||121||2026-05-11 |- | [[478. gads]]||[[:d:Q30910|478]]||121||2026-05-11 |- | [[483. gads]]||[[:d:Q30492|483]]||121||2026-05-11 |- | [[490. gads]]||[[:d:Q31879|490]]||121||2026-05-11 |- | [[492. gads]]||[[:d:Q31686|492]]||121||2026-05-11 |- | [[514. gads]]||[[:d:Q32881|514]]||121||2026-05-11 |- | [[515. gads]]||[[:d:Q31977|515]]||121||2026-05-11 |- | [[518. gads]]||[[:d:Q30183|518]]||121||2026-05-11 |- | [[520. gads]]||[[:d:Q32902|520]]||121||2026-05-11 |- | [[525. gads]]||[[:d:Q31031|525]]||121||2026-05-11 |- | [[538. gads]]||[[:d:Q32894|538]]||121||2026-05-11 |- | [[545. gads]]||[[:d:Q32860|545]]||121||2026-05-11 |- | [[551. gads]]||[[:d:Q30943|551]]||121||2026-05-11 |- | [[554. gads]]||[[:d:Q32167|554]]||121||2026-05-11 |- | [[556. gads]]||[[:d:Q32224|556]]||121||2026-05-11 |- | [[560. gads]]||[[:d:Q32769|560]]||121||2026-05-11 |- | [[573. gads]]||[[:d:Q33908|573]]||121||2026-05-11 |- | [[574. gads]]||[[:d:Q32597|574]]||121||2026-05-11 |- | [[580. gads]]||[[:d:Q32548|580]]||121||2026-05-11 |- | [[586. gads]]||[[:d:Q32151|586]]||121||2026-05-11 |- | [[588. gads]]||[[:d:Q32160|588]]||121||2026-05-11 |- | [[589. gads]]||[[:d:Q31429|589]]||121||2026-05-11 |- | [[608. gads]]||[[:d:Q31037|608]]||121||2026-05-11 |- | [[609. gads]]||[[:d:Q30897|609]]||121||2026-05-11 |- | [[611. gads]]||[[:d:Q31790|611]]||121||2026-05-11 |- | [[613. gads]]||[[:d:Q31032|613]]||121||2026-05-11 |- | [[614. gads]]||[[:d:Q31064|614]]||121||2026-05-11 |- | [[615. gads]]||[[:d:Q33267|615]]||121||2026-05-11 |- | [[616. gads]]||[[:d:Q33263|616]]||121||2026-05-11 |- | [[617. gads]]||[[:d:Q31036|617]]||121||2026-05-11 |- | [[626. gads]]||[[:d:Q31052|626]]||121||2026-05-11 |- | [[633. gads]]||[[:d:Q33288|633]]||121||2026-05-11 |- | [[664. gads]]||[[:d:Q30621|664]]||121||2026-05-11 |- | [[665. gads]]||[[:d:Q30684|665]]||121||2026-05-11 |- | [[667. gads]]||[[:d:Q30702|667]]||121||2026-05-11 |- | [[671. gads]]||[[:d:Q30722|671]]||121||2026-05-11 |- | [[676. gads]]||[[:d:Q31098|676]]||121||2026-05-11 |- | [[678. gads]]||[[:d:Q23448|678]]||121||2026-05-11 |- | [[682. gads]]||[[:d:Q30607|682]]||121||2026-05-11 |- | [[684. gads]]||[[:d:Q31128|684]]||121||2026-05-11 |- | [[244. gads]]||[[:d:Q32666|244]]||120||2026-05-11 |- | [[247. gads]]||[[:d:Q31661|247]]||120||2026-05-11 |- | [[255. gads]]||[[:d:Q32344|255]]||120||2026-05-11 |- | [[258. gads]]||[[:d:Q31521|258]]||120||2026-05-11 |- | [[262. gads]]||[[:d:Q32088|262]]||120||2026-05-11 |- | [[266. gads]]||[[:d:Q32109|266]]||120||2026-05-11 |- | [[268. gads]]||[[:d:Q32702|268]]||120||2026-05-11 |- | [[278. gads]]||[[:d:Q32502|278]]||120||2026-05-11 |- | [[286. gads]]||[[:d:Q32479|286]]||120||2026-05-11 |- | [[290. gads]]||[[:d:Q32320|290]]||120||2026-05-11 |- | [[294. gads]]||[[:d:Q32022|294]]||120||2026-05-11 |- | [[295. gads]]||[[:d:Q31925|295]]||120||2026-05-11 |- | [[302. gads]]||[[:d:Q32261|302]]||120||2026-05-11 |- | [[315. gads]]||[[:d:Q32437|315]]||120||2026-05-11 |- | [[323. gads]]||[[:d:Q32836|323]]||120||2026-05-11 |- | [[339. gads]]||[[:d:Q47884|339]]||120||2026-05-11 |- | [[341. gads]]||[[:d:Q34061|341]]||120||2026-05-11 |- | [[343. gads]]||[[:d:Q32680|343]]||120||2026-05-11 |- | [[345. gads]]||[[:d:Q32144|345]]||120||2026-05-11 |- | [[355. gads]]||[[:d:Q33588|355]]||120||2026-05-11 |- | [[357. gads]]||[[:d:Q33897|357]]||120||2026-05-11 |- | [[359. gads]]||[[:d:Q32448|359]]||120||2026-05-11 |- | [[366. gads]]||[[:d:Q32844|366]]||120||2026-05-11 |- | [[370. gads]]||[[:d:Q48012|370]]||120||2026-05-11 |- | [[373. gads]]||[[:d:Q34551|373]]||120||2026-05-11 |- | [[374. gads]]||[[:d:Q34141|374]]||120||2026-05-11 |- | [[380. gads]]||[[:d:Q34157|380]]||120||2026-05-11 |- | [[385. gads]]||[[:d:Q33689|385]]||120||2026-05-11 |- | [[393. gads]]||[[:d:Q48123|393]]||120||2026-05-11 |- | [[399. gads]]||[[:d:Q48150|399]]||120||2026-05-11 |- | [[405. gads]]||[[:d:Q32745|405]]||120||2026-05-11 |- | [[407. gads]]||[[:d:Q30997|407]]||120||2026-05-11 |- | [[409. gads]]||[[:d:Q32736|409]]||120||2026-05-11 |- | [[417. gads]]||[[:d:Q32695|417]]||120||2026-05-11 |- | [[421. gads]]||[[:d:Q33562|421]]||120||2026-05-11 |- | [[425. gads]]||[[:d:Q31183|425]]||120||2026-05-11 |- | [[431. gads]]||[[:d:Q32146|431]]||120||2026-05-11 |- | [[435. gads]]||[[:d:Q31141|435]]||120||2026-05-11 |- | [[454. gads]]||[[:d:Q30794|454]]||120||2026-05-11 |- | [[458. gads]]||[[:d:Q30922|458]]||120||2026-05-11 |- | [[462. gads]]||[[:d:Q30497|462]]||120||2026-05-11 |- | [[463. gads]]||[[:d:Q30299|463]]||120||2026-05-11 |- | [[464. gads]]||[[:d:Q30150|464]]||120||2026-05-11 |- | [[467. gads]]||[[:d:Q30918|467]]||120||2026-05-11 |- | [[469. gads]]||[[:d:Q30494|469]]||120||2026-05-11 |- | [[473. gads]]||[[:d:Q31611|473]]||120||2026-05-11 |- | [[474. gads]]||[[:d:Q30979|474]]||120||2026-05-11 |- | [[481. gads]]||[[:d:Q30284|481]]||120||2026-05-11 |- | [[493. gads]]||[[:d:Q30987|493]]||120||2026-05-11 |- | [[495. gads]]||[[:d:Q30806|495]]||120||2026-05-11 |- | [[499. gads]]||[[:d:Q32727|499]]||120||2026-05-11 |- | [[509. gads]]||[[:d:Q30977|509]]||120||2026-05-11 |- | [[510. gads]]||[[:d:Q30976|510]]||120||2026-05-11 |- | [[512. gads]]||[[:d:Q31993|512]]||120||2026-05-11 |- | [[516. gads]]||[[:d:Q32901|516]]||120||2026-05-11 |- | [[517. gads]]||[[:d:Q49187|517]]||120||2026-05-11 |- | [[521. gads]]||[[:d:Q31436|521]]||120||2026-05-11 |- | [[524. gads]]||[[:d:Q31834|524]]||120||2026-05-11 |- | [[542. gads]]||[[:d:Q33631|542]]||120||2026-05-11 |- | [[544. gads]]||[[:d:Q31012|544]]||120||2026-05-11 |- | [[546. gads]]||[[:d:Q31010|546]]||120||2026-05-11 |- | [[557. gads]]||[[:d:Q31086|557]]||120||2026-05-11 |- | [[558. gads]]||[[:d:Q32254|558]]||120||2026-05-11 |- | [[561. gads]]||[[:d:Q32560|561]]||120||2026-05-11 |- | [[568. gads]]||[[:d:Q33422|568]]||120||2026-05-11 |- | [[569. gads]]||[[:d:Q33409|569]]||120||2026-05-11 |- | [[572. gads]]||[[:d:Q49189|572]]||120||2026-05-11 |- | [[575. gads]]||[[:d:Q32524|575]]||120||2026-05-11 |- | [[583. gads]]||[[:d:Q32183|583]]||120||2026-05-11 |- | [[591. gads]]||[[:d:Q33746|591]]||120||2026-05-11 |- | [[592. gads]]||[[:d:Q32774|592]]||120||2026-05-11 |- | [[596. gads]]||[[:d:Q33877|596]]||120||2026-05-11 |- | [[599. gads]]||[[:d:Q34050|599]]||120||2026-05-11 |- | [[631. gads]]||[[:d:Q31577|631]]||120||2026-05-11 |- | [[635. gads]]||[[:d:Q31779|635]]||120||2026-05-11 |- | [[689. gads]]||[[:d:Q30526|689]]||120||2026-05-11 |- | [[693. gads]]||[[:d:Q23480|693]]||120||2026-05-11 |- | [[696. gads]]||[[:d:Q23486|696]]||120||2026-05-11 |- | [[245. gads]]||[[:d:Q32308|245]]||119||2026-05-11 |- | [[246. gads]]||[[:d:Q33855|246]]||119||2026-05-11 |- | [[248. gads]]||[[:d:Q32674|248]]||119||2026-05-11 |- | [[249. gads]]||[[:d:Q32624|249]]||119||2026-05-11 |- | [[252. gads]]||[[:d:Q33804|252]]||119||2026-05-11 |- | [[261. gads]]||[[:d:Q32113|261]]||119||2026-05-11 |- | [[267. gads]]||[[:d:Q32657|267]]||119||2026-05-11 |- | [[281. gads]]||[[:d:Q33533|281]]||119||2026-05-11 |- | [[288. gads]]||[[:d:Q32499|288]]||119||2026-05-11 |- | [[289. gads]]||[[:d:Q33755|289]]||119||2026-05-11 |- | [[292. gads]]||[[:d:Q32132|292]]||119||2026-05-11 |- | [[297. gads]]||[[:d:Q33553|297]]||119||2026-05-11 |- | [[299. gads]]||[[:d:Q32377|299]]||119||2026-05-11 |- | [[322. gads]]||[[:d:Q34068|322]]||119||2026-05-11 |- | [[326. gads]]||[[:d:Q34056|326]]||119||2026-05-11 |- | [[327. gads]]||[[:d:Q33382|327]]||119||2026-05-11 |- | [[332. gads]]||[[:d:Q31568|332]]||119||2026-05-11 |- | [[338. gads]]||[[:d:Q32415|338]]||119||2026-05-11 |- | [[342. gads]]||[[:d:Q34539|342]]||119||2026-05-11 |- | [[344. gads]]||[[:d:Q32296|344]]||119||2026-05-11 |- | [[349. gads]]||[[:d:Q32121|349]]||119||2026-05-11 |- | [[353. gads]]||[[:d:Q32275|353]]||119||2026-05-11 |- | [[358. gads]]||[[:d:Q47943|358]]||119||2026-05-11 |- | [[368. gads]]||[[:d:Q48000|368]]||119||2026-05-11 |- | [[369. gads]]||[[:d:Q48007|369]]||119||2026-05-11 |- | [[371. gads]]||[[:d:Q48018|371]]||119||2026-05-11 |- | [[372. gads]]||[[:d:Q34567|372]]||119||2026-05-11 |- | [[377. gads]]||[[:d:Q48043|377]]||119||2026-05-11 |- | [[378. gads]]||[[:d:Q48045|378]]||119||2026-05-11 |- | [[382. gads]]||[[:d:Q34512|382]]||119||2026-05-11 |- | [[387. gads]]||[[:d:Q35302|387]]||119||2026-05-11 |- | [[390. gads]]||[[:d:Q48110|390]]||119||2026-05-11 |- | [[392. gads]]||[[:d:Q48117|392]]||119||2026-05-11 |- | [[394. gads]]||[[:d:Q48126|394]]||119||2026-05-11 |- | [[396. gads]]||[[:d:Q48139|396]]||119||2026-05-11 |- | [[412. gads]]||[[:d:Q32767|412]]||119||2026-05-11 |- | [[415. gads]]||[[:d:Q30491|415]]||119||2026-05-11 |- | [[416. gads]]||[[:d:Q32402|416]]||119||2026-05-11 |- | [[418. gads]]||[[:d:Q32001|418]]||119||2026-05-11 |- | [[422. gads]]||[[:d:Q30906|422]]||119||2026-05-11 |- | [[423. gads]]||[[:d:Q31205|423]]||119||2026-05-11 |- | [[432. gads]]||[[:d:Q30734|432]]||119||2026-05-11 |- | [[433. gads]]||[[:d:Q31160|433]]||119||2026-05-11 |- | [[434. gads]]||[[:d:Q33308|434]]||119||2026-05-11 |- | [[439. gads]]||[[:d:Q32352|439]]||119||2026-05-11 |- | [[444. gads]]||[[:d:Q33433|444]]||119||2026-05-11 |- | [[447. gads]]||[[:d:Q33397|447]]||119||2026-05-11 |- | [[472. gads]]||[[:d:Q31853|472]]||119||2026-05-11 |- | [[484. gads]]||[[:d:Q30981|484]]||119||2026-05-11 |- | [[485. gads]]||[[:d:Q31001|485]]||119||2026-05-11 |- | [[503. gads]]||[[:d:Q30975|503]]||119||2026-05-11 |- | [[504. gads]]||[[:d:Q30262|504]]||119||2026-05-11 |- | [[508. gads]]||[[:d:Q31027|508]]||119||2026-05-11 |- | [[519. gads]]||[[:d:Q32899|519]]||119||2026-05-11 |- | [[522. gads]]||[[:d:Q32903|522]]||119||2026-05-11 |- | [[528. gads]]||[[:d:Q32908|528]]||119||2026-05-11 |- | [[563. gads]]||[[:d:Q33782|563]]||119||2026-05-11 |- | [[566. gads]]||[[:d:Q32609|566]]||119||2026-05-11 |- | [[567. gads]]||[[:d:Q32555|567]]||119||2026-05-11 |- | [[593. gads]]||[[:d:Q33889|593]]||119||2026-05-11 |- | [[595. gads]]||[[:d:Q33847|595]]||119||2026-05-11 |- | [[346. gads]]||[[:d:Q33734|346]]||118||2026-05-11 |- | [[348. gads]]||[[:d:Q32633|348]]||118||2026-05-11 |- | [[376. gads]]||[[:d:Q48040|376]]||118||2026-05-11 |- | [[398. gads]]||[[:d:Q48146|398]]||118||2026-05-11 |- | [[403. gads]]||[[:d:Q32757|403]]||118||2026-05-11 |- | [[413. gads]]||[[:d:Q31510|413]]||118||2026-05-11 |- | [[419. gads]]||[[:d:Q32386|419]]||118||2026-05-11 |- | [[424. gads]]||[[:d:Q31667|424]]||118||2026-05-11 |- | [[429. gads]]||[[:d:Q31195|429]]||118||2026-05-11 |- | [[436. gads]]||[[:d:Q33301|436]]||118||2026-05-11 |- | [[437. gads]]||[[:d:Q31154|437]]||118||2026-05-11 |- | [[438. gads]]||[[:d:Q33548|438]]||118||2026-05-11 |- | [[441. gads]]||[[:d:Q31729|441]]||118||2026-05-11 |- | [[446. gads]]||[[:d:Q31076|446]]||118||2026-05-11 |- | [[448. gads]]||[[:d:Q33636|448]]||118||2026-05-11 |- | [[449. gads]]||[[:d:Q32330|449]]||118||2026-05-11 |- | [[471. gads]]||[[:d:Q31869|471]]||118||2026-05-11 |- | [[482. gads]]||[[:d:Q32534|482]]||118||2026-05-11 |- | [[486. gads]]||[[:d:Q32541|486]]||118||2026-05-11 |- | [[487. gads]]||[[:d:Q31588|487]]||118||2026-05-11 |- | [[494. gads]]||[[:d:Q30945|494]]||118||2026-05-11 |- | [[506. gads]]||[[:d:Q32909|506]]||118||2026-05-11 |- | [[513. gads]]||[[:d:Q32887|513]]||118||2026-05-11 |- | [[562. gads]]||[[:d:Q32687|562]]||118||2026-05-11 |- | [[564. gads]]||[[:d:Q32557|564]]||118||2026-05-11 |- | [[279. gads]]||[[:d:Q49170|279]]||117||2026-05-11 |- | [[414. gads]]||[[:d:Q32761|414]]||117||2026-05-11 |- | [[426. gads]]||[[:d:Q31168|426]]||117||2026-05-11 |- | [[427. gads]]||[[:d:Q33327|427]]||117||2026-05-11 |- | [[443. gads]]||[[:d:Q32650|443]]||117||2026-05-11 |- | [[445. gads]]||[[:d:Q33640|445]]||117||2026-05-11 |- | [[479. gads]]||[[:d:Q30989|479]]||117||2026-05-11 |- | [[488. gads]]||[[:d:Q31811|488]]||117||2026-05-11 |- | [[507. gads]]||[[:d:Q32917|507]]||117||2026-05-11 |- | [[559. gads]]||[[:d:Q34043|559]]||117||2026-05-11 |} === Desmitgades === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[1660. gadi]]||[[:d:Q196549|1660s]]||94||2026-05-11 |- | [[1590. gadi]]||[[:d:Q48595|1590s]]||93||2026-05-11 |- | [[1620. gadi]]||[[:d:Q195923|1620s]]||92||2026-05-11 |- | [[1640. gadi]]||[[:d:Q196375|1640s]]||92||2026-05-11 |- | [[1650. gadi]]||[[:d:Q196467|1650s]]||92||2026-05-11 |- | [[1670. gadi]]||[[:d:Q196647|1670s]]||92||2026-05-11 |- | [[1680. gadi]]||[[:d:Q46011|1680s]]||92||2026-05-11 |- | [[1550. gadi]]||[[:d:Q193242|1550s]]||91||2026-05-11 |- | [[1610. gadi]]||[[:d:Q46050|1610s]]||91||2026-05-11 |- | [[1630. gadi]]||[[:d:Q196292|1630s]]||91||2026-05-11 |- | [[1690. gadi]]||[[:d:Q197012|1690s]]||91||2026-05-11 |- | [[1520. gadi]]||[[:d:Q192244|1520s]]||90||2026-05-11 |- | [[1530. gadi]]||[[:d:Q192500|1530s]]||90||2026-05-11 |- | [[1560. gadi]]||[[:d:Q193480|1560s]]||90||2026-05-11 |- | [[1450. gadi]]||[[:d:Q83023|1450s]]||89||2026-05-11 |- | [[1540. gadi]]||[[:d:Q48158|1540s]]||89||2026-05-11 |- | [[1570. gadi]]||[[:d:Q193679|1570s]]||89||2026-05-11 |- | [[1580. gadi]]||[[:d:Q48563|1580s]]||89||2026-05-11 |- | [[1410. gadi]]||[[:d:Q188529|1410s]]||88||2026-05-11 |- | [[1430. gadi]]||[[:d:Q188919|1430s]]||88||2026-05-11 |- | [[1440. gadi]]||[[:d:Q83448|1440s]]||88||2026-05-11 |- | [[1490. gadi]]||[[:d:Q190713|1490s]]||88||2026-05-11 |- | [[1510. gadi]]||[[:d:Q46245|1510s]]||88||2026-05-11 |- | [[1600. gadi]]||[[:d:Q42995|1600s (decade)]]||88||2026-05-11 |- | [[1420. gadi]]||[[:d:Q81774|1420s]]||87||2026-05-11 |- | [[1460. gadi]]||[[:d:Q189846|1460s]]||87||2026-05-11 |- | [[1470. gadi]]||[[:d:Q190106|1470s]]||87||2026-05-11 |- | [[1480. gadi]]||[[:d:Q190485|1480s]]||87||2026-05-11 |- | [[1500. gadi]]||[[:d:Q44140|1500s (decade)]]||87||2026-05-11 |- | [[1090. gadi]]||[[:d:Q82758|1090s]]||86||2026-05-11 |- | [[1110. gadi]]||[[:d:Q83044|1110s]]||86||2026-05-11 |- | [[1240. gadi]]||[[:d:Q82961|1240s]]||86||2026-05-11 |- | [[1350. gadi]]||[[:d:Q81257|1350s]]||86||2026-05-11 |- | [[1050. gadi]]||[[:d:Q60212|1050s]]||85||2026-05-11 |- | [[1150. gadi]]||[[:d:Q60135|1150s]]||85||2026-05-11 |- | [[1180. gadi]]||[[:d:Q80775|1180s]]||85||2026-05-11 |- | [[1220. gadi]]||[[:d:Q81352|1220s]]||85||2026-05-11 |- | [[1230. gadi]]||[[:d:Q79748|1230s]]||85||2026-05-11 |- | [[1250. gadi]]||[[:d:Q83052|1250s]]||85||2026-05-11 |- | [[1260. gadi]]||[[:d:Q81343|1260s]]||85||2026-05-11 |- | [[1290. gadi]]||[[:d:Q82968|1290s]]||85||2026-05-11 |- | [[1310. gadi]]||[[:d:Q81336|1310s]]||85||2026-05-11 |- | [[1320. gadi]]||[[:d:Q83347|1320s]]||85||2026-05-11 |- | [[1340. gadi]]||[[:d:Q83334|1340s]]||85||2026-05-11 |- | [[1360. gadi]]||[[:d:Q79976|1360s]]||85||2026-05-11 |- | [[1370. gadi]]||[[:d:Q72323|1370s]]||85||2026-05-11 |- | [[1380. gadi]]||[[:d:Q82834|1380s]]||85||2026-05-11 |- | [[10. gadi]]||[[:d:Q3085981|10s]]||84||2026-05-11 |- | [[860. gadi]]||[[:d:Q83346|860s]]||84||2026-05-11 |- | [[990. gadi]]||[[:d:Q80754|990s]]||84||2026-05-11 |- | [[1010. gadi]]||[[:d:Q81360|1010s]]||84||2026-05-11 |- | [[1020. gadi]]||[[:d:Q81201|1020s]]||84||2026-05-11 |- | [[1060. gadi]]||[[:d:Q81206|1060s]]||84||2026-05-11 |- | [[1120. gadi]]||[[:d:Q1440208|1120s]]||84||2026-05-11 |- | [[1130. gadi]]||[[:d:Q79922|1130s]]||84||2026-05-11 |- | [[1170. gadi]]||[[:d:Q82273|1170s]]||84||2026-05-11 |- | [[1190. gadi]]||[[:d:Q80768|1190s]]||84||2026-05-11 |- | [[1210. gadi]]||[[:d:Q81250|1210s]]||84||2026-05-11 |- | [[1270. gadi]]||[[:d:Q79978|1270s]]||84||2026-05-11 |- | [[1280. gadi]]||[[:d:Q83352|1280s]]||84||2026-05-11 |- | [[1330. gadi]]||[[:d:Q82329|1330s]]||84||2026-05-11 |- | [[1390. gadi]]||[[:d:Q79821|1390s]]||84||2026-05-11 |- | [[1400. gadi]]||[[:d:Q188234|1400s (decade)]]||84||2026-05-11 |- | [[870. gadi]]||[[:d:Q83298|870s]]||83||2026-05-11 |- | [[880. gadi]]||[[:d:Q83336|880s]]||83||2026-05-11 |- | [[890. gadi]]||[[:d:Q80762|890s]]||83||2026-05-11 |- | [[910. gadi]]||[[:d:Q276443|910s]]||83||2026-05-11 |- | [[950. gadi]]||[[:d:Q81113|950s]]||83||2026-05-11 |- | [[970. gadi]]||[[:d:Q81670|970s]]||83||2026-05-11 |- | [[980. gadi]]||[[:d:Q82283|980s]]||83||2026-05-11 |- | [[1030. gadi]]||[[:d:Q60202|1030s]]||83||2026-05-11 |- | [[1070. gadi]]||[[:d:Q83349|1070s]]||83||2026-05-11 |- | [[1080. gadi]]||[[:d:Q82296|1080s]]||83||2026-05-11 |- | [[1140. gadi]]||[[:d:Q83381|1140s]]||83||2026-05-11 |- | [[1160. gadi]]||[[:d:Q83047|1160s]]||83||2026-05-11 |- | [[1300. gadi]]||[[:d:Q82319|1300s (decade)]]||83||2026-05-11 |- | [[0. gadi]]||[[:d:Q1414645|0s]]||82||2026-05-11 |- | [[20. gadi]]||[[:d:Q1415887|20s]]||82||2026-05-11 |- | [[30. gadi]]||[[:d:Q1287124|30s]]||82||2026-05-11 |- | [[920. gadi]]||[[:d:Q82254|920s]]||82||2026-05-11 |- | [[930. gadi]]||[[:d:Q79796|930s]]||82||2026-05-11 |- | [[940. gadi]]||[[:d:Q83049|940s]]||82||2026-05-11 |- | [[960. gadi]]||[[:d:Q80747|960s]]||82||2026-05-11 |- | [[1000. gadi]]||[[:d:Q82309|1000s (decade)]]||82||2026-05-11 |- | [[1040. gadi]]||[[:d:Q26501|1040s]]||82||2026-05-11 |- | [[70. gadi]]||[[:d:Q262207|70s]]||81||2026-05-11 |- | [[80. gadi]]||[[:d:Q271410|80s]]||81||2026-05-11 |- | [[90. gadi]]||[[:d:Q276366|90s]]||81||2026-05-11 |- | [[160. gadi]]||[[:d:Q83299|160s]]||81||2026-05-11 |- | [[840. gadi]]||[[:d:Q272367|840s]]||81||2026-05-11 |- | [[1100. gadi]]||[[:d:Q170032|1100s (decade)]]||81||2026-05-11 |- | [[1200. gadi]]||[[:d:Q83350|1200s (decade)]]||81||2026-05-11 |- | [[40. gadi]]||[[:d:Q1286920|40s]]||80||2026-05-11 |- | [[50. gadi]]||[[:d:Q1286846|50s]]||80||2026-05-11 |- | [[60. gadi]]||[[:d:Q1286756|60s]]||80||2026-05-11 |- | [[110. gadi]]||[[:d:Q170369|110s]]||80||2026-05-11 |- | [[130. gadi]]||[[:d:Q183517|130s]]||80||2026-05-11 |- | [[150. gadi]]||[[:d:Q192020|150s]]||80||2026-05-11 |- | [[170. gadi]]||[[:d:Q177642|170s]]||80||2026-05-11 |- | [[190. gadi]]||[[:d:Q206025|190s]]||80||2026-05-11 |- | [[820. gadi]]||[[:d:Q271735|820s]]||80||2026-05-11 |- | [[830. gadi]]||[[:d:Q272023|830s]]||80||2026-05-11 |- | [[850. gadi]]||[[:d:Q272704|850s]]||80||2026-05-11 |- | [[900. gadi]]||[[:d:Q276002|900s (decade)]]||80||2026-05-11 |- | [[100. gadi]]||[[:d:Q165215|100s (decade)]]||79||2026-05-11 |- | [[120. gadi]]||[[:d:Q172453|120s]]||79||2026-05-11 |- | [[140. gadi]]||[[:d:Q188493|140s]]||79||2026-05-11 |- | [[180. gadi]]||[[:d:Q200505|180s]]||79||2026-05-11 |- | [[480. gadi]]||[[:d:Q236824|480s]]||79||2026-05-11 |- | [[490. gadi]]||[[:d:Q237449|490s]]||79||2026-05-11 |- | [[710. gadi]]||[[:d:Q262419|710s]]||79||2026-05-11 |- | [[810. gadi]]||[[:d:Q271478|810s]]||79||2026-05-11 |- | [[210. gadi]]||[[:d:Q213493|210s]]||78||2026-05-11 |- | [[220. gadi]]||[[:d:Q214782|220s]]||78||2026-05-11 |- | [[230. gadi]]||[[:d:Q215870|230s]]||78||2026-05-11 |- | [[240. gadi]]||[[:d:Q217001|240s]]||78||2026-05-11 |- | [[260. gadi]]||[[:d:Q219336|260s]]||78||2026-05-11 |- | [[290. gadi]]||[[:d:Q221606|290s]]||78||2026-05-11 |- | [[350. gadi]]||[[:d:Q30926|350s]]||78||2026-05-11 |- | [[360. gadi]]||[[:d:Q33344|360s]]||78||2026-05-11 |- | [[400. gadi]]||[[:d:Q231505|400s (decade)]]||78||2026-05-11 |- | [[410. gadi]]||[[:d:Q232436|410s]]||78||2026-05-11 |- | [[450. gadi]]||[[:d:Q234935|450s]]||78||2026-05-11 |- | [[470. gadi]]||[[:d:Q236073|470s]]||78||2026-05-11 |- | [[510. gadi]]||[[:d:Q241752|510s]]||78||2026-05-11 |- | [[540. gadi]]||[[:d:Q243321|540s]]||78||2026-05-11 |- | [[670. gadi]]||[[:d:Q255729|670s]]||78||2026-05-11 |- | [[680. gadi]]||[[:d:Q1440234|680s]]||78||2026-05-11 |- | [[750. gadi]]||[[:d:Q266093|750s]]||78||2026-05-11 |- | [[760. gadi]]||[[:d:Q267016|760s]]||78||2026-05-11 |- | [[780. gadi]]||[[:d:Q268858|780s]]||78||2026-05-11 |- | [[790. gadi]]||[[:d:Q269708|790s]]||78||2026-05-11 |- | [[250. gadi]]||[[:d:Q217851|250s]]||77||2026-05-11 |- | [[270. gadi]]||[[:d:Q219761|270s]]||77||2026-05-11 |- | [[280. gadi]]||[[:d:Q220774|280s]]||77||2026-05-11 |- | [[310. gadi]]||[[:d:Q224536|310s]]||77||2026-05-11 |- | [[320. gadi]]||[[:d:Q225245|320s]]||77||2026-05-11 |- | [[330. gadi]]||[[:d:Q225767|330s]]||77||2026-05-11 |- | [[340. gadi]]||[[:d:Q226272|340s]]||77||2026-05-11 |- | [[380. gadi]]||[[:d:Q32147|380s]]||77||2026-05-11 |- | [[390. gadi]]||[[:d:Q30877|390s]]||77||2026-05-11 |- | [[440. gadi]]||[[:d:Q234426|440s]]||77||2026-05-11 |- | [[460. gadi]]||[[:d:Q235473|460s]]||77||2026-05-11 |- | [[520. gadi]]||[[:d:Q242428|520s]]||77||2026-05-11 |- | [[530. gadi]]||[[:d:Q242930|530s]]||77||2026-05-11 |- | [[550. gadi]]||[[:d:Q243719|550s]]||77||2026-05-11 |- | [[560. gadi]]||[[:d:Q244173|560s]]||77||2026-05-11 |- | [[570. gadi]]||[[:d:Q244423|570s]]||77||2026-05-11 |- | [[590. gadi]]||[[:d:Q245020|590s]]||77||2026-05-11 |- | [[610. gadi]]||[[:d:Q248323|610s]]||77||2026-05-11 |- | [[650. gadi]]||[[:d:Q253367|650s]]||77||2026-05-11 |- | [[660. gadi]]||[[:d:Q254439|660s]]||77||2026-05-11 |- | [[690. gadi]]||[[:d:Q258035|690s]]||77||2026-05-11 |- | [[720. gadi]]||[[:d:Q263282|720s]]||77||2026-05-11 |- | [[730. gadi]]||[[:d:Q264204|730s]]||77||2026-05-11 |- | [[740. gadi]]||[[:d:Q265113|740s]]||77||2026-05-11 |- | [[770. gadi]]||[[:d:Q267923|770s]]||77||2026-05-11 |- | [[370. gadi]]||[[:d:Q34321|370s]]||76||2026-05-11 |- | [[420. gadi]]||[[:d:Q233145|420s]]||76||2026-05-11 |- | [[430. gadi]]||[[:d:Q233874|430s]]||76||2026-05-11 |- | [[580. gadi]]||[[:d:Q244719|580s]]||76||2026-05-11 |- | [[620. gadi]]||[[:d:Q249549|620s]]||76||2026-05-11 |- | [[630. gadi]]||[[:d:Q251102|630s]]||76||2026-05-11 |- | [[640. gadi]]||[[:d:Q252294|640s]]||76||2026-05-11 |- | [[800. gadi]]||[[:d:Q250086|800s (decade)]]||76||2026-05-11 |- | [[500. gadi]]||[[:d:Q240636|500s (decade)]]||74||2026-05-11 |- | [[200. gadi]]||[[:d:Q211765|200s (decade)]]||73||2026-05-11 |- | [[700. gadi]]||[[:d:Q261413|700s (decade)]]||73||2026-05-11 |- | [[300. gadi]]||[[:d:Q223816|300s (decade)]]||72||2026-05-11 |- | [[600. gadi]]||[[:d:Q246879|600s (decade)]]||72||2026-05-11 |} == Pirms mūsu ēras == === Gadi === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[1. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25299|1 BC]]||108||2026-05-11 |- | [[2. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25298|2 BC]]||101||2026-05-11 |- | [[4. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38944|4 BC]]||101||2026-05-11 |- | [[8. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39166|8 BC]]||99||2026-05-11 |- | [[3. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39821|3 BC]]||98||2026-05-11 |- | [[30. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4123|30 BC]]||98||2026-05-11 |- | [[43. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q37636|43 BC]]||98||2026-05-11 |- | [[45. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4177|45 BC]]||98||2026-05-11 |- | [[5. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40391|5 BC]]||97||2026-05-11 |- | [[10. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4211|10 BC]]||97||2026-05-11 |- | [[14. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39685|14 BC]]||97||2026-05-11 |- | [[27. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39695|27 BC]]||97||2026-05-11 |- | [[19. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39786|19 BC]]||96||2026-05-11 |- | [[25. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4206|25 BC]]||96||2026-05-11 |- | [[49. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4196|49 BC]]||96||2026-05-11 |- | [[9. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40918|9 BC]]||95||2026-05-11 |- | [[18. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4099|18 BC]]||95||2026-05-11 |- | [[23. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40406|23 BC]]||95||2026-05-11 |- | [[31. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38170|31 BC]]||95||2026-05-11 |- | [[42. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4201|42 BC]]||95||2026-05-11 |- | [[46. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4180|46 BC]]||95||2026-05-11 |- | [[63. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38003|63 BC]]||95||2026-05-11 |- | [[6. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40066|6 BC]]||94||2026-05-11 |- | [[7. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40915|7 BC]]||94||2026-05-11 |- | [[13. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41241|13 BC]]||94||2026-05-11 |- | [[15. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4101|15 BC]]||94||2026-05-11 |- | [[16. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41232|16 BC]]||94||2026-05-11 |- | [[41. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4193|41 BC]]||94||2026-05-11 |- | [[47. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4209|47 BC]]||94||2026-05-11 |- | [[52. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40019|52 BC]]||94||2026-05-11 |- | [[11. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41153|11 BC]]||93||2026-05-11 |- | [[12. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4129|12 BC]]||93||2026-05-11 |- | [[17. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41326|17 BC]]||93||2026-05-11 |- | [[20. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4066|20 BC]]||93||2026-05-11 |- | [[22. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4084|22 BC]]||93||2026-05-11 |- | [[28. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4095|28 BC]]||93||2026-05-11 |- | [[53. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40870|53 BC]]||93||2026-05-11 |- | [[55. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41149|55 BC]]||93||2026-05-11 |- | [[58. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39964|58 BC]]||93||2026-05-11 |- | [[60. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41527|60 BC]]||93||2026-05-11 |- | [[70. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41147|70 BC]]||93||2026-05-11 |- | [[21. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41238|21 BC]]||92||2026-05-11 |- | [[24. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41376|24 BC]]||92||2026-05-11 |- | [[26. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41145|26 BC]]||92||2026-05-11 |- | [[29. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40835|29 BC]]||92||2026-05-11 |- | [[34. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40073|34 BC]]||92||2026-05-11 |- | [[36. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4063|36 BC]]||92||2026-05-11 |- | [[38. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4088|38 BC]]||92||2026-05-11 |- | [[40. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4067|40 BC]]||92||2026-05-11 |- | [[48. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41143|48 BC]]||92||2026-05-11 |- | [[57. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40146|57 BC]]||92||2026-05-11 |- | [[59. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40137|59 BC]]||92||2026-05-11 |- | [[65. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40770|65 BC]]||92||2026-05-11 |- | [[90. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40872|90 BC]]||92||2026-05-11 |- | [[33. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4106|33 BC]]||91||2026-05-11 |- | [[50. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41937|50 BC]]||91||2026-05-11 |- | [[51. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41544|51 BC]]||91||2026-05-11 |- | [[54. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41344|54 BC]]||91||2026-05-11 |- | [[95. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41658|95 BC]]||91||2026-05-11 |- | [[32. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40960|32 BC]]||90||2026-05-11 |- | [[35. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41236|35 BC]]||90||2026-05-11 |- | [[37. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4079|37 BC]]||90||2026-05-11 |- | [[64. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41887|64 BC]]||90||2026-05-11 |- | [[69. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41231|69 BC]]||90||2026-05-11 |- | [[87. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41348|87 BC]]||90||2026-05-11 |- | [[106. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43224|106 BC]]||90||2026-05-11 |- | [[39. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4073|39 BC]]||89||2026-05-11 |- | [[71. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41667|71 BC]]||89||2026-05-11 |- | [[74. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41881|74 BC]]||89||2026-05-11 |- | [[91. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40968|91 BC]]||89||2026-05-11 |- | [[96. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41341|96 BC]]||89||2026-05-11 |- | [[99. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41892|99 BC]]||89||2026-05-11 |- | [[101. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42218|101 BC]]||89||2026-05-11 |- | [[202. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42899|202 BC]]||89||2026-05-11 |- | [[56. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41536|56 BC]]||88||2026-05-11 |- | [[62. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41655|62 BC]]||88||2026-05-11 |- | [[67. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41334|67 BC]]||88||2026-05-11 |- | [[68. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42440|68 BC]]||88||2026-05-11 |- | [[72. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42430|72 BC]]||88||2026-05-11 |- | [[73. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42433|73 BC]]||88||2026-05-11 |- | [[82. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42185|82 BC]]||88||2026-05-11 |- | [[85. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42424|85 BC]]||88||2026-05-11 |- | [[86. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41809|86 BC]]||88||2026-05-11 |- | [[88. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41338|88 BC]]||88||2026-05-11 |- | [[146. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43002|146 BC]]||88||2026-05-11 |- | [[356. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43030|356 BC]]||88||2026-05-11 |- | [[61. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41908|61 BC]]||87||2026-05-11 |- | [[66. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42421|66 BC]]||87||2026-05-11 |- | [[77. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41383|77 BC]]||87||2026-05-11 |- | [[78. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42359|78 BC]]||87||2026-05-11 |- | [[80. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41814|80 BC]]||87||2026-05-11 |- | [[84. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41141|84 BC]]||87||2026-05-11 |- | [[89. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42427|89 BC]]||87||2026-05-11 |- | [[97. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41672|97 BC]]||87||2026-05-11 |- | [[98. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41541|98 BC]]||87||2026-05-11 |- | [[102. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44351|102 BC]]||87||2026-05-11 |- | [[83. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42348|83 BC]]||86||2026-05-11 |- | [[94. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42356|94 BC]]||86||2026-05-11 |- | [[105. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45873|105 BC]]||86||2026-05-11 |- | [[115. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44108|115 BC]]||86||2026-05-11 |- | [[194. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46323|194 BC]]||86||2026-05-11 |- | [[201. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42895|201 BC]]||86||2026-05-11 |- | [[212. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46146|212 BC]]||86||2026-05-11 |- | [[247. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35767|247 BC]]||86||2026-05-11 |- | [[75. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42451|75 BC]]||85||2026-05-11 |- | [[76. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41897|76 BC]]||85||2026-05-11 |- | [[79. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41903|79 BC]]||85||2026-05-11 |- | [[81. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41647|81 BC]]||85||2026-05-11 |- | [[110. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43190|110 BC]]||85||2026-05-11 |- | [[189. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45027|189 BC]]||85||2026-05-11 |- | [[195. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44101|195 BC]]||85||2026-05-11 |- | [[200. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43306|200 BC]]||85||2026-05-11 |- | [[203. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44322|203 BC]]||85||2026-05-11 |- | [[92. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42350|92 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[93. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42353|93 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[103. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44734|103 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[109. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44831|109 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[111. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47003|111 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[112. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45663|112 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[121. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45014|121 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[122. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44259|122 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[124. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47469|124 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[129. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44178|129 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[131. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45912|131 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[132. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46978|132 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[133. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45469|133 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[149. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42215|149 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[150. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4810|150 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[168. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45140|168 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[171. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45454|171 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[176. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46345|176 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[179. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45040|179 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[183. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44550|183 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[185. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44065|185 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[190. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45118|190 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[197. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45841|197 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[210. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44710|210 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[232. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45599|232 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[234. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25361|234 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[322. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43428|322 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[347. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q97253452|347 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[399. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42058|399 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[427. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79761|427 BC]]||84||2026-05-11 |- | [[104. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44227|104 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[114. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47014|114 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[116. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4743|116 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[119. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44094|119 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[120. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44114|120 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[123. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25360|123 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[125. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47458|125 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[126. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4726|126 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[128. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47196|128 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[130. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4838|130 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[135. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47194|135 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[138. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47188|138 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[155. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46341|155 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[157. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46999|157 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[159. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44488|159 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[160. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46640|160 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[167. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46537|167 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[180. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45891|180 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[188. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45881|188 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[192. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46294|192 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[205. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46330|205 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[207. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45851|207 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[208. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46594|208 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[209. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44693|209 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[222. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45378|222 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[230. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47623|230 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[235. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45288|235 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[259. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35817|259 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[384. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44048|384 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[480. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43241|480 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[490. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48390|490 BC]]||83||2026-05-11 |- | [[107. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4688|107 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[108. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47461|108 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[113. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4773|113 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[117. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47451|117 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[118. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47183|118 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[127. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47445|127 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[134. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47031|134 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[139. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44250|139 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[140. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4792|140 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[141. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44503|141 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[148. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44837|148 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[154. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46911|154 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[156. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44172|156 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[161. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46648|161 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[162. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47022|162 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[163. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47017|163 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[166. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46544|166 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[169. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44090|169 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[170. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46983|170 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[181. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46355|181 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[184. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45499|184 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[186. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45052|186 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[187. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46279|187 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[191. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46066|191 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[196. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46267|196 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[204. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47642|204 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[206. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44267|206 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[217. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75535|217 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[218. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47177|218 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[220. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47016|220 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[221. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47538|221 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[224. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79778|224 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[238. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45410|238 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[240. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35557|240 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[331. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43289|331 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[338. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80199|338 BC]]||82||2026-05-11 |- | [[136. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4756|136 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[137. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45482|137 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[145. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44765|145 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[158. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47439|158 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[164. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46659|164 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[165. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46563|165 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[172. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46691|172 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[175. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46714|175 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[177. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45444|177 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[182. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46670|182 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[193. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46318|193 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[198. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46287|198 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[199. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46229|199 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[213. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79048|213 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[214. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80210|214 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[215. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44835|215 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[216. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47347|216 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[219. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80666|219 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[225. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45458|225 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[229. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45445|229 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[233. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45429|233 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[239. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45421|239 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[241. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44680|241 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[250. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35583|250 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[287. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47339|287 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[323. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44285|323 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[390. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81266|390 BC]]||81||2026-05-11 |- | [[142. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44779|142 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[143. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4703|143 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[152. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45128|152 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[153. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47454|153 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[173. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46681|173 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[174. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46556|174 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[211. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79944|211 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[223. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45486|223 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[226. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45472|226 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[227. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75545|227 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[228. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79776|228 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[231. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45437|231 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[236. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45389|236 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[237. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45398|237 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[242. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35495|242 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[244. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35589|244 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[249. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35540|249 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[270. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47202|270 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[276. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47637|276 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[279. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75571|279 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[310. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48383|310 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[333. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45271|333 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[336. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43431|336 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[406. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75676|406 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[479. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80679|479 BC]]||80||2026-05-11 |- | [[144. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45503|144 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[147. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45519|147 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[151. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45633|151 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[178. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46700|178 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[243. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35599|243 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[245. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35532|245 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[246. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35526|246 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[261. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79825|261 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[262. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82358|262 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[264. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44056|264 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[273. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79795|273 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[275. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46137|275 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[280. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47027|280 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[283. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79954|283 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[285. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48391|285 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[288. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47646|288 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[304. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81142|304 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[321. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75628|321 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[429. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81713|429 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[469. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81190|469 BC]]||79||2026-05-11 |- | [[248. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35503|248 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[256. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35569|256 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[272. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81322|272 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[281. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75664|281 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[282. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75558|282 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[284. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79955|284 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[289. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81315|289 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[293. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48222|293 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[298. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79780|298 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[300. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47353|300 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[301. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82144|301 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[305. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79828|305 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[306. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82369|306 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[308. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80178|308 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[326. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48387|326 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[330. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48182|330 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[343. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80166|343 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[350. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45771|350 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[404. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75589|404 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[411. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232493|411 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[424. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233446|424 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[431. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233931|431 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[496. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237854|496 BC]]||78||2026-05-11 |- | [[251. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35576|251 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[252. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35547|252 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[254. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35563|254 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[257. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35515|257 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[258. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35511|258 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[260. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79772|260 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[263. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82350|263 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[268. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81176|268 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[274. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81273|274 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[286. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81222|286 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[290. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79947|290 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[299. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79958|299 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[302. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80208|302 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[309. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81157|309 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[312. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79053|312 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[315. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82978|315 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[340. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79042|340 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[360. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75637|360 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[401. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231599|401 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[405. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83118|405 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[415. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232747|415 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[450. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82166|450 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[475. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83414|475 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[499. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q238035|499 BC]]||77||2026-05-11 |- | [[253. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35522|253 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[255. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35605|255 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[265. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81848|265 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[266. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82379|266 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[267. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80190|267 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[269. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81854|269 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[271. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79946|271 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[277. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82402|277 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[278. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81217|278 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[292. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80183|292 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[294. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80203|294 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[295. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47628|295 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[297. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48176|297 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[303. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81168|303 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[307. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80846|307 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[311. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82633|311 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[332. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79764|332 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[334. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80856|334 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[341. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80155|341 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[342. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81165|342 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[345. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25426|345 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[348. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81149|348 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[371. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227745|371 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[380. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80188|380 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[382. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83256|382 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[385. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83354|385 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[400. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82156|400 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[410. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232433|410 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[456. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25493|456 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[470. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79937|470 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[494. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237721|494 BC]]||76||2026-05-11 |- | [[291. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80161|291 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[296. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79768|296 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[316. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83105|316 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[319. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81837|319 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[320. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48281|320 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[325. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81709|325 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[329. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80723|329 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[337. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81843|337 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[339. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80194|339 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[357. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83249|357 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[364. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81172|364 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[365. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83262|365 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[366. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83130|366 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[394. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229072|394 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[395. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229118|395 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[403. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231741|403 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[409. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232215|409 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[412. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232554|412 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[413. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83258|413 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[420. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233151|420 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[421. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233245|421 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[422. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233317|422 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[425. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233512|425 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[430. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83260|430 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[432. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233995|432 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[476. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236476|476 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[483. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236991|483 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[495. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237785|495 BC]]||75||2026-05-11 |- | [[314. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81693|314 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[317. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83137|317 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[318. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82391|318 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[324. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75644|324 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[335. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79935|335 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[344. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81703|344 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[352. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226632|352 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[354. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83408|354 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[355. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83424|355 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[358. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80710|358 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[362. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83112|362 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[367. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83263|367 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[368. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227470|368 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[369. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227518|369 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[370. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80650|370 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[376. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83250|376 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[387. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79831|387 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[393. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229024|393 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[397. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229198|397 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[402. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231684|402 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[407. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232058|407 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[414. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232679|414 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[423. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233372|423 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[426. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233571|426 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[435. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234135|435 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[447. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234729|447 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[461. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235531|461 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[465. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235720|465 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[477. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236529|477 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[478. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236584|478 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[486. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237167|486 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[497. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237921|497 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[498. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237983|498 BC]]||74||2026-05-11 |- | [[313. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82628|313 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[327. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83109|327 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[328. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80215|328 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[346. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83141|346 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[349. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80169|349 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[351. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226605|351 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[353. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226652|353 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[361. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83138|361 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[363. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83139|363 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[373. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227827|373 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[374. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227877|374 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[381. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228170|381 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[391. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228897|391 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[396. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83422|396 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[428. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233696|428 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[436. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234186|436 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[440. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234411|440 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[449. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234820|449 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[453. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235094|453 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[460. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235469|460 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[471. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236158|471 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[474. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236345|474 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[484. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237051|484 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[500. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240612|500 BC]]||73||2026-05-11 |- | [[359. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82160|359 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[372. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227793|372 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[377. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227959|377 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[383. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228279|383 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[386. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228485|386 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[388. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228594|388 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[389. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83134|389 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[408. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232148|408 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[418. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232931|418 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[433. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q180406|433 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[437. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234232|437 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[439. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234319|439 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[441. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234476|441 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[451. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234995|451 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[454. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q178381|454 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[457. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235285|457 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[458. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235334|458 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[459. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235379|459 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[462. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235582|462 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[467. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235831|467 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[485. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237102|485 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[487. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237230|487 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[509. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241318|509 BC]]||72||2026-05-11 |- | [[375. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227908|375 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[378. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227990|378 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[379. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228018|379 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[398. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229242|398 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[416. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232800|416 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[417. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232861|417 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[434. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234078|434 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[438. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234276|438 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[442. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234517|442 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[443. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234548|443 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[444. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234587|444 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[445. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234642|445 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[446. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234681|446 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[448. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234780|448 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[455. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235202|455 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[464. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235667|464 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[466. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235786|466 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[468. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235898|468 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[472. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236224|472 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[481. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236893|481 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[482. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236945|482 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[488. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237292|488 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[489. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237343|489 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[492. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237595|492 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[493. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237658|493 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[510. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q176530|510 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[546. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243516|546 BC]]||71||2026-05-11 |- | [[392. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228985|392 BC]]||70||2026-05-11 |- | [[419. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232998|419 BC]]||70||2026-05-11 |- | [[452. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235040|452 BC]]||70||2026-05-11 |- | [[463. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235620|463 BC]]||70||2026-05-11 |- | [[473. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236284|473 BC]]||70||2026-05-11 |- | [[491. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237524|491 BC]]||70||2026-05-11 |- | [[539. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243223|539 BC]]||69||2026-05-11 |- | [[753. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493878|753 BC]]||69||2026-05-11 |- | [[525. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242630|525 BC]]||68||2026-05-11 |- | [[550. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243695|550 BC]]||68||2026-05-11 |- | [[600. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q246827|600 BC]]||68||2026-05-11 |- | [[515. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242129|515 BC]]||66||2026-05-11 |- | [[585. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059158|585 BC]]||66||2026-05-11 |- | [[505. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240991|505 BC]]||65||2026-05-11 |- | [[520. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242392|520 BC]]||65||2026-05-11 |- | [[530. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1058937|530 BC]]||65||2026-05-11 |- | [[551. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243768|551 BC]]||65||2026-05-11 |- | [[590. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245012|590 BC]]||65||2026-05-11 |- | [[502. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240761|502 BC]]||64||2026-05-11 |- | [[504. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240916|504 BC]]||64||2026-05-11 |- | [[507. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241171|507 BC]]||64||2026-05-11 |- | [[513. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241979|513 BC]]||64||2026-05-11 |- | [[501. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240689|501 BC]]||63||2026-05-11 |- | [[508. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241234|508 BC]]||63||2026-05-11 |- | [[522. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242501|522 BC]]||63||2026-05-11 |- | [[503. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240848|503 BC]]||62||2026-05-11 |- | [[506. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241063|506 BC]]||62||2026-05-11 |- | [[511. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241825|511 BC]]||62||2026-05-11 |- | [[514. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242054|514 BC]]||62||2026-05-11 |- | [[516. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715574|516 BC]]||62||2026-05-11 |- | [[518. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242247|518 BC]]||62||2026-05-11 |- | [[538. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q220912|538 BC]]||62||2026-05-11 |- | [[570. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244409|570 BC]]||62||2026-05-11 |- | [[586. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244859|586 BC]]||62||2026-05-11 |- | [[610. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248254|610 BC]]||62||2026-05-11 |- | [[512. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241890|512 BC]]||61||2026-05-11 |- | [[519. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242285|519 BC]]||61||2026-05-11 |- | [[545. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243476|545 BC]]||61||2026-05-11 |- | [[547. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243539|547 BC]]||61||2026-05-11 |- | [[563. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244246|563 BC]]||61||2026-05-11 |- | [[594. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059205|594 BC]]||61||2026-05-11 |- | [[517. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715545|517 BC]]||60||2026-05-11 |- | [[521. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q220807|521 BC]]||60||2026-05-11 |- | [[540. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243305|540 BC]]||60||2026-05-11 |- | [[549. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243600|549 BC]]||60||2026-05-11 |- | [[553. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243845|553 BC]]||60||2026-05-11 |- | [[559. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244072|559 BC]]||60||2026-05-11 |- | [[560. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244153|560 BC]]||60||2026-05-11 |- | [[580. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244713|580 BC]]||60||2026-05-11 |- | [[587. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244902|587 BC]]||60||2026-05-11 |- | [[660. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059526|660 BC]]||60||2026-05-11 |- | [[524. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715560|524 BC]]||59||2026-05-11 |- | [[527. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715236|527 BC]]||59||2026-05-11 |- | [[535. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243120|535 BC]]||59||2026-05-11 |- | [[537. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243166|537 BC]]||59||2026-05-11 |- | [[544. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243440|544 BC]]||59||2026-05-11 |- | [[589. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244972|589 BC]]||59||2026-05-11 |- | [[526. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242672|526 BC]]||58||2026-05-11 |- | [[529. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q500132|529 BC]]||58||2026-05-11 |- | [[534. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243084|534 BC]]||58||2026-05-11 |- | [[536. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716522|536 BC]]||58||2026-05-11 |- | [[548. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243562|548 BC]]||58||2026-05-11 |- | [[555. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243952|555 BC]]||58||2026-05-11 |- | [[556. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243988|556 BC]]||58||2026-05-11 |- | [[558. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244049|558 BC]]||58||2026-05-11 |- | [[561. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244195|561 BC]]||58||2026-05-11 |- | [[582. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244734|582 BC]]||58||2026-05-11 |- | [[595. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245191|595 BC]]||58||2026-05-11 |- | [[598. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245298|598 BC]]||58||2026-05-11 |- | [[599. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245345|599 BC]]||58||2026-05-11 |- | [[543. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243415|543 BC]]||57||2026-05-11 |- | [[557. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244024|557 BC]]||57||2026-05-11 |- | [[562. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244218|562 BC]]||57||2026-05-11 |- | [[573. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244499|573 BC]]||57||2026-05-11 |- | [[575. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244566|575 BC]]||57||2026-05-11 |- | [[576. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q263105|576 BC]]||57||2026-05-11 |- | [[581. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244721|581 BC]]||57||2026-05-11 |- | [[584. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059085|584 BC]]||57||2026-05-11 |- | [[591. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245047|591 BC]]||57||2026-05-11 |- | [[593. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245123|593 BC]]||57||2026-05-11 |- | [[612. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248518|612 BC]]||57||2026-05-11 |- | [[528. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715533|528 BC]]||56||2026-05-11 |- | [[531. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242968|531 BC]]||56||2026-05-11 |- | [[532. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716591|532 BC]]||56||2026-05-11 |- | [[552. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243807|552 BC]]||56||2026-05-11 |- | [[565. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244273|565 BC]]||56||2026-05-11 |- | [[577. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059071|577 BC]]||56||2026-05-11 |- | [[579. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059077|579 BC]]||56||2026-05-11 |- | [[597. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q204912|597 BC]]||56||2026-05-11 |- | [[554. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243884|554 BC]]||55||2026-05-11 |- | [[566. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244285|566 BC]]||55||2026-05-11 |- | [[567. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q28577|567 BC]]||55||2026-05-11 |- | [[568. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244321|568 BC]]||55||2026-05-11 |- | [[592. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245087|592 BC]]||55||2026-05-11 |- | [[605. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247380|605 BC]]||55||2026-05-11 |- | [[640. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059308|640 BC]]||55||2026-05-11 |- | [[776. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493863|776 BC]]||55||2026-05-11 |- | [[523. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242543|523 BC]]||54||2026-05-11 |- | [[541. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243353|541 BC]]||54||2026-05-11 |- | [[542. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243384|542 BC]]||54||2026-05-11 |- | [[571. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244436|571 BC]]||54||2026-05-11 |- | [[572. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244469|572 BC]]||54||2026-05-11 |- | [[609. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247833|609 BC]]||54||2026-05-11 |- | [[650. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q496575|650 BC]]||54||2026-05-11 |- | [[673. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q255958|673 BC]]||54||2026-05-11 |- | [[564. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244263|564 BC]]||53||2026-05-11 |- | [[578. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244651|578 BC]]||53||2026-05-11 |- | [[588. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244930|588 BC]]||53||2026-05-11 |- | [[601. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q246981|601 BC]]||53||2026-05-11 |- | [[607. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247615|607 BC]]||53||2026-05-11 |- | [[614. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248703|614 BC]]||53||2026-05-11 |- | [[616. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248954|616 BC]]||53||2026-05-11 |- | [[624. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249866|624 BC]]||53||2026-05-11 |- | [[625. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249920|625 BC]]||53||2026-05-11 |- | [[627. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q250585|627 BC]]||53||2026-05-11 |- | [[651. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q253432|651 BC]]||53||2026-05-11 |- | [[715. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493870|715 BC]]||53||2026-05-11 |- | [[533. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1058932|533 BC]]||52||2026-05-11 |- | [[569. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244355|569 BC]]||52||2026-05-11 |- | [[583. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244751|583 BC]]||52||2026-05-11 |- | [[596. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059201|596 BC]]||52||2026-05-11 |- | [[604. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247288|604 BC]]||52||2026-05-11 |- | [[606. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247495|606 BC]]||52||2026-05-11 |- | [[611. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248409|611 BC]]||52||2026-05-11 |- | [[626. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249983|626 BC]]||52||2026-05-11 |- | [[632. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q251233|632 BC]]||52||2026-05-11 |- | [[639. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q717943|639 BC]]||52||2026-05-11 |- | [[648. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q252978|648 BC]]||52||2026-05-11 |- | [[653. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059429|653 BC]]||52||2026-05-11 |- | [[675. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q256197|675 BC]]||52||2026-05-11 |- | [[700. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716665|700 BC]]||52||2026-05-11 |- | [[722. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q266902|722 BC]]||52||2026-05-11 |} === Desmitgades === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[0. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q161251|0s BC]]||66||2026-05-11 |- | [[10. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q169204|10s BC]]||59||2026-05-11 |- | [[20. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q212891|20s BC]]||59||2026-05-11 |- | [[30. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q224206|30s BC]]||59||2026-05-11 |- | [[40. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q232309|40s BC]]||59||2026-05-11 |- | [[50. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q241562|50s BC]]||58||2026-05-11 |- | [[60. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q248083|60s BC]]||57||2026-05-11 |- | [[70. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q262310|70s BC]]||57||2026-05-11 |- | [[90. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q178151|90s BC]]||57||2026-05-11 |- | [[80. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q271433|80s BC]]||56||2026-05-11 |- | [[110. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q170374|110s BC]]||53||2026-05-11 |- | [[120. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q172440|120s BC]]||52||2026-05-11 |- | [[130. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q183510|130s BC]]||52||2026-05-11 |- | [[140. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q188498|140s BC]]||52||2026-05-11 |- | [[150. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q192026|150s BC]]||52||2026-05-11 |- | [[160. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q195471|160s BC]]||52||2026-05-11 |- | [[170. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q198105|170s BC]]||52||2026-05-11 |- | [[180. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q200497|180s BC]]||52||2026-05-11 |- | [[190. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q206053|190s BC]]||52||2026-05-11 |} [[Kategorija:Vikipēdija]] ai8k3uaazxb9g9ispilruiokdsjyhbc 0 316482 4466490 4436343 2026-05-11T04:59:42Z Pirags 3757 pap 4466490 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Dobeles dzirnavnieks | native_name = | logo = Dobeles dzirnavnieks logo.png | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[Akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1976. gadā | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | location = {{vieta|Latvija|Dobele}} | locations = | area_served = | key_people = Valdes priekšsēdētājs<br />[[Kristaps Amsils]] | industry = [[Pārtikas rūpniecība]] | products = [[milti]], miltu izstrādājumi, [[Pasta (ēdiens)|pastas]] (makaronu) izstrādājumi | services = | revenue = [[€]] 109 miljoni (2020)<ref name="index-php">{{Publikācijas atsauce|date=2020-03-19|title=Latvijas vērtīgāko uzņēmumu uzskaitījums|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93rt%C4%ABg%C4%81ko_uz%C5%86%C4%93mumu_uzskait%C4%ABjums&oldid=3189945|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> | operating_income = | net_income = [[€]] 14,8 miljoni (2020)<ref name="index-php" /> | aum = | assets = | equity = | owner = {{flaga|Igaunija}} [[:en:Tartu_Mill|Tartu Mill]] (93,99 %) | num_employees = 166 (2005) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{url|https://dzirnavnieks.lv/}} | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Dobeles dzirnavnieks.jpg|thumb|250px|"Dobeles dzirnavnieks", skatoties no dzelzceļa puses]] A/S '''''Dobeles dzirnavnieks''''' ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas atrodas [[Spodrības iela (Dobele)|Spodrības ielā 4]] [[Dobele|Dobelē]]. Uzņēmums nodarbojas ar visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, [[Pasta (ēdiens)|pastas]] (makaronu), graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošanu. Uzņēmums savu darbību uzsāka 1976. gadā kā '''''Jelgavas labības kombināts'''''. ''Dobeles dzirnavnieks'' ir viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]].<ref>http://www.draugiem.lv/dobelesdzirnavnieks/</ref> 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 77,6 miljonus eiro, bet peļņa bija 4,06 miljoni eiro. 53% jeb 41,4 miljonus eiro no kopējā apgrozījuma veido eksports.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/finanses/vid-versas-pret-dobeles-dzirnavnieku-uznemums-vid-lemumu-parsudzes-446658 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160528143223/http://www.db.lv/finanses/vid-versas-pret-dobeles-dzirnavnieku-uznemums-vid-lemumu-parsudzes-446658 |archivedate={{dat|2016|05|28||bez}} }}</ref> == Vēsture == 1976. gadā Dobelē atklāja jaunuzcelto Jelgavas labības kombināta elevatoru un lieljaudas kalti. Līdz ar dzīvnieku barības rūpnīcas un otra elevatora būvniecību ražotni pārdēvē par '''Dobeles labības produktu kombinātu'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzirnavnieks.lv/category/mes/vesture/|title=Vēsture Archives|website=Dobeles Dzirnavnieks|access-date=2026-03-13|language=lv-LV}}</ref> 1991. gadā uzņēmumu nosauca pašreizējā vārdā. Sākotnēji līdz 1994. gadam tā bija valsts firma, pēc tam gadu - valsts akciju sabiedrība. 1995. gadā ''Dobeles dzirnavnieks'' kļuva par privātu akciju sabiedrību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/dobeles-dzirnavnieks/40003020653|title=Dobeles dzirnavnieks, Akciju sabiedrība, 40003020653 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2026-03-13|date=2026-03-13|language=lv}}</ref> 2008. gadā ''Dobeles dzirnavnieka'' akciju kontrolpaketi nopirka viens no lielākajiem Igaunijas graudu pārstrādes uzņēmumiem - "Tartu Veski" (vēlāk pārdēvēts par "[[Tartu Mill]]").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/190856-rigas-piena-kombinats-nonaks-krievu-kontrole|title=Rīgas Piena kombināts nonāks krievu kontrolē|website=Jauns.lv|access-date=2026-03-13|date=2011-05-02|language=lv}}</ref> 2011. gadā uzbūvē pirmo uzņēmuma [[Pasta (ēdiens)|makaronu]] ražotni. == Atsauces == {{atsauces}} {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Dobele]] ixa8ximuf8fmhzu2s595peilwjg31t8 4466491 4466490 2026-05-11T05:00:41Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4466491 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Dobeles dzirnavnieks | native_name = | logo = Dobeles dzirnavnieks logo.png | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[Akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1976. gadā | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | location = {{vieta|Latvija|Dobele}} | locations = | area_served = | key_people = Valdes priekšsēdētājs<br />[[Kristaps Amsils]] | industry = [[Pārtikas rūpniecība]] | products = [[milti]], miltu izstrādājumi, [[Pasta (ēdiens)|pastas]] (makaronu) izstrādājumi | services = | revenue = [[€]] 109 miljoni (2020)<ref name="index-php">{{Publikācijas atsauce|date=2020-03-19|title=Latvijas vērtīgāko uzņēmumu uzskaitījums|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93rt%C4%ABg%C4%81ko_uz%C5%86%C4%93mumu_uzskait%C4%ABjums&oldid=3189945|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> | operating_income = | net_income = [[€]] 14,8 miljoni (2020)<ref name="index-php" /> | aum = | assets = | equity = | owner = {{flaga|Igaunija}} [[:en:Tartu_Mill|Tartu Mill]] (93,99 %) | num_employees = 166 (2005) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{url|https://dzirnavnieks.lv/}} | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Dobeles dzirnavnieks.jpg|thumb|250px|"Dobeles dzirnavnieks", skatoties no dzelzceļa puses]] A/S '''''Dobeles dzirnavnieks''''' ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas atrodas [[Spodrības iela (Dobele)|Spodrības ielā 4]] [[Dobele|Dobelē]]. Uzņēmums nodarbojas ar visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, [[Pasta (ēdiens)|pastas]] (makaronu), graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošanu. Uzņēmums savu darbību uzsāka 1976. gadā kā '''''Jelgavas labības kombināts'''''. ''Dobeles dzirnavnieks'' ir viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]].<ref>http://www.draugiem.lv/dobelesdzirnavnieks/</ref> 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 77,6 miljonus eiro, bet peļņa bija 4,06 miljoni eiro. 53% jeb 41,4 miljonus eiro no kopējā apgrozījuma veido eksports.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/finanses/vid-versas-pret-dobeles-dzirnavnieku-uznemums-vid-lemumu-parsudzes-446658 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160528143223/http://www.db.lv/finanses/vid-versas-pret-dobeles-dzirnavnieku-uznemums-vid-lemumu-parsudzes-446658 |archivedate={{dat|2016|05|28||bez}} }}</ref> == Vēsture == 1976. gadā Dobelē atklāja jaunuzcelto Jelgavas labības kombināta elevatoru un lieljaudas kalti. Līdz ar dzīvnieku barības rūpnīcas un otra elevatora būvniecību ražotni pārdēvēja par '''Dobeles labības produktu kombinātu'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzirnavnieks.lv/category/mes/vesture/|title=Vēsture Archives|website=Dobeles Dzirnavnieks|access-date=2026-03-13|language=lv-LV}}</ref> 1991. gadā uzņēmumu nosauca pašreizējā vārdā. Sākotnēji līdz 1994. gadam tā bija valsts firma, pēc tam gadu - valsts akciju sabiedrība. 1995. gadā ''Dobeles dzirnavnieks'' kļuva par privātu akciju sabiedrību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/dobeles-dzirnavnieks/40003020653|title=Dobeles dzirnavnieks, Akciju sabiedrība, 40003020653 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2026-03-13|date=2026-03-13|language=lv}}</ref> 2008. gadā ''Dobeles dzirnavnieka'' akciju kontrolpaketi nopirka viens no lielākajiem Igaunijas graudu pārstrādes uzņēmumiem - "Tartu Veski" (vēlāk pārdēvēts par "[[Tartu Mill]]").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/190856-rigas-piena-kombinats-nonaks-krievu-kontrole|title=Rīgas Piena kombināts nonāks krievu kontrolē|website=Jauns.lv|access-date=2026-03-13|date=2011-05-02|language=lv}}</ref> 2011. gadā uzbūvē pirmo uzņēmuma [[Pasta (ēdiens)|makaronu]] ražotni. == Atsauces == {{atsauces}} {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Dobele]] mlzx4qb25o92ep00o2ib83onlri9u2o 4466492 4466491 2026-05-11T05:01:54Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4466492 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Dobeles dzirnavnieks | native_name = | logo = Dobeles dzirnavnieks logo.png | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[Akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1976. gadā | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | location = {{vieta|Latvija|Dobele}} | locations = | area_served = | key_people = Valdes priekšsēdētājs<br />[[Kristaps Amsils]] | industry = [[Pārtikas rūpniecība]] | products = [[milti]], miltu izstrādājumi, [[Pasta (ēdiens)|pastas]] (makaronu) izstrādājumi | services = | revenue = [[€]] 109 miljoni (2020)<ref name="index-php">{{Publikācijas atsauce|date=2020-03-19|title=Latvijas vērtīgāko uzņēmumu uzskaitījums|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_v%C4%93rt%C4%ABg%C4%81ko_uz%C5%86%C4%93mumu_uzskait%C4%ABjums&oldid=3189945|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> | operating_income = | net_income = [[€]] 14,8 miljoni (2020)<ref name="index-php" /> | aum = | assets = | equity = | owner = {{flaga|Igaunija}} [[:en:Tartu_Mill|Tartu Mill]] (93,99 %) | num_employees = 166 (2005) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{url|https://dzirnavnieks.lv/}} | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Dobeles dzirnavnieks.jpg|thumb|250px|"Dobeles dzirnavnieks", skatoties no dzelzceļa puses]] A/S '''''Dobeles dzirnavnieks''''' ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas atrodas [[Spodrības iela (Dobele)|Spodrības ielā 4]] [[Dobele|Dobelē]]. Uzņēmums nodarbojas ar visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, [[Pasta (ēdiens)|pastas]] (makaronu), graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošanu. Uzņēmums savu darbību uzsāka 1976. gadā kā '''''Jelgavas labības kombināts'''''. ''Dobeles dzirnavnieks'' ir viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]].<ref>http://www.draugiem.lv/dobelesdzirnavnieks/</ref> 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 77,6 miljonus eiro, bet peļņa bija 4,06 miljoni eiro. 53% jeb 41,4 miljonus eiro no kopējā apgrozījuma veido eksports.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/finanses/vid-versas-pret-dobeles-dzirnavnieku-uznemums-vid-lemumu-parsudzes-446658 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|05|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160528143223/http://www.db.lv/finanses/vid-versas-pret-dobeles-dzirnavnieku-uznemums-vid-lemumu-parsudzes-446658 |archivedate={{dat|2016|05|28||bez}} }}</ref> == Vēsture == 1976. gadā Dobelē atklāja jaunuzcelto Jelgavas labības kombināta elevatoru un lieljaudas kalti. Līdz ar dzīvnieku barības rūpnīcas un otra elevatora būvniecību ražotni pārdēvēja par '''Dobeles labības produktu kombinātu'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzirnavnieks.lv/category/mes/vesture/|title=Vēsture Archives|website=Dobeles Dzirnavnieks|access-date=2026-03-13|language=lv-LV}}</ref> 1991. gadā uzņēmumu nosauca pašreizējā vārdā. Sākotnēji līdz 1994. gadam tā bija valsts firma, pēc tam gadu - valsts akciju sabiedrība. 1995. gadā ''Dobeles dzirnavnieks'' kļuva par privātu akciju sabiedrību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/dobeles-dzirnavnieks/40003020653|title=Dobeles dzirnavnieks, Akciju sabiedrība, 40003020653 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2026-03-13|date=2026-03-13|language=lv}}</ref> 2008. gadā ''Dobeles dzirnavnieka'' akciju kontrolpaketi nopirka viens no lielākajiem Igaunijas graudu pārstrādes uzņēmumiem - "Tartu Veski" (vēlāk pārdēvēts par "[[Tartu Mill]]").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/190856-rigas-piena-kombinats-nonaks-krievu-kontrole|title=Rīgas Piena kombināts nonāks krievu kontrolē|website=Jauns.lv|access-date=2026-03-13|date=2011-05-02|language=lv}}</ref> 2011. gadā uzbūvēja pirmo uzņēmuma [[Pasta (ēdiens)|pastas izstrādājumu]] (makaronu) ražotni. == Atsauces == {{atsauces}} {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Dobele]] p5f609hh49go5kqbue16crne2njputw 0 317882 4466194 3892985 2026-05-10T15:24:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466194 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Einzelne_Schwanengans.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Anseriformes | kārta_lv = Zosveidīgie | dzimta = Anatidae | dzimta_lv = Pīļu dzimta | apakšdzimta = Anserinae | apakšdzimta_lv = Zosu apakšdzimta | cilts=Anserini | cilts_lv=Zosu cilts | ģints=Anser | ģints_lv=Pelēkās zosis | suga=Anser cygnoides | suga_lv=Lielknābja zoss | binomial = Anser cygnoides <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | sinonīmi = *''Anas cygnoid'' *''Anas cygnoides'' *''Cycnopsis cygnoides'' *''Cygnopsis cygnoides'' | kategorijas = nē | izplatība = [[Attēls:Anser_cygnoides_distribution_map.png|center|240px]] {{legend|#FF8200|Ligzdošanas areāls}} {{legend|#1F75FE|Ziemošanas areāls}} }} '''Lielknābja zoss''' (''Anser cygnoides'') ir liela auguma, reti sastopama [[pelēkās zosis|pelēko zosu ģints]] (''Anser'') ūdensputns, kura savvaļas izplatības areāls aptver [[Mongolija|Mongoliju]], [[Ķīna]]s ziemeļus un [[Krievija]]s dienvidaustrumus. Lielknābja zoss ir gājputns un ziemo Ķīnas centrālajā un austrumu daļā.<ref name=beau>[https://www.beautyofbirds.com/swangoose.html Beauty of Birds: Swan Geese]{{Novecojusi saite}}</ref> Ziemas periodā tā mēdz ieklejot un ziemot arī [[Japāna|Japānā]] un [[Koreja|Korejā]], retos gadījumos [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]], [[Sibīrija]]s piekrastēs, [[Laosa|Laosā]], [[Taivāna (sala)|Taivānā]] un [[Taizeme|Taizemē]].<ref name=beau/><ref name=carbo>Carboneras, Carles (1992). del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi, eds. Handbook of Birds of the World. Volume 1: Ostrich to Ducks. Barcelona: Lynx Edicions. p. 581. {{ISBN|84-87334-10-5}}.</ref><ref name=madge>Madge, Steve; Burn, Hilary (1987). Wildfowl: an identification guide to the ducks, geese and swans of the world. Helm Identification Guides. London: Christopher Helm. {{ISBN|0-7470-2201-1}}.</ref> Lai arī savvaļā lielknābja zoss ir reti sastopams ūdensputns, tomēr tā kā [[Āzija|Āzijā]] šī suga ir domesticēta, tā ir plaši izplatīts mājputns — [[Ķīnas zoss]]. Daudzviet pasaulē ir izveidojušās savvaļā izbēgušo vai speciāli izlaisto kādreizējo [[mājputni|mājputnu]] populācijas.<ref name=beau/> [[Eiropa|Eiropā]] pirmā lielknābja zosu grupa tika introducēta [[18. gadsimts|18. gadsimtā]]. Šo zosu pēcteces mūsdienās dzīvo [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]].<ref name=adw>[http://animaldiversity.org/accounts/Anser_cygnoides/ ADW: Anser cygnoides]</ref> == Izskats == [[Attēls:Anser_cygnoides-Beijing.jpg|thumb|260px|left|Savvaļas lielknābja zosīm uz knābja pamatnes nekad nav paugura, tas vienmēr ir taisns un melns]] [[Attēls:Anser_cygnoides_HD.JPG|thumb|260px|left|Lielknābja zosis ir zālēdājas un barojas, ganoties zāļainos laukos]] Lielknābja zoss ir liela auguma [[zoss]]. Savvaļas īpatņa ķermeņa garums ir 81—94 [[centimetrs|cm]], tādējādi tā ir garākā no visām [[pelēkās zosis|pelēkajām zosīm]].<ref name=beau/> Spārnu izplētums 160—185 cm, svars 2,8—3,5 [[kilograms|kg]]. Abi dzimumi izskatās vienādi, tikai [[tēviņš|tēviņi]] ir lielāki nekā [[mātīte]]s, attiecīgi to [[kakls]] un [[knābis]] ir garāki.<ref>Ogilvie, M. A.; Young, S. (2004). Wildfowl of the World. New Holland Publishers. {{ISBN|978-1-84330-328-2}}.</ref> Tēviņa knābis ir 87—98 [[milimetrs|mm]], mātītes 75—85 mm.<ref name=beau/> Lielknābja zoss ķermeņa augšējās daļas apspalvojums ir pelēkbrūns, pavēdere gaišāki pelēka ar tumšām joslām uz sāniem. Kakla aizmugurējā daļa un galvas virsma ir tumši brūna, priekšējā kakla daļa balta, krūtis dzeltenbrūnas. Muguras lielāko [[spalva|spalvu]] ārējā maliņa ir balta. [[spārns|Spārnu]] apakšas ir tumšas, bet zemaste balta, lidspalvas melnas. Knābja pamatni ieskauj šaura, balta josliņa. Savvaļas īpatņiem knābis ir pilnībā melns, taisns, bez paugura, kājas oranžas. Mājas lielknābja zosīm uz knābja pamatnes, līdzīgi kā [[gulbji]]em, ir liels, augstu izcelts paugurs. [[Krāsa]] knābim var būt arī oranža vai oranža jaukta ar melnu.<ref name=beau/> Jauno putnu apspalvojums ir pelēkāks, kā arī pie knābja pamatnes iztrūkst baltā josliņa.<ref name=beau/> == Uzvedība == Lielknābja zosis mājo dažādās [[bioma|biomās]], sākot ar [[stepe|stepēm]] un beidzot ar [[taiga|taigu]], kalnu ielejas ieskaitot, līdz 821 metram [[virs jūras līmeņa]].<ref name=adw/> Tās apmetas dažādu [[saldūdens]] ūdenstilpju ([[upe|upju]], [[ezers|ezeru]], pārpurvotu [[pļava|pļavu]]) krastos, lai gan peld reti, un ziemas periodā samērā bieži zosis var novērot ganāmies samērā tālu no ūdens.<ref name=beau/> Ziemošanas teritorijas lielknābja zosis sasniedz augusta beigās vai septembra sākumā. Pēc tam tās maina apspalvojumu<ref name=carbo/><ref name=madge/>, lai gan reizēm apspalvojums tiek mainīts, vēl atrodoties ligzdošanas teritorijās.<ref name=ark/> Ārpus vairošanās sezonas lielknābja zosis veido nelielus barus, kuros valda stingra hierarhija ar dominanto tēviņu priekšgalā.<ref name=adw/> == Barība == Dienas laikā lielknābja zosis parasti atpūšas, bet vakarā, iestājoties naktij, tās dodas baroties. Barošanās notiek arī agri no rītiem.<ref name=adw/> Kā visas zosis tās ir zālēdājas un ganās zāļainos laukos, ziemas periodā arī labības tīrumos un meža ogulājos. Iecienītākie [[augi]] ir [[grīšļi]] (''Carex'').<ref name=ark/> == Ligzdošana == [[Attēls:Swan_Duckling.JPG|thumb|240px|Mazuļi pēc izšķilšanās drīz vien seko saviem vecākiem]] Ligzdošanas vietās lielknābja zosis atgriežas aprīlī. Tās ligzdo pa atsevišķiem pāriem vai veido retinātas, nelielas kolonijas. Lielknābja zosis veido monogāmus pārus ligzdošanas sezonas garumā. Šobrīd nav zināms, vai pāri tiek veidoti uz mūžu.<ref name=adw/> [[Ligzda]] parasti atrodas ūdens tilpnes tuvumā, ieslēpta [[mledri|meldru]] vai [[niedres|niedru]] audzē.<ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/swan-goose/anser-cygnoides/ |title=ARKive: Swan goose (Anser cygnoides) |access-date={{dat|2016|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160808221310/http://www.arkive.org/swan-goose/anser-cygnoides/ |archivedate={{dat|2016|08|08||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160808221310/http://www.arkive.org/swan-goose/anser-cygnoides/ |date={{dat|2016|08|08||bez}} }}</ref> Tā ir sekla iedobe zemē, kas izklāta ar zāli. Lai ligzdā nesūktos ūdens, tā parasti atrodas uz neliela paaugstinājuma. Dējumā ir 5—6 baltas [[ola]]s, retākos gadījumos līdz 8 olām. Inkubācijas periods ilgst 28 dienas.<ref name=ark/> Perē tikai mātīte, bet tēviņš apsargā ligzdošanas teritoriju.<ref name=adw/> Pēc mazuļu izšķilšanās vairākas ģimenes apvienojas un kopīgi tos uzmana.<ref name=ark/> Lai arī drīz pēc izšķilšanās mazuļi paši spēj staigāt un baroties, vecāki tos apsargā un apmāca, kur meklēt barību, kā izvairīties no briesmām. Galvenā mazuļu apmācītāja ir māte, bet tēviņš rūpīgi apsargā visu savu ģimeni. Jaunie putni sāk lidot 8 nedēļu vecumā, bet patstāvīgi tie kļūst 12 nedēļu vecumā, lai gan turpina uzturēties vienotā ģimenes barā ar saviem vecākiem.<ref name=adw/> Dzimumbriedumu lielknābja zosis sasniedz 2—3 gadu vecumā.<ref name=beau/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=373 BirdLife: VUSwan Goose Anser cygnoid] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160804032415/http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=373 |date={{dat|2016|08|04||bez}} }} *[http://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=946E45176CFB6DE7 Avibase: Swan Goose Anser cygnoid (Linnaeus, 1758)] *[https://web.archive.org/web/20160402124917/http://birdguides.com/species/species.asp?sp=027017 Bird Guides: Swan Goose (Anser cygnoides)] *[http://www.birds.cornell.edu/crows/domgeese.htm Confusing Domestic Geese (and hybrids)] [[Kategorija:Pelēkās zosis]] [[Kategorija:Āzijas putni]] e5gdanol01aqatmegcuc9r14rdpnj00 0 319005 4466494 4043435 2026-05-11T05:08:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466494 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Miķelis Bukšs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1912 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 10 | dz_vieta = [[Plešova (Šķilbēnu pagasts)|Plešova]], [[Šķilbēnu pagasts|Baltinavas pagasts]]<ref name="rēzekne">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrl-bibliotka/izstazu-apskati/975-mikelis-bukss-jubilars-no-latgales|title=Miķelis Bukšs – jubilārs no Latgales|publisher=Rēzeknes bibliotēka|accessdate={{dat|2016|6|5||bez}} }}</ref>, [[Vitebskas guberņa]] | m_dat_alt = | m_gads = 1977 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 8 | m_vieta = [[Stokholma]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = Literatūrvēsturnieks, valodnieks un publicists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Miķelis Bukšs''' (dzimis {{dat|1912|8|10}}, miris {{dat|1977|6|8}}) bija [[latvieši|latviešu]] literatūrvēsturnieks, valodnieks un publicists. Dzimis zemnieku ģimenē, Pāvela un Jūlijas dēls.<ref> LVVA. f. 7085. ap. 6. l. 344. lp. 29 ap. </ref> 1938. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas un filozofijas fakultāti, 1957. gadā — [[Stokholmas Universitāte|Stokholmas Universitāti]].<ref name="lat">{{LAT e|1|821}}</ref><ref name="du ld">{{Tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/19|title=Miķelis Bukšs|work=Latgales dati|publisher=Daugavpils Universitāte|accessdate={{dat|2016|6|5||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Laikā no 1936. līdz 1942. gadam strādājis par skolotāju Aglonā, Daugavpilī un Rēzeknē. Pēc tam līdz Latvijas pamešanai 1944. gadā bijis Rēzeknes Valsts ģimnāzijas direktors.<ref name="lat" /> 1944. gadā [[emigrācija|emigrējis]] uz Zviedriju, kur bijis "[[Dzeive]]" un ''[[Acta Latgalica]]'' redaktors. Vairāku grāmatu autors. Par 1957. gadā izdoto "Latgaļu literatūras vēsturi" 1959. gadā tika saņemta Andriva Jūrdža fonda balva.<ref name="lat" /> Miris 1977. gadā Stokholmā, apbedīts Hāgas katoļu kapos Stokholmā.<ref name="lcb">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Literati_valodnieki&cid=33&name=MIKELIS_BUKSS_%28S_ADAMANS_AIZELKSNITS_DADZITIS_J_LOB%C5%8CRDS_JURIS_STAKLE%29&aid=246|title=MIĶELIS BUKŠS|work=Daugavpils novadnieki|publisher=Latgales Centrālā bibliotēka|accessdate={{dat|2016|6|5||bez}}|archive-date={{dat|2016|07|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160723083430/http://www.lcb.lv/?lang=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bukšs, Miķelis}} [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1977. gadā mirušie]] [[Kategorija:Balvu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas valodnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Zviedrijas latvieši]] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} i7kywisg7og6uduejin7hx2jisa3mcc 0 322331 4466188 4463921 2026-05-10T15:15:19Z Bendžamins 76862 /* 2. kārta */ 4466188 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2016. gada NHL drafts | logo = | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2016. gads|2016]]. gada [[24. jūnijs|24]].-[[25. jūnijs]] | time = | location = {{vieta|ASV|Bufalo}} | network = | first = {{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]] | first_t = [[Toronto "Maple Leafs"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 30 | most = | fewest = | overall = 211 | latv1_nr = 184 | latv1 = [[Rodrigo Ābols]] | draftlist = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | next_year = [[2017. gada NHL drafts|2017]] }} '''2016. gada NHL drafts''' bija 54. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2016. gads|2016]]. gada [[24. jūnijs|24. jūnijā]] [[Bufalo]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 211 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |2 |{{flaga|Somija}} [[Patriks Laine]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |3 |{{flaga|Kanāda}} [[Pjērs Lūks Dibuā]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |4 |{{flaga|Somija}} [[Jese Puljujervi]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |5 |{{flaga|Somija}} [[Olli Juolevi]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |6 |{{flaga|ASV}} [[Metjū Tkačuks]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |7 |{{flaga|ASV}} [[Kleitons Kellers]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |8 |{{flaga|Zviedrija}} [[Aleksandrs Nīlanders]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |9 |{{flaga|Krievija}} [[Mihails Sergačovs]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |10 |{{flaga|Kanāda}} [[Taisons Džosts]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |11 |{{flaga|ASV}} [[Logans Brauns]] |[[Otavas "Senators"]] |- |12 |{{flaga|Kanāda}} [[Maikls Makleods]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |13 |{{flaga|Kanāda}} [[Džeiks Bīns]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |14 |{{flaga|ASV}} [[Čārlijs Makevojs]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |15 |{{flaga|ASV}} [[Lūks Kanins]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |16 |{{flaga|Kanāda}} [[Džeikobs Čikruns]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |17 |{{flaga|Kanāda}} [[Dante Fabro]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |18 |{{flaga|Kanāda}} [[Logans Stenlijs]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |19 |{{flaga|ASV}} [[Kīfers Belovss]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |20 |{{flaga|Kanāda}} [[Deniss Čolovskis]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |21 |{{flaga|Kanāda}} [[Žuliens Gotjē]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |22 |{{flaga|Krievija}} [[Germans Rubcovs]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |23 |{{flaga|Somija}} [[Henriks Borgstrēms]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |24 |{{flaga|ASV}} [[Makss Džounss]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |25 |{{flaga|ASV}} [[Railijs Tafts]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |26 |{{flaga|ASV}} [[Teidžs Tompsons]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |27 |{{flaga|Kanāda}} [[Brets Haudens]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |- |28 |{{flaga|Kanāda}} [[Lūkass Johansens]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |29 |{{flaga|ASV}} [[Trents Frederiks]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |30 |{{flaga|Kanāda}} [[Sems Stīls]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |31 |{{flaga|Krievija}} [[Jegors Korškovs]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |34 |{{flaga|ASV}} [[Endrū Pīks]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |35 |{{Flaga|Kanāda}} [[Džordans Kirū]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |37 |{{Flaga|Čehija}} [[Libors Hājeks]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |- |39 |{{flaga|ASV}} [[Alekss Debrinkets]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |48 |{{Flaga|Kanāda}} [[Kārters Hārts]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |49 |{{flaga|ASV}} [[Raiens Lindgrēns]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |53 |{{flaga|Čehija}} [[Filips Hroneks]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |55 |{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Gustavsons]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |} == 3. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |66 |{{Flaga|ASV}} [[Ādams Fokss]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |83 |{{flaga|Beļģija}} [[Vauters Pīterss]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |} == 4. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |95 |{{flaga|Krievija}} [[Anatolijs Goliševs]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |117 |{{flaga|Šveice}} [[Damjēns Riats]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |} == 6. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |162 |{{Flaga|Zviedrija}} [[Jespers Brats]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |175 |{{flaga|Krievija}} [[Maksims Mamins]] |[[Floridas "Panthers"]] |} == 7. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |184 |{{flaga|Latvija}} [[Rodrigo Ābols]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |186 |{{Flaga|Baltkrievija}} [[Stepans Faļkovskis]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |210 |{{Flaga|Dānija}} [[Joahims Blihfelds]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |} {{Hokejs-aizmetnis}} {{NHLdrafts}} [[Kategorija:2016. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] oo88nfybko2ftc2g0vo06bixt70rn27 0 329029 4466318 4457130 2026-05-10T20:00:49Z ZANDMANIS 91184 /* Priekšvēsture */ 4466318 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nanking Entry Ceremony.jpg|thumb|Japānas karaspēka parāde ieņemtajā [[Naņdzjina|Nankinā]]]] '''Otrais Ķīnas—Japānas karš''' (1937—1945) bija [[Japānas Impērija]]s iebrukums [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republikā]]. Karš beidzās līdz ar Japānas kapitulāciju 1945. gada augustā. Par kara sākumu visbiežāk uzskata 1937. gadu, kad Japāna iebruka Ķīnas centrālajos reģionos. Ķīna Japānai karu oficiāli pieteica tikai 1941. gada 9. decembrī pēc tās uzbrukuma [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Abu valstu nevēlēšanās oficiāli pieteikt karu bija saistīta ar ASV Neitralitātes likumu, kas paredzēja stratēģiski svarīgu materiālu embargo karojošām valstīm. Nepasludinot karu, abas valstis turpināja saņemt militārās izejvielas un tirgoties ar ASV.<ref name="The Wars for Asia, 1911-1949">[https://books.google.lv/books?id=0LHJI0lsODcC&printsec=frontcover&dq=second+sino+japanese+war&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwig6cO5hPDZAhXrF5oKHfpSD0YQ6AEIOTAD#v=onepage&q=second%20sino%20japanese%20war&f=false The Wars for Asia, 1911-1949]{{Novecojusi saite}}</ref> Sākotnēji 1931. gadā Japāna okupēja Ķīnas ziemeļrietumu provinci [[Mandžūrija|Mandžūriju]], izveidojot [[Mandžukuo]] vasaļvalsti. [[Japānas Impērijas armija]]s uzbrukumu Ķīnai reizēm uzskata par Otrā pasaules kara sākumu, jo tas demonstrēja, kā militāri un politiski spēcīgāka valsts var pakļaut vājāku, pilnībā ignorējot pēc Pirmā pasaules izveidoto kārtību un [[Tautu Savienība|Tautu Savienību]]. Japānas piemēram 1935. gadā sekoja [[fašistiskā Itālija]], uzbrūkot [[Etiopija]]i. Japānas iekšpolitikā kara sākums iezīmēja tradicionālo politiķu varas galu, fanātiska militārisma un virsnieku varas laiku un novēršanos no tradicionālajām aliansēm ar Rietumvalstīm. Japānas sabiedrībā valdīja totāla militarizācija un šovinistisks nacionālisms, kas izpaudās japāņu kareivju zvērībās pret iekaroto zemju civiliedzīvotājiem un karagūstekņiem. 1933. gadā noslēdza pamieru, kas nodrošināja Japānas kontroli pār Mandžūriju. Līdz 1937. gadam Ķīna izvēlējās minimālas militārās pretestības ceļu, pēc nelielām kaujām atvelkot karaspēku no apdraudētajiem apgabaliem un sarunās piekāpjoties Japānas prasībām. [[Dzjans Dzješi]] uzskatīja, ka Ķīna ir pārāk vāja atklātam karam. Taču 1937. gada jūlijā Japānai iebrūkot Ķīnas ziemeļos, ķīnieši izlēma pretoties ar visiem spēkiem un ātri cieta smagas sakāves. Japānas armijai, kuras lielākā daļa atradās Ķīnā, grūtības radīja aizvien lielāko iekaroto teritoriju kontrole. Tā koncentrējās uz ekonomiski un militāri svarīgāko provinču sagrābšanu, procesā novājinot nacionālistu republikas valdību un ļaujot nostiprināties komunistiem, kas ietekmēja vēlāko [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] iznākumu. Šis bija Japānas vairākus desmitus gadu ilgušās imperiālistiskās politikas rezultāts — Japāna centās politiski un militāri paplašināt savu ietekmes zonu, lai nodrošinātu piekļuvi izejvielu rezervēm un citiem ekonomiskajiem resursiem reģionā. Līdz 1937. gadam notika tā sauktie mazie "incidenti", līdz ar 1937. gadā notikušo Marko Polo tilta incidentu starp abām valstīm sākās atklāts karš. Sākumā japāņi guva virsroku, iekarojot [[Šanhaja|Šanhaju]] un [[Naņdzjina|Naņdzjinu]]. Arī ķīnieši guva vairākas uzvaras. {{dat|1941|12|7||bez}} Japāna veica [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbrukumu Pērlhārborai]], pēc kura ASV pieteica karu Japānai un sāka palīdzēt Ķīnai. 1944. gadā Japāna sāka masveida invāziju un iekaroja vairākas pilsētas, tomēr karā uzvarēt nespēja. Pēc [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana]]s Japāna {{dat|1945|9|2||bez}} padevās. == Priekšvēsture == 19. gadsimta otrā puse iezīmēja Ķīnas sabrukumu un Japānas strauju modernizāciju. Pirmajā Ķīnas-Japānas karā (1894—1895) japāņi sagrāba Taivānu un panāca ietekmi Mandžūrijā. Uzvara [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]] 1905. gadā nostiprināja Japānas kontroli Mandžūrijā un Korejā. Pirmais pasaules karš iezīmēja laiku, kad Eiropas lielvalstu vietā Ķīnā militāri un ekonomiski nostiprinājās Japāna, kas okupēja Vācijas kolonijas. Tikmēr Ķīnā pēc 1911. gada revolūcijas sākās valsts sabrukuma laiks, un dienvidu nacionālistu uzvara [[Ziemeļu karagājiens|Ziemeļu karagājienā]], stabilai centrālai varai pakļāva tikai centrālās piekrastes provinces. Valsts lauku reģioni joprojām atradās pusautonomu militāristu kontrolē. Papildus, 1927. gadā sākās [[Ķīnas pilsoņu karš]] ar komunistiem. [[Gomiņdan]] nacionālistu mērķis par apvienotu un neatkarīgu Ķīnu bija pretrunā ar Japānas vēlmi dominēt novājinātā Ķīnā. Japānas karaspēks, zināms kā [[Kvantunas armija]], atradās Mandžūrijā kopš uzvaras [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]]. Tas sākotnēji bāzējās Krievijai atņemtā reģiona dienvidos, kur apsargāja japāņiem piederošo, 1906. gadā dibināto Dienvidmandžūrijas dzelzceļu, taču vēlāk kontrolēja visas japāņu investīcijas reģionā — ogļu šahtas, naftas apstrādes rūpnīcas, tēraudlietuves, telegrāfa līnijas un citus japāņu investīciju objektus. Ap dzelzceļu izauga pilsētas, kurās dominēja japāņi. Ar japāņu investīcijām Mandžūrija kļuva par Ķīnas industriāli attīstītāko reģionu. No 1926. līdz 1931. gadam 70% Japānas ārējo investīciju nonāca Mandžūrijā. Kvantunas armija iesaistījās vietējā politikā un minimāli pakļāvās Japānas valdības pavēlēm. Japāna 20. gadsimta sākumā bija noslēgusi militāro savienību ar Lielbritāniju un iesaistījās [[Karadarbība Āzijā un Klusajā okeānā (Pirmais pasaules karš)|Pirmajā pasaules karā Āzijā]], ieņemot Vācijas Impērijas kolonijas Ķīnā. 1922. gada Vašingtonas flotes līgums noteica ASV, Lielbritānijas un Japānas flotes kuģu tonnāžu attiecībā 5:5:3. Japānai nācās Ķīnai atdot okupētās vācu kolonijas. 1923. gadā ASV atteicās atzīt Japānas īpašās intereses Ķīnā, un Lielbritānija nepagarināja militāro savienību. 1930. gada Londonas konferencē ASV, Lielbritānija un Japāna vienojās par 10:10:7 attiecību kara kuģu tonnāžām.<ref name="The Wars for Asia, 1911-1949"/> 1925. gadā Japāna pieņēma jaunu vēlēšanu likumu, kas balsstiesības piešķīra gandrīz visiem 25 gadu vecumu sasniegušajiem vīriešiem. 1928. gadā parlamentā pirmo reizi ievēlēja astoņus kreiso partiju pārstāvjus, kas izraisīja konservatīvo reakciju. Valdība atbildēja ar komunistu arestiem un kreisi noskaņotu profesoru atlaišanu no universitātēm. Valsts ekonomika nebija atguvusies kopš Pirmā pasaules kara, un tai traucēja nestabilitāte japāņu preču lielākajā tirgū — Ķīnā. Lielā depresija un globālā tirdzniecības krīze pārliecināja daudzus japāņus par politiskā kursa maiņas nepieciešamību. Tikmēr Ķīnas Republikā pēc revolūcijas un [[Beijaņas valdība]]s haosa gadiem 1926. gadā sāka nostiprināties nacionālistu valdības vara, iesākās [[Nankinas desmitgade]]. 1928. gada decembrī Ķīna paziņoja par ievedmuitas tarifu palielināšanu, tā apdraudot Japānas intereses. 1929. sākusies [[Lielā depresija]] iedragāja starptautisko un Japānas ekonomisko stāvokli. Līdz 1931. gadam japāņu eksporta apjomi samazinājās uz pusi. 1931. gadā Ķīna atkal pacēla ievedmuitas, palielinot savus ienākumus no 46 miljoniem juaņu 1927. gadā uz 385 miljoniem 1931. gadā. Ķīna noraidīja visas japāņu sūdzības par muitas celšanu, neatzīstot Beijaņas valdības un reģionālo militāristu dotās privilēģijas. Ķīniešu vidū japāņi nebija populāri, un iedzīvotāji regulāri piedalījās japāņu preču boikotos, tā vēl vairāk saasinot ekonomiskos konfliktus. Jau 1928. gadā Japāna apsvēra veidus, kā saglabāt un nostiprināt savu kontroli Mandžūrijā. Pēc [[Ziemeļu karagājiens|Ziemeļu karagājiena]] uzvaras 1928. gadā, Čana Kaiši valdība Mandžūrijā strauji sāka celt dzelzceļus, kas konkurēja ar japāņu līnijām. 1931. gada sākumā Čans Kaiši izvirzīja mērķi par japāņiem piederošo dzelzceļu nacionalizāciju. Japānas spēki Mandžūrijā arī aizsargāja šeit dzīvojošos 800 000 korejiešus (Koreja šajā laikā bija Japānas kolonija). 1931. gada jūlijā izcēlās konflikts starp ķīniešu un korejiešu zemniekiem par irigācijas tiesībām. Tam sekoja pret ķīniešiem vērsti grautiņi Korejā, kuros nogalināja vismaz 100 ķīniešus. Reaģējot uz šo, Ķīnā sākās plaša japāņu preču boikota kampaņa. === Mandžūrijas okupācija === Reaģējot uz nelielu sprādzienu, ko sarīkoja japāņu slepenais dienests, un kura sabojātā dzelzceļa sliežu remontam pietika ar vienu dienu, 1931. gada 18. septembrī Kvantunas armija sāka Mandžūrijas iekarošanu. Jau kopš [[Beijaņas valdība]]s laika Mandžūriju kontrolēja Čžans Dzolins un vēlāk viņa dēls Čžans Sjueljans, kurš Ziemeļu karagājiena rezultātā 1928. gada beigās atzina nacionālistu valdības varu, saglabājot lielu autonomiju. Sākoties japāņu uzbrukumam viņš savai armijai pavēlēja nepretoties un atkāpties. Arī centrālās valdības vadītājs Čans Kaiši, kura varu apdraudēja komunistu partizāni un šķelšanās valdošajā [[Gomiņdan]] partijā, nevēlējās savu vājo armiju nosūtīt pret japāņiem. 19. septembrī japāņi ieņēma [[Liaonina]]s provinces galvaspilsētu [[Šeņjana|Šeņjanu]] (Mukdenu). 20. septembrī krita [[Dzjiliņa]]s provinces galvaspilsēta [[Čančuņa]]. Novembri japāņi pavadīja, iekarojot ziemeļu provinci [[Heilundzjana|Heilundzjanu]] pie PSRS robežas, 19. novembrī ieņemot provinces galvaspilsētu Ciciharu. Čžana Sjueljana valdība bija bēgusi uz dienvidu pilsētu Činžou (''Jinzhou''), kas pēc sīvām cīņām krita 1932. gada 3. janvārī. 5. februārī japāņi ieņēma svarīgo dzelzceļa mezglu [[Harbina|Harbinu]]. 29. februārī Kvantunas armijas vadība izlēma par [[Mandžukuo]] valsts izveidošanu. 1. martā Mandžukuo pasludināja neatkarību, un 9. martā par valdnieku kronēja pēdējo mandžūru [[Cjinu dinastija]]s imperatoru. 1932. gada jūnijā [[Tautu Savienība]]s komisijai, kas izmeklēja Mandžūrijas okupācijas iemeslus, Kvantunas armijas komandieris paskaidroja, ka Japānai Mandžūrijā ir nacionāli svarīgas intereses, un tās iekarošana ļauj Japānai izvairīties no ekonomikas sabrukuma. Viņš arī aizbildinājās ar PSRS militārā spēka pieaugumu, un padomju kontroli pār [[Mongolijas Tautas Republika|Mongolijas Tautas Republiku]], kam varētu sekot padomju mēģinājums atgūt 1905. gadā zaudēto kontroli pār Mandžūriju. Japānas prese šajā laikā rakstīja, ka Japānu nav par ko kritizēt, jo Mandžūrijā tā uzvedas tieši tāpat kā ASV Panamā, aizstāvot savas nacionālās intereses. Japānas militārā iejaukšanās esot paglābusi Mandžūriju no Ķīnas haosa.<ref name="The Wars for Asia, 1911-1949"/> Līdz 1932. gada jūlijam Japāna Mandžūrijā zaudēja 603 kritušos, 100 mirušos no ievainojumiem un 1492 ievainotos.<ref>[https://books.google.lv/books?id=_pSCAgAAQBAJ&printsec=frontcover&dq=japan+china+war+1931&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiKntOnhvDZAhXEw6YKHesADeE4KBDoAQgzMAI#v=onepage&q=japan%20china%20war%201931&f=false The Manchurian Crisis and Japanese Society, 1931-33]</ref> === Politiskā krīze === Kvantunas armijas nesankcionētais uzbrukums Mandžūrijā izraisīja konfliktu Japānā starp armiju un valdību. 1931. gada 13. decembrī premjerministrs atkāpās no amata, signalizējot armijas uzvaru. Pēc neveiksmīgiem atentāta mēģinājumiem 1932. gada februārī un martā, 15. maijā radikālajiem virsniekiem izdevās nogalināt premjerministru, kurš bija mēģinājis sākt sarunas ar Ķīnu. Par nākamo premjerministru kļuva karaflotes admirālis, un līdz pat Japānas kapitulācijai valdības vadīja virsnieki, armijai nosakot valsts politiku. Japāņu uzbrukums un [[Dzjans Dzješi|Čana Kaiši]] militārās nepretošanās politika izraisīja nemierus Ķīnā un politisko konfliktu valdošā [[Gomiņdan]] vadībā. Jau 1931. gada maijā dienvidos bāzēta partijas frakcija bija pasludinājusi savu valdību un uzsākusi kontaktus ar Japānu, ko gan pārtrauca, sākoties karam. Mandžūrijas zaudējuma un partijas frakciju konflikta dēļ 15. decembrī Čans Kaiši atkāpās no armijas un valdības vadītāja amatiem, ļaujot dienvidu frakcijai sagrābt varu Nankinā. Lai nodrošinātu kontroli Šanhajā un Nankinā, jaunā vara no cīņas pret komunistiem atsauca trīs divīzijas, ko ieveda pilsētās. Jaunu valdību izdevās izveidot pēc mēneša, Čans Kaiši atkal kļuva par armijas komandieri, bet par valdības vadītāju viņa politiskais pretinieks [[Vans Dzjinvejs]]. <gallery> Asia 1932.jpg|Dalītā Ķīna un kaimiņvalstis, 1932 Kwantung Army Generals.jpg|Kvantunas armijas ģenerāļi, 1932 IJA Infantry in Manchuria.jpg|Japānas kareivji Mandžurijā, 1931 IJA troops in Manchuria.jpg|Japānas kareivji Mandžūrijā, 1932 19th Root Army, being in engagement with the Japanese in Chapei front.jpg|Ķīnas kareivji Šanhajā, 1932 Chinese soldiers of the 19th Army fighting in Chabei district.jpg|Ķīnas kareivji Šanhajā, 1932 </gallery> === Šanhajas kauja === Ķīnas komerciālajā centrā Šanhajā jau kopš 19.gs bija izveidojušies plaši ārzemnieku kvartāli, kas nebija pakļauti Ķīnas kontrolei. Ap šo laiku Šanhajā dzīvoja 26-30 000 japāņu. Japānas uzņēmēji šeit bija izvērsuši ražošanu, ko traucēja ķīniešu boikoti. Sākoties japāņu iebrukumam Mandžūrijā, [[Gomiņdan]] organizētie protestētāji iesāka japāņu preču un ostas noliktavu sagrābšanas. Japāņu uzņēmēji aizvien biežāk sāka lūgt netālu noenkuroto Japānas karakuģu matrožu un jūras kājnieku aizsardzību. Patriotiskās demonstrācijas un preču sagrābšanas izvērsās sadursmēs. 1932. gada 18. janvārī japāņu aģentu izprovocētā sadursmē ķīnieši uzbruka pieciem japāņu mūkiem, nogalinot vienu no tiem. 20. janvārī japāņu aktīvisti nodedzinšja divas ķīniešu rūpnīcas. Šanhajas mērs atteicās apmierināt visas Japānas prasības par ķīniešu protestu apspiešanu, dažādām kompensācijām un nacionālistu preses ierobežošanu. Japānas valdība pastiprināja karaflotes akciju Japānas pilsoņu aizsardzībai Šanhajā. 27. janvārī japāņu fabrikas sāka slēgt durvis, no darba atlaižot tūkstošiem ķīniešu.<ref>[https://books.google.lv/books?id=a_1_5yzuotIC&printsec=frontcover&dq=japan+china+war+1931&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiKntOnhvDZAhXEw6YKHesADeE4KBDoAQg_MAQ#v=onepage&q=japan%20china%20war%201931&f=false China's Trial by Fire: The Shanghai War of 1932]</ref> 28. janvāra rītā Šanhajā un tās tuvumā atradās 34 Japānas karakuģi. Tie izsēdināka 600 jūras kājniekus japāņu apdzīvotā rajona tuvumā un drīz sākās kaujas ar ķīniešu kareivjiem. Ķīniešu kvartālus smagi bombardējs japāņu lidmašīnas. Pilsētā ievestais ķīniešu karaspēks bija vāji bruņots un nevarēja izrādīt ilgstošu pretestību aizvien pieaugošajam japāņu karaspēkam. 29. janvārī Čans Kaišeks Gomiņdan vadībai piedāvāha būt gataviem sarunām ar Japānu un vienlaikus izrādīt aktīvu militāro pretestību. 31. janvārī un 1. februārī galvaspilsētā Nankinā ieveda 30 000 vāciešu apmācītu un labi bruņotu Nacionālās gvardes kareivju. Pēc smagām cīņām 5. maijā Čans Kaiši piekrits pamieram Šanhajā, kas paredzēja ķīniešu karaspēka atvilkšanu no pilsētas. Ja Mandžūrijas okupācija bija armijas operācija, tad Šanhajas kaujā galvenā loma bija karaflotei. Japāņi vēlējas izmantot sarunas par karaspēka atvilkšanu no Šanhajas, lai panāktu Mandžukuo neatkarības atzīšanu. Ķīna šo ideju noraidīja.<ref name="The Wars for Asia, 1911-1949"/> === 1932.-1937. gada notikumi === [[Attēls:Tanggu Truce Map.jpg|thumb|Tangu pamiera radītā neitrālā teritorija]] 1932. gada decembrī japāņi turpināja uzbrukumu no Mandžūrijas, ieņemot papildus teritorijas Ķīnas ziemeļos. Tā kā mongoļu apdzīvotajā Žehe provincē atradās mandžūru valdnieku senās kapenes, 1933. gada 17. februārī tajā iebruka japāņi un 3. martā ieņēma provinces galvaspilsētu Čende. Fronte līnija nostabilizējās gar [[Minu dinastija]]s celto [[Lielais Ķīnas mūris|Lielo Ķīnas mūri]]. Maijā japāņi to šķērsoja un ielauzās [[Hebei]] provincē, kas jau bija tiešs iebrukums ķīniešu vēsturiskajās zemēs. Čans Kaiši atkārtoja savu pārliecību, ka vispirms ir jāsakauj komunisti un tikai tad japāņi, tāpēc piekrita pamiera sarunām ar japāņiem. 1933. gada 31. maijā noslēgtais Tangu pamiers paredzēja plašu neitrālo joslu. Japāņi atkāpās aiz Lielā Ķīnas mūra, taču neitrālā zona drīz noncs Japānas militārajā kontrolē. 1933. gada 24. februārī Tautu Savienība nosodīja Japānas agresiju Mandžūrijā. Japāna 27. martā pameta Tautu Savienību, kuras dibināšanā un finansēšanā tā bija devusi lielu ieguldījumu. 1935. gadā japāņi iebruka [[Iekšējā Mongolija|Iekšējās Mongolijas]] teritorijā, ieņemot daļu mongoļu apdzīvoto zemju. Mongoļu nacionālisti, kurus vadīja Čingishana dinastijas pēcnācējs, atradās situācijā, kurā lielu daļu viņu zemju kontrolēja PSRS vasaļvalsts [[Mongolijas Tautas Republika]], bet Ķīnas centrālā valdība nespēja aizsargāt Iekšējo Mongoliju no japāņiem. Mongoļi izlēma par labu sadarbībai ar japāņiem, kas šeit izveidoja jaunu [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]] [[Mendzjana|Mendzjanu]] (''Mengjiang''). Japāņi atjaunoja uzbrukumus Ķīnas centram, 1935. gada 10. jūnijā piespiežot nacionālistu valdību izvest ķīniešu karaspēku no visas Hebei provinces teritorijas. Jau 27. jūnijā japāņi piespieds parakstīt vēl vienu vienošanos ar kuru nacionālisti pamets daļu no Iekšējās Mongolijas. Ar ārvalstu, īpaši Vācijas, militāro atbalstu Ķīnas valdībai izdevās nostiprināt armijas kaujasspējas, un 1936. gada 13. jūlijā Čans Kaiši paziņoja, ka vairs nepiekāpsies Japānas prasībām un ir gatavs atklātam karam. Ķīna bija atguvusies no Lielās Depresijas. Ekonomiskā aktivitāte un labā raža uzlaboja vispārējo patriotisko noskaņojumu valstī. Pilnvērtīgai cīņai pret Japānu traucēja Čana Kaiši vēlme vispirms pilnībā iznīcināt komunistus. Viņš uzskatīja, ka komunisti izmantos armijas galveno spēku cīņu ar japāņiem, lai paplašinātu savu varu frontes aizmugurē. === Stratēģiskie apsvērumi === Čans Kaiši apzinājās riskus, kas saistīti ar kara sākšanu. Ķīnas industrijas un bruņotie spēki joprojām atpalika no Japānas, taču piekāpšanās politika nopietni apdraudēja nacionālistu valdības popularitāti tautā un armijā. Viņš rēķinājās ar to, ka Japānai nepietiek militāro resursu visas Ķīnas iekarošanai, un japāņu militārie panākumi liks konfliktā iejaukties Lielbritānijai un ASV, kuru ekonomiskais embargo būtu nāvējošs Japānai. Rietumvalstis arī nepieļautu Ķīnas pilnīgu sakāvi, lai tā izmisumā nepārietu Japānas vai PSRS pusē. Viņš arī rēķinājās ar ilga kara iespēju, kas liktu valdībai atkāpties uz iekšzemi, izstiepjot un novājinot Japānas piegādes līnijas. Uzvaru karā Ķīna panāktu nevis ar Japānas armiju pilnīgu sakāvi un padošanos, bet piespiežot japāņus atzīt, ka karu nav iespējams uzvarēt, un meklēt politisku vienošanos ar Ķīnu. Kad Vācija 1937. gada decembrī centās panākt vienošanos starp Japānu un Ķīnu, Čans Kaiši signalizēja Rietumiem, ka tas var beigties ar Ķīnas pāriešanu Japānas-Vācijas alianses pusē. ASV uz to nereaģēja, bet PSRS palielināja ieroču piegādes Ķīnai. Jau pēc Šanhajas un Nankinas zaudēšanas 1938. gada februārī Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis slepeni apmeklēja Tokiju, piedāvājot atjaunot 1937. gada jūlija robežu starp abām armijām un atzīt Japānas "koncesiju" Mandžūrijā, juridiski to saglabājot kā Ķīnas teritoriju. 1940. gadā Honkongā notikušajās slepenajās sarunās Ķīna bija gatava ļaut japāņiem izvietot karaspēku Iekšējā Mongolijā un Ķīnas ziemeļos, piešķirt japāņiem plašas ekonomiskās priekšrocības, kā arī noslēgt pret PSRS vērstu aliansi. Šāds miers ļautu nacionālistu valdībai ar japāņu palīdzību beidzot iznīcināt komunistus un atsākt savas varas nostiprināšanu. Pat grūtajā 1940. gadā, kad Vācijas, Itālijas, PSRS, Japānas alianse likās neuzvarama, Čans Kaiši sarunas neatbalstīja, saprotot, ka šāda piekāpšanās japāņiem būtu viņa karjeras un dzīves gals. Līdz ar Japānas uzbrukumu ASV 1941. gada 7. decembrī, Čans Kaiši izvirzīja piecu punktu programmu: * japāņi jāsakauj un jāpadzen no kontinentālās Āzijas. * Ķīnai jāatgūst pēdējos simt gados zaudētās teritorijas — Taivāna, Honkonga, Mandžūrija, Ārējā Mongolija (MTR), arī Tibeta un salas [[Dienvidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūrā]]. * jāsarauj visi 19. un 20. gadsimta nevienlīdzīgie līgumi ar ārvalstīm, veidojot līdzvērtīgas attiecības. * Rietumu lielvarām jāatzīst Ķīnu kā vienu no četrām pasaules lielvarām. * Rietumu lielvalstīm jāpalīdz Ķīnai politiski un ekonomiski atgūties no kara.<ref name="ReferenceA">[https://books.google.lv/books?id=LY4YDQAAQBAJ&printsec=frontcover&dq=second+sino+japanese+war&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiEgMLYhPDZAhWMAJoKHdDqB2w4ChDoAQgxMAI#v=onepage&q=second%20sino%20japanese%20war&f=false China's Bitter Victory: War with Japan, 1937-45: War with Japan, 1937-45]</ref> === Ķīnas diplomātija === Japānas iebrukumam sākoties, Ķīnai nebija diplomātisku attiecību ar PSRS. Lai arī padomju valsts agri bija sākusi sniegt atbalstu nacionālistiem, tā turpināja Ārējās Mongolijas ([[Mongolijas Tautas Republika]]s) kontroli un palielināja savu kontroli pār [[Siņdzjana|Siņdzjanu]]. Sadursmes ar PSRS karaspēku pie padomju kontrolētajiem dzelzceļiem Mandžūrijā noveda pie diplomātisko attiecību saraušanas. Japānas veiktā Mandžūrijas okupācija atkal tuvināja abas valstis, kas 1932. gada decembrī atjaunoja diplomātiskās attiecības. Čans Kaiši izmantoja PSRS nepieciešamo sadarbību ar Ķīnu, lai panāktu no Staļina minimālu atbalsta sniegšanu komunistu nemierniekiem. Ķīna sāka saņemt padomju ieročus. Taču Čans Kaiši turpināja ievērot distanci no PSRS, lai neizraisītu ne tikai Japānas, bet arī Rietumvalstu nepatiku. Lielbritānija bija lielākais ārzemju investors Ķīnā, un tā diplomātiski atbalstīja Ķīnu Tautu Savienībā. Pēc 1937. gada tā nacionālistiem izsniedza vairākus aizdevumus, un līdz 1940. gadam sniedza palīdzību pa [[Birmas ceļš|Birmas ceļu]]. Japāna bija lielākā ASV tirdzniecības partnere reģionā, tāpēc sākotnēji ASV aprobežojās tikai ar diplomātisku japāņu agresijas nosodīšanu. Kara gados galvenos kontaktus ar amerikāņiem uzturēja Čana Kaiši sieva un sievasbrālis, kas bija kristieši, izglītoti Amerikā un labi runāja angliski. Kopš 1927. gada Vācija palīdzēja nacionālistu armijas apmācībā un apgādē ar ieročiem. Ķīnā strādāja vairāki simti vācu virsnieku un instruktoru. Nacistu īstenotā Vācijas varenības ātrā atjaunošana simpatizēja daudziem ķīniešiem. Līdz 1937. gadam ar vāciešu palīdzību Čans Kaiši izveidoja 80 000 kareivju spēcīgas elites vienības. Sākoties karam Vācija pasludināja neitralitāti, taču vēl līdz 1938. gada aprīlim turpināja atbalstīt Ķīnu. Tikai Hitlera lēmums par labu Japānai izbeidza šo atbalstu.<ref name="ReferenceA"/> == Japānas pilna mēroga iebrukums Ķīnā == === 1937. gada notikumi === [[Attēls:Wuhan german divs.jpg|thumb|Ar Vācijas atbalstu modernizētā Ķīnas armija, 1938]] Netālu no Pekinas izvietotais japāņu karaspēks 1937. gadā gandrīz katru nakti veica mācības. 7. jūlija vakarā uz japāņu vienību, kas bija izgājusi mācībās Marko Polo tilta tuvumā, tika raidīti vairāki šāvieni. Japāņu rindās trūka viens kareivis, ko viņi uzskatīja par nogalinātu vai aizturētu. Japāņu karaspēks sāka apšaudīt tuvumā esošās ķīniešu vienības. Pazudušais karavīrs vēlāk atradās, jo bija apmeklējis prostitūtu, taču sadursmes nebeidzās. Sekojot Kvantunas armijas ieteikumam, 11. jūlijā valdība apstiprināja piecu divīziju nosūtīšanu uz Ķīnu. Japānas valdība pieņēma lēmumu par soda ekspedīciju pret Ķīnu, ar mērķi ieņemt Pekinu un [[Tjaņdziņa|Tjaņdziņu]]. Uzbrukuma ātrumu un plašumu veicināja ķīniešu minimālā pretestība. Japānā valdīja pārliecība, ka zaudējot lielās piekrastes pilsētas nacionālistu valdība sabruks, ļaujot japāņiem diktēt sev izdevīgus miera noteikumus. Čans Kaiši armijas un valdības vadītājiem paziņoja, ka šoreiz būs īsts karš, lai arī Nankinas valdības kontrole pār valsts bruņotajiem spēkiem joprojām nebija pilnīga. Viņš arī tikās ar komunistu vadību, vienojoties par kopīgu cīņu pret japāņiem. Komunistu armija tagad formāli pakļaujas nacionālajai valdībai. No 176 Nacionāli revolucionārās armijas divīzijām, kas it kā veidoja nacionālistu armiju, tikai 31 divīzija tieši pakļāvās Čana Kaiši pavēlniecībai. Tikai 20 vāciešu apmācītās divīzijās bija pilnajā 10 000 kareivju sastāvā, kamēr pārējās bija ap 5000. Ar Vācijas un PSRS palīdzību armiju modernizēt bija plānots pabeigt līdz 1938. gada jūlijam. Artilērija bija novecojusi un liela armijas daļa nekad nebija veikusi lauka manevrus. Pēc 1931. gada Ķīna sāka modernas kara aviācijas veidošanu. [[Fašistiskā Itālija]] palīdzēja ar simtiem pilotu un instruktoru, kas procesu veica ar itālisku nenopietnību. 1937. gadā no 600 Ķīnas kara lidmašīnām tikai 91 bija kaujasspējīga, kamēr daudzu pilotu apmācība notika pavirši, nedodot tiem īstu gaisa cīņu pieredzi. Kara aviāciju veidoja Itālijā, ASV un Vācijā ražotas lidmašīnas. Gaisa kauju pirmajās nedēļās Ķīnas aviācija cieta lielus zaudējumus. Jūlijā sāktajam japāņu uzbrukumam bija divi teātri — centra un ziemeļu. Ziemeļu uzbrukums vērsās pret Pekinu un [[Tjaņdziņa|Tjaņdziņu]], kuras ieņēma jau mēneša beigās. Valdības un vietējo militāristu armijas šeit sabruka un bēga. Komunistu armijai izdevās gūt vienu uzvaru, iznīcinot japāņu brigādi. Ap 9000 kareivju liela komunistu divīzija šaurā kalnu ielejā 25. septembrī uzbruka japāņiem, nogalinot vismaz 3000 un iegūstot 100 kravas mašīnas ar munīciju un pārtiku. Ķīnieši sāka brutālus terora uzbrukumus Ķīnā dzīvojošajiem japāņiem. Japānas armija iesāka ķīniešu civiliedzīvotāju kolektīvo sodīšanu, kas ātri izvērsās pilnīgā barbarismā. Virsnieki sacentās galvu ciršanā, notika masu izvarošanas un dzīvu cilvēku aprakšana. Japāņu armija uzbrukumus attīstīja pa dzelzceļa līnijām, izmantojot tos karaspēka un smagās tehnikas pārvietošanai. Ķīniešu nespēja likvidēt dzelzceļu infrastruktūru (sliedes, tiltus), norādīja uz aizsardzības stratēģijas neesamību. Pēc ziemeļu iekarošanas, japāņi augustā un septembrī virzījās uz dienvidiem pa trīs galvenajām dzelzceļa līnijām. 13. oktobrī sākas uzbrukums [[Taijuaņa]]i, kur ķīnieši līdz 7. novembrim izrādīja sīvu pretestību. Centra teātrī karadarbība sākās Šanhajā, ar turpmāku uzbrukumu iekšzemes virzienā. Šeit sākotnējo iniciatīvu izmantoja ķīnieši, kas vēlējās izmantot savas priekšrocības reģionā, lai dotu spēcīgu triecienu japāņiem. ==== Šanhajas okupācija ==== 1937. gadā Šanhaja ar 3,5 miljoniem iedzīvotāju bija piektā lielākā pilsēta pasaulē. 70 000 ārzemnieku šeit dzīvoja izolētos kvartālos, kuros parastajiem ķīniešiem ieeja bija aizliegta. Šie kvartāli dalījās divās zonās — starptautiskajā, ko pārvaldīja Eiropas valstu pārstāvju padome, un franču, ko pārvaldīja franči. No 48 dažādām tautībām 20 000 bija japāņi, 10 000 briti un 10 000 krievi. Šanhajā atradās 2500 Japānas jūras kājnieki un ap 20 karakuģi, kas bija izveidojuši aizsardzības zonu. Internacionālajos kvartālos bija izvietoti britu, itāļu, amerikāņu un franču karavīri. Kopš 1932. gada Šanhajas kaujas pilsētā atradās tikai viegli bruņotas ķīniešu militārās policijas vienības, armijai izvietojoties tālu ārpus pilsētas. Sākoties japāņu iebrukumam ziemeļos, Čans Kaiši nesūtīja uz turieni savus galvenos spēkus, bet ar vācu virsnieku atbalstu izlēma galveno kauju veikt pie Šanhajas, kurā japāņi nevēlējās uzsākt karadarbību. Tas sašķeltu Japānas spēkus. Ķīnas ziemeļu līdzenumi bija piemēroti japāņu tankiem, kamēr daudzās upes un ezeri Šanhajas reģionā deva priekšrocības aizsardzībai un kaujas starptautiskajā pilsētā ierobežotu japāņu smagās tehnikas un aviācijas izmantošanu. Lai arī Japānai bija spēcīgāka karaflote un aviācija, tās sauszemes armija joprojām bija vāji modernizēta, ar minimālu artilērijas atbalstu, taču labi apmācīta un pilnībā paklausīga pavēlēm. Pēc tam, kad 11. augustā Japāna pieprasīja ķīniešu militārās policijas izvešanu no Šanhajas, 20 000 ķīniešu karavīru no vācu apmācītās 88. un 87. divīzijas ar dzelzceļu un mašīnām nosūtīja uz pilsētu. Lai arī viņiem bija pavēlēts izvietoties ārpus pilsētas, vienības komandieri izlēma ieiet pilsētā. Ķīniešu virsniekus vadīja vēlme atriebties par 1932. gadu, un pirmajiem veikt triecienu pret japāņiem. Lai bloķētu ceļu japāņu flotei, upē pie pilsētas viņi nogremdēja vairākus kuģus. Vietējie iedzīvotāji masveidā sāka pamest pilsētu. 13. augustā pilsētā izcēlās sadursmes starp pretējo pušu kareivjiem, kas pārgāja atklātās kaujās. 14. augustā Ķīnas aviācija veica uzbrukumu japāņu karakuģiem. Neprecīzi mestās bumbas iznīcināja apkārtējās ēkas un nogalināja simtiem iedzīvotāju. Ķīniešu uzlidojumā visvairāk cieta universālveikals un viesnīca, nogalināto ķīniešu pilsētnieku skaits bija ap 2000. Kopējais japāņu kareivju skaits Šanhajā sākotnēji bija ap 5000. 13. augustā pilsētas centrā izsēdās divas japāņu divīzijas. Septembra vidū japāņiem Šanhajā bija jau sešas divīzijas, kas kopā ar artilēriju, aviāciju un floti veidoja ap 200 000 lielu karaspēku. Ķīnas spēki, kuru lielākā daļa izvietojās reģionā ap Šanhaju, pieauga līdz 71 divīzijai ar aptuveni 500 000 kareivjiem. Čans Kaiši kontrolēja kauju gaitu, nežēlojot kareivju dzīvības. Līdz 20. oktobrim ķīniešu zaudējumi sasniedza 130 00 kritušos un ievainotos. Lai arī ķīniešiem bija ievērojams skaitliskais pārspēks, viņi zaudēja daudzus kareivjus primitīvos masu uzbrukumos labi nocietinātajām un aizsargātajām japāņu pozīcijām. Kaujas operācijas Šanhajas un Nankinas frontē japāņu aviācija veica no lidlaukiem Taivānā un piekrastē izvietotajiem [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģiem]]. 21. augustā Ķīna un PSRS Nankinā paraksta Neuzbrukšanas līgumu, kas paver ceļu padomju ieroču piegādēm. 23. augustā Japāna Šanhajā sāk izsēdināt papildspēkus, kara aviācija sāk bombardēt Nankinu un citas lielās pilsētas. 5. septembrī Japānas karaflote sāk Ķīnas austrumu un dienvidu piekrastes jūras blokādi. 8. septembrī japāņi sāk vispārēju pretuzbrukumu, ar mērķi iegūt kontroli pār pilsētas apkārtni. 14. oktobrī sākas neveiksmīgs ķīniešu pretuzbrukums. 5. novembrī japāņi sāk izsēdināt 30 000 kareivju desantu pie [[Handžou]], dienvidos no Šanhajas, draudot aplenkt pilsētu, kā arī paverot taisnu ceļu uz Nankinu. Desants apdraudēja ķīniešu aizmuguri, un izraisīja frontes sabrukumu ar nekārtīgu atkāpšanos Nankinas virzienā. Čans Kaiši bija zaudējis savas modernākās, vācu apmācītās armijas daļas, kā arī lielu daļu artilērijas.<ref name="China at War 1901-1949">[https://books.google.lv/books?id=YsWOAwAAQBAJ&pg=PA206&dq=japan+war+1937&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiYhdryp_XZAhXEBZoKHWRsD6I4FBDoAQg4MAM#v=onepage&q=japan%20war%201937&f=false China at War 1901-1949]</ref> 9. novembrī Čans Kaiši pavēlēja ķīniešu armijai pamest Šanhaju. Sākās nekārtīga atkāpšanās, kas apgrūtināja jaunas frontes līnijas izveidošanu, kā arī deva iespēju japāņu gaisa uzbrukumiem. Baidoties no nāves japāņu gūstā, karavīri pameta ieročus un formas, pārģērbjoties civilajā apģērbā. Kaujas Šanhajā bija sīvas, taču koncentrējās noteiktos rajonos, abām pusēm cenšoties ievērot starptautisko kvartālu neaizskaramību, tāpēc tos pārpludināja ķīniešu bēgļi. Arī pēc Japānas militārās uzvaras, starptautiskie kvartāli saglabāja savu neitrālo statusu. Uz kaujām Šanhajā un tās apkārtnē, Ķīna bija nosūtījusi ap 700 000 kareivju, no kuriem 300 000 krita, vai tika ievainoti. Sākotnēji nelielais japāņu karaspēks šeit pieauga līdz 200 000, no kuriem 50 000 krita, vai tika ievainoti. <gallery> Shanghai1937KMT fortification.jpg|Ķīniešu barikādes Civilian victims of the August 14 bombing near the Great World.jpg|14. augusta uzlidojumā nogalinātie Bombing outside the Palace Hotel.jpg|14. augusta bombardēšanas sekas Japanese Special Naval Landing Forces in Battle of Shanghai 1937.jpg|Japāņu īpašās vienības kareivji Shanghai1937IJA ruins.jpg|Japānas kareivji Rooftop Watchers Sino-Japanese War 1937 Shanghai.jpg|Starptautisko kvartālu iedzīvotāji novēro kaujas French Concession 1937.jpg|Japānas kareivji franču kvartālā </gallery> ==== Nankinas okupācija ==== [[Naņdzjina|Nankina]], ko Čans Kaiši 1927. gadā izvēlējās par savu galvaspilsētu [[Nankinas desmitgade]]s laikā bija pieaugusi no 300 000 līdz 1 miljonam iedzīvotāju. Viduslaiku pilsētas raksturu strauji mainīja nacionālistu celto ēku arhitektūra. 19. un 20. septembrī notiek gaisa kaujas virs Nankinas. 30. oktobrī valdības iestādes pārceļ no Nankinas uz [[Čuncjina|Čuncjinu]] dziļā iekšzemē. Atšķirībā no Šanhajas, kur galvenās cīņas notika lielpilsētā, kaijas par Nankinu notika plašā rajonā, ķīniešiem izrādot sīvu pretestību, lai palēninātu japāņu virzību uz priekšu. 11. novembrī visām japāņu vienībām Šanhajas frontē liek doties uz rietumiem, uzbrukumā Nankinai. 20. novembrī notiek japāņu aviācijas uzlidojums, kam pretestību izrāda padomju un ķīniešu piloti. 1. decembrī japāņu armija no Šanhajas puses sāk uzbrukumu Nankinas ārējai aizsardzības līnijai un 9. decembri sasniedz pēdējo pilsētas aizsardzības līniju. 10. decembrī sākas vispārējais uzbrukums pilsētai, kuru joprojām aizsargā senie pilsētas mūri. 12. decembrī Čans Kaiši pieņem lēmumu izbeigt pilsētas aizstāvību. Par spīti tam, japāņi līdz 1938. gada februārim pilsētā izvērš slepkavību un izvarošanu kampaņu, kas zināma kā [[Naņdzjinas slaktiņš|Nankinas slaktiņš]].<ref>[https://books.google.lv/books?id=eiyrCgAAQBAJ&printsec=frontcover&dq=japan+war+1937&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwie4qWEqPXZAhWmNJoKHd_lABk4HhDoAQgrMAE#v=onepage&q=japan%20war%201937&f=false Nanjing 1937: Battle for a Doomed City]</ref> <gallery> Curtiss Hawk II in Chinese service.jpg|Curtiss Hawk II 1930s Hawk III of China Air Force.jpg|Hawk III Polikarpov I-15bis.jpg|I-15bis I-16 in Nanking.PNG|I-16 apkope Ķīnā Tupolev SB 2.jpg|Tupolev SB </gallery> === 1937.-1938. gada notikumi === [[Attēls:1938 June Yellow River.gif|thumb|Ķīnas kareivji Huanhe appludinātajos laukos]] Līdz ar 1937 gada 21. augusta Ķīnas un PSRS Neuzbrukšanas līguma parakstīšanu, Ķīna saņēma 250 miljonu USD kredītu padomju ieroču iegādei. Līdz 1941. gada rudenim PSRS ķīniešiem piegādāja vairāk nekā 1000 lielgabalus, 900 lidmašīnas, 82 tankus, 2 miljonus artilērijas lādiņu, 32 000 [[aviācijas bumba]]s, 10 000 ložmetējus un 50 000 šautenes. Karā pret Japānu Ķīnai palīdzēja vairāk nekā 1500 padomju militārie instruktori un 2000 kara piloti.<ref>[https://books.google.lv/books?id=yCDv67C2BzkC&pg=PA21&dq=china%27s+civil+war&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwja_ODAs9nZAhXBsKQKHanrC8U4FBDoAQgmMAA#v=onepage&q=china's%20civil%20war&f=false The Soviet Union and Communist China, 1945-1950]{{Novecojusi saite}}</ref> Lielo kara aviācijas zaudējumu dēļ, 14. septembrī Ķīna lūdz padomju "brīvprātīgo" pilotu palīdzību. PSRS uz fronti nosūta vairākus desmitus iznīcinātāju un bumbvedēju pilotu, kas novembrī paguva iesaistīties kaujās par Nankinu. Padomju aviācijas instruktori apmācīja ķīniešu pilotus līdz 1941. gada beigām, vairāki simti ķīniešu pilotu mācījās PSRS. Šo palīdzību izbeidza nacistiskās Vācijas uzbrukums PSRS, un turpmāk lielāko militāro palīdzību Ķīnai sniedza ASV un Lielbritānija. Lai arī Ķīnas vadītāji savās sakāvēs vainoja moderna bruņojuma trūkumu, neveiksmju iemesli slēpās armijas sašķeltībā. Čans Kaiši to nekad pilnībā nekontrolēja un tāpēc neuzticējās armijas augstākajiem virsniekiem, kas bieži nāca no reģionālajām militāristu grupām vai Gomiņdan frakcijām. Daudziem armiju komandieriem trūka modernas militārās izglītības, un to lēmums ietekmēja dažādas politiskās ambīcijas. Tā kā armiju vadītāji bieži ignorēja viņa pavēles, pieņēma nesaskaņotus lēmumus, apdraudot kopējo fronti, Čans Kaiši regulāri no tālienes iesaistījās kauju gaitā, kontrolējot visus sīkumus un sūtot pavēles nelielām frontes vienībām, tā tikai palielinot haosu. Politisko apsvērumu dēļ viņš centās nepieļaut nelojālu virsnieku rīcības brīvību, pat ja tie bija guvušu panākumus pret japāņiem, kā arī turēja labākās armijas daļas savā tuvumā, prom no frontes.<ref name="China at War 1901-1949"/> Problēmas nacionālistu armijai sagādāja arī tas, ka kaujās par Šanhaju un Nankinu bija krituši gandrīz 10 000 no 25 000 militāro akadēmiju pabeigušajiem virsniekiem. ASV karā sākotnēji centās saglabāt neitralitāti, saviem pilsoņiem liekot pamest Ķīnu, un 1937. gada septembrī atsakoties pievienoties Lielbritānijas ierosinātajam Japānas preču boikotam. Taču ASV karakuģi paliek Ķīnas ostās, kur tie veic savu pilsoņu aizsardzību un evakuāciju. Kauju dēļ, Šanhajas starptautisko kvartālu iedzīvotāju skaits dubultojās no 1,5 līdz 3 miljoniem un pilsēta piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu. Uz šejieni bēga daudzi ķīniešu uzņēmēji, kas pilsētā atsāka ražošanu. Ar ASV un Lielbritānijas kontrolētās pilsētas padomes piekrišanu, šeit sāka darboties nacionālistu iestādes, bankas, laikraksti un radio, virs kuru ēkām plīvoja Ķīnas karogi. 24. decembrī krīt [[Handžou]]. No 1938. gada 24. marta līdz 1. maijam notiek kauja par Sjudžou pilsētu, kuras aizstāvju lielai daļai izdodas izbēgt no japāņu aplenkuma. 24. martā sākās divu nedēļu ilgas cīņas par Taieržuanas (''Taierzhuang'') pilsētu, kurā japāņi zaudē ap 16 000 kritušo un lielāko daļu tanku, smagās tehnikas un artilērijas. Šī ir vienīgā lielā nacionālistu uzvara. Atjaunotā uzbrukumā, japāņi pilsētu ieguva 18. maijā. Lai aizturētu tālāku japāņu virzīšanos, jūnija sākumā Čans Kaiši pavēl nojaukt vairākus [[Huanhe]] dambjus, kas appludina 54 000 kv.km. plašu teritoriju, noslīcinot ap 500 000 ķīniešu. Plūdi paglābj [[Džendžou]] no ieņemšanas, taču netraucē japāņiem uzbrukt daudz svarīgākajai [[Uhaņa]]i. ==== Uhaņas kauja ==== [[Attēls:Japanese tankettes with pioneer troops marching towards Wu-han, near Na-hsi.jpg|thumb|Japāņu tanketes un kareivji ceļā uz Uhaņu]] Lai arī no apdraudētās Nankinas galvaspilsēta bija pārcelta uz [[Čuncjina|Čuncjinu]], armijas un valdības vadītāji atradās Uhaņā, padarot to par faktisko Ķīnas galvaspilsētu. 1938. gada pavasarī karš bija novedis Japānas ekonomiku līdz maksimālo iespēju robežai, un valdība vēlējās dod galīgo triecienu Ķīnai, pēc kura sekotu miera sarunas. 24. martā parlaments pieņem Nacionālās mobilizācijas likumu, kas ievieš nacionalizē galvenās nozares, ievieš cenu un algu kontroli, ierobežo protestus un cenzē presi. Valdība ieguva tiesības mobilizēt civiliedzīvotājus kara rūpniecības vajadzībām. Kaujas Uhaņas apkārtnē ilgst no 11. jūnija līdz 27. oktobrim. Šajās kaujās piedalījās 1 miljons ķīniešu kareivju, no kuriem 400 000 krita, vai tika ievainoti, un 350 000 japāņu, no kuriem 140 000 krita, vai tika ievainoti. Ķīniešiem ir 200 lidmašīnas, japāņiem 500. Abas puses karaspēka un munīcijas transportēšanai izmanto upju kuģus. 18. februāri un 29. aprīlī notiek pirmie lieli japāņu uzlidojumi, kurus atsit ar padomju pilotu palīdzību. Lai nogrieztu piegādes ķīniešiem, japāņi izsēdina desantu [[Guandžou]], ieņemot to 21. oktobrī. Stratēģiskajai situācijai mainoties par labu Japānai, Čans Kaiši pieņem lēmumu saglabāt vēl esošos armijas spēkus, un atiet no Uhaņas. Cīņas Uhaņas reģionā bija tik asiņainas, ka patiesos japāņu zaudējumus ilgi slēpa no iedzīvotājiem. Uhaņas kauja ir pēdējā tik liela kauja līdz pat 1944. gadam, abām pusēm turpmāk iesaistoties mazākās sadursmēs. Ārvalstu diplomāti uzskatīja, ka pēc Uhaņas zaudējuma Ķīna drīz kapitulēs. Tālākas pretestības gadījumā japāņi var izveidot sev pakļautu valdību, ar ko noslēgt sev izdevīgus līgumus. Pēc tam, kad 1938. gada maijā Japānas aviācija uzbruka dienvidu ostas pilsētai Guandžou, plaši bombardējot civiliedzīvotājus, ASV ieviesa neformālas sankcijas savu lidmašīnu pārdošanai Japānai, vienlaikus turpinot pārdot visas citas karam nepieciešamās izejvielas. === 1939.-1940. gada notikumi === Februārī japāņi ieņem [[Hainaņa]]s salu, kas tai deva pilnīgu kontroli pār Ķīnas dienvidu piekrasti, kā arī sāka apdraudēt piegādes caur [[Franču Indoķīna|Franču Indoķīnu]]. Martā Japāna pasludināja kontroli pār [[Spratlija salas|Spratlija salām]]. Gada sākumā Šanhajā japāņi izvirzīja prasības starptautiskajiem kvartāliem izbeigt ķīniešu partizānu darbību tajos. Japāņi ieviesa stingru kontroles režīmu pie visām ieejām starptautiskajos kvartālos. No 1939. gada aprīļa līdz oktobrim japāņi neveiksmīgi mēģina ieņemt [[Hunaņa]]s provinces galvaspilsētu [[Čanša|Čanšu]], ko aizstāvēja ap 365 000 ķīniešu. Lai novērstu pilsētas krišanu japāņu rokās, jau 1938. gada novembrī nacionālisti to nodedzināja, iznīcinot lielāko daļu pilsētas un 30 000 cilvēkus. Ķīnieši atsita atkārtotus japāņu uzbrukumus līdz pat 1944. gadam, kad pilsēta krita. Birmas ceļu atklāja 1939. gada martā. Sarežģītajā 1940. gada jūlijā Lielbritānija pakļāvās Japānas spiedienam, uz trīs mēnešiem to slēdzot. 1940. gada 23. septembrī, pēc vienošanās ar [[Višī Francija|Višī Franciju]], Japānas karaspēks izsēdās Franču Indoķīnas ziemeļos, slēdzot pēdējo dzelzceļu, kas Ķīnu savienoja ar ārpasauli. 10. oktobrī Lielbritānija izlēma atvērt trīs mēnešus iepriekš slēgto Birmas ceļu. 18. oktobrī Čans Kaiši brīdināja ASV vēstnieku, ka bez ASV finansiālās un militārās palīdzības, Ķīna varētu sabrukt. No 1939. gada līdz 1944. gada sākumam frontes līnija nemainījās. Abas puses veica uzbrukumus un pretuzbrukumus, japāņiem parasti iznīcinot ķīniešu vienības, bet necenšoties sagrābt jaunas teritorijas, kuru kontrolei tiem trūka spēku. Japāņu vāji kontrolētajos lauku rajonos iefiltrējās komunistu partizāni, vairojot komunistu popularitāti zemnieku vidū. Pilnīgu Ķīnas iekarošanu Japāna nekad nebija plānojusi, un tā labprāt karu būtu beigusi, ja izdotos vienoties par tai izdevīgiem miera noteikumiem, kas nostiprinātu Japānas kontroli pār Ķīnas ekonomiku. ==== Sašķeltā valsts ==== Dažādās Ķīnas daļas karu izjuta atšķirīgi. 1931. gadā okupētā Mandžūrija, neskaitot nelielus partizānu uzbrukumus, bija mierīga un ekonomiski augoša province līdz pat 1945. gada augustam. Pret Japānas varu noskaņotie no šejienes bēga drīz pēc okupācijas sākuma. 1937. gadā bez lielas pretestības ieņemtā Pekina un tās apkārtne bija atradusies minimālā nacionālistu pakļautībā un pakļāvās okupācijai. 1937. gada kaujās daļēji nopostītajā Šanhajā turpināja pastāvēt starptautiskie kvartāli. Pēc uzbrukuma ASV, Japāna okupēja daļu eiropiešu kvartālu 1941. gada decembrī. Franču kvartālu kontroli [[Višī Francija]] 1943. gadā nodeva japāņu kontrolētās Ķīnas valdībai. Japāņu kontrole pār Ziemeļķīnas lauku reģioniem daudzviet aprobežojās ar galveno dzelzceļu un pilsētu okupāciju. Ciematus un laukus kontrolēja nacionālistu un komunistu vienības. Šie rajoni cieta regulārajās sadursmēs, kas turpinājās visus kara gadus. Papildus japāņu teroram, 1941.-43. gados šeit plosījās bads, kurā mira līdz 3 miljoniem cilvēku. Nacionālistu varas centrālo rajonu, ko japāņi ieņēma 1937. gada beigās un 1938. gada sākumā, pakļāva ar militāru teroru, pēc kura šeit izveidoja Nankinā bāzētu vasaļu valdību, ko vadīja pret Čanu Kaiši vērstās nacionālistu frakcijas vadītājs [[Vans Dzjinvejs]]. Sabiedrība šeit sašķēlās okupācijas pretiniekos un kolaborantos. [[Iekšējā Mongolija]] kļuva par japāņu vasaļvalsti vietējā mongoļu līdera vadībā. Brīvajā [[Šaņsji]] provinces daļā varu saglabāja autonomais militāristu režīms. Komunistu galveno bāzes reģionu apdraudēja tikai japāņu aviācija, un okupēto provinču laukos komunisti attīstīja savu ietekmi. Valsts rietumu daļu karš skāra minimāli, Tibetai esot gandrīz neatkarīgai kopš 1911. gada, un [[Siņdzjana]]i nonākot spēcīgā PSRS ietekmē. [[Gaņsu]], [[Cjinhai]] un daļa mūsdienu [[Sičuaņa]]s provinces saglabāja lielu autonomiju no Čana Kaiši valdības. Starptautiski atzītās valdības "Brīvās Ķīnas" teritorijas kodolu veidoja Sičuaņas, [[Guidžou]], [[Juņnaņa]]s, un Tibetas austrumu daļa. Šīs bija Ķīnas mazākumtautību apdzīvotas un ekonomiski mazattīstītas nomales, kurās nacionālistu kontrole, kara grūtības un augsta inflācija radīja neapmierinātību ar nacionālistu varu.<ref name="books.google.lv"/> Ķīnas dienvidos Japāna koncentrējās uz piekrastes pilsētu okupāciju, lai nogrieztu piegādes ceļus nacionālistiem. 1938. gadā krita [[Guandžou]], bet 1941. gada decembrī britu [[Honkonga]]. Pirms kara sākuma lielā mērā autonomās dienvidu [[Guanduna]]s un [[Guansji Džuanu autonomais reģions|Guansji]] provinču vīriešus iesauca nacionālistu armijā, bet ekonomika smagi cieta zaudēto ostu un pārtraukto tirdzniecības sakaru dēļ. Dienvidu rajonos japāņi iebruka tikai 1944. gada "Ičigo" ofensīvas laikā. ==== Okupācijas pārvalde ==== [[Attēls:Flag of the Republic of China-Nanjing (Peace, Anti-Communism, National Construction).svg|thumb|Reorganizētās valdības karogs ar uzrakstu Miers, Antikomunisms, Nacionālā izaugsme]] Līdz 1938. gada rudenim Japāna bija iekarojusi Ķīnas apdzīvotākos un ekonomiski attīstītākos rajonus, taču tai nebija plāna kā karu pabeigt, un ko darīt ar okupētajām teritorijām. Atšķirībā no Ķīnas iekšējā haosa gadiem, kad pilsētā vai provincē mainoties varai civilierēdņi un vietējā elite turpināja strādāt savos amatos, nodrošinot stabilitāti, tuvojoties japāņu karaspēkam šī iedzīvotāju grupa izvēlējās bēgt. Daudzi palikušie nevēlējās sadarboties ar okupantiem, japāņiem atstājot vienīgo izvēli — izmantot zema līmeņa, mazas pieredzes un bezprincipu cilvēkus. Daudzi japāņu varas labā strādājošie uzturēja slepenus kontaktus ar nacionālistiem un komunistiem. 1937. gada decembrī Pekinā japāņi izveidoja Ķīnas Pagaidu vadību, un 1938. gada martā Nankinā Ķīnas Reformēto valdību, kuras 1940. gada martā apvienoja [[Vans Dzjinvejs|Vana Dzjinveja]] vadītajā [[Vana Dzjinveja režīms|Reorganizētajā Nacionālajā valdībā]], kas sevi pasludināja par vienīgu leģitīmo Ķīnas valdību. Mongoļu [[Mendzjana]]s (''Mengjiang'') valsti pakļāva tās varai kā autonomu reģionu. Vans Dzjinvejs bija Gomiņdan veterāns, kreisās frakcijas vadītājs, un Čana Kaiši konkurents uz augstākajiem valdības amatiem. 1938. gada decembrī viņš pameta nacionālistu galvaspilsētu un 1939. gada janvārī parādījās Franču Indoķīnas [[Hanoja|Hanojā]], kur sāka sarunas ar japāņiem. Maijā viņš ieradās Šanhajā, kur sasauca 6. Gomiņdan kongresu, kurā aizstāvēja sadarbošanos ar Japānu. [[Vana Dzjinveja režīms|Reorganizētā Nacionālā valdība]] turpināja izmantot Ķīnas valstiskos simbolus. Starp Vana Dzjinveja un Čana Kaiši slepenajiem dienestiem Šanhajā izvērsās asa cīņa. Lai iebiedētu nacionālistu atbalstītājus, Vana Dzjinveja slepenpolicisti spridzināja laikrakstu redakcijas, nogalināja žurnālistus, nolaupīja un nošāva banku darbiniekus. Lai arī paklausīgs japāņiem, Vans Dzjinvejs nepārtraukti uzstāja uz pilnvērtīgas valsts atjaunošanu, kas kontrolētu nodokļu ievākšanu, policiju un savu armiju. <gallery> Chinese civil war map 02.jpg|Nacionālistu valdības tieši kontrolētais rajons (zilā) Major Japanese drives in 1937.jpg|Japānas pilna mēroga uzbrukums (1937) Japanese Occupation - Map.jpg|Okupētās teritorijas (1940) Map of Reformed, Provisional Gov of ROC and Mengjiang (1937-1940) - en.svg|Japānas izveidoto valdību teritorijas (1940) Arial view of first convoy on Burma Road.jpg|Birmas ceļš Stiwell out of Burma.jpg|Stilvela atkāpšanās no Birmas Hells Angels, Flying Tigers 1942.jpg|"Lidojošie tīģeri" Allied lines of communication in Southeast Asia, 1942-43.jpg|Okupētā Birma un gaisa piegāžu maršruts China situation Oct1944.jpg|Militārā situācija 1944. gada oktobrī Situation at the End of World War Two.PNG|Japāņu okupētās teritorijas un komunistu bāzes (1945) </gallery> ==== Rietumvalstu atbalsts ==== {{main|Lidojošie tīģeri}} Drīz pēc Japānas uzbrukuma 1937. gadā, Ķīnā sāka darboties amerikāņu brīvprātīgie piloti, īstenībā, labi apmaksāti algotņi. Viņi nāca no atvaļinātu ASV aviācijas pilotu vidus, un pirmajās gaisa kaujās iesaistījās jau 1937. gada augustā, veiksmīgi atsitot japāņu bumbvedēju uzbrukumus. Pat ar padomju un amerikāņu algotņu palīdzību, 1940. gada sākumā Ķīnai bija 150 kaujasspējīgas lidmašīnas pret 1000 japāņu. 1941. gada janvārī šīs "[[Lidojošie tīģeri|Lidojošo tīģeru]]" vienības vadītājs devās uz ASV, lai palīdzētu Ķīnas centienos iegūt 500 lidmašīnas. ASV izlēma piešķirt 100 P-40 lidmašīnas, un aprīlī atļāva Ķīnai vervēt amerikāņu kaujas pilotus. Viņiem maksāja 750 USD mēnesī, un 500 USD prēmiju par katru notriekto japāņu lidmašīnu. Pirmā pilotu grupa Ķīnā caur Birmu ieradās 1941. gada oktobrī. 1942. gada 4. jūlijā "Lidojošos tīģerus" iekļāva ASV gaisa spēku sastāvā, izraisot uz lielām algām cerējušo pilotu neapmierinātību.<ref>[https://books.google.lv/books?id=rfu-hR8msh4C&pg=PA121&dq=operation+ichigo&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjS65mS0PjZAhUGJpoKHaZxAMYQ6AEINDAC#v=onepage&q=operation%20ichigo&f=false Dictionary of Contemporary Chinese Military History]</ref> 1940. gada septembrī ASV Ķīnai aizdeva 25 miljonus USD un novembrī 50 miljonus. Kad ASV kongress 1941. gada pavasarī apstiprināja lendlīza programmu, ASV Ķīnai piegādāja dažādu bruņojumu 650 miljonu USD vērtībā, kam drīz sekoja 500 miljonu USD aizdevums. 1941. gada jūlijā prezidents Rūzvelts apstiprināja ASV militārās misijas nosūtīšanu uz Ķīnu, kuras uzdevums būtu kontrolēt militārās piegādes, un nacionālistu armijas apmācību. Novembrī ASV apstiprināja militārās misijas vadītāja ierosinājumu apbruņot un apmācīt 30 ķīniešu divīzijas. 1940. gada beigās britu un Ķīnas virsnieki Singapūrā sāka sarunas par Birmas ceļa aizsardzību iespējamā Japānas uzbrukuma gadījumā Dienvidaustrumāzijā. Briti apsolīja piegādāt nacionālistiem 100 lidmašīnas un pastiprināt [[Jangona|Rangūnas]] pretgaisa aizsardzību. Birmā šajā laikā atradās tikai 2600 britu un 8000 Britu Indijas kareivji, kurus papildināja vairāki tūkstoši vāji bruņotu vietējo tautību kareivju ar svārstīgu lojalitāti. 1940. gada septembrī ASV pārtrauca metāllūžņu un tērauda piegādes Japānai. 1941. gada 25. jūlijā ASV pārtrauca visu tirdzniecību ar Japānu. Lai arī ASV izvirzītās prasības bija pazemojošas, Japānas premjerministrs un imperators bija gatavi tās pieņemt, ja ASV garantētu, ka tā nodrošinās japāņu rūpniecību ar tai vajadzīgajām izejvielām. Kad Rūzvelts atteicās tikties ar Japānas premjerministru, tas demisionēja, paverot ceļu Kara ministra vadītai valdībai, kas izvēlējās sākt karu. 26. novembrī ASV pieprasīja, lai Japāna: * izved karaspēku no Indoķīnas un Ķīnas, * sniedz atbalstu Čana Kaiši valdībai, * izbeidz aliansi ar Vāciju un Itāliju, * paraksta neuzbrukšanas līgumus ar kaimiņvalstīm.<ref name="ReferenceB">[https://books.google.lv/books?id=u4s2gj6Xj38C&printsec=frontcover&dq=china+world+war+II&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjSyM21p4TaAhVPEVAKHXvBCO4Q6AEIRDAF#v=onepage&q=china%20world%20war%20II&f=false The Eagle-Dragon Alliance: America's Relations with China in World War II]{{Novecojusi saite}}</ref> ASV izlūkošana zināja par Japānas karaflotes mērķiem uzbrukt Indonēzijai, lai sagrābtu naftas ieguves. ASV un britu flotes reģionā bija pietiekami spēcīgas, lai Rietumvalstis varētu cerēt uz ātru uzvaru pār Japānu. Vēl 7. decembrī Rūzvelts Ķīnas vēstniekam teica, ka Japānas uzbrukums Indonēzijā gaidāms tuvāko 48 stundu laikā, un tas nozīmēs ASV iestāšanos karā. Šo optimismu sagrāva Pērlhārboras bombardēšana, un Japānas armijas uzvaru sērija, kas turpinājās līdz 1942. gada beigām. === 1941.- 1942. gada notikumi === Japānas karš pret ASV un Eiropas koloniālajām lielvarām izmainīja Ķīnas stratēģisko stāvokli, un noveda pie alianses ar ASV un Lielbritāniju. Līdz ar Japānas veikto [[Pērlhārboras bombardēšana|Pērlhārboras bombardēšanu]] 7. decembrī, 8. decembra rītā Japānas aviācija nogremdēja Šanhajas tuvumā pietauvotos ASV un Lielbritānijas kuģus, bet karaspēks iesoļoja starptautiskajos kvartālos (izņemot franču kvartālus). Japāņi sāka iedzīvotāju skaita samazināšanu pārpildītajā pilsētā, liekot to pamest vismaz 600 000 cilvēku. Elektrības patēriņa ierobežojumi izbeidza plašo naktsdzīvi.<ref>[https://books.google.lv/books?id=UqnRAM-I5cIC&pg=PT7&dq=Wang+Jingwei+1940&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiGjt2ohP3ZAhVOYlAKHVrdA5sQ6AEIOjAD#v=onepage&q=Wang%20Jingwei%201940&f=false Wartime Shanghai]</ref> ==== Birmas kampaņa ==== {{pamatraksts|Birmas kampaņa (1942—1943)}} 1942. gada janvārī ap 18 000 japāņu kareivji iebruka Birmas dienvidos. Briti pieņēma Ķīnas piedāvājumu nosūtīt karaspēku uz Birmu. 1942. gada februārī ASV par savu pārstāvi Birmas frontē un Ķīnā iecēla ķīniski runājošo ģenerālleitnantu Stilvelu, kurš no 1942. līdz 1944. gadam pēc Čan Kaiši lūguma bija arī Ķīnas armijas štāba komandieris. Kad Stilvels ieradās frontē, Čanam Kaiši nācās personīgi lidot uz Birmu, lai pārliecinātu ķīniešu komandierus pakļauties Stilvela pavēlēm. Ķīniešu un birmiešu attiecības bija sliktas, jo ķīnieši sen pretendēja uz valsts ziemeļu daļu. Ķīnas kareivji laupīja birmiešu pārtiku, budistu tempļos ierīkoja staļļus un šāva mūkus, apsūdzot tos spiegošanā. Sabrūkot britu un ķīniešu frontes līnijai valsts centrā, daļa ķīniešu bēga uz Ķīnu, bet Stilvels ķīniešu kareivjiem pavēlēja atkāpties uz [[Britu Indija|britu Indiju]].<ref name="ReferenceB"/> 1942. gada maijā japāņi pabeidza Birmas iekarošanu, procesā sakaujot divas ķīniešu armijas, kas Birmas ziemeļos aizstāvēja Birmas ceļu. Ķīnieši Birmā zaudēja vairāk nekā 10 000 kareivjus, kamēr japāņi 1200 kritušos un 3158 ievainotos. Britu lielākā daļa paguva atkāpties uz Indiju. Zaudējumus nopietnākus darīja tas, ka Ķīna šeit zaudēja savu modernāko smago bruņojumu un artilēriju, ka arī, līdz ar Birmas ceļa zaudēšanu, pēdējo cerību uz Rietumu bruņojuma piegādēm. Neveiksmīgā Birmas kampaņa sabojāja Stilvela un Čana Kaiši attiecības. Turpmākos gadus abu pušu starpā notika nebeidzamas sarunas par piegādātās palīdzības apjomiem un karadarbības prioritātēm. Pēc tam, kad Lielbritānijai un ASV nācās pārmest daļu spēku no Birmas frontes uz Ēģipti, kurai tuvojās [[Ervins Rommels|Rommela]] komandētais karaspēks, 1942. gada 29. jūnijā Čans Kaiši Stilvelam izvirzīja trīs prasības, kas nodrošinātu Ķīnas tālāko dalību karā: * Augustā-septembrī Indijā jāierodas trīs ASV divīzijām, kurām, sadarbībā ar ķīniešiem, jāatgūst kontrole pār Birmas ceļu. * Sākot ar augustu, Ķīnas frontē pret japāņiem aktīvi jādarbojas 500 amerikāņu lidmašīnām. * Sākot ar augustu, ar lidmašīnām piegādātās palīdzības apjomam jāsasniedz 5000 tonnas mēnesī. === 1944. gada notikumi === Aprīlī japāņi sāk pirmo lielo uzbrukumu kopš 1941. gada. Operācijas "Ičigo" mērķis ir savienot okupēto Ķīnas centru ar japāņu kontrolēto Franču Indoķīnu un Malaju. Tas viņiem ļautu veikt izejvielu un karaspēka transportu pa dzelzceļu, jo Ķīnas piekrastes ūdeņos aizvien aktīvāk darbojās ASV zemūdenes, gremdējot japāņu izejvielu kuģus. Otrs mērķis bija sagrābt un likvidēt ASV aviācijas lidlaukus. Operācijas pirmajos mēnešos japāņi sagrāba dzelzceļu Ķīnas centrā, un jūnijā sāka operācijas dienvidos, 1945. gada janvārī sasniedzot Franču Indoķīnu. Uzbrukumā piedalījās pusmiljons japāņu karavīru. Ķīnieši zaudēja 130 000 kritušos, 10 aviācijas bāzes, 36 lidlaukus un daļēju vai pilnīgu kontroli pār [[Henaņa]]s, [[Hunaņa]]s, [[Guansji Džuanu autonomais reģions|Guansji]], [[Guanduna]]s, [[Fudzjaņa]]s, [[Guidžou]] provincēm.<ref>[https://books.google.lv/books?id=J_60DgAAQBAJ&pg=PA143&dq=ichigo+1944&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwi6wdPckvPZAhXGHJoKHVcjARcQ6AEILzAB#v=onepage&q=ichigo%201944&f=false Stilwell and Mountbatten in Burma: Allies at War, 1943-1944]</ref> 1944. gada augustā britu un amerikāņu vienības sāka atgūt kontroli pār Birmas ziemeļiem, atkal paverot zemes ceļu uz Ķīnu, un likvidējot japāņu aviācijas draudus gaisa piegādēm. Pēc Stilvela atsaukšanas, par ASV karaspēka komandieri Ķīnā 1944. gada 31. oktobrī kļuva ģenerālleitnants Vedemeijers. Atšķirībā no Stilvela, viņš nekomandēja ķīniešu karaspēku. Viņš centās samazināt ķīniešu virsnieku korupcijas iespējas, vairs nepiešķirot naudu kareivju pārtikas iegādei, bet izveidojot centrālu pārtikas izdalīšanas biroju. Viņš arī kritizēja Ķīnas milzīgo armiju, kas kalpoja par politiskās varas bāzi virsniekiem un reģionu komandieriem. 5 miljoni ķīniešu kareivji veidoja 327 divīzijas. Ņemot vērā Ķīnas ierobežotās iespējas šos kareivjus pabarot, apmācīt un pienācīgi apbruņot, Vedemeijers ieteica armiju samazināt līdz 30-50 divīzijām, kas būtu pietiekami spēcīgas, lai sakautu japāņus. Lai arī Čans Kaiši apsolīja armiju samazināt līdz 84 divīzijām, ģenerāļu pretestības dēļ līdz 1945. gada beigām armiju izdevās samazināt tikai līdz 3,8 miljoniem kareivju.<ref name="ReferenceB"/> === 1945. gada notikumi === [[Jaltas konference]]s laikā PSRS apsolīja pēc Vācijas sakāves iesaistīties karā pret Japānu. 1945. gada sākumā ASV uzskatīja, ka Ķīnā bāzētā japāņu armija joprojām ir ļoti kaujasspējīga, un to neizdosies sakaut bez PSRS iebrukuma Mandžūrijā. Kvantunas armijā šajā laikā bija 19 divīzijas, no kurām tikai 6 bija labā kaujas gatavībā. Japāņiem trūka prettanku ieroču un ložmetēju. Iebrukumam Ķīnā PSRS no ASV 1944. gada oktobrī pieprasīja 1 tonnu dažādu iekārtu, lai uzlabotu Sibīrijas ostas un dzelzceļus, kā arī munīciju 1,5 miljonam kareivju, 5000 lidmašīnas un 3000 tankus. Līdz 1945. gada jūnijam ASV piegādāja 80% no prasītā. Vēlāk amerikāņi uzskatīja, ka PSRS [[Mandžūrijas operācija]] bija nevajadzīga, un izmainīja stratēģisko situāciju valstī par labu komunistiem. 1945. gada 5. aprīlī PSRS informēja Japānu, ka lauž Neitralitātes līgumu.<ref name="ReferenceB"/> [[Potsdamas konference]] pieņēma lēmumu, ka līdz ar Japānas sakāvi, Franču Indoķīnas ziemeļos ieies Ķīnas, un dienvidos britu karaspēks, par kontroles zonas robežu nosakot 16 paralēli. Ķīnas karaspēks šeit palika līdz 1946. gadam, līdz Indoķīnā pietiekamā skaitā atgriezās franču karaspēks. == Kara vērtējums == Lai arī karā no abām pusēm iesaistījās vairāki miljoni kareivju, vislielāko kara dēļ bojā gājušo cilvēku skaitu veido ķīniešu civiliedzīvotāji. Kara dēļ bojā gājušo cilvēku kopskaitu lēš ap 20 miljoniem. Komunistiskajā Ķīnā karu parasti sauc par Pretošanās karu, un ilgus gadus galveno uzsvaru lika uz komunistu armijas un partizānu cīņu pret japāņiem. Pēdējās desmitgadēs pozitīvāk sāk pieminēt arī Čana Kaiši nacionālistu armijas lomu karā. Ķīna lielu uzmanību pievērš Japānas armijas kara noziegumiem un zvērībām pret civiliedzīvotājiem. Japānā karu bieži sauc par Piecpadsmit gadu karu, un vēsturnieki dalās tādos, kas to uztver kā Japānai uzspiestu karu, kara noziegumu noliedzējos un tādos, kas atzīst kara agresīvo būtību un noziegumus. Atšķirībā no Ķīnas un Taivānas, kuru arhīvi politisku iemeslu dēļ joprojām nav pilnībā atvērti, japāņu dokumenti ir pieejami pētniekiem. ASV vēsturnieki parasti koncentrējas uz amerikāņu pilotu un virsnieku dalību karā nacionālistu pusē, kas sākās pēc 1941. gada, vai uz zināmākajām kaujām — Šanhaju un Nankinu. Karā netieši bija iesaistītas trīs Eiropas koloniālās valstis — Lielbritānija, Francija un Nīderlande, kuru impērijas sagrāva Japānas uzbrukums, un šo valstu vēsturnieki koncentrējas uz notikumiem šajās kolonijās.<ref name="books.google.lv">[https://books.google.lv/books?id=zeSeAAAAIAAJ&printsec=frontcover&dq=japan+china+war+1931&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiauuPBhvDZAhWCQpoKHRjUDaQ4MhDoAQgsMAE#v=onepage&q=japan%20china%20war%201931&f=false China at War: Regions of China, 1937-1945]</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Skatīt arī == * [[Naņdzjinas slaktiņš]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Kari ar Ķīnu]] [[Kategorija:Kari ar Japānu]] 5lejz20ptediarym1yv0cf7vgbvg84u 10 331384 4466464 4463832 2026-05-11T02:10:12Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts 4466464 wikitext text/x-wiki {{hlist|Pagājušajā nedēļā skatītākais:<br />[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]]| [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]| [[Mātes diena]]| [[Leopolds Ozoliņš]]| [[Andris Sprūds]]| [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]| [[Latvija]]| [[69 (seksa poza)]]| [[Latvijas Televīzija]]| [[Eiropas Savienība]]}}<noinclude> {{dokumentācija}}</noinclude> tg6ktm5k0lzi8z2h87qkcmtvaeho59d 10 331397 4466465 4463417 2026-05-11T02:10:13Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts 4466465 wikitext text/x-wiki Iekļautie datumi: 04.05, 05.05, 06.05, 07.05, 08.05, 09.05, 10.05. {|class="sortable wikitable" |- ! Lapa !! Skatījumi !! Desktop skatījumi |- | [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=2026._gada_Pasaules_%C4%8Dempion%C4%81ts_hokej%C4%81 3665] || 0.1799 |- | [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=2026._gada_Eirov%C4%ABzijas_dziesmu_konkurss 3224] || 0.1511 |- | [[Mātes diena]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=M%C4%81tes_diena 2966] || 0.1842 |- | [[Leopolds Ozoliņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Leopolds_Ozoli%C5%86%C5%A1 2169] || 0.1565 |- | [[Andris Sprūds]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Andris_Spr%C5%ABds 2139] || 0.2928 |- | [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_Republikas_Neatkar%C4%ABbas_atjauno%C5%A1anas_diena 1976] || 0.2553 |- | [[Latvija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvija 1605] || 0.4912 |- | [[69 (seksa poza)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=69_%28seksa_poza%29 1373] || 0.2169 |- | [[Latvijas Televīzija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_Telev%C4%ABzija 1309] || 0.0905 |- | [[Eiropas Savienība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Eiropas_Savien%C4%ABba 1130] || 0.4666 |- style="border-top: 5px solid gray;" | [[Atvara]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Atvara 1058] || 0.226 |- | [[Rīga]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=R%C4%ABga 907] || 0.4898 |- | [[Nemīlētie]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Nem%C4%ABl%C4%93tie 872] || 0.2422 |- | [[Ainārs Šlesers]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ain%C4%81rs_%C5%A0lesers 795] || 0.3169 |- | [[Latvijas hokeja izlase]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_hokeja_izlase 792] || 0.2283 |- | [[Maikls Džeksons]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Maikls_D%C5%BEeksons 786] || 0.2133 |- | [[Francijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Francijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 764] || 0.1905 |- | [[Ita Kozakeviča]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ita_Kozakevi%C4%8Da 763] || 0.1459 |- | [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Par_Latvijas_Republikas_neatkar%C4%ABbas_atjauno%C5%A1anu 759] || 0.2624 |- | [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Visp%C4%81r%C4%93jie_latvie%C5%A1u_Dziesmu_un_deju_sv%C4%93tki 758] || 0.359 |- | [[15. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=15._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 717] || 0.464 |- | [[Sandis Vilmanis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Sandis_Vilmanis 700] || 0.1339 |- | [[Brīvības piemineklis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Br%C4%ABv%C4%ABbas_piemineklis 681] || 0.4714 |- | [[Latvijas administratīvais iedalījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_administrat%C4%ABvais_iedal%C4%ABjums 655] || 0.6992 |- | [[Eiropas diena]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Eiropas_diena 650] || 0.3502 |- | [[Latvijas neatkarības atjaunošana]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_neatkar%C4%ABbas_atjauno%C5%A1ana 647] || |- | [[Zodiaks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Zodiaks 627] || |- | [[Sekss]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Sekss 615] || |- | [[Andris Šuvajevs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Andris_%C5%A0uvajevs 590] || |- | [[Sapņu komanda 1935]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Sap%C5%86u_komanda_1935 577] || |- | [[Evika Siliņa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Evika_Sili%C5%86a 577] || |- | [[Otrais pasaules karš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Otrais_pasaules_kar%C5%A1 565] || |- | [[Deivids Atenboro]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Deivids_Atenboro 555] || |- | [[Raimonds Pauls]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Raimonds_Pauls 534] || |- | [[Rolands če]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Rolands_%C4%8De 486] || |- | [[Rūdolfs Blaumanis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=R%C5%ABdolfs_Blaumanis 469] || |- | [[Jānis Aišpurs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=J%C4%81nis_Ai%C5%A1purs 468] || |- | [[Pērlhārboras bombardēšana]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=P%C4%93rlh%C4%81rboras_bombard%C4%93%C5%A1ana 467] || |- | [[Sprīdītis (filma)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Spr%C4%ABd%C4%ABtis_%28filma%29 457] || |- | [[Rainis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Rainis 453] || |- | [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 451] || |- | [[Padomju tautas uzvaras diena Lielajā Tēvijas karā]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Padomju_tautas_uzvaras_diena_Lielaj%C4%81_T%C4%93vijas_kar%C4%81 440] || |- | [[Liepāja]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Liep%C4%81ja 434] || |- | [[Rēzekne]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=R%C4%93zekne 433] || |- | [[Edgars Rinkēvičs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Edgars_Rink%C4%93vi%C4%8Ds 431] || |- | [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Starptautisko_t%C4%81lsarunu_kodu_saraksts 419] || |- | [[Ance Krauze]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ance_Krauze 413] || |- | [[Imants Kalniņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Imants_Kalni%C5%86%C5%A1 406] || |- | [[Agrā rūsa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Agr%C4%81_r%C5%ABsa 403] || |- | [[Mana brīvība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Mana_br%C4%ABv%C4%ABba 399] || |- | [[Kaķis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ka%C4%B7is 397] || |- | [[Kārlis Ulmanis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=K%C4%81rlis_Ulmanis 394] || |- | [[Zane Daudziņa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Zane_Daudzi%C5%86a 392] || |- | [[Aspazija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Aspazija 392] || |- | [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=%C4%B6%C4%ABmisko_elementu_periodisk%C4%81_tabula 389] || |- | [[Latgale]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latgale 388] || |- | [[Jupitera pavadoņi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Jupitera_pavado%C5%86i 388] || |- | [[Jaunlatvieši]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Jaunlatvie%C5%A1i 386] || |- | [[Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_sv%C4%93tku%2C_atceres_un_atz%C4%ABm%C4%93jam%C4%81s_dienas 385] || |- | [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_pils%C4%93tu_%C4%A3erbo%C5%86i 382] || |- | [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=I_Visp%C4%81r%C4%ABgie_latvie%C5%A1u_Dzied%C4%81%C5%A1anas_sv%C4%93tki 381] || |- | [[Mārtiņš Freimanis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=M%C4%81rti%C5%86%C5%A1_Freimanis 381] || |- | [[Imants Ziedonis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Imants_Ziedonis 379] || |- | [[Pērkons (rokgrupa)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=P%C4%93rkons_%28rokgrupa%29 372] || |- | [[Edgars Vītols]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Edgars_V%C4%ABtols 368] || |- | [[NATO]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=NATO 368] || |- | [[Skroderdienas Silmačos]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Skroderdienas_Silma%C4%8Dos 363] || |- | [[Krievija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Krievija 363] || |- | [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_Nacion%C4%81lie_bru%C5%86otie_sp%C4%93ki 360] || |- | [[9. maijs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=9._maijs 360] || |- | [[Krišjānis Barons]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kri%C5%A1j%C4%81nis_Barons 358] || |- | [[Melnkalne]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Melnkalne 355] || |- | [[Dzīvnieki]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Dz%C4%ABvnieki 351] || |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_Valsts_prezidents 351] || |- | [[Zigfrīds Anna Meierovics]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Zigfr%C4%ABds_Anna_Meierovics 349] || |- | [[Latviešu alfabēts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvie%C5%A1u_alfab%C4%93ts 348] || |- | [[Pupuķis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Pupu%C4%B7is 346] || |- | [[Progresīvie]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Progres%C4%ABvie 346] || |- | [[UgunsGrēks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=UgunsGr%C4%93ks 345] || |- | [[Tīklā. TTT leģendas dzimšana]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=T%C4%ABkl%C4%81._TTT_le%C4%A3endas_dzim%C5%A1ana 342] || |- | [[Indulis Strazdiņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Indulis_Strazdi%C5%86%C5%A1 340] || |- | [[Zeme, kas dzied]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Zeme%2C_kas_dzied 339] || |- | [[Pirmais pasaules karš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Pirmais_pasaules_kar%C5%A1 339] || |- | [[Daugava]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Daugava 337] || |- | [[Straume (filma)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Straume_%28filma%29 337] || |- | [[Alvis Hermanis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Alvis_Hermanis 333] || |- | [[Mazie laupītāji]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Mazie_laup%C4%ABt%C4%81ji 328] || |- | [[Valstu karogu galerija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Valstu_karogu_galerija 325] || |- | [[Saules sistēma]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Saules_sist%C4%93ma 324] || |- | [[Daugavpils]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Daugavpils 323] || |- | [[Vācija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=V%C4%81cija 323] || |- | [[Spānijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Sp%C4%81nijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 323] || |- | [[Vladimirs Putins]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Vladimirs_Putins 318] || |- | [[Barikāžu laiks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Barik%C4%81%C5%BEu_laiks 317] || |- | [[Latvijas Tautas fronte]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_Tautas_fronte 313] || |- | [[Nameja gredzens (filma)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Nameja_gredzens_%28filma%29 312] || |- | [[Latvijas pagastu ģerboņi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_pagastu_%C4%A3erbo%C5%86i 310] || |- | [[Dievs, svētī Latviju]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Dievs%2C_sv%C4%93t%C4%AB_Latviju 308] || |- | [[Latvija pirmajā vietā]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvija_pirmaj%C4%81_viet%C4%81 307] || |- | [[Internets]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Internets 306] || |} jmj6q62othx290tew2em5a2m1hi78m6 10 331458 4466466 4463413 2026-05-11T02:10:14Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts 4466466 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-05-11={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Asian Emerald Dove in Kuldiha Wildlife Sanctuary March 2025 by Tisha Mukherjee 02.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=''Chalcophaps indica<!-- --><!-- --><!-- -->'' (Asian Emerald Dove) in Kuldiha Wildlife Sanctuary<!-- --><!-- --><!-- -->, Odisha, India.<!-- -->|lvdesc=}} |2026-05-12={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Takht-i-Bahi Buddhist Monastery.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Aerial view of the ruins of Takht-i-Bahi, a 1st-century CE Buddhist monastery complex located in what was once the ancient Indian region of Gandhara, in the present-day northern Pakistani province of Khyber Pakhtunkhwa. It is representative of Buddhist monastic architecture from its era and the ruins were listed as a World Heritage Site in 1980, with UNESCO describing it as having been "exceptionally well-preserved".<!-- -->|lvdesc=}} |2026-05-13={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Azulejo - Igreja de São Bento - Ribeira Brava.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=This ''azulejo<!-- --><!-- --><!-- -->'' from the Igreja de São Bento (Ribeira Brava, Madeira<!-- --><!-- --><!-- -->, Portugal<!-- --><!-- --><!-- -->) depicts Our Lady of Fátima<!-- --><!-- --><!-- -->. Today is the feast of Our Lady of Fátima in the Catholic Church<!-- --><!-- --><!-- --> and the 110th anniversary of her first apparition to three shepherd children.<!-- -->|lvdesc=}} |2026-05-14={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:LeMansAscension 1.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=This stained glass window in the Cathedral of Saint Julian of Le Mans<!-- --><!-- --><!-- --> (Le Mans, France<!-- --><!-- --><!-- -->) depicts the Virgin Mary<!-- --><!-- --><!-- --> and the apostles during the Ascension of Jesus<!-- --><!-- --><!-- -->. Today is the Feast of the Ascension<!-- --><!-- --><!-- --> in Western Christianity<!-- --><!-- --><!-- -->.<!-- -->|lvdesc=}} |2026-05-15={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Australian brushturkey (Alectura lathami) female head Atherton.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Australian brushturkey (''Alectura lathami'') female, Crater Lakes, Atherton Tableland, Queensland, Australia.<!-- -->|lvdesc=}} |2026-05-16={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Gurudongmar Lake Sikkim, India (edit).jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Partially frozen [[w:Gurudongmar Lake|Gurudongmar Lake]], a glacial lake located to the north of the Himalayas in the northeast Indian state of Sikkim at an altitude of over 5,150 metres (16,900 ft). The lake is fed by glaciers of the Khangchengyao massif, forms the headwaters of the [[w:Teesta river|Teesta river]] and is considered sacred by Buddhists and Sikhs. Today is Sikkim Day, which commemorates the formation of Sikkim as a state of India in 1975, following a popular referendum and full merger after decades of being a protectorate since 1947.<!-- -->|lvdesc=}} |2026-05-17={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Zitrone -- 2025 -- 7294.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Lemon halves<!-- -->|lvdesc=}} |2026-05-18={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Scuol-Motta Naluns, 11-10-2024. (actm.) 21.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Scuol-Motta Naluns, View from Motta Naluns on the environment.<!-- -->|lvdesc=}} }} qicqb36okt9tct5jyody87jyxgsc1e7 0 334591 4466115 3400143 2026-05-10T12:55:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466115 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste | nosaukums = Latvju mazā enciklopēdija | attels = [[Attēls:Latvju mazā enciklopēdija XX burtnīca.jpg|200px]] | attela apraksts = XX burtnīcas vāks | autors = | tulkotajs = | vaka autors = | valsts = {{LAT}} | valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | serija = | temats = latvieši un Latvija | zanrs = Enciklopēdija | izdevejs = Grāmatu draugs | izdota = [[1932]]—[[1936]] | izdota latviski = | formats = | lpp = 3230 (A—MICH) + 1592 (MICH—Ž) slejas | masa izmers = | isbn = | oclc = | pec = | pirms = }} '''Latvju mazā enciklopēdija''' ir 1932.—1936. gadā "Grāmatu drauga" apgādā izdots [[enciklopēdija|enciklopēdisks izdevums]] latviešu valodā, kas ietver ar [[latvieši]]em un [[Latvija|Latviju]] saistītus rakstus. Enciklopēdijas virsredaktors bija [[Alfrēds Bīlmanis]], bet redaktors — [[Sigurds Melnalksnis]]. == Vēsture == Latvju mazo enciklopēdiju apgāds "Grāmatu draugs" nolēma izdot līdztekus daudz plašākajai [[Ansis Gulbis|Anša Gulbja]] apgādā kopš 1927. gada izdotajai vispārīgajai [[Latviešu konversācijas vārdnīca]]i, kas līdz 1932. gadam bija sasniegusi septiņu sējumu apjomu. Enciklopēdiju pakāpeniski izdeva atsevišķās burtnīcās, ko beigās iesēja divās grāmatās 3230 lappušu apjomā.<ref>[http://www.ibook.lv/BD_latvju-maza-enciklopedija-a-bilmanis-s.aspx?BID=5e70d0fd-a0b6-4c1d-835e-78a403ec090a ibook.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> Ar līdzīgu nosaukumu pēc Otrā pasaules kara 1950.—1956. gadā apgāds "Trīs zvaigznes" Stokholmā izdeva trīs sējumu "[[Latvju enciklopēdija|Latvju enciklopēdiju]]" [[Arveds Švābe|Arveda Švābes]] redakcijā, bet apgādā "Zinātne" [[Latvijas PSR]] 1967.—1970. gadā tika izdota "[[Latvijas PSR mazā enciklopēdija]]" (galvenais redaktors [[Vilis Samsons]]). == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latvijas enciklopēdijas]] {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas enciklopēdijas]] 6owwpp7zvowvmhr24rhq0rt2aujgyuz 0 335548 4466247 4117306 2026-05-10T17:31:46Z Zakronia 122542 pievienoju krievu valodu 4466247 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Melānijas hronika | attēls = Melanijashronika.png | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = | režisors = [[Viesturs Kairišs]] | producents = * Inese Boka-Grūbe * [[Gints Grūbe]] | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Sabine Timoteo]] * [[Edvīns Mekšs]] * [[Ivars Krasts]] * [[Guna Zariņa]] * [[Maija Doveika]] * [[Viktors Nemecs]] * [[Ervīns Leders]] * [[Evija Rudzīte]] * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] * [[Kirils Zaicevs]] * [[Astrīda Kairiša]] * [[Lilita Ozoliņa]] * [[Ģirts Krūmiņš]] * [[Evija Martinsone]] | mūzika = * [[Arturs Maskats]] * [[Kārlis Auzāns]] * Aleksandrs Vaicahovskis | operators = [[Gints Bērziņš (kinooperators)|Gints Bērziņš]] | montāža = Jusi Rautaniemi | studija = | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{dat|2016|11|1}} | ilgums = 120 minūtes | valsts = * {{LAT}} * {{FIN}} | valoda = [[Latviešu valoda|Latviešu]], [[Krievu valoda|krievu]] | budžets = {{€|705 tūkstoši}} | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 5541426 }} '''"Melānijas hronika"''' ir 2016. gadā izlaista [[Latvija]]s kino drāma, kuras režisors ir [[Viesturs Kairišs]]. Filma novērtēta kā 2017. gada Latvijas labākā pilnmetrāžas spēlfilma, saņemot nacionālo kino balvu "[[2017. gada Lielā Kristapa balva|Lielais Kristaps]]". Galvenās lomas filmā atveido Sabine Timoteo (Šveice), [[Edvīns Mekšs]], [[Ivars Krasts]], [[Guna Zariņa]], [[Maija Doveika]], [[Viktors Nemecs]], [[Ervīns Leders]] (Austrija), [[Evija Rudzīte]] un [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]]. Filma uzņemta pēc rakstnieces [[Melānija Vanaga|Melānijas Vanagas]] atmiņu romāna "Veļupes krastā" motīviem. Filmēšana notika Latvijā ([[Rīga|Rīgā]], [[Biksti|Bikstos]], [[Pasiene|Pasienē]], [[Rēzekne|Rēzeknē]]) un [[Krievija|Krievijā]], [[Karēlija|Karēlijā]], kur uzņemtas [[Sibīrija]]s ainas.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Čigāne|first1=Iveta|title=Pildas iedzīvotājiem filmēšanās «Melānijas hronikā» palikusi spilgtā atmiņā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/kino/kultura/pildas-iedzivotajiem-filmesanas-melanijas-hronika-palikusi-spilgta-atmina.a208045/|accessdate={{dat|2016|11|1||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2016|11|1||bez}}}}</ref> == Apbalvojumi == Filma izvirzīta uz [[90. Kinoakadēmijas balva]]s kategorijas [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma svešvalodā"]] nominācijas pretendentiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nkc.gov.lv/aktualitates/latvija-izvirza-savu-filmu-oskara-balvai/|title=LATVIJA IZVIRZA SAVU FILMU OSKARA BALVAI|date={{dat|2017|9|4||bez}}|publisher=[[Nacionālais Kino centrs]]|accessdate={{dat|2017|9|4||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171211071922/http://nkc.gov.lv/aktualitates/latvija-izvirza-savu-filmu-oskara-balvai/|archivedate={{dat|2017|12|11||bez}}}}</ref> 2016. gadā Igaunijas kinofestivālā ''The Black Nights'' filmas operators [[Gints Bērziņš (kinooperators)|Gints Bērziņš]] saņēma balvu kā labākais operators. 2017. gadā Čikāgas kinofestivālā ''Blowup'' filma saņem īpašo Andreja Tarkovska balvu par labāko režiju.<ref>[http://www.blowupfilmfest.com/#!/2017/selection.html Blowup Film Fest 2017]</ref> 2017. gadā filma izvirzīta nacionālajai kino balvai "[[2017. gada Lielā Kristapa balva|Lielais Kristaps]]" 12 nominācijās. 13. novembra ceremonijā filma saņēma balvas sešās nominācijās: "Labākā pilnmetrāžas spēlfilma", "Labākais režisors", "Labākais operators", "Labākā aktrise", "Labākais mākslinieks" un "Labākais kostīmu mākslinieks".<ref>[http://www.satori.lv/article/pazinoti-liela-kristapa-2017-laureati Paziņoti "Lielā Kristapa 2017" laureāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171117062916/http://www.satori.lv/article/pazinoti-liela-kristapa-2017-laureati |date={{dat|2017|11|17||bez}} }}. Satori.lv.</ref> == Lomās == * [[Sabine Timoteo]] — ''[[Melānija Vanaga]]'' * [[Edvīns Mekšs]] — ''Andrejs Vanags'' * [[Ivars Krasts]] — ''Aleksandrs Vanags'' * [[Guna Zariņa]] — ''Katrīna'' * [[Maija Doveika]] — ''Vilma'' * [[Viktors Nemecs]] — ''Ampalovs'' * [[Ervīns Leders]] — ''Jakobs'' * [[Evija Rudzīte]] — ''Biruta'' * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] — ''Anna'' * [[Kirils Zaicevs]] — ''Valsts iekšlietu tautas komisariāta karaspēka leitnants'' * [[Astrīda Kairiša]] — ''Melānijas māte'' * [[Lilita Ozoliņa]] — ''Sieviete izsūtījumā'' * [[Ģirts Krūmiņš]] — ''Katrīnas vīrs Kārlis'' * [[Evija Martinsone]] — ''Soliste operā'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * {{facebook|MelanijasHronika}} {{Filma-aizmetnis}} {{Viesturs Kairišs}} {{Labākā filma (Lielais Kristaps)}} {{Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai}} [[Kategorija:2016. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Somijas filmas]] lrnhgicgf6bffclrfl04z3ubhiam282 0 336453 4466446 3870026 2026-05-10T23:43:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466446 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Mascarenotus sauzieri.JPG | att_nosaukums = Rekonstruēta Maurīcijas pūce [[Egreta]]s [[dabas rezervāts|rezervātā]]. | att_izmērs = 300px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Strigiformes | kārta_lv = Pūčveidīgie | dzimta = Strigidae | dzimta_lv = Pūču dzimta | ģints = Mascarenotus | ģints_lv = Maskarēnu pūces | suga = Mascarenotus sauzieri | suga_lv = Maurīcijas pūce | binomial = Mascarenotus sauzieri <small>([[Alfred Newton|Newton]] & [[Hans Friedrich Gadow|Gadow]], 1893)</small> | izplatība = [[Attēls:Mauritius island location.svg|260px|center]] | sinonīmi = * ''Strix sauzieri'' ([[Alfred Newton|Newton]] & [[Hans Friedrich Gadow|Gadow]], 1893) * ''Scops commersoni'' ([[Jean-Frédéric Émile Oustalet|Oustalet]], 1896) * ''Strix newtoni'', tēviņš ([[Walter Rothschild, 2nd Baron Rothschild|Rothschild]], 1907) * ''Tyto sauzieri'', mātīte ([[Hachisuka Masauyi|Hachisuka]], 1953) * ''Tyto newtoni'', tēviņš ([[Hachisuka Masauyi|Hachisuka]], 1953) | kategorijas = nē }} '''Maurīcijas pūce''' (''Mascarenotus sauzieri'') ir [[izmiršana|izmirusi]] [[Maskarēnu pūces|Maskarēna pūču]] [[suga]], kas apdzīvoja [[Maurīcija]]s salu [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] rietumu daļā.<ref name=iucn>[http://www.iucnredlist.org/details/22728861/0 Mascarenotus sauzieri], [[Sarkanā grāmata]]</ref><ref>[http://www.datazone.birdlife.org/species/factsheet/22728861 Mauritius Owl (''Mascarenotus sauzieri'')], [[BirdLife International]]</ref><ref>[http://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=653134CC37EC61B7 ''Avibase'' - the world bird database: Mauritius Owl ''Mascarenotus sauzieri'' (Newton & Gadow, 1893)]</ref> Maurīcijai piederošajā [[Rodrigesa (sala)|Rodrigesas]] salā bija sastopama cita radniecīga suga — [[Rodrigesas pūce]].<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/22728856/0 Mascarenotus murivorus], [[Sarkanā grāmata]]</ref> == Nosaukums == Sugas zinātniskais nosaukums piešķirts par godu [[Teodors Sauzers|Teodora Sauzeram]], kurš pirmos atrastos pūču kaulus sagatavoja zinātniskai izpētei.<ref>[https://www.wikitree.com/wiki/Sauzier-2 WikiTree. Theodore Sauzier (1831)]</ref> [[Ģints (bioloģija)|Ģints]] nosaukums atvasināts no [[Maskarēnu salas|Maskarēnu salu]] nosaukuma, kur tā bija sastopama. == Izskats un ekoloģija == [[Attēls:Scops commersoni.jpg|thumb|left|150px|Vienīgā zināmā sugas un visas [[pušķainās pūces|pušķaino pūču]] ģints ilustrācija, kas balstīta uz 1770. gada zīmējumu.]] Maurīcijas putns ir ģints lielākā suga, kuras kopējais garums sasniedza aptuveni 42—60 [[centimetrs|cm]]. Kājas neapspalvotas un salīdzinoši garas, spēcīgas. Apaļo galvu rotāja gari ausu pušķi. Galva tumši brūna, ar iesarkani svītrotu galvas, kakla un muguras apspalvojumu. Astes spalvas bija sarkanīgi brūnas ar blāvi sarkaniem lāsumiem, spārni — brūni ar nevienmērīgiem baltiem, gaišas smilškrāsas un brūniem raibumiem. Rīkle un ķermeņa sāni balta, vēdera daļa — tumšā smilškrāsā ar gaišiem plankumiem.<ref name=beauty/><ref name=zipcode>[http://zipcodezoo.com/index.php/Mascarenotus_sauzieri ZipcodeZoo: ''Mascarenotus sauzieri'']{{Novecojusi saite}}</ref> Acīmredzot, gan [[ligzda|ligzdošanas]] periodā, gan pārējā laikā sugai bija nepieciešami lieli koki, un 19. gadsimta sākumā sāktā intensīvā [[mežu izciršana]] izraisīja tās izmiršanu. Desjardins 1830. gados atzīmēja, ka pūce apdzīvo salas mežus. Pušķaino pūču atrasto kaulu forma un izmēri norāda uz uzkrītošu to līdzību ar izmirušo pūču ģinti ''[[Grallistrix]]'', kas apdzīvoja [[Havaju salas]]. Maurīcijas pūce pēc lieluma ļoti līdzinājās ''[[Grallistrix erdmani]]'' no [[Maui]] un ''[[Grallistrix orion]]'' no [[Oahu]]. Šāds paralēlisms būtu skaidrojums ar tādu pašu apkārtējo vidi — no sauszemes [[zīdītāji]]em brīvas okeāna salas, kur svarīgs iztikas avots bija mazi putni. Maurīcijas sugai nozīmīgu uztura daļu veidoja arī [[ķirzakas]], un to reizumis dēvē par Maurīcijas ķirzaku pūci.<ref name=Mascarenotus/><ref name=extinct>Extinct birds of the Mascarenes and Seychelles - a review of the causes of extinction in the light of an important new publication on extinct birds. Anthony S. Cheke. 139 Hurst St., Oxford OX4 1HE, UK</ref><ref>Paleornithological Research 2013. Ursula B. Göhlich & Andreas Kroh (Eds). A synopsis of the pre-human avifauna of Mascarene Islands. Julian P. Hume</ref> [[Džeralds Darels]] rakstīja: "''Tā kā vienīgie plēsoņas te bija kāda pūču suga un neliels [[Maurīcijas piekūns|piekūns]], visa dzīvā radība pamazām zaudēja jebkuras aizsargspējas. [[Dodo]] aizmirsa lidošanu, nobarojās resni un ļēpoja gorīdamies, bez briesmu tie ligzdoja un perēja uz zemes; tāpat arī papagaiļi. Nekas neapdraudēja [[Maskarēnu milzu bruņurupuči|dižbruņurupuču]] gauso, nesteidzīgo dzīves veidu; vienīgi žiglajām ķirzakām un [[gekoni]]em bija jābaidās no piekūniem un pūcēm.''" == Izzušana == Maurīcijas pūce bija parasta vietējās [[fauna]]s pārstāve līdz salas kolonizācijai 17. gadsimta sākumā. Atšķirībā no citām vietējām putnu sugām, pūču skaitu tik katastrofāli neietekmēja [[invazīva suga|invazīvie]] plēsēji kā [[kaķis|kaķi]], [[žurkas]] un [[krabjēdājs makaks|krabjēdāji makaki]]. Makakus Maurīcijā ieveda jau 1602. gadā, savukārt [[melnā žurka|melnās žurkas]] tur nokļuva vēl pirms 1598. gada, un pūces vairāk nekā gadsimtu mitinājās līdzās šīm ievazātajām sugām. Ap 1830. gadu atzīmēta uz austrumiem no [[Kjūrpaipas botāniskais dārzs|Kjūrpaipas]], kur to detalizēti aprakstīja Desjardins 1837. gadā. Viņš ziņoja, ka pūce bija diezgan parasta pat 1830. gados. Pēdējo zināmo sugas īpatni nošāva 1837. gada septembrī. [[Cukurniedres|Cukurniedru]] kultivēšana un [[Indijas tēja]]s plantāciju veidošana, izcērtot pūču [[dabiskā vide|dabisko vidi]], kā arī neapdomīgas [[Medniecība|medības]] bija izšķirošais faktors, kas ap 1840. gadu iznīcināja pušķainās pūces populāciju. Džordžs Klarks īpaši pieminēja, ka 1859. gadā tā bija izzudusi.<ref name=iucn/><ref name=beauty>[https://www.beautyofbirds.com/mauritiusowls.html Beauty of Birds: Mauritius Owls, aka Commerson's, Sauzier's or Newton's Owls. Avian Web]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=extinct/> == Apraksta un sistemātikas vēsture == Pirmo reizi suga pieminēta 1602. gadā. [[Nīderlande|Holandiešu]] admirālis 1606. gadā atzīmēja, ka pūce salā ir plaši izplatīta. Taču turpmāk līdz 1770. gadam nav zināms neviens cits ziņojums par šo Maurīcijas faunas pārstāvi. 1837. gadā nomedītais un aprakstītais eksempārs pazuda [[ciklons|ciklona]] laikā 1850. gadā. Sugu zinātniski 1893. gadā aprakstīja pēc Maurīcijas dienvidaustrumos [[Mare aux Songes|''Mare aux Songes'']] purvā atrastajiem pūču kauliem. Purvs atrodas blakus [[piekraste]]i, un tajā uzietas arī 12 citu kolonizācijas laikā izmirušu dzīvnieku sugu [[fosilijas]].<ref>[http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0277379108002473 Mid-Holocene vertebrate bone Concentration-Lagerstätte on oceanic island Mauritius provides a window into the ecosystem of the dodo (''Raphus cucullatus''). ScienceDirect. Volume 28, Issues 1-2, January 2009, Pages 14-24]</ref><ref>[http://www.naturalis.nl/en/news/expedities/extinct-animals-and-the-mare-aux-songes-julian-hume/?page=12 Naturalis Biodiversity Center: Extinct animals Mare aux Songes - Julian Hume]{{Novecojusi saite}}</ref> Ilgu laiku Maurīcijas pūci uzskatīja par tuvi radniecīgu [[plīvurpūce]]i un tāpēc apzīmēja kā ''Strix sauzieri'' (plīvurpūces zinātniskais nosaukums tolaik bija ''Strix flammea''). Taču rūpīgāki kaulu pētījumi liecināja, ka suga piederēja nevis [[plīvurpūču dzimta]]i, bet [[pūču dzimta]]i. Balstoties pamatā uz 1770. gada zīmējumu, citu izmirušu Maurīcijas pūci ''Scops commersoni'' 1896. gadā aprakstīja franču zoologs [[Džīnss-Frederiks Emīls Oustalets|Džīmss Oustalets]]. Tomēr ''Scops commersoni'' izmēri un ārējais raksturojums atbilda sugai, kuras kaulus pirms tam atrada purvā. 1907. gadā [[Valters Rotšilds]] savā darbā "[[Izmirušie putni (grāmata)|Izmirušie putni]]" norādīja divas sugas, kas būtu varējušas apdzīvot Maurīciju — ''Strix sauzieri'', kuru viņš nosauca par zālieņu pūci un ''Strix newtoni'', kuru nodēvēja par plīvurpūci. 1953. gadā tās sistematizēja kā ''Tyto sauzieri'' un ''Tyto newtoni''. Tādējādi ilgu laiku pastāvēja viedoklis, ka salā bija sastopamas divas pūču sugas. 1971. gadā abus [[taksons|taksonus]] apvienoja. 1987. gadā tika izteiktas šaubas par Maskarēnu pūces piederību ''[[Tyto]]'' ģintij, un 1994. gadā gan Maurīcijas sugu, gan Rodrigesā un [[Reinjona|Reinjonā]] atrastās formas aprakstīja un izdalīja atsevišķā jaunā ģintī ''[[Mascarenotus]]''. <ref name=Mascarenotus>''Mascarenotus'' nov. gen. (Ave, Strigiformes), genre endémique éteint des Mascareignes et ''M. grucheti'' n. sp., espèce éteinte de La Réunion. Сécile Mourer-Chauviré, Roger Bour, François Moutou et Sonia Ribes. Paléontologie/Paleontology (Biologie et Pathologie Animale/Biology and Animal Pathology). C.R. Acid. Sci. Paris, t. 318, série II, p. 1699 à 1706, 1994</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Zinātne. Rīga. 1981 * Extinct Birds. Julian P. Hume, Michael Walters. 2012. {{ISBN|978-1-4081-5725-1}} [[Kategorija:Maskarēnu pūces]] [[Kategorija:Maurīcijas putni]] [[Kategorija:Maurīcijas endēmie putni]] [[Kategorija:Izmirušie putni]] e32wr2zrpzh0xgnvam4z8akyrra4o5g 0 337541 4466439 3869988 2026-05-10T23:22:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466439 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste | nosaukums = Maskarēnu salas | attēls = Mauritius southern seashore.jpg | attēla paraksts = [[Maurīcija]]s dienvidu [[piekraste]]. | attēla izmērs = 270px | vietas karte = LocationMascarene.svg | map_custom = | vietējais nosaukums = Mascareignes | izvietojums = [[Indijas okeāns]] | alt karte = | arhipelāgs = | salu skaits = | galvenās salas = [[Maurīcija]], [[Reinjona]], [[Rodrigesa (sala)|Rodrigesa]] | platība = 4487 | garums = | platums = | krasta līnija = | iedzīvotāji = 2195087 | iedzīvotāju gads = | blīvums = 489 | augstākais kalns = [[Pitondenežs]] | augstums = 3069 | valsts = }} '''Maskarēnu salas''' jeb '''Maskarēnu arhipelāgs''' ir [[sala|salu]] grupa [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] uz austrumiem no [[Madagaskara]]s. Galvenās arhipelāgu veidojošās salas ir [[Maurīcija]], [[Reinjona]] un [[Rodrigesa (sala)|Rodrigesa]]. Maskarēnām ir īpašs statuss citu [[arhipelāgs|arhipelāgu]] starpā — Maurīcija sākotnēji bija dzīvesvieta nelidojošam putnam [[dodo]], kas kļuvis par simbolu cilvēku darbības rezultātā izmirušajām salu sugām. Pirmie kolonizatori bioloģiski apbrīnojami daudzveidīgajā arhipelāgā apmetās 17. gadsimta sākumā, un kopš tā laika salu vēsturi pavadīja nebeidzams ekoloģisks posts un sugu izmiršana. Tomēr saglabājušies sākotnējie meži joprojām kalpo par patvērumu daudzām [[endēms|endēmām]] augu un dzīvnieku sugām. == Apraksts un ekoloģija == [[Attēls:Voile de la Mariée Salazie 1.JPG|thumb|left|280px|[[Reinjonas nacionālais parks]] klāj aptuveni 42% no salas platības.]] Arhipelāgs atrodas aptuveni 700 km uz austrumiem no [[Madagaskara]]s. Vulkāniskas izcelsmes Reinjona, Maurīcija un Rodrigesa novietotas izklaidus aptuveni 600 km garā, rietumu-austrumu virzienā. Lielākā no tām ir Reinjona, kuras platība ir 2512 [[kvadrātkilometrs|km²]]. Nākamā seko Maurīcija, kas aizņem 1865 km², bet mazākā un visizolētākā ar 104 km² ir Rodrigesa. Maurīciju ieskauj 49, Rodrigesu — 20 nelielas šelfa saliņas. Maskarēnām pieskaita arī [[Kargadosas-Karahosas salas]] — sīku [[koraļļi|koraļļu]] saliņu grupu 400 km uz ziemeļiem no Maurīcijas, kas stiepjas vairāk nekā 50 km garumā ar kopējo sauszemes platību 1,3 km². Maskarēnas ir daļa no [[Maskarēnu plato]], kas ziemeļu virzienā stiepjas līdz [[Seišelu salas|Seišelu salām]]. Plato pārklāj vairāk nekā 115000 [[km²]] lielu areālu, kuru seklo ūdeņu amplitūda svārstās no 8 līdz 150 m.<ref>[http://www.vliz.be/projects/marineworldheritage/site/2_Masc%20Plateau_S20%Malha.php?item=The%20Indian%20Ocean{{Novecojusi saite}}{{Novecojusi saite}}{{Novecojusi saite}}{{Novecojusi saite}}{{Novecojusi saite}}{{Novecojusi saite}}{{Novecojusi saite}}{{Novecojusi saite}}{{Novecojusi saite}}{{Novecojusi saite}}{{Novecojusi saite}}{{Novecojusi saite}}{{Novecojusi saite}}{{Novecojusi saite}}{{Novecojusi saite}} Assessing potential World Heritage marine sites in the Western Indian Ocean.]{{Novecojusi saite}}, [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts]]</ref> Salās ir tropu klimats, kas norāda uz nelielām sezonālām temperatūras izmaiņām. Vasarā (no decembra līdz aprīlim) vidējā [[gaisa temperatūra]] ir +30 °C, ziemā (no maija līdz novembrim) ap +25 °C. Kalnu virsotnēs vēsāks, un tur caurmērā temperatūra ir aptuveni +18 °C. Lai arī ātri kūstošs, [[sniegs]] tur nav nekas neparasts. Klimatu spēcīgi ietekmē valdošie mitrie dienvidaustrumu vēji ar ikgadējām lietusgāzēm un nokrišņiem, kuru [[nokrišņu daudzums|daudzums]] svārstās no 500 [[milimetrs|mm]] sausākos aizvēja rajonos līdz 12 000 mm mitrajās vēja puses nogāzēs Reinjonā. Šāds klimats plaši veicināja mežu augšanu. Gan sākotnējie ziņojumi, gan ekoloģiskie pētījumi ļauj secināt, ka pirms cilvēku ierašanās visas salas pilnībā klāja meži. Izņēmums bija Reinjonas kalni 1900 m augstumā [[v.j.l.]], kur tos aizvietoja alpīnie krūmāji.<ref name=biology/><ref name=wwf/> Holandiešu flotes admirālis van Varviks kolonizācijas sākumposmā 1601. gadā ziņoja par redzēto Maurīcijā: "''Sala ir neapdzīvota un ļoti kalnaina. [[Augsne]] ir ļoti akmeņaina bet auglīga, par ko var spriest no daudziem cits pie cita augošiem kokiem, kas ļauj ar pūlēm iet caur mežu. Lielākā daļa koku ir [[melnkoki]]. Tāpat tur ir liels skaits [[palmu dzimta|palmu]], un tās ir ēdamas.''" Visaugstākie kalni izvietojušies Reinjonā. Tās galvenā virsotne ''[[Piton des Neiges]]'' (3070 m) ir augstākā smaile Indijas okeānā. Salīdzinājumā ar to, Maurīcijas ([[Melnās upes smaile]], 828 m) un Rodrigesas ([[Lemona kalns]], 398 m) augstākās smailes ir salīdzinoši zemas. Salu reljefu pamatā veido [[bazalts|bazaltiska]] [[lava]], bet Rodrigesā ir arī koraļļu smilšu formētas [[kaļķakmens]] platības, kuras vietvietām caurauž alas. Šādi tēlaini precīzi Maurīcijas un visu Maskarēnu ekoloģiju aprakstīja rakstnieks un dabas pētnieks [[Džeralds Darels]]: "''Maskarēnu salas, no kurām Maurīcija ir pēc lieluma otrā, atrodas Indijas okeānā uz austrumiem no Madagaskaras. Četrdesmit jūdžu garā un divdesmit platā Maurīcijas sala zaigo miljonos tropu zaļās krāsas toņos, sākot ar [[spāres]] zaļumu un beidzot ar rītausmas palso un jaunu [[bambusi|bambusa]] atvašu dzeltenīgi maigo iekrāsu. To visu apvij ziedu varavīksne, kas lielajos kokos lāsmo kā burvju lukturu rinda un noslīd lejup līdz trauslajiem violetajiem fuksiju ziediem, it kā tūkstošiem [[tauriņi|dienastauriņu]] būtu sakļāvuši zālē spārnus, kas spēj būt gan zaļi, gan dzelteni, gan saulrieta sārtumā.'' ''Maurīcija ir radīta pasaules rītausmā, kad lielo vulkānu krāteri vēl mutuļoja un izspļāva zemes virspusē uguni un lavu. Zemei krampjos viļņojot, sala tika izspiesta no jūras un pret debesīm; sarkanās klintis kvēloja un kusa, bet cikloni un paisuma viļņi, karstie vēji un lielās lietavas to grauza un gludināja, spēcīgās zemestrīces to drebināja un izveidoja ērmotas kalnu grēdas, sakūla karstās, mīkstās klintis, kā pavārs kuļ olu baltumu, līdz tās sastinga. Tā radās Maurīcijas dīvainie kalni; tie nav diezcik augsti, neviens nepārsniedz 3000 pēdu, bet toties ir tik vienveidīgi kā rūpīgi uzgleznots skatuves dibenplāns. Pēc tam [[koraļļi]], neskaitāmi kā zvaigznes debesīs, izauga aizsargvalnī apkārt salai un izveidoja [[lagūna|lagūnu]], kas apjoza salu, kā pilskalns apjož cietoksni.''" === Augāja tipi === [[Attēls:Pandanus vandermeeschii Ile aux Aigrettes.JPG|thumb|270px|[[Egreta]]s saliņa ir viena no nedaudzām platībām Maurīcijā, kur izskaustas [[invazīva suga|invazīvās]] augu un dzīvnieku sugas, un iespēju robežās atjaunota sākotnējā [[ekosistēma]].]] Salās bija izveidojušies pieci visai atšķirīgi [[augājs|augāja]] tipi, kuru lielākā daļa kolonizācijas laikā ir iznīcināta. Sausie [[zemiene|zemieņu]] meži bija sastopami sākot no jūras līmeņa līdz 200 m augstumam apgabalos, kur gada nokrišņi caurmērā nepārsniedza 1000 mm. Augājā dominēja [[palmu dzimta|palmas]] ([[latānijas]], [[orkāna palma]]s), [[pandāni]] un ''[[Terminalia bentzoe]]''. Daži šo mežu relikti atlikuši [[Raunda|Raundā]], Maurīcijas galējos ziemeļos un atsevišķās vietās Reinjonā. Pussausie [[sklerofīti|sklerofītu]] meži aptvēra piekrastes apgabalus un teritorijas 360 m augstumā viscaur Maurīcijā un Reinjonā, savukārt Rodrigesā to areāls sniedzās no 200 līdz 750 m salas rietumu nogāzēs, kur nelielas mežu platības saglabājušās līdz mūsdienām. Šajā ekosistēmā nokrišņu daudzums svārstījās no 1000—1500 mm, un tās raksturīgākie augāja pārstāvji bija [[melnkoki]], un citi koki kā ''[[Pleurostylia]]'' ([[kokžņaudzēju dzimta]]), ''[[Foetidia]]'' ([[paradīzriekstu dzimta]]), ''[[Olea europaea|Olea europaea cuspidata]]'', ''[[Dombeya]]'' ([[kakaoaugu dzimta]]) un dažādas [[gutaperčas dzimta]]s sugas (''[[Sideroxylon boutonianum]]'', ''[[Mimusops]]''). Kā vienus no krāšņākajiem šīs zonas augiem var minēt endēmos ''[[Hibiscus boryanus]]'', ''[[Hibiscus fragilis]]'' un ''[[Hibiscus liliiflorus]]''. [[Rubiju dzimta]]s (''[[Zanthoxylum]]'', ''[[Coptosperma]]''), ''[[Obetia ficifolia]]'' un ''[[Scolopia heterophylla]]'' jauno kociņu lapām ir sarkans dzīslojums, kas vēlāk izzūd. Šāda īpatnība tos pasargāja no izmirušajiem zālēdājiem — [[Maskarēnu milzu bruņurupuči]]em, kas spēja atšķirt sarkano krāsu un uztvēra to par indīgu. Zemieņu [[lietus mežs|lietus meži]] Maurīcijā auga aptuveni 360 m augstumā un viscaur austrumu zemienēs no 800—900 m, kā arī Reinjonas rietumos no 750 līdz 1100 m, kur lietusgāžu daudzums sasniedza 1500—6000 mm gadā. Šī augāja tipa koku augstums sniedzās līdz 30 m, un šeit plauka un zaļoja Maskarēnās bagātākā augu valsts. Raksturīgākie augi bija gutaperčas dzimtas (''Mimusops'', ''[[Labourdonnaisia]]'', ''[[Sideroxylon]]'' ģintis), [[hernandiju dzimta]]s (''[[Hernandia mascarenensis]]''), [[asinszāļu dzimta]]s (''[[Calophyllum]]'') un [[miršu dzimta]]s (''[[Syzygium]]'', ''[[Eugenia]]'', ''[[Monimiastrum]]'') koki; rubiju dzimtas (''[[Gaertnera]]'', ''[[Chassalia]]'', ''[[Bertiera]]'', ''[[Coffea]]'') krūmi, virkne [[orhidejas|orhideju]] (''[[Angraecum]]'', ''[[Bulbophyllum]]'') un [[paparde|paparžu]] (''[[Asplenium]]'', ''[[Hymenophyllum]]'', ''[[Trichomanes]]'', ''[[Elaphoglossum]]'') sugas. [[Attēls:Hibiscus liliiflorus1.jpg|thumb|Rodrigesai endēmais ''[[Hibiscus liliiflorus]]''.]] Mākoņu meži novietoti Reinjonā, salas kalnu austrumu nogāzēs starp 800 un 1900 m (ar nokrišņu daudzumu 2000—10000 mm) un rietumu nogāzēs 1100 līdz 2000 m augstumam. Maurīcijā to areāls ir neliels un aptver ''[[Montagne Cocotte]]'' kalna apkārtni [[Melnās upes aizas nacionālais parks|Melnās upes nacionālajā parkā]] aptuveni 750 m augstumā, kur nokrišņi sasniedz 4500—5500 mm. Šajos mežos valda īpašs mikroklimats — salīdzinājumā ar zemieņu lietus mežu šeit ir mitrāks un vēsāks, bet temperatūras svārstības starp dienu un nakti izlīdzinātākas. Abās salās meži ir zemi, kur to lapotne sniedzas no 6 līdz 10 m. Koku stumbri un zari bagātīgi klāti dažādiem [[epifīti]]em — orhidejām, papardēm, [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Nepārveidoti mākoņu meži joprojām klāj plašas platības Reinjonā un 2005. gadā aptvēra 44000 [[hektārs|ha]]. Šos mežus raksturo ''Dombeya'' ģints un [[troplauru dzimta]]s (''[[Monimia]]'', ''[[Tambourissa]]'') koki, ''[[Psiadia]]'' ([[kurvjziežu dzimta]]) un ''[[Melicope]]'' ([[rūtu dzimta]]) mazie koki un krūmi. Ekosistēma iekļauj arī plašas monodominantu augu platības — ''[[Acacia heterophylla]]'' mežus, ''[[Erica reunionensis]]'' biezokņus un ''[[Pandanus montanus]]'' paaugstināti mitros pandānu mežus. Alpīnais augājs valda 1800—2000 m augstumā, kur ziemas gadalaikā regulāri veidojas salnas, ar nokrišņu daudzumu 2000—6000 mm. Unikālo tropu joslas kalnu floru veido [[ēriku dzimta|ēriku]] (''[[Erica]]''), kurvjziežu (''[[Hubertia]]'', ''Psiadia'', ''[[Stoebe passerinoides]]'') un [[pabērzu dzimta]]s (''[[Phylica nitida]]''), ar dažām atpazīstamākām endēmām sugām kā ''[[Heterochaenia rivalsii]]'' ([[pulkstenīšu dzimta]]), ''[[Eriotrix commersonii]]'' (kurvjziežu dzimta) un ''[[Cynoglossum borbonicum]]'' ([[skarblapju dzimta]]). Kalnu virsotnes klāj plašas minerālu platības ar retām endēmu [[graudzāļu dzimta|graudzāļu]] (''[[Festuca borbonica]]'', ''[[Agrostis salaziensis]]'', ''[[Pennisetum caffrum]]'') un orhideju (''[[Disa borbonica]]'') skupsnām, krūmājiem un maziem ''[[Sophora denudata]]'' kokiem. === Koraļļu rifi === Maskarēnu salas ieskauj aptuveni 750 km² lielas koraļļu rifu platības. Rodrigesu gandrīz pilnībā apjož [[piekrastes rifs|piekrastes rifi]] ar plašām lagūnām un dziļiem kanāliem, turpretim ap Maurīciju izveidojušies pārtraukti piekrastes rifi un nelieli [[barjeru rifs|barjeru rifi]]. Pretstatā tam, Rodrigesas šaurie piekrastes rifi ir ļoti īsi un sastopami vienīgi gar salas rietumu un dienvidrietumu krastu. Aptuveni trešdaļa Maskarēnu rifu izvietojušies gar Kargadosas-Karahosas saliņu sēkļiem, kur dominē koraļļu ģintis ''[[Acropora]]'', ''[[Porites]]'', ''[[Montipora]]'' un ''[[Pavona]]''. Smilšainās bedrēs vienlaidu audzes veido ''[[Halophila]]'' sugas ([[mazlēpju dzimta]]). Starp koraļļu rifiem īpaši plaši pārstāvētas tādas zivju dzimtas kā ''[[Labridae]]'', ''[[Pomacentridae]]'', ''[[Serranidae]]'' un ''[[Acanthuridae]]''. == Bioloģiskā daudzveidība un endēmisms == Maskarēnu florai un faunai raksturīgs augsts endēmisma līmenis — endēmi ir aptuveni 65% ziedaugu no 960 šī taksona arhipelāgam piederīgajām sugām, ap 65% [[vaboles|vaboļu]] (~1550 sugas) un 90% sauszemes gliemežu (~200 sugas). Endēmisma pakāpe ļoti tuva līdzīgām novērotām grupām [[Havaju salas|Havaju salās]] un [[Jaunkaledonija|Jaunkaledonijā]]. === Flora === Reģiona segsēkļu flora ir labi zināma. Detalizētus Maurīcijas un Reinjonas augāja pētījumus jau 18. gadsimta beigās veica franču dabas pētnieks [[Filiberts Komersons]]. Taču Rodrigesas floru pirmo reizi zinātniski apsekoja tikai 1874. gadā, kad, diemžēl, tās liela daļa jau bija iznīcināta. Kargadosas-Karahosas saliņu augāju pamatā veido brikšņi un krūmāji, bet to lielāko daļu klāj koraļļu rifu radītās smiltis. Visdaudzveidīgākā arhipelāgam piederīgā segsēkļu valsts sastopama Maurīcijā un iekļauj aptuveni 691 sugas, Reinjonā pārstāvētas ap 550 sugas, Rodrigesā — 150 sugas. Atsevišķu salu endēmisms ir augsts un svārstās starp 30% (Reinjona) līdz 39,5% (Maurīcija), un katra sala kalpo par patvērumu lielam skaitam Maskarēniem endēmiem augiem — 47 sastopamas tikai Rodrigesā, 165 — Reinjonā un 273 sugas ir unikālas Maurīcijai. Taču dažas no šīm sugām jau izzudušas, bet lielākā to daļa ir apdraudētas. Salīdzinoši visvairāk endēmo sugu ir izzudušas Rodrigesā (10 sugas jeb 21%), tālāk seko Maurīcija (30 sugas, 11%) un Reinjona (2 sugas, 1,2%). Maurīcijā apdraudēti 82% vietējo augu, Rodrigesā — ap 78%, Reinjonā — 51%.<ref name=herbarium>[http://herbaria.plants.ox.ac.uk/bol/mau The Mauritius Herbarium]{{Novecojusi saite}}</ref> Vislielākos draudus arhipelāga augājam rada apkārtējās vides izpostīšana, pamatā lauksaimniecības vajadzībām. Gandrīz pilnībā ir izzudis sākotnējais augājs, kas klāja Rodrigesu. Maurīcijā dabiskie meži veido mazāk nekā 2% no salas platības, Reinjonā — ap 30%. Vietējo atlikušo floru apdraud nelielais populāciju skaits un areālu sadrumstalotība. Piemēram, Maurīcijā ir vismaz divas sugas, kurām zināms tikai viens savvaļā saglabājies eksemplārs. Visās salās otrs nopietns apdraudējuma iemesls ir postošā [[invazīva suga|invazīvo]] dzīvnieku un augu sugu ietekme. === Rāpuļi === [[Attēls:Cylindraspis inepta.JPG|thumb|260px|Rekonstruēts [[Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis]] [[Egreta|Egretā]].]] Pirms cilvēku ierašanās Maskarēnu salās bija sastopama bagātākā okeānu salu rāpuļu fauna. Procentuāli 94% sauszemes rāpuļu sugu ir endēmas, un vairāk nekā puse no 30 vietējām zinātnei zināmām sugām ir izmirušas pēdējos četros gadsimtos, tostarp visas piecas [[Maskarēnu milzu bruņurupuči|Maskarēnu milzu bruņurupuču]] sugas. No trim arhipelāgam endēmām čūsku sugām izdzīvojusi vienīgi [[Raundas boa]]. Tikai Maurīcijā un dažās blakus esošajās saliņās mitinās [[Maurīcijas scinki]], visai plaši Maskarēnās pārstāvēta [[dienas gekoni|dienas gekonu]] jeb felsumu ģints. Kargadosas-Karahosas saliņas vairošanās sezonā apmeklē [[zaļais jūras bruņurupucis|zaļie jūras bruņurupuči]]. To smilšainie, tropu saules sasildītie krasti ir ideāli piemērota vieta olu dēšanai un inkubācijai.<ref name=biology>Thébaud, Christophe, Warren, Ben H., Strasberg, Dominique & Chee, Anthony [S.]. 2009. Mascarene Islands, biology. Pp. 612-619. ''Encyclopedia of islands.'' Bekerley: University of California Press.</ref><ref name=wwf>[http://www.worldwildlife.org/ecoregions/at0120 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170103225424/https://www.worldwildlife.org/ecoregions/at0120 |date={{dat|2017|01|03||bez}} }} Islands of Réunion and Mauritius, east of Madagascar. [[Pasaules Dabas Fonds]]]</ref> Lai aizpildītu savulaik iznīcināto Maskarēnu milzu bruņurupuču [[ekoloģiskā niša|ekoloģisko nišu]], Raundas un [[Egreta]]s saliņās sekmīgi aklimatizēts [[Aldabras milzu bruņurupucis]] un Madagaskarai piederīgais [[starainais bruņurupucis]].<ref name=bbc>[http://www.bbc.com/earth/story/20150914-saving-mauritiuss-rare-species Saving Mauritius's rare species. [[BBC]]]</ref> === Zīdītāji === Vienīgie Maskarēnām piederīgie [[zīdītāji]] ir [[sikspārņi]] — [[mežu izciršana]]s, nelegālo medību, invazīvo sugu un ciklonu dēļ reti sastopamais [[Maurīcijas augļēdājsikspārnis]], izmirušais [[Maurīcijas mazais augļēdājsikspārnis]] un [[aizsardzības statuss|kritiski apdraudētais]] [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]. Šie [[augļsikspārņi]] ir svarīgi apputeksnētāji un sēklu izplatītāji.<ref name=wwf/><ref name=bbc/><ref>[http://www.mauritian-wildlife.org/application/index.php?tpid=30&tcid=81 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160316190712/http://www.mauritian-wildlife.org/application/index.php?tpid=30&tcid=81 |date={{dat|2016|03|16||bez}} }} Mauritius Fruit Bat. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]]</ref> Maskarēnās mīt arīdzan divas kukaiņēdāju sikspārņu sugas, kas plaši sastopamas Āfrikas kontinentālajā daļā. === Putni === [[Attēls:Dodo monument Ile aux Aigrettes.jpg|thumb|260px|Rekonstruēts [[dodo]] [[Egreta|Egretā]].]] [[Attēls:Phaethon lepturus Ilot Gabriel Mauritius.jpg|thumb|260px|[[Baltastes tropu jūrasputns]] [[Gabriela sala|Gabriela salā]].]] Maskarēnu salas kādreiz tika pārstāvētas ar ļoti bagātu putnu valsti, kas iekļāva vairāk nekā 80 sugas, no kurām ap 50 sauszemes sugas bija arhipelāgam endēmas. Lielākā sugu daļa kolonizācijas laikā ir izmirusi, ieskaitot [[Maskarēnu pūces|Maskarēnu pūču]] ģinti, par izmiršanas simbolu kļuvušo [[dodo]], [[Maurīcijas nakts gārnis|Maurīcijas nakts gārni]], [[sarkanā dumbrvistiņa|sarkano dumbrvistiņu]], [[Rodrigesas solitārs|Rodrigesas solitāru]] un [[Reinjonas solitārs|Reinjonas solitāru]]. No aptuveni astoņām Maskarēnu papagaiļu sugām izdzīvojis tikai [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]], bet savulaik bagātīgo [[baložveidīgie|baložu]] grupu mūsdienās pārstāv vienīgi [[sārtais balodis]]. Vienīgais arhipelāgā izdzīvojušais plēsīgais putns ir [[Maurīcijas piekūns]]. No 17 Maskarēnām endēmām putnu sugām astoņas joprojām sastopamas Maurīcijā, piecas Reinjonā un divas Rodrigesā. Divu sugu — [[Maskarēnu paradīzes mušķērājs|Maskarēnu paradīzes mušķērāja]] un [[Maskarēnu salangāna]]s — areāli aptver vairāk nekā vienu salu.<ref name=biology/><ref name=wwf/> Arhipelāga piekrastē ligzdo pasaulē plaši izplatītie ūdensputni [[svītrainais gārnis]] un [[ūdensvistiņa]].<ref name=wio/> Jūras putnu kolonijas Maurīcijā koncentrētas neapdzīvotajās saliņās netālu no tās ziemeļu piekrastes — Raundā, [[Sērpenta|Sērpentā]], [[Ganerskveina|Ganerskveinā]], [[Flata|Flatā]], [[Gabriela sala|Gabriela salā]], [[Pižona klints|Pižona klintī]]. Galvenās šajās ziemeļu saliņās ligzdojošās sugas ir [[Trindadas vētrasputns]], [[baltastes tropu jūrasputns]], [[sarkanastes tropu jūrasputns]], [[ķīļastes vētrasputns]] un [[melnmuguras zīriņš]]. Baltastes tropu jūrasputns ligzdo arī Maurīcijas cietzemes mežos. Rodrigesā jūrasputni vairojas Sables (8 ha) un Kokosa saliņās (14,4 ha). Tur ligzdojošās sugas ir [[baltais zīriņš]], [[brūnais zīriņš]], [[mazais brūnais zīriņš]], melnmuguras zīriņš un sārtais zīriņš, kuras veido milzīgas, desmitiem tūkstošu putnu lielas kolonijas. Saliņas apmeklē arī migrējošas sugas, kā [[līkšņibītis]].<ref>[http://www.mauritian-wildlife.org/application/index.php?tpid=31&tcid=91 Rodrigues Seabirds. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]]</ref> Tikai Reinjonas kalnos ligzdo divas salai endēmas vētrasputnu sugas — kritiski apdraudētais [[Maskarēnu vētrasputns]] un [[Barau vētrasputns]]. Reinjonu vairošanās sezonā izmanto vēl četras jūrasputnu sugas — ķīļastes vētrasputns, ''[[Puffinus lherminieri]]'', brūnais zīriņš un baltastes tropu jūrasputns, bet kopumā salu regulāri vai sezonāli apmeklē 41 migrējošā suga. Tā kā septiņām tur pārstāvētām sugām ir ierobežota izplatība, Reinjonas sala ir klasificēta kā [[endēmo putnu areāls]].<ref name=wio>WIO Marine Project Report. Status of Bird in the Marine and Coastal Environment of French Overseas Territories: Reunion Island, Mayotte and the Iles Eparses. [[BirdLife International]]</ref> Kargadosas-Karahosas saliņu milzīgo jūrasputnu kolonijās putnu skaits tiek lēsts virs miljona, un iekļauj vairākas arī tur ligzdojošas sugas — melnmuguras zīriņu, [[mazais fregatputns|mazo fregatputnu]], [[lielais fregatputns|lielo fregatputnu]], [[sārtais zīriņš|sārto zīriņu]], [[zilsejas sulla|zilsejas sullu]].<ref>[https://www.durrell.org/blog/the-future-of-seabirds-and-turtle-in-st-brandon{{Novecojusi saite}} The future of seabirds and turtles in St Brandon. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]]</ref> === Bezmugurkaulnieki === Lai arī Maskarēnu [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] fauna joprojām ir maz pētīta, zināma virkne endēmu sugu. Piemēram, Rodrigesas mitrajos mežos sastopams [[nemertīntārpi|nemertīntārps]] ''[[Geonenertes rodericana]]'', bet [[dižtauriņu virsdzimta|tauriņš]] ''[[Papilio manlius]]'' ir endēms [[Melnās upes aizas nacionālais parks|Melnās upes aizas nacionālajam parkam]] Maurīcijā. Bagātīgi pārstāvēta sauszemes gliemežu fauna. No zināmajām 147 vietējām sugām, 95% ir arhipelāgam endēmas. Taču aptuveni viena trešdaļa no tām ir izmirusi.<ref name=Newspecies>Ten new species of Mascarene land snails (Mollusca: Gastropoda) and their conservation status. Owen Le Griffiths and F. B. Vincent Florens. ''Molluscan Research'', 2004, 24, 161—177</ref> === Jūras fauna === Maskarēnu plato atrodas [[Sajas de Malhas banks]],— lielākais [[okeāna banks]] pasaulē, kas ir nozīmīga vairošanās vieta [[kuprvalis|kuprvaļiem]] un [[zilais valis|zilā vaļa]] mazajai pasugai ''Balaenoptera musculus brevicauda''. Apkārtējie banki ir vieni no pēdējām patvēruma vietām lielākajai [[lūpzivju dzimta]]s sugai ''[[Cheilinus undulatus]]''. == Sugu atklāšana == Neraugoties uz vairāk nekā 200 gadus ilgo botāniskās izpētes vēsturi, arhipelāgā joprojām tiek atklātas agrāk nezināmas augu sugas. Tā, 2015. gadā aprakstīja jaunu, Maurīcijai endēmu orhideju sugu ''[[Angraecum jeannineanum]]''.<ref>A new critically endangered species of ''Angraecum''(Orchidaceae) endemic to the island of Mauritius, Indian Ocean. Jacques Fournel, Claire (3): 211-220. Copyright 2015 Magnolia Press</ref> Jauni atklājumi tiek veikti arī bezmugurkaulnieku pasaulē. Piemēram, starp 1990. un 2000. gadu visās trīs salās pētījumu rezultātā konstatēja desmit līdz tam zinātnei nezināmas, Maskarēnām endēmas sauszemes gliemežu sugas, trīs no kļuvām iekļautas jaunās ģintīs.<ref name=Newspecies/> == Vēsture == [[Attēls:View of the Mauritius roadstead - engraving.jpg|thumb|320px|1601. gada [[gravīra]], kur attēlota agrīno jūrnieku darbība Maurīcijā un salas fauna.]] Visas trīs Maskarēnu salas bija zināmas jau agrīnajiem arābu jūrasbraucējiem un tirgotājiem. Šo kuģotāju zināšanas atspoguļojas pirmajās portugāļu sastādītajās kartēs, kurās, daļēji izmainot arābu nosaukumus, Maurīcija dēvēta par Dina Moraze, Rodrigesa — Dina Arobi, bet Reinjona nosaukta par Dina Margabim. Arhipelāgs nosaukts portugāļu jūrasbraucēja [[Pedro Maskarēns|Pedro Maskarēna]] vārdā, kurš to apmeklēja 1512. gadā. === Maurīcija === Rakstītās ziņas par Maurīcijas salas atrašanās vietu atstāja portugāļu jūrnieki 1500. gadu sākumā. Pirmie salā apmetās holandieši 1638. gadā, kuru kompānija tur izveidoja krājumu atjaunošanas bāzi garām braucošajiem kuģiem. Tāpat holandieši izcirta melnkoku mežus, kuru koksni uzskatīja par labāko pasaulē. Holandieši oficiāli pameta salu 1710. gadā. Franči formāli to pārņēma savā valdījumā 1715. gadā, taču pirmie kolonisti uz Maurīciju pārceļoja no Reinjonas tikai kopš 1721. gada. Sākotnēji apmetnes bija mazas, un kolonistus gandrīz tūlīt apstāja slimības. Zemkopības mēģinājumus nomāca mērkaķi un žurkas, bet pārceļotājus novārdzināja asiņaini izbēgušo vergu (''marrons'') uzbrukumi. Aktīva salas apgūšanu un attīstība iesākās pēc 1735. gada, kad gubernators izlēma Francijas koloniālo administrāciju pārcelt no Reinjonas uz Maurīciju. 1810. gadā angļi guva uzvaru cīņā par salu, kas izbeidza franču valdīšanas periodu. Angļu kundzība iezīmēja lauksaimniecības, īpaši cukurniedru audzēšanas nozares attīstību un masveidīgu vietējās dabiskās vides izzušanu uz cukurniedru plantāciju rēķina. Īpaši intensīva mežu izciršana sākās pēc 1842. gada, kad pēc verdzības atcelšanas darbam plantācijās no [[Indija]]s sāka ierasties ar līgumu saistītie strādnieki. Mežus turpināja intensīvi izcirst arī 20. gadsimtā, un pat vēl 1970. gados [[Pasaules Banka]]s realizētā projekta ietvaros lielāko daļu no atlikušajām endēmām audzēm aizvietoja ar ievērojamām stādīto priežu platībām. 1970. gadā tika izveidots [[Maurīcijas savvaļas fonds]], kas iesāka vienu no sekmīgākajām dabas saglabāšanas programmām pasaulē.<ref name=hope>Rays of Hope. Protecting the Unique Endemic Heritage of Mauritius. Protected Endemic Sanctuaries. Ministry of Agro Industry and Food Security. October 2015.</ref><ref>[http://www.mauritian-wildlife.org/application/index.php?tpid=2&tcid=60 Welcome to the Mauritian Wildlife Foundation. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]]</ref> === Rodrigesa === [[Attēls:Leguat1891frontispieceFr1708.jpg|thumb|200px|1708. gada memuāri, kur redzami Rodrigesas kolonisti, [[Rodrigesas seglmuguras bruņurupucis|bruņurupuči]], [[melnā žurka|žurkas]], [[krabji]], [[Rodrigesas solitārs|solitārs]] un ķirzaka uz palmas stumbra.]] Neapdzīvoto salu kā eiropieši 1528. gadā atklāja portugāļi. Holandieši 1601. gadā bija pirmie, kas savās pietiekami zemās laivās spēja šķērsot lagūnu un izsēsties cietzemē. Sākotnēji Rodrigesa kalpoja vienīgi par vietu, kur patverties vētru laikā, kā arī papildināt dzeramā ūdens un gaļas krājumus. Īpaši augsti tika vērtēti milzu bruņurupuči, kas uz kuģu klājiem bez barības un ūdens spēja iztikt vairākas nedēļas. 18. gadsimta beigās sākotnējā, ap 200000 lielā bruņurupuču populācija bija pilnībā izskausta. Medības, mežu izciršana un dedzināšana, kā arī invazīvās sugas kļuva par galveno cēloni arī vismaz astoņu vietējo putnu sugu izmiršanai, bet bioloģiskās daudzveidības izskaušana salīdzinoši nelielajā teritorijā iesākās līdz ar kolonizācijas pirmsākumiem 17. gadsimtā. 18. gadsimta laikā par paradīzi pelnīti dēvētā sala piedzīvoja ekoloģisko bojāeju. 1874. gada salas aprakstā minēts, ka "''meži pilnībā izzuduši, saglabādamies reti apmeklētos un visvairāk nepieejamos nomaļu ieleju nostūros.''" Pirmais nopietnais mēģinājums kolonizēt salu notika 1691. gadā. Lai nodrošinātu militāru kontroli Indijas okeānā, 1735. gadā francūži dibināja pastāvīgu apmetni. Tomēr vadības trūkums un karstais klimats traucēja tās uzplaukumu. Lai attīstītu lopkopību un lauksaimniecību, francūži Rodrigesā ieveda afrikāņu vergus. Saskardamies ar neilgu pretestību, briti 1809. gadā ieguva kontroli pār Rodrigesu. 1839. gadā tika atcelta verdzība. Jūras zivju pieejamība, briežu medības un mazais iedzīvotāju skaits jau kopš 20. gadsimta sākuma saliniekiem spēja nodrošināja visai pārtikušu dzīvi. Rodrigesu pievienoja Maurīcijai pēc valstiskās neatkarības proklamēšanas 1968. gadā, bet 2002. gadā tā ieguva Maurīcijas autonomā reģiona statusu. === Reinjona === Līdzīgi Maurīcijai un Rodrigesai, arī Reinjonu 16. gadsimta sākumā atklāja portugāļu jūrasbraucēji. 1642. gadā ar [[Franču Austrumindijas kompānija]]s kuģi no Maurīcijas uz salu pārcēlās franču ieceļotāji, to nodēvējot par Burbonas salu. Līdz ar cilvēkiem tur ieradās liels skaits invazīvo sugu, kas izraisīja masveidīgu vietējo sugu izmiršanu. Sākotnēji sala nepiedzīvoja strauju iedzīvotāju pieaugumu un attīstību, un ap 1685. gadu Burbonu par tirdzniecības bāzi sāka izmantot Indijas okeāna pirāti. Ekonomiskā situācija dramatiski izmainījās pēc 1715. gada, kad tur ieviesa kafijas, kā arī graudu, garšvielu un kokvilnas audzēšanu. Darbam plantācijās izmantoja vergus no Āfrikas un Madagaskaras. 18. gadsimta beigās [[Franču revolūcija]]s laikā notika vairāki vergu dumpji. Izbēgušie veidoja savus, no koloniālajām varas institūcijām neatkarīgus ciematus, kurus vadīja demokrātiski ievēlēti vecākie. Neilgajā angļu valdīšanas laikā starp 1810. un 1815. gadu salā ieviesa cukurniedru plantācijas, bet pēc 1819. gada strauju attīstību piedzīvoja [[vaniļa]]s audzēšana. Liels skaits balto kolonistu ieradās pārāk vēlu, lai iegūtu īpašumā zemi. Izslēgti no plantāciju sistēmas, viņi pārcēlās uz augstkalnu apgabaliem, kur izveidoja nabadzīgo balto iedzīvotāju slāni. 1848. tika atcelta verdzība, un Reinjonā iebrauca līgumu strādnieki no Austrumāfrikas, Ķīnas un Indijas. Salas tirdzniecības un izaugsmes zelta ēra turpinājās līdz 1870. gadam. Teritorijas ekonomisko kritumu izraisīja konkurējošās cukurbiešu industrijas attīstība [[Kuba|Kubā]] un Eiropā, kā arī [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] atklāšana. 1974. gadā no [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamenta]] Reinjona kļuva par [[Francijas reģioni|Francijas reģionu]]. == Invazīvās sugas == [[Attēls:Ploceus cucullatus Black River Mauritius gorges.jpg|thumb|270px|Audējputns ''[[Ploceus cucullatus]]'' ir Maurīcijas un Reinjonas salās plaši izplatīta, no [[Āfrika]]s ievesta suga.]] === Invazīvie dzīvnieki === Līdz 16. gadsimtam jūras braucēji izvairījās apmeklēt Maskarēnas. Agrīnie salu apmeklētāji 17. gadsimta sākumā izlaida savvaļā [[žurkas]], [[mežacūkas]] un pērtiķus, savukārt apmetnes sāka veidot šī paša gadsimta vidū, kad komerciālā sāncensība mudināja konkurējošās eiropiešu nācijas aneksēt salas un un tajās apmesties. Arhipelāga ekoloģiju nekad iepriekš nebija skarusi iejaukšanās no malas, un neviena tropu salu ekosistēma pasaulē nepiedzīvoja tik traģisku sugu zaudēšanu un pirmatnējās vides izmaiņas. Darels rakstīja: "''... uz vulkāniskās kripatiņas okeāna vidū lēnām un rūpīgi tika radīta savdabīga un dziļa miera apdvesta pasaulīte. Simtiem, tūkstošiem gadu tā gaidīja nāvējošo uzbrukumu, pret kuru tā bija pilnīgi bezpalīdzīga... Cilvēkiem līdzi, protams, atnāca visi viņa uzticamie pavadoņi: suns, žurka, cūka un pērtiķis. Neticami īsā laika sprīdī izzuda liels pulks vienreizīgu sugu — dodo; lielais melnais nelidojošais papagailis; milzīgas Maurīcijas salas dižbruņrupucis, kuram drīz sekoja Rodrigesas salas dižbruņurupucis; ērmotais putns soliters. Pazuda dugongi, kuru rifos bija milzums, un no unikālās miermīlīgās faunas palika pāri vienīgi saujiņa putnu un ķirzakas. Tiem līdz ar pirmatnējās meža paliekām jāpārdzīvo gaužām grūti laiki. Maurīcijas sala ir ne vien gandrīz visbiežāk apdzīvotais stūrītis uz zemeslodes, bet salā kopā ar suņiem, kaķiem, žurkām un pērtiķiem cilvēkam raksturīgajā neapdomīgajā veidā ir ievazāts vēl daudz kas cits svešs un nepiederīgs. No jauna tur ievesti, piemēram, divdesmit sugu putni, to vidū visur esošais [[mājas zvirbulis]] un kāds ļodzīgs strazds.''" ''Ievests slaidais nāvi nesošais mangusts un mazāk kaitīgais, bet salā neiederīgais ezim līdzīgais tenreks no Madagaskaras. Ieviesušies arī sveši augi un koki — pirmatnējo veģetāciju nomāc un izspiež Ķīnas gvajāva, meža avenes, ligustri un lērums citu svešzemnieku.''" Arhipelāgā ir ievazāta vismaz 21 zīdītāju, rāpuļu un gliemju suga. Daudzos gadījumos izmiršana var būt saistāma ar kādas īpaši invazīvas sugas ievešanu. Piemēram, daudzi uz zemes ligzdojoši putni pārdzīvoja žurku un mežacūku parādīšanos, bet izzuda pēc kaķu ierašanās. Maurīcijā un Reinjonā pirmās ziņas par kaķiem parādījās drīzumā pēc putnu populāciju samazināšanās vai pazušanas, bet Reinjonā kaķi bija nosaukti par tiešiem izmiršanas vaininiekiem. Maurīcijā 17. gadsimta beigās iedzīvotāju skaits mērāms ar trīszīmju ciparu, un salā bija plašas necaurejamu mežu un mitraiņu platības. Tāpēc maz ticams, ka medības galvenais faktors, kas ietekmēju putnu skaitu. Neraugoties uz liecībām, par sugu izmiršanas būtiskāko faktoru vispārīgi tiek pieminēti 'ievestie plēsēji', nepamatoti uzsverot žurkas. Uz zemes veidotās putnu ligzdas un rāpuļu olas bija pakļautas mežacūku, kaķu un [[pelēkā žurka|pelēko žurku]] uzbrukumiem, kamēr kokos dzīvojošie putni bija mērkaķu un [[melnā žurka|melno žurku]] mērķis. [[Mazais Āzijas mangusts]] parādījās salā 1900. gadā, kas bija pārāk vēlu, lai ietekmētu vietējo putnu populācijas. Taču šis plēsējs spēj radīt postošu efektu ievestajiem putniem. Savukārt [[parastais tenreks]], [[Āzijas mājas cirslis]] un čūska ''[[Lycodon aulicus]]'' nevarēja iespaidot vietējo putnu faunu. Svešzemju dzīvnieku spēja ietekmēt vietējo vidi spilgti raksturo [[oranžastes scinks|oranžastes scinka]] izzušana no Flatas — tā populāciju gada laikā izmedīja salā nejauši iekļuvušais Āzijas mazais cirslis. Savulaik izteikti daudzveidīgo vietējo gliemju faunu nopietni apdraud ne tikai žurkas un ciršļi, bet arī krupji un tenreki. Mazo krupi (''Bufo vutturalis'') no [[Dienvidāfrika]]s Maurīcijā ieveda 1922. gadā, cerot ierobežot cukurniedru kaitēkļu skaitu. Situāciju vēl ļaunāku padarīja [[jūras krupis|jūras krupja]] introducēšana. 19. gadsimtā Maurīcijā nokļuva [[Austrumāfrikas ahātgliemezis]], kas tāpat kļuva par iemeslu daudzu vietējo gliemežu sugu izzušanai. Invazīvās dzīvnieku sugas turpina pastiprināt arī vietējā [[augājs|augāja]] degradāciju. Meža cūkas izrakņā augu saknes un augsni, makaki izposta ziedus, augļus un koku lapotnes, bet Javas brieži un zaķi nograuž jaunās atvasītes un vārīgos dzinumus. {| class="wikitable" |+ Lielāko invazīvo plēsēju ievešanas laiks Maskarēnās:<ref>Extinct birds of the Mascarenes and Seychelles — a review of the causes of extinction in the light of an important new publication on extinct birds. Anthony S. Cheke. 139 Hurst St., Oxford OX4 1HE, UK. Sep 17, 2015</ref> |- ! '''Plēsējs''' ! Maurīcija ! Reinjona ! Rodrigesa |- | Krabjēdājs makaks ''Macaca fascicularis'' || 1601 || — || — |- | Meža cūka ''Sus scrofa'' || 1606 || 1629 || ap 1792 |- | Kaķis ''Felis catus'' || ap 1685 || ap 1685 || ap 1745 |- | Melnā žurka ''Rattus rattus'' || pirms 1598 || 1672-1673 || pirms 1691 |- | Pelēkā žurka ''Rattus norvegicus'' || 1735 || 1735 || neskaidrs, pirms 1874 |} === Invazīvie augi === Invazīvie svešzemju augi ir plaši izplatīti atlikušajā vietējā Maskarēnu ekosistēmā. Tie arī daudz sekmīgāk spēj izplesties cilvēku izmainītā vai sabojātā vidē. Maurīcijas un Rodrigesas, kā arī nelielie saglabājušies Reinjona zemieņu meži ir mazi un invazīvo sugu spēcīgi izmainīti. == Dabas aizsardzība == [[Attēls:Mauritius Endemic Plantgarden.jpg|thumb|260px|[[Maurīcija]]i [[endēms|endēmo]] augu audzētava.]] === Maurīcija === Pirmās dabas aizsardzībai līdzīgas iniciatīvas Maurīcijas salā 18. gadsimta otrajā pusē vēl Francijas koloniālajā ērā izvirzīja franču intendants, botāniķis un [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] pamatlicējs [[Pjērs Puvrē]]. Viņš ieviesa Maurīcijas mežu izmantošanas noteikumus, kuri saglabātu 30% ūdens un augsnes resursus. Nākamais lielais sasniegums bija pēc 1859. gada, kad Maurīcijas britu koloniālā sekretāra Edvardsa Ņūtona vadībā notika jau esošo likumu papildināšana, kas aizsargātu putnu populācijas. 1941. gadā Makabeju mežā iekārtoja pirmo zemes gabalu vietējā augāja atjaunošanai. Tās izveidotāji bija pārliecināti, ka Maurīcijas meži var izzust, ja cīņa ar invazīvajām sugām nebūs sekmīga. Tāpat nedaudzie dabas aizstāvji atbalstīja svešzemju augu izravēšanu un žogu izveidošanu, kas vietējos mežus spētu pasargāt no briežiem un mežacūkām. Lai aizsargātu unikālās dabas vērtības, 1994. gada 15. jūnijā valsts prezidents pasludināja par [[Melnās upes aizas nacionālais parks|Melnās upes aizas nacionālā parka]] izveidi. Vienlaikus parka mērķis ir veicināt dabas tūrismu un izglītot sabiedrību. Melnās upes aizas nacionālā parka teritorijā patlaban iežogotas 13 platības, tā saucamās ''Petrin Conservation Management Area'', kuras kopā pārklāj aptuveni 180 ha. 1965. gadā par dabas rezervātu pasludināja Egretas salu, kur intensīvas darbības rezultātā ir atjaunota sākotnējā ekosistēma. 1973. gadā radās projekts Maurīcijas piekūna aizsardzībai. Šajā laikā savvaļā bija atlikuši tikai četri šīs sugas putni. Trīs gadus vēlāk sārtā baloža atjaunošanas programmu ieviesa Džeralds Darels, kam sekoja līdzīga programma priekš Maurīcijas gredzenkakla papagaiļa. 2011. gadā atklāja [[Brasdeau nacionālais parks|Brasdeau nacionālo parku]], kas atrodas salas ziemeļaustrumos. Parka platība ir 497 ha, un tajā saglabājušies nelieli vietējā augāja lauciņi kā arī endēmas putnu sugas. === Rodrigesa === Sākotnējās bioloģiskās daudzveidības elementi bija saglabājušies dažos mežu fragmentos, un bez atjaunošanas darba tos pilnībā nomāktu ievestais augājs. Pirmās aizsardzības programmas salu sasniedza 1980. gadu sākumā, izplešoties Maurīcija savvaļas fonda darbībai. 1996. gadā ar tā atbalstu uzcēla plašu audzētavu, no kurienes izaudzētos Rodrigesas floras stādus pārstāda abos jaunizveidotajos dabas rezervātos, kā arī Kokosa un Sables saliņās un vietējos ciematos. Līdztekus tam notiek svešzemju augu izravēšana. 1998. gadā sāka darboties Rodrigesas apkārtējās vides izglītības programma, kuras mērķauditorija ir pamatskolas, vidusskolas un vietējās kopienas. Stingri aizsardzības pasākumi ļāva izveidot stabilas, savulaik gandrīz izmirušās [[Rodrigesas fodijs|Rodrigesas fodija]] un [[Rodrigesas ķauķis|Rodrigesas ķauķa]] populācijas. === Reinjona === Atšķirībā no Maurīcijā teju iznīcināta vietējā augāja, Reinjonā ap 25% salas sākotnējo mežu saglabājušies neskarti. Tomēr gandrīz 250 tajā sastopamo augu sugu ir apdraudētas, kas ietver aptuveni trešo daļu vietējā augāja. 1987. gadā izdotais likums 61 endēmai sugai noteica legālu aizsardzību. 1997. gadā Sarkanā grāmata 94 augu sugas ierindoja visapdraudētāko sugu kategorijās, bet 6 norādītas kā savvaļā izmirušas. 1986. gadā tika dibināts botāniskais dārzs ''[[Conservatoire Botanique National de Mascarin]]'', kas aizņem 12,5 ha. Dārzā tiek veikta Reinjonas un citu Maskarēnu, kā arī Madagaskaras augu sugu aizsardzība, kurā iekļauta to atkalieviešana dabā, savvaļas populāciju nostiprināšana, dabiskās vides atjaunošana, invazīvo augu izpēte un kontrole. Lai aizsargātu endēmo ekosistēmu, 2007. gadā atklāja [[Reinjonas nacionālais parks|Reinjonas nacionālo parku]], kas klāj ap 42% salas teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bgci.org/worldwide/article/0126/ |title=Botanic Gardens Conservation International. The Conservatoire Botanique National de Mascarin - Plant Conservation in Action on La Réunion Island (Indian Ocean). Jean-Yves Meyer. Volume 3 Number 7 - February 2001 |access-date={{dat|2017|01|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080704144925/http://www.bgci.org/worldwide/article/0126/ |archivedate={{dat|2008|07|04||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Literatūra == * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979. * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Zinātne. Rīga. 1981 * Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. Apgāds Zvaigzne ABC, 2009. {{ISBN|978-9934-0-0829-0}} * Lost Land of the Dodo: The Ecological History of Mauritius, Réunion, and Rodrigues. Anthony Cheke and Julian Hume. Yale University Press. 2008, {{ISBN|978-030-014186-3}} * The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritian Wildlife Foundation. {{ISBN|978-999493802-5}} [[Kategorija:Indijas okeāna salas]] 2rzfhbwmmax21w5sc5pzhrd6r1i7t3v 0 339482 4466453 4109766 2026-05-11T00:28:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466453 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Medumu ezeraine | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = Medumo ežeras001.JPG | photo_width = | photo_caption = Medumu ezera ainava | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd = 55 | latm = 47 | lats = 32 | latNS = N | longd = 26 | longm = 19 | longs = 42 | longEW = E | type = [[dabas parks]] | prot_category = | location = {{vieta|Latvija|Augšdaugavas novads|Medumu pagasts}} | nearest_city = | area = {{mērv|ha=1484}} | established = [[1977]] | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = Dabas aizsardzības pārvalde | website = | footnotes = | embedded = }} '''Medumu ezeraine''' ir [[dabas parks]] [[Sēlija]]s dienvidaustrumos [[Augšzemes augstiene]]s vidusdaļā, administratīvi izvietojusies [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Medumu pagasts|Medumu pagastā]]. Ietilpst [[Natura 2000]] [[Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidus|Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū]]. 1977. gadā šeit tika radīts kompleksais dabas liegums, kurš vēlāk pārveidots par dabas parku ar vairākām papildus aizsargājamām teritorijām — botānisko [[dabas liegums|dabas liegumu]] [[Meduma ezera salas]] un pie Medumu ezera esošo valsts nozīmes dendroloģisko stādījumu — bijušās Medumu muižas parku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visitdaugavpils.lv/lv/turisms/dabas-parks-medumu-ezeraine |title=Daugavpils TIC lapa |access-date={{dat|2016|12|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170420120632/http://www.visitdaugavpils.lv/lv/turisms/dabas-parks-medumu-ezeraine |archivedate={{dat|2017|04|20||bez}} }}</ref> ==Ģeogrāfija== Reģionam tipisks izteikts pauguru, vaļņu un grēdu reljefs ar virsas augstumu 145-171 m vjl. Augstākie punkti: [[Meduma kalns]], [[Samaņku kalns]], [[Šķirstiņu kalns]], [[Ziediņu kalns]]. Šeit bieži sastopami ledāja malas zonas reljefa veidojumi ar daudziem ieplakās esošiem ezeriem ([[Meduma ezers]], [[Lielais Ilgas ezers|Lielais]] un [[Mazais Ilgas ezers|Mazais]] Ilgas ezers, [[Samaņkas ezers]], [[Šķirstiņu ezers]] u.c.), savdabīgas dabas ainavas ar tiem veido teritorijas lielāko daļu aizņemošās lauksaimniecības zemes, starp kurām atrodas nelielas egļu audzes, kā arī jauktu mežu un gāršas nogabali. Ieplakās un ezeru palienēs izveidojušies nelieli [[zāļu purvs|zāļu purvi]] un melnalkšņu audzes. Meduma ezera salu botāniskais dabas liegums valsts aizsardzībā atrodas kopš 1987. gada. Ezera lieguma kopplatība ir 4 ha, un tajā ietilpst 4 salas. Salu mežaudzēs pārsvarā aug liepas mistrojumā ar apsēm un bērziem. Savukārt salu piekrastē aug atsevišķi melnalkšņi un kārklu audzes. <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/aizsargajamo_ainavu_apvidi/augszeme/#Medumu_ez_salas |title=Dabas aizsardzības pārvaldes apraksts |access-date={{dat|2016|12|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161109020028/http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/aizsargajamo_ainavu_apvidi/augszeme/#Medumu_ez_salas |archivedate={{dat|2016|11|09||bez}} }}</ref> ==Bioloģiskā nozīme== Teritorijā mozaīkas veidā sastopami dažādi mežu tipi, kuri neveido lielus masīvus, kā arī nelieli [[pārejas purvs|pārejas purviņi]] pie ezeriem, kuros konstatēta ES direktīvas suga — [[lēzeļa lipare]]. Ezeri ir svarīga barošanās vieta vairākām retām sikspārņu sugām. Teritorijā ir daudzu retu un aizsargājamu vaskulāro augu, sūnu un ķērpju atradnes. No aizsargājamajiem augiem te konstatējuši [[vizuļu grīslis|vizuļu grīsli]] ''(Carex brizoides)'', [[vidējā raganzālīte|vidējo raganzālīti]] ''(Circaea intermedia)'', [[kalnu dedestiņa|kalnu dedestiņu]] ''(Lathyrus linifolius, sin. L. montanus)'', [[ārstniecības cietsēkle|ārstniecības cietsēkli]] ''(Lithospermum officinale)'' u. c.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ecotour.lv/ko-redzet/dabas-parki/91-medumu-ezeraines-dabas-parks |title=Ko redzēt Medumu ezerainē |access-date={{dat|2016|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170722022257/http://www.ecotour.lv/ko-redzet/dabas-parki/91-medumu-ezeraines-dabas-parks }}</ref> Medumu ezera krastā atrodas Medumu muižas parks, kuru 20. gadsimta sākumā pārkārtoja [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas]] botāniskā dārza pārzinis Lackis. Parkā pašlaik zināma 31 reta koku un krūmu suga un simtgadīgi koki, netālu no ezera aug ap 600 gadu vecs ozols.<ref>[http://www.vietas.lv/objekts/medumu_ezeraines_dabas_parks/ vietas.lv apraksts]</ref> ==Vēsture== 19. gadsimtā Kalkūnu un Medumu muižas piederēja [[Etingeni]]em. Pastāv nostāsts par tālaika Vācijas vēstnieka Pēterburgā (1859–1862) [[Oto fon Bismarks|Bismarka]] piedalīšanos medībās Medumos.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/4006 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://medumi.lv/par-pagastu/ |title=Medumu pagasta mājaslapa |access-date={{dat|2016|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2017|02|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170208122048/http://medumi.lv/par-pagastu/ }}</ref> 20. gadsimta sākumā Medumos ciemojās arī pazīstamais rakstnieks [[Kornejs Čukovskis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saulesstari.lv/vesture.html |title=Kornejs Čukovskis un Medumi |access-date={{dat|2016|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2017|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170225201953/http://www.saulesstari.lv/vesture.html }}</ref> Medumu apkaimē vēl saglabājušies Pirmā pasaules kara ierakumi pēc ilgstošām kaujām par [[Daugavpils|Daugavpili]] (Dvinsku), kuru rezultātā smagi cieta arī muiža un parks. ==Informatīvie objekti== Medumu parkā atrodas skolas muzejs. Pie Medumu ezera iekārtota 2 km gara parka izziņas taka.<ref>[https://www.ezeri.lv/database/2098/ ezeri.lv datubāze]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [http://www.daba.gov.lv/karte/?vietas_id=0&zoom=14&lat=55.801281&lng=26.334758 Dabas parka karte]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas aizsargājamās teritorijas}} [[Kategorija:Latvijas dabas parki]] [[Kategorija:Natura 2000]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] [[Kategorija:Medumu pagasts]] pwsfz8me39ze4zyxpsjxu0empwq3urq 0 346467 4466159 4312974 2026-05-10T14:13:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466159 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|vēsturnieku|Leonards Latkovskis|Leonards Latkovskis}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Leonards Latkovskis, jaunākais | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1943 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 9 | dz_vieta = [[Kārsava]], [[Latvijas ģenerālapgabals]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2015 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 13 | m_vieta = [[Lūivila]], [[Kentuki]], {{USA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = [[Leonards Latkovskis (valodnieks)|Leonards Latkovskis]], Albīna Putāne | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Patrīcija Hannigena | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Džordžtaunas Universitāte]] | zinātne = [[Vēsture]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = [[Krievijas vēsture|Krievija]]s un [[Austrumeiropa]]s vēstures pētīšana | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Leonards Latkovskis jaunākais''' (dzimis 1943. gada 9. jūnijā [[Kārsava|Kārsavā]]; miris 2015. gada 13. jūnijā [[Lūivila|Lūivilā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) bija [[ASV latvieši|ASV latviešu]] vēsturnieks un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību aizstāvis]], skolotāja un [[latgalieši|latgaliešu]] valodnieka [[Leonards Latkovskis (valodnieks)|Leonarda Latkovska]] (1905—1991) dēls.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/491 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[https://lllrf.com/ Latgale Renascence Fund] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161101005939/https://lllrf.com/ |date={{dat|2016|11|01||bez}} }} WordPress.com</ref> Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, tad 1950. gadā uz ASV, kur viņa tēvs kļuva par Belarmines koledžas (''Bellarmine College'') profesoru Luisvilā. 1961. gadā beidza Luisvilas Sv. Ksavjēra vidusskolu (''St. Xavier High School''), studēja vēsturi Belarmines koledžā, kuru beidza 1964. gadā. Turpināja vēstures studijas [[Vašingtona]]s [[Džordžtaunas Universitāte|Džordžtaunas Universitātē]], iegūstot maģistra (''Master of Arts'', 1967) un filozofijas doktora (PhD, 1973) [[Krievijas vēsture|Krievija]]s un [[Austrumeiropa]]s vēsturē. Kopš 1969. gada bija vēstures un starptautisko pētījumu profesors Hūda koledžā (''Hood College'') [[Mērilenda]]s štatā. Vairākkārt devās uz [[Padomju Savienība|PSRS]], kur intervēja katoļu priesterus par reliģiskajām vajāšanām. Līdztekus bija arī [[teniss|tenisa]] treneris. Bija precējies ar Patrīciju Hannigenu (''Patricia Hannigan Latkovski''), viņu laulībā piedzima četri bērni. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas viņš nodibināja Latgales Pētniecības Centru Rēzeknē un Latgales Renesanses Fondu.<ref>[https://www.fredericknewspost.com/obituaries/leonard-latkovski-jr/article_1cb4a10c-ee85-5f85-9429-9ca3fc85a7e7.html Leonard Latkovski Jr.] no ''fredericknewspost.com'', Jun 17, 2015</ref> == Darbi == * Aglona: a history of the church and monastery. Rēzekne: Publishing House of the Latgalian Culture Centre, 2009. — 144 lpp. == Ārējās saites == * [http://jaunagaita.net/jg261/JG261_gramatas_Viksnins.htm PAR AGLONU ANGĻU VALODĀ] "[[Jaunā Gaita]]" Nr. 261. (2010) == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Latkovskis, Leonards}} [[Kategorija:Kārsavā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:ASV latvieši]] 4f6bkb1d6spvgjcwhhau7r3o3aag0jh 0 348013 4466592 4173248 2026-05-11T11:15:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466592 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Nikolajs Heņķis |Attēls = Nikolajs Heņķis vecumdienās.png |Att_izm = 220 px |Apraksts = Nikolajs Heņķis ar kokli 1934. gadā |Fons = instrumentālists |Dzimis = {{dat|1864}} |Vieta_dz = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Alšvanga|td=Latvija}} |Miris = {{dzimšanas gads un vecums|1934}} |Vieta_mir = {{vieta|Latvija|Alšvanga}} |Instrumenti = [[kokles]], [[balss]], [[vijole]], [[harmonikas]], [[klarnete]], [[dūdas]] |Žanrs = [[tautas mūzika]] |Nodarbošanās = kokļu meistars un audējs |Gadi = |Izdevējkompānija = |Mlapa = |Dzimums = V }} '''Nikolajs Heņķis''' (dzimis 1864. gadā [[Alšvanga|Alšvangā]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], miris 1934. gadā Alšvangā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://garamantas.lv/lv/person/878112/Nikolajs-Henkis|title=Nikolajs Heņķis|website=garamantas.lv|access-date=2024-01-27|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> bija [[suiti|suitu]] [[tautas mūzika|tautas muzikants]] (koklētājs, vijolnieks, ermoņiku spēlētājs, klarnetists un dūdinieks<ref name="Lipsnis">{{Tīmekļa atsauce |title= Par godu slavenajam koklētājam |author=Juris Lipsnis |date=2016. gada 1. marts |publisher= [[Kurzemnieks]] |url= http://www.kurzemnieks.lv/kultura/6214-par-godu-slavenajam-kokletajam/ |accessdate= 2017. gada 4. aprīlī}}</ref>), [[Kurzemes kokles|Kurzemes kokļu]] meistars un [[aušana|audējs]].<ref name="Priedīte">{{Grāmatas atsauce |title=Ko spēlēja sendienās |author=Īrisa Priedīte |authorlink= Īrisa Priedīte |year=1983 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |page=95}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1864. gadā [[Alšvanga|Alšvangā]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Ieguvis pamatskolas izglītību. Tautas instrumentu gatavošanu un kokļu, [[dūdas|dūdu]] un [[āžrags|āžraga]] spēlēšanu apguvis no vectēva, bet dienēdams Krievijas Impērijas armijā iemācījies spēlēt arī [[vijole|vijoli]] un [[klarnete|klarneti]]. Savas pirmās kokles izgatavojis jau 7 gadu vecumā, ar ko arī visu turpmāko mūžu uzstājies. Viņa vadītais suitu muzikantu orķestris vairākkārt uzstājies [[Liepāja|Liepājā]], [[Aizpute|Aizputē]] un [[Rīga|Rīgā]], kur Heņķa koklēšana ieskaņota [[skaņuplate|skaņuplatēs]], ko 1930. gados izdevusi [[Latviešu folkloras krātuve]].<ref name="Priedīte"/> 20. gadsimta 20. gados tautas mūzikas materiālu vākšanas ekspedīcijā pie viņa vairākas dienas viesojies [[Emilis Melngailis]], kurš Heņķi atzina par ļoti labu koklētāju un teicamu kokļu gatavotāju.<ref name="Lipsnis"/> Par pirmo tikšanos ar Heņķi viņš rakstīja: {{citāts|Laimīgi sastopu koklētāju mājā. „Vai jūs būtu tas Eņķis”, es prasu. Tad tas savukārt prašņā pēc mana vārda i vajadzības. — „Jūs taču nebūsat tas Melngailis, kas Korātam — ?” Manu vārdu nezin caur avīzēm, kuras te maz pienāk, bet caur Korātu, citu daudzinātu kokles meistaru, kas pērn Rīgā producējās (...) Jau Eņķis ir uzskaņojis kokli. Klausamies vienu no viņa koncertgabaliem, kādu modernu deju. Bet mums nav ilgi jājautā pēc senatnējiem kokļubalsiem. Jau Eņķis dainē, ko meklējam.<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1925. gada 23. janvāris |title=Deewſemites danudarhrſi |3= |journal=[[Atpūta (laikraksts)|Atpūta]] |issue=Nr. 12 |page=12 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_atpu1925n012%7carticle:DIVL201%7cpage:12%7cissueType:P |access-date=2017. gada 4. Aprīlis |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_atpu1925n012%7carticle:DIVL201%7cpage:12%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 4. Aprīlis |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_atpu1925n012%7carticle:DIVL201%7cpage:12%7cissueType:P }}</ref>}} Vēlāk pie Heņķa ciemojies arī [[Arturs Salaks]]. Heņķi gleznā „Vecais koklētājs” uzgleznojis mākslinieks [[Jēkabs Bīne]]. Miris 1934. gadā Alšvangā. Kopā ar koklēm apglabāts Alsungas Dzēriņu kapos.<ref name="Priedīte"/> Pēc Heņķa nāves [[Latvijas Valsts vēsturiskais muzejs|Latvijas Valsts vēsturiskajā muzejā]] nokļuva viņa 7 gadu vecumā izgatavotās kokles, kā arī dūdas, stabule, [[taure]], nošu burtnīca, dziesmu grāmata un dzīves laikā valkāta rakstaina ādas josta ar [[misiņš|misiņa]] kalumiem.<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1934. gada 30. decembris |title=Suitu koklētāja Heņķa dūdas vēsturiskā mūzejā |journal=[[Laiks (laikraksts)|Laiks]] |issue=Nr. 124 |page=12 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1934n124%7carticle:DIVL926%7cissueType:P |access-date=2017. gada 4. Aprīlis |archive-date=2016. gada 5. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1934n124%7carticle:DIVL926%7cissueType:P |accessdate=2017. gada 4. Aprīlis |archivedate=2016. gada 5. Marts |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305141223/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/p_001_rits1934n124%7carticle:DIVL926%7cissueType:P }}</ref> Heņķa skolnieks un tradīciju turpinātājs bija suitu koklētājs [[Jānis Poriķis]].<ref name="Lipsnis"/> {{Galerija |align=center |Attēls:Nikolajs Heņķis jaunībā.png|Nikolajs Heņķis jaunībā Krievijas Impērijas armijas formastērpā |Attēls:Nikolajs Heņķis un suitu dūdinieks no Alšvangas.png|Nikolajs Heņķis (pa labi) kopā ar dūdinieku [[Pēteris Šeflers|Pēteri Šefleru]] no Alšvangas}} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Heņķis, Nikolajs}} [[Kategorija:1864. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu amatnieki]] [[Kategorija:Latviešu koklētāji]] [[Kategorija:1934. gadā mirušie]] [[Kategorija:Suiti]] hqye8dl1b08ma0y1qwa241gdx9rkt2t 0 349956 4466432 4033841 2026-05-10T22:33:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466432 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Marmaronetta_angustirostris,_London_Wetland_Centre,_UK_-_Diliff.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Anseriformes | kārta_lv = Zosveidīgie | dzimta = Anatidae | dzimta_lv = Pīļu dzimta | apakšdzimta = Aythyinae | apakšdzimta_lv = Nirējpīļu apakšdzimta | apakšdzimta_r=Nirējpīles | ģints=Marmaronetta | ģints_lv=Marmora krīkļi | ģints_r= Marmora krīklis | suga = Marmaronetta angustirostris | suga_lv = Marmora krīklis | binomial = Marmaronetta angustirostris <br/><small>([[Édouard Ménétries|Menetries]], 1832)</small> | kategorijas = nē }} '''Marmora krīklis''' (''Marmaronetta angustirostris'') ir [[pīļu dzimta]]s (''Anatidae'') [[nirējpīles|nirējpīle]]. Tā ir vienīgā suga '''marmora krīkļu ģintī''' (''Marmaronetta'').<ref>[http://www.worldbirdnames.org/bow/waterfowl/ World Bird List: Screamers, ducks, geese & swans]</ref> Sastopams [[Vidusjūra]]s krastos, [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un [[Kaukāzs|Kaukāzā]], izplatībai turpinoties austrumu virzienā līdz [[Indija]]s un [[Ķīna]]s rietumiem.<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/22680339/0 IUCN: Marmaronetta angustirostris]</ref> Marmora krīklis samērā bieži tiek audzēts dekoratīvos putnu dārzos, bet ir nervozs un grūti uzturams putns ar vēlmi aizlidot. Nesenā pagātnē marmora krīklis tika klasificēts [[peldpīles|peldpīļu apakšdzimtā]], bet mūsdienās to sistematizē [[nirējpīles|nirējpīļu apakšdzimtā]].<ref>[https://www.beautyofbirds.com/divingducks.html Beauty of Birds: Diving Ducks]{{Novecojusi saite}}</ref> Zinātniskais nosaukums ''Marmaronetta'' atvasināts no [[grieķu valoda]]s un [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē "marmors", "marmorveidīgs" (''marmaro''), "pīle" (''netta''), bet zinātniskā vārda otrā daļa ''angustirostris'' atvasināta no [[latīņu valoda]]s un nozīmē "šaurs", "mazs" (''angustus'') un "knābis" (''rostris'').<ref>Jobling, James A. (1991). A Dictionary of Scientific Bird Names. OUP. {{ISBN|0-19-854634-3}}.</ref> == Izplatība == [[Attēls:Marmaronetta angustirostris, Torralba de Calatrava 1.jpg|thumb|left|240px|Marmora krīklis [[Kastīlija-Lamanča|Kastīlijā-Lamančā]], [[spānija|Spānijā]]]] Marmora krīklis vēsturiski apdzīvoja plašu areālu [[Vidusjūra]]s krastos, bet mūsdienās izplatība šajā reģionā kļuvusi sadrumstalota: tās ir nelielas teritorijas [[Portugāle]]s<ref>[http://www.avesdeportugal.info/marang.html Pardilheira Marmaronetta angustirostris]</ref> un [[Spānija]]s dienvidos, [[Ziemeļāfrika]]s rietumos un [[Izraēla|Izraēlā]]. Tas sastopams [[Mezopotāmijas purvājs|Mezopotāmijas purvājā]] [[Irāka]]s dienvidos un [[Irāna|Irānā]], kā arī izolētās teritorijās [[Turcija|Turcijā]], [[Armēnija|Armēnijā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]]. Izplatības areāls turpinās līdz [[Indija|Indijas]] un [[Ķīna|Ķīnas]] rietumiem.<ref name=iuc/> Marmora krīklis ir daļēji migrējošs. Rudenī vistālāk ziemeļos dzīvojošās populācijas pamet ligzdošanas teritorijas un migrē uz dienvidiem.<ref name=indi/> Eiropas putni uz [[Sāhila]]s zonu, uz dienvidiem no [[Sahāra]]s. Tomēr vieni no lielākajiem marmora krīkļu bariem ziemošanas vietās koncentrējas [[Hūzestāna]]s ostānā Irānā un Irākas purvāju ezeros.<ref>Snow, David William; Perrins, Christopher, eds. (1997). The Birds of the Western Palearctic [Abridged]. OUP. {{ISBN|0-19-854099-X}}.</ref><ref name=bbc/> == Izskats == [[Attēls:Marmaronetta_angustirostris_portrait.jpg|thumb|240px|Pāri acīm marmora krīklim stiepjas plata, tumši brūna josla]] [[Attēls:Marmaronetta_angustirostris_462.jpg|thumb|240px|Marmora krīkļi veido monogāmus pārus, kas paliek kopā līdz inkubācijas periodam]] Marmora krīklis ir vidēji liela nirējpīle. Ķermeņa garums 40—50 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 60—70 cm. [[tēviņš|Tēviņi]] ir lielāki nekā [[mātīte]]s, un tēviņa svars ir 350—600 [[grams|g]], mātītes 330—530 g.<ref name=indi>[http://indianbirds.thedynamicnature.com/2015/03/marbled-teal-marmaronetta-angustirostris.html Indianbirds: Marbled teal]</ref> Marmora krīkļa apspalvojums ir pelēkbrūns ar gaišiem, krēmbaltiem lāsumiem. [[Kakls]] un [[spārns|spārni]] ir gari, uz spārniem nav pīlēm raksturīgā spoguļa. [[Galva]] bez lāsumiem, taču sānos, pāri acīm stiepjas plata josla kā tumšs ēnojums. [[Knābis]] melns un šaurs. Marmora krīklim pakausī ir arī neliels cekuls.<ref name=indi/> Marmora krīkli lidojumā ir viegi atpazīt, tas ir lēns un zems, siluetā izceļoties garajam kaklam un spārniem.<ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/marbled-duck/marmaronetta-angustirostris/ |title=ARKive: Marbled duck (Marmaronetta angustirostris) |access-date={{dat|2017|04|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170628151737/http://www.arkive.org/marbled-duck/marmaronetta-angustirostris/ |archivedate={{dat|2017|06|28||bez}} }}</ref> == Uzvedība == Marmora krīklis ir sabiedrisks putns un ārpus vairošanās sezonas (reizēm arī ligzdošanas laikā) uzturas baros, kas var būt gan nelieli, gan ļoti lieli. 2011. gadā Irākas [[ornitologs|ornitologi]] vietējā purvāja ezeros novēroja marmora krīkļu baru, kurā bija vismaz 40 000 putnu.<ref name=bbc>[http://news.bbc.co.uk/earth/hi/earth_news/newsid_9364000/9364044.stm Restoring Iraq's wetland marshes to the original Eden]</ref> Marmora krīklis uzturas bagātīgi aizaugušās ūdenstilpēs ([[dīķis|dīķos]], [[ezers|ezeros]], [[purvs|purva]] slīkšņās, nelielās [[upe|upītēs]] un applūdušās ganībās).<ref name=indi/> Rudenī, pirms migrācijas, marmora krīkļi izveido monogāmus pārus, kuri paliek kopā līdz olu inkubācijas periodam.<ref name=ark/> == Barība == Marmora krīklis ir [[visēdājs]] un barojas ar dažādiem [[ūdensaugi]]em, [[sēkla|sēklām]], [[augi|augu]] asniem, [[sakne|saknēm]], [[sīpols|sipoliem]], ūdens [[kukaiņi]]em, [[moluski]]em un [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]].<ref name=indi/> Barošanās notiek, pabāžot galvu zem ūdens un filtrējot caur knābi dūņām pilnu ūdeni. Marmora krīklis barojas agri no rīta vai vēlu vakarā, dienas vidū tas atpūšas.<ref name=ark/> == Ligzdošana == Ligzdošanas sezona ir no aprīļa vidus līdz jūnija beigām. Marmora krīklis ligzdo ieleju ūdenstilpju krastos, kur aug gara zāle vai augsti koki. [[Ligzda]] atrodas uz zemes, nelielā iedobē, ieslēpta starp augiem. Iedobe tiek izklāta ar sausu zāli un dūnām. Dējumā ir 4—12 krēmbaltas [[ola]]s.<ref name=indi/><ref name=ark/> Perē un par mazuļiem rūpējas tikai mātīte. Inkubācija ilgst 25—27 dienas. Šajā periodā tēviņš mātīti atstāj. Mazuļi drīz pēc izšķilšanās visur seko savai mātei, kas par tiem rūpējas, līdz jaunie putni sāk lidot, apmēram 55 dienu vecumā.<ref name=ark/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=6362936EA12874F1 Avibase: Marbled Teal Marmaronetta angustirostris (Ménétriés, 1832)] *[http://www.hbw.com/ibc/species/marbled-teal-marmaronetta-angustirostris IBC: Marbled Teal Marmaronetta angustirostris] *[http://www.vogelwarte.ch/en/birds/birds-of-switzerland/marbled-duck.html Vogelwarte: Marmaronetta angustirostris] *[http://eol.org/pages/1048545/overview EOL: Marmaronetta angustirostris] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171217012015/http://eol.org/pages/1048545/overview |date={{dat|2017|12|17||bez}} }} [[Kategorija:Nirējpīles]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Āzijas putni]] [[Kategorija:Āfrikas putni]] kam7txmcdpwcw418robkztmjxakiqq4 0 351512 4466449 3239585 2026-05-11T00:11:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466449 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Otus scops 1 (Bohuš Číčel).jpg | att_nosaukums = [[Mazā ausainā pūcīte]] (''Otus scops'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Strigiformes | kārta_lv = Pūčveidīgie | dzimta = Strigidae | dzimta_lv = Pūču dzimta | ģints = Otus | ģints_lv = Mazās pūcītes | binomial = Otus <small>([[Thomas Pennant|Pennant]], 1769)</small> | kategorijas = nē }} '''Mazās pūcītes''', '''mazo pūcīšu ģints''' (''Otus'') ir [[pūčveidīgie|pūčveidīgo]] (''Strigiformes'') putnu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kas pieder [[pūču dzimta]]i (''Strigidae''). Tā ir lielākā un plašākā pūču dzimtas ģints, kas apvieno 52 mūsdienās dzīvojošas sugas.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/owls/ World Birds List: Owls, 2018]</ref> Nesenā pagātnē šajā ģintī tika sistematizētas arī [[Amerikas purva pūcītes]] (''Megascops''), kas mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem izdalītas atsevišķā ģintī.<ref name=world/> Dažas sugas izdalītas atsevišķās monotipiskās ģintīs, piemēram, [[ceļotājpūcīte]] (''Psiloscops flammeolus''). Mūsdienās mazo pūcīšu ģintī apvienotas tikai [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] pūču sugas, kuras mājo [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]].<ref name=world/><ref name=birds>[https://www.beautyofbirds.com/scopsowls.html Beauty of the Birds: Scops Owls]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Latvija|Latvijā]] sastopama viena mazo pūcīšu ģints suga — [[mazā ausainā pūcīte]] (''Otus scops'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/strigidae/ |title=Latvijas Daba: Pūču dzimta (Strigidae) |access-date={{dat|2017|05|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170529174044/https://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/strigidae/ |archivedate={{dat|2017|05|29||bez}} }}</ref> == Kopīgās īpašības == [[Attēls:Rinjani_Scops_Owl_Otus_jolandae,_Lombok_-_journal.pone.0053712.g001-right.png|thumb|left|260px|[[Rindžani pūcīte]]s (''Otus jolandae'')]] Mazajām pūcītēm, līdzīgi kā citām pūcēm, [[mātīte]]s ir lielākas nekā [[tēviņš|tēviņi]]. Kopumā mazās pūcītes ir neliela auguma pūces (16,5—30 [[centimetrs|cm]]<ref name=birds/>) ar kompaktu ķermeni, lielu galvu un īsiem, noapaļotiem spārniem. Lielākajai daļai sugu ir izteikti ausu pušķi.<ref name=birds/><ref>[http://www.owlpages.com/owls/species.php?g=30 Owls of The World from Genus: Otus]</ref> Apspalvojums kriptisks, kas, atkarībā no sugas, var būt dažādu toņu brūns vai brūnipelēks. Dažām sugām vēders un seja ir gaišāki nekā mugura.<ref name=birds/> Kā visām pūcēm, tām ir izcila [[dzirde]], kas ļauj noteikt medījuma atrašanās vietu. Tām ir asi, spēcīgi [[nagi]] un [[knābis]], ar kuriem upuris pirms apēšanas tiek sadalīts sīkos gabaliņos. == Uzvedība == Tās ir izveicīgas un veiklas lidotājas. Medī daļēji atklātās ainavās, priekšroku dodot videi ar veciem, lieliem, dobumainiem [[koks|kokiem]]. Barojas ar [[kukaiņi]]em, [[rāpuļi]]em, maziem [[zīdītāji]]em, piemēram, [[sikspārņi]]em un [[peles|pelēm]], kā arī ar nelieliem [[putni]]em. Mazās pūcītes uzlasa arī [[slieka]]s, [[abinieki|abiniekus]] un ūdens [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulniekus]].<ref>Marchesi, Luigi & Sergio, Fabrizio (2005). "Distribution, density, diet and productivity of the Scops Owl Otus scops in the Italian Alps". Ibis. 147 (1): 176–187. doi:10.1111/j.1474-919x.2004.00388.x</ref> Ligzdo dobumos, veido monogāmus pārus un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Perē matīte, bet tēviņš to perēšanas laikā baro.<ref name=birds/> == Sistemātika == [[Attēls:OrientalScopsOwl.jpg|thumb|200px|[[Austrumu pūcīte]] (''Otus sunia'')]] [[Attēls:Philippineowl.jpg|thumb|200px|[[Evereta pūcīte]] (''Otus everetti'')]] [[Attēls:Otus_bakkamoena.jpg|thumb|200px|[[Indijas pūcīte]] (''Otus bakkamoena'')]] [[Attēls:Flickr_-_Rainbirder_-_Sokoke_Scops_Owl_(Otus_ireneae).jpg|thumb|200px|[[Sokoke pūcīte]] (''Otus ireneae'')]] '''Mazo pūcīšu ģints''' (''Otus'')<ref name=world/> *[[Andamanu pūcīte]] (''Otus balli'') *[[Anžuānas pūcīte]] (''Otus capnodes'') *[[Apkakles pūcīte]] (''Otus lettia'') *[[Arābijas pūcīte]] (''Otus pamelae'') *[[Austrumu pūcīte]] (''Otus sunia'') *[[Āfrikas pūcīte]] (''Otus senegalensis'') *[[Baltkrūšu pūcīte]] (''Otus sagittatus'') *[[Biakas pucīte]] (''Otus beccarii'') *[[Engano pūcīte]] (''Otus enganensis'') *[[Evereta pūcīte]] (''Otus everetti'') *[[Filipīnu pūcīte]] (''Otus megalotis'') *[[Floresas pūcīte]] (''Otus alfredi'') *[[Indijas pūcīte]] (''Otus bakkamoena'') *[[Japānas pūcīte]] (''Otus semitorques'') *[[Javas pūcīte]] (''Otus angelinae'') *[[Kanēļpucīte]] (''Otus icterorhynchus'') *[[Kartāla pūcīte]] (''Otus pauliani'') *[[Kipras pūcīte]] (''Otus cyprius'') *[[Lielā pūcīte]] (''Otus gurneyi'') *[[Lietus meža pūcīte]] (''Otus rutilus'') *[[Lusonas pūcīte]] (''Otus longicornis'') *[[Madagaskaras pūcīte]] (''Otus madagascariensis'') *[[Madarainā pūcīte]] (''Otus spilocephalus'') *[[Majotas pūcīte]] (''Otus mayottensis'') *[[Mantanani pūcīte]] (''Otus mantananensis'') *[[Mazā ausainā pūcīte]] (''Otus scops'') *[[Mazā Zunda pūcīte]] (''Otus silvicola'') *[[Mentavai pūcīte]] (''Otus mentawi'') *[[Mindanao pūcīte]] (''Otus mirus'') *[[Mindoro pūcīte]] (''Otus mindorensis'') *[[Moheli pūcīte]] (''Otus moheliensis'') *[[Moluku pūcīte]] (''Otus magicus'') *[[Negrosas pūcīte]] (''Otus nigrorum'') *[[Nikobāru pūcīte]] (''Otus alius'') *[[Palavanas pūcīte]] (''Otus fuliginosus'') *[[Pembas pūcīte]] (''Otus pembaensis'') *[[Radžas pucīte]] (''Otus brookii'') *[[Rindžani pūcīte]] (''Otus jolandae'') *[[Rjūkjū pūcīte]] (''Otus elegans'') *[[Rudā pūcīte]] (''Otus rufescens'') *[[Sanihes pūcīte]] (''Otus collari'') *[[Santomes pūcīte]] (''Otus hartlaubi'') *[[Seišelu pūcīte]] (''Otus insularis'') *[[Siau pūcīte]] (''Otus siaoensis'') *[[Simelue pūcīte]] (''Otus umbra'') *[[Sokoke pūcīte]] (''Otus ireneae'') *[[Sokotras pūcīte]] (''Otus socotranus'') *[[Sulas pūcīte]] (''Otus sulaensis'') *[[Sulavesi pūcīte]] (''Otus manadensis'') *[[Svītrainā pūcīte]] (''Otus brucei'') *[[Šrilankas pūcīte]] (''Otus thilohoffmanni'') *[[Zunda pūcīte]] (''Otus lempiji'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.xeno-canto.org/genus/Otus?dir=0&order=elev Xeno-Canto: Genus Otus] *[https://www.inaturalist.org/taxa/20190-Otus iNaturalist: Scops-Owls Genus Otus] [[Kategorija:Mazās pūcītes| ]] ipe22l4r7o3t4mcq4bjoasgy2mkdkr1 4 352413 4466479 4463429 2026-05-11T03:01:09Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts 4466479 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}} '''Vikipēdijas pieprasītās lapas''' ir tie raksti, uz kurām norāda visvairāk sarkano saišu (no rakstiem). Pastāv arī Vikipēdijas īpašā lapa "[[Special:WantedPages|Pieprasītās lapas]]", taču tās dati tiek reti atjaunināti un tajā ir saites uz visām Vikipēdijas vārdtelpām (dažādām diskusijām, veidnēm u.t.t.). Šī rakstu statistika var nebūt pilnīga. Skatīt arī [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|šo sarakstu]], kurā ņemtas vērā vienīgi saites pašā rakstu vikitekstā. == Informācija == <!-- INFO START --> * Avots: [[quarry:query/16153]] * Atjaunināšanas brīdis: 2026. gada 11. maijs plkst. 03:01:08 <!-- INFO END --> == Saraksts == <!-- LIST START --> {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa !! Saites |- | [[Indijas nacionālais kalendārs]] || 1423 |- | [[Ķempju luterāņu baznīca]] || 531 |- | [[Skangeļu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 530 |- | [[Kandavas luterāņu baznīca]] || 530 |- | [[Auziņu katoļu baznīca]] || 530 |- | [[Makarovkas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 530 |- | [[Cesvaines luterāņu baznīca]] || 530 |- | [[Liepnas pareizticīgo baznīca]] || 530 |- | [[Vangažu luterāņu baznīca]] || 530 |- | [[Siguldas luterāņu baznīca]] || 530 |- | [[Zlēku luterāņu baznīca]] || 529 |- | [[Skujenes baznīca]] || 529 |- | [[Garkalnes luterāņu baznīca]] || 529 |- | [[Zaubes luterāņu baznīca]] || 529 |- | [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Ļermontova iela)]] || 529 |- | [[Rīgas Golgātas baptistu draudzes dievnams]] || 529 |- | [[Moskvinas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 529 |- | [[Āraišu baznīca]] || 529 |- | [[Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca]] || 529 |- | [[Vilciņu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 529 |- | [[Grīvas vecticībnieku baznīca]] || 528 |- | [[Veclaicenes baznīca]] || 528 |- | [[Rīgas mormoņu baznīca]] || 528 |- | [[Mālkalna vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528 |- | [[Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Sakas baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Valmieras baptistu baznīca]] || 528 |- | [[Jelgavas baptistu baznīca]] || 528 |- | [[Staiceles baznīca]] || 528 |- | [[Puzes luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Pēterupes luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Piltenes luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Ļaudonas pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Varakļānu Viktora baznīca]] || 528 |- | [[Cesvaines katoļu baznīca]] || 528 |- | [[Māļu baznīca]] || 528 |- | [[Daugavpils Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Zaubes pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Jaunlaicenes baznīca]] || 528 |- | [[Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528 |- | [[Rīgas Mateja baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Nīderkunu vecticībnieku baznīca]] || 528 |- | [[Kosas baznīca]] || 528 |- | [[Pāvilostas baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Liepājas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Lomu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528 |- | [[Ķemeru baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Bolderājas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo draudze]] || 528 |- | [[Bornes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528 |- | [[Liepājas Svētā Aleksija pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Doles-Ķekavas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528 |- | [[Aizputes Vasarsvētku draudzes lūgšanu nams]] || 528 |- | [[Daugavpils vasarsvētku draudzes "Jaunā dzīve" baznīca]] || 528 |- | [[Kuldīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Saulkrastu katoļu baznīca]] || 528 |- | [[Ķekavas luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Foļvarkas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528 |- | [[Ventspils baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Uguņciema baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Kuldīgas baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Jaunburtnieku baznīca]] || 528 |- | [[Mazsalacas baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Gajokas vecticībnieku baznīca]] || 528 |- | [[Limbažu baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Užavas luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Cīravas baznīca]] || 528 |- | [[Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Maļutkinas vecticībnieku baznīca]] || 528 |- | [[Ugāles luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Garozas muiža]] || 352 |- | [[Ārlavas muiža]] || 351 |- | [[Startu muiža]] || 350 |- | [[Altonas muižiņa]] || 348 |- | [[Zaļmuiža (muiža)]] || 348 |- | [[Helēnes muiža]] || 347 |- | [[Audēju muiža]] || 347 |- | [[Annasmuiža (muiža)]] || 347 |- | [[Šeimaņu muiža]] || 347 |- | [[Vaivada muiža]] || 347 |- | [[Jasmuiža (muiža)]] || 347 |- | [[Karpa (Korfa) muiža]] || 347 |- | [[Lemur-2]] || 344 |- | [[Vispārīgs augšējā līmeņa domēns]] || 264 |- | [[Igors Solovjovs]] || 257 |- | [[PubMed Central]] || 254 |- | [[Vjačeslavs Stepaņenko]] || 251 |- | [[Trusis (zodiaks)]] || 245 |- | [[Drakons (zodiaks)]] || 243 |- | [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 241 |- | [[Jānis XV]] || 240 |- | [[Nikolajs IV]] || 240 |- | [[Pērtiķis (zodiaks)]] || 239 |- | [[Tīģeris (zodiaks)]] || 239 |- | [[Čūska (zodiaks)]] || 238 |- | [[Gelasijs II]] || 238 |- | [[Kaza (zodiaks)]] || 237 |- | [[Martins IV]] || 237 |- | [[Lūcijs II]] || 236 |- | [[Jānis XVIII]] || 236 |- | [[Žurka (zodiaks)]] || 236 |- | [[Jānis XXI]] || 236 |- | [[Gailis (zodiaks)]] || 236 |- | [[Paskāls II]] || 236 |- | [[Celestīns II]] || 236 |- | [[Honorijs II]] || 236 |- | [[Nikolajs III]] || 236 |- | [[Nikolajs II (pāvests)]] || 236 |- | [[Honorijs IV]] || 236 |- | [[Inocents V]] || 235 |- | [[Agapets II]] || 235 |- | [[Lūcijs III]] || 235 |- | [[Zirgs (zodiaks)]] || 235 |- | [[Adriāns V]] || 235 |- | [[Jānis XVII]] || 235 |- | [[Stefans VIII]] || 235 |- | [[Benedikts VII]] || 235 |- | [[Anastasijs IV]] || 235 |- | [[Vērsis (zodiaks)]] || 235 |- | [[Benedikts XI]] || 235 |- | [[Inocents IX]] || 235 |- | [[Silvestrs III]] || 234 |- | [[Stefans VII]] || 234 |- | [[Marīns II]] || 234 |- | [[Viktors III]] || 234 |- | [[Hilārijs]] || 234 |- | [[Jānis XIII]] || 234 |- | [[Dons (pāvests)]] || 233 |- | [[Stefans IX]] || 233 |- | [[Formozs]] || 233 |- | [[Sergejs IV]] || 233 |- | [[Krievu nacionāldemokrātu partija]] || 232 |- | [[Cūka (zodiaks)]] || 232 |- | [[2017.—2018. gada NBA sezona]] || 232 |- | [[Suns (zodiaks)]] || 231 |- | [[Lielbritānija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 225 |- | [[Ērika Zommere]] || 224 |- | [[2019.—2020. gada NBA sezona]] || 220 |- | [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotais saraksts]] || 216 |- | [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotā frakcija]] || 215 |- | [[Hokejs 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 209 |- | [[Modernā pieccīņa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 207 |- | [[Miera, kārtības un ražošanas apvienība]] || 206 |- | [[LR Augstākās Padomes deputāti]] || 204 |- | [[LR Augstākās Padomes frakcijas]] || 204 |- | [[2020.—2021. gada NBA sezona]] || 198 |- | [[Andrejs Naglis]] || 197 |- | [[Paulis Kļaviņš]] || 197 |- | [[2021.—2022. gada NBA sezona]] || 196 |- | [[Valstu uzskaitījums ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 196 |- | [[STS-121]] || 196 |- | [[STS-108]] || 196 |- | [[STS-114]] || 195 |- | [[STS-106]] || 195 |- | [[STS-112]] || 195 |- | [[STS-92]] || 194 |- | [[STS-100]] || 194 |- | [[STS-105]] || 194 |- | [[STS-113]] || 194 |- | [[STS-104]] || 193 |- | [[STS-115]] || 192 |- | [[STS-102]] || 192 |- | [[STS-88]] || 192 |- | [[STS-110]] || 192 |- | [[STS-111]] || 192 |- | [[STS-101]] || 191 |- | [[STS-98]] || 191 |- | [[STS-96]] || 190 |- | [[STS-97]] || 190 |- | [[Valstis vairākos kontinentos]] || 187 |- | [[2022.—2023. gada NBA sezona]] || 185 |- | [[ÑuSat]] || 184 |- | [[OneWeb]] || 184 |- | [[Baiba Brigmane]] || 183 |- | [[Žanete Vasaraudze]] || 183 |- | [[Jānis Esta]] || 182 |- | [[Pāvels Maksimovs]] || 181 |- | [[ASV 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 181 |- | [[ICEYE]] || 180 |- | [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 178 |- | [[Jānis Porietis]] || 177 |- | [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 177 |- | [[Latvijas Darba savienība un tautas apvienība]] || 175 |- | [[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 175 |- | [[Agrāko naudas noguldītāju un citu cietušo partija]] || 174 |- | [[2023.—2024. gada NBA sezona]] || 174 |- | [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 174 |- | [[Latvijas Tautas partija]] || 173 |- | [[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]] || 173 |- | [[Futbols 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 173 |- | [[Latgales Sociāldemokrātiskā strādnieku un zemnieku partija]] || 172 |- | [[Tumes meži]] || 171 |- | [[Mežole]] || 170 |- | [[Vadaiņu purvs]] || 170 |- | [[Pelēču ezera purvs]] || 169 |- | [[Zodānu purvs]] || 169 |- | [[Dzelves-Kroņa purvs]] || 169 |- | [[Roberts Ričardsons]] || 169 |- | [[Pluču tīrelis]] || 169 |- | [[Kārķu purvs]] || 168 |- | [[Matkules meži]] || 168 |- | [[Kinkausku meži]] || 168 |- | [[Zušu–Staiņu sēravoti]] || 168 |- | [[Skujines ezers]] || 168 |- | [[Pelcīšu purvs]] || 168 |- | [[Pašulienes mežs]] || 168 |- | [[Grebļukalns]] || 168 |- | [[Riesta-Džūkstenes purvs]] || 168 |- | [[Kadiķu nora]] || 168 |- | [[Platenes purvs]] || 168 |- | [[Plieņciema kāpa]] || 168 |- | [[Medumu ezera salas]] || 168 |- | [[Dubnas paliene]] || 168 |- | [[Sloku purvs]] || 168 |- | [[Pokratas ezers]] || 168 |- | [[Dūņezers (dabas liegums)]] || 168 |- | [[Seržu tīrelis]] || 168 |- | [[Guntis Bērziņš]] || 168 |- | [[Lielais un Pemmes purvs]] || 168 |- | [[Klagatu purvs]] || 168 |- | [[Ļubasts]] || 167 |- | [[Lapiņu ezers]] || 167 |- | [[Dzilnas dumbrāji]] || 167 |- | [[Spinduļu meži]] || 167 |- | [[Nīgrandes meži]] || 167 |- | [[Virguļicas meži]] || 167 |- | [[Sakas grīņi]] || 167 |- | [[Purgaiļu purvs]] || 167 |- | [[Starinas mežs]] || 167 |- | [[Posolnīca (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Dvietes dumbrāji]] || 167 |- | [[Taurīšu ezers (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Līvbērzes liekņa]] || 167 |- | [[Ellītes purvs]] || 167 |- | [[Melnsalas purvs (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Liepnas niedrāji]] || 167 |- | [[STS-49]] || 167 |- | [[Vērenes gobu un vīksnu audze]] || 167 |- | [[Raudas meži]] || 167 |- | [[Puzes smilšu krupja atradne]] || 167 |- | [[Dimantu mežs]] || 167 |- | [[Vērenes purvi]] || 167 |- | [[Ungurpils meži]] || 167 |- | [[Oleru purvs]] || 167 |- | [[Vācbaltu vienības partija]] || 167 |- | [[Spuļģu purvs]] || 167 |- | [[Klaucānu un Priekulānu ezers]] || 167 |- | [[Nagļu un Ansiņu purvs]] || 167 |- | [[Tīreļu purvs (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Manģenes meži]] || 167 |- | [[Žīdu cionistes partija]] || 167 |- | [[Dziļezers un Riebezers]] || 167 |- | [[Tīrās sūnas purvs]] || 167 |- | [[Krapas gārša]] || 167 |- | [[Satversmes sapulces deputāti]] || 167 |- | [[Gaujienas priedes]] || 167 |- | [[Satversmes sapulces frakcijas]] || 167 |- | [[Katlešu meži]] || 167 |- | [[Dūņezera purvs]] || 167 |- | [[Īslīce (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Lielais mārku purvs (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Orlovas (Ērgļu) purvs]] || 167 |- | [[Būšnieku ezera krasts]] || 167 |- | [[Kupravas liepu audze]] || 167 |- | [[Ojatu ezers (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Pāces pļavas]] || 167 |- | [[Lāču purvs (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Tīšezers (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Popes zāļu purvs]] || 167 |- | [[Piešdanga]] || 167 |- | [[Krojas meži]] || 167 |- | [[Sofikalna meži]] || 167 |- | [[Māris Krastiņš]] || 166 |- | [[Anatolijs Mackevičs]] || 165 |- | [[2024.—2025. gada NBA sezona]] || 165 |- | [[Alberts Krūmiņš]] || 165 |- | [[Inta Feldmane]] || 165 |- | [[Andis Kāposts]] || 165 |- | [[Uldis Briedis (politiķis)]] || 164 |- | [[Igors Aleksandrovs]] || 164 |- | [[Padomju Savienība 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 158 |- | [[Andris Saulītis]] || 158 |- | [[Ludmila Kuprijanova]] || 155 |- | [[Janīna Kušnere]] || 155 |- | [[Džeks Steinbergers]] || 153 |- | [[Ričards Teilors]] || 153 |- | [[Kips Torns]] || 153 |- | [[Martinuss Veltmans]] || 151 |- | [[Rainers Veiss]] || 151 |- | [[Filips Andersons]] || 151 |- | [[Džefrijs Hintons]] || 151 |- | [[Karls Aleksandrs Millers]] || 151 |- | [[Džordžs Smits]] || 151 |- | [[Bertrams Brokhauss]] || 151 |- | [[Čārlzs Kao]] || 151 |- | [[Berijs Berišs]] || 150 |- | [[Frenks Vilčeks]] || 150 |- | [[Mišels Devorē]] || 150 |- | [[Melvins Švarcs]] || 150 |- | [[Džons Martiniss]] || 150 |- | [[Alēns Aspekts]] || 150 |- | [[Džeimss Kronins]] || 150 |- | [[Daniels Cui]] || 150 |- | [[Ferencs Krauss]] || 150 |- | [[Džozefs Teilors]] || 150 |- | [[Mišels Majors]] || 150 |- | [[ASV 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 150 |- | [[Teodors Henšs]] || 150 |- | [[Hanss Dēmelts]] || 150 |- | [[Roberts Hofštadters]] || 150 |- | [[Viljams Filips]] || 150 |- | [[Dankans Haldeins]] || 150 |- | [[Bērtons Rihters]] || 150 |- | [[14. Saeimas frakcijas]] || 150 |- | [[Takaaki Kadzita]] || 150 |- | [[Antons Ceilingers]] || 150 |- | [[Nevils Mots]] || 150 |- | [[SpaceBEE]] || 150 |- | [[Arturs Makdonalds]] || 150 |- | [[Volfgangs Keterle]] || 150 |- | [[Šeldons Glešovs]] || 150 |- | [[Rasels Halss]] || 150 |- | [[Džordžs Smūts]] || 150 |- | [[Entonijs Legets]] || 150 |- | [[Tošihide Maskava]] || 150 |- | [[Volfgangs Pauls]] || 150 |- | [[Sjukuro Manabe]] || 150 |- | [[Džons Klausers]] || 150 |- | [[Pjērs Agostīni]] || 150 |- | [[Roberts Laflins]] || 150 |- | [[Anna Lijē]] || 150 |- | [[Džons Klārks]] || 150 |- | [[Kenets Vilsons]] || 150 |- | [[Džons Maikls Kosterlics]] || 150 |- | [[Sudzi Nakamura]] || 149 |- | [[Herberts Kroemers]] || 149 |- | [[Luijs Eižens Felikss Neēls]] || 149 |- | [[Deivids Dž. Tuless]] || 149 |- | [[Klifords Šalls]] || 149 |- | [[Heinrihs Rorers]] || 149 |- | [[Frederiks Reinss]] || 149 |- | [[Džons Meters]] || 149 |- | [[Ēriks Kornels]] || 149 |- | [[Pjērs Žils de Žēns]] || 149 |- | [[Deivids Moriss Lī]] || 149 |- | [[Džeimss Pīblss]] || 149 |- | [[Normans Remzijs]] || 149 |- | [[Žerārs Murū]] || 149 |- | [[Deivids Policers]] || 149 |- | [[Padomju Savienība 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 149 |- | [[Henrijs Kendals]] || 149 |- | [[Reimonds Deiviss]] || 149 |- | [[Džons Hols]] || 149 |- | [[Rojs Globers]] || 149 |- | [[Toms Džonss (filma)]] || 149 |- | [[Karls Vīmans]] || 149 |- | [[Bens Motelsons]] || 149 |- | [[Reinhards Gencels]] || 149 |- | [[Džons van Vlaks]] || 149 |- | [[Klods Kohentannodji]] || 149 |- | [[Džons Šrīfers]] || 149 |- | [[Didjē Kelozs]] || 149 |- | [[Semjuels Džaodžuns Dins]] || 149 |- | [[Viliss Lems]] || 149 |- | [[Andrea Geza]] || 149 |- | [[Polikarps Kušs]] || 149 |- | [[Džeroms Frīdmens]] || 149 |- | [[Vals Fičs]] || 148 |- | [[Džordžio Parizi]] || 147 |- | [[Duglass Osherofs]] || 147 |- | [[Horsts Stormers]] || 147 |- | [[Arturs Eškins]] || 147 |- | [[Klauss Hazelmans]] || 147 |- | [[12. Saeimas frakcijas]] || 147 |- | [[ASV 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 146 |- | [[14. Saeimas deputāti]] || 144 |- | [[13. Saeimas frakcijas]] || 143 |- | [[Austrumvācija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 143 |- | [[ASV 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 142 |- | [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 141 |- | [[Ivanāni]] || 141 |- | [[4. Saeimas frakcijas]] || 140 |- | [[USA-239]] || 140 |- | [[Daugavpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 139 |- | [[Hawk (pavadonis)]] || 139 |- | [[USA-295]] || 139 |- | [[Aknīstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Madonas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Auces rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Sabiles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dagdas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Maltas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Saldus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dundagas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aknīstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Strenču pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Lapmežciema novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Saulkrastu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jaunjelgavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Olaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dagdas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dobeles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Saldus rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Krāslavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Alojas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jēkabpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Republikas pilsētas]] || 138 |- | [[Saulkrastu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Apes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jaunjelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ventspils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Sakas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dobeles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Krāslavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Siguldas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Talsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Apes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Piltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Skrundas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Salacgrīvas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ķekavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Elejas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Talsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Pļaviņu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Subates pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Mazsalacas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Prometheus 2.2]] || 138 |- | [[Valkas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Salaspils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ludzas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aizkraukles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Grobiņas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Siguldas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Bauskas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kuldīgas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Rīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Pļaviņu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Zilupes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ķeguma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valkas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Viļānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ludzas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Bauskas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kuldīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Limbažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Brocēnu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ogres rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Zilupes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kandavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valmieras rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Viļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Liepājas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Limbažu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Cēsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kandavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Smiltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Preiļu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Gulbenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Cēsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[1960. gada F1 sezona]] || 138 |- | [[Rēzeknes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ādažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Smiltenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aizputes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ilūkstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Pēdējais imperators]] || 138 |- | [[Preiļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Līgatnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Abrenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Baldones rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kārsavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aizputes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ilūkstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Varakļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Tukuma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kārsavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Varakļānus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Cesvaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Tukuma rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Neretas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Rūjienas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valdemārpils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ainažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valgundes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Mūsu dzīves labākie gadi]] || 138 |- | [[Cesvaines rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Priekules pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Gaujienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Līvānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Sedas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Rūjienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Mārupes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Viesītes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Vangažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Durbes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Priekules rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Līvānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ērgļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Alūksnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Sabiles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Krustpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Stendes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Madonas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Baložu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Auces pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Lubānas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Alsungas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Pāvilostas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Grīvas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Flock-1b 1]] || 137 |- | [[Flock-1b 10]] || 137 |- | [[Flock-1b 11]] || 137 |- | [[Flock-1b 12]] || 137 |- | [[Flock-1b 13]] || 137 |- | [[Flock-1b 14]] || 137 |- | [[Lielbritānija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 137 |- | [[Flock-1b 2]] || 137 |- | [[Flock-1b 3]] || 137 |- | [[Flock-1b 4]] || 137 |- | [[Mihails Kameņeckis]] || 137 |- | [[2. Saeimas frakcijas]] || 137 |- | [[Flock-1b 5]] || 137 |- | [[Flock-1b 7]] || 137 |- | [[Flock-1b 8]] || 137 |- | [[Flock-1b 9]] || 137 |- | [[Iļģuciema sākumskola]] || 137 |- | [[Mežaparka sākumskola]] || 136 |- | [[STS-107]] || 136 |- | [[Rīgas Sarkandaugavas sākumskola]] || 136 |- | [[1950. gada F1 sezona]] || 136 |- | [[Rīgas Imantas sākumskola]] || 136 |- | [[Kristīgais darba bloks]] || 135 |- | [[Padomju Savienība 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 135 |- | [[1953. gada F1 sezona]] || 135 |- | [[Jaunā zemnieku apvienība]] || 135 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 134 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 134 |- | [[4. Saeimas deputāti]] || 134 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 134 |- | [[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 134 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 134 |- | [[Progresīvā zemnieku partija]] || 134 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 134 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 134 |- | [[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 134 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 134 |- | [[Krievu zemnieku partija]] || 134 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 134 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 134 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 134 |- | [[Futbols 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 134 |- | [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 134 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 134 |- | [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 134 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 134 |- | [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 134 |- | [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums]] || 133 |- | [[Sieviešu futbola 1. līga]] || 133 |- | [[Sieviešu futbola kauss]] || 133 |- | [[1. Saeimas frakcijas]] || 133 |- | [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 133 |- | [[ASV 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 133 |- | [[Izpostīto apgabalu kongress un apvienotā savienība]] || 132 |- | [[1952. gada F1 sezona]] || 132 |- | [[3. Saeimas frakcijas]] || 132 |- | [[2. Saeimas deputāti]] || 131 |- | [[ASV 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131 |- | [[Futbols 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130 |- | [[Futbols 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130 |- | [[Kristīgo darba ļaužu savienība]] || 130 |- | [[Futbols 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129 |- | [[Ziedonis Rubezis]] || 129 |- | [[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129 |- | [[USA-232]] || 129 |- | [[Futbols 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129 |- | [[Bibcode]] || 129 |- | [[Latgales Tautas savienība]] || 128 |- | [[Šveice 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 128 |- | [[Prometheus 2A]] || 128 |- | [[ASV 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 128 |- | [[Prometheus 2B]] || 128 |- | [[Futbols 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 128 |- | [[Vācija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 128 |- | [[Kosmos-2473]] || 128 |- | [[Futbols 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 128 |- | [[Futbols 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 128 |- | [[Futbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 128 |- | [[Ligita Silaraupa]] || 127 |- | [[Futbols 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 127 |- | [[Futbols 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 127 |- | [[Futbols 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 127 |- | [[1. Saeimas deputāti]] || 127 |- | [[Krievu tautas partija]] || 127 |- | [[Lāslo Krasnahorkai]] || 127 |- | [[Futbols 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 127 |- | [[Futbols 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 127 |- | [[USA-242]] || 126 |- | [[Imants Valers]] || 126 |- | [[Kristīgi saimnieciskais bloks]] || 126 |- | [[Futbols 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 126 |- | [[Kosmos-2486]] || 126 |- | [[3. Saeimas deputāti]] || 126 |- | [[Futbols 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 126 |- | [[1987. gada F1 sezona]] || 125 |- | [[Futbols 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 125 |- | [[Guntars Jirgensons]] || 125 |- | [[Venss Brends]] || 125 |- | [[Greiva]] || 125 |- | [[Programmatūras veidi]] || 124 |- | [[ASV 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 124 |- | [[STS-95]] || 124 |- | [[Edvards Gibsons]] || 124 |- | [[Kosmos-2487]] || 124 |- | [[Ungārija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 124 |- | [[Futbols 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] || 124 |- | [[Pēteris Hanka]] || 124 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Marokā]] || 124 |- | [[Kosmos-2492]] || 124 |- | [[Kosmos-2493]] || 124 |- | [[Skaidrīte Pilāte]] || 123 |- | [[Norvēģija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 123 |- | [[Ronalds Evanss]] || 123 |- | [[Māris Ārbergs]] || 123 |- | [[ASV 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 123 |- | [[Džozefs Kervins]] || 122 |- | [[Stjuarts Rūsa]] || 122 |- | [[Džeks Lousma]] || 122 |- | [[Herisons Šmits]] || 122 |- | [[SKS 9. ekspedīcija]] || 122 |- | [[Čārlzs Djūks]] || 122 |- | [[STS-6]] || 122 |- | [[Džeimss Ērvins]] || 122 |- | [[Gandijs (filma)]] || 122 |- | [[STS-109]] || 122 |- | [[STS-90]] || 122 |- | [[STS-51-L]] || 121 |- | [[Firefly (pavadonis)]] || 121 |- | [[Neoficiālās olimpiskās spēles]] || 121 |- | [[STS-71]] || 121 |- | [[2025.—2026. gada NBA sezona]] || 121 |- | [[Ungārija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 121 |- | [[STS-91]] || 121 |- | [[STS-8]] || 120 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palestīnā]] || 120 |- | [[SKS 1. ekspedīcija]] || 120 |- | [[STS-103]] || 120 |- | [[Meldru iela (Rīga)]] || 120 |- | [[STS-7]] || 120 |- | [[STS-99]] || 120 |- | [[SKS 13. ekspedīcija]] || 120 |- | [[STS-41-B]] || 120 |- | [[STS-86]] || 120 |- | [[SKS 3. ekspedīcija]] || 120 |- | [[STS-87]] || 120 |- | [[Laimis Šāvējs]] || 120 |- | [[STS-31]] || 120 |- | [[STS-9]] || 120 |- | [[SKS 5. ekspedīcija]] || 120 |- | [[STS-34]] || 119 |- | [[STS-63]] || 119 |- | [[STS-78]] || 119 |- | [[STS-1]] || 119 |- | [[STS-81]] || 119 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas ASV]] || 119 |- | [[SKS 4. ekspedīcija]] || 119 |- | [[Aivars Dronka]] || 119 |- | [[Kaukāza vietniecība]] || 119 |- | [[SKS 11. ekspedīcija]] || 119 |- | [[Valentīns Grigorjevs]] || 119 |- | [[SKS 7. ekspedīcija]] || 119 |- | [[STS-57]] || 119 |- | [[STS-58]] || 119 |- | [[SKS 8. ekspedīcija]] || 119 |- | [[ASV 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 119 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Francijā]] || 119 |- | [[Aizliegtās spēles]] || 119 |- | [[SKS 6. ekspedīcija]] || 119 |- | [[STS-41-D]] || 119 |- | [[STS-73]] || 119 |- | [[Džo Engls]] || 119 |- | [[STS-61-A]] || 119 |- | [[STS-89]] || 119 |- | [[Aivars Volfs]] || 119 |- | [[STS-42]] || 119 |- | [[STS-76]] || 119 |- | [[SKS 2. ekspedīcija]] || 119 |- | [[Juris Žūriņš]] || 119 |- | [[Mežmalas iela (Rīga)]] || 119 |- | [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums]] || 119 |- | [[Tors (supervaronis)]] || 119 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Omānā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Turcijā]] || 118 |- | [[Kapteiņu iela (Rīga)]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kubā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Meksikā]] || 118 |- | [[STS-35]] || 118 |- | [[STS-79]] || 118 |- | [[STS-93]] || 118 |- | [[Kens Metinglijs]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bahreinā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kambodžā]] || 118 |- | [[Melīdas iela]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Laosā]] || 118 |- | [[STS-94]] || 118 |- | [[STS-66]] || 118 |- | [[STS-80]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kanāda]] || 118 |- | [[STS-38]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Panamā]] || 118 |- | [[Guntis Rozītis]] || 118 |- | [[STS-55]] || 118 |- | [[STS-67]] || 118 |- | [[SKS 10. ekspedīcija]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Libānā]] || 118 |- | [[STS-5]] || 118 |- | [[STS-82]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kazahstānā]] || 118 |- | [[STS-2]] || 118 |- | [[STS-4]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Īrijā]] || 118 |- | [[STS-83]] || 118 |- | [[SKS 12. ekspedīcija]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irākā]] || 118 |- | [[STS-26]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Peru]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ķīnā]] || 118 |- | [[STS-84]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Beļģijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Filipīnās]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irānā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiprā]] || 118 |- | [[STS-41]] || 118 |- | [[STS-51-A]] || 118 |- | [[STS-85]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Namībijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] || 118 |- | [[STS-51-B]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šveicē]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nepālā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sīrijā]] || 118 |- | [[STS-60]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vjetnamā]] || 118 |- | [[STS-72]] || 118 |- | [[Zviedrija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajos Arābu Emirātos]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Izraēlā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mali]] || 118 |- | [[STS-3]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērijā]] || 118 |- | [[STS-51-D]] || 118 |- | [[STS-61]] || 118 |- | [[Jānis Ābele]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jamaikā]] || 118 |- | [[Ungārija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Maltā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērā]] || 118 |- | [[STS-41-G]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Taizemē]] || 118 |- | [[STS-74]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Argentīnā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Grieķijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Saūda Arābijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tanzānijā]] || 118 |- | [[STS-51-I]] || 118 |- | [[STS-61-C]] || 118 |- | [[Kolivaņas vietniecība]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jemenā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mauritānijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nīderlandē]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tunisijā]] || 118 |- | [[STS-77]] || 118 |- | [[Ričards Trulijs]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dienvidkorejā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jordānijā]] || 118 |- | [[STS-45]] || 117 |- | [[STS-46]] || 117 |- | [[STS-52]] || 117 |- | [[STS-64]] || 117 |- | [[Polija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 117 |- | [[STS-36]] || 117 |- | [[STS-47]] || 117 |- | [[STS-53]] || 117 |- | [[STS-65]] || 117 |- | [[STS-37]] || 117 |- | [[STS-48]] || 117 |- | [[STS-54]] || 117 |- | [[1985. gada F1 sezona]] || 117 |- | [[Sūzana Heivorda]] || 117 |- | [[Avengers: Doomsday]] || 117 |- | [[STS-39]] || 117 |- | [[STS-56]] || 117 |- | [[STS-68]] || 117 |- | [[STS-50]] || 117 |- | [[STS-69]] || 117 |- | [[ASV 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 117 |- | [[STS-40]] || 117 |- | [[STS-51]] || 117 |- | [[STS-27]] || 117 |- | [[STS-59]] || 117 |- | [[STS-70]] || 117 |- | [[Jānis Leja]] || 117 |- | [[STS-28]] || 117 |- | [[Aleksejs Burunovs]] || 117 |- | [[Deizijas kundzes šoferis]] || 117 |- | [[STS-29]] || 117 |- | [[STS-41-C]] || 117 |- | [[STS-51-C]] || 117 |- | [[STS-30]] || 117 |- | [[STS-51-F]] || 117 |- | [[1986. gada F1 sezona]] || 117 |- | [[Deke Slayton]] || 117 |- | [[ASV 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 117 |- | [[STS-51-G]] || 117 |- | [[STS-61-B]] || 117 |- | [[STS-75]] || 117 |- | [[Sīpeles iela]] || 117 |- | [[STS-32]] || 117 |- | [[STS-43]] || 117 |- | [[Visvaldis Skujiņš]] || 117 |- | [[Oskars Zīds]] || 117 |- | [[STS-33]] || 117 |- | [[STS-44]] || 117 |- | [[STS-51-J]] || 117 |- | [[STS-62]] || 117 |- | [[Dita Role]] || 117 |- | [[Jānis Čevers]] || 117 |- | [[Francija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 116 |- | [[Itālija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 116 |- | [[Martas Rinkas iela]] || 116 |- | [[1982. gada F1 sezona]] || 116 |- | [[Inese Krastiņa]] || 116 |- | [[Andrejs Aleksejevs]] || 116 |- | [[Elita Šņepste]] || 116 |- | [[1984. gada F1 sezona]] || 116 |- | [[Jānis Ozols (politiķis)]] || 116 |- | [[Ināra Ostrovska]] || 116 |- | [[Aivars Tiesnesis]] || 116 |- | [[1981. gada F1 sezona]] || 116 |- | [[Dzintra Hirša]] || 116 |- | [[Aina Verze]] || 115 |- | [[Anita Kalniņa]] || 115 |- | [[Viesturs Šiliņš]] || 115 |- | [[Imants Stirāns]] || 115 |- | [[Astrīda Mūrniece]] || 115 |- | [[Boriss Rastopirkins]] || 115 |- | [[Jānis Gailis (politiķis)]] || 115 |- | [[Helmuts Čibulis]] || 115 |- | [[Mihails Pietkevičs]] || 115 |- | [[Normunds Rudevičs]] || 115 |- | [[Galileo 22]] || 115 |- | [[Corvus-BC 3]] || 115 |- | [[2016. gada F1 sezona]] || 115 |- | [[Pēteris Ontužāns]] || 115 |- | [[Guntis Dambergs]] || 115 |- | [[Helēna Soldatjonoka]] || 115 |- | [[Astrocast]] || 114 |- | [[Pēteris Kalniņš (politiķis)]] || 114 |- | [[Aivars Boja]] || 114 |- | [[Palmira Lāce]] || 114 |- | [[Vanda Kezika]] || 114 |- | [[1978. gada F1 sezona]] || 114 |- | [[Raitis Vītoliņš]] || 114 |- | [[Kaspars Riekstiņš]] || 114 |- | [[Gunārs Freimanis (politiķis)]] || 114 |- | [[Autoceļš V31]] || 114 |- | [[Mārtiņš Emsiņš]] || 114 |- | [[Jēkabs Sproģis]] || 114 |- | [[Arnis Razminovičs]] || 114 |- | [[Māra Ceriņa]] || 114 |- | [[Ņina Savčenko]] || 114 |- | [[Foraminīferu atvere]] || 114 |- | [[Tadeušs Ketlers]] || 114 |- | [[1983. gada F1 sezona]] || 113 |- | [[Autoceļš V39]] || 113 |- | [[1976. gada F1 sezona]] || 113 |- | [[Kepler (pavadonis)]] || 113 |- | [[ASV 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 113 |- | [[Autoceļš V33]] || 113 |- | [[1977. gada F1 sezona]] || 113 |- | [[Autoceļš V35]] || 113 |- | [[USA-269]] || 112 |- | [[Autoceļš V38]] || 112 |- | [[USA-270]] || 112 |- | [[USA-271]] || 112 |- | [[USA-272]] || 112 |- | [[Mana skaistā lēdija]] || 112 |- | [[Transportlīdzekļu bruņas]] || 112 |- | [[Kanāla iela (Rīga)]] || 112 |- | [[Mārtijs (filma)]] || 112 |- | [[Spānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 112 |- | [[Autoceļš V32]] || 112 |- | [[2019. gada F1 sezona]] || 112 |- | [[Olimpiskā harta]] || 112 |- | [[Dainis Locis]] || 112 |- | [[USA-266]] || 112 |- | [[Autoceļš V34]] || 112 |- | [[Miglas iela (Rīga)]] || 112 |- | [[Autoceļš V36]] || 112 |- | [[Airu iela (Rīga)]] || 111 |- | [[1980. gada F1 sezona]] || 111 |- | [[Melderu iela (Rīga)]] || 111 |- | [[1974. gada F1 sezona]] || 111 |- | [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs]] || 111 |- | [[Džentlmeņu vienošanās]] || 111 |- | [[1979. gada F1 sezona]] || 111 |- | [[ASV 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111 |- | [[USA-253]] || 110 |- | [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)]] || 110 |- | [[Kursīšu iela (Rīga)]] || 110 |- | [[USA-254]] || 110 |- | [[Mārtiņš Virsis]] || 110 |- | [[6. Saeimas frakcijas]] || 110 |- | [[USA-255]] || 110 |- | [[Aizvēja iela (Rīga)]] || 110 |- | [[USA-256]] || 110 |- | [[USA-257]] || 110 |- | [[Mērnieku iela (Rīga)]] || 110 |- | [[1970. gada F1 sezona]] || 110 |- | [[Malēju iela (Rīga)]] || 110 |- | [[1972. gada F1 sezona]] || 110 |- | [[USA-258]] || 110 |- | [[Mediķu iela (Rīga)]] || 110 |- | [[USA-259]] || 110 |- | [[Tianqi]] || 110 |- | [[USA-248]] || 110 |- | [[USA-250]] || 110 |- | [[Misas iela (Rīga)]] || 110 |- | [[Mazā Kleistu iela]] || 110 |- | [[USA-251]] || 110 |- | [[1973. gada F1 sezona]] || 110 |- | [[USA-252]] || 110 |- | [[Kabarē (filma)]] || 109 |- | [[Krievijas Olimpiskā komiteja 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 109 |- | [[Pazudušie (6. sezona)]] || 109 |- | [[Albatrosu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Mazjumpravas iela]] || 109 |- | [[Spulgas iela]] || 109 |- | [[Murdu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Brazīlija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 109 |- | [[Melleņu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Mēmeles iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Mazā Ozolu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Mežezera iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Vācija olimpiskajās spēlēs]] || 109 |- | [[Mārtiņa Peniķa iela]] || 109 |- | [[1975. gada F1 sezona]] || 109 |- | [[Mazā Klijānu iela]] || 109 |- | [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 109 |- | [[Andrejs Kozlovs]] || 108 |- | [[Vevertons]] || 108 |- | [[Margaritas Stārastes iela]] || 108 |- | [[Mazā Riņķa iela]] || 108 |- | [[Māllēpju iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Klaipēdas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Kaimiņu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mazā Loka iela]] || 108 |- | [[Monētu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs]] || 108 |- | [[Viktors Stikuts]] || 108 |- | [[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 108 |- | [[Kazdangas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Kadagas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Ķiburgas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Ķērpju iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Kadiķu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mencu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Cilvēku uzskaitījums, kuri atklājuši Olimpiskās spēles]] || 108 |- | [[Mārsila iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Ābeļu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Klāņu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Kazeņu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[2015. gada F1 sezona]] || 108 |- | [[Mežrozīšu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Ķīļu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]] || 108 |- | [[Meirānu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Kļavu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mazā Peitavas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mangaļsalas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Stūrmaņu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mazā Berģu iela]] || 108 |- | [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs]] || 108 |- | [[Meļņička]] || 107 |- | [[Olimpisko lāpu stafešu uzskaitījums]] || 107 |- | [[Medzes iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Mailes iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Mašīnu iela]] || 107 |- | [[Sieviešu dalība olimpiskajās spēlēs]] || 107 |- | [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Otrajā pasaules karā]] || 107 |- | [[Mailīšu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Dopings Olimpiskajās spēlēs]] || 107 |- | [[Mežnoras iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Pirmajā pasaules karā]] || 107 |- | [[Mazā Salas iela]] || 107 |- | [[Mežogu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Kameņu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Malkas iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Kalmju iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Olimpisko spēļu ceremonija]] || 107 |- | [[Kārsavas iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Kauleņu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Mazurgas iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle]] || 107 |- | [[Mežapurva iela]] || 107 |- | [[Olimpisko spēļu skandālu un strīdu uzskaitījums]] || 107 |- | [[Mazā Minsterejas iela]] || 107 |- | [[Olimpisko spēļu videospēles]] || 107 |- | [[Mazā Vējzaķsalas iela]] || 107 |- | [[Sēlpils iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Nāves gadījumi Olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs]] || 107 |- | [[Triečupīte]] || 107 |- | [[Admirāļu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Mazā Albatrosu iela]] || 107 |- | [[Komētas iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Krēmeru iela]] || 107 |- | [[Meniķu iela]] || 107 |- | [[Murmastienes iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Spānija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 107 |- | [[Olimpisko vietu saraksts]] || 107 |- | [[Makšķernieku iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Mazā Apakšgrāvja iela]] || 107 |- | [[Olimpiskais diploms]] || 107 |- | [[Kaņepju iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Mežvidu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Mazā Piena iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Krusas iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Mergupes iela (Rīga)]] || 107 |- | [[2009. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 107 |- | [[Jānis Kazāks]] || 107 |- | [[Mazā Bezdelīgu iela]] || 107 |- | [[Mīkleņu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Ķivuļu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Jānis Mauliņš]] || 106 |- | [[Yaogan 16C]] || 106 |- | [[CINEMA 1]] || 106 |- | [[Karūsu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[2023. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 106 |- | [[Augstrozes iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Kaķasēkļa dambis]] || 106 |- | [[Aizvaru iela (Rīga)]] || 106 |- | [[MiR (pavadonis)]] || 106 |- | [[Ādažu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Auduma iela (Rīga)]] || 106 |- | [[F-1 (pavadonis)]] || 106 |- | [[Viktors Dinēvičs]] || 106 |- | [[Kaspara iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Kraukļu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[ExactView-1]] || 106 |- | [[Aronas iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Zhongxing 12]] || 106 |- | [[Huanjing 1C]] || 106 |- | [[CP5]] || 106 |- | [[Austrumvācija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 106 |- | [[Mazā Medus iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Tianlian 1C]] || 106 |- | [[CSSWE]] || 106 |- | [[Kurmales iela (Rīga)]] || 106 |- | [[AeroCube 4]] || 106 |- | [[Raiko]] || 106 |- | [[Niwaka]] || 106 |- | [[Aroniju iela (Rīga)]] || 106 |- | [[CXBN]] || 106 |- | [[AeroCube 4.5A]] || 106 |- | [[Kosas iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Ālantu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[TechEdSat]] || 106 |- | [[Apogu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[AeroCube 4.5B]] || 106 |- | [[Normunds Pēterkops]] || 106 |- | [[Kundziņsalas 3. līnija]] || 106 |- | [[Jānis Rāzna]] || 106 |- | [[We-Wish]] || 106 |- | [[Xinyan 1]] || 106 |- | [[Kastaņu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Ķīles iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Krapes iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Kupravas iela]] || 106 |- | [[Leonards Tenis]] || 106 |- | [[Jānis Kalviņš]] || 106 |- | [[Kristīnes iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Vīrietis un sieviete]] || 106 |- | [[Re (satellite)]] || 106 |- | [[Fengniao 1A]] || 106 |- | [[Kvarca iela (Rīga)]] || 106 |- | [[1969. gada F1 sezona]] || 106 |- | [[Fengniao 1B]] || 106 |- | [[Attekas iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Majoru iela]] || 106 |- | [[1967. gada F1 sezona]] || 106 |- | [[Shijian 9A]] || 106 |- | [[Yaogan 16A]] || 106 |- | [[Shijian 9B]] || 106 |- | [[Yaogan 16B]] || 106 |- | [[Kundziņsalas 11. līnija]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 7. līnija]] || 105 |- | [[Kazragu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Grīviņupīte]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 12. līnija]] || 105 |- | [[Andreja Priedkalna iela]] || 105 |- | [[Imants Liepa]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 13. līnija]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 8. līnija]] || 105 |- | [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 105 |- | [[Kapļu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Karpu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Akotu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Atbalss iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kaķu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 14. līnija]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 9. līnija]] || 105 |- | [[Krotes iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Jānis Strods (politiķis)]] || 105 |- | [[Artura Galindoma iela]] || 105 |- | [[Kūduma iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Krūmiņsalas iela]] || 105 |- | [[Asteres iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 15. līnija]] || 105 |- | [[Gunta Gannusa]] || 105 |- | [[Aboras iela]] || 105 |- | [[Aplokciema iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kalējgrāvja iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Andris Liepiņš]] || 105 |- | [[Ķelnes iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Akadēmijas laukums (Rīga)]] || 105 |- | [[Aveņu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 16. līnija]] || 105 |- | [[USA-260]] || 105 |- | [[Keramikas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kātu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Krēgermuižas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 2. līnija]] || 105 |- | [[Saulgožu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Padomju Savienība 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 105 |- | [[Kodola iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Krišjāņa Berķa iela]] || 105 |- | [[Krievupes iela (Rīga)]] || 105 |- | [[USA-262]] || 105 |- | [[Kangaru iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Asnu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kreiseru iela]] || 105 |- | [[Āmu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Arāju iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 4. līnija]] || 105 |- | [[Katvara iela]] || 105 |- | [[Vadims Faļkovs]] || 105 |- | [[Afeldu iela]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 1. līnija]] || 105 |- | [[Abulas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[USA-265]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 1. šķērslīnija]] || 105 |- | [[Uzbekistāna olimpiskajās spēlēs]] || 105 |- | [[Teija]] || 105 |- | [[Edmunds Grīnbergs]] || 105 |- | [[1971. gada F1 sezona]] || 105 |- | [[Arēnas iela]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 10. līnija]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 6. līnija]] || 105 |- | [[Ķemmdziju iela]] || 105 |- | [[Kaibalas iela]] || 105 |- | [[Atmodas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Krīta iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Rudīte Leitena]] || 104 |- | [[Apakšgrāvja iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Māris Rudzītis (politiķis)]] || 104 |- | [[Apļa iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 7. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Atvaru iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Anatolijs Tučs]] || 104 |- | [[Atzaru iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 13. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Pēteris Keišs]] || 104 |- | [[Gundars Kleinbergs]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 8. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Āķa iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Atzinības iela]] || 104 |- | [[Armērijas iela]] || 104 |- | [[Izteka]] || 104 |- | [[1982. gada Eiropas kausa fināls]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 9. šķērslīnija]] || 104 |- | [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 104 |- | [[Audupes iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Raitis Apalups]] || 104 |- | [[USA-274]] || 104 |- | [[1968. gada F1 sezona]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 15. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Aļģu iela (Rīga)]] || 104 |- | [[USA-275]] || 104 |- | [[Jānis Rubulis (1927—2014)]] || 104 |- | [[USA-276]] || 104 |- | [[Aknīstes iela (Rīga)]] || 104 |- | [[1984. gada Eiropas kausa fināls]] || 104 |- | [[Alfrēds Žīgurs]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 2. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Edgars Bāns]] || 104 |- | [[1958. gada F1 sezona]] || 104 |- | [[2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 104 |- | [[Kārlis Jūlijs Druva]] || 104 |- | [[USA-278]] || 104 |- | [[Auklu iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Konventa sēta (Rīga)]] || 104 |- | [[USA-279]] || 104 |- | [[Elzasas eirokopiena]] || 104 |- | [[Asotes iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 4. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Atlasa iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Zviedrija olimpiskajās spēlēs]] || 104 |- | [[USA-296]] || 104 |- | [[1969. gada Eiropas kausa fināls]] || 104 |- | [[1977. gada Eiropas kausa fināls]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 5. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Anšlava Eglīša iela (Rīga)]] || 104 |- | [[2006. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 104 |- | [[USA-297]] || 104 |- | [[Žanis Holšteins]] || 104 |- | [[Modris Goba]] || 104 |- | [[Uldis Veldre]] || 104 |- | [[Abzas iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Ādama iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 10. šķērslīnija]] || 104 |- | [[1963. gada Eiropas kausa fināls]] || 104 |- | [[Aizsprosta iela (Rīga)]] || 104 |- | [[ASV 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[1959. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1961. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1961. gada F1 sezona]] || 103 |- | [[Gremošanas trakts]] || 103 |- | [[1985. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1957. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1990. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[2004. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 103 |- | [[1970. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1972. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1976. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1980. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[Denjels Šeinerts]] || 103 |- | [[1992. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas vēsture]] || 103 |- | [[1968. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1974. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1978. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1987. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1966. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1964. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1966. gada F1 sezona]] || 103 |- | [[1960. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1962. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1958. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[2007. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 103 |- | [[1962. gada F1 sezona]] || 103 |- | [[1989. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[Austrija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[1986. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1956. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1991. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1971. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1975. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1979. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1981. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[Klods Lelušs]] || 103 |- | [[1967. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1973. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1988. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1965. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1983. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[Gunārs Resnais]] || 103 |- | [[USA-205]] || 102 |- | [[1963. gada F1 sezona]] || 102 |- | [[Robežupe (Daugavas pieteka)]] || 102 |- | [[Modris Spuģis]] || 102 |- | [[USA-206]] || 102 |- | [[1959. gada F1 sezona]] || 102 |- | [[Šaltupe]] || 102 |- | [[USA-207]] || 102 |- | [[Viesturs Pauls Karnups]] || 102 |- | [[Indijas Okeāna Britu Teritorijas karogs]] || 102 |- | [[Šampētera iela (Rīga)]] || 102 |- | [[USA-208]] || 102 |- | [[USA-209]] || 102 |- | [[Vilnis Kazāks]] || 102 |- | [[Skujupīte (Daugavas pieteka)]] || 102 |- | [[Austrālija olimpiskajās spēlēs]] || 102 |- | [[Lainis Kamaldiņš]] || 102 |- | [[USA-203]] || 102 |- | [[Lauris Ērenpreiss]] || 102 |- | [[1965. gada F1 sezona]] || 102 |- | [[Sējas iela (Rīga)]] || 102 |- | [[Tramadols]] || 101 |- | [[USA-221]] || 101 |- | [[Andris Grots]] || 101 |- | [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || 101 |- | [[Lorazepāms]] || 101 |- | [[Jāņupīte (Daugavas pieteka)]] || 101 |- | [[Marku upīte]] || 101 |- | [[USA-222]] || 101 |- | [[Gaļina Fjodorova]] || 101 |- | [[Jānis Kokins]] || 101 |- | [[SITRO-AIS]] || 101 |- | [[Kirgizstāna olimpiskajās spēlēs]] || 101 |- | [[5. Saeimas deputāti]] || 101 |- | [[Mārtiņš Ādams Kalniņš]] || 101 |- | [[Māris Zvaigzne]] || 101 |- | [[Roberts Hartvigs]] || 101 |- | [[Nikolajs Krasohins]] || 101 |- | [[Munda]] || 101 |- | [[Anita Stankēviča]] || 101 |- | [[Strautu iela (Rīga)]] || 101 |- | [[Nebenzodiazepīni]] || 101 |- | [[USA-228]] || 101 |- | [[1964. gada F1 sezona]] || 101 |- | [[USA-213]] || 101 |- | [[Kārlis Jurkovskis]] || 101 |- | [[Igors Bukovskis]] || 101 |- | [[Uldis Lakševics]] || 101 |- | [[Zigurds Tomiņš]] || 101 |- | [[USA-216]] || 101 |- | [[O3b mPOWER]] || 101 |- | [[USA-217]] || 101 |- | [[Andris Rozentāls]] || 101 |- | [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 101 |- | [[Voldemārs Novakšānovs]] || 101 |- | [[Zorkij-2M]] || 101 |- | [[Ceļa Daugava]] || 101 |- | [[Andris Glāzītis]] || 101 |- | [[Kopvērtējums Giro d'Italia]] || 101 |} <!-- LIST END --> [[Kategorija:Vikipēdija]] jwuwvr1l61xtc4mv9ju3jkfkycqak7p 0 353634 4466273 4465861 2026-05-10T18:23:00Z Bendžamins 76862 /* 3. kārta */ 4466273 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2017. gada NHL drafts | logo = | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2017]]. gada [[23. jūnijs|23]].-[[24. jūnijs]] | time = | location = {{vieta|ASV|Čikāga}} | network = | first = {{flaga|Šveice}} [[Niko Hišīrs]] | first_t = [[Ņūdžersijas "Devils"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 30 | most = | fewest = | overall = 217 | draftlist = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2016. gada NHL drafts|2016]] | next_year = [[2018. gada NHL drafts|2018]] }} '''2017. gada NHL drafts''' bija 55. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2017. gads|2017]]. gada [[23. jūnijs|23. jūnijā]] [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|Šveice}} [[Niko Hišīrs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |2 |{{flaga|Kanāda}} [[Nolans Patriks]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |3 |{{flaga|Somija}} [[Miro Heiskanens]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |4 |{{flaga|Kanāda}} [[Keils Makars]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |5 |{{flaga|Zviedrija}} [[Eliāšs Petešons]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |6 |{{flaga|Kanāda}} [[Kodijs Glass]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |7 |{{flaga|Zviedrija}} [[Liass Andešons]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |8 |{{flaga|ASV}} [[Keisijs Mitelštats]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |9 |{{flaga|Kanāda}} [[Maikls Rasmusens]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |10 |{{flaga|Kanāda}} [[Ovens Tipets]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |11 |{{flaga|Kanāda}} [[Gabriels Vilardi]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |11 |{{flaga|Čehija}} [[Martins Nečass]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |13 |{{flaga|Kanāda}} [[Niks Suzuki]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |14 |{{flaga|Kanāda}} [[Kalans Fūts]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |- |15 |{{flaga|Zviedrija}} [[Ēriks Brenstrēms]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |16 |{{flaga|Somija}} [[Jūso Velimeki]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |17 |{{flaga|Zviedrija}} [[Timotijs Liljegrens]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |18 |{{flaga|Somija}} [[Urho Vākanainens]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |19 |{{flaga|ASV}} [[Džošs Noriss]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |20 |{{flaga|Kanāda}} [[Roberts Tomass]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |21 |{{flaga|Čehija}} [[Filips Hitils]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |22 |{{flaga|ASV}} [[Kailers Jamamoto]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |23 |{{flaga|Kanāda}} [[Pjērs Olivjē Žozefs]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |24 |{{flaga|Somija}} [[Kristians Vesalainens]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |25 |{{flaga|ASV}} [[Raiens Pēlings]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |26 |{{flaga|ASV}} [[Džeiks Otindžers]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |27 |{{flaga|Kanāda}} [[Morgans Frosts]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |28 |{{flaga|Kanāda}} [[Šeins Bouerss]] |[[Otavas "Senators"]] |- |29 |{{flaga|Somija}} [[Henri Jokiharju]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |30 |{{flaga|Somija}} [[Ēli Tolvanens]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |31 |{{flaga|Krievija}} [[Klims Kostins]] |[[Sentluisas "Blues"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |36 |{{Flaga|SWE}} [[Jespers Bokvists]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |39 |{{Flaga|ASV}} [[Džeisons Robertsons]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |45 |{{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Teksjē]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |49 |{{Flaga|Kanāda}} [[Mario Ferrāro]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |50 |{{Flaga|Kanāda}} [[Makss Komtuā]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |} == 3. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |67 |{{Flaga|Kanāda}} [[Morgans Gīkijs]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |78 |{{Flaga|Kanāda}} [[Stjuarts Skiners]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |} == 4. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |103 |{{Flaga|ASV}} [[Maikijs Andersons]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |111 |{{Flaga|ASV}} [[Džeremijs Sveimens]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |117 |{{Flaga|SWE}} [[Emīls Bemstrems]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |136 |{{Flaga|Vācija}} [[Leons Gavanke]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |143 |{{Flaga|SVK}} [[Marians Studeničs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |152 |{{Flaga|SLO}} [[Jans Drozgs]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |} {{Hokejs-aizmetnis}} {{NHLdrafts}} [[Kategorija:2017. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] fmhzx2n1khyo9vg72ep3mqzuet2p33y 0 361106 4466149 4332780 2026-05-10T13:53:08Z Vylks 50297 /* Komandas sastāvs */ 4466149 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #015DAB | nos = Braitonas un Hovas "Albion" | logo = [[Attēls:Brighton & Hove Albion logo.svg|200px]] | pilns = Braitonas un Hovas futbola klubs "Albion" (''Brighton & Hove Albion Football Club'') | iesauka = kaijas (''The Seagulls'') | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Braitona}} | dib = 1901 | dib_mēn = 6 | dib_dat = 24 | dib_com = | stad = ''[[Falmer Stadium]]'' | ietilp = 30 750 | prez = {{flaga|Anglija}} Tonijs Blūms | tren = {{flaga|ASV}}/{{flaga|GER}} [[Fabiāns Hircelers]] | kapteinis = {{flaga|ENG}} [[Lūiss Danks]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 8. vieta | mediji = {{url|brightonandhovealbion.com}} | pattern_la1 = _brighton2526h | pattern_b1 = _brighton2526h | pattern_ra1 = _brighton2526h | pattern_sh1 = _brighton2526h | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = _brighton2526a | pattern_b2 = _brighton2526a | pattern_ra2 = _brighton2526a | pattern_sh2 = _brighton2526a | pattern_so2 = | leftarm2 = c7bdd5 | body2 = c7bdd5 | rightarm2 = c7bdd5 | shorts2 = a491c9 | socks2 = c7bdd5 | pattern_la3 = _brighton2425a | pattern_b3 = _brighton2425a | pattern_ra3 = _brighton2425a | pattern_sh3 = | pattern_so = | leftarm3 = FFDD00 | body3 = FFDD00 | rightarm3 = FFDD00 | shorts3 = FFDD00 | socks3 = FFDD00 }} '''Braitonas un Hovas futbola klubs "Albion"''' ({{val|en|Brighton & Hove Albion Football Club}}) ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Braitona]]s ([[Braitona un Hova|Braitonas un Hovas]]), pilsētas [[Austrumsaseksa]]s grāfistē. Dibināts [[1901. gads|1901]]. gadā. Pašlaik spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''Falmer'' stadionā. == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2025|09|06||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/131/Brighton-and-Hove-Albion/squad|title=Brighton & Hove Albion|website=www.brightonandhovealbion.com|access-date=2023-02-06|language=en}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1 |pos=GK|nat=NED|name=[[Barts Verbrugens]]}} {{Fs player|no=4 |pos=DF|nat=ENG|name=[[Ādams Vebsters]]}} {{Fs player|no=5 |pos=DF|nat=ENG|name=[[Lūiss Danks]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=6 |pos=DF|nat=NED|name=[[Jans Pauls van Heke]]}} {{Fs player|no=7 |pos=MF|nat=ENG|name=[[Solijs Mārčs]]}} {{Fs player|no=8 |pos=MF|nat=GER|name=[[Brajans Gruda]]}} {{Fs player|no=9 |pos=FW|nat=GRE|name=[[Stefans Cimass]]}} {{Fs player|no=10|pos=FW|nat=FRA|name=[[Žoržiņo Riters]]}} {{Fs player|no=11|pos=MF|nat=GAM|name=[[Jankuba Mintē]]}} {{Fs player|no=13|pos=MF|nat=ENG|name=[[Džeks Hinšelvuds]]}} {{Fs player|no=14|pos=MF|nat=ENG|name=[[Toms Vatsons]]}} {{Fs player|no=17|pos=MF|nat=CMR|name=[[Karloss Baleba]]}} {{Fs player|no=18|pos=FW|nat=ENG|name=[[Denijs Velbeks]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=19|pos=FW|nat=GRE|name=[[Haralamps Kostuls]]}} {{Fs player|no=20|pos=MF|nat=ENG|name=[[Džeimss Milners]]}} {{Fs player|no=21|pos=DF|nat=FRA|name=[[Olivjē Boskagli]]}} {{Fs player|no=22|pos=MF|nat=JAP|name=[[Kaoru Mitoma]]}} {{Fs player|no=23|pos=GK|nat=ENG|name=[[Džeisons Stīls]]}} {{Fs player|no=24|pos=DF|nat=TUR|name=[[Ferdi Kadioglu]]}} {{Fs player|no=25|pos=MF|nat=PAR|name=[[Djego Gomess]]}} {{Fs player|no=26|pos=MF|nat=SWE|name=[[Jāsins Ajāri]]}} {{Fs player|no=27|pos=MF|nat=NED|name=[[Matss Vīfers]]}} {{Fs player|no=29|pos=DF|nat=BEL|name=[[Maksims De Keipers]]}} {{Fs player|no=34|pos=DF|nat=NED|name=[[Joels Veltmans]]}} {{Fs player|no=38|pos=GK|nat=CAN|name=[[Toms Makgils]]}} {{Fs player|no=42|pos=DF|nat=ITA|name=[[Djego Kopola]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Vicečempioni (2): 1978–79, 2016–17 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (1): 1982–83 * '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1910 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.brightonandhovealbion.com/ Kluba oficiālā vietne] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C.| ]] 4zddnlbjkgkgy3uph8wwes02wsormvr 0 361148 4466498 3871302 2026-05-11T05:26:00Z Pirags 3757 /* Uralkalij Latvijā */ 4466498 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Uralkalij'' | native_name = ''Уралкалий'' | logo = Uralkali Logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = Publiska [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1934. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Berezņiki]] | location_country = {{RUS}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[ķīmiskā rūpniecība]] | products = [[minerālmēsli]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.uralkali.com uralkali.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Uralkali.jpg|thumb|240px|''Uralkalij'' galvenais birojs [[Berezņiki|Berezņikos]]]] '''''Uralkalij''''' (''Уралкалий''), pilns nosaukums '''Publiska akciju sabiedrība «Uralkalij»''' ir [[Krievija]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar [[kālijs|kālija]] [[minerālmēsli|minerālmēslu]] ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu. Galvenais birojs atrodas [[Berezņiki|Berezņikos]], [[Permas novads|Permas novadā]]. ''PAO Uralkalij'' akcijas tiek kotētas [[Maskavas birža|Maskavas biržā]] (kods ''URKA'').<ref name="Московская Биржа" /> 2016. gada oktobrī lielākie akcionāri bija: ''Rinsoco Trading Co. Limited'' (20,00 %), ''[[Uralhim]]'' (19,99 %); 54,40 % bija kvazi valsts kases akcijas; 5,61 % bija brīvā apritē. ''Uralkalij'' ir pasaulē lielākais (20 %) kālija minerālmēslu ražotājs.<ref name="inopressa 31Jul2013" /> Uzņēmums 2016. gadā ražoja 10,8 miljonus tonnu [[kālija hlorīds|kālija hlorīda]]. Tam ieguves un ražošanas jaudas izvietotas Permas novadā Berezņikos un [[Soļikamska|Soļikamskā]]. == Vēsture == 1925. gadā ģeologs Pāvels Preobraženskis tagadējā Permas novadā atklāja lielas kālija sāļu iegulas, kas tagad zināmas kā Verhņekamskas kālija magnija sāļu atradne. 1926. gadā PSRS Valsts plāna prezidijs nolēma Padomju Savienībā organizēt kālija rūpniecību; izveidots trests ''Sojuzkalij''. 1927. gadā Soļikamskā sākta Pirmā kālija kombināta celtniecība. 1930. gadā nolemts Berezņikos būvēt Otro kālija kombinātu. Par ''Uralkalij'' dibināšanu tiek uzskatīts 1934. gads, kad sākta Pirmā kālija kombināta ekspluatācija Soļikamskā. [[Otrais pasaules karš|Kara laikā]] sākta [[karnalīts|karnalīta]] ieguve (karnalīts ir [[magnijs|magnija]], kas nepieciešams aviācijā, izejviela). 1954. gadā sākta kālija hlorīda ražošana. 1964. gadā Berezņikos izveidota Ražošanas apvienība ''Uralkalij'', kurā apvienoti Soļikamskas un Berezņiku kālija kombināti. Berezņikos sākta otra kālija kombināta celtniecība. 1965. gadā sākta Trešā kālija kombināta (''BKPRU-3'') būvniecība, kas sāka darbu 1973. gadā. 1983. gadā no Ražošanas apvienības ''Uralkalij'' atdalīts Soļikamskas kālija kombināts, kas nosaukts par Ražošanas apvienību ''Silvinit'' (''Сильвинит''). 1986. gadā applūda Trešās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-3'') raktuves. Kamēr tās atjaunoja, kombinātam rūdu sāka piegādāt no Ceturtās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-4''), kas bija vēl būvniecības stadijā. 1992. gadā atklāts Ceturtais kālija kombināts (''BKPRU-4''). 1992. gadā ''Uralkalij'' un ''Silvinit'' reorganizēti par akciju sabiedrībām. 1993. gadā sākta [[privatizācija]]. 2001. gadā Sanktpēterburgā atklāts [[balkeris|balkeru]] termināls minerālmēslu pārkraušanai. 2006. gadā ''BKPRU-1'' šahtās sāka ieplūst ūdens, ko nespēja apturēt, un raktuve tika pamesta. 2007. gada oktobrī ''Uralkalij'' [[London Stock Exchange|Londonas biržā]] veica globālo depozīta parādzīmju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]]. 2010. gadā ''Uralkalij'' akciju kontrolpaketi (53,2 %) ieguva Krievijas uzņēmēju struktūras: ''Kaliha Finance Limited'' (25 %, Suleimans Kerimovs), ''Becounioco Holdings Limited'' (15 %, Filarets Gaļčevs) un ''Aerellia Investments Limited'' (13,2 %, Aleksandrs Ņesiss); pirms tam 65,5 % kapitāldaļu piederēja direktoru padomes priekšsēdētājam Dmitrijam Ribolovļevam. 2011. gadā ''Silvinit'' apvienojās ar ''Uralkalij''. 2012. gadā sākta Ustjjaivinskas raktuvju ierīkošana. 2013. gadā minerālmēslu ražotājs ''[[Uralhim]]'' ieguva 19,99 % ''Uralkalij'' kapitāldaļu. 2015. gadā ''Uralkalij'' izstājās no Londonas biržas. == ''Uralkalij'' Latvijā == 2015. gada 15. jūlijā nodibināja ''Uralkalij'' meitas uzņēmumu Latvijā SIA ''Uralkali Trading'', kas nodarbojas ar minerālmēslu vairumtirdzniecību. 2016. ɡadā SIA ''Uralkali Trading'' bija lielākais uzņēmums Latvijā pēc apgrozījuma.<ref name="Lursoft 2016" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Московская Биржа">[http://www.moex.com/ru/issue.aspx?code=URKA Публичное акционерное общество "Уралкалий", акция обыкновенная (URKA)] Московская Биржа</ref> <ref name="inopressa 31Jul2013">[https://www.inopressa.ru/article/31Jul2013/wsj/Potash.html Калийные удобрения: русские идут] Лайам Деннинг и Татьяна Шумски, The Wall Street Journal</ref> <ref name="Lursoft 2016">[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&pcurr=EUR&id=008&year=2016 Uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2016. gadā] Lursoft statistika</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.uralkali.com Uralchem] {{en ikona}} [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] 7muc6p3d6t7y6ce34i682aytci4xxw5 4466499 4466498 2026-05-11T05:36:54Z Pirags 3757 /* Uralkalij Latvijā */ pap 4466499 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Uralkalij'' | native_name = ''Уралкалий'' | logo = Uralkali Logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = Publiska [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1934. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Berezņiki]] | location_country = {{RUS}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[ķīmiskā rūpniecība]] | products = [[minerālmēsli]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.uralkali.com uralkali.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Uralkali.jpg|thumb|240px|''Uralkalij'' galvenais birojs [[Berezņiki|Berezņikos]]]] '''''Uralkalij''''' (''Уралкалий''), pilns nosaukums '''Publiska akciju sabiedrība «Uralkalij»''' ir [[Krievija]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar [[kālijs|kālija]] [[minerālmēsli|minerālmēslu]] ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu. Galvenais birojs atrodas [[Berezņiki|Berezņikos]], [[Permas novads|Permas novadā]]. ''PAO Uralkalij'' akcijas tiek kotētas [[Maskavas birža|Maskavas biržā]] (kods ''URKA'').<ref name="Московская Биржа" /> 2016. gada oktobrī lielākie akcionāri bija: ''Rinsoco Trading Co. Limited'' (20,00 %), ''[[Uralhim]]'' (19,99 %); 54,40 % bija kvazi valsts kases akcijas; 5,61 % bija brīvā apritē. ''Uralkalij'' ir pasaulē lielākais (20 %) kālija minerālmēslu ražotājs.<ref name="inopressa 31Jul2013" /> Uzņēmums 2016. gadā ražoja 10,8 miljonus tonnu [[kālija hlorīds|kālija hlorīda]]. Tam ieguves un ražošanas jaudas izvietotas Permas novadā Berezņikos un [[Soļikamska|Soļikamskā]]. == Vēsture == 1925. gadā ģeologs Pāvels Preobraženskis tagadējā Permas novadā atklāja lielas kālija sāļu iegulas, kas tagad zināmas kā Verhņekamskas kālija magnija sāļu atradne. 1926. gadā PSRS Valsts plāna prezidijs nolēma Padomju Savienībā organizēt kālija rūpniecību; izveidots trests ''Sojuzkalij''. 1927. gadā Soļikamskā sākta Pirmā kālija kombināta celtniecība. 1930. gadā nolemts Berezņikos būvēt Otro kālija kombinātu. Par ''Uralkalij'' dibināšanu tiek uzskatīts 1934. gads, kad sākta Pirmā kālija kombināta ekspluatācija Soļikamskā. [[Otrais pasaules karš|Kara laikā]] sākta [[karnalīts|karnalīta]] ieguve (karnalīts ir [[magnijs|magnija]], kas nepieciešams aviācijā, izejviela). 1954. gadā sākta kālija hlorīda ražošana. 1964. gadā Berezņikos izveidota Ražošanas apvienība ''Uralkalij'', kurā apvienoti Soļikamskas un Berezņiku kālija kombināti. Berezņikos sākta otra kālija kombināta celtniecība. 1965. gadā sākta Trešā kālija kombināta (''BKPRU-3'') būvniecība, kas sāka darbu 1973. gadā. 1983. gadā no Ražošanas apvienības ''Uralkalij'' atdalīts Soļikamskas kālija kombināts, kas nosaukts par Ražošanas apvienību ''Silvinit'' (''Сильвинит''). 1986. gadā applūda Trešās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-3'') raktuves. Kamēr tās atjaunoja, kombinātam rūdu sāka piegādāt no Ceturtās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-4''), kas bija vēl būvniecības stadijā. 1992. gadā atklāts Ceturtais kālija kombināts (''BKPRU-4''). 1992. gadā ''Uralkalij'' un ''Silvinit'' reorganizēti par akciju sabiedrībām. 1993. gadā sākta [[privatizācija]]. 2001. gadā Sanktpēterburgā atklāts [[balkeris|balkeru]] termināls minerālmēslu pārkraušanai. 2006. gadā ''BKPRU-1'' šahtās sāka ieplūst ūdens, ko nespēja apturēt, un raktuve tika pamesta. 2007. gada oktobrī ''Uralkalij'' [[London Stock Exchange|Londonas biržā]] veica globālo depozīta parādzīmju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]]. 2010. gadā ''Uralkalij'' akciju kontrolpaketi (53,2 %) ieguva Krievijas uzņēmēju struktūras: ''Kaliha Finance Limited'' (25 %, Suleimans Kerimovs), ''Becounioco Holdings Limited'' (15 %, Filarets Gaļčevs) un ''Aerellia Investments Limited'' (13,2 %, Aleksandrs Ņesiss); pirms tam 65,5 % kapitāldaļu piederēja direktoru padomes priekšsēdētājam Dmitrijam Ribolovļevam. 2011. gadā ''Silvinit'' apvienojās ar ''Uralkalij''. 2012. gadā sākta Ustjjaivinskas raktuvju ierīkošana. 2013. gadā minerālmēslu ražotājs ''[[Uralhim]]'' ieguva 19,99 % ''Uralkalij'' kapitāldaļu. 2015. gadā ''Uralkalij'' izstājās no Londonas biržas. == ''Uralkalij'' Latvijā == 2015. gada 15. jūlijā nodibināja ''Uralkalij'' meitas uzņēmumu Latvijā SIA ''Uralkali Trading'', kas nodarbojas ar minerālmēslu vairumtirdzniecību. 2016. ɡadā SIA ''Uralkali Trading'' bija lielākais uzņēmums Latvijā pēc apgrozījuma.<ref name="Lursoft 2016" /> SIA ''Uralkali Trading'' patiesais labuma guvējs 2021. gadā bija Krievijas pilsonis Dmitrijs Mazepins, kuram patiesā labuma guvēja statuss bija reģistrēts arī Latvijas uzņēmumos SIA “URALCHEM Trading”, SIA “Riga fertilizer terminal” un SIA “Ventamonjaks”.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/54600018/sankcijam-paklauta-mazepina-uznemuma-uralkali-trading-apgrozijums-sasniedz-2-8-miljardus-eiro Sankcijām pakļautā Mazepina uzņēmuma 'Uralkali Trading' apgrozījums sasniedz 2,8 miljardus eiro] delfi.lv 02.08.2022</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Московская Биржа">[http://www.moex.com/ru/issue.aspx?code=URKA Публичное акционерное общество "Уралкалий", акция обыкновенная (URKA)] Московская Биржа</ref> <ref name="inopressa 31Jul2013">[https://www.inopressa.ru/article/31Jul2013/wsj/Potash.html Калийные удобрения: русские идут] Лайам Деннинг и Татьяна Шумски, The Wall Street Journal</ref> <ref name="Lursoft 2016">[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&pcurr=EUR&id=008&year=2016 Uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2016. gadā] Lursoft statistika</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.uralkali.com Uralchem] {{en ikona}} [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] cpc2jokabmdebd98qk5dggw0t1w5nod 4466500 4466499 2026-05-11T05:37:36Z Pirags 3757 /* Uralkalij Latvijā */ 4466500 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Uralkalij'' | native_name = ''Уралкалий'' | logo = Uralkali Logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = Publiska [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1934. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Berezņiki]] | location_country = {{RUS}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[ķīmiskā rūpniecība]] | products = [[minerālmēsli]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.uralkali.com uralkali.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Uralkali.jpg|thumb|240px|''Uralkalij'' galvenais birojs [[Berezņiki|Berezņikos]]]] '''''Uralkalij''''' (''Уралкалий''), pilns nosaukums '''Publiska akciju sabiedrība «Uralkalij»''' ir [[Krievija]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar [[kālijs|kālija]] [[minerālmēsli|minerālmēslu]] ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu. Galvenais birojs atrodas [[Berezņiki|Berezņikos]], [[Permas novads|Permas novadā]]. ''PAO Uralkalij'' akcijas tiek kotētas [[Maskavas birža|Maskavas biržā]] (kods ''URKA'').<ref name="Московская Биржа" /> 2016. gada oktobrī lielākie akcionāri bija: ''Rinsoco Trading Co. Limited'' (20,00 %), ''[[Uralhim]]'' (19,99 %); 54,40 % bija kvazi valsts kases akcijas; 5,61 % bija brīvā apritē. ''Uralkalij'' ir pasaulē lielākais (20 %) kālija minerālmēslu ražotājs.<ref name="inopressa 31Jul2013" /> Uzņēmums 2016. gadā ražoja 10,8 miljonus tonnu [[kālija hlorīds|kālija hlorīda]]. Tam ieguves un ražošanas jaudas izvietotas Permas novadā Berezņikos un [[Soļikamska|Soļikamskā]]. == Vēsture == 1925. gadā ģeologs Pāvels Preobraženskis tagadējā Permas novadā atklāja lielas kālija sāļu iegulas, kas tagad zināmas kā Verhņekamskas kālija magnija sāļu atradne. 1926. gadā PSRS Valsts plāna prezidijs nolēma Padomju Savienībā organizēt kālija rūpniecību; izveidots trests ''Sojuzkalij''. 1927. gadā Soļikamskā sākta Pirmā kālija kombināta celtniecība. 1930. gadā nolemts Berezņikos būvēt Otro kālija kombinātu. Par ''Uralkalij'' dibināšanu tiek uzskatīts 1934. gads, kad sākta Pirmā kālija kombināta ekspluatācija Soļikamskā. [[Otrais pasaules karš|Kara laikā]] sākta [[karnalīts|karnalīta]] ieguve (karnalīts ir [[magnijs|magnija]], kas nepieciešams aviācijā, izejviela). 1954. gadā sākta kālija hlorīda ražošana. 1964. gadā Berezņikos izveidota Ražošanas apvienība ''Uralkalij'', kurā apvienoti Soļikamskas un Berezņiku kālija kombināti. Berezņikos sākta otra kālija kombināta celtniecība. 1965. gadā sākta Trešā kālija kombināta (''BKPRU-3'') būvniecība, kas sāka darbu 1973. gadā. 1983. gadā no Ražošanas apvienības ''Uralkalij'' atdalīts Soļikamskas kālija kombināts, kas nosaukts par Ražošanas apvienību ''Silvinit'' (''Сильвинит''). 1986. gadā applūda Trešās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-3'') raktuves. Kamēr tās atjaunoja, kombinātam rūdu sāka piegādāt no Ceturtās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-4''), kas bija vēl būvniecības stadijā. 1992. gadā atklāts Ceturtais kālija kombināts (''BKPRU-4''). 1992. gadā ''Uralkalij'' un ''Silvinit'' reorganizēti par akciju sabiedrībām. 1993. gadā sākta [[privatizācija]]. 2001. gadā Sanktpēterburgā atklāts [[balkeris|balkeru]] termināls minerālmēslu pārkraušanai. 2006. gadā ''BKPRU-1'' šahtās sāka ieplūst ūdens, ko nespēja apturēt, un raktuve tika pamesta. 2007. gada oktobrī ''Uralkalij'' [[London Stock Exchange|Londonas biržā]] veica globālo depozīta parādzīmju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]]. 2010. gadā ''Uralkalij'' akciju kontrolpaketi (53,2 %) ieguva Krievijas uzņēmēju struktūras: ''Kaliha Finance Limited'' (25 %, Suleimans Kerimovs), ''Becounioco Holdings Limited'' (15 %, Filarets Gaļčevs) un ''Aerellia Investments Limited'' (13,2 %, Aleksandrs Ņesiss); pirms tam 65,5 % kapitāldaļu piederēja direktoru padomes priekšsēdētājam Dmitrijam Ribolovļevam. 2011. gadā ''Silvinit'' apvienojās ar ''Uralkalij''. 2012. gadā sākta Ustjjaivinskas raktuvju ierīkošana. 2013. gadā minerālmēslu ražotājs ''[[Uralhim]]'' ieguva 19,99 % ''Uralkalij'' kapitāldaļu. 2015. gadā ''Uralkalij'' izstājās no Londonas biržas. == ''Uralkalij'' Latvijā == 2015. gada 15. jūlijā nodibināja ''Uralkalij'' meitas uzņēmumu Latvijā SIA ''Uralkali Trading'', kas nodarbojas ar minerālmēslu vairumtirdzniecību. 2016. ɡadā SIA ''Uralkali Trading'' bija lielākais uzņēmums Latvijā pēc apgrozījuma.<ref name="Lursoft 2016" /> SIA ''Uralkali Trading'' patiesais labuma guvējs 2022. gadā bija Krievijas pilsonis Dmitrijs Mazepins, kuram patiesā labuma guvēja statuss bija reģistrēts arī Latvijas uzņēmumos SIA “URALCHEM Trading”, SIA “Riga fertilizer terminal” un SIA “Ventamonjaks”.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/54600018/sankcijam-paklauta-mazepina-uznemuma-uralkali-trading-apgrozijums-sasniedz-2-8-miljardus-eiro Sankcijām pakļautā Mazepina uzņēmuma 'Uralkali Trading' apgrozījums sasniedz 2,8 miljardus eiro] delfi.lv 02.08.2022</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Московская Биржа">[http://www.moex.com/ru/issue.aspx?code=URKA Публичное акционерное общество "Уралкалий", акция обыкновенная (URKA)] Московская Биржа</ref> <ref name="inopressa 31Jul2013">[https://www.inopressa.ru/article/31Jul2013/wsj/Potash.html Калийные удобрения: русские идут] Лайам Деннинг и Татьяна Шумски, The Wall Street Journal</ref> <ref name="Lursoft 2016">[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&pcurr=EUR&id=008&year=2016 Uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2016. gadā] Lursoft statistika</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.uralkali.com Uralchem] {{en ikona}} [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] 7xiemrmicl3k5gyg75xc3dspinn28if 4466502 4466500 2026-05-11T05:58:00Z Pirags 3757 /* Uralkalij Latvijā */ pap 4466502 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Uralkalij'' | native_name = ''Уралкалий'' | logo = Uralkali Logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = Publiska [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1934. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Berezņiki]] | location_country = {{RUS}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[ķīmiskā rūpniecība]] | products = [[minerālmēsli]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.uralkali.com uralkali.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Uralkali.jpg|thumb|240px|''Uralkalij'' galvenais birojs [[Berezņiki|Berezņikos]]]] '''''Uralkalij''''' (''Уралкалий''), pilns nosaukums '''Publiska akciju sabiedrība «Uralkalij»''' ir [[Krievija]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar [[kālijs|kālija]] [[minerālmēsli|minerālmēslu]] ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu. Galvenais birojs atrodas [[Berezņiki|Berezņikos]], [[Permas novads|Permas novadā]]. ''PAO Uralkalij'' akcijas tiek kotētas [[Maskavas birža|Maskavas biržā]] (kods ''URKA'').<ref name="Московская Биржа" /> 2016. gada oktobrī lielākie akcionāri bija: ''Rinsoco Trading Co. Limited'' (20,00 %), ''[[Uralhim]]'' (19,99 %); 54,40 % bija kvazi valsts kases akcijas; 5,61 % bija brīvā apritē. ''Uralkalij'' ir pasaulē lielākais (20 %) kālija minerālmēslu ražotājs.<ref name="inopressa 31Jul2013" /> Uzņēmums 2016. gadā ražoja 10,8 miljonus tonnu [[kālija hlorīds|kālija hlorīda]]. Tam ieguves un ražošanas jaudas izvietotas Permas novadā Berezņikos un [[Soļikamska|Soļikamskā]]. == Vēsture == 1925. gadā ģeologs Pāvels Preobraženskis tagadējā Permas novadā atklāja lielas kālija sāļu iegulas, kas tagad zināmas kā Verhņekamskas kālija magnija sāļu atradne. 1926. gadā PSRS Valsts plāna prezidijs nolēma Padomju Savienībā organizēt kālija rūpniecību; izveidots trests ''Sojuzkalij''. 1927. gadā Soļikamskā sākta Pirmā kālija kombināta celtniecība. 1930. gadā nolemts Berezņikos būvēt Otro kālija kombinātu. Par ''Uralkalij'' dibināšanu tiek uzskatīts 1934. gads, kad sākta Pirmā kālija kombināta ekspluatācija Soļikamskā. [[Otrais pasaules karš|Kara laikā]] sākta [[karnalīts|karnalīta]] ieguve (karnalīts ir [[magnijs|magnija]], kas nepieciešams aviācijā, izejviela). 1954. gadā sākta kālija hlorīda ražošana. 1964. gadā Berezņikos izveidota Ražošanas apvienība ''Uralkalij'', kurā apvienoti Soļikamskas un Berezņiku kālija kombināti. Berezņikos sākta otra kālija kombināta celtniecība. 1965. gadā sākta Trešā kālija kombināta (''BKPRU-3'') būvniecība, kas sāka darbu 1973. gadā. 1983. gadā no Ražošanas apvienības ''Uralkalij'' atdalīts Soļikamskas kālija kombināts, kas nosaukts par Ražošanas apvienību ''Silvinit'' (''Сильвинит''). 1986. gadā applūda Trešās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-3'') raktuves. Kamēr tās atjaunoja, kombinātam rūdu sāka piegādāt no Ceturtās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-4''), kas bija vēl būvniecības stadijā. 1992. gadā atklāts Ceturtais kālija kombināts (''BKPRU-4''). 1992. gadā ''Uralkalij'' un ''Silvinit'' reorganizēti par akciju sabiedrībām. 1993. gadā sākta [[privatizācija]]. 2001. gadā Sanktpēterburgā atklāts [[balkeris|balkeru]] termināls minerālmēslu pārkraušanai. 2006. gadā ''BKPRU-1'' šahtās sāka ieplūst ūdens, ko nespēja apturēt, un raktuve tika pamesta. 2007. gada oktobrī ''Uralkalij'' [[London Stock Exchange|Londonas biržā]] veica globālo depozīta parādzīmju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]]. 2010. gadā ''Uralkalij'' akciju kontrolpaketi (53,2 %) ieguva Krievijas uzņēmēju struktūras: ''Kaliha Finance Limited'' (25 %, Suleimans Kerimovs), ''Becounioco Holdings Limited'' (15 %, Filarets Gaļčevs) un ''Aerellia Investments Limited'' (13,2 %, Aleksandrs Ņesiss); pirms tam 65,5 % kapitāldaļu piederēja direktoru padomes priekšsēdētājam Dmitrijam Ribolovļevam. 2011. gadā ''Silvinit'' apvienojās ar ''Uralkalij''. 2012. gadā sākta Ustjjaivinskas raktuvju ierīkošana. 2013. gadā minerālmēslu ražotājs ''[[Uralhim]]'' ieguva 19,99 % ''Uralkalij'' kapitāldaļu. 2015. gadā ''Uralkalij'' izstājās no Londonas biržas. == ''Uralkalij'' Latvijā == 2015. gada 15. jūlijā nodibināja ''Uralkalij'' meitas uzņēmumu Latvijā SIA ''Uralkali Trading'', kas nodarbojas ar minerālmēslu vairumtirdzniecību visā pasaulē. Uzņēmumam ir filiāles Singapūrā, Panamā, Pekinā un Deli. 2016. ɡadā SIA ''Uralkali Trading'' bija lielākais uzņēmums Latvijā pēc apgrozījuma.<ref name="Lursoft 2016" /> SIA ''Uralkali Trading'' patiesais labuma guvējs 2022. gadā bija Krievijas pilsonis Dmitrijs Mazepins, kuram patiesā labuma guvēja statuss bija reģistrēts arī Latvijas uzņēmumos SIA “URALCHEM Trading”, SIA “Riga fertilizer terminal” un SIA “Ventamonjaks”.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/54600018/sankcijam-paklauta-mazepina-uznemuma-uralkali-trading-apgrozijums-sasniedz-2-8-miljardus-eiro Sankcijām pakļautā Mazepina uzņēmuma 'Uralkali Trading' apgrozījums sasniedz 2,8 miljardus eiro] delfi.lv 02.08.2022</ref> “Lursoft IT” pieejamā informācija liecina, ka vakar, 15. oktobrī, Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis jaunu nodrošinājumu SIA “Uralkali Trading”. Tas paredz aizliegumu LR Uzņēmumu reģistra komercķīlu reģistrā reģistrēt komercķīlas, tās pārjaunot vai grozīt. Jānorāda, ka uzņēmumam š.g. septembrī VID jau bija piemērojis vienu nodrošinājumu, liedzot reģistrēt komercķīlas, tās pārjaunot un grozīt, kā arī atsavināt kapitāldaļas un tās pārreģistrēt. SIA ''Uralkali Trading'' apgrozījums 2022. gadā bija 1,32 miljardi eiro, bet saistībā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukumu Ukrainai]] tas cieta 333,05 miljonu EUR lielus zaudējumus. Pēc uzņēmuma darbības samazināšanas 2023. gadā apgrozījums saruka līdz 31,98 miljoniem EUR, tomēr finanšu periodu tas noslēdza ar 634,47 tūkstošus EUR peļņu. Starptautisko sankciju dēļ 2023. gadā uzņēmuma līdzekļi un aktīvi bija iesaldēti vai citādi ierobežoti, tādēļ tas nevarēja veikt piegādes caur Eiropas ostām.<ref>[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/11098/uralkali-trading-registrets-vel-viens-nodrosinajums "Uralkali Trading" reģistrēts vēl viens nodrošinājums] Lursoft IT 16.10.2024</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Московская Биржа">[http://www.moex.com/ru/issue.aspx?code=URKA Публичное акционерное общество "Уралкалий", акция обыкновенная (URKA)] Московская Биржа</ref> <ref name="inopressa 31Jul2013">[https://www.inopressa.ru/article/31Jul2013/wsj/Potash.html Калийные удобрения: русские идут] Лайам Деннинг и Татьяна Шумски, The Wall Street Journal</ref> <ref name="Lursoft 2016">[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&pcurr=EUR&id=008&year=2016 Uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2016. gadā] Lursoft statistika</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.uralkali.com Uralchem] {{en ikona}} [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] 08z46ss9fzj7skm3fynzcmiybenp7en 4466503 4466502 2026-05-11T05:59:15Z Pirags 3757 /* Uralkalij Latvijā */ 4466503 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Uralkalij'' | native_name = ''Уралкалий'' | logo = Uralkali Logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = Publiska [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1934. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Berezņiki]] | location_country = {{RUS}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[ķīmiskā rūpniecība]] | products = [[minerālmēsli]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.uralkali.com uralkali.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Uralkali.jpg|thumb|240px|''Uralkalij'' galvenais birojs [[Berezņiki|Berezņikos]]]] '''''Uralkalij''''' (''Уралкалий''), pilns nosaukums '''Publiska akciju sabiedrība «Uralkalij»''' ir [[Krievija]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar [[kālijs|kālija]] [[minerālmēsli|minerālmēslu]] ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu. Galvenais birojs atrodas [[Berezņiki|Berezņikos]], [[Permas novads|Permas novadā]]. ''PAO Uralkalij'' akcijas tiek kotētas [[Maskavas birža|Maskavas biržā]] (kods ''URKA'').<ref name="Московская Биржа" /> 2016. gada oktobrī lielākie akcionāri bija: ''Rinsoco Trading Co. Limited'' (20,00 %), ''[[Uralhim]]'' (19,99 %); 54,40 % bija kvazi valsts kases akcijas; 5,61 % bija brīvā apritē. ''Uralkalij'' ir pasaulē lielākais (20 %) kālija minerālmēslu ražotājs.<ref name="inopressa 31Jul2013" /> Uzņēmums 2016. gadā ražoja 10,8 miljonus tonnu [[kālija hlorīds|kālija hlorīda]]. Tam ieguves un ražošanas jaudas izvietotas Permas novadā Berezņikos un [[Soļikamska|Soļikamskā]]. == Vēsture == 1925. gadā ģeologs Pāvels Preobraženskis tagadējā Permas novadā atklāja lielas kālija sāļu iegulas, kas tagad zināmas kā Verhņekamskas kālija magnija sāļu atradne. 1926. gadā PSRS Valsts plāna prezidijs nolēma Padomju Savienībā organizēt kālija rūpniecību; izveidots trests ''Sojuzkalij''. 1927. gadā Soļikamskā sākta Pirmā kālija kombināta celtniecība. 1930. gadā nolemts Berezņikos būvēt Otro kālija kombinātu. Par ''Uralkalij'' dibināšanu tiek uzskatīts 1934. gads, kad sākta Pirmā kālija kombināta ekspluatācija Soļikamskā. [[Otrais pasaules karš|Kara laikā]] sākta [[karnalīts|karnalīta]] ieguve (karnalīts ir [[magnijs|magnija]], kas nepieciešams aviācijā, izejviela). 1954. gadā sākta kālija hlorīda ražošana. 1964. gadā Berezņikos izveidota Ražošanas apvienība ''Uralkalij'', kurā apvienoti Soļikamskas un Berezņiku kālija kombināti. Berezņikos sākta otra kālija kombināta celtniecība. 1965. gadā sākta Trešā kālija kombināta (''BKPRU-3'') būvniecība, kas sāka darbu 1973. gadā. 1983. gadā no Ražošanas apvienības ''Uralkalij'' atdalīts Soļikamskas kālija kombināts, kas nosaukts par Ražošanas apvienību ''Silvinit'' (''Сильвинит''). 1986. gadā applūda Trešās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-3'') raktuves. Kamēr tās atjaunoja, kombinātam rūdu sāka piegādāt no Ceturtās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-4''), kas bija vēl būvniecības stadijā. 1992. gadā atklāts Ceturtais kālija kombināts (''BKPRU-4''). 1992. gadā ''Uralkalij'' un ''Silvinit'' reorganizēti par akciju sabiedrībām. 1993. gadā sākta [[privatizācija]]. 2001. gadā Sanktpēterburgā atklāts [[balkeris|balkeru]] termināls minerālmēslu pārkraušanai. 2006. gadā ''BKPRU-1'' šahtās sāka ieplūst ūdens, ko nespēja apturēt, un raktuve tika pamesta. 2007. gada oktobrī ''Uralkalij'' [[London Stock Exchange|Londonas biržā]] veica globālo depozīta parādzīmju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]]. 2010. gadā ''Uralkalij'' akciju kontrolpaketi (53,2 %) ieguva Krievijas uzņēmēju struktūras: ''Kaliha Finance Limited'' (25 %, Suleimans Kerimovs), ''Becounioco Holdings Limited'' (15 %, Filarets Gaļčevs) un ''Aerellia Investments Limited'' (13,2 %, Aleksandrs Ņesiss); pirms tam 65,5 % kapitāldaļu piederēja direktoru padomes priekšsēdētājam Dmitrijam Ribolovļevam. 2011. gadā ''Silvinit'' apvienojās ar ''Uralkalij''. 2012. gadā sākta Ustjjaivinskas raktuvju ierīkošana. 2013. gadā minerālmēslu ražotājs ''[[Uralhim]]'' ieguva 19,99 % ''Uralkalij'' kapitāldaļu. 2015. gadā ''Uralkalij'' izstājās no Londonas biržas. == ''Uralkalij'' Latvijā == 2015. gada 15. jūlijā nodibināja ''Uralkalij'' meitas uzņēmumu Latvijā SIA ''Uralkali Trading'', kas ar filiālēm Singapūrā, Panamā, Pekinā un Deli nodarbojās ar minerālmēslu vairumtirdzniecību visā pasaulē. 2016. ɡadā SIA ''Uralkali Trading'' bija lielākais uzņēmums Latvijā pēc apgrozījuma.<ref name="Lursoft 2016" /> SIA ''Uralkali Trading'' patiesais labuma guvējs 2022. gadā bija Krievijas pilsonis Dmitrijs Mazepins, kuram patiesā labuma guvēja statuss bija reģistrēts arī Latvijas uzņēmumos SIA “URALCHEM Trading”, SIA “Riga fertilizer terminal” un SIA “Ventamonjaks”.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/54600018/sankcijam-paklauta-mazepina-uznemuma-uralkali-trading-apgrozijums-sasniedz-2-8-miljardus-eiro Sankcijām pakļautā Mazepina uzņēmuma 'Uralkali Trading' apgrozījums sasniedz 2,8 miljardus eiro] delfi.lv 02.08.2022</ref> “Lursoft IT” pieejamā informācija liecina, ka vakar, 15. oktobrī, Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis jaunu nodrošinājumu SIA “Uralkali Trading”. Tas paredz aizliegumu LR Uzņēmumu reģistra komercķīlu reģistrā reģistrēt komercķīlas, tās pārjaunot vai grozīt. Jānorāda, ka uzņēmumam š.g. septembrī VID jau bija piemērojis vienu nodrošinājumu, liedzot reģistrēt komercķīlas, tās pārjaunot un grozīt, kā arī atsavināt kapitāldaļas un tās pārreģistrēt. SIA ''Uralkali Trading'' apgrozījums 2022. gadā bija 1,32 miljardi eiro, bet saistībā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukumu Ukrainai]] tas cieta 333,05 miljonu EUR lielus zaudējumus. Pēc uzņēmuma darbības samazināšanas 2023. gadā apgrozījums saruka līdz 31,98 miljoniem EUR, tomēr finanšu periodu tas noslēdza ar 634,47 tūkstošus EUR peļņu. Starptautisko sankciju dēļ 2023. gadā uzņēmuma līdzekļi un aktīvi bija iesaldēti vai citādi ierobežoti, tādēļ tas nevarēja veikt piegādes caur Eiropas ostām.<ref>[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/11098/uralkali-trading-registrets-vel-viens-nodrosinajums "Uralkali Trading" reģistrēts vēl viens nodrošinājums] Lursoft IT 16.10.2024</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Московская Биржа">[http://www.moex.com/ru/issue.aspx?code=URKA Публичное акционерное общество "Уралкалий", акция обыкновенная (URKA)] Московская Биржа</ref> <ref name="inopressa 31Jul2013">[https://www.inopressa.ru/article/31Jul2013/wsj/Potash.html Калийные удобрения: русские идут] Лайам Деннинг и Татьяна Шумски, The Wall Street Journal</ref> <ref name="Lursoft 2016">[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&pcurr=EUR&id=008&year=2016 Uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2016. gadā] Lursoft statistika</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.uralkali.com Uralchem] {{en ikona}} [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] m22j8k8yi727upr4dtipa8u3bdk031a 4466504 4466503 2026-05-11T06:00:13Z Pirags 3757 /* Uralkalij Latvijā */ 4466504 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Uralkalij'' | native_name = ''Уралкалий'' | logo = Uralkali Logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = Publiska [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1934. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Berezņiki]] | location_country = {{RUS}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[ķīmiskā rūpniecība]] | products = [[minerālmēsli]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.uralkali.com uralkali.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Uralkali.jpg|thumb|240px|''Uralkalij'' galvenais birojs [[Berezņiki|Berezņikos]]]] '''''Uralkalij''''' (''Уралкалий''), pilns nosaukums '''Publiska akciju sabiedrība «Uralkalij»''' ir [[Krievija]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar [[kālijs|kālija]] [[minerālmēsli|minerālmēslu]] ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu. Galvenais birojs atrodas [[Berezņiki|Berezņikos]], [[Permas novads|Permas novadā]]. ''PAO Uralkalij'' akcijas tiek kotētas [[Maskavas birža|Maskavas biržā]] (kods ''URKA'').<ref name="Московская Биржа" /> 2016. gada oktobrī lielākie akcionāri bija: ''Rinsoco Trading Co. Limited'' (20,00 %), ''[[Uralhim]]'' (19,99 %); 54,40 % bija kvazi valsts kases akcijas; 5,61 % bija brīvā apritē. ''Uralkalij'' ir pasaulē lielākais (20 %) kālija minerālmēslu ražotājs.<ref name="inopressa 31Jul2013" /> Uzņēmums 2016. gadā ražoja 10,8 miljonus tonnu [[kālija hlorīds|kālija hlorīda]]. Tam ieguves un ražošanas jaudas izvietotas Permas novadā Berezņikos un [[Soļikamska|Soļikamskā]]. == Vēsture == 1925. gadā ģeologs Pāvels Preobraženskis tagadējā Permas novadā atklāja lielas kālija sāļu iegulas, kas tagad zināmas kā Verhņekamskas kālija magnija sāļu atradne. 1926. gadā PSRS Valsts plāna prezidijs nolēma Padomju Savienībā organizēt kālija rūpniecību; izveidots trests ''Sojuzkalij''. 1927. gadā Soļikamskā sākta Pirmā kālija kombināta celtniecība. 1930. gadā nolemts Berezņikos būvēt Otro kālija kombinātu. Par ''Uralkalij'' dibināšanu tiek uzskatīts 1934. gads, kad sākta Pirmā kālija kombināta ekspluatācija Soļikamskā. [[Otrais pasaules karš|Kara laikā]] sākta [[karnalīts|karnalīta]] ieguve (karnalīts ir [[magnijs|magnija]], kas nepieciešams aviācijā, izejviela). 1954. gadā sākta kālija hlorīda ražošana. 1964. gadā Berezņikos izveidota Ražošanas apvienība ''Uralkalij'', kurā apvienoti Soļikamskas un Berezņiku kālija kombināti. Berezņikos sākta otra kālija kombināta celtniecība. 1965. gadā sākta Trešā kālija kombināta (''BKPRU-3'') būvniecība, kas sāka darbu 1973. gadā. 1983. gadā no Ražošanas apvienības ''Uralkalij'' atdalīts Soļikamskas kālija kombināts, kas nosaukts par Ražošanas apvienību ''Silvinit'' (''Сильвинит''). 1986. gadā applūda Trešās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-3'') raktuves. Kamēr tās atjaunoja, kombinātam rūdu sāka piegādāt no Ceturtās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-4''), kas bija vēl būvniecības stadijā. 1992. gadā atklāts Ceturtais kālija kombināts (''BKPRU-4''). 1992. gadā ''Uralkalij'' un ''Silvinit'' reorganizēti par akciju sabiedrībām. 1993. gadā sākta [[privatizācija]]. 2001. gadā Sanktpēterburgā atklāts [[balkeris|balkeru]] termināls minerālmēslu pārkraušanai. 2006. gadā ''BKPRU-1'' šahtās sāka ieplūst ūdens, ko nespēja apturēt, un raktuve tika pamesta. 2007. gada oktobrī ''Uralkalij'' [[London Stock Exchange|Londonas biržā]] veica globālo depozīta parādzīmju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]]. 2010. gadā ''Uralkalij'' akciju kontrolpaketi (53,2 %) ieguva Krievijas uzņēmēju struktūras: ''Kaliha Finance Limited'' (25 %, Suleimans Kerimovs), ''Becounioco Holdings Limited'' (15 %, Filarets Gaļčevs) un ''Aerellia Investments Limited'' (13,2 %, Aleksandrs Ņesiss); pirms tam 65,5 % kapitāldaļu piederēja direktoru padomes priekšsēdētājam Dmitrijam Ribolovļevam. 2011. gadā ''Silvinit'' apvienojās ar ''Uralkalij''. 2012. gadā sākta Ustjjaivinskas raktuvju ierīkošana. 2013. gadā minerālmēslu ražotājs ''[[Uralhim]]'' ieguva 19,99 % ''Uralkalij'' kapitāldaļu. 2015. gadā ''Uralkalij'' izstājās no Londonas biržas. == ''Uralkalij'' Latvijā == 2015. gada 15. jūlijā nodibināja ''Uralkalij'' meitas uzņēmumu Latvijā SIA ''Uralkali Trading'', kas ar filiālēm Singapūrā, Panamā, Pekinā un Deli nodarbojās ar minerālmēslu vairumtirdzniecību visā pasaulē. 2016. ɡadā SIA ''Uralkali Trading'' bija lielākais uzņēmums Latvijā pēc apgrozījuma.<ref name="Lursoft 2016" /> SIA ''Uralkali Trading'' patiesais labuma guvējs 2022. gadā bija Krievijas pilsonis Dmitrijs Mazepins, kuram patiesā labuma guvēja statuss bija reģistrēts arī Latvijas uzņēmumos SIA “URALCHEM Trading”, SIA “Riga fertilizer terminal” un SIA “Ventamonjaks”.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/54600018/sankcijam-paklauta-mazepina-uznemuma-uralkali-trading-apgrozijums-sasniedz-2-8-miljardus-eiro Sankcijām pakļautā Mazepina uzņēmuma 'Uralkali Trading' apgrozījums sasniedz 2,8 miljardus eiro] delfi.lv 02.08.2022</ref> 2022. gadā SIA ''Uralkali Trading'' apgrozījums bija 1,32 miljardi eiro, bet saistībā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukumu Ukrainai]] tas cieta 333,05 miljonu EUR lielus zaudējumus. Pēc uzņēmuma darbības samazināšanas 2023. gadā apgrozījums saruka līdz 31,98 miljoniem EUR, tomēr finanšu periodu tas noslēdza ar 634,47 tūkstošus EUR peļņu. Starptautisko sankciju dēļ 2023. gadā uzņēmuma līdzekļi un aktīvi bija iesaldēti vai citādi ierobežoti, tādēļ tas nevarēja veikt piegādes caur Eiropas ostām.<ref>[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/11098/uralkali-trading-registrets-vel-viens-nodrosinajums "Uralkali Trading" reģistrēts vēl viens nodrošinājums] Lursoft IT 16.10.2024</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Московская Биржа">[http://www.moex.com/ru/issue.aspx?code=URKA Публичное акционерное общество "Уралкалий", акция обыкновенная (URKA)] Московская Биржа</ref> <ref name="inopressa 31Jul2013">[https://www.inopressa.ru/article/31Jul2013/wsj/Potash.html Калийные удобрения: русские идут] Лайам Деннинг и Татьяна Шумски, The Wall Street Journal</ref> <ref name="Lursoft 2016">[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&pcurr=EUR&id=008&year=2016 Uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2016. gadā] Lursoft statistika</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.uralkali.com Uralchem] {{en ikona}} [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] kkwwdodvqsvwgrow034u8n2oehr1c0p 4466505 4466504 2026-05-11T06:01:37Z Pirags 3757 /* Uralkalij Latvijā */ 4466505 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Uralkalij'' | native_name = ''Уралкалий'' | logo = Uralkali Logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = Publiska [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1934. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Berezņiki]] | location_country = {{RUS}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[ķīmiskā rūpniecība]] | products = [[minerālmēsli]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.uralkali.com uralkali.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Uralkali.jpg|thumb|240px|''Uralkalij'' galvenais birojs [[Berezņiki|Berezņikos]]]] '''''Uralkalij''''' (''Уралкалий''), pilns nosaukums '''Publiska akciju sabiedrība «Uralkalij»''' ir [[Krievija]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar [[kālijs|kālija]] [[minerālmēsli|minerālmēslu]] ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu. Galvenais birojs atrodas [[Berezņiki|Berezņikos]], [[Permas novads|Permas novadā]]. ''PAO Uralkalij'' akcijas tiek kotētas [[Maskavas birža|Maskavas biržā]] (kods ''URKA'').<ref name="Московская Биржа" /> 2016. gada oktobrī lielākie akcionāri bija: ''Rinsoco Trading Co. Limited'' (20,00 %), ''[[Uralhim]]'' (19,99 %); 54,40 % bija kvazi valsts kases akcijas; 5,61 % bija brīvā apritē. ''Uralkalij'' ir pasaulē lielākais (20 %) kālija minerālmēslu ražotājs.<ref name="inopressa 31Jul2013" /> Uzņēmums 2016. gadā ražoja 10,8 miljonus tonnu [[kālija hlorīds|kālija hlorīda]]. Tam ieguves un ražošanas jaudas izvietotas Permas novadā Berezņikos un [[Soļikamska|Soļikamskā]]. == Vēsture == 1925. gadā ģeologs Pāvels Preobraženskis tagadējā Permas novadā atklāja lielas kālija sāļu iegulas, kas tagad zināmas kā Verhņekamskas kālija magnija sāļu atradne. 1926. gadā PSRS Valsts plāna prezidijs nolēma Padomju Savienībā organizēt kālija rūpniecību; izveidots trests ''Sojuzkalij''. 1927. gadā Soļikamskā sākta Pirmā kālija kombināta celtniecība. 1930. gadā nolemts Berezņikos būvēt Otro kālija kombinātu. Par ''Uralkalij'' dibināšanu tiek uzskatīts 1934. gads, kad sākta Pirmā kālija kombināta ekspluatācija Soļikamskā. [[Otrais pasaules karš|Kara laikā]] sākta [[karnalīts|karnalīta]] ieguve (karnalīts ir [[magnijs|magnija]], kas nepieciešams aviācijā, izejviela). 1954. gadā sākta kālija hlorīda ražošana. 1964. gadā Berezņikos izveidota Ražošanas apvienība ''Uralkalij'', kurā apvienoti Soļikamskas un Berezņiku kālija kombināti. Berezņikos sākta otra kālija kombināta celtniecība. 1965. gadā sākta Trešā kālija kombināta (''BKPRU-3'') būvniecība, kas sāka darbu 1973. gadā. 1983. gadā no Ražošanas apvienības ''Uralkalij'' atdalīts Soļikamskas kālija kombināts, kas nosaukts par Ražošanas apvienību ''Silvinit'' (''Сильвинит''). 1986. gadā applūda Trešās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-3'') raktuves. Kamēr tās atjaunoja, kombinātam rūdu sāka piegādāt no Ceturtās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-4''), kas bija vēl būvniecības stadijā. 1992. gadā atklāts Ceturtais kālija kombināts (''BKPRU-4''). 1992. gadā ''Uralkalij'' un ''Silvinit'' reorganizēti par akciju sabiedrībām. 1993. gadā sākta [[privatizācija]]. 2001. gadā Sanktpēterburgā atklāts [[balkeris|balkeru]] termināls minerālmēslu pārkraušanai. 2006. gadā ''BKPRU-1'' šahtās sāka ieplūst ūdens, ko nespēja apturēt, un raktuve tika pamesta. 2007. gada oktobrī ''Uralkalij'' [[London Stock Exchange|Londonas biržā]] veica globālo depozīta parādzīmju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]]. 2010. gadā ''Uralkalij'' akciju kontrolpaketi (53,2 %) ieguva Krievijas uzņēmēju struktūras: ''Kaliha Finance Limited'' (25 %, Suleimans Kerimovs), ''Becounioco Holdings Limited'' (15 %, Filarets Gaļčevs) un ''Aerellia Investments Limited'' (13,2 %, Aleksandrs Ņesiss); pirms tam 65,5 % kapitāldaļu piederēja direktoru padomes priekšsēdētājam Dmitrijam Ribolovļevam. 2011. gadā ''Silvinit'' apvienojās ar ''Uralkalij''. 2012. gadā sākta Ustjjaivinskas raktuvju ierīkošana. 2013. gadā minerālmēslu ražotājs ''[[Uralhim]]'' ieguva 19,99 % ''Uralkalij'' kapitāldaļu. 2015. gadā ''Uralkalij'' izstājās no Londonas biržas. == ''Uralkalij'' Latvijā == 2015. gada 15. jūlijā nodibināja ''Uralkalij'' meitas uzņēmumu Latvijā SIA ''Uralkali Trading'', kas ar filiālēm Singapūrā, Panamā, Pekinā un Deli nodarbojās ar minerālmēslu vairumtirdzniecību visā pasaulē. 2016. ɡadā SIA ''Uralkali Trading'' bija lielākais uzņēmums Latvijā pēc apgrozījuma.<ref name="Lursoft 2016" /> SIA ''Uralkali Trading'' patiesais labuma guvējs 2022. gadā bija Krievijas pilsonis Dmitrijs Mazepins, kuram patiesā labuma guvēja statuss bija reģistrēts arī Latvijas uzņēmumos SIA “URALCHEM Trading”, SIA “Riga fertilizer terminal” un SIA “Ventamonjaks”.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/54600018/sankcijam-paklauta-mazepina-uznemuma-uralkali-trading-apgrozijums-sasniedz-2-8-miljardus-eiro Sankcijām pakļautā Mazepina uzņēmuma 'Uralkali Trading' apgrozījums sasniedz 2,8 miljardus eiro] delfi.lv 02.08.2022</ref> 2022. gadā SIA ''Uralkali Trading'' apgrozījums bija 1,32 miljardi eiro, bet saistībā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukumu Ukrainai]] tas cieta 333,05 miljonus EUR lielus zaudējumus. Pēc uzņēmuma darbības samazināšanas 2023. gadā apgrozījums saruka līdz 31,98 miljoniem EUR, tomēr finanšu periodu tas noslēdza ar 634,47 tūkstošiem EUR lielu peļņu. Starptautisko sankciju dēļ 2023. gadā uzņēmuma līdzekļi un aktīvi bija iesaldēti vai citādi ierobežoti, tādēļ tas nevarēja veikt piegādes caur Eiropas ostām.<ref>[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/11098/uralkali-trading-registrets-vel-viens-nodrosinajums "Uralkali Trading" reģistrēts vēl viens nodrošinājums] Lursoft IT 16.10.2024</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Московская Биржа">[http://www.moex.com/ru/issue.aspx?code=URKA Публичное акционерное общество "Уралкалий", акция обыкновенная (URKA)] Московская Биржа</ref> <ref name="inopressa 31Jul2013">[https://www.inopressa.ru/article/31Jul2013/wsj/Potash.html Калийные удобрения: русские идут] Лайам Деннинг и Татьяна Шумски, The Wall Street Journal</ref> <ref name="Lursoft 2016">[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&pcurr=EUR&id=008&year=2016 Uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2016. gadā] Lursoft statistika</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.uralkali.com Uralchem] {{en ikona}} [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] 4ys12oroo2hd5v25qic5jzuc86zuqvz 4466506 4466505 2026-05-11T06:07:04Z Pirags 3757 /* Uralkalij Latvijā */ 4466506 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Uralkalij'' | native_name = ''Уралкалий'' | logo = Uralkali Logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = Publiska [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1934. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Berezņiki]] | location_country = {{RUS}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[ķīmiskā rūpniecība]] | products = [[minerālmēsli]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.uralkali.com uralkali.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Uralkali.jpg|thumb|240px|''Uralkalij'' galvenais birojs [[Berezņiki|Berezņikos]]]] '''''Uralkalij''''' (''Уралкалий''), pilns nosaukums '''Publiska akciju sabiedrība «Uralkalij»''' ir [[Krievija]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar [[kālijs|kālija]] [[minerālmēsli|minerālmēslu]] ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu. Galvenais birojs atrodas [[Berezņiki|Berezņikos]], [[Permas novads|Permas novadā]]. ''PAO Uralkalij'' akcijas tiek kotētas [[Maskavas birža|Maskavas biržā]] (kods ''URKA'').<ref name="Московская Биржа" /> 2016. gada oktobrī lielākie akcionāri bija: ''Rinsoco Trading Co. Limited'' (20,00 %), ''[[Uralhim]]'' (19,99 %); 54,40 % bija kvazi valsts kases akcijas; 5,61 % bija brīvā apritē. ''Uralkalij'' ir pasaulē lielākais (20 %) kālija minerālmēslu ražotājs.<ref name="inopressa 31Jul2013" /> Uzņēmums 2016. gadā ražoja 10,8 miljonus tonnu [[kālija hlorīds|kālija hlorīda]]. Tam ieguves un ražošanas jaudas izvietotas Permas novadā Berezņikos un [[Soļikamska|Soļikamskā]]. == Vēsture == 1925. gadā ģeologs Pāvels Preobraženskis tagadējā Permas novadā atklāja lielas kālija sāļu iegulas, kas tagad zināmas kā Verhņekamskas kālija magnija sāļu atradne. 1926. gadā PSRS Valsts plāna prezidijs nolēma Padomju Savienībā organizēt kālija rūpniecību; izveidots trests ''Sojuzkalij''. 1927. gadā Soļikamskā sākta Pirmā kālija kombināta celtniecība. 1930. gadā nolemts Berezņikos būvēt Otro kālija kombinātu. Par ''Uralkalij'' dibināšanu tiek uzskatīts 1934. gads, kad sākta Pirmā kālija kombināta ekspluatācija Soļikamskā. [[Otrais pasaules karš|Kara laikā]] sākta [[karnalīts|karnalīta]] ieguve (karnalīts ir [[magnijs|magnija]], kas nepieciešams aviācijā, izejviela). 1954. gadā sākta kālija hlorīda ražošana. 1964. gadā Berezņikos izveidota Ražošanas apvienība ''Uralkalij'', kurā apvienoti Soļikamskas un Berezņiku kālija kombināti. Berezņikos sākta otra kālija kombināta celtniecība. 1965. gadā sākta Trešā kālija kombināta (''BKPRU-3'') būvniecība, kas sāka darbu 1973. gadā. 1983. gadā no Ražošanas apvienības ''Uralkalij'' atdalīts Soļikamskas kālija kombināts, kas nosaukts par Ražošanas apvienību ''Silvinit'' (''Сильвинит''). 1986. gadā applūda Trešās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-3'') raktuves. Kamēr tās atjaunoja, kombinātam rūdu sāka piegādāt no Ceturtās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-4''), kas bija vēl būvniecības stadijā. 1992. gadā atklāts Ceturtais kālija kombināts (''BKPRU-4''). 1992. gadā ''Uralkalij'' un ''Silvinit'' reorganizēti par akciju sabiedrībām. 1993. gadā sākta [[privatizācija]]. 2001. gadā Sanktpēterburgā atklāts [[balkeris|balkeru]] termināls minerālmēslu pārkraušanai. 2006. gadā ''BKPRU-1'' šahtās sāka ieplūst ūdens, ko nespēja apturēt, un raktuve tika pamesta. 2007. gada oktobrī ''Uralkalij'' [[London Stock Exchange|Londonas biržā]] veica globālo depozīta parādzīmju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]]. 2010. gadā ''Uralkalij'' akciju kontrolpaketi (53,2 %) ieguva Krievijas uzņēmēju struktūras: ''Kaliha Finance Limited'' (25 %, Suleimans Kerimovs), ''Becounioco Holdings Limited'' (15 %, Filarets Gaļčevs) un ''Aerellia Investments Limited'' (13,2 %, Aleksandrs Ņesiss); pirms tam 65,5 % kapitāldaļu piederēja direktoru padomes priekšsēdētājam Dmitrijam Ribolovļevam. 2011. gadā ''Silvinit'' apvienojās ar ''Uralkalij''. 2012. gadā sākta Ustjjaivinskas raktuvju ierīkošana. 2013. gadā minerālmēslu ražotājs ''[[Uralhim]]'' ieguva 19,99 % ''Uralkalij'' kapitāldaļu. 2015. gadā ''Uralkalij'' izstājās no Londonas biržas. == ''Uralkalij'' Latvijā == 2015. gada 15. jūlijā nodibināja ''Uralkalij'' meitas uzņēmumu Latvijā SIA ''Uralkali Trading'', kas ar filiālēm Singapūrā, Panamā, Pekinā un Deli nodarbojās ar minerālmēslu vairumtirdzniecību visā pasaulē. 2016. ɡadā SIA ''Uralkali Trading'' bija lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums pēc apgrozījuma.<ref name="Lursoft 2016" /> SIA ''Uralkali Trading'' patiesais labuma guvējs 2022. gadā bija Krievijas pilsonis Dmitrijs Mazepins, kuram patiesā labuma guvēja statuss bija reģistrēts arī Latvijas uzņēmumos SIA “URALCHEM Trading”, SIA “Riga fertilizer terminal” un SIA “Ventamonjaks”.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/54600018/sankcijam-paklauta-mazepina-uznemuma-uralkali-trading-apgrozijums-sasniedz-2-8-miljardus-eiro Sankcijām pakļautā Mazepina uzņēmuma 'Uralkali Trading' apgrozījums sasniedz 2,8 miljardus eiro] delfi.lv 02.08.2022</ref> 2022. gadā SIA ''Uralkali Trading'' apgrozījums bija 1,32 miljardi eiro, bet saistībā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukumu Ukrainai]] tas cieta 333,05 miljonus EUR lielus zaudējumus. Pēc uzņēmuma darbības samazināšanas 2023. gadā apgrozījums saruka līdz 31,98 miljoniem EUR, tomēr finanšu periodu tas noslēdza ar 634,47 tūkstošiem EUR lielu peļņu. Starptautisko sankciju dēļ 2023. gadā uzņēmuma līdzekļi un aktīvi bija iesaldēti vai citādi ierobežoti, tādēļ tas nevarēja veikt piegādes caur Eiropas ostām.<ref>[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/11098/uralkali-trading-registrets-vel-viens-nodrosinajums "Uralkali Trading" reģistrēts vēl viens nodrošinājums] Lursoft IT 16.10.2024</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Московская Биржа">[http://www.moex.com/ru/issue.aspx?code=URKA Публичное акционерное общество "Уралкалий", акция обыкновенная (URKA)] Московская Биржа</ref> <ref name="inopressa 31Jul2013">[https://www.inopressa.ru/article/31Jul2013/wsj/Potash.html Калийные удобрения: русские идут] Лайам Деннинг и Татьяна Шумски, The Wall Street Journal</ref> <ref name="Lursoft 2016">[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&pcurr=EUR&id=008&year=2016 Uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2016. gadā] Lursoft statistika</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.uralkali.com Uralchem] {{en ikona}} [[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]] acqxcirc3gryf6mta4m4z0tm0kmicvc 0 366559 4466266 4448252 2026-05-10T18:10:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466266 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Luiss Tomlinsons | vārds_orig = ''Louis Tomlinson'' | attēls = Louis Tomlinson November 2014.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Luiss Tomlinsons 2014. gadā | dz_dat_alt = {{dzimšanas datums un vecums|1991|12|24}} | dz_gads = 1991 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 24 | dz_vieta = [[Donkastera]], [[Dienvidjorkšīra]], [[Anglija]], [[Apvienotā Karaliste]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Londona]], [[Losandželosa]], [[Donkastera]] | pilsonība = Brits | tautība = Brits | nodarbošanās = [[dziedātājs]] | ienākumi = | darbības_gadi = 2010-tagad | dzimums = V | vecāki = ''Johannah Deakin, Troy Austin'' | māsas = 4 | alma_mater = | piezīmes = }} '''Luiss Viljams Tomlinsons''' ({{val|en|Louis William Tomlinson}}; dzimis {{dat|1991|12|24}} [[Donkastera|Donkasterā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Louis Tomlinson|url=http://www.imdb.com/name/nm4164873/bio?ref_=nm_ov_bio_sm|website=IMDb|publisher=IMDb.com|accessdate=14 January 2017}}</ref> bija [[Apvienotā Karaliste|britu]] grupas "[[One Direction]]" [[dziedātājs]], bet pašlaik darbojas kā [[solists]]. == Diskogrāfija == Pirms solo albumu iznākšanas Luiss nāca klajā ar vairākiem singliem: [["Just Hold On"]] (sadarbībā ar Stīvu Aoki), [["Back to You"]] (sadarbībā ar Bibī Reksu un "Digital Farm Animals"), [["Just Like You"]] un [["Miss You" (Luiss Tomlinsons)|"Miss You"]]. Luiss Tomlinsons ir izdevis trīs studijas albumus. Viņa debijas albums [[Walls (Louis Tomlinson albums)|Walls]] tika izdots 2020. gada 31. janvārī, tajā iekļauti singli "Kill My Mind"<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=IzuvvjrUBEw "Kill My Mind" oficiālais video]</ref> un "Two of Us".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=5oX_gwwACls |title=Two of Us (Official video) |website=YouTube |access-date=2026-03-31}}</ref> Albumam sekoja koncerttūre [[Louis Tomlinson World Tour]].<ref>{{Atsauce|title=Louis Tomlinson – Walls|url=https://genius.com/Louis-tomlinson-walls-lyrics|accessdate=2026-03-31}}</ref> 2022. gada 11. novembrī tika izdots otrais studijas albums [[Faith in the Future (Luisa Tomlinsona albums)|Faith in the Future]], kurā iekļauti singli "Bigger Than Me"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=Ece21themfE |title=Louis Tomlinson - Bigger Than Me (Official Video) |website=YouTube |access-date=2026-03-31}}</ref>, "Out Of My System"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=LICLY1c7c6o |title=Louis Tomlinson - Out Of My System (Official Video) |website=YouTube |access-date=2026-03-31}}</ref> un "Silver Tongues".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=wFloE26iUks |title=Louis Tomlinson - Silver Tongues (Official Video) |website=YouTube |access-date=2026-03-31}}</ref> Albumam sekoja pasaules koncerttūre [[Faith in the Future World Tour]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://genius.com/albums/Louis-tomlinson/Faith-in-the-future|title=Faith in the Future by Louis Tomlinson|website=Genius|access-date=2026-03-31|language=en}}</ref> Koncerttūres noslēgumā tika izdots dzīvās mūzikas albums [[Live (Luisa Tomlinsona albums)|Live]], kurā iekļauti koncertieraksti no albumiem ''Walls'' (2020) un ''Faith in the Future'' (2022). 2026. gada 23. janvārī tika izdots trešais studijas albums [[How Did I Get Here? (Luisa Tomlinsona albums)|How Did I Get Here?]], kurā iekļauti singli "Lemonade"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=ipVl6Tw52GA |title=Louis Tomlinson - Lemonade (Official Video) |website=YouTube |publisher=Louis Tomlinson |date=13 October 2025 |access-date=31 March 2026}}</ref>, "Palaces"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=SxJjwTrbxu0 |title=Louis Tomlinson - Palaces (Lyric Video) |website=YouTube |publisher=Louis Tomlinson |access-date=31 March 2026}}</ref> un "Imposter".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=rzuD5szQhso |title=Louis Tomlinson - Imposter (Official Video) |website=YouTube |publisher=Louis Tomlinson |date=21 January 2026 |access-date=31 March 2026}}</ref> Albuma atbalstam tika uzsākta koncerttūre [[How Did We Get Here? World Tour]], kas sākās 2026. gada 23. martā [[Hamburga|Hamburgā]], [[Vācija|Vācijā]], un plānots, ka tā noslēgsies 2026. gada 24. oktobrī [[Brisbena|Brisbenā]], [[Austrālija|Austrālijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://louis-tomlinson.com/test-splash/|title=Louis Tomlinson {{!}} Official Website|website=Louis Tomlinson {{!}} Official Website|access-date=2026-03-31|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Mūzikas festivāls Away From Home == Indī mūzikas festivāls ''Away From Home''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://awayfromhomefestival.com/|title=The Away From Home Festival|website=The Away From Home Festival|access-date=2026-03-31|language=en-US}}</ref>, kura idejas autors un galvenais kurators ir Luiss Tomlinsons, pirmoreiz norisinājās 2021. gadā Londonā, pulcējot teju 9 tūkstošus fanu. Ieeja festivālā bija bezmaksas un tā galvenā ideja bija svinēt dzīvās mūzikas atgriešanos pēc [[Covid-19 pandēmija]]s. Kopš 2021. gada festivāls norisinās ikgadēji, katru gadu citā pasaules vietā, tajā piedalījušās mūzikas grupas [[Plain White T's]], [[Pale Waves]], [[Circa Waves]] un citas. == Dokumentālās filmas == Luiss Tomlinsons piedalās dokumentālajā koncertfilmā [[One Direction: This Is Us]] (2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imdb.com/title/tt2515086/ |title=One Direction: This Is Us |website=IMDb |publisher=IMDb.com |access-date=31 March 2026}}</ref>, kurā dokumentēta grupas [[One Direction]] koncerttūre [[Take Me Home Tour]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://onedirection.fandom.com/wiki/Take_Me_Home_Tour |title=Take Me Home Tour |website=One Direction Wiki (Fandom) |access-date=31 March 2026}}</ref> Solo karjeras laikā mūziķis ir izdevis divas dokumentālās filmas, kas atspoguļo viņa ceļu līdz pirmajam solo albumam, festivālam un tūrei, kā arī reflektē par grupā ''One Direction'' piedzīvoto. Filma ''Louis Tomlinson: Away From Home''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://mubi.com/en/lv/films/louis-tomlinson-away-from-home |title=Louis Tomlinson: Away From Home |website=MUBI |access-date=31 March 2026}}</ref> (2021), kuras režisors ir Čārlijs Laitnings, parāda mūziķa ceļu līdz sava indī mūzikas festivāla 2021. gadā organizēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://awayfromhomefestival.com/|title=The Away From Home Festival|website=The Away From Home Festival|access-date=2026-03-31|language=en-US}}</ref> Dokumentālā filma [[All of Those Voices]] (2023)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mubi.com/en/films/all-of-those-voices |title=All of Those Voices |website=MUBI |access-date=31 March 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref>, atskatās uz mūziķa dzīves ceļu no būšanas grupā ''One Direction'' līdz solo karjeras veidošanai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{mūzika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tomlinsons, Luiss}} [[Kategorija:Dienvidjorkšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu dziedātāji]] 9svrevyhnajj9icbckf5bt8yfjkhmpm 0 380339 4466302 4404439 2026-05-10T19:42:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466302 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Madame Monsieur'' | Attēls = Madame Monsieur 2018.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Fons = grupa | Vieta = {{karogs|Francija}} | Žanrs = [[Elektroniskā mūzika]], [[popmūzika]] | Nodarbošanās = | Gadi = 2013-pašlaik |Izdevējkompānija = ''Musicast''<br/ >''Low Wood'' | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dalībnieki = [[Emīlija Sata]]<br />[[Žons Karls Lukas]] | Bij_dalībnieki = }} '''''Madame Monsieur''''' ir [[Franči|franču]] [[Elektroniskā mūzikas|elektroniskās mūzikas]] un [[Popmūzika|popmūzikas]] duets, kas savu darbību aizsāka [[2013. gads|2013. gadā]]. Grupa pārstāvēja [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Franciju]] [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] pēc uzvaras nacionālajā atlasē ''[[Destination Eurovision]]'' ar dziesmu ''[[Mercy]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Herbert|first1=Emily|title=France: Malo Confirmed as First Act For Destination Eurovision|url=https://eurovoix.com/2017/12/29/france-malo-confirmed-destination-eurovision/|website=Eurovoix.com|publisher=Eurovoix|date=29 December 2017|accessdate=30 December 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Adams|first=William Lee|title=DESTINATION EUROVISION: WILL JUNE THE GIRL BE FRANCE’S SINGER IN MAY?|url=http://wiwibloggs.com/2017/12/30/destination-eurovision-will-june-the-girl-be-frances-singer-in-may/206046/|website=Wiwibloggs.com|publisher=Wiwibloggs|date=30 December 2017|accessdate=30 December 2017|archive-date={{dat|2018|01|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180111032913/https://wiwibloggs.com/2017/12/30/destination-eurovision-will-june-the-girl-be-frances-singer-in-may/206046/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Weaver|first=Jessica|title=France: Last 9 Destination Eurovision 2018 acts unveiled|url=http://esctoday.com/155633/france-last-9-destination-eurovision-2018-acts-unveiled/|website=Esctoday.com|publisher=Esctoday|date=7 January 2018|accessdate=7 January 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://esctoday.com/156723/france-results-second-semi-final-destination-eurovision-2018/|title=France: Results of the second semi-final of Destination Eurovision 2018|date=20 January 2018|publisher=ESCToday|last=Senkishev|first=Georgi}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2018/01/21/france-destination-eurovision-viewing-figures-fall-400000/|title=France: Destination Eurovision Viewing Figures Fall By 400,000|last1=Granger|first1=Anthony|date=21 January 2018|website=eurovoix.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.escdaily.com/last-four-qualifiers-join-malo-french-eurovision-final/|title=Madame Monsieur wins and joins Malo’ in French Destination Eurovision final|date=21 January 2018|last1=Tas|first1=Robin|website=escdaily.com|access-date={{dat|2018|03|16||bez}}|archive-date={{dat|2018|01|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180122001130/https://www.escdaily.com/last-four-qualifiers-join-malo-french-eurovision-final/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Savage|first1=William|title=Madame Monsieur win Destination Eurovision|url=https://www.eurovisionary.com/madame-monsieur-win-destination-eurovision/|website=EuroVisionary.com|publisher=EuroVisionary|date=27 January 2018|accessdate=27 January 2018|archive-date={{dat|2018|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180128074719/https://www.eurovisionary.com/madame-monsieur-win-destination-eurovision/}}</ref> Grupa finālā ieguva 13. vietu. == Dalībnieki == Grupas sastāvā ir: * [[Emīlija Sata]] - soliste * [[Žons Karls Lukas]] - ģitāra, producents == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Aleksandra Makē|Alma]]<br />ar dziesmu ''[[Requiem]]'' | virsraksts = [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francijas]] pārstāvis [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[Mercy]]'' | periods = [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''Tiks paziņots''}} {{kastes beigas}} {{Francija-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas mūzikas grupas]] [[Kategorija:2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] qhmzhi8zk8dhsl09jyhi88iepeipuou 0 397559 4466553 4441460 2026-05-11T09:26:10Z TSchlafer 48058 4466553 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Juris Simanovičs | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1985|4|24}} | Attēls = File:Juris Simanovičs un Bez grēka ieņemtie.jpg | Att_izm = | Apraksts = Juris Simanovičs un "Bez grēka ieņemtie" koncertā fon Stricka villas dārzā (17.7.2024) | Instrumenti = balss, [[ģitāra]], [[bungas]], [[basģitāra]], [[taustiņinstrumenti]], elektronika | Žanrs = [[rokmūzika]], [[indīroks]], [[progresīvais roks]] | Nodarbošanās = mūziķis, komponists | Gadi = [[2002]]—pašlaik | Izdevējkompānija = [[Tornis Rec.]] | Darbojies_arī = {{ubl|[[Bērnības milicija]]|[[Nepilngadīgā Anna]]|[[Mazie Smirdīgie Kociņi]]|[[Telekoma]]|[[Divi Pieminekļi]]|[[Mūc]]|[[Ēnu Kaleidoskops]]|[[DZ (grupa)|DZ]]|[[Caurā Estrāde]]|Bez grēka ieņemtie}} | Mlapa = [http://jurissimanovics.lv/bio/ jurissimanovics.lv] | Dzimums = V }} '''Juris Simanovičs''' (dzimis [[1985]]. gada [[24. aprīlis|24. aprīlī]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[mūziķis]] multiinstrumentālists un [[komponists]]. Visplašāk pazīstams kā grupas "[[Bērnības milicija]]" līderis. Darbojies arī vairākas citās grupās, lielākoties mūzikas izdevniecības "[[Tornis Rec.|Tornis]]" paspārnē, kā arī izdevis trīs soloalbumus. No 2022. gada līdz 2025. gadam uzstājās ar pavadošo grupu "'''Bez grēka ieņemtie'''".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=rNjhiMpjVUc|title=Gaterī ar Juri Simanoviču un grupu Bez grēka ieņemtie|first=|publisher=Studija Gateris|website=[[YouTube]]|date=2023-11-8}}</ref> == Biogrāfija == Juris Simanovičs dzimis un audzis [[Rīga|Rīgā]]. Mūziķa karjeru sācis 2002. gadā, kad uzzinājis par izdevniecību "[[Tornis Rec.|Tornis]]". Vispirms spēlējis grupā "Paralēle".<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/atveriet-te-dziesma/naves-varda-nebaidities.-muzikis-juris-simanovics.a72825/|title=Nāves vārda nebaidīties. Mūziķis Juris Simanovičs |publisher=[[Latvijas Radio 2]]| accessdate={{dat|2018|6|4||bez}}|date={{dat|2016|8|21||bez}}}}</ref> 2002. gadā izveidojis grupu "Bērnības milicija", kurā ir galvenais vokālists, dziesmu autors un spēlē ģitāru. No 2007. līdz 2009. gadam spēlējis bungas grupā "[[Mazie smirdīgie kociņi|Mazie Smirdīgie Kociņi]]". Jau pirms 2008. gada J. Simanovičs sāka mājas apstākļos rakstīt soloalbumu <ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.tvnet.lv/muzika/intervijas/297294-juris_simanovics_bernibas_miliciju_izsaucat |title=Juris Simanovičs: «Bērnības miliciju» izsaucāt? |publisher=[[TVNET]] |accessdate={{dat|2018|6|4||bez}} |date={{dat|2016|12|1||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307052831/http://www.tvnet.lv/muzika/intervijas/297294-juris_simanovics_bernibas_miliciju_izsaucat }}</ref>, kurš sākotnēji bija paredzēts kā kopīgs ieraksts ar [[Simons Krasts|Simonu Krastu]] no grupas "[[Mazie smirdīgie kociņi|Mazie Smirdīgie Kociņi]]". Tomēr, lai arī materiāls pārsvarā bijis gatavs 2009. gadā, albums ''[[Riperogrāfija]]'' iznāca tikai 2012. gada 5. maijā. Laikaposmā no 2014. gada līdz 2015. gada nogalei Rīgā un [[Bigo]] tapis otrais soloalbums ''[[Kā samierināties ar savu nenozīmību]]'', kas veidots līdzīgi kā "Riperogrāfija", dziesmās visus instrumentus ierakstot pašam. Atšķirībā no pirmā albuma šis izdots arī taustāmā formātā kā kompaktdisks un [[skaņuplate]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://nra.lv/sports/181363-recenzija-juris-simanovics-ka-samierinaties-ar-savu-nenozimibu.htm/|title=RECENZIJA: Juris Simanovičs - "Kā samierināties ar savu nenozīmību"|publisher=NRA.LV|accessdate={{dat|2018|6|4||bez}}|date={{dat|2016|8|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160814022534/http://nra.lv/sports/181363-recenzija-juris-simanovics-ka-samierinaties-ar-savu-nenozimibu.htm|archivedate={{dat|2016|08|14||bez}}}}</ref> Jura Simanoviča trešais solo studijas albums [[Mīlestības metastāzes|''Mīlestības metastāzes'']] prezentēts [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca|Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcā]] 2023. gada 14. februārī. Tā pirmais singls "Gaismas narkomāni" izdots digitāli 2023. gada. 1. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://musiclatvia.lv/juris-simanovics-izdod-treso-solo-albumu-milestibas-metastazes/|title=Juris Simanovičs izdod trešo solo albumu "Mīlestības metastāzes"|access-date=2023-02-09|date=2023-02-07|language=lv-LV}}</ref> Paralēli strādājis arī pie mūzikas teātra izrādēm — [[Marta Elīna Martinsone|Martas Elīnas Martinsones]] “Asins Kāzas” (2015. gads) [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] Teātra mājā "[[Zirgu pasts]]" un kompānijas “Agulla de Marear” izrādei “Tal y como vinimos” (2015. gada pavasarī, Bigo).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://jurissimanovics.lv/bio/|title=Bio|publisher=Juris Simanovičs|accessdate={{dat|2018|6|4||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180509131945/http://jurissimanovics.lv/bio/|archivedate={{dat|2018|05|09||bez}}}}</ref> 2016. gadā bijis mūzikas autors [[Liene Linde|Lienes Lindes]] īsfilmai "[[Septiņas neveikla seksa reizes]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nkc.gov.lv/iepazisti-filmas/jaunas-filmas/septinas-neveikla-seksa-reizes/|title=Septiņas neveikla seksa reizes|publisher=[[Nacionālais kino centrs]]|access-date={{dat|2018|06|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180612035102/http://nkc.gov.lv/iepazisti-filmas/jaunas-filmas/septinas-neveikla-seksa-reizes/|archivedate={{dat|2018|06|12||bez}}}}</ref> J. Simanoviča mūzika izmantota arī [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] 2023. gada izrādē "Ričards. Nekā personīga".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/viss-ir-tava-galva.-nacionala-teatra-iestudejuma-_ricards.-neka-personiga_-recenzija-14297085|title=Viss ir tavā galvā. Nacionālā teātra iestudējuma Ričards. Nekā personīga recenzija|website=www.diena.lv|access-date=2023-11-28}}</ref> Viens no Rīgas kultūras bāra "Aleponija" izveidotājiem un īpašniekiem.<ref name=":0" /> == Diskogrāfija == # [[Bērnības milicija]] — Mūzika dejām (2004) # [[Mazie smirdīgie kociņi]] — KRAA (2007) # Bērnības milicija — Naktī guļot uz muguras (2008) # Bērnības milicija — Nevieta (EP) (2011) # Juris Simanovičs — Riperogrāfija (2012) # Bērnības milicija — Dzeriet van Hutena kakao! (2013) # Mazie smirdīgie kociņi — Putni ir lohi (2013) # Bērnības milicija — Apokrifi (EP) (2015) # Mazie smirdīgie kociņi — Sintezatoru pludmale (2015) # Juris Simanovičs — Kā samierināties ar savu nenozīmību (2016) # Caurā estrāde — Grūtākā dzīve pasaulē (2022) # Juris Simanovičs — Mīlestības metastāzes (2023) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.jurissimanovics.lv}} * [https://jurissimanovics.bandcamp.com ''Bandcamp'' profils] {{DEFAULTSORT:Simanovičs, Juris}} [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Latviešu ģitāristi]] dp8v4430n5pkh9rkeoakldf7h2pigan 0 397731 4466515 4416212 2026-05-11T07:14:22Z Lasks 38532 /* Izraēlas pārstāvji Eirovīzijā */ 4466515 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Izraēla]] | karogs = Flag of Israel.svg | parraiditajs = [[Izraēlas Sabiedriskās Televīzijas Koorporācija]] (IPBC) | nac atlase = ''[[HaKokhav HaBa]]'' | pied reizes = 47 (40 fināli) | pirma reize = [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973]]. | pedeja reize = | ESC lab = 1. vieta: [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978]]., [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]]., [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998]]., [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]]. | ESC sl = 24. vieta (pusfinālā): [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]]. | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/israel/profile Izraēlas profils Eurovision.tv lapā] }} '''[[Izraēla]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 47 reizes, no kurām finālos ir piedalījusies 40 reizes, debitējot [[1973. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1973. gada konkursā]], kad to pārstāvēja dziedātāja ''[[Ilanit]]'', iegūstot 4. vietu. Kopš [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada konkursā]] tika ieviesti pusfināli, Izraēla nav kvalificējusies finālam 6 reizes. Izraēla konkursā ir uzvarējusi 4 reizes: [[1978. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1978. gada konkursā]] ar [[Izhars Koens|Izharu Koenu]] un ''[[Alphabeta]]'' un dziesmu ''[[A-Ba-Ni-Bi]]'', [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada konkursā]] ar [[Gali Atari]] un ''[[Milk and Honey]]'' un dziesmu ''[[Hallelujah (dziesma)|Hallelujah]]'', [[1998. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1998. gada konkursā]] ar ''[[Dana International]]'' un dziesmu ''[[Diva]]'', kā arī [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018. gada konkursā]] ar ''[[Neta Barzila|Netta]]'' un dziesmu ''[[Toy]]''. == Izraēlas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="60" |Gads ! width="200" |Izpildītājs ! width="200" |Dziesma ! width="80" |Valoda ! width="20" |Fināls ! width="20" |Punkti ! width="20" |Pusfināls ! width="20" |Punkti |- | align="center" |{{flagicon|Luxembourg}} [[Eurovision Song Contest 1973|1973]] |''[[Ilanit]]'' |''Ey Sham <small>(אי שם)</small>'' |[[Ebreju valoda|Ebreju]] | align="center" |4. | align="center" |97 |colspan="2" rowspan="23" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1974|1974]] |''[[Kaveret]]'' |''Natati La Khayay <small>(נתתי לה חיי)</small>'' |Ebreju | align="center" |7. | align="center" |11 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1975|1975]] |[[Šlomo Arci]] |''At Va’Ani <small>(את ואני)</small>'' |Ebreju | align="center" |11. | align="center" |40 |- | align="center" |{{flagicon|Netherlands}} [[Eurovision Song Contest 1976|1976]] |''[[Chocolate, Menta, Mastik]]'' |''Emor Shalom <small>(אמור שלום)</small>'' |Ebreju | align="center" |6. | align="center" |77 |- | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1977|1977]] |''[[Ilanit]]'' |''Ahava Hi Shir Lishnayim <small>(אהבה היא שיר לשניים)</small>'' |Ebreju | align="center" |11. | align="center" |49 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|France}} [[Eurovision Song Contest 1978|1978]] |[[Izhars Koens]] un ''[[Alphabeta]]'' |''[[A-Ba-Ni-Bi]]'' <small>''(א-ב-ני-בי)''</small> |Ebreju | align="center" |1. | align="center" |157 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1979|1979]] |[[Gali Atari]] un ''[[Milk and Honey]]'' |[[Hallelujah (Gali Atari un Milk and Honey dziesma)|''Hallelujah'']] <small>''(הללויה)''</small> |Ebreju | align="center" |1. | align="center" |125 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1980|1980]]}} | ''[[The Brothers & the Sisters]]'' |''Pizmon Chozer <small>(פזמון חוזר)</small>'' | Ebreju | colspan="2" {{N/A|Izstājās}} |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1981|1981]] |''[[Hakol Over Habibi]]'' |''Halayla <small>(הלילה)</small>'' |Ebreju | align="center" |7. | align="center" |56 |-bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1982|1982]] |[[Avi Tolendano]] |''Hora <small>(הורה)</small>'' |Ebreju | align="center" |2. | align="center" |100 |-bgcolor="#CCCCCC" | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[Eurovision Song Contest 1983|1983]] |[[Ofra Haza]] |''Khay <small>(חי)</small>'' |Ebreju | align="center" |2. | align="center" |136 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1984|1984]]}} |''[[Ilanit]]'' |''Balalaika <small>(בללייקה)</small>'' |Ebreju |colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Izstājās}} |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1985|1985]] |[[Izhars Koens]] |''Olé, Olé <small>(עולה, עולה)</small>'' |Ebreju | align="center" |5. | align="center" |93 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 1986|1986]] |[[Moti Giladi]] un [[Sāra Curiela]] |''Yavo Yom <small>(יבוא יום)</small>'' |Ebreju | align="center" |19. | align="center" |7 |- | align="center" |{{flagicon|Belgium}} [[Eurovision Song Contest 1987|1987]] |''[[Lazy Bums]]'' |''Shir Habatlanim <small>(שיר הבטלנים)</small>'' |Ebreju | align="center" |8. | align="center" |73 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1988|1988]] |[[Jardēna Arāzi]] |''Ben Adam <small>(בן אדם)</small>'' |Ebreju | align="center" |7. | align="center" |85 |- | align="center" |{{flagicon|Switzerland}} [[Eurovision Song Contest 1989|1989]] |[[Gili Natanels|Gili]] un [[Galita Burga|Galita]] |''Derekh Hamelekh <small>(דרך המלך)</small>'' |Ebreju | align="center" |17. | align="center" |50 |- | align="center" |{{flagicon|Yugoslavia}} [[Eurovision Song Contest 1990|1990]] |[[Rita Jahanforca|Rita]] |''Shara Barkhovot <small>(שרה ברחובות)</small>'' |Ebreju | align="center" |18. | align="center" |16 |- bgcolor="#cc9966" | align="center" |{{flagicon|Italy}} [[Eurovision Song Contest 1991|1991]] |''[[Duo Datz]]'' |''Kan <small>(כאן)</small>'' |Ebreju | align="center" |3. | align="center" |139 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 1992|1992]] |[[Dafna Denkele]] |''Ze Rak Sport <small>(זה רק ספורט)</small>'' |Ebreju | align="center" |6. | align="center" |85 |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1993|1993]] |[[Sārale Šarona]] un ''[[The Shiru Group]]'' |''Shiru <small>(שירו)</small>'' |Ebreju, [[Angļu valoda|angļu]] | align="center" |24. | align="center" |4 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1994|1994]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} |- | align="center" |{{flagicon|Ireland}} [[Eurovision Song Contest 1995|1995]] |''[[Liora]]'' |''Amen <small>(אמן)</small>'' |Ebreju | align="center" |8. | align="center" |81 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1996|1996]]}} |[[Galita Bela]] |''Shalom Olam <small>(שלום עולם)</small>'' |Ebreju | colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |28. | align="center" |12 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 1997|1997]]}} | colspan="5" {{N/A|Nepiedalījās}} | colspan="2" rowspan="7" data-sort-value="99999" {{N/A|Nav pusfinālu}} |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|UK}} [[Eurovision Song Contest 1998|1998]] |''[[Dana International]]'' |''[[Diva]]'' ''(דיווה)'' |Ebreju | align="center" |1. | align="center" |172 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[Eurovision Song Contest 1999|1999]] |''[[Eden (grupa)|Eden]]'' |''Yom Huledet (Happy Birthday) <small>(יום הולדת)</small>'' |Ebreju, angļu | align="center" |5. | align="center" |93 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2000|2000]] |''[[PingPong]]'' |''Sameyakh <small>(שמייח)</small>'' |Ebreju | align="center" |22. | align="center" |7 |- | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2001|2001]] |[[Tals Sondaks]] |''En Davar <small>(אין דבר)</small>'' |Ebreju | align="center" |16. | align="center" |25 |- | align="center" |{{flagicon|Estonia}} [[Eurovision Song Contest 2002|2002]] |[[Sarite Hadade]] |''Nadlik Beyakhad Ner (Light a Candle) <small>(נדליק ביחד נר)</small>'' |Ebreju, angļu | align="center" |12. | align="center" |27 |- | align="center" |{{flagicon|Latvia}} [[Eurovision Song Contest 2003|2003]] |[[Liors Narkis]] |''Milim La’Ahava <small>(מילים לאהבה)</small>'' |Ebreju, angļu | align="center" |19. | align="center" |17 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Turkey}} [[Eurovision Song Contest 2004|2004]] |[[Dāvids Djors]] |''Leha’amin <small>(להאמין)</small>'' |Ebreju, angļu |colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |11. | align="center" |57 |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2005|2005]] |[[Širī Maimona]] |''HaSheket SheNish'ar <small>(השקט שנשאר)</small>'' |Angļu, ebreju | align="center" |4. | align="center" |154 | align="center" |7. | align="center" |158 |- | align="center" |{{flagicon|Greece}} [[Eurovision Song Contest 2006|2006]] |[[Edijs Batlers]] |''Together We Are One'' |Angļu, ebreju | align="center" |23. | align="center" |4 | colspan="2" rowspan="1" data-sort-value="99999" {{N/A|Iepriekšējā gada TOP 11}} |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Finland}} [[Eurovision Song Contest 2007|2007]] |''[[Teapacks]]'' |''Push the Button'' |Angļu, [[Franču valoda|franču]], ebreju |colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |24. | align="center" |17 |- | align="center" |{{flagicon|Serbia}} [[Eurovision Song Contest 2008|2008]] |[[Boazs Mauda]] |''The Fire in Your Eyes'' |Ebreju, angļu | align="center" |9. | align="center" |124 | align="center" |5. | align="center" |104 |- | align="center" |{{flagicon|Russia}} [[Eurovision Song Contest 2009|2009]] |[[Ačionama Ninī|''Noa'']] un [[Mira Avada]] |''There Must Be Another Way'' |Ebreju, angļu, [[Arābu valoda|arābu]] | align="center" |16. | align="center" |53 | align="center" |7. | align="center" |75 |- | align="center" |{{flagicon|Norway}} [[Eurovision Song Contest 2010|2010]] |[[Harels Skaats]] |''Milim <small>(מילים)</small>'' |Ebreju | align="center" |14. | align="center" |71 | align="center" |8. | align="center" |71 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] |''[[Dana International]]'' |''Ding Dong <small>(דינג דונג)</small>'' |Ebreju, angļu | colspan="2" rowspan="4" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" |15. | align="center" |38 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Azerbaijan}} [[Eurovision Song Contest 2012|2012]] |''[[Izabo]]'' |''Time'' |Angļu, ebreju | align="center" |13. | align="center" |33 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2013|2013]] |[[Morana Mazora]] |''Rak bishvilo <small>(רק בשבילו)</small>'' |Ebreju | align="center" |14. | align="center" |40 |- bgcolor="#FFCDBD" | align="center" |{{flagicon|Denmark}} [[Eurovision Song Contest 2014|2014]] |[[Mei Finegolda]] |''Same Heart'' |Angļu, ebreju | align="center" |14. | align="center" |19 |- | align="center" |{{flagicon|Austria}} [[Eurovision Song Contest 2015|2015]] |[[Nadavs Gedžs]] |''Golden Boy'' |Angļu | align="center" |9. | align="center" |97 | bgcolor="#cc9966" align="center" |3. | bgcolor="#cc9966" align="center" |151 |- | align="center" |{{flagicon|Sweden}} [[Eurovision Song Contest 2016|2016]] |''[[Hovi Star]]'' |''Made of Stars'' |Angļu | align="center" |14. | align="center" |135 | align="center" |7. | align="center" |147 |- | align="center" |{{flagicon|Ukraine}} [[Eurovision Song Contest 2017|2017]] |[[Imri Zivs|''IMRI'']] |''I Feel Alive'' |Angļu | align="center" |23. | align="center" |39 | bgcolor="#cc9966" align="center" |3. | bgcolor="#cc9966" align="center" |207 |- bgcolor="#FFCC33" | align="center" |{{flagicon|Portugal}} [[Eurovision Song Contest 2018|2018]] |''[[Neta Barzila|Netta]]'' |''[[Toy]]'' |Angļu | align="center" |1. | align="center" |529 | align="center" |1. | align="center" |283 |- | align="center" |{{flagicon|Israel}} [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] |[[Kobi Marimi]] |''Home'' |Angļu | align="center" |23. | align="center" |35 |colspan="2" data-sort-value="-9999" {{N/A|Rīkotājvalsts}} |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | [[Edena Alene]] | ''Feker libi'' <small>(''ፍቅር ልቤ'')</small> | Angļu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Set Me Free'' | Angļu | align="center" | 17. | align="center" | 93 | align="center" | 5. | align="center" | 192 |-bgcolor="#FFCDBD" | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | [[Maikls Bens Deivids]] | ''I.M'' | Angļu |colspan="2" rowspan="1" {{N/A|Nekvalificējās}} | align="center" | 13. | align="center" | 61 |-bgcolor="#cc9966" | align="center" | {{flagicon|Lielbritānija}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | [[Noa Kirela]] | ''Unicorn'' | Angļu, ebreju | align="center" | 3. | align="center" | 362 | align="center" | 3. | align="center" | 127 |- | align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | [[Edena Golana]] | ''Hurricane'' | Angļu, ebreju | align="center" | 5. | align="center" | 375 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 194 |-bgcolor="#CCCCCC" | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | [[Juvala Rafaela]] | ''New Day Will Rise'' | Angļu, ebreju, [[Franču valoda|franču]] | align="center" | 2. | align="center" | 357 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 203 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Noams Betans]] | | | align="center" | | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Konkursi Izraēlā == {| class="wikitable" ! Gads ! Vieta ! Halle ! Vadītājs(-i) |- | [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979]] | rowspan="2" | [[Jeruzaleme]] | rowspan="2" | [[Internacionālais konvenciju centrs]] | Jardēna Arāzi un Daniels Perss |- | [[1999. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1999]] | Dafina Dekela, Jigels Ravids un Sigala Samona |- | [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]] | [[Telaviva]] | ''[[Expo Tel Aviv]]'' | Erezs Tals, [[Bara Refaeli]], Asī Azārs un Lūsija Ajūba |} == Ārējās saites == [https://eurovision.tv/country/israel/profile EBU lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010231259/https://eurovision.tv/country/israel/profile |date={{dat|2017|10|10||bez}} }} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Izraēlas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] eoprff2btu51jv7nwz1zhj9r3k9qw11 0 397966 4466497 3945625 2026-05-11T05:22:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466497 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Mladens Krstajičs | image = Ser-Swi (21) - cropped.jpg | caption = Mladens Krstajičs 2018. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1974|3|4}} | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Zenica|td=Bosnija un Hercegovina}} | height = 191 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = 1984—1992 | youthclubs1 = {{flaga|Dienvidslāvija}} [[NK Čelik|Čelik]] | years1 = 1992—1993 | clubs1 = {{flaga|Dienvidslāvija|1992}} [[FK Senta|Senta]] | caps1 = 15 | goals1 = 1 | years2 = 1993—1996 | clubs2 = {{flaga|Dienvidslāvija|1992}} [[OFK Kikinda|Kikinda]] | caps2 = 55 | goals2 = 2 | years3 = 1996—2000 | clubs3 = {{flaga|Dienvidslāvija|1992}} [[FK Partizan|Partizan]]| caps3 = 84 | goals3 = 7 | years4 = 2000—2004 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]] | caps4 = 112 | goals4 = 11 | years5 = 2004—2009 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | caps5 = 131 | goals5 = 7 | years6 = 2009—2011 | clubs6 = {{flaga|Serbija}} [[FK Partizan|Partizan]] | caps6 = 43 | goals6 = 3 | totalcaps = 440 | totalgoals = 31 | nationalyears1 = 1999—2008 | nationalteam1 = {{fb|SRB}} | nationalcaps1 = 59 | nationalgoals1 = 2 | manageryears1 = 2016—2017 | managerclubs1 = {{fb|SRB}} (asistents) | manageryears2 = 2017—2019 | managerclubs2 = {{fb|SRB}} | manageryears3 = 2021 | managerclubs3 = {{flaga|SRB}} [[TSC Bačka Topola]] | manageryears4 = 2021—2022 | managerclubs4 = {{flaga|ISR}} [[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]] | manageryears5 = 2022—2023 | managerclubs5 = {{fb|BUL}} }} '''Mladens Krstajičs''' ({{val|sr|Младен Крстајић}}; dzimis {{dat|1974|3|4}}) ir serbu [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. No 2017. līdz 2019. gadam bija [[Serbijas futbola izlase]]s galvenais treneris. No 2022. gada līdz 2023. gadam vadīja [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgārijas izlasi]].<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/01112023-bulgarijas_izlases_galvena_trenera_amata_</ref> == Karjera == Futbolu sācis spēlēt dzimtās pilsētas [[Zenica]]s komandā ''[[NK Čelik]]''. [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā 1992. gadā ar ģimeni pārcēlies uz [[Serbija|Serbiju]] un sācis spēlēt komandā ''[[FK Senta]]'', vēlāk pārstāvējis ''[[OFK Kikinda]]''. 1996. gadā pievienojies vienam no titulētākajiem Serbijas klubiem ''[[FK Partizan]]''. Tā sastāvā trīs reizes uzvarējis Dienvidslāvijas čempionātā. 2000. gadā pārgāja uz [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu [[Brēmenes "Werder"]] un 2004. gadā kļuva gan par Bundeslīgas čempionu, gan uzvarēja [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] izcīņā. Pēc šī panākuma pārgāja uz citu Vācijas klubu ''[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]''. 2009. gadā atgriezās ''Partizan'' un karjeras noslēgumā divas reizes izcīnīja Serbijas čempiona titulu. Nacionālajā izlasē debitēja {{dat|1999|9|5||bez}}, kad tā startēja zem [[Dienvidslāvija]]s nosaukuma, apvienojot Serbijas un Melnkalnes futbolistus. Pirmo spēli aizvadīja pret [[Maķedonijas futbola izlase|Maķedonijas izlasi]]. [[Serbijas un Melnkalnes futbola izlase]]s sastāvā piedalījās [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Kopumā izlases rindās (gan zem Dienvidslāvijas, gan Serbijas un Melnkalnes, gan Serbijas nosaukuma) aizvadījis 59 spēles un guvis divus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=11408 |title=Mladen Krstajić - national football team player |language=en |accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |website=eu-football.info}}</ref> 2016. gada maijā Krstajičs kļuva par Serbijas izlases galvenā trenera [[Slavoļubs Muslins|Slavoļuba Muslina]] asistentu. Pēc tam, kad 2017. gada oktobrī Muslins tika atbrīvots no amata, kļuva par izlases galveno treneri. Sākumā bija iecelts kā pienākumu izpildītājs, bet tā paša gada decembrī tika oficiāli apstiprināts amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.efe.com/efe/english/destacada/mladen-krstajic-appointed-as-serbia-s-new-national-soccer-team-coach/50000261-3479575# |title=Mladen Krstajic appointed as Serbia's new national soccer team coach |language=en |date={{dat|2017|12|29||bez}} |accessdate={{dat|2018|6|10||bez}} |website=efe.com}}</ref> Krstajičs vadīja Serbijas izlasi [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. 2019. gada jūnijā pēc zaudējuma [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainai]] ar 0:5 [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.yahoo.com/serbia-fires-national-team-coach-mladen-krstajic-154402182--sow.html?guccounter=1&guce_referrer=aHR0cHM6Ly93d3cuZ29vZ2xlLmx2Lw&guce_referrer_sig=AQAAAIztuubTW8_XZKiJ-AX5tAJMcJevU08bstDc-KqrNPP3K8ehhXADxTlr4vYfGjul3d2FpSFPYkA5byD68sEsePL4eswPkWo3-NjjNJfe9ZqMoA0HopKFXl18HJaelxi9GQwNInRcs062NDr85D_QjwIv2MHvRAOZ6VL7EbAwwFNg |title=Serbia fires national team coach Mladen Krstajic |language=en |date={{dat|2019|6|13||bez}} |accessdate={{dat|2019|7|5||bez}} |website=sports.yahoo.com |archive-date={{dat|2021|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210928121146/https://sports.yahoo.com/serbia-fires-national-team-coach-mladen-krstajic-154402182--sow.html?guccounter=1&guce_referrer=aHR0cHM6Ly93d3cuZ29vZ2xlLmx2Lw&guce_referrer_sig=AQAAAIztuubTW8_XZKiJ-AX5tAJMcJevU08bstDc-KqrNPP3K8ehhXADxTlr4vYfGjul3d2FpSFPYkA5byD68sEsePL4eswPkWo3-NjjNJfe9ZqMoA0HopKFXl18HJaelxi9GQwNInRcs062NDr85D_QjwIv2MHvRAOZ6VL7EbAwwFNg }}</ref> 2021. gadā vadīja Serbijas klubu ''[[TSC Bačka Topola]]''. 2021. gada decembrī tika apstiprināts par [[Izraēla]]s kluba [[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]] galveno treneri. Sezonas beigās klubu atstāja un 2022. gada jūlijā kļuva par [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgārijas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bfunion.bg/news/48643/0 |title=Младен Кърстаич е новият селекционер на България |accessdate={{dat|2022|10|16||bez}} |date=21 July 2022 |language=Bg }}{{Novecojusi saite}}</ref> Tomēr jau 2023. gada oktobrī tika atbrīvots no Bulgārijas izlases galvenā trenera amata, sakarā ar izlases sasniegtajiem neapmierinošajiem rezultātiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Serbijas futbolists-aizmetnis}} {{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krstajičs, Mladens}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas Federācijā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas serbi]] [[Kategorija:Serbijas futbolisti]] [[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Serbijas futbola treneri]] [[Kategorija:Serbijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Brēmenes "Werder" spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:Bulgārijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:FK Partizan spēlētāji]] mqe1yshaf7xeersdfzjogihiis2rr5w 0 398961 4466165 4465388 2026-05-10T14:29:14Z Bendžamins 76862 /* 1. kārta */ 4466165 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2018. gada NHL drafts | logo = | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2018]]. gada [[22. jūnijs|22]].-[[23. jūnijs]] | time = | location = {{vieta|ASV|Dalasa}} | network = | first = {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]] | first_t = [[Bufalo "Sabres"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 31 | most = | fewest = | overall = 217 | draftlist = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | next_year = [[2019. gada NHL drafts|2019]] }} '''2018. gada NHL drafts''' bija 56. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2018. gads|2018]]. gada [[22. jūnijs|22. jūnijā]] [[Dalasa|Dalasā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |2 |{{flaga|Krievija}} [[Andrejs Svečņikovs]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |3 |{{flaga|Somija}} [[Jesperi Kotkaniemi]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |4 |{{flaga|ASV}} [[Breidijs Tkačuks]] |[[Otavas "Senators"]] |- |5 |{{flaga|Kanāda}} [[Barets Heitons]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |6 |{{flaga|Čehija}} [[Filips Zadina]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |7 |{{flaga|ASV}} [[Kvinns Hjūzs]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |8 |{{flaga|Zviedrija}} [[Ādams Bokvists]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |9 |{{flaga|Krievija}} [[Vitālijs Kravcovs]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |10 |{{flaga|Kanāda}} [[Evans Bušārs]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |11 |{{flaga|ASV}} [[Olivers Valstroms]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |12 |{{flaga|Kanāda}} [[Noa Dobsons]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |13 |{{flaga|Kanāda}} [[Tajs Delandrea]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |14 |{{flaga|ASV}} [[Džoels Farabī]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |15 |{{flaga|Krievija}} [[Grigorijs Deņisenko]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |16 |{{flaga|Čehija}} [[Martins Kauts]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |17 |{{flaga|Kanāda}} [[Tajs Smits]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |18 |{{flaga|Kanāda}} [[Liems Faudijs]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |19 |{{flaga|ASV}} [[Džejs O'Brīns]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |20 |{{flaga|Somija}} [[Rasmuss Kupari]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |21 |{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Mērklijs]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |22 |{{flaga|ASV}} [[Keandrs Millers]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |23 |{{flaga|Zviedrija}} [[Īsaks Lundestrēms]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |24 |{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Johansons]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |25 |{{flaga|Vācija}} [[Dominiks Boks]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |26 |{{flaga|Kanāda}} [[Džeikobs Bernārs-Dokers]] |[[Otavas "Senators"]] |- |27 |{{flaga|Kanāda}} [[Nikolā Bodēns]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |28 |{{flaga|Zviedrija}} [[Nilss Lundkvists]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |29 |{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Sandins]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |30 |{{flaga|Kanāda}} [[Džo Veleno]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |31 |{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Aleksejevs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |38 |{{Flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Romanovs]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |46 |{{Flaga|Slovākija}} [[Martins Fehērvārs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |55 |{{flaga|Kanāda}} [[Kevins Bāls]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |61 |{{flaga|RUS}} [[Ivans Morozovs]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |} == 3. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |63 |{{flaga|Kanāda}} [[Džeks Makbeins]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |85 |{{flaga|Čehija}} [[Lukāšs Dostāls]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |} == 4. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |105 |{{Flaga|Slovākija}} [[Martins Pospīšils]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |120 |{{flaga|SUI}} [[Filips Kuraševs]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |122 |{{Flaga|Slovākija}} [[Milošs Romans]] |[[Kalgari "Flames"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |141 |{{flaga|Baltkrievija}} [[Jegors Šarangovičs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |} == 6. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |156 |{{flaga|Zviedrija}} [[Pontuss Holmberjs]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |167 |{{flaga|Norvēģija}} [[Matīass Emilio Petešens]] |[[Kalgari "Flames"]] |} {{Hokejs-aizmetnis}} {{NHLdrafts}} [[Kategorija:2018. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] cazupee5teuk1cpcskk94pfuzxwa9l8 4466180 4466165 2026-05-10T15:00:01Z Bendžamins 76862 /* 4. kārta */ 4466180 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2018. gada NHL drafts | logo = | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2018]]. gada [[22. jūnijs|22]].-[[23. jūnijs]] | time = | location = {{vieta|ASV|Dalasa}} | network = | first = {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]] | first_t = [[Bufalo "Sabres"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 31 | most = | fewest = | overall = 217 | draftlist = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | next_year = [[2019. gada NHL drafts|2019]] }} '''2018. gada NHL drafts''' bija 56. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2018. gads|2018]]. gada [[22. jūnijs|22. jūnijā]] [[Dalasa|Dalasā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |2 |{{flaga|Krievija}} [[Andrejs Svečņikovs]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |3 |{{flaga|Somija}} [[Jesperi Kotkaniemi]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |4 |{{flaga|ASV}} [[Breidijs Tkačuks]] |[[Otavas "Senators"]] |- |5 |{{flaga|Kanāda}} [[Barets Heitons]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |6 |{{flaga|Čehija}} [[Filips Zadina]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |7 |{{flaga|ASV}} [[Kvinns Hjūzs]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |8 |{{flaga|Zviedrija}} [[Ādams Bokvists]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |9 |{{flaga|Krievija}} [[Vitālijs Kravcovs]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |10 |{{flaga|Kanāda}} [[Evans Bušārs]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |11 |{{flaga|ASV}} [[Olivers Valstroms]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |12 |{{flaga|Kanāda}} [[Noa Dobsons]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |13 |{{flaga|Kanāda}} [[Tajs Delandrea]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |14 |{{flaga|ASV}} [[Džoels Farabī]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |15 |{{flaga|Krievija}} [[Grigorijs Deņisenko]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |16 |{{flaga|Čehija}} [[Martins Kauts]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |17 |{{flaga|Kanāda}} [[Tajs Smits]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |18 |{{flaga|Kanāda}} [[Liems Faudijs]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |19 |{{flaga|ASV}} [[Džejs O'Brīns]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |20 |{{flaga|Somija}} [[Rasmuss Kupari]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |21 |{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Mērklijs]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |22 |{{flaga|ASV}} [[Keandrs Millers]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |23 |{{flaga|Zviedrija}} [[Īsaks Lundestrēms]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |24 |{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Johansons]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |25 |{{flaga|Vācija}} [[Dominiks Boks]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |26 |{{flaga|Kanāda}} [[Džeikobs Bernārs-Dokers]] |[[Otavas "Senators"]] |- |27 |{{flaga|Kanāda}} [[Nikolā Bodēns]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |28 |{{flaga|Zviedrija}} [[Nilss Lundkvists]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |29 |{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Sandins]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |30 |{{flaga|Kanāda}} [[Džo Veleno]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |31 |{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Aleksejevs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |38 |{{Flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Romanovs]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |46 |{{Flaga|Slovākija}} [[Martins Fehērvārs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |55 |{{flaga|Kanāda}} [[Kevins Bāls]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |61 |{{flaga|RUS}} [[Ivans Morozovs]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |} == 3. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |63 |{{flaga|Kanāda}} [[Džeks Makbeins]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |85 |{{flaga|Čehija}} [[Lukāšs Dostāls]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |} == 4. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |105 |{{Flaga|Slovākija}} [[Martins Pospīšils]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |107 |{{flaga|Kanāda}} [[Džoels Hofers]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |120 |{{flaga|SUI}} [[Filips Kuraševs]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |122 |{{Flaga|Slovākija}} [[Milošs Romans]] |[[Kalgari "Flames"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |141 |{{flaga|Baltkrievija}} [[Jegors Šarangovičs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |} == 6. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |156 |{{flaga|Zviedrija}} [[Pontuss Holmberjs]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |167 |{{flaga|Norvēģija}} [[Matīass Emilio Petešens]] |[[Kalgari "Flames"]] |} {{Hokejs-aizmetnis}} {{NHLdrafts}} [[Kategorija:2018. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] s8uozi25pxoh8mt3qzjvr232j3nrmp4 4466279 4466180 2026-05-10T18:31:35Z Bendžamins 76862 /* 6. kārta */ 4466279 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2018. gada NHL drafts | logo = | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2018]]. gada [[22. jūnijs|22]].-[[23. jūnijs]] | time = | location = {{vieta|ASV|Dalasa}} | network = | first = {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]] | first_t = [[Bufalo "Sabres"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 31 | most = | fewest = | overall = 217 | draftlist = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | next_year = [[2019. gada NHL drafts|2019]] }} '''2018. gada NHL drafts''' bija 56. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2018. gads|2018]]. gada [[22. jūnijs|22. jūnijā]] [[Dalasa|Dalasā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |2 |{{flaga|Krievija}} [[Andrejs Svečņikovs]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |3 |{{flaga|Somija}} [[Jesperi Kotkaniemi]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |4 |{{flaga|ASV}} [[Breidijs Tkačuks]] |[[Otavas "Senators"]] |- |5 |{{flaga|Kanāda}} [[Barets Heitons]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |6 |{{flaga|Čehija}} [[Filips Zadina]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |7 |{{flaga|ASV}} [[Kvinns Hjūzs]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |8 |{{flaga|Zviedrija}} [[Ādams Bokvists]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |9 |{{flaga|Krievija}} [[Vitālijs Kravcovs]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |10 |{{flaga|Kanāda}} [[Evans Bušārs]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |11 |{{flaga|ASV}} [[Olivers Valstroms]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |12 |{{flaga|Kanāda}} [[Noa Dobsons]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |13 |{{flaga|Kanāda}} [[Tajs Delandrea]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |14 |{{flaga|ASV}} [[Džoels Farabī]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |15 |{{flaga|Krievija}} [[Grigorijs Deņisenko]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |16 |{{flaga|Čehija}} [[Martins Kauts]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |17 |{{flaga|Kanāda}} [[Tajs Smits]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |18 |{{flaga|Kanāda}} [[Liems Faudijs]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |19 |{{flaga|ASV}} [[Džejs O'Brīns]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |20 |{{flaga|Somija}} [[Rasmuss Kupari]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |21 |{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Mērklijs]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |22 |{{flaga|ASV}} [[Keandrs Millers]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |23 |{{flaga|Zviedrija}} [[Īsaks Lundestrēms]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |24 |{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Johansons]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |25 |{{flaga|Vācija}} [[Dominiks Boks]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |26 |{{flaga|Kanāda}} [[Džeikobs Bernārs-Dokers]] |[[Otavas "Senators"]] |- |27 |{{flaga|Kanāda}} [[Nikolā Bodēns]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |28 |{{flaga|Zviedrija}} [[Nilss Lundkvists]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |29 |{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Sandins]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |30 |{{flaga|Kanāda}} [[Džo Veleno]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |31 |{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Aleksejevs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |38 |{{Flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Romanovs]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |46 |{{Flaga|Slovākija}} [[Martins Fehērvārs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |55 |{{flaga|Kanāda}} [[Kevins Bāls]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |61 |{{flaga|RUS}} [[Ivans Morozovs]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |} == 3. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |63 |{{flaga|Kanāda}} [[Džeks Makbeins]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |85 |{{flaga|Čehija}} [[Lukāšs Dostāls]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |} == 4. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |105 |{{Flaga|Slovākija}} [[Martins Pospīšils]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |107 |{{flaga|Kanāda}} [[Džoels Hofers]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |120 |{{flaga|SUI}} [[Filips Kuraševs]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |122 |{{Flaga|Slovākija}} [[Milošs Romans]] |[[Kalgari "Flames"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |141 |{{flaga|Baltkrievija}} [[Jegors Šarangovičs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |} == 6. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |156 |{{flaga|Zviedrija}} [[Pontuss Holmberjs]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |164 |{{flaga|ASV}} [[Maikls Keselrings]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |167 |{{flaga|Norvēģija}} [[Matīass Emilio Petešens]] |[[Kalgari "Flames"]] |} {{Hokejs-aizmetnis}} {{NHLdrafts}} [[Kategorija:2018. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] i5dd1u6c5wx5vw4cn14e2cczv84htdz 0 400477 4466117 3139886 2026-05-10T12:59:00Z Votre Provocateur 111653 4466117 wikitext text/x-wiki {{Stadiona infokaste |nosaukums = Krasnodaras stadions |attēls = Park near the stadium in Krasnodar (3).jpg |valsts = {{vieta|Krievija|Krasnodara}} |pilsēta = Krasnodara |adrese = |celtniecība-no = 2013 |pabeigts = 2016 |atklāts = 2016 |izmaksas = |izmaksas1 = 270 |izmaksas2 = |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = 105 x 68 m |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = 34 055 |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = ''[[FK Krasnodar]]'' ([[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]) |mājas-lapa = }} '''Krasnodaras stadions''' ir [[stadions]] [[Krasnodara|Krasnodarā]], [[Krievija|Krievijā]]. Stadionā ir 34 055 sēdvietas un tajā savas mājas spēles aizvada ''[[FK Krasnodar]]''. Stadionu projektēja arhitektu birojs SPEECH, sadarbojoties ar vācu arhitektūras biroju ''gmp Architekten von Gerkan'', ''Marg und Partner''. Būvniecības darbos tika izmantoti mūsdienīgi tehniskie risinājumi, īpašu uzmanību pievēršot skatītāju redzamībai, akustikai un komfortam. Stadions tika oficiāli atklāts 2016. gada 9. oktobrī ar pārbaudes spēli starp [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlasi]] un [[Kostarikas futbola izlase|Kostarikas izlasi]]. Pirmajā spēlē Kostarika uzvarēja ar rezultātu 4:3. Pēc atklāšanas stadions kļuva par ''FK Krasnodar'' mājas arēnu. Kopš atklāšanas Krasnodaras stadions ir uzņēmis gan Krievijas Premjerlīgas spēles, gan starptautiskas futbola sacensības, tostarp UEFA Eiropas līgas un UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas un grupu turnīra spēles, kurās piedalījās ''FK Krasnodar''. Stadions ātri ieguva atpazīstamību ar savu arhitektūru, lielo LED ekrānu tribīņu augšējā daļā un apkārt esošo parka teritoriju.{{īss-aizmetnis}} {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola stadioni Krievijā]] nwhe0w17btc49213jputq0cobdw1chi 4466118 4466117 2026-05-10T13:00:49Z Votre Provocateur 111653 4466118 wikitext text/x-wiki {{Stadiona infokaste |nosaukums = Krasnodaras stadions |attēls = Park near the stadium in Krasnodar (3).jpg |valsts = {{vieta|Krievija|Krasnodara}} |pilsēta = Krasnodara |adrese = |celtniecība-no = 2013 |pabeigts = 2016 |atklāts = 2016 |izmaksas = |izmaksas1 = 270 |izmaksas2 = |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = 105 x 68 m |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = 34 055 |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = ''[[FK Krasnodar]]'' ([[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]) |mājas-lapa = }} '''Ozon Arēna''' jeb '''Krasnodaras stadions''' ir [[stadions]] [[Krasnodara|Krasnodarā]], [[Krievija|Krievijā]]. Stadionā ir 34 055 sēdvietas un tajā savas mājas spēles aizvada ''[[FK Krasnodar]]''. Stadionu projektēja arhitektu birojs SPEECH, sadarbojoties ar vācu arhitektūras biroju ''gmp Architekten von Gerkan'', ''Marg und Partner''. Būvniecības darbos tika izmantoti mūsdienīgi tehniskie risinājumi, īpašu uzmanību pievēršot skatītāju redzamībai, akustikai un komfortam. Stadions tika oficiāli atklāts 2016. gada 9. oktobrī ar pārbaudes spēli starp [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlasi]] un [[Kostarikas futbola izlase|Kostarikas izlasi]]. Pirmajā spēlē Kostarika uzvarēja ar rezultātu 4:3. Pēc atklāšanas stadions kļuva par ''FK Krasnodar'' mājas arēnu. Kopš atklāšanas Krasnodaras stadions ir uzņēmis gan Krievijas Premjerlīgas spēles, gan starptautiskas futbola sacensības, tostarp UEFA Eiropas līgas un UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas un grupu turnīra spēles, kurās piedalījās ''FK Krasnodar''. Stadions ātri ieguva atpazīstamību ar savu arhitektūru, lielo LED ekrānu tribīņu augšējā daļā un apkārt esošo parka teritoriju.{{īss-aizmetnis}} {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola stadioni Krievijā]] qeethmml0u8o6tin7zulfu9n4p8so5w 4466119 4466118 2026-05-10T13:00:58Z Votre Provocateur 111653 4466119 wikitext text/x-wiki {{Stadiona infokaste |nosaukums = Krasnodaras stadions |attēls = Park near the stadium in Krasnodar (3).jpg |valsts = {{vieta|Krievija|Krasnodara}} |pilsēta = Krasnodara |adrese = |celtniecība-no = 2013 |pabeigts = 2016 |atklāts = 2016 |izmaksas = |izmaksas1 = 270 |izmaksas2 = |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = 105 x 68 m |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = 34 055 |basketbols = |hokejs = |klubu-mājvieta = ''[[FK Krasnodar]]'' ([[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]) |mājas-lapa = }} '''''Ozon'' Arēna''' jeb '''Krasnodaras stadions''' ir [[stadions]] [[Krasnodara|Krasnodarā]], [[Krievija|Krievijā]]. Stadionā ir 34 055 sēdvietas un tajā savas mājas spēles aizvada ''[[FK Krasnodar]]''. Stadionu projektēja arhitektu birojs SPEECH, sadarbojoties ar vācu arhitektūras biroju ''gmp Architekten von Gerkan'', ''Marg und Partner''. Būvniecības darbos tika izmantoti mūsdienīgi tehniskie risinājumi, īpašu uzmanību pievēršot skatītāju redzamībai, akustikai un komfortam. Stadions tika oficiāli atklāts 2016. gada 9. oktobrī ar pārbaudes spēli starp [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlasi]] un [[Kostarikas futbola izlase|Kostarikas izlasi]]. Pirmajā spēlē Kostarika uzvarēja ar rezultātu 4:3. Pēc atklāšanas stadions kļuva par ''FK Krasnodar'' mājas arēnu. Kopš atklāšanas Krasnodaras stadions ir uzņēmis gan Krievijas Premjerlīgas spēles, gan starptautiskas futbola sacensības, tostarp UEFA Eiropas līgas un UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas un grupu turnīra spēles, kurās piedalījās ''FK Krasnodar''. Stadions ātri ieguva atpazīstamību ar savu arhitektūru, lielo LED ekrānu tribīņu augšējā daļā un apkārt esošo parka teritoriju.{{īss-aizmetnis}} {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbola stadioni Krievijā]] eg2xrpgn2voftxj0lwrcyl7myf2amlu 0 412525 4466595 2969009 2026-05-11T11:24:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466595 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Nikolajs Krauklis | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1900|8|31}} | dz. vieta = [[Skrīveri]] | miršanas datums = [[1945. gads|1945.]] gads | miršanas vieta = [[Rīga]] | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Nikolajs Krauklis''' (dzimis {{dat|1900|8|31}} [[Skrīveri|Skrīveros]], miris 1945. gadā [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. No 1921. līdz 1926. gadam bijis [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātra]] aktieris. 1936. gadā sācis strādāt Rēzeknes teātrī. Bijis arī [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/6442|title=Nikolajs Krauklis|publisher=Latgales dati|access-date={{dat|2018|11|13||bez}}|archive-date={{dat|2019|10|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191015041417/http://latgalesdati.du.lv/persona/6442}}</ref> Tāpat filmējies filmā "[[Kaugurieši]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/4552/|title=Nikolajs Kārlis Krauklis|publisher=filmas.lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Krauklis, Nikolajs}} [[Kategorija:1900. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] sxudo4sv6l6idxnvyxjzomkannsdn0e 10 413574 4466260 4465797 2026-05-10T18:01:40Z EdgarsBot 50781 upd 4466260 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-05-10 18:01:40{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Ēriks Barons|t|h|d}} || 2026-05-01 05:49:49 || 9 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Mašīntulkojums || 15 (16.05.2026) |- | {{page-multi|page=Kongo Republikas prezidentu uzskaitījums|t|h|d}} || 2026-05-02 18:31:57 || 7 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>termiņš uzlabošanai.....</nowiki> || ja nesakārtos || 15 (17.05.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> rb1c1t0ofblyga9083tsbq2tuilk6tk 0 414059 4466212 3228084 2026-05-10T16:24:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466212 wikitext text/x-wiki '''"Lilioma dziesma"''', sākotnēji '''"Dziesma par karuseli"''', ir viena no [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] dziesmām ar [[Māris Čaklais|Māra Čaklā]] vārdiem, kuru viņš 1971. gadā komponēja [[Ferencs Molnārs|Ferenca Molnāra]] lugai „Lilioms”. Tā sacerēta līdztekus dziesmām „Policista songs”, „Mēness leitnants”, „Vēlā roze” un „Akāciju palags” režisora [[Alfrēds Jaunušans|Alfrēda Jaunušana]] [[Drāmas teātris|Drāmas teātra]] muzikālajai izrādei "Lilioms". „Lilioma” pirmizrāde notika 1971. gada 5. aprīlī, sākumā Liliomu tēloja [[Uldis Dumpis]], vēlāk [[Ģirts Jakovļevs]]. Lugu samērā drīz izņēma no repertuāra, bet dziesmas no tās kļuva populāras. 2018. gadā "Lilioma dziesma" ieguva 21. vietu [[Radio SWH]] organizētajā [[LVtop100 aptauja|LVtop100 aptaujā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lvtop100.lv/top-100/ |title=VISU LAIKU LABĀKĀS SIMTGADES DZIESMAS |access-date={{dat|2018|12|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181231143947/https://lvtop100.lv/top-100/ |archivedate={{dat|2018|12|31||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dziesmuteksti.lv/print.php?SongID=2043 Dziesmas vārdi]{{Novecojusi saite}} {{Mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Imanta Kalniņa dziesmas]] [[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]] 8vd2fdefq83vjozkhx6vs0mf0bohce8 0 414292 4466565 4442346 2026-05-11T10:23:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466565 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Neo pagasts | native_name = | image_skyline = Tee Tamsa suunas, paremale jääb Kindrali ja Mügramägi - panoramio.jpg | imagesize = | image_caption = Pagasta ainava | settlement_type = [[Igaunijas administratīvais iedalījums|pagasts]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | image_map = Eesti_Nõo_vald_2017.svg | image_map1 = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{EST}} | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Tartu apriņķis]] | area_total_km2 = 169 | population_total = 4213 | population_as_of = 2018 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Neo (ciems)|Neo]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 2 lielciemi (''alevik'') un 20 ciemi (''küla'') | website = {{url|http://nvv.kovtp.ee/}} |official_name=''Nõo vald''|shield_size=75px}} '''Neo pagasts''' ({{val|et|Nõo vald}}) ir viena no [[Igaunija]]s [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķa]] [[Pašvaldība|pašvaldībām]] tā dienviddaļā. Pašvaldībā ietilpst 2 lielciemi ([[Neo (ciems)|Neo]], [[Teravere]]) un 20 ciemi. Izveidots 1991. gadā. Robežojas ar [[Tartu pilsētas pašvaldība|Tartu pilsētas pašvaldību]] ziemeļos, [[Kambjas pagasts|Kambjas pagastu]] austrumos, [[Valgas apriņķis|Valgas apriņķa]] [[Otepē pagasts|Otepē pagastu]] dienvidos, kā arī [[Elvas pagasts|Elvas pagastu]] rietumos. ==Apskates vietas== * [[Neo baznīca]] (''Nõo kirik'') * [[Neo muzejs]] (''Nõo koduloomuuseum'') * [[Tartu observatorija]] (''Tartu Observatoorium'') == Attēlu galerija == <gallery> Nõo_church_2008_22.jpg|Neo baznīca Tartu_Observatooriumi_panoraam.jpg|Tartu observatorija </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://www.to.ee/ Tartu observatorija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181205201640/https://www.to.ee/ |date={{dat|2018|12|05||bez}} }} {{Igaunija-aizmetnis}} {{Tartu apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas pagasti]] [[Kategorija:Tartu apriņķis]] 9jqf57xrt6cbttk4zkd0sv6cdexzbbx 4 415707 4466259 4465796 2026-05-10T18:01:19Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4466259 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|05|10||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199421}}] | {{formatnum:1350}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13696}}] | 2009-02-13 | 2026-05-10 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171822}}] | {{formatnum:10561}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7960}}] | 2007-12-03 | 2026-05-10 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122922}}] | {{formatnum:956}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113444}}] | {{formatnum:9985}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9723}}] | 2007-11-24 | 2026-05-10 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:111915}}] | {{formatnum:9902}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1879}}] | 2009-10-02 | 2026-05-10 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86844}}] | {{formatnum:7317}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6600}}] | 2005-10-30 | 2026-05-10 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69517}}] | {{formatnum:10507}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2139}}] | 2009-05-24 | 2026-05-04 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68594}}] | {{formatnum:1809}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}] | 2005-07-26 | 2026-05-10 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58808}}] | {{formatnum:1192}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-04-30 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50652}}] | {{formatnum:7320}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6314}}] | 2018-06-22 | 2026-05-10 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48824}}] | {{formatnum:1549}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3515}}] | 2006-05-03 | 2026-05-07 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47887}}] | {{formatnum:4776}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:388}}] | 2007-01-07 | 2026-05-10 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}] | 2007-04-26 | 2026-02-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:43136}}] | {{formatnum:4636}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1489}}] | 2015-03-11 | 2026-05-10 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}] | {{formatnum:1914}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-02-25 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38150}}] | {{formatnum:5003}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:770}}] | 2013-03-30 | 2026-05-10 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30939}}] | {{formatnum:3714}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:611}}] | 2020-05-10 | 2026-05-09 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 22. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27955}}] | {{formatnum:8122}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4139}}] | 2023-01-18 | 2026-05-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:27}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-03-16 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25901}}] | {{formatnum:4662}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:893}}] | 2015-08-30 | 2026-05-10 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}] | {{formatnum:33}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-04-30 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19349}}] | {{formatnum:2718}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-05-06 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15573}}] | {{formatnum:1314}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-05-07 |- | 31. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14817}}] | {{formatnum:2271}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1967}}] | 2005-07-30 | 2026-05-10 |- | 32. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14487}}] | {{formatnum:3301}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1324}}] | 2014-07-27 | 2026-05-08 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14415}}] | {{formatnum:551}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2334}}] | 2011-08-03 | 2026-05-08 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14145}}] | {{formatnum:760}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:231}}] | 2013-06-21 | 2026-05-09 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13197}}] | {{formatnum:988}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-05-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10582}}] | {{formatnum:2096}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:387}}] | 2021-07-27 | 2026-05-03 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10516}}] | {{formatnum:233}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-04-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10092}}] | {{formatnum:279}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}] | 2012-05-17 | 2026-05-10 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9535}}] | {{formatnum:264}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:211}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6695}}] | {{formatnum:164}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-05-06 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6519}}] | {{formatnum:834}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}] | 2017-05-11 | 2026-04-28 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5575}}] | {{formatnum:104}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-05-07 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}] | {{formatnum:155}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}] | 2020-12-20 | 2026-05-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] ei59zwir2qcukiyc04mx1wy4xf4y6l4 0 430990 4466545 4464529 2026-05-11T08:16:34Z Makenzis 56205 4466545 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Arvīds Novikovs | image = Arvydas Novikovas.jpg | image_size = | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|12|18}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Viļņa|td=Lietuva}} | death_date = | death_place = | height = 179 | position = Malējais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Lietuva}} [[FK Riteriai]] | clubnumber = 11 | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = 2006 | clubs1 = {{flaga|Lietuva}} ''FC Vilnius-2'' | caps1 = | goals1 = 4 | years2 = 2007 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Lietuva}} ''[[FK Interas Visaginas]]'' | caps2 = 12 | goals2 = 0 | years3 = 2008 | clubs3 = {{flaga|Lietuva}} ''[[FK Vilnius]]'' | caps3 = 18 | goals3 = 0 | years4 = 2008—2013 | clubs4 = {{flaga|Skotija}} ''[[Heart of Midlothian FC]]'' | caps4 = 66 | goals4 = 5 | years5 = 2011 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} ''[[Saint Johnstone FC]]'' | caps5 = 6 | goals5 = 0 | years6 = 2013—2015 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} ''[[FC Erzgebirge Aue]]'' | caps6 = 41 | goals6 = 5 | years7 = 2015—2017 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} ''[[VfL Bochum]]'' | caps7 = 20 | goals7 = 0 | years8 = 2017—2019 | clubs8 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas "Jagiellonia"]] | caps8 = 80 | goals8 = 21 | totalcaps = | totalgoals = | nationalyears1 = 2006—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuvas U-21 | nationalcaps1 = | nationalgoals1 = | nationalyears2 = 2010— | nationalteam2 = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuvas futbola izlase|Lietuva]] | nationalcaps2 = 95 | nationalgoals2 = 12 | manageryears1 = | managerclubs1 = | medaltemplates = | nationalteam-update = {{dat|2024|02|22|SK|bez}} | clubs9 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas "Jagiellonia"]] II | years9 = 2017 | caps9 = 1 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas "Legia"]] | years10 = 2019—2020 | caps10 = 17 | goals10 = 4 | clubs11 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas "Legia"]] II | years11 = 2019 | caps11 = 1 | goals11 = 0 | clubs12 = {{flaga|Turcija}} ''[[Erzurumspor F.K.|Erzurumspor]]'' | years12 = 2020—2022 | caps12 = 60 | goals12 = 12 | clubs13 = {{flaga|Turcija}} ''[[Samsunspor]]'' | years13 = 2022—2023 | caps13 = 7 | goals13 = 0 | clubs14 = {{flaga|Izraēla}} ''[[Hapoel Haifa F.C.|Hapoel Haifa]]'' | years14 = 2023 | caps14 = 6 | goals14 = 0 | clubs15 = {{flaga|Lietuva}} ''[[FK Žalgiris]]'' | years15 = 2023 | caps15 = 9 | goals15 = 3 | years16 = 2024 | clubs16 = {{flaga|TUR}} [[Tuzlaspor]] | caps16 = 9 | goals16 = 0 | years17 = 202 | clubs17 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Transinvest]] | caps17 = | goals17 = | years18 = 2025 | clubs18 = {{flaga|Lietuva}} BFA | caps18 = | goals18 = | years19 = 2025– | clubs19 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Riteriai]] | caps19 = 22 | goals19 = 1 | club-update = {{dat|2026|05|11|SK|bez}} }} '''Arvīds Novikovs''' ({{val-lt|Arvydas Novikovas}}; {{dat|1990|12|18}} [[Viļņa|Viļņā]]) ir [[Lietuva|lietuviešu]] [[futbols|futbola]] malējais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], kas pārstāv [[FK Riteriai]] un [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas izlasi]]. Lietuvas izlasē debitējis {{dat|2010|5|25}} 0—4 zaudējumā pārbaudes spēlē pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]]. Pirmos vārtus guvis {{dat|2014|5|29}} [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa spēlē]] pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]], kas izrādījās vienīgie vārti spēlē. == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Lietuva-aizmetnis}} {{futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Novikovs, Arvids}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Varšavas "Legia" spēlētāji]] [[Kategorija:Bjalistokas "Jagiellonia" spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Bochum spēlētāji]] [[Kategorija:Heart of Midlothian FC spēlētāji]] [[Kategorija:Viļņas "Žalgiris" spēlētāji]] [[Kategorija:St Johnstone FC spēlētāji]] [[Kategorija:Samsunspor spēlētāji]] j0t21z81cv8jedchn4aeyyhglgnc8ig 0 432911 4466253 4432687 2026-05-10T17:41:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466253 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lozdas | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Nautrēnu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5275 |title=Informācija par objektu: Lozdas |accessdate={{dat|2021|01|07||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 11 | population_density_km2 = | latd = 56.7108 | latNS = N | longd = 27.4034 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Lozdas''' ir ciems [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 267 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas vairākas apskates vietas ([[Nautrēnu novadpētniecības muzejs]], [[Nautrēnu katoļu baznīca]]). Lozdās dzimis [[Pēteris Gleizdāns]] (1934^_2013), mākslinieks-grafiķis, pedagogs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2060|title=Pēteris Gleizdāns|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 2.martā}}{{Novecojusi saite}}</ref>. 1897. gadā katoļu ciemā bija 14 sētas ar 145 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Nautrēnu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Rēzeknes novada ciemi]] [[Kategorija:Nautrēnu pagasts]] 77aovwl6z8wvfbp7iuvcftd1z003t93 0 437213 4466398 3351884 2026-05-10T20:58:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466398 wikitext text/x-wiki {{Grāmatas infokaste v2|name=Malvilas pils|attēls=Malvilas pils.jpg|att_izm=|image_caption=Grāmatas latviskā izdevuma vāks|author=[[Robērs Merls]]|title_orig=''Malevil''|translator=|illustrator=|cover_artist=|country={{flaga|Francija}} [[Francija]]|language=[[franču valoda|franču]]|series=|subject=|genre=[[zinātniskā fantastika]]|publisher=|pub_date=1972|izdota latviski=1981|media_type=[[romāns]]|pages=|isbn=|oclc=|masa-izmērs=|formāts=|preceded_by=|followed_by=}} '''"Malvilas pils"''' ir [[franči|franču]] [[rakstnieks|rakstnieka]] [[Robērs Merls|Robēra Merla]] 1972. gadā sarakstīts [[apokalipse|postapokaliptisks]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[romāns]]. Robērs Merls par šo romānu 1974. gadā ieguva [[Džons Kempbels|Džona Kempbela]] memoriālo balvu (''John W. Campbell Memorial Award'') nominācijā "Labākais zinātniskās fantastikas romāns".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/news/verts-atcereties-robers-merls-robert-merle/?tx_news_pi1%5Bcontroller%5D=News&tx_news_pi1%5Baction%5D=detail&cHash=ada9a9be1c0833b32aab5bd3f26b5f80|title=Vērts atcerēties. Robērs Merls (Robert Merle)|website=www.lffb.lv|access-date=2019-07-06|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1981. gadā tika uzņemta uz šo grāmatu balstīta filma ar tādu pašu nosaukumu.<ref>{{Atsauce|title=Malevil (1981) - IMDb|url=https://www.imdb.com/title/tt0082701/|accessdate=2019-07-06|language=en}}</ref> Grāmata latviski izdota 1981. gadā izdevniecībā "Zinātne" V. Meļinovska tulkojumā, sērijā "[[Fantastikas pasaulē]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_malvilas-pils-robers-merls.aspx?BID=e3b9033a-d2ae-49d1-9965-9cb3739fcebf|title=Malvilas pils - Robērs Merls - iBook.lv - Grāmatu draugs|website=www.ibook.lv|access-date=2019-07-06}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Sižets == Romāna darbība norisinās [[20. gadsimts|divdesmitā gadsimta]] beigās. Tas stāsta par notikumiem pēc [[kodolkatastrofa]]s, kad nelielai cilvēku grupai izdevies izdzīvot, jo [[Kodolieroči|atomsprādziena]] brīdī viņi atradušies kādas senlaicīgas pils [[vīna pagrabs|vīna pagrabā]]. Arī daļu Larokas pilsētiņas, kurā atrodas Malvilas pils, pasargājusi klints. Drīz viņi konstatē, ka arī apkārtējās saimniecībās un ciemos ir saglabājusies dzīvība. Laiku pa laikam parādās jauni izdzīvojušie, taču ne visiem no tiem ir cēli nodomi, nākas saskarties ar [[vardarbība|vardarbību]] un cilvēku nogalināšanu. Arī paši malvilieši dažkārt ir spiesti nogalināt, lai paši netiktu nogalināti. [[sabiedrība|Sabiedrībā]] notiek būtiskas izmaiņas. Mainās cilvēku rīcības motīvi, veidojas jauns [[kopdzīve]]s modelis, un par dzīves [[dominante|dominanti]] kļūst cilvēces un cilvēcīguma saglabāšana. Viens no lielākajiem draudiem jaunajai sabiedrībai ir [[teokrātija|teokrātiskas]] [[diktatūra]]s izveidošanās. Romāns veidots stāstījuma formā, Malvilas pils īpašniekam Emanuelam Kontam laiku pa laikam arī atgriežoties atmiņās par notikumiem, kas risinājušies viņa bērnībā un pirms katastrofas. == Atsauces == {{atsauces}} {{Fantastikas pasaule|state=collapsed}} [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]] adwso8bmze6jd55enj2bp4ntl177zba 0 441040 4466437 4312634 2026-05-10T23:01:34Z Arturijoooo12345678910 143846 Izlaušanā 4466437 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Jūrmalas Majoru vidusskola | logo = | seal_image = | image = Majoru pamatskola - panoramio.jpg | image size = | imagewikilink = | alt = | caption = Majoru vidusskola 2011. gadā | motto = | location = [[Rīgas iela (Jūrmala)|Rīgas iela]] 3, [[Jūrmala]], {{LAT}} | streetaddress = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 11 | latNS = N | longd = 23 | longm = 48 | longs = 17 | longEW = E | country1 = | coordinates = | schooltype = vidusskola | established = 1879 (2011) | director = Ilze Ose | language = latviešu | url = {{URL|www.majoruskola.lv}} }} '''Majoru vidusskola''' ir viena no [[Jūrmala]]s vidusskolām, kas atrodas [[Rīgas iela (Jūrmala)|Rīgas ielā]] 3. == Vēsture == [[Attēls:Majoru-Dubultu Labdarības biedrības pamatskola.jpg|thumb|250px|Majoru-Dubultu Labdarības biedrības pamatskola 20. gadsimta sākumā.]] 1879. gada novembrī [[Valkas skolotāju seminārs|Valkas skolotāju semināru]] beigušais skolotājs [[Jānis Dumpis]] izveidoja privātskolu pie [[Majoru muiža]]s. Mācības uzsāka 50 bērni no [[Majori]]em un 20 no [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultiem]]. Jau 1881. gadā skolu pārveidoja par '''Majoru-Dubultu Labdarības biedrības pamatskolu'''. 1899. gadā skolas ēku paplašināja un augšstāvā izbūvēja sarīkojumu zāli. 1907. gadā pie skolas atvēra bērnudārzu, bet 1911. gadā tirdzniecības skolu. Pirmā pasaules kara laikā skolu uzturēja biedrība „Ziemeļpalīdzība” (1916–1917). Pēc Jūrmalas pievienošanas Rīgai 1946. gadā to pārdēvēja par '''Rīgas 73. septiņgadīgo skolu''', 1959. gadā par '''Jūrmalas septiņgadīgo skolu''', vēlāk par '''Jūrmalas astoņgadīgo skolu'''. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s to nosauca par Majoru pamatskolu un veica ēku rekonstrukciju divās kārtās (1991—2004). 2011. gadā pamatskolu pārveidoja par Majoru vidusskolu. 2019. gadā Majoru vidusskola pārņēma likvidētās Jūrmalas vakara vidusskolas izglītības programmu īstenošanu.<ref>[https://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/reorganizetas-slegtas-un-dibinatas-izglitibas-iestades/2019-gads Reorganizētās, slēgtās un dibinātās izglītības iestādes 2019. gadā] [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija]] 2019. gada 2. septembrī</ref> 2020. gada 13. martā [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] dēļ skolā tika pārtrauktas mācības klātienē, un skolēni tās turpināja attālināti. 2021. gadā skolēni atgriezās pie mācībām klātienē. == Skolas ēka == Skolai ir pieci stāvi, neieskaitot pagrabstāvu. Ceturtajā stāvā atrodas skolas muzejs ar informāciju par skolas vēsturi un labākajiem skolēniem, piektajā stāvā atrodas skolas bibliotēka. == Ievērojami skolēni == * [[Ansis Cīrulis]], mākslinieks * [[Laura Ikauniece]], latviešu vieglatlēte == Izglītības programmas == * Pirmsskolas izglītības programma (01011111) * Pamatizglītības programma (31011011) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (21015611) * Pamatizglītības otrā posma (7.—9. klase) izglītības programma (23011112) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011013); * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma (31011023) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://majoruskola.lv/wp-content/uploads/2019/08/pasvnovertej-zin-2018-19_Majori.pdf Pašnovērtējuma ziņojums (2019)] {{Jūrmalas skolas}} [[Kategorija:Skolas Jūrmalā]] e04jxy91kn9mdia2wtj1ybxzr6xwdur 4466438 4466437 2026-05-10T23:02:30Z Arturijoooo12345678910 143846 Izlabošana 4466438 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Jūrmalas Majoru vidusskola | logo = | seal_image = | image = Majoru pamatskola - panoramio.jpg | image size = | imagewikilink = | alt = | caption = Majoru vidusskola 2011. gadā | motto = | location = [[Rīgas iela (Jūrmala)|Rīgas iela]] 3, [[Jūrmala]], {{LAT}} | streetaddress = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 11 | latNS = N | longd = 23 | longm = 48 | longs = 17 | longEW = E | country1 = | coordinates = | schooltype = vidusskola | established = 1879 (2011) | director = Ilze Ose | language = latviešu | url = {{URL|www.majoruskola.lv}} }} '''Jūrmalas Majoru vidusskola''' ir viena no [[Jūrmala]]s vidusskolām, kas atrodas [[Rīgas iela (Jūrmala)|Rīgas ielā]] 3. == Vēsture == [[Attēls:Majoru-Dubultu Labdarības biedrības pamatskola.jpg|thumb|250px|Majoru-Dubultu Labdarības biedrības pamatskola 20. gadsimta sākumā.]] 1879. gada novembrī [[Valkas skolotāju seminārs|Valkas skolotāju semināru]] beigušais skolotājs [[Jānis Dumpis]] izveidoja privātskolu pie [[Majoru muiža]]s. Mācības uzsāka 50 bērni no [[Majori]]em un 20 no [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultiem]]. Jau 1881. gadā skolu pārveidoja par '''Majoru-Dubultu Labdarības biedrības pamatskolu'''. 1899. gadā skolas ēku paplašināja un augšstāvā izbūvēja sarīkojumu zāli. 1907. gadā pie skolas atvēra bērnudārzu, bet 1911. gadā tirdzniecības skolu. Pirmā pasaules kara laikā skolu uzturēja biedrība „Ziemeļpalīdzība” (1916–1917). Pēc Jūrmalas pievienošanas Rīgai 1946. gadā to pārdēvēja par '''Rīgas 73. septiņgadīgo skolu''', 1959. gadā par '''Jūrmalas septiņgadīgo skolu''', vēlāk par '''Jūrmalas astoņgadīgo skolu'''. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s to nosauca par Majoru pamatskolu un veica ēku rekonstrukciju divās kārtās (1991—2004). 2011. gadā pamatskolu pārveidoja par Majoru vidusskolu. 2019. gadā Majoru vidusskola pārņēma likvidētās Jūrmalas vakara vidusskolas izglītības programmu īstenošanu.<ref>[https://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/reorganizetas-slegtas-un-dibinatas-izglitibas-iestades/2019-gads Reorganizētās, slēgtās un dibinātās izglītības iestādes 2019. gadā] [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija]] 2019. gada 2. septembrī</ref> 2020. gada 13. martā [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] dēļ skolā tika pārtrauktas mācības klātienē, un skolēni tās turpināja attālināti. 2021. gadā skolēni atgriezās pie mācībām klātienē. == Skolas ēka == Skolai ir pieci stāvi, neieskaitot pagrabstāvu. Ceturtajā stāvā atrodas skolas muzejs ar informāciju par skolas vēsturi un labākajiem skolēniem, piektajā stāvā atrodas skolas bibliotēka. == Ievērojami skolēni == * [[Ansis Cīrulis]], mākslinieks * [[Laura Ikauniece]], latviešu vieglatlēte == Izglītības programmas == * Pirmsskolas izglītības programma (01011111) * Pamatizglītības programma (31011011) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (21015611) * Pamatizglītības otrā posma (7.—9. klase) izglītības programma (23011112) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011013); * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma (31011023) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://majoruskola.lv/wp-content/uploads/2019/08/pasvnovertej-zin-2018-19_Majori.pdf Pašnovērtējuma ziņojums (2019)] {{Jūrmalas skolas}} [[Kategorija:Skolas Jūrmalā]] g8ryq925e2ix5qs3z2nmwfo20ehwqfo 0 450575 4466419 4153092 2026-05-10T21:56:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466419 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Marija Kārkla | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāte | term_sākums = 1990 | term_beigas = 1992 | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1954|12|15}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Laucienas pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Meikuls Kārkls | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = skolotāja | alma_mater = [[Liepājas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Marija Kārkla''', arī '''Marija Kadakovska''' (dzimusi {{dat|1954|12|15||bez}} [[Laucienas pagasts|Laucienas ciemā]]) ir latviešu skolotāja un sabiedriskā darbiniece, bijusī [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāte. == Dzīvesgājums == Dzimusi {{dat|1954|12|15||bez}} [[Laucienas pagasts|Laucienas ciemā]]. Mācījās [[Vītoli (Krišjāņu pagasts)|Vītolu]] pamatskolā un [[Kārsava]]s vidusskolā. Studēja [[Liepājas Pedagoģiskais institūts|Liepājas Pedagoģiskajā institūtā]], pēc kura absolvēšanas strādāja par [[latviešu valoda]]s un literatūras pasniedzēju [[Ludzas 1. vidusskola|Ludzas 1. vidusskolā]] un citās Latvijas skolās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ludzasbiblio.lv/lv/vecaks/novadnieki/izglitibas-darbinieki/karkla-marija|title=Ludzas bibliotēka - Kārkla Marija|website=www.ludzasbiblio.lv|access-date=2020-05-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200129041625/http://www.ludzasbiblio.lv/lv/vecaks/novadnieki/izglitibas-darbinieki/karkla-marija|archivedate=2020-01-29}}</ref> [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā M. Kārkla bija [[Latvijas Tautas fronte]]s [[Ludza]]s nodaļas aktīviste. Piedalījusies "[[Baltijas ceļš|Baltijas ceļā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thebalticway.eu/stasts/esmu-laimiga-ka-to-piedzivoju/|title=Esmu laimīga, ka to piedzīvoju… {{!}} Baltijas ceļš|last=|first=|website=www.thebalticway.eu|access-date=2020-05-01|date=|language=lv|archive-date=2020-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20201020134725/http://www.thebalticway.eu/stasts/esmu-laimiga-ka-to-piedzivoju/}}</ref> 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāti no 149. Kārsavas vēlēšanu apgabala, apsteidzot lauksaimnieku [[Boļeslavs Laganovskis|Boļeslavu Laganovski]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/4maijs/velesanas/r149.html|title=149. Kārsavas vēlēšanu apgabals|last=|first=|website=www.saeima.lv|access-date=2020-05-01|date=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/3092|title=Latgales dati - Boļeslavs Laganovskis|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2020-05-01|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1990. gada 4. maijā M. Kārkla nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]],<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> darbojās AP Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. 1992. gada 28. aprīlī viņa priekšlaicīgi pārtrauca savu darbību LR Augstākajā padomē, to pamatojot ar veselības pasliktināšanos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_diea1992n083&#124;article:DIVL490&#124;query:Marijas%20K%C4%81rklas&#124;issueType:P|title=Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums Par Latvijas Republikas tautas deputātes M.Kārklas pilnvaru izbeigšanos pirms termiņa|publisher=|work=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|access-date=2020. gada 1. maijs|date=1992. gada 8. maijs|last=|first=|issue=83|page=AP MP, 1|archive-date=2020. gada 3. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_diea1992n083{{!}}article:DIVL490{{!}}query:Marijas%20K%C4%81rklas{{!}}issueType:P}}</ref> Pēc deputātes pilnvaru beigām M. Kārkla bija [[Ciblas pamatskola|Ciblas vidusskolas]] direktore (1995—2015). [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Latvijas pašvaldību velēšanās]] ievēlēta [[Ciblas pagasts|Ciblas pagasta]] padomē no saraksta "Mēs novadam" (deputāte līdz 2005. gadam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4488|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2020-05-01}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja uz deputāta vietu [[Ciblas novads|Ciblas novada]] domē no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira (2000) * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Video == * [https://www.youtube.com/watch?v=qcUFwDPv6sg&ab_channel=VidzemesAugstskola_VidzemeUniversity Intervija ar Mariju Kārklu 2020. gada aprīlī] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Kārkla, Marija}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Liepājas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Talsu novadā dzimušie]] sjek033ehfy66eeb9kc91vebmbf3xrp 10 451392 4466496 4258861 2026-05-11T05:22:08Z Pirags 3757 4466496 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Lielie uzņēmumi Latvijā |title = {{flaga|Latvija}} Lielie uzņēmumi [[Latvija|Latvijā]] |listclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Esošie<br> uzņēmumi |list1 ={{Navbox subgroup |group1= Vietējie uzņēmumi |list1= * ''[[airBaltic]]'' * [[Amber Latvijas balzams]] * [[Depo (veikalu tīkls)|Depo]] * [[Dobeles dzirnavnieks]] * [[Grindeks]] * ''[[HansaMatrix]]'' * ''[[Latvenergo]]'' * [[Latvijas dzelzceļš]] * [[Latvijas Finieris]] * [[Latvijas Gāze]] * [[Latvijas kuģniecība]] * [[Latvijas Mobilais Telefons]] * [[Latvijas Pasts]] * [[Latvijas valsts meži]] * [[Mikrotīkls]] * ''[[Olpha]]'' * [[Pasažieru vilciens]] * [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca]] * [[Radiotehnika (zīmols)|Radiotehnika]] * [[Rietumu banka]] * [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca]] * [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca]] * [[Sadales tīkls]] * [[SAF Tehnika]] * [[REBIR]] * [[Rīgas osta]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] * ''[[Tet]]'' * [[Valmieras stikla šķiedra]] * [[Virši-A]] * [[Cido Grupa]] | group2 = Ārzemju kompāniju<br>meitas uzņēmumi |list2 = * [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] * ''[[Bitė Lietuva|Bite]]'' * [[BTA Baltic Insurance Company|BTA]] * [[Cēsu alus]] * ''[[Circle K Latvia|Circle K]]'' * [[Citadele banka]] * [[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca]] * ''[[Kesko Senukai]]'' * ''[[Lauma Fabrics]]'' * [[Luminor Bank (Latvija)|Luminor banka]] * ''[[Maxima Grupė|Maxima]]'' * ''[[Neste]]'' * ''[[Orlen]]'' * ''[[Rimi Baltic|Rimi]]'' * [[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB]] * ''[[SmartLynx Airlines]]'' * ''[[Swedbank]]'' * ''[[Uralhim]]'' * ''[[Uralkalij]]'' * ''[[Viada]]'' * ''[[Tele2]]'' }} |group2 = Bijušie<br>uzņēmumi |list2 = * [[Baltijas Celulozes fabrika]] * [[Baltijas Linu manufaktūra]] * ''[[Bellacord Electro]]'' * [[A/S "Buffalo"|"Buffalo"]] * [[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]] * [[Ford-Vairogs]] * [[Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika]] * [[Jēkabpils cukurfabrika]] * [[Jelgavas cukurfabrika]] * [[Juglas papīrfabrika]] * [[Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca]] * [[Kvadrāts (uzņēmums)|Kvadrāts]] * [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]] * [[Liepājas cukurfabrika]] * [[Liepājas Metalurgs]] * [[Līvānu stikla fabrika]] * [[Ogres Trikotāža]] * [[Papīrfabrika "Līgatne"]] * [[Provodņiks]] * [[Rēzeknes Piena konservu kombināts]] * [[Rīgas autobusu fabrika]] * [[Rīgas mūzikas instrumentu fabrika]] * [[Rīgas pusvadītāju rūpnīca "Alfa"]] * [[Rīgas vagonbūves rūpnīca]] (Fēnikss) * [[Staiceles papīrfabrika]] * [[VEF]] ([[Unions]]) * [[Vērmanis un dēls]] |group3 = Vērtīgākie<br>uzņēmumi |list3 = * [[Latvijas vērtīgāko uzņēmumu uzskaitījums]] (2020) }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi pēc produkcijas veida]] [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> pb0ad6un088nf92hq0t1x1akjwkuk6y 0 460250 4466493 4064873 2026-05-11T05:02:10Z ZANDMANIS 91184 4466493 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Hanss Dīters Fliks | image = 2022 Hansi Flick (cropped).jpg | image_size = 220px | caption = Fliks 2022. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1965|2|24}} | birth_place = {{vieta|Rietumvācija|Heidelberga}} | height = 177 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = | youthyears1 = 1971—1976 | youthclubs1 = {{flaga|Vācija}} BSC Mückenloch | youthyears2 = 1976—1981 | youthclubs2 = {{flaga|Vācija}} SpVgg Neckargemünd | youthyears3 = 1981—1983 | youthclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[SV Sandhausen]] | years1 = 1983—1985 | caps1 = | goals1 = | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SV Sandhausen]] | years2 = 1985—1990 | caps2 = 104 | goals2 = 5 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | years3 = 1990—1993 | caps3 = 44 | goals3 = 1 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | years4 = 1994—2000 | caps4 = | goals4 = | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Victoria Bammental]] | nationalyears1 = 1983 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U18 | manageryears1 = 1996—2000 | managerclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Victoria Bammental]] | manageryears2 = 2000—2005 | managerclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] | manageryears3 = 2006 | managerclubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] (asistents) | manageryears4 = 2006—2014 | managerclubs4 = {{fb|Vācija}} (asistents) | manageryears5 = 2019 | managerclubs5 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern München|Bayern München]] (asistents) | manageryears6 = 2019—2021 | managerclubs6 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern München|Bayern München]] | manageryears7 = 2021—2023 | managerclubs7 = {{fb|Vācija}} |manageryears8 = 2024— | managerclubs8 = {{flaga|ESP}} [[FC Barcelona]] }} '''Hanss Dīters Fliks''' ({{val|de|Hans-Dieter Flick}}; dzimis {{dat|1965|2|24}} [[Heidelberga|Heidelbergā]]) ir vācu [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. No 2024. gada maija ir Spānijas [[La Liga]] kluba [[FC Barcelona]] galvenais treneris.<ref>https://sportacentrs.com/futbols/spanija/29052024-oficiali_vacietis_fliks_klust_par_jauno_b</ref> No 2021. gada augusta līdz 2023. gada septembrim bija [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlases]] galvenais treneris. == Futbolista karjera == Piecas sezonas pārstāvējis [[Minhenes "Bayern"]], aizvadot 104 spēles [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]]. Šajā laikā četras reizes kļuva par Vācijas čempionu un vienreiz izcīnīja [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausu]]. 1987. gadā spēlēja [[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kausa]] finālā, kurā viņa pārstāvētā komanda piekāpās ''[[FC Porto]]''. 1990. gadā pārgāja uz ''[[1. FC Köln]]'', bet 1993. gadā, 28 gadu vecumā, bija spiests beigt profesionālo karjeru savainojumu dēļ. Vēlāk spēlēja amatieru vienībā ''Victoria Bammental''. Fliks nekad nav spēlējis [[Vācijas futbola izlase|Vācijas pieaugušo izlasē]], bet ir pārstāvējis U-18 izlasi 1983. gada Eiropas čempionātā. == Trenera karjera == Trenera karjeru sāka kā ''Victoria Bammental'' spēlējošais treneris. 2000. gada jūlijā kļuva par ''[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]'' galveno treneri. Klubs tolaik spēlēja [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] Oberlīgā, Vācijas futbola ceturtajā līmenī. 2001. gadā uzvarēja līgā un iekļuva Dienvidu reģionālajā līgā. Pēc vairākiem nesekmīgiem mēģinājumiem iekļūt [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgā]], 2005. gada novembrī bija spiests amatu atstāt. 2006. gadā neilgu laiku bija [[Austrija]]s kluba ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]'' trenera asistents un sporta koordinators. 2006. gada augustā sāka strādāt par [[Vācijas futbola izlase]]s galvenā trenera [[Joahims Lēvs|Joahima Lēva]] asistentu. [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionāta]] ceturtdaļfināla spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] pildīja galvenā trenera pienākumus, jo Lēvs bija diskvalificēts. Šajā amatā nostrādāja līdz [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]], kurā Vācija izcīnīja čempiontitulu, finālturnīra begām. No 2014. līdz 2017. gadam strādāja par sporta direktoru [[Vācijas Futbola asociācija|Vācijas Futbola asociācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.football.co.uk/germany/hansdieter-flick-steps-down-as-german-football-association/8241896/#GoOAcB4kwPI2HR5H.97 |title=Hans-Dieter Flick steps down as German Football Association sporting director |language=en |date=16 January 2017 |website=football.co.uk|access-date={{dat|2020|5|19||bez}}}}</ref> 2019. gada jūlijā uzsāka darbu kā [[Minhenes "Bayern"]] trenera [[Niko Kovačs|Niko Kovača]] asistents. Kad tā paša gada novembrī Kovačs amatu atstāja, Fliks kļuva par galvenā trenera pienākumu izpildītāju. Decembrī tika apstiprināts par galveno treneri līdz sezonas beigām. 2020. gada aprīlī klubs pagarināja līgumu ar Fliku līdz 2023. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fcbayern.com/en/news/2020/04/contract-until-2023-fc-bayern-and-head-coach-hansi-flick-agree-extension |title=FC Bayern and head coach Hansi Flick agree extension |language=en |date=3 April 2020 |website=fcbayern.com |access-date={{dat|2020|5|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200607035935/https://fcbayern.com/en/news/2020/04/contract-until-2023-fc-bayern-and-head-coach-hansi-flick-agree-extension |archivedate={{dat|2020|06|07||bez}} }}</ref> 2019.—2020. gada sezonā Flika vadībā ''Bayern'' uzvarēja gan Bundeslīgā, gan Vācijas kausa izcīņā, bet 2020. gada augustā triumfēja arī [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020.—2021. gada sezonā]] vēlreiz uzvarēja Bundeslīgā. Pēc sezonas klubu atstāja un kļuva par [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlases]] galveno treneri, nomainot amatā [[Joahims Lēvs|Joahimu Lēvu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.dfb.de/news/detail/hansi-flick-wird-neuer-bundestrainer-226926/ |title=Hansi Flick wird neuer Bundestrainer |language=de |date={{dat|2021|5|25|N|bez}} |website=dfb.de|access-date={{dat|2021|8|15||bez}}}}</ref> [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] nespēja ar izlasi izkļūt no grupas. 2023. gada septembrī pēc zaudējuma pārbaudes spēlē ar 1:4 [[Japānas futbola izlase|Japānas izlasei]] tika atbrīvots no amata. Izlase pēdējās piecās spēlēs Flika vadībā nebija uzvarējusi nevienā, zaudējot četras no tām.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/10092023-krize_esosa_euro_2024_majiniece_vacija_de |title=Krīzē esošā "Euro 2024" mājiniece Vācija deviņus mēnešus pirms turnīra atlaiž treneri |date={{dat|2023|9|10|N|bez}} |website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2023|9|11||bez}}}}</ref> 2024. gada 29. maijā Fliks parakstīja līgumu ar [[La Liga]] klubu [[FC Barcelona]] kļūstot par tā jauno galveno treneri līdz 2026. gada 30. jūnijam. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''SV Sandhausen''' *[[Ziemeļbādenes kauss]]: 1982–83, 1984–85<ref name="Baden Cup winner">{{cite web |url=https://www.dsfs.de/wp-content/uploads/2024/01/Ehrentafel-Pokalsieger-Norbaden.pdf |title=Ehrentafel Nordbadische Pokalsieger |publisher=Deutscher Sportclub für Fußballstatistiken e. V. (DSFS) |date= |access-date=20 April 2025 }}</ref> '''Bayern Munich''' *[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]: [[1985–86 Bundesliga|1985–86]], [[1986–87 Bundesliga|1986–87]], [[1988–89 Bundesliga|1988–89]], [[1989–90 Bundesliga|1989–90]]<ref name="auto2">{{cite web |url=https://fcbayern.com/en/teams/first-team/coaches-and-staff/hansi-flick |title=Hansi Flick |publisher=FC Bayern Munich |access-date=10 September 2023 |archive-date=4 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231004202318/https://fcbayern.com/en/teams/first-team/coaches-and-staff/hansi-flick |url-status= }}</ref> *[[DFB-Pokal]]: 1985–86<ref name="auto2"/> *[[DFB-Supercup]]: 1987 === Trenera asistenta karjera=== '''Vācija''' *[[FIFA Pasaules kauss]]: [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]; trešā vieta: [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] *[[Eiropas čempionāts futbolā]]: finālists: [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]; trešā vieta: [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]]<ref>{{Cite news |last=Burrows |first=Ben |title=Is there a third-place playoff at Euro 2024? And are there bronze medals? |url=https://www.nytimes.com/athletic/5627940/2024/07/10/euro-2024-third-place-playoff-bronze/ |access-date=28 February 2026 |work=The New York Times |date=15 July 2024 |language=en-US |issn=0362-4331}}</ref> === Trenera karjera === '''TSG 1899 Hoffenheim''' *[[Oberliga Baden-Württemberg]]: 2000–01<ref>{{cite web |url=https://fcbayern.com/de/news/2020/02/5-zahlen--fakten-zum-bundesligaspiel-gegen-1899-hoffenheim |title=5 Fakten zum Bundesligaspiel gegen Hoffenheim |publisher=FC Bayern Munich |language=de |date=29 February 2020 |access-date=10 September 2023 |archive-date=29 January 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230129192748/https://fcbayern.com/de/news/2020/02/5-zahlen--fakten-zum-bundesligaspiel-gegen-1899-hoffenheim |url-status= }}</ref> *[[Ziemeļbādenes kauss]]: 2001–02, 2002–03, 2003–04, 2004–05 '''Bayern Munich''' *[[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]]: [[2019–20 Bundesliga|2019–20]],<ref>{{cite web | url = https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-2019-20-title-win-in-numbers-lewandowski-davies-hansi-flick-muller-11772 | title = Bayern Bundesliga 2019/20 title win | website = bundesliga.com | language = en | access-date = 17 January 2022 | archive-date = 18 January 2022 | archive-url = https://web.archive.org/web/20220118182525/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/bayern-2019-20-title-win-in-numbers-lewandowski-davies-hansi-flick-muller-11772 | url-status = }}</ref> [[2020–21 Bundesliga|2020–21]]<ref>{{cite web | url = https://www.beinsports.com/en/football/news/bayern-munich-win-bundesliga-2020-21-ninth-1/1683792 | title = Ninth successive title for Bavarian giants | website = beinsports.com | language = en | access-date = 17 January 2022 | archive-date = 8 May 2021 | archive-url = https://web.archive.org/web/20210508154355/https://www.beinsports.com/en/football/news/bayern-munich-win-bundesliga-2020-21-ninth-1/1683792 | url-status = }}</ref> *[[DFB-Pokal]]: [[2019–20 DFB-Pokal|2019–20]]<ref>{{cite web | url = https://www.dfb.de/dfb-pokal/spieltag/?spieledb_path=%2Fmatches%2F2301896 | title = Bayer Leverkusen 2:4 Bayern München | website = DFB | date = 10 May 2014 | language = de | access-date = 5 January 2022 | archive-date = 16 November 2021 | archive-url = https://web.archive.org/web/20211116082459/https://www.dfb.de/dfb-pokal/spieltag/?spieledb_path=%2Fmatches%2F2301896 | url-status = }}</ref> *[[DFL-Supercup]]: [[2020 DFL-Supercup|2020]]<ref>{{cite web | url = https://www.thescore.com/deu_fed/news/2032473 | title = Bayern Munich win DFL-Supercup to claim 5th trophy of 2020 | website = thescore.com | date = 30 September 2020 | language = en | access-date = 17 January 2022 | archive-date = 8 May 2022 | archive-url = https://web.archive.org/web/20220508033031/https://www.thescore.com/deu_fed/news/2032473 | url-status = }}</ref> *[[UEFA Čempionu līga]]: [[2019–20 UEFA Champions League|2019–20]]<ref>{{cite web |url=https://www.espn.com/soccer/uefa-champions-league/story/4165270/bayern-munich-win-the-champions-league-how-social-media-reacted-to-the-bavarians-being-kings-of-europe |title=Bayern Munich win the Champions League: How social media reacted to the Bavarians being kings of Europe |publisher=ESPN |date=23 July 2020 |access-date=23 July 2020 |archive-date=20 September 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200920213302/https://www.espn.com/soccer/uefa-champions-league/story/4165270/bayern-munich-win-the-champions-league-how-social-media-reacted-to-the-bavarians-being-kings-of-europe |url-status= }}</ref> *[[UEFA Superkauss]]: [[2020. gada UEFA Superkauss|2020]] *[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: [[2020. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|2020]]<ref>{{cite news |url=https://www.fifa.com/clubworldcup/news/amp/pavard-completes-sextuple-for-dominant-bayern |archive-url=https://web.archive.org/web/20210211201846/https://www.fifa.com/clubworldcup/news/amp/pavard-completes-sextuple-for-dominant-bayern |url-status= |archive-date=11 February 2021 |title=Pavard completes sextuple for dominant Bayern |publisher=FIFA |date=11 February 2021 |access-date=11 February 2021}}</ref> '''Barcelona''' *[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]: [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024–25]],<ref>{{Cite web |title=Hansi Flick's Barça: League champions |url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/4265368/hansi-flicks-barca-league-champions |access-date=2025-05-15 |website=www.fcbarcelona.com |language=en}}</ref> [[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2025–26]] *[[Copa del Rey]]: [[2024–25 Copa del Rey|2024–25]]<ref>{{Cite web |date=2025-04-26 |title=FC Barcelona crowned Cup Kings in classic encounter |url=https://rfef.es/en/noticias/match-report-fc-barcelona-crowned-cup-kings-in-classic-encounter |access-date=2025-04-26 |website= |publisher=[[Real Federación Española de Fútbol]] |language=en}}</ref> *[[Spānijas Superkauss]]: 2025,<ref>{{Cite web |date=2025-01-13 |title=FC Barcelona win the Super Cup in a final for the history books (2-5) |url=https://rfef.es/en/noticias/match-report-fc-barcelona-win-the-super-cup-in-a-final-for-the-history-books-2-5 |access-date=2025-01-13 |website= |publisher=[[Real Federación Española de Fútbol]] |language=en}}</ref> 2026<ref name=super26>{{cite web |first= |last= |title=Barcelona vs Real Madrid Highlights, El Clasico Supercopa Final: Barcelona Beat Real Madrid 3-2 In Thriller, Clinch 1st Trophy Of Season| url=https://sports.ndtv.com/football/barcelona-vs-real-madrid-live-updates-supercopa-de-espana-final-live-score-super-cup-live-streaming-mbappe-vinicius-raphinha-lamine-yamal-10688288| access-date=12 Jan 2026|website=NDTV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{Vācijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fliks, Hanss Dīters}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:Vācijas futbola treneri]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] 0zcve8d3tyjssqlervzovxun87pcuui 0 461112 4466447 4053883 2026-05-11T00:03:10Z Ri4ardsons 18612 pap 4466447 wikitext text/x-wiki '''Dārzu iela''' var būt: * iela valstspilsētās: ** [[Dārzu iela (Jēkabpils)|Dārzu iela]] — iela [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]. ** [[Dārzu iela (Jūrmala)|Dārzu iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]. ** [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]]. ** [[Dārzu iela (Ventspils)|Dārzu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]. * iela novadu pilsētās: ** [[Dārzu iela (Baloži)|Dārzu iela]] — iela [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Baloži|Baložos]]. ** [[Dārzu iela (Cesvaine)|Dārzu iela]] — iela [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Cesvaine|Cesvainē]]. ** [[Dārzu iela (Kārsava)|Dārzu iela]] — iela [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Kārsava|Kārsavā]]. ** [[Dārzu iela (Lubāna)|Dārzu iela]] — iela Madonas novada [[Lubāna|Lubānā]]. ** [[Dārzu iela (Preiļi)|Dārzu iela]] — iela [[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Preiļi|Preiļos]]. ** [[Dārzu iela (Vangaži)|Dārzu iela]] — iela [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Vangaži|Vangažos]]. ** [[Dārzu iela (Varakļāni)|Dārzu iela]] — iela Madonas novada [[Varakļāni|Varakļānos]]. ** [[Dārzu iela (Viļaka)|Dārzu iela]] — iela [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Viļaka|Viļakā]]. ** [[Dārzu iela (Viļāni)|Dārzu iela]] — iela [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Viļāni|Viļānos]]. * iela novadu apdzīvotās vietās: ** [[Dārzu iela (Aizkalne)|Dārzu iela]] — iela Preiļu novada [[Aizkalnes pagasts|Aizkalnes pagasta]] [[Aizkalne|Aizkalnē]]. ** [[Dārzu iela (Audriņi)|Dārzu iela]] — iela Rēzeknes novada [[Audriņu pagasts|Audriņu pagasta]] [[Audriņi|Audriņos]]. ** [[Dārzu iela (Bērzgale)|Dārzu iela]] — iela Rēzeknes novada [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] [[Bērzgale|Bērzgalē]]. ** [[Dārzu iela (Cibla)|Dārzu iela]] — iela Ludzas novada [[Ciblas pagasts|Ciblas pagasta]] [[Cibla|Ciblā]]. ** [[Dārzu iela (Izvalta)|Dārzu iela]] — iela [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Izvaltas pagasts|Izvaltas pagasta]] [[Izvalta|Izvaltā]]. ** [[Dārzu iela (Jaunsilavas)|Dārzu iela]] — iela [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Turku pagasts|Turku pagasta]] [[Jaunsilavas|Jaunsilavās]]. ** [[Dārzu iela (Kalni)|Dārzu iela]] — iela [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes pagasta]] [[Kalni (Nīgrandes pagasts)|Kalnos]]. ** [[Dārzu iela (Kaunata)|Dārzu iela]] — iela Rēzeknes novada [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagasta]] [[Kaunata|Kaunatā]]. ** [[Dārzu iela (Kumbuļi)|Dārzu iela]] — iela [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Demenes pagasts|Demenes pagasta]] [[Kumbuļi|Kumbuļos]]. ** [[Dārzu iela (Lendži)|Dārzu iela]] — iela Rēzeknes novada [[Lendžu pagasts|Lendžu pagasta]] [[Lendži|Lendžos]]. ** [[Dārzu iela (Malnava)|Dārzu iela]] — iela Ludzas novada [[Malnavas pagasts|Malnavas pagasta]] [[Malnava|Malnavā]]. ** [[Dārzu iela (Malta)|Dārzu iela]] — iela Rēzeknes novada [[Maltas pagasts|Maltas pagasta]] [[Malta (Maltas pagasts)|Maltā]]. ** [[Dārzu iela (Mežvalde)|Dārzu iela]] — iela [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Rumbas pagasts|Rumbas pagasta]] [[Mežvalde|Mežvaldē]]. ** [[Dārzu iela (Mežvidi))|Dārzu iela]] — iela Ludzas novada [[Mežvidu pagasts|Mežvidu pagasta]] [[Mežvidi (Mežvidu pagasts)|Mežvidos]]. ** [[Dārzu iela (Ratnieki)|Dārzu iela]] — iela Rēzeknes novada [[Čornajas pagasts|Čornajas pagasta]] [[Ratnieki (Čornajas pagasts)|Ratniekos]]. ** [[Dārzu iela (Rājumi)|Dārzu iela]] — iela [[Olaines novads|Olaines novada]] [[Olaines pagasts|Olaines pagasta]] [[Rājumi|Rājumos]]. ** [[Dārzu iela (Riebiņi)|Dārzu iela]] — iela Preiļu novada [[Riebiņu pagasts|Riebiņu pagasta]] [[Riebiņi|Riebiņos]]. ** [[Dārzu iela (Ropaži)|Dārzu iela]] — iela [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]] [[Ropaži|Ropažos]]. ** [[Dārzu iela (Rožupe)|Dārzu iela]] — iela Līvānu novada [[Rožupes pagasts|Rožupes pagasta]] [[Rožupe|Rožupē]]. ** [[Dārzu iela (Salnava)|Dārzu iela]] — iela Ludzas novada [[Salnavas pagasts|Salnavas pagasta]] [[Salnava|Salnavā]]. ** [[Dārzu iela (Stabulnieki)|Dārzu iela]] — iela Preiļu novada [[Stabulnieku pagasts|Stabulnieku pagasta]] [[Stabulnieki (Stabulnieku pagasts)|Stabulniekos]]. ** [[Dārzu iela (Šķeltova)|Dārzu iela]] — iela Krāslavas novada [[Šķeltovas pagasts|Šķeltovas pagasta]] [[Šķeltova|Šķeltovā]]. ** [[Dārzu iela (Strūžāni)|Dārzu iela]] — iela Rēzeknes novada [[Strūžānu pagasts|Strūžānu pagasta]] [[Strūžāni|Strūžānos]]. ** [[Dārzu iela (Špoģi)|Dārzu iela]] — iela Augšdaugavas novada [[Višķu pagasts|Višķu pagasta]] [[Špoģi|Špoģos]]. ** [[Dārzu iela (Štikāni)|Dārzu iela]] — iela Rēzeknes novada [[Silmalas pagasts|Silmalas pagasta]] [[Štikāni|Štikānos]]. ** [[Dārzu iela (Tabore)|Dārzu iela]] — iela Augšdaugavas novada [[Tabores pagasts|Tabores pagasta]] [[Tabore|Taborē]]. ** [[Dārzu iela (Tutāni)|Dārzu iela]] — iela Ludzas novada [[Cirmas pagasts|Cirmas pagasta]] [[Tutāni|Tutānos]]. ** [[Dārzu iela (Vecslabada)|Dārzu iela]] — iela Ludzas novada [[Istras pagasts|Istras pagasta]] [[Vecslabada|Vecslabadā]]. ** [[Dārzu iela (Vecvārkava)|Dārzu iela]] — iela Preiļu novada [[Upmalas pagasts|Upmalas pagasta]] [[Vecvārkava|Vecvārkavā]]. ** [[Dārzu iela (Vietalva)|Dārzu iela]] — iela [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagasta]] [[Vietalva|Vietalvā]]. ** [[Dārzu iela (Ziemeļblāzma)|Dārzu iela]] — iela [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Skultes pagasts|Skultes pagasta]] [[Ziemeļblāzma (Skultes pagasts)|Ziemeļblāzmā]]. ** [[Dārzu iela (Zosna)|Dārzu iela]] — iela Rēzeknes novada [[Lūznavas pagasts|Lūznavas pagasta]] [[Zosna|Zosnā]]. == Skatīt arī == * [[Dārza iela]] * [[Dārziņu iela]] {{Ielu nosaukums}} tlnnafc4c7zpkgn5u6q28xdtm1xzpw6 0 462611 4466171 4457336 2026-05-10T14:42:46Z ~2026-28356-68 145167 es neko nemainiju 4466171 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Siguldas novads (2003—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Siguldas novads | karte = Sigulda novads karte 2021.png | karte2 = Siguldas novads 2021.png | karte2_apraksts = Siguldas novads no 2021. gada 1. jūlija | ģerboņa_attēls = Siguldas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Siguldas novada ģerbonis | karoga_attēls =Siguldas novads Flag.png | karoga_nosaukums =Siguldas novada karogs | centrs = Sigulda | mērs = [[Linards Kumskis]] | mērs_partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]/[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] | mērs_gads = | platība = 1030,1 | iedzīvotāji = 30040 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 30040/ 1030.1 round 1}} | izveidots = 2021 || teritorijas = [[Sigulda]]<br />[[Allažu pagasts]]<br />[[Inčukalna pagasts]]<br />[[Krimuldas pagasts]]<br />[[Lēdurgas pagasts]]<br />[[Mālpils pagasts]]<br />[[Mores pagasts]]<br />[[Siguldas pagasts]]. | mājaslapa = https://www.sigulda.lv }} '''Siguldas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots agrākais [[Siguldas novads (2003—2021)|Siguldas novads]], [[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna pagasts]], [[Krimuldas novads]] un [[Mālpils pagasts|Mālpils novads]]. Robežojas austrumos ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]], ziemeļos ar [[Limbažu novads|Limbažu novadu]], rietumos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Ādažu novads|Ādažu]] un [[Ropažu novads|Ropažu novadiem]], kā arī dienvidos ar [[Charlie kirk|Ogres novadu]]. Novada centrs atrodas [[Sigulda]]s pilsētā. == Teritoriālais iedalījums == Siguldas novads sastāv no 1 pilsētasman dirsa ir charlijs kerks un 7 pagastiem: [[Allažu pagasts]], [[Inčukalna pagasts]], [[Krimuldas pagasts]], [[Lēdurgas pagasts]], [[Mālpils pagasts]], [[Mores pagasts]], [[Siguldas pagasts]] un [[Sigulda]]s pilsēta. == Daba == Ģeogrāfiski novads tiek dalīts divās daļās. [[Gauja]]s labajā krastā atrodas [[Idumejas augstiene]]s [[Limbažu viļņotais līdzenums]]. Pie augstienes pieskaita arī [[Gaujas senleja|Gaujas senleju]] abos tās krastos. Kreiso krastu gandrīz visu aizņem [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā lēzeni paugurainā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu mala, robežojoties hitleru dirsa ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]] austrumos un [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumu]] rietumos. Ģeoloģiski novada dienvidu daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļos vidusdevona charlie kirnogulumi. Derīgie izrakteņi: [[smilts]] un [[grants]] (Lorupe).<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Vidējā temperatūra: -6,7 — -67 ° C janvārī, +67 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 607—607 mm gadā.<ref name="LGA" /> === Upes === Novada ziemeļdaļa ietilpst [[Gauja]]s baseinā, neliela daļa ziemeļrietumos [[Baltijas jūra]]s baseinā, dienvidu daļa [[Daugava]]s baseinā.<ref name="LGA" /> Lielākās upes: * Gaujas baseina — Gauja, labajā krastā [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] un [[Loja (upe)|Loja]], kreisajā krastā [[Vējupīte (Gaujas pieteka)|Vējupīte]], [[Lorupe]], [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]] un [[Inčupīte]]. * Daugavas baseina hitlaea — [[Lielā Jugla]] un tās satekupes [[Suda]] un [[Mergupe]]. * Baltijas jūras baseina — [[Aģe]]. === Ūdenstilpes === Lielu ezeru novadā nav, lielākie — [[Aijažu ezers]] (3,1 km²) un [[Aģes ezers]] (1,1 km²). === Dabas aizsardzība === Ievērojamu daļu novada centrā un ziemeļos aizņem [[Gaujas nacionālais parks]] (tai skaitā [[Nurmižu gravu rezervāts]], [[Inciema senkrasta rezervāts]] un [[Turaidas muzejrezervāts]]). Ziemeļos [[dabas liegums|dabas liegumi]] [[Laugas purvs]], [[Lielais un Pemmes purvs]], [[Linezers (dabas liegums)|Linezers]], dienvidos [[Mazie Kangari]], [[Ezernieku karsta kritenes]] un [[Mežmuižas avoti]]. == Vēsture == Siguldas apkārtne bijusi intensīvi apdzīvota no 1. gt. [[p.m.ē.]] Senatnē Siguldas apkārtnē dzīvojušas [[zemgaļi|zemgaļu]] ciltis (tā sauktie Gaujas zemgaļi), kas atstājušas zemgaļiem un sēļiem raksturīgos [[Kapulauks|uzkalniņu kapus]], taču 9.-11. gadsimtā šeit jau konstatējama pie [[somugri]]em piederošā [[lībieši|lībiešu]] (Gaujas lībiešu) jeb līvu kultūra.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta [[Turaida (zeme)|Turaidai]] Gaujas labajā krastā un [[Satezele]]i kreisajā. Pēc [[Krustneši|krustnešu]] iebrukuma Turaidas valdītājs [[Kaupo]] kļuva par to uzticamu sabiedroto un [[katolicisms|katoli]], 1204. gadā apmeklēja [[Roma|Romu]]. 1206. gadā katoļu priesteris [[Alebrands]] kristīja Gaujas līvus un uzcēla Kubeseles baznīcu ({{val|la|ecclesia Cubbesele}}). [[1206]]. gadā līvu sacelšanās laikā, Turaidas [[līvi]] padzina krustnešu sabiedroto Kaupo un nopostīja viņa īpašumus. Lai atgūtu savu zaudēto stāvokli, Kaupo vadīja krustnešu un to sabiedroto [[zemgaļi|zemgaļu]] kopīgo uzbrukumu [[Turaidas pils|Turaidas pilij]]. Pēc tam Gaujas līvu zemes sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), Kaupo novads ar divām pilīm (''castrum magnum Cauponis'' un ''castrum Cauponis'', tagadējo Turaidas un Krimuldas pilsdrupu tuvumā), tāpat kā citas novada Gaujas labā krasta zemes, nokļuva bīskapa Alberta tiesā. Kreisais krasts, izņemot nelielu daļu ap [[Sidgunda|Sidgundu]], kļuva par ordeņa īpašumu. 1212. gadā notika kopīga līvu un [[latgaļi|latgaļu]] [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autīnes sacelšanās]], kura cieta sakāvi pie [[Satezele]]s. Pēc Kaupo nāves 1217. gadā Krimuldas novada zemi ieguva [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas Domkapituls]], vēlāk tā atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s Turaidas fogtu pārvaldībā. Novada dienvidos [[Mālpils]] apkaimi ieguva Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen''), kurš 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf |title=Leonida Jansona raksts "Mālpils senatne" (2002). |access-date={{dat|2022|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304234712/http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf }}</ref> Sidgundas apkaimē esošās Daugavas lībiešu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. 1345. gadā līvi ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]] aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais ({{val|la|quidam Livo de senioribus dicens}}), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (''regem constitutum'') Siguldā ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestru]] [[Burhards fon Dreilēbens|Burhardu]].<ref name="LV" /> Pēc nostāsta, leišu lielkungs atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis" un pavēlējis viņam nocirst galvu.<ref>Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.</ref> Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[lībiešu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — "māla pils"). Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā novads nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s daļa. 1629. gadā [[Zviedrija]] ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz Vidzemi. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā novads nonāca [[Krievijas Impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī. Krimuldu 1726. gadā ieguva kapteinis Kārlis Hermersens, bet 1817. gadā kņazi [[Līveni]], kas sevi uzskatīja par līvu ķēniņa Kaupo pēcnācējiem. [[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils muižas kungu māja]] Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā 1918.-1919. gadā pie [[Inčukalns|Inčukalna]] notika svarīga [[Inčukalna kauja|kauja]] starp [[landesvērs|landesvēru]] un [[sarkanie strēlnieki|sarkanajiem strēlniekiem]]. 1944. gada septembrī pie [[More]]s notika [[Mores kaujas]] starp latviešu leģionu un [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. Pirmoreiz [[Siguldas novads (2003—2021)|Siguldas novadu]] izveidoja [[2003. gads|2003]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], un tobrīd tā sastāvā ietilpa Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts un Mores pagasts. Teritoriālās reformas rezultātā 2009. gada 1. jūlijā Siguldas novads tika apvienots ar Allažu pagastu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.sigulda.lv/upload/filemanager/Marts,2012.pdf|title=Apstiprināts Siguldas novada ģerbonis|publisher=Siguldas novada pašvaldība|work=Siguldas Novada Ziņas|access-date=2022-05-19|date=2012. gada marts|issue=162|pages=1.-2.}}</ref> [[2021]]. gada 1. jūlijā Siguldas novads tika apvienots ar [[Krimuldas novads|Krimuldas]] un [[Mālpils novads|Mālpils]] novadiem, kā arī [[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastu]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/OSP]{{Novecojusi saite}}</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|15140 |1967|24841 |1979|28046 |1989|31994 |2000|30834 |2011|30012 |2021|30427 }} === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Siguldas novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref name="LGIA">[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || [[Sigulda]] || Pilsēta || — || 15 369 |- | 2. || [[Inčukalns]] || Ciems || Inčukalna || 2 179 |- | 3. || [[Mālpils]] || Ciems || Mālpils || 1 970 |- | 4. || [[Ragana (ciems)|Ragana]] || Ciems || Krimuldas || 1 225 |- | 5. || [[Gauja]] || Ciems || Inčukalna || 799 |- | 6. || [[Allaži]] || Ciems || Allažu || 689 |- | 7. || [[Inciems]] || Ciems || Krimuldas || 541 |- | 8. || [[Lēdurga]] || Ciems || Lēdurgas || 523 |- | 9. || [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupe]] || Ciems || Inčukalna || 460 |- | 10. || [[Sidgunda]] || Ciems || Mālpils || 380 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Siguldas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (27185) |green|86.8}} {{bar percent|[[Krievi]] (2396) |red|7.7}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (509) |blue|1.6}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (328) |black|1.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (222) |pink|0.7}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (155) |yellow|0.5}} {{bar percent|[[Igauņi]] (18) |purple|0.1}} {{bar percent|[[Ebreji]] (11) |orange|0.0}} {{bar percent|[[Čigāni]] (9) |violet|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (471) |grey|1.5}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|Siguldas novada dome}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === Siguldas novadu šķērso divi galvenās nozīmes autoceļi — {{A ceļš|2}} (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)) un {{A ceļš|3}} (Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)). Abi ceļi sadalās netālu no [[Krustiņi]]em. Turpat abi galvenie autoceļi krustojas ar reģionālās nozīmes autoceļu {{P ceļš|10}} (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile). Caur novada vienīgo pilsētu [[Sigulda|Siguldu]] iet tikai viens no galvenās nozīmes autoceļiem — A2, kas pilsētas dienvidos krustojas ar reģionālās nozīmes autoceļu {{P ceļš|8}} (Inciems—Sigulda—Ķegums). Autoceļš P8 šķērso visu Siguldas pilsētu un beidzas krustojuma ar autoceļu A3 [[Inciems|Inciemā]]. Pirms Siguldas pilsētas, autoceļš P8 [[Mālpils|Mālpilī]] krustojas ar autoceļu {{P ceļš|3}} (Garkalne—Alauksts). Pie [[Plānupe]]s autoceļš P3 krustojas ar autoceļu P10. [[Turaida (ciems)|Turaidā]] autoceļš P8 krustojas ar autoceļu {{P ceļš|7}} (Ragana—Turaida). Vēl viens svarīgs autoceļa mezgls atrodas [[Ragana (ciems)|Raganā]], kur krustojas A3 un P7, kā arī {{P ceļš|6}} (Saulkrasti—Sēja—Ragana) un {{P ceļš|9}} (Ragana—Limbaži). Gar novada rietumu teritoriju šķērso arī autoceļš {{P ceļš|32}} (Augšlīgatne—Skrīveri). Novada teritoriju šķērso arī [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]], uz kuras novada teritorijā atrodas 3 stacijas — [[Vangaži (stacija)|Vangaži]], [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] un [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] un viena pietura [[Egļupe (stacija)|Egļupe]]. <gallery> Gauja valley in Sigulda.jpg|Autoceļa P8 tilts pār Gauju Siguldā Vangažu stacija.JPG|Vangažu dzelzceļa stacija Inčukalna stacija 2021.jpg|Inčukalna dzelzceļa stacija Siguldas stacija 2021.jpg|Siguldas dzelzceļa stacija </gallery> == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763—1848) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) * [[Garlībs Merķelis]] (1769—1850), rakstnieks, publicists * [[Juris Caunītis]] (1826—1861), skolotājs, žurnālists, sabiedriskais darbinieks, jaunlatvietis * [[Kārlis Kasparsons]] (1865—1962), sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts, politiķis * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934), ārsts oftalmologs, homeopāts * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972), tēlnieks * [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940) * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975), dzejnieks * [[Milda Lauberte]] (1918—2009), šahiste, trīspadsmitkārtēja Latvijas čempione šahā * [[Gunārs Skriba]] (1929—2020), mežsaimnieks, pirmais [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] direktors == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery perrow="5"> Burg Turaida04.jpg|Turaidas pils Pils iela 16.JPG|Siguldas Jaunā pils Daudas ūdenskritums.jpg|Daudas ūdenskritums Viesulēnu slāņi, 20200618.jpg|Viesulēnu slāņi Inčukalna pagastā Gauja no Katlapu ieža.jpg|Gauja no Katlapu ieža Sidgunda old school house.jpg|Sidgundas vecā skola Slūnu iezis - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Slūnu iezis pie Braslas 2011.Kraukļukalna iezis ziemā,sasalis ūdenskritums.Frozen waterfall - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Kraukļukalna iezis Gutmani koobas Siguldas.JPG|Gūtmaņa ala Sigulda, Siguldas novads - panoramio (19).jpg|Siguldas Spieķu parkā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Rīgas rajons}} [[Kategorija:Siguldas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] lbegh5j0n0ybapgomhfrqwzubru53g7 4466172 4466171 2026-05-10T14:43:23Z ~2026-28356-68 145167 es samainuiju 4466172 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Siguldas novads (2003—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Siguldas novads | karte = Sigulda novads karte 2021.png | karte2 = Siguldas novads 2021.png | karte2_apraksts = Siguldas novads no 2021. gada 1. jūlija | ģerboņa_attēls = Siguldas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Siguldas novada ģerbonis | karoga_attēls =Siguldas novads Flag.png | karoga_nosaukums =Siguldas novada karogs | centrs = Sigulda | mērs = [[Linards Kumskis]] | mērs_partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]/[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] | mērs_gads = | platība = 1030,1 | iedzīvotāji = 30040 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 30040/ 1030.1 round 1}} | izveidots = 2021 || teritorijas = [[Sigulda]]<br />[[Allažu pagasts]]<br />[[Inčukalna pagasts]]<br />[[Krimuldas pagasts]]<br />[[Lēdurgas pagasts]]<br />[[Mālpils pagasts]]<br />[[Mores pagasts]]<br />[[Siguldas pagasts]]. | mājaslapa = https://www.sigulda.lv }} '''Siguldas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots agrākais [[Siguldas novads (2003—2021)|Siguldas novads]], [[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna pagasts]], [[Krimuldas novads]] un [[Mālpils pagasts|Mālpils novads]]. Robežojas austrumos ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]], ziemeļos ar [[Limbažu novads|Limbažu novadu]], rietumos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Ādažu novads|Ādažu]] un [[Ropažu novads|Ropažu novadiem]], kā arī dienvidos ar [[Charlie kirk|Ogres novadu]]. Novada centrs atrodas [[Sigulda]]s pilsētā. == Teritoriālais iedalījums == Siguldas novads sastāv no 1 pilsētas ir charlijs kerks un 7 pagastiem: [[Allažu pagasts]], [[Inčukalna pagasts]], [[Krimuldas pagasts]], [[Lēdurgas pagasts]], [[Mālpils pagasts]], [[Mores pagasts]], [[Siguldas pagasts]] un [[Sigulda]]s pilsēta. == Daba == Ģeogrāfiski novads tiek dalīts divās daļās. [[Gauja]]s labajā krastā atrodas [[Idumejas augstiene]]s [[Limbažu viļņotais līdzenums]]. Pie augstienes pieskaita arī [[Gaujas senleja|Gaujas senleju]] abos tās krastos. Kreiso krastu gandrīz visu aizņem [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā lēzeni paugurainā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu mala, robežojoties hitleru dirsa ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]] austrumos un [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumu]] rietumos. Ģeoloģiski novada dienvidu daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļos vidusdevona charlie kirnogulumi. Derīgie izrakteņi: [[smilts]] un [[grants]] (Lorupe).<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Vidējā temperatūra: -6,7 — -67 ° C janvārī, +67 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 607—607 mm gadā.<ref name="LGA" /> === Upes === Novada ziemeļdaļa ietilpst [[Gauja]]s baseinā, neliela daļa ziemeļrietumos [[Baltijas jūra]]s baseinā, dienvidu daļa [[Daugava]]s baseinā.<ref name="LGA" /> Lielākās upes: * Gaujas baseina — Gauja, labajā krastā [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] un [[Loja (upe)|Loja]], kreisajā krastā [[Vējupīte (Gaujas pieteka)|Vējupīte]], [[Lorupe]], [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]] un [[Inčupīte]]. * Daugavas baseina  * — [[Lielā Jugla]] un tās satekupes [[Suda]] un [[Mergupe]]. * Baltijas jūras baseina — [[Aģe]]. === Ūdenstilpes === Lielu ezeru novadā nav, lielākie — [[Aijažu ezers]] (3,1 km²) un [[Aģes ezers]] (1,1 km²). === Dabas aizsardzība === Ievērojamu daļu novada centrā un ziemeļos aizņem [[Gaujas nacionālais parks]] (tai skaitā [[Nurmižu gravu rezervāts]], [[Inciema senkrasta rezervāts]] un [[Turaidas muzejrezervāts]]). Ziemeļos [[dabas liegums|dabas liegumi]] [[Laugas purvs]], [[Lielais un Pemmes purvs]], [[Linezers (dabas liegums)|Linezers]], dienvidos [[Mazie Kangari]], [[Ezernieku karsta kritenes]] un [[Mežmuižas avoti]]. == Vēsture == Siguldas apkārtne bijusi intensīvi apdzīvota no 1. gt. [[p.m.ē.]] Senatnē Siguldas apkārtnē dzīvojušas [[zemgaļi|zemgaļu]] ciltis (tā sauktie Gaujas zemgaļi), kas atstājušas zemgaļiem un sēļiem raksturīgos [[Kapulauks|uzkalniņu kapus]], taču 9.-11. gadsimtā šeit jau konstatējama pie [[somugri]]em piederošā [[lībieši|lībiešu]] (Gaujas lībiešu) jeb līvu kultūra.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta [[Turaida (zeme)|Turaidai]] Gaujas labajā krastā un [[Satezele]]i kreisajā. Pēc [[Krustneši|krustnešu]] iebrukuma Turaidas valdītājs [[Kaupo]] kļuva par to uzticamu sabiedroto un [[katolicisms|katoli]], 1204. gadā apmeklēja [[Roma|Romu]]. 1206. gadā katoļu priesteris [[Alebrands]] kristīja Gaujas līvus un uzcēla Kubeseles baznīcu ({{val|la|ecclesia Cubbesele}}). [[1206]]. gadā līvu sacelšanās laikā, Turaidas [[līvi]] padzina krustnešu sabiedroto Kaupo un nopostīja viņa īpašumus. Lai atgūtu savu zaudēto stāvokli, Kaupo vadīja krustnešu un to sabiedroto [[zemgaļi|zemgaļu]] kopīgo uzbrukumu [[Turaidas pils|Turaidas pilij]]. Pēc tam Gaujas līvu zemes sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), Kaupo novads ar divām pilīm (''castrum magnum Cauponis'' un ''castrum Cauponis'', tagadējo Turaidas un Krimuldas pilsdrupu tuvumā), tāpat kā citas novada Gaujas labā krasta zemes, nokļuva bīskapa Alberta tiesā. Kreisais krasts, izņemot nelielu daļu ap [[Sidgunda|Sidgundu]], kļuva par ordeņa īpašumu. 1212. gadā notika kopīga līvu un [[latgaļi|latgaļu]] [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autīnes sacelšanās]], kura cieta sakāvi pie [[Satezele]]s. Pēc Kaupo nāves 1217. gadā Krimuldas novada zemi ieguva [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas Domkapituls]], vēlāk tā atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s Turaidas fogtu pārvaldībā. Novada dienvidos [[Mālpils]] apkaimi ieguva Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen''), kurš 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf |title=Leonida Jansona raksts "Mālpils senatne" (2002). |access-date={{dat|2022|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304234712/http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf }}</ref> Sidgundas apkaimē esošās Daugavas lībiešu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. 1345. gadā līvi ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]] aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais ({{val|la|quidam Livo de senioribus dicens}}), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (''regem constitutum'') Siguldā ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestru]] [[Burhards fon Dreilēbens|Burhardu]].<ref name="LV" /> Pēc nostāsta, leišu lielkungs atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis" un pavēlējis viņam nocirst galvu.<ref>Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.</ref> Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[lībiešu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — "māla pils"). Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā novads nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s daļa. 1629. gadā [[Zviedrija]] ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz Vidzemi. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā novads nonāca [[Krievijas Impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī. Krimuldu 1726. gadā ieguva kapteinis Kārlis Hermersens, bet 1817. gadā kņazi [[Līveni]], kas sevi uzskatīja par līvu ķēniņa Kaupo pēcnācējiem. [[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils muižas kungu māja]] Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā 1918.-1919. gadā pie [[Inčukalns|Inčukalna]] notika svarīga [[Inčukalna kauja|kauja]] starp [[landesvērs|landesvēru]] un [[sarkanie strēlnieki|sarkanajiem strēlniekiem]]. 1944. gada septembrī pie [[More]]s notika [[Mores kaujas]] starp latviešu leģionu un [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. Pirmoreiz [[Siguldas novads (2003—2021)|Siguldas novadu]] izveidoja [[2003. gads|2003]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], un tobrīd tā sastāvā ietilpa Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts un Mores pagasts. Teritoriālās reformas rezultātā 2009. gada 1. jūlijā Siguldas novads tika apvienots ar Allažu pagastu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.sigulda.lv/upload/filemanager/Marts,2012.pdf|title=Apstiprināts Siguldas novada ģerbonis|publisher=Siguldas novada pašvaldība|work=Siguldas Novada Ziņas|access-date=2022-05-19|date=2012. gada marts|issue=162|pages=1.-2.}}</ref> [[2021]]. gada 1. jūlijā Siguldas novads tika apvienots ar [[Krimuldas novads|Krimuldas]] un [[Mālpils novads|Mālpils]] novadiem, kā arī [[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastu]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/OSP]{{Novecojusi saite}}</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|15140 |1967|24841 |1979|28046 |1989|31994 |2000|30834 |2011|30012 |2021|30427 }} === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Siguldas novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref name="LGIA">[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || [[Sigulda]] || Pilsēta || — || 15 369 |- | 2. || [[Inčukalns]] || Ciems || Inčukalna || 2 179 |- | 3. || [[Mālpils]] || Ciems || Mālpils || 1 970 |- | 4. || [[Ragana (ciems)|Ragana]] || Ciems || Krimuldas || 1 225 |- | 5. || [[Gauja]] || Ciems || Inčukalna || 799 |- | 6. || [[Allaži]] || Ciems || Allažu || 689 |- | 7. || [[Inciems]] || Ciems || Krimuldas || 541 |- | 8. || [[Lēdurga]] || Ciems || Lēdurgas || 523 |- | 9. || [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupe]] || Ciems || Inčukalna || 460 |- | 10. || [[Sidgunda]] || Ciems || Mālpils || 380 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Siguldas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (27185) |green|86.8}} {{bar percent|[[Krievi]] (2396) |red|7.7}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (509) |blue|1.6}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (328) |black|1.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (222) |pink|0.7}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (155) |yellow|0.5}} {{bar percent|[[Igauņi]] (18) |purple|0.1}} {{bar percent|[[Ebreji]] (11) |orange|0.0}} {{bar percent|[[Čigāni]] (9) |violet|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (471) |grey|1.5}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|Siguldas novada dome}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === Siguldas novadu šķērso divi galvenās nozīmes autoceļi — {{A ceļš|2}} (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)) un {{A ceļš|3}} (Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)). Abi ceļi sadalās netālu no [[Krustiņi]]em. Turpat abi galvenie autoceļi krustojas ar reģionālās nozīmes autoceļu {{P ceļš|10}} (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile). Caur novada vienīgo pilsētu [[Sigulda|Siguldu]] iet tikai viens no galvenās nozīmes autoceļiem — A2, kas pilsētas dienvidos krustojas ar reģionālās nozīmes autoceļu {{P ceļš|8}} (Inciems—Sigulda—Ķegums). Autoceļš P8 šķērso visu Siguldas pilsētu un beidzas krustojuma ar autoceļu A3 [[Inciems|Inciemā]]. Pirms Siguldas pilsētas, autoceļš P8 [[Mālpils|Mālpilī]] krustojas ar autoceļu {{P ceļš|3}} (Garkalne—Alauksts). Pie [[Plānupe]]s autoceļš P3 krustojas ar autoceļu P10. [[Turaida (ciems)|Turaidā]] autoceļš P8 krustojas ar autoceļu {{P ceļš|7}} (Ragana—Turaida). Vēl viens svarīgs autoceļa mezgls atrodas [[Ragana (ciems)|Raganā]], kur krustojas A3 un P7, kā arī {{P ceļš|6}} (Saulkrasti—Sēja—Ragana) un {{P ceļš|9}} (Ragana—Limbaži). Gar novada rietumu teritoriju šķērso arī autoceļš {{P ceļš|32}} (Augšlīgatne—Skrīveri). Novada teritoriju šķērso arī [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]], uz kuras novada teritorijā atrodas 3 stacijas — [[Vangaži (stacija)|Vangaži]], [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] un [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] un viena pietura [[Egļupe (stacija)|Egļupe]]. <gallery> Gauja valley in Sigulda.jpg|Autoceļa P8 tilts pār Gauju Siguldā Vangažu stacija.JPG|Vangažu dzelzceļa stacija Inčukalna stacija 2021.jpg|Inčukalna dzelzceļa stacija Siguldas stacija 2021.jpg|Siguldas dzelzceļa stacija </gallery> == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763—1848) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) * [[Garlībs Merķelis]] (1769—1850), rakstnieks, publicists * [[Juris Caunītis]] (1826—1861), skolotājs, žurnālists, sabiedriskais darbinieks, jaunlatvietis * [[Kārlis Kasparsons]] (1865—1962), sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts, politiķis * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934), ārsts oftalmologs, homeopāts * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972), tēlnieks * [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940) * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975), dzejnieks * [[Milda Lauberte]] (1918—2009), šahiste, trīspadsmitkārtēja Latvijas čempione šahā * [[Gunārs Skriba]] (1929—2020), mežsaimnieks, pirmais [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] direktors == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery perrow="5"> Burg Turaida04.jpg|Turaidas pils Pils iela 16.JPG|Siguldas Jaunā pils Daudas ūdenskritums.jpg|Daudas ūdenskritums Viesulēnu slāņi, 20200618.jpg|Viesulēnu slāņi Inčukalna pagastā Gauja no Katlapu ieža.jpg|Gauja no Katlapu ieža Sidgunda old school house.jpg|Sidgundas vecā skola Slūnu iezis - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Slūnu iezis pie Braslas 2011.Kraukļukalna iezis ziemā,sasalis ūdenskritums.Frozen waterfall - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Kraukļukalna iezis Gutmani koobas Siguldas.JPG|Gūtmaņa ala Sigulda, Siguldas novads - panoramio (19).jpg|Siguldas Spieķu parkā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Rīgas rajons}} [[Kategorija:Siguldas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] 3xwduq6jwjaos820bgrbge6ndel0v0y 4466192 4466172 2026-05-10T15:22:45Z Pirags 3757 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-28356-68|~2026-28356-68]] ([[User talk:~2026-28356-68|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4466172 4466192 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Siguldas novads (2003—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Siguldas novads | karte = Sigulda novads karte 2021.png | karte2 = Siguldas novads 2021.png | karte2_apraksts = Siguldas novads no 2021. gada 1. jūlija | ģerboņa_attēls = Siguldas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Siguldas novada ģerbonis | karoga_attēls =Siguldas novads Flag.png | karoga_nosaukums =Siguldas novada karogs | centrs = Sigulda | mērs = [[Linards Kumskis]] | mērs_partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]/[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] | mērs_gads = | platība = 1030,1 | iedzīvotāji = 30040 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 30040/ 1030.1 round 1}} | izveidots = 2021 || teritorijas = [[Sigulda]]<br />[[Allažu pagasts]]<br />[[Inčukalna pagasts]]<br />[[Krimuldas pagasts]]<br />[[Lēdurgas pagasts]]<br />[[Mālpils pagasts]]<br />[[Mores pagasts]]<br />[[Siguldas pagasts]]. | mājaslapa = https://www.sigulda.lv }} '''Siguldas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots agrākais [[Siguldas novads (2003—2021)|Siguldas novads]], [[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna pagasts]], [[Krimuldas novads]] un [[Mālpils pagasts|Mālpils novads]]. Robežojas austrumos ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]], ziemeļos ar [[Limbažu novads|Limbažu novadu]], rietumos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Ādažu novads|Ādažu]] un [[Ropažu novads|Ropažu novadiem]], kā arī dienvidos ar [[Charlie kirk|Ogres novadu]]. Novada centrs atrodas [[Sigulda]]s pilsētā. == Teritoriālais iedalījums == Siguldas novads sastāv no 1 pilsētasman dirsa ir charlijs kerks un 7 pagastiem: [[Allažu pagasts]], [[Inčukalna pagasts]], [[Krimuldas pagasts]], [[Lēdurgas pagasts]], [[Mālpils pagasts]], [[Mores pagasts]], [[Siguldas pagasts]] un [[Sigulda]]s pilsēta. == Daba == Ģeogrāfiski novads tiek dalīts divās daļās. [[Gauja]]s labajā krastā atrodas [[Idumejas augstiene]]s [[Limbažu viļņotais līdzenums]]. Pie augstienes pieskaita arī [[Gaujas senleja|Gaujas senleju]] abos tās krastos. Kreiso krastu gandrīz visu aizņem [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā lēzeni paugurainā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu mala, robežojoties hitleru dirsa ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]] austrumos un [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumu]] rietumos. Ģeoloģiski novada dienvidu daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļos vidusdevona charlie kirnogulumi. Derīgie izrakteņi: [[smilts]] un [[grants]] (Lorupe).<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Vidējā temperatūra: -6,7 — -67 ° C janvārī, +67 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 607—607 mm gadā.<ref name="LGA" /> === Upes === Novada ziemeļdaļa ietilpst [[Gauja]]s baseinā, neliela daļa ziemeļrietumos [[Baltijas jūra]]s baseinā, dienvidu daļa [[Daugava]]s baseinā.<ref name="LGA" /> Lielākās upes: * Gaujas baseina — Gauja, labajā krastā [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] un [[Loja (upe)|Loja]], kreisajā krastā [[Vējupīte (Gaujas pieteka)|Vējupīte]], [[Lorupe]], [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]] un [[Inčupīte]]. * Daugavas baseina hitlaea — [[Lielā Jugla]] un tās satekupes [[Suda]] un [[Mergupe]]. * Baltijas jūras baseina — [[Aģe]]. === Ūdenstilpes === Lielu ezeru novadā nav, lielākie — [[Aijažu ezers]] (3,1 km²) un [[Aģes ezers]] (1,1 km²). === Dabas aizsardzība === Ievērojamu daļu novada centrā un ziemeļos aizņem [[Gaujas nacionālais parks]] (tai skaitā [[Nurmižu gravu rezervāts]], [[Inciema senkrasta rezervāts]] un [[Turaidas muzejrezervāts]]). Ziemeļos [[dabas liegums|dabas liegumi]] [[Laugas purvs]], [[Lielais un Pemmes purvs]], [[Linezers (dabas liegums)|Linezers]], dienvidos [[Mazie Kangari]], [[Ezernieku karsta kritenes]] un [[Mežmuižas avoti]]. == Vēsture == Siguldas apkārtne bijusi intensīvi apdzīvota no 1. gt. [[p.m.ē.]] Senatnē Siguldas apkārtnē dzīvojušas [[zemgaļi|zemgaļu]] ciltis (tā sauktie Gaujas zemgaļi), kas atstājušas zemgaļiem un sēļiem raksturīgos [[Kapulauks|uzkalniņu kapus]], taču 9.-11. gadsimtā šeit jau konstatējama pie [[somugri]]em piederošā [[lībieši|lībiešu]] (Gaujas lībiešu) jeb līvu kultūra.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta [[Turaida (zeme)|Turaidai]] Gaujas labajā krastā un [[Satezele]]i kreisajā. Pēc [[Krustneši|krustnešu]] iebrukuma Turaidas valdītājs [[Kaupo]] kļuva par to uzticamu sabiedroto un [[katolicisms|katoli]], 1204. gadā apmeklēja [[Roma|Romu]]. 1206. gadā katoļu priesteris [[Alebrands]] kristīja Gaujas līvus un uzcēla Kubeseles baznīcu ({{val|la|ecclesia Cubbesele}}). [[1206]]. gadā līvu sacelšanās laikā, Turaidas [[līvi]] padzina krustnešu sabiedroto Kaupo un nopostīja viņa īpašumus. Lai atgūtu savu zaudēto stāvokli, Kaupo vadīja krustnešu un to sabiedroto [[zemgaļi|zemgaļu]] kopīgo uzbrukumu [[Turaidas pils|Turaidas pilij]]. Pēc tam Gaujas līvu zemes sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), Kaupo novads ar divām pilīm (''castrum magnum Cauponis'' un ''castrum Cauponis'', tagadējo Turaidas un Krimuldas pilsdrupu tuvumā), tāpat kā citas novada Gaujas labā krasta zemes, nokļuva bīskapa Alberta tiesā. Kreisais krasts, izņemot nelielu daļu ap [[Sidgunda|Sidgundu]], kļuva par ordeņa īpašumu. 1212. gadā notika kopīga līvu un [[latgaļi|latgaļu]] [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autīnes sacelšanās]], kura cieta sakāvi pie [[Satezele]]s. Pēc Kaupo nāves 1217. gadā Krimuldas novada zemi ieguva [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas Domkapituls]], vēlāk tā atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s Turaidas fogtu pārvaldībā. Novada dienvidos [[Mālpils]] apkaimi ieguva Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen''), kurš 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf |title=Leonida Jansona raksts "Mālpils senatne" (2002). |access-date={{dat|2022|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304234712/http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf }}</ref> Sidgundas apkaimē esošās Daugavas lībiešu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. 1345. gadā līvi ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]] aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais ({{val|la|quidam Livo de senioribus dicens}}), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (''regem constitutum'') Siguldā ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestru]] [[Burhards fon Dreilēbens|Burhardu]].<ref name="LV" /> Pēc nostāsta, leišu lielkungs atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis" un pavēlējis viņam nocirst galvu.<ref>Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.</ref> Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[lībiešu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — "māla pils"). Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā novads nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s daļa. 1629. gadā [[Zviedrija]] ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz Vidzemi. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā novads nonāca [[Krievijas Impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī. Krimuldu 1726. gadā ieguva kapteinis Kārlis Hermersens, bet 1817. gadā kņazi [[Līveni]], kas sevi uzskatīja par līvu ķēniņa Kaupo pēcnācējiem. [[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils muižas kungu māja]] Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā 1918.-1919. gadā pie [[Inčukalns|Inčukalna]] notika svarīga [[Inčukalna kauja|kauja]] starp [[landesvērs|landesvēru]] un [[sarkanie strēlnieki|sarkanajiem strēlniekiem]]. 1944. gada septembrī pie [[More]]s notika [[Mores kaujas]] starp latviešu leģionu un [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. Pirmoreiz [[Siguldas novads (2003—2021)|Siguldas novadu]] izveidoja [[2003. gads|2003]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], un tobrīd tā sastāvā ietilpa Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts un Mores pagasts. Teritoriālās reformas rezultātā 2009. gada 1. jūlijā Siguldas novads tika apvienots ar Allažu pagastu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.sigulda.lv/upload/filemanager/Marts,2012.pdf|title=Apstiprināts Siguldas novada ģerbonis|publisher=Siguldas novada pašvaldība|work=Siguldas Novada Ziņas|access-date=2022-05-19|date=2012. gada marts|issue=162|pages=1.-2.}}</ref> [[2021]]. gada 1. jūlijā Siguldas novads tika apvienots ar [[Krimuldas novads|Krimuldas]] un [[Mālpils novads|Mālpils]] novadiem, kā arī [[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastu]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/OSP]{{Novecojusi saite}}</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|15140 |1967|24841 |1979|28046 |1989|31994 |2000|30834 |2011|30012 |2021|30427 }} === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Siguldas novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref name="LGIA">[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || [[Sigulda]] || Pilsēta || — || 15 369 |- | 2. || [[Inčukalns]] || Ciems || Inčukalna || 2 179 |- | 3. || [[Mālpils]] || Ciems || Mālpils || 1 970 |- | 4. || [[Ragana (ciems)|Ragana]] || Ciems || Krimuldas || 1 225 |- | 5. || [[Gauja]] || Ciems || Inčukalna || 799 |- | 6. || [[Allaži]] || Ciems || Allažu || 689 |- | 7. || [[Inciems]] || Ciems || Krimuldas || 541 |- | 8. || [[Lēdurga]] || Ciems || Lēdurgas || 523 |- | 9. || [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupe]] || Ciems || Inčukalna || 460 |- | 10. || [[Sidgunda]] || Ciems || Mālpils || 380 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Siguldas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (27185) |green|86.8}} {{bar percent|[[Krievi]] (2396) |red|7.7}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (509) |blue|1.6}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (328) |black|1.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (222) |pink|0.7}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (155) |yellow|0.5}} {{bar percent|[[Igauņi]] (18) |purple|0.1}} {{bar percent|[[Ebreji]] (11) |orange|0.0}} {{bar percent|[[Čigāni]] (9) |violet|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (471) |grey|1.5}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|Siguldas novada dome}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === Siguldas novadu šķērso divi galvenās nozīmes autoceļi — {{A ceļš|2}} (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)) un {{A ceļš|3}} (Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)). Abi ceļi sadalās netālu no [[Krustiņi]]em. Turpat abi galvenie autoceļi krustojas ar reģionālās nozīmes autoceļu {{P ceļš|10}} (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile). Caur novada vienīgo pilsētu [[Sigulda|Siguldu]] iet tikai viens no galvenās nozīmes autoceļiem — A2, kas pilsētas dienvidos krustojas ar reģionālās nozīmes autoceļu {{P ceļš|8}} (Inciems—Sigulda—Ķegums). Autoceļš P8 šķērso visu Siguldas pilsētu un beidzas krustojuma ar autoceļu A3 [[Inciems|Inciemā]]. Pirms Siguldas pilsētas, autoceļš P8 [[Mālpils|Mālpilī]] krustojas ar autoceļu {{P ceļš|3}} (Garkalne—Alauksts). Pie [[Plānupe]]s autoceļš P3 krustojas ar autoceļu P10. [[Turaida (ciems)|Turaidā]] autoceļš P8 krustojas ar autoceļu {{P ceļš|7}} (Ragana—Turaida). Vēl viens svarīgs autoceļa mezgls atrodas [[Ragana (ciems)|Raganā]], kur krustojas A3 un P7, kā arī {{P ceļš|6}} (Saulkrasti—Sēja—Ragana) un {{P ceļš|9}} (Ragana—Limbaži). Gar novada rietumu teritoriju šķērso arī autoceļš {{P ceļš|32}} (Augšlīgatne—Skrīveri). Novada teritoriju šķērso arī [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]], uz kuras novada teritorijā atrodas 3 stacijas — [[Vangaži (stacija)|Vangaži]], [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] un [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] un viena pietura [[Egļupe (stacija)|Egļupe]]. <gallery> Gauja valley in Sigulda.jpg|Autoceļa P8 tilts pār Gauju Siguldā Vangažu stacija.JPG|Vangažu dzelzceļa stacija Inčukalna stacija 2021.jpg|Inčukalna dzelzceļa stacija Siguldas stacija 2021.jpg|Siguldas dzelzceļa stacija </gallery> == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763—1848) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) * [[Garlībs Merķelis]] (1769—1850), rakstnieks, publicists * [[Juris Caunītis]] (1826—1861), skolotājs, žurnālists, sabiedriskais darbinieks, jaunlatvietis * [[Kārlis Kasparsons]] (1865—1962), sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts, politiķis * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934), ārsts oftalmologs, homeopāts * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972), tēlnieks * [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940) * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975), dzejnieks * [[Milda Lauberte]] (1918—2009), šahiste, trīspadsmitkārtēja Latvijas čempione šahā * [[Gunārs Skriba]] (1929—2020), mežsaimnieks, pirmais [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] direktors == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery perrow="5"> Burg Turaida04.jpg|Turaidas pils Pils iela 16.JPG|Siguldas Jaunā pils Daudas ūdenskritums.jpg|Daudas ūdenskritums Viesulēnu slāņi, 20200618.jpg|Viesulēnu slāņi Inčukalna pagastā Gauja no Katlapu ieža.jpg|Gauja no Katlapu ieža Sidgunda old school house.jpg|Sidgundas vecā skola Slūnu iezis - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Slūnu iezis pie Braslas 2011.Kraukļukalna iezis ziemā,sasalis ūdenskritums.Frozen waterfall - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Kraukļukalna iezis Gutmani koobas Siguldas.JPG|Gūtmaņa ala Sigulda, Siguldas novads - panoramio (19).jpg|Siguldas Spieķu parkā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Rīgas rajons}} [[Kategorija:Siguldas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] lbegh5j0n0ybapgomhfrqwzubru53g7 4466193 4466192 2026-05-10T15:23:11Z Pirags 3757 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-28356-68|~2026-28356-68]] ([[User talk:~2026-28356-68|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4466171 4466193 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Siguldas novads (2003—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Siguldas novads | karte = Sigulda novads karte 2021.png | karte2 = Siguldas novads 2021.png | karte2_apraksts = Siguldas novads no 2021. gada 1. jūlija | ģerboņa_attēls = Siguldas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Siguldas novada ģerbonis | karoga_attēls =Siguldas novads Flag.png | karoga_nosaukums =Siguldas novada karogs | centrs = Sigulda | mērs = [[Linards Kumskis]] | mērs_partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]/[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] | mērs_gads = | platība = 1030,1 | iedzīvotāji = 30040 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 30040/ 1030.1 round 1}} | izveidots = 2021 || teritorijas = [[Sigulda]]<br />[[Allažu pagasts]]<br />[[Inčukalna pagasts]]<br />[[Krimuldas pagasts]]<br />[[Lēdurgas pagasts]]<br />[[Mālpils pagasts]]<br />[[Mores pagasts]]<br />[[Siguldas pagasts]]. | mājaslapa = https://www.sigulda.lv }} '''Siguldas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots agrākais [[Siguldas novads (2003—2021)|Siguldas novads]], [[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna pagasts]], [[Krimuldas novads]] un [[Mālpils pagasts|Mālpils novads]]. Robežojas austrumos ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]], ziemeļos ar [[Limbažu novads|Limbažu novadu]], rietumos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Ādažu novads|Ādažu]] un [[Ropažu novads|Ropažu novadiem]], kā arī dienvidos ar [[Ogres novads|Ogres novadu]]. Novada centrs atrodas [[Sigulda]]s pilsētā. == Teritoriālais iedalījums == Siguldas novads sastāv no 1 pilsētas un 7 pagastiem: [[Allažu pagasts]], [[Inčukalna pagasts]], [[Krimuldas pagasts]], [[Lēdurgas pagasts]], [[Mālpils pagasts]], [[Mores pagasts]], [[Siguldas pagasts]] un [[Sigulda]]s pilsēta. == Daba == Ģeogrāfiski novads tiek dalīts divās daļās. [[Gauja]]s labajā krastā atrodas [[Idumejas augstiene]]s [[Limbažu viļņotais līdzenums]]. Pie augstienes pieskaita arī [[Gaujas senleja|Gaujas senleju]] abos tās krastos. Kreiso krastu gandrīz visu aizņem [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā lēzeni paugurainā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu mala, robežojoties ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]] austrumos un [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumu]] rietumos. Ģeoloģiski novada dienvidu daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļos vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: [[smilts]] un [[grants]] (Lorupe).<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Vidējā temperatūra: -5,5 — -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 750—850 mm gadā.<ref name="LGA" /> === Upes === Novada ziemeļdaļa ietilpst [[Gauja]]s baseinā, neliela daļa ziemeļrietumos [[Baltijas jūra]]s baseinā, dienvidu daļa [[Daugava]]s baseinā.<ref name="LGA" /> Lielākās upes: * Gaujas baseina — Gauja, labajā krastā [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] un [[Loja (upe)|Loja]], kreisajā krastā [[Vējupīte (Gaujas pieteka)|Vējupīte]], [[Lorupe]], [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]] un [[Inčupīte]]. * Daugavas baseina — [[Lielā Jugla]] un tās satekupes [[Suda]] un [[Mergupe]]. * Baltijas jūras baseina — [[Aģe]]. === Ūdenstilpes === Lielu ezeru novadā nav, lielākie — [[Aijažu ezers]] (3,1 km²) un [[Aģes ezers]] (1,1 km²). === Dabas aizsardzība === Ievērojamu daļu novada centrā un ziemeļos aizņem [[Gaujas nacionālais parks]] (tai skaitā [[Nurmižu gravu rezervāts]], [[Inciema senkrasta rezervāts]] un [[Turaidas muzejrezervāts]]). Ziemeļos [[dabas liegums|dabas liegumi]] [[Laugas purvs]], [[Lielais un Pemmes purvs]], [[Linezers (dabas liegums)|Linezers]], dienvidos [[Mazie Kangari]], [[Ezernieku karsta kritenes]] un [[Mežmuižas avoti]]. == Vēsture == Siguldas apkārtne bijusi intensīvi apdzīvota no 1. gt. [[p.m.ē.]] Senatnē Siguldas apkārtnē dzīvojušas [[zemgaļi|zemgaļu]] ciltis (tā sauktie Gaujas zemgaļi), kas atstājušas zemgaļiem un sēļiem raksturīgos [[Kapulauks|uzkalniņu kapus]], taču 9.-11. gadsimtā šeit jau konstatējama pie [[somugri]]em piederošā [[lībieši|lībiešu]] (Gaujas lībiešu) jeb līvu kultūra.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta [[Turaida (zeme)|Turaidai]] Gaujas labajā krastā un [[Satezele]]i kreisajā. Pēc [[Krustneši|krustnešu]] iebrukuma Turaidas valdītājs [[Kaupo]] kļuva par to uzticamu sabiedroto un [[katolicisms|katoli]], 1204. gadā apmeklēja [[Roma|Romu]]. 1206. gadā katoļu priesteris [[Alebrands]] kristīja Gaujas līvus un uzcēla Kubeseles baznīcu ({{val|la|ecclesia Cubbesele}}). [[1206]]. gadā līvu sacelšanās laikā, Turaidas [[līvi]] padzina krustnešu sabiedroto Kaupo un nopostīja viņa īpašumus. Lai atgūtu savu zaudēto stāvokli, Kaupo vadīja krustnešu un to sabiedroto [[zemgaļi|zemgaļu]] kopīgo uzbrukumu [[Turaidas pils|Turaidas pilij]]. Pēc tam Gaujas līvu zemes sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), Kaupo novads ar divām pilīm (''castrum magnum Cauponis'' un ''castrum Cauponis'', tagadējo Turaidas un Krimuldas pilsdrupu tuvumā), tāpat kā citas novada Gaujas labā krasta zemes, nokļuva bīskapa Alberta tiesā. Kreisais krasts, izņemot nelielu daļu ap [[Sidgunda|Sidgundu]], kļuva par ordeņa īpašumu. 1212. gadā notika kopīga līvu un [[latgaļi|latgaļu]] [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autīnes sacelšanās]], kura cieta sakāvi pie [[Satezele]]s. Pēc Kaupo nāves 1217. gadā Krimuldas novada zemi ieguva [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas Domkapituls]], vēlāk tā atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s Turaidas fogtu pārvaldībā. Novada dienvidos [[Mālpils]] apkaimi ieguva Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen''), kurš 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf |title=Leonida Jansona raksts "Mālpils senatne" (2002). |access-date={{dat|2022|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304234712/http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf }}</ref> Sidgundas apkaimē esošās Daugavas lībiešu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. 1345. gadā līvi ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]] aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais ({{val|la|quidam Livo de senioribus dicens}}), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (''regem constitutum'') Siguldā ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestru]] [[Burhards fon Dreilēbens|Burhardu]].<ref name="LV" /> Pēc nostāsta, leišu lielkungs atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis" un pavēlējis viņam nocirst galvu.<ref>Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.</ref> Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[lībiešu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — "māla pils"). Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā novads nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s daļa. 1629. gadā [[Zviedrija]] ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz Vidzemi. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā novads nonāca [[Krievijas Impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī. Krimuldu 1726. gadā ieguva kapteinis Kārlis Hermersens, bet 1817. gadā kņazi [[Līveni]], kas sevi uzskatīja par līvu ķēniņa Kaupo pēcnācējiem. [[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils muižas kungu māja]] Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta. [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā 1918.-1919. gadā pie [[Inčukalns|Inčukalna]] notika svarīga [[Inčukalna kauja|kauja]] starp [[landesvērs|landesvēru]] un [[sarkanie strēlnieki|sarkanajiem strēlniekiem]]. 1944. gada septembrī pie [[More]]s notika [[Mores kaujas]] starp latviešu leģionu un [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. Pirmoreiz [[Siguldas novads (2003—2021)|Siguldas novadu]] izveidoja [[2003. gads|2003]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], un tobrīd tā sastāvā ietilpa Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts un Mores pagasts. Teritoriālās reformas rezultātā 2009. gada 1. jūlijā Siguldas novads tika apvienots ar Allažu pagastu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.sigulda.lv/upload/filemanager/Marts,2012.pdf|title=Apstiprināts Siguldas novada ģerbonis|publisher=Siguldas novada pašvaldība|work=Siguldas Novada Ziņas|access-date=2022-05-19|date=2012. gada marts|issue=162|pages=1.-2.}}</ref> [[2021]]. gada 1. jūlijā Siguldas novads tika apvienots ar [[Krimuldas novads|Krimuldas]] un [[Mālpils novads|Mālpils]] novadiem, kā arī [[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastu]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/OSP]{{Novecojusi saite}}</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|15140 |1967|24841 |1979|28046 |1989|31994 |2000|30834 |2011|30012 |2021|30427 }} === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Siguldas novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref name="LGIA">[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || [[Sigulda]] || Pilsēta || — || 15 369 |- | 2. || [[Inčukalns]] || Ciems || Inčukalna || 2 179 |- | 3. || [[Mālpils]] || Ciems || Mālpils || 1 970 |- | 4. || [[Ragana (ciems)|Ragana]] || Ciems || Krimuldas || 1 225 |- | 5. || [[Gauja]] || Ciems || Inčukalna || 799 |- | 6. || [[Allaži]] || Ciems || Allažu || 689 |- | 7. || [[Inciems]] || Ciems || Krimuldas || 541 |- | 8. || [[Lēdurga]] || Ciems || Lēdurgas || 523 |- | 9. || [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupe]] || Ciems || Inčukalna || 460 |- | 10. || [[Sidgunda]] || Ciems || Mālpils || 380 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Siguldas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (27185) |green|86.8}} {{bar percent|[[Krievi]] (2396) |red|7.7}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (509) |blue|1.6}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (328) |black|1.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (222) |pink|0.7}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (155) |yellow|0.5}} {{bar percent|[[Igauņi]] (18) |purple|0.1}} {{bar percent|[[Ebreji]] (11) |orange|0.0}} {{bar percent|[[Čigāni]] (9) |violet|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (471) |grey|1.5}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|Siguldas novada dome}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === Siguldas novadu šķērso divi galvenās nozīmes autoceļi — {{A ceļš|2}} (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)) un {{A ceļš|3}} (Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)). Abi ceļi sadalās netālu no [[Krustiņi]]em. Turpat abi galvenie autoceļi krustojas ar reģionālās nozīmes autoceļu {{P ceļš|10}} (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile). Caur novada vienīgo pilsētu [[Sigulda|Siguldu]] iet tikai viens no galvenās nozīmes autoceļiem — A2, kas pilsētas dienvidos krustojas ar reģionālās nozīmes autoceļu {{P ceļš|8}} (Inciems—Sigulda—Ķegums). Autoceļš P8 šķērso visu Siguldas pilsētu un beidzas krustojuma ar autoceļu A3 [[Inciems|Inciemā]]. Pirms Siguldas pilsētas, autoceļš P8 [[Mālpils|Mālpilī]] krustojas ar autoceļu {{P ceļš|3}} (Garkalne—Alauksts). Pie [[Plānupe]]s autoceļš P3 krustojas ar autoceļu P10. [[Turaida (ciems)|Turaidā]] autoceļš P8 krustojas ar autoceļu {{P ceļš|7}} (Ragana—Turaida). Vēl viens svarīgs autoceļa mezgls atrodas [[Ragana (ciems)|Raganā]], kur krustojas A3 un P7, kā arī {{P ceļš|6}} (Saulkrasti—Sēja—Ragana) un {{P ceļš|9}} (Ragana—Limbaži). Gar novada rietumu teritoriju šķērso arī autoceļš {{P ceļš|32}} (Augšlīgatne—Skrīveri). Novada teritoriju šķērso arī [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]], uz kuras novada teritorijā atrodas 3 stacijas — [[Vangaži (stacija)|Vangaži]], [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] un [[Sigulda (stacija)|Sigulda]] un viena pietura [[Egļupe (stacija)|Egļupe]]. <gallery> Gauja valley in Sigulda.jpg|Autoceļa P8 tilts pār Gauju Siguldā Vangažu stacija.JPG|Vangažu dzelzceļa stacija Inčukalna stacija 2021.jpg|Inčukalna dzelzceļa stacija Siguldas stacija 2021.jpg|Siguldas dzelzceļa stacija </gallery> == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Ageluth'' 1763—1848) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) * [[Garlībs Merķelis]] (1769—1850), rakstnieks, publicists * [[Juris Caunītis]] (1826—1861), skolotājs, žurnālists, sabiedriskais darbinieks, jaunlatvietis * [[Kārlis Kasparsons]] (1865—1962), sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts, politiķis * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934), ārsts oftalmologs, homeopāts * [[Teodors Zaļkalns]] (1876—1972), tēlnieks * [[Rūdolfs Klinsons]] (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940) * [[Jānis Sudrabkalns]] (1894—1975), dzejnieks * [[Milda Lauberte]] (1918—2009), šahiste, trīspadsmitkārtēja Latvijas čempione šahā * [[Gunārs Skriba]] (1929—2020), mežsaimnieks, pirmais [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] direktors == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery perrow="5"> Burg Turaida04.jpg|Turaidas pils Pils iela 16.JPG|Siguldas Jaunā pils Daudas ūdenskritums.jpg|Daudas ūdenskritums Viesulēnu slāņi, 20200618.jpg|Viesulēnu slāņi Inčukalna pagastā Gauja no Katlapu ieža.jpg|Gauja no Katlapu ieža Sidgunda old school house.jpg|Sidgundas vecā skola Slūnu iezis - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Slūnu iezis pie Braslas 2011.Kraukļukalna iezis ziemā,sasalis ūdenskritums.Frozen waterfall - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Kraukļukalna iezis Gutmani koobas Siguldas.JPG|Gūtmaņa ala Sigulda, Siguldas novads - panoramio (19).jpg|Siguldas Spieķu parkā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Rīgas rajons}} [[Kategorija:Siguldas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] 5sfc4eta2mtoccx52q907eb1koicc5r 0 462613 4466563 4360725 2026-05-11T10:11:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466563 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada jūnijs}} [[Attēls:Standard Model of Elementary Particles.svg|thumb|300px|Elementārdaļiņu "[[standartmodelis]]" (angliski)]] Vājā '''neitrālās strāvas''' mijiedarbība ir viens no veidiem, kā [[subatomāra daļiņa|subatomārās daļiņas]] var savā starpā mijiedarboties ar [[vājā mijiedarbība|vājā spēka]] palīdzību. Šo mijiedarbību mediators ir [[W un Z bozoni|Z bozons]]. Vājo neitrālo strāvu atklāšana rosināja apvienot [[elektromagnētisms|elektromagnētismu]] un [[vājais spēks|vājo spēku]] [[elektrovājais spēks|elektrovājajā spēkā]], kā arī noveda pie [[W un Z bozoni|W]] un [[W un Z bozoni|Z bozonu]] atklāšanas. == Vienkāršots apraksts == Vājais spēks ir vislabāk pazīstams ar savu lomu kodolsabrukšanā. Tam ir ļoti mazs darbības rādiuss un, tāpat kā gravitācijas spēks, tas var mijiedarboties ar [[neitrīno]]. Tāpat kā citi subatomārie spēki, vājais spēks tiek pārraidīts ar apmaiņas daļiņām. Vājā spēka apmaiņas daļiņas ir W un Z bozoni. W ir lādiņš, kas var būt pozitīvs vai negatīvs, bet Z elektriskā lādiņa nav. Z bozons pārnes momentu, spinu un enerģiju, bet kvantu skaitļi, lādiņš, aromāts, barionu skaitlis, leptonu skaitlis u.c., paliek nemainīgi. Dēļ tā, ka nenotiek lādiņa pārnešana, daļiņu apmaiņa tiek aprakstīta kā "neitrāla". Termins "strāva" tiek lietots, lai aprakstītu daļiņu apmaiņu, un nav saistīts ar [[elektrība|elektrību]]. == Definīcija == Neitrālo strāvu tā dēvē dēļ daļiņu mijiedarbības. Piemēram, <math>\nu_e e^- \rightarrow \nu_e e^- </math> elastīgās izkliedes amplitūdas, neitrālās strāvas, komponente. :<math>\mathfrak{M}^{\mathrm{NC}} \propto J_{\mu}^{\mathrm{(NC)}}(\nu_{\mathrm{e}}) \; J^{\mathrm{(NC)}\mu}(\mathrm{e^{-}}) ~,</math> Neitrālā strāva apraksta neitrīno un elektronu plūsmu: :<math>J^{\mathrm{(NC)}\mu}(f) = \bar{u}_{f}\gamma^{\mu}\frac{1}{2}\left(g^{f}_{V}-g^{f}_{A}\gamma^{5}\right)u_{f},</math> <math>g^{f}_{V}=T_3(f)-2\sin^2\theta_W ~ Q(f)</math> un <math>g^{f}_{A}=T_3(f)</math> ir [[Hiralitāte (fizika)|vektoru un aksiālo vektoru]] savienojumi [[fermions|fermioniem]] <math>f</math>. Kreisi hirālie savienojumi neitrīno un aksiāli savienojumi lādētiem leptoniem. Z bozons var saistīties ar jebkuru standartmodeļa daļiņu, atskaitot [[gluons|gluonus]] un [[fotons|fotonus]]. Jebkāda mijiedarbība starp divām lādētām daļiņām, kas var notikt ar virtuālo Z bozonu palīdzību, var notikt arī ar virtuālo [[fotons|fotonu]] palīdzību, ja vien mijiedarbojošos daļiņu enerģijas nav pielīdzināmas Z bozona masai, kas ir aptuveni (91 GeV) vai lielākas. Ja enerģijas tuvojas Z bozona masai, tad ir novērojama [[rezonanse]] un vājās mijiedarbības ietekme uz elektromagnētiskā procesa amplitūdu par aptuveni divām kārtām pārsniedz fotona ieguldījumu. Pie lielākām enerģijām mijiedarbību ieguldījumi ir vienlīdzīgi. Pirmie daļiņu paātrinātāji ar pietiekamām enerģijām, lai varētu novērot neitrālo strāvu mijiedarbības un izmērītu Z bozona masu, parādījās 1983 gadā. Vienīgais skaidrojums elastīgai neitrīno izkliedei matērijā ir Z bozonu mijiedarbība. Neitrīno ir vienlīdzīga iespējamība izkliedēties elastīgi (Z bozonu apmaiņa) un neelastīgi (W bozonu apmaiņa). Vājās neitrālās strāvas 1973. gadā paredzēja [[Abduss Salams]] (''Abdus Salam''), [[Šeldons Glašovs]] (''Sheldon Glashow'') un [[Stīvens Veinbergs]] (''Steven Weinberg''),<ref>{{cite web |title=The Nobel Prize in Physics 1979 |url=http://www.nobel.se/physics/laureates/1979 |publisher=[[Nobel Foundation]] |accessdate=2008-09-10 |archive-date=2004-08-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20040803075503/http://www.nobel.se/physics/laureates/1979/ }}</ref> un tajā pašā gadā pierādīja ekspermentāli, neitrīno eksperimentā [[pūslīšu kamera|pūslīšu kamerā]], [[Gargamele|Gargamelē]], [[CERN]]. == Skatīt arī == * [[Lādētā strāva]] * [[Elektriskā strāva]] * [[Aromātu mainoša neitrālā strāva]] * [[Kvantu hromodinamika]] == Literatūras saraksts == {{Reflist}} == Ārējās saites == * {{cite web |url=http://cerncourier.com/cws/article/cern/29168 |title=Discovery of weak neutral currents |website=CERN Courier |access-date={{dat|2020|06|22||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110520115858/http://cerncourier.com/cws/article/cern/29168 }} * {{cite web |url=http://public.web.cern.ch/public/en/Research/Gargamelle-en.html |title=Gargamelle |series=Research |website=CERN public web|access-date=2011-08-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110827031552/http://public.web.cern.ch/public/en/Research/Gargamelle-en.html |archive-date=2011-08-27 }} * {{cite encyclopedia |url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/410842/neutral-current-interaction |encyclopedia=Britannica |article=Neutral current interaction}} * {{cite web |url=http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/particles/neucur.html |title=Neutral current |author=Nave, R |publisher=GSU |access-date={{dat|2020|06|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200625183702/http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/Particles/neucur.html |archivedate={{dat|2020|06|25||bez}} }} * {{cite journal |title=Charged and neutral current neutrino induced nucleon emission reactions |author1=Nieves, J. |author2=Valverde, M. |author3=Vicente Vacas, M.J. |year=2006 |journal=Acta Physica Polonica B |volume=37 |issue=8 |page=2295–2301 |url=http://www.actaphys.uj.edu.pl/vol37/pdf/v37p2295.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121101618/http://www.actaphys.uj.edu.pl/vol37/pdf/v37p2295.pdf |archive-date=2012-01-21 |df=dmy-all}} * {{cite magazine |url=http://www.symmetrymagazine.org/breaking/2009/07/07/gargamelle/ |title=Gargamelle |magazine=Symmetry Magazine |date=2009-07-07 |journal= |access-date=2020-06-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200629153642/https://www.symmetrymagazine.org/breaking/2009/07/07/gargamelle |archive-date=2020-06-29 }} * {{cite web |url=http://cerncourier.com/cws/article/cern/27904 |title=Twenty-five years of neutral currents |date=3 November 1998 |id=27904 |author=Fraser, Gordon |website=CERN Courier |quote=Gordon Fraser looks back at how confirmation of the existence of neutral currents ushered in a new understanding of physics. |access-date={{dat|2020|06|22||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111113004952/http://cerncourier.com/cws/article/cern/27904 }} * {{cite web |last=Padilla |first=Antonio (Tony) |title=Gargamelle and neutral currents |url=http://www.sixtysymbols.com/videos/neutral_currents.htm |website=Sixty Symbols |publisher=[[Notingemas universitāte]] |editor=Brady Haran |access-date={{dat|2020|06|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304203949/http://www.sixtysymbols.com/videos/neutral_currents.htm }} {{DEFAULTSORT:Neitrālā strāva}} [[Kategorija:Elektrovājā teorija]] s0nunnn7qajn7bi5e1lyt21hjw6hd3v 0 468194 4466178 4465518 2026-05-10T14:53:29Z Bendžamins 76862 /* 1. kārta */ 4466178 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2020. gada NHL drafts | logo = | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2020. gads|2020. gada]] [[6. oktobris|6]].-[[7. oktobris|7. oktobrī]] | time = | location = Tiešsaistē | network = | first = {{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]] | first_t = [[Ņujorkas "Rangers"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 31 | most = | fewest = | overall = 217 | latv1_nr = 149 | latv1 = [[Raivis Ansons]] | draftlist = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2019. gada NHL drafts|2019]] | next_year = [[2021. gada NHL drafts|2021]] }} '''2020. gada NHL drafts''' bija 58. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2020. gads|2020]]. gada [[6. oktobris|6. oktobrī]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |2 |{{flaga|CAN}} [[Kvintons Baifīlds]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |3 |{{flaga|GER}} [[Tims Šticle]] |[[Otavas "Senators"]] |- |4 |{{flaga|SWE}} [[Lūkass Reimonds]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |5 |{{flaga|ASV}} [[Džeiks Sandersons]] |[[Otavas "Senators"]] |- |6 |{{flaga|CAN}} [[Džeimss Drīsdeils]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |7 |{{flaga|SWE}} [[Aleksandrs Holcs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |8 |{{flaga|CAN}} [[Džeks Kvinns]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |9 |{{flaga|AUT}} [[Marko Rosi (hokejists)|Marko Rosi]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |10 |{{flaga|CAN}} [[Kols Perfeti]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |11 |{{flaga|RUS}} [[Jaroslavs Askarovs]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |12 |{{flaga|FIN}} [[Antons Lundels]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |13 |{{flaga|CAN}} [[Sets Džārviss]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |14 |{{flaga|CAN}} [[Dilans Holovejs]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |15 |{{flaga|RUS}} [[Rodions Amirovs]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |16 |{{flaga|CAN}} [[Keidens Gūlī]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |17 |{{flaga|GER}} [[Lūkass Reihels]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |18 |{{flaga|CAN}} [[Dosons Mersers]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |19 |{{flaga|CAN}} [[Breidens Šnaiders]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |20 |{{flaga|RUS}} [[Šakirs Muhamaduļins]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |21 |{{flaga|RUS}} [[Jegors Činahovs]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |22 |{{flaga|CAN}} [[Hendrikss Lapjērs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |23 |{{flaga|CAN}} [[Taisons Fersters]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |24 |{{flaga|CAN}} [[Konors Zerijs]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |25 |{{flaga|CAN}} [[Džastins Barons]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |26 |{{flaga|CAN}} [[Džeiks Neiborss]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |27 |{{flaga|CAN}} [[Džeikobs Pero]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |28 |{{flaga|CAN}} [[Ridlijs Greigs]] |[[Otavas "Senators"]] |- |29 |{{flaga|ASV}} [[Brendans Brisons]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |30 |{{flaga|CAN}} [[Mavriks Burks]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |31 |{{flaga|CAN}} [[Ozijs Vīsblats]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |34 |{{flaga|GER}} [[Džons Džeisons Peterka]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |43 |{{flaga|SWE}} [[Emīls Heinemans]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |45 |{{flaga|ASV}} [[Broks Feibers]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |60 |{{flaga|CAN}} [[Vills Kūlijs]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |} == 3. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |83 |{{flaga|ASV}} [[Alekss Laferjērs]] |[[Losandželosas "Kings"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |149 |{{flaga|Latvija}} [[Raivis Ansons]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |} == 6. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |161 |{{flaga|AUT}} [[Benjamins Baumgartners]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |} {{NHLdrafts}} {{Hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:2020. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] fb8274jljfy0a4isyhvadildqqzfy0x 4466269 4466178 2026-05-10T18:15:45Z Bendžamins 76862 /* 1. kārta */ 4466269 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2020. gada NHL drafts | logo = | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2020. gads|2020. gada]] [[6. oktobris|6]].-[[7. oktobris|7. oktobrī]] | time = | location = Tiešsaistē | network = | first = {{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]] | first_t = [[Ņujorkas "Rangers"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 31 | most = | fewest = | overall = 217 | latv1_nr = 149 | latv1 = [[Raivis Ansons]] | draftlist = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2019. gada NHL drafts|2019]] | next_year = [[2021. gada NHL drafts|2021]] }} '''2020. gada NHL drafts''' bija 58. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2020. gads|2020]]. gada [[6. oktobris|6. oktobrī]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |2 |{{flaga|CAN}} [[Kvintons Baifīlds]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |3 |{{flaga|GER}} [[Tims Šticle]] |[[Otavas "Senators"]] |- |4 |{{flaga|SWE}} [[Lūkass Reimonds]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |5 |{{flaga|ASV}} [[Džeiks Sandersons]] |[[Otavas "Senators"]] |- |6 |{{flaga|CAN}} [[Džeimss Drīsdeils]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |7 |{{flaga|SWE}} [[Aleksandrs Holcs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |8 |{{flaga|CAN}} [[Džeks Kvinns]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |9 |{{flaga|AUT}} [[Marko Rosi (hokejists)|Marko Rosi]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |10 |{{flaga|CAN}} [[Kouls Perfeti]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |11 |{{flaga|RUS}} [[Jaroslavs Askarovs]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |12 |{{flaga|FIN}} [[Antons Lundels]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |13 |{{flaga|CAN}} [[Sets Džārviss]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |14 |{{flaga|CAN}} [[Dilans Holovejs]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |15 |{{flaga|RUS}} [[Rodions Amirovs]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |16 |{{flaga|CAN}} [[Keidens Gūlī]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |17 |{{flaga|GER}} [[Lūkass Reihels]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |18 |{{flaga|CAN}} [[Dosons Mersers]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |19 |{{flaga|CAN}} [[Breidens Šnaiders]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |20 |{{flaga|RUS}} [[Šakirs Muhamaduļins]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |21 |{{flaga|RUS}} [[Jegors Činahovs]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |22 |{{flaga|CAN}} [[Hendrikss Lapjērs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |23 |{{flaga|CAN}} [[Taisons Fersters]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |24 |{{flaga|CAN}} [[Konors Zerijs]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |25 |{{flaga|CAN}} [[Džastins Barons]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |26 |{{flaga|CAN}} [[Džeiks Neiborss]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |27 |{{flaga|CAN}} [[Džeikobs Pero]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |28 |{{flaga|CAN}} [[Ridlijs Greigs]] |[[Otavas "Senators"]] |- |29 |{{flaga|ASV}} [[Brendans Brisons]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |30 |{{flaga|CAN}} [[Mavriks Burks]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |31 |{{flaga|CAN}} [[Ozijs Vīsblats]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |34 |{{flaga|GER}} [[Džons Džeisons Peterka]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |43 |{{flaga|SWE}} [[Emīls Heinemans]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |45 |{{flaga|ASV}} [[Broks Feibers]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |60 |{{flaga|CAN}} [[Vills Kūlijs]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |} == 3. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |83 |{{flaga|ASV}} [[Alekss Laferjērs]] |[[Losandželosas "Kings"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |149 |{{flaga|Latvija}} [[Raivis Ansons]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |} == 6. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |161 |{{flaga|AUT}} [[Benjamins Baumgartners]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |} {{NHLdrafts}} {{Hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:2020. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] kd8pg3kj91mpfukzmb385st9knyoatc 0 468708 4466573 4460367 2026-05-11T10:37:01Z Pirags 3757 /* NATO daudznacionālā kaujas grupa */ 4466573 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste | nosaukums = Ādažu poligons<br />NBS Ādažu militārā bāze | krāsu_shēma = | attēls = USMC sniper support (7189510011).jpg | att_izm = | att_paraksts = Ādažu poligons NATO militāro mācību laikā | vietaskarte = Latvija |vietaskartes_izmērs = | reljefa_vietaskarte = jā | plat_d = 57.12 | plat_NS = N | gar_d = 24.411 | gar_EW = E | atrašanās = [[Ādažu novads]], [[Saulkrastu novads]], {{LAT}} | tuvākā_pilsēta = [[Ādaži]] | platība = {{sk|13335}} ha | mājaslapa = | citas_daļas = | atklāts= {{dat|1927}} }} '''Nacionālo bruņoto spēku Ādažu poligons''' (dažreiz arī '''Gaujas poligons''', '''Lilastes poligons''', '''Ādažu militārā bāze''', '''Kadagas bāze''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://galerija.adazikultura.lv/index.php/1918-1940/daba-cilveki|title=Poligons|website=galerija.adazikultura.lv|access-date=2022-11-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.lnb.lv/onto/nll_geo/lv/page/LNC10-000274386|title=Skosmos: NLL-Geo: Ādažu poligons (Latvija)|website=dati.lnb.lv|access-date=2022-11-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/adazu-militara-baze-kadaga-adazu-pagasts-adazu-novads-lv-2103/uznemumi|title="Ādažu militārā bāze", Kadaga, Ādažu pagasts, Ādažu novads, LV-2103|website=Lursoft IT|access-date=2025-05-30|date=2025-05-30|language=lv}}</ref> ir 1927. gadā izveidots [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] [[militārais poligons]] un militārā bāze {{sk|13335}} hektāru platībā uz ziemeļaustrumiem no [[Rīga]]s, [[Ādažu novads|Ādažu novada]] un [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] teritorijā. Poligons izveidots militāro treniņu vajadzībām, to izmanto kaujas šaušanas un taktiskajām mācībām. Poligona centrs un militārā bāze atrodas Ādažu novada [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] [[Kadaga|Kadagā]]. Lielu daļu no poligona teritorijas aizņem [[aizsargājamo ainavu apvidus]] [[Ādaži (aizsargājamo ainavu apvidus)|Ādaži]], kurā ietilpst [[dabas liegums]] [[Lieluikas un Mazuikas ezers]]. Poligona ziemeļos atrodas [[dabas liegums|dabas lieguma]] [[Dzelves-Kroņa purvs]] dienvidu daļa. Poligona teritorija ir arī [[putniem nozīmīgā vieta]] "Ādaži". Ādažu poligona teritorijā aizliegts ieiet un iebraukt bez saskaņošanas ar Ādažu poligona administrāciju. == Vēsture == Ādažu poligons izveidots 1927. gadā, kad Centrālā zemes ierīcības komisija, kas Latvijā realizēja [[agrārā reforma Latvijā|agrāro reformu]], kara resoram [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] piešķīra teritoriju [[Gauja]]s labajā krastā, kuru pārsvarā veidoja smilšaini līdzenumi, kāpas un to ieplakas.<ref>{{Atsauce|title=Ādažu poligonam - 85. gadadiena|url=https://www.youtube.com/watch?v=456bomL3UMQ|accessdate=2022-11-02|language=lv-LV}}</ref> Līdzšinējie poligoni [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Stopiņu pagasts|Stopiņos]] bija vai nu pārāk tālu no Rīgas, vai pārāk mazi pēc platības. Par spīti [[Saeima]]s atbildīgās komisijas pretenzijām, 1928. gada oktobrī poligona teritoriju oficiāli nostiprināja [[Zemesgrāmata|zemesgrāmatā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/vesturisks-atskats-par-adazu-poligonu|title=Vēsturisks atskats par Ādažu poligonu {{!}} Ādaži|last=Pētersone|first=Elita|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-03-05|date=2013-10-15|language=lv}}</ref> Starpkaru Latvijā poligonā pārsvarā uzturējās Rīgas garnizona karaspēka vienības, tostarp [[Latvijas Smagās artilērijas pulks|Smagās artilērijas pulks]] un [[Vidzemes artilērijas pulks]]. 20. gadsimta 30. gados karavīri šeit iestādīja vairākus tūkstošus visdažādāko koku — liepu, bērzu, kļavu.<ref name=":0" /> [[Latvijas PSR|Latvijas okupācijas]] laikā poligonu plaši izmantoja, kā arī paplašināja [[Padomju armija]]. No 20. gadsimta 40. gadu vidus līdz 1953. gadam poligonu izmantoja [[43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija|43. gvardes latviešu sarkano strēlnieku divīzija]]. No 1953. līdz 1969. gadam poligonā uzturējās 24. tanku divīzija (divi tanku pulki, strēlnieku pulks un artilērijas bataljons). No 1969. līdz 1993. gadam poligona teritorijā izvietojās motorizēto strēlnieku brigāde, kā arī laikā no 1969. līdz 1985. vai 1986.gadam — viens ķīmiskās aizsardzības bataljons.<ref name=":0" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, PSRS bruņoto spēku mantinieku — [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēku]] — apsaimniekotā Ādažu bāze un poligons [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku rīcībā]] tika nodoti tikai 1994. gada vasarā.<ref name=":0" /> == NATO daudznacionālā kaujas grupa == 2017. gadā Ādažu poligonā izvietoja NATO paplašinātās klātbūtnes (''Enhanced Forward Presence'', EFP) Latvijā kaujas grupu, ko 2023. gadā veidoja vairāk nekā 1700 karavīru no [[Albānija]]s, [[Čehija]]s, [[Islande]]s, [[Itālija]]s, [[Kanāda]]s, [[Melnkalne]]s, [[Polija]]s, [[Slovākija]]s, [[Slovēnija]]s, [[Spānija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā. 2023. gada 10. jūlijā Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]] paziņoja, ka Latvijā papildus izvietos līdz 1200 Kanādas bruņoto spēku karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.07.2023-kanada-apnemas-dubultot-latvija-izvietoto-karaviru-skaitu.a515991/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Kanāda apņemas dubultot Latvijā izvietoto karavīru skaitu] lsm.lv 2023. gada 10. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Daiga Mieriņa apmeklē NATO daudznacionālās brigādes mācību paraugdemonstrējumus 2024.gada 14.novembris - 56.jpg|Ādažu militārās bāzes vārti Kadagā Attēls:Italian Army - 4th Tank Regiment Ariete main battle tank with a Canadian Army LAV III in Latvia 2019.jpg|NATO bruņutehnika Ādažu poligonā (2019) Attēls:Italian Army - 1st Bersaglieri Regiment Lince vehicle and Canadian Army in Latvia 2019.jpg|NATO mācības Ādažu poligonā (2019) Attēls:NATO eFP Battle Group Latvia.svg|NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas struktūra (2020) Attēls:King Felipe VI of Spain Visits NATO Soldiers at Camp Adazi (8497509).jpg|Spānijas karaļa [[Felipe VI|Felipes VI]] vizīte Ādažu poligonā 2024. gadā </gallery> == Skatīt arī == * [[Sēlijas militārais poligons]] * [[Lielvārdes lidlauks]] * [[Rēzeknes lidlauks]] (pretgaisa aizsardzības radars) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.adazi.lv/novads/poligons/ Par poligonu Ādažu novada mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201017230545/https://www.adazi.lv/novads/poligons/ |date={{dat|2020|10|17||bez}} }} [[Kategorija:Ādažu novads]] [[Kategorija:Saulkrastu novads]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] gbu42wbpv2jxjpdtdm1jxeuj8ylgovs 3 473084 4466451 3339418 2026-05-11T00:14:01Z Anonuser4 114623 /* */ 4466451 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 0 476196 4466463 3703814 2026-05-11T02:08:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466463 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Mihails Jermolajevs | attēls =Mikhail K. Yermolayev.jpeg | amats =[[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s deputāts | dzim_dati ={{dat|1881|08|3}} | dzim_vieta =[[Maļinovas pagasts]], [[Daugavpils apriņķis]] (tagad {{LAT}}) | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1919|3|27|1881|08|3}} | mir_vieta =[[Daugavpils]], [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas SPR]] (tagad {{LAT}}) | tautība =[[Latvijas krievi|Latvijas krievs]] | partija = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija =[[vecticība]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Mihails Jermolajevs''' ({{val|ru|Михаил Кондратьевич Ермолаев}}; 1881—1919) bija [[vecticība|vecticībnieku]] sabiedriskais darbinieks. [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s 3. sasaukuma deputāts. Vecticībnieku kopienas padomes priekšsēdētājs == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1881|08|3||bez}} (pēc [[vecā un jaunā stila datumi|vecā stila]]) [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] Meļņicas sādžā zemnieka Kondratija Jermolajeva ģimenē. Mācījās Daugavpils pilsētas skolā, tad strādāja par [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijas]] telegrāfistu (1898—1902). Līdztekus nodarbojās ar lauksaimniecību, bija kredītsabiedrības goda pilnvarnieks un Krievu tautas savienības (''Союз русского народа'') Daugavpils nodaļas dibinātājs. 1907. gadā viņu ievēlēja par III. sasaukuma [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s locekli no Vitebskas guberņas. Viņš bija vecticībnieku lietu komisijas sekretāra vietnieks, kā arī vairāku komisiju loceklis. 1908. gadā viņš Maskavā piedalījās 1. Viskrievijas kristiešu kongresā kā goda biedrs. Pēc [[Februāra revolūcija]]s Jermolajevs 1917. gada augustā piedalījās Valsts konferencē (''Государственное совещание'') Maskavā. 1919. gada 27. martā [[lielinieki]] viņu Daugavpilī arestēja kopā ar 40 cilvēkiem. Pēc arestantu apšaušanas Daugavpils cietokšņa tuvumā viegli ievainotajam Jermolajevam izdevies atgriezties pilsētā, kur viņu atrada un nošāva.<ref>[http://www.belovodije.com/index.php?view=article&id=135:2012-03-24-11-22-36 Сайт старообрядческого общества Беловодие]</ref><ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/8184 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāti no Vitebskas guberņas}} {{DEFAULTSORT:Jermolajevs, Mihails}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1960. gadā mirušie]] [[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vecticībnieki]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]] phos4u9knlydggwl53u67vh8bpdeq6q 0 476773 4466109 3869001 2026-05-10T12:20:20Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Mad meg.jpg]] → [[File:Dulle Griet, by Pieter Brueghel (I).jpg]] → File replacement: Updating from an old and lower-quality version to a newer version with better quality ([[c:c:GR]]) 4466109 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Majera van den Berga muzejs | native_name = ''Museum Fritz Mayer van den Bergh'' | image = LangeGasthuisstraat19front.jpg | imagesize = | caption = Majera van den Berga muzejs | alt = | map_type = Beļģija#Eiropa | map_label = Majera van den Berga muzejs | latd = 51.214996 | latNS = N | longd = 4.404981 | longEW = E | former_name = | established = 1904. gads | location = {{vieta|Beļģija|Antverpenes province|Antverpene}} | type = [[mākslas muzejs]] | accreditation = | key_holdings = | collections = | collection_size = | visitors = | founder = | director = | president = | curator = | assistant curator = | owner = | publictransit = | car_park = | parking = | network = | website = {{URL|https://www.museummayervandenbergh.be/}} | embedded = }} '''Majera van den Berga muzejs''' ({{val|nl|Museum Fritz Mayer van den Bergh}}) ir 1904. gadā atvērts [[mākslas muzejs]] [[Beļģija]]s pilsētā [[Antverpene|Antverpenē]]. Muzejā eksponēta mākslas kolekcija, ko radījis mākslas darbu tirgotājs [[Fricis Majers van den Bergs]] (''Fritz Mayer van den Bergh'', 1858—1901). Viņš 19. gadsimta beigās kolekcionēja 14. līdz 16. gadsimta mākslas darbus, kurus laikabiedri uzskatīja par novecojušiem. Pēc Majera van den Berga nāves 1901. gadā viņa māte Henriete Majere van den Berga pasūtīja muzeja celtniecību, kurā izstādīt mākslas kolekciju. No 1901. līdz 1904. gadam tika uzcelta muzeja ēka [[neogotika]]s arhitektūras stilā. Muzeja kolekcijas centrālā daļa ir [[gotika]]s un [[renesanse]]s laikmeta mākslas darbi, to starpā divi [[Pīters Brēgels Vecākais|Pītera Brēgela Vecākā]] darbi. == Galerija == <gallery> Dulle Griet, by Pieter Brueghel (I).jpg 16th-century_painters_-_Folio_from_the_Mayer_van_den_Bergh_Breviary_-_WGA15812.jpg Unknown_painter_-_Resurrection_-_WGA23559.jpg VranckeVanDerStock-Pieta.jpg Willem_Claesz._Heda_-_Still-Life_-_WGA11243.jpg Navolger_van_Jeroen_Bosch_-_De_kruisdraging_-_Museum_Mayer_van_den_Bergh_Antwerpen_28-5-2016_14-55-35.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Beļģija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Muzeji Beļģijā]] [[Kategorija:Antverpene]] a4dj8kbg363edx5cdmn8m4ftnr0kvd6 0 479085 4466523 4404653 2026-05-11T07:43:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466523 wikitext text/x-wiki {{Kapsētas infokaste | name = Mārtiņa kapi | native_name = | image = Grindeļa kapliča Rīgas Mārtiņa kapi.JPG | imagesize = | caption = Grindeļa kapliča Mārtiņa kapos | established =[[1773]] | country = {{Flaga|Latvija}}[[Latvija]] | location = {{Rīga}} | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 04 | latNS = N | longd = 24 | longm = 04 | longs = 11 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | type = | style = | owner =[[Rīgas dome|Rīgas pašvaldība]] | size = | graves = | interments = | cremations = | leases = | website = | findagrave = | political = }} '''Mārtiņa kapi''' ir [[kapsēta]], kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajona]] [[Āgenskalns|Āgenskalna]] apkaimē, starp [[Slokas iela (Rīga)|Slokas]], [[Hāmaņa iela|Hāmaņa]], [[Krēslas iela (Rīga)|Krēslas]] un [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]] ielām Hāmaņa ielā 4<ref>[https://memorialservices.lv/lv/martina-kapseta Memorial Services: Mārtiņa kapsēta]</ref><ref name="Dome">{{Tīmekļa atsauce |url=https://mvd.riga.lv/nozares/kapsetu-parvalde/kapsetas/ |title=RD MVD: Kapsētas |access-date={{dat|2021|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210417032431/https://mvd.riga.lv/nozares/kapsetu-parvalde/kapsetas/ }}</ref> (daži avoti nosauc kā adresi arī Krēslas ielu 1<ref name="timenote">[https://timenote.info/lv/Rigas-Martina-kapi Timenote.info: Rīga, Mārtiņa kapi (saukti arī par Jāņa kapiem)]</ref> vai baznīcas adresi Slokas ielā 34<ref name="mantojums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://is.mantojums.lv/monument/6618 |title=Mantojums.lv: 6618 — Mārtiņa kapi ar memoriālajām celtnēm |access-date={{dat|2021|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210624153645/https://is.mantojums.lv/monument/6618 }}</ref>). Kopējā platība — 2,82 [[hektārs|hektāri]]. Dažos avotos par Mārtiņa kapiem nosaukti [[Pleskodāle]]s kapi.<ref>[https://timenote.info/lv/Riga-Pleskodales-kapi Timenote.info: Rīga, Pleskodāles kapi (saukti arī par Mārtiņa kapiem)]</ref> Analoģiskais nosaukums radies tādēļ, ka tos 1881. gadā izveidojusi Mārtiņa baznīcas draudze, tādējādi radot konfliktu ar Jāņa draudzi, tomēr pareizais to nosaukums ir Pleskodāles kapi.<ref>[https://www.cemety.lv/public/cemeteries/39 Cemety: Pleskodāles kapi]</ref> == Vēsture == Mārtiņa kapi tika ierīkoti 1773. gadā un sākotnēji tika saukti par Āgenskalna kapiem (arī Āgenskalna brīvkapsētu) vai Jāņa kapiem, jo atradās [[Vecrīga]]s Jāņa draudzes pārziņā. Tie ir vieni no vecākajiem kapiem Rīgā. 1852. gadā pēc iedzīvotāju lūgumiem, kuriem bija grūti un bez visu gadu esošiem tiltiem reizēm bīstami izbraukāt uz Jāņa baznīcu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://martinadraudze.lv/musu_draudze/draudzes-vesture/ |title=Rīgas Mārtiņa baznīca: Draudzes vēsture |access-date={{dat|2021|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201124093538/http://martinadraudze.lv/musu_draudze/draudzes-vesture/ }}</ref> tuvu kapiem tika uzcelta [[Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca]] un kapi pārgāja tās īpašumā,<ref>[http://manasvietas.blogspot.com/2016/05/martina-baznica-un-martina-kapi.html Līga Landsberga: Mārtiņa baznīca un Mārtiņa kapi, saukti arī par Jāņa kapiem]</ref> attiecīgi mainoties arī nosaukumam. 19. gadsimtā kapsēta tika paplašināta, bet 1951. gadā jauniem apbedījumiem slēgta. Gan [[Latvijas PSR]], gan pēcpadomju laikā tika blakus esošo organizāciju neoficiāli izmantota dažādiem mērķiem, no [[Rīgas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca]]s, kas kapsētas teritorijā uz laiku novietoja pusgatavo produkciju, līdz bērnudārzam, kura darbinieki tur aprakuši mājdzīvniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://satori.lv/article/miera-salas-meklejot-rigas-kapu-recenzija |title=Satori.lv: Miera salas meklējot. Rīgas kapu recenzija |access-date={{dat|2021|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210118144103/https://satori.lv/article/miera-salas-meklejot-rigas-kapu-recenzija }}</ref> 1980. gados notika kapu sakopšanas talkas, kuras vandalisma dēļ nebija efektīvas un pat radās priekšlikums visu atlikušo vērtīgo aprakt zem zemes, taču tas netika īstenots.<ref name="ZL">[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22982/ Rīga. Mārtiņa kapi. Zudusī Latvija]</ref> Kopš 1998. gada iekļauta arhitektūras pieminekļu sarakstā.<ref name="mantojums" /> Ap 2000. gadu kapsēta bija aizaugusi, piedrazota un atstāja pamestu iespaidu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sites.google.com/site/nospiedumi/home/manas-galerijas/rga-genskalns-mrtia-baznca-un-kapi |title=Rīga. Āgenskalns. Mārtiņa baznīca un kapi. No Diena.lv, 2001 |access-date={{dat|2021|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201013224942/https://sites.google.com/site/nospiedumi/home/manas-galerijas/rga-genskalns-mrtia-baznca-un-kapi }}</ref> Arī 2010. gados kapsēta tika vērtēta kā nepietiekami uzturēta,<ref>[https://www.delfi.lv/turismagids/latvija/foto-zila-ziedu-sega-pardaugavas-vecakaja-dveselu-darza.d?id=47343775 Delfi: Zilā ziedu sega Pārdaugavas vecākajā dvēseļu dārzā]</ref> tomēr 2010. gadu sakopšanas talkas ievērojami uzlaboja tās stāvokli. == Kultūras vērtības == Kapos apbedīti tādi ievērojami cilvēki kā [[Edgars Lejnieks]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ansis Leitāns]], [[Dāvids Hieronīms Grindelis]], [[Jānis Šteinhauers]] u.c.<ref name="timenote" /><ref name="ZL" /><ref name="LA">[https://www.la.lv/rupejoties-par-sencu-pieminu LA: Rūpējoties par senču piemiņu. Kapu sakopšanas talkas un kuri ir vecākie kapi Rīgā]</ref> Mārtiņa kapi ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar 6618. numuru,<ref name="mantojums" /> tajos citu starpā saglabājušies: * atjaunota 1786. gadā celtā mastu šķirotāja Miķeļa Grindeļa (Grunduļa) kapliča; * ievērojami bojātie Hartmaņu dzimtas kapi; * Lejnieku dzimtas kapi; * Reķu (Reķis) dzimtas kapi; * Endrū Reida kapavieta; * Hieronīma Grindeļa kapavieta; * Kristapa Cēsnieka ģimenes kapavieta; * Sēļu (''Sehl'') dzimtas kapi;<ref name="timenote" /> * Kingu ģimenes piemineklis;<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/13204.html LNDB: Kingu ģimenes piemineklis]</ref> * Jāņa Šteinhauera piemineklis; * Jāņa Berķa piemineklis; * Johana Puriņa piemineklis (1786);<ref name="LA" /> * ievērojami bojātais Anša Leitāna kaps.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/ee/illustration/Ansa-Leitana-kaps-Martina-kapos-Riga/1421055 |title=Literatūra.lv Anša Leitāna kaps Mārtiņa kapos Rīgā |access-date={{dat|2021|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210623183022/https://www.literatura.lv/ee/illustration/Ansa-Leitana-kaps-Martina-kapos-Riga/1421055 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Commons category|Mārtiņa kapi}} * [https://mvd.riga.lv/images/kapsetu_shemas/Martina.pdf Kapsētas shēma Rīgas domes vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210618171251/https://mvd.riga.lv/images/kapsetu_shemas/Martina.pdf |date={{dat|2021|06|18||bez}} }} {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Kapsētas Rīgā]] [[Kategorija:Āgenskalns]] hxcb522853khvu2vnq3rk8r1dvaknjb 0 481066 4466412 4388444 2026-05-10T21:18:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466412 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada marts}} {{Warbox |conflict=Maniaki kauja |partof=[[Osmaņu impērijas kari Eiropā]] |image=[[Attēls:Stamp 1821 1971.jpg|250px]] |caption=Grieķijas 1971. gada pastmarka |date=1825. gada 20. maijs |place=[[Maniaki]], [[Grieķija]] |result=Osmaņu uzvara |combatant1={{OTA}} |combatant2=[[Attēls:Greek Revolution flag.svg|20px]] [[Grieķija]]s separātisti |commander1=Ēģiptes Ibrahims pašā |commander2=[[Grigorioss Dikaioss|Papaflesass]]†,<br />Pieross Voidis† |strength1=3000—6000 |strength2=300—600 |casualties1=400 |casualties2=300—600 |notes= }} '''Maniaki kauja''' notika [[Grieķu neatkarības karš|Grieķu neatkarības kara]] laikā 1825. gada 20. maijā pie Maniaki ciema [[Grieķija|Grieķijā]], mūsdienu [[Mesinijas nome]]s [[Pilas-Nestoras dēms|Pilas-Nestoras dēmā]], starp Ibrahima Pašā vadītajiem [[Osmaņu impērija]]s [[Ēģipte|ēģiptiešu]] spēkiem un [[Grigorioss Dikaioss|Papaflesasa]] vadītajiem [[Grieķija|grieķu]] separātistu spēkiem.<ref name="Finlay">Finlay, George. ''History of the Greek Revolution.'' Blackwood and Sons, 1861 (Harvard University). p.75.</ref> Kauja beidzās ar ēģiptiešu, kuriem bija vairākkārtīgs skaitliskais pārsvars, uzvaru, un tās laikā abi grieķu komandieri Papaflesass un Pieross Voidis gāja bojā. == Priekšvēsture == No 1821. līdz 1824. gadam Osmaņu impērija nesekmīgi mēģināja apspiest Grieķijas revolūciju. 1824. gadā sultāns bija spiests pēc palīdzības vērsties pie Ēģiptes valdnieka un sava vasaļa [[Muhameds Alī pašā|Muhameda Alī]]. Muhamedam Alī bija sava armija un flote, krietni labākas nekā viņa sizerēnam, kuras viņam bija organizējuši Eiropas, galvenokārt bijušie [[Napoleons I|Napoleona]], virsnieki. Ekspedīcijas vadība tika uzticēta mamelukam Ibrahimam, Muhameda Alī adoptētajam dēlam, kristiešu zēnam, kuru bērnībā esot nolaupījuši turki, pēc citu avotu domām — viņa dēlam no kristietes.<ref name="Finlay" /> Ibrahima flote sākotnēji palīdzēja turkiem apspiest sacelšanos [[Krēta]]s salā un pēc tam 1824. gada 27.—29. maijā nopostīja Kasosas salu. 1825. gada 12. februārī Ibrahims, izmantojot grieķu iekšējās nesaskaņas, netraucēti izsēdās pārsvarā turku apdzīvotajā Metoni pilsētiņā [[Peloponēsa]]s pussalas dienvidrietumos un 18. februārī pārtrauca turku kontrolētā netālā Koroni cietokšņa aplenkumu. Pēc tam Ibrahims devās uz [[Pila (Grieķija)|Pilas]] pilsētu. 7. aprīlī nemiernieki mēģināja apturēt turkus un ēģiptiešus pie Kremidi, taču tika sakauti.<ref name="Tovima">[https://web.archive.org/web/20100324061356/http://www.tovima.gr/default.asp?pid=2&artid=150443&ct=83&dt=06%2F04%2F2003 ΜΑΝΙΑΚΙ 1825]</ref> Ibrahims aplenca Pilas cietokšņus (Palokastro un Niokastro), un 26. aprīlī Ēģiptes flote kaujā ieņēma Pilas līci sedzošo Sfaktirijas salu. 30. aprīlī nemiernieki atkāpās no Palokastro cietokšņa, bet 6. maijā — no Niokastro cietokšņa. Ibrahims ieņēma Pilas cietokšņus, nostiprinājās Peloponēsas dienvidrietumos un gatavojās doties gājienā uz pussalas centru [[Tripole (Grieķija)|Tripoli]], lai veiktu, viņaprāt, pēdējo triecienu grieķu dumpim.<ref name="Sansimera">[https://www.sansimera.gr/articles/446 Η Μάχη στο Μανιάκι]{{Novecojusi saite}}</ref> == Papaflesass == Grigorioss Dikeoss, pazīstams arī kā Papaflesass (tulkojumā — karstasinīgais garīdznieks), bija viena no nozīmīgākajām Grieķijas revolūcijas figūrām. Garīdznieka sutāna maz atbilda viņa raksturam, dzīvesveidam un revolucionārajam garam. 1821. gada sacelšanās sākumā viņa lomu Peloponēsā bija grūti pārvērtēt. Viņš bija starp vietējiem revolūcijas līderiem, vienlaikus būdams [[Aleksandrs Ipsilants|Aleksandra Ipsilanta]] pārstāvis pussalā. Uz 1825. gadu viņš bija kļuvis par kara ministru un iegrimis intrigās, kuras pārbagātīgi valdīja starp sacelšanās dalībniekiem līdz pat iekšējam pilsoņu karam. Pēc ēģiptiešu desanta Papaflesass, neatzīdams premjerministra Kunturioti noslieci veidot algotņu armiju, atgriezās pie revolucionārā darbības stila, sākotnēji gribēdams pats sakaut turkus un uz popularitātes viļņa gāzt valdību.<ref name="Sansimera" /> Viņam izdevās Tripoles apkaimē salasīt nelielus un redzami nepietiekamus spēkus, un no viņa šā laika vēstulēm redzams, ka viņš vairs necerēja ar tiem gūt uzvaru vai vismaz izdzīvot. == Kaujas norise == Sapulcējot ap 2 vai 3 tūkstošiem nemiernieku,<ref name="Phillips" /> Papaflesass 19. maijā ieņēma pozīcijas netālu no Maniaki ciema, kalna nogāzē. Viņa pozīcija nedeva nekādas stratēģiskas priekšrocības un bija tikai ceļa aizšķērsošana. Kad parādījās Ibrahima karaspēks, daļa nemiernieku un tiem pievienojušos zemnieku sāka dezertēt.<ref name="Sansimera" /> 20. maija rītausmā nemiernieki steigšus sāka būvēt 3 bastionus. Pirmo, vistālāk uz ziemeļiem, aizsargāja pats Papaflesass. Otro centrā uzņēmās viņa brāļadēls Dimitris. Trešo dienvidos — Voidis.<ref name="Tovima" /> Ibrahima spēki divās kolonnās apņēma grieķu pozīcijas, trešā ieņēma pozīciju, kas novērsa iespējamu grieķu pastiprinājumu pienākšanu. Bet Papaflessas to uzskatīja par pozitīvu notikumu, uzskatot, ka tādā veidā viņa ļaudis cīnīsies izlēmīgāk un pārtrauks dezertēt. Pārskaitīšana parādīja, ka Papaflesasa vadībā palicis mazāk nekā 1000 nemiernieku, ap 10 reizes mazāk nekā pretiniekiem (daži avoti pušu patieso skaitu novērtē kā 300 pret 3000).<ref name="Tovima" /> Papaflesass uzstājās ar runu,<ref name="Phillips">Phillips, Walter Alison. ''The War of Greek Independence, 1821 to 1833.'' Smith, Elder and Company, 1897 (University of Michigan). p.177.-179.</ref> bet tūlīt pēc tās beigām komandieri nosūtīja pie viņa sūtni, lai pārliecinātu Papaflesasu izlauzties no ielenkuma. Papaflesass esot devis atbildi, ka pat ja viņi neuzvarēs, tad vismaz piespiedīs pretinieku noasiņot, un atsaucies uz valdnieka [[Leonids I|Leonīda]] piemēru.<ref name="Phillips" /> Pirmais ēģiptiešu uzbrukums ilga 4 stundas, bet palika bez rezultātiem. Pusdienlaikā trompetisti spēlēja atkāpšanos, un ēģiptieši apsēdās paēst. Komandieri atkal neveiksmīgi mēģināja pārliecināt Papaflesasu mēģināt izlauzties. Pēc pusdienām ēģiptieši divreiz sasniedza grieķu pozīcijas, bet tika atsisti. Visbeidzot Ibrahims visus spēkus meta uz Papaflesasa bastionu. Brāļadēls Dimitris, atstājot savu bastionu, metās palīgā tēvocim, bet Papaflesass lika viņam atgriezties. Pa šo laiku ēģiptieši jau bija ielauzušies otrajā bastionā, un Dimitris Flesass gāja bojā. Trešais bastions noturējās visilgāk, bet arī tika ieņemts. Tikai nelielai daļai grieķu izdevās izlauzties, pārējie tika nogalināti kaujas laikā vai pēc tās. == Pēc kaujas == Pēc Ibrahima pavēles tika atrasts Papaflesasa līķis bez galvas. Galva tika nomazgāta un savienota ar ķermeni, piesienot tos mietam. Ibrahims, uzrunājot savus virsniekus, sacīja: “Viņš tiešām bija spējīgs un drosmīgs cilvēks. Viņš mums varēja būt noderīgāks, ja mums būtu izdevies viņu notvert gūstā”.<ref name="Sansimera" /> Šī aina leģendās apaugusi ar tādām detaļām kā Ibrahima skūpsts uz Papaflesasa pieres, kā cieņas apliecinājums, un frāze: "ja grieķiem ir daudz tādu kā viņš, tad mēs viņus nekad neuzvarēsim". Bet šādas detaļas nav apstiprinājuši Ibrahima franču virsnieki, kas bija klāt notikuma vietā. == Sekas == Ibrahims turpināja savu uzbrukumu, nopostot [[Kalamata|Kalamatu]] un Tripoli. Vienlaikus valdība bija spiesta atbrīvot no ieslodzījuma savu populāro pretinieku [[Teodors Kolokotrons|Kolokotroni]], kurš uzsāka pret Ibrahima grupējumu ne visai veiksmīgu partizānu karu.<ref name="Sansimera" /> Galu galā kara likteni izšķīra lielvalstu atklāta iejaukšanās grieķu pusē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kaujas ar Osmaņu impērijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Grieķijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Grieķijas militārā vēsture]] [[Kategorija:1825. gads]] 3d9kfkfep748v3q8dj5mnk2zsxrhqv4 0 483945 4466435 4395526 2026-05-10T22:51:04Z Arturijoooo12345678910 143846 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */ 4466435 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada maijs}} [[Attēls:Damped oscillation function plot.svg|thumb|Rimstošas svārstības. Zems kvalitātes faktors, aptuveni 5, nozīmē, ka oscilācijas ātri beidzas]] '''Labums''' (rezonatora labums) jeb '''kvalitātes faktors Q''' tiek lietots [[Fizika|fizikā]] un [[Inženierzinātne|inženierzinātnēs]]. Tas ir bezdimensionāls parametrs, kas apraksta to, cik vāji rimst [[oscilators]] vai rezonators. To definē kā sākotnējās rezonatorā uzglabātās [[enerģija]]s un oscilāciju ciklā viena radiāna laikā zaudētās enerģijas attiecību.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Analog electronics : analog circuitry explained|url=https://www.worldcat.org/oclc/899009668|date=1990|location=Oxford, England|isbn=978-1-4831-6228-7|oclc=899009668|first=Ian|last=Hickman}}</ref> Cita definīcija kvalitātes faktoru apraksta kā rezonatora centrālās [[frekvence]]s un joslas platuma attiecību, kad rezonators pakļauts oscilējošam spēkam. Šīs definīcijas sniedz skaitliski līdzīgus, bet ne identiskus rezultātus.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=3rd ed|title=Electronic circuits : fundamentals and applications|url=https://www.worldcat.org/oclc/154228446|publisher=Elsevier|date=2006|location=Amsterdam|isbn=978-0-08-047750-3|oclc=154228446|first=Michael H.|last=Tooley}}</ref> Augsts kvalitātes faktors nozīmē to, ka enerģija tiek zaudēta lēnāk, tātad oscilācijas rimst lēnāk. Piemēram, [[Svārsts|svārstam]], kas piekārts kvalitatīvam gultnim, ir augsts Q, bet svārstam, kas iemērkts eļļā – zems. Rezonatori ar augstu Q rimst lēnāk, tie turpina vibrēt ilgāk. == Ievads == Kvalitātes faktors Q jeb labums ir parametrs, kas apraksta vāji rimstoša harmoniska oscilatora (rezonatora) [[Rezonanse|rezonanses]] uzvedību. Sinusoidāliem rezonatoriem ir augstāks kvalitātes faktors, tie rezonē ar lielāku amplitūdu (pie rezonanses frekvences), bet ap rezonanses frekvenci tiem apkārt ir mazāks frekvenču apgabals, pie kurām tie vēl rezonē. Šo frekvenču apgabalu, pie kura oscilators rezonē, sauc par joslas platumu. Tas nozīmē, ka augsta kvalitātes faktora shēmu radio saņēmējā ir grūtāk noregulēt, bet tai ir lielāka selektivitāte. Šāda shēma labi izfiltrē signālus no citām stacijām, kas spektrā atrodas tuvu. Augsta kvalitātes faktora oscilatori oscilē pie mazāka frekvenču apgabala un ir stabilāki. Oscilatoru kvalitātes faktors ievērojami mainās atkarībā no sistēmas un to ražošanas. Sistēmām, kurās rimšana ir svarīga (piemēram, sistēmas, kas neļauj aizcirsties durvīm), kvalitātes faktors ir aptuveni 0,5. Pulksteņiem, lāzeriem un citām rezonanses sistēmām, kurām vajadzīga vai nu spēcīga rezonanse, vai augsta frekvenču stabilitāte, ir augsts kvalitātes faktors. Toņdakšām kvalitātes faktors ir aptuveni 1000. Rezonatoru, ko izmanto paātrinātājos, un dažos lāzeru veidos, kvalitātes faktors var sasniegt 10¹¹ <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rp-photonics.com/q_factor.html|title=Encyclopedia of Laser Physics and Technology: Q factor}}</ref>  un vairāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nist.gov/pml/time-and-frequency-division/popular-links/time-frequency-z/time-and-frequency-z-q-ra|title=Time and Frequency from A to Z, Q to Ra}}</ref> Fiziķi un inženieri lieto arī citus lielumus, lai aprakstītu oscilatora rimšanu. Piemēram: rimšanas ātrums, relatīvais [[Joslas platums (datu pārraide)|joslas platums]], līnijas platums un joslas platums, kas mērīts oktāvās. Kvalitātes faktora ideja ir dzimusi ''Western Electric Company'' K. S. Džonsona vadībā inženierijas departamentā, novērtējot spoļu (induktoru) kvalitāti. Angliski tiek lietots termins "''Q factor"''. Burts “Q” sākotnēji izvēlēts, jo tajā laikā citi alfabēta burti jau bijuši aizņemti. Nebija domāts, ka “Q” apzīmēs “''quality''” ([[kvalitāte]]) vai “''quality factor''”, taču šie termini tagad tiek asociēti ar Q.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Green|first=Estille I.|date=1955. gada oktobris|title=The Story of Q|url=http://www.collinsaudio.com/Prosound_Workshop/The_story_of_Q.pdf|journal=American Scientist|volume=43|pages=584-594}}</ref><ref>B. Jeffreys, Q.Jl R. astr. Soc. (1985) 26, 51–52</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopedia of laser physics and technology|url=https://www.worldcat.org/oclc/229464595|publisher=Wiley-VCH|date=2008|location=Weinheim|isbn=978-3-527-40828-3|oclc=229464595|first=Rüdiger|last=Paschotta}}</ref> == Definīcija == Kvalitātes faktora definīcija kopš 1914. gada, kad termins tika lietots pirmo reizi, ir vispārināta, un ar to var aprakstīt spoles, kondensatorus, rezonējošas shēmas, rezonanses iekārtas, rezonanses pārraides līnijas, dobuma rezonatorus, materiāla kvalitātes faktoru un spektrālās līnijas.<ref name=":0" /> === Rezonanses iekārtas === Ar rezonatoriem tiek saistītas divas kvalitātes faktora definīcijās, kuras nav precīzi vienādas. Jo kvalitātes faktors ir augstāks, jo tuvākas kļūst šīs definīcijas: rezonators kļūst mazāk rimstošs. Viena no definīcijām ir rezonatora frekvences un joslas platuma attiecība:<ref name=":0" /> <math>Q=\frac{f_r}{\Delta f}=\frac{\omega_r}{\Delta \omega}</math>, kur ''f_r'' ir rezonanses frekvence, ''Δf'' ir rezonanses platums jeb pilnais platums pie pusintensitātes (FWHM), tas ir, joslas platums, pie kura [[Vibrācija|vibrāciju]] [[jauda]]/intensitāte ir uz pusi mazāka nekā rezonanses frekvences jauda, ''ω_r = 2πf_r'' ir leņķiskā rezonanses frekvence un ''Δω'' ir leņķiskais pusjaudas joslas platums. === Spoles un kondensatori === Vēl viena izplatīta definīcija, kas dod līdzīgu rezultātu, ir oscilējošajā rezonatorā uzglabātās enerģijas un oscilāciju cikla rimšanas procesā zaudētās enerģijas attiecība:<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Slyusar|first=V. I.|date=17–21 September 2007|title=60 Years of Electrically Small Antennas Theory|url=http://slyusar.kiev.ua/ICATT_2007_1.pdf|journal=Proceedings of the 6-th International Conference on Antenna Theory and Techniques|pages=116-118}}</ref><ref>U.A.Bakshi, A. V. Bakshi (2006). ''Network Analysis''. Technical Publications. p. 228. ISBN 9788189411237</ref> <math>Q=2\pi\times\frac{E(uzgl.)}{E(izkl.)}=2\pi f_r\times\frac{E(uzgl.)}{P(zud.)}</math>, kur ''E(uzgl.)'' ir uzglabātā enerģija. ''E(izkl.)'' ir ciklā izkliedētā enerģija, ''P(zud.)'' ir jaudas zudumi. ''2π'' faktors kvalitātes faktoru padara izsakāmu vienkāršāk, iesaistot 2. kārtas diferenciālvienādojuma koeficientus, kas apraksta lielāko daļu rezonanses sistēmas – elektriskas vai mehāniskas. Elektriskās sistēmās uzglabātā enerģija ir enerģijas summa, kas uzglabāta bezzuduma induktoros un kondensatoros; zaudētā enerģija ir izkliedētās enerģijas summa rezistoros vienā ciklā. Mehāniskās sistēmās uzglabātā enerģija ir maksimālā iespējamā uzglabātā enerģija jeb kopējā enerģija, tas ir, potenciālās un [[Kinētiskā enerģija|kinētiskās enerģijas]] summa kādā laika brīdī; zaudētā enerģija ir darbs, ko padara kāds ārējs saglabāšanās spēks vienā ciklā, lai saglabātu amplitūdu. Vispārīgāka un reaktīvo komponenšu specifikāciju (īpaši induktoru) raksturojoša definīcija ir no frekvences atkarīga:<ref name=":1" /><ref>{{Grāmatas atsauce|edition=3rd ed|title=Electric circuits|url=https://www.worldcat.org/oclc/19270434|publisher=Addison-Wesley Pub. Co|date=1990|location=Reading, Mass.|isbn=0-201-17288-7|oclc=19270434|first=James William|last=Nilsson}}</ref> <math>Q(\omega)=\omega\times\frac{E(max)}{P(zud.)}</math> kur ''ω'' ir [[Cikliskā frekvence|leņķiskā frekvence]], pie kuras tiek mērīta maksimālā uzglabātā enerģija un jaudas zudumi. == Kvalitātes faktors un rimšana == Kvalitātes faktors vienkāršu rimstošu oscilatora apraksta kvalitatīvi. Matemātisku aprakstu šīm sistēmām sniedz harmoniskais oscilators un LTI (''linear time invariant'') sistēma. * Sistēmu ar zemu kvalitātes faktoru (Q < 0,5) sauc par virsvājinātu (''overdamed''). Šāda sistēma neoscilē, bet, kad tā tiek izkustināta no nekustīgā līdzsvara stāvokļa, tā atgriežas šajā stāvoklī ar eksponenciālu rimšanu, tuvojoties nekustīgajam stāvoklim asimptotiski. * Sistēmu ar augstu kvalitātes faktoru (Q > 0,5) sauc par vāji rimstošu. Šāda sistēma apvieno oscilācijas kādā noteiktā frekvencē un signāla amplitūdas samazināšanos. Ar Q tikai nedaudz virs 0,5, sistēma oscilē vienu vai dažas reizes pirms apstājas. Pieaugot Q, rimšanas relatīvais daudzums samazinās. Augstas kvalitātes zvans zvana ar vienu tīru toni ļoti ilgu laiku pēc tā nospiešanas. Tīras oscilējošas sistēmas, piemēram, kad zvans nebeidz zvanīt, Q ir bezgalīgi liels. * Sistēmu ar vidēju kvalitātes faktoru (Q = 0,5) sauc par kritiski rimstošu. Šāda sistēma nodrošina visātrāko atbildes laiku, kāds iespējams bez pārsnieguma. == Fizikālā interpretācija == Kvalitātes faktora aptuvena fizikālā interpretācija ir uzglabātās enerģijas un oscilācijas ciklā viena radiāna laikā izkliedētās enerģijas attiecība. Līdzvērtīgi, pie pietiekami augsta Q, tas ir ''2π'' reizināts ar vienā ciklā kopīgo uzglabātās enerģijas un zaudētās enerģijas attiecību.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Novel sensors and sensing|url=https://www.worldcat.org/oclc/56652674|publisher=Institute of Physics Pub|date=2004|location=Bristol|isbn=0-7503-0989-X|oclc=56652674|first=R. G.|last=Jackson}}</ref> Q ir bezdimensionāls parametrs, kas salīdzina oscilējošas fiziskas sistēmas amplitūdas eksponenciālo rimšanas laika konstanti tau ar tās oscilāciju periodu. Līdzīgi var teikt, ka tiek salīdzināta frekvence, kurā sistēma oscilē, ar ātrumu, ar kuru sistēma enerģiju iekliedē. Precīzāk – izmantotajai frekvencei un periodam būtu jābalstās uz sistēmas dabīgo frekvenci, kas pie zemām Q vērtībām ir nedaudz augstāka, nekā oscilāciju frekvence, kas tiek izmērīta pie nulles pārejas. Pie lielām Q vērtībām kvalitātes faktors aptuveni ir oscilāciju skaits, kas brīvi oscilējošas sistēmas enerģijai nepieciešams, lai nokristos uz ''e^-2π'' vai uz aptuveni 1/535 jeb 0,2 % no sākotnējās enerģijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lightandmatter.com/lm/|title=Light and Matter|last=Crowell|first=Benjamin}}</ref> Tas nozīmē, ka amplitūda nokrītas uz aptuveni ''e^-π'' jeb 4 % no sākotnējās amplitūdas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Foundations of analog & digital electronic circuits|url=https://www.worldcat.org/oclc/60245509|publisher=Elsevier|date=2005|location=Amsterdam|isbn=1-55860-735-8|oclc=60245509|first=Anant|last=Agarwal}}</ref> Rezonanses platums (joslas platums) tiek definēts kā: <math>\Delta f=\frac{f_N}{Q}</math>, kur ''f_N'' ir dabīgā frekvence, ''Δf'' (joslas platums) ir frekvenču apgabala platums, pie kura enerģijas vērtība ir puse no maksimālās. Rezonanses frekvenci bieži izsaka dabīgajās vienībās (radiāni uz sekundi), nevis ''f_N'', kas ir hercos: <math>\omega_N=2\pi f_N</math>. Q, rimšanas ātrums ''ζ'', dabīgā frekvence ''ω_N''_, rimšanas ātrums ''α'' un eksponenciālā laika konstante ''τ'' savā starpā ir saistīti:<ref>Siebert, William McC. ''Circuits, Signals, and Systems''. MIT Press</ref> <math>Q= \frac{1}{2 \zeta} = \frac{\omega_N}{2\alpha} = \frac{\tau \omega_N}{2}</math>, un rimšanas ātrumu var izteikt kā: <math>\zeta = \frac{1}{2Q} = \frac{\alpha}{\omega_N} = \frac {1}{\tau \omega_N}</math>. Oscilāciju pakete samazinās proporcionāli ''e^-αt'' vai ''e^-t/τ'', kur ''α'' un ''τ'' var izteikt kā: <math>\alpha = \frac{\omega_N}{2Q} = \zeta \omega_N = \frac{1}{\tau}</math> un <math>\tau = \frac{2Q}{\omega_N} = \frac{1}{\zeta \omega_N} = \frac{1}{\alpha}</math>. Oscilāciju enerģija vai jaudas zudumi samazinās divreiz ātrāk, tas ir, kā amplitūdas kvadrāts ''e^-2αt'' vai ''e^-2t/τ''. == Elektriskas sistēmas == [[Attēls:Bandwidth.svg|thumb|Grafikā attēlots filtra pastiprinājuma lielums, ilustrējot pusjaudas joslas platumu jeb -3 dB pie 0,707 sprieguma pastiprinājuma. Frekvences ass šajā ilustratīvajā diagrammā var būt gan lineāra, gan logaritmiska.]] Elektriskās rezonanses sistēmās kvalitātes faktors reprezentē [[Elektriskā pretestība|elektriskās pretestības]] efektu. Elektromehāniskiem rezonatoriem, piemēram, kvarca kristāliem, Q reprezentē mehānisko berzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.electronics-notes.com/articles/basic_concepts/q-quality-factor/basics-tutorial-formula.php|title=Quality Factor / Q Factor; formulas and equations}}</ref> == Mehāniskas sistēmas == Vienai rimstošai masas-atsperes sistēmai kvalitātes faktors ir vienkāršots viskozās rimšanas jeb pretestības efekts, kur rimšanas spēks jeb pretestības spēks ir proporcionāls ātrumam. Kvalitātes faktora formula ir: <math>Q = \frac{\sqrt{Mk}}{D}</math>, kur ''M'' ir masa, ''k'' ir atsperes konstante, ''D'' ir rimšanas koeficients, ko definē vienādojums ''F_rimšanas = - Dv'', kur ''v'' ir ātrums.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2019-06-01|title=Rayleigh-Wood anomaly approximation with FDTD simulation of plasmonic gold nanohole array for determination of optimum extraordinary optical transmission characteristics|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0749603618324820|journal=Superlattices and Microstructures|language=en|volume=130|pages=454–471|doi=10.1016/j.spmi.2019.04.035|issn=0749-6036}}</ref> == Akustiskas sistēmas == [[Mūzikas instruments|Mūzikas instrumentiem]] kvalitātes faktors ir ļoti svarīgs. Pārmērīgi augsts Q rezonatorā nespēs vienmērīgi pastiprināt dažādās frekvences, ko instruments veido. Tāpēc stīgu instrumentiem ir sarežģītas formas – tas ļauj veidot plašu frekvenču apgabalu salīdzinoši vienmērīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://onscale.com/blog/what-is-the-quality-factor-and-how-does-it-relate-to-loss/|title=What is the quality factor and how does it relate to loss?|access-date={{dat|2021|04|27||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210427142533/https://onscale.com/blog/what-is-the-quality-factor-and-how-does-it-relate-to-loss/}}</ref> Metāla instrumentu un [[Pūšamais mūzikas instruments|pūšaminstrumentu]] Q jābūt pietiekami augstam, lai tie spētu izvilkt vienu frekvenci no lūpu vibrēšanas plašā spektra. Pārmērīgi augsts Q var apgrūtināt pareizās nots atrašanu. Instrumentos Q var variēt pie dažādām frekvencēm, taču tas nav vēlams. [[Hermanis fon Helmholcs|Helmholca]] rezonatoriem ir ļoti augsts Q, jo tie ir veidoti, lai spētu atlasīt ļoti šauru frekvenču apgabalu. == Optiskas sistēmas == Ar optiskām sistēmām šajā gadījumā saprot dažādus optiskos rezonatorus. Q apraksta rezonatora spēju uzglabāt enerģiju kādā noteiktā frekvencē. Optiskajās sistēmās Q ir vairākas fizikālas interpretācijas. Viena no tām: Q ir kopējā rezonatorā esošo modu enerģija, dalīta ar jaudu, kas jāpievada rezonatoram vienas apriņķošanas laikā, lai saglabātu līdzsvaru (jo lielāks ''Q'' faktors, jo lielāka ir modu intensitāte pie vienādas pievades jaudas). To var aprēķināt:<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=Zheng|first=Yu|last2=Wu|first2=Zhifang|last3=Shum|first3=Perry Ping|last4=Xu|first4=Zhilin|last5=Keiser|first5=Gerd|last6=Humbert|first6=Georges|last7=Zhang|first7=Hailiang|last8=Zeng|first8=Shuwen|last9=Dinh|first9=Xuan Quyen|date=2018-11-01|title=Sensing and lasing applications of whispering gallery mode microresonators|url=http://www.oejournal.org/J/OEA/Article/Details/A181101000012|journal=Opto-Electronic Advances|language=en|volume=01|issue=09|pages=180015|doi=10.29026/oea.2018.180015|issn=2096-4579}}</ref> <math>Q=\omega\times\frac{E(uzgl.)}{P(zud.)}</math>, kur ''ω'' ir leņķiskā frekvence (''2πf_r'', kur ''f_r'' – rezonanses frekvence), ''E(uzgl.)'' ir enerģija, kas uzglabāta rezonatorā, ''P(zud.)'' ir jaudas zudumi rezonatorā vienas apriņķošanas laikā. Cita interpretācija Q raksturo kā dabisko uzglabātās enerģijas rimšanas laiku (jo lielāks ''Q'' faktors, jo ilgāk tiek uzglabāta): <math>Q = \omega \tau</math>, kur ''τ'' ir [[Fotons|fotona]] dzīves laiks rezonatorā. Taču eksperimentāli kvalitātes faktoru visbiežāk nosaka, izmantojot rezonanses pīķa attiecību pret tās līnijas platumu pie pusintensitātes:<ref>M. Gomilšek, “Whispering gallery modes,” Ljubljana, 2011</ref> <math>Q = \frac{\omega}{\Delta \omega (FWHM)} = \frac{\lambda}{\Delta \lambda}</math>, kur ''Δω_FWHM'' ''= τ^-1'' ir līnijas platums (FWHM – ''full''-''width-at-half-maximum''), ''λ'' ir rezonanses [[viļņa garums]], ''Δλ'' ir rezonanses līnijas platums. Rezonatori ar ''Q'' faktoru 10³ līdz 10⁶ ir ar augstu ''Q'' faktoru, ar 10⁷ un augstāku – ultra-augsts ''Q'' faktors.<ref name=":2" /> '''Kopējais ''Q'' faktors''' veidojas no dažādu veidu zudumiem: <math>\frac{1}{Q} = \frac{1}{Q(mat.)} + \frac{1}{Q(virsm.)} + \frac{1}{Q(star.)} + \frac{1}{Q(sav.)} </math>, ''Q(mat.)'' – materiāla zudumi, kas rodas dielektriskā materiāla, no kura pagatavots rezonators, absorbcijas un izkliedes dēļ. ''Q(virsm.)'' – virsmas izkliede, kas rodas virsmas negludumu dēļ. ''Q(star.)'' – starojuma zudumi, kas rodas rezonatora liektās virsmas dēļ. ''Q(sav.)'' – savienojuma zudumi, kas rodas, ja rezonatorā gaisma ievadīta ar kādu starpelementu.<ref>M. Humar, “Liquid-crystal microdroplets as optical microresonators and lasers,” Jozef Stefan International Postgraduate School, 2012</ref> Rezonatori, kas izceļas ar ultra-augstiem kvalitātes faktoriem, ir [[Čukstošās galerijas viļņi|čukstošās galerijas modu]] rezonatori. Tajos gaisma riņķo pa rezonatora perimetru pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ. Visvienkāršākās formas rezonatori ir sfēriski, taču, eksperimentējot ar formām, ir iespējams ievērojami uzlabot Q faktoru. Šādus rezonatorus to augstā Q dēļ var izmantot kā [[Sensors|sensorus]], frekvenču ķemmes u. c.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Foreman|first=M.|date=2015|title=Whispering gallery mode sensors|url=https://www.osapublishing.org/aop/abstract.cfm?uri=aop-7-2-168|journal=Advances in Optics and Photonics|volume=7|pages=168-240}}</ref> == Atsauču saraksts == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Elektronika]] [[Kategorija:Elektrotehnika]] [[Kategorija:Svārstības]] mnx3u06em0gv5nd8njfcsj05awr49d9 0 486181 4466472 4360729 2026-05-11T02:35:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466472 wikitext text/x-wiki '''Mikroelektromehāniskās sistēmas''' (MEMS), ko dēvē arī par mikroelektroniskām un mikroelektromehāniskām sistēmām), un kas ir saistītas ar [[mikromehatronika|mikromehatroniku]] un [[mikrosistēmas|mikrosistēmām]], ir mikroskopisku ierīču, jo īpaši tādu, kurām ir kustīgas detaļas, tehnoloģija. Tās apvienojas nanomērogā, veidojot nanoelektromehāniskās sistēmas (NEMS) un [[nanotehnoloģija]]s. [[Japāna|Japānā]] MEMS dēvē arī par mikromašīnām, bet [[Eiropa|Eiropā]] - par mikrosistēmu tehnoloģijām (MST). MEMS sastāv no sastāvdaļām, kuru izmērs ir no 1 līdz 100 mikrometriem (t. i., no 0,001 līdz 0,1 mm), un MEMS ierīču izmērs parasti ir no 20 mikrometriem līdz milimetram (t. i., no 0,02 līdz 1,0 mm), lai gan masīvos izkārtotu sastāvdaļu (piemēram, digitālo mikrospoguļu ierīču) izmērs var pārsniegt 1000 mm2. Tās parasti sastāv no centrālās vienības, kas apstrādā datus ([[integrālās shēmas]], piemēram, [[mikroprocesors]]), un vairākiem komponentiem, kas mijiedarbojas ar apkārtējo vidi (piemēram, mikrosensori). MEMS lielās virsmas laukuma un tilpuma attiecības dēļ apkārtējās vides elektromagnētisma radītie spēki (piemēram, elektrostatiskie lādiņi un magnētiskie momenti) un šķidruma dinamika (piemēram, virsmas spraigums un viskozitāte) ir svarīgāki konstrukcijas apsvērumi nekā lielāka mēroga mehāniskām ierīcēm. MEMS tehnoloģija atšķiras no molekulārās nanotehnoloģijas vai molekulārās elektronikas ar to, ka pēdējā minētajā gadījumā jāņem vērā arī virsmas ķīmija. Ļoti mazu mašīnu potenciāls tika novērtēts, pirms vēl pastāvēja tehnoloģija, kas ļāva tās izgatavot (sk., piemēram, [[Ričards Fainmens|Ričarda Fainmena]] slaveno 1959. gada lekciju "Tur apakšā ir daudz vietas"). MEMS kļuva praktiski izmantojamas, kad tās varēja izgatavot, izmantojot modificētas pusvadītāju ierīču izgatavošanas tehnoloģijas, ko parasti izmanto elektronikas ražošanā. Tās ietver formēšanu un galvanizāciju, slapjo kodināšanu (KOH, TMAH) un sauso kodināšanu (RIE un DRIE), elektroizlādes apstrādi (EDM) un citas tehnoloģijas, kas ļauj izgatavot mazas ierīces. == Vēsture == MEMS tehnoloģijas saknes meklējamas silīcija revolūcijā, kuras aizsākumi meklējami divos nozīmīgos silīcija pusvadītāju izgudrojumos 1959. gadā: monolītā integrālā shēma (IC), ko izstrādāja Roberts Noiss (Robert Noyce), Fairchild Semiconductor, un MOSFET (metāla oksīdu pusvadītāju lauka tranzistors jeb MOS tranzistors), ko izstrādāja Mohameds M. Atalla (Mohamed M. Atalla) un Dāvons Kangs (Dawon Kahng), Bell Labs. MOSFET mēroga palielināšana - MOSFET miniaturizācija integrālās shēmas mikroshēmās - noveda pie elektronikas miniaturizācijas (kā to paredzēja Mūra likums un Dennarda mēroga palielināšana). Tas lika pamatus mehānisko sistēmu miniaturizācijai, attīstot mikroapstrādes tehnoloģiju, kuras pamatā ir silīcija pusvadītāju tehnoloģija, jo inženieri sāka saprast, ka silīcija mikroshēmas un MOSFET var mijiedarboties un sazināties ar apkārtējo vidi un apstrādāt tādas lietas kā ķīmiskās vielas, kustības un gaisma. Vienu no pirmajiem silīcija spiediena sensoriem 1962. gadā Honeywell izgatavoja izotropiski mikromašīnbūvē. Viens no agrīniem MEMS ierīču piemēriem ir [[Rezonanse|rezonanses]] vārtu tranzistors - MOSFET pielāgojums, ko 1965. gadā izstrādāja Harvijs Natansons (Harvey C. Nathanson). Vēl viens agrīns piemērs ir rezonistors - elektromehānisks monolīts rezonators, ko no 1966. līdz 1971. gadam patentēja Raymond J. Wilfinger. No 1970. līdz 1980. gadu sākumam tika izstrādāti vairāki MOSFET mikrosensori fizikālo, ķīmisko, bioloģisko un vides parametru mērīšanai. == Veidi == Pastāv divi MEMS slēdžu tehnoloģijas pamatveidi: kapacitatīvie un omiskie. Kapacitatīvs MEMS slēdzis ir izstrādāts, izmantojot kustīgu plāksni vai sensora elementu, kas maina kapacitāti. Omiskos slēdžus kontrolē ar elektrostatiski kontrolētiem konsolēm. Omiskie MEMS slēdži var sabojāties MEMS izpildmehānisma (konsoles) metāla noguruma un kontaktu nodiluma dēļ, jo konsoles laika gaitā var deformēties. == Materiāli MEMS ražošanai == MEMS izgatavošana attīstījās no pusvadītāju ierīču izgatavošanas procesa tehnoloģijas, t. i., pamattehnoloģijas ir materiālu slāņu uzklāšana, grafēšana ar fotolitogrāfiju un kodināšana, lai iegūtu vajadzīgās formas. === Silīcijs === [[Silīcijs]] ir materiāls, ko izmanto, lai izveidotu lielāko daļu integrālo shēmu, ko izmanto mūsdienu elektronikā. Pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem, pieejamajiem lētiem augstas kvalitātes materiāliem un iespējai integrēt elektroniskās funkcijas, silīcijs ir pievilcīgs visdažādākajiem MEMS lietojumiem. Silīcijam ir arī būtiskas priekšrocības, ko rada tā materiāla īpašības. Monokristāla formā silīcijs ir gandrīz ideāls [[Huka materiāls]], kas nozīmē, ka, to saliecot, praktiski nepastāv [[histerēze]] un līdz ar to gandrīz nav enerģijas izkliedes. Tas ne tikai nodrošina ļoti atkārtojamu kustību, bet arī padara silīciju ļoti uzticamu, jo tas ļoti maz nogurst, un tā kalpošanas laiks var būt no miljardiem līdz triljoniem ciklu bez bojājumiem. Pusvadītāju nanostruktūras, kuru pamatā ir silīcijs, kļūst arvien nozīmīgākas mikroelektronikas un jo īpaši MEMS jomā. Silīcija nanopavedieni, kas iegūti silīcija termiskās oksidācijas procesā, ir vēl vairāk interesanti elektroķīmiskās pārveides un uzglabāšanas jomā, tostarp nanopavedienu baterijās un fotoelementu sistēmās. === Polimēri === Lai gan elektronikas rūpniecība nodrošina apjomradītus ietaupījumus silīcija rūpniecībā, kristāliskais silīcijs joprojām ir sarežģīts un salīdzinoši dārgs materiāls, lai to ražotu. No otras puses, polimērus var ražot milzīgos apjomos, un to materiālu īpašības ir ļoti dažādas. MEMS ierīces var izgatavot no polimēriem, izmantojot tādus procesus kā iesmidzināšana, presēšana vai stereolitogrāfija, un tās ir īpaši piemērotas mikrofluidiskiem lietojumiem, piemēram, vienreizlietojamām asins analīžu kasetnēm. === Metāli === MEMS elementu izgatavošanai var izmantot arī metālus. Lai gan metāliem nav tādu priekšrocību kā silīcijam attiecībā uz mehāniskajām īpašībām, tomēr, ja metālus izmanto, ievērojot to ierobežojumus, tiem var būt ļoti augsta uzticamības pakāpe. Metālus var nogulsnēt, izmantojot galvanizācijas, iztvaicēšanas un izsmidzināšanas procesus. Parasti izmanto zeltu, niķeli, alumīniju, varu, hromu, titānu, volframu, platīnu un sudrabu. === Keramika === Silīcija, alumīnija un titāna nitrīdi, kā arī [[silīcija karbīds]] un cita veida keramika tiek arvien biežāk izmantota MEMS izgatavošanā, pateicoties izdevīgajām materiālu īpašību kombinācijām. [[Alumīnija nitrīds]] kristalizējas [[vircīts|vircīta]] struktūrā, un tādējādi tam piemīt piroelektriskas un [[pjezolelektrība|pjezoelektriskas]] īpašības, kas ļauj izgatavot sensorus, piemēram, ar jutību pret normāliem un bīdes spēkiem. [[Titāna nitrīds]], no otras puses, uzrāda augstu [[elektrovadītspēja|elektrovadītspēju]] un lielu [[elastības modulis|elastības moduli]], kas ļauj īstenot elektrostatiskās MEMS iedarbināšanas shēmas ar ultratieviem stariem. Turklāt TiN lielā izturība pret biokoroziju ļauj šo materiālu izmantot biogēnās vidēs. Attēlā redzams elektronmikroskopisks MEMS biosensora attēls ar 50 nm plānu saliekamu TiN staru virs TiN pamatplāksnes. Abus var darbināt kā pretējus kondensatora elektrodus, jo staru kūlis ir nostiprināts elektriski izolējošās sānu sieniņās. Ja dobumā ir suspendēts šķidrums, tā viskozitāti var noteikt, liecot staru, izmantojot elektrisko piesaisti pie pamatplāksnes, un mērot lieces ātrumu. == Ārējās saites == {{Commonscat|MEMS}} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20100211190050/http://www.its.caltech.edu/~feynman/plenty.html Plenty of Room at the Bottom] Ričarda Fainmena lekcija 1959. gadā. Šajā lekcijā pirmo reizi tiek izmantots termins "nanotehnoloģija" * Palmgrēns, Gorms (2007. gada, septembrī). "Jaunie materiāli atvieglo dzīvi". ''Ilustrētā Zinātne'' (22): 24.—31. lpp *{{cite book |first1=F. |last1=Chollet |first2=HB. |last2=Liu |date=10 August 2018 |id=5.4 |url=http://memscyclopedia.org/introMEMS.html |title=A (not so) short introduction to MEMS |isbn=9782954201504 }}{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nanotehnoloģija|MEMS]] dabq71ujczn0m6jwl68gqf61ded5dwg 0 488101 4466151 4331134 2026-05-10T13:59:39Z Vylks 50297 4466151 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Aleksanders Īsaks | image = UEFA EURO qualifiers Sweden vs Spain 20191015 Alexander Isak 56.jpg | image_size = 220px | caption = Īsaks 2019. gadā, pārstāvot [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasi]] | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|9|21}} | birth_place = {{vieta|Zviedrija|Solna}} | height = 192 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC]] | clubnumber = 14 | youthyears1 = 2005—2015 | youthclubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[AIK Fotboll|AIK]] | years1 = 2016—2017 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[AIK Fotboll|AIK]] | caps1 = 24 | goals1 = 10 | years2 = 2017—2019 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} Borussia Dortmund II | caps2 = 12 | goals2 = 5 | years3 = 2017—2019 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | caps3 = 5 | goals3 = 0 | years4 = 2018—2019 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[Willem II (futbola klubs)|Willem II]] | caps4 = 16 | goals4 = 13 | years5 = 2019—2022 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Real Sociedad]] | caps5 = 105 | goals5 = 33 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalteam1 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U17 | nationalcaps1 = 19 | nationalgoals1 = 6 | nationalyears2 = 2016—2017 | nationalteam2 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U19 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 2 | nationalyears3 = 2016—2018 | nationalteam3 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U21 | nationalcaps3 = 7 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2017— | nationalteam4 = {{fb|Zviedrija}} | nationalcaps4 = 52 | nationalgoals4 = 16 | pcupdate = {{dat|2025|09|01|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|09|01|sk|bez}} | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]] | years6 = 2022—2025 | caps6 = 86 | goals6 = 54 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | years7 = 2025— | caps7 = 0 | goals7 = 0 }} '''Aleksanders Īsaks''' ({{val|sv|Alexander Isak}}; dzimis {{dat|1999|9|21}}) ir [[Zviedrija]]s [[futbolists]]. Spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Zviedrijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada pārstāv [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu [[Liverpool FC]]. No 2022. gada līdz 2025. gadam pārstāvēja [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu [[Newcastle United FC|''Newcastle United'']]. == Karjera == Futbolista karjeru sāka klubā [[AIK Fotboll|AIK]]. 2016. gada 7. aprīlī pret ''[[Östersunds FK]]'' guva savus pirmos vārtus ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' līgā, 16 gadu un 199 dienu vecumā kļūstot par kluba visu laiku jaunāko vārtu guvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftonbladet.se/sportbladet/fotboll/a/P3EdX5/skrev-aik-historia--yngst-nagonsin |title=Skrev AIK-historia — yngst någonsin |language=sv |date={{dat|2016|4|7||bez}}| website=aftonbladet.se |accessdate={{dat|2021|6|18||bez}}}}</ref> 2017. gada janvārī parakstīja līgumu ar [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu [[Dortmundes "Borussia"]]. Viņš pārstāvēja gan kluba otro komandu, gan uz laiku tika izīrēts [[Nīderlande]]s klubam ''[[Willem II (futbola klubs)|Willem II]]''. ''Borussia'' pirmās komadas sastāvā 2017.—2018. gada sezonā aizvadīja piecas spēles Bundeslīgā. 2019. gada jūnijā pārgāja uz [[Spānija]]s klubu ''[[Real Sociedad]]''. 2019.—2020. gada seonā kļuva par [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]] ieguvēju. 2022. gada augustā pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu [[Newcastle United FC|''Newcastle United'']]. 2025. gada 1. septembrī Liverpūle paziņoja par Īsaka ilgtermiņa līguma parakstīšanu par Lielbritānijai rekordlielu summu 125 miljonu mārciņu apmērā, padarot to par trešo dārgāko futbola transfēru vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/01092025-dramas_beigas_panakta_vienosanas_par_angl |title=Drāmas beigas. Panākta vienošanās par Anglijas Premjerlīgas dārgāko pirkumu|language= |date={{dat|2025|9|1||bez}} |website=sportacentrs.com |accessdate= |archive-date= |archive-url= }}</ref> Pārstāvējis dažādu vecumu Zviedrijas jauniešu izlases. [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] debitēja {{dat|2017|1|8||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāru]]. Jau savā otrajā spēlē pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, kļūstot par Zviedrijas izlases jaunāko vārtu guvēju 17 gadu un 114 dienu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www2.svenskfotboll.se/landslag/herrar/arkiv/landslag/2017/01/swe-svk/ |title=Isak historisk i 6-0-seger mot Slovakien |language=sv |date={{dat|2017|1|12||bez}} |website=svenskfotboll.se |accessdate={{dat|2021|6|18||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210624201822/https://www2.svenskfotboll.se/landslag/herrar/arkiv/landslag/2017/01/swe-svk/ }}</ref> Pirmo reizi oficiālā spēlē izlases sastāvā piedalījās 2019. gada martā, nākot uz maiņu [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Rumānijas futbola izlase|Rumāniju]]. Īsaks tika iekļauts Zviedrijas izlases sastāvā dalībai [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. == Sasniegumi == '''Newcastle United''' *[[EFL Cup|Anglijas Līgas kauss]]: 2024—25<ref>{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/c62zl58dg8qt#Line-ups |title=Liverpool 1—2 Newcastle United: Line-ups |website=BBC Sport |date=16 March 2025 |access-date=16 March 2025}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Zviedrijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Īsaks, Aleksanders}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]] [[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Sansevastjanas "Real Sociedad" spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Stokholmas lēnē dzimušie]] [[Kategorija:Willem II spēlētāji]] [[Kategorija:AIK Fotboll spēlētāji]] jgim7zh1vcycepw0n8hx9qbapndja7o 0 490566 4466338 4089426 2026-05-10T20:17:10Z Votre Provocateur 111653 4466338 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Hair_colors.jpg|thumb|516x516px| Dažādi cilvēka mati no augšas pa kreisi, pulksteņrādītāja kustības virzienā: melni, brūni, blondi, balti, sarkani]] '''Matu krāsa''' ir [[Matu folikulas|matu folikulu]] pigmentācija divu veidu [[Melanīni|melanīna dēļ]]: [[Melanīni|eumelanīna]] un [[Melanīni|feomelanīna]]. Parasti, ja ir vairāk melanīna, matu krāsa ir tumšāka; ja melanīna ir mazāk, mati ir gaišāki. Matu tonis ir atkarīgs no melnā vai brūnā eumelanīna un dzeltenā vai sarkanā feomelanīna attiecības. Melanīna līmenis laika gaitā var mainīties, izraisot cilvēka matu krāsas izmaiņas, un ir iespējams, ka vienai personai matu folikuli veido vairāk nekā vienas krāsas matus. Dažas matu krāsas ir saistītas ar noteiktām [[Etniskā grupa|etniskām grupām,]] jo to ģeogrāfiskajā reģionā ir novērota biežāka matu krāsa, piemēram, taisni tumši mati — [[Austrumāzija|austrumu aziātu]] vidū, daudz dažādu variāciju tumši, gaiši, cirtaini, viļņoti un kupli mati — [[Eiropeīdā rase|eiropiešu vidū]], cirtaini, tumši un unikāli spirālveida mati — [[Āfrika|afrikāņiem]], savukārt sirmi, balti mati vai "sudraba" krāsas mati bieži ir saistīti ar [[Novecošana|vecumu]]. == Dabiskas matu krāsas == Dabiska matu krāsa var būt melna, brūna, gaiša, sarkana vai balta. [[Attēls:Afghan_children_in_Badakhshan_Province-2012.jpg|thumb|Bērni Afganistānā ar brūniem matiem]] === Krāsu toņu skala === Fišera—Sallera skala, kas nosaukta pēc Eižena Fišera un Karla Sallera, tiek izmantota fiziskajā antropoloģijā un medicīnā, lai noteiktu matu krāsas nokrāsas. Skalā tiek izmantoti šādi apzīmējumi: A (ļoti gaiši blondi), B līdz E (gaiši blondi), F līdz L (blondi), M līdz O (tumši blondi), P līdz T (gaiši brūni līdz brūni), U līdz Y (tumši brūni/melni) un [[Romiešu skaitļi|romiešu cipari no]] I līdz IV (sarkans) un no V līdz VI (sarkani blondi).<ref name="FSS">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fbi.gov/about-us/lab/forensic-science-communications/fsc/july2000/index.htm/ubelaker.htm|title=Change in Hair Pigmentation in Children from Birth to 5 Years in a European Population (Longitudinal Study)|publisher=Forensic Science Communications|access-date=2014-03-19|archive-date=2016-01-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20160128160953/https://www.fbi.gov/about-us/lab/forensic-science-communications/fsc/july2000/index.htm/ubelaker.htm}}</ref> === Attēlu galerija === <gallery class="center" mode="packed" perrow="7" widths="140" heights="130"> Attēls:Chinese American girl.jpg|Dabiski melni mati Attēls:Lymari Nadal.jpg|Tumšāki brūni mati Attēls:Short brown hair.jpg|Tumši brūni mati Attēls:Lee Sung-jong (2014).jpg|Vidēji brūni mati Attēls:Little girl with brown hair.jpg|Dabiski brūni mati Attēls:Goofy Boy.jpg|Gaiši brūni mati Attēls:Yvonne Catterfeld.jpg|Kastaņu brūni mati Attēls:A child of chappargram.JPG|Gaiši kastaņbrūni mati Attēls:Rotschopf.jpg|Kastaņu krāsas mati Attēls:Rupert Grint.jpg|Sarkani mati Attēls:German Woman Portrait - Dutch summer festival of the Redhead Day in Breda, September 2010.jpg|Ingvera rudi mati Attēls:נערה ג'ינג'ית.JPG|Vara mati Attēls:Elena Kazantseva 00.jpg|Ticiāna mati Attēls:Strawberry Blond Girl.jpg|Zemeņu blondi mati Attēls:Lucy Merriam.jpg|Gaiši blondi mati Attēls:Goldenblonde.JPG|Zeltaini blondi mati Attēls:TKvamme.jpg|Vidēji gaiši mati Attēls:Kofi Annan.jpg|Pelēki mati Attēls:Rapolder uwe 600.jpg|Balti mati Attēls:Albinisitic man portrait.jpg|Baltie mati, ko izraisa [[albīnisms]] </gallery> == Skatīt arī == * [[Iridoloģija]] * [[Acu krāsa]] * [[Cilvēka ādas krāsa|Ādas krāsa]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Fiziskā antropoloģija]] [[Kategorija:Krāsas]] [[Kategorija:Cilvēka evolūcija]] 1t24pdhp7kana73ooykm124y7qok5fd 0 514724 4466319 4192999 2026-05-10T20:01:40Z Votre Provocateur 111653 4466319 wikitext text/x-wiki '''Proeiropeisms''' ir politiska pozīcija, kas atbalsta Eiropas integrāciju un dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES).<ref name="euroscepticism-integration">Krisztina Arató, Petr Kaniok (editors). ''Euroscepticism and European Integration''. Political Science Research Centre Zagreb, 2009. p.40</ref> Plašākā nozīmē proeiropeisms ietver atbalstu Eiropas politiskajai, ekonomiskajai, tiesiskajai un kultūras sadarbībai, kā arī Eiropas Savienības institūciju lomas stiprināšanai starptautiskajās attiecībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/summary/glossary/european_integration.html|title=European integration|publisher=EUR-Lex|access-date=2026-05-10}}</ref> Proeiropeiska nostāja parasti ir saistīta ar atbalstu [[Demokrātija|demokrātijai]], [[Tiesiskums|tiesiskumam]], [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aizsardzībai, [[Brīvā tirdzniecība|brīvai tirdzniecībai]], [[Daudzpusējība|daudzpusējībai]] un starpvalstu sadarbībai. Tā var izpausties kā atbalsts valsts dalībai Eiropas Savienībā, ES paplašināšanai, kopējai ārpolitikai, kopējam tirgum, [[Šengenas zona|Šengenas zonai]], [[Eirozona|eirozonai]] vai ciešākai sadarbībai drošības un aizsardzības jomā. Politiskajā praksē proeiropeisms nav vienota ideoloģija. To var pārstāvēt dažādu politisko virzienu partijas un kustības — [[Liberālisms|liberāļi]], [[Kristīgā demokrātija|kristīgie demokrāti]], [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrāti]], [[Zaļā politika|zaļās politikas]] pārstāvji un daļa [[Konservatīvisms|konservatīvo]] politisko spēku. Šīs grupas var atšķirties jautājumos par Eiropas Savienības institucionālo attīstību, ekonomisko politiku vai nacionālās suverenitātes robežām, taču tās parasti atbalsta Eiropas valstu politisko un ekonomisko sadarbību. Proeiropeisms bieži tiek pretstatīts [[Eiroskepticisms|eiroskepticismam]], kas kritiski vērtē Eiropas Savienības institūciju ietekmi, Eiropas integrācijas dziļumu vai dalības ES lietderību. Atšķirībā no mērena eiroskepticisma, kas var prasīt Eiropas Savienības reformēšanu, radikāls eiroskepticisms nereti iestājas par izstāšanos no ES vai integrācijas procesa apturēšanu. Eiropas Savienības kandidātvalstīs un kaimiņvalstīs proeiropeisms bieži nozīmē atbalstu politiskām, tiesiskām un ekonomiskām reformām, kuru mērķis ir tuvināšanās ES standartiem. Šādā kontekstā proeiropeiska politika var ietvert korupcijas mazināšanu, tiesu sistēmas neatkarības stiprināšanu, tirgus ekonomikas attīstību, valsts pārvaldes modernizāciju un cilvēktiesību aizsardzības uzlabošanu. Proeiropeisma nozīme dažādās valstīs atšķiras. Eiropas Savienības dalībvalstīs tas galvenokārt attiecas uz attieksmi pret ES politiku, tās institūcijām un turpmāku integrāciju. Savukārt valstīs ārpus ES proeiropeisms bieži ir saistīts ar ārpolitisku izvēli, orientāciju uz Rietumeiropas politiskajiem un tiesiskajiem standartiem, kā arī vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai vai ciešāk sadarboties ar to. == Politiskā pozīcija == Proeiropeiskie Eiropas politikas kontekstā pārsvarā tiek klasificēti kā [[Centrisms|centristi]] ("[[Atjaunot Eiropu]]"), tostarp "centriski labējie" [[Liberālais konservatīvisms|mērenie konservatīvie]] (piemēram, [[Eiropas Tautas partija|Eiropas Tautas partijas]] grupa) un [[Centriski kreisa politika|kreisi centriski]] [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrāti]] (piem. [[Sociālistu un demokrātu alianse|S&amp;D]] un [[Zaļo un Eiropas Brīvo apvienība|Zaļie/EFA]]). Proeiropeisms ideoloģiski ir cieši saistīts ar Eiropas un globālo [[Liberālisms|liberālo]] kustību.<ref name=":6">{{Grāmatas atsauce|last=Almeida|first=Dimitri|url=http://dx.doi.org/10.4324/9780203123621|title=The Impact of European Integration on Political Parties|date=2012-04-27|publisher=Routledge|isbn=978-0-203-12362-1}}</ref><ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=http://www.lemonde.fr/election-presidentielle-2017/article/2017/01/10/emmanuel-macron-a-berlin-pour-se-donner-une-stature-europeenne_5060405_4854003.html|title=Emmanuel Macron a Berlin pour se donner une stature européenne|work=[[Le Monde]]|access-date=2 June 2017|date=10 January 2017}}</ref><ref name="한겨레">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hani.co.kr/arti/opinion/editorial/749604.html|title=[사설] 유럽을 위기로 몰아넣는 영국의 선택|publisher=[[The Hankyoreh]]|access-date=2021-12-26|date=2016-06-24|language=ko}}</ref><ref name="Edwards2">{{Ziņu atsauce|url=https://foreignpolicy.com/2018/12/13/armenias-revolution-will-not-be-monopolized/|title=Armenia's Revolution Will Not be Monopolized|work=[[Foreign Policy]]|date=13 December 2018|last=Edwards|first=Maxim}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.politico.com/story/2017/04/20/obama-speaks-with-emmanuel-macron-237405|title=Obama wades into French election fight|work=[[Politico]]|access-date=15 January 2022|date=20 April 2017|editor-last=Edward-Isaac Dovere|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Eiropas Savienības politika]] [[Kategorija:Liberālisms]] [[Kategorija:Globalizācija]] 15rx9cngz9wtev9vf9mfr3r0v2kjffn 0 517599 4466559 4424249 2026-05-11T09:57:44Z Pirags 3757 papildināju ar atsauci 4466559 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste|nosaukums=Sēlijas poligons|atrašanās=[[Aizkraukles novads]], [[Jēkabpils novads]] {{LAT}}|platība=25 605 ha}} '''Sēlijas militārais poligons'''<ref name="MoD">[https://www.mod.gov.lv/lv/selijas-militarais-poligons Vispārēja informācija Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem par Sēlijas militāro poligonu] mod.gov.lv </ref> jeb '''militārais poligons "Sēlija"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/militarais-poligons-selija|title=Militārais poligons "Sēlija" {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/latvija/2026-01-22/viesite-aizvadita-militara-poligona-selija-starpinstitucionalas-darba-grupas|title=Viesītē aizvadīta militārā poligona "Sēlija" starpinstitucionālās darba grupas sanāksme|website=Sargs.lv|access-date=2026-03-05|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> ir topošā starptautiskā militārā bāze [[Sēlija|Sēlijā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadu teritorijā [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunu-militaro-bazi-plano-veidot-aizkraukles-un-jekabpils-novados.a464194/|title=Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> [[Militārais poligons|Poligona]] ziemeļu daļu šķērso vietējas nozīmes valsts autoceļš [[Autoceļš V956|V956]] ([[Daudzeva]]—[[Viesīte]]—[[Apserde]]), kuru plānots asfaltēt 17 km garumā. 2024. gada 15. novembrī poligona teritorijā iemūrēja piemiņas kapsulu un sāka būvdarbus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.11.2024-foto-selija-sak-buvet-militaro-poligonu.a576623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article FOTO: Sēlijā sāk būvēt militāro poligonu] lsm.lv 2024. gada 15. novembrī</ref> 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu. == Priekšvēsture == Pēc [[NATO Madrides samits|NATO Madrides samitā]] pieņemtajiem lēmumiem par lielāku sabiedroto valstu spēku klātbūtni [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], radās nepieciešamība izveidot jaunu infrastruktūru karavīru apmācībai. Pēc [[Krievija]]s [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|atsāktā kara Ukrainā]] 2022. gadā vairākas sabiedrotās valstis apliecināja savu gatavību aizsargāt Latviju, nosūtot papildu karavīrus un tehniku, kas palielināja esošās militārās infrastruktūras noslodzi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons|title=Zalves militārais poligons {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> Valsts Aizsardzības ministrija un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] izvērtēja vairākas iespējamās vietas jauna poligona izveidei un par piemērotāko atzina teritoriju Aizkraukles un Jēkabpils novados, ko sākotnēji nodēvēja par '''Zalves poligonu'''.<ref name=":0" /> NBS komandieris ģenerālleitnants [[Leonīds Kalniņš]] 2022. gada novembrī paziņoja, ka Sēlijas poligonā trenēsies Latvijas NBS Sauszemes spēku mehanizētā brigāde, Kanādas brigāde un citu sabiedroto valstu karaspēka vienības.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/viedoklis/2022-11-17/selijas-poligona-bus-iespeja-trenet-gaisa-atbalsta-operacijas-ar-kaujas Sēlijas poligonā būs iespēja trenēt gaisa atbalsta operācijas ar kaujas munīcijas izmantošanu] [[sargs.lv]] 17.11.2022</ref> == Poligona būve == 2023. gada jūnijā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka poligona būvei pārņems 24 540,49 ha valsts zemes, kā arī 1034,4 ha fizisko un juridisko personu zemes un 30,91 ha pašvaldības zemes,<ref name="MoD"/><ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada Jānis Garisons: Militārās mācības Sēlijas poligonā varētu sākties pēc pusotra gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230627205109/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada |date={{dat|2023|06|27||bez}} }} replay.lsm.lv 26.06.2023</ref> Sēlijas militārā poligona būve jāpabeidz 2030. gadā. Līdztekus sākās sarunas ar 12 zemes īpašniekiem Sēlijas poligona teritorijā, lai privātīpašnieku zemes atsavinātu par tirgus vērtību vai arī to vietā piedāvātu valsts īpašumus citviet. Ar [[servitūts|servitūtu]] apgrūtinātie [[nekustamie īpašumi]] militārajā poligonā "Sēlija" ir viensētas "Fjordi", "Pālēni", "Senlejas-1", "Stirnas", "Kalvji", "Ozolkalni", "Diānas", "Jaunavotiņi", "Jaunrostnieki", "Jaunzemi", "Rostnieki", meža autoceļi "Salu celš" un "Egļu ceļš".<ref>[https://likumi.lv/ta/id/343894-noteikumi-par-militara-poligona-selija-robezu-un-ta-teritorija-ietilpstosajiem-nekustamajiem-ipasumiem Noteikumi par militārā poligona "Sēlija" robežu un tā teritorijā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem] Ministru kabineta noteikumi Nr. 416, 2023. gada 13. jūlijā</ref> 2023. gada nogalē Aizsardzības ministrija paziņoja, ka poligona projekta pirmās kārtas būvei atvēlēs 36,5 miljonus eiro nacionālā finansējuma, bet otrajā, trešajā un ceturtajā kārtā plānots ieguldīt līdz 700 miljoniem eiro NATO un sabiedroto finansējuma.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/56160438/poligona-selija-un-bazes-izveide-planots-ieguldit-ap-700-miljoniem-eiro Poligona 'Sēlija' un bāzes izveidē plānots ieguldīt ap 700 miljoniem eiro] Delfi, LETA 03.12.2023</ref> ==== Pirmā kārta ==== 2024. gadā sākās darbs pie projekta pirmās kārtas, izveidojot manevru ceļus un cita veida infrastruktūru, kas ļaus poligona personālam īslaicīgi tajā uzturēties. 2025. gada februārī Aizsardzības ministrija savā valdījumā pieņēma 11 valsts nekustamos īpašumus 15 429,83 ha platībā un uzsāka šautuvju un munīcijas uzglabāšanas vietu izbūvi. Aprīlī atsavināja 12 privātpersonu nekustamos īpašumus 154,13 ha platībā. Norisinās būvprojekta izstrāde par ceļa [[V956]] atjaunošanu un modernizēšanu, sākās Sēlijas poligona teritorijas iezīmēšana ar robežzīmēm un ceļu barjerām.<ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Milit%C4%81r%C4%81%20poligona%20S%C4%93lija%20att%C4%ABst%C4%ABba_0.pdf MILITĀRĀ POLIGONA "SĒLIJA" ATTĪSTĪBA] Aizsardzības ministrijas oficiālā lapa</ref> 2024. gadā uzsāka nesprāgušās munīcijas zonas, munīcijas uzglabāšanas vietas, šautuvju, teritorijas attīstības meta u.c. būvprojektu izstrādi un noslēdza četrus būvprojektu izstrādes līgumus.<ref>[https://www.mezaavize.lv/uzsakti-pirmie-atmezosanas-darbi-militara-poligona-selija-izveidei/ Uzsākti pirmie atmežošanas darbi militārā poligona «Sēlija» izveidei] mezaavize.lv 19/06/2024</ref> 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu, kas iezīmēja pirmās kārtas izbūves noslēgumu. Pirmās kārtas laikā izbūvēja loģistikas atbalsta zonu vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukumu, trīs šautuves, kā arī nesprāgušās munīcijas zonu, pārņemot aptuveni 61% no plānotās poligona teritorijas. Pirmās kārtas attīstības izmaksas sasniedza aptuveni 36,5 miljonus eiro.<ref>[https://www.mil.lv/lv/zinas/atklata-militara-poligona-selija-kaujas-sausanas-macibu-zona Atklāta militārā poligona “Sēlija” kaujas šaušanas mācību zona] AM Militāri publisko attiecību departaments 20.02.2026</ref> ==== Tālākās kārtas ==== Otrajā kārtā, kas jāveic no 2026. gada līdz 2029. gadam, paredzēta plaša infrastruktūras izbūve, kas saistīta jau ar ilglaicīgu personāla izvietošanu poligonā — kazarmu, ēdnīcu, medicīnas centru un dažādu noliktavu izbūve. Savukārt trešajā kārtā paredzēts realizēt tās lietas, kas saistītas ar poligona papildu izmantošanu, lai plašāk varētu trenēt vienības, piemēram, aviācijas laukumu izveide.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2024-selijas-militarais-poligons-vai-un-kads-ieguvums-no-ta-bus-vietejiem.a556251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Sēlijas militārais poligons: vai un kāds ieguvums no tā būs vietējiem?] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> == Dabas apdraudējums un potenciālie ierobežojumi == Militāro poligonu veido teritorijā, kas ir bagāta ar īpaši aizsargājamajiem biotopiem un putnu sugām. Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] ievēros visas vides prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu. Sēlijas militārā poligona izveidošanas un iespējamā šaušanas trokšņa dēļ netiks apdraudēti mikroliegumu teritorijā aizsargājamie putni un to ligzdvietas, kā arī netiks nodarīts kaitējums videi un dabas resursiem. Darbības militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt sēņot, ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču uz militāro mācību laiku var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.<ref name="MoD"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons Aizsardzības ministrija — Zalves militārais poligons] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Aizkraukles novads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] 3wgjv8hrx1qbrua6hkvgazvdt78uhgr 4466564 4466559 2026-05-11T10:21:53Z Pirags 3757 /* Pirmā kārta */ pap 4466564 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste|nosaukums=Sēlijas poligons|atrašanās=[[Aizkraukles novads]], [[Jēkabpils novads]] {{LAT}}|platība=25 605 ha}} '''Sēlijas militārais poligons'''<ref name="MoD">[https://www.mod.gov.lv/lv/selijas-militarais-poligons Vispārēja informācija Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem par Sēlijas militāro poligonu] mod.gov.lv </ref> jeb '''militārais poligons "Sēlija"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/militarais-poligons-selija|title=Militārais poligons "Sēlija" {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/latvija/2026-01-22/viesite-aizvadita-militara-poligona-selija-starpinstitucionalas-darba-grupas|title=Viesītē aizvadīta militārā poligona "Sēlija" starpinstitucionālās darba grupas sanāksme|website=Sargs.lv|access-date=2026-03-05|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> ir topošā starptautiskā militārā bāze [[Sēlija|Sēlijā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadu teritorijā [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunu-militaro-bazi-plano-veidot-aizkraukles-un-jekabpils-novados.a464194/|title=Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> [[Militārais poligons|Poligona]] ziemeļu daļu šķērso vietējas nozīmes valsts autoceļš [[Autoceļš V956|V956]] ([[Daudzeva]]—[[Viesīte]]—[[Apserde]]), kuru plānots asfaltēt 17 km garumā. 2024. gada 15. novembrī poligona teritorijā iemūrēja piemiņas kapsulu un sāka būvdarbus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.11.2024-foto-selija-sak-buvet-militaro-poligonu.a576623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article FOTO: Sēlijā sāk būvēt militāro poligonu] lsm.lv 2024. gada 15. novembrī</ref> 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu. == Priekšvēsture == Pēc [[NATO Madrides samits|NATO Madrides samitā]] pieņemtajiem lēmumiem par lielāku sabiedroto valstu spēku klātbūtni [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], radās nepieciešamība izveidot jaunu infrastruktūru karavīru apmācībai. Pēc [[Krievija]]s [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|atsāktā kara Ukrainā]] 2022. gadā vairākas sabiedrotās valstis apliecināja savu gatavību aizsargāt Latviju, nosūtot papildu karavīrus un tehniku, kas palielināja esošās militārās infrastruktūras noslodzi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons|title=Zalves militārais poligons {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> Valsts Aizsardzības ministrija un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] izvērtēja vairākas iespējamās vietas jauna poligona izveidei un par piemērotāko atzina teritoriju Aizkraukles un Jēkabpils novados, ko sākotnēji nodēvēja par '''Zalves poligonu'''.<ref name=":0" /> NBS komandieris ģenerālleitnants [[Leonīds Kalniņš]] 2022. gada novembrī paziņoja, ka Sēlijas poligonā trenēsies Latvijas NBS Sauszemes spēku mehanizētā brigāde, Kanādas brigāde un citu sabiedroto valstu karaspēka vienības.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/viedoklis/2022-11-17/selijas-poligona-bus-iespeja-trenet-gaisa-atbalsta-operacijas-ar-kaujas Sēlijas poligonā būs iespēja trenēt gaisa atbalsta operācijas ar kaujas munīcijas izmantošanu] [[sargs.lv]] 17.11.2022</ref> == Poligona būve == 2023. gada jūnijā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka poligona būvei pārņems 24 540,49 ha valsts zemes, kā arī 1034,4 ha fizisko un juridisko personu zemes un 30,91 ha pašvaldības zemes,<ref name="MoD"/><ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada Jānis Garisons: Militārās mācības Sēlijas poligonā varētu sākties pēc pusotra gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230627205109/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada |date={{dat|2023|06|27||bez}} }} replay.lsm.lv 26.06.2023</ref> Sēlijas militārā poligona būve jāpabeidz 2030. gadā. Līdztekus sākās sarunas ar 12 zemes īpašniekiem Sēlijas poligona teritorijā, lai privātīpašnieku zemes atsavinātu par tirgus vērtību vai arī to vietā piedāvātu valsts īpašumus citviet. Ar [[servitūts|servitūtu]] apgrūtinātie [[nekustamie īpašumi]] militārajā poligonā "Sēlija" ir viensētas "Fjordi", "Pālēni", "Senlejas-1", "Stirnas", "Kalvji", "Ozolkalni", "Diānas", "Jaunavotiņi", "Jaunrostnieki", "Jaunzemi", "Rostnieki", meža autoceļi "Salu celš" un "Egļu ceļš".<ref>[https://likumi.lv/ta/id/343894-noteikumi-par-militara-poligona-selija-robezu-un-ta-teritorija-ietilpstosajiem-nekustamajiem-ipasumiem Noteikumi par militārā poligona "Sēlija" robežu un tā teritorijā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem] Ministru kabineta noteikumi Nr. 416, 2023. gada 13. jūlijā</ref> 2023. gada nogalē Aizsardzības ministrija paziņoja, ka poligona projekta pirmās kārtas būvei atvēlēs 36,5 miljonus eiro nacionālā finansējuma, bet otrajā, trešajā un ceturtajā kārtā plānots ieguldīt līdz 700 miljoniem eiro NATO un sabiedroto finansējuma.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/56160438/poligona-selija-un-bazes-izveide-planots-ieguldit-ap-700-miljoniem-eiro Poligona 'Sēlija' un bāzes izveidē plānots ieguldīt ap 700 miljoniem eiro] Delfi, LETA 03.12.2023</ref> ==== Pirmā kārta ==== 2024. gadā sākās darbs pie projekta pirmās kārtas, izveidojot manevru ceļus un cita veida infrastruktūru, kas ļaus poligona personālam īslaicīgi tajā uzturēties. 2025. gada februārī Aizsardzības ministrija savā valdījumā pieņēma 11 valsts nekustamos īpašumus 15 429,83 ha platībā un uzsāka šautuvju un munīcijas uzglabāšanas vietu izbūvi. Aprīlī atsavināja 12 privātpersonu nekustamos īpašumus 154,13 ha platībā. Norisinās būvprojekta izstrāde par ceļa [[V956]] atjaunošanu un modernizēšanu, sākās Sēlijas poligona teritorijas iezīmēšana ar robežzīmēm un ceļu barjerām.<ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Milit%C4%81r%C4%81%20poligona%20S%C4%93lija%20att%C4%ABst%C4%ABba_0.pdf MILITĀRĀ POLIGONA "SĒLIJA" ATTĪSTĪBA] Aizsardzības ministrijas oficiālā lapa</ref> 2024. gadā uzsāka nesprāgušās munīcijas zonas, munīcijas uzglabāšanas vietas, šautuvju, teritorijas attīstības meta u.c. būvprojektu izstrādi un noslēdza četrus būvprojektu izstrādes līgumus.<ref>[https://www.mezaavize.lv/uzsakti-pirmie-atmezosanas-darbi-militara-poligona-selija-izveidei/ Uzsākti pirmie atmežošanas darbi militārā poligona «Sēlija» izveidei] mezaavize.lv 19/06/2024</ref> 2025. ɡadā poligonā notika starptautiskās militārās mācības ''Baltic Trust 25'', kurās piedalījās aptuveni 470 dalībnieki no NATO dalībvalstīm. 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu, kas iezīmēja pirmās kārtas izbūves noslēgumu. Pirmās kārtas laikā izbūvēja loģistikas atbalsta zonu vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukumu, trīs šautuves, kā arī nesprāgušās munīcijas zonu, pārņemot aptuveni 61% no plānotās poligona teritorijas, poligonā plānoja vairākas starptautiskas militārās mācības. Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana un apmācība plānota 2027. gada vidū.<ref>[https://www.mil.lv/lv/zinas/atklata-militara-poligona-selija-kaujas-sausanas-macibu-zona Atklāta militārā poligona “Sēlija” kaujas šaušanas mācību zona] AM Militāri publisko attiecību departaments 20.02.2026</ref> ==== Tālākās kārtas ==== Otrajā kārtā, kas jāveic no 2026. gada līdz 2029. gadam, paredzēta plaša infrastruktūras izbūve, kas saistīta jau ar ilglaicīgu personāla izvietošanu poligonā — kazarmu, ēdnīcu, medicīnas centru un dažādu noliktavu izbūve. Savukārt trešajā kārtā paredzēts realizēt tās lietas, kas saistītas ar poligona papildu izmantošanu, lai plašāk varētu trenēt vienības, piemēram, aviācijas laukumu izveide.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2024-selijas-militarais-poligons-vai-un-kads-ieguvums-no-ta-bus-vietejiem.a556251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Sēlijas militārais poligons: vai un kāds ieguvums no tā būs vietējiem?] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> == Dabas apdraudējums un potenciālie ierobežojumi == Militāro poligonu veido teritorijā, kas ir bagāta ar īpaši aizsargājamajiem biotopiem un putnu sugām. Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] ievēros visas vides prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu. Sēlijas militārā poligona izveidošanas un iespējamā šaušanas trokšņa dēļ netiks apdraudēti mikroliegumu teritorijā aizsargājamie putni un to ligzdvietas, kā arī netiks nodarīts kaitējums videi un dabas resursiem. Darbības militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt sēņot, ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču uz militāro mācību laiku var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.<ref name="MoD"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons Aizsardzības ministrija — Zalves militārais poligons] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Aizkraukles novads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] 8cpu5jak77ssvphietp9iglaxaexcmb 4466566 4466564 2026-05-11T10:24:32Z Pirags 3757 /* Pirmā kārta */ 4466566 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste|nosaukums=Sēlijas poligons|atrašanās=[[Aizkraukles novads]], [[Jēkabpils novads]] {{LAT}}|platība=25 605 ha}} '''Sēlijas militārais poligons'''<ref name="MoD">[https://www.mod.gov.lv/lv/selijas-militarais-poligons Vispārēja informācija Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem par Sēlijas militāro poligonu] mod.gov.lv </ref> jeb '''militārais poligons "Sēlija"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/militarais-poligons-selija|title=Militārais poligons "Sēlija" {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/latvija/2026-01-22/viesite-aizvadita-militara-poligona-selija-starpinstitucionalas-darba-grupas|title=Viesītē aizvadīta militārā poligona "Sēlija" starpinstitucionālās darba grupas sanāksme|website=Sargs.lv|access-date=2026-03-05|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> ir topošā starptautiskā militārā bāze [[Sēlija|Sēlijā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadu teritorijā [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunu-militaro-bazi-plano-veidot-aizkraukles-un-jekabpils-novados.a464194/|title=Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> [[Militārais poligons|Poligona]] ziemeļu daļu šķērso vietējas nozīmes valsts autoceļš [[Autoceļš V956|V956]] ([[Daudzeva]]—[[Viesīte]]—[[Apserde]]), kuru plānots asfaltēt 17 km garumā. 2024. gada 15. novembrī poligona teritorijā iemūrēja piemiņas kapsulu un sāka būvdarbus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.11.2024-foto-selija-sak-buvet-militaro-poligonu.a576623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article FOTO: Sēlijā sāk būvēt militāro poligonu] lsm.lv 2024. gada 15. novembrī</ref> 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu. == Priekšvēsture == Pēc [[NATO Madrides samits|NATO Madrides samitā]] pieņemtajiem lēmumiem par lielāku sabiedroto valstu spēku klātbūtni [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], radās nepieciešamība izveidot jaunu infrastruktūru karavīru apmācībai. Pēc [[Krievija]]s [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|atsāktā kara Ukrainā]] 2022. gadā vairākas sabiedrotās valstis apliecināja savu gatavību aizsargāt Latviju, nosūtot papildu karavīrus un tehniku, kas palielināja esošās militārās infrastruktūras noslodzi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons|title=Zalves militārais poligons {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> Valsts Aizsardzības ministrija un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] izvērtēja vairākas iespējamās vietas jauna poligona izveidei un par piemērotāko atzina teritoriju Aizkraukles un Jēkabpils novados, ko sākotnēji nodēvēja par '''Zalves poligonu'''.<ref name=":0" /> NBS komandieris ģenerālleitnants [[Leonīds Kalniņš]] 2022. gada novembrī paziņoja, ka Sēlijas poligonā trenēsies Latvijas NBS Sauszemes spēku mehanizētā brigāde, Kanādas brigāde un citu sabiedroto valstu karaspēka vienības.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/viedoklis/2022-11-17/selijas-poligona-bus-iespeja-trenet-gaisa-atbalsta-operacijas-ar-kaujas Sēlijas poligonā būs iespēja trenēt gaisa atbalsta operācijas ar kaujas munīcijas izmantošanu] [[sargs.lv]] 17.11.2022</ref> == Poligona būve == 2023. gada jūnijā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka poligona būvei pārņems 24 540,49 ha valsts zemes, kā arī 1034,4 ha fizisko un juridisko personu zemes un 30,91 ha pašvaldības zemes,<ref name="MoD"/><ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada Jānis Garisons: Militārās mācības Sēlijas poligonā varētu sākties pēc pusotra gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230627205109/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada |date={{dat|2023|06|27||bez}} }} replay.lsm.lv 26.06.2023</ref> Sēlijas militārā poligona būve jāpabeidz 2030. gadā. Līdztekus sākās sarunas ar 12 zemes īpašniekiem Sēlijas poligona teritorijā, lai privātīpašnieku zemes atsavinātu par tirgus vērtību vai arī to vietā piedāvātu valsts īpašumus citviet. Ar [[servitūts|servitūtu]] apgrūtinātie [[nekustamie īpašumi]] militārajā poligonā "Sēlija" ir viensētas "Fjordi", "Pālēni", "Senlejas-1", "Stirnas", "Kalvji", "Ozolkalni", "Diānas", "Jaunavotiņi", "Jaunrostnieki", "Jaunzemi", "Rostnieki", meža autoceļi "Salu celš" un "Egļu ceļš".<ref>[https://likumi.lv/ta/id/343894-noteikumi-par-militara-poligona-selija-robezu-un-ta-teritorija-ietilpstosajiem-nekustamajiem-ipasumiem Noteikumi par militārā poligona "Sēlija" robežu un tā teritorijā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem] Ministru kabineta noteikumi Nr. 416, 2023. gada 13. jūlijā</ref> 2023. gada nogalē Aizsardzības ministrija paziņoja, ka poligona projekta pirmās kārtas būvei atvēlēs 36,5 miljonus eiro nacionālā finansējuma, bet otrajā, trešajā un ceturtajā kārtā plānots ieguldīt līdz 700 miljoniem eiro NATO un sabiedroto finansējuma.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/56160438/poligona-selija-un-bazes-izveide-planots-ieguldit-ap-700-miljoniem-eiro Poligona 'Sēlija' un bāzes izveidē plānots ieguldīt ap 700 miljoniem eiro] Delfi, LETA 03.12.2023</ref> ==== Pirmā kārta ==== 2024. gadā sākās darbs pie projekta pirmās kārtas, izveidojot manevru ceļus un cita veida infrastruktūru, kas ļaus poligona personālam īslaicīgi tajā uzturēties. 2025. gada februārī Aizsardzības ministrija savā valdījumā pieņēma 11 valsts nekustamos īpašumus 15 429,83 ha platībā un uzsāka šautuvju un munīcijas uzglabāšanas vietu izbūvi. Aprīlī atsavināja 12 privātpersonu nekustamos īpašumus 154,13 ha platībā. Norisinās būvprojekta izstrāde par ceļa [[V956]] atjaunošanu un modernizēšanu, sākās Sēlijas poligona teritorijas iezīmēšana ar robežzīmēm un ceļu barjerām.<ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Milit%C4%81r%C4%81%20poligona%20S%C4%93lija%20att%C4%ABst%C4%ABba_0.pdf MILITĀRĀ POLIGONA "SĒLIJA" ATTĪSTĪBA] Aizsardzības ministrijas oficiālā lapa</ref> 2024. gadā uzsāka nesprāgušās munīcijas zonas, munīcijas uzglabāšanas vietas, šautuvju, teritorijas attīstības meta u.c. būvprojektu izstrādi un noslēdza četrus būvprojektu izstrādes līgumus.<ref>[https://www.mezaavize.lv/uzsakti-pirmie-atmezosanas-darbi-militara-poligona-selija-izveidei/ Uzsākti pirmie atmežošanas darbi militārā poligona «Sēlija» izveidei] mezaavize.lv 19/06/2024</ref> 2025. ɡadā poligonā notika starptautiskās militārās mācības ''Baltic Trust 25'', kurās piedalījās aptuveni 470 dalībnieki no NATO dalībvalstīm. 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu, kas iezīmēja pirmās kārtas izbūves noslēgumu. Pirmās kārtas laikā izbūvēja loģistikas atbalsta zonu vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukumu, trīs šautuves, kā arī nesprāgušās munīcijas zonu, pārņemot aptuveni 61% no poligona teritorijas, rīkojot vairākas starptautiskas militārās mācības. Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana un apmācība plānota 2027. gada vidū.<ref>[https://www.mil.lv/lv/zinas/atklata-militara-poligona-selija-kaujas-sausanas-macibu-zona Atklāta militārā poligona “Sēlija” kaujas šaušanas mācību zona] AM Militāri publisko attiecību departaments 20.02.2026</ref> ==== Tālākās kārtas ==== Otrajā kārtā, kas jāveic no 2026. gada līdz 2029. gadam, paredzēta plaša infrastruktūras izbūve, kas saistīta jau ar ilglaicīgu personāla izvietošanu poligonā — kazarmu, ēdnīcu, medicīnas centru un dažādu noliktavu izbūve. Savukārt trešajā kārtā paredzēts realizēt tās lietas, kas saistītas ar poligona papildu izmantošanu, lai plašāk varētu trenēt vienības, piemēram, aviācijas laukumu izveide.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2024-selijas-militarais-poligons-vai-un-kads-ieguvums-no-ta-bus-vietejiem.a556251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Sēlijas militārais poligons: vai un kāds ieguvums no tā būs vietējiem?] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> == Dabas apdraudējums un potenciālie ierobežojumi == Militāro poligonu veido teritorijā, kas ir bagāta ar īpaši aizsargājamajiem biotopiem un putnu sugām. Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] ievēros visas vides prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu. Sēlijas militārā poligona izveidošanas un iespējamā šaušanas trokšņa dēļ netiks apdraudēti mikroliegumu teritorijā aizsargājamie putni un to ligzdvietas, kā arī netiks nodarīts kaitējums videi un dabas resursiem. Darbības militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt sēņot, ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču uz militāro mācību laiku var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.<ref name="MoD"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons Aizsardzības ministrija — Zalves militārais poligons] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Aizkraukles novads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] 1wzjil2m1wwo28cdilug11t3111a4ll 4466567 4466566 2026-05-11T10:27:48Z Pirags 3757 4466567 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste|nosaukums=Sēlijas poligons|atrašanās=[[Aizkraukles novads]], [[Jēkabpils novads]] {{LAT}}|platība=25 605 ha}} '''Sēlijas militārais poligons'''<ref name="MoD">[https://www.mod.gov.lv/lv/selijas-militarais-poligons Vispārēja informācija Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem par Sēlijas militāro poligonu] mod.gov.lv </ref> jeb '''militārais poligons "Sēlija"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/militarais-poligons-selija|title=Militārais poligons "Sēlija" {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/latvija/2026-01-22/viesite-aizvadita-militara-poligona-selija-starpinstitucionalas-darba-grupas|title=Viesītē aizvadīta militārā poligona "Sēlija" starpinstitucionālās darba grupas sanāksme|website=Sargs.lv|access-date=2026-03-05|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> ir topošā starptautiskā militārā bāze [[Sēlija|Sēlijā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadu teritorijā [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunu-militaro-bazi-plano-veidot-aizkraukles-un-jekabpils-novados.a464194/|title=Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> [[Militārais poligons|Poligona]] ziemeļu daļu šķērso vietējas nozīmes valsts autoceļš [[Autoceļš V956|V956]] ([[Daudzeva]]—[[Viesīte]]—[[Apserde]]), kuru plānots asfaltēt 17 km garumā. 2024. gada 15. novembrī poligona teritorijā iemūrēja piemiņas kapsulu un sāka būvdarbus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.11.2024-foto-selija-sak-buvet-militaro-poligonu.a576623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article FOTO: Sēlijā sāk būvēt militāro poligonu] lsm.lv 2024. gada 15. novembrī</ref> Pirmās kārtas laikā izbūvēja loģistikas atbalsta zonu vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukumu, trīs šautuves, kā arī nesprāgušās munīcijas zonu, pārņemot aptuveni 61% no poligona teritorijas, rīkojot vairākas starptautiskas militārās mācības. 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu. Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana un apmācība plānota 2027. gada vidū.<ref>[https://www.mil.lv/lv/zinas/atklata-militara-poligona-selija-kaujas-sausanas-macibu-zona Atklāta militārā poligona “Sēlija” kaujas šaušanas mācību zona] AM Militāri publisko attiecību departaments 20.02.2026</ref> == Priekšvēsture == Pēc [[NATO Madrides samits|NATO Madrides samitā]] pieņemtajiem lēmumiem par lielāku sabiedroto valstu spēku klātbūtni [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], radās nepieciešamība izveidot jaunu infrastruktūru karavīru apmācībai. Pēc [[Krievija]]s [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|atsāktā kara Ukrainā]] 2022. gadā vairākas sabiedrotās valstis apliecināja savu gatavību aizsargāt Latviju, nosūtot papildu karavīrus un tehniku, kas palielināja esošās militārās infrastruktūras noslodzi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons|title=Zalves militārais poligons {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> Valsts Aizsardzības ministrija un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] izvērtēja vairākas iespējamās vietas jauna poligona izveidei un par piemērotāko atzina teritoriju Aizkraukles un Jēkabpils novados, ko sākotnēji nodēvēja par '''Zalves poligonu'''.<ref name=":0" /> NBS komandieris ģenerālleitnants [[Leonīds Kalniņš]] 2022. gada novembrī paziņoja, ka Sēlijas poligonā trenēsies Latvijas NBS Sauszemes spēku mehanizētā brigāde, Kanādas brigāde un citu sabiedroto valstu karaspēka vienības.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/viedoklis/2022-11-17/selijas-poligona-bus-iespeja-trenet-gaisa-atbalsta-operacijas-ar-kaujas Sēlijas poligonā būs iespēja trenēt gaisa atbalsta operācijas ar kaujas munīcijas izmantošanu] [[sargs.lv]] 17.11.2022</ref> == Poligona būve == 2023. gada jūnijā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka poligona būvei pārņems 24 540,49 ha valsts zemes, kā arī 1034,4 ha fizisko un juridisko personu zemes un 30,91 ha pašvaldības zemes,<ref name="MoD"/><ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada Jānis Garisons: Militārās mācības Sēlijas poligonā varētu sākties pēc pusotra gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230627205109/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada |date={{dat|2023|06|27||bez}} }} replay.lsm.lv 26.06.2023</ref> Sēlijas militārā poligona būve jāpabeidz 2030. gadā. Līdztekus sākās sarunas ar 12 zemes īpašniekiem Sēlijas poligona teritorijā, lai privātīpašnieku zemes atsavinātu par tirgus vērtību vai arī to vietā piedāvātu valsts īpašumus citviet. Ar [[servitūts|servitūtu]] apgrūtinātie [[nekustamie īpašumi]] militārajā poligonā "Sēlija" ir viensētas "Fjordi", "Pālēni", "Senlejas-1", "Stirnas", "Kalvji", "Ozolkalni", "Diānas", "Jaunavotiņi", "Jaunrostnieki", "Jaunzemi", "Rostnieki", meža autoceļi "Salu celš" un "Egļu ceļš".<ref>[https://likumi.lv/ta/id/343894-noteikumi-par-militara-poligona-selija-robezu-un-ta-teritorija-ietilpstosajiem-nekustamajiem-ipasumiem Noteikumi par militārā poligona "Sēlija" robežu un tā teritorijā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem] Ministru kabineta noteikumi Nr. 416, 2023. gada 13. jūlijā</ref> 2023. gada nogalē Aizsardzības ministrija paziņoja, ka poligona projekta pirmās kārtas būvei atvēlēs 36,5 miljonus eiro nacionālā finansējuma, bet otrajā, trešajā un ceturtajā kārtā plānots ieguldīt līdz 700 miljoniem eiro NATO un sabiedroto finansējuma.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/56160438/poligona-selija-un-bazes-izveide-planots-ieguldit-ap-700-miljoniem-eiro Poligona 'Sēlija' un bāzes izveidē plānots ieguldīt ap 700 miljoniem eiro] Delfi, LETA 03.12.2023</ref> ==== Pirmā kārta ==== 2024. gadā sākās darbs pie projekta pirmās kārtas, izveidojot manevru ceļus un cita veida infrastruktūru, kas ļaus poligona personālam īslaicīgi tajā uzturēties. 2025. gada februārī Aizsardzības ministrija savā valdījumā pieņēma 11 valsts nekustamos īpašumus 15 429,83 ha platībā un uzsāka šautuvju un munīcijas uzglabāšanas vietu izbūvi. Aprīlī atsavināja 12 privātpersonu nekustamos īpašumus 154,13 ha platībā. Norisinās būvprojekta izstrāde par ceļa [[V956]] atjaunošanu un modernizēšanu, sākās Sēlijas poligona teritorijas iezīmēšana ar robežzīmēm un ceļu barjerām.<ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Milit%C4%81r%C4%81%20poligona%20S%C4%93lija%20att%C4%ABst%C4%ABba_0.pdf MILITĀRĀ POLIGONA "SĒLIJA" ATTĪSTĪBA] Aizsardzības ministrijas oficiālā lapa</ref> 2024. gadā uzsāka nesprāgušās munīcijas zonas, munīcijas uzglabāšanas vietas, šautuvju, teritorijas attīstības meta u.c. būvprojektu izstrādi un noslēdza četrus būvprojektu izstrādes līgumus.<ref>[https://www.mezaavize.lv/uzsakti-pirmie-atmezosanas-darbi-militara-poligona-selija-izveidei/ Uzsākti pirmie atmežošanas darbi militārā poligona «Sēlija» izveidei] mezaavize.lv 19/06/2024</ref> 2025. ɡadā poligonā notika starptautiskās militārās mācības ''Baltic Trust 25'', kurās piedalījās aptuveni 470 dalībnieki no NATO dalībvalstīm. 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu, kas iezīmēja pirmās kārtas izbūves noslēgumu. ==== Tālākās kārtas ==== Otrajā kārtā, kas jāveic no 2026. gada līdz 2029. gadam, paredzēta plaša infrastruktūras izbūve, kas saistīta jau ar ilglaicīgu personāla izvietošanu poligonā — kazarmu, ēdnīcu, medicīnas centru un dažādu noliktavu izbūve. Savukārt trešajā kārtā paredzēts realizēt tās lietas, kas saistītas ar poligona papildu izmantošanu, lai plašāk varētu trenēt vienības, piemēram, aviācijas laukumu izveide.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2024-selijas-militarais-poligons-vai-un-kads-ieguvums-no-ta-bus-vietejiem.a556251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Sēlijas militārais poligons: vai un kāds ieguvums no tā būs vietējiem?] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> == Dabas apdraudējums un potenciālie ierobežojumi == Militāro poligonu veido teritorijā, kas ir bagāta ar īpaši aizsargājamajiem biotopiem un putnu sugām. Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] ievēros visas vides prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu. Sēlijas militārā poligona izveidošanas un iespējamā šaušanas trokšņa dēļ netiks apdraudēti mikroliegumu teritorijā aizsargājamie putni un to ligzdvietas, kā arī netiks nodarīts kaitējums videi un dabas resursiem. Darbības militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt sēņot, ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču uz militāro mācību laiku var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.<ref name="MoD"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons Aizsardzības ministrija — Zalves militārais poligons] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Aizkraukles novads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] l0b5rd1eqkg73f0ih1r5xw2pnasvl46 4466568 4466567 2026-05-11T10:30:35Z Pirags 3757 4466568 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste|nosaukums=Sēlijas poligons|atrašanās=[[Aizkraukles novads]], [[Jēkabpils novads]] {{LAT}}|platība=25 605 ha}} '''Sēlijas militārais poligons'''<ref name="MoD">[https://www.mod.gov.lv/lv/selijas-militarais-poligons Vispārēja informācija Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem par Sēlijas militāro poligonu] mod.gov.lv </ref> jeb '''militārais poligons "Sēlija"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/militarais-poligons-selija|title=Militārais poligons "Sēlija" {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/latvija/2026-01-22/viesite-aizvadita-militara-poligona-selija-starpinstitucionalas-darba-grupas|title=Viesītē aizvadīta militārā poligona "Sēlija" starpinstitucionālās darba grupas sanāksme|website=Sargs.lv|access-date=2026-03-05|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> ir topošā starptautiskā militārā bāze [[Sēlija|Sēlijā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadu teritorijā [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunu-militaro-bazi-plano-veidot-aizkraukles-un-jekabpils-novados.a464194/|title=Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> [[Militārais poligons|Poligona]] ziemeļu daļu šķērso vietējas nozīmes valsts autoceļš [[Autoceļš V956|V956]] ([[Daudzeva]]—[[Viesīte]]—[[Apserde]]), kuru pārbūvē 17 km garumā. 2024. gada 15. novembrī poligona teritorijā iemūrēja piemiņas kapsulu un sāka būvdarbus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.11.2024-foto-selija-sak-buvet-militaro-poligonu.a576623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article FOTO: Sēlijā sāk būvēt militāro poligonu] lsm.lv 2024. gada 15. novembrī</ref> Pirmās kārtas laikā izbūvēja loģistikas atbalsta zonu vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukumu, trīs šautuves, kā arī nesprāgušās munīcijas zonu, pārņemot aptuveni 61% no poligona teritorijas, rīkojot vairākas starptautiskas militārās mācības. 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu. Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana un apmācība plānota 2027. gada vidū.<ref>[https://www.mil.lv/lv/zinas/atklata-militara-poligona-selija-kaujas-sausanas-macibu-zona Atklāta militārā poligona “Sēlija” kaujas šaušanas mācību zona] AM Militāri publisko attiecību departaments 20.02.2026</ref> == Priekšvēsture == Pēc [[NATO Madrides samits|NATO Madrides samitā]] pieņemtajiem lēmumiem par lielāku sabiedroto valstu spēku klātbūtni [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], radās nepieciešamība izveidot jaunu infrastruktūru karavīru apmācībai. Pēc [[Krievija]]s [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|atsāktā kara Ukrainā]] 2022. gadā vairākas sabiedrotās valstis apliecināja savu gatavību aizsargāt Latviju, nosūtot papildu karavīrus un tehniku, kas palielināja esošās militārās infrastruktūras noslodzi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons|title=Zalves militārais poligons {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> Valsts Aizsardzības ministrija un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] izvērtēja vairākas iespējamās vietas jauna poligona izveidei un par piemērotāko atzina teritoriju Aizkraukles un Jēkabpils novados, ko sākotnēji nodēvēja par '''Zalves poligonu'''.<ref name=":0" /> NBS komandieris ģenerālleitnants [[Leonīds Kalniņš]] 2022. gada novembrī paziņoja, ka Sēlijas poligonā trenēsies Latvijas NBS Sauszemes spēku mehanizētā brigāde, Kanādas brigāde un citu sabiedroto valstu karaspēka vienības.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/viedoklis/2022-11-17/selijas-poligona-bus-iespeja-trenet-gaisa-atbalsta-operacijas-ar-kaujas Sēlijas poligonā būs iespēja trenēt gaisa atbalsta operācijas ar kaujas munīcijas izmantošanu] [[sargs.lv]] 17.11.2022</ref> == Poligona būve == 2023. gada jūnijā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka poligona būvei pārņems 24 540,49 ha valsts zemes, kā arī 1034,4 ha fizisko un juridisko personu zemes un 30,91 ha pašvaldības zemes,<ref name="MoD"/><ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada Jānis Garisons: Militārās mācības Sēlijas poligonā varētu sākties pēc pusotra gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230627205109/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada |date={{dat|2023|06|27||bez}} }} replay.lsm.lv 26.06.2023</ref> Sēlijas militārā poligona būve jāpabeidz 2030. gadā. Līdztekus sākās sarunas ar 12 zemes īpašniekiem Sēlijas poligona teritorijā, lai privātīpašnieku zemes atsavinātu par tirgus vērtību vai arī to vietā piedāvātu valsts īpašumus citviet. Ar [[servitūts|servitūtu]] apgrūtinātie [[nekustamie īpašumi]] militārajā poligonā "Sēlija" ir viensētas "Fjordi", "Pālēni", "Senlejas-1", "Stirnas", "Kalvji", "Ozolkalni", "Diānas", "Jaunavotiņi", "Jaunrostnieki", "Jaunzemi", "Rostnieki", meža autoceļi "Salu celš" un "Egļu ceļš".<ref>[https://likumi.lv/ta/id/343894-noteikumi-par-militara-poligona-selija-robezu-un-ta-teritorija-ietilpstosajiem-nekustamajiem-ipasumiem Noteikumi par militārā poligona "Sēlija" robežu un tā teritorijā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem] Ministru kabineta noteikumi Nr. 416, 2023. gada 13. jūlijā</ref> 2023. gada nogalē Aizsardzības ministrija paziņoja, ka poligona projekta pirmās kārtas būvei atvēlēs 36,5 miljonus eiro nacionālā finansējuma, bet otrajā, trešajā un ceturtajā kārtā plānots ieguldīt līdz 700 miljoniem eiro NATO un sabiedroto finansējuma.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/56160438/poligona-selija-un-bazes-izveide-planots-ieguldit-ap-700-miljoniem-eiro Poligona 'Sēlija' un bāzes izveidē plānots ieguldīt ap 700 miljoniem eiro] Delfi, LETA 03.12.2023</ref> ==== Pirmā kārta ==== 2024. gadā sākās darbs pie projekta pirmās kārtas, izveidojot manevru ceļus un cita veida infrastruktūru, kas ļaus poligona personālam īslaicīgi tajā uzturēties. 2025. gada februārī Aizsardzības ministrija savā valdījumā pieņēma 11 valsts nekustamos īpašumus 15 429,83 ha platībā un uzsāka šautuvju un munīcijas uzglabāšanas vietu izbūvi. Aprīlī atsavināja 12 privātpersonu nekustamos īpašumus 154,13 ha platībā. Norisinās būvprojekta izstrāde par ceļa [[V956]] atjaunošanu un modernizēšanu, sākās Sēlijas poligona teritorijas iezīmēšana ar robežzīmēm un ceļu barjerām.<ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Milit%C4%81r%C4%81%20poligona%20S%C4%93lija%20att%C4%ABst%C4%ABba_0.pdf MILITĀRĀ POLIGONA "SĒLIJA" ATTĪSTĪBA] Aizsardzības ministrijas oficiālā lapa</ref> 2024. gadā uzsāka nesprāgušās munīcijas zonas, munīcijas uzglabāšanas vietas, šautuvju, teritorijas attīstības meta u.c. būvprojektu izstrādi un noslēdza četrus būvprojektu izstrādes līgumus.<ref>[https://www.mezaavize.lv/uzsakti-pirmie-atmezosanas-darbi-militara-poligona-selija-izveidei/ Uzsākti pirmie atmežošanas darbi militārā poligona «Sēlija» izveidei] mezaavize.lv 19/06/2024</ref> 2025. ɡadā poligonā notika starptautiskās militārās mācības ''Baltic Trust 25'', kurās piedalījās aptuveni 470 dalībnieki no NATO dalībvalstīm. 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu, kas iezīmēja pirmās kārtas izbūves noslēgumu. ==== Tālākās kārtas ==== Otrajā kārtā, kas jāveic no 2026. gada līdz 2029. gadam, paredzēta plaša infrastruktūras izbūve, kas saistīta jau ar ilglaicīgu personāla izvietošanu poligonā — kazarmu, ēdnīcu, medicīnas centru un dažādu noliktavu izbūve. Savukārt trešajā kārtā paredzēts realizēt tās lietas, kas saistītas ar poligona papildu izmantošanu, lai plašāk varētu trenēt vienības, piemēram, aviācijas laukumu izveide.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2024-selijas-militarais-poligons-vai-un-kads-ieguvums-no-ta-bus-vietejiem.a556251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Sēlijas militārais poligons: vai un kāds ieguvums no tā būs vietējiem?] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> == Dabas apdraudējums un potenciālie ierobežojumi == Militāro poligonu veido teritorijā, kas ir bagāta ar īpaši aizsargājamajiem biotopiem un putnu sugām. Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] ievēros visas vides prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu. Sēlijas militārā poligona izveidošanas un iespējamā šaušanas trokšņa dēļ netiks apdraudēti mikroliegumu teritorijā aizsargājamie putni un to ligzdvietas, kā arī netiks nodarīts kaitējums videi un dabas resursiem. Darbības militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt sēņot, ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču uz militāro mācību laiku var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.<ref name="MoD"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons Aizsardzības ministrija — Zalves militārais poligons] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Aizkraukles novads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] o1zvy4e0hiikfebl0gm5thsp814gnk3 4466569 4466568 2026-05-11T10:31:50Z Pirags 3757 4466569 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste|nosaukums=Sēlijas poligons|atrašanās=[[Aizkraukles novads]], [[Jēkabpils novads]] {{LAT}}|platība=25 605 ha}} '''Sēlijas militārais poligons'''<ref name="MoD">[https://www.mod.gov.lv/lv/selijas-militarais-poligons Vispārēja informācija Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem par Sēlijas militāro poligonu] mod.gov.lv </ref> jeb '''militārais poligons "Sēlija"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/militarais-poligons-selija|title=Militārais poligons "Sēlija" {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/latvija/2026-01-22/viesite-aizvadita-militara-poligona-selija-starpinstitucionalas-darba-grupas|title=Viesītē aizvadīta militārā poligona "Sēlija" starpinstitucionālās darba grupas sanāksme|website=Sargs.lv|access-date=2026-03-05|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> ir starptautiskā militārā bāze [[Sēlija|Sēlijā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadu teritorijā [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunu-militaro-bazi-plano-veidot-aizkraukles-un-jekabpils-novados.a464194/|title=Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> [[Militārais poligons|Poligona]] ziemeļu daļu šķērso vietējas nozīmes valsts autoceļš [[Autoceļš V956|V956]] ([[Daudzeva]]—[[Viesīte]]—[[Apserde]]), kuru pārbūvē 17 km garumā. 2024. gada 15. novembrī poligona teritorijā iemūrēja piemiņas kapsulu un sāka būvdarbus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.11.2024-foto-selija-sak-buvet-militaro-poligonu.a576623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article FOTO: Sēlijā sāk būvēt militāro poligonu] lsm.lv 2024. gada 15. novembrī</ref> Pirmās kārtas laikā izbūvēja loģistikas atbalsta zonu vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukumu, trīs šautuves, kā arī nesprāgušās munīcijas zonu, pārņemot aptuveni 61% no poligona teritorijas, rīkojot vairākas starptautiskas militārās mācības. 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu. Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana un apmācība plānota 2027. gada vidū.<ref>[https://www.mil.lv/lv/zinas/atklata-militara-poligona-selija-kaujas-sausanas-macibu-zona Atklāta militārā poligona “Sēlija” kaujas šaušanas mācību zona] AM Militāri publisko attiecību departaments 20.02.2026</ref> == Priekšvēsture == Pēc [[NATO Madrides samits|NATO Madrides samitā]] pieņemtajiem lēmumiem par lielāku sabiedroto valstu spēku klātbūtni [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], radās nepieciešamība izveidot jaunu infrastruktūru karavīru apmācībai. Pēc [[Krievija]]s [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|atsāktā kara Ukrainā]] 2022. gadā vairākas sabiedrotās valstis apliecināja savu gatavību aizsargāt Latviju, nosūtot papildu karavīrus un tehniku, kas palielināja esošās militārās infrastruktūras noslodzi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons|title=Zalves militārais poligons {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> Valsts Aizsardzības ministrija un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] izvērtēja vairākas iespējamās vietas jauna poligona izveidei un par piemērotāko atzina teritoriju Aizkraukles un Jēkabpils novados, ko sākotnēji nodēvēja par '''Zalves poligonu'''.<ref name=":0" /> NBS komandieris ģenerālleitnants [[Leonīds Kalniņš]] 2022. gada novembrī paziņoja, ka Sēlijas poligonā trenēsies Latvijas NBS Sauszemes spēku mehanizētā brigāde, Kanādas brigāde un citu sabiedroto valstu karaspēka vienības.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/viedoklis/2022-11-17/selijas-poligona-bus-iespeja-trenet-gaisa-atbalsta-operacijas-ar-kaujas Sēlijas poligonā būs iespēja trenēt gaisa atbalsta operācijas ar kaujas munīcijas izmantošanu] [[sargs.lv]] 17.11.2022</ref> == Poligona būve == 2023. gada jūnijā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka poligona būvei pārņems 24 540,49 ha valsts zemes, kā arī 1034,4 ha fizisko un juridisko personu zemes un 30,91 ha pašvaldības zemes,<ref name="MoD"/><ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada Jānis Garisons: Militārās mācības Sēlijas poligonā varētu sākties pēc pusotra gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230627205109/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada |date={{dat|2023|06|27||bez}} }} replay.lsm.lv 26.06.2023</ref> Sēlijas militārā poligona būve jāpabeidz 2030. gadā. Līdztekus sākās sarunas ar 12 zemes īpašniekiem Sēlijas poligona teritorijā, lai privātīpašnieku zemes atsavinātu par tirgus vērtību vai arī to vietā piedāvātu valsts īpašumus citviet. Ar [[servitūts|servitūtu]] apgrūtinātie [[nekustamie īpašumi]] militārajā poligonā "Sēlija" ir viensētas "Fjordi", "Pālēni", "Senlejas-1", "Stirnas", "Kalvji", "Ozolkalni", "Diānas", "Jaunavotiņi", "Jaunrostnieki", "Jaunzemi", "Rostnieki", meža autoceļi "Salu celš" un "Egļu ceļš".<ref>[https://likumi.lv/ta/id/343894-noteikumi-par-militara-poligona-selija-robezu-un-ta-teritorija-ietilpstosajiem-nekustamajiem-ipasumiem Noteikumi par militārā poligona "Sēlija" robežu un tā teritorijā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem] Ministru kabineta noteikumi Nr. 416, 2023. gada 13. jūlijā</ref> 2023. gada nogalē Aizsardzības ministrija paziņoja, ka poligona projekta pirmās kārtas būvei atvēlēs 36,5 miljonus eiro nacionālā finansējuma, bet otrajā, trešajā un ceturtajā kārtā plānots ieguldīt līdz 700 miljoniem eiro NATO un sabiedroto finansējuma.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/56160438/poligona-selija-un-bazes-izveide-planots-ieguldit-ap-700-miljoniem-eiro Poligona 'Sēlija' un bāzes izveidē plānots ieguldīt ap 700 miljoniem eiro] Delfi, LETA 03.12.2023</ref> ==== Pirmā kārta ==== 2024. gadā sākās darbs pie projekta pirmās kārtas, izveidojot manevru ceļus un cita veida infrastruktūru, kas ļaus poligona personālam īslaicīgi tajā uzturēties. 2025. gada februārī Aizsardzības ministrija savā valdījumā pieņēma 11 valsts nekustamos īpašumus 15 429,83 ha platībā un uzsāka šautuvju un munīcijas uzglabāšanas vietu izbūvi. Aprīlī atsavināja 12 privātpersonu nekustamos īpašumus 154,13 ha platībā. Norisinās būvprojekta izstrāde par ceļa [[V956]] atjaunošanu un modernizēšanu, sākās Sēlijas poligona teritorijas iezīmēšana ar robežzīmēm un ceļu barjerām.<ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Milit%C4%81r%C4%81%20poligona%20S%C4%93lija%20att%C4%ABst%C4%ABba_0.pdf MILITĀRĀ POLIGONA "SĒLIJA" ATTĪSTĪBA] Aizsardzības ministrijas oficiālā lapa</ref> 2024. gadā uzsāka nesprāgušās munīcijas zonas, munīcijas uzglabāšanas vietas, šautuvju, teritorijas attīstības meta u.c. būvprojektu izstrādi un noslēdza četrus būvprojektu izstrādes līgumus.<ref>[https://www.mezaavize.lv/uzsakti-pirmie-atmezosanas-darbi-militara-poligona-selija-izveidei/ Uzsākti pirmie atmežošanas darbi militārā poligona «Sēlija» izveidei] mezaavize.lv 19/06/2024</ref> 2025. ɡadā poligonā notika starptautiskās militārās mācības ''Baltic Trust 25'', kurās piedalījās aptuveni 470 dalībnieki no NATO dalībvalstīm. 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu, kas iezīmēja pirmās kārtas izbūves noslēgumu. ==== Tālākās kārtas ==== Otrajā kārtā, kas jāveic no 2026. gada līdz 2029. gadam, paredzēta plaša infrastruktūras izbūve, kas saistīta jau ar ilglaicīgu personāla izvietošanu poligonā — kazarmu, ēdnīcu, medicīnas centru un dažādu noliktavu izbūve. Savukārt trešajā kārtā paredzēts realizēt tās lietas, kas saistītas ar poligona papildu izmantošanu, lai plašāk varētu trenēt vienības, piemēram, aviācijas laukumu izveide.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2024-selijas-militarais-poligons-vai-un-kads-ieguvums-no-ta-bus-vietejiem.a556251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Sēlijas militārais poligons: vai un kāds ieguvums no tā būs vietējiem?] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> == Dabas apdraudējums un potenciālie ierobežojumi == Militāro poligonu veido teritorijā, kas ir bagāta ar īpaši aizsargājamajiem biotopiem un putnu sugām. Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] ievēros visas vides prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu. Sēlijas militārā poligona izveidošanas un iespējamā šaušanas trokšņa dēļ netiks apdraudēti mikroliegumu teritorijā aizsargājamie putni un to ligzdvietas, kā arī netiks nodarīts kaitējums videi un dabas resursiem. Darbības militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt sēņot, ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču uz militāro mācību laiku var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.<ref name="MoD"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons Aizsardzības ministrija — Zalves militārais poligons] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Aizkraukles novads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] dgo96oervmppxkow823mx7wqttqee7c 4466574 4466569 2026-05-11T10:37:29Z Pirags 3757 /* Dabas apdraudējums un potenciālie ierobežojumi */ 4466574 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste|nosaukums=Sēlijas poligons|atrašanās=[[Aizkraukles novads]], [[Jēkabpils novads]] {{LAT}}|platība=25 605 ha}} '''Sēlijas militārais poligons'''<ref name="MoD">[https://www.mod.gov.lv/lv/selijas-militarais-poligons Vispārēja informācija Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem par Sēlijas militāro poligonu] mod.gov.lv </ref> jeb '''militārais poligons "Sēlija"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/militarais-poligons-selija|title=Militārais poligons "Sēlija" {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/latvija/2026-01-22/viesite-aizvadita-militara-poligona-selija-starpinstitucionalas-darba-grupas|title=Viesītē aizvadīta militārā poligona "Sēlija" starpinstitucionālās darba grupas sanāksme|website=Sargs.lv|access-date=2026-03-05|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> ir starptautiskā militārā bāze [[Sēlija|Sēlijā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadu teritorijā [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunu-militaro-bazi-plano-veidot-aizkraukles-un-jekabpils-novados.a464194/|title=Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> [[Militārais poligons|Poligona]] ziemeļu daļu šķērso vietējas nozīmes valsts autoceļš [[Autoceļš V956|V956]] ([[Daudzeva]]—[[Viesīte]]—[[Apserde]]), kuru pārbūvē 17 km garumā. 2024. gada 15. novembrī poligona teritorijā iemūrēja piemiņas kapsulu un sāka būvdarbus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.11.2024-foto-selija-sak-buvet-militaro-poligonu.a576623/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article FOTO: Sēlijā sāk būvēt militāro poligonu] lsm.lv 2024. gada 15. novembrī</ref> Pirmās kārtas laikā izbūvēja loģistikas atbalsta zonu vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukumu, trīs šautuves, kā arī nesprāgušās munīcijas zonu, pārņemot aptuveni 61% no poligona teritorijas, rīkojot vairākas starptautiskas militārās mācības. 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu. Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana un apmācība plānota 2027. gada vidū.<ref>[https://www.mil.lv/lv/zinas/atklata-militara-poligona-selija-kaujas-sausanas-macibu-zona Atklāta militārā poligona “Sēlija” kaujas šaušanas mācību zona] AM Militāri publisko attiecību departaments 20.02.2026</ref> == Priekšvēsture == Pēc [[NATO Madrides samits|NATO Madrides samitā]] pieņemtajiem lēmumiem par lielāku sabiedroto valstu spēku klātbūtni [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], radās nepieciešamība izveidot jaunu infrastruktūru karavīru apmācībai. Pēc [[Krievija]]s [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|atsāktā kara Ukrainā]] 2022. gadā vairākas sabiedrotās valstis apliecināja savu gatavību aizsargāt Latviju, nosūtot papildu karavīrus un tehniku, kas palielināja esošās militārās infrastruktūras noslodzi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons|title=Zalves militārais poligons {{!}} Aizsardzības ministrija|website=www.mod.gov.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> Valsts Aizsardzības ministrija un [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] izvērtēja vairākas iespējamās vietas jauna poligona izveidei un par piemērotāko atzina teritoriju Aizkraukles un Jēkabpils novados, ko sākotnēji nodēvēja par '''Zalves poligonu'''.<ref name=":0" /> NBS komandieris ģenerālleitnants [[Leonīds Kalniņš]] 2022. gada novembrī paziņoja, ka Sēlijas poligonā trenēsies Latvijas NBS Sauszemes spēku mehanizētā brigāde, Kanādas brigāde un citu sabiedroto valstu karaspēka vienības.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/viedoklis/2022-11-17/selijas-poligona-bus-iespeja-trenet-gaisa-atbalsta-operacijas-ar-kaujas Sēlijas poligonā būs iespēja trenēt gaisa atbalsta operācijas ar kaujas munīcijas izmantošanu] [[sargs.lv]] 17.11.2022</ref> == Poligona būve == 2023. gada jūnijā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka poligona būvei pārņems 24 540,49 ha valsts zemes, kā arī 1034,4 ha fizisko un juridisko personu zemes un 30,91 ha pašvaldības zemes,<ref name="MoD"/><ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada Jānis Garisons: Militārās mācības Sēlijas poligonā varētu sākties pēc pusotra gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230627205109/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/178515/janis-garisons-militaras-macibas-selijas-poligona-varetu-sakties-pec-pusotra-gada |date={{dat|2023|06|27||bez}} }} replay.lsm.lv 26.06.2023</ref> Sēlijas militārā poligona būve jāpabeidz 2030. gadā. Līdztekus sākās sarunas ar 12 zemes īpašniekiem Sēlijas poligona teritorijā, lai privātīpašnieku zemes atsavinātu par tirgus vērtību vai arī to vietā piedāvātu valsts īpašumus citviet. Ar [[servitūts|servitūtu]] apgrūtinātie [[nekustamie īpašumi]] militārajā poligonā "Sēlija" ir viensētas "Fjordi", "Pālēni", "Senlejas-1", "Stirnas", "Kalvji", "Ozolkalni", "Diānas", "Jaunavotiņi", "Jaunrostnieki", "Jaunzemi", "Rostnieki", meža autoceļi "Salu celš" un "Egļu ceļš".<ref>[https://likumi.lv/ta/id/343894-noteikumi-par-militara-poligona-selija-robezu-un-ta-teritorija-ietilpstosajiem-nekustamajiem-ipasumiem Noteikumi par militārā poligona "Sēlija" robežu un tā teritorijā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem] Ministru kabineta noteikumi Nr. 416, 2023. gada 13. jūlijā</ref> 2023. gada nogalē Aizsardzības ministrija paziņoja, ka poligona projekta pirmās kārtas būvei atvēlēs 36,5 miljonus eiro nacionālā finansējuma, bet otrajā, trešajā un ceturtajā kārtā plānots ieguldīt līdz 700 miljoniem eiro NATO un sabiedroto finansējuma.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/56160438/poligona-selija-un-bazes-izveide-planots-ieguldit-ap-700-miljoniem-eiro Poligona 'Sēlija' un bāzes izveidē plānots ieguldīt ap 700 miljoniem eiro] Delfi, LETA 03.12.2023</ref> ==== Pirmā kārta ==== 2024. gadā sākās darbs pie projekta pirmās kārtas, izveidojot manevru ceļus un cita veida infrastruktūru, kas ļaus poligona personālam īslaicīgi tajā uzturēties. 2025. gada februārī Aizsardzības ministrija savā valdījumā pieņēma 11 valsts nekustamos īpašumus 15 429,83 ha platībā un uzsāka šautuvju un munīcijas uzglabāšanas vietu izbūvi. Aprīlī atsavināja 12 privātpersonu nekustamos īpašumus 154,13 ha platībā. Norisinās būvprojekta izstrāde par ceļa [[V956]] atjaunošanu un modernizēšanu, sākās Sēlijas poligona teritorijas iezīmēšana ar robežzīmēm un ceļu barjerām.<ref>[https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Milit%C4%81r%C4%81%20poligona%20S%C4%93lija%20att%C4%ABst%C4%ABba_0.pdf MILITĀRĀ POLIGONA "SĒLIJA" ATTĪSTĪBA] Aizsardzības ministrijas oficiālā lapa</ref> 2024. gadā uzsāka nesprāgušās munīcijas zonas, munīcijas uzglabāšanas vietas, šautuvju, teritorijas attīstības meta u.c. būvprojektu izstrādi un noslēdza četrus būvprojektu izstrādes līgumus.<ref>[https://www.mezaavize.lv/uzsakti-pirmie-atmezosanas-darbi-militara-poligona-selija-izveidei/ Uzsākti pirmie atmežošanas darbi militārā poligona «Sēlija» izveidei] mezaavize.lv 19/06/2024</ref> 2025. ɡadā poligonā notika starptautiskās militārās mācības ''Baltic Trust 25'', kurās piedalījās aptuveni 470 dalībnieki no NATO dalībvalstīm. 2026. ɡada 20. februārī atklāja kaujas šaušanas mācību zonu, kas iezīmēja pirmās kārtas izbūves noslēgumu. ==== Tālākās kārtas ==== Otrajā kārtā, kas jāveic no 2026. gada līdz 2029. gadam, paredzēta plaša infrastruktūras izbūve, kas saistīta jau ar ilglaicīgu personāla izvietošanu poligonā — kazarmu, ēdnīcu, medicīnas centru un dažādu noliktavu izbūve. Savukārt trešajā kārtā paredzēts realizēt tās lietas, kas saistītas ar poligona papildu izmantošanu, lai plašāk varētu trenēt vienības, piemēram, aviācijas laukumu izveide.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2024-selijas-militarais-poligons-vai-un-kads-ieguvums-no-ta-bus-vietejiem.a556251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Sēlijas militārais poligons: vai un kāds ieguvums no tā būs vietējiem?] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> == Dabas apdraudējums un potenciālie ierobežojumi == Militāro poligonu veido teritorijā, kas ir bagāta ar īpaši aizsargājamajiem biotopiem un putnu sugām. Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] ievēros visas vides prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu. Sēlijas militārā poligona izveidošanas un iespējamā šaušanas trokšņa dēļ netiks apdraudēti mikroliegumu teritorijā aizsargājamie putni un to ligzdvietas, kā arī netiks nodarīts kaitējums videi un dabas resursiem. Darbības militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt sēņot, ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču uz militāro mācību laiku var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.<ref name="MoD"/> == Skatīt arī == * [[Ādažu poligons]] * [[Lielvārdes lidlauks]] * [[Rēzeknes lidlauks]] (pretgaisa aizsardzības radars) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mod.gov.lv/lv/zalves-militarais-poligons Aizsardzības ministrija — Zalves militārais poligons] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Aizkraukles novads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] kdts0v56bwvvjdbm7x5xyo2zswtqde5 0 519320 4466508 4455779 2026-05-11T06:18:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466508 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Livland1560-85.gif|thumb|280px|Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada. Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija.]] '''Možaiskas līgums''' ({{val|ru|Можайский договор}}, {{val|da|Mozjajsk-traktaten}}) bija starpvalstu līgums, kuru [[Livonijas karš|Livonijas kara]] (1558—1583) laikā 1562. gada 7. augustā [[Možaiska|Možaiskā]] parakstīja [[Dānijas karaļi|Dānijas karaļa]] [[Frederiks II|Frederika II]] un [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Ivans IV|Ivana IV]] pārstāvji. Krievija atzina Dānijas tiesības gan uz [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapijām]], gan uz bijušo [[Dāņu Igaunija|Dāņu Igauniju]]. Līguma noslēgšana bija viens no iemesliem [[Ziemeļu Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] (1563—1570) sākumam starp Dāniju un Poliju-Lietuvu no vienas puses un Zviedriju no otras puses. == Priekšvēsture == 1558. gada 17. janvārī Krievijas cars [[Ivans IV]] pieteica Livonijai karu un iekaroja [[Tērbatas bīskapija]]s zemes. 1559. gada janvārī krievi ieņēma 11 [[Rīgas arhibīskapija]]s pilis un pietuvojās [[Rīgas brīvpilsēta]]i, taču februārī krievu karaspēks ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā un 1559. gada martā cars piedāvāja Livonijai slēgt pamieru līdz novembrim, jo Lietuva sāka diplomātisku spiedienu uz Krieviju, draudot ar kara pieteikšanu. Ivans IV sūtīja precību piedāvājumu Lietuvas princesei [[Katrīna Jagailiete|Katrīnai]], taču viņas brālis [[Sigismunds II Augusts|Sigismunds II]] pieprasīja izvest krievu karaspēku no okupētajām Livonijas zemēm un atteikties no [[Pleskava]]s, [[Smoļenska]]s un [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] zemēm. Kad Krievijas cars to noraidīja, Lietuva pieteica Krievijai karu. 1559. gadā Sāmsalas un Kurzemes bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] pārdeva savas teritorijas Dānijai. Dāņu karaļa jaunākais brālis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] 1560. gada aprīlī ar 5 kuģiem un 400 kareivjiem ieradās Sāmsalas [[Kuresāre|Ārensburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> [[Tallina]]s rāte 1561. gadā padevās Zviedrijas karalim. [[Dānijas karalis]] [[Frederiks II]] nosūtīja karaspēku uz Livoniju. 1561. gada 28. novembrī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja ordeņa likvidācijas paktu. 1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa mestrs un citi Livonijas valdnieki ratificēja [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]]. == Līguma noslēgšana == 1562. gada 6. jūlijā Dānijas delegācija, kurā ietilpa kambarkungs Eilers Hārdenbergs, Jakobs Brokenhusens, Jenss Truelsens Ulfstands un Zaharija Fēlinga, ieradās cara galmā. Sarunas ilga mēnesi, un 7. augustā Možaiskā noslēdza līgumu, kurā puses vienojās, ka neatbalstīs ne Zviedriju, ne Lietuvu. * Abas puses atzina un apstiprināja viena otras interešu sfēras Livonijā ([[Dāņu Igaunija]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]], [[Kurzemes bīskapija]] Dānijai, [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Tērbatas bīskapija]] Krievijai) * Krievija solīja savus Livonijas iekarojumus vēlāk pievienot Holšteinas Magnusa zemēm. * Dānijas un Krievijas tirgotājiem atļāva brīvi šķērsot savstarpējās robežas (pie [[Narva]]s) == Sekas == 1563. gada 7. augustā pēc desmit dienu aplenkuma zviedri ieņēma [[Hāpsala]]s, vēlāk arī [[Lihula]]s pili. Dānijas pārvaldē palika vienīgi Sāmsala, Dago sala un Kurzemes bīskapija. Princis Magnuss 1566.—1567. gadā veda sarunas ar Polijas un Lietuvas valdnieku Sigismundu II Augustu, lūdzot viņa māsas [[Anna Jagailiete|Annas]] roku un visu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]] pūrā, tāpēc sarunas nevainagojās panākumiem. Savukārt Krievijas cars Ivans IV 1569. gada aprīlī piedāvāja atjaunot Livonijas valsti Magnusa pakļautībā un 1570. gada vasarā Magnuss ieradās Maskavā uz sarunām, kuru rezultātā 1570. gada augustā Magnusu pasludināja par Livonijas karali. Livonijas Karalistei garantēja ticības brīvību, agrākās tiesības un privilēģijas, kā arī brīva tirdzniecību Krievijā bez muitām un nodevām. Savukārt, Livonijas Karalistei bija jānodrošina brīvs ārzemju tirgotāju un amatnieku tranzīts caur Livoniju.<ref>[http://old.historia.lv/alfabets/M/Ma/magnuss/magnuss.htm Magnuss (26.08.1540. — 18.03.1583.)] Andris Zeļenkovs no old.historia.lv (2001)</ref> 1578. gada 28. augustā tālaika cara galvaspilsētā [[Aleksandrova (pilsēta)|Aleksandrovā]] Dānijas sūtnis Jēkabs Ulfelds (1535—1593) parakstīja jaunu līgumu, atsakoties no Možaiskas līgumā Dānijai piešķirtajām Livonijas teritorijām, izņemot Kurzemi un Sāmsalu. 1608. gadā publicēja viņa atmiņas par ceļojumu uz Krievzemi ''Hodoeporicon Ruthenicum''.<ref>[http://krotov.info/acts/16/3/ulfeld1578_2.html JACOBI, NOBILIS DANI, FRIDERICI II REGIS LEGATI, HODOEPORICON RUTHENICUM] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305080652/http://krotov.info/acts/16/3/ulfeld1578_2.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} no Якоб Ульфельдт. Путешествие в Россию. Языки славянской культуры. 2002 {{ru}}</ref> == Literatūra == * Hübner, Eckhard (1998). "Zwischen alle Fronten: Magnus von Holstein als König von Livland". I Hübner, Eckhard; Klug, Ekkehard; Kusber, Jan (red.). Zwischen Christianisierung und Europäisierung. Beiträge zur Geschichte Osteuropas in Mittelalter und früher Neuzeit. Festschrift für Peter Nitsche zum 65. GeburtstagSerier, Vol. 51. Stuttgart: Steiner. s. 317-318. == Atsauces == {{atsauces}} {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Līgumi ar Dāniju]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:1562. gads]] g429rovp5xrgxeacy1r67t0rvktah8c 0 523822 4466402 4306040 2026-05-10T21:02:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466402 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Man māmiņa piesacīja.png|thumb|"Man māmiņa piesacīja" melodija]] '''Man māmiņa piesacīja''' ir [[Dainas|dainu]] vārdi ar [[Emilis Melngailis|Emiļa Melngaiļa]] melodiju. [[Dziesma]] pirmo reizi tika atskaņota [[VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos]] 1926. gadā, kopā trīs reizes skanējusi [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dziesmusvetki.lndb.lv/songs/?key=Man+m%C4%81mi%C5%86a|title=Dziesmu svētku krātuve|website=dziesmusvetki.lndb.lv|access-date=2022-10-18}}</ref> == Vārdi == {| |Man māmiņa piesacīja: Meitiņu, puišus nekaitini! |Puiši sēda rindiņā, Man sirsniņa kutēt kut. |Lai tie citi, kur tie citi, Man tas vienis gaužām tīk. |Tam es došu savu roku, Savu zelta gredzentiņu. |Tam es pati pasadevu Mūžam kreklu audējiņa. |Mūžam kreklu audējiņa, Mīkstas vietas taisītāja, |Mīkstas vietas taisītāja, Baltpalagu audējiņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dziesmuteksti.lv/songs.php?val=M&SongID=784|title=Dziesmuteksti.lv|website=www.dziesmuteksti.lv|access-date=2022-10-18}}{{Novecojusi saite}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu dziesmu svētku dziesmas}} [[Kategorija:Tautasdziesmas]] [[Kategorija:Emiļa Melngaiļa dziesmas]] mqn3wn9h9bnnez9kxqjhmxiju9j3qv0 0 524128 4466354 4421914 2026-05-10T20:24:20Z Votre Provocateur 111653 4466354 wikitext text/x-wiki '''Magņitska likums''' ({{val|en|Magnitsky Act}}) ir likums, ko 2012. gada 14. decembrī parakstīja [[ASV prezidents]] [[Baraks Obama]] ar mērķi sodīt [[Krievija|Krievijas]] amatpersonas, kas atbildīgas par jurista [[Sergejs Magņitskis|Sergeja Magņitska]] nāvi 2009. gadā Maskavas cietumā. 2013. gada 12. aprīlī ASV valdība publiskoja tā dēvēto pirmo '''Magņitska sarakstu''', kurā bija 18 personas, kam tika aizliegts iebraukt Savienotajās Valstīs un kuru aktīvi ASV tiek iesaldēti. Krievijas Ārlietu ministrija Magņitska likumu nodēvēja par absurdu likumu, ar kuru "notiek iejaukšanās mūsu iekšējās lietās" un kas "smagi kaitē divpusējām attiecībām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uz-magnitska-sarakstu-atbild-ar-sankcijam-pret-18-asv-amatpersonam.a54723/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievija uz «Magņitska sarakstu» atbild ar sankcijām pret 18 ASV amatpersonām] lsm.lv 2013. gada 13. aprīlī</ref> Līdz 2019. gada maijam publicēja septiņas Magņitska saraksta versijas. Savukārt 2016. gadā pieņemtais '''Globālais Magņitska likums''' paplašināja ASV valdības pilnvaras noteikt sankcijas ne tikai Magņitska lietā iesaistītajām personām, bet jebkurām ārvalstu valdības amatpersonām, kuras tiek uzskatītas par cilvēktiesību pārkāpējiem, iesaldējot viņu līdzekļus un aizliedzot ieceļot ASV. Sākotnēji pieņemtā likuma versija bija terminēta līdz 2022. gada decembrim, taču vēlāk to pagarināja pastāvīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whitecase.com/insight-alert/president-biden-signs-bills-suspend-permanent-normal-trade-relations-russia-codify|title=President Biden Signs Bills to Suspend Permanent Normal Trade Relations with Russia, Codify Import Ban on Russian Oil, and Reauthorize Magnitsky Sanctions Law {{!}} White & Case LLP|website=www.whitecase.com|access-date=2023-10-01|date=2022-04-11|language=en}}</ref> Magņitska likums iezīmēja precedentu cilvēktiesību sankciju programmu jomā, jo to, atšķirībā no tradicionālajām sankcijām, kuras piemēro visai valstij, var piemērot konkrētām vainīgajām personām, neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas. == Pēctecība citās valstīs == Sekojot [[ASV]] paraugam, sākot ar 2016. gadu, Magņitska likumam līdzīgi (taču ne vienmēr šādi nosaukti) tiesību akti pieņemti arī vairākās citās valstīs un valstu apvienībās, piešķirot valdībām pilnvaras sodīt konkrētas ārvalstu personas, kas iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos vai korupcijā. Tas sākotnēji īstenots tādās valstīs kā [[Kanāda|Kanādā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Gibraltārs|Gibraltārā]], [[Džērsija|Džersijā]] un [[Kosova|Kosovā]], kā arī [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Latvija|Latvijā]], bet vēlāk arī [[Eiropas Savienība]]s līmenī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tile.loc.gov/storage-services/service/ll/llglrd/2022666106/2022666106.pdf|title=The Law Library of Congress, 2022. Worldwide Global Magnitsky Act Legislation.|access-date=01.10.2023}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-stronger-europe-in-the-world/file-a-european-magnitsky-act?sid=7301|title=A European Magnitsky Act {{!}} Legislative Train Schedule|last=Parliament|first=European|website=European Parliament|access-date=2023-10-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2021/698791/EPRS_BRI(2021)698791_EN.pdf|title=European Parliament, 2022. Global human rights sanctions Mapping Magnitsky laws: The US, Canadian,UK and EU approach.|access-date=01.10.2023}}</ref> Magņitska likumam līdzīgie tiesību akti ieņēmuši būtisku lomu, šīm valstīm vēršoties pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] un ar to saistītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un korupcijas gadījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/sanctions/restrictive-measures-against-russia-over-ukraine/|title=ES Padome. ES ierobežojošie pasākumi pret Krieviju saistībā ar Ukrainu (kopš 2014. gada).|access-date=01.10.2023}}</ref> Šādi likumprojekti izskatīšanai iesniegti arī [[Moldova|Moldovā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Gruzija|Gruzijā]], [[Kosova|Kosovā]] un [[Ukraina|Ukrainā]], kā arī [[Ķīnas Republika|Taivānā]] un [[Japāna|Japānā]], taču līdz šim tie nav pieņemti.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/parastais-stasts-644 Kirils Kobrins. Parastais stāsts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221022215721/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/parastais-stasts-644 |date={{dat|2022|10|22||bez}} }} raksts no 2011. gada septembra žurnāla "Ŗīgas Laiks" [[Kategorija:ASV likumi]] [[Kategorija:Krievijas sabiedrība]] qdb8c2xgstoz7tikfrgfkxq6lm4j2i7 0 526963 4466290 4361150 2026-05-10T19:17:39Z OgreExpert 137346 Esmu pielabojis Aizsardzības ministru Andrim Sprūdim ar to, kad viņš vairāk nav amatā termiņu beigas Vikipēdijai. 4466290 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Sprūds | attēls = Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Andris Sprūds 2024. gadā | amats = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|10|N|bez}} | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Ināra Mūrniece]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | partija = [[Progresīvie]] <small>(kopš 2023)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1971|07|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes pagasts}} | alma_mater = * [[Centrāleiropas Universitāte]] (1997) * [[Latvijas Universitāte]] (1998) * [[Jagaiļa Universitāte]] (2005) | profesija = ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs }} '''Andris Sprūds''' (dzimis {{dat|1971|07|13}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvija]]s ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs un politiķis. Viņš ir [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s profesors,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.rsu.lv/en/persons/andris-spr%C5%ABds-2|title=Andris Sprūds|website=RSU|access-date=2022-11-26|language=en}}</ref> [[14. Saeima]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/progresivie|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> un bijušais [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]]. Pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". == Dzīvesgājums == 1997. gadā ieguvis maģistra grādu Centrāleiropas vēsturē [[Centrāleiropas Universitāte|Centrāleiropas Universitātē]] [[Budapešta|Budapeštā]] un 1998. gadā — [[politikas zinātne]]s maģistra grādu starptautiskajās attiecībās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], bet 2005. gadā aizstāvējis [[zinātņu doktors|zinātņu doktora]] grādu politikas zinātnē [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]] ([[Krakova]], [[Polija]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/andris-spruds|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> kā arī studējis un pētījis [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas]], [[Džonsa Hopkinsa Universitāte|Džona Hopkinsa]], [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas]] un [[Upsālas Universitāte|Upsālas]] universitātēs, Norvēģijas Starptautisko attiecību institūtā un Japānas Enerģijas ekonomikas institūtā dažādās ar energodrošību un politiku Baltijas jūras reģionā, [[pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstu]] iekšpolitiku un ārpolitiku, kā arī transatlantisko attiecību jomās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/andris-spruds-2|title=Andris Sprūds|website=www.lai.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> Bijis [[Latvijas Ārpolitikas institūts|Latvijas Ārpolitikas institūta]] Konsultatīvās padomes loceklis un ilggadējs direktors.<ref name=":0" /> == Politiskā darbība == 2022. gada 1. oktobrī A. Sprūds tika [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts 14. Saeimā]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta, nebūdams tās biedrs. Saeimā strādā Ārlietu un Eiropas lietu komisijās. 2022. gada 24. novembrī ievēlēts par Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-eiropas-lietu-komisiju-vadis-andris-spruds.a483944/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju vadīs Andris Sprūds|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> 2023. gadā iestājies partijā "Progresīvie". 2023. gada 15. septembrī ievēlēts par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ināra Mūrniece]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sprūds, Andris}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] 98f9uj3uy7bmp2syqxz7g7iagnsmqrs 4466333 4466290 2026-05-10T20:15:16Z Pirags 3757 pap 4466333 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Sprūds | attēls = Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Andris Sprūds 2024. gadā | amats = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|10|N|bez}} | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Ināra Mūrniece]] | pēctecis = Raivis Melnis <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | partija = [[Progresīvie]] <small>(kopš 2023)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1971|07|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes pagasts}} | alma_mater = * [[Centrāleiropas Universitāte]] (1997) * [[Latvijas Universitāte]] (1998) * [[Jagaiļa Universitāte]] (2005) | profesija = ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs }} '''Andris Sprūds''' (dzimis {{dat|1971|07|13}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvija]]s ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs un politiķis. Viņš ir [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s profesors,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.rsu.lv/en/persons/andris-spr%C5%ABds-2|title=Andris Sprūds|website=RSU|access-date=2022-11-26|language=en}}</ref> [[14. Saeima]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/progresivie|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> un bijušais [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]]. Pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". == Dzīvesgājums == 1997. gadā ieguvis maģistra grādu Centrāleiropas vēsturē [[Centrāleiropas Universitāte|Centrāleiropas Universitātē]] [[Budapešta|Budapeštā]] un 1998. gadā — [[politikas zinātne]]s maģistra grādu starptautiskajās attiecībās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], bet 2005. gadā aizstāvējis [[zinātņu doktors|zinātņu doktora]] grādu politikas zinātnē [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]] ([[Krakova]], [[Polija]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/andris-spruds|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> kā arī studējis un pētījis [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas]], [[Džonsa Hopkinsa Universitāte|Džona Hopkinsa]], [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas]] un [[Upsālas Universitāte|Upsālas]] universitātēs, Norvēģijas Starptautisko attiecību institūtā un Japānas Enerģijas ekonomikas institūtā dažādās ar energodrošību un politiku Baltijas jūras reģionā, [[pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstu]] iekšpolitiku un ārpolitiku, kā arī transatlantisko attiecību jomās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/andris-spruds-2|title=Andris Sprūds|website=www.lai.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> Bijis [[Latvijas Ārpolitikas institūts|Latvijas Ārpolitikas institūta]] Konsultatīvās padomes loceklis un ilggadējs direktors.<ref name=":0" /> == Politiskā darbība == 2022. gada 1. oktobrī A. Sprūdu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputātu no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta, kur viņš darbojās Ārlietu un Eiropas lietu komisijās. 2022. gada 24. novembrī Sprūdu ievēlēja par Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-eiropas-lietu-komisiju-vadis-andris-spruds.a483944/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju vadīs Andris Sprūds|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> 2023. gadā iestājies partijā "Progresīvie". 2023. gada 15. septembrī Sprūds kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Pēc [[Latvijas—Krievijas robeža]]i pārlidojušo dronu incidenta 2026. gada 10. maijā Andris Sprūds atkāpās no aizsardzības ministra amata.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ināra Mūrniece]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sprūds, Andris}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] 8ld0ynqiprnxe6swyetmk3qa92hs97x 4466366 4466333 2026-05-10T20:32:23Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap 4466366 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Sprūds | attēls = Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Andris Sprūds 2024. gadā | amats = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|10|N|bez}} | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Ināra Mūrniece]] | pēctecis = Raivis Melnis <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | partija = [[Progresīvie]] <small>(kopš 2023)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1971|07|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes pagasts}} | alma_mater = * [[Centrāleiropas Universitāte]] (1997) * [[Latvijas Universitāte]] (1998) * [[Jagaiļa Universitāte]] (2005) | profesija = ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs }} '''Andris Sprūds''' (dzimis {{dat|1971|07|13}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvija]]s ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs un politiķis. Viņš ir [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s profesors,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.rsu.lv/en/persons/andris-spr%C5%ABds-2|title=Andris Sprūds|website=RSU|access-date=2022-11-26|language=en}}</ref> [[14. Saeima]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/progresivie|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> un bijušais [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]]. Pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". == Dzīvesgājums == Studēja [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte]]s Vēstures nodaļā (1989–1994), pēc tam politikas zinātnes šīs fakultātes Starptautisko attiecību maģistrantūras proɡrammā (1994–1998), līdztekus vienu akadēmisko ɡadu arī [[Centrāleiropas Universitāte|Centrāleiropas Universitātē]] [[Budapešta|Budapeštā]] (1996–1997). 1998. gadā ieguva [[politikas zinātne]]s maģistra grādu starptautiskajās attiecībās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], bet 2005. gadā aizstāvēja [[zinātņu doktors|zinātņu doktora]] grādu politikas zinātnē [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]] ([[Krakova]], [[Polija]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/andris-spruds|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> Papildinājās [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas]], [[Džonsa Hopkinsa Universitāte|Džona Hopkinsa]], [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas]] un [[Upsālas Universitāte|Upsālas]] universitātēs, Norvēģijas Starptautisko attiecību institūtā un Japānas Enerģijas ekonomikas institūtā dažādās ar energodrošību un politiku Baltijas jūras reģionā, [[pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstu]] iekšpolitiku un ārpolitiku, kā arī transatlantisko attiecību jomās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/andris-spruds-2|title=Andris Sprūds|website=www.lai.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> Bija [[Latvijas Ārpolitikas institūts|Latvijas Ārpolitikas institūta]] Konsultatīvās padomes loceklis un ilggadējs direktors.<ref name=":0" /> == Politiskā darbība == 2022. gada 1. oktobrī A. Sprūdu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputātu no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta, kur viņš darbojās Ārlietu un Eiropas lietu komisijās. 2022. gada 24. novembrī Sprūdu ievēlēja par Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-eiropas-lietu-komisiju-vadis-andris-spruds.a483944/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju vadīs Andris Sprūds|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> 2023. gadā iestājies partijā "Progresīvie". 2023. gada 15. septembrī Sprūds kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Pēc [[Latvijas—Krievijas robeža]]i pārlidojušo dronu incidenta 2026. gada 10. maijā Andris Sprūds atkāpās no aizsardzības ministra amata.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ināra Mūrniece]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sprūds, Andris}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] k2y160o04eobj0b5t6t3j1xsqxqiiln 4466403 4466366 2026-05-10T21:03:53Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap 4466403 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Sprūds | attēls = Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Andris Sprūds 2024. gadā | amats = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|10|N|bez}} | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Ināra Mūrniece]] | pēctecis = Raivis Melnis <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | partija = [[Progresīvie]] <small>(kopš 2023)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1971|07|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes pagasts}} | alma_mater = * [[Centrāleiropas Universitāte]] (1997) * [[Latvijas Universitāte]] (1998) * [[Jagaiļa Universitāte]] (2005) | profesija = ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs }} '''Andris Sprūds''' (dzimis {{dat|1971|07|13}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvija]]s ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs un politiķis. Viņš ir [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s profesors,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.rsu.lv/en/persons/andris-spr%C5%ABds-2|title=Andris Sprūds|website=RSU|access-date=2022-11-26|language=en}}</ref> [[14. Saeima]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/progresivie|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> un bijušais [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]]. Pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". == Dzīvesgājums == Studēja [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte]]s Vēstures nodaļā (1989–1994), pēc tam politikas zinātnes šīs fakultātes Starptautisko attiecību maģistrantūras proɡrammā (1994–1998), līdztekus bija [[Āgenskalna ģimnāzija]]s skolotājs (1993-1995), vienu akadēmisko ɡadu studēja [[Centrāleiropas Universitāte|Centrāleiropas Universitātē]] [[Budapešta|Budapeštā]] (1996–1997). 1998. gadā ieguva [[politikas zinātne]]s maģistra grādu starptautiskajās attiecībās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Papildinājās [[Oksfordas Universitāte]]s Austrumeiropas un Krievijas pētījumu centrā (1998-1999), Norvēģijas Starptautisko attiecību institūta Krievijas studiju centrā (2001), [[Upsālas Universitāte]]s Austrumeiropas Studiju Departamentā (2001-2002), [[Kolumbijas Universitāte]]s Harrimana institūtā (2002-2003).<ref>[https://liia.lv/site/attachments/20/01/2012/cv-andris-lv.pdf Curriculum Vitae]</ref> 2004. ɡadā sāka strādāt par pētnieku [[Latvijas Ārpolitikas institūts|Latvijas Ārpolitikas institūtā]]. 2005. gadā aizstāvēja [[zinātņu doktors|zinātņu doktora]] grādu politikas zinātnē [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]] ([[Krakova]], [[Polija]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/andris-spruds|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> 2008. gadā kļuva par Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku, vēlāk par šī institūta direktoru.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/andris-spruds-2|title=Andris Sprūds|website=www.lai.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2022. gada 1. oktobrī A. Sprūdu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputātu no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta, kur viņš darbojās Ārlietu un Eiropas lietu komisijās. 2022. gada 24. novembrī Sprūdu ievēlēja par Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-eiropas-lietu-komisiju-vadis-andris-spruds.a483944/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju vadīs Andris Sprūds|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> 2023. gadā iestājies partijā "Progresīvie". 2023. gada 15. septembrī Sprūds kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Pēc [[Latvijas—Krievijas robeža]]i pārlidojušo dronu incidenta 2026. gada 10. maijā Andris Sprūds atkāpās no aizsardzības ministra amata.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ināra Mūrniece]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sprūds, Andris}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] jirn4ck6lqtsqokchoavfh7pmhp5i21 4466404 4466403 2026-05-10T21:04:43Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4466404 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Sprūds | attēls = Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Andris Sprūds 2024. gadā | amats = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|10|N|bez}} | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Ināra Mūrniece]] | pēctecis = Raivis Melnis <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | partija = [[Progresīvie]] <small>(kopš 2023)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1971|07|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes pagasts}} | alma_mater = * [[Centrāleiropas Universitāte]] (1997) * [[Latvijas Universitāte]] (1998) * [[Jagaiļa Universitāte]] (2005) | profesija = ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs }} '''Andris Sprūds''' (dzimis {{dat|1971|07|13}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvija]]s ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs un politiķis. Viņš ir [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s profesors,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.rsu.lv/en/persons/andris-spr%C5%ABds-2|title=Andris Sprūds|website=RSU|access-date=2022-11-26|language=en}}</ref> [[14. Saeima]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/progresivie|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> un bijušais [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]]. Pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". == Dzīvesgājums == Studēja [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte]]s Vēstures nodaļā (1989–1994), pēc tam politikas zinātnes šīs fakultātes Starptautisko attiecību maģistrantūras proɡrammā (1994–1998), līdztekus bija [[Āgenskalna ģimnāzija]]s skolotājs (1993–1995), vienu akadēmisko ɡadu studēja [[Centrāleiropas Universitāte|Centrāleiropas Universitātē]] [[Budapešta|Budapeštā]] (1996–1997). 1998. gadā ieguva [[politikas zinātne]]s maģistra grādu starptautiskajās attiecībās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Papildinājās [[Oksfordas Universitāte]]s Austrumeiropas un Krievijas pētījumu centrā (1998-1999), Norvēģijas Starptautisko attiecību institūta Krievijas studiju centrā (2001), [[Upsālas Universitāte]]s Austrumeiropas Studiju Departamentā (2001-2002), [[Kolumbijas Universitāte]]s Harrimana institūtā (2002-2003).<ref>[https://liia.lv/site/attachments/20/01/2012/cv-andris-lv.pdf Curriculum Vitae]</ref> 2004. ɡadā sāka strādāt par pētnieku [[Latvijas Ārpolitikas institūts|Latvijas Ārpolitikas institūtā]]. 2005. gadā aizstāvēja [[zinātņu doktors|zinātņu doktora]] grādu politikas zinātnē [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]] ([[Krakova]], [[Polija]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/andris-spruds|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> 2008. gadā kļuva par Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku, vēlāk par šī institūta direktoru.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/andris-spruds-2|title=Andris Sprūds|website=www.lai.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2022. gada 1. oktobrī A. Sprūdu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputātu no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta, kur viņš darbojās Ārlietu un Eiropas lietu komisijās. 2022. gada 24. novembrī Sprūdu ievēlēja par Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-eiropas-lietu-komisiju-vadis-andris-spruds.a483944/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju vadīs Andris Sprūds|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> 2023. gadā iestājies partijā "Progresīvie". 2023. gada 15. septembrī Sprūds kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Pēc [[Latvijas—Krievijas robeža]]i pārlidojušo dronu incidenta 2026. gada 10. maijā Andris Sprūds atkāpās no aizsardzības ministra amata.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ināra Mūrniece]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sprūds, Andris}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] kkam4l4fd9gjsx4uyl942jp1blaex09 4466406 4466404 2026-05-10T21:07:00Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4466406 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Sprūds | attēls = Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Andris Sprūds 2024. gadā | amats = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|10|N|bez}} | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Ināra Mūrniece]] | pēctecis = Raivis Melnis <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | partija = [[Progresīvie]] <small>(kopš 2023)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1971|07|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes pagasts}} | alma_mater = * [[Centrāleiropas Universitāte]] (1997) * [[Latvijas Universitāte]] (1998) * [[Jagaiļa Universitāte]] (2005) | profesija = ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs }} '''Andris Sprūds''' (dzimis {{dat|1971|07|13}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvija]]s ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs un politiķis. Viņš ir [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s profesors,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.rsu.lv/en/persons/andris-spr%C5%ABds-2|title=Andris Sprūds|website=RSU|access-date=2022-11-26|language=en}}</ref> [[14. Saeima]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/progresivie|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> un bijušais [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]]. Pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". == Dzīvesgājums == Studēja [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte]]s Vēstures nodaļā (1989–1994), pēc tam politikas zinātnes šīs fakultātes Starptautisko attiecību maģistrantūras proɡrammā (1994–1998), līdztekus bija [[Āgenskalna ģimnāzija]]s skolotājs (1993–1995), vienu akadēmisko ɡadu studēja [[Centrāleiropas Universitāte|Centrāleiropas Universitātē]] [[Budapešta|Budapeštā]] (1996–1997). 1998. gadā ieguva [[politikas zinātne]]s maģistra grādu starptautiskajās attiecībās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Papildinājās [[Oksfordas Universitāte]]s Austrumeiropas un Krievijas pētījumu centrā (1998-1999), Norvēģijas Starptautisko attiecību institūta Krievijas studiju centrā (2001), [[Upsālas Universitāte]]s Austrumeiropas Studiju Departamentā (2001-2002), [[Kolumbijas Universitāte]]s Harrimana institūtā (2002-2003).<ref>[https://liia.lv/site/attachments/20/01/2012/cv-andris-lv.pdf Curriculum Vitae]</ref> 2004. ɡadā sāka strādāt par pētnieku [[Latvijas Ārpolitikas institūts|Latvijas Ārpolitikas institūtā]]. 2005. gadā aizstāvēja [[zinātņu doktors|zinātņu doktora]] grādu politikas zinātnē [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]] ([[Krakova]], [[Polija]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/andris-spruds|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> 2008. gadā kļuva par Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku, 2011. ɡadā par šī institūta direktoru.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/andris-spruds-2|title=Andris Sprūds|website=www.lai.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2022. gada 1. oktobrī A. Sprūdu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputātu no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta, kur viņš darbojās Ārlietu un Eiropas lietu komisijās. 2022. gada 24. novembrī Sprūdu ievēlēja par Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-eiropas-lietu-komisiju-vadis-andris-spruds.a483944/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju vadīs Andris Sprūds|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> 2023. gadā iestājies partijā "Progresīvie". 2023. gada 15. septembrī Sprūds kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Pēc [[Latvijas—Krievijas robeža]]i pārlidojušo dronu incidenta 2026. gada 10. maijā Andris Sprūds atkāpās no aizsardzības ministra amata.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ināra Mūrniece]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sprūds, Andris}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] sozmpa4y0qfan5cr5ovnh7wpjot75se 4466410 4466406 2026-05-10T21:13:04Z Pirags 3757 pap 4466410 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Sprūds | attēls = Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Andris Sprūds 2024. gadā | amats = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|10|N|bez}} | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Ināra Mūrniece]] | pēctecis = Raivis Melnis <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | partija = [[Progresīvie]] <small>(kopš 2023)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1971|07|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes pagasts}} | alma_mater = * [[Centrāleiropas Universitāte]] (1997) * [[Latvijas Universitāte]] (1998) * [[Jagaiļa Universitāte]] (2005) | profesija = ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs }} '''Andris Sprūds''' (dzimis {{dat|1971|07|13}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvija]]s ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs un politiķis. Viņš ir [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s profesors,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.rsu.lv/en/persons/andris-spr%C5%ABds-2|title=Andris Sprūds|website=RSU|access-date=2022-11-26|language=en}}</ref> [[14. Saeima]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/progresivie|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> un bijušais [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]]. Pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". == Dzīvesgājums == Dzimis 1971. ɡadā Liepājā. Mācījās [[Liepājas 10. vidusskola|Liepājas 10. vidusskolā]]. Studēja [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte]]s Vēstures nodaļā (1989–1994), pēc tam politikas zinātnes šīs fakultātes Starptautisko attiecību maģistrantūras proɡrammā (1994–1998), līdztekus bija [[Āgenskalna ģimnāzija]]s skolotājs (1993–1995), vienu akadēmisko ɡadu studēja [[Centrāleiropas Universitāte|Centrāleiropas Universitātē]] [[Budapešta|Budapeštā]] (1996–1997). 1998. gadā ieguva [[politikas zinātne]]s maģistra grādu starptautiskajās attiecībās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Papildinājās [[Oksfordas Universitāte]]s Austrumeiropas un Krievijas pētījumu centrā (1998-1999), Norvēģijas Starptautisko attiecību institūta Krievijas studiju centrā (2001), [[Upsālas Universitāte]]s Austrumeiropas Studiju Departamentā (2001-2002), [[Kolumbijas Universitāte]]s Harrimana institūtā (2002-2003).<ref>[https://liia.lv/site/attachments/20/01/2012/cv-andris-lv.pdf Curriculum Vitae]</ref> 2004. ɡadā sāka strādāt par pētnieku [[Latvijas Ārpolitikas institūts|Latvijas Ārpolitikas institūtā]]. 2005. gadā aizstāvēja [[zinātņu doktors|zinātņu doktora]] grādu politikas zinātnē [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]] ([[Krakova]], [[Polija]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/andris-spruds|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> 2008. gadā kļuva par Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku, 2011. ɡadā par šī institūta direktoru.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/andris-spruds-2|title=Andris Sprūds|website=www.lai.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2022. gada 1. oktobrī A. Sprūdu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputātu no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta, kur viņš darbojās Ārlietu un Eiropas lietu komisijās. 2022. gada 24. novembrī Sprūdu ievēlēja par Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-eiropas-lietu-komisiju-vadis-andris-spruds.a483944/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju vadīs Andris Sprūds|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> 2023. gadā iestājies partijā "Progresīvie". 2023. gada 15. septembrī Sprūds kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Pēc [[Latvijas—Krievijas robeža]]i pārlidojušo dronu incidenta 2026. gada 10. maijā Andris Sprūds atkāpās no aizsardzības ministra amata.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ināra Mūrniece]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sprūds, Andris}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] in7dlls3vgz9yrx7aahjdtd2ua7dqt7 4466517 4466410 2026-05-11T07:24:09Z ~2026-28473-11 145200 4466517 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Sprūds | attēls = Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Andris Sprūds 2024. gadā | amats = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|11|N|bez}} | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Ināra Mūrniece]] | pēctecis = Raivis Melnis <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | partija = [[Progresīvie]] <small>(kopš 2023)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1971|07|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes pagasts}} | alma_mater = * [[Centrāleiropas Universitāte]] (1997) * [[Latvijas Universitāte]] (1998) * [[Jagaiļa Universitāte]] (2005) | profesija = ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs }} '''Andris Sprūds''' (dzimis {{dat|1971|07|13}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvija]]s ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs un politiķis. Viņš ir [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s profesors,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.rsu.lv/en/persons/andris-spr%C5%ABds-2|title=Andris Sprūds|website=RSU|access-date=2022-11-26|language=en}}</ref> [[14. Saeima]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/progresivie|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> un bijušais [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]]. Pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". == Dzīvesgājums == Dzimis 1971. ɡadā Liepājā. Mācījās [[Liepājas 10. vidusskola|Liepājas 10. vidusskolā]]. Studēja [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte]]s Vēstures nodaļā (1989–1994), pēc tam politikas zinātnes šīs fakultātes Starptautisko attiecību maģistrantūras proɡrammā (1994–1998), līdztekus bija [[Āgenskalna ģimnāzija]]s skolotājs (1993–1995), vienu akadēmisko ɡadu studēja [[Centrāleiropas Universitāte|Centrāleiropas Universitātē]] [[Budapešta|Budapeštā]] (1996–1997). 1998. gadā ieguva [[politikas zinātne]]s maģistra grādu starptautiskajās attiecībās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Papildinājās [[Oksfordas Universitāte]]s Austrumeiropas un Krievijas pētījumu centrā (1998-1999), Norvēģijas Starptautisko attiecību institūta Krievijas studiju centrā (2001), [[Upsālas Universitāte]]s Austrumeiropas Studiju Departamentā (2001-2002), [[Kolumbijas Universitāte]]s Harrimana institūtā (2002-2003).<ref>[https://liia.lv/site/attachments/20/01/2012/cv-andris-lv.pdf Curriculum Vitae]</ref> 2004. ɡadā sāka strādāt par pētnieku [[Latvijas Ārpolitikas institūts|Latvijas Ārpolitikas institūtā]]. 2005. gadā aizstāvēja [[zinātņu doktors|zinātņu doktora]] grādu politikas zinātnē [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]] ([[Krakova]], [[Polija]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/andris-spruds|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> 2008. gadā kļuva par Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku, 2011. ɡadā par šī institūta direktoru.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/andris-spruds-2|title=Andris Sprūds|website=www.lai.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2022. gada 1. oktobrī A. Sprūdu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputātu no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta, kur viņš darbojās Ārlietu un Eiropas lietu komisijās. 2022. gada 24. novembrī Sprūdu ievēlēja par Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-eiropas-lietu-komisiju-vadis-andris-spruds.a483944/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju vadīs Andris Sprūds|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> 2023. gadā iestājies partijā "Progresīvie". 2023. gada 15. septembrī Sprūds kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Pēc [[Latvijas—Krievijas robeža]]i pārlidojušo dronu incidenta 2026. gada 10. maijā Andris Sprūds atkāpās no aizsardzības ministra amata.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ināra Mūrniece]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sprūds, Andris}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] pmr40jq9hzfwu102bqpr6zsbcn6v2hl 4466518 4466517 2026-05-11T07:25:07Z ~2026-28473-11 145200 4466518 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Sprūds | attēls = Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Andris Sprūds 2024. gadā | amats = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|11|N|bez}} | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Ināra Mūrniece]] | pēctecis = [[Evika Siliņa]] (pienākumu izpildītāja) <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | partija = [[Progresīvie]] <small>(kopš 2023)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1971|07|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes pagasts}} | alma_mater = * [[Centrāleiropas Universitāte]] (1997) * [[Latvijas Universitāte]] (1998) * [[Jagaiļa Universitāte]] (2005) | profesija = ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs }} '''Andris Sprūds''' (dzimis {{dat|1971|07|13}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvija]]s ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs un politiķis. Viņš ir [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s profesors,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.rsu.lv/en/persons/andris-spr%C5%ABds-2|title=Andris Sprūds|website=RSU|access-date=2022-11-26|language=en}}</ref> [[14. Saeima]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/progresivie|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> un bijušais [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]]. Pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". == Dzīvesgājums == Dzimis 1971. ɡadā Liepājā. Mācījās [[Liepājas 10. vidusskola|Liepājas 10. vidusskolā]]. Studēja [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte]]s Vēstures nodaļā (1989–1994), pēc tam politikas zinātnes šīs fakultātes Starptautisko attiecību maģistrantūras proɡrammā (1994–1998), līdztekus bija [[Āgenskalna ģimnāzija]]s skolotājs (1993–1995), vienu akadēmisko ɡadu studēja [[Centrāleiropas Universitāte|Centrāleiropas Universitātē]] [[Budapešta|Budapeštā]] (1996–1997). 1998. gadā ieguva [[politikas zinātne]]s maģistra grādu starptautiskajās attiecībās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Papildinājās [[Oksfordas Universitāte]]s Austrumeiropas un Krievijas pētījumu centrā (1998-1999), Norvēģijas Starptautisko attiecību institūta Krievijas studiju centrā (2001), [[Upsālas Universitāte]]s Austrumeiropas Studiju Departamentā (2001-2002), [[Kolumbijas Universitāte]]s Harrimana institūtā (2002-2003).<ref>[https://liia.lv/site/attachments/20/01/2012/cv-andris-lv.pdf Curriculum Vitae]</ref> 2004. ɡadā sāka strādāt par pētnieku [[Latvijas Ārpolitikas institūts|Latvijas Ārpolitikas institūtā]]. 2005. gadā aizstāvēja [[zinātņu doktors|zinātņu doktora]] grādu politikas zinātnē [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]] ([[Krakova]], [[Polija]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/andris-spruds|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> 2008. gadā kļuva par Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku, 2011. ɡadā par šī institūta direktoru.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/andris-spruds-2|title=Andris Sprūds|website=www.lai.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2022. gada 1. oktobrī A. Sprūdu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputātu no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta, kur viņš darbojās Ārlietu un Eiropas lietu komisijās. 2022. gada 24. novembrī Sprūdu ievēlēja par Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-eiropas-lietu-komisiju-vadis-andris-spruds.a483944/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju vadīs Andris Sprūds|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> 2023. gadā iestājies partijā "Progresīvie". 2023. gada 15. septembrī Sprūds kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Pēc [[Latvijas—Krievijas robeža]]i pārlidojušo dronu incidenta 2026. gada 10. maijā Andris Sprūds atkāpās no aizsardzības ministra amata.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ināra Mūrniece]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sprūds, Andris}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] fttseh0o20rrs1u08wgbgbnctlcbieg 4466542 4466518 2026-05-11T08:09:57Z Pirags 3757 4466542 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Sprūds | attēls = Latvia Minister of Defence Andris Sprūds at the Pentagon on March 14, 2024 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Andris Sprūds 2024. gadā | amats = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|11|N|bez}} | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Ināra Mūrniece]] | pēctecis = [[Evika Siliņa]] (pienākumu izpildītāja) <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | partija = [[Progresīvie]] <small>(kopš 2023)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1971|07|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes pagasts}} | alma_mater = * [[Centrāleiropas Universitāte]] (1997) * [[Latvijas Universitāte]] (1998) * [[Jagaiļa Universitāte]] (2005) | profesija = ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs }} '''Andris Sprūds''' (dzimis {{dat|1971|07|13}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvija]]s ārpolitikas pētnieks, pasniedzējs un politiķis. Viņš ir [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s profesors,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://science.rsu.lv/en/persons/andris-spr%C5%ABds-2|title=Andris Sprūds|website=RSU|access-date=2022-11-26|language=en}}</ref> [[14. Saeima]]s deputāts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/progresivie|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> un bijušais [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]]. Pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". == Dzīvesgājums == Dzimis 1971. ɡadā Liepājā. Mācījās [[Liepājas 10. vidusskola|Liepājas 10. vidusskolā]]. Studēja [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte]]s Vēstures nodaļā (1989–1994), pēc tam politikas zinātnes šīs fakultātes Starptautisko attiecību maģistrantūras proɡrammā (1994–1998), līdztekus bija [[Āgenskalna ģimnāzija]]s skolotājs (1993–1995), vienu akadēmisko ɡadu studēja [[Centrāleiropas Universitāte|Centrāleiropas Universitātē]] [[Budapešta|Budapeštā]] (1996–1997). 1998. gadā ieguva [[politikas zinātne]]s maģistra grādu starptautiskajās attiecībās [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Papildinājās [[Oksfordas Universitāte]]s Austrumeiropas un Krievijas pētījumu centrā (1998-1999), Norvēģijas Starptautisko attiecību institūta Krievijas studiju centrā (2001), [[Upsālas Universitāte]]s Austrumeiropas Studiju Departamentā (2001-2002), [[Kolumbijas Universitāte]]s Harrimana institūtā (2002-2003).<ref>[https://liia.lv/site/attachments/20/01/2012/cv-andris-lv.pdf Curriculum Vitae]</ref> 2004. ɡadā sāka strādāt par pētnieku [[Latvijas Ārpolitikas institūts|Latvijas Ārpolitikas institūtā]]. 2005. gadā aizstāvēja [[zinātņu doktors|zinātņu doktora]] grādu politikas zinātnē [[Jagaiļa Universitāte|Jagaiļa Universitātē]] ([[Krakova]], [[Polija]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/andris-spruds|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> 2008. gadā kļuva par Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku, 2011. ɡadā par šī institūta direktoru.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lai.lv/petnieki/andris-spruds-2|title=Andris Sprūds|website=www.lai.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2022. gada 1. oktobrī A. Sprūdu [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputātu no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta, kur viņš darbojās Ārlietu un Eiropas lietu komisijās. 2022. gada 24. novembrī Sprūdu ievēlēja par Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-eiropas-lietu-komisiju-vadis-andris-spruds.a483944/|title=Saeimas Eiropas lietu komisiju vadīs Andris Sprūds|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> 2023. gadā iestājies partijā "Progresīvie". 2023. gada 15. septembrī Sprūds kļuva par [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Pēc [[Latvijas—Krievijas robeža]]i pārlidojušo dronu incidenta 2026. gada 10. maijā Andris Sprūds atkāpās no aizsardzības ministra amata.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-premjere-prasa-aizsardzibas-ministra-spruda-demisiju-un-aicina-pulkvedi-melni-ienemt-so-amatu.a646471/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Premjere prasa aizsardzības ministra Sprūda demisiju un aicina pulkvedi Melni ieņemt šo amatu] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ināra Mūrniece]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2026|05|11|N|bez}} | pēc = [[Raivis Melnis]] (p.i.) }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sprūds, Andris}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas aizsardzības ministri]] du6zt6zmev3kkswqiu3ye8w9pkceu6g 0 529530 4466582 4022598 2026-05-11T11:05:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466582 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Nikolajs Delle | vārds_orig = | attēls = Nikolajs Delle.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1899 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Nikolajevska pie Amūras|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Krasnojarskas novads|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V. | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = | zinātne = [[Ģeoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Atzinības krusts]] | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Nikolajs Delle''' (1899—1946) bija latviešu ģeologs, [[Latvijas Universitāte]]s docents, Dabaszinātņu fakultātes Ģeoloģijas institūta direktors, vairāku zinātnisku publikāciju autors. == Dzīves gājums == Dzimis 1899. gada 15. septembrī [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], [[Nikolajevska pie Amūras|Nikolajevskā pie Amūras]], mežkopja, vēlāk Piejūras un [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalu]] Valsts īpašuma pārvaldnieka, Pētera Delles ģimenē. Savas dzīves pirmajos gados viņš dzīvojis un mācījies [[Habarovska|Habarovskā]], kur 1917. gadā beidza Habarovskas reālskolu, bet no 1918. līdz 1919. gadam studēja [[Vladivostoka]]s Politehniskā Institūta Kalninženieru nodaļā. Jau agrā jaunībā viņš piedalījās vairākās [[Etnogrāfija|etnogrāfiskajās]] un [[Paleontoloģija|paleontoloģiskajās]] ekspedīcijās. 1913. gadā [[Ivans Lopatins|Ivana Lopatina]] ekspedīcijā pētīja goļdu ([[Nanajieši|nanajiešu]]) tautas etnogrāfiju, bet 1917.—1918. gada ziemā viņš piedalījās [[Urmi-Olgona]]s etnogrāfiskajā ekspedīcijā [[Vladimirs Arseņjevs|Vladimira Arseņjeva]] vadībā. No 1918. līdz 1920. gadam Delle piedalījās Sahalīnas paleontoloģiskajā ekspedīcijā profesora [[Afrikans Krištofovičs|Afrikana Krištofoviča]] vadībā, kur ievāca pirmās patstāvīgās augu [[fosilijas]]. 1922. gadā, pārcēlies uz [[Latvija|Latviju,]] Delle iestājās Latvijas Universitātē, kur sāka studijas Dabas zinātņu un matemātikas fakultātē, Ģeoloģijas nodaļā. 1925. gadā viņu pieņēma darbā LU Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūtā par subasistentu. 1932. gadā par darbu "Rīgas-Jelgavas zemuma ģeoloģiskā būve" Delle saņēma pirmo [[Krišjāņa Barona prēmija|Krišjāņa Barona fonda prēmiju]]. 1934. gadā Delle aizstāvēja kandidāta [[Disertācija|disertāciju]] “Devona nogulumi Zemgales līdzenumā”. 1935. gadā pabeidza darbu "Zemgales līdzenuma, Augšzemes un Lietuvas devona nogulumi", kas ir Delles lielākais un tajā laikā pilnīgākais darbs par Latvijas [[Devons|devonu]]. To pieņēma kā habilitācijas darbu, kā rezultātā 1937. gadā Delle kļuva par LU privātdocentu, bet pēc gada par [[Docents|docentu]]. No 1936. gada viņš sāka aktīvi darboties [[Zemes bagātību pētīšanas komiteja|Zemes bagātību pētīšanas komitejā]], ko vēlāk pārveidoja par institūtu. 1938. gadā par darbu "Zemgales līdzenuma, Augšzemes un Lietuvas devona nogulumi" Delle ieguva otro Krišjāņa Barona fonda prēmiju. 1939. gada 23. oktobrī par izcilu darbību ģeoloģijā viņu apbalvoja ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. 1940. gadā viņu iecēla par Dabaszinātņu fakultātes Ģeoloģijas institūta direktoru. Laika posmā no 1925. līdz 1940. gadam Delle piedalījās daudzos ģeoloģiskās izpētes darbos, no kuriem lielākais — [[Ķeguma HES|Ķeguma spēkstacijas]] projektēšana (no 1937. līdz 1940. gadam viņš bija Ķeguma spēkstacijas ģeologs). [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Delle turpināja ieņemt savu amatu institūtā, bet 1944. gada rudenī vācieši evakuēja Zemes bagātību institūta arhīvu un citus vērtīgus materiālus uz [[Berlīne|Berlīni]]. Nikolajs Delle preču vagonā devās tiem līdzi uz [[Vācija|Vāciju]], un, lai gan viņa ceļabiedrs K. Cukermanis atgriezās Latvijā, Delle tomēr palika Berlīnē. Beidzoties karam, viņš atrada darbu un turpināja strādāt Vācijā, taču drīz viņu apcietināja kā atbildīgo par institūta materiālu izvešanu uz Vāciju un citiem "noziegumiem". Rezultātā Nikolaju deportēja uz [[Sibīrija|Sibīriju]], un pēc nepārbaudītām ziņām [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]] 1946. gadā viņš mira ([[Aleksis Dreimanis|Dreimanis]], 1999).<ref>[https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/51036/ LU Muzejs]{{Novecojusi saite}}</ref> == Sasniegumi == Savos darbos N. Delle (1935a,b,c; 1937a,b; 1942) papildināja un precizēja [[Ernsts Krauss|Ernsta Krausa]] un [[Valters Gross|Valtera Grosa]] stratigrāfiskās shēmas. Viņš ir 9 publikāciju autors (1933—1942). 1942. gadā Delle publicēja Austrumapgabala un Eiropas Krievijas rietumdaļas ģeoloģisko karti. Paleontoloģijā 1935. gadā Delle ir aprakstījis jaunu [[Vēžskorpioni|vēžskorpionu]] sugu ''[[Moselopterus lancmani|Eurypterus lancmani]]'' (mūsdienās ''Moselopterus''), [[Pleckāji|brahiopodu]] sugu ''[[Theodossia semgalensis]]'' (Delle), dzeļšūni ''[[Conularia latviensis]]'' Delle, [[Divējādelpojošās zivis|plaušzivi]] ''[[Dipterus glaber]]'' Pander var. ''vilcii'' Delle (mūsdienu izpratnē šis taksons nav valīds). Viņš pētījis arī [[gliemenes]] (Sorokin, 1978). kā arī vācis citas [[fosilijas]], t.sk. zivju atliekas. Nikolaja Delles vārdā V. Gross (1942) nosauca [[Antiarhi|antiarhu]] sugu ''[[Asterolepis dellei]]'' un [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] sugu ''Onychodus dellei'' (tagad ''[[Glyptolepis dellei]]''). == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Delle, Nikolajs}} [[Kategorija:Latvijas ģeologi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1946. gadā mirušie]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] l9z9ev0iqxqvnirdkmtg9b3fzv4o73s 0 531471 4466127 4284197 2026-05-10T13:03:56Z Votre Provocateur 111653 4466127 wikitext text/x-wiki {{Augstskolas infokaste|nosaukums=Kubaņas Valsts universitāte<br />''Кубанский государственный университет''|attēla_nos=|att_izm=|att_apraksts=|moto=|dibin=[[1920]]. gadā|valsts=Krievijas Federācija|vieta=[[Attēls:Flag_of_Krasnodar.svg|24px]] [[Krasnodara]]|tips=valsts|dotācijas=|rektors=Mihails Astapovs|pasniedz=3000|studenti=23 561 (2023)|publik=|asociācijas=|trangs=|arangs=|mlapa=https://www.kubsu.ru/|attēls=Logo Kubsu.png}} '''Kubaņas Valsts universitāte''' ({{val|ru|Кубанский государственный университет}}) ir [[Augstākā izglītība|augstākās izglītības]] iestāde [[Krasnodara|Krasnodarā]], [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Tā ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām [[Universitāte|universitātēm]] [[Dienvidu federālais apgabals|Krievijas dienvidos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kubsu.ru/|title=Kubaņas Valsts universitāte|access-date={{dat|2023|01|18||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201126182748/https://www.kubsu.ru/}}</ref> Kubaņas Valsts universitātes izglītības struktūrā ietilpst 15 fakultātes un 3 institūti. 2023. gadā universitāte ieņēma 17. vietu Krievijas lielāko universitāšu reitingā, tajā pašā gadā universitātē studēja 23 561 students.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ng.ru/education/2024-04-16/100_162209042024.html|title=Крупнейшие вузы России: анализируем востребованность российских университетов / Образование / Независимая газета|website=www.ng.ru|access-date=2024-10-12}}</ref> == Vēsture == Universitāte tika izveidota 1920. gadā Krasnodarā. Tās pirmais ievēlētais rektors bija [[Nikandrs Markss]], bijušais [[Krievijas Impērijas armija]]s [[ģenerālis]], [[vēsturnieks]] un senkrievu [[paleogrāfija]]s speciālists. 1957. gadā universitātē tika dibināta [[Astrofizika]]s [[observatorija]]. No 1970. līdz 1993. gadam tā bija [[PSRS Zinātņu akadēmija]]s astronomijas padomes [[Zemes mākslīgais pavadonis|ZMP]] Nr. 1027 optisko novērojumu stacija. 1994. gadā universitāte tika atzīta kā viena no vadošajām augstākās izglītības iestādēm Krievijā. 2004. un 2005. gadā universitāte tika ierindota starp 100 labākajām universitātēm Krievijā, tai tika piešķirta zelta medaļa par Eiropas kvalitāti. 2008. gadā par universitātes rektoru kļuva Mihails Astapovs, kurš agrāk bija vadījis [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novada]] izglītības departamentu. Kubaņas Valsts universitātē kopš 1970. gada notiek ārvalstu speciālistu apmācība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kubsu.ru/ru/education/education_of_foreign_citizens|title=Обучение иностранных граждан|access-date={{dat|2023|01|18||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220815030953/https://www.kubsu.ru/ru/education/education_of_foreign_citizens}}</ref> Ārvalstu absolventu vidū ir pārstāvji no vairāk nekā 120 pasaules valstīm. Šobrīd augstskolā turpina gatavot studentus no [[Āzija]]s, [[Amerika]]s, [[Āfrika]]s un [[Eiropa]]s. == Fakultātes == * [[Arhitektūra]]s un [[Dizains|dizaina]] * [[Bioloģija]]s * [[Žurnālistika]]s * [[Vēsture]]s, [[socioloģija]]s un [[Starptautiskās attiecības|starptautisko attiecību]] * [[Datorzinātne]]s un lietišķās [[matemātika]]s * Matemātikas un datorzinātņu * [[Pedagoģija]]s, [[psiholoģija]]s un komunikatīvo zinātņu * [[Romāņu valodas|Romāņu]] un [[Ģermāņu valodas|ģermāņu]] filologijas * [[Vadībzinība|Vadības]] un psiholoģijas * [[Ķīmija]]s un augsto tehnoloģiju * [[Fizika]]s un tehnoloģiju * [[Filoloģija]]s * [[Māksla]]s un [[Grafikas dizains|grafikas]] * [[Ekonomika]]s * [[Tiesību zinātne|Juridiskā]] == Filiāles == * [[Armavira]] * [[Gelendžika]] * [[Novorosijska]] * [[Slavjanska pie Kubaņas]] * [[Tihorecka]] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Krievijā]] [[Kategorija:Krasnodara]] gdbgsxnuvwodi39i1h96gveuayvr9c1 0 531549 4466125 4465064 2026-05-10T13:03:14Z Votre Provocateur 111653 4466125 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:359_Changes_in_uniforms_and_armament_of_troops_of_the_Russian_Imperial_army.jpg|250px|Kubaņas kazaki]]<small>Kubaņas kazaki [[Krievijas Impērijas armija]]s formas tērpā (pirms 1881. gada)</small> | tauta = <big>Kubaņas kazaki</big> | skaits = | vieta = | valoda = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | reliģija = galvenokārt [[pareizticība]] | grupas = | radi = [[krievi]], [[ukraiņi]] | flag = [[Attēls:Flag of Kuban People's Republic.svg|250px]] | flag_caption = Kubaņas kazaku karogs }} '''Kubaņas kazaki''' ir [[Krievijas Impērija]]s [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] [[Kazaki|kazaku]] kārtas daļa, kā arī tauta,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://versia.ru/kubanskie-kazaki-zaxoteli-stat-narodom|title=Казакия – не Россия? - Кубанские казаки захотели стать народом|website=versia.ru|access-date=2023-05-18|language=ru}}</ref> kas apdzīvo mūsdienu [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadu]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novada]] rietumu daļu, [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabala]] dienvidus. Lai gan mūsdienās kazaki gandrīz visi runā [[Krievu valoda|krieviski]], ikdienā daži no viņiem lieto [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] valodas dialektus (īpaši laukos). Saskaņā ar dažiem datiem vēl 19. gadsimtā kazaki pārsvarā bija [[Divvalodība|divvalodīgi]]. Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem 20. gadsimta 30. gados absolūtais vairākums Kubaņas kazaku uzskatīja ukraiņu valodu par savu dzimto valodu un pat identificēja sevi kā [[Ukraiņi|ukraiņus]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=А.в|first=Сопов|date=2008|title=Проблема этнического происхождения казачества и ее современное прочтение|url=https://cyberleninka.ru/article/n/problema-etnicheskogo-proishozhdeniya-kazachestva-i-ee-sovremennoe-prochtenie|journal=Вестник Московского университета. Серия 8. История|issue=4|pages=66–85|issn=0130-0083}}</ref> Par ukraiņu kultūras ietekmi Kubaņas kazaku vidē liecina arī plaši izplatītās [[Ukraiņu uzvārdi|ukraiņu izcelsmes uzvārdu]] formas, īpaši uzvārdi ar galotnēm ''-enko'' un ''-ko''. Kubaņas tradicionālajā kultūrā saglabājušies arī ukraiņu folkloras un dziesmu elementi. Īpaši nozīmīgs piemērs ir [[Kubaņas kazaku koris]], kura repertuārā skan ukraiņu tautasdziesmas. == Vēsture == [[Attēls:Kubanskie kazaki 2.jpg|left|thumb|19. gadsimta beigas]] Kopš viduslaikiem [[Kubaņa (novads)|Kubaņa]] ir piederējusi Čerkesijai, [[Nogaju orda]]i un [[Krimas haniste]]i. 1783. gadā pēc Krimas hanistes likvidēšanas Kubaņa tika pievienota [[Krievijas Impērija]]i. Teritorija bija jāapsargā, tāpēc pēc [[Zaporižjas Seča]]s likvidēšanas cariskā valdība izveidoja Melnās jūras kazaku armiju, kas vēlāk apdzīvoja šo zemi. 1918. gada 28. janvārī Kubaņas Rada pasludināja neatkarīgu [[Kubaņas Tautas Republika|Kubaņas Tautas Republiku]] ar galvaspilsētu [[Krasnodara|Jekaterinodaru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yuga.ru/articles/society/8102.html|title=Кубанская народная республика. Как Кубань в 1917 году чуть не стала независимой и не вошла в состав Украины|website=Юга.ру|access-date=2023-01-19|language=ru}}</ref> 1920. gada 3. martā Sarkanā armija uzsāka Kubaņas—Novorosijskas operāciju. Brīvprātīgo korpuss, [[Donas armija|Donas]] un Kubaņas armijas sāka atkāpšanos. 17. martā [[Sarkanā armija]] ienāca [[Krasnodara|Jekaterinodarā]], Kubaņas armija tika iespiesta pie [[Gruzija|Gruzijas]] robežas un maijā sākumā kapitulēja, bet Kubaņas Tautas Republika tika likvidēta. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daudzi kazaki cīnījās arī [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un [[Japānas Impērija]]s armijas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.istmira.com/kazaki-mezhdu-gitlerom-i-stalinym/2446-15-j-kazachij-kavalerijskij-korpus-ss.html|title=15-й КАЗАЧИЙ КАВАЛЕРИЙСКИЙ КОРПУС СС|website=История России и мировая история|access-date=2023-01-19|language=ru|archive-date=2023-01-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20230119131705/https://www.istmira.com/kazaki-mezhdu-gitlerom-i-stalinym/2446-15-j-kazachij-kavalerijskij-korpus-ss.html}}</ref> == Skaits == 2009. gadā Kubaņā par kazakiem sevi uzskatīja 130 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rossaprimavera.ru/article/vozrozhdaemaya-identichnost-kubanskogo-kazachestva-i-ugrozy-territorialnoy-celostnosti|title=Возрождаемая идентичность кубанского казачества и угрозы территориальной целостности России|website=Красная весна|access-date=2023-01-19|language=ru}}</ref> 2014. gadā Kubaņas kazaku skaits sasniedza 146 000 un veidoja gandrīz trešdaļu no visiem Krievijas kazakiem. == Skatīt vēl == * [[Kubaņas kazaku koris]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kazaki]] [[Kategorija:Krasnodaras novads]] [[Kategorija:Krasnodara]] qb2nnndq36p0vnszu4z5ad8rluoa6qs 0 531581 4466128 4015507 2026-05-10T13:04:13Z Votre Provocateur 111653 4466128 wikitext text/x-wiki {{Augstskolas infokaste|nosaukums=Kubaņas Valsts Tehnoloģiskā universitāte<br />''Кубанский государственный технологический университет''|attēla_nos=|att_izm=|att_apraksts=|moto=|dibin=[[1918]]. gadā|valsts=Krievijas Federācija|vieta=[[Attēls:Flag_of_Krasnodar.svg|24px]] [[Krasnodara]]|tips=publiskā|dotācijas=|rektors=Mihails Bariševs|pasniedz=1400|studenti=23 000|publik=|asociācijas=|trangs=|arangs=|mlapa=http://www.kubstu.ru/|attēls=Kuban_State_Technological_University_building_K.jpg}} '''Kubaņas Valsts Tehnoloģiskā universitāte''' ({{val-ru|Кубанский государственный технологический университет}}) ir augstākās izglītības iestāde [[Krasnodara|Krasnodarā]], [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. == Vēsture == '''Kubaņas Politehniskais institūts''' tika dibināts 1918. gada 16. jūnijā, kā pirmā augstākās izglītības iestāde [[Kubaņa (novads)|Kubaņā]]. 1993. gadā augstskola saņēma universitātes statusu un tika pārdēvēta par Kubaņas Valsts Tehnoloģisko universitāti. Universitāte ieņēma 20. vietu Krievijas tehnisko augstskolu reitingā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuban.aif.ru/society/education/kubgu_i_kubgtu_voshli_v_reyting_top-100_vuzov_rossii|title=КубГУ и КубГТУ вошли в рейтинг топ-100 вузов России|website=AiF|access-date=2023-01-19|date=2021-07-12|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} [[Kategorija:Universitātes Krievijā]] [[Kategorija:Krasnodara]] ka00vxmv1ziaez0r2bzqdlj3yl02q81 0 537015 4466510 4450722 2026-05-11T06:23:04Z Lasks 38532 4466510 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra<br>Predsjedništvo Bosne i Hercegovine<br> Предсједништво Босне и Херцеговине |body = |insignia = Coat of arms of Bosnia and Herzegovina.svg |insigniasize = |insigniacaption = |image = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = |caption_align = center |image1 = Denis Bećirović - March 2026.jpg |caption1 = [[Deniss Bečirovičs]] |image2 = Željka Cvijanović (2024-12-18).jpg |caption2 = [[Deniss Bečirovičs]] |image3 = Željko Komšić (2025-12-17) (cropped).jpg |caption3 = [[Žeļko Komšičs]] }} |imagesize = |incumbent = [[Deniss Bečirovičs]]<br>[[Žeļka Cvijanoviča]]<br>[[Žeļko Komšičs]] |incumbentsince = {{dat|2022|11|16|G|bez}} |appointer = [[Tiešās vēlēšanas]] |residence = [[Prezidija ēka Bosnijā un Hercegovinā|Prezidija ēka]] |termlength = Četri gadi katram no biedriem |formation = 1996. gada 5. oktobris |inaugural = [[Alija Izetbegovičs]]<br>[[Momčilo Krajišņiks]]<br>[[Krešimirs Zubaks]] |website = https://www.predsjednistvobih.ba }} '''Bosnijas un Hecegovinas prezidentūra''' ir trīs cilvēku struktūra, kas ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] valsts vadītāji. Struktūra izveidota 1996. gada 5. oktobrī pēc [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]]. Šajā struktūrā ir pārstāvēti trīs tautību pārstāvji — [[bosnieši]], [[horvāti]] un [[serbi]]. == Uzskaitījums == === Bosniešu pārstāvji === {{colbegin|3}} {{legend| #28B463 | [[Demokrātiskā rīcības partija]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FBFF00 | [[Partija Bosnijai un Hercegovinai]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F80C0C | [[Sociāldemokrātiskā partija (Bosnijas un Hercegovina)|Sociāldemokrātiskā partija]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/ piederība !! Piezīmes |- | style="background: #28B463| || '''1.''' || [[Attēls:Izetbegovic.jpg|80px]] || '''[[Alija Izetbegovičs]]''' <br /> ''Alija Izetbegović'' <br /><small>(1925—2003)</small> || [[1996]]. gada [[5. oktobris]] — [[2000]]. gada [[14. oktobris]] || [[Demokrātiskā rīcības partija]] || |- | style="background: #28B463| || '''2.''' || [[Attēls:Halid Genjac (cropped).jpg|80px]] || '''[[Halids Genjars]]''' <br /> ''Halid Genjac'' <br /><small>(1958)</small> || [[2000]]. gada [[14. oktobris]] — [[2001]]. gada [[30. marts]] || [[Demokrātiskā rīcības partija]] || |- | style="background: #FBFF00| || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Berizs Belkičs]]''' <br /> ''Beriz Belkić'' <br /><small>(1946—2023)</small> || [[2001]]. gada [[30. marts]] — [[2002]]. gada [[5. oktobris]] || [[Partija Bosnijai un Hercegovinai]] || |- | style="background: #28B463| || '''4.''' || [[Attēls:Sulejman Tihić.jpg|80px]] || '''[[Sulejmans Tihičs]]''' <br /> ''Sulejman Tihić'' <br /><small>(1951—2014)</small> || [[2002]]. gada [[5. oktobris]] — [[2006]]. gada [[6. oktobris]] || [[Demokrātiskā rīcības partija]] || |- | style="background: #FBFF00| || '''5.''' || [[Attēls:Haris Silajdžić.jpg|80px]] || '''[[Hariss Siladžičs]]''' <br /> ''Haris Silajdžić'' <br /><small>(1945)</small> || [[2006]]. gada [[6. oktobris]] — [[2010]]. gada [[10. novembris]] || [[Partija Bosnijai un Hercegovinai]] || |- | style="background: #28B463| || '''6.''' || [[Attēls:Izetbegović, Bakir.jpg|80px]] || '''[[Bakirs Izetbegovičs]]''' <br /> ''Bakir Izetbegović'' <br /><small>(1956)</small> || [[2010]]. gada [[10. novembris]] — [[2018]]. gada [[20. novembris]] || [[Demokrātiskā rīcības partija]] || |- | style="background: #28B463| || '''7.''' || [[Attēls:Šefik Džaferović (cropped).jpg|80px]] || '''[[Šefiks Džaferovičs]]''' <br /> ''Šefik Džaferović'' <br /><small>(1957)</small> || [[2018]]. gada [[20. novembris]] — [[2022]]. gada [[16. novembris]] || [[Demokrātiskā rīcības partija]] || |- | style="background: #F80C0C| || '''8.''' || [[Attēls:Denis Bećirović - March 2026.jpg|80px]] || '''[[Deniss Bečirovičs]]''' <br /> ''Denis Bećirović'' <br /><small>(1975)</small> || [[2022]]. gada [[16. novembris]] — ''pašlaik'' || [[Sociāldemokrātiskā partija (Bosnijas un Hercegovina)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |} === Horvātu pārstāvji === {{colbegin|3}} {{legend| #154360 | [[Horvātu Demokrātiskā savienība Bosnijā un Hercegovinā|Horvātu Demokrātiskā savienība]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F80C0C | [[Sociāldemokrātiskā partija (Bosnijas un Hercegovina)|Sociāldemokrātiskā partija]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F39C12 | [[Demokrātiskā fronte (Bosnija un Hercegovina)|Demokrātiskā fronte]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/ piederība !! Piezīmes |- | style="background: #154360| || '''1.''' || [[Attēls:Kresimir Zubak at the Sarajevo Air Force Base - Flickr - The Central Intelligence Agency (cropped).jpg|80px]] || '''[[Krešimirs Zubāks]]''' <br /> ''Krešimir Zubak'' <br /><small>(1947)</small> || [[1996]]. gada [[5. oktobris]] — [[1998]]. gada [[15. novembris]] || [[Horvātu Demokrātiskā savienība Bosnijā un Hercegovinā|Horvātu Demokrātiskā savienība]] || |- | style="background: #154360| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ante Jelavičs]]''' <br /> ''Ante Jelavić'' <br /><small>(1963)</small> || [[1998]]. gada [[15. novembris]] — [[2001]]. gada [[7. marts]] || [[Horvātu Demokrātiskā savienība Bosnijā un Hercegovinā|Horvātu Demokrātiskā savienība]] || |- | style="background: #F80C0C| || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jozo Križanovičs]]''' <br /> ''Jozo Križanović'' <br /><small>(1944—2009)</small> || [[2001]]. gada [[7. marts]] — [[2002]]. gada [[5. oktobris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Bosnijas un Hercegovina)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #154360| || '''4.''' || [[Attēls:Dragan Čović 2015 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Dragans Kovičs]]''' <br /> ''Dragan Čović'' <br /><small>(1956)</small> || [[2002]]. gada [[5. oktobris]] — [[2005]]. gada [[9. maijs]] || [[Horvātu Demokrātiskā savienība Bosnijā un Hercegovinā|Horvātu Demokrātiskā savienība]] || |- | style="background: #154360| || '''5.''' || [[Attēls:Ivo Miro Jović (cropped).jpg|80px]] || '''[[Ivo Miro Jovičs]]''' <br /> ''Ivo Miro Jović'' <br /><small>(1950)</small> || [[2005]]. gada [[9. maijs]] — [[2006]]. gada [[6. novembris]] || [[Horvātu Demokrātiskā savienība Bosnijā un Hercegovinā|Horvātu Demokrātiskā savienība]] || |- | style="background: #F80C0C| || rowspan=2 | '''6.''' || rowspan=2 | [[Attēls:Željko Komšić (cropped).jpg|80px]] || rowspan=2 | '''[[Žeļko Komšičs]]''' <br /> ''Željko Komšić'' <br /><small>(1964)</small> || rowspan=2 | [[2006]]. gada [[6. novembris]] — [[2014]]. gada [[17. novembris]] || [[Sociāldemokrātiskā partija (Bosnijas un Hercegovina)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: #F39C12| || [[Demokrātiskā fronte (Bosnija un Hercegovina)|Demokrātiskā fronte]] |- | style="background: #154360| || '''(4).''' || [[Attēls:Dragan Čović, portrait 2.jpg|80px]] || '''[[Dragans Kovičs]]''' <br /> ''Dragan Čović'' <br /><small>(1956)</small> || [[2014]]. gada [[17. novembris]] — [[2018]]. gada [[20. novembris]] || [[Horvātu Demokrātiskā savienība Bosnijā un Hercegovinā|Horvātu Demokrātiskā savienība]] || |- | style="background: #F39C12| || '''(6).''' || [[Attēls:Željko Komšić (2025-12-17) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Žeļko Komšičs]]''' <br /> ''Željko Komšić'' <br /><small>(1964)</small> || [[2018]]. gada [[20. novembris]] — ''pašlaik'' || [[Demokrātiskā fronte (Bosnija un Hercegovina)|Demokrātiskā fronte]] || |} === Serbu pārstāvji === {{colbegin|3}} {{legend| #1F618D | [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F1948A | [[Sociālistu partija (Bosnija un Hercegovina)|Sociālistu partija]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #7B241C | [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu aliance]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #154360 | [[Demokrātiskā Progresa partija]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/ piederība !! Piezīmes |- | style="background: #1F618D| || '''1.''' || [[Attēls:Momcilo Krajisnik crop.jpeg|80px]] || '''[[Momčilo Krajišņiks]]''' <br /> ''Момчило Крајишник'' <br /><small>(1945—2020)</small> || [[1996]]. gada [[5. oktobris]] — [[1998]]. gada [[13. oktobris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #F1948A| || '''2.''' || [[Attēls:Zivko Radisic (cropped).jpg|80px]] || '''[[Živko Radišičs]]''' <br /> ''Живко Радишић'' <br /><small>(1937—2021)</small> || [[1998]]. gada [[13. oktobris]] — [[2002]]. gada [[28. oktobris]] || [[Sociālistu partija (Bosnija un Hercegovina)|Sociālistu partija]] || |- | style="background: #1F618D| || '''3.''' || [[Attēls:Mirko Šarović (cropped).jpg|80px]] || '''[[Mirko Šarovičs]]''' <br /> ''Мирко Шаровић'' <br /><small>(1956)</small> || [[2002]]. gada [[28. oktobris]] — [[2003]]. gada [[2. aprīlis]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #1F618D| || '''4.''' || [[Attēls:Borislav Paravac, Pope johnpaul funeral politics.jpg|80px]] || '''[[Borislavs Paravacs]]''' <br /> ''Борислав Паравац'' <br /><small>(1943—2026)</small> || [[2003]]. gada [[10. aprīlis]] — [[2006]]. gada [[6. novembris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #7B241C| || '''5.''' || [[Attēls:Nebojsa Radmanovic.jpg|80px]] || '''[[Nebojša Radmovičs]]''' <br /> ''Небојша Радмановић'' <br /><small>(1949)</small> || [[2006]]. gada [[6. novembris]] — [[2014]]. gada [[17. novembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu aliance]] || |- | style="background: #154360| || '''6.''' || [[Attēls:Mladen Ivanic (cropped).jpg|80px]] || '''[[Mladens Ivaničs]]''' <br /> ''Младен Иванић'' <br /><small>(1958)</small> || [[2014]]. gada [[17. novembris]] — [[2018]]. gada [[20. novembris]] || [[Demokrātiskā Progresa partija]] || |- | style="background: #7B241C| || '''7.''' || [[Attēls:Dodik (2022-06-18) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Milorads Dodiks]]''' <br /> ''Милорад Додик'' <br /><small>(1959)</small> || [[2018]]. gada [[20. novembris]] — [[2022]]. gada [[15. novembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu aliance]] || |- | style="background: #7B241C| || '''8.''' || [[Attēls:Željka Cvijanović (2024-12-18).jpg|80px]] || '''[[Žeļka Cvijanoviča]]''' <br /> ''Жељка Цвијановић'' <br /><small>(1967)</small> || [[2022]]. gada [[16. novembris]] — ''pašlaik'' || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu aliance]] || |} {{Eiropas valstu vadītāji}} [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas prezidenti| ]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] sj33p75w083uy8mim2jeuq22fhcg81q 0 538101 4466129 4015508 2026-05-10T13:04:20Z Votre Provocateur 111653 4466129 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste|native_name=Кубанский государственный аграрный университет|image=КубГАУ,_Кубанский_государственный_аграрный_университет_,_ЗооФак._-_panoramio.jpg|location=[[Attēls:Flag_of_Krasnodar.svg|24px]] [[Krasnodara]]|students=35 000|logo=Logo_vert1.png|website=https://www.kubsau.ru/|academic_staff=4000|motto="Tradīcijas. Pamatīgums. Inovācijas"|established=1922}} '''Kubaņas Valsts Agrārā universitāte''' ({{val|ru|Кубанский государственный аграрный университет}}) ir augstākās izglītības iestāde [[Krasnodara|Krasnodarā]]. Viena no lielākajām agrārajām universitātēm [[Krievija|Krievijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvkrasnodar.ru/obshchestvo/2022/03/12/kubgau-otmechaet-100-let-istoriya-fakty-i-mneniya-ob-odnom-iz-krupneyshikh-vuzov-yuga-/|title=КубГАУ отмечает 100 лет: история, факты и мнения об одном из крупнейших вузов Юга|website=tvkrasnodar.ru|access-date=2023-04-08|date=2022-03-12|language=ru-Ru}}</ref> == Fakultātes == === Bioloģijas nozare === * Agronomija un ekoloģija * Agroķīmija un augu aizsardzība * Augļkopība un dārzeņkopība un vīnkopība * Zootehnika * Pārstrādes tehnoloģija * Veterinārmedicīna === Inženierzinātņu nozare === * Arhitektūra un civilā inženierija * Meliorācija * Zemes mērniecība * Mehanizācija * Enerģētika === Ekonomika === * Lietišķā datorzinātne * Grāmatvedība un finanses * Finanses un kredīts * Digitālā ekonomika un inovācija * Ekonomika == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Universitātes Krievijā]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par izglītību]] [[Kategorija:Krasnodara]] nlssugay844oy79iol9oonvdgg0eqy1 0 538409 4466262 4211175 2026-05-10T18:04:52Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4466262 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Potato pancakes.jpg|thumb|Draņiki tradicionālajā trauciņā]] '''Baltkrievu virtuve''' ({{val|be|беларуская кухня}}) ir [[baltkrievi]]em raksturīgo [[ēdiens|ēdienu]] un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē. == Vēsture == Baltkrievu virtuve ir veidojusies daudzu gadsimtu garumā. Baltkrievu virtuves īpatnības nosaka klimatiskie apstākļi un zināmā mērā arī valsts ģeogrāfiskais novietojums, kas atrodas uz lielu ģeopolitisko reģionu robežas un ir piedzīvojusi [[Pareizticība|pareizticīgo]], [[Katoļticība|katoļu]], [[Baltijas valstis|Baltijas]], [[Islāms|musulmaņu]] un [[Ebreji|ebreju]] ietekmi. Senos laikos gaļas bija maz. Tāpat kā pie kaimiņiem [[ukraiņi]]em, ļoti populārs bija [[sālīts speķis]] (''сала''). == Mūsdienu virtuve == [[Attēls:The meal in Belorussian cafe in Vitebsk..JPG|thumb|Baltkrievu maltīte kafejnīcā [[Vitebska|Vitebskā]]]] Šodien populāras zupas ir [[uha]], [[sēņu zupa]], [[zirņu zupa]], [[borščs]]. [[Degvīns]] (''гарэлка'') ir visizplatītākais alkoholiskais dzēriens [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Baltkrievu [[kvass]] ir raudzēta [[bērzu sula]]. Populāri ir [[skābēti kāposti]] un [[skābēti gurķi]]. Saldie ēdieni: * [[oladijas]]; * [[bliņas]] (''бліны''); * [[pīrāgs (pārtika)|pīrāgi]] (''піро́г''). == Kartupeļi == [[Attēls:Th babka.jpg|thumb|Rīvētu kartupeļu, cepta speķa, gaļas un sīpolu sacepums babka.]] Baltkrievijas teritorijā tāpat kā Latvijā kartupeļus sāka audzēt 17. gadsimtā. Baltkrievijas auglīgā zeme izrādījās ļoti piemērota kartupeļu audzēšanai, tādēļ ar laiku kartupeļi kļuva par arvien nozīmīgāku baltkrievu ikdienas uztura sastāvdaļu, nopietni konkurējot ar labību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/tasty/praktiski-padomi/soli-pa-solim-ka-gatavojami-tradicionalie-baltkrievu-draniki-ar-satigu-galas-merci.d?id=50473751|title=Soli pa solim: kā gatavojami tradicionālie baltkrievu draņiki ar sātīgu gaļas mērci|website=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> Draņiki ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''дранiкi'') ir viens no Baltkrievijas kulinārajiem simboliem, [[kartupeļu pankūkas]]. Kartupeļus nomazgā, nomizo un sarīvē uz smalkās rīves. Nolej lieko šķidrumu, bet ne visu, jo masai nav jābūt pilnīgi sausai. Pievieno sakultas olas un samaisa. Pieber sāli, piparus un garšvielas. Ar kausiņu lej uz sakarsētas pannas un cep mazas pankūciņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/virtuve/baltkrievu-draniki-jeb-kartupelu-pankukas-istas-latvijas-saimnieces-recepte.a269160/|title=Baltkrievu draņiki jeb kartupeļu pankūkas - «Īstās Latvijas saimnieces» recepte|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> Mūsdienu baltkrievs gadā apēd aptuveni 160 kg kartupeļu (aptuveni 0,5 kg dienā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://smartpress.by/news/34680/|title=Белорусы в среднем съедают по 98 кг мяса и 160 кг картошки в год {{!}} СмартПресс|website=smartpress.by|access-date=2023-04-11}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Virtuve]] [[Kategorija:Baltkrievijas kultūra]] [[Kategorija:Baltkrievija]] [[Kategorija:Baltkrievi]] oq2xmdlotns4zkybcfkv9vyl0wn0482 0 538789 4466341 4189646 2026-05-10T20:19:10Z Votre Provocateur 111653 4466341 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Organizācijas infokaste | nombre = ''Roskomnadzor'' | full_name = Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests | nombre nativo = ''Федеральная служба по надзору в сфере связи, информационных технологий и массовых коммуникаций (Роскомнадзор)'' | nombre nativo lengua = krievu | logo = Flag_of_Roskomnadzor.svg | image = Emblem_of_Roskomnadzor.svg | location_country = {{RUS}}, | location_city2 = [[Maskava]] }} '''Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests (''Roskomnadzor'')''' ir [[Krievija]]s valsts federālā izpildinstitūcija, kuras uzdevumos ietilpst sakaru, [[Informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] un [[Plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļu]] jomas uzraudzība, kā arī [[Personas dati|personas datu]] [[Datu aizsardzība|aizsardzība]]. Dienests tika izveidots 2008. gada decembrī ar Krievijas prezidenta [[Dmitrijs Medvedevs|Dmitrija Medvedeva]] rīkojumu. Kopš 2022. gada 8. jūlija kā "[[dezinformācija]]s organizācijai" pret organziāciju tiek piemērotas [[Eiropas Savienība]]s un vairāku citu valstu [[sankcijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/news/daily/europe/devyatyj-paket-sankcij-korrupcionnyj-skandal-i-cifrovye-prava-evrodajdzhest-glavnye-sobytiya-nedeli.d?id=55049702|title=Девятый пакет санкций, коррупционный скандал и цифровые права. Евродайджест: главные события недели|last=Delfi|website=rus.delfi.lv|access-date=2023-04-16|language=ru}}</ref> == Publikāciju bloķēšana == ''Roskomnadzor'' bieži darbojas kā publikāciju masveida bloķēšanas instruments. 2015. gada 24. augustā ''Roskomnadzor'' nosūtīja rīkojumu Krievijas interneta pakalpojumu sniedzējiem bloķēt [[Vikipēdija|Vikipēdiju]]. Reaģējot uz šīm darbībām, [[Vikipēdija krievu valodā|Krievu vikipēdijas]] redaktori publicēja norādījumus, kā apiet bloķēšanu. Naktī no 24. uz 25. augustu vairāki interneta pakalpojumu sniedzēji jau bija bloķējuši Vikipēdiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2015/8/27/9210475/russia-wikipedia-ban-censorship|title=Russia banned Wikipedia because it couldn’t censor pages|last=Toor|first=Amar|website=The Verge|access-date=2023-04-16|date=2015-08-27|language=en-US}}</ref> 25. augusta rītā bloķēšana tika atcelta. Vēlāk tika bloķēta piekļuve tādiem resursiem kā ''[[LinkedIn]]'', ''[[Telegram]]'', [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] tīmekļa vietnes un [[Tor (anonimitātes tīkls)|''Tor'']]. [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā Krievijā tika pastiprināta cenzūra. 2022. gada 24. februārī ''Roskomnadzor'' pieprasīja medijiem un informācijas resursiem, publicējot rakstus, kas saistīti ar [[Ukraina]]s militāro konfliktu atspoguļošanu, izmantot tikai oficiālu Krievijas avotu informāciju. Iebrukumu un karu ir aizliegts dēvēt par "iebrukumu" un "karu", atļautais termins ir "īpaša denacifikācijas operācija". Kopumā bloķēto tīmekļa vietņu skaits 2022. gadā bija vairāk nekā 5400, šobrīd Krievijā nav pieejami tādi mediji kā ''[[Euronews]]'', ''[[Deutsche Welle]]'', kā arī portāla [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] krievu valodas sadaļa un citi informācijas resursi. == Skatīt arī == * [[Krievijas propaganda]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Krievija]] [[Kategorija:Krievijas politika]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] jwleytpopdbuom17cev2zeyxdyj6oc1 4466342 4466341 2026-05-10T20:19:27Z Votre Provocateur 111653 4466342 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Organizācijas infokaste | nombre = ''Roskomnadzor'' | full_name = Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests | nombre nativo = ''Федеральная служба по надзору в сфере связи, информационных технологий и массовых коммуникаций (Роскомнадзор)'' | nombre nativo lengua = krievu | logo = Flag_of_Roskomnadzor.svg | image = Emblem_of_Roskomnadzor.svg | location_country = {{RUS}}, | location_city2 = [[Maskava]] }} '''Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests (''Roskomnadzor'')''' ir [[Krievija]]s valsts federālā izpildinstitūcija, kuras uzdevumos ietilpst sakaru, [[Informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] un [[Plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļu]] jomas uzraudzība, kā arī [[Personas dati|personas datu]] [[Datu aizsardzība|aizsardzība]]. Dienests tika izveidots 2008. gada decembrī ar Krievijas prezidenta [[Dmitrijs Medvedevs|Dmitrija Medvedeva]] rīkojumu. Kopš 2022. gada 8. jūlija kā "[[dezinformācija]]s organizācijai" pret organziāciju tiek piemērotas [[Eiropas Savienība]]s un vairāku citu valstu [[sankcijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/news/daily/europe/devyatyj-paket-sankcij-korrupcionnyj-skandal-i-cifrovye-prava-evrodajdzhest-glavnye-sobytiya-nedeli.d?id=55049702|title=Девятый пакет санкций, коррупционный скандал и цифровые права. Евродайджест: главные события недели|last=Delfi|website=rus.delfi.lv|access-date=2023-04-16|language=ru}}</ref> == Publikāciju bloķēšana == ''Roskomnadzor'' bieži darbojas kā publikāciju masveida bloķēšanas instruments. 2015. gada 24. augustā ''Roskomnadzor'' nosūtīja rīkojumu Krievijas interneta pakalpojumu sniedzējiem bloķēt [[Vikipēdija|Vikipēdiju]]. Reaģējot uz šīm darbībām, [[Vikipēdija krievu valodā|Krievu vikipēdijas]] redaktori publicēja norādījumus, kā apiet bloķēšanu. Naktī no 24. uz 25. augustu vairāki interneta pakalpojumu sniedzēji jau bija bloķējuši Vikipēdiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2015/8/27/9210475/russia-wikipedia-ban-censorship|title=Russia banned Wikipedia because it couldn’t censor pages|last=Toor|first=Amar|website=The Verge|access-date=2023-04-16|date=2015-08-27|language=en-US}}</ref> 25. augusta rītā bloķēšana tika atcelta. Vēlāk tika bloķēta piekļuve tādiem resursiem kā ''[[LinkedIn]]'', ''[[Telegram]]'', [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] tīmekļa vietnes un [[Tor (anonimitātes tīkls)|''Tor'']]. [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā Krievijā tika pastiprināta cenzūra. 2022. gada 24. februārī ''Roskomnadzor'' pieprasīja medijiem un informācijas resursiem, publicējot rakstus, kas saistīti ar [[Ukraina]]s militāro konfliktu atspoguļošanu, izmantot tikai oficiālu Krievijas avotu informāciju. Iebrukumu un karu ir aizliegts dēvēt par "iebrukumu" un "karu", atļautais termins ir "īpaša denacifikācijas operācija". Kopumā bloķēto tīmekļa vietņu skaits 2022. gadā bija vairāk nekā 5400, šobrīd Krievijā nav pieejami tādi mediji kā ''[[Euronews]]'', ''[[Deutsche Welle]]'', kā arī portāla [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] krievu valodas sadaļa un citi informācijas resursi. == Skatīt arī == * [[Krievijas propaganda]] * [[Jekaterina Mizuļina]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Krievija]] [[Kategorija:Krievijas politika]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] h086naqplganmy9rw23igaehsiorujj 0 538972 4466130 4015509 2026-05-10T13:04:29Z Votre Provocateur 111653 4466130 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste|native_name=Кубанский государственный медицинский университет|name=Kubaņas Valsts Medicīnas universitāte|image=Кубанский_Государственный_Медицинский_Университет_Минздрава_России.jpg|established=1920|location=[[Attēls:Flag_of_Krasnodar.svg|24px]] [[Krasnodara]]|students=6000|website=www.ksma.ru}} '''Kubaņas Valsts Medicīnas universitāte''' ({{val|ru|Кубанский государственный медицинский университет}}) ir augstākās izglītības iestāde [[Krasnodara|Krasnodarā]], [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. == Vēsture == Universitāte tika izveidota 1920. gadā Krasnodarā kā [[Kubaņas Valsts universitāte|Kubaņas universitātes]] medicīnas fakultāte. Kopš 1921. izglītības iestādes nosaukums — '''Kubaņas Medicīnas institūts'''. 1994. gadā tā kļuva par akadēmiju, bet 2005. gadā par universitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ksma.ru/universitet/istoriya-vuza/|title=История вуза|website=КубГМУ|access-date=2023-04-19|language=ru-RU}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Krasnodaras novads]] [[Kategorija:Universitātes Krievijā]] [[Kategorija:Krasnodara]] pcmm9qe2gix15t963ruwe9pbehcx6n2 0 543118 4466423 4257662 2026-05-10T22:08:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466423 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mario Bava | vārds_orig = ''Mario Bava'' | attēls = Mario Bava 75.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Mario Bava 1975. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1914|7|13}} | dz. vieta = {{vieta|Itālija|Sanremo}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1980|4|27|1914|7|13}} | miršanas vieta = {{vieta|Itālija|Roma}} | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, operators, specefektu mākslinieks, scenārists | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Mario Bava''' ({{Val|it|Mario Bava}}, dzimis {{Dat|1914|7|13}}, miris {{Dat|1980|4|27}}) bija [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors]], strādājis arī par operatoru, specefektu mākslinieku un scenāristu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/section/movies|title=Movies|work=The New York Times|access-date=2023-06-08|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Bieži tiek dēvēts par "itāļu šausmu meistaru".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mario Bava|last=Pezzotta|first=Alberto|publisher=Il Castoro Cinema|year=1995|location=Milan}}</ref> Viņa mazbudžeta šausmu filmas pazīstamas ar sev raksturīgu vizuālo stilu un tehniskajiem risinājumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mariobava.tripod.com/biography.htm|title=Mario Bava Biography|website=mariobava.tripod.com|access-date=2023-06-08}}{{Novecojusi saite}}</ref> Bava bija itāļu šausmu žanra pionieris un tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem šausmu žanra autoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lwlies.com/articles/why-your-favourite-directors-love-mario-bava/|title=Why your favourite directors love Mario Bava|website=Little White Lies|access-date=2023-06-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bfi.org.uk/features/where-begin-mario-bava|title=Where to begin with Mario Bava|website=BFI|access-date=2023-06-08|language=en}}</ref> Karjeras sākumā strādājis par operatoru pie filmām [[Hercules (filma)|''Hercules'']] (1958) un ''[[Caltiki, il mostro immortale]]'' (1959). 1960. gadā tika izdota Bavas pirmā režisētā filma — šausmu filma ''[[La maschera del demonio]]''. Vēlāk režisējis filmas ''[[La ragazza che sapeva troppo]]'' (1963), ''[[I tre volti della paura]]'' (1963), ''[[La frusta e il corpo]]'' (1963), ''[[6 donne per l'assassino]]'' (1964), ''[[Terrore nello Spazio]]'' (1965), ''[[Operazione paura]]'' (1966), ''[[Diabolik]]'' (1968), ''[[Ecologia del delitto]]'' (1971), ''[[Gli orrori del castello di Norimberga]]'' (1972), ''[[Lisa and the Devil]]'' (1974) un ''[[Cani arrabbiati]]'' (1974). Lielākā daļa Bavas filmu bija komerciāli neveiksmīgas, tomēr laika gaitā daudzas no tām ir ieguvušas [[kulta filma]]s statusu, salīdzinot tās ar [[Alfreds Hičkoks|Alfreda Hičkoka]] darbiem. Bavas stils ir ietekmējis daudzus atpazīstamus režisorus kā [[Džo Dante|Džo Danti]], [[Mārtins Skorsēze|Mārtinu Skorsēzi]], [[Kventins Tarantīno|Kventinu Tarantīno]], [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisu Fordu Kopolu]], [[Džons Lendiss|Džonu Lendisu]] un [[Tims Bērtons|Timu Bērtonu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.comingsoon.net/movies/features/772305-shock-video-tim-burton-talks-his-love-of-mario-bava|title=Shock Video: Tim Burton Talks His Love of Mario Bava|last=Evry|first=Max|website=ComingSoon.net - Movie Trailers, TV & Streaming News, and More|access-date=2023-06-08|date=2016-10-03|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tasteofcinema.com/2014/10-essential-mario-bava-films-every-horror-fan-should-see/|title=10 Essential Mario Bava Films Every Horror Fan Should See|last=Mason|first=Scot|website=Taste of Cinema - Movie Reviews and Classic Movie Lists|access-date=2023-06-08|date=2014-05-13|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bava, Mario}} [[Kategorija:1914. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1980. gadā mirušie]] [[Kategorija:Itāļu kinorežisori]] [[Kategorija:Itāļu scenāristi]] [[Kategorija:Ligūrijā dzimušie]] m559krm58vdelu1o1pa1t609x06uvtf 0 544260 4466199 4118976 2026-05-10T15:38:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466199 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Lielvārdes Sv. Krusta Paaugstināšanas Romas katoļu baznīca | image = Lielvārdes katoļu baznīca 2002-01-12.jpg | image_size = | caption = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | map_label = Lielvārdes Sv. Krusta Paaugstināšanas Romas katoļu baznīca | latd = 56 | latm = 43 | lats = 49.89 | latNS = N | longd = 24 | longm = 48 | longs = 15.46 | longEW = E | religious_affiliation = [[Katolicisms]] | rite = | location = {{vieta|Latvija|Ogres novads|Lielvārde|Meža iela 18|4s=Meža iela (Lielvārde)}} | consecration_year = 1936 | status = | functional_status = | heritage_designation = | leadership = Prāvests Andris Solims | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1940 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Lielvārdes Sv. Krusta Paaugstināšanas Romas katoļu baznīca''' ir [[Romas katoļu baznīca]] [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Lielvārde|Lielvārdē]]. 1936. gadā Romas katoļu draudzei Lielvārdē piešķīra apbūves gabalu baznīcai un gruntsgabalu kapsētai. Baznīcu cēla pēc inženiera A. Strazdiņa projekta. Baznīca tika pabeigta 1940. gadā. Pārbūvēta 1992. gadā pēc [[Pēteris Rudzītis|Pētera Rudzīša]] projekta. 1992. gada 25. oktobrī atjaunoto baznīcu iesvētīja arhibīskaps [[Jānis Pujāts]].<ref>[https://www.ogresnovads.lv/lv/strukturvieniba/lielvardes-romas-katolu-draudze Lielvārdes Romas katoļu draudze]</ref> Kopš 2013. gada 4. augusta draudzē kalpo prāvests Andris Solims.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lielvardnieki.lv/index.php/administrators|title=Prāvests|website=www.lielvardnieki.lv|access-date=2023-06-24}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Reliģija-aizmetnis}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas arhidiecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Lielvārde]] 3i2n0mlx3kx7r9h97t9rd4lz8klet4t 0 545200 4466103 4211668 2026-05-10T12:12:39Z Votre Provocateur 111653 4466103 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Patch of the Police of Russia 2.svg|thumb|Krievijas policijas uzšuve]] '''Krievijas policija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Полиция России'') ir [[Krievija]]s valsts tiesībaizsardzības iestāde. Pirmoreiz tā tika izveidota 1718. gada 7. jūnijā ar [[Pēteris I|Pētera I]] dekrētu, bet 2011. gadā aizstāja bijušo [[Krievijas milicija|miliciju]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Н.в|first=Румянцев|date=2012|title=Российская полиция: историко-правовой анализ|url=https://cyberleninka.ru/article/n/rossiyskaya-politsiya-istoriko-pravovoy-analiz|journal=Вестник Московского университета МВД России|issue=1|pages=126–129|issn=2073-0454}}</ref> Krievijas policija tika reformēta 2011. gadā. Šīs izmaiņas ietvēra tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku skaita samazināšanu par 20 %, pārdēvēšanu no "milicijas" uz "policiju", atalgojuma paaugstināšanu, finansējuma [[Centralizācija|centralizāciju]] un vairākas citas izmaiņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.ru/news/234146-pereimenovanie-militsii-v-politsiyu-oboshlos-byudzhetu-v-2-mlrd-rublei|title=Переименование милиции в полицию обошлось бюджету в 2 млрд рублей|website=Forbes.ru|access-date=2023-07-04|date=2013-02-11|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://openmedia.io/news/n4/10-let-nazad-po-vole-medvedeva-miliciya-stala-policiej-my-izuchili-statistiku-i-nashli-15-otlichij-novogo-mvd/|title=10 лет назад по воле Медведева милиция стала полицией. Мы изучили статистику и нашли 15 отличий «нового» МВД|website=Открытые Медиа|access-date=2023-07-04|date=2021-02-26|language=ru-RU}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievija]] [[Kategorija:Policija]] f85u6oxaljqelgmgsumfi93rvu5pvqa 0 549458 4466361 4323552 2026-05-10T20:29:52Z Votre Provocateur 111653 Nav izolēts 4466361 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Igors Lipsics | vārds_orig = ''Игорь Владимирович Липсиц'' | attēls = IgorsLipsics.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1950 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Maskava|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Lietuva}} | pilsonība = | tautība = [[ebrejs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Augstākā ekonomikas skola]] (līdz 2023. gadam) | alma_mater = [[Krievijas Ekonomikas universitāte|Maskavas Tautsaimniecības institūts]] | zinātne = [[ekonomika]] | kategorijas = nē | akad_amats = Ekonomikas zinātņu doktors (2001) }}'''Igors Lipsics''' ({{val|ru|Игорь Владимирович Липсиц}}; dzimis 1950. gada 18. martā [[Maskava|Maskavā]], [[Padomju Savienība|PSRS]]) ir [[Krievija]]s zinātnieks, profesors, ekonomikas doktors, viens no Maskavā bāzētās [[Augstākā ekonomikas skola|Augstākās ekonomikas skolas]] dibinātājiem. Zinātniskā specializācija: [[Mārketings|mārketinga]] vadība, reālo ieguldījumu ekonomiskā analīze, cenu veidošana. == Dzīvesgājums == Dzimis 1950. gada 18, martā Maskavā, [[Ebreji|ebreju]] ģimenē.<ref>{{Atsauce|title=Экономист Игорь Липсиц I Чем притягивает Литва, и почему Россия уже никогда не вернёт прежнюю жизнь?|url=https://www.youtube.com/watch?v=YwL9RUVLJSk|date=2025-08-16|accessdate=2025-08-17|last=Delfi Литва}}</ref> 1971. gadā absolvējis Plehanova Maskavas Tautas saimniecības institūtu, 1976. gadā aizstāvējis kandidāta [[Disertācija|disertāciju]], bet 2001. gadā — doktora disertāciju par cenu veidošanas vadību. No 1971. līdz 1989. gadam strādāja Cenu veidošanas zinātniskās pētniecības institūtā pie PSRS Valsts cenu komitejas. Pēc tam ieņēma vadošus amatus Kredītu un finanšu institūtā un RSPP Ekspertu institūtā. No 1993. gada — [[Augstākā ekonomikas skola|AES]] profesors, uzņēmuma ekonomikas katedras un mārketinga katedras dibinātājs. No 2003. līdz 2014. gadam — AES mārketinga departamenta zinātniskais vadītājs. Sākot no 2020. gada pastāvīgi dzīvo [[Lietuva|Lietuvā]]. 2023. gadā pameta AES pēc līguma anulēšanas. 2024. gada martā Krievijā tika iekļauts ārvalstu aģentu sarakstā, bet 2024. gada decembrī atteicās no Krievijas pilsonības un ieguva Lietuvas pilsonību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/2564146/professor-igor-lipsits-ne-ponimaiu-iz-kogo-i-kak-stroit-prekrasnuiu-rossiiu-budushchego|title=Профессор Игорь Липсиц: Не понимаю, из кого и как строить «прекрасную Россию будущего»|last=versija,LRT.lt|first=Владислав Рассохов,телепроект «Наша русская улица»,Ketvirta|website=lrt.lt|access-date=2025-08-17|date=2025-05-17|language=ru}}</ref> == Darbi == * Липсиц И. В. Секреты умелого руководителя. — М.: Экономика, 1991. — 322 с. — <nowiki>ISBN 5-282-01104-2</nowiki>. * Липсиц И. В. Бизнес-план — основа успеха. — М.: Машиностроение, 1993. — 80 с. — <nowiki>ISBN 5-217-01869-0</nowiki>. * Липсиц И. В. Экономика без тайн. — М.: Дело ЛТД, 1993. — 352 с. — <nowiki>ISBN 5-86461-132-8</nowiki>. * Липсиц И. В. Словарь коммерсанта: Толковый русско-английский и англо-русский. — М.: Машиностроение; Инфра-М, 1996. — 352 с. — <nowiki>ISBN 5-217-02457-7</nowiki>. — <nowiki>ISBN 5-86225-198-7</nowiki>. * Липсиц И. В. Введение в экономику и бизнес (Экономика для неэкономистов). — М.: Бита-Пресс, 1997. — 352 с. — <nowiki>ISBN 5-7755-0023-7</nowiki>. * Липсиц И. В. Экономика. В двух книгах. Книга 1. — М.: Вита-Пресс, 2000. — 302 с. — <nowiki>ISBN 5-7755-0119-5</nowiki>. * Липсиц И. В. Экономика. В двух книгах. Книга 2 (сборник). — М.: Вита-Пресс, 2000. — 352 с. — <nowiki>ISBN 5-7755-0120-9</nowiki>. * Липсиц И. В. Экономика. — М.: Вита-Пресс, 2002. — <nowiki>ISBN 5-7755-0355-4</nowiki>. * Липсиц И. В. Ценообразование. Учебник. — М.: Экономистъ, 2006. — <nowiki>ISBN 5-98118-082-X</nowiki>. * Липсиц И. В., Балакина А., Бабленкова И. И. Налоги России: учебное пособие для старших классов. — М.: Вита-Пресс, 2005. — 192 с. — <nowiki>ISBN 5-7755-0759-2</nowiki>. * Липсиц И. В., Видгорчик Е. А. Маркетинговые стратегии для российских компаний. — М.: ВШЭ, 2006. — 183 с. — <nowiki>ISBN 5-7598-0344-1</nowiki>. * Липсиц И. В. Результативный менеджмент. Как построить эффективную систему управления: сборник статей. — М.: Омега-Л, 2006. — 218 с. — <nowiki>ISBN 5-98119-463-4</nowiki>. * Липсиц И. В. Маркетинг для топ-менеджеров. 70 лучших идей для вашего бизнеса. — М.: Эксмо, 2007. — <nowiki>ISBN 5-699-16755-2</nowiki>. * Липсиц И. В. Экономика. Учебник. — М.: Омега-Л, 2007. — 656 с. — <nowiki>ISBN 5-365-00612-7</nowiki>. — <nowiki>ISBN 978-5-365-00612-6</nowiki>. — <nowiki>ISBN 5-365-00866-9</nowiki>. * Липсиц И. В., Коссов В. В. Экономический анализ реальных инвестиций. — М.: Магистр, 2007. — 383 с. — <nowiki>ISBN 978-5-9776-0024-8</nowiki>. * Липсиц И. В. Ценообразование: учебник. — М.: Магистр, 2008. — 527 с. — <nowiki>ISBN 978-5-9776-0039-2</nowiki>. * Липсиц И. В. Бизнес и экономика. Элективный курс. 8—9 класс. Учебное пособие. — М.: Вита-Пресс, 2008. — 64 с. — <nowiki>ISBN 978-5-7755-1574-4</nowiki>. * Липсиц И. В., Рязанова О. И. Управление ценами в ритейле. — М.: Эксмо, 2008. — 384 с. — <nowiki>ISBN 978-5-699-21950-6</nowiki>. * Липсиц И. В., Коссов В. В. Инвестиционный анализ. Подготовка и оценка инвестиций в реальные активы. — М.: Инфра-М, 2011. — 320 с. — <nowiki>ISBN 978-5-16-004656-3</nowiki>. * Липсиц И. В. Экономика. Базовый курс. 10—11 классы. — М.: Вита-Пресс, 2012. — 272 с. — <nowiki>ISBN 978-5-7755-2346-6</nowiki>. * Липсиц И. В. Экономика. 7—8 классы. История и современная организация хозяйственной деятельности. Учебник. — М.: Вита-Пресс, 2012. — 224 с. — (Предпрофильная подготовка). — <nowiki>ISBN 978-5-7755-2512-5</nowiki>. — <nowiki>ISBN 978-5-7755-2827-0</nowiki>. * Липсиц И. В. Экономика. Конспект лекций. — М.: КноРус, 2014. — 200 с. — <nowiki>ISBN 978-5-406-02990-9</nowiki>. * Липсиц И. В. Ценообразование. Практикум. Учебное пособие. — М.: Юрайт, 2015. — 338 с. — <nowiki>ISBN 978-5-9916-4480-8</nowiki>. * Липсиц И. В. Основы экономики. Учебник для медицинских училищ и колледжей. — М.: ГЭОТАР-Медиа, 2015. — 336 с. — <nowiki>ISBN 978-5-9704-1431-6</nowiki>. — <nowiki>ISBN 978-5-9704-2412-4</nowiki>. — <nowiki>ISBN 978-5-9704-3562-5</nowiki>. * Липсиц И. В., Корлюгова Ю. Н., Вигдорчик Е. А. Финансовая грамотность. 5—7 классы. Материалы для родителей. — М.: Вита-Пресс, 2016. — 112 с. — <nowiki>ISBN 978-5-7755-3363-2</nowiki>. * Липсиц И. В. Удивительные приключения в стране Экономика. — М.: Вита-Пресс, 2016. — 336 с. — <nowiki>ISBN 978-5-7755-3147-8</nowiki>. * Липсиц И. В. Экономика (для бакалавров). — М.: КноРус, 2016. — 312 с. — <nowiki>ISBN 978-5-406-05128-3</nowiki>. * Липсиц И. В., Коро Н. Р., Полынская Г. А., Латышова Л. С., Ойнер О. К., Заздравных А. В., Пантелеева Е. К., Казаков С. В. Маркетинг-менеджмент. Учебник и практикум. — М.: Юрайт, 2016. — 380 с. — <nowiki>ISBN 978-5-9916-5799-0</nowiki>. * Липсиц И. В. 2.1. Изменения рыночной среды и их влияние на маркетинг (аудио). — М.: ВШЭ, 2018. * Латышова Л. С., Липсиц И. В., Ойнер О. К., Пантелеева Е. К. Клиентоориентированность. Исследования, стратегии, технологии. Монография. — М.: Инфра-М, 2020. — 241 с. — <nowiki>ISBN 978-5-16-015796-2</nowiki>. * Липсиц И. В. Экономика. История и современная организация хозяйственной деятельности. Учебник для 7—8 классов общеобразовательных организаций (предпрофильная подготовка). — М.: Вита-Пресс, 2022. — 224 с. — <nowiki>ISBN 978-5-7755-4003-6</nowiki>. * Липсиц И. В., Вигдорчик Е. А. Финансовая грамотность. Материалы для учащихся. 5—7 классы. — М.: Вита-Пресс, 2022. — 208 с. — <nowiki>ISBN 978-5-7755-4251-1</nowiki>. * Липсиц И. В. Экономика. Учебник. — М.: Кнорус, 2023. — 278 с. — <nowiki>ISBN 978-5-406-11544-2</nowiki>. * Липсиц И. В., Рязанова О. И. Финансовая грамотность. 8—9 классы. Учебник. ФГОС. — М.: Вако, 2023. — 352 с. — <nowiki>ISBN 9-785408-065622</nowiki>. * Липсиц И. В. Микроэкономика. Макроэкономика. Учебник. — М.: Кнорус, 2024. — 608 с. — <nowiki>ISBN 978-5-406-04441-4</nowiki>. — <nowiki>ISBN 978-5-406-06027-8</nowiki>. — <nowiki>ISBN 978-5-406-07703-0</nowiki>. — <nowiki>ISBN 978-5-406-09308-5</nowiki>. == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{lietuva-aizmetnis}} {{krievija-aizmetnis}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Krievijas zinātnieki]] [[Kategorija:Krievijas ekonomisti]] [[Kategorija:Lietuvas zinātnieki]] 0digdt2gm31zvusn7h85h76vqhityo8 0 554700 4466433 4410367 2026-05-10T22:35:01Z Ri4ardsons 18612 Jaunās muižas iela (1900) 4466433 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Zīlānu iela | attēls = Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg |attēla paraksts = | karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 340 | pilsēta = [[Attēls:Bandera Jekabpils.png|24px|border]] [[Jēkabpils]]<br />[[Zīlāni]] | apkaime = [[Krustpils]], [[Ķieģeļu ielas mikrorajons|Ķieģeļu ielas rajons]], [[Zīlāni (Jēkabpils)|Zīlāni]] | ielas garums = 4,94 km<br />3,31 km (Jēkabpilī)<br />1,63 km (Zīlānos) | vēst nosaukumi = Jaunās muižas iela<br />Kārļa Marksa iela | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons]] | ievēr celtnes = [[Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca|Krustpils pareizticīgo baznīca]] | autobuss = [[3. autobusu maršruts (Jēkabpils)|3.]], [[8. autobusu maršruts (Jēkabpils)|8.]] }} '''Zīlānu iela''' ir iela [[Jēkabpils]] pilsētas, [[Krustpils]], [[Ķieģeļu ielas mikrorajons|Ķieģeļu ielas rajona]] un [[Zīlāni (Jēkabpils)|Zīlānu]] [[apkaime|apkaimē]] un [[Kūku pagasts|Kūku pagasta]] [[Zīlāni|Zīlānu]] ciemā. Tā sākas krustojumā ar [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielu]], turpinās austrumu—ziemeļaustrumu virzienā, šķērso pilsētas robežu ar [[Kūku pagasts|Kūku pagasta]] [[Zīlāni|Zīlānu]] ciemu un noslēdzas līdz ar ciema robežu, kur tā turpinās kā [[A12|autoceļš A12]]. Zīlānu iela ir daļa no [[Eiropas autoceļš E22|Eiropas autoceļa E22]] un ietilpst Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2014/09/4030-pieejamas-investiciju-teritorijas/jekabpils-vf-lv1.pdf|title=Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160816050505/http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2014/09/4030-pieejamas-investiciju-teritorijas/jekabpils-vf-lv1.pdf|archivedate={{dat|2016|08|16||bez}}}}</ref> Numerācija Zīlānu ielas Jēkabpils daļā un Zīlānu ciema daļā ir vienota. Visā Zīlānu ielas garumā kursē [[3. autobusu maršruts (Jēkabpils)|3. maršruta autobuss]], bet posmā no [[Daugavpils iela (Jēkabpils)|Daugavpils ielas]] līdz [[Lielā iela (Jēkabpils)|Lielajai ielai]] kursē arī [[8. autobusu maršruts (Jēkabpils)|8. maršruta autobuss]]. == Vēsture == [[Attēls:Krustpils pareiztic baznica.JPG|thumb|275px|[[Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca|Krustpils pareizticīgo baznīca]] Zīlānu ielā 57]] Ceļu, kas veda no Krustpils miesta uz [[Krustpils pils]] pusmuižu — [[Jaunā muiža (Kūku pagasts)|Jauno muižu]] 1900. gadā sauca par '''Jaunās muižas ielu'''.<ref>LVVA 656 f. 1. apr. 315. lieta. 9. un 12. lpp.</ref> Kartogrāfiskie materiāli liecina, ka vismaz kopš [[1866]]. gada tās trase nav būtiski izmainījusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=13/56.51305/25.92911&l=J/2|title=Dodies.lv vēstures kartes|accessdate={{dat|2023|11|6||bez}}}}</ref> Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana|Latvijas valsts pasludināšanas]], kad lielāku nozīmi bija ieguvusi [[Zīlāni (Jēkabpils)|apdzīvotā vieta]], kas izveidojās pie [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu dzelzceļa stacijas]], to pārdēvēja par '''Zīlānu ielu'''. Padomju okupācijas periodā Zīlānu ielu pārdēvēja par '''Kārļa Marksa ielu'''. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gadā ielai atjaunoja Zīlānu ielas vārdu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/media/474/download|title="Jēkabpils Vēstis", 2020. IV, "Jēkabpils 1990. gadā"|accessdate={{dat|2023|11|6||bez}}}}</ref> == Ielas raksturojums == Ielas posmā no Rīgas līdz [[Viļānu iela (Jēkabpils)|Viļānu ielai]] saglabājies Krustpils vēsturiskās apbūves fragments ar viena līdz divu stāvu koka apbūvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_20576|title=Jēkabpils pilsētas Teritorijas plānojums 2019. - 2030.gadam (3.2 redakcija)|accessdate={{dat|2023|11|6||bez}}}}</ref> Pie [[Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca|Krustpils pareizticīgo baznīcas]] Zīlānu iela krustojas ar [[Ventas iela (Jēkabpils)|Ventas]] un Daugavpils ielu, kas abas ir daļa no [[A6|autoceļa A6]], un drīz pēc tam šķērso dzelzceļa līniju [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]]. Posmā no [[Ķieģeļu iela (Jēkabpils)|Ķieģeļu ielas]] līdz [[Oļu iela (Jēkabpils)|Oļu ielai]] tā ved caur skraju savrupmāju apbūvi un industriālo teritoriju, kurā atrodas galvenokārt kokapstrādes un vieglās rūpniecības uzņēmumi, kā arī [[Jēkabpils cietums]]. Zīlānu apkaimē Zīlānu iela šķērso ap 6 metrus dziļo [[Zaķu grava|Zaķu gravu]], kas ir lielākais topogrāfiskais šķērslis ielas trasē. == Ielu savienojumi == Jēkabpils pilsētas teritorijā Zīlānu iela ir savienota ar 23 ielām: * [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]] (T veida krustojums) * [[Kalna iela (Jēkabpils)|Kalna iela]] (T veida krustojums) * [[Raiņa iela (Jēkabpils)|Raiņa iela]] * [[Andreja Pumpura iela (Jēkabpils)|Andreja Pumpura iela]] (T veida krustojums) * [[Staburaga iela (Jēkabpils)|Staburaga iela]] (T veida krustojums) * [[Viļānu iela (Jēkabpils)|Viļānu iela]] (T veida krustojums) * [[Ventas iela (Jēkabpils)|Ventas iela]] (T veida krustojums) * [[Daugavpils iela (Jēkabpils)|Daugavpils iela]] (T veida krustojums) * [[Slimnīcas iela (Jēkabpils)|Slimnīcas iela]] (T veida krustojums) * [[Vītolu iela (Jēkabpils)|Vītolu iela]] (T veida krustojums) * [[Smilgu iela (Jēkabpils)|Smilgu iela]] (T veida krustojums) * [[Ķieģeļu iela (Jēkabpils)|Ķieģeļu iela]] * [[Mālu iela (Jēkabpils)|Mālu iela]] * [[Muižas iela (Jēkabpils)|Muižas iela]] * ''[[Mazā Zīlānu iela]]'' (dabā nepastāv) * [[Oļu iela (Jēkabpils)|Oļu iela]] (T veida krustojums) * [[Kalēju iela (Jēkabpils)|Kalēju iela]] (T veida krustojums) * [[Ziedu iela (Jēkabpils)|Ziedu iela]] * [[Lielā iela (Jēkabpils)|Lielā iela]] * [[Lakstīgalu iela (Jēkabpils)|Lakstīgalu iela]] (T veida krustojums) * [[Pureņu iela (Jēkabpils)|Pureņu iela]] (T veida krustojums) * [[Tilta iela (Jēkabpils)|Tilta iela]] (T veida krustojums) * [[Īves iela (Jēkabpils)|Īves iela]] (T veida krustojums) * [[Mežāres iela (Jēkabpils)|Mežāres iela]] (T veida krustojums) Zīlānu ciemā Zīlānu iela ir savienota ar 4 ielām: * [[Sarmas iela (Zīlāni)|Sarmas iela]] (T veida krustojums) * [[Laukezera iela]] (T veida krustojums) * [[Avotu iela (Zīlāni)|Avotu iela]] (T veida krustojums) * [[Kļavu iela (Zīlāni)|Kļavu iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Jēkabpils ielu uzskaitījums]] * [[Jēkabpils]] * [[Krustpils]] * [[Ķieģeļu ielas mikrorajons]] * [[Zīlāni (Jēkabpils)]] * [[Zīlāni|Zīlāni (ciems)]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Jēkabpils ielas}} [[Kategorija:Ielas Jēkabpilī]] [[Kategorija:Krustpils]] jzrut7n2napajn5swyfnh0aatfve3fl 0 557471 4466546 4325519 2026-05-11T08:17:38Z Olgerts V 41522 4466546 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Ogrē|Aizkraukles iela|Aizkraukles iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Aizkraukles iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Akmeņu ielas rajons]] |ielas garums = 300 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[grants|grants ceļš]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Aizkraukles iela''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ķeguma iela (Ogre)|Ķeguma ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Vidzemes iela (Ogre)|Vidzemes ielu]]. Ielai aptuveni pa vidu ir neliela šķērsiela, kuras apbūve numurējas ar Aizkraukles ielas māju numerāciju. Iela nosaukta [[Latvija]]s pilsētas [[Aizkraukle]]s vārdā. == Ielas raksturojums == Iela visā tās garumā klāta ar grants segumu. Satiksme notiek vienā joslā katrā virzienā. Uz ielas neatrodas neviena autobusa pietura. Tuvākā autobusu pietura atrodas uz Vidzemes ielas. Ielas apbūvē dominē privātmājas. == Ielu savienojumi == Aizkraukles iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Ķeguma iela (Ogre)|Ķeguma iela]] (T veida krustojums) * [[Vidzemes iela (Ogre)|Vidzemes iela]] (T veida krustojums) {{ceļš-aizmetnis}} {{Ogres ielas}} [[Kategorija:Ielas Ogrē]] fd0s0gdediowdti4galc8dhhfr9jfj2 0 557485 4466547 4325452 2026-05-11T08:22:42Z Olgerts V 41522 noformējums 4466547 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Ogrē|Akmeņu iela|Akmeņu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Akmeņu iela |attēls = Akmeņu iela - panoramio.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |mapframe-zoom = 13 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Akmeņu ielas rajons]] |ielas garums = 1,7 km |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Akmeņu iela''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Jura Alunāna iela (Ogre)|Jura Alunāna ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Austrumu iela (Ogre)|Austrumu ielu]]. Starp [[Kārļa Kvanta iela|Kārļa Kvanta ielu]] un [[Ziemeļu iela (Ogre)|Ziemeļu ielu]] atrodas ielas atzars, kurā apbūve numurējas ar Akmeņu ielas māju numerāciju. == Ielas raksturojums == Ielas sākumā ir privātmāju apbūve, bet vidus posmā sākas daudzdzīvokļu māju apbūve. Ielas beigu posmā rūpnieciskā zona. Rūpnieciskajā zonā atrodas šķiroto atkritumu laukums, Ogres rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un AS ''[[HansaMatrix]]'' ražotne. Uz ielas neatrodas neviena autobusa pietura. Tuvākā pietura atrodas pie A6 šosejas ("Akmeņu iela") un ielas krustojumā ar Austrumu ielu ("CSDD"). == Ielu savienojumi == Akmeņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Jura Alunāna iela (Ogre)|Jura Alunāna iela]] (T veida krustojums) * [[Krastmalas iela (Ogre)|Krastmalas iela]] (T veida krustojums) * [[Lielvārdes iela (Ogre)|Lielvārdes iela]] (T veida krustojums) * [[Viļa Januma iela]] (T veida krustojums) * [[Kaijas iela (Ogre)|Kaijas iela]] (T veida krustojums) * [[Kārļa Kvanta iela]] * [[Ziemeļu iela (Ogre)|Ziemeļu iela]] (T veida krustojums) * [[Ķeguma iela (Ogre)|Ķeguma iela]] (T veida krustojums) * [[Daugavmalas iela (Ogre)|Daugavmalas iela]] (T veida krustojums) * [[Rotas iela (Ogre)|Rotas iela]] (T veida krustojums) * [[Vidzemes iela (Ogre)|Vidzemes iela]] (T veida krustojums) * [[Austrumu iela (Ogre)|Austrumu iela]] (T veida krustojums) {{ceļš-aizmetnis}} {{Ogres ielas}} [[Kategorija:Ielas Ogrē]] p2ge1ojtsxecy64oep8fvdixsfh5t9p 0 557595 4466513 4375260 2026-05-11T06:34:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466513 wikitext text/x-wiki '''Mulāža''' (no {{val|fr|moulage}} — ‘veidošana’) ir kāda objekta precīzs atveidojums [[ģipsis|ģipsī]], vaskā, papjēmašē, [[plastmasas|plastmasās]] u.c. [[Tēlniecība|Tēlniecībā]] par mulāžu reizēm sauc arī precīzu pēcnāves masku vai roku atveidojumu, piemēram, slavena mūziķa roku, arī klasikas darbu sērijveida atkārtojumus.<ref>Latvijas Padomju enciklopēdija, 7. sēj. Rīgā, 1986</ref> [[Medicīna|Medicīnā]] mulāžas plaši izmanto [[anatomija]]s studijās, dažādu slimību un [[Patoloģija|patoloģiju]] atveidošanai, glābēju un medicīnas darbinieku apmācīšanai. Mulāžas izmanto par uzskates līdzekļiem, kā arī situācijās, kad oriģinālu izmantot nav lietderīgi.<ref>[https://www.db.lv/zinas/latvija-plano-uzstadit-fotoradaru-mulazas-un-papildu-radarus-tos-pec-vajadzibas-rotejot-483683 Latvijā plāno uzstādīt fotoradaru mulāžas un papildu radarus, tos pēc vajadzības rotējot]</ref> {{galerija |title= |width=200 | height= |perrow=4 |Attēls:Moulage de la Vénus de Milo.JPG|[[Milosas Venera]]s kopija, ģipsis |Attēls:Langue scrotale moulage cire 1877.jpg|[[Mēle]]s patoloģija, vasks, 1877 |Attēls:Anatomical moulage of human torso (Realistic lifelike model of bodily organs Made in GDR Deutsches Hygiene Museum Dresden Photo Norway 2020-01-22 DSC02500.jpg|Cilvēka [[Rumpis|torsa]] mulāža |Attēls:Štolla sēņu mulāža.jpg|[[Mušmires]], [[parafīns]], 1913 - 1939, [[Ferdinands Erdmans Štolls (biologs)|F. E. Štolls]]. LU Muzejs, Rīgā }} == Latvijā == [[RSU Anatomijas muzejs|RSU Anatomijas muzejā]], kopš tā dibināšanas 1920. gadā, ir uzkrāta nozīmīga patoloģiju ģipša atlējumu kolekcija. Savukārt klasisko antīko skulptūru mulāžu kolekcija, kas kādreiz bija skatāma [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Valsts Aizrobežu mākslas muzejā]] [[Rīgas pils|Rīgas pilī]], tagad ir izvietota apskatei [[Muzeju krātuvju komplekss|Muzeju krātuvē]] izstādē "Skulptūru mežs". Pieejama arī virtuālā ekskursija šajā "mežā".<ref>[https://www.lnmm.lv/muzeju-kratuve-un-skulpturu-mezs Muzeju krātuve un SKULPTŪRU MEŽS]</ref> [[Cēsis|Cēsīs]] Meža kapos atrodas kapu piemineklis, kas veltīts arhitektam Edvīnam Zommeram. Iespējams, ka tēlnieks, to veidojot, izmantojis arhitekta roku ģipša mulāžu. [[Attēls:E. Zommera rokas.jpg|thumb|Arhitekta Edvīna Zommera kapa piemineklis Cēsu Meža kapos.]] Dažādas mulāžas apskatāmas arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Tur atrodas arī Paula Stradiņa pēcnāves maska. [[Latvijas Universitāte]]s muzeja [[botānika]]s nodaļā apskatāms unikāls mācību līdzeklis no pirmskara Latvijas — [[Sēnes|sēņu]] vaska ([[Parafīns|parafīna]]) mulāža (attēlā). Par tās autoru tiek uzskatīts [[Ferdinands Erdmans Štolls (biologs)|Ferdinands Erdmans Štolls]] (1874—1966). Mulāža ataino divu sugu [[mušmires]]. 1922. gadā to ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu restaurēja Māris Jēkabsons.<ref>[https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/61263/ MĒNEŠA PRIEKŠMETS. F. E. Štolla sēņu mulāža]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Medicīna]] [[Kategorija:Māksla]] 28oqlkqruev4ng5wac40d9y124l3ss6 0 557695 4466549 4192799 2026-05-11T08:36:58Z Olgerts V 41522 karte 4466549 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Ogrē|Alkšņu iela|Alkšņu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Alkšņu iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Pārogre]] |ielas garums = 120 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[grants|grants ceļš]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Alkšņu iela''' ir iela [[Ogre|Ogrē]], [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Pavasara gatve (Ogre)|Pavasara gatvi]] un beidzās [[Špakovska parks|Špakovska parkā]], kur tā sazarojas parka takās. Neliela privātmāju apbūve. == Ielu savienojumi == Alkšņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Pavasara gatve (Ogre)|Pavasara gatve]] == Skatīt arī == * [[Ogres ielu uzskaitījums]] {{ceļš-aizmetnis}} {{Ogres ielas}} [[Kategorija:Ielas Ogrē]] goxfp6bypl3x1r0iij7o7zuufhep9bc 0 570341 4466360 4324438 2026-05-10T20:29:35Z Votre Provocateur 111653 4466360 wikitext text/x-wiki {{Augstskolas infokaste |nosaukums=Nacionālā pētnieciskā universitāte «Augstākā ekonomikas skola»<br />''Национальный исследовательский университет «Высшая школа экономики»'' |attēla_nos= |att_izm= |att_apraksts= |moto= |dibin=[[1992. gads|1992. gadā]] |valsts=Krievijas Federācija |vieta=[[Attēls:Flag_of_Moscow,_Russia.svg|24px]] [[Maskava]]<br />[[Attēls:Flag_of_Nizhny_Novgorod.svg|24px]] [[Ņižņijnovgoroda]]<br />[[Attēls:Flag_of_Perm.svg|24px]] [[Perma]]<br />[[Attēls:Flag_of_Saint_Petersburg.svg|24px]] [[Sanktpēterburga]] |tips=valsts |dotācijas= |rektors= |pasniedz= |studenti={{sk|38757}} (2024) |publik= |asociācijas= |trangs= |arangs= |mlapa={{URL|https://www.hse.ru/}} |attēls=HSE new building (2015-01-22) 01.jpg }} '''Nacionālā pētnieciskā universitāte «Augstākā ekonomikas skola»''' ({{val|ru|Национальный исследовательский университет «Высшая школа эконо́мики»}}), sarunvalodā '''Viška''', ir [[ekonomika]]s augstākās izglītības iestāde [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Dibināta 1992. gadā, bet pašreizējais statuss ir spēkā kopš 2009. gada viens no dibinātājiem bija arī ekonomists [[Igors Lipsics]]. Galvenais universitātes korpuss atrodas [[Maskava|Maskavā]], un vēl trīs atrodas [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]] un [[Perma|Permā]]. Ilgu laiku to uzskatīja par "visliberālāko universitāti" Krievijā. Vēlāk universitātes vadība sāka atlaist darbiniekus par politisko nostāju un aizliedza neatkarīgus studentu medijus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/feature/2023/04/17/dazhe-v-sovetskoe-vremya-takogo-stesnyalis|title=Даже в советское время такого стеснялись «Медуза» рассказывает, как во время войны Высшая школа экономики из «самого либерального вуза» России превращается в «НИИ при Кремле»|website=Meduza|access-date=2024-05-03|language=ru}}</ref> 2023. gada 22. septembrī, ņemot vērā [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], augstskolu iekļāva [[Kanāda]]s sankciju sarakstā pret struktūrām, kas iesaistītas Ukrainas bērnu deportācijā uz Krieviju, kā arī par [[dezinformācija]]s un [[Krievijas propaganda|propagandas]] radīšanu un izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.ru/society/497077-kanada-vvela-sankcii-protiv-vse-mgimo-i-komsomol-skoj-pravdy|title=Канада ввела санкции против ВШЭ, МГИМО и «Комсомольской правды»}}</ref> Iepriekš, 2022. gada 9. jūnijā, augstskola tika iekļauta [[Ukraina]]s sankciju sarakstā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Krievijā]] 1t20xrnvs28xgipiwxjkjrhg6khioaz 0 574245 4466339 4078784 2026-05-10T20:17:26Z Votre Provocateur 111653 4466339 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Unlabeled Renatto Luschan Skin color map.svg|thumb|Cilvēku ādas krāsas sadalījums uz Zemes, pamatojoties uz pamatiedzīvotājiem]] '''Ādas krāsa''' ir cilvēka [[āda]]s redzamā īpašība, kas variē no ļoti gaišiem līdz ļoti tumšiem toņiem. Galvenais ādas krāsu noteicošais pigments ir [[Melanīni|melanīns]], tā daudzums un veids ādā nosaka tās krāsu. Ģenētiskajai pārmantojamībai ir būtiska nozīme ādas pamatkrāsas noteikšanā. No vecākiem mantotie gēni ietekmē melanīna daudzumu un veidu ādā. Dažādos pasaules reģionos cilvēkiem ir atšķirīga ādas krāsa atkarībā no saules starojuma līmeņa. Reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] (piemēram, [[Ekvators|ekvatora]] tuvumā) cilvēkiem parasti ir tumšāka āda, kas pasargā viņus no saules kaitīgās ietekmes. Reģionos ar zemu ultravioleto starojumu (piemēram, ziemeļu platuma grādos) cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos. Saules ultravioletais starojums stimulē melanīna veidošanos, kā rezultātā āda kļūst tumšāka, ko dēvē par [[Iedegums|iedegumu]]. Dažas slimības, piemēram, [[vitiligo]] (pigmentācijas zudums), [[albīnisms]] (melanīna trūkums) un [[hiperpigmentācija]] (pārmērīga pigmentācija), var ietekmēt ādas krāsu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēks]] [[Kategorija:Cilvēku fizioloģija]] [[Kategorija:Cilvēka evolūcija]] 4h48tbmf49kx7jujfb9a1oamz9jc9io 0 575309 4466436 4410347 2026-05-10T22:53:03Z Ri4ardsons 18612 Vecā iela 4466436 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jēkabpilī|Krasta iela|Krasta iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Krasta iela | attēls = Krasta iela Jēkabpilī.jpg | karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 340 | pilsēta = [[Attēls:Bandera Jekabpils.png|24px|border]] [[Jēkabpils]] | apkaime = [[Krustpils]] | ielas garums = 800 m | vēst nosaukumi = Vecā iela | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfalts]] }} '''Krasta iela''' ir iela [[Jēkabpils]] pilsētas [[Krustpils]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielu]] un beidzas kā strupceļš, īsi pirms [[Krustpils pilsētas parks|Krustpils pilsētas parka]]. Kopējais ielas garums ir 800 metru. Iela visā garumā klāta ar [[asfalts|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība Krasta ielā norit vietām vienā, tomēr galvenokārt divās neatdalītās pretēja virziena joslās. == Ielas raksturojums == Uzskata, ka mūsdienu Krustpils sākusi veidoties 17. gadsimta beigās ap mūsdienu Krasta un [[Dārzu iela (Jēkabpils)|Dārzu ielas]] krustojumu, kur varētu būt atradusies [[pārceltuve]] pār [[Daugava|Daugavu]], kas šo apvidu savienoja ar [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|Svētā Gara klosteri]] Jēkabpilī.<ref name="krasta1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jekabpils.biblioteka.lv/alisepac/Details?title=Krasta%2Bielas%2Bapb%25c5%25abve%2B&Id=175319&Ident=1325115&InstanceId=8&LibraryId=0|title=BIS Alise Publiskais katalogs|publisher=biblioteka.lv|date={{dat|2005|7|14|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|10|L|bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Dārzu ielas posmā starp Daugavu un Krasta ielu atradās trijstūrveida laukums. Ielas paplatinājums tā vietā ir saglabājies līdz mūsdienām.<ref name="krasta2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jekabpils.biblioteka.lv/alisepac/Details?title=Laikmeta%2Bliec%25c4%25abbas%2Bpils%25c4%2593tas%2Bapb%25c5%25abv%25c4%2593%2B&Id=60491&Ident=1117110&InstanceId=8&LibraryId=0|title=BIS Alise Publiskais katalogs|publisher=biblioteka.lv|date={{dat|2001|5|17|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|7|10|L|bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Sākotnēji Krustpils ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc 1705. gada ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām. Ilgstoši Krasta iela bija galvenā Krustpils miestā, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis Rīgas ielai. 19. gadsimta vidū, uzplaukstot Rīgas ielai, Krasta iela savu nozīmi zaudēja,<ref name="krasta1"/> un kļuva zināma kā '''Vecā iela'''.<ref>LVVA 656. f. 1. apr. 190. lieta 3. lpp.</ref><ref>LVVA 656. f. 1. apr. 192. lieta 4. lpp.</ref><ref>LVVA 656. f. 1. apr. 243. lieta, 2. un 5. lpp.</ref><ref>LVVA 656. f. 1. apr. 250. lieta 3. lpp.</ref><ref>LVVA 656. f. 1. apr. 301. lieta 4. lpp.</ref><ref>LVVA 656. f. 1. apr. 308. lieta., 4. un 9. lpp.</ref><ref>LVVA 656. f. 1. apr. 323. lieta. 6. lpp.</ref> Apbūvi veido ielai paralēlas, cieši apbūvētas koka dzīvojamās mājas ar dēļu žogiem un koka vārtiem. Nereti ielas fasādes dēļu apšuvumam pāri ar lielām bultskrūvēm iestiprināts būvkoks, kas liecina par iekšsienas novietojumu. Ielas pusē tipiski 2 vai 3 logi. Dienvidu pusē celtnes pavērstas ar parādes fasādi pret ielu, turpretim ziemeļu pusē gar ielu izvietotas noliktavas, saimniecības ēkas, dārzi un žogi. Kopumā ielas telpu raksturo vienots ansamblis, ko veido vienkārša arhitektūra bez ornamentāliem slēģiem, aplodām, dzegām un būvgaldniecības elementiem.<ref name="krasta2"/> 1984.—1985. gadā Krasta ielas posmā no [[Kārļa Skaubīša iela]]s līdz ielas galam uzbūvēja divus daudzdzīvokļu namus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/|title=VZD datu publicēšanas portāls|publisher=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2024|7|12|L|bez}}}}</ref> To mērogs un novietojums neņēma vērā vēsturisko apbūvi un ielu tīklu, kā rezultātā daļēji izzuda [[Aiviekstes iela (Jēkabpils)|Aiviekstes]] un [[Daugavas iela (Jēkabpils)|Daugavas iela]], kā arī daļa agrākās koka savrupmāju apbūves. == Ielu savienojumi == * [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]] (T veida krustojums) * [[Kuģu iela (Jēkabpils)|Kuģu iela]] (T veida krustojums) * [[Celtuves iela (Jēkabpils)|Celtuves iela]] * [[Dārzu iela (Jēkabpils)|Dārzu iela]] * [[Kārļa Skaubīša iela]] * [[Aiviekstes iela (Jēkabpils)|Aiviekstes iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Jēkabpils ielu uzskaitījums]] * [[Krustpils]] * [[Krasta iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Jēkabpils ielas}} [[Kategorija:Ielas Jēkabpilī]] 9lqqwkngwgpy1avze3vv8qj7ux2dy1x 0 576564 4466113 4342321 2026-05-10T12:43:41Z ~2026-28065-31 145163 4466113 wikitext text/x-wiki [[Attēls:UBC Exchange (20190907 115829).jpg|thumb|Autoosta [[Kanāda|Kanādā]]]] '''Autoosta''' ir vieta, kur notiek [[Autobuss|autobusu]] satiksmes organizēšana, nodrošinot pasažieriem iespēju iekāpt un izkāpt no autobusiem, kā arī veikt pārsēšanos starp dažādiem autobusu maršrutiem. Autoostas ir svarīga transporta [[infrastruktūra]]s sastāvdaļa, īpaši [[Pilsēta|pilsētās]] un lielākos [[Ciems|ciematos]]. Latvijā darbojas 35 autoostas, no kurām lielākā ir [[Rīgas Starptautiskā autoosta]]. == Veidi == * Starppilsētu autoostas: Tās apkalpo tālsatiksmes autobusu maršrutus starp dažādām pilsētām vai valstīm. * Pilsētas autoostas: Tās galvenokārt apkalpo vietējo un piepilsētas autobusu satiksmi. * Reģionālās autoostas: Apkalpo noteiktu reģionu, savienojot mazākas pilsētas un ciematus ar lielākiem transporta mezgliem. == Skatīt arī == * [[Rīgas Starptautiskā autoosta]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{transports-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Transports]] [[Kategorija:Infrastruktūra]] [[Kategorija:Autoostas]] ajihecsr18tip2212w72g3mm3dq3eox 0 577773 4466526 4464441 2026-05-11T07:48:34Z Lasks 38532 /* Notikumi */ 4466526 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv-LV}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/ugunsdrosiba/gazes-spradziena-tornakalna-mirusi-divi-cilveki/|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2026-01-09|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — Pēc dronu incidenta Rēzeknē, no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] sd2m7zaif0h2km7lorpazyzy84hrjds 4466528 4466526 2026-05-11T07:57:31Z Lasks 38532 /* Valsts amatpersonas */ 4466528 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv-LV}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/ugunsdrosiba/gazes-spradziena-tornakalna-mirusi-divi-cilveki/|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2026-01-09|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — Pēc dronu incidenta Rēzeknē, no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] hh4yj2rc5jl0caxf015vosafzujx76p 0 581944 4466411 4177530 2026-05-10T21:14:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466411 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|2016. gada romānu|2024. gada filmu|Manas laimes lauskas (filma)}} {{Grāmatas infokaste v2 |name="Manas laimes lauskas" |attēls=Manas laimes lauskas.jpg |att_izm= |image_caption=Grāmatas vāks izdevumam latviešu valodā |author=[[Kolīna Hūvere]] |title_orig=''It Ends with Us'' |translator=Gunita Mežule |illustrator= |cover_artist= |country=[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |language=[[angļu valoda|angļu]] |series= |subject= |genre= |publisher=''Atria Books'' |pub_date=2016. gadā |izdota latviski=2018. gadā |media_type= |pages=376 |isbn=978-1-5011-1036-8 |oclc=928481387 |masa-izmērs= |preceded_by= |followed_by=''It Starts with Us'' }} '''"Manas laimes lauskas"''' ({{val|en|It Ends with Us}}) ir [[Kolīna Hūvere|Kolīnas Hūveres]] romāns, kas izdots 2016. gadā. Grāmatā apskatītas tādas tēmas kā [[vardarbība ģimenē]] un [[emocionālā vardarbība]]. Tā balstīta uz autores mātes un tēva attiecībām,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/industry-news/bea/article/73826-bookcon-2017-colleen-hoover-different-endings.html|title=BookCon 2017: Colleen Hoover: Different Endings|last=Kayle {{!}}|first=Hilary S.|website=PublishersWeekly.com|access-date=2024-10-12|language=en}}</ref> un Hūvere to raksturoja kā "visgrūtāko grāmatu, ko viņa jebkad ir uzrakstījusi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/colleen-hoover-it-ends-with-us-movie-justin-baldoni/|title=Why Colleen Hoover Declined Writing the ‘It Ends With Us’ Screenplay for Justin Baldoni|last=Patton|first=Tess|website=TheWrap|access-date=2024-10-12|date=2024-08-09|language=en}}</ref> Grāmata bija [[bestsellers]] — 2019. gadā visā pasaulē pārdoti vairāk nekā miljons grāmatas eksemplāru, to iztulkoja vairāk nekā divdesmit valodās,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2019/film/news/justin-baldoni-it-ends-with-us-movie-jane-the-virgin-1203268293/|title=Justin Baldoni Developing ‘It Ends With Us’ Romance Movie|last=McNary|first=Dave|website=Variety|access-date=2024-10-12|date=2019-07-16|language=en-US}}</ref> tostarp [[Latviešu valoda|latviešu]] (tulkojums izdots 2018. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kontinents.lv/shop/product/manas-laimes-lauskas/|title=Kolīna Hūvere. Manas laimes lauskas (E-grāmata) {{!}} Apgāds Kontinents|website=www.kontinents.lv|access-date=2024-11-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gadā romāna popularitāte atkal palielinājās ''[[TikTok]]'' lietotnes dēļ,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/lifestyle-entertainment-business-arts-and-entertainment-fiction-fbed44e32e3797b7c3fdbf0a4a7daead|title=Author Colleen Hoover's word-of-mouth success|website=AP News|access-date=2024-10-12|date=2021-09-16|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/books/2022/01/20/colleen-hoover-tiktok/|title=On TikTok, crying is encouraged. Colleen Hoover’s books get the job done.|work=Washington Post|access-date=2024-10-12|date=2022-03-03|last=Merry|first=Stephanie|issn=0190-8286|language=en-US}}</ref> un 2022. un 2023. gados grāmata atkal ierindojās dažādu pārdotāko grāmatu sarakstu pirmajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/industry-news/bookselling/article/89817-the-bestselling-books-of-2022-so-far.html|title=The Bestselling Books of 2022 (So Far)|last=Maher {{!}}|first=John|website=PublishersWeekly.com|access-date=2024-10-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/industry-news/bookselling/article/91256-colleen-hoover-was-queen-of-2022-s-bestseller-list.html|title=Colleen Hoover Was Queen of 2022's Bestseller List|last=Milliot {{!}}|first=Jim|website=PublishersWeekly.com|access-date=2024-10-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.publishersweekly.com/pw/by-topic/industry-news/bookselling/article/94047-women-ruled-the-2023-bestseller-list.html|title=Women Ruled the 2023 Bestseller List|last=Milliot {{!}}|first=Jim|website=PublishersWeekly.com|access-date=2024-10-12|language=en}}</ref> 2022. gada oktobrī romānam izdots turpinājums ''It Starts With Us''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thebookseller.com/news/new-colleen-hoover-becomes-sss-most-pre-ordered-title-to-date-as-campaign-unveiled|title=S&S unveils campaign details for most pre-ordered title to date|website=The Bookseller|access-date=2024-10-12|language=En}}</ref> 2024. gada augustā izlaista uz grāmatas motīviem balstīta filma — "[[Manas laimes lauskas (filma)|Manas laimes lauskas]]". Tās režisors ir Džastins Baldoni, galvenajās lomās ir [[Bleika Laivlija]], Baldoni un Brendons Sklenārs. == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2016. gada romāni]] [[Kategorija:Amerikāņu romāni]] ksx623ksulsts220caaojvamhca43ar 0 589884 4466195 4210936 2026-05-10T15:27:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466195 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Standing-rib-roast.jpg|thumbnail|upright=1.2|Liellopu ribiņu gabals]] '''Liellopu gaļa''' ir [[gaļa]], ko iegūst no [[liellops|liellopiem]] un izmanto [[uzturs|uzturā]]. Tā plaši tiek izmantota gan kā tīra gaļa, gan pārstrādātos produktos, piemēram, [[desa|desās]], [[konservs|konservos]] un [[maltā gaļa|maltā gaļā]]. Liellopu gaļai ir augsta uzturvērtība, jo tā ir bagāta ar [[olbaltumvielas|olbaltumvielām]], [[dzelzs|dzelzi]], [[cinks|cinku]], vitamīniem [[B12 vitamīns|B12]] un [[B6 vitamīns|B6]], kas ir būtiski cilvēka organismam.<ref name="healthline"/> Saimnieciski liellopu gaļas ieguve veido nozīmīgu daļu no [[lauksaimniecība]]s sektora, kas nodrošina darbu miljoniem cilvēku visā pasaulē,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Beef Cattle Production in the US - Employment Statistics 2005–2030 |url=https://www.ibisworld.com/industry-statistics/employment/beef-cattle-production-united-states/ |website=ibisworld.com |accessdate={{dat|2025|1|18||bez}} |language=en}}</ref> sākot no [[lopkopība|liellopu audzētājiem]] un [[gaļas pārstrāde|gaļas pārstrādātājiem]] līdz [[mazumtirdzniecība]]i un [[eksports|eksportam]]. Tā ir arī būtiska daudzu valstu [[saimniecība]]s sastāvdaļa, kur liellopu audzēšana un gaļas eksports veido ievērojamu daļu no valsts ienākumiem.<ref name="Statista">{{tīmekļa atsauce |title=Chart: The Biggest Exporters of Beef in the World |url=https://www.statista.com/chart/19122/biggest-exporters-of-beef/ |publisher=Statista |accessdate={{dat|2025|1|18||bez}} |language=en}}</ref> Liellopu gaļa daudzās kultūrās tiek uzskatīta par tradicionālu un prestižu pārtikas produktu, un tās patēriņš bieži vien ir saistīts ar sociālajiem un ekonomiskajiem paradumiem. == Ražošana == [[Attēls:Production Of Cattle Meat (2021).svg|thumbnail|upright=1.2|Liellopu gaļas ražotājvalstis 2021. gadā]] [[Liellopu audzēšana]] ir viens no nozīmīgākajiem [[lauksaimniecība]]s sektoriem. Liellopi tiek audzēti dažādos apstākļos, sākot no [[ferma (celtne)|fermām]] līdz [[ganības|ganībām]]. To barošana ir būtisks faktors gan lopu veselībā, gan gaļas kvalitātē. Intensīvās audzēšanas sistēmās (fermās) liellopus baro ar speciāli sagatavotiem barības maisījumiem, kas bieži vien satur [[grauds|graudus]], [[soja|soju]], [[kukurūza|kukurūzu]] un citas enerģētiski bagātas sastāvdaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Unnatural Diets of Factory Farmed Cattle |url=https://www.newrootsinstitute.org/articles/the-unnatural-diets-of-factory-farmed-cattle |publisher=New Roots Institute |accessdate={{dat|2025|1|18||bez}} |language=en}}</ref> Ekstensīvās sistēmās liellopi pārsvarā uzturas brīvās ganībās un barojas ar [[lakstaugs|zāli]] un citiem augiem. Dzīves apstākļi būtiski ietekmē gan dzīvnieku [[labturība|labturību]], gan [[ražošanas efektivitāte|ražošanas efektivitāti]]. Modernajās saimniecībās tiek izmantotas tehnoloģijas, kas nodrošina optimālus apstākļus liellopiem, piemēram, [[klimata kontroles sistēma]]s un [[automātiskā barošanas iekārta|automātiskās barošanas iekārtas]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Increased Cattle Feeding Precision from Automatic Feeding Systems: Considerations on Technology Spread and Farm Level Perceived Advantages in Italy |url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC10649016/ |website=pmc.ncbi.nlm.nih.gov |accessdate={{dat|2025|1|18||bez}} |language=en |doi=10.3390/ani13213382}}</ref> Dzīvnieku labturības prasības tiek reglamentētas ar [[likums|likumiem]], kas paredz nodrošināt atbilstošu telpu, barību un aprūpi. Liellopu gaļas ieguves process sākas ar dzīvnieku transportēšanu uz [[kautuve|kautuvi]], kur tiek veikta [[veterinārā pārbaude]], lai nodrošinātu dzīvnieku veselības stāvokļa atbilstību [[pārtikas drošība]]s standartiem. Pēc dzīvnieku kaušanas gaļa tiek sadalīta dažādās daļās atkarībā no tās izmantošanas. Procesā ietilpst arī gaļas klasifikācija pēc kvalitātes, kas ir atkarīga no faktoriem, piemēram, liellopa vecuma, barošanas un apstrādes metodes. Pārstrādes laikā liellopu gaļa var tikt izmantota dažādu produktu ražošanai, piemēram, [[maltā gaļa|maltās gaļas]], [[desa|desu]], [[konservs|konservu]] un [[pusfabrikāts|pusfabrikātu]] izgatavošanai. Liela uzmanība tiek pievērsta [[higiēna]]s standartiem, lai nodrošinātu produkcijas drošību un kvalitāti. Liellopu gaļas ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]].<ref name="Statista"/> Brazīlija izceļas ar lieliem liellopu ganāmpulkiem un intensīvu eksportu uz dažādiem pasaules reģioniem. Indija ir otrs lielākais liellopu gaļas ražotājs, un to galvenokārt iegūst no [[ūdens bifelis|ūdens bifeļiem]],<ref name="Statista"/> nevis liellopiem. Indijā liellopu gaļas patēriņu būtiski ietekmē kultūras un reliģijas faktori, tādēļ tā to eksportē. ASV ir trešais lielākais liellopu gaļas ražotājs un eksportētājs, pateicoties attīstītajai lauksaimniecības infrastruktūrai un plašajām ganību teritorijām. Kopumā pasaules tirgū liellopu gaļas ražošana ir svarīgs saimniecības sektors, kas nodrošina pārtiku miljardiem cilvēku. == Uzturvērtība == Liellopu gaļa ir bagāta ar vairākām svarīgām [[uzturvielas|uzturvielām]], kas padara to par vērtīgu pārtikas produktu cilvēka [[uzturs|uzturā]]. Liellopu gaļa ir izcils [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots, kas ir nepieciešamas organisma [[audi|audu]] atjaunošanai un augšanai. Vidēji 100 gramos liellopu gaļas ir ap 20–25 gramus olbaltumvielu.<ref name="healthline">{{tīmekļa atsauce |title=Beef 101:Nutrition Facts and Health Effects |url=https://www.healthline.com/nutrition/beef |website=healthline.com |accessdate={{dat|2025|1|18||bez}} |language=en}}</ref> Olbaltumvielas no liellopu gaļas satur visas neaizvietojamās [[aminoskābes]], kas ir būtiskas cilvēka ķermenim. Liellopu gaļā ir arī [[tauki]], un to daudzums var atšķirties atkarībā no liellopa šķirnes un sagatavošanas veida. Parasti liellopu gaļa satur apmēram 10–20% tauku. Tā satur gan [[piesātinātie tauki|piesātinātos taukus]], kas var ietekmēt [[holesterīns|holesterīna]] līmeni asinīs, gan [[nepiesātinātie tauki|nepiesātinātos taukus]], kas ir veselīgāki un palīdz saglabāt [[sirds]] veselību. Liellopu gaļa ir bagāta ar vairākām svarīgām [[vitamīni|vitamīnu]] grupām. Tā ir lielisks [[B vitamīni|B vitamīnu]] avots, īpaši [[B12 vitamīns|B12]], kas ir svarīgs [[nervu sistēma]]s un [[eritrocīti|sarkano asins šūnu]] veselībai. Liellopu gaļa satur arī [[B6 vitamīns|B6 vitamīnu]], kas palīdz enerģijas iegūšanā un [[imūnsistēma]]s darbībā. Tāpat ir klāt niacīns ([[nikotīnskābe|B3 vitamīns]]), kas veicina [[āda]]s un nervu sistēmas veselību. Liellopu gaļa ir lielisks [[dzelzs]] avots, kuru cilvēka organisms viegli uzsūc. Tas palīdz novērst [[anēmija|anēmiju]] un veicina [[skābeklis|skābekļa]] piegādi audiem. Liellopu gaļa satur arī [[cinks|cinku]], kas ir svarīgs imūnsistēmas darbībai, kā arī [[fosfors|fosforu]] un [[selēns|selēnu]], kas ir nozīmīgi [[kauls|kaulu]] veselībai. Liellopu gaļas patēriņam uz [[veselība|veselību]] ir gan pozitīvas, gan negatīvas sekas, atkarībā no tās daudzuma un sagatavošanas veida. Liellopu gaļa, kā bagāts olbaltumvielu un minerālvielu avots, palīdz muskuļu attīstībai, audu atjaunošanai un enerģijas ražošanai; tā veicina arī dzelzs un B12 vitamīna uzņemšanu. Liellopu gaļa var palīdzēt uzturēt optimālu sarkano asins šūnu veidošanos un novērst anēmiju. Pie negatīvajiem aspektiem jāmin pārmērīga liellopu gaļas lietošana, it īpaši, ja tā ir taukaina, kas var palielināt [[sirds un asinsvadu slimības|sirds un asinsvadu slimību]] risku, jo tās sastāvā esošie piesātinātie tauki var paaugstināt kopējo holesterīna līmeni asinīs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Saturated fats and cardiovascular health: Current evidence and controversies |url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/34649831/ |website=pubmed.ncbi.nlm.nih.gov |accessdate={{dat|2025|1|18||bez}} |language=en |doi=10.1016/j.jacl.2021.09.049}}</ref> Tāpat, ja gaļa tiek apstrādāta ar konservantiem, piemēram, [[nitrāti]]em, ilgtermiņā tas var paaugstināt dažādu [[vēzis (slimība)|vēža]] veidu risku. Lai iegūtu maksimālu labumu no liellopu gaļas, ieteicams izvēlēties liesāku gaļu, kā arī ierobežot tās patēriņu, ievērojot [[sabalansēts uzturs|sabalansēta uztura]] pieeju, kas ietver arī [[augļi|augļus]], [[dārzenis|dārzeņus]] un citus pārtikas produktus. == Kulinārā nozīme == [[Attēls:Roast beef.jpg|thumbnail|upright=1.0|Liellopu gaļas cepetis]] Liellopu gaļa ir izplatīts un daudzveidīgs pārtikas produkts, kas tiek izmantots dažādos ēdienos visā pasaulē. Katram reģionam un kultūrai ir savi tradicionālie ēdieni ar liellopu gaļu. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās [[Ziemeļamerika]]s valstīs liellopu gaļa ir īpaši populāra [[grilēšana|grilētā]] formā. [[Steiks]] ir viens no slavenākajiem ēdieniem, kas tiek pasniegts ar dažādām piedevām, piemēram, [[kartupelis|kartupeļiem]], [[dārzenis|dārzeņiem]] vai [[mērce|mērci]]. Liellopu gaļa samaltā veidā plaši tiek izmantota ikdienišķajos [[hamburgers|burgeros]]. Francijā un Itālijā liellopu gaļa tiek izmantota tādos ēdienos kā ''[[bourguignon]]'' (franču steiks ar sarkano vīnu un dārzeņiem) vai ''[[osso buco]]'' (itāļu ēdiens ar gaļu un dārzeņiem). [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] populāri ir ēdieni, piemēram, [[Velingtona liellopa gaļa]], kur liellopu fileja tiek ietīta [[kārtainā mīkla|kārtainajā mīklā]] un cepta. [[Argentīna|Argentīnā]] un [[Brazīlija|Brazīlijā]] liellopu gaļa ir viens no pamatēdieniem, un tiek izmantota lielās ''[[asado]]'' grilēšanas ceremonijās. Argentīnieši arī bieži ēd [[empanada]]s (gaļas pīrādziņus) un [[milanesa]]s (apceptas panētas gaļas šķēles). [[Japāna|Japānā]] par [[delikatese|delikatesi]] tiek uzskatīts ''[[wagyu]]'' steiks, kam raksturīgs augsts tauku saturs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=What Is Wagyu Beef |url=https://wagyu.org/for-consumers/what-is-wagyu-beef |publisher=American Wagyu Association |accessdate={{dat|2025|1|18||bez}} |language=en }}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Koreja|Korejā]] populāri ir [[bulgogs|bulgogi]], kas ir marinēta liellopu gaļa, kas tiek grilēta uz oglēm un pasniegta ar [[rīsi]]em un dārzeņiem. Liellopu gaļa tiek dalīta dažādās daļās,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Beef Cuts Explained: Different Cuts of Beef Every Professional Cook Should Know |url=https://www.escoffier.edu/blog/culinary-arts/cuts-of-beef-every-professional-cook-should-know/ |website=escoffier.edu |accessdate={{dat|2025|1|18||bez}} |language=en}}</ref> un katrai no tām ir savs pielietojums ēdienu gatavošanā. [[Fileja]] ir viena no maigākajām gaļas daļām, ko bieži izmanto augstas kvalitātes steiku pagatavošanā. Tā ir ideāla grilēšanai un cepšanai, jo tai ir maiga struktūra un zems tauku saturs. [[Ribiņas]] ir daudz taukainākas un piemērotas grilēšanai un cepšanai. Tās ir populāras arī steiku pagatavošanā un tiek bieži izmantotas ēdienos, kas prasa ilgāku termisko apstrādi, lai tauki izkūstu un gaļa kļūtu maigāka. [[Krūšu gabals]] ir blīvākā daļa, kas labāk piemērots ilgstošai [[sautēšana]]i, [[vārīšana]]i un [[cepetis|cepešu]] gatavošanai. Gaļas gabali ar kauliem bieži tiek izmantoti [[buljons|buljonu]] un [[zupa|zupu]] pagatavošanā. [[Maltā gaļa]] tiek izmantota daudzos ēdienos, sākot no [[hamburgers|hamburgeriem]] un [[kotlete|kotletēm]] līdz [[gaļas bumbiņas|gaļas bumbiņām]] un ''[[chili con carne]]''. Liellopu gaļa ir ārkārtīgi daudzveidīgs produkts, kas piedāvā plašas iespējas ēdienu gatavošanā, pielāgojoties dažādām gatavošanas metodēm un ēdienu stiliem visā pasaulē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Gaļa]] [[Kategorija:Liellopi]] 4cm7s7rqky7xtvxmvys4jw8i638pwva 0 590330 4466202 4442905 2026-05-10T15:43:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466202 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Lielā iela|Lielā iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Lielā iela |attēls = Daugavpils, Lielā iela - alinco fan (25).jpg |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 12 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]], [[Judovka]] |ielas garums = 6620 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Sarkanarmijas iela * Gorkija iela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[6. autobusu maršruts (Daugavpils)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7.]], [[8. autobusu maršruts (Daugavpils)|8.]], [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]], [[15. autobusu maršruts (Daugavpils)|15.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[25. autobusu maršruts (Daugavpils)|25.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Lielā iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] un [[Judovka]]s apkaimēs, [[Daugava]]s kreisajā krastā. Iela sākas pie pilsētas robežas, kur atrodas [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] kreisā krasta priekštilta nocietinājums (tagad cietums). Lielā iela ved dienvidaustrumu virzienā, šķērso [[Laucesa (upe)|Laucesas upi]] un beidzas pie pilsētas citas robežas, [[Judovka]]s apkaimē. Ielas turpinājums ir [[Upes iela (Maļutki)|Upes iela]] [[Maļutki (Laucesas pagasts)|Maļutku]] ciemā. Lielajā ielā ir pārsvarā savrupmāju apbūve. Lielā iela ir ielas vēsturiskais nosaukums. 1940. gada 7. septembrī tā tika pārdēvēta par '''Sarkanarmijas ielu''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jauni ielu nosaukumi Grīvā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/8552 |website=Latgales dati |publisher=“Daugavpilī.” Taisneiba |accessdate={{dat|2025|3|12||bez}} |date={{dat|1940|9|7||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> bet 1953. gadā, pēc [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētas]] pievienošanas Daugavpilij — par '''[[Maksims Gorkijs|Gorkija]] ielu'''. Ielas sākotnējais nosaukums atjaunots 1992. gadā. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums. Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā, izņemot posmus no [[Gulbju iela (Daugavpils)|Gulbju]] līdz [[Dostojevska iela]]i un no [[Vienības tilts|Vienības tilta]] līdz [[Sēlijas iela (Daugavpils)|Sēlijas ielai]], kur kustība atļauta tikai ielas sākuma virzienā. Lielās ielas kopējais garums ir 6620 metri, tā ir viena no garākām ielām pilsētā. No ielas sākuma līdz sazarojumam ar [[Silenes iela (Daugavpils)|Silenes ielu]] Lielā iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|2||bez}}}}</ref> Divi ielas posmi ir valsts autoceļu [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]] un [[Autoceļš P68|P68]] daļas. Pa Lielo ielu kursē [[6. autobusu maršruts (Daugavpils)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7.]], [[8. autobusu maršruts (Daugavpils)|8.]], [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]], [[15. autobusu maršruts (Daugavpils)|15.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]] un [[25. autobusu maršruts (Daugavpils)|25.]] maršruta autobusi. == Ievērojamie objekti == [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio (63).jpg|272px|thumb|Priekštilta nocietinājums]] [[Attēls:Old bridge in Grīva.jpg|272px|thumb|Vecais tilts pār [[Laucesa (upe)|Laucesu]] (sagrauts 1944. g.)]] * Nr. 1 — [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] {{Starpviki saite|lv = priekštilta nocietinājums|val = ru|val_title = Мостовое прикрытие (Динабургская крепость)}} — valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Priekštilta nocietinājumi ar atsevišķām būvēm |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4686 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}}}}</ref> * Nr. 42 — Grīvas poliklīnika.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Grīvas poliklīnika |url=https://www.grivaspoliklinika.lv/ |accessdate={{dat|2025|1|24||bez}}}}</ref> * Nr. 43 — Grīvas proģimnāzijas ēka (1876), vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Grīvas proģimnāzija |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4786 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|6||bez}}}}</ref> * Nr. 111 — bijusī Grīvas piestātne. == Ielu savienojumi == Lielā iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Autoceļš V711]] (ielas turpinājums) * [[Autoceļš A13 (Latvija)|Autoceļš A13]] (T veida krustojums) * [[Gulbju iela (Daugavpils)|Gulbju iela]] (Y veida krustojums) * [[Druvu iela (Daugavpils)|Druvu iela]] (T veida krustojums) * [[Vārpu iela (Daugavpils)|Vārpu iela]] (T veida krustojums) * [[Plūdu iela (Daugavpils)|Plūdu iela]] (T veida krustojums) * [[Ķiršu iela (Daugavpils)|Ķiršu iela]] (T veida krustojums) * [[Veidenbauma iela (Daugavpils)|Veidenbauma iela]] (T veida krustojums) * [[Meduma iela]] (T veida krustojums) * [[Dostojevska iela]] / [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālā iela]] (apļveida krustojums) * [[Aiviekstes iela (Daugavpils)|Aiviekstes iela]] (T veida krustojums) * [[Ņekrasova iela]] (T veida krustojums) * [[Vienības tilts]] (T veida krustojums un savienojumi ar [[Sēlijas iela (Daugavpils)|Sēlijas ielu]]) * [[Upes iela (Daugavpils)|Upes iela]] (T veida krustojums) * [[Amatu iela (Daugavpils)|Amatu iela]] (T veida krustojums) * [[Brjanskas iela]] (T veida krustojums) * [[Čehova iela]] (T veida krustojums) * [[Ūdens iela (Daugavpils)|Ūdens iela]] (T veida krustojums) * [[Liginišķu iela]] (T veida krustojums) * [[Staburaga iela (Daugavpils)|Staburaga iela]] (T veida krustojums) * [[Sēlijas iela (Daugavpils)|Sēlijas iela]] (Y veida krustojums) * [[Garā iela (Daugavpils)|Garā iela]] (T veida krustojums) * [[Tabores iela]] (T veida krustojums) * [[Silenes iela (Daugavpils)|Silenes iela]] (Y veida krustojums) * [[Kalpaka iela (Daugavpils)|Kalpaka iela]] (T veida krustojums) * [[Zemnieku iela (Daugavpils)|Zemnieku iela]] (T veida krustojums) * [[Kurpnieku iela (Daugavpils)|Kurpnieku iela]] (T veida krustojums) * [[Odesas iela]] (T veida krustojums) * [[Vakaru iela]] (T veida krustojums) * [[Vitebskas iela]] (T veida krustojums) * [[Lejas iela (Daugavpils)|Lejas iela]] (T veida krustojums) * [[1. maija iela (Daugavpils)|1. maija iela]] (T veida krustojums) * [[Demenes iela]] (T veida krustojums) * [[Neļķu iela (Daugavpils)|Neļķu iela]] (T veida krustojums) * [[Ostrovska iela]] (T veida krustojums) * [[Kooperācijas iela (Daugavpils)|Kooperācijas iela]] (T veida krustojums) * [[Kriņicas iela]] (T veida krustojums) * [[Elernes iela]] (T veida krustojums) * [[Braslavas iela]] (T veida krustojums) * [[Tartakas iela (Daugavpils)|Tartakas iela]] (T veida krustojums) * [[Amatnieku iela (Daugavpils)|Amatnieku iela]] (T veida krustojums) * [[Pīlādžu iela (Daugavpils)|Pīlādžu iela]] (T veida krustojums) * [[Upes iela (Maļutki)|Upes iela]] (ielas turpinājums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] [[Kategorija:Ielas Judovkā]] tvns6k10xk32yifvosu1xvz701zn9uo 0 591320 4466470 4458081 2026-05-11T02:19:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466470 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Mihoelsa iela |attēls = Вид на ул. Михоелса - panoramio.jpg |attēla paraksts = Ielas skats no krustojuma ar [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas ielu]] |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 350 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 825 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Iebraucamā iela, {{nobr|Aizsargu iela}}, {{nobr|Jaunatnes iela}} |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Mihoelsa iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Centrs (Daugavpils)|Centra]] apkaimē. Nosaukta par godu aktierim [[Solomons Mihoelss|Solomonam Mihoelsam]], kas dzimis šajā ielā 1890. gadā. Mihoelsa iela sākas no [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu]] un [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes ielu]]. Ielas posms starp [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas]] un Sakņu ielu ir paredzēts tikai gājējiem (kā arī pati Rīgas iela), šeit Mihoelsa iela ir klāta ar betona [[bruģis|bruģi]]. Pārējā ielas daļā ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums un satiksmes kustība norit abos virzienos. Mihoelsa ielas kopējais garums ir aptuveni 825 metri, tā ir apbūvēta ar dzīvojamām un administratīvām ēkām. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē. == Vēsture == Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Iebraucamā iela''' ({{val|ru|Постоялая улица}}). 1934. gada 7. decembrī tā ieguva nosaukumu '''Aizsargu iela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> bet 1940. gada 2. augustā iela bija pārdēvēta par '''Jaunatnes ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētas ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5881 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}} |date={{dat|1940|8|2||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Beidzot, 1990. gadā, atzīmējot S. Mihoelsa 100. dzimšanas dienu, iela tika pārdēvēta par '''Mihoelsa ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Aktiera Solomona Mihoelsa dzimtas māja |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/aktiera-solomona-mihoelsa-dzimtas-maja/ |website=visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}}}}</ref> == Ievērojamas ēkas == [[Attēls:Solomon Mikhoels house in Daugavpils.JPG|280px|thumb|Solomona Mihoelsa dzimtās mājas]] {{Ārējie resursi|image1 = [https://img-fotki.yandex.ru/get/6446/97833783.155/0_9931d_a9ee6e49_XXXL.jpg Ielas skats 19.-20. gadsimtu mijā] }} * Nr. 4 — aktiera [[Solomons Mihoelss|Solomona Mihoelsa]] dzimtās mājas, valsts nozīmes vēstures piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Aktiera S. Mihoelsa dzimtās mājas |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/19 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}}}}</ref> * Nr. 48 — administratīva ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Administratīva ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4785 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|4||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Mihoelsa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Raiņa iela (Daugavpils)|Raiņa iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Daugavpils)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]] * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]] / [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes iela]] (savienojums tikai gājējiem) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] afumtmyf4qg6mji1sxb4hlftlbqnn4r 0 591769 4466514 4228311 2026-05-11T07:12:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466514 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada februāris}} Termins "'''Mākslīgā intelekta aukstais karš'''" attiecas uz pieaugošo [[Ģeopolitika|ģeopolitisko]] sacensību starp valstīm, īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], par dominēšanu [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] (MI) tehnoloģiju attīstībā un pielietošanā. Šī sacensība bieži tiek salīdzināta ar [[Aukstais karš|Auksto karu]] (1947—1991) starp ASV un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], kur abas lielvaras sacentās par tehnoloģisko, militāro un ideoloģisko pārākumu bez tiešas militāras konfrontācijas. ASV un Ķīna ir divas lielākās MI attīstības varas. Pēc ''Stanford AI Index 2023'' datiem, Ķīna publiskojusi vairāk zinātnisku rakstu par MI nekā ASV, bet ASV vēl joprojām ir vadībā inovāciju un kvalitātes ziņā.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Artificial Intelligence Index Report 2023|url=https://aiindex.stanford.edu/wp-content/uploads/2023/04/HAI_AI-Index-Report_2023.pdf|journal=|access-date={{dat|2025|02|10||bez}}|archive-date={{dat|2025|02|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250226013541/https://aiindex.stanford.edu/wp-content/uploads/2023/04/HAI_AI-Index-Report_2023.pdf}}</ref> MI ir kritisks ekonomiskās izaugsmes faktors. Pēc PwC prognozēm, līdz 2030. gadam MI varētu pievienot 15,7 triljonus [[ASV dolārs|USD]] globālajai ekonomikai, un valstis, kas dominē MI jomā, kontrolēs lielu daļu no šīs vērtības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwc.com/gx/en/issues/artificial-intelligence/publications/artificial-intelligence-study.html|title=PwC’s Global Artificial Intelligence Study: Sizing the prize|last=PricewaterhouseCoopers|website=PwC|access-date=2025-02-10|language=en}}</ref> [[Hemants Taneja]] un [[Farīds Zakarija]] uzskata, ka mākslīgā intelekta aukstais karš ir jaunās pasaules ģeopolitiskās kārtības vēstnesis. Šī jaunā pasaules kārtība ir atkāpšanās no vienpolārās sistēmas, kurā dominē ASV. To raksturo divu paralēlu digitālo ekosistēmu pastāvēšana, kuras pārvalda Ķīna un ASV. Lai gūtu panākumus, valstīm, kas sevi uzskata par demokrātiskām valstīm, ir jāpielāgo savas tehnoloģiskās ekosistēmas ASV ekosistēmai procesā, ko dēvē par reglobalizāciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://hbr.org/2023/09/ai-and-the-new-digital-cold-war|title=AI and the New Digital Cold War|work=Harvard Business Review|access-date=2025-02-10|date=2023-09-06|issn=0017-8012|language=en}}</ref> == Termina izcelsme == Termins "mākslīgā intelekta aukstais karš" pirmo reizi parādījās 2018. gadā [[Nikolass Tompsons|Nikolasa Tompsona]] (''Nicholas Thompson'') un [[Īans Bremers|Īana Bremera]] (''Ian Bremmer'') rakstā žurnālā ''[[Wired]]''. Abi autori AI aukstā kara naratīva rašanos saista ar 2017. gadu, kad Ķīna publicēja savu AI attīstības plānu, kas ietvēra stratēģiju, kuras mērķis bija līdz 2030. gadam kļūt par pasaules līderi mākslīgā intelekta jomā. Lai gan autori atzīst, ka Ķīna izmanto mākslīgo intelektu, lai stiprinātu savu autoritāro varu, viņi brīdina par riskiem, kas ASV draud, iesaistoties AI aukstā kara stratēģijā. Tompsons un Bremmers drīzāk iestājas par tehnoloģisko sadarbību starp ASV un Ķīnu, lai veicinātu globālus standartus privātuma un ētiskas mākslīgā intelekta izmantošanas jomā. Neilgi pēc raksta publicēšanas žurnālā ''Wired'' bijušais ASV finanšu ministrs [[Henks Polsons]] (''Hank Paulson'') runāja par “ekonomiskā dzelzs priekškara” rašanos starp ASV un Ķīnu, tādējādi pastiprinot jauno AI aukstā kara naratīvu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mākslīgais intelekts]] [[Kategorija:Ģeopolitika]] sntvk1kylvhd9tmfpwez99z4rkidfpt 0 597067 4466261 4465963 2026-05-10T18:04:01Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4466261 wikitext text/x-wiki {{Ēdiena infokaste | name = Šakotis | image = Šakotis 3799.jpg | image_size = | image_alt = | attela_paraksts = | citi_nosaukumi = | tips = | course = | izcelsmes_vieta = | regions = | nac_virtuve = [[baltkrievu virtuve]], [[lietuviešu virtuve]], [[poļu virtuve]] | raditajs = | gads = | pasniedz = | galv_sastavd = | pap_sastavd = | variacijas = }} '''Šakotis''' ({{val|lt|šakotis}}, {{val|pl|sękacz}},<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Pamela Goyan Kittler |author2=Kathryn P. Sucher |author3=Marcia Nelms |title=Food and Culture (6th ed.) |year=2012 |url=https://archive.org/details/foodculture0000kitt_f9c7 |isbn=978-0538734974 |page=[https://archive.org/details/foodculture0000kitt_f9c7/page/n191 174]}}</ref> {{val|be|банкуха}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Торт банкуху из Свислочского района могут внести в список культурного наследия |url=https://www.belta.by/special/culture/view/tort-bankuhu-iz-svislochskogo-rajona-mogut-vnesti-v-spisok-kulturnogo-nasledija-346014-2019/ |publisher=Беларускае Тэлеграфнае Агенцтва |quote=''В поселке Порозово, что на самом краю Беловежской пущи, сохранили мастерство приготовления банкухи. До сих пор не известно, откуда был привезен рецепт. Похожий пирог под название сэнкач выпекают в Польше, а в Литве такой торт известен как шакотис.''}}</ref>) ir [[lietuviešu virtuve|lietuviešu]], [[poļu virtuve|poļu]] un [[baltkrievu virtuve]]s deserts. Šī ir kūka, kas pagatavota no [[sviests|sviesta]], [[ola (pārtika)|olu]] baltumiem un [[olas dzeltenums|dzeltenumiem]], [[milti]]em, cukura un krējuma, cepta uz rotējoša iesma krāsnī vai uz atklātas uguns. Lietuviešu nacionālais ēdiens. == Vēsture == 19. gadsimtā kūka kļuva populāra bijušās [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s teritorijās. Iedvesmota no [[vācu virtuve]]s deserta baumkuhena (''Baumkuchen'' un ''šakotis'' tulkojumā — koka kūka).<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Gediminas Lankauskas |title=The Land of Weddings and Rain: Nation and Modernity in Post-Socialist Lithuania |isbn=9781442612563 |url=https://books.google.lv/books?id=GkriBQAAQBAJ&pg=PA208&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false}}</ref> To var pasnigt, pievienojot klāt šokolādi vai ziedu rotājumus. [[Lietuva|Lietuvā]] šis ir viens no galvenajiem desertiem [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[kāzas|kāzās]].<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Brandon Presser |author2=Mark Baker |author3=Peter Dragicevich |author4=Simon Richmond |author5=Andy Symington |title=Lonely Planet Estonia, Latvia & Lithuania |publisher=Lonely Planet Publications |url=https://books.google.lv/books?id=ZZgzte6Y9yQC&pg=RA2-PA43&redir_esc=y}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Baur |first1=Joe |title=The chefs reclaiming Lithuania's cuisine |url=https://www.bbc.com/travel/article/20230118-the-chefs-reclaiming-lithuanias-cuisine |website=[[BBC]] |date={{dat|2023|1|19||bez}}}}</ref> 2015. gada maija [[Druskininki|Druskininkos]] izcepts pasaulē lielākais šakotis, kas bija 372 centimetru garš un kura svars bija 85 kilogrami. Iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Lietuvoje pasiektas rekordas: iškeptas didžiausias pasaulyje šakotis |url=https://www.delfi.lt/verslas/verslas/lietuvoje-pasiektas-rekordas-iskeptas-didziausias-pasaulyje-sakotis-68112220 |website=[[Delfi (portāls)|Delfi.lt]]}}</ref> == Līdzīgie ēdieni citās valstīs == [[Attēls:Spettekaka Trdelník Prügelkrapfen Baumstriezel Kürtőskalács Raguolis Baumkuchen Kürtősfánk.jpg|thumb|250px|No kreisās: ''Spettekaka'', ''Trdelník'', ''Prügelkrapfen'', ''Baumstriezel'', ''Kürtőskalács'', šakotis, ''Baumkuchen'', ''Kürtősfánk'']] * [[Austrija]] — ''Prügelkrapfen'' * [[Baltkrievija]] — ''банкуха'' (sagrozīts vācu valodas vārds ''Baumkuchen'') * [[Čehija]] — ''Trdelník'' * [[Francija]] — ''Gâteau à la broche'' * [[Vācija]] — ''Baumkuchen'' * [[Luksemburga]] — ''Baamkuch'', kļuvis par tradicionālu ēdienu, ko galvenokārt pasniedz īpašos gadījumos, piemēram, kāzās, kristībās utt. Tomēr dažos lielveikalos kūka ir pieejama visu gadu. * [[Polija]] — ''Sękacz'' * [[Zviedrija]] — ''Spettekaka'' ar [[Eiropas Savienība|ES]] reģistrētu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (PGI) * [[Ungārija]] — ''Kürtőskalács'', līdzīga kūka, kas arī tiek cepta uz iesma * [[Slovākija]] — ''Skalický trdelník'' ar [[Eiropas Savienība|ES]] reģistrētu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (PGI) * [[Turcija]] — ''Makara tatlısı'', līdzīga kūka, kas arī tiek cepta uz iesma == Galerija == <gallery mode="packed"> File:Sękacz.JPG|Kūkas pagadavošana [[Podlases vojevodiste|Podlases vojevodistē]]. File:031 Baumkuchen-Sakotis, Sanok 2013.JPG|Parastais zemais šakotis. File:Lithuanian Cake - Šakotis.jpg|Šakotis ar šokolādes un kokosriekstu skaidiņām. File:Šakotis.JPG|Augsts šakotis, rotāts ar ziediem. File:Sakotis 2.jpg|Torte (centrā), kas pasniegta uz šķīvjiem (pa labi un pa kreisi), uz kuriem redzami slāņi, kas atgādina koku augšanas gredzenus. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saldie ēdieni]] [[Kategorija:Lietuviešu virtuve]] [[Kategorija:Baltkrievu virtuve]] [[Kategorija:Poļu virtuve]] ihyzm8mgoors6d1j1v0a1sz3sjinqt8 0 603279 4466131 4297215 2026-05-10T13:04:37Z Votre Provocateur 111653 4466131 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste | native_name = ''Краснодарский государственный институт культуры'' | name = Krasnodaras Valsts Kultūras institūts | image =2024-03-11._Краснодар_DSC_8303.jpg | established = 1967 | location = [[Attēls:Flag_of_Krasnodar.svg|24px]] [[Krasnodara]] | students = ap 4000 | website = http://kgik.info/ }} '''Krasnodaras Valsts Kultūras institūts''' ({{val|ru|Краснодарский государственный институт культуры}}) ir augstākās izglītības iestāde [[Krasnodara|Krasnodarā]], [[Krievija|Krievijas Federācijā]], kas sagatavo speciālistus kultūras un mākslas jomās. Izglītības iestāde dibināta 1967. gadā kā '''Krasnodaras Kultūras institūts'''. Vēlāk tika pārdēvēts par '''Krasnodaras Valsts Kultūras akadēmiju''', bet kopš 2013. gada — par '''Krasnodaras Valsts Kultūras institūtu'''. Institūtā tiek piedāvātas programmas tādās jomās kā [[mūzika]], [[horeogrāfija]], režija, bibliotēkzinātne, tautas māksla, muzeoloģija un kultūras mantojuma saglabāšana. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Krasnodaras novads]] [[Kategorija:Universitātes Krievijā]] [[Kategorija:Krasnodara]] mipdoqtddt5wflpy1qpa3c4fr8kuvtz 0 603280 4466132 4297226 2026-05-10T13:04:48Z Votre Provocateur 111653 4466132 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste | native_name = ''Краснодарский университет МВД РФ'' | name = Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas Krasnodaras Universitāte | image = КЮИ_-_Главный_корпус_-_panoramio.jpg | established = 1971 | location = [[Attēls:Flag_of_Krasnodar.svg|24px]] [[Krasnodara]] | students = | website = https://крю.мвд.рф/ }} '''Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas Krasnodaras Universitāte''' ({{val|ru|Краснодарский университет МВД РФ}}) ir augstākās izglītības iestāde [[Krasnodara|Krasnodarā]], [[Krievija|Krievijas Federācijā]], kas darbojas [[Krievijas Iekšlietu ministrija|Krievijas Iekšlietu ministrijas]] pārraudzībā. Universitāte tika dibināta 1971. gadā kā mācību iestāde, lai sagatavotu darbiniekus iekšlietu sistēmai. Tā piedāvā programmas [[Tiesību zinātne|tiesību zinātnē]], [[Kriminālistika|kriminālistikā]], operatīvajā darbībā, [[Informācijas drošība|informācijas drošībā]], kā arī citu iekšlietu sistēmai nozīmīgu speciālistu sagatavošanā. Kopš dibināšanas brīža izglītības iestāde vairākas reizes mainījusi savu statusu, un 2006. gadā tai piešķirts universitātes statuss. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Krasnodaras novads]] [[Kategorija:Universitātes Krievijā]] [[Kategorija:Krasnodara]] eiqt8cdway67yrd05mplbxmvbj103i6 0 604135 4466459 4302904 2026-05-11T01:03:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466459 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | kārta = Coleoptera | kārta_lv = Vaboļu kārta | dzimta = Coccinellidae | dzimta_lv = Mārīšu dzimta | ģints = Psyllobora | ģints_lv = Sēņmārītes | suga = P. vigintiduopunctata | suga_lv = Melndzeltenā sēņmārīte | binomial = Psylloboravigintiduopunctata | kategorijas = nē }}'''Melndzeltenā sēņmārīte''' (''Psyllobora vigintiduopunctata''), pazīstama arī kā '''divdesmitdivpunktu mārīte''' vai dažās valodās '''22-punktu mārīte''',<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/kukaini/psyllobora-vigintiduopunctata-l/|title=melndzeltenā sēņmārīte - Psyllobora vigintiduopunctata (L.) - Kukaiņi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-06-29}}</ref> ir [[mārīšu dzimta]]s (''Coccinellidae'') [[Vaboles|vaboļu kārtas]] [[Kukaiņi|kukainis]], kas izceļas ar savu mārītēm neparasto barošanās veidu un spilgto izskatu. Šī suga ir plaši izplatīta [[Eiropa|Eiropā]] un, atšķirībā no vairuma mārīšu, kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], tā galvenokārt pārtiek no [[Miltrasa|miltrasām]] (''Erysiphales''), kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]. == Nosaukums == Zinātniskais nosaukums ''Psyllobora vigintiduopunctata'' cēlies no latīņu valodas, kur ''vigintiduopunctata'' nozīmē "divdesmit divi plankumi", norādot uz raksturīgajiem 22 melnajiem plankumiem uz tās dzeltenajiem segspārniem. Agrākā literatūrā suga tika klasificēta kā ''Thea vigintiduopunctata'', bet mūsdienās tā ir pārvietota uz ''Psyllobora'' ģinti. == Izskats == Melndzeltenā sēņmārīte ir salīdzinoši maza, tās ķermeņa garums svārstās no 3 līdz 5 mm, parasti 3,5-4 mm.<ref name=":0" /> Tās izskats ir spilgts un viegli atpazīstams: '''Ķermeņa forma''': Kupolveida, tipiska mārītēm, ar noapaļotu ķermeni. '''Krāsojums''': [[Segspārni]] ir koši dzelteni vai zaļgandzelteni ar 22 melniem plankumiem (11 uz katra segspārna). [[Priekškrūtis]] bez ķīļveida līnijām, [[Vairogs (entomoloģija)|vairogs]] dzeltens vai balts ar 5 melniem plankumiem.<ref name=":0" /> '''Atšķirības no citām mārītēm''': Atšķirībā no citām mārītēm, piemēram, [[septiņpunktu mārīte]]s (''Coccinella septempunctata''), melndzeltenās sēņmārītes plankumi ir vienmērīgi izkliedēti un mazāki. Tās krāsojums saglabājas līdzīgs visos dzīves posmos (kāpuri, kūniņas un pieaugušie), kas ir neparasti mārīšu dzimtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://insectsid.com/insect/22-spot-ladybird-beetle-psyllobora-vigintiduopunctata-51660|title=Insects Id: 22-spot Ladybird Beetle (Psyllobora vigintiduopunctata)|website=Insects Id|access-date=2025-06-29|language=en}}</ref> '''Dzimumu dimorfisms''': Nav izteikta dzimumu [[Dimorfisms|dimorfisma]], taču mātītes var būt nedaudz lielākas par tēviņiem. [[Attēls:Psyllobora.vigintiduopunctata.6921.larva.jpg|thumb|281x281px|Kāpurs]] [[Attēls:2018 09 25 Psyllobora vigintiduopunctata pupa2.jpg|thumb|285x285px|Kūniņa]] [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.mating.lateral.jpg|thumb|285x285px|Pārošanās]] [[Attēls:Psyllobora-vigintiduopunctata-11-fws.jpg|thumb|285x285px|Sugas kājas ir tumši dzeltenas]] '''Kāpuri un kūniņas''' ir līdzīgi pieaugušajiem kukaiņiem ar dzeltenu pamatkrāsu un melniem plankumiem, padarot tos viegli atpazīstamus. Šī iezīme ir neparasta, jo vairumam mārīšu kāpuri un pieaugušie īpatņi ievērojami atšķiras. == Dzīvesvieta un izplatība == Melndzeltenā sēņmārīte ir sastopama galvenokārt Eiropā, tostarp Latvijā, kur tā ir samērā izplatīta.<ref name=":0" /> Tā pirmo reizi tika atklāta Vācijā 1874. gadā uz [[tragantzirņi]]em (''Astragalus)'', barojoties ar miltrasas sēnītēm (''Erysiphe holosericea''). Tās izplatība aptver: === Ģeogrāfiskais areāls === Eiropa, tostarp Rietumeiropa, Centrāleiropa un Austrumeiropa. Suga ir novērota arī dažās Āzijas daļās, bet tā primāri ir Eiropas suga. === Biotopi === Sastopama mežmalās, dārzos, parkos, pļavās un citos pusatklātos apvidos, kur aug miltrasām inficēti augi, piemēram, nātres, zemie krūmi un lakstaugi. Tā dod priekšroku zemai veģetācijai, bet reizēm ir atrasta arī uz jauniem koku zariem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://karits.eu/index.php/2025/06/06/22-spot-ladybird-psyllobora-vigintiduopunctata/|title=22-spot ladybird (Psyllobora vigintiduopunctata)|last=Erik|access-date=2025-06-29|date=2025-06-06|language=en-US}}</ref> == Ekoloģija un barošanās == Atšķirībā no vairuma mārīšu, kas ir plēsējas un barojas ar laputīm vai citiem maziem kukaiņiem, melndzeltenā sēņmārīte ir mikofāga, proti, tā pārtiek no sēnītēm, galvenokārt miltrasu [[Hifas|hifām]]. Šī barošanās paradums padara to par nozīmīgu bioloģiskās kontroles aģentu, jo tā palīdz samazināt sēnīšu infekcijas uz kultūraugiem un savvaļas augiem. === Ekoloģiskā nozīme === Suga veicina augu veselību, samazinot miltrasu izplatību, kas var kaitēt lauksaimniecības kultūrām un dekoratīvajiem augiem. Tās klātbūtne dārzos un lauksaimniecības zemēs ir īpaši vēlama, jo tā var samazināt nepieciešamību pēc ķīmiskajiem fungicīdiem.<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bugswithmike.com/guide/arthropoda/hexapoda/insecta/coleoptera/polyphaga/coccinelloidea/coccinellidae/coccinellinae/psyllobora|title=Fungus-eating Lady Beetles|website=Bugs With Mike|access-date=2025-06-29|date=2025-06-28|language=en}}</ref> === Aktivitātes periods === Aktīva no aprīļa līdz oktobrim, ar maksimālu aktivitāti siltos, mitros apstākļos, kas veicina miltrasu augšanu.<ref name=":1" /> == Dzīves cikls == Melndzeltenās sēņmārītes dzīves cikls ietver četrus posmus: olu, kāpuru, kūniņu un pieaugušo stadiju. '''Olas''': Mātītes dēj dzeltenas olas uz augiem, kas inficēti ar miltrasām, nodrošinot kāpuriem tūlītēju barības avotu. '''Kāpuri''': Kāpuri ir dzelteni ar melniem plankumiem, līdzīgi pieaugušajiem, un aktīvi barojas ar miltrasām. Šī stadija ilgst aptuveni 2—3 nedēļas atkarībā no temperatūras un barības pieejamības. '''Kūniņa''': Kūniņas stadijā kukainis ir nekustīgs, bet saglabā dzelteno krāsu ar melniem plankumiem. Šī stadija ilgst apmēram 5—10 dienas. '''[[Imago]]''': Pieaugušie kukaiņi ir aktīvi un spēj lidot, lai gan biežāk tie rāpo pa miltrasām inficēto veģetāciju. Imago dzīves ilgums var būt vairāki mēneši, atkarībā no vides apstākļiem. == Aizsardzības mehānismi == Melndzeltenā sēņmārīte izmanto ķīmiskos aizsardzības mehānismus, lai atturētu plēsējus. Tā izdala rūgtus [[Alkaloīdi|alkaloīdus]], kas padara to nepatīkamu [[kukaiņēdāji]]em, piemēram, [[putni]]em un [[zirnekļi]]em. Spilgtais krāsojums kalpo kā brīdinājums (aposematisms), norādot uz tās neēdamību.<ref name=":2" /> == Kultūras un zinātniskā nozīme == Melndzeltenā sēņmārīte ir piesaistījusi uzmanību ne tikai ar savu ekoloģisko lomu, bet arī ar klātbūtni kultūrā: '''Pastmarkas''': Suga ir attēlota uz vairākām pastmarkām, tostarp 2008. gada Džersijas, 2015. gada Baltkrievijas, 2017. gada Slovēnijas un Indijas, kā arī 2018. gada Nīderlandes un 2024. gada Rumānijas pastmarkām, uzsverot tās estētisko pievilcību un ekoloģisko nozīmi. '''Pētniecība''': Tās unikālais barošanās paradums padara to par interesantu objektu entomoloģijas un bioloģiskās kontroles pētījumos. == Apdraudējumi un aizsardzība == Melndzeltenā sēņmārīte nav uzskatāma par apdraudētu sugu, taču tās populācijas var ietekmēt pārmērīga [[Fungicīdi|fungicīdu]] lietošana, kas samazina miltrasu pieejamību. Lai veicinātu šīs sugas saglabāšanos, ieteicams: samazināt ķīmisko fungicīdu lietošanu dārzos un lauksaimniecībā un saglabāt dabiskos biotopus, piemēram, mežmalas un pļavas, kur aug ar miltrasām inficēti augi. == Interesanti fakti == * Melndzeltenās sēņmārītes spilgtais krāsojums ne tikai brīdina plēsējus, bet arī padara to par iecienītu objektu [[Makrofotogrāfija|makrofotogrāfijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stock.adobe.com/search?k=%2522psyllobora+vigintiduopunctata%2522|title=%22Psyllobora Vigintiduopunctata%22 Images – Browse 237 Stock Photos, Vectors, and Video|website=Adobe Stock|access-date=2025-06-29|language=en-US}}{{Novecojusi saite}}</ref> * Suga ir nosaukta par godu tās 22 plankumiem, kas ir nemainīgs skaits, atšķirībā no citām mārītēm, kuru plankumu skaits var variēt. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Mārīšu dzimta]] lqi2zadlo8q2jqvlfjgohrnrpmj82jf 0 606431 4466138 4361213 2026-05-10T13:12:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466138 wikitext text/x-wiki {{personas infokaste | vārds = Lauma Reinholde | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1906 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Rīga|td=Latvija}} | m_gads = 1986 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 9 | m_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = komponiste, pianiste | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Elmārs Verners Vikmanis | bērni = | alma_mater = }} '''Lauma Reinholde''' (1906—1986)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Composer: Reinholde, Lauma (1906-1986) |url=https://bachtrack.com/22/4004/render/2 |access-date=2025-07-25 |website=bachtrack.com |language=en}}</ref> bija [[Latvieši|latviešu]] [[komponiste]],<ref>{{grāmatas atsauce|title=Biographical dictionary of Russian/Soviet composers |url=https://archive.org/details/isbn_0313244855 |date=1989 |publisher=Greenwood Press |isbn=978-0-313-24485-8 |editor-last=Ho |editor-first=Allan Benedict |location=New York |pages=[https://archive.org/details/isbn_0313244855/page/654 655] |editor-last2=Feofanov |editor-first2=Dmitry}}</ref> [[Pianists|pianiste]] un pasniedzēja, kas starptautiski uzstājusies un sakomponējusi vairāk nekā 300 skaņdarbus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Womage |title=Lauma Reinholde |url=https://www.womage.lv/personas/lauma-reinholde |access-date=2025-07-25 |website=Sieviete Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940) // Womage |language=lv}}</ref> Lai gan pēc laulībām viņu dažreiz dēvēja par '''Laumu Vikmani''',<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |last=Vikmane |first=Lauma |title=garamantas.lv |url=https://garamantas.lv/lv/person/1558303/Lauma-Reinholde }}{{Novecojusi saite}}</ref> tomēr viņa vislabāk pazīstama kā Lauma Reinholde. == Dzīvesgājums == Reinholde piedzima [[Rīga|Rīgā]] muzikālā ģimenē. Viņas māte Alvīne Rozenberga bija pianiste, bet tēvs Jānis Reinholds bija komponists, [[diriģents]] un [[vijolnieks]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |title=Lauma Reinholde {{!}} LMIC |url=https://www.lmic.lv/lv/komponisti/lauma-reinholde-4677#work |access-date=2025-07-25 |website=www.lmic.lv}}</ref> Klavierspēli viņa sāka mācīties trīs gadu vecumā un mācījās Rīgas konservatorijā (mūsdienās [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]) un [[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]. Viņas skolotāju vidū bija [[Arvīds Daugulis]] un [[Jāzeps Vītols]].<ref name=":2">{{grāmatas atsauce |last=Cohen |first=Aaron I. |title=International Encyclopedia of Women Composers |date=1987 |publisher=Books & Music (USA) |isbn=978-0-9617485-1-7 |pages=580 |language=en}}</ref> Pēc absolvēšanas 1926. gadā Reinholde studēja ārzemēs. Aprakstot šo laiku autobiogrāfiskā rakstā ("Manas dzīves ceļā". [[Zeltene]], Nr. 3, 01.02.1934.), viņa atzīmēja: "Lai gan vēlējos tūlīt pēc konservatorijas beigšanas braukt uz ārzemēm papildināties, tomēr tas izdevās tikai pēc 2 gadiem, jo ātrāk nevarēju sadabūt līdzekļus. Ar kultūras fonda pabalstu un daļiņu pašas iekrātās naudas devos pasaulē. Daudzas neaprakstāmi grūtas dienas nācās pārciest šajos ārzemju studiju laikos (Vācijā un Polijā). Bieži aptrūka līdzekļi, un pavadīt dienas četras no vietas bez maizes kumosa, man nebija retums."<ref name=":0" /> 1936. gadā Reinholde apprecējās ar skolotāju un mūziķi Elmāru Verneru Vikmani.<ref name=":0" /> Viņa mācīja klavierspēli un mūzikas teoriju, kā arī strādāja par pianisti Rīgas Filharmonijas orķestrī un operā,<ref name=":2" /> sniedzot klavierkoncertus [[Somija|Somijā]], [[Polija|Polijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref name=":1" /> Viņa bieži uzstājās kopā ar dziedātāju Helēnu Kozlovsku-Ersu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |title=Lauma Reinholde |url=https://timenote.info/lv/person/view?id=2732024&dlang=lv |access-date=2025-07-25 |website=timenote.info |language=lv}}</ref> Muzikologs [[Oļģerts Grāvītis]] Reinholdi raksturoja kā "pieredzējušu vokālās mūzikas komponisti", norādot, ka "viņa teicami prot izmantot dziedoņu balss iespējas, likdama lietā visu savu pianistes māku, viņa ir dziesmai radījusi tehniski bagātīgi izstrādātus, satura zemtekstus pasvītrojošus klavierpavadījumus. Daudzās jo daudzās vokālajās kompozīcijās jūtamas profesora Jāzepa Vītola skolas labākās tradīcijas. Gribas piebilst, ka Laumas Reinholdes patstāvīgās daiļrades sākuma periodā, raksturīgs spēcīgs temperaments, liela emocionālā aizrautība, laba muzikālā gaume."<ref name=":1" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/results?search_query=Lauma+Reinholde Klausīties Laumas Reinholdes mūziku] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Reinholde, Lauma}} [[Kategorija:1906. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1986. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas komponisti]] lley35mn4p4gjyw04rwxxxooczds1p2 0 613205 4466344 4357747 2026-05-10T20:19:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466344 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Maikls Basets | vārds_orig = ''Michael Gwyn Bassett'' | attēls = Maikls Bassets.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1943 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 31 | dz_vieta = [[Beri (Velsa)|Beri]], [[Velsa]], {{UK}}) | m_gads = 2023 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 15 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{UK}} | tautība = | paraksts = | darba_vietas = [[Velsas nacionālais muzejs]] | alma_mater = [[Svonzi universitātes koledža]] | zinātne = [[paleontoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = paleozoja pleckāju un biostratigrāfiskie pētījumi | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Maikls Gvins Basets''' ({{val|en|Michael Gwyn Bassett}}; dzimis {{dat|1943|3|31}}, miris {{dat|2023|1|15}}) bija velsiešu paleontologs. Viņš bija plaši pazīstams speciālists [[Paleozojs|paleozoja]] [[Pleckāji|pleckāju]], [[biostratigrāfija]]s un [[Fācija|fāciju]] veidošanās jomā, īpaši [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un [[Skandināvija|Skandināvijā]]. Deva ieguldījumu pleckāju paleobioloģijas, īpaši to agrīnās [[ontoģenēze]]s un [[filoģenēze]]s jomā. == Dzīvesgājums == Maikls Basets dzimis 1943. gada 31. martā [[Beri (Velsa)|Beri]] pilsētā [[Velsa]]s dienvidos un ieguva pamatizglītību vietējā skolā. Tad viņš turpināja mācības Emanuela koledžā [[Kembridža|Kembridžā]], iegūstot tur bakalaura grādu ar izcilību. Tad viņš turpināja izglītību [[Svonzi]] universitātes koledžā, kur ieguva [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktora grādu]] par Velsas un tās pierobežas [[Silūrs|silūra]] ([[Venloks|venloka]]) [[stratigrāfija]]s un pleckāju monogrāfiskiem pētījumiem. Drīz pēc tam, 1967. gada oktobrī viņš iestājās [[Velsas Nacionālais muzejs|Velsas Nacionālajā muzejā]] [[Kārdifa|Kārdifā]]. Tur viņš nostrādāja nākamos četrdesmit gadus, sākumā par ģeoloģijas fondu glabātāja palīgu, bet pēc tam par vecāko glabātāju un ģeoloģiskās nodaļas vadītāju, līdz pat iziešanai pensijā 2008. gadā. Vairākus gadus viņš bija [[Kārdifas Universitāte]]s goda profesors un lektors, kā arī veica garas pētniecības prakses ārzemēs, konkrēti, [[Oslo dabas vēstures muzejs|Oslo dabas vēstures muzejā]] un strādājot [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Gotlande]]s salā, kā arī [[Upsālas Universitāte|Upsālas Universitātē]] un [[Zviedrijas dabas vēstures muzejs|Zviedrijas dabas vēstures muzejā]]. Basets arī ieņēma [[Starptautiskā stratigrāfiskā komisija|Starptautiskās stratigrāfiskās komisijas]] (''IUGS'') ģenerālsekretāra un priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatu. Tanī laikā viņš deva nozīmīgu ieguldījumu Starptautiskās [[Ģeoloģiskā laika skala|ģeohronoloģiskās skalas]] izstrādē un, konkrēti, silūra sistēmas apakšnodaļā. Savas darbības laikā ģeoloģijas fondu glabātāja statusā viņš būtiski paaugstināja Velsas nacionālā muzeja autoritāti kā starptautiski atzītu centru, izveidojot ciešas pētnieciskās saites ne tikai Ziemeļamerikas un Eiropas valstīs, bet arī [[Argentīna|Argentīnā]], [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī tādās jaunattīstības valstīs, kā [[Kazahstāna]], [[Irāna]] un [[Uzbekistāna]]. Viņam bija arī nozīmīga loma sekmīgu izstāžu virknes organizēšanā tādu, kā novatoriskās "Ķīnas dinozauri" (1986–1987), "Mamuti un leduslaikmets" (1991–1992) un "Lidojums" (2001). Populārā un godalgotā izstāde "Velsas evolūcija" ir viņa daudzgadīgais mantojums. Izejot pensijā, profesors Basets aktīvi turpināja savus pētījumus, veltītus tādām tēmām, kā Gotlandes ģeotūrisma apskates objekti, jaunas [[Augšordoviks|augšordovika]] un silūra pleckāju grupas (''[[Chileida]]'') aprakstīšana, [[Ordoviks|ordovika]] [[Lingulveidīgās|ligulveidīgo]] un [[Kranijveidīgās|kranijveidīgo]] [[bioģeogrāfija]], Gotlandes silūra pleckāju ([[Kraniīdu kārta|kraniīdu]]) [[taksonomija]] un agrīnā ontoģenēze. Beidzamais viņa raksts bija publicēts 2017. gadā, un bija veltīts silūra pleckāju ''[[Coolinia]]'' agrīnajai ontoģenēzei. Maikls Basets mira 2023. gada 15. janvārī.<ref>[http://paleopolis.rediris.es/BrachNet/ANNONCES/OBITUARIES/Bassett.htm Paleopolis - RedIRIS]{{Novecojusi saite}}</ref> == Apbalvojumi == Savā ilgajā zinātniskajā karjerā profesors Basets saņēma virkni apbalvojumu un atzinību, kas saistīti ar viņa pētījumiem. Konkrēti, 2000. gadā viņš ieguva Upsālas Universitātes goda doktora grādu, bet 2006. gada decembrī tika nozīmēts uz diviem gadiem par [[Paleontoloģiskā asociācija|Paleontoloģiskās asociācijas]] prezidentu, kas ir viena no vadošajām pasaules biedrībām [[paleontoloģija]]s sfērā. == Atsauces == {{DEFAULTSORT:Bassets, Maikls}} [[Kategorija:Paleontologi]] e9l4pr7v30540w4jdovhs2adyts7cdi 0 614587 4466501 4365457 2026-05-11T05:45:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466501 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mona Fastvolda | vārds_orig = ''Mona Fastvold'' | attēls = Mona Fastvold at the 2025 Toronto International Film Festival. 01 (cropped).jpg | komentārs = Mona Fastvolda 2025. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1981|3|7}} | dz vieta = {{vieta|Norvēģija|Oslo}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = filmu veidotāja, aktrise | darbības gadi = 1997—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Mona Fastvolda''' ({{val|en|Mona Fastvold}}; dzimusi {{dat|1981|3|7}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |date= |title=Mona Fastvold |url=https://iffr.com/en/person/mona-fastvold |access-date=11 October 2025 |website=International Film Festival Rotterdam (IFFR)}}</ref>) ir [[norvēģi|norvēģu]] filmu veidotāja un aktrise. Viņa vislabāk zināma ar režisētājām drāmas filmām ''The Sleepwalker'' (2014), "[[Nākamā pasaule]]" (''The World to Come'', 2020)<ref name="lurie">{{Tīmekļa atsauce|last1=Lurie|first1=Danielle|title=Interview with The Sleepwalker Director/writer Mona Fastvold|url=http://filmmakermagazine.com/83755-interview-with-the-sleepwalker-directorwriter-mona-fastvold/#.WLrUDvkrKUk|website=Filmmaker|accessdate=4 March 2017|date=21 January 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thefword.org.uk/2021/07/the-world-to-come/|title=The World to Come: an interview with director Mona Fastvold|date=23 July 2021}}{{Novecojusi saite}}</ref> un ''[[The Testament of Ann Lee]]'' (2025), un kā scenārija līdzautore filmai "[[Brutālists]]" (2024). Fastvoldai bija neliela loma filmā "[[Mīlestība un citi neiedomājami apstākļi]]" (2009).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Love and Other Impossible Pursuits|url=https://www.imdb.com/title/tt1032825/|website=IMDb|accessdate=4 March 2017}}</ref> Režisējusi mūzikas videoklipus vairākiem mūziķiem, tostarp savam bijušajam vīram [[Sondre Lerke]]m. Viņa kopā ar savu partneri [[Breidijs Korbets|Breidiju Korbetu]] ir scenārija līdzautore arī filmām "[[Vadoņa bērnība]]" (2015), ''[[Vox Lux]]'' (2018) un "Brutālists" (2024), kurš režisējis visas trīs filmas. Par filmu "Brutālists" viņus abus nominēja [[97. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]] kategorijā "[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|website=Variety|url=https://variety.com/2025/film/news/oscar-nominations-emilia-perez-wicked-the-brutalist-1236282041/|title= Oscar Nominations 2025: ‘Emilia Pérez’ Leads With 13 Nods, ‘Wicked’ and ‘The Brutalist’ Follow With 10|author1=Brent Lang|author2=Jordan Moreau|date=January 23, 2025|accessdate=February 2, 2025}}</ref> 2005. gadā Fastvolda apprecējās ar norvēģu mūziķi Sondre Lerki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Aartun|first1=Jorun Sofie F.|title=Trendy å være to|url=http://www.vg.no/rampelys/hollywood/trendy-aa-vaere-to/a/106518/|website=VG|accessdate=4 March 2017|language=Norwegian|date=6 August 2005}}</ref> Viņi izšķīrās 2013. gadā.<ref name="norris">{{Tīmekļa atsauce|last1=Norris|first1=John|title=Sondre Lerche Is A Punk-Rock Crooner|url=http://www.refinery29.com/2014/09/73710/sondre-lerche-please-album|website=Refinery29|accessdate=4 March 2017|date=2 September 2014}}</ref><ref name="barshad">{{Tīmekļa atsauce|last1=Barshad|first1=Nim|title=Hear Sondre Lerche’s Dancey, Divorce-Fueled ‘Bad Law’|url=http://www.spin.com/2014/05/hear-sondre-lerches-dancey-divorce-fueled-bad-law/|website=Spin|accessdate=4 March 2017|date=22 May 2014}}</ref> Kopš 2012. gada Fastvolda ir attiecībās ar amerikāņu aktieri un kinorežisoru Breidiju Korbetu, kuru viņa satika filmas ''The Sleepwalker'' filmēšanas laukumā. Pārim 2014. gadā piedzima meita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.indiewire.com/article/the-sleepwalker-writers-on-balancing-filmmaking-with-baby-making-20141121|title='The Sleepwalker' Writers on Balancing Filmmaking with Baby-Making|work=[[IndieWire]]|first=Casey|last=Cipriani|date=21 November 2014|accessdate=3 December 2015}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2015/film/markets-festivals/brady-corbet-the-childhood-of-a-leader-1201620698/|title=Q & A: Director Brady Corbet Talks About His ‘Childhood’|work=[[Variety]]|first=Damon|last=Wise|date=17 October 2015|accessdate=3 December 2015}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fastvolda, Mona}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģu kinoaktieri]] [[Kategorija:Norvēģu kinorežisori]] r01eiy19ntsjcwfcic0x9mrdkz4u7qg 3 614728 4466597 4460833 2026-05-11T11:25:41Z OgreExpert 137346 /* Attēla autortiesības */ Atbilde 4466597 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=OgreExpert}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 18.41 (EET) == Attēla autortiesības == [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Andris_Krauja.jpg Tas Andra Kraujas attēls] tiešām ir jūsu taisīts? Es viņu redzu citur Internetā un lietošana bez fotogrāfa atļaujas var radīt tiesiskas problēmas. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 00.35 (EEST) :Labdien! Esmu pieļāvis kļūdu nē attēls ir no paša Kraujas kunga, es izlabošu attēlu. :Paldies kad aizsūtijāt šo ziņu. [[Dalībnieks:OgreExpert|OgreExpert]] ([[Dalībnieka diskusija:OgreExpert|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 14.25 (EEST) 71chttp1y1b97wd0cf4mqpea0tyigqd 0 615637 4466394 4465725 2026-05-10T20:52:52Z Ytteroy 50392 4466394 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" ieguvēja "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|5|3||bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 10.05.2026) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | "[[Super Mario Galaktika: Filma]]" (''The Super Mario Galaxy Movie'') | ''[[Universal Pictures|Universal]]'' | ${{sk|941204000}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Projekts 'Ave Maria']]" (''Project Hail Mary'') | ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]'' | ${{sk|655776840}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3) | ''Maoyan'' | ${{sk|649899523}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Maikls (filma)|Maikls]]" (''Michael'') | ''[[Lionsgate]]'' / ''Universal'' | ${{sk|577370000}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Sātans Pradas brunčos 2]]" (''The Devil Wears Prada 2'') | ''[[20th Century Studios|20th Century]]'' | ${{sk|433244258}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | "[[Hoperi]]" (''Hoppers'') | ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|380512985}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Kalnu aukas (filma)|Kalnu aukas]]" (''Wuthering Heights'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|242001072}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Kliedziens 7]]" (''Scream 7'') |''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' | ${{sk|213835967}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | ''[[Blades of the Guardians]]'' (镖人：风起大漠) |''[[Damai Entertainment Holdings|Damai]]'' | ${{sk|212150000}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | ''[[Scare Out]]'' (惊蛰无声) |''Damai'' | ${{sk|200371064}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |4. janvāris |[[31. Kritiķu izvēles balva]] |''[[Critics Choice Association]]'' |{{vieta|ASV|Kalifornija}} |- |11. janvāris |[[83. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |17. janvāris |[[38. Eiropas Kino balva]] |[[Eiropas Kino akadēmija]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |- |22. februāris |[[79. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |1. marts |[[2025. gada Lielā Kristapa balva]] |[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]] |{{vieta|Latvija|Rīga}} |- |15. marts |[[98. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 12. februāris — 22. februāris | [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 12. maijs — 23. maijs | [[2026. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- |} == Balvas == '''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):''' : '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}} == Miruši == <!-- Šajā 2026. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style="text-align:center;"| 70 || style="text-align:center;"| ungārs || style="text-align:center;"| režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| kanādiete || style="text-align:center;"| aktrise, scenāriste ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Bads Korts]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style="text-align:center;"| 48 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style="text-align:center;"| 53 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| režisors, aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| igaunis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style="text-align:center;"| 86 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style="text-align:center;"| 54 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Valerija Perīna]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=De los Reyes |first=Lisa |date=March 23, 2026 |title=Valerie Perrine, Superman actress and Lenny Oscar nominee, dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/valerie-perrine-dead-superman-lenny-1236544394/ |access-date=March 24, 2026 |work=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[ Aleksandrs Klūge]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Filmemacher und Autor Alexander Kluge ist tot | website=[[Der Spiegel]] | date=26 March 2026 | url=https://www.spiegel.de/kultur/alexander-kluge-ist-tot-a-f4351091-01ca-4f58-958d-922509b09d3f | language=de | access-date=26 March 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[ Džeimss Tolkans]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| last1 = Barnes| first1 = Mike| title = James Tolkan, 'Back to the Future' and 'Top Gun' Actor, Dies at 94| url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-tolkan-dead-back-to-the-future-top-gun-1236549260/| access-date = March 27, 2026| magazine = [[The Hollywood Reporter]]| date = March 27, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Mārio Ādorfs]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-09 |title=Mario Adorf ist tot: Deutsche Schauspiel-Legende starb im Alter von 95 Jahren |url=https://www.sueddeutsche.de/kultur/mario-adorf-tot-95-jahre-schauspieler-deutschland-legende-winnetou-li.3465287 |access-date=2026-04-13 |website=[[Süddeutsche Zeitung]] |language=de}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Natālija Beja]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vely |first=Yannick |date=2026-04-18 |title=Elle était l'incarnation de l'élégance au cinéma : l'actrice Nathalie Baye est morte |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/elle-etait-lincarnation-de-lelegance-au-cinema-lactrice-nathalie-baye-est-morte-267657 |language=fr |publisher=Paris Match |access-date=2026-04-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Nadja Faresa]] || style="text-align:center;"| 57 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-18 |title=L'actrice Nadia Farès est morte après son accident en piscine |url=https://www.bfmtv.com/culture/l-actrice-nadia-fares-est-morte-apres-son-accident-en-piscine_AD-202604170925.html |access-date=2026-04-18 |website=BFM |language=fr}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja ||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2026-01-01,2026-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}} [[Kategorija:2026. gads kino| ]] rnxu5ox3s7urh39k1r90kv4vcrr5yvr 0 616234 4466486 4454095 2026-05-11T04:21:42Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "RTU_(ISST_Location).jpg", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No ticket permission since 10 April 2026). 4466486 wikitext text/x-wiki {{Infobox school | name = RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola | native_name = ISST | image = | image_size = | alt = | caption = | logo = | motto = | established = {{Start date|2024}} | closed = | type = [[Starptautiskā skola,]]<br />[[Vidusskola]] | status = Aktīva | category_label = | category = | gender_label = | gender = Kopmācības | affiliation = | principal = Dmitrijs Vinogradovs | asst principal = | head_label = | head = | academic_staff = PhD kvalificēta fakultāte | grades = 10.–12. klase | enrollment = ~21 (2024/25) | students = | sixth_form_students = | pupils = | other = | houses = | fightsong = | conference = | SAT = | ACT = | main feeder school for = | homepage = {{URL|https://isst.rtu.lv}} | picture = | picture_caption = | location = Āzenes iela 12, [[Rīga]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56.951551 | longd = 24.080040 | state = | province = | country = [[Latvija]] | coordinates = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | founder = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | specialist = | session = | school_number = | school_code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman_label = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = | employees = | key_people = | years = | years_taught = | lower_age = | upper_age = | age_range = | enrolment = | International_students = Jā | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes_offered = | medium_of_language = [[Angļu valoda|Angļu]] | language = Angļu | schedule_type = | schedule = | hours_in_school_day = | classrooms = | campuses = | campus_size = | area = | campus_type = | colors = | colours = | athletics_conference = | slogan = | song = | fight_song = | athletics = | sports = | mascot = | mascot_image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | bar_pass_rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeder_schools = | main_feeder_school_for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = Internāts | free_text2 = Pieejams | free_label3 = Mācību virziens | free_text3 = [[STEAM izglītība|STEAM]] | website = {{URL|https://isst.rtu.lv}} | footnotes = }} '''RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola''' ('''ISST''') ir Cambridge International School skola, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], un piedāvā vidējo izglītību 10.—12. klasē. Dibināta 2024. gadā un saistīta ar [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]], skola nodrošina angļu valodā balstītu izglītību pēc Cambridge AS un A līmeņa programmām ar uzsvaru uz [[STEAM izglītība|STEAM]] disciplīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=RTU Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju skola |url=https://isst.rtu.lv |website=Oficiālā ISST mājaslapa |access-date=2026}}</ref> ==Pārskats== ISST darbojas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] paspārnē, kas dibināta 1862. gadā un ir vecākā tehniskā universitāte [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Skola izmanto [[Cambridge Assessment International Education]] mācību programmu un nodrošina skolēniem piekļuvi universitātes laboratorijām un iekārtām.<ref>{{cite web |title=RTU atvērs Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-to-open-international-school-of-science-and-technology-adds-cambridge-international-program |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2023. gada 22. septembris}}</ref> Skola pieņem skolēnus no Latvijas un citām valstīm, kuri interesējas par studijām zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs, mākslā un matemātikā. ==Vēsture== ===Dibināšana=== 2015. gadā [[Rīgas Tehniskā universitāte]] izveidoja RTU Inženiertehnikas vidusskolu (IZV), kas koncentrējas uz [[STEM izglītība|STEM izglītību]]. IZV ir ierindota kā labākā mazā vidusskola Latvijā pēc [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] vērtējuma.<ref>{{cite web |title=RTU atklāj Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu, bet RTU Inženiertehnikas vidusskola uzsāk desmito gadu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-opens-international-school-of-science-and-technology-while-the-rtu-engineering-high-school-enters-it-s-tenth-year |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2024. gada 29. augusts}}</ref> Starptautiskās skolas plānošana sākās 2022. gadā. 2023. gada septembrī RTU paziņoja par ISST izveidi, kas izmanto [[Cambridge International]] programmu. ===Atklāšana=== Iestājpārbaudījumi, izmantojot Cambridge CEM Assessment, notika 2024. gada martā. Skola tika atklāta 2024. gada 2. septembrī ar 21 skolēnu no piecām valstīm. Atklāšanas ceremonijā piedalījās RTU amatpersonas un Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels.<ref>{{cite web |title=RTU atklāj Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/rtu-opens-international-school-of-science-and-technology |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2024. gada 2. septembris}}</ref> 2025. gada jūnijā skolu apmeklēja ASV vēstniecības pārstāvji Latvijā.<ref>{{cite web |title=ASV vēstniecības pārstāvji apmeklē RTU Starptautisko zinātnes un tehnoloģiju skolu |url=https://www.rtu.lv/en/university/for-mass-media/news/open/representatives-of-the-u-s-embassy-visit-rtu-international-school-of-science-and-technology |publisher=Rīgas Tehniskā universitāte |date=2025. gada 18. jūnijs}}</ref> ==Mācību programma== ===Cambridge International Education=== ISST ir licencēta [[Cambridge Assessment International Education|Cambridge International School]] skola, kas piedāvā Cambridge AS un A līmeņa programmas. Šīs starptautiski atzītās kvalifikācijas ir paredzētas kritiski domāšanas, problēmu risināšanas un patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstīšanai. Cambridge International darbojas aptuveni 10 000 skolās 160 valstīs. ===STEAM virziens=== Skolas mācību programma uzver [[STEAM izglītība|STEAM]] disciplīnas: * '''Zinātne''': Fizikas un ķīmijas kursi ar piekļuvi universitātes laboratorijām * '''Tehnoloģijas''': Datorzinātne un informācijas tehnoloģijas * '''Inženierzinātnes''': Robotika, dizaina domāšana un inženiertehniskās projekti * '''Māksla''': Radošu pieeju integrācija tehniskajos priekšmetos * '''Matemātika''': Augstāka līmeņa matemātikas kursi ===Pētniecības iespējas=== Skolēni var piedalīties pētniecības aktivitātēs ISST kampusā un RTU laboratorijās. ==Iekārtas un resursi== ===Kampusa atrašanās vieta=== ISST atrodas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] kampusā Ķīpsalā, Āzenes ielā 12, Rīgā. ===Piekļuve laboratorijām=== Skolēniem ir pieeja RTU iekārtām, tostarp: * Optisko šķiedru pārraides sistēmu laboratorija * Ūdens pētījumu un vides biotehnoloģijas laboratorija * RTU Zinātnes un inovāciju centrs * Virtuālās realitātes laboratorija * 3D drukas iekārtas ===Internāts=== Skola piedāvā internāta pakalpojumus Rīgas Tehniskās universitātes kopmītnēs, aptuveni piecu minūšu gājiena attālumā no kampusa. Pieejamas gan vienvietīgas, gan divvietīgas telpas. ==Uzņemšana== Uzņemšana ISST prasa iestājpārbaudījuma un intervijas pabeigšanu. Atlases process ietver: * '''Iestājpārbaudījums''': Testēšana angļu valodā, matemātikā un loģikā, izmantojot Cambridge CEM Assessment * '''Intervija''': Tiek veikta angļu valodā * '''Akadēmiskie rezultāti''': Iepriekšējo akadēmisko sasniegumu un skolotāju ieteikumu izvērtēšana Skola pieņem skolēnus no Latvijas un citām valstīm. ==Organizācija== ===Vadība=== Skolu vada direktors Dmitrijs Vinogradovs. Fakultātē ir pasniedzēji ar PhD kvalifikāciju, kuri arī māca Rīgas Tehniskajā universitātē un [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]]. ===Attiecības ar RTU Inženiertehnikas vidusskolu=== ISST dalās iekārtās ar RTU Inženiertehnikas vidusskolu, kas deviņus gadus pēc kārtas ir ierindota kā labākā mazā vidusskola Latvijā pēc Ata Kronvalda fonda vērtējuma. Abas skolas darbojas vienā kampusā. ==Skatīt arī== * [[Rīgas Tehniskā universitāte]] * [[Cambridge Assessment International Education]] * [[STEAM izglītība]] * [[Izglītība Latvijā]] * [[Starptautiskās skolas]] ==Atsauces== {{Reflist}} ==Ārējās saites== * [https://isst.rtu.lv Oficiālā mājaslapa] * [https://www.rtu.lv Rīgas Tehniskā universitāte] [[Kategorija:Skolas Rīgā]] [[Kategorija:Starptautiskās skolas Latvijā]] [[Kategorija:Cambridge skolas Eiropā]] [[Kategorija:Izglītības iestādes, kas dibinātas 2024. gadā]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskā universitāte]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] [[Kategorija:STEAM izglītība]] [[Kategorija:2024. gada dibinājumi Latvijā]] chzcohetpeo6gu25mwif7g43jx0lz3v 0 618385 4466116 4384553 2026-05-10T12:58:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466116 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvju sieviešu nacionālās līgas 10 gadu jubilejas svētki 1932.JPG|thumb|300px|Latvju sieviešu nacionālās līgas 10 gadu jubilejas svētki 1932. gada decembrī ar goda biedrēm. No kreisās pirmajā rindā sēž: 2) K. Hibšmane, 3) N. Draudziņa, 4) A. Brigadere, 5) Aspazija, 6) E.Benjamiņa, 7) B. Pīpiņa.]] [[Attēls:Latvju sieviešu nacionālās līgas padome.jpg|thumb|300px|Latvju sieviešu nacionālās līgas padome. Pirmajā rindā sēž: Olga Znotiņa, Berta Pīpiņa, Cecīlija Heince. Otrajā rindā sēž: Zelma Cēsniece, Emma Platace, Klāra Vītola, Klāra Hibšmane, Marija Mežance, Spodrīte Kleslberga, Berta Ašmane, Emma Baltkaula. Trešajā rindā stāv: O. Feldmane-Ķempele, Milda Salnajs, Marija Veinberga, Marta Eše, Elvīra Āboltiņa.]] '''Latvju sieviešu nacionālā līɡa (LSNL)''' bija latviešu [[sievietes|sieviešu]] nacionāla organizācija, kas darbojās līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] 1940. gadā. Līgas uzdevums bija stiprināt un pasargāt nacionālo pašapziņu. LSNL Mākslas-rūpniecības sekcija organizēja rokdarbu darbnīcas, bet 1929. gada 8. oktobrī izveidoja Mākslas aušanas skolu. 1936. gadā to pārdēvēja par Daiļaušanas skolu, kuru vadīja [[Kristīne Pāvuliņa]]. == Vēsture == LSNL dibināta 1917. gadā [[Petrograda|Pēterpilī]]. Dibināšanas sapulce notika 1918. gada 21. janvārī, par līgas priekšnieci kļuva [[Berta Ašmane]], par sekretāri [[Alise Stunda]]. Biedrībā darbojās arī [[Alise Sūna]], Elizabete Aleksina un citas latviešu sievietes. Līga rīkoja pirmo tautisko darbinieku piemiņas vakarus, kā arī koncertus ar latvju mākslinieku piedalīšanos. 1918. gada vasaras beigās [[Padomju Krievija]]s varas iestādes likvidēja LSNL. 1922. gada sākumā [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]], Marta Berga, Anna Meierovica, Olga Znotiņa, Marija Golta, Berta Ašmane un Elizabete Alksne nolēma atjaunot LSNL darbību. To reģistrēja 1922. gada 6. maijā saskaņā ar [[Rīgas apgabaltiesa]]s 1922. gada 3. maija lēmumu. Tajā pašā gadā LSNL uzņēma par Starptautiskās sieviešu savienības (''The International Council of Women'', ICW) locekli.<ref>[https://garamantas.lv/lg/organization/1169731/Latvju-sieviesu-nacionala-liga garamantas.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc LSNL iniciatīvas lielākās sieviešu organizācijas 1925. gada 26.–27. septembrī Rīgā sasauca Pirmo Latvijas sieviešu konferenci. 1932. gadā par LSNL goda biedrenēm kļuva [[Aspazija]], [[Anna Brigadere]], [[Emīlija Benjamiņa]], [[Natālija Draudziņa]], [[Klāra Hibšmane]]. Biedrības priekšnieces bija Berta Ašmane (1917–1918), Zelma Cēsniece-Freidenfelde (1922), Klāra Vītole (1923–1925) un [[Berta Pīpiņa]] (1925–1940). LSNL slēgta pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 7. augustā. Vācu okupācijas laikā 1941. gadā biedrības darbību īslaicīgi atjaunoja. === Biedrības mērķi === LSNL statūti noteica, ka tās mērķi ir 1) celt sieviešu sabiedrisko, saimniecisko un tikumisko līmeni; 2) izkopt sieviešu pilsonisko apziņu; 3) rūpēties par jaunatnes audzināšanu tēvijas mīlestībā; 4) veicināt sieviešu arodniecisko izglītību, garīgo attīstību nacionālā un valstiskā garā; 5) izplatīt sievietēm derīgas zinātnes un apziņu par sievietes specifiskiem pienākumiem un tiesībām ģimenē, aroda un sabiedriskā dzīvē; 6) nostiprināt sievietes politiskās un civiltiesības; 7) gādāt par mātes un bērna aizsardzību; 8) ierosināt un izstrādāt likumprojektus un priekšlikumus valsts un komunālām iestādēm par līgas mērķiem un uzdevumiem; 9) cīnīties pret alkohola lietošanu.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/270995-Latvju-sievie%C5%A1u-nacion%C4%81l%C4%81-l%C4%ABga Nacionālā enciklopēdija]</ref> == Atsauce == {{atsauces}} [[Kategorija:Sieviešu tiesības]] b5oc16hf2offbx0iphu5nrx8udnf1kh 0 618910 4466292 4407395 2026-05-10T19:21:07Z MC2013 40125 4466292 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tamāšs Šujoks | vārds_orģ = ''Sulyok Tamás'' | attēls = Sulyok Tamás hivatalos portréja (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = Tamāšs Šujoks 2024. gadā | amats = [[Ungārijas valsts vadītāju uzskaitījums|Ungārijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2024|3|5|N}} | term_beigas = ''pašlaik'' | priekštecis = [[Lāslo Kēvers]] (pagaidu prezidents) | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1956|3|24}} | dzim_vieta = {{vieta|Ungārija|Kiškunfēleģhāza}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = | partija = Neatkarīgais | dzīvesb = | profesija = jurists, politiķis | alma_mater = [[Segedas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | premjers = [[Viktors Orbāns]] }} '''Tomāšs Šujoks''' ({{Val|hu|Sulyok Tamás}}, dzimis {{Dat|1956|3|24}}) ir [[Ungāri|ungāru]] jurists un politiķis. Kopš 2024. gada marta Šujoks ir [[Ungārijas valsts vadītāju uzskaitījums|Ungārijas prezidents]]. No 2016. līdz 2024. gadam bijis Ungārijas konstitucionālās tiesas prezidents. 2024. gada februārī, kad no amata atkāpās toreizējā prezidente [[Katalina Novāka]], Šujoks kļuva par partijas ''[[Fidesz]]'' prezidenta amata kandidātu. Ticis ievēlēts prezidenta amatā 2024. gada 26. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/hungary-new-president-after-scandal-resignation-953112b633418f283733f1b48f799598|title=Hungarian parliament elects new president after predecessor resigned in scandal|last=Spike|first=Justin|website=AP News|access-date=2025-12-27|date=2024-02-26|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Ungārijas valsts vadītāju uzskaitījums|Ungārijas prezidents]] | periods = {{dat|2024|3|5|N}} — pašlaik | pirms = [[Katalina Novāka]] | pēc = }} {{kastes beigas}} {{ES valstu vadītāji}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Šujoks, Tamāšs}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas politiķi]] [[Kategorija:Ungārijas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] e2gwb7nggg4bczwjupeycnpny1kqzwo 0 622076 4466578 4411683 2026-05-11T10:58:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466578 wikitext text/x-wiki {{Daiļslidotāja infokaste |country={{LAT}} |height=171 cm |birth_date={{dzimšanas datums un vecums|2008|1|6}} |birth_place={{vieta|Latvija|Rīga}} |coach=[[Jekaterina Platonova]] }} '''Nikola Fomčenkova''' (dzimusi {{dat|2008|1|6}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[Daiļslidošana|daiļslidotāja]]. 2025. gada Latvijas čempione daiļslidošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://isu-skating.com/figure-skating/skaters/nikola-fomchenkova/|title=Nikola FOMCHENKOVA - International Skating Union|website=isu-skating.com|access-date=2026-02-04}}</ref> == Biogrāfija == Nikola Fomčenkova dzimusi 2008. gada 6. janvārī Rīgā. Slidot sākusi 2012. gadā, trenējoties daiļslidošanas klubā "Kaskads". Viņas trenere ir [[Jekaterina Platonova]], bet iepriekš viņu trenējusi [[Natalja Žmučka]]. Paralēli sportam Fomčenkova mācās vidusskolā, brīvajā laikā nodarbojas ar zīmēšanu un lasīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isuresults.com/bios/isufs00111391.htm|website=www.isuresults.com|access-date=2026-02-04|title=ISU results.}}</ref> == Karjera == Nikola Fomčenkova startējusi vairākos ''ISU Junior Grand Prix'' posmos, kuros sasniegusi savus personīgos rekordus: * Kopvērtējums: 172,34 (''ISU JGP Baltic Cup 2022''); * Īsā programma: 55,79 (''ISU JGP Riga Cup 2022''); * Brīvā programma: 118,40 (''ISU JGP Baltic Cup 2022''). 2025. gada Latvijas čempionātā Fomčenkova kļuva par Latvijas čempioni, iegūstot 143,15 punktus un pārspējot [[Ksenija Heimane|Kseniju Heimani]] un [[Emīlija Ozola|Emīliju Ozolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skatelatvia.lv/jaunie-latvijas-cempioni-dailslidosana-fomcenkova-un-kuliss/|title=Jaunie Latvijas čempioni daiļslidošanā – Fomčenkova un Kulišs – skatelatvia.lv|access-date=2026-02-04|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2026. gadā Fomčenkova debitēja Eiropas čempionātā [[Šefīlda|Šefīldā]], kur īsajā programmā ieguva 42,76 punktus, ierindojoties 37. vietā 38 sportistu konkurencē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/691392-latvijas-sportiste-nikola-fomcenkova-eiropas-cempionata-dailslidosana-aizvadijusi-iso-programmu?utm_source=copilot.com|title=Latvijas sportiste Nikola Fomčenkova Eiropas čempionātā daiļslidošanā aizvadījusi īso programmu|website=https://jauns.lv|access-date=2026-02-04|date=2026-01-14|language=lv}}</ref> == Programmas == === 2025./2026. gada sezona === * Īsā programma: ''Sparkling Diamonds'' ([[Nikola Kidmena]] u.c.) * Brīvā programma: ''T’es où'' (''[[Camille Lellouche]]'') un ''Dawn of Faith'' (''[[Eternal Eclipse]]'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Fomčenkova, Nikola}} [[Kategorija:2008. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas daiļslidotāji]] 71ha108hu0jlkjmu1h0l1l2zgdcnn81 0 623162 4466469 4464692 2026-05-11T02:15:16Z HannaHanni 128753 4466469 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = soliste | Vārds = Atvara | Attēls = ESC 2026 Turquoise Carpet Event Atvara 001.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = Liene Stūrmane | Pseidonīms = Atvara | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1993|4|2}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātāja, komponiste, influencere | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = Atvara.lv | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''Liene Stūrmane''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/x-faktors/gribas-ko-tiru-liene-sturmane-paskaidro-kapec-vinai-emocionali-tuva-ir-dziesma-lugums/|title="Gribas ko tīru!" Liene Stūrmane paskaidro, kāpēc viņai emocionāli tuva ir dziesma "Lūgums"|website=tv3.lv|access-date=2026-03-30|date=2021-09-28|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/tema/atvara-liene-sturmane/|title=Atvara (Liene Stūrmane)|website=tv3.lv|access-date=2026-03-30|date=2022-04-29|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> skatuves vārdi '''Atvara''' un '''Liene Atvara''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijasslavenibas.lv/kas-ir-liene-atvara-pilns-stasts-par-eirovizijas-parstavi-un-vinas-dzivi/|title=Liene Atvara: Biogrāfija, Eirovīzija|last=Silins|first=Karlis|website=Latvijas Slavenības|access-date=2026-02-20|date=2026-02-16|language=lv-LV}}</ref><ref name="atvara">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.draugiem.lv/atvaraliene/biography/ | title= Liene Atvara | publisher= draugiem.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī | archive-date= 2026. gada 19. Februāris | archive-url= https://web.archive.org/web/20260219130543/https://www.draugiem.lv/atvaraliene/biography/ }}</ref> (dzimusi {{dat|1993|4|2}} [[Liepāja|Liepājā]])<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2026/03/09/latvia-who-is-atvara/|title=🇱🇻 Latvia: Who Is Atvara?|last=Farren|first=Neil|website=Eurovoix|access-date=2026-04-02|date=2026-03-09|language=en-GB}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] dziedātāja, komponiste un influencere. == Biogrāfija == Dzimusi 1993. gada 2. aprīlī [[Liepāja|Liepājā]].<ref name=":0" /> Mācījusies [[Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola|Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā]]. Absolvējusi [[Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā]] džeza un populārās mūzikas vokālu. Piedalījusies tādos šovos kā [[Dziedošās ģimenes]], [[Koru kari]] un [[X faktors (Latvija)|X faktors]]. Dziedātājas dziesma ''Pie manis tveries'' bijusi arī viena no seriāla "[[Nelūgtie viesi (2023)|Nelūgtie viesi]]" tituldziesmām.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.santa.lv/raksts/personibas/piedzivo-krizi-notieve-par-40-kg-un-uzraksta-hitu-kas-maina-dzivi.-lienes-atvaras-stasts-74247/ | title=Piedzīvo krīzi, notievē par 40 kg un uzraksta hitu, kas maina dzīvi. Lienes Atvaras stāsts |publisher=santa.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī}}</ref> Viņas rakstītās dziesmas ir izskanējušas arī [[Supernova (konkurss)|Supernovas]] konkursā (2020., un 2024. gadā). [[Supernova 2026|2026. gada Supernovas]] konkursā viņa piedalījās ar dziesmu "[[Ēnā]]". Finālā, ieguva 1. vietu skatītāju un žūrijas kopējā balsojumā, un ieguva iespēju pārstāvēt [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.apollo.lv/8415519/latviju-eirovizija-parstaves-atvara | title=Latviju Eirovīzijā pārstāvēs Atvara |publisher=apollo.lv | accessdate= 2026. gada 15. februārī}}</ref> Pseidonīms "Atvara" faktiski bija tēva uzvārds, kurš tika izvēlēts psiholoģisku motīvu dēļ.<ref>[https://www.latviesi.com/jaunumi/ari-aizkustinosas-balades-uzvar-muziki-diaspora-atzinigi-verte-latvijas-izveli-si-gada-eirovizijai Latvieši.com. Arī aizkustinošas balādes uzvar. Mūziķi diasporā atzinīgi vērtē Latvijas izvēli šī gada Eirovīzijai]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Tautumeitas]]<br />ar dziesmu ''[[Bur man laimi]]'' | virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu "[[Ēnā]]" | periods = [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''Tiks paziņots'' }} {{kastes beigas}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] 1f9svv2hv5lqnyceey1z9pwdxfxfa8n 0 624604 4466600 4422548 2026-05-11T11:28:54Z ~2026-28426-57 145219 4466600 wikitext text/x-wiki '''Koru kari''' ir [[TV3 Latvija|TV3]] muzikālais šovs, kurā Latvijas pilsētu kori sacenšas savā starpā; uzvarētāju nosaka žūrija un skatītāju balsojums. Katru kori vada pieredzējis mūziķis. Uzvarētāja koris saņem naudas balvu, ko novirza kora iepriekš izvēlētam labdarības projektam. Šovs tiek veidots pēc ''[[Banijay Rights]]'' formāta. == Sezonas == {| class="wikitable" |- !Sezona !Gads !Vadītājs !Koru skaits !Uzvarētājs |- |[[Koru kari (pirmā sezona)|1.]] |[[2008]] |[[Lauris Reiniks]] |7 |[[Atis Auzāns]] un [[Daugavpils oranžais koris]] |- |[[Koru kari (otrā sezona)|2.]] |[[2009]] |[[Valters Krauze]] un [[Maija Rozīte]] |8 |[[Ieva Kerēvica]] un [[Madonas zaļais koris]] |- |[[Koru kari (trešā sezona)|3.]] |[[2013]] |[[Anna Rozīte]] un [[Lauris Reiniks]] |7 |[[Normunds Zušs]] un Rēzeknes zaļo pakalnu koris |- |[[Koru kari (ceturtā sezona)|4.]] |[[2025]] |[[Dainis Grūbe]] |10 |[[Markus Riva]] un [[Talsu baltais koris]] |- |[[Koru kari (piektā sezona)|5.]] |[[2026]] |[[Dainis Grūbe]] |10 |Dainis Skutelis un Preiļu purpura koris |} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Koru kari}} [[Kategorija:Koru kari]] [[Kategorija:TV3 Latvija raidījumi]] lppogu5wumtxi7njcgopvlyq2rwmb53 4 626261 4466482 4465931 2026-05-11T03:04:18Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (707 raksti) 4466482 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5474 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 535 || 2930 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 564 || 2375 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4311 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4234 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4316 || 7524 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 71413 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44678 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7337 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7185 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11705 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11115 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27585 || [[d:Q207467|Q207467]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34652 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4328 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4068 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2069 || 3752 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3274 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2832 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8581 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 600 || 9513 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 470 || 12070 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7633 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 603 || 2977 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 434 || 10343 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9222 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23838 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1958 || 4251 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5533 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24488 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5620 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8031 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2779 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]] |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3170 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1353 || 3821 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4095 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4589 || 5993 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna || 3898 || 7901 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2116 || 2901 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8474 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3498 || 4493 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6604 || [[d:Q156602|Q156602]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10313 || [[d:Q613676|Q613676]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5515 || 8197 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7011 || [[d:Q159501|Q159501]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7884 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7720 || [[d:Q175470|Q175470]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2726 || 3831 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 841 || 1394 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3329 || 5608 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6828 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1154 || 1802 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 6998 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11208 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5917 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 10784 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1656 || 4665 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Evgenijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2193 || 4515 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 707 * '''Dalībnieku skaits:''' 26 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (335), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (69), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (66), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (56), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5) * '''Dažādu valstu skaits:''' 43 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (264), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (123), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (49), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (36), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (34), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 1,804,926 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 113 no 707 (16.0%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 258 raksti, 411,352 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 198 raksti, 589,840 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 45 raksti, 338,386 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,295 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 30 raksti, 140,220 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 30 raksti, 13,427 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 27 raksti, 24,866 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 13 raksti, 46,149 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 12 raksti, 26,679 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 11 raksti, 6,661 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 9 raksti, 53,700 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 9 raksti, 9,469 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,646 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 6 raksti, 15,045 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,198 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,193 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] kecpvkhdluidnwcd5nhm58ptraqos4r 4 626708 4466483 4465932 2026-05-11T03:04:20Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4466483 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 707 kopējiem rakstiem 704 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 973,276 baiti # {{U|Kikos}} - 845,167 baiti # {{U|Egilus}} - 670,133 baiti # {{U|Treisijs}} - 221,566 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 169,036 baiti # {{U|MC2013}} - 165,335 baiti # {{U|Tankists}} - 141,418 baiti # {{U|Biafra}} - 115,694 baiti # {{U|Lasks}} - 99,297 baiti # {{U|Bendžamins}} - 83,247 baiti # {{U|Dainis}} - 58,256 baiti # {{U|Vylks}} - 51,162 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,446 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti # {{U|Pirags}} - 18,663 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,455 baiti # {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti # {{U|Papuass}} - 8,065 baiti # {{U|XD991}} - 5,917 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,515 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,515 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 18 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 14 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|MC2013}} - 7 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 9 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 4 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] is7fqez7on8hzjomrsnczh0977lrejj 0 627209 4466418 4447530 2026-05-10T21:48:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466418 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{jāuzlabo|Vikifikācija}} '''Marija Dzeisla''' ir mūsdienu dzejniece, kas raksta latgaliešu valodā. Literatūrā viņa debitēja ap 2016. gada beigām ar publikācijām un dzeju, kas pauž latgalisko identitāti, pieredzi un mūsdienu realitātes pārdomas. Marijas Dzeislas īstā identitāte nav atklāta, autores personība ir nezināma. Dzejniece raksturo savu pseidonīmu kā dzīslu jeb straumi, kas vieno sajūtas, valodu un domas, nevis skaidru fizisku personu. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.punctummagazine.lv/2022/04/26/ko-sevi-slepj-marija-dzeisla/|title=Ko slēpj sevī Marija Dzeisla}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Dzeja == Viņas dzejai raksturīga tēlainība, ironija un saikne ar latgalisko valodu un kultūru, kā arī ar emocionāliem tekstiem, kuros tiek savienotas gan vēsturiskas, gan personiskas tēmas. Krājumā ir aprakstīti personiski un dokumentāli motīvi. Caurviju tēmas tajā ir nāves pieredze, autora vientulība un neiederība. Rakstnieces pirmajā dzejoļu krājumā ''Vysta smierts'' valda vārdu spēle un eksistenciālas pārdomas par dzīvi, nāvi un identitāti, kā arī latgaliskās kultūras klātbūtne.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/profile/marija-dzeisla|title=Marija Dzeisla}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Kategorija:Latgaliešu dzejnieki]] [[Kategorija:Latgaliešu valodā rakstošie]] 1ww6e9wel4g9qexg0cmpym4vh4mj73q 0 627271 4466473 4461216 2026-05-11T02:56:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466473 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Miloslavs Skoržepa | vārds_orig = ''Miloslav Skořepa'' | attēls = Miloslav Skořepa.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Miloslavs Skoržepa 1932. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 24 | dz_vieta = [[Kutna Hora]], [[Austroungārija]] (tagad {{CZE}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1942 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 15 | m_vieta = [[Prāga]], [[Bohēmijas un Morāvijas protektorāts]] (tagad {{CZE}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Čehoslovākija]] | tautība = [[čehi|čehs]] | nodarbošanās = pedagogs, bērnu psihologs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = Antonīns Skoržepa, Helēna Malinova | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Miloslavs Skoržepa''' (dzimis {{dat|1895|2|24}} [[Kutna Hora|Kutna Horā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ebadatelna.soapraha.cz/d/14160/75|title=Státní oblastní archiv v Praze|website=ebadatelna.soapraha.cz|access-date=2026-03-30}}</ref> [[Austroungārija|Austroungārijā]] (mūsdienu [[Čehija]]s teritorijā), miris {{dat|1942|6|15}} [[Prāga|Prāgā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katalog.ahmp.cz/pragapublica/permalink?xid=60239027e4864653a939f74e11776a6a&scan=98#scan98|title=Archivní katalog|website=katalog.ahmp.cz|access-date=2026-03-30}}</ref> bija [[čehi|čehu]] [[pedagogs]] un bērnu [[psihologs]], kuru [[Trešais reihs|nacisti]] sodīja ar nāvi par pretestību [[Čehoslovākija]]s okupācijai. == Dzīvesgājums == Miloslavs Skoržepa dzimis 1895. gada 24. februārī grozu darinātāja Antonīna Skoržepas un viņa sievas Helēnas, dzimušas Malinovas, ģimenē. No 1910. līdz 1914. gadam viņš mācījās Gustava Ādolfa Lindnera skolotāju institūtā [[Kutna Hora|Kutna Horā]]. Strādāja par skolotāju Dolni Krupā, Horni Krupā, Veseli Zdarā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ipac.svkkl.cz/arl-kl/cs/detail-kl_us_auth-p0203282-Skorepa-Miloslav-18951942/|title=Skořepa, Miloslav, 1895-1942|last=www.cosmotron.cz|first=IPAC: Cosmotron Bohemia, s r o-|last2=Kladně|first2=Středočeská vědecká knihovna v|website=ipac.svkkl.cz|access-date=2026-03-30|date=2025-05-22|language=cs-CZ}}</ref> bet no 1922. gada Skoržepa [[Havlīčkūvbroda]]s (tolaik Nemeckibrodas) pilsētas zēnu pamatskolā un no 1935. gada par skolu inspektoru [[Roudnice pie Labas|Roudnicē pie Labas]] un Prāgā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.phil.muni.cz/fil/scf/komplet/skorep.html|title=Miloslav Skořepa|website=www.phil.muni.cz|access-date=2026-03-30}}</ref> Laikā no 1925. līdz 1929. gadam viņš devās vairākos mācību braucienos uz [[Londona|Londonu]], [[Parīze|Parīzi]] un [[Ženēva|Ženēvu]].<ref name=":0" />1928. gadā viņš kļuva par žurnālu ''Školské reformy'' un ''Školská správa'' redaktoru, strādāja arī par žurnāla ''Komenský'' līdzredaktoru un izdevniecības ''Dědictví Komenského'' priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antikavion.cz/autor/miloslav-skorepa|title=Miloslav Skořepa 📖 Antikvariát Avion|website=www.antikavion.cz|access-date=2026-03-30}}</ref> Bija Izglītības un tautas izglītības ministrijas ekspertu komisijas loceklis.<ref name=":0" /> Viņa daudzās publikācijas koncentrējās uz bērnu morālās, pilsoniskās un no 1920. gadu otrās puses arī seksuālās audzināšanas tēmu, iestājās par izglītības modernizāciju, lauku skolu uzlabošanu un augstākās izglītības pieejamību apdāvinātiem bērniem no nabadzīgām ģimenēm.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pametnaroda.cz/cs/skorepova-vera-20190214-0|title=Věra Skořepová (1926 - 2022)|website=www.pametnaroda.cz|access-date=2026-03-30|language=cs}}</ref> Īpašu ievērību izpelnījās viņa 1928. gada darbs ''Puberta''.<ref name=":1" /> Pēc Čehoslovākijas okupācijas viņš kritizēja vācu darbības un piedalījās pretošanās kustībā.<ref name=":2" /> Arestu vilnī pēc [[Reinhards Heidrihs|Heidriha]] slepkavības [[Gestapo]] viņu arestēja un 1942. gada 15. jūnijā sodīja ar nāvi [[Kobilisu šautuve|Kobilisu šautuvē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vets.cz/vpm/miloslav-skorepa-5588/|title=Miloslav Skořepa - Spolek pro vojenská pietní místa|website=www.vets.cz|access-date=2026-03-30}}</ref> 1946. gadā apbalvots ar [[Čehoslovākijas Kara krusts|Čehoslovākijas Kara krustu]].<ref name=":0" /> 1988. gadā par viņu izdota Natašas Mazačovas sarakstīta grāmata.<ref>[https://mus.knihovny.cz/Record/kvkl.LiUsCat%2A0398830?lng=en knihovny.cz. Miloslav Skořepa : 1895-1942]{{Novecojusi saite}}</ref> Privātajā dzīvē mīlēja spēlēt vairākus mūzikas instrumentus un nodarboties ar fizkultūru, bija divi bērni.<ref name=":2" /> == Darbi<ref name=":1" /> == * ''Úvod do přirozené morálky'' ("Ievads dabiskajā morālē", 1922)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalniknihovna.cz/mzk/view/uuid:80e8cc30-568b-11e3-ae59-005056827e52?page=uuid:4dfb4d00-7a64-11e3-989f-5ef3fc9bb22f|title=Digitální knihovna Kramerius|website=www.digitalniknihovna.cz|access-date=2026-03-30}}</ref> * ''Příručka občanské nauky a výchovy pro školy občanské a vyšší stupeň škol lidových I—II'', ("Pilsoniskās audzināšanas rokasgrāmata pilsoniskajām skolām un augstākiem tautas skolu līmeņiem I—II", 1923) * ''Výchova mravní a občanská ve škole národní'', ("Morālā un pilsoniskā audzināšana tautskolā", 1924) * ''Povídky pro mládež k nauce mravní a občanské'' ("Stāsti jauniešiem par morālo un pilsonisko audzināšanu", 1924)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalniknihovna.cz/mzk/view/uuid:47f8b490-9b4d-11ea-8b1b-005056827e52?page=uuid:e58b2d39-3204-4134-9d26-e3c1697c6758|title=Digitální knihovna Kramerius|website=www.digitalniknihovna.cz|access-date=2026-03-30}}</ref> * ''Cestou světla'', ("Gaismas ceļš", 1925) * ''Puberta'' ("Pubertāte", 1928, 1940)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalniknihovna.cz/mzk/view/uuid:74baa350-48e7-11e2-bc08-005056827e52?page=uuid:2a88a957-1039-9e56-9381-3b9cfcdc0050|title=Digitální knihovna Kramerius|website=www.digitalniknihovna.cz|access-date=2026-03-30}}</ref> * ''Náš dorost, jeho dospívání a výchova'', ("Mūsu jaunatne, tās pusaudža gadi un izglītība", 1930) * ''Jak se přetěžují děti'', ("Kā bērni sevi pārpūlē", 1931) * ''Pohlavní výchova naší mládeže'', ("Mūsu jaunatnes seksuālā audzināšana", 1932) * ''O sebevzdělávání'', ("Par pašizglītošanos", 1933) * ''Ideologie učitelského povolání'', ("Skolotāja profesijas ideoloģija", 1936) * ''Výchova k obraně míru'', ("Izglītība miera aizsardzībai", 1938) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Austroungārijas cilvēki]] [[Kategorija:Čehu rakstnieki]] [[Kategorija:Čehijas rakstnieki]] [[Kategorija:Čehu žurnālisti]] [[Kategorija:Čehoslovākijas cilvēki]] [[Kategorija:Nacistiskās Vācijas represiju upuri]] pxu47nivzmdem1hsmaxfcn3shus6r5r 3 628176 4466448 4450553 2026-05-11T00:10:17Z AccountVanishRequests 124732 AccountVanishRequests pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Dom2077]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 59e90eb3280533e622146e9169669d27]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Dom2077|Dom2077]]" to "[[Special:CentralAuth/Renamed user 59e90eb3280533e622146e9169669d27|Renamed user 59e90eb3280533e622146e9169669d27]]" 4450553 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dom2077}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 06.58 (EEST) 2d2vhf9yezg8d3f0x0pkcbjg95bvbmc 0 628636 4466218 4452293 2026-05-10T16:33:40Z Kikos 3705 /* */ 4466218 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Jūra | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = JūrosSlėnis.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Jūra pie Reksčiem | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = pie Jankaičiem | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nemuna]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=44 | sāk_plat_s=45 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=21 | sāk_gar_m=46 | sāk_gar_s=56 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=02 | iet_plat_s=54 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=08 | iet_gar_s=03 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 171,8 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 20,1 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 3994,4 | baseins_latvijā = | pietekas = [[Šešuve]], [[Akmena]] }} '''Jūra''' ({{val|lt|Jūra}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Nemuna]]s labā krasta pieteka [[Rietavas pašvaldība|Rietavas]], [[Šilales rajons|Šilales rajona]], [[Tauraģes rajons|Tauraģes rajona]] un [[Paģēģu pašvaldība|Paģēģu]] pašvaldību teritorijā. Sākas no Dausīnu purva pie Jankaičiem 9 km uz rietumiem no [[Rietava]]s [[Žemaitijas augstiene]]s rietumu daļā, plūst dienvidu—dienvidaustrumu virzienā pa augstienes rietumu malu un [[Karšuvas zemiene|Karšuvas zemieni]]. Ietek Nemunā pie Šereitlauķes 81 km no grīvas. Lielākajā daļā tecējuma Jūra ir tipiska līdzenumu upe ar vidējo kritumu 0,8 m/km, straumes ātrums — 0,2–0,3 m/s. Lielākās pietekas ir Aitra (38 km gara), Lokīsta (46 km), [[Akmena]] (71 km), Šunija (35 km), [[Šešuve]] (124 km; visas kreisā krasta pietekas) un Ežerona (37 km gara, labā krasta pieteka). Lielākās pietekas Šešuves baseins veido 48 % no kopējā Jūras baseina. Gada vidējā notece pie [[Tauraģe]]s ir 21,4 m³/s, bet pavasara palos — 510 m³/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/jura-3/|title=Jūra|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> Upes vidustece atrodas Pagramantes reģionālā parka teritorijā, bet augšpus parka uz upes izbūvēta Baisku ūdenskrātuve 273,63 ha platībā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Rietava]], [[Kvēdarna]], [[Pajūre]], [[Žviņģi]] un [[Tauraģe]]. Upi šķērso autoceļi [[Autoceļš A1 (Lietuva)|A1]] un [[Autoceļš A12 (Lietuva)|A12]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nemuna]] [[Kategorija:Lietuvas upes]] 9ejvrvy5qy47bh9fhhvkwuhj2y56l6j 4466219 4466218 2026-05-10T16:33:53Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Nemuna]]; pievienoju [[Kategorija:Nemunas pietekas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4466219 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Jūra | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = JūrosSlėnis.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Jūra pie Reksčiem | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = pie Jankaičiem | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nemuna]] | sāk_plat_d=55 | sāk_plat_m=44 | sāk_plat_s=45 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=21 | sāk_gar_m=46 | sāk_gar_s=56 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=02 | iet_plat_s=54 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=08 | iet_gar_s=03 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 171,8 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 20,1 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 3994,4 | baseins_latvijā = | pietekas = [[Šešuve]], [[Akmena]] }} '''Jūra''' ({{val|lt|Jūra}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Nemuna]]s labā krasta pieteka [[Rietavas pašvaldība|Rietavas]], [[Šilales rajons|Šilales rajona]], [[Tauraģes rajons|Tauraģes rajona]] un [[Paģēģu pašvaldība|Paģēģu]] pašvaldību teritorijā. Sākas no Dausīnu purva pie Jankaičiem 9 km uz rietumiem no [[Rietava]]s [[Žemaitijas augstiene]]s rietumu daļā, plūst dienvidu—dienvidaustrumu virzienā pa augstienes rietumu malu un [[Karšuvas zemiene|Karšuvas zemieni]]. Ietek Nemunā pie Šereitlauķes 81 km no grīvas. Lielākajā daļā tecējuma Jūra ir tipiska līdzenumu upe ar vidējo kritumu 0,8 m/km, straumes ātrums — 0,2–0,3 m/s. Lielākās pietekas ir Aitra (38 km gara), Lokīsta (46 km), [[Akmena]] (71 km), Šunija (35 km), [[Šešuve]] (124 km; visas kreisā krasta pietekas) un Ežerona (37 km gara, labā krasta pieteka). Lielākās pietekas Šešuves baseins veido 48 % no kopējā Jūras baseina. Gada vidējā notece pie [[Tauraģe]]s ir 21,4 m³/s, bet pavasara palos — 510 m³/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/jura-3/|title=Jūra|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-09|language=lt}}</ref> Upes vidustece atrodas Pagramantes reģionālā parka teritorijā, bet augšpus parka uz upes izbūvēta Baisku ūdenskrātuve 273,63 ha platībā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Rietava]], [[Kvēdarna]], [[Pajūre]], [[Žviņģi]] un [[Tauraģe]]. Upi šķērso autoceļi [[Autoceļš A1 (Lietuva)|A1]] un [[Autoceļš A12 (Lietuva)|A12]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nemunas pietekas]] [[Kategorija:Lietuvas upes]] m42xue4a1fqlg3sqajvxap976cjbioi 0 629018 4466295 4465831 2026-05-10T19:23:07Z MC2013 40125 4466295 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pēters Maģars | vārds_orģ = ''Magyar Péter'' | attēls = Péter Magyar MEP (2024).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Ungārijas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|5|9|N}} | term_beigas = amatā | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Tamāšs Šujoks]] | premjers = | priekštecis = [[Viktors Orbāns]] | pēctecis = | amats2 = Eiropas parlamenta deputāts | term_sākums2 = {{dat|2024|7|16|N}} | term_beigas2 = {{dat|2026|5|9|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati = {{ddv|1981|3|16}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[ungāri|ungārs]] | partija = * ''[[Fidesz]]'' (2002—2024) * ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'' (kopš 2024) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis, diplomāts, jurists | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Pēters Maģars''' ({{val|hu|Magyar Péter}}; dzimis {{dat|1981|03|16}}) ir [[ungāri|ungāru]] [[jurists]] un [[politiķis]], partijas ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'' līderis. Pēc partijas uzvaras [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanās]] viņš kļuva par [[Ungārijas premjerministrs|Ungārijas premjerministru]].<ref>{{cite news|url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/news/live/c2d8zw2d3rkt |title=Viktor Orbán concedes with Hungarian opposition on course for landslide election win |date=12 April 2026 |work=[[BBC]]}}</ref> Bijušais valdošās partijas ''[[Fidesz]]'' biedrs Maģars valsts mēroga ievērību guva 2024. gada februārī, kad saistībā ar [[Katalina Novāka|prezidentes apžēlošanas skandālu]] paziņoja par atkāpšanos no visiem ar valdību saistītajiem amatiem, paužot asu neapmierinātību ar ''Fidesz'' īstenoto valsts pārvaldes politiku. 2024. gada 15. martā viņš paziņoja par vēlmi izveidot jaunu politisko platformu tiem pilsoņiem, kas nebija apmierināti ne ar valdību, ne ar tradicionālo opozīciju. Viņš uzņēmās vadību līdz tam mazpazīstamajā [[Tisza (partija)|Cieņas un brīvības partijā]] ([[Ungāru valoda|ungāru]]: ''Tisztelet és Szabadság''; TISZA), kļūstot par ievērojamāko opozīcijas līderi. [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] Maģaru ievēlēja par [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu, bet viņa partija ieguva otro vietu aiz ''Fidesz'', saņemot gandrīz 30% balsu. Viņš sevi raksturoja kā "kritisku" [[Proeiropeisms|proeiropeiski]] noskaņotu [[Konservatīvais liberālisms|konservatīvo liberāli]].<ref name="mppoland">{{tīmekļa atsauce |last=Kokot |first=Michał |date=12 August 2025 |title=Rzucił wyzwanie Orbánowi i ma szansę wygrać. W rozmowie z "Wyborczą" jasno mówi o Polsce, Węgrzech i Ukrainie |trans-title=He has challenged Orbán and has a chance of winning. In an interview with "Gazeta Wyborcza," he speaks clearly about Poland, Hungary, and Ukraine. |url=https://wyborcza.pl/7,75399,32168608,glowny-rywal-viktora-orbana-w-rozmowie-z-wyborcza-mam-rade.html |access-date=12 August 2025 |website=[[Gazeta Wyborcza]] |language=pl}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Maģars, Pēters}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas politiķi]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti]] gn5gexkapwxbizgx5qxr3gfx5npjyjp 4 630254 4466598 4465939 2026-05-11T11:27:05Z Meistars Joda 781 4466598 wikitext text/x-wiki __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big| Dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti, kā pirmo rādot vēsturisko valsti. Karogus rādīt sākumā, pie pirmā nosaukuma (mazākās administratīvās vienības). Nosacījumi attiecināmi uz visiem laikiem.}} |} == Balsojums == <span style="font-size:125%;">Par valstīm personu infokastēs</span> :Ierosinātājs: {{u|Meistars Joda}} :Sākuma termiņš: 2026. gada 27. aprīlī, plkst. 10.00 :Beigu termiņš: 2026. gada 11. maijā, plkst. 11.00 == Balsošana == '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti?</span>''' * '''jā, abas''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (tobrīd Latvijas PSR, PSRS) # --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.17 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 00.19 (EEST) # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) #--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST) #--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) #--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) * '''nē, tikai mūsdienu''' :Valka, Latvija * '''nē, tikai vēsturisko''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS * '''Latvijā dzimušajiem nerādīt valsti vispār''' (izvēloties šo, joprojām var izdarīt izvēli arī pie kāda no iepriekšējiem trijiem, izsakot viedokli par attēlojuma veidu, ja tas neattiecas uz Latviju) :Valka # --[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.10 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo)?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' :Valka, Latvija (tobrīd Latvijas PSR, PSRS) * '''vēsturisko valsti''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) # --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 18.07 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) #--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST) #--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.51 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) #--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' :{{vieta|Latvija|Valka}} # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 00.19 (EEST) # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.51 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) * '''nē''' :[[Valka]], [[Latvija]] # -- Pārāk raibi un lieki provocē sabiedrību par karogiem, kas tai nepatīk. Atsevišķos gadījumos autoriem [[Vikipēdija:Miljons iemeslu, kāpēc Vikipēdijā latviešu valodā ir mazāk rakstu nekā igauņu un lietuviešu|sarežģī darbu]], meklējot precīzo karogu periodos, kad neskaidra de facto/de jure valsts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.06 (EEST) # -- Karogs infokastē var būt, ja ir sadaļa "Pilsonība" vai, piemēram, sportistiem "Pārstāvētā valsts" vai tml., bet pie dzimšanas/miršanas datiem neredzu nepieciešamību, pārāk izraibina. --[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.10 (EEST) #--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) # --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) # Ja kādam nepatīk pirmais karogs, tad vismaz ir otrais. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.31 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) #--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) * '''tikai vēsturiskajai valstij''' :[[Valka]], [[Latvija]] (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]]) * '''tikai mūsdienu valstij''' :[[Valka]], [[Latvijas PSR]], [[PSRS]] (tagad {{LAT}}) vai [[Valka]], {{LAT}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]) # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) # Šādi mazāk vietas diskusijai; mazāk PSRS karogu etc. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja tiek rādīts karogs, tad kurā vietā to darīt?</span>''' * '''pie valsts nosaukuma''' : [[Valka]], {{LAT}} # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.55 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.52 (EEST) # --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) * '''sākumā, pie pirmā nosaukuma (mazākās administratīvās vienības)''' : {{vieta|Latvija|Valka}} #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) # Pie valsts nosaukuma izskatās neveikli. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' # --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.44 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) # -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 17.55 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) (iespēju robežās). #--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST) #--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.53 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) # Neesmu pret kādu ierobežojumu, bet piedāvātais liekas pārāk patvaļīgi.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # Vienādi uz visiem laikiem, ja tas objektīvi ir iespējams. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) == Skatīt arī == == Komentāri == Nacionālā enciklopēdijā nenorāda nevienu valsti :) [https://enciklopedija.lv/skirklis/284252-%C5%BDanis-Jomerts Piemērs] --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.47 (EEST) :vai tu domā, ka tā būtu derīga pieeja arī vikipēdijā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.51 (EEST) ::Drīzāk ne. Man šķiet, ka mēs tomēr cenšamies nebūt Nacionālā enciklopēdija, bet gan vispārēja enciklopēdija latviešu valodā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.03 (EEST) :::katrā ziņā, ja kāds nopietni domā, ka ir izskatāma versija vispār bez valsts (Valka, un viss), tad šobrīd bnav par vēlu to pievienot, var jau būt, ka šādai (drusku ārpus kastes) pieejai arī būtu daudz atbalstītāju [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.52 (EEST) ::::Citu valodu vikipēdijās attiecībā uz "savējiem" tā ir izplatīta prakse. Diez vai ir vienota pieeja, jo ir atrodami arī pretēji piemēri. Bet daudzos gadījumos ir tikai pilsēta, novads: [[:lt:Inga Ruginienė|lietuviešu]], [[:et:Alar Karis|igauņu]], [[:sv:Magdalena Andersson|zviedru]]. Patiesībā atbalstītu versiju, ka attiecībā uz Latvijas teritorijā dzimušajiem valsti nenorāda, tikai pilsētu vai attiecīgo teritoriālā iedalījuma vienību. Latviešu valodā lasošajiem neko nedotu klikšķināma saite uz Latvija vai Latvijas PSR.--[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.25 (EEST) :::::nu mēģinam tad ieviest vēl vienu papildus izvēli. noteikti nav par vēlu, nav vēl balsojumu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.36 (EEST) ::::::tikai pilsētas norādīšana gan jau pavelk līdzi papildjautājumu par to, kādu pilsētas nosaukuma variantu norādīt - aktuālo un/vai tobrīdējo? secību gan jau varēs izsecināt no pārējiem jautājumiem. vienīgi laikam praktiskā līmenī nav diži daudz tādu variantu, kuros aktuālā un vēsturiskā pilsēta atšķirtos Latvijā? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.34 (EEST) :::::::Vispār jau diezgan daudz. [[Daugavpils]], piemēram, visādi ir saukta. Sasmaka/[[Valdemārpils]]. [[Stučka]] — te vēl [[Diskusija:Evika Siliņa|diskusija]] bija :) Vāciskie nosaukumi — visas Lībavas un Mītavas — kas tos katrreiz pētīs? Ja liekam tikai pilsētu, tad nudien labāk tikai tagadējo nosaukumu. Ja ar visām bijušajām un esošajām valstīm, tad gan loģiskāk pie bijušās valsts minēt bijušo nosaukumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) ::::::::domāju, ka tas gan nav balsošanas vērts. tajā variantā, ja tiktu izlemts rādīt tikai vienu pašu pilsētu, rakstu veidotāji noteikti viegli atradīs veidu, kā to viegli un saprotami izdarīt. Eķengrāve (Viesīte). [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.36 (EEST) Atļāvos papildināt ar papildu izvēli (Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm? — "tikai mūsdienu valstij") un vienu jautājumu (Kurā vietā rādīt valsts karogu?). Ja ir iebildumi (balsošana taču ir jau sākusies), ver ņemt nost. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) :domāju, ka var, tikai tad visu to jautājumu jāpārtaisa. bet tā kā citas balsis ir par diviem karogiem - es domāju, ka tas nebūs kritiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.37 (EEST) ::un arī pievienotais papildu jautājums ir vietā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.38 (EEST) Starp citu, kā tad paliek ar to ''de iure'' un ''de facto'' pieminēšanu? Dēļ tā jau visa ņemšanās vispār sākās. Vai arī netaisīsim tomēr Latvijas vēstures īsu konspektu ik infokastē? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.13 (EEST) :īsti nē. es uzskatu, ka šis ir pēc būtības pilnīgi atsevišķs, no šiem atšķirīgs jautājums. kas būtu vai nu balsojams atsevišķi, nevis šajā "kaskādes balsojumā", vai pat nebūtu balsojams. jo šie balsojumi visi ir par noformējumu infokastē, kamēr tas vairāk par vēstures interpretāciju. nevēlos te tagad atvērt jaunu diskusiju fronti, daudz šķēpus jau salauzām diskutējot, vai Latvijas Republika, kas teorētiski pastāvēja cauri abām okupācijām vairākas desmitgades, tiešām būtu rādāma enciklopēdijā kā reāla valsts visā tajā laika posmā. bet liekas, ka pie tā varētu atgriezties tad, kad ir skaidrs, kā tad vispār mēs redzam to valstu un karogu rādīšanu, tad arī būs (varbūt) vieglāk pieņemt to lēmumu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.32 (EEST) Ja kāds norādīja, ka karogus nevajag rādīt, viņš taču drīkst atbildēt arī uz jautājumiem "Ja karogi tiktu rādīti..." (kā to darīja Papuass)? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.26 (EEST) :protams. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.07 (EEST) g62gzmq0j1pyse3gvvf3205pen9b1u4 4466603 4466598 2026-05-11T11:50:21Z Meistars Joda 781 4466603 wikitext text/x-wiki __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big| Dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti, kā pirmo rādot vēsturisko valsti. Karogus rādīt sākumā, pie pirmā nosaukuma (mazākās administratīvās vienības). Nosacījumi attiecināmi uz visiem laikiem.}} |} == Balsojums == <span style="font-size:125%;">Par valstīm personu infokastēs</span> :Ierosinātājs: {{u|Meistars Joda}} :Sākuma termiņš: 2026. gada 27. aprīlī, plkst. 10.00 :Beigu termiņš: 2026. gada 11. maijā, plkst. 11.00 == Balsošana == '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti?</span>''' * '''jā, abas''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (tobrīd Latvijas PSR, PSRS) # --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.17 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 00.19 (EEST) # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) #--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST) #--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) #--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) * '''nē, tikai mūsdienu''' :Valka, Latvija * '''nē, tikai vēsturisko''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS * '''Latvijā dzimušajiem nerādīt valsti vispār''' (izvēloties šo, joprojām var izdarīt izvēli arī pie kāda no iepriekšējiem trijiem, izsakot viedokli par attēlojuma veidu, ja tas neattiecas uz Latviju) :Valka # --[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.10 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo)?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' :Valka, Latvija (tobrīd Latvijas PSR, PSRS) * '''vēsturisko valsti''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) # --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 18.07 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) #--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST) #--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.51 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) #--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' :{{vieta|Latvija|Valka}} # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 00.19 (EEST) # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.51 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) * '''nē''' :[[Valka]], [[Latvija]] # -- Pārāk raibi un lieki provocē sabiedrību par karogiem, kas tai nepatīk. Atsevišķos gadījumos autoriem [[Vikipēdija:Miljons iemeslu, kāpēc Vikipēdijā latviešu valodā ir mazāk rakstu nekā igauņu un lietuviešu|sarežģī darbu]], meklējot precīzo karogu periodos, kad neskaidra de facto/de jure valsts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.06 (EEST) # -- Karogs infokastē var būt, ja ir sadaļa "Pilsonība" vai, piemēram, sportistiem "Pārstāvētā valsts" vai tml., bet pie dzimšanas/miršanas datiem neredzu nepieciešamību, pārāk izraibina. --[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.10 (EEST) #--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) # --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) # Ja kādam nepatīk pirmais karogs, tad vismaz ir otrais. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.31 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) #--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) * '''tikai vēsturiskajai valstij''' :[[Valka]], [[Latvija]] (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]]) * '''tikai mūsdienu valstij''' :[[Valka]], [[Latvijas PSR]], [[PSRS]] (tagad {{LAT}}) vai [[Valka]], {{LAT}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]) # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) # Šādi mazāk vietas diskusijai; mazāk PSRS karogu etc. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja tiek rādīts karogs, tad kurā vietā to darīt?</span>''' * '''pie valsts nosaukuma''' : [[Valka]], {{LAT}} # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.55 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.52 (EEST) # --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) * '''sākumā, pie pirmā nosaukuma (mazākās administratīvās vienības)''' : {{vieta|Latvija|Valka}} #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) # Pie valsts nosaukuma izskatās neveikli. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' # --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.44 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) # -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 17.55 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) (iespēju robežās). #--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST) #--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.53 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) # Neesmu pret kādu ierobežojumu, bet piedāvātais liekas pārāk patvaļīgi.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # Vienādi uz visiem laikiem, ja tas objektīvi ir iespējams. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) == Skatīt arī == == Komentāri == Nacionālā enciklopēdijā nenorāda nevienu valsti :) [https://enciklopedija.lv/skirklis/284252-%C5%BDanis-Jomerts Piemērs] --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.47 (EEST) :vai tu domā, ka tā būtu derīga pieeja arī vikipēdijā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.51 (EEST) ::Drīzāk ne. Man šķiet, ka mēs tomēr cenšamies nebūt Nacionālā enciklopēdija, bet gan vispārēja enciklopēdija latviešu valodā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.03 (EEST) :::katrā ziņā, ja kāds nopietni domā, ka ir izskatāma versija vispār bez valsts (Valka, un viss), tad šobrīd bnav par vēlu to pievienot, var jau būt, ka šādai (drusku ārpus kastes) pieejai arī būtu daudz atbalstītāju [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.52 (EEST) ::::Citu valodu vikipēdijās attiecībā uz "savējiem" tā ir izplatīta prakse. Diez vai ir vienota pieeja, jo ir atrodami arī pretēji piemēri. Bet daudzos gadījumos ir tikai pilsēta, novads: [[:lt:Inga Ruginienė|lietuviešu]], [[:et:Alar Karis|igauņu]], [[:sv:Magdalena Andersson|zviedru]]. Patiesībā atbalstītu versiju, ka attiecībā uz Latvijas teritorijā dzimušajiem valsti nenorāda, tikai pilsētu vai attiecīgo teritoriālā iedalījuma vienību. Latviešu valodā lasošajiem neko nedotu klikšķināma saite uz Latvija vai Latvijas PSR.--[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.25 (EEST) :::::nu mēģinam tad ieviest vēl vienu papildus izvēli. noteikti nav par vēlu, nav vēl balsojumu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.36 (EEST) ::::::tikai pilsētas norādīšana gan jau pavelk līdzi papildjautājumu par to, kādu pilsētas nosaukuma variantu norādīt - aktuālo un/vai tobrīdējo? secību gan jau varēs izsecināt no pārējiem jautājumiem. vienīgi laikam praktiskā līmenī nav diži daudz tādu variantu, kuros aktuālā un vēsturiskā pilsēta atšķirtos Latvijā? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.34 (EEST) :::::::Vispār jau diezgan daudz. [[Daugavpils]], piemēram, visādi ir saukta. Sasmaka/[[Valdemārpils]]. [[Stučka]] — te vēl [[Diskusija:Evika Siliņa|diskusija]] bija :) Vāciskie nosaukumi — visas Lībavas un Mītavas — kas tos katrreiz pētīs? Ja liekam tikai pilsētu, tad nudien labāk tikai tagadējo nosaukumu. Ja ar visām bijušajām un esošajām valstīm, tad gan loģiskāk pie bijušās valsts minēt bijušo nosaukumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) ::::::::domāju, ka tas gan nav balsošanas vērts. tajā variantā, ja tiktu izlemts rādīt tikai vienu pašu pilsētu, rakstu veidotāji noteikti viegli atradīs veidu, kā to viegli un saprotami izdarīt. Eķengrāve (Viesīte). [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.36 (EEST) Atļāvos papildināt ar papildu izvēli (Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm? — "tikai mūsdienu valstij") un vienu jautājumu (Kurā vietā rādīt valsts karogu?). Ja ir iebildumi (balsošana taču ir jau sākusies), ver ņemt nost. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) :domāju, ka var, tikai tad visu to jautājumu jāpārtaisa. bet tā kā citas balsis ir par diviem karogiem - es domāju, ka tas nebūs kritiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.37 (EEST) ::un arī pievienotais papildu jautājums ir vietā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.38 (EEST) Starp citu, kā tad paliek ar to ''de iure'' un ''de facto'' pieminēšanu? Dēļ tā jau visa ņemšanās vispār sākās. Vai arī netaisīsim tomēr Latvijas vēstures īsu konspektu ik infokastē? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.13 (EEST) :īsti nē. es uzskatu, ka šis ir pēc būtības pilnīgi atsevišķs, no šiem atšķirīgs jautājums. kas būtu vai nu balsojams atsevišķi, nevis šajā "kaskādes balsojumā", vai pat nebūtu balsojams. jo šie balsojumi visi ir par noformējumu infokastē, kamēr tas vairāk par vēstures interpretāciju. nevēlos te tagad atvērt jaunu diskusiju fronti, daudz šķēpus jau salauzām diskutējot, vai Latvijas Republika, kas teorētiski pastāvēja cauri abām okupācijām vairākas desmitgades, tiešām būtu rādāma enciklopēdijā kā reāla valsts visā tajā laika posmā. bet liekas, ka pie tā varētu atgriezties tad, kad ir skaidrs, kā tad vispār mēs redzam to valstu un karogu rādīšanu, tad arī būs (varbūt) vieglāk pieņemt to lēmumu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.32 (EEST) Ja kāds norādīja, ka karogus nevajag rādīt, viņš taču drīkst atbildēt arī uz jautājumiem "Ja karogi tiktu rādīti..." (kā to darīja Papuass)? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.26 (EEST) :protams. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.07 (EEST) <hr> == Balsošanas rezultāts == ;Dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti, kā pirmo rādot vēsturisko valsti. Karogus rādīt, rādīt sākumā, pie pirmā nosaukuma. Nosacījumi attiecināmi uz visiem laikiem. {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} 65k0fk8lsvf8e0kn0aypftvppadhqmb 0 630683 4466385 4465724 2026-05-10T20:48:11Z Ytteroy 50392 4466385 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Sātans Pradas brunčos 2 | oriģinālnos = ''The Devil Wears Prada 2'' | attēls = Devil-Wears-Prada-2-plakats.jpg | att_izm = | žanrs = [[komēdijdrāma]] | režisors = [[Deivids Frankels]] | producents = Vendija Fainermane | scenārijs = Alaina Broša Makkena | aktieri = * [[Merila Strīpa]] * [[Anna Hetaveja]] * [[Emilija Blanta]] * [[Džastins Terū]] * [[Kenets Brana]] * [[Stenlijs Tuči]] | mūzika = Teodors Šapīro | operators = Florians Balhauss | montāža = Endrū Markuss | studija = ''Wendy Finerman Productions'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios]]'' | izdošana = {{filmas datums|2026|5|1}} | ilgums = 119 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=April 15, 2026 |title=''The Devil Wears Prada 2'' (12A) |url=https://www.bbfc.co.uk/release/the-devil-wears-prada-2-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdm0mtgx |publisher=Britu filmu klasifikācijas padome |language=en |accessdate={{dat|2026|4|15||bez}}}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|100 miljoni}}<ref name="VarietyProjections">{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=April 29, 2026 |title=Box Office: 'Devil Wears Prada 2' Poised for Massive Debut Above $80 Million Domestically, $180 Million Globally |url=https://variety.com/2026/film/box-office/devil-wears-prada-2-box-office-opening-weekend-projections-1236732376/ |website=Variety |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|433 miljoni}}<ref name="NUM">{{Tīmekļa atsauce |title=The Devil Wears Prada 2 — Financial Information |url=https://www.the-numbers.com/movie/Devil-Wears-Prada-2-The-(2026) |website=The Numbers |accessdate={{dat|2026|5|3||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Sātans Pradas brunčos]]" (2006) | nākamā = | imdb = 33612209 }} '''"Sātans Pradas brunčos 2"''' ({{val|en|The Devil Wears Prada 2}}) ir [[2026. gads kino|2026]]. gada ASV [[komēdijdrāma]]s filma, kuras režisors ir [[Deivids Frankels]] un scenārija autore — Alaina Broša Makkena. Tas ir 2006. gada filmas "[[Sātans Pradas brunčos]]" turpinājums, kurā savās lomās atgriežas [[Merila Strīpa]], [[Anna Hetaveja]], [[Emilija Blanta]] un [[Stenlijs Tuči]], bet aktieru sastāvam pievienojas [[Džastins Terū]], [[Lūsija Liu]], [[Simona Ešlija]] un [[Kenets Brana]]. Lai gan pirmā filma guva panākumus, Strīpa un Hetaveja sākotnēji bija atturīgas pret turpinājuma uzņemšanu. Filmas izstrāde sākās 2024. gada jūlijā, kad galvenie aktieri parakstīja līgumus par lomu atjaunošanu, bet Frankels un Broša-Makkenna atgriezās attiecīgi režisora un scenāristes amatā. Galvenā filmēšana norisinājās no 2025. gada jūnija līdz oktobrim [[Manhatana|Manhatanā]] un [[Milāna|Milānā]], ar papildu epizodēm [[Ņuarka|Ņuarkā]]. "Sātans Pradas brunčos 2" pirmizrāde notika {{dat|2026|4|20||bez}} Ņujorkā. Latvijas kinoteātros filma bija skatāma no {{dat|2026|4|29|ģ|bez}}, savukārt ASV — {{dat|2026|5|1|ģ|bez}}, kur to izplatīja ''[[20th Century Studios]]''. Filma saņēma kopumā labvēlīgas atsauksmes no kritiķiem un, ar 100 miljonu dolāru lielu budžetu, nopelnījusi 433 miljonus ASV dolāru, kļūstot par 2026. gada piekto ienesīgāko filmu pasaulē. == Sižets == Divas desmitgades pēc tam, kad Andrea "Endija" Saksa pameta asistentes amatu modes žurnālā ''Runway'',{{efn|name=fn1|Kā attēlots filmā "[[Sātans Pradas brunčos]]" (2006).}} viņa kļuvusi par cienītu reportieri Ņujorkā. Tomēr balvu pasniegšanas ceremonijas laikā visa viņas redakcija pēkšņi tiek atlaista no darba ar īsziņu starpniecību. Endijai paveicas iegūt darbu pie savas bijušās priekšnieces ''Runway'' žurnālā — Mirandas Prīstlijas, kura nonākusi kritikas centrā pēc tam, kad žurnāls bez pārbaudes publicējis reklāmrakstu par zīmolu, kura ražotnēs darbinieki strādā necilvēcīgos apstākļos. Lai uzlabotu žurnāla reputāciju, Mirandas priekšnieks Ērvs Revics — ''Runway'' mātesuzņēmuma ''Elias-Clarke'' īpašnieks — bez viņas piekrišanas pieņem Endiju darbā kā tematisko rakstu redaktori. Miranda šādu iejaukšanos uzņem ar nepatiku. Neraksturīgi gausā Miranda ar grūtībām orientējas mūsdienu modes mediju vidē. Lai gan daži no viņas tirāniskajiem biroja ieradumiem saglabājušies, personāla sūdzības mazinājušas viņas patvaļu. Mirandas labā roka Naidžels paskaidro, ka vairs neviens nelasa ''Runway'' drukāto izdevumu. Lai segtu izmaksas, kādreizējā perfekcioniste Miranda ir spiesta pieņemt vilinošu klikšķu saturu un lēti ražotus īsformāta video. Endija raksta nopietnus rakstus, taču tos lasa nedaudzi. Tikmēr viņa iepazīstas ar jaunu draugu Pīteru. Pēc skandāla saistībā ar darbnīcām Miranda mēģina atgūt savu reklāmdevēju uzticību. Viens no svarīgākajiem reklāmdevējiem ir ''[[Dior]]'', kurā strādā Endijas bijusī kolēģe Emīlija. Saspringtā sarunā Endija jūt spriedzi starp Emīliju un Mirandu. Miranda ir spiesta piedāvāt ''Dior'' reklāmrakstu, ko uzdod sagatavot Endijai. Intervijas laikā Emīlija un Endija strīdas par to, kā mūsdienu mode ceļ cenas un izstumj vidusšķiras patērētājus. Endija glābj savu reputāciju ''Runway'' žurnālā, panākot ilgi gaidītu interviju ar Sašu Bārnsu — [[Silīcija ieleja]]s miljardiera bagāto šķirteni. Ērvs apsola paaugstināt Mirandu par sava plašsaziņas līdzekļu uzņēmuma globālā satura vadītāju, taču nomirst, pirms paaugstinājums tiek oficiāli noformēts. Viņa dēls Džejs, kuram nav tēva sentimentālās piesaistes ne modei, ne ''Runway'' žurnālam, paaugstinājumu apstādina un pieaicina vadības konsultantus, lai ieteiktu izmaksu samazināšanu. Mirandai nākas lidot ekonomiskajā klasē. Endijai par pārsteigumu, Miranda to pacieš. Endija apdraud savas attiecības ar Pīteru, kad, raizējoties par savas pozīcijas zaudēšanu, netīši nicinoši izsakās par viņa kā dzīvokļu renovētāja darbu. [[Milānas modes nedēļa]]s laikā Naidžels rīko, iespējams, savu pēdējo lielo ''Runway'' svinīgo sarīkojumu, kura zvaigzne ir ''[[Lady Gaga]]''. Endija izstrādā plānu, kā glābt ''Runway'', pārliecinot bagātu mecenātu izpirkt to no Džeja. Šis mecenāts ir Bendžijs — Sašas bijušais vīrs un Emīlijas pašreizējais draugs. Kad Endija un Emīlija atklāj savu plānu, Miranda ir nikna, jo zina, ka Emīlija izpirktu ''Runway'' tikai tādēļ, lai viņu atlaistu. Miranda atzīst, ka izstūma Emīliju no modes žurnālistikas, jo Emīlijai trūkst radošās vīzijas. Svinīgo vakariņu laikā Bendžijs Mirandai izklāsta savu redzējumu par mākslīgā intelekta vadītu pasauli, kas Mirandu satrauc. Lai novērstu ''Runway'' iznīcināšanu, Miranda uzdod Endijai atrast konkurējošu pircēju. Endija pārliecina Sašu izpirkt ne tikai ''Runway'', bet visu ''Elias-Clarke'', un Džejs pieņem viņas piedāvājumu, atsakoties no darījuma ar Bendžiju. Miranda saprot, ka gadu gaitā nav pietiekami novērtējusi Naidželu, un, lai labotu nodarīto, uzaicina viņu savā vietā teikt svinīgā sarīkojuma galveno runu, kamēr viņa pati kopā ar Endiju noslēdz darījumu ar Sašu. Pēc atgriešanās Ņujorkā Saša piešķir Mirandai Ērva apsolīto paaugstinājumu. Endija salabst ar Pīteru un sagrauto Emīliju. Naidžels atzīstas, ka tieši viņš pamudinājis Ērvu pieņemt Endiju atpakaļ ''Runway'', jo viņa tam allaž patikusi. Miranda atzīstas Endijai, ka tieši viņas ideālisms iedvesmojis Mirandu pretoties. Viņa piešķir Endijai labāku biroju un atgriežas darbā ar atjaunotu patvaļu. == Lomās == {{Multiple image | total_width = 250 | image1 = Meryl Streep- Press conference for the film "The Devil Wears Prada 2" - 55194765350 (cropped1).jpg | image2 = Anne Hathaway- Press conference for the film "The Devil Wears Prada 2" - 55194764955 (cropped).jpg | image3 = Emily Blunt at WWD Style Awards 2026-02.jpg | image4 = MJK31852 Stanley Tucci (Final Portrait, Berlinale 2017).jpg | perrow = 2 | footer = Filmas galvenajās lomās atgriežas [[Merila Strīpa]], [[Anna Hetaveja]], [[Emilija Blanta]] un [[Stenlijs Tuči]], kuri visi atveido savas lomas no pirmās filmas. }} === Galvenajās lomās === * [[Merila Strīpa]] kā Miranda Prīstlija, žurnāla ''Runway'' galvenā redaktore; * [[Anna Hetaveja]] kā Andrea "Endija" Saksa, žurnāliste un Mirandas bijusī otrā asistente, kura kļūst par jauno tematisko rakstu redaktori ''Runway''; * [[Emilija Blanta]] kā Emīlija Čārltone, Mirandas bijusī pirmā asistente, kura tagad ir vadošā vadītāja modes namā ''Dior''; * [[Stenlijs Tuči]] kā Naidžels Kiplings, Mirandas ilggadējais labās rokas cilvēks; * [[Džastins Terū]] kā Bendžijs Bārnss, Emīlijas draugs; * [[Kenets Brana]] kā Stjuarts Simonss, Mirandas jaunais vīrs; * [[Lūsija Liu]] kā Saša Bārnsa, Bendžija bijusī sieva. === Otrā plāna lomās === * [[Simona Ešlija]] kā Amari Mari, Mirandas pašreizējā pirmā asistente; * Patriks Bremols kā Pīters, Endijas mīlas interese; * Keilebs Hīrons kā Čārlijs, Mirandas pašreizējais otrais asistents; * Helēna Dž. Šena kā Džina Čao, Endijas asistente; * B. Dž. Novaks kā Džejs Revics, finansists, kurš pēc tēva pēkšņās nāves pārņem ''Elias-Clarke'' izdevniecību; * Treisija Tomsa kā Lilija, Endijas draudzene; * Tibors Feldmans kā Ērvs Revics, ''Runway'' priekšsēdētājs un mātesuzņēmuma ''Elias-Clarke'' īpašnieks; * Reičela Blūma kā Tālija, Endijas draudzene; * Polīna Šalamē kā Ilana Pūla, ''Runway'' redaktore; * Lerijs Mičels kā Maks, Endijas draugs žurnālists; * [[Džordžs C. Volfs]] kā Pols, ''Runway'' redaktors. === Epizodiskās lomās === ''[[Lady Gaga]]'' īpašā lomā iejūtas izdomātā pašas tēlā, kuru ar Mirandu vieno kopēja pagātne. Sevi tāpat atveido šādas personas: {{Div col|cols=2}} * [[Donatella Versače]]; * [[Ciara]]; * [[Heidija Kluma]]; * [[Karls Entonijs Taunss]]; * Vinija Hārlova; * Ešlija Greiema; * Kalems Hārpers; * Amēlija Dimoldenberga; * [[Džons Batists]]; * Lo Roučs; * Dženna Buša Heigere. {{Div col end}} == Veidošana == === Attīstība === 2013. gadā [[Lorīna Veisbergera]] uzrakstīja un publicēja romānu ''Revenge Wears Prada: The Devil Returns'' — turpinājumu savam 2003. gada romānam ''The Devil Wears Prada'', kas ekranizēts kā [[Sātans Pradas brunčos|2006. gada filma]]. Galvenās aktrises [[Merila Strīpa]] un [[Anna Hetaveja]] sākotnēji nebija ieinteresētas turpinājuma uzņemšanā — Strīpa esot pat teikusi, ka tas viņu neinteresē, savukārt Hetaveja paziņoja, ka labāk gribētu strādāt ar tiem pašiem cilvēkiem pie kaut kā "pavisam atšķirīga".<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Setoodeh |first=Ramin |date=June 23, 2016 |title='The Devil Wears Prada' Turns 10: Meryl Streep, Anne Hathaway and Emily Blunt Tell All |url=https://variety.com/2016/film/features/the-devil-wears-prada-turns-10-meryl-streep-anne-hathaway-and-emily-blunt-tell-all-1201802311/ |website=Variety |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}}}}</ref> 2024. gada jūlijā parādījās ziņas, ka ''[[Walt Disney Studios]]'', ''20th Century Studios'' mātesuzņēmums, ir ieinteresēts turpinājuma izstrādē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Grobar |first=Matt |date=July 8, 2024 |title='The Devil Wears Prada' Sequel Scripted By Aline Brosh McKenna In Early Development At Disney |url=https://deadline.com/2024/07/the-devil-wears-prada-sequel-aline-brosh-mckenna-disney-1236004034/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref> Tā paša mēneša laikā sākās sarunas ar Alainu Brošu Makkenu par scenārija rakstīšanu, savukārt Strīpa, Hetaveja, [[Emilija Blanta]] un [[Stenlijs Tuči]] atjaunoja savas lomas no pirmās filmas.<ref name="EW">{{Tīmekļa atsauce |last=Nolfi |first=Joey |date=July 9, 2024 |title=All Devil Wears Prada stars plus original director and producer in talks to return for sequel |url=https://ew.com/devil-wears-prada-sequel-in-the-works-with-original-cast-8674983 |website=Entertainment Weekly |accessdate={{dat|2024|7|9||bez}}}}</ref> === Aktieru piesaiste un filmēšana === Galvenā filmēšana sākās {{dat|2025|6|30||bez}}, [[Deivids Frankels|Deividam Frankelam]] atkal ieņemot režisora amatu un [[Kenets Brana|Kenetam Branam]] pievienojoties aktieru sastāvam.<ref name="Branagh">{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=June 30, 2025 |title='The Devil Wears Prada 2': Kenneth Branagh Joins With Meryl Streep, Anne Hathaway, Emily Blunt & Stanley Tucci Officially Back |url=https://deadline.com/2025/06/the-devil-wears-prada-2-cast-kenneth-branagh-1236445810/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref> Jūlijā tika paziņots, ka Treisija Tomsa un Tibors Feldmans atjauno savas lomas, savukārt aktieru sastāvam pievienojas [[Simona Ešlija]], [[Lūsija Liu]], [[Džastins Terū]], B. Dž. Novaks, Polīna Šalamē, Reičela Blūma un Patriks Bremols.<ref name="July25">{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=July 8, 2025 |title='Devil Wears Prada 2' Adds Lucy Liu, Justin Theroux, B.J. Novak, Pauline Chalamet and More to Cast |url=https://variety.com/2025/film/news/devil-wears-prada-2-cast-lucy-liu-justin-theroux-bj-novak-1236449894/ |website=Variety |accessdate={{dat|2025|7|9||bez}}}}</ref> Strīpu, Hetaveju un Tuči pamanīja filmēšanā [[Manhatana|Manhatenā]] 2025. gada 21. jūlija nedēļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Price |first=Brian |date=July 25, 2025 |title=Meryl Streep and Anne Hathaway spotted in NYC filming 'Devil Wears Prada 2' |url=https://www.nbcnewyork.com/new-york-city/devil-wears-prada-cast-filming-nyc/6348432/ |website=NBC New York |accessdate={{dat|2025|7|29||bez}}}}</ref> [[Sidnija Svīnija]] pamanīta filmēšanas laukumā kopā ar Blantu 7. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sydney Sweeney, You Might Think I'm The Devil... But These Jeans Were Made for Prada!!! |url=https://www.tmz.com/2025/08/07/sydney-sweeney-devil-wears-prada-2-set-nyc/ |website=TMZ |date=August 7, 2025 |accessdate={{dat|2025|9|2||bez}}}}</ref> Svarīga lidostas epizode filmēta [[Ņuarka|Ņuarkā]] 2025. gada 10. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kuperinsky |first=Amy |date=September 4, 2025 |title=''The Devil Wears Prada 2'' takes its fashion party to N.J. because 'everybody wants to be us' |url=https://www.nj.com/entertainment/2025/09/the-devil-wears-prada-2-takes-its-fashion-party-to-nj-as-filming-continues.html |website=NJ.com |accessdate={{dat|2025|9|12||bez}}}}</ref> Tuči un Strīpa filmējās ''Dolce & Gabbana'' [[Milānas modes nedēļa]]s skatē 27. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Garner |first=Glenn |date=September 27, 2025 |title=Meryl Streep & Stanley Tucci Channel 'Devil Wears Prada' Characters At Milan Fashion Week |url=https://deadline.com/2025/09/meryl-streep-stanley-tucci-devil-wears-prada-milan-fashion-week-1236557982/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> Filmēšana [[Milāna|Milānā]] norisinājās no 6. līdz 18. oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Monnis |first=Monica |date=September 10, 2025 |title=Le riprese de Il Diavolo veste Prada 2 a Milano |url=https://www.elle.com/it/showbiz/cinema/a66023226/il-diavolo-veste-prada-2-riprese-milano-programma-casting-date-luoghi/ |website=Elle |language=it |accessdate={{dat|2025|9|17||bez}}}}</ref> Oktobrī filmēšanas laukumā pamanīja [[Donatella Versače|Donatellu Versači]], kura spēlē epizodisku lomu,<ref name="Versace">{{Tīmekļa atsauce |last=Galati |first=Arianna |date=October 8, 2025 |title=Anche Donatella Versace avvistata sul set de Il diavolo veste Prada 2 |url=https://d.repubblica.it/fashion/moda/2025/10/08/news/donatella_versace_il_diavolo_veste_prada_2_set_nuovo_film-424899576/ |website=la Repubblica |language=it |accessdate={{dat|2025|10|9||bez}}}}</ref> un ziņots, ka filmā lomu spēlēs ''[[Lady Gaga]]''.<ref name="Gaga">{{Tīmekļa atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=October 10, 2025 |title=Lady Gaga to Appear in 'The Devil Wears Prada 2' |url=https://variety.com/2025/film/news/lady-gaga-devil-wears-prada-sequel-1236544968/ |website=Variety |accessdate={{dat|2025|10|10||bez}}}}</ref> Filmēšana oficiāli noslēdzās {{dat|2025|10|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McArdle |first=Tommy |date=October 22, 2025 |title=Justin Theroux Shares Photos with Anne Hathaway and More as Devil Wears Prada 2 Wraps Filming |url=https://people.com/justin-theroux-confirms-devil-wears-prada-2-wrapped-filming-11834660 |website=People |accessdate={{dat|2025|10|24||bez}}}}</ref> 2026. gada aprīlī kļuva zināms, ka Svīnijas, kurai bija jāparādās epizodiskā lomā kā viņai pašai, kadrus izgrieza no gala versijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Nolfi |first=Joey |date=April 21, 2026 |title=Sydney Sweeney cameo cut from The Devil Wears Prada 2, source explains why |url=https://ew.com/syndey-sweeney-cameo-cut-devil-wears-prada-2-11954299 |website=Entertainment Weekly |accessdate={{dat|2026|4|21||bez}}}}</ref> === Mārketings === Pirmais īsais reklāmrullis publicēts {{dat|2025|11|12||bez}}. Tas esot bijis visskatītākais komēdijas filmu reklāmrullis pēdējo 15 gadu laikā ar 181,5 miljoniem skatījumu jau pirmajās 24 stundās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Roeloffs |first=Mary Whitfill |date=December 24, 2025 |title='The Devil Wears Prada 2' Was Most-Viewed Movie Trailer Of 2025 |url=https://www.forbes.com/sites/maryroeloffs/2025/12/24/anticipated-sequels-and-remakes-dominated-the-years-most-watched-movie-trailers/ |website=Forbes |accessdate={{dat|2026|1|23||bez}}}}</ref> Reklāmrullī redzamā filmas krāsu apstrāde un apgaismojums sociālajos tīklos un presē izraisīja daudzus komentārus, kuros pausta nožēla par "''[[Netflix]]'' izskata" izplatīšanos visā kinoindustrijā — standartizētu krāsu paleti, kontrasta zudumu un no tā izrietošo gludo, plakano vizuālo iespaidu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Bhardwaj |first=Ayushi |title=Fans call out the lighting and color grading in The Devil Wears Prada 2 trailer after first look drops |url=https://www.primetimer.com/features/fans-call-out-the-lighting-and-color-grading-in-the-devil-wears-prada-2-trailer-after-first-look-drops |website=Primetimer |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}}}}</ref> Filmas pirmais pilnais reklāmrullis, kas publicēts {{dat|2026|2|1||bez}}, sasniedza 222 miljonus skatījumu pirmajās 24 stundās — ''20th Century Studios'' šo nodēvēja par visu laiku visskatītāko reklāmrulli studijas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dodge |first=Jeff |title=Anne Hathaway's Highly-Anticipated 2026 Movie Sets 'Groundbreaking' Record for Most-Viewed Trailer of All Time |url=https://screenrant.com/the-devil-wears-prada-2-trailer-record-20th-century-studios/ |website=ScreenRant |accessdate={{dat|2026|2|4||bez}}}}</ref> 2026. gada aprīlī [[Anna Vintūra]] — bijusī ''Vogue'' galvenā redaktore, kura, kā uzskata, kalpojusi par Mirandas Prīstlijas tēla prototipu, — parādījās žurnāla vāka attēlā kopā ar Strīpu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Malle |first=Chloe |date=April 7, 2026 |title=Meryl Streep and Anna Wintour on Power, Fashion, and Acting the Part in 'The Devil Wears Prada 2' |url=https://www.vogue.com/article/meryl-streep-anna-wintour-may-cover-2026-interview |website=Vogue |accessdate={{dat|2026|5|1||bez}}}}</ref> Vēlāk tajā pašā mēnesī Strīpa un Hetaveja devās uz Dienvidkoreju, lai filmu reklamētu, un piedalījās intervijā ar dziedātāju Vona Janga.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Gaviria |first=Carlos |date=April 26, 2026 |title=IVE's Wonyoung interviews Anne Hathaway and Meryl Streep for The Devil Wears Prada 2 |url=https://www.musicmundial.com/en/ives-wonyoung-interviews-anne-hathaway-and-meryl-streep-for-the-devil-wears-prada-2/ |website=Music Mundial |accessdate={{dat|2026|4|28||bez}}}}</ref> == Mūzika == Otrais reklāmrullis ietvēra ieskatu oriģināldziesmā ''[[Runway (dziesma)|Runway]]'', ko izpilda ''[[Lady Gaga]]'' un ''[[Doechii]]''. Dziesmai ar tādu pašu nosaukumu kā Mirandas Prīstlijas vadītajam izdomātajam žurnālam ir ''[[house-pop]]'' stils.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Green |first=Walden |date=April 6, 2026 |title=Lady Gaga and Doechii Preview New Song "Runway" in Devil Wears Prada 2 Trailer |url=https://pitchfork.com/news/lady-gaga-and-doechii-preview-new-song-runway-in-devil-wears-prada-2-trailer/ |website=Pitchfork |accessdate={{dat|2026|4|7||bez}}}}</ref> Dziesmu izdeva kā singlu {{dat|2026|4|9||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=April 9, 2026 |title=Lady Gaga and Doechii Release New Single, 'Runway' |url=https://variety.com/2026/film/news/lady-gaga-doechii-single-runway-devil-wears-prada-1236713028/ |website=Variety |accessdate={{dat|2026|4|9||bez}}}}</ref> Tāpat ir izlaists atsevišķs skaņdarbu albums, ko sacerējis komponists Teodors Šapīro — tajā ir 20 skaņdarbi ar kopējo ilgumu 39 minūtes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Devil Wears Prada 2 (Original Score) |url=https://www.amazon.com/dp/B0GXHTBBCC/ |date=May 1, 2026 |website=Amazon.com |accessdate={{dat|2026|5|2||bez}}}}</ref> == Izlaišana == "Sātans Pradas brunčos 2" pirmizrāde notika Linkolna centrā Ņujorkā {{dat|2026|4|20||bez}}, un pasākumu translēja tiešsaistē platformās ''[[Disney+]]'' un ''[[Hulu]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tinoco |first=Armando |date=April 20, 2026 |title='The Devil Wears Prada 2' Premiere Red Carpet Photos |url=https://deadline.com/gallery/the-devil-wears-prada-2-premiere-red-carpet-photos-disney/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2026|4|22||bez}}}}</ref> Otrā pirmizrāde divas dienas vēlāk notika [[Londona|Londonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=April 22, 2026 |title=The ''Devil Wears Prada 2'' Party Rolls Into London |url=https://www.vogue.co.uk/gallery/devil-wears-prada-london-premiere |website=British Vogue |accessdate={{dat|2026|4|22||bez}}}}</ref> [[Tokija|Tokijā]] filmas pirmizrāde notika Ropongi Hilsā 24. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tanaka |first=Shinobu |date=April 24, 2026 |title=TWICEのMOMOとSANAが赤いドレスでランウェイを闊歩 |url=https://press.moviewalker.jp/news/article/1343370/ |website=MovieWalker Press |language=ja |accessdate={{dat|2026|4|30||bez}}}}</ref> Latvijas kinoteātros filmu izplatīja ''Latvian Theatrical Distribution'', un tās pirmizrāde bija {{dat|2026|4|29||bez}}, savukārt ASV — {{dat|2026|5|1||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Grobar |first=Matt |date=May 22, 2025 |title=Disney Pushes Next Two 'Avengers' Movies; Dates 'The Dog Stars' & 'The Devil Wears Prada 2' |url=https://deadline.com/2025/05/next-avengers-movies-push-release-dates-dog-stars-devil-wears-prada-1236409088/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2025|5|22||bez}}}}</ref> == Uzņemšana == === Kases ieņēmumi === Līdz {{dat|2026|5|3|D|bez}} "Sātans Pradas brunčos 2" bija nopelnījusi 77 miljonus dolāru ASV un Kanādā un 157 miljonus citās valstīs, sasniedzot 234 miljonu dolāru kopējos ieņēmumus visā pasaulē.<ref name="NUM" /> ASV un Kanādā filmas pirmās nedēļas nogales ieņēmumi prognozēti 75—80 miljonu apmērā no 4150 kinoteātriem, atsevišķi aprēķini sniedzas pat līdz 100 miljoniem.<ref name="VarietyProjections" /> Filma ceturtdienas iepriekšējos seansos nopelnīja 10 miljonus dolāru.<ref name=earlyboxoffice>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=May 1, 2026 |title='The Devil Wears Prada 2' Strikes A Pose Thursday Night With $10M Previews, $50M+ WW |url=https://deadline.com/2026/05/box-office-devil-wears-prada-2-michael-1236877817/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2026|5|1||bez}}}}</ref> Tiek prognozēts, ka starptautiski filma sasniegs apmēram 100 miljonus no 35 valstīm.<ref name="VarietyProjections" /> === Kritiķu vērtējums === Vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filma saņēma 78% pozitīvu vērtējumu, balstoties uz 233 atsauksmēm. Vietnes konsenss vēsta: "Merila Strīpa joprojām nes Mirandas Prīstlijas tēlu kā lieliski piegrieztu uzvalku šajā grēcīgi baudāmajā turpinājumā, kurš piedāvā krāšņu vēlmju piepildījumu un asas atziņas par mūsdienu mediju stāvokli." Vietnē ''[[Metacritic]]'' filma ieguva 63 punktus no 100, balstoties uz 54 kritiķu vērtējumiem, kas norāda uz "kopumā labvēlīgām atsauksmēm". Skatītāji, ko aptaujāja ''CinemaScore'', filmu vidēji novērtēja ar atzīmi "A−" skalā no A+ līdz F — augstāk nekā pirmās filmas "B".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Devil Wears Prada 2 |url=https://www.cinemascore.com/ |website=CinemaScore |accessdate={{dat|2026|5|2||bez}}}}</ref> Žurnāla ''The New Yorker'' kritiķis Džastins Čans rakstīja, ka filma "...pārdod vezumu absurdu preču, taču pārdod tās ļoti veikli — ar pārliecību un atbilstošu cinisma un cerības samēru."<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Chang |first=Justin |date=April 29, 2026 |title="The Devil Wears Prada 2" Gives the Decline of Magazines the Glossy Treatment |url=https://www.newyorker.com/2026/05/11/the-devil-wears-prada-2-review |website=The New Yorker |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> Deivids Simss no ''The Atlantic'' rakstīja: "Filmā ir daudz vieglas izklaides, izpētot mūsdienu mediju dilemmas, neatsakoties no spožuma, kas padarīja oriģinālu tik paliekošu."<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Sims |first=David |date=April 29, 2026 |title=Miranda Priestly Hangs Up Her Own Coat Now |url=https://www.theatlantic.com/culture/2026/04/the-devil-wears-prada-2-movie-review/686990/ |website=The Atlantic |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> Klariša Lokrija no ''The Independent'' rakstīja, ka filma "...skar sāpīgi tieši, un pastāvīgā darba nedrošība nebūt nav raksturīga tikai mediju pasaulei. Tomēr arī tiem, kas to nevar attiecināt uz sevi, atliek daudz baudas pilnu, saldu prieku."<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=April 29, 2026 |title=The Devil Wears Prada 2 is so much better than its terrible marketing — review |url=https://www.the-independent.com/arts-entertainment/films/reviews/devil-wears-prada-2-review-sequel-b2964160.html |website=The Independent |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> Odijs Hendersons no ''The Boston Globe'' rakstīja: "Mirandai šoreiz dots vairāk dziļuma, kas viņu mazliet mīkstina, taču liek skatītājam atbalstīt viņas panākumus. Tas mani kaitinātu, taču ''Sātans Pradas brunčos 2'' veiksmīgi piedāvā žurnālistiem lielāku negatīvo varoni, ko nicināt." Negatīvā atsauksmē Moira Makdonalda no ''The Seattle Times'' rakstīja, ka filma "...sniedz daudz aplūkojama, un Hetaveja un Blanta jo īpaši ir patīkams pārsteigums, taču tas ir noplakušais šampanietis: varbūt vērts iedzert nepieciešamības gadījumā, taču neapmierinošs."<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=April 29, 2026 |title=What Moira Macdonald thinks of 'The Devil Wears Prada 2' |url=https://www.seattletimes.com/entertainment/movies/the-devil-wears-prada-2-review-sequel-all-style-no-substance/ |website=The Seattle Times |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> ''The Globe and Mail'' kritiķe Džehana Šnellere izteica viedokli, ka, atšķirībā no oriģinālās filmas, "Sātans Pradas brunčos 2" "nemaz nezina, par ko ir", īpaši kritizējot tās sociālo komentāru kā mīkstu un nekonsekventu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Schneller |first=Jehanna |title=The Devil Wears Prada 2 review: Beloved film's sequel is repackaged fashion unfit for Goodwill |url=https://www.theglobeandmail.com/culture/film-and-tv/film/article-review-devil-wears-prada-sequel-hathaway-streep-tucci/ |website=The Globe and Mail |accessdate={{dat|2026|5|2||bez}}}}</ref> === Apsūdzības par aziātu rasismu === {{dat|2026|4|16||bez}} ''20th Century Studios'' savā oficiālajā ''[[YouTube]]'' kanālā publicēja filmas reklāmas videoklipu, kurā redzama Hetavejas tēlotā Endija līdzās viņas Āzijas izcelsmes asistentei Džinai Čao{{efn|name=fn2|Džina Čao ķīniešu valodā tiek atveidota kā 秦舟 (pinjinā ''Qín Zhōu'').}} — tēlu, ko atveido ķīniešu izcelsmes amerikāņu aktrise [[Helēna Dž. Šena]].<ref name="TheGuardianApril2026">{{Tīmekļa atsauce |last=Pulver |first=Andrew |date=April 24, 2026 |title=Backlash against 'blatant' Asian stereotype in The Devil Wears Prada 2 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/apr/24/backlash-asian-stereotype-the-devil-wears-prada-2-jin-chao |website=The Guardian |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}}}}</ref> Šenas tēls saņēma kritiku par iespējamo rasistisku stereotipu izmantojumu — tiešsaistē novērotāji norādīja, ka tēla vārds skanējuma ziņā līdzinās izteicienam ''[[ching chong]]'' — angļu valodas rasu apvainojumam, kas vēsturiski izmantots ķīniešu valodas un cilvēku izsmiešanai.<ref name="THRApril2026">{{Tīmekļa atsauce |last=Rahman |first=Abid |date=April 24, 2026 |title='Devil Wears Prada 2' Character Sparks Backlash in Asia |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/devil-wears-prada-2-racism-backlash-asia-1236574540/ |website=The Hollywood Reporter |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}}}}</ref> Kritiķi turklāt norādīja, ka tēls atveidots vecmodīgā apģērbā un brillēs, atšķirībā no citiem tēliem, un attēlots, kā viņa noskaita savus akadēmiskos sasniegumus — to viņi interpretēja kā ar aziātu izcelsmes cilvēkiem bieži saistītā "klusā grāmatu tārpa" stereotipa nostiprināšanu.<ref name="TheGuardianApril2026" /> Saskaņā ar ''South China Morning Post'', tēla vārds sākotnēji kļūdaini ticis ziņots kā ''Chin Chou'', kas vēl vairāk līdzinājās rasu apvainojuma izrunai un veicināja tā plašu izplatīšanos sociālajos tīklos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Lu |first=Fran |date=April 22, 2026 |title=The Devil Wears Prada 2 criticised for offending China with nerdy 'Chin Chou' character |url=https://www.scmp.com/news/people-culture/trending-china/article/3350984/devil-wears-prada-2-criticised-offending-china-introducing-chin-chou-nerdy-character |website=South China Morning Post |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}}}}</ref> Šī polemika izraisīja tiešsaistes pretreakciju un debates Ķīnā, Japānā, Dienvidkorejā un Honkongā,<ref name="TheHillApril2026">{{Tīmekļa atsauce |last=Taub |first=Rob |date=April 30, 2026 |title='The Devil Wears Prada 2': Boycotts of film called |url=https://thehill.com/blogs/in-the-know/5857108-devil-wears-prada-2-boycotts-explainer/ |website=The Hill |accessdate={{dat|2026|5|1||bez}}}}</ref> savukārt ķīniešu sociālajos tīklos izplatījās aicinājumi filmu boikotēt. Atbildot uz pretrunām, Broša-Makkenna teica, ka Džina Čao nosaukta viņas bērnības draudzenes vārdā un ir "ļoti daudzpusīgs tēls", piebilstot, ka tā ir viņas "mīlestības vēstule visām brīnišķīgajām [[Z paaudze]]s asistentēm, kuras viņai bijušas — tik uzņēmīgām un inteliģentām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Schofield |first=Blanca |date=May 1, 2026 |title='People calling The Devil Wears Prada 2 racist haven't seen the film' |url=https://www.thetimes.com/culture/film/article/the-devil-wears-prada-2-meryl-miranda-back-d68bk6jvq |website=The Times |accessdate={{dat|2026|5|1||bez}}}}</ref> == Piezīmes == {{Notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:20th Century Studios filmas]] [[Kategorija:Filmas par modi]] [[Kategorija:Filmas par žurnālistiem]] [[Kategorija:Turpinājuma filmas]] 2g93842qhek4kp0fgn0l54aw2rzgzch 0 630782 4466114 4463106 2026-05-10T12:50:07Z Vylks 50297 4466114 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Gustavs Lāgerbjelke | fullname = Gustavs Juhans Lāgerbjelke | image = Celtic-20240722-060 (Lagerbielke).jpg | caption = Gustavs Lāgerbjelke 2024. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|04|10}} | birth_place = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | height = 193 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|POR}} [[S.C. Braga|Braga]] | clubnumber = 14 | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|SWE}} [[IFK Stocksund]] | youthyears2 = {{0|0000}}—2017 | youthclubs2 = {{flaga|SWE}} FC Djursholm | youthyears3 = 2017—2018 | youthclubs3 = {{flaga|SWE}} [[AIK Fotboll|AIK]] | years1 = 2017 | clubs1 = {{flaga|SWE}} FC Djursholm | caps1 = 5 | goals1 = 0 | years2 = 2018 | clubs2 = {{flaga|SWE}} [[AIK Fotboll|AIK]] | caps2 = 0 | goals2 = 0 | years3 = 2018 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|SWE}} [[Sollentuna FK]] | caps3 = 2 | goals3 = 0 | years4 = 2019—2020 | clubs4 = {{flaga|SWE}} [[Sollentuna FK]] | caps4 = 46 | goals4 = 1 | years5 = 2021 | clubs5 = {{flaga|SWE}} [[Västerås SK Fotboll|Västerås SK]] | caps5 = 15 | goals5 = 3 | years6 = 2021—2023 | clubs6 = {{flaga|SWE}} [[IF Elfsborg]] | caps6 = 24 | goals6 = 2 | years7 = 2022 | clubs7 = {{īre}}{{flaga|SWE}} [[Degerfors IF]] | caps7 = 14 | goals7 = 3 | years8 = 2023—2025 | clubs8 = {{flaga|SCO}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | caps8 = 7 | goals8 = 1 | years9 = 2024—2025 | clubs9 = {{īre}}{{flaga|NED}} [[FC Twente|Twente]] | caps9 = 22 | goals9 = 1 | years10 = 2025— | clubs10 = {{flaga|POR}} [[S.C. Braga|Braga]] | caps10 = 25 | goals10 = 2 | nationalyears1 = 2017 | nationalteam1 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U17 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2017—2021 | nationalteam2 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U19 | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2023— | nationalteam3 = {{fb|Zviedrija}} | nationalcaps3 = 9 | nationalgoals3 = 2 | pcupdate = 03.05.2026. | ntupdate = 03.05.2026. }} '''Gustavs Juhans Lāgerbjelke''' ({{val|sv|Gustaf Johan Lagerbielke}}; dzimis {{dat|2000|04|10}} [[Stokholma|Stokholmā]]) ir [[zviedri|zviedru]] [[futbolists]]. Spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasi]]. Kopš 2025. gada spēlē [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles līgas]] kluba ''[[S.C. Braga|Braga]]'' sastāvā. Viņš nāk no zviedru dižciltīgo ģimenes. Viņš ir grāfa Juhana Lāgerbjelkes un viņa bijušās sievas uzņēmējas Katarīnas Valdenstremas dēls un Apelācijas tiesas padomnieka grāfa Gustava Lāgerbjelkes mazdēls. Pašlaik viņam ir [[barons|barona]] tituls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailyrecord.co.uk/sport/football/football-transfer-news/celtic-transfer-targetgustaf-lagerbielke-title-30659104 |title=Celtic transfer target Gustaf Lagerbielke has a title of BARON and is No.254 in line to the Swedish throne|language=en |date={{dat|2023|8|8|N|bez}}| website=dailyrecord.co.uk |accessdate={{dat|2026|5|3||bez}}}}</ref> Otrs viņa vectēvs Jans Valdenstrems ir spēlējis futbolu ''[[IF Elfsborg]]'' komandā. == Karjera == G. Lāgerbjelke karjeras sākumā spēlēja Zviedrijas klubos ''[[AIK Fotboll|AIK]]'', ''[[Sollentuna FK]]'', ''[[Västerås SK]]'', ''[[IF Elfsborg]]'' un ''[[Degerfors IF]]''. 2023. gada augustā viņš pievienojās [[Skotija]]s klubam [[Glāzgovas "Celtic"]], parakstot līgumu uz pieciem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gp.se/boras/elfsborgs-gustaf-lagerbielke-klar-for-celtic-.d3c5fef9-725c-4f19-be0b-bc0ffd21952f |title=Elfsborgs Gustaf Lagerbielke klar för Celtic |language=sv |date={{dat|2023|8|16|N|bez}}| website=gp.se |accessdate={{dat|2026|5|3||bez}}}}</ref> {{dat|2023|12|13||bez}} viņš guva savus pirmos vārtus [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], nodrošinot 2:1 uzvaru pār ''[[Feyenoord]]'' un tādējādi palīdzot izcīnīt sava kluba pirmo mājas uzvaru pēdējo desmit gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67639873 |title=Celtic 2-1 Feyenoord: Gustaf Lagerbielke delivers first Champions League home win in 10 years|language=en |date={{dat|2023|12|13|N|bez}}| website=bbc.com |accessdate={{dat|2026|5|3||bez}}}}</ref> 2024.—2025. gada sezonā viņš tika izīrēts [[Nīderlande]]s klubam ''[[FC Twente|Twente]]''. 2025. gada 8. jūlijā Lāgerbjelke pameta ''Celtic'', lai pievienotos [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] komandai ''[[SC Braga]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celticfc.com/news/2025/july/08/gustaf-lagerbielke-leaves-celtic/ |title=Gustaf Lagerbielke leaves Celtic|language=en |date={{dat|2025|7|8|N|bez}}| website=celticfc.com |accessdate={{dat|2026|5|3||bez}}}}</ref> [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] Lāgerbjelke debitēja {{dat|2023|1|12||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Islandes futbola izlase|Islandi]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2023|10|12||bez}} 3:1 uzvarā pār [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]]. Viņš guva vārtus arī [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] izslēgšanas spēļu finālā pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]], palīdzot komandai kvalificētēs finālturnīram. == Sasniegumi == ;''Celtic'' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2023—24 ;Individuālie * ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' sezonas labākais aizsargs: 2023<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fotbolltransfers.com/nyheter/allsvenskans-stora-pris--har-ar-alla-vinnare/178153 |title=Allsvenskans Stora Pris - här är alla vinnare|language=sv |date={{dat|2023|11|14|N|bez}}| website=fotbolltransfers.com |accessdate={{dat|2026|5|3||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Lāgerbjelke, Gustavs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Stokholmā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]] [[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:IF Elfsborg spēlētāji]] [[Kategorija:Degerfors IF spēlētāji]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Twente spēlētāji]] [[Kategorija:SC Braga spēlētāji]] 9agibp0mxj74qfu3x48kf3j96gkz4cd 0 630795 4466264 4463154 2026-05-10T18:05:35Z Vylks 50297 4466264 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste |name = Viktors Jūhansons |image = Viktor Johansson 20092025 (8).jpg |image_size = |caption = Viktors Jūhansons 2025. gadā |fullname = Viktors Tobiass Jūhansons |birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|9|14}} |birth_place = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} |height = 186 |position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] |currentclub = {{flaga|ENG}} [[Stoke City F.C.|Stoke City]] |clubnumber = 1 |youthyears1 = 2010—2012 |youthclubs1 = {{flaga|SWE}} Stuvsta |youthyears2 = 2012—2015 |youthclubs2 = {{flaga|SWE}} [[Hammarby Fotboll|Hammarby]] |youthyears3 = 2015—2017 |youthclubs3 = {{flaga|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] |years1 = 2017—2018 |clubs1 = {{flaga|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] |caps1 = 0 |goals1 = 0 |years2 = 2018 |clubs2 = {{īre}}{{flaga|ENG}} [[Alfreton Town F.C.|Alfreton Town]] |caps2 = 9 |goals2 = 0 |years3 = 2018—2020 |clubs3 = {{flaga|ENG}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]] |caps3 = 0 |goals3 = 0 |years4 = 2020—2024 |clubs4 = {{flaga|ENG}} [[Rotherham United F.C.|Rotherham United]] |caps4 = 135 |goals4 = 0 |years5 = 2024— |clubs5 = {{flaga|ENG}} [[Stoke City F.C.|Stoke City]] |caps5 = 71 |goals5 = 0 |nationalyears1 = 2013 |nationalteam1 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U17 |nationalcaps1 = 2 |nationalgoals1 = 0 |nationalyears2 = 2016—2018 |nationalteam2 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U19 |nationalcaps2 = 8 |nationalgoals2 = 0 |nationalyears3 = 2019 |nationalteam3 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U21 |nationalcaps3 = 1 |nationalgoals3 = 0 |nationalyears4 = 2023— |nationalteam4 = {{fb|Zviedrija}} |nationalcaps4 = 12 |nationalgoals4 = 0 |club-update = 03.05.2026. |ntupdate = 03.05.2026. }} '''Viktors Tobiass Jūhansons''' ({{val|sv|Viktor Tobias Johansson}}; dzimis {{dat|1998|9|14}} [[Stokholma|Stokholmā]]) ir [[zviedri|zviedru]] [[futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], [[Zviedrijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada pārstāv [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] klubu ''[[Stoke City F.C.|Stoke City]]''. == Karjera == V. Jūhansons jauniešu vecumā spēlēja ''Stuvsta'' un ''[[Hammarby IF|Hammarby]]'' komandās. 2014. gada jūlijā viņš pievienojās [[Anglija]]s klubam ''[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]''. 2018. gada februārī viņš tika izīrēts ''Alfreton Town'' komandai. 2018. gada augustā parakstīja līgumu ar ''[[Leicester City F.C.|Leicester City]]'', spēlēja tikai kluba U-21 komandas sastāvā. No 2020. līdz 2024. gadam pārstāvēja ''[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]''. 2021.—2022. gada sezonā izcīnīja [[Anglijas futbola līgas trofeja|Anglijas futbola līgas trofeju]], kā arī ieguva otro vietu ''[[EFL League One|League One]]''. Divas reizes atzīts par komandas labāko sezonas spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.themillers.co.uk/news/2024/may/read--johansson-named-as-player-of-the-year/ |title=Johansson Named as Player of the Season |language=en |date={{dat|2024|5|4|N|bez}}| website=themillers.co.uk |accessdate={{dat|2026|5|3||bez}}}}</ref> 2024. gada maijā viņš pārgāja uz ''[[Stoke City F.C.|Stoke City]]'', parakstot līgumu uz trim gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cjmml0zv722o |title=Stoke sign goalkeeper Johansson from Rotherham |language=en |date={{dat|2024|5|18|N|bez}}| website=bbc.com |accessdate={{dat|2026|5|3||bez}}}}</ref> 2025. gadā saņēma komandas labākā spēlētāja balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stokecityfc.com/news/2025/april/25/citys-super-swede-scoops-player-of-the-season-award/ |title=City’s super Swede scoops Player of the Season award |language=en |date={{dat|2025|4|25|N|bez}}| website=stokecityfc.com |accessdate={{dat|2026|5|3||bez}}}}</ref> Spēlējis dažādu vecumu Zviedrijas jauniešu izlasēs. [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] debitēja {{dat|2023|10|12||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rotherhamadvertiser.co.uk/sport/football/rotherham-united/rotherham-united-goalkeeper-viktor-johansson-wins-his-first-sweden-international-cap-4370474 |title=Rotherham United goalkeeper Viktor Johansson wins his first Sweden international cap |language=en |date={{dat|2023|10|12|N|bez}}| website=rotherhamadvertiser.co.uk |accessdate={{dat|2026|5|3||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == ;''Rotherham United'' * [[Anglijas futbola līgas trofeja]]: 2021—22 ;Individuālie * ''Rotherham United'' sezonas labākais spēlētājs: 2022—23, 2023—24 * ''Stoke City'' sezonas labākais spēlētājs: 2024—25 * Zviedrijas gada labākais vārtsargs: 2024, 2025 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Jūhansons, Viktors}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Stokholmā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]] [[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Hammarby IF spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Rotherham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]] qao6mdcin1zs6pi53al6kvqiqlgknem 0 631118 4466237 4464395 2026-05-10T17:15:59Z Cirkulis11 92566 Pievienoju bildi 4466237 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Tukumā|Zemītes iela|Zemītes iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Zemītes iela | attēls = Zemītes_iela_Tukumā.jpg | attēla paraksts = Zemītes iela 2026. gada maijā | pilsēta lokatīvā = [[Tukums|Tukumā]] | karte = {{Mapframe infokaste |frame=yes |plain=yes |frame-width=250 |frame-height=300 |frame-align=center |type=line |type2=point |stroke-width=2 |id=Q137826207 |zoom=15}} | pilsēta = {{Tukums}} | priekšpilsēta = | apkaime = [[Lauktehnika (Tukums)|Lauktehnika]] | ielas garums = 1380 m | atklāta = | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Zemītes iela''' ir iela Tukumā. Zemītes iela sākas krustojumā ar [[Autoceļš P121|P121]] un [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] apli un beidzas krustojumā ar [[Stacijas iela (Tukums)|Stacijas ielu]]. Zemītes ielas turpinājums ir Stacijas iela. Kopējais ielas garums ir 1380 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Zemītes ielā satiksmes kustība norit divās joslās. Ielā ir industrializēti objekti, veikali un Tukuma Lauktehnikas reģionālā autobusa pietura. Zemītes iela šķēršo dzelceļa līniju [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns–Tukums II]]. == Ielu savienojumi == Zemītes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Stacijas iela (Tukums)|Stacijas iela]] (Y veida krustojums un ielas turpinājums) * [[Purva iela (Tukums)|Purva iela]] (T veida krustojums) * [[Tehnikas iela (Tukums)|Tehnikas iela]] (T veida krustojums) * [[Vilkājas iela (Tukums)|Vilkājas iela]] (T veida krustojums) * [[Eksporta iela (Tukums)|Eksporta iela]] (T veida krustojums) * [[Kuldīgas iela (Tukums)|Kuldīgas iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Tukums]] * [[Tukuma ielu uzskaitījums]] * [[Lauktehnika (Tukums)|Lauktehnika]] {{Ceļš-aizmetnis}} {{Tukuma ielas}} [[Kategorija:Ielas Tukumā]] bk0evyz9mjxu9ts791stqytsckoyhjy 0 631287 4466265 4465809 2026-05-10T18:07:09Z Jānis U. 198 4466265 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bothriolepis canadensis based on 2014 reconstruction.jpg | att_nosaukums = Botriolepveidīgā ''[[Bothriolepis canadensis]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | iedalījums = * {{TaksoSaite|Bothriolepididae}} † * {{TaksoSaite|Dianolepididae}} † * {{TaksoSaite|Microbrachiidae}} † * {{TaksoSaite|Tubalepididae}} † | kategorijas = nē | binomial =Bothriolepiformes <small>Gross, 1965</small> | Sinonīmi =''Brachicondylia'' }} '''Botriolepveidīgie''' (''Bothriolepiformes'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] kārta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo kārtu 1965. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. Botriolepveidīgie dzīvoja no [[Apakšdevons|agrā devona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]]. == Apraksts == Botriolepveidīgajiem [[Galvas vairogs|galvas vairogam]] parasti ir sešstūrveidīga forma. [[Sānu kauli]] (''La'') vai nu saskaras ar [[Aizpineālais kauls|aizpineālo kaulu]] (Pp), vai arī nē. Bruņas ārējā virsma ir ar slīpām galvas un krūšu sensorajām līnijām. Uz ķermeņa bruņas dorsālās sienas iekšējās virsmas ir [[Postlevatora muskulis|postlevatora muskuļa]] valnīši, kas robežojas ar [[Levatora muskulis|levatora muskuļa]] iedobi. [[Pakaļējie sānu-muguras kauli]] (''PDL'') un [[pakaļējie sānu kauli]] (''PL'') ir saauguši kopā, veidojot [[Sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (''MxL''). [[Pusmēness kauls]] ir viendaļīgs. [[Krūšu spura]]s ir sadalītas proksimālajā un distālajā segmentos. Proksimālā segmenta pirmais un otrais centrālie dorsālie kauli saskaras kopā vai arī nesaskaras. == Salīdzinājums == Botriolepveidīgo kārtas pārstāvji atšķiras no [[Asterolepveidīgie|asterolepveidīgajiem]] ar sešstūrveidīgu galvas vairoga formu, ar labi attīstītiem [[Postlevatora valnītis|postlevatora valnīšiem]] un ventrālajām iedobēm uz [[ķermeņa bruņa]]s iekšējās virsmas, ar slīpajām bedrīšu līnijām uz galvas vairoga ārējās virsmas, ar labi saaugušu sānu jaukto kaulu (''MxL'') (izņemot ''[[Asterolepididae]]'', kuru pārstāvjiem arī ir ''MxL'' kauls) un ar viengabalainu pusmēness kaulu. No dažiem asterolepveidīgajiem (''[[Remigolepididae]]'') tie atšķiras ar garām krūšu spurām, kas sadalītas proksimālajā un distālajā segmentos.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128. lpp.</ref> == Sistemātika == Botriolepveidīgo sistemātika: * kārta: '''''Bothriolepiformes''''' <small>Gross, 1965</small> † :* dzimta: ''[[Bothriolepididae]]'' <small>Cope, 1886</small> † ::* apakšdzimta: ''[[Bothriolepidinae]]'' <small>Cope, 1886</small> † :::* ģints: ''[[Bothriolepis]]'' <small>Eichwald, 1840</small> † :::* ģints: ''[[Grossilepis]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † ::* apakšdzimta: ''[[Livnolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :::* ģints: ''[[Livnolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † :::* ģints: ''[[Rossolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † ::* apakšdzimta: ''[[Monarolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :::* ģints: ''[[Briagalepis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † :::* ģints: ''[[Monarolepis]]'' <small>Young, 1988</small> † :* dzimta: ''[[Dianolepididae]]'' <small>Long, 1983</small> † ::* apakšdzimta: ''[[Dianolepidinae]]'' <small>Long, 1983</small> † :::* ģints: ''[[Dianolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † :::* ģints: ''[[Jiangxilepis]]'' <small>Zhang et Liu, 1991</small> † :::* ģints: ''[[Kirgisolepis]]'' <small>Panteleyev, 1992</small> † :::* ģints: ''[[Ningxialepis]]'' <small>Jia et al., 2010</small> † ::* apakšdzimta: ''[[Tenizolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :::* ģints: ''[[Tenizolepis]]'' <small>Malinovskaja, 1977</small> † :::* ģints: ''[[Wudinolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † :::* ģints: ''[[Vietnamaspis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † :* dzimta: ''[[Microbrachiidae]]'' <small>Gross, 1965</small> † :::* ģints: ''[[Hohsienolepis]]'' <small>Pan, 1978</small> † :::* ģints: ''[[Microbrachius]]'' <small>Traquair, 1888</small> † :* dzimta: ''[[Tubalepididae]]'' <small>Moloshnikov, 2011</small> † :::* ģints: ''[[Tubalepis]]'' <small>Panteleyev in Panteleyev et Moloshnikov, 2003</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Antiarhi]] qpst1xf3fjk5ve8g8rk7xfjdwbvdbnl 0 631291 4466606 4465288 2026-05-11T11:58:10Z Jānis U. 198 4466606 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Pterichthyodes milleri dev inf scozia.jpg | att_nosaukums = Pterihtiodīdes ''[[Pterichthyodes milleri]]'' fosilija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Asterolepiformes | kārta_lv = Asterolepveidīgie | dzimta = Pterichthyodidae | dzimta_lv = Pterihtiodīdes | iedalījums = * {{TaksoSaite|Byssacathidinae}} † * {{TaksoSaite|Pterichthyodinae}} † | kategorijas = nē | binomial = Pterichthyodidae <small>Stensiö, 1948</small> | Sinonīmi = }} '''Pterihtiodīdes''' (''Pterichthyodidae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] dzimta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo dzimtu 1948. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenše]]. Pterihtiodīdes dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevona]] laikā. == Apraksts == Pterihtiodīdēm ir samērā augsta un īsa [[ķermeņa bruņa]], kurai parasti ir dažādi muguras izaugumi. [[Krūšu spura]]s sastāv no diviem segmentiem. Distālajam segmentam ir divi dorsāli centrālie un divi ventrāli centrālie kauli. [[Galvas vairogs|Galvas vairogam]] ir pagarināta, ieapaļa, piecstūrveidīga vai trapecveidīga forma. Ķermeņa bruņai [[pakaļējais sānu-muguras kauls]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls]] (PL) ir saauguši vai nesaauguši kopā dažādā pakāpē. Ķermeņa bruņas ventrālajā pusē ir [[vidējais vēdera kauls]] (MV). [[Pusmēness kauls]] sastāv no divām daļām. Krūšu spuras distālais segments ir ar diviem vai trim malējiem mediālajiem un malējiem laterālajiem kauliem. [[Priekšējais vidējais muguras kauls|Priekšējam vidējam muguras kaulam]] (''AMD'') reizēm ir priekšējā slīpā bedrīšu vaga.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1112-1113. lpp.</ref> == Sistemātika == Pterihtiodīžu sistemātika: * dzimta: '''''Pterichthyodidae''''' <small>Stensiö, 1948</small> † ::* ģints: ''[[Walterilepis]]'' <small>Moloshnikov, 2001</small> † :* apakšdzimta: ''[[Byssacathidinae]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † ::* ģints: ''[[Byssacanthus]]'' <small>Agassiz, 1845</small> † ::* ģints: ''[[Stegolepis]]'' <small>Malinovskaja, 1973</small> † :* apakšdzimta: ''[[Pterichthyodinae]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † ::* ģints: ''[[Pterichthyodes]]'' <small>Bleeker, 1859</small> † ::* ģints: ''[[Sherbonaspis]]'' <small>Young et Gorter, 1981</small> † ::* ģints: ''[[Wurungulepis]]'' <small>Young, 1990</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] owbied2kqtauffr8rd72kn50eb8e1wb 0 631414 4466298 4465910 2026-05-10T19:29:56Z MC2013 40125 4466298 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marija Lange | vārds_orig = ''Marie Lang'' | attēls = Marie Lang in chair.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Marija Lange, ap 1885.–1899. gadu | dz_dat_alt = {{dat|1858|3|8}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Austrijas Impērija|Vīne|td=Austrija}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1934|10|14|1858|3|8}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Altminstere]], [[Austrijas federatīvā valsts]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[Teozofija|teozofe]]<br />sieviešu tiesību aktīviste<br />izdevēja | ienākumi = | darbības_gadi = 1880–1920 | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 3, t.sk. [[Ervīns Langs]] | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Marija Lange''' (dzimusi Visgrila, {{dat|1858|3|8}} [[Vīne|Vīnē]], mirusi {{dat|1934|10|14}}) bija bija [[austrieši|austriešu]] [[Feminisms|feministe]], [[Teozofija|teozofe]] un izdevēja. Marija Lange bija ietekmīga sieviešu tiesību aktīviste. 1893. gadā kopā ar [[Auguste Fikerte|Augusti Fikerti]] un [[Roza Mairēdere|Rozu Mairēderi]] viņa nodibināja Vispārējo Austrijas sieviešu apvienību (''Allgemeiner Österreichischer Frauenverein''). Neskatoties uz Apvienību likuma 30. panta noteikumu, kas aizliedza sieviešu politisko darbību, viņas spēja iesaistīt ietekmīgus politiķus un intelektuāļus, lai panāktu juridiskas izmaiņas likumos, kas regulē sieviešu un bērnu pilsoniskās tiesības, un atbalstītu sieviešu vēlēšanu tiesības. 1898. gadā Marija Lange bija viena no sieviešu žurnāla "Sieviešu Dokumenti" (''Dokumente der Frauen'') dibinātājām, un līdz 1902. gadam bija tā galvenā redaktore. 1898. gadā Lange piedalījās Starptautiskās abolicionistu federācijas konferencē [[Londona|Londonā]] un apmeklēja Pasmora Edvardsa apmetni, interesējoties par sociālās labklājības programmu izveidošanu. Atgriežoties Austrijā, viņa lasīja lekcijas par apmetņu kustību un organizēja Vīnes apmetņu biedrību (''Verein Wiener Settlement''), kuras valdē bija līdz 1909. gadam. 1901. gadā viņa nodibināja Otakringas apmetņu namu, kas kalpoja par vietu, kur sievietes varēja saņemt sociālos pakalpojumus. Pievienojoties Sieviešu vēlēšanu tiesību komitejai 1905. gadā, viņa aktīvi strādāja, lai mainītu Apvienību likuma 30. pantu un panāktu sieviešu balsstiesības. Lange bija viena no vadošajām personām Austrijas sieviešu kustībā gadsimtu mijā. Viņas dibinātā Apmetņu biedrība darbojās līdz 2003. gadam un bija daudzu sociālo pakalpojumu, piemēram, pieaugušo izglītības, bērnu un dzemdību aprūpes, vasaras nometņu programmu un tuberkulozes ārstēšanas aizsācēja Austrijā. == Dzīves sākuma posms == [[Attēls:Marie Lang and Theodor Köchert, 1880-1884.png|thumb|200px|Marija ar pirmo vīru Teodoru Kēhertu, ap 1880–1884]] Marija Katrīna Auguste Frīderike Visgrila piedzima 1858. gada 8. martā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrijas Impērija]]s galvaspilsētā. Marijas māte bija Emīlija (dzimuša Šolca), tēvs – Karls Visgrils.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} Viņas ģimene piederēja nelielajai Vīnes liberālajai vidusšķirai, tās augšējam slānim.{{sfn|Beller|1989|p=31}} Viņas māte bija aktrise un komiķa Vencela Šolca brāļameita. Viņas tēvs bija galdniekmeistars.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} Viņš bija pilsonisko brīvību aizstāvis un atbalstīja [[1848. gada revolūcijas]].{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} Tēvs savulaik bija mācījies mājās pie vietējās [[ģimnāzija]]s skolotāja.{{sfn|Degener|1909|p=793}} 1880. vai 1881. gadā Marija Visgrila apprecējās ar galma juvelieri Teodoru Kēhertu. Viņiem piedzima dēls Ērihs, bet 1884. gadā viņi izšķīrās.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Degener|1909|p=793}} Saskaņā ar tā laika juridiskajām konvencijām, šķiroties, Marija zaudēja aizgādību pār savu dēlu, taču māte un dēls palika tuvās attiecības.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} Laulības laikā viņa iepazinās ar Edmundu Langu,{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} ebreju juristu,{{sfn|Beller|1989|p=31}} kurš bija Teodora svainis.{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}} 1885. gadā Marijai Visgrilai un Edmundam Langam piedzima dēls Heincs, un drīz pēc tam viņi apprecējās. Pēc laulībām Edmunds pieņēma [[protestantisms|protestantismu]].{{sfn|Beller|1989|p=31}} 1886. gadā Langiem piedzima otrs dēls [[Ervīns Langs|Ervīns]],{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} kurš vēlāk kļuva par gleznotāju un apprecējās ar dejotāju [[Grēta Vīzentāle|Grētu Vīzentāli]].{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=160}} == Karjera == Langu ģimene bija cieši iesaistīta Vīnes salonu kultūrā un gandrīz katru vakaru savās mājās rīkoja mākslinieku un politiķu pulcēšanos.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Viņi arī pavadīja vasaras kopā ar draugiem Grincingā, ''Schloß Belle Vue'',{{sfn|Beller|1989|p=31}} kas pazīstama kā vieta, kur [[Zigmunds Freids]] piedzīvoja savu sapni, kas deva ierosmi viņa darbam par sapņu interpretācijām.{{sfn|Kandel |2012|p=68}} Langi izveidoja arī [[teozofija]]s studiju grupu kopā ar Frederiku Ekšteinu un Francu Hartmanu. 1888. gadā viņi satika filozofu [[Rūdolfs Šteiners|Rūdolfu Šteineru]] un iepazīstināja viņu ar teozofisko literatūru, kā arī Langas draudzeni Rozu Mairēderi.{{sfn|Steiner|1996|p=ix}} Abām sievietēm bija ietekme uz Šteinera attīstību, un viņš un Mairēdere vēl daudzus gadus turpināja saraksti.{{sfn|Hemleben|2013|pp=44, 46–47}} Šteiners rakstīja, ka Lange bija pulciņa dvēsele un ka tieši viņas personība un interese par teozofiju veicināja grupas dalībnieku ar ļoti atšķirīgiem uzskatiem dalību.{{sfn|Steiner|2005|pp=191–192}} Lange palīdzēja arī komponistam [[Hugo Volfs|Hugo Volfam]], par kuru viņa rūpējās savās mājās daudzas nedēļas viņa slimības laikā.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=444}} 19. gs. astoņdesmito gadu beigās Lange iesaistījās sieviešu kustībā, pateicoties savām draudzenēm Augustei Fikertei un Rozai Mairēderei. Viņa ātri kļuva par vienu no sava laika ievērojamākajām sieviešu tiesību aktīvistēm.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} 1891. gadā piedzima Langes meita Lilita, kurai Mairēdere kļuva par krustmāti.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} 1893. gadā Lange, Fikerte un Mairēdere nodibināja Vispārējo Austrijas sieviešu apvienību (''Allgemeiner Österreichischer Frauenverein'') kā vienu no radikālākajām organizācijām Vīnes sieviešu kustībā.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Apvienība ''Frauenverein'' vairāk līdzinājās strādnieku organizācijām, nevis vidusšķiras un augššķiras sieviešu grupām. Apvienība koncentrējās uz labdarību, atbalstīja strādnieku šķiras tiesības uz nodarbinātību, izglītību un nabadzīgo juridisko aizsardzību, kā arī prostitūciju regulējošo likumu atcelšanu.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Neskatoties uz Apvienību likumu (''Vereinsgesetz''), kas noteica privātu apvienību publiskos noteikumus, 30. pantu, kas aizliedza sievietēm piedalīties politikā,{{sfn|Broussard|2006|p=23}}{{sfn|Bischof|Pelinka|Thurner|2017|p=111}} Fikerte, kas vadīja apvienību, īpaši centās ietekmēt politiku.{{sfn|Broussard|2006|p=24}} Izmantojot savus personiskos sakarus ar politiķiem, Fikerte, Lange un Mairēdere{{sfn|Broussard|2006|p=25}} pieprasīja izmainīt prostitūcijas likumus, atcelt likumus, kas paredzēja skolotāju celibātu, un mudināja atbalstīt [[sieviešu balsstiesības]].{{sfn|Broussard|2006|pp=27, 33}} Lange arī iestājās par tiesībām, lai aizsargātu neprecētas mātes un viņu ārlaulības bērnus.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} ''Frauenverein'' kļuva par vienu no ietekmīgākajām sieviešu organizācijām Vīnē 19. gadsimta beigās, mainot politiku un sabiedrību.{{sfn|Broussard|2006|p=3}} [[Attēls:Dokumente der Frauen, Band 4, Nr. 20, 15. Jänner 1901.png|thumb|200px|Žurnāla ''Dokumente der Frauen'' titullapa, 1901]] Lange atbalstīja māksliniekus, kas bija pazīstami kā Vīnes secesionisti (''Wiener Sezession''), kurus vadīja [[Gustavs Klimts]]. Modernisma māksliniekus un feministes parasti atbalstīja izglītotā [[inteliģence]], un, lai gan feministēm nebija atļauts piedalīties secesionistu sanāksmēs, viņas saskatīja saikni ar mākslas kustību, jo arī viņas apstrīdēja novecojušas vērtības.{{sfn|Natter|2016|p=21}} Tādu arhitektu kā [[Ādolfs Loss|Ādolfa Lūsa]] un [[Jozefs Maria Olbrihs|Jozefa Marias Olbriha]], mūziķu kā [[Gustavs Mālers|Gustava Mālera]], gleznotāju kā Klimta, un scenogrāfu kā Alfrēda Rollera darbus Lange vērtēja kā brīvības izpausmes un salīdzināja šo brīvību ar feministu patriarhāta noraidījumu.{{sfn|Natter|2016|pp=21–22}} 1898. gadā Lange kopā ar Fikerti un Mairēderi nodibināja{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}}{{sfn|Broussard|2006|p=36}} žurnālu "Sieviešu Dokumenti" (''Dokumente der Frauen'') kā apvienības ''Frauenverein'' preses iestādi, kas atspoguļoja secesionistu māksliniecisko revolūciju. Žurnāls nodrošināja kultūras un politisku forumu, kurā sievietes varēja paust savu viedokli par nepieciešamību pēc sabiedriskām pārmaiņām.{{sfn|Natter|2016|p=22}} Lange bija galvenā redaktore, piesaistot citus rakstniekus, savukārt Fikerte un Mairēdere rakstīja rakstus žurnālam.{{sfn|Broussard|2006|p=36}} 1899. gadā Fikerte un Lange sastrīdējās, un gan Fikerte, gan Mairēdere pameta izdevumu. Lange turpināja publicēt ''Dokumente der Frauen'' līdz 1902. gadam, kad vairs nebija pieejami līdzekļi tā izdošanai.{{sfn|Broussard|2006|pp=37–38}} Viņa darbojās arī Austrijas sieviešu organizāciju federācijas (''Bund Österreichischer Frauenvereine'') preses komisijā.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} 1898. gadā Lange tika izvēlēta par apvienības ''Frauenverein'' delegāti Starptautiskās Abolicionistu federācijas konferencē, kas notika Londonā.{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Elza Federna lūdza Langi izpētīt apmetņu kustību, kamēr viņa atradīsies Anglijā.{{sfn|Korotin|2016a|p=782}} Lange apmeklēja Pasmora Edvardsa apmetni (mūsdienās – Mērijas Vardas pieaugušo izglītības centrs) un bija pārsteigta par to, kā organizācija strādāja, lai risinātu sociālās problēmas, nodrošinot pašpalīdzības apmācību un bērnu aprūpes iestādes, par kādām tolaik nebija dzirdēts.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|Natter|2016|p=22}} Apmetņu mājās sniedza sociālos pakalpojumus.{{sfn|Sparholz|1987|pp=272–273}} Atgriežoties Austrijā, Lange ''Frauenverein'' apvienībā lasīja lekcijas par apmetņu kustību.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} Nākamajā gadā viņa sāka organizēt Vīnes Apmetņu biedrību.{{sfn|Korotin|2016a|p=782}} Laikā no 1901. līdz 1909. gadam viņa bija Apmetņu biedrības viceprezidente,{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} tās prezidenta [[Kārlis Renners|Kārļa Rennera]] vadībā. Pirmais Apmetnes biedrības projekts bija skolas virtuve Vīnes rajonā Brigittenavā, lai gan viņiem vēl neizdevās atrast piemērotu ēku.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} 1901. gadā Lange nodibināja Otakringas apmetnes namu, lai sniegtu palīdzību strādājošām sievietēm.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|Natter|2016|p=22}} Viņa izvēlējās Otakringu, jo tas bija viens no Vīnes apdzīvotākajiem rajoniem un bija nepieciešamas alternatīvas antisanitārajām ēkām, kurās dzīvoja lielākā daļa strādnieku.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Viņa nolīga secesionistu dizainerus [[Jozefs Hofmanis|Jozefu Hofmani]], [[Kolomans Mozers|Kolomanu Mozeru]] un Alfrēdu Rolleru, lai pārveidotu vecu alus darītavu.{{sfn|Natter|2016|p=22}} Federna bija iestādes saimniece, taču neizdevās izveidot kopmītnes, kā tas bija Anglijā.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} Tā vietā Otakringas nams kalpoja par pirmo sociālo pakalpojumu vietu Austrijā, kurus nefinansēja labdarība. Bez saistības ar politisko vai reliģisko piederību strādnieki par nelielu samaksu varēja saņemt veselības aprūpi grūtniecēm un bērniem, bērnudārzu strādājošām mātēm, jauktu dzimumu izglītību, kulinārijas nodarbības un sabiedriskus vakarus ar muzikāliem priekšnesumiem vai lekcijām.{{sfn|Sparholz|1987|p=277}} [[Attēls:1913 Vienna (Ottakring) Suffrage demonstration.png|thumb|250px|1913. gada sieviešu vēlēšanu tiesību demonstrācija Otakringā]] 1903. gadā Langi iecēla amatā [[Starptautiskā sieviešu padome|Starptautiskās sieviešu padomes]] preses komitejā, un 1904. gadā viņa piedalījās Berlīnes kongresā, kurā tika izveidota [[Starptautiskā sieviešu alianse|Starptautiskā sieviešu vēlēšanu tiesību alianse]].{{sfn|Sewell|1909|pp=105, 166–167}} Tajā pašā gadā Langes dēls Heincs izdarīja pašnāvību pēc neveiksmīgas mīlas dēkas ​​ar aktrisi [[Līna Losa|Līnu Losu]], arhitekta [[Ādolfs Loss|Ādolfa Losa]] sievu. Austriešu rakstnieks [[Arturs Šniclers]] sarakstīja lugu ''Das Wort'' ("Vārds"), kuras pamatā bija traģiskie notikumi, kas noveda pie Heinca nāves.{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}}{{sfn|Beller|1989|pp=30–31}} Viņa nāve dziļi ietekmēja Langi, un kādu laiku viņa nepiedalījās sieviešu kustībā, uzskatot, ka viņa kā māte nav spējusi aizsargāt savu dēlu, un viņai nav tiesību dot padomus citām sievietēm.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}}{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}} Heincam jau pēc nāves no Idas Oberndorferes piedzima dēls Kārlis Frīdrihs "Pēteris" (1904–1947). Lange paņēma bērnu pie sevis un audzināja.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} 1905. gadā tika nodibināta Sieviešu vēlēšanu tiesību komiteja (''Österreichisches Frauenstimmrechtskommittee'').{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|p=82}}{{sfn|Lang|1913}} Tajā pašā gadā iesniedza petīcijas abām parlamenta palātām, un arī 1907. gadā iesniedza petīciju ar 4000 parakstiem, lai atceltu likumu, kas aizliedz sieviešu politiskās organizācijas.{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|p=82}} Lange pārstāvēja komiteju kā Austrijas delegāte 1908. gada Starptautiskās sieviešu vēlēšanu tiesību alianses 4. kongresā Amsterdamā un sniedza ziņojumu par tās darbību.{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|pp=17, 81–82}} [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Lange strādāja Akadēmiskajā ģimnāzijā ierīkotajā militārajā slimnīcā, veicot zviedru masāžas [[Fizioterapija|fizioterapiju]]. Viņa arī vadīja daudzas privātas konsultācijas, lai palīdzētu sievietēm atrast palīdzību un atbalstu.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=444}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} Viņas vīrs Edmunds nomira 1918. gada 6. aprīlī.{{sfn|Beller|1989|p=30}} Vēlāk, 1918. gada 12. novembrī, sievietes ieguva balsstiesības Austrijā.{{sfn|Rumplmayr|2018}} Divus gadus Lange turpināja aktīvi strādāt Otakringas mājā{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} un pēc tam devās pensijā, lai veltītu laiku ģimenei.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} == Nāve un piemiņa == Lange nomira 1934. gada 14. oktobrī [[Altminstere|Altminsterē]],{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} kur viņa dzīvoja pie [[Traunas ezers|Traunas ezera]] kopā ar savu vecāko dēlu Ērihu Kēhertu.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Langi atceras kā vienu no vadošajām personām Austrijas sieviešu kustībā gadsimtu mijā.{{sfn|Bittermann-Wille|Hofmann-Weinberger|2009|p=187}} Viņas dibinātā Vīnes Apmetņu biedrība bija pieaugušo izglītības, bērnu un maternitātes aprūpes, vasaras nometņu programmu un tuberkulozes ārstēšanas aizsācēja Austrijā{{sfn|Sparholz|1987|p=278}} un darbojās līdz 2003. gadam,{{sfn|''Women on the Move''|2016}} lai gan daudzas no tās sākotnējām programmām kļuva par valdības pakalpojumiem.{{sfn|Sparholz|1987|p=278}} 2012. gadā viņai par godu Blaušteinā, Vācijā, nosaukta Marijas Langes iela (''Marie-Lang-Weg''),{{sfn|Kayser|2012|p=7}} un 2016. gadā ar tādu pašu nosaukumu tika nosaukta iela Vīnes Floridsdorfas rajonā, netālu no Leopoldau gāzes rūpnīcas.{{sfn|Wir für Floridsdorf|2016}}{{sfn|Wien Geschichte|2016}} Langes meita Lilita apprecējās ar Emilu fon Fērsteru, arhitekta Emila Ritera fon Fērstera dēlu. Pāra dēli [[Heincs fon Fērsters]] kļuva par ievērojamu fiziķi Amerikas Savienotajās Valstīs, un [[Uzi Fērsters]] bija mūziķis, kurš ieviesa džezu Austrijā. Lilita atstāja savus ģimenes dokumentus Vīnes privātkolekcijā, kurus aizsargā Federālais pieminekļu birojs.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} == Atsauces == {{Reflist|30em}} == Literatūra == {{refbegin|30em}} *{{grāmatas atsauce|last=Beller |first=Steven |title=Vienna and the Jews, 1867–1938: A Cultural History |url=https://books.google.com/books?id=GiEU_muNhKIC&pg=PA31 |date=1989 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge, Cambridgeshire |isbn=978-0-521-40727-4}} *{{grāmatas atsauce |editor-last1=Bischof |editor-first1=Gunter |editor-last2=Pelinka |editor-first2=Anton |editor-last3=Thurner |editor-first3=Erika |title=Women in Austria |url=https://books.google.com/books?id=cpRXDwAAQBAJ&pg=PT111 |series=Contemporary Austrian Studies |volume=6 |date=2017 |publisher=Taylor & Francis |location=Abingdon-on-Thames, Oxfordshire |isbn=978-1-351-29906-0 }} *{{grāmatas atsauce|last1=Bittermann-Wille |first1=Christa |last2=Hofmann-Weinberger |first2=Helga |editor-last1=Gehmacher |editor-first1=Johanna |editor-last2=Vittorelli |editor-first2=Natascha |title=Wie Frauenbewegung geschrieben wird: Historiographie, Dokumentation, Stellungnahmen, Bibliographien |url=https://books.google.com/books?id=DysoAQAAIAAJ |date=2009 |publisher=Löcker Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-85409-521-7|chapter=Frauen in Bewegung (1848–1918) – aus der Praxis eines themenzentrierten Dokumentationsprojekts zur österreichischen historischen Frauenbewegung &#91;Women in Motion (1848-1918) – From the Study of a Topic-Centered Documentation Project on the Austrian Historical Women's Movement&#93;|chapter-url=https://www.onb.ac.at/fileadmin/user_upload/1_Sitemap/Forschung/Ariadne/PDF_Publikationen/Frauen_in_Bewegung_1848bis1918_WieFBgeschrieben2009.pdf |trans-title=How the Women's Movement Is Written: Historiography, Documentation, Statements, Bibliographies |pages=183–196}} *{{grāmatas atsauce |last1=Broussard |first1=Sarah Kemeny |title=An Introduction to the Leaders and Journals of the ''Allgemeine Österreichische Frauenverein'' (AÖFV), or General Austrian Women's Organization: 1893–1910 |url=https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1005&context=studentpub_uht |type=Undergraduate Honors Thesis |publisher=Brigham Young University |location=Provo, Utah |archive-url=https://web.archive.org/web/20180517060415/https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1005&context=studentpub_uht |archive-date=17 May 2018 |date=March 2006}} *{{grāmatas atsauce|last1=Degener |first1=Herrmann August Ludwig |title=Wer ist's?: Zeitgenossenlexikon |date=1909 |edition=IV |publisher=Verlag von H. A. Ludwig Degener |location=Leipzig, Germany |pages=[https://archive.org/details/weristsserial41908dege/page/793 793]–794 |url=https://archive.org/details/weristsserial41908dege |language=German |trans-title=Who Is It?: Contemporary Lexicon |chapter=Lang, Marie, Schriftst [Lang, Marie: Writer]}} *{{grāmatas atsauce |editor-last1=de Haan |editor-first1=Francisca |authorlink1=Francisca de Haan|editor-last2=Daskalova |editor-first2=Krasimira |editor-last3=Loutfi |editor-first3=Anna |title=Biographical Dictionary of Women's Movements and Feminisms in Central, Eastern, and South Eastern Europe: 19th and 20th Centuries |url=https://books.google.com/books?id=hsgQjbgBOAkC&pg=PA131 |year=2006 |publisher=Central European University Press |location=Budapest, Hungary |isbn=978-963-7326-39-4}} *{{grāmatas atsauce |last=Hemleben |first=Johannes |title=Rudolf Steiner: An Illustrated Biography |url=https://books.google.com/books?id=ux9FDwAAQBAJ&pg=PT44 |date=2013 |publisher=Rudolf Steiner Press |location=Forest Row, East Sussex |isbn=978-1-85584-285-4}} *{{grāmatas atsauce |last1=Janik |first1=Allan S. |last2=Veigl |first2=Hans |title=Wittgenstein in Vienna: A Biographical Excursion Through the City and its History |url=https://archive.org/details/wittgensteininvi0000jani |page=[https://archive.org/details/wittgensteininvi0000jani/page/159 159] |year=1998 |publisher=Springer Verlag |location=Vienna |isbn=978-3-211-83077-2}} *{{grāmatas atsauce |last=Kandel |first=Eric |title=The Age of Insight: The Quest to Understand the Unconscious in Art, Mind, and Brain, from Vienna 1900 to the Present |url=https://books.google.com/books?id=kTsWBet4QrgC&pg=PA68 |date=2012 |publisher=Random House Publishing Group |location=New York City, New York |isbn=978-1-58836-930-7}} *{{publikācijas atsauce |last1=Kayser |first1=Thomas |title=Bebauungsplan "Pfaffenhau V", Ortsteil Ehrenstein, Entwurfsbeschluss |url=https://www.blaustein.de/ratsinformationssystem/council/redirect.php?publish%5Bmode%5D=9&publish%5Btarget%5D=1&publish%5Bd%5D=24&publish%5Bm%5D=4&publish%5By%5D=2012&publish%5Bg%5D=120&id2=100276&id=1503-1471245775-121290-0.pdf&publish%5Bdesc%5D=28%2F2012%20-%20Bebauungsplan%20Pfaffenhau%20V,%20Ortsteil%20Ehrenstein,%20Entwurfsbeschluss%20und%20Festlegung%20der%20Stra%DFennamen |publisher=Blaustein Gemeinderat |location=Blaustein, Germany |date=24 April 2012 |language=German |trans-title=Development Plan "Pfaffenhau V", Ehrenstein District, Draft Decision |archive-date=7 November 2019 |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191107191750/https://www.blaustein.de/ratsinformationssystem/council/redirect.php?publish%5Bmode%5D=9&publish%5Btarget%5D=1&publish%5Bd%5D=24&publish%5Bm%5D=4&publish%5By%5D=2012&publish%5Bg%5D=120&id2=100276&id=1503-1471245775-121290-0.pdf&publish%5Bdesc%5D=28%2F2012%20-%20Bebauungsplan%20Pfaffenhau%20V,%20Ortsteil%20Ehrenstein,%20Entwurfsbeschluss%20und%20Festlegung%20der%20Stra%DFennamen }} *{{grāmatas atsauce |last1=Korotin |first1=Ilse |title=BiographiA: Lexikon österreichischer Frauen |volume=1: A–H |date=2016a |publisher=Böhlau Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-205-79590-2 |pages=782–783 |url=http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD01_OpenAccess.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20181001145333/http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD01_OpenAccess.pdf |archive-date=1 October 2018 |language=German |chapter=Lang Marie, geb. Wisgrill; Schriftstellerin, Sozialarbeiterin und Frauenrechtsaktivistin |trans-title=Biography: Lexicon of Austrian women; Federn, Else: Women's Rights Activist and Social Worker}} *{{grāmatas atsauce |last1=Korotin |first1=Ilse |title=BiographiA: Lexikon österreichischer Frauen |volume=2: I – O |date=2016b |publisher=Böhlau Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-205-79590-2 |page=488 |url=http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD02_OpenAccess.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20190727104307/http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD02_OpenAccess.pdf |archive-date=27 July 2019 |language=German |chapter=Federn, Else: Frauenrechtsaktivistin und Fürsorgerin |trans-title=Biography: Lexicon of Austrian women; Lang Marie, b. Wisgrill; Writer, Social Sorker and Women's Rights Activist}} *{{grāmatas atsauce |last1=Natter |first1=Tobias G. |title=Klimt and the Women of Vienna's Golden Age 1900–1918 |date=2016 |publisher=Prestel Verlag |location=Munich |isbn=978-3-7913-5582-5 |url=https://prestelpublishing.randomhouse.de/leseprobe/Klimt-and-the-Women-of-Vienna-s-Golden-Age-1900-1918/leseprobe_9783791355825.pdf}} *{{Tīmekļa atsauce |last1=Lang |first1=Marie |title=Letter to 'Werthe Frau!' (Rosika Schwimmer) |url=https://search.alexanderstreet.com/view/work/bibliographic_entity%7Cbibliographic_details%7C3819576?account_id=196403&usage_group_id=1338161 |website=Alexander Street Press |publisher=National Archives of Hungary |access-date=10 November 2019 |location=Budapest, Hungary |language=German |date=2 June 1913}}| via=ASP: Women and Social Movements}} *{{ziņu atsauce |last1=Rumplmayr |first1=Julia |title=Das Frauenwahlrecht, ein Meilenstein |magazine=Welt der Frauen |date=November 2018 |url=https://www.welt-der-frauen.at/das-frauenwahlrecht-ein-meilenstein/ |access-date=10 November 2019 |trans-title=Women's Suffrage, A Milestone |publisher=Welt Der Frau Verlags GMBH |location=Linz, Austria |language=German}} *{{grāmatas atsauce |last1=Salzer |first1=Monika |last2=Karner |first2=Peter |title=Vom Christbaum zur Ringstraße: evangelisches Wien |date=2009 |edition=2nd revised |chapter-url=https://museum.evang.at/persoenlichkeiten/marie-lang/marie-lang-die-wiener-frauenbewegung/ |pages=98–99 |trans-title=From the Christmas Tree to the Ring Road: Evangelical Vienna|chapter=Marie Lang – Die Wiener Frauenbewegung [Marie Lang – The Viennese Women's Movement] |publisher=Picus Verlag |location=Vienna |archive-url=https://archive.today/20191105221007/https://museum.evang.at/persoenlichkeiten/marie-lang/marie-lang-die-wiener-frauenbewegung/ |archive-date=5 November 2019 |language=German |isbn=978-3-854-52636-0 |via=Evangelisches Museum Österreich}} *{{grāmatas atsauce |last1=Santifaller |first1=Leo |last2=Obermayer-Marnach |first2=Eva |title=Österreichisches Biographisches Lexikon, 1815–1950 |date=1993 |publisher=Verlag der Österreichische Akademie der Wissenschaften |location=Vienna |isbn=978-3-7001-3213-4 |page=443 |edition=2 |volume=4: Knolz-Lange, Wilhelm |url=https://www.biographien.ac.at/oebl_4/443.pdf |language=German |chapter=Lang, Marie (pt. 1)}} and {{grāmatas atsauce |ref=none |last1=Santifaller |first1=Leo |last2=Obermayer-Marnach |first2=Eva |title=Österreichisches Biographisches Lexikon, 1815–1950 |date=1993 |publisher=Verlag der Österreichische Akademie der Wissenschaften |location=Vienna |isbn=978-3-7001-3213-4 |page=444 |edition=2 |volume=4: Knolz-Lange, Wilhelm |url=https://www.biographien.ac.at/oebl_4/444.pdf |language=German |chapter=Lang, Marie (pt. 2)}} *{{publikācijas atsauce |editor1-last=Sewell |editor1-first=May Wright |title=The International Council of Women: From 1899 to 1904 |url= https://babel.hathitrust.org/cgi/pt?id=hvd.rsleus&view=1up&seq=217 |publisher=International Council of Women |location=Boston, Massachusetts |date=1909}} *{{publikācijas atsauce|last1=Sparholz |first1=Irmgard |title=Marie Lang und die Settlement-Bewagung in Österreich |journal=Zeitgeschichte |date=1987 |issue=15 |pages=271–281 |url=http://anno.onb.ac.at/cgi-content/anno-plus?aid=ztg&datum=1987&size=45&pos=329 |access-date=5 November 2019 |trans-title=Marie Lang and the Settlement Movement in Austria |publisher=Studien-Verlag |location=Innsbruck, Austria |language=German |issn=0256-5250}} *{{grāmatas atsauce |last=Steiner |first=Rudolf |title=Autobiography: Chapters in the Course of my Life, 1861–1907 |url=https://books.google.com/books?id=0CNrD9WWCXAC&pg=PT191 |year=2005 |publisher=SteinerBooks |location=Great Barrington, Massachusetts|isbn=978-0-88010-901-7}} *{{grāmatas atsauce |last=Steiner |first=Rudolf |title=The Education of the Child and Early Lectures on Education |url=https://books.google.com/books?id=lqaSwkpx-5IC&pg=PR9 |date=1996 |publisher=Anthroposophic Press |location=Great Barrington, Massachusetts |isbn=978-0-88010-414-2}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Wien Geschichte|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Marie-Lang-Weg |url=https://www.geschichtewiki.wien.gv.at/Marie-Lang-Weg |website=Wien Geschichte Wiki |publisher=Vienna City and State Archives, Vienna City Library |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191105204333/https://www.geschichtewiki.wien.gv.at/Marie-Lang-Weg |archive-date=5 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title=Marie Lang Way |date=4 May 2016}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Wir für Floridsdorf|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|title=Neue Straßen- und Platzbenennungen in Floridsdorf: Rathaus&WienKultur erweisen sich als blamabel uninformiert |url=http://www.wiff21.at/neue-strassen-und-platzbenennungen-in-floridsdorf-rathauswienkultur-erweisen-sich-als-blamabel-uninformiert/ |website=WIFF21 |publisher=Wir für Floridsdorf |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191107185242/http://www.wiff21.at/neue-strassen-und-platzbenennungen-in-floridsdorf-rathauswienkultur-erweisen-sich-als-blamabel-uninformiert/ |archive-date=7 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title=New Street and Place Names in Floridsdorf: Rathaus & WienKultur Are Proving To Be Embarrassingly Uninformed |date=11 May 2016}} *{{publikācijas atsauce |ref={{harvid|International Woman Suffrage Alliance|1908}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Report of the Fourth Conference of the International Woman Suffrage Alliance, 15–20 June 1908 |url=https://search.alexanderstreet.com/view/work/bibliographic_entity%7Cdocument%7C1519561?account_id=196403&usage_group_id=1338161 |publisher=F. Van Rossen |location=Amsterdam, North Holland |date=1908}}| via=ASP: Women and Social Movements}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Federal Monuments Office|2008}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title='Suchen Sie sich einen einfach reichen Mann' Oskar Kokoschka und das Mädchen Li |url=https://bda.gv.at/aktuelles/artikel/2008/08/suchen-sie-sich-einen-einfach-reichen-mann-oskar-kokoschka-und-das-maedchen-li/ |website=Bundesdenkmalamt |publisher=Federal Monuments Office |access-date=5 November 2019 |archive-url=https://archive.today/20191105213506/https://bda.gv.at/aktuelles/artikel/2008/08/suchen-sie-sich-einen-einfach-reichen-mann-oskar-kokoschka-und-das-maedchen-li/ |archive-date=5 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title='Simply Find Yourself a Rich Man' Oskar Kokoschka and the Girl Li |date=19 August 2008}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|''Women on the Move''|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|title=Verein Wiener Settlement |url=http://www.fraueninbewegung.onb.ac.at/Pages/OrganisationenDetail.aspx?p_iOrganisationID=8675539 |website=Frauen in Bewegung |publisher=Austrian National Library |access-date=9 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181019040927/http://www.fraueninbewegung.onb.ac.at/Pages/OrganisationenDetail.aspx?p_iOrganisationID=8675539 |archive-date=19 October 2018 |location=Vienna, Austria |language=German |date=2016 |trans-title=Vienna Settlement Society}} {{refend}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lange, Marija}} [[Kategorija:1858. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] [[Kategorija:1934. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austrijas rakstnieces]] [[Kategorija:Austrijas žurnālistes]] [[Kategorija:Sieviešu tiesību aktīvisti]] [[Kategorija:Feministes]] [[Kategorija:Teozofija]] hswe8kbkbgb5a9o928p30aglcsyk5sg 4466420 4466298 2026-05-10T21:56:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466420 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marija Lange | vārds_orig = ''Marie Lang'' | attēls = Marie Lang in chair.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Marija Lange, ap 1885.–1899. gadu | dz_dat_alt = {{dat|1858|3|8}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Austrijas Impērija|Vīne|td=Austrija}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1934|10|14|1858|3|8}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Altminstere]], [[Austrijas federatīvā valsts]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[Teozofija|teozofe]]<br />sieviešu tiesību aktīviste<br />izdevēja | ienākumi = | darbības_gadi = 1880–1920 | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 3, t.sk. [[Ervīns Langs]] | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Marija Lange''' (dzimusi Visgrila, {{dat|1858|3|8}} [[Vīne|Vīnē]], mirusi {{dat|1934|10|14}}) bija bija [[austrieši|austriešu]] [[Feminisms|feministe]], [[Teozofija|teozofe]] un izdevēja. Marija Lange bija ietekmīga sieviešu tiesību aktīviste. 1893. gadā kopā ar [[Auguste Fikerte|Augusti Fikerti]] un [[Roza Mairēdere|Rozu Mairēderi]] viņa nodibināja Vispārējo Austrijas sieviešu apvienību (''Allgemeiner Österreichischer Frauenverein''). Neskatoties uz Apvienību likuma 30. panta noteikumu, kas aizliedza sieviešu politisko darbību, viņas spēja iesaistīt ietekmīgus politiķus un intelektuāļus, lai panāktu juridiskas izmaiņas likumos, kas regulē sieviešu un bērnu pilsoniskās tiesības, un atbalstītu sieviešu vēlēšanu tiesības. 1898. gadā Marija Lange bija viena no sieviešu žurnāla "Sieviešu Dokumenti" (''Dokumente der Frauen'') dibinātājām, un līdz 1902. gadam bija tā galvenā redaktore. 1898. gadā Lange piedalījās Starptautiskās abolicionistu federācijas konferencē [[Londona|Londonā]] un apmeklēja Pasmora Edvardsa apmetni, interesējoties par sociālās labklājības programmu izveidošanu. Atgriežoties Austrijā, viņa lasīja lekcijas par apmetņu kustību un organizēja Vīnes apmetņu biedrību (''Verein Wiener Settlement''), kuras valdē bija līdz 1909. gadam. 1901. gadā viņa nodibināja Otakringas apmetņu namu, kas kalpoja par vietu, kur sievietes varēja saņemt sociālos pakalpojumus. Pievienojoties Sieviešu vēlēšanu tiesību komitejai 1905. gadā, viņa aktīvi strādāja, lai mainītu Apvienību likuma 30. pantu un panāktu sieviešu balsstiesības. Lange bija viena no vadošajām personām Austrijas sieviešu kustībā gadsimtu mijā. Viņas dibinātā Apmetņu biedrība darbojās līdz 2003. gadam un bija daudzu sociālo pakalpojumu, piemēram, pieaugušo izglītības, bērnu un dzemdību aprūpes, vasaras nometņu programmu un tuberkulozes ārstēšanas aizsācēja Austrijā. == Dzīves sākuma posms == [[Attēls:Marie Lang and Theodor Köchert, 1880-1884.png|thumb|200px|Marija ar pirmo vīru Teodoru Kēhertu, ap 1880–1884]] Marija Katrīna Auguste Frīderike Visgrila piedzima 1858. gada 8. martā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrijas Impērija]]s galvaspilsētā. Marijas māte bija Emīlija (dzimuša Šolca), tēvs – Karls Visgrils.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} Viņas ģimene piederēja nelielajai Vīnes liberālajai vidusšķirai, tās augšējam slānim.{{sfn|Beller|1989|p=31}} Viņas māte bija aktrise un komiķa Vencela Šolca brāļameita. Viņas tēvs bija galdniekmeistars.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} Viņš bija pilsonisko brīvību aizstāvis un atbalstīja [[1848. gada revolūcijas]].{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} Tēvs savulaik bija mācījies mājās pie vietējās [[ģimnāzija]]s skolotāja.{{sfn|Degener|1909|p=793}} 1880. vai 1881. gadā Marija Visgrila apprecējās ar galma juvelieri Teodoru Kēhertu. Viņiem piedzima dēls Ērihs, bet 1884. gadā viņi izšķīrās.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Degener|1909|p=793}} Saskaņā ar tā laika juridiskajām konvencijām, šķiroties, Marija zaudēja aizgādību pār savu dēlu, taču māte un dēls palika tuvās attiecības.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} Laulības laikā viņa iepazinās ar Edmundu Langu,{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} ebreju juristu,{{sfn|Beller|1989|p=31}} kurš bija Teodora svainis.{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}} 1885. gadā Marijai Visgrilai un Edmundam Langam piedzima dēls Heincs, un drīz pēc tam viņi apprecējās. Pēc laulībām Edmunds pieņēma [[protestantisms|protestantismu]].{{sfn|Beller|1989|p=31}} 1886. gadā Langiem piedzima otrs dēls [[Ervīns Langs|Ervīns]],{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} kurš vēlāk kļuva par gleznotāju un apprecējās ar dejotāju [[Grēta Vīzentāle|Grētu Vīzentāli]].{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=160}} == Karjera == Langu ģimene bija cieši iesaistīta Vīnes salonu kultūrā un gandrīz katru vakaru savās mājās rīkoja mākslinieku un politiķu pulcēšanos.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Viņi arī pavadīja vasaras kopā ar draugiem Grincingā, ''Schloß Belle Vue'',{{sfn|Beller|1989|p=31}} kas pazīstama kā vieta, kur [[Zigmunds Freids]] piedzīvoja savu sapni, kas deva ierosmi viņa darbam par sapņu interpretācijām.{{sfn|Kandel |2012|p=68}} Langi izveidoja arī [[teozofija]]s studiju grupu kopā ar Frederiku Ekšteinu un Francu Hartmanu. 1888. gadā viņi satika filozofu [[Rūdolfs Šteiners|Rūdolfu Šteineru]] un iepazīstināja viņu ar teozofisko literatūru, kā arī Langas draudzeni Rozu Mairēderi.{{sfn|Steiner|1996|p=ix}} Abām sievietēm bija ietekme uz Šteinera attīstību, un viņš un Mairēdere vēl daudzus gadus turpināja saraksti.{{sfn|Hemleben|2013|pp=44, 46–47}} Šteiners rakstīja, ka Lange bija pulciņa dvēsele un ka tieši viņas personība un interese par teozofiju veicināja grupas dalībnieku ar ļoti atšķirīgiem uzskatiem dalību.{{sfn|Steiner|2005|pp=191–192}} Lange palīdzēja arī komponistam [[Hugo Volfs|Hugo Volfam]], par kuru viņa rūpējās savās mājās daudzas nedēļas viņa slimības laikā.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=444}} 19. gs. astoņdesmito gadu beigās Lange iesaistījās sieviešu kustībā, pateicoties savām draudzenēm Augustei Fikertei un Rozai Mairēderei. Viņa ātri kļuva par vienu no sava laika ievērojamākajām sieviešu tiesību aktīvistēm.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} 1891. gadā piedzima Langes meita Lilita, kurai Mairēdere kļuva par krustmāti.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} 1893. gadā Lange, Fikerte un Mairēdere nodibināja Vispārējo Austrijas sieviešu apvienību (''Allgemeiner Österreichischer Frauenverein'') kā vienu no radikālākajām organizācijām Vīnes sieviešu kustībā.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Apvienība ''Frauenverein'' vairāk līdzinājās strādnieku organizācijām, nevis vidusšķiras un augššķiras sieviešu grupām. Apvienība koncentrējās uz labdarību, atbalstīja strādnieku šķiras tiesības uz nodarbinātību, izglītību un nabadzīgo juridisko aizsardzību, kā arī prostitūciju regulējošo likumu atcelšanu.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Neskatoties uz Apvienību likumu (''Vereinsgesetz''), kas noteica privātu apvienību publiskos noteikumus, 30. pantu, kas aizliedza sievietēm piedalīties politikā,{{sfn|Broussard|2006|p=23}}{{sfn|Bischof|Pelinka|Thurner|2017|p=111}} Fikerte, kas vadīja apvienību, īpaši centās ietekmēt politiku.{{sfn|Broussard|2006|p=24}} Izmantojot savus personiskos sakarus ar politiķiem, Fikerte, Lange un Mairēdere{{sfn|Broussard|2006|p=25}} pieprasīja izmainīt prostitūcijas likumus, atcelt likumus, kas paredzēja skolotāju celibātu, un mudināja atbalstīt [[sieviešu balsstiesības]].{{sfn|Broussard|2006|pp=27, 33}} Lange arī iestājās par tiesībām, lai aizsargātu neprecētas mātes un viņu ārlaulības bērnus.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} ''Frauenverein'' kļuva par vienu no ietekmīgākajām sieviešu organizācijām Vīnē 19. gadsimta beigās, mainot politiku un sabiedrību.{{sfn|Broussard|2006|p=3}} [[Attēls:Dokumente der Frauen, Band 4, Nr. 20, 15. Jänner 1901.png|thumb|200px|Žurnāla ''Dokumente der Frauen'' titullapa, 1901]] Lange atbalstīja māksliniekus, kas bija pazīstami kā Vīnes secesionisti (''Wiener Sezession''), kurus vadīja [[Gustavs Klimts]]. Modernisma māksliniekus un feministes parasti atbalstīja izglītotā [[inteliģence]], un, lai gan feministēm nebija atļauts piedalīties secesionistu sanāksmēs, viņas saskatīja saikni ar mākslas kustību, jo arī viņas apstrīdēja novecojušas vērtības.{{sfn|Natter|2016|p=21}} Tādu arhitektu kā [[Ādolfs Loss|Ādolfa Lūsa]] un [[Jozefs Maria Olbrihs|Jozefa Marias Olbriha]], mūziķu kā [[Gustavs Mālers|Gustava Mālera]], gleznotāju kā Klimta, un scenogrāfu kā Alfrēda Rollera darbus Lange vērtēja kā brīvības izpausmes un salīdzināja šo brīvību ar feministu patriarhāta noraidījumu.{{sfn|Natter|2016|pp=21–22}} 1898. gadā Lange kopā ar Fikerti un Mairēderi nodibināja{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}}{{sfn|Broussard|2006|p=36}} žurnālu "Sieviešu Dokumenti" (''Dokumente der Frauen'') kā apvienības ''Frauenverein'' preses iestādi, kas atspoguļoja secesionistu māksliniecisko revolūciju. Žurnāls nodrošināja kultūras un politisku forumu, kurā sievietes varēja paust savu viedokli par nepieciešamību pēc sabiedriskām pārmaiņām.{{sfn|Natter|2016|p=22}} Lange bija galvenā redaktore, piesaistot citus rakstniekus, savukārt Fikerte un Mairēdere rakstīja rakstus žurnālam.{{sfn|Broussard|2006|p=36}} 1899. gadā Fikerte un Lange sastrīdējās, un gan Fikerte, gan Mairēdere pameta izdevumu. Lange turpināja publicēt ''Dokumente der Frauen'' līdz 1902. gadam, kad vairs nebija pieejami līdzekļi tā izdošanai.{{sfn|Broussard|2006|pp=37–38}} Viņa darbojās arī Austrijas sieviešu organizāciju federācijas (''Bund Österreichischer Frauenvereine'') preses komisijā.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} 1898. gadā Lange tika izvēlēta par apvienības ''Frauenverein'' delegāti Starptautiskās Abolicionistu federācijas konferencē, kas notika Londonā.{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Elza Federna lūdza Langi izpētīt apmetņu kustību, kamēr viņa atradīsies Anglijā.{{sfn|Korotin|2016a|p=782}} Lange apmeklēja Pasmora Edvardsa apmetni (mūsdienās – Mērijas Vardas pieaugušo izglītības centrs) un bija pārsteigta par to, kā organizācija strādāja, lai risinātu sociālās problēmas, nodrošinot pašpalīdzības apmācību un bērnu aprūpes iestādes, par kādām tolaik nebija dzirdēts.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|Natter|2016|p=22}} Apmetņu mājās sniedza sociālos pakalpojumus.{{sfn|Sparholz|1987|pp=272–273}} Atgriežoties Austrijā, Lange ''Frauenverein'' apvienībā lasīja lekcijas par apmetņu kustību.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} Nākamajā gadā viņa sāka organizēt Vīnes Apmetņu biedrību.{{sfn|Korotin|2016a|p=782}} Laikā no 1901. līdz 1909. gadam viņa bija Apmetņu biedrības viceprezidente,{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} tās prezidenta [[Kārlis Renners|Kārļa Rennera]] vadībā. Pirmais Apmetnes biedrības projekts bija skolas virtuve Vīnes rajonā Brigittenavā, lai gan viņiem vēl neizdevās atrast piemērotu ēku.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} 1901. gadā Lange nodibināja Otakringas apmetnes namu, lai sniegtu palīdzību strādājošām sievietēm.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|Natter|2016|p=22}} Viņa izvēlējās Otakringu, jo tas bija viens no Vīnes apdzīvotākajiem rajoniem un bija nepieciešamas alternatīvas antisanitārajām ēkām, kurās dzīvoja lielākā daļa strādnieku.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Viņa nolīga secesionistu dizainerus [[Jozefs Hofmanis|Jozefu Hofmani]], [[Kolomans Mozers|Kolomanu Mozeru]] un Alfrēdu Rolleru, lai pārveidotu vecu alus darītavu.{{sfn|Natter|2016|p=22}} Federna bija iestādes saimniece, taču neizdevās izveidot kopmītnes, kā tas bija Anglijā.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} Tā vietā Otakringas nams kalpoja par pirmo sociālo pakalpojumu vietu Austrijā, kurus nefinansēja labdarība. Bez saistības ar politisko vai reliģisko piederību strādnieki par nelielu samaksu varēja saņemt veselības aprūpi grūtniecēm un bērniem, bērnudārzu strādājošām mātēm, jauktu dzimumu izglītību, kulinārijas nodarbības un sabiedriskus vakarus ar muzikāliem priekšnesumiem vai lekcijām.{{sfn|Sparholz|1987|p=277}} [[Attēls:1913 Vienna (Ottakring) Suffrage demonstration.png|thumb|250px|1913. gada sieviešu vēlēšanu tiesību demonstrācija Otakringā]] 1903. gadā Langi iecēla amatā [[Starptautiskā sieviešu padome|Starptautiskās sieviešu padomes]] preses komitejā, un 1904. gadā viņa piedalījās Berlīnes kongresā, kurā tika izveidota [[Starptautiskā sieviešu alianse|Starptautiskā sieviešu vēlēšanu tiesību alianse]].{{sfn|Sewell|1909|pp=105, 166–167}} Tajā pašā gadā Langes dēls Heincs izdarīja pašnāvību pēc neveiksmīgas mīlas dēkas ​​ar aktrisi [[Līna Losa|Līnu Losu]], arhitekta [[Ādolfs Loss|Ādolfa Losa]] sievu. Austriešu rakstnieks [[Arturs Šniclers]] sarakstīja lugu ''Das Wort'' ("Vārds"), kuras pamatā bija traģiskie notikumi, kas noveda pie Heinca nāves.{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}}{{sfn|Beller|1989|pp=30–31}} Viņa nāve dziļi ietekmēja Langi, un kādu laiku viņa nepiedalījās sieviešu kustībā, uzskatot, ka viņa kā māte nav spējusi aizsargāt savu dēlu, un viņai nav tiesību dot padomus citām sievietēm.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}}{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}} Heincam jau pēc nāves no Idas Oberndorferes piedzima dēls Kārlis Frīdrihs "Pēteris" (1904–1947). Lange paņēma bērnu pie sevis un audzināja.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} 1905. gadā tika nodibināta Sieviešu vēlēšanu tiesību komiteja (''Österreichisches Frauenstimmrechtskommittee'').{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|p=82}}{{sfn|Lang|1913}} Tajā pašā gadā iesniedza petīcijas abām parlamenta palātām, un arī 1907. gadā iesniedza petīciju ar 4000 parakstiem, lai atceltu likumu, kas aizliedz sieviešu politiskās organizācijas.{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|p=82}} Lange pārstāvēja komiteju kā Austrijas delegāte 1908. gada Starptautiskās sieviešu vēlēšanu tiesību alianses 4. kongresā Amsterdamā un sniedza ziņojumu par tās darbību.{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|pp=17, 81–82}} [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Lange strādāja Akadēmiskajā ģimnāzijā ierīkotajā militārajā slimnīcā, veicot zviedru masāžas [[Fizioterapija|fizioterapiju]]. Viņa arī vadīja daudzas privātas konsultācijas, lai palīdzētu sievietēm atrast palīdzību un atbalstu.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=444}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} Viņas vīrs Edmunds nomira 1918. gada 6. aprīlī.{{sfn|Beller|1989|p=30}} Vēlāk, 1918. gada 12. novembrī, sievietes ieguva balsstiesības Austrijā.{{sfn|Rumplmayr|2018}} Divus gadus Lange turpināja aktīvi strādāt Otakringas mājā{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} un pēc tam devās pensijā, lai veltītu laiku ģimenei.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} == Nāve un piemiņa == Lange nomira 1934. gada 14. oktobrī [[Altminstere|Altminsterē]],{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} kur viņa dzīvoja pie [[Traunas ezers|Traunas ezera]] kopā ar savu vecāko dēlu Ērihu Kēhertu.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Langi atceras kā vienu no vadošajām personām Austrijas sieviešu kustībā gadsimtu mijā.{{sfn|Bittermann-Wille|Hofmann-Weinberger|2009|p=187}} Viņas dibinātā Vīnes Apmetņu biedrība bija pieaugušo izglītības, bērnu un maternitātes aprūpes, vasaras nometņu programmu un tuberkulozes ārstēšanas aizsācēja Austrijā{{sfn|Sparholz|1987|p=278}} un darbojās līdz 2003. gadam,{{sfn|''Women on the Move''|2016}} lai gan daudzas no tās sākotnējām programmām kļuva par valdības pakalpojumiem.{{sfn|Sparholz|1987|p=278}} 2012. gadā viņai par godu Blaušteinā, Vācijā, nosaukta Marijas Langes iela (''Marie-Lang-Weg''),{{sfn|Kayser|2012|p=7}} un 2016. gadā ar tādu pašu nosaukumu tika nosaukta iela Vīnes Floridsdorfas rajonā, netālu no Leopoldau gāzes rūpnīcas.{{sfn|Wir für Floridsdorf|2016}}{{sfn|Wien Geschichte|2016}} Langes meita Lilita apprecējās ar Emilu fon Fērsteru, arhitekta Emila Ritera fon Fērstera dēlu. Pāra dēli [[Heincs fon Fērsters]] kļuva par ievērojamu fiziķi Amerikas Savienotajās Valstīs, un [[Uzi Fērsters]] bija mūziķis, kurš ieviesa džezu Austrijā. Lilita atstāja savus ģimenes dokumentus Vīnes privātkolekcijā, kurus aizsargā Federālais pieminekļu birojs.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} == Atsauces == {{Reflist|30em}} == Literatūra == {{refbegin|30em}} *{{grāmatas atsauce|last=Beller |first=Steven |title=Vienna and the Jews, 1867–1938: A Cultural History |url=https://books.google.com/books?id=GiEU_muNhKIC&pg=PA31 |date=1989 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge, Cambridgeshire |isbn=978-0-521-40727-4}} *{{grāmatas atsauce |editor-last1=Bischof |editor-first1=Gunter |editor-last2=Pelinka |editor-first2=Anton |editor-last3=Thurner |editor-first3=Erika |title=Women in Austria |url=https://books.google.com/books?id=cpRXDwAAQBAJ&pg=PT111 |series=Contemporary Austrian Studies |volume=6 |date=2017 |publisher=Taylor & Francis |location=Abingdon-on-Thames, Oxfordshire |isbn=978-1-351-29906-0 }} *{{grāmatas atsauce|last1=Bittermann-Wille |first1=Christa |last2=Hofmann-Weinberger |first2=Helga |editor-last1=Gehmacher |editor-first1=Johanna |editor-last2=Vittorelli |editor-first2=Natascha |title=Wie Frauenbewegung geschrieben wird: Historiographie, Dokumentation, Stellungnahmen, Bibliographien |url=https://books.google.com/books?id=DysoAQAAIAAJ |date=2009 |publisher=Löcker Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-85409-521-7|chapter=Frauen in Bewegung (1848–1918) – aus der Praxis eines themenzentrierten Dokumentationsprojekts zur österreichischen historischen Frauenbewegung &#91;Women in Motion (1848-1918) – From the Study of a Topic-Centered Documentation Project on the Austrian Historical Women's Movement&#93;|chapter-url=https://www.onb.ac.at/fileadmin/user_upload/1_Sitemap/Forschung/Ariadne/PDF_Publikationen/Frauen_in_Bewegung_1848bis1918_WieFBgeschrieben2009.pdf |trans-title=How the Women's Movement Is Written: Historiography, Documentation, Statements, Bibliographies |pages=183–196}} *{{grāmatas atsauce |last1=Broussard |first1=Sarah Kemeny |title=An Introduction to the Leaders and Journals of the ''Allgemeine Österreichische Frauenverein'' (AÖFV), or General Austrian Women's Organization: 1893–1910 |url=https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1005&context=studentpub_uht |type=Undergraduate Honors Thesis |publisher=Brigham Young University |location=Provo, Utah |archive-url=https://web.archive.org/web/20180517060415/https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1005&context=studentpub_uht |archive-date=17 May 2018 |date=March 2006}} *{{grāmatas atsauce|last1=Degener |first1=Herrmann August Ludwig |title=Wer ist's?: Zeitgenossenlexikon |date=1909 |edition=IV |publisher=Verlag von H. A. Ludwig Degener |location=Leipzig, Germany |pages=[https://archive.org/details/weristsserial41908dege/page/793 793]–794 |url=https://archive.org/details/weristsserial41908dege |language=German |trans-title=Who Is It?: Contemporary Lexicon |chapter=Lang, Marie, Schriftst [Lang, Marie: Writer]}} *{{grāmatas atsauce |editor-last1=de Haan |editor-first1=Francisca |authorlink1=Francisca de Haan|editor-last2=Daskalova |editor-first2=Krasimira |editor-last3=Loutfi |editor-first3=Anna |title=Biographical Dictionary of Women's Movements and Feminisms in Central, Eastern, and South Eastern Europe: 19th and 20th Centuries |url=https://books.google.com/books?id=hsgQjbgBOAkC&pg=PA131 |year=2006 |publisher=Central European University Press |location=Budapest, Hungary |isbn=978-963-7326-39-4}} *{{grāmatas atsauce |last=Hemleben |first=Johannes |title=Rudolf Steiner: An Illustrated Biography |url=https://books.google.com/books?id=ux9FDwAAQBAJ&pg=PT44 |date=2013 |publisher=Rudolf Steiner Press |location=Forest Row, East Sussex |isbn=978-1-85584-285-4}} *{{grāmatas atsauce |last1=Janik |first1=Allan S. |last2=Veigl |first2=Hans |title=Wittgenstein in Vienna: A Biographical Excursion Through the City and its History |url=https://archive.org/details/wittgensteininvi0000jani |page=[https://archive.org/details/wittgensteininvi0000jani/page/159 159] |year=1998 |publisher=Springer Verlag |location=Vienna |isbn=978-3-211-83077-2}} *{{grāmatas atsauce |last=Kandel |first=Eric |title=The Age of Insight: The Quest to Understand the Unconscious in Art, Mind, and Brain, from Vienna 1900 to the Present |url=https://books.google.com/books?id=kTsWBet4QrgC&pg=PA68 |date=2012 |publisher=Random House Publishing Group |location=New York City, New York |isbn=978-1-58836-930-7}} *{{publikācijas atsauce |last1=Kayser |first1=Thomas |title=Bebauungsplan "Pfaffenhau V", Ortsteil Ehrenstein, Entwurfsbeschluss |url=https://www.blaustein.de/ratsinformationssystem/council/redirect.php?publish%5Bmode%5D=9&publish%5Btarget%5D=1&publish%5Bd%5D=24&publish%5Bm%5D=4&publish%5By%5D=2012&publish%5Bg%5D=120&id2=100276&id=1503-1471245775-121290-0.pdf&publish%5Bdesc%5D=28%2F2012%20-%20Bebauungsplan%20Pfaffenhau%20V,%20Ortsteil%20Ehrenstein,%20Entwurfsbeschluss%20und%20Festlegung%20der%20Stra%DFennamen |publisher=Blaustein Gemeinderat |location=Blaustein, Germany |date=24 April 2012 |language=German |trans-title=Development Plan "Pfaffenhau V", Ehrenstein District, Draft Decision |archive-date=7 November 2019 |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191107191750/https://www.blaustein.de/ratsinformationssystem/council/redirect.php?publish%5Bmode%5D=9&publish%5Btarget%5D=1&publish%5Bd%5D=24&publish%5Bm%5D=4&publish%5By%5D=2012&publish%5Bg%5D=120&id2=100276&id=1503-1471245775-121290-0.pdf&publish%5Bdesc%5D=28%2F2012%20-%20Bebauungsplan%20Pfaffenhau%20V,%20Ortsteil%20Ehrenstein,%20Entwurfsbeschluss%20und%20Festlegung%20der%20Stra%DFennamen }} *{{grāmatas atsauce |last1=Korotin |first1=Ilse |title=BiographiA: Lexikon österreichischer Frauen |volume=1: A–H |date=2016a |publisher=Böhlau Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-205-79590-2 |pages=782–783 |url=http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD01_OpenAccess.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20181001145333/http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD01_OpenAccess.pdf |archive-date=1 October 2018 |language=German |chapter=Lang Marie, geb. Wisgrill; Schriftstellerin, Sozialarbeiterin und Frauenrechtsaktivistin |trans-title=Biography: Lexicon of Austrian women; Federn, Else: Women's Rights Activist and Social Worker}} *{{grāmatas atsauce |last1=Korotin |first1=Ilse |title=BiographiA: Lexikon österreichischer Frauen |volume=2: I – O |date=2016b |publisher=Böhlau Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-205-79590-2 |page=488 |url=http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD02_OpenAccess.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20190727104307/http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD02_OpenAccess.pdf |archive-date=27 July 2019 |language=German |chapter=Federn, Else: Frauenrechtsaktivistin und Fürsorgerin |trans-title=Biography: Lexicon of Austrian women; Lang Marie, b. Wisgrill; Writer, Social Sorker and Women's Rights Activist}} *{{grāmatas atsauce |last1=Natter |first1=Tobias G. |title=Klimt and the Women of Vienna's Golden Age 1900–1918 |date=2016 |publisher=Prestel Verlag |location=Munich |isbn=978-3-7913-5582-5 |url=https://prestelpublishing.randomhouse.de/leseprobe/Klimt-and-the-Women-of-Vienna-s-Golden-Age-1900-1918/leseprobe_9783791355825.pdf}} *{{Tīmekļa atsauce |last1=Lang |first1=Marie |title=Letter to 'Werthe Frau!' (Rosika Schwimmer) |url=https://search.alexanderstreet.com/view/work/bibliographic_entity%7Cbibliographic_details%7C3819576?account_id=196403&usage_group_id=1338161 |website=Alexander Street Press |publisher=National Archives of Hungary |access-date=10 November 2019 |location=Budapest, Hungary |language=German |date=2 June 1913}}| via=ASP: Women and Social Movements}} *{{ziņu atsauce |last1=Rumplmayr |first1=Julia |title=Das Frauenwahlrecht, ein Meilenstein |magazine=Welt der Frauen |date=November 2018 |url=https://www.welt-der-frauen.at/das-frauenwahlrecht-ein-meilenstein/ |access-date=10 November 2019 |trans-title=Women's Suffrage, A Milestone |publisher=Welt Der Frau Verlags GMBH |location=Linz, Austria |language=German |archive-date={{dat|2019|11|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191110062630/https://www.welt-der-frauen.at/das-frauenwahlrecht-ein-meilenstein/ }} *{{grāmatas atsauce |last1=Salzer |first1=Monika |last2=Karner |first2=Peter |title=Vom Christbaum zur Ringstraße: evangelisches Wien |date=2009 |edition=2nd revised |chapter-url=https://museum.evang.at/persoenlichkeiten/marie-lang/marie-lang-die-wiener-frauenbewegung/ |pages=98–99 |trans-title=From the Christmas Tree to the Ring Road: Evangelical Vienna|chapter=Marie Lang – Die Wiener Frauenbewegung [Marie Lang – The Viennese Women's Movement] |publisher=Picus Verlag |location=Vienna |archive-url=https://archive.today/20191105221007/https://museum.evang.at/persoenlichkeiten/marie-lang/marie-lang-die-wiener-frauenbewegung/ |archive-date=5 November 2019 |language=German |isbn=978-3-854-52636-0 |via=Evangelisches Museum Österreich}} *{{grāmatas atsauce |last1=Santifaller |first1=Leo |last2=Obermayer-Marnach |first2=Eva |title=Österreichisches Biographisches Lexikon, 1815–1950 |date=1993 |publisher=Verlag der Österreichische Akademie der Wissenschaften |location=Vienna |isbn=978-3-7001-3213-4 |page=443 |edition=2 |volume=4: Knolz-Lange, Wilhelm |url=https://www.biographien.ac.at/oebl_4/443.pdf |language=German |chapter=Lang, Marie (pt. 1)}} and {{grāmatas atsauce |ref=none |last1=Santifaller |first1=Leo |last2=Obermayer-Marnach |first2=Eva |title=Österreichisches Biographisches Lexikon, 1815–1950 |date=1993 |publisher=Verlag der Österreichische Akademie der Wissenschaften |location=Vienna |isbn=978-3-7001-3213-4 |page=444 |edition=2 |volume=4: Knolz-Lange, Wilhelm |url=https://www.biographien.ac.at/oebl_4/444.pdf |language=German |chapter=Lang, Marie (pt. 2)}} *{{publikācijas atsauce |editor1-last=Sewell |editor1-first=May Wright |title=The International Council of Women: From 1899 to 1904 |url= https://babel.hathitrust.org/cgi/pt?id=hvd.rsleus&view=1up&seq=217 |publisher=International Council of Women |location=Boston, Massachusetts |date=1909}} *{{publikācijas atsauce|last1=Sparholz |first1=Irmgard |title=Marie Lang und die Settlement-Bewagung in Österreich |journal=Zeitgeschichte |date=1987 |issue=15 |pages=271–281 |url=http://anno.onb.ac.at/cgi-content/anno-plus?aid=ztg&datum=1987&size=45&pos=329 |access-date=5 November 2019 |trans-title=Marie Lang and the Settlement Movement in Austria |publisher=Studien-Verlag |location=Innsbruck, Austria |language=German |issn=0256-5250}} *{{grāmatas atsauce |last=Steiner |first=Rudolf |title=Autobiography: Chapters in the Course of my Life, 1861–1907 |url=https://books.google.com/books?id=0CNrD9WWCXAC&pg=PT191 |year=2005 |publisher=SteinerBooks |location=Great Barrington, Massachusetts|isbn=978-0-88010-901-7}} *{{grāmatas atsauce |last=Steiner |first=Rudolf |title=The Education of the Child and Early Lectures on Education |url=https://books.google.com/books?id=lqaSwkpx-5IC&pg=PR9 |date=1996 |publisher=Anthroposophic Press |location=Great Barrington, Massachusetts |isbn=978-0-88010-414-2}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Wien Geschichte|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Marie-Lang-Weg |url=https://www.geschichtewiki.wien.gv.at/Marie-Lang-Weg |website=Wien Geschichte Wiki |publisher=Vienna City and State Archives, Vienna City Library |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191105204333/https://www.geschichtewiki.wien.gv.at/Marie-Lang-Weg |archive-date=5 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title=Marie Lang Way |date=4 May 2016}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Wir für Floridsdorf|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|title=Neue Straßen- und Platzbenennungen in Floridsdorf: Rathaus&WienKultur erweisen sich als blamabel uninformiert |url=http://www.wiff21.at/neue-strassen-und-platzbenennungen-in-floridsdorf-rathauswienkultur-erweisen-sich-als-blamabel-uninformiert/ |website=WIFF21 |publisher=Wir für Floridsdorf |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191107185242/http://www.wiff21.at/neue-strassen-und-platzbenennungen-in-floridsdorf-rathauswienkultur-erweisen-sich-als-blamabel-uninformiert/ |archive-date=7 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title=New Street and Place Names in Floridsdorf: Rathaus & WienKultur Are Proving To Be Embarrassingly Uninformed |date=11 May 2016}} *{{publikācijas atsauce |ref={{harvid|International Woman Suffrage Alliance|1908}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Report of the Fourth Conference of the International Woman Suffrage Alliance, 15–20 June 1908 |url=https://search.alexanderstreet.com/view/work/bibliographic_entity%7Cdocument%7C1519561?account_id=196403&usage_group_id=1338161 |publisher=F. Van Rossen |location=Amsterdam, North Holland |date=1908}}| via=ASP: Women and Social Movements}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Federal Monuments Office|2008}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title='Suchen Sie sich einen einfach reichen Mann' Oskar Kokoschka und das Mädchen Li |url=https://bda.gv.at/aktuelles/artikel/2008/08/suchen-sie-sich-einen-einfach-reichen-mann-oskar-kokoschka-und-das-maedchen-li/ |website=Bundesdenkmalamt |publisher=Federal Monuments Office |access-date=5 November 2019 |archive-url=https://archive.today/20191105213506/https://bda.gv.at/aktuelles/artikel/2008/08/suchen-sie-sich-einen-einfach-reichen-mann-oskar-kokoschka-und-das-maedchen-li/ |archive-date=5 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title='Simply Find Yourself a Rich Man' Oskar Kokoschka and the Girl Li |date=19 August 2008}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|''Women on the Move''|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|title=Verein Wiener Settlement |url=http://www.fraueninbewegung.onb.ac.at/Pages/OrganisationenDetail.aspx?p_iOrganisationID=8675539 |website=Frauen in Bewegung |publisher=Austrian National Library |access-date=9 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181019040927/http://www.fraueninbewegung.onb.ac.at/Pages/OrganisationenDetail.aspx?p_iOrganisationID=8675539 |archive-date=19 October 2018 |location=Vienna, Austria |language=German |date=2016 |trans-title=Vienna Settlement Society}} {{refend}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lange, Marija}} [[Kategorija:1858. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] [[Kategorija:1934. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austrijas rakstnieces]] [[Kategorija:Austrijas žurnālistes]] [[Kategorija:Sieviešu tiesību aktīvisti]] [[Kategorija:Feministes]] [[Kategorija:Teozofija]] q5owngz9cweqkvk4u6gytdifl1k0dqv 0 631437 4466235 4465867 2026-05-10T16:56:11Z Kikos 3705 /* ievads */ 4466235 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Novijurengoja | official_name = ''Новый Уренгой'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Novijurengojas pilsētas apgabals | established_title = Dibināta | established_date = 1975 | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 1980 | area_total_km2 = 338.39 | population_as_of = 2025 | population_total = 112014 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 66 | latm = 05 | lats = 00 | latNS = N | longd = 76 | longm = 41 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 40 | website = {{url|https://nur.yanao.ru/}} }} '''Novijurengoja''' ({{val-ru|Новый Уренгой}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]]. Tā ir lielākā Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsēta pēc iedzīvotāju skaita un viens no nozīmīgākajiem Krievijas gāzes rūpniecības centriem. Pilsēta atrodas apvidus austrumu daļā, pie Jevojahas un Sedejahas upēm, apmēram 579 km uz austrumiem no [[Saleharda]]s. Novijurengoja izveidojās saistībā ar Urengojas gāzes atradnes apgūšanu un bieži tiek dēvēta par Krievijas gāzes galvaspilsētu. 2025. gada 1. janvārī Novijurengojas pilsētas apgabalā dzīvoja 112 014 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/noviy_urengoi/ |title=Новый Уренгой |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Pilsētas apgabala platība ir 338,39 km².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/noviy_urengoi/ |title=Новый Уренгой |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> == Ģeogrāfija == Novijurengoja atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus austrumos. Pilsēta izvietojusies purvainā un tundras ainavai raksturīgā teritorijā, netālu no Urengojas gāzes atradnes. Pilsētas ģeogrāfiskais novietojums ir cieši saistīts ar dabasgāzes ieguves infrastruktūru. Tās attīstību noteica gan lielo ogļūdeņražu atradņu tuvums, gan transporta savienojumi ar citām Rietumsibīrijas rūpniecības pilsētām. Novijurengojai raksturīgs auksts kontinentāls klimats ar subarktiska klimata iezīmēm. Ziema ir gara un ļoti auksta, bet vasara — īsa un mēreni silta. Janvārī un februārī vidējā temperatūra parasti ir zem −18 °C, savukārt jūlijā tā sasniedz ap +17 °C. == Vēsture == Novijurengojas vēsture ir saistīta ar Rietumsibīrijas gāzes atradņu apgūšanu. 1966. gadā tika atklāta Urengojas gāzes atradne, kas kļuva par vienu no lielākajām dabasgāzes atradnēm pasaulē. 1973. gada 22. septembrī nākamās pilsētas vietā tika iedzīts simbolisks mietiņš ar uzrakstu “Jageļnoje”. Šāds bija sākotnējais topošās apdzīvotās vietas nosaukums. 1975. gada 18. augustā tika oficiāli reģistrēts ciemats Novijurengoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rodina-history.ru/2025/09/07/gorod-komsomolskoj-iunosti.html |title=Новый Уренгой: история возникновения города |publisher=Родина |access-date=2026-05-09}}</ref> 1975. gada 25. septembrī sākās lidostas būvniecība, bet jau oktobrī tika veikts pirmais tehniskais reiss. 1976. gada 1. septembrī pilsētā tika atvērta pirmā skola. 1978. gadā sākās Urengojas gāzes atradnes rūpnieciskā ekspluatācija. Tajā pašā gadā tika iegūts pirmais miljards kubikmetru Urengojas gāzes. 1980. gada 16. jūnijā ar Krievijas PFSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu Novijurengojai tika piešķirtas pilsētas tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://spda.yanao.ru/presscenter/news/312669/ |title=16 июня 1980 года поселок Новый Уренгой получил статус города |publisher=Ямало-Ненецкий автономный округ |access-date=2026-05-09}}</ref> 1980. gados Novijurengoja strauji attīstījās kā viens no galvenajiem Padomju Savienības gāzes rūpniecības centriem. 1983. gadā tika pabeigta gāzesvada Urengoja—Pomari—Užhoroda būvniecība, un no 1984. gada Urengojas gāze sāka nonākt Rietumeiropā. 1984. gadā pilsētas padomes administratīvajā pakļautībā tika nodots Koročajevas strādnieku ciemats, bet 1988. gadā — Limbjahas strādnieku ciemats. Vēlāk tie kļuva par Novijurengojas pilsētas daļām. == Iedzīvotāji == Novijurengojas iedzīvotāju skaits strauji pieauga 1970. un 1980. gados, kad pilsētā ieradās gāzes rūpniecības darbinieki, celtnieki, transporta nozares speciālisti un viņu ģimenes no dažādiem PSRS reģioniem. 1980. gados pilsēta kļuva par vienu no galvenajiem jaunās rūpnieciskās apguves centriem Rietumsibīrijas ziemeļos. Iedzīvotāju skaita pieaugumu noteica Urengojas gāzes atradnes attīstība, jaunu dzīvojamo rajonu būvniecība un sociālās infrastruktūras paplašināšanās. 2025. gada 1. janvārī Novijurengojas pilsētas apgabalā dzīvoja 112 014 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/noviy_urengoi/ |title=Новый Уренгой |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Novijurengojas saimniecības pamats ir dabasgāzes ieguve, pārstrāde un transportēšana. Pilsēta ir viens no svarīgākajiem Krievijas gāzes rūpniecības centriem un cieši saistīta ar Urengojas, Jamburgas un citām lielām gāzes atradnēm. Pilsētā darbojas vairāki nozīmīgi enerģētikas uzņēmumi, tostarp ar “Gazprom” struktūru saistīti gāzes ieguves uzņēmumi. Vēsturiski īpaši nozīmīga loma pilsētas attīstībā bija uzņēmumiem “Urengojgazdobiša” un “Jamburggazdobiša”. Novijurengojā attīstīta arī būvniecība, transports, komunālā saimniecība, tirdzniecība, izglītība un medicīna. Pilsētas ekonomika lielā mērā balstās uz gāzes rūpniecības apkalpošanu un ziemeļu infrastruktūras uzturēšanu. == Transports == Novijurengojai ir nozīmīga transporta loma Jamalas Ņencu autonomā apvidus austrumu daļā. Pilsētu ar citiem Krievijas reģioniem savieno dzelzceļš, autoceļi un aviācija. Pilsētā darbojas dzelzceļa stacija Novijurengoja. Dzelzceļa satiksme nodrošina savienojumus ar Tjumeņu, Maskavu, Jekaterinburgu un citām Krievijas pilsētām. Apmēram 5 km uz dienvidrietumiem no pilsētas atrodas Novijurengojas lidosta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.avianur.ru/ |title=Аэропорт Новый Уренгой |publisher=Аэропорт Новый Уренгой |access-date=2026-05-09}}</ref> Tā nodrošina pasažieru pārvadājumus uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Tjumeņu, Jekaterinburgu, Novosibirsku un citām pilsētām. Pilsētā darbojas arī vietējie autobusu maršruti, kas savieno ziemeļu un dienvidu dzīvojamos rajonus, rūpnieciskās zonas, lidostu, dzelzceļa staciju, Koročajevu un Limbjahu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://nur.yanao.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} plu1aypcscybruh6dkuwzw19zrit1mk 4466310 4466235 2026-05-10T19:55:09Z Votre Provocateur 111653 4466310 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Novijurengoja | official_name = ''Новый Уренгой'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Novijurengojas pilsētas apgabals | established_title = Dibināta | established_date = 1975 | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 1980 | area_total_km2 = 338.39 | population_as_of = 2025 | population_total = 112014 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 66 | latm = 05 | lats = 00 | latNS = N | longd = 76 | longm = 41 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 40 | website = {{url|https://nur.yanao.ru/}} }} '''Novijurengoja''' ({{val-ru|Новый Уренгой}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]]. Tā ir lielākā Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsēta pēc iedzīvotāju skaita un viens no nozīmīgākajiem Krievijas gāzes rūpniecības centriem. Pilsēta atrodas apvidus austrumu daļā, pie Jevojahas un Sedejahas upēm, apmēram 579 km uz austrumiem no [[Saleharda]]s. Novijurengoja izveidojās saistībā ar Urengojas gāzes atradnes apgūšanu un bieži tiek dēvēta par Krievijas gāzes galvaspilsētu. 2025. gada 1. janvārī Novijurengojas pilsētas apgabalā dzīvoja 112 014 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/noviy_urengoi/ |title=Новый Уренгой |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Pilsētas apgabala platība ir 338,39 km².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/noviy_urengoi/ |title=Новый Уренгой |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> == Ģeogrāfija == Novijurengoja atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus austrumos. Pilsēta izvietojusies purvainā un tundras ainavai raksturīgā teritorijā, netālu no Urengojas gāzes atradnes. Pilsētas ģeogrāfiskais novietojums ir cieši saistīts ar [[Dabasgāze|dabasgāzes]] ieguves infrastruktūru. Tās attīstību noteica gan lielo ogļūdeņražu atradņu tuvums, gan transporta savienojumi ar citām Rietumsibīrijas rūpniecības pilsētām. Novijurengojai raksturīgs auksts kontinentāls klimats ar subarktiska klimata iezīmēm. Ziema ir gara un ļoti auksta, bet vasara — īsa un mēreni silta. Janvārī un februārī vidējā temperatūra parasti ir zem −18 °C, savukārt jūlijā tā sasniedz ap +17 °C. == Vēsture == Novijurengojas vēsture ir saistīta ar Rietumsibīrijas gāzes atradņu apgūšanu. 1966. gadā tika atklāta Urengojas gāzes atradne, kas kļuva par vienu no lielākajām dabasgāzes atradnēm pasaulē. 1973. gada 22. septembrī nākamās pilsētas vietā tika iedzīts simbolisks mietiņš ar uzrakstu “Jageļnoje”. Šāds bija sākotnējais topošās apdzīvotās vietas nosaukums. 1975. gada 18. augustā tika oficiāli reģistrēts ciemats Novijurengoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rodina-history.ru/2025/09/07/gorod-komsomolskoj-iunosti.html |title=Новый Уренгой: история возникновения города |publisher=Родина |access-date=2026-05-09}}</ref> 1975. gada 25. septembrī sākās lidostas būvniecība, bet jau oktobrī tika veikts pirmais tehniskais reiss. 1976. gada 1. septembrī pilsētā tika atvērta pirmā skola. 1978. gadā sākās Urengojas gāzes atradnes rūpnieciskā ekspluatācija. Tajā pašā gadā tika iegūts pirmais miljards kubikmetru Urengojas gāzes. 1980. gada 16. jūnijā ar Krievijas PFSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu Novijurengojai tika piešķirtas pilsētas tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://spda.yanao.ru/presscenter/news/312669/ |title=16 июня 1980 года поселок Новый Уренгой получил статус города |publisher=Ямало-Ненецкий автономный округ |access-date=2026-05-09}}</ref> 1980. gados Novijurengoja strauji attīstījās kā viens no galvenajiem Padomju Savienības gāzes rūpniecības centriem. 1983. gadā tika pabeigta gāzesvada Urengoja—Pomari—Užhoroda būvniecība, un no 1984. gada Urengojas gāze sāka nonākt Rietumeiropā. 1984. gadā pilsētas padomes administratīvajā pakļautībā tika nodots Koročajevas strādnieku ciemats, bet 1988. gadā — Limbjahas strādnieku ciemats. Vēlāk tie kļuva par Novijurengojas pilsētas daļām. == Iedzīvotāji == Novijurengojas iedzīvotāju skaits strauji pieauga 1970. un 1980. gados, kad pilsētā ieradās gāzes rūpniecības darbinieki, celtnieki, transporta nozares speciālisti un viņu ģimenes no dažādiem PSRS reģioniem. 1980. gados pilsēta kļuva par vienu no galvenajiem jaunās rūpnieciskās apguves centriem Rietumsibīrijas ziemeļos. Iedzīvotāju skaita pieaugumu noteica Urengojas gāzes atradnes attīstība, jaunu dzīvojamo rajonu būvniecība un sociālās infrastruktūras paplašināšanās. 2025. gada 1. janvārī Novijurengojas pilsētas apgabalā dzīvoja 112 014 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/noviy_urengoi/ |title=Новый Уренгой |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Novijurengojas saimniecības pamats ir dabasgāzes ieguve, pārstrāde un transportēšana. Pilsēta ir viens no svarīgākajiem Krievijas gāzes rūpniecības centriem un cieši saistīta ar Urengojas, Jamburgas un citām lielām gāzes atradnēm. Pilsētā darbojas vairāki nozīmīgi enerģētikas uzņēmumi, tostarp ar “Gazprom” struktūru saistīti gāzes ieguves uzņēmumi. Vēsturiski īpaši nozīmīga loma pilsētas attīstībā bija uzņēmumiem “Urengojgazdobiša” un “Jamburggazdobiša”. Novijurengojā attīstīta arī būvniecība, transports, komunālā saimniecība, tirdzniecība, izglītība un medicīna. Pilsētas ekonomika lielā mērā balstās uz gāzes rūpniecības apkalpošanu un ziemeļu infrastruktūras uzturēšanu. == Transports == Novijurengojai ir nozīmīga transporta loma Jamalas Ņencu autonomā apvidus austrumu daļā. Pilsētu ar citiem Krievijas reģioniem savieno dzelzceļš, autoceļi un aviācija. Pilsētā darbojas dzelzceļa stacija Novijurengoja. Dzelzceļa satiksme nodrošina savienojumus ar Tjumeņu, Maskavu, Jekaterinburgu un citām Krievijas pilsētām. Apmēram 5 km uz dienvidrietumiem no pilsētas atrodas Novijurengojas lidosta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.avianur.ru/ |title=Аэропорт Новый Уренгой |publisher=Аэропорт Новый Уренгой |access-date=2026-05-09}}</ref> Tā nodrošina pasažieru pārvadājumus uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Tjumeņu, Jekaterinburgu, Novosibirsku un citām pilsētām. Pilsētā darbojas arī vietējie autobusu maršruti, kas savieno ziemeļu un dienvidu dzīvojamos rajonus, rūpnieciskās zonas, lidostu, dzelzceļa staciju, Koročajevu un Limbjahu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://nur.yanao.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} d3zsjgix6tdv5u8kkvr4puhct3btbup 0 631438 4466234 4465871 2026-05-10T16:54:38Z Kikos 3705 /* ievads */ 4466234 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Labitnangi | official_name = ''Лабытнанги'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = Flag_of_Labytnangi_(Yamal_Nenetsia).png | image_shield = Coat_of_Arms_of_Labytnangi_(Yamal_Nenetsia).png | shield_size = 80px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Labitnangu pilsētas apgabals | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1868 | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 1975 | area_total_km2 = 22 | population_as_of = 2025 | population_total = 26462 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 66 | latm = 39 | lats = 29 | latNS = N | longd = 66 | longm = 23 | longs = 02 | longEW = E | elevation_m = 20 | website = {{url|https://lbt.yanao.ru/}} }} '''Labitnangi''' ({{val-ru|Лабытнанги}}; {{val|yrk|Лабытнаӈгы}}; {{val|kca|лапыт нангк}} — “septiņas lapegles”) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenuma]] un [[Polārie Urāli|Polāro Urālu]] saskares zonā. Pilsēta atrodas pie [[Oba]]s upes kreisā krasta, iepretim [[Saleharda]]i. Labitnangi ir nozīmīgs transporta mezgls Jamalas Ņencu autonomā apvidus rietumu daļā. Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar dzelzceļu, upju transportu, ģeoloģisko izpēti un ziemeļu rūpnieciskās infrastruktūras apkalpošanu. 2025. gadā Labitnangu pilsētā dzīvoja apmēram 26,5 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/district/raj71953.html |title=город Лабытнанги |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> == Ģeogrāfija == Labitnangi atrodas Jamalas Ņencu autonomā apvidus rietumu daļā, Obas lejteces rajonā, nedaudz uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]]. Pilsēta izvietojusies pie Obas pietekas un attekas Vylposlas, netālu no Polāro Urālu priekškalnēm. Pilsētai raksturīga mežtundras ainava ar purvainām teritorijām, zemām paugurainām reljefa formām un ziemeļu klimatam raksturīgu veģetāciju. Labitnangi atrodas tiešā tuvumā Salehardai, taču starp abām pilsētām nav pastāvīga tilta pār Obu. Pilsētai raksturīgs auksts kontinentāls klimats ar subarktiska klimata iezīmēm. Ziema ir gara un ļoti auksta, bet vasara — īsa un vēsa. Janvārī vidējā temperatūra parasti ir ap −23 °C, savukārt jūlijā tā ir ap +15 °C. == Vēsture == Labitnangu apkaime sākotnēji bija hantu apdzīvota teritorija. Apdzīvotās vietas nosaukums cēlies no hantu vārdiem ''lapyt'' — “septiņi” un ''nangk'' — “lapegle”. Par Labitnangu apdzīvotās vietas pirmo pieminējumu parasti uzskata 1868. gadu. Sākotnēji tā bija neliela hantu apmetne Obas kreisajā krastā. 1920. gadā tika izveidota Labitnangu ciema padome. 1930. gados šeit darbojās kolhozs, kura galvenās nodarbošanās bija zvejniecība, medības un ziemeļbriežu audzēšana. Būtiskas pārmaiņas sākās 1940. gadu beigās, kad Labitnangi tika iekļauta Transpolārās maģistrāles būvniecības sistēmā. 1948. gadā Labitnangi kļuva par dzelzceļa staciju, un tajā pašā gadā pa dzelzceļa posmu Čuma—Labitnangi ieradās pirmais vilciens. 1952. gada 15. decembrī Labitnangi ieguva strādnieku ciemata statusu. 1956. gadā ciemats tika nodots Salehardas pilsētas padomes administratīvajā pakļautībā. 1960. gados Labitnangi kļuva par svarīgu pārkraušanas un apgādes bāzi Jamalas un Rietumsibīrijas ziemeļu teritoriju apgūšanai. Pilsētā attīstījās transporta, noliktavu, ģeoloģiskās izpētes un komunālā infrastruktūra. 1975. gada 5. augustā Labitnangi tika piešķirtas pilsētas tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tonb.ru/regional-studies/calendar-famous-date/kraevedcheskiy-kalendar/50-let-nazad-1975-rabochiy-poselok-labytnangi-yamalo-nenetskogo-avtonomnogo-okruga-poluchil-status-g/ |title=50 лет назад рабочий поселок Лабытнанги получил статус города |publisher=Тюменская областная научная библиотека |access-date=2026-05-09}}</ref> 1981. gadā Labitnangu pilsētas padomes administratīvajā pakļautībā tika nodots Harpas strādnieku ciemats. Vēlāk administratīvais statuss vairākkārt mainījās, bet 2021. gadā Harpa atkal tika iekļauta Labitnangu pilsētas apgabalā. == Iedzīvotāji == Labitnangu iedzīvotāju skaits īpaši pieauga 20. gadsimta otrajā pusē, kad pilsēta kļuva par dzelzceļa, upju transporta un ģeoloģiskās izpētes centru. Pilsētā ieradās dzelzceļnieki, celtnieki, ģeologi, transporta nozares darbinieki un viņu ģimenes. Pilsētā dzīvo krievi, ukraiņi, tatāri, azerbaidžāņi, armēņi, kā arī ziemeļu pamatiedzīvotāji — [[ņenci]], [[hanti]] un [[komieši]]. 2025. gadā Labitnangu pilsētā dzīvoja apmēram 26,5 tūkstoši iedzīvotāju. Labitnangu pilsētas apgabalā ietilpst arī Harpas pilsētciemats.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/district/raj71953.html |title=город Лабытнанги |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Labitnangu saimniecības pamats ir transports, ģeoloģiskā izpēte, komunālā infrastruktūra, celtniecība, tirdzniecība un ziemeļu teritoriju apkalpošana. Pilsēta vēsturiski veidojās kā pārkraušanas un apgādes mezgls pie Obas upes un dzelzceļa gala stacijas. Svarīga nozīme pilsētas attīstībā bija dzelzceļa mezglam Labitnangi—Obskaja. Obskajas stacija kļuva par vienu no transporta punktiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras attīstību virzienā uz Jamalas pussalu un Bovanenkovas gāzes atradni. Labitnangi ir arī viens no Jamalas ģeoloģiskās izpētes centriem. Pilsētā darbojas ar seismisko izpēti, būvniecību, transportu un komunālo saimniecību saistīti uzņēmumi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://lbt.yanao.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} j7gmhq93vjx3dmjijr6qclito8hr2fe 1 631471 4466289 4466020 2026-05-10T19:17:33Z Edis 27633 4466289 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Daba un ģeogrāfija }} Pilsēta nav Austrumeiropā, bet Āzijas daļā. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 22.17 (EEST) 7dh9m8oymt7dpfp73b21u8iuh7w2t8v 4466309 4466289 2026-05-10T19:54:06Z Votre Provocateur 111653 /* */ Atbilde 4466309 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Daba un ģeogrāfija }} Pilsēta nav Austrumeiropā, bet Āzijas daļā. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 22.17 (EEST) :Jā, un? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 22.54 (EEST) k1b9kk8wtabmhy7y0fcg8l5rgqpqr5u 0 631472 4466520 4466074 2026-05-11T07:40:08Z Lasks 38532 /* Rezultāti */ 4466520 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1980|4|19|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Mariusa Flaicma]]<br />[[Hanss Van Vīlenburgs]] (''Green room'' vadītājs) |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlandes Raidorganizāciju savienība|NOS]] |vieta = {{flaga|Nīderlande}} [[Hāga]],<br />''[[Nederlands Congresgebouw]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Īrija}}<br/>[[Džonijs Logans]] - <br/>''[[What's Another Year]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts žūrija piešķir 10 populārākajām dziesmām punktus 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 19 |valstis, kas debitē = {{ESC|Maroka}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Turcija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Izraēla}}<br />{{ESC|Monako}} |nulle punktu = | map = ESC 1980 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1979]] |nākamais = [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981 ►]] }} '''1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1980}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1980}}) bija 25. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika 1980. gada 19. aprīlī, [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Hāga|Hāgā]]. Šī bija ceturtā reize, kad konkurss notika Nīderlandē (iepriekš {{escy|1958}}., {{escy|1970}}. un {{escy|1976}}. gadā). Konkursā piedalījās 19 valstis. Pirmo, un līdz šim vienīgo, reizi konkursā piedalījās [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maroka]]. Maroka arī ir, līdz šim, vienīgā [[Āfrika]]s valsts, kas ir piedalījusies Eirovīzijas dziesmu konkursā. Konkursā atgriezās [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcija]], bet no konkursa izstājās iepriekšējā gada uzvarētāji [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]] un [[Monako Eirovīzijas dziesmu konkursā|Monako]], kas konkursā atgriezās tikai [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada konkursā]]. Konkursā uzvarēja [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]]s pārstāvis [[Džonijs Logans]] ar dziesmu ''[[What's Another Year]]''. Šī bija otrā Īrijas uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1970}}. gada konkursā). == Norises vieta == [[File:Statenhal Sebas Veldhuisen.jpg|thumb|1980. gada konkursa norises vieta ''[[Nederlands Congresgebouw]]'']] Pēc uzvaras [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada konkursā]] Izraēla ieguva tiesības arī rīkot 1980. gada konkursu, taču 1979. gada 13. augustā atsauca savu vēlmi rīkot konkursu. Lēmuma atsaukšanas iemesls bija Izraēlas raidorganizācijas [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IBA]] un Izraēlas parlamenta [[Knesets]] domstarpības par konkursa rīkošanas budžetu.<ref>{{tīmekļa atsauce|access-date=23 May 2018 |date=14 August 1979 |title=El consejo director |url=https://elpais.com/diario/1979/08/22/agenda/304120807_850215.html |work=El País}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|access-date=24 January 2025 |date=22 August 1979 |title=El Festival de Eurovisión 1980 no se celebrará en Israel por falta de dinero |url=https://www.jpress.nli.org.il/Olive/APA/NLI_heb/SharedView.Article.aspx?href=MAR%2F1979%2F08%2F14&id=Ar00404&sk=90FB977B |work=Maariv}}</ref> Taču vēlāk izskanēja runas, ka patiesais iemesls atteikšanai rīkot konkursu bija izvēlētais konkursa norises laiks, kas sakrita ar Izraēlas svētkiem ''[[Yom HaZikaron]]''. Neskaidrību cēlonis ap rīkošanas datumu radās neprecīza dokumuentu tulkojuma dēļ, ko [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) nosūtīja IBAi. Izraēlas raidorganizācija vairākkārt centās vienoties ar EBU par datuma maiņu, taču nesekmīgi un 1979. gada 10. decembrī, Izraēla izstājās no konkursa, kad tika apstiprināts, ka konkurss norisināsies 1980. gada 19. aprīlī. <ref>{{tīmekļa atsauce|access-date=24 January 2025 |date=25 March 1980 |title=Sin Eurovisión, pero con ahorros |url=https://www.jpress.nli.org.il/Olive/APA/NLI_heb/SharedView.Article.aspx?href=MAR%2F1979%2F08%2F14&id=Ar00404&sk=90FB977B |work=Maariv}}</ref> Kaut arī EBU vairākkārt atvainojās Izraēlas raidorganizācijai, datumu maiņa nebija iespējama, jo pārējo valstu raidorganizāciju programmu grafiki bija ļoti saspringti un mainīt tos vairs nebija iespējams. Tas radīja precedentu, jo tā bija vienīgā reize, kad iepriekšēja gada uzvarētājvalsts nevarēja aizstāvēt savu titulu. 1979. gada 23. oktobrī rīkotājvalsts statuss tika piešķirts [[Nīderlande]]i. Par konkursa norises vietu izvēleta tika [[Hāga|Hāgā]] esošā ''[[Nederlands Congresgebouw]]''. Šajā pašā vietā notika arī {{escy|1976}}. gada konkurss.<ref>{{ziņu atsauce |title=Eurovisie-songfestival definitief in Den Haag |trans-title=Eurovision Song Contest finally in The Hague |url=https://leiden.courant.nu/issue/LD/1979-10-24/edition/0/page/5 |access-date=19 February 2025 |work=[[Leidsch Dagblad]] |location=[[Leiden]], Netherlands |page=5 |agency=[[Geassocieerde Pers Diensten]] (GPD) |language=nl |date=24 October 1979 |via=Erfgoed Leiden en Omstreken}}</ref> == Dalībnieki, kuri atgriežas == {| class="wikitable" |- ! Dalībnieks !! Valsts !! Iepriekšējie konkursi |- | [[Paola del Mediko|Paola]] || {{ESC|Šveice}} || {{escy|1969}} |- | [[Katja Ebšteina]] || {{ESC|Vācija}} || {{escy|1970}}, {{escy|1971}} |- | [[Megija Maknīla]] || {{ESC|Nīderlande}} || {{escy|1974}} (grupas ''[[Mouth & MacNeal]]'' sastāvā) |} == Rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Numurs ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | ''[[Blue Danube]]'' | ''Du bist Musik'' | "Tu esi mūzika" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 8. | 64 |- | 02 | {{ESC|Turcija}} | [[Ajda Pekkana]] | ''Pet'r Oil'' | "Benzīns" | [[Turku valoda|Turku]] | 15. | 23 |- | 03 | {{ESC|Grieķija}} | [[Anna Vissi]] un ''[[the Epikouri]]'' | ''Autostop'' | "Stāvvieta" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 13. | 30 |- | 04 | {{ESC|Luksemburga}} | ''[[Sophie & Magaly]]'' | ''Papa Pingouin'' | "Tētis pigvīns" | [[Franču valoda|Franču]] | 9. | 56 |- | 05 | {{ESC|Maroka}} | [[Samira Saīda]] | ''Bitakat Hob'' | "Mīlestības kārts" | [[Arābu valoda|Arābu]] | 18. | 7 |- | 06 | {{ESC|Itālija}} | [[Alans Sorrenti]] | ''Non so che darei'' | "Es nezinu ko dot" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 6. | 87 |- | 07 | {{ESC|Dānija}} | ''[[Bamses Venner]]'' | ''Tænker Altid På Dig'' | "Vienmēr domāju par tevi" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 14. | 25 |- | 08 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Tomass Ledīns]] | ''Just nu'' | "Tagad" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 10. | 47 |- | 09 | {{ESC|Šveice}} | [[Paola del Mediko|Paola]] | ''Cinéma'' | "Kino" | Franču | 4. | 104 |- | 10 | {{ESC|Somija}} | [[Vesa-Matti Loiri]] | ''Huilumies'' | "Flautinieks" | [[Somu valoda|Somu]] | 19. | 6 |- | 11 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Svere Ķelsbergs]] un [[Matiss Heta]] | ''Sámiid ædnan'' | "Sāmu zeme" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 16. | 15 |- | 12 | {{ESC|Vācija}} | [[Katja Ebšteina]] | ''Theater'' | "Teātris" | Vācu | 2. | 128 |- | 13 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Prima Donna]] | ''Love Enough for Two'' | "Mīlestība pietiek diviem" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 3. | 106 |- | 14 | {{ESC|Portugāle}} | [[Žužē Sids]] | ''Um grande, grande amor'' | "Lielu lielā mīlestība" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 7. | 71 |- | 15 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Megija Maknīla]] | ''Amsterdam'' | "Amsterdama" | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 5. | 93 |- | 16 | {{ESC|Francija}} | ''[[Profil]]'' | ''Hé, hé m'sieurs dames'' | "Hei, hei kungi un dāmas" | Franču | 11. | 45 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 17 | {{ESC|Īrija}} | [[Džonijs Logans]] | ''What's Another Year?'' | "Kas ir citā gadā" | Angļu | 1. | 143 |- | 18 | {{ESC|Spānija|1945}} | ''[[Trigo Limpio]]'' | ''Quédate esta noche'' | "Paliec šonakt" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 12. | 38 |- | 19 | {{ESC|Beļģija}} | ''[[Telex]]'' | ''Euro-Vision'' | "Eiro-Vīzija" | Franču | 17. | 14 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Hague 1980 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/the-hague-1980/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=12 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210412104323/https://eurovision.tv/event/the-hague-1980/final/results |archive-date=12 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1980 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=296#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=19 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043135/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=296#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maroka}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} |- ! rowspan="19" {{vert header|va=middle|Dalībnieki}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || || 3 || 4 || 5 || 1 || 4 || 5 || 6 || 4 || 6 || 3 || 3 || 4 || 10 || 4 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || '''12''' || 8 || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || 2 || 2 || || || || 4 || || 3 || 1 || 8 || || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || 1 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 4 || 6 || || 3 || 7 || || 8 || || || 7 || 8 || 3 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maroka | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 87 || 2 || 6 || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 10 || 8 || 6 || 2 || 7 || 4 || '''12''' || 1 || 2 || 2 || 10 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || || || 4 || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 || 7 || 1 || 5 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || || 8 || 10 || 10 || 6 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || || 2 || || || || || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 || 6 || 2 || || 5 || 7 || 3 || 8 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 10 || 10 || 7 || 6 || 10 || || '''12''' || 2 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 6 || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || || || || 1 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || || || || || 4 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || 2 || 3 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 128 || 8 || 10 || || 3 || 10 || '''12''' || 7 || 5 || 7 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 5 || '''12''' || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 7 || 5 || || 8 || 8 || || 10 || '''12''' || 10 || 4 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 7 || 5 || 6 || 8 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || || 4 || 5 || 4 || || 10 || 6 || 8 || 2 || 1 || 8 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || 6 || 7 || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 || '''12''' || '''12''' || 6 || '''12''' || || || || 3 || 3 || 10 || || 8 || 2 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 1 || 5 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || 3 || 7 || 2 || 1 || || 1 || 4 || 1 || || 3 || || 5 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 6 || 5 |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Īrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 143 || 10 || || '''12''' || 7 || || 1 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 5 || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || 4 || 7 || 8 || 6 || 5 || 6 || || || || || || || || 2 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || || 3 || || || || || || || || || || 1 || 10 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 7 | {{ESC|Īrija}} | Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Grieķija, Norvēģija, Šveice, Vācija |- | 4 | {{ESC|Nīderlande}} | Austrija, Francija, Luksemburga, Turcija |- | 3 | {{ESC|Vācija}} | Itālija, Nīderlande, Spānija |- | 2 | {{ESC|Šveice}} | Somija, Īrija |- | rowspan="3" | 1 | {{ESC|Itālija}} | Portugāle |- | {{ESC|Lielbritānija}} | Zviedrija |- | {{ESC|Turcija}} | Maroka |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1980. gads mūzikā]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] j1iy8pwnfgp97p576mu48ytau4xxs66 0 631492 4466104 4466089 2026-05-10T12:13:50Z Pirags 3757 /* Muižas */ pap 4466104 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Johans Kristofs Kampenhauzens | vārds_orig = ''Johann Christoph von Campenhausen'' | attēls = Regierungsrat Johann Christoph von Campenhausen.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 1781. ɡada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1716 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Kēniɡsberɡa]] | m_dat_alt = | m_gads = 1782 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | nodarbošanās = politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens]]<br />Margarēta (dzimusi Liliengrēna) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Johans Kristofs Kampenhauzens''' ({{val|de|Johann Christoph von Campenhausen}}; 1716—1782) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsnieks un ierēdnis. [[Krievijas Impērija]]s [[īstenais slepenpadomnieks]] (no 1773). == Dzīvesgājums == Cēlies no [[Kampenhauzeni|Kampenhauzenu dzimtas]]. Dzimis [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1716. gada 5. martā Krievijas dienestā pārɡājušā grenadieru pulkveža [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens|Johana Baltazara fon Kampenhauzena]] (1689—1758) un viņa sievas Margarētas, dzimušas Liliengrēnas (''Lilljegren'', 1679—1733) ģimenē. Pēc kara beiɡām viņa tēvs kļuva par [[Vidzemes bruņniecība]]s pārstāvi [[Pēteris I|Pētera I]] galmā Pēterburgā un 1727. gadā ieguva savā dzimtas īpašumā [[Ungurmuiža (muiža)|Ungurmuižu]]. Pēc ķeizarienes [[Anna I|Annas]] nākšanas pie varas 1730. gadā Kampenhauzenu ģimene saimniekoja Ungurmuižā. 1734. ɡadā Kristofs uzsāka tieslietu studijas [[Halles universitāte|Halles universitātē]], apceļoja Franciju, Holand̩i un Anɡliju. 1737. ɡadā kļuva par ģenerālfeldmaršala [[Pēteris Lasī|Pētera Lasī]] sekretāru un adjutantu [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]], tad [[Krievu—zviedru karš (1741—1743)|Krievijas karaspēka Somijas karagājiena]] laikā. 1741. ɡadā apprecējās ar Katrīnu Elizabeti Cimmermani, 1743. ɡadā kļuva par [[Rīgas guberņa]]s valdības padomnieku (''Regierungsrat''), 1744. ɡadā ieɡuva barona jeb brīvkunɡa, 1760. ɡadā [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieka]], 1773. ɡadā [[Īstenais slepenpadomnieks|īstenā slepenpadomnieka]] titulu. 1751. gadā Johans Kristofs Kampenhauzens nopirka Ropažu muižu, 1755. ɡadā otrreiz apprecējās ar Sofiju Elizabeti [[Mengdeni|Mengdenu]], 1762. gadā uzbūvēja jaunu Ropažu muižas kungu māju, kura bijusi līdzīga tēva celtajai Ungurmuižas kungu mājai. 1764. gadā viņa vecākā meita Katrīna Doroteja salaulājās ar [[Ērgļu muiža]]s īpašnieku Frīdrihu Reinholdu [[Bergi|fon Bergu]] (1736—1809), bet otra meita Sofija Elizabete Terēzija (1748—1805) — ar mākslinieku [[Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens|Voldemāru Dītrihu fon Budbergu]] (1740-—1784). Miris 1782. ɡada 3. decembrī Rīgā, apglabāts Ropažu muižas kapličā. == Muižas == [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|250px|Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Kampenhauzena kapliča Ropažos 1780.jpg|thumb|250px|Kampenhauzena kapliča Ropažos (Broce, 1791).]] Johanam Kristofam fon Kampenhauzenam piederēja šādas muižas:<ref>[https://bbld.de/GND1193548837 Campenhausen, Johann Christoph v.] Baltische Historische Kommission</ref> * [[Ropažu muiža]] (''Rodenpois'', no 1751) * [[Liepas muiža]] (''Lindenhof'', līdz 1750) * [[Lēdurga]]s muiža (''Loddiger mit Ayasch und Murnikas'', līdz 1752) * [[Kalsnavas pils]] (''Alt-Calzenau'', ap 1751) * [[Ādaži|Ādažu]] muiža (''Aahof mit Neuenmühlen'', 1751-55) * [[Allaži]] (''Allasch'') un [[Jūdaži]] (''Judasch (1751-67?) * [[Katvaru muiža]] (''Kadfer'', 1750-75) * [[Inčukalns|Inčukalna]] muiža (''Hinzenberg'', 1753-55) * [[Ķipēnu muiža]] (''Eck'', 1754-75) * [[Vangaži|Vangažu]] muiža (''Wangasch'', līdz 1755) * [[Randenes pils]]muiža (''Randen, Walguta u. Neu-Tennasilm'', 1758-59) * [[Pociems|Pociema]] muiža (''Posendorf'', 1759-75) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kampenhauzens, Johans Kristofs fon}} [[Kategorija:1716. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1782. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas īstenie slepenpadomnieki]] 79786dtu79p1h1rb3qfzpsbk7krl95v 4466110 4466104 2026-05-10T12:20:53Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4466110 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Johans Kristofs Kampenhauzens | vārds_orig = ''Johann Christoph von Campenhausen'' | attēls = Regierungsrat Johann Christoph von Campenhausen.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 1781. ɡada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1716 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Kēniɡsberɡa]] | m_dat_alt = | m_gads = 1782 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | nodarbošanās = politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens]]<br />Margarēta (dzimusi Liliengrēna) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Johans Kristofs Kampenhauzens''' ({{val|de|Johann Christoph von Campenhausen}}; 1716—1782) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsnieks un ierēdnis. [[Krievijas Impērija]]s [[īstenais slepenpadomnieks]] (no 1773). == Dzīvesgājums == Cēlies no [[Kampenhauzeni|Kampenhauzenu dzimtas]]. Dzimis [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1716. gada 5. martā Krievijas dienestā pārɡājušā grenadieru pulkveža [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens|Johana Baltazara fon Kampenhauzena]] (1689—1758) un viņa sievas Margarētas, dzimušas Liliengrēnas (''Lilljegren'', 1679—1733) ģimenē. Pēc kara beiɡām viņa tēvs kļuva par [[Vidzemes bruņniecība]]s pārstāvi [[Pēteris I|Pētera I]] galmā Pēterburgā un 1727. gadā ieguva savā dzimtas īpašumā [[Ungurmuiža (muiža)|Ungurmuižu]]. Pēc ķeizarienes [[Anna I|Annas]] nākšanas pie varas 1730. gadā Kampenhauzenu ģimene saimniekoja Ungurmuižā. 1734. ɡadā Kristofs uzsāka tieslietu studijas [[Halles universitāte|Halles universitātē]], apceļoja Franciju, Holand̩i un Anɡliju. 1737. ɡadā kļuva par ģenerālfeldmaršala [[Pēteris Lasī|Pētera Lasī]] sekretāru un adjutantu [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]], tad [[Krievu—zviedru karš (1741—1743)|Krievijas karaspēka Somijas karagājiena]] laikā. 1741. ɡadā apprecējās ar Katrīnu Elizabeti Cimmermani, 1743. ɡadā kļuva par [[Rīgas guberņa]]s valdības padomnieku (''Regierungsrat''), 1744. ɡadā kopā ar tēvu ieɡuva barona jeb brīvkunɡa titulu, 1760. ɡadā [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieka]], 1773. ɡadā [[Īstenais slepenpadomnieks|īstenā slepenpadomnieka]] titulu. 1751. gadā Johans Kristofs Kampenhauzens nopirka Ropažu muižu, 1755. ɡadā otrreiz apprecējās ar Sofiju Elizabeti [[Mengdeni|Mengdenu]], 1762. gadā uzbūvēja jaunu Ropažu muižas kungu māju, kura bijusi līdzīga tēva celtajai Ungurmuižas kungu mājai. 1764. gadā viņa vecākā meita Katrīna Doroteja salaulājās ar [[Ērgļu muiža]]s īpašnieku Frīdrihu Reinholdu [[Bergi|fon Bergu]] (1736—1809), bet otra meita Sofija Elizabete Terēzija (1748—1805) — ar mākslinieku [[Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens|Voldemāru Dītrihu fon Budbergu]] (1740-—1784). Miris 1782. ɡada 3. decembrī Rīgā, apglabāts Ropažu muižas kapličā. == Muižas == [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|250px|Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Kampenhauzena kapliča Ropažos 1780.jpg|thumb|250px|Kampenhauzena kapliča Ropažos (Broce, 1791).]] Johanam Kristofam fon Kampenhauzenam piederēja šādas muižas:<ref>[https://bbld.de/GND1193548837 Campenhausen, Johann Christoph v.] Baltische Historische Kommission</ref> * [[Ropažu muiža]] (''Rodenpois'', no 1751) * [[Liepas muiža]] (''Lindenhof'', līdz 1750) * [[Lēdurga]]s muiža (''Loddiger mit Ayasch und Murnikas'', līdz 1752) * [[Kalsnavas pils]] (''Alt-Calzenau'', ap 1751) * [[Ādaži|Ādažu]] muiža (''Aahof mit Neuenmühlen'', 1751-55) * [[Allaži]] (''Allasch'') un [[Jūdaži]] (''Judasch (1751-67?) * [[Katvaru muiža]] (''Kadfer'', 1750-75) * [[Inčukalns|Inčukalna]] muiža (''Hinzenberg'', 1753-55) * [[Ķipēnu muiža]] (''Eck'', 1754-75) * [[Vangaži|Vangažu]] muiža (''Wangasch'', līdz 1755) * [[Randenes pils]]muiža (''Randen, Walguta u. Neu-Tennasilm'', 1758-59) * [[Pociems|Pociema]] muiža (''Posendorf'', 1759-75) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kampenhauzens, Johans Kristofs fon}} [[Kategorija:1716. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1782. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas īstenie slepenpadomnieki]] b3vnszgea0ly7fxbx5rezmgm8h41368 4466111 4466110 2026-05-10T12:23:22Z Pirags 3757 /* Muižas */ 4466111 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Johans Kristofs Kampenhauzens | vārds_orig = ''Johann Christoph von Campenhausen'' | attēls = Regierungsrat Johann Christoph von Campenhausen.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 1781. ɡada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1716 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Kēniɡsberɡa]] | m_dat_alt = | m_gads = 1782 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | nodarbošanās = politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens]]<br />Margarēta (dzimusi Liliengrēna) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Johans Kristofs Kampenhauzens''' ({{val|de|Johann Christoph von Campenhausen}}; 1716—1782) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsnieks un ierēdnis. [[Krievijas Impērija]]s [[īstenais slepenpadomnieks]] (no 1773). == Dzīvesgājums == Cēlies no [[Kampenhauzeni|Kampenhauzenu dzimtas]]. Dzimis [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1716. gada 5. martā Krievijas dienestā pārɡājušā grenadieru pulkveža [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens|Johana Baltazara fon Kampenhauzena]] (1689—1758) un viņa sievas Margarētas, dzimušas Liliengrēnas (''Lilljegren'', 1679—1733) ģimenē. Pēc kara beiɡām viņa tēvs kļuva par [[Vidzemes bruņniecība]]s pārstāvi [[Pēteris I|Pētera I]] galmā Pēterburgā un 1727. gadā ieguva savā dzimtas īpašumā [[Ungurmuiža (muiža)|Ungurmuižu]]. Pēc ķeizarienes [[Anna I|Annas]] nākšanas pie varas 1730. gadā Kampenhauzenu ģimene saimniekoja Ungurmuižā. 1734. ɡadā Kristofs uzsāka tieslietu studijas [[Halles universitāte|Halles universitātē]], apceļoja Franciju, Holand̩i un Anɡliju. 1737. ɡadā kļuva par ģenerālfeldmaršala [[Pēteris Lasī|Pētera Lasī]] sekretāru un adjutantu [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]], tad [[Krievu—zviedru karš (1741—1743)|Krievijas karaspēka Somijas karagājiena]] laikā. 1741. ɡadā apprecējās ar Katrīnu Elizabeti Cimmermani, 1743. ɡadā kļuva par [[Rīgas guberņa]]s valdības padomnieku (''Regierungsrat''), 1744. ɡadā kopā ar tēvu ieɡuva barona jeb brīvkunɡa titulu, 1760. ɡadā [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieka]], 1773. ɡadā [[Īstenais slepenpadomnieks|īstenā slepenpadomnieka]] titulu. 1751. gadā Johans Kristofs Kampenhauzens nopirka Ropažu muižu, 1755. ɡadā otrreiz apprecējās ar Sofiju Elizabeti [[Mengdeni|Mengdenu]], 1762. gadā uzbūvēja jaunu Ropažu muižas kungu māju, kura bijusi līdzīga tēva celtajai Ungurmuižas kungu mājai. 1764. gadā viņa vecākā meita Katrīna Doroteja salaulājās ar [[Ērgļu muiža]]s īpašnieku Frīdrihu Reinholdu [[Bergi|fon Bergu]] (1736—1809), bet otra meita Sofija Elizabete Terēzija (1748—1805) — ar mākslinieku [[Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens|Voldemāru Dītrihu fon Budbergu]] (1740-—1784). Miris 1782. ɡada 3. decembrī Rīgā, apglabāts Ropažu muižas kapličā. == Muižas == [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|250px|Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Kampenhauzena kapliča Ropažos 1780.jpg|thumb|250px|Kampenhauzena kapliča Ropažos (Broce, 1791).]] Johanam Kristofam fon Kampenhauzenam piederēja šādas muižas:<ref>[https://bbld.de/GND1193548837 Campenhausen, Johann Christoph v.] Baltische Historische Kommission</ref> * [[Ropažu muiža]] (''Rodenpois'', no 1751) * [[Liepas muiža]] (''Lindenhof'', līdz 1750) * [[Lēdurga]]s muiža (''Loddiger mit Ayasch und Murnikas'', līdz 1752) * [[Kalsnavas pils]]muiža (''Alt-Calzenau'', ap 1751) * [[Ādaži|Ādažu]] muiža (''Aahof mit Neuenmühlen'', 1751-55) * [[Allaži]] (''Allasch'') un [[Jūdaži]] (''Judasch (1751-67?) * [[Katvaru muiža]] (''Kadfer'', 1750-75) * [[Inčukalns|Inčukalna]] muiža (''Hinzenberg'', 1753-55) * [[Ķipēnu muiža]] (''Eck'', 1754-75) * [[Vangaži|Vangažu]] muiža (''Wangasch'', līdz 1755) * [[Randenes pils]]muiža (''Randen, Walguta u. Neu-Tennasilm'', 1758-59) * [[Pociems|Pociema]] muiža (''Posendorf'', 1759-75) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kampenhauzens, Johans Kristofs fon}} [[Kategorija:1716. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1782. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas īstenie slepenpadomnieki]] jy39opjda5x3eim2zeh6f0agliyowyk 4466112 4466111 2026-05-10T12:30:26Z Pirags 3757 /* Muižas */ 4466112 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Johans Kristofs Kampenhauzens | vārds_orig = ''Johann Christoph von Campenhausen'' | attēls = Regierungsrat Johann Christoph von Campenhausen.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 1781. ɡada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1716 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Kēniɡsberɡa]] | m_dat_alt = | m_gads = 1782 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | nodarbošanās = politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens]]<br />Margarēta (dzimusi Liliengrēna) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Johans Kristofs Kampenhauzens''' ({{val|de|Johann Christoph von Campenhausen}}; 1716—1782) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsnieks un ierēdnis. [[Krievijas Impērija]]s [[īstenais slepenpadomnieks]] (no 1773). == Dzīvesgājums == Cēlies no [[Kampenhauzeni|Kampenhauzenu dzimtas]]. Dzimis [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1716. gada 5. martā Krievijas dienestā pārɡājušā grenadieru pulkveža [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens|Johana Baltazara fon Kampenhauzena]] (1689—1758) un viņa sievas Margarētas, dzimušas Liliengrēnas (''Lilljegren'', 1679—1733) ģimenē. Pēc kara beiɡām viņa tēvs kļuva par [[Vidzemes bruņniecība]]s pārstāvi [[Pēteris I|Pētera I]] galmā Pēterburgā un 1727. gadā ieguva savā dzimtas īpašumā [[Ungurmuiža (muiža)|Ungurmuižu]]. Pēc ķeizarienes [[Anna I|Annas]] nākšanas pie varas 1730. gadā Kampenhauzenu ģimene saimniekoja Ungurmuižā. 1734. ɡadā Kristofs uzsāka tieslietu studijas [[Halles universitāte|Halles universitātē]], apceļoja Franciju, Holand̩i un Anɡliju. 1737. ɡadā kļuva par ģenerālfeldmaršala [[Pēteris Lasī|Pētera Lasī]] sekretāru un adjutantu [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]], tad [[Krievu—zviedru karš (1741—1743)|Krievijas karaspēka Somijas karagājiena]] laikā. 1741. ɡadā apprecējās ar Katrīnu Elizabeti Cimmermani, 1743. ɡadā kļuva par [[Rīgas guberņa]]s valdības padomnieku (''Regierungsrat''), 1744. ɡadā kopā ar tēvu ieɡuva barona jeb brīvkunɡa titulu, 1760. ɡadā [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieka]], 1773. ɡadā [[Īstenais slepenpadomnieks|īstenā slepenpadomnieka]] titulu. 1751. gadā Johans Kristofs Kampenhauzens nopirka Ropažu muižu, 1755. ɡadā otrreiz apprecējās ar Sofiju Elizabeti [[Mengdeni|Mengdenu]], 1762. gadā uzbūvēja jaunu Ropažu muižas kungu māju, kura bijusi līdzīga tēva celtajai Ungurmuižas kungu mājai. 1764. gadā viņa vecākā meita Katrīna Doroteja salaulājās ar [[Ērgļu muiža]]s īpašnieku Frīdrihu Reinholdu [[Bergi|fon Bergu]] (1736—1809), bet otra meita Sofija Elizabete Terēzija (1748—1805) — ar mākslinieku [[Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens|Voldemāru Dītrihu fon Budbergu]] (1740-—1784). Miris 1782. ɡada 3. decembrī Rīgā, apglabāts Ropažu muižas kapličā. == Muižas == [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|250px|Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Kampenhauzena kapliča Ropažos 1780.jpg|thumb|250px|Kampenhauzena kapliča Ropažos (Broce, 1791).]] Johanam Kristofam fon Kampenhauzenam piederēja šādas muižas:<ref>[https://bbld.de/GND1193548837 Campenhausen, Johann Christoph v.] Baltische Historische Kommission</ref> * [[Ropažu muiža]] (''Rodenpois'', no 1751) * [[Liepas muiža]] (''Lindenhof'', līdz 1750) * [[Lēdurga]]s muiža (''Loddiger mit Ayasch und Murnikas'', līdz 1752) * [[Kalsnavas pils]]muiža (''Alt-Calzenau'', ap 1751) * [[Ādaži|Ādažu]] muiža (''Aahof mit Neuenmühlen'', 1751-55) * [[Allaži]] (''Allasch'') un [[Jūdaži]] (''Judasch'', 1751-67?) * [[Katvaru muiža]] (''Kadfer'', 1750-75) * [[Inčukalns|Inčukalna]] muiža (''Hinzenberg'', 1753-55) * [[Ķipēnu muiža]] (''Eck'', 1754-75) * [[Vangaži|Vangažu]] muiža (''Wangasch'', līdz 1755) * [[Randenes pils]]muiža (''Randen, Walguta u. Neu-Tennasilm'', 1758-59) * [[Pociems|Pociema]] muiža (''Posendorf'', 1759-75) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kampenhauzens, Johans Kristofs fon}} [[Kategorija:1716. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1782. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas īstenie slepenpadomnieki]] 3mzz1qseps1cuyb1mjw4n6tcdo23vhe 0 631494 4466092 2026-05-10T12:04:32Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jekaterina Mizulina | vārds_orģ = ''Екатерина Михайловна Мизулина'' | attēls = | mazs_att = | apraksts = Jekaterina Mizulina <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Krievijas Federācijas Sabiedriskā palāta]]s locekle | term_sākums = {{dat|2020|||N}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremje... 4466092 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jekaterina Mizulina | vārds_orģ = ''Екатерина Михайловна Мизулина'' | attēls = | mazs_att = | apraksts = Jekaterina Mizulina <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Krievijas Federācijas Sabiedriskā palāta]]s locekle | term_sākums = {{dat|2020|||N}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Droša interneta līga]]s direktore | term_sākums2 = {{dat|2017|||N}} | term_beigas2 = pašlaik | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1984|9|1}} | dzim_vieta = [[Jaroslavļa]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Mihails Mizulins | māte = [[Jeļena Mizulina]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = Sabiedriskā darbiniece, interneta regulācijas aktīviste | alma_mater = [[Londonas Universitāte]], [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jekaterina Mihailovna Mizulina''' ({{val|ru|Екатерина Михайловна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1984|9|1}} [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]]) ir [[Krievija]]s sabiedriskā darbiniece, [[Droša interneta līga]]s direktore un [[Krievijas Federācijas Sabiedriskā palāta]]s locekle. Viņa ir bijušās Krievijas politiķes un senatora [[Jeļena Mizulina|Jeļenas Mizulinas]] meita. Mizulina kļuvusi plaši pazīstama ar darbību interneta satura kontroles, bērnu aizsardzības internetā, sociālo tīklu monitoringa un Krievijas kultūras darbinieku, blogeru un mūziķu publiskas kritikas jomā. Viņas darbība ir izraisījusi plašu rezonansi Krievijas sabiedrībā un ārvalstu medijos. 2024. gadā viņa tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un vārda brīvības ierobežošanu.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Dzīvesgājums == Jekaterina Mizulina dzimusi 1984. gada 1. septembrī Jaroslavļā. Viņas māte ir Krievijas politiķe Jeļena Mizulina, kas bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte un vēlāk [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle. Tēvs Mihails Mizulins strādājis akadēmiskajā un izglītības jomā. 2004. gadā Mizulina absolvēja [[Londonas Universitāte]]s Austrumu un Āfrikas studiju skolu, kur studēja mākslas vēsturi un indonēziešu valodu. 2010. gadā viņa pabeidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s Āzijas un Āfrikas valstu institūtu.<ref>{{cite web|url=https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Studiju laikā viņa strādāja kā tulkotāja, tostarp ar ķīniešu valodu saistītās delegācijās. No 2010. gadiem Mizulina darbojās sabiedriskajā un labdarības sektorā. Viņa bija saistīta ar organizācijām, kas nodarbojās ar bērnu aizsardzību, interneta drošību un sociāliem projektiem. == Darbība Droša interneta līgā == 2017. gadā Mizulina kļuva par [[Droša interneta līga|Droša interneta līgas]] vadītāju. Organizācija sevi pozicionē kā struktūru, kas nodarbojas ar bērnu aizsardzību internetā, nelegāla satura meklēšanu, kiberdrošības jautājumiem un sadarbību ar valsts institūcijām. Mizulinas vadībā organizācija aktīvi iesaistījās sociālo tīklu, video platformu, blogeru, mūziķu un publisku personu satura pārbaudēs. Organizācija regulāri vērsās pie [[Roskomnadzor]]a, [[Krievijas Iekšlietu ministrija]]s, [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]]s un citām iestādēm ar lūgumiem pārbaudīt konkrētu saturu vai personas. 2021. gadā Mizulina publiski vērsās pret vairākiem populāriem Krievijas mūziķiem un blogeriem, apsūdzot tos narkotiku propagandā, destruktīva satura izplatīšanā vai kaitīgas ietekmes veicināšanā jauniešu vidū. Viņas darbības rezultātā atsevišķos gadījumos tika sāktas administratīvas lietas vai piemēroti sodi.<ref>{{cite news|url=https://www.vedomosti.ru/person/1188298-mizulina-ekaterina|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Ведомости|accessdate=10 May 2026}}</ref> Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Mizulina un Droša interneta līga pastiprināja aktivitāti pret pretkara saturu, neatkarīgiem medijiem, māksliniekiem un publiskām personām. 2022. gadā viņa vērsās pret [[Vikipēdija|Vikipēdijas]] rakstiem par karu Ukrainā, aicinot Krievijas iestādes pārbaudīt to saturu.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Darbība Sabiedriskajā palātā == Kopš 2020. gada Mizulina ir [[Krievijas Federācijas Sabiedriskā palāta]]s locekle.<ref>{{cite web|url=https://2023.oprf.ru/candidates/mizulina-ekaterina-mikhaylovna/|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Šajā amatā viņa darbojas jautājumos, kas saistīti ar informācijas vidi, interneta drošību, bērnu aizsardzību un sabiedrisko kontroli. Sabiedriskajā palātā Mizulina atbalstījusi stingrāku interneta regulāciju, sociālo tīklu uzraudzību un ierobežojumus saturam, kuru Krievijas varas iestādes vai viņas vadītā organizācija uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizulinas darbība ir plaši apspriesta Krievijas un ārvalstu medijos. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu drošības internetā aizstāvi un cīnītāju pret nelegālu vai kaitīgu saturu. Kritiķi savukārt norāda, ka viņas darbība saistīta ar cenzūru, pašcenzūras veicināšanu, publisku spiedienu uz māksliniekiem un blogeriem, kā arī ar politiski motivētu sūdzību iesniegšanu valsts iestādēm. 2023. un 2024. gadā vairāki Krievijas mediji rakstīja par Mizulinas tikšanās reizēm ar studentiem un jauniešiem Krievijas reģionos. Daļa šo tikšanos izraisīja konfliktus un diskusijas par vārda brīvību, politisko spiedienu un studentu reakciju uz viņas izteikumiem. == Sankcijas == 2024. gada 29. janvārī [[Eiropas Savienības Padome]] iekļāva Jekaterinu Mizulinu un Droša interneta līgu sankciju sarakstā Eiropas Savienības globālā cilvēktiesību sankciju režīma ietvaros. ES pamatojumā norādīja, ka Mizulina ir atbildīga par nopietniem un sistemātiskiem vārda un izteiksmes brīvības pārkāpumiem, tostarp par cenzūras prakses veicināšanu pret interneta satura veidotājiem un māksliniekiem Krievijas valdības interesēs.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> Par sankciju ieviešanu pret Mizulinu ziņoja arī Krievijas un starptautiskie mediji.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref><ref>{{cite news|url=https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/19845453|title=Евросоюз ввел санкции против Екатерины Мизулиной и Лиги безопасного интернета|publisher=ТАСС|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Personīgā dzīve == Jekaterina Mizulina ir Jeļenas Mizulinas meita. Viņas ģimene ir cieši saistīta ar Krievijas politisko vidi: māte ilgstoši darbojās parlamentā un bija pazīstama ar konservatīvām likumdošanas iniciatīvām ģimenes, bērnu aizsardzības un interneta regulācijas jomā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna Profils Krievijas Federācijas Sabiedriskajā palātā] {{ru ikona}} * [https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/ ES Padomes paziņojums par sankcijām] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jekaterina}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Krievijas politiķu ģimenes locekļi]] [[Kategorija:Jaroslavļā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Londonas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] oubzyipgv0duuy7e1qb754ikohq6apw 4466093 4466092 2026-05-10T12:05:44Z Votre Provocateur 111653 4466093 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jekaterina Mizulina | vārds_orģ = ''Екатерина Михайловна Мизулина'' | attēls = | mazs_att = | apraksts = Jekaterina Mizulina <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Krievijas Federācijas Sabiedriskā palāta]]s locekle | term_sākums = {{dat|2020|||N}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Droša interneta līga]]s direktore | term_sākums2 = {{dat|2017|||N}} | term_beigas2 = pašlaik | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1984|9|1}} | dzim_vieta = [[Jaroslavļa]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Mihails Mizulins | māte = [[Jeļena Mizulina]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = Sabiedriskā darbiniece, interneta regulācijas aktīviste | alma_mater = [[Londonas Universitāte]], [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jekaterina Mihailovna Mizulina''' ({{val|ru|Екатерина Михайловна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1984|9|1}} [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]]) ir [[Krievija]]s sabiedriskā darbiniece, Tā saucamā <nowiki>''Droša interneta līgas direktore''</nowiki> un Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas locekle. Viņa ir bijušās Krievijas politiķes un senatora [[Jeļena Mizulina|Jeļenas Mizulinas]] meita. Mizulina kļuvusi plaši pazīstama ar darbību interneta satura kontroles, bērnu aizsardzības internetā, sociālo tīklu monitoringa un Krievijas kultūras darbinieku, blogeru un mūziķu publiskas kritikas jomā. Viņas darbība ir izraisījusi plašu rezonansi Krievijas sabiedrībā un ārvalstu medijos. 2024. gadā viņa tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un vārda brīvības ierobežošanu.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Dzīvesgājums == Jekaterina Mizulina dzimusi 1984. gada 1. septembrī Jaroslavļā. Viņas māte ir Krievijas politiķe Jeļena Mizulina, kas bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte un vēlāk [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle. Tēvs Mihails Mizulins strādājis akadēmiskajā un izglītības jomā. 2004. gadā Mizulina absolvēja [[Londonas Universitāte]]s Austrumu un Āfrikas studiju skolu, kur studēja mākslas vēsturi un indonēziešu valodu. 2010. gadā viņa pabeidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s Āzijas un Āfrikas valstu institūtu.<ref>{{cite web|url=https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Studiju laikā viņa strādāja kā tulkotāja, tostarp ar ķīniešu valodu saistītās delegācijās. No 2010. gadiem Mizulina darbojās sabiedriskajā un labdarības sektorā. Viņa bija saistīta ar organizācijām, kas nodarbojās ar bērnu aizsardzību, interneta drošību un sociāliem projektiem. == Darbība Droša interneta līgā == 2017. gadā Mizulina kļuva par Droša interneta līgas vadītāju. Organizācija sevi pozicionē kā struktūru, kas nodarbojas ar bērnu aizsardzību internetā, nelegāla satura meklēšanu, kiberdrošības jautājumiem un sadarbību ar valsts institūcijām. Mizulinas vadībā organizācija aktīvi iesaistījās sociālo tīklu, video platformu, blogeru, mūziķu un publisku personu satura pārbaudēs. Organizācija regulāri vērsās pie [[Roskomnadzor]]a, [[Krievijas Iekšlietu ministrija]]s, [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]]s un citām iestādēm ar lūgumiem pārbaudīt konkrētu saturu vai personas. 2021. gadā Mizulina publiski vērsās pret vairākiem populāriem Krievijas mūziķiem un blogeriem, apsūdzot tos narkotiku propagandā, destruktīva satura izplatīšanā vai kaitīgas ietekmes veicināšanā jauniešu vidū. Viņas darbības rezultātā atsevišķos gadījumos tika sāktas administratīvas lietas vai piemēroti sodi.<ref>{{cite news|url=https://www.vedomosti.ru/person/1188298-mizulina-ekaterina|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Ведомости|accessdate=10 May 2026}}</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Mizulina un Droša interneta līga pastiprināja aktivitāti pret pretkara saturu, neatkarīgiem medijiem, māksliniekiem un publiskām personām. 2022. gadā viņa vērsās pret [[Vikipēdija|Vikipēdijas]] rakstiem par karu Ukrainā, aicinot Krievijas iestādes pārbaudīt to saturu.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Darbība Sabiedriskajā palātā == Kopš 2020. gada Mizulina ir Krievijas Federācijas Sabiedriskā spalātas locekle.<ref>{{cite web|url=https://2023.oprf.ru/candidates/mizulina-ekaterina-mikhaylovna/|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Šajā amatā viņa darbojas jautājumos, kas saistīti ar informācijas vidi, interneta drošību, bērnu aizsardzību un sabiedrisko kontroli. Sabiedriskajā palātā Mizulina atbalstījusi stingrāku interneta regulāciju, sociālo tīklu uzraudzību un ierobežojumus saturam, kuru Krievijas varas iestādes vai viņas vadītā organizācija uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizulinas darbība ir plaši apspriesta Krievijas un ārvalstu medijos. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu drošības internetā aizstāvi un cīnītāju pret nelegālu vai kaitīgu saturu. Kritiķi savukārt norāda, ka viņas darbība saistīta ar cenzūru, pašcenzūras veicināšanu, publisku spiedienu uz māksliniekiem un blogeriem, kā arī ar politiski motivētu sūdzību iesniegšanu valsts iestādēm. 2023. un 2024. gadā vairāki Krievijas mediji rakstīja par Mizulinas tikšanās reizēm ar studentiem un jauniešiem Krievijas reģionos. Daļa šo tikšanos izraisīja konfliktus un diskusijas par vārda brīvību, politisko spiedienu un studentu reakciju uz viņas izteikumiem. == Sankcijas == 2024. gada 29. janvārī [[Eiropas Savienības Padome]] iekļāva Jekaterinu Mizulinu un Droša interneta līgu sankciju sarakstā Eiropas Savienības globālā cilvēktiesību sankciju režīma ietvaros. ES pamatojumā norādīja, ka Mizulina ir atbildīga par nopietniem un sistemātiskiem vārda un izteiksmes brīvības pārkāpumiem, tostarp par cenzūras prakses veicināšanu pret interneta satura veidotājiem un māksliniekiem Krievijas valdības interesēs.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> Par sankciju ieviešanu pret Mizulinu ziņoja arī Krievijas un starptautiskie mediji.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref><ref>{{cite news|url=https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/19845453|title=Евросоюз ввел санкции против Екатерины Мизулиной и Лиги безопасного интернета|publisher=ТАСС|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna Profils Krievijas Federācijas Sabiedriskajā palātā] {{ru ikona}} * [https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/ ES Padomes paziņojums par sankcijām] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jekaterina}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Krievijas politiķu ģimenes locekļi]] [[Kategorija:Jaroslavļā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Londonas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] el2gfnsnd4sk9bjjn5yc3l3mdutmvoc 4466094 4466093 2026-05-10T12:06:17Z Votre Provocateur 111653 4466094 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jekaterina Mizulina | vārds_orģ = ''Екатерина Михайловна Мизулина'' | attēls = | mazs_att = | apraksts = Jekaterina Mizulina <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Krievijas Federācijas Sabiedriskās palāta]]s locekle | term_sākums = <nowiki>{{dat|2020|||N}</nowiki> | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Droša interneta līga]]s direktore | term_sākums2 = {{dat|2017|||N}} | term_beigas2 = pašlaik | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1984|9|1}} | dzim_vieta = [[Jaroslavļa]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Mihails Mizulins | māte = [[Jeļena Mizulina]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = Sabiedriskā darbiniece, interneta regulācijas aktīviste | alma_mater = [[Londonas Universitāte]], [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jekaterina Mihailovna Mizulina''' ({{val|ru|Екатерина Михайловна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1984|9|1}} [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]]) ir [[Krievija]]s sabiedriskā darbiniece, Tā saucamā <nowiki>''Droša interneta līgas direktore''</nowiki> un Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas locekle. Viņa ir bijušās Krievijas politiķes un senatora [[Jeļena Mizulina|Jeļenas Mizulinas]] meita. Mizulina kļuvusi plaši pazīstama ar darbību interneta satura kontroles, bērnu aizsardzības internetā, sociālo tīklu monitoringa un Krievijas kultūras darbinieku, blogeru un mūziķu publiskas kritikas jomā. Viņas darbība ir izraisījusi plašu rezonansi Krievijas sabiedrībā un ārvalstu medijos. 2024. gadā viņa tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un vārda brīvības ierobežošanu.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Dzīvesgājums == Jekaterina Mizulina dzimusi 1984. gada 1. septembrī Jaroslavļā. Viņas māte ir Krievijas politiķe Jeļena Mizulina, kas bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte un vēlāk [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle. Tēvs Mihails Mizulins strādājis akadēmiskajā un izglītības jomā. 2004. gadā Mizulina absolvēja [[Londonas Universitāte]]s Austrumu un Āfrikas studiju skolu, kur studēja mākslas vēsturi un indonēziešu valodu. 2010. gadā viņa pabeidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s Āzijas un Āfrikas valstu institūtu.<ref>{{cite web|url=https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Studiju laikā viņa strādāja kā tulkotāja, tostarp ar ķīniešu valodu saistītās delegācijās. No 2010. gadiem Mizulina darbojās sabiedriskajā un labdarības sektorā. Viņa bija saistīta ar organizācijām, kas nodarbojās ar bērnu aizsardzību, interneta drošību un sociāliem projektiem. == Darbība Droša interneta līgā == 2017. gadā Mizulina kļuva par Droša interneta līgas vadītāju. Organizācija sevi pozicionē kā struktūru, kas nodarbojas ar bērnu aizsardzību internetā, nelegāla satura meklēšanu, kiberdrošības jautājumiem un sadarbību ar valsts institūcijām. Mizulinas vadībā organizācija aktīvi iesaistījās sociālo tīklu, video platformu, blogeru, mūziķu un publisku personu satura pārbaudēs. Organizācija regulāri vērsās pie [[Roskomnadzor]]a, [[Krievijas Iekšlietu ministrija]]s, [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]]s un citām iestādēm ar lūgumiem pārbaudīt konkrētu saturu vai personas. 2021. gadā Mizulina publiski vērsās pret vairākiem populāriem Krievijas mūziķiem un blogeriem, apsūdzot tos narkotiku propagandā, destruktīva satura izplatīšanā vai kaitīgas ietekmes veicināšanā jauniešu vidū. Viņas darbības rezultātā atsevišķos gadījumos tika sāktas administratīvas lietas vai piemēroti sodi.<ref>{{cite news|url=https://www.vedomosti.ru/person/1188298-mizulina-ekaterina|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Ведомости|accessdate=10 May 2026}}</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Mizulina un Droša interneta līga pastiprināja aktivitāti pret pretkara saturu, neatkarīgiem medijiem, māksliniekiem un publiskām personām. 2022. gadā viņa vērsās pret [[Vikipēdija|Vikipēdijas]] rakstiem par karu Ukrainā, aicinot Krievijas iestādes pārbaudīt to saturu.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Darbība Sabiedriskajā palātā == Kopš 2020. gada Mizulina ir Krievijas Federācijas Sabiedriskā spalātas locekle.<ref>{{cite web|url=https://2023.oprf.ru/candidates/mizulina-ekaterina-mikhaylovna/|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Šajā amatā viņa darbojas jautājumos, kas saistīti ar informācijas vidi, interneta drošību, bērnu aizsardzību un sabiedrisko kontroli. Sabiedriskajā palātā Mizulina atbalstījusi stingrāku interneta regulāciju, sociālo tīklu uzraudzību un ierobežojumus saturam, kuru Krievijas varas iestādes vai viņas vadītā organizācija uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizulinas darbība ir plaši apspriesta Krievijas un ārvalstu medijos. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu drošības internetā aizstāvi un cīnītāju pret nelegālu vai kaitīgu saturu. Kritiķi savukārt norāda, ka viņas darbība saistīta ar cenzūru, pašcenzūras veicināšanu, publisku spiedienu uz māksliniekiem un blogeriem, kā arī ar politiski motivētu sūdzību iesniegšanu valsts iestādēm. 2023. un 2024. gadā vairāki Krievijas mediji rakstīja par Mizulinas tikšanās reizēm ar studentiem un jauniešiem Krievijas reģionos. Daļa šo tikšanos izraisīja konfliktus un diskusijas par vārda brīvību, politisko spiedienu un studentu reakciju uz viņas izteikumiem. == Sankcijas == 2024. gada 29. janvārī [[Eiropas Savienības Padome]] iekļāva Jekaterinu Mizulinu un Droša interneta līgu sankciju sarakstā Eiropas Savienības globālā cilvēktiesību sankciju režīma ietvaros. ES pamatojumā norādīja, ka Mizulina ir atbildīga par nopietniem un sistemātiskiem vārda un izteiksmes brīvības pārkāpumiem, tostarp par cenzūras prakses veicināšanu pret interneta satura veidotājiem un māksliniekiem Krievijas valdības interesēs.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> Par sankciju ieviešanu pret Mizulinu ziņoja arī Krievijas un starptautiskie mediji.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref><ref>{{cite news|url=https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/19845453|title=Евросоюз ввел санкции против Екатерины Мизулиной и Лиги безопасного интернета|publisher=ТАСС|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna Profils Krievijas Federācijas Sabiedriskajā palātā] {{ru ikona}} * [https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/ ES Padomes paziņojums par sankcijām] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jekaterina}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Krievijas politiķu ģimenes locekļi]] [[Kategorija:Jaroslavļā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Londonas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] 198em1gaosva4z1kr2r41yyzy9q73pf 4466095 4466094 2026-05-10T12:06:45Z Votre Provocateur 111653 4466095 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jekaterina Mizulina | vārds_orģ = ''Екатерина Михайловна Мизулина'' | attēls = | mazs_att = | apraksts = Jekaterina Mizulina <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Krievijas Federācijas Sabiedriskās palāta]]s locekle | term_sākums = <nowiki>{{dat|2020|||N}</nowiki> | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1984|9|1}} | dzim_vieta = [[Jaroslavļa]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Mihails Mizulins | māte = [[Jeļena Mizulina]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = Sabiedriskā darbiniece, interneta regulācijas aktīviste | alma_mater = [[Londonas Universitāte]], [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jekaterina Mihailovna Mizulina''' ({{val|ru|Екатерина Михайловна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1984|9|1}} [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]]) ir [[Krievija]]s sabiedriskā darbiniece, Tā saucamā <nowiki>''Droša interneta līgas direktore''</nowiki> un Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas locekle. Viņa ir bijušās Krievijas politiķes un senatora [[Jeļena Mizulina|Jeļenas Mizulinas]] meita. Mizulina kļuvusi plaši pazīstama ar darbību interneta satura kontroles, bērnu aizsardzības internetā, sociālo tīklu monitoringa un Krievijas kultūras darbinieku, blogeru un mūziķu publiskas kritikas jomā. Viņas darbība ir izraisījusi plašu rezonansi Krievijas sabiedrībā un ārvalstu medijos. 2024. gadā viņa tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un vārda brīvības ierobežošanu.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Dzīvesgājums == Jekaterina Mizulina dzimusi 1984. gada 1. septembrī Jaroslavļā. Viņas māte ir Krievijas politiķe Jeļena Mizulina, kas bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte un vēlāk [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle. Tēvs Mihails Mizulins strādājis akadēmiskajā un izglītības jomā. 2004. gadā Mizulina absolvēja [[Londonas Universitāte]]s Austrumu un Āfrikas studiju skolu, kur studēja mākslas vēsturi un indonēziešu valodu. 2010. gadā viņa pabeidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s Āzijas un Āfrikas valstu institūtu.<ref>{{cite web|url=https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Studiju laikā viņa strādāja kā tulkotāja, tostarp ar ķīniešu valodu saistītās delegācijās. No 2010. gadiem Mizulina darbojās sabiedriskajā un labdarības sektorā. Viņa bija saistīta ar organizācijām, kas nodarbojās ar bērnu aizsardzību, interneta drošību un sociāliem projektiem. == Darbība Droša interneta līgā == 2017. gadā Mizulina kļuva par Droša interneta līgas vadītāju. Organizācija sevi pozicionē kā struktūru, kas nodarbojas ar bērnu aizsardzību internetā, nelegāla satura meklēšanu, kiberdrošības jautājumiem un sadarbību ar valsts institūcijām. Mizulinas vadībā organizācija aktīvi iesaistījās sociālo tīklu, video platformu, blogeru, mūziķu un publisku personu satura pārbaudēs. Organizācija regulāri vērsās pie [[Roskomnadzor]]a, [[Krievijas Iekšlietu ministrija]]s, [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]]s un citām iestādēm ar lūgumiem pārbaudīt konkrētu saturu vai personas. 2021. gadā Mizulina publiski vērsās pret vairākiem populāriem Krievijas mūziķiem un blogeriem, apsūdzot tos narkotiku propagandā, destruktīva satura izplatīšanā vai kaitīgas ietekmes veicināšanā jauniešu vidū. Viņas darbības rezultātā atsevišķos gadījumos tika sāktas administratīvas lietas vai piemēroti sodi.<ref>{{cite news|url=https://www.vedomosti.ru/person/1188298-mizulina-ekaterina|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Ведомости|accessdate=10 May 2026}}</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Mizulina un Droša interneta līga pastiprināja aktivitāti pret pretkara saturu, neatkarīgiem medijiem, māksliniekiem un publiskām personām. 2022. gadā viņa vērsās pret [[Vikipēdija|Vikipēdijas]] rakstiem par karu Ukrainā, aicinot Krievijas iestādes pārbaudīt to saturu.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Darbība Sabiedriskajā palātā == Kopš 2020. gada Mizulina ir Krievijas Federācijas Sabiedriskā spalātas locekle.<ref>{{cite web|url=https://2023.oprf.ru/candidates/mizulina-ekaterina-mikhaylovna/|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Šajā amatā viņa darbojas jautājumos, kas saistīti ar informācijas vidi, interneta drošību, bērnu aizsardzību un sabiedrisko kontroli. Sabiedriskajā palātā Mizulina atbalstījusi stingrāku interneta regulāciju, sociālo tīklu uzraudzību un ierobežojumus saturam, kuru Krievijas varas iestādes vai viņas vadītā organizācija uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizulinas darbība ir plaši apspriesta Krievijas un ārvalstu medijos. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu drošības internetā aizstāvi un cīnītāju pret nelegālu vai kaitīgu saturu. Kritiķi savukārt norāda, ka viņas darbība saistīta ar cenzūru, pašcenzūras veicināšanu, publisku spiedienu uz māksliniekiem un blogeriem, kā arī ar politiski motivētu sūdzību iesniegšanu valsts iestādēm. 2023. un 2024. gadā vairāki Krievijas mediji rakstīja par Mizulinas tikšanās reizēm ar studentiem un jauniešiem Krievijas reģionos. Daļa šo tikšanos izraisīja konfliktus un diskusijas par vārda brīvību, politisko spiedienu un studentu reakciju uz viņas izteikumiem. == Sankcijas == 2024. gada 29. janvārī [[Eiropas Savienības Padome]] iekļāva Jekaterinu Mizulinu un Droša interneta līgu sankciju sarakstā Eiropas Savienības globālā cilvēktiesību sankciju režīma ietvaros. ES pamatojumā norādīja, ka Mizulina ir atbildīga par nopietniem un sistemātiskiem vārda un izteiksmes brīvības pārkāpumiem, tostarp par cenzūras prakses veicināšanu pret interneta satura veidotājiem un māksliniekiem Krievijas valdības interesēs.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> Par sankciju ieviešanu pret Mizulinu ziņoja arī Krievijas un starptautiskie mediji.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref><ref>{{cite news|url=https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/19845453|title=Евросоюз ввел санкции против Екатерины Мизулиной и Лиги безопасного интернета|publisher=ТАСС|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna Profils Krievijas Federācijas Sabiedriskajā palātā] {{ru ikona}} * [https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/ ES Padomes paziņojums par sankcijām] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jekaterina}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Krievijas politiķu ģimenes locekļi]] [[Kategorija:Jaroslavļā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Londonas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] 7viqbww91k1vyjjlg6anycx9z9wxbx0 4466096 4466095 2026-05-10T12:06:55Z Votre Provocateur 111653 4466096 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jekaterina Mizulina | vārds_orģ = ''Екатерина Михайловна Мизулина'' | attēls = | mazs_att = | apraksts = Jekaterina Mizulina <!------ Pirmais amats ------>| amats = | term_sākums = | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1984|9|1}} | dzim_vieta = [[Jaroslavļa]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Mihails Mizulins | māte = [[Jeļena Mizulina]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = Sabiedriskā darbiniece, interneta regulācijas aktīviste | alma_mater = [[Londonas Universitāte]], [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jekaterina Mihailovna Mizulina''' ({{val|ru|Екатерина Михайловна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1984|9|1}} [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]]) ir [[Krievija]]s sabiedriskā darbiniece, Tā saucamā <nowiki>''Droša interneta līgas direktore''</nowiki> un Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas locekle. Viņa ir bijušās Krievijas politiķes un senatora [[Jeļena Mizulina|Jeļenas Mizulinas]] meita. Mizulina kļuvusi plaši pazīstama ar darbību interneta satura kontroles, bērnu aizsardzības internetā, sociālo tīklu monitoringa un Krievijas kultūras darbinieku, blogeru un mūziķu publiskas kritikas jomā. Viņas darbība ir izraisījusi plašu rezonansi Krievijas sabiedrībā un ārvalstu medijos. 2024. gadā viņa tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un vārda brīvības ierobežošanu.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Dzīvesgājums == Jekaterina Mizulina dzimusi 1984. gada 1. septembrī Jaroslavļā. Viņas māte ir Krievijas politiķe Jeļena Mizulina, kas bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte un vēlāk [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle. Tēvs Mihails Mizulins strādājis akadēmiskajā un izglītības jomā. 2004. gadā Mizulina absolvēja [[Londonas Universitāte]]s Austrumu un Āfrikas studiju skolu, kur studēja mākslas vēsturi un indonēziešu valodu. 2010. gadā viņa pabeidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s Āzijas un Āfrikas valstu institūtu.<ref>{{cite web|url=https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Studiju laikā viņa strādāja kā tulkotāja, tostarp ar ķīniešu valodu saistītās delegācijās. No 2010. gadiem Mizulina darbojās sabiedriskajā un labdarības sektorā. Viņa bija saistīta ar organizācijām, kas nodarbojās ar bērnu aizsardzību, interneta drošību un sociāliem projektiem. == Darbība Droša interneta līgā == 2017. gadā Mizulina kļuva par Droša interneta līgas vadītāju. Organizācija sevi pozicionē kā struktūru, kas nodarbojas ar bērnu aizsardzību internetā, nelegāla satura meklēšanu, kiberdrošības jautājumiem un sadarbību ar valsts institūcijām. Mizulinas vadībā organizācija aktīvi iesaistījās sociālo tīklu, video platformu, blogeru, mūziķu un publisku personu satura pārbaudēs. Organizācija regulāri vērsās pie [[Roskomnadzor]]a, [[Krievijas Iekšlietu ministrija]]s, [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]]s un citām iestādēm ar lūgumiem pārbaudīt konkrētu saturu vai personas. 2021. gadā Mizulina publiski vērsās pret vairākiem populāriem Krievijas mūziķiem un blogeriem, apsūdzot tos narkotiku propagandā, destruktīva satura izplatīšanā vai kaitīgas ietekmes veicināšanā jauniešu vidū. Viņas darbības rezultātā atsevišķos gadījumos tika sāktas administratīvas lietas vai piemēroti sodi.<ref>{{cite news|url=https://www.vedomosti.ru/person/1188298-mizulina-ekaterina|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Ведомости|accessdate=10 May 2026}}</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Mizulina un Droša interneta līga pastiprināja aktivitāti pret pretkara saturu, neatkarīgiem medijiem, māksliniekiem un publiskām personām. 2022. gadā viņa vērsās pret [[Vikipēdija|Vikipēdijas]] rakstiem par karu Ukrainā, aicinot Krievijas iestādes pārbaudīt to saturu.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Darbība Sabiedriskajā palātā == Kopš 2020. gada Mizulina ir Krievijas Federācijas Sabiedriskā spalātas locekle.<ref>{{cite web|url=https://2023.oprf.ru/candidates/mizulina-ekaterina-mikhaylovna/|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Šajā amatā viņa darbojas jautājumos, kas saistīti ar informācijas vidi, interneta drošību, bērnu aizsardzību un sabiedrisko kontroli. Sabiedriskajā palātā Mizulina atbalstījusi stingrāku interneta regulāciju, sociālo tīklu uzraudzību un ierobežojumus saturam, kuru Krievijas varas iestādes vai viņas vadītā organizācija uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizulinas darbība ir plaši apspriesta Krievijas un ārvalstu medijos. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu drošības internetā aizstāvi un cīnītāju pret nelegālu vai kaitīgu saturu. Kritiķi savukārt norāda, ka viņas darbība saistīta ar cenzūru, pašcenzūras veicināšanu, publisku spiedienu uz māksliniekiem un blogeriem, kā arī ar politiski motivētu sūdzību iesniegšanu valsts iestādēm. 2023. un 2024. gadā vairāki Krievijas mediji rakstīja par Mizulinas tikšanās reizēm ar studentiem un jauniešiem Krievijas reģionos. Daļa šo tikšanos izraisīja konfliktus un diskusijas par vārda brīvību, politisko spiedienu un studentu reakciju uz viņas izteikumiem. == Sankcijas == 2024. gada 29. janvārī [[Eiropas Savienības Padome]] iekļāva Jekaterinu Mizulinu un Droša interneta līgu sankciju sarakstā Eiropas Savienības globālā cilvēktiesību sankciju režīma ietvaros. ES pamatojumā norādīja, ka Mizulina ir atbildīga par nopietniem un sistemātiskiem vārda un izteiksmes brīvības pārkāpumiem, tostarp par cenzūras prakses veicināšanu pret interneta satura veidotājiem un māksliniekiem Krievijas valdības interesēs.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> Par sankciju ieviešanu pret Mizulinu ziņoja arī Krievijas un starptautiskie mediji.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref><ref>{{cite news|url=https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/19845453|title=Евросоюз ввел санкции против Екатерины Мизулиной и Лиги безопасного интернета|publisher=ТАСС|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna Profils Krievijas Federācijas Sabiedriskajā palātā] {{ru ikona}} * [https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/ ES Padomes paziņojums par sankcijām] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jekaterina}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Krievijas politiķu ģimenes locekļi]] [[Kategorija:Jaroslavļā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Londonas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] 9oa2oqlzgvlg9o48sgih6ohtm8bxqku 4466097 4466096 2026-05-10T12:07:09Z Votre Provocateur 111653 4466097 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jekaterina Mizulina | vārds_orģ = ''Екатерина Михайловна Мизулина'' | attēls = | mazs_att = | apraksts = | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1984|9|1}} | dzim_vieta = [[Jaroslavļa]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Mihails Mizulins | māte = [[Jeļena Mizulina]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = Sabiedriskā darbiniece, interneta regulācijas aktīviste | alma_mater = [[Londonas Universitāte]], [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jekaterina Mihailovna Mizulina''' ({{val|ru|Екатерина Михайловна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1984|9|1}} [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]]) ir [[Krievija]]s sabiedriskā darbiniece, Tā saucamā <nowiki>''Droša interneta līgas direktore''</nowiki> un Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas locekle. Viņa ir bijušās Krievijas politiķes un senatora [[Jeļena Mizulina|Jeļenas Mizulinas]] meita. Mizulina kļuvusi plaši pazīstama ar darbību interneta satura kontroles, bērnu aizsardzības internetā, sociālo tīklu monitoringa un Krievijas kultūras darbinieku, blogeru un mūziķu publiskas kritikas jomā. Viņas darbība ir izraisījusi plašu rezonansi Krievijas sabiedrībā un ārvalstu medijos. 2024. gadā viņa tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un vārda brīvības ierobežošanu.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Dzīvesgājums == Jekaterina Mizulina dzimusi 1984. gada 1. septembrī Jaroslavļā. Viņas māte ir Krievijas politiķe Jeļena Mizulina, kas bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte un vēlāk [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle. Tēvs Mihails Mizulins strādājis akadēmiskajā un izglītības jomā. 2004. gadā Mizulina absolvēja [[Londonas Universitāte]]s Austrumu un Āfrikas studiju skolu, kur studēja mākslas vēsturi un indonēziešu valodu. 2010. gadā viņa pabeidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s Āzijas un Āfrikas valstu institūtu.<ref>{{cite web|url=https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Studiju laikā viņa strādāja kā tulkotāja, tostarp ar ķīniešu valodu saistītās delegācijās. No 2010. gadiem Mizulina darbojās sabiedriskajā un labdarības sektorā. Viņa bija saistīta ar organizācijām, kas nodarbojās ar bērnu aizsardzību, interneta drošību un sociāliem projektiem. == Darbība Droša interneta līgā == 2017. gadā Mizulina kļuva par Droša interneta līgas vadītāju. Organizācija sevi pozicionē kā struktūru, kas nodarbojas ar bērnu aizsardzību internetā, nelegāla satura meklēšanu, kiberdrošības jautājumiem un sadarbību ar valsts institūcijām. Mizulinas vadībā organizācija aktīvi iesaistījās sociālo tīklu, video platformu, blogeru, mūziķu un publisku personu satura pārbaudēs. Organizācija regulāri vērsās pie [[Roskomnadzor]]a, [[Krievijas Iekšlietu ministrija]]s, [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]]s un citām iestādēm ar lūgumiem pārbaudīt konkrētu saturu vai personas. 2021. gadā Mizulina publiski vērsās pret vairākiem populāriem Krievijas mūziķiem un blogeriem, apsūdzot tos narkotiku propagandā, destruktīva satura izplatīšanā vai kaitīgas ietekmes veicināšanā jauniešu vidū. Viņas darbības rezultātā atsevišķos gadījumos tika sāktas administratīvas lietas vai piemēroti sodi.<ref>{{cite news|url=https://www.vedomosti.ru/person/1188298-mizulina-ekaterina|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Ведомости|accessdate=10 May 2026}}</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Mizulina un Droša interneta līga pastiprināja aktivitāti pret pretkara saturu, neatkarīgiem medijiem, māksliniekiem un publiskām personām. 2022. gadā viņa vērsās pret [[Vikipēdija|Vikipēdijas]] rakstiem par karu Ukrainā, aicinot Krievijas iestādes pārbaudīt to saturu.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Darbība Sabiedriskajā palātā == Kopš 2020. gada Mizulina ir Krievijas Federācijas Sabiedriskā spalātas locekle.<ref>{{cite web|url=https://2023.oprf.ru/candidates/mizulina-ekaterina-mikhaylovna/|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Šajā amatā viņa darbojas jautājumos, kas saistīti ar informācijas vidi, interneta drošību, bērnu aizsardzību un sabiedrisko kontroli. Sabiedriskajā palātā Mizulina atbalstījusi stingrāku interneta regulāciju, sociālo tīklu uzraudzību un ierobežojumus saturam, kuru Krievijas varas iestādes vai viņas vadītā organizācija uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizulinas darbība ir plaši apspriesta Krievijas un ārvalstu medijos. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu drošības internetā aizstāvi un cīnītāju pret nelegālu vai kaitīgu saturu. Kritiķi savukārt norāda, ka viņas darbība saistīta ar cenzūru, pašcenzūras veicināšanu, publisku spiedienu uz māksliniekiem un blogeriem, kā arī ar politiski motivētu sūdzību iesniegšanu valsts iestādēm. 2023. un 2024. gadā vairāki Krievijas mediji rakstīja par Mizulinas tikšanās reizēm ar studentiem un jauniešiem Krievijas reģionos. Daļa šo tikšanos izraisīja konfliktus un diskusijas par vārda brīvību, politisko spiedienu un studentu reakciju uz viņas izteikumiem. == Sankcijas == 2024. gada 29. janvārī [[Eiropas Savienības Padome]] iekļāva Jekaterinu Mizulinu un Droša interneta līgu sankciju sarakstā Eiropas Savienības globālā cilvēktiesību sankciju režīma ietvaros. ES pamatojumā norādīja, ka Mizulina ir atbildīga par nopietniem un sistemātiskiem vārda un izteiksmes brīvības pārkāpumiem, tostarp par cenzūras prakses veicināšanu pret interneta satura veidotājiem un māksliniekiem Krievijas valdības interesēs.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> Par sankciju ieviešanu pret Mizulinu ziņoja arī Krievijas un starptautiskie mediji.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref><ref>{{cite news|url=https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/19845453|title=Евросоюз ввел санкции против Екатерины Мизулиной и Лиги безопасного интернета|publisher=ТАСС|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna Profils Krievijas Federācijas Sabiedriskajā palātā] {{ru ikona}} * [https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/ ES Padomes paziņojums par sankcijām] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jekaterina}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Krievijas politiķu ģimenes locekļi]] [[Kategorija:Jaroslavļā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Londonas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] fe299ytgtr7lfnzl7brpyr402szzrj8 4466098 4466097 2026-05-10T12:07:27Z Votre Provocateur 111653 4466098 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jekaterina Mizulina | vārds_orģ = ''Екатерина Михайловна Мизулина'' | attēls = Екатерина_Мизулина_(16-03-2022)_(cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1984|9|1}} | dzim_vieta = [[Jaroslavļa]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Mihails Mizulins | māte = [[Jeļena Mizulina]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = Sabiedriskā darbiniece, interneta regulācijas aktīviste | alma_mater = [[Londonas Universitāte]], [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jekaterina Mihailovna Mizulina''' ({{val|ru|Екатерина Михайловна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1984|9|1}} [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]]) ir [[Krievija]]s sabiedriskā darbiniece, Tā saucamā <nowiki>''Droša interneta līgas direktore''</nowiki> un Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas locekle. Viņa ir bijušās Krievijas politiķes un senatora [[Jeļena Mizulina|Jeļenas Mizulinas]] meita. Mizulina kļuvusi plaši pazīstama ar darbību interneta satura kontroles, bērnu aizsardzības internetā, sociālo tīklu monitoringa un Krievijas kultūras darbinieku, blogeru un mūziķu publiskas kritikas jomā. Viņas darbība ir izraisījusi plašu rezonansi Krievijas sabiedrībā un ārvalstu medijos. 2024. gadā viņa tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un vārda brīvības ierobežošanu.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Dzīvesgājums == Jekaterina Mizulina dzimusi 1984. gada 1. septembrī Jaroslavļā. Viņas māte ir Krievijas politiķe Jeļena Mizulina, kas bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte un vēlāk [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle. Tēvs Mihails Mizulins strādājis akadēmiskajā un izglītības jomā. 2004. gadā Mizulina absolvēja [[Londonas Universitāte]]s Austrumu un Āfrikas studiju skolu, kur studēja mākslas vēsturi un indonēziešu valodu. 2010. gadā viņa pabeidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s Āzijas un Āfrikas valstu institūtu.<ref>{{cite web|url=https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Studiju laikā viņa strādāja kā tulkotāja, tostarp ar ķīniešu valodu saistītās delegācijās. No 2010. gadiem Mizulina darbojās sabiedriskajā un labdarības sektorā. Viņa bija saistīta ar organizācijām, kas nodarbojās ar bērnu aizsardzību, interneta drošību un sociāliem projektiem. == Darbība Droša interneta līgā == 2017. gadā Mizulina kļuva par Droša interneta līgas vadītāju. Organizācija sevi pozicionē kā struktūru, kas nodarbojas ar bērnu aizsardzību internetā, nelegāla satura meklēšanu, kiberdrošības jautājumiem un sadarbību ar valsts institūcijām. Mizulinas vadībā organizācija aktīvi iesaistījās sociālo tīklu, video platformu, blogeru, mūziķu un publisku personu satura pārbaudēs. Organizācija regulāri vērsās pie [[Roskomnadzor]]a, [[Krievijas Iekšlietu ministrija]]s, [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]]s un citām iestādēm ar lūgumiem pārbaudīt konkrētu saturu vai personas. 2021. gadā Mizulina publiski vērsās pret vairākiem populāriem Krievijas mūziķiem un blogeriem, apsūdzot tos narkotiku propagandā, destruktīva satura izplatīšanā vai kaitīgas ietekmes veicināšanā jauniešu vidū. Viņas darbības rezultātā atsevišķos gadījumos tika sāktas administratīvas lietas vai piemēroti sodi.<ref>{{cite news|url=https://www.vedomosti.ru/person/1188298-mizulina-ekaterina|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Ведомости|accessdate=10 May 2026}}</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Mizulina un Droša interneta līga pastiprināja aktivitāti pret pretkara saturu, neatkarīgiem medijiem, māksliniekiem un publiskām personām. 2022. gadā viņa vērsās pret [[Vikipēdija|Vikipēdijas]] rakstiem par karu Ukrainā, aicinot Krievijas iestādes pārbaudīt to saturu.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Darbība Sabiedriskajā palātā == Kopš 2020. gada Mizulina ir Krievijas Federācijas Sabiedriskā spalātas locekle.<ref>{{cite web|url=https://2023.oprf.ru/candidates/mizulina-ekaterina-mikhaylovna/|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Šajā amatā viņa darbojas jautājumos, kas saistīti ar informācijas vidi, interneta drošību, bērnu aizsardzību un sabiedrisko kontroli. Sabiedriskajā palātā Mizulina atbalstījusi stingrāku interneta regulāciju, sociālo tīklu uzraudzību un ierobežojumus saturam, kuru Krievijas varas iestādes vai viņas vadītā organizācija uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizulinas darbība ir plaši apspriesta Krievijas un ārvalstu medijos. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu drošības internetā aizstāvi un cīnītāju pret nelegālu vai kaitīgu saturu. Kritiķi savukārt norāda, ka viņas darbība saistīta ar cenzūru, pašcenzūras veicināšanu, publisku spiedienu uz māksliniekiem un blogeriem, kā arī ar politiski motivētu sūdzību iesniegšanu valsts iestādēm. 2023. un 2024. gadā vairāki Krievijas mediji rakstīja par Mizulinas tikšanās reizēm ar studentiem un jauniešiem Krievijas reģionos. Daļa šo tikšanos izraisīja konfliktus un diskusijas par vārda brīvību, politisko spiedienu un studentu reakciju uz viņas izteikumiem. == Sankcijas == 2024. gada 29. janvārī [[Eiropas Savienības Padome]] iekļāva Jekaterinu Mizulinu un Droša interneta līgu sankciju sarakstā Eiropas Savienības globālā cilvēktiesību sankciju režīma ietvaros. ES pamatojumā norādīja, ka Mizulina ir atbildīga par nopietniem un sistemātiskiem vārda un izteiksmes brīvības pārkāpumiem, tostarp par cenzūras prakses veicināšanu pret interneta satura veidotājiem un māksliniekiem Krievijas valdības interesēs.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> Par sankciju ieviešanu pret Mizulinu ziņoja arī Krievijas un starptautiskie mediji.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref><ref>{{cite news|url=https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/19845453|title=Евросоюз ввел санкции против Екатерины Мизулиной и Лиги безопасного интернета|publisher=ТАСС|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna Profils Krievijas Federācijas Sabiedriskajā palātā] {{ru ikona}} * [https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/ ES Padomes paziņojums par sankcijām] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jekaterina}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Krievijas politiķu ģimenes locekļi]] [[Kategorija:Jaroslavļā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Londonas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] 2byc8qodx11l98l3gh0pr5ltkqnf1hz 4466099 4466098 2026-05-10T12:09:05Z Votre Provocateur 111653 4466099 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jekaterina Mizulina | vārds_orģ = ''Екатерина Михайловна Мизулина'' | attēls = Екатерина_Мизулина_(16-03-2022)_(cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1984|9|1}} | dzim_vieta = [[Jaroslavļa]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Mihails Mizulins | māte = [[Jeļena Mizulina]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = Sabiedriskā darbiniece, interneta regulācijas aktīviste | alma_mater = [[Londonas Universitāte]], [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jekaterina Mihailovna Mizulina''' ({{val|ru|Екатерина Михайловна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1984|9|1}} [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]]) ir [[Krievija]]s sabiedriskā darbiniece, tā saucamās <nowiki>''Droša interneta līgas direktore''</nowiki> un Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas locekle. Bijušās Krievijas politiķes un senatora [[Jeļena Mizulina|Jeļenas Mizulinas]] meita. Mizulina kļuvusi plaši pazīstama ar darbību interneta satura kontroles, bērnu aizsardzības internetā, sociālo tīklu monitoringa un Krievijas kultūras darbinieku, blogeru un mūziķu publiskas kritikas jomā. Viņas darbība ir izraisījusi plašu rezonansi Krievijas sabiedrībā un ārvalstu medijos. 2024. gadā viņa tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un vārda brīvības ierobežošanu.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Dzīvesgājums == Jekaterina Mizulina dzimusi 1984. gada 1. septembrī Jaroslavļā. Viņas māte ir Krievijas politiķe Jeļena Mizulina, kas bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte un vēlāk [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle. Tēvs Mihails Mizulins strādājis akadēmiskajā un izglītības jomā. 2004. gadā Mizulina absolvēja [[Londonas Universitāte]]s Austrumu un Āfrikas studiju skolu, kur studēja mākslas vēsturi un indonēziešu valodu. 2010. gadā viņa pabeidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s Āzijas un Āfrikas valstu institūtu.<ref>{{cite web|url=https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Studiju laikā viņa strādāja kā tulkotāja, tostarp ar ķīniešu valodu saistītās delegācijās. No 2010. gadiem Mizulina darbojās sabiedriskajā un labdarības sektorā. Viņa bija saistīta ar organizācijām, kas nodarbojās ar bērnu aizsardzību, interneta drošību un sociāliem projektiem. == Darbība Droša interneta līgā == 2017. gadā Mizulina kļuva par Droša interneta līgas vadītāju. Organizācija sevi pozicionē kā struktūru, kas nodarbojas ar bērnu aizsardzību internetā, nelegāla satura meklēšanu, kiberdrošības jautājumiem un sadarbību ar valsts institūcijām. Mizulinas vadībā organizācija aktīvi iesaistījās sociālo tīklu, video platformu, blogeru, mūziķu un publisku personu satura pārbaudēs. Organizācija regulāri vērsās pie [[Roskomnadzor]]a, [[Krievijas Iekšlietu ministrija]]s, [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]]s un citām iestādēm ar lūgumiem pārbaudīt konkrētu saturu vai personas. 2021. gadā Mizulina publiski vērsās pret vairākiem populāriem Krievijas mūziķiem un blogeriem, apsūdzot tos narkotiku propagandā, destruktīva satura izplatīšanā vai kaitīgas ietekmes veicināšanā jauniešu vidū. Viņas darbības rezultātā atsevišķos gadījumos tika sāktas administratīvas lietas vai piemēroti sodi.<ref>{{cite news|url=https://www.vedomosti.ru/person/1188298-mizulina-ekaterina|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Ведомости|accessdate=10 May 2026}}</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Mizulina un Droša interneta līga pastiprināja aktivitāti pret pretkara saturu, neatkarīgiem medijiem, māksliniekiem un publiskām personām. 2022. gadā viņa vērsās pret [[Vikipēdija|Vikipēdijas]] rakstiem par karu Ukrainā, aicinot Krievijas iestādes pārbaudīt to saturu.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Darbība Sabiedriskajā palātā == Kopš 2020. gada Mizulina ir Krievijas Federācijas Sabiedriskā spalātas locekle.<ref>{{cite web|url=https://2023.oprf.ru/candidates/mizulina-ekaterina-mikhaylovna/|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Šajā amatā viņa darbojas jautājumos, kas saistīti ar informācijas vidi, interneta drošību, bērnu aizsardzību un sabiedrisko kontroli. Sabiedriskajā palātā Mizulina atbalstījusi stingrāku interneta regulāciju, sociālo tīklu uzraudzību un ierobežojumus saturam, kuru Krievijas varas iestādes vai viņas vadītā organizācija uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizulinas darbība ir plaši apspriesta Krievijas un ārvalstu medijos. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu drošības internetā aizstāvi un cīnītāju pret nelegālu vai kaitīgu saturu. Kritiķi savukārt norāda, ka viņas darbība saistīta ar cenzūru, pašcenzūras veicināšanu, publisku spiedienu uz māksliniekiem un blogeriem, kā arī ar politiski motivētu sūdzību iesniegšanu valsts iestādēm. 2023. un 2024. gadā vairāki Krievijas mediji rakstīja par Mizulinas tikšanās reizēm ar studentiem un jauniešiem Krievijas reģionos. Daļa šo tikšanos izraisīja konfliktus un diskusijas par vārda brīvību, politisko spiedienu un studentu reakciju uz viņas izteikumiem. == Sankcijas == 2024. gada 29. janvārī [[Eiropas Savienības Padome]] iekļāva Jekaterinu Mizulinu un Droša interneta līgu sankciju sarakstā Eiropas Savienības globālā cilvēktiesību sankciju režīma ietvaros. ES pamatojumā norādīja, ka Mizulina ir atbildīga par nopietniem un sistemātiskiem vārda un izteiksmes brīvības pārkāpumiem, tostarp par cenzūras prakses veicināšanu pret interneta satura veidotājiem un māksliniekiem Krievijas valdības interesēs.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> Par sankciju ieviešanu pret Mizulinu ziņoja arī Krievijas un starptautiskie mediji.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref><ref>{{cite news|url=https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/19845453|title=Евросоюз ввел санкции против Екатерины Мизулиной и Лиги безопасного интернета|publisher=ТАСС|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna Profils Krievijas Federācijas Sabiedriskajā palātā] {{ru ikona}} * [https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/ ES Padomes paziņojums par sankcijām] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jekaterina}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Krievijas politiķu ģimenes locekļi]] [[Kategorija:Jaroslavļā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Londonas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] 2fy1oz6v131uyqydnk5yzvodbhl77cj 4466225 4466099 2026-05-10T16:47:10Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Jekaterina Mizulina]] uz [[Jekaterina Mizuļina]] 4466099 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jekaterina Mizulina | vārds_orģ = ''Екатерина Михайловна Мизулина'' | attēls = Екатерина_Мизулина_(16-03-2022)_(cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1984|9|1}} | dzim_vieta = [[Jaroslavļa]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Mihails Mizulins | māte = [[Jeļena Mizulina]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = Sabiedriskā darbiniece, interneta regulācijas aktīviste | alma_mater = [[Londonas Universitāte]], [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jekaterina Mihailovna Mizulina''' ({{val|ru|Екатерина Михайловна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1984|9|1}} [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]]) ir [[Krievija]]s sabiedriskā darbiniece, tā saucamās <nowiki>''Droša interneta līgas direktore''</nowiki> un Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas locekle. Bijušās Krievijas politiķes un senatora [[Jeļena Mizulina|Jeļenas Mizulinas]] meita. Mizulina kļuvusi plaši pazīstama ar darbību interneta satura kontroles, bērnu aizsardzības internetā, sociālo tīklu monitoringa un Krievijas kultūras darbinieku, blogeru un mūziķu publiskas kritikas jomā. Viņas darbība ir izraisījusi plašu rezonansi Krievijas sabiedrībā un ārvalstu medijos. 2024. gadā viņa tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un vārda brīvības ierobežošanu.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Dzīvesgājums == Jekaterina Mizulina dzimusi 1984. gada 1. septembrī Jaroslavļā. Viņas māte ir Krievijas politiķe Jeļena Mizulina, kas bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte un vēlāk [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle. Tēvs Mihails Mizulins strādājis akadēmiskajā un izglītības jomā. 2004. gadā Mizulina absolvēja [[Londonas Universitāte]]s Austrumu un Āfrikas studiju skolu, kur studēja mākslas vēsturi un indonēziešu valodu. 2010. gadā viņa pabeidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s Āzijas un Āfrikas valstu institūtu.<ref>{{cite web|url=https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Studiju laikā viņa strādāja kā tulkotāja, tostarp ar ķīniešu valodu saistītās delegācijās. No 2010. gadiem Mizulina darbojās sabiedriskajā un labdarības sektorā. Viņa bija saistīta ar organizācijām, kas nodarbojās ar bērnu aizsardzību, interneta drošību un sociāliem projektiem. == Darbība Droša interneta līgā == 2017. gadā Mizulina kļuva par Droša interneta līgas vadītāju. Organizācija sevi pozicionē kā struktūru, kas nodarbojas ar bērnu aizsardzību internetā, nelegāla satura meklēšanu, kiberdrošības jautājumiem un sadarbību ar valsts institūcijām. Mizulinas vadībā organizācija aktīvi iesaistījās sociālo tīklu, video platformu, blogeru, mūziķu un publisku personu satura pārbaudēs. Organizācija regulāri vērsās pie [[Roskomnadzor]]a, [[Krievijas Iekšlietu ministrija]]s, [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]]s un citām iestādēm ar lūgumiem pārbaudīt konkrētu saturu vai personas. 2021. gadā Mizulina publiski vērsās pret vairākiem populāriem Krievijas mūziķiem un blogeriem, apsūdzot tos narkotiku propagandā, destruktīva satura izplatīšanā vai kaitīgas ietekmes veicināšanā jauniešu vidū. Viņas darbības rezultātā atsevišķos gadījumos tika sāktas administratīvas lietas vai piemēroti sodi.<ref>{{cite news|url=https://www.vedomosti.ru/person/1188298-mizulina-ekaterina|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Ведомости|accessdate=10 May 2026}}</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Mizulina un Droša interneta līga pastiprināja aktivitāti pret pretkara saturu, neatkarīgiem medijiem, māksliniekiem un publiskām personām. 2022. gadā viņa vērsās pret [[Vikipēdija|Vikipēdijas]] rakstiem par karu Ukrainā, aicinot Krievijas iestādes pārbaudīt to saturu.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Darbība Sabiedriskajā palātā == Kopš 2020. gada Mizulina ir Krievijas Federācijas Sabiedriskā spalātas locekle.<ref>{{cite web|url=https://2023.oprf.ru/candidates/mizulina-ekaterina-mikhaylovna/|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Šajā amatā viņa darbojas jautājumos, kas saistīti ar informācijas vidi, interneta drošību, bērnu aizsardzību un sabiedrisko kontroli. Sabiedriskajā palātā Mizulina atbalstījusi stingrāku interneta regulāciju, sociālo tīklu uzraudzību un ierobežojumus saturam, kuru Krievijas varas iestādes vai viņas vadītā organizācija uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizulinas darbība ir plaši apspriesta Krievijas un ārvalstu medijos. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu drošības internetā aizstāvi un cīnītāju pret nelegālu vai kaitīgu saturu. Kritiķi savukārt norāda, ka viņas darbība saistīta ar cenzūru, pašcenzūras veicināšanu, publisku spiedienu uz māksliniekiem un blogeriem, kā arī ar politiski motivētu sūdzību iesniegšanu valsts iestādēm. 2023. un 2024. gadā vairāki Krievijas mediji rakstīja par Mizulinas tikšanās reizēm ar studentiem un jauniešiem Krievijas reģionos. Daļa šo tikšanos izraisīja konfliktus un diskusijas par vārda brīvību, politisko spiedienu un studentu reakciju uz viņas izteikumiem. == Sankcijas == 2024. gada 29. janvārī [[Eiropas Savienības Padome]] iekļāva Jekaterinu Mizulinu un Droša interneta līgu sankciju sarakstā Eiropas Savienības globālā cilvēktiesību sankciju režīma ietvaros. ES pamatojumā norādīja, ka Mizulina ir atbildīga par nopietniem un sistemātiskiem vārda un izteiksmes brīvības pārkāpumiem, tostarp par cenzūras prakses veicināšanu pret interneta satura veidotājiem un māksliniekiem Krievijas valdības interesēs.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> Par sankciju ieviešanu pret Mizulinu ziņoja arī Krievijas un starptautiskie mediji.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref><ref>{{cite news|url=https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/19845453|title=Евросоюз ввел санкции против Екатерины Мизулиной и Лиги безопасного интернета|publisher=ТАСС|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna Profils Krievijas Federācijas Sabiedriskajā palātā] {{ru ikona}} * [https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/ ES Padomes paziņojums par sankcijām] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jekaterina}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Krievijas politiķu ģimenes locekļi]] [[Kategorija:Jaroslavļā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Londonas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] 2fy1oz6v131uyqydnk5yzvodbhl77cj 4466230 4466225 2026-05-10T16:48:37Z Kikos 3705 /* ievads */ 4466230 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jekaterina Mizuļina | vārds_orģ = ''Екатерина Михайловна Мизулина'' | attēls = Екатерина_Мизулина_(16-03-2022)_(cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1984|9|1}} | dzim_vieta = [[Jaroslavļa]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Mihails Mizuļins | māte = [[Jeļena Mizuļina]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = Sabiedriskā darbiniece, interneta regulācijas aktīviste | alma_mater = [[Londonas Universitāte]], [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jekaterina Mizuļina''' ({{val|ru|Екатерина Михайловна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1984|9|1}} [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]]) ir [[Krievija]]s sabiedriskā darbiniece, tā saucamās «Droša interneta līgas» direktore un Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas locekle. Bijušās Krievijas politiķes un senatora [[Jeļena Mizulina|Jeļenas Mizulinas]] meita. Mizuļina kļuvusi plaši pazīstama ar darbību interneta satura kontroles, bērnu aizsardzības internetā, sociālo tīklu monitoringa un Krievijas kultūras darbinieku, blogeru un mūziķu publiskas kritikas jomā. Viņas darbība ir izraisījusi plašu rezonansi Krievijas sabiedrībā un ārvalstu medijos. 2024. gadā viņa tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un vārda brīvības ierobežošanu.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Dzīvesgājums == Jekaterina Mizulina dzimusi 1984. gada 1. septembrī Jaroslavļā. Viņas māte ir Krievijas politiķe Jeļena Mizulina, kas bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte un vēlāk [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle. Tēvs Mihails Mizulins strādājis akadēmiskajā un izglītības jomā. 2004. gadā Mizulina absolvēja [[Londonas Universitāte]]s Austrumu un Āfrikas studiju skolu, kur studēja mākslas vēsturi un indonēziešu valodu. 2010. gadā viņa pabeidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s Āzijas un Āfrikas valstu institūtu.<ref>{{cite web|url=https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Studiju laikā viņa strādāja kā tulkotāja, tostarp ar ķīniešu valodu saistītās delegācijās. No 2010. gadiem Mizulina darbojās sabiedriskajā un labdarības sektorā. Viņa bija saistīta ar organizācijām, kas nodarbojās ar bērnu aizsardzību, interneta drošību un sociāliem projektiem. == Darbība Droša interneta līgā == 2017. gadā Mizulina kļuva par Droša interneta līgas vadītāju. Organizācija sevi pozicionē kā struktūru, kas nodarbojas ar bērnu aizsardzību internetā, nelegāla satura meklēšanu, kiberdrošības jautājumiem un sadarbību ar valsts institūcijām. Mizulinas vadībā organizācija aktīvi iesaistījās sociālo tīklu, video platformu, blogeru, mūziķu un publisku personu satura pārbaudēs. Organizācija regulāri vērsās pie [[Roskomnadzor]]a, [[Krievijas Iekšlietu ministrija]]s, [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]]s un citām iestādēm ar lūgumiem pārbaudīt konkrētu saturu vai personas. 2021. gadā Mizulina publiski vērsās pret vairākiem populāriem Krievijas mūziķiem un blogeriem, apsūdzot tos narkotiku propagandā, destruktīva satura izplatīšanā vai kaitīgas ietekmes veicināšanā jauniešu vidū. Viņas darbības rezultātā atsevišķos gadījumos tika sāktas administratīvas lietas vai piemēroti sodi.<ref>{{cite news|url=https://www.vedomosti.ru/person/1188298-mizulina-ekaterina|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Ведомости|accessdate=10 May 2026}}</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Mizulina un Droša interneta līga pastiprināja aktivitāti pret pretkara saturu, neatkarīgiem medijiem, māksliniekiem un publiskām personām. 2022. gadā viņa vērsās pret [[Vikipēdija|Vikipēdijas]] rakstiem par karu Ukrainā, aicinot Krievijas iestādes pārbaudīt to saturu.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Darbība Sabiedriskajā palātā == Kopš 2020. gada Mizulina ir Krievijas Federācijas Sabiedriskā spalātas locekle.<ref>{{cite web|url=https://2023.oprf.ru/candidates/mizulina-ekaterina-mikhaylovna/|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Šajā amatā viņa darbojas jautājumos, kas saistīti ar informācijas vidi, interneta drošību, bērnu aizsardzību un sabiedrisko kontroli. Sabiedriskajā palātā Mizulina atbalstījusi stingrāku interneta regulāciju, sociālo tīklu uzraudzību un ierobežojumus saturam, kuru Krievijas varas iestādes vai viņas vadītā organizācija uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizulinas darbība ir plaši apspriesta Krievijas un ārvalstu medijos. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu drošības internetā aizstāvi un cīnītāju pret nelegālu vai kaitīgu saturu. Kritiķi savukārt norāda, ka viņas darbība saistīta ar cenzūru, pašcenzūras veicināšanu, publisku spiedienu uz māksliniekiem un blogeriem, kā arī ar politiski motivētu sūdzību iesniegšanu valsts iestādēm. 2023. un 2024. gadā vairāki Krievijas mediji rakstīja par Mizulinas tikšanās reizēm ar studentiem un jauniešiem Krievijas reģionos. Daļa šo tikšanos izraisīja konfliktus un diskusijas par vārda brīvību, politisko spiedienu un studentu reakciju uz viņas izteikumiem. == Sankcijas == 2024. gada 29. janvārī [[Eiropas Savienības Padome]] iekļāva Jekaterinu Mizulinu un Droša interneta līgu sankciju sarakstā Eiropas Savienības globālā cilvēktiesību sankciju režīma ietvaros. ES pamatojumā norādīja, ka Mizulina ir atbildīga par nopietniem un sistemātiskiem vārda un izteiksmes brīvības pārkāpumiem, tostarp par cenzūras prakses veicināšanu pret interneta satura veidotājiem un māksliniekiem Krievijas valdības interesēs.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> Par sankciju ieviešanu pret Mizulinu ziņoja arī Krievijas un starptautiskie mediji.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref><ref>{{cite news|url=https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/19845453|title=Евросоюз ввел санкции против Екатерины Мизулиной и Лиги безопасного интернета|publisher=ТАСС|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna Profils Krievijas Federācijas Sabiedriskajā palātā] {{ru ikona}} * [https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/ ES Padomes paziņojums par sankcijām] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jekaterina}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Krievijas politiķu ģimenes locekļi]] [[Kategorija:Jaroslavļā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Londonas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] 6eb470d3wijevbo7k6337xab1ixihko 4466231 4466230 2026-05-10T16:49:50Z Kikos 3705 /* */ 4466231 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jekaterina Mizuļina | vārds_orģ = ''Екатерина Михайловна Мизулина'' | attēls = Екатерина_Мизулина_(16-03-2022)_(cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1984|9|1}} | dzim_vieta = [[Jaroslavļa]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Mihails Mizuļins | māte = [[Jeļena Mizuļina]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = Sabiedriskā darbiniece, interneta regulācijas aktīviste | alma_mater = [[Londonas Universitāte]], [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jekaterina Mizuļina''' ({{val|ru|Екатерина Михайловна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1984|9|1}} [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]]) ir [[Krievija]]s sabiedriskā darbiniece, tā saucamās «Droša interneta līgas» direktore un Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas locekle. Bijušās Krievijas politiķes un senatora [[Jeļena Mizulina|Jeļenas Mizuļinas]] meita. Mizuļina kļuvusi plaši pazīstama ar darbību interneta satura kontroles, bērnu aizsardzības internetā, sociālo tīklu monitoringa un Krievijas kultūras darbinieku, blogeru un mūziķu publiskas kritikas jomā. Viņas darbība ir izraisījusi plašu rezonansi Krievijas sabiedrībā un ārvalstu medijos. 2024. gadā viņa tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un vārda brīvības ierobežošanu.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Dzīvesgājums == Jekaterina Mizuļina dzimusi 1984. gada 1. septembrī Jaroslavļā. Viņas māte ir Krievijas politiķe Jeļena Mizuļina, kas bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte un vēlāk [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle. Tēvs Mihails Mizuļins strādājis akadēmiskajā un izglītības jomā. 2004. gadā Mizuļina absolvēja [[Londonas Universitāte]]s Austrumu un Āfrikas studiju skolu, kur studēja mākslas vēsturi un indonēziešu valodu. 2010. gadā viņa pabeidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s Āzijas un Āfrikas valstu institūtu.<ref>{{cite web|url=https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Studiju laikā viņa strādāja kā tulkotāja, tostarp ar ķīniešu valodu saistītās delegācijās. No 2010. gadiem Mizuļina darbojās sabiedriskajā un labdarības sektorā. Viņa bija saistīta ar organizācijām, kas nodarbojās ar bērnu aizsardzību, interneta drošību un sociāliem projektiem. == Darbība Droša interneta līgā == 2017. gadā Mizuļina kļuva par Droša interneta līgas vadītāju. Organizācija sevi pozicionē kā struktūru, kas nodarbojas ar bērnu aizsardzību internetā, nelegāla satura meklēšanu, kiberdrošības jautājumiem un sadarbību ar valsts institūcijām. Mizuļinas vadībā organizācija aktīvi iesaistījās sociālo tīklu, video platformu, blogeru, mūziķu un publisku personu satura pārbaudēs. Organizācija regulāri vērsās pie [[Roskomnadzor]], [[Krievijas Iekšlietu ministrija]]s, [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]]s un citām iestādēm ar lūgumiem pārbaudīt konkrētu saturu vai personas. 2021. gadā Mizuļina publiski vērsās pret vairākiem populāriem Krievijas mūziķiem un blogeriem, apsūdzot tos narkotiku propagandā, destruktīva satura izplatīšanā vai kaitīgas ietekmes veicināšanā jauniešu vidū. Viņas darbības rezultātā atsevišķos gadījumos tika sāktas administratīvas lietas vai piemēroti sodi.<ref>{{cite news|url=https://www.vedomosti.ru/person/1188298-mizulina-ekaterina|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Ведомости|accessdate=10 May 2026}}</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Mizuļina un Droša interneta līga pastiprināja aktivitāti pret pretkara saturu, neatkarīgiem medijiem, māksliniekiem un publiskām personām. 2022. gadā viņa vērsās pret [[Vikipēdija|Vikipēdijas]] rakstiem par karu Ukrainā, aicinot Krievijas iestādes pārbaudīt to saturu.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Darbība Sabiedriskajā palātā == Kopš 2020. gada Mizuļina ir Krievijas Federācijas Sabiedriskā spalātas locekle.<ref>{{cite web|url=https://2023.oprf.ru/candidates/mizulina-ekaterina-mikhaylovna/|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Šajā amatā viņa darbojas jautājumos, kas saistīti ar informācijas vidi, interneta drošību, bērnu aizsardzību un sabiedrisko kontroli. Sabiedriskajā palātā Mizuļina atbalstījusi stingrāku interneta regulāciju, sociālo tīklu uzraudzību un ierobežojumus saturam, kuru Krievijas varas iestādes vai viņas vadītā organizācija uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizuļinas darbība ir plaši apspriesta Krievijas un ārvalstu medijos. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu drošības internetā aizstāvi un cīnītāju pret nelegālu vai kaitīgu saturu. Kritiķi savukārt norāda, ka viņas darbība saistīta ar cenzūru, pašcenzūras veicināšanu, publisku spiedienu uz māksliniekiem un blogeriem, kā arī ar politiski motivētu sūdzību iesniegšanu valsts iestādēm. 2023. un 2024. gadā vairāki Krievijas mediji rakstīja par Mizuļinas tikšanās reizēm ar studentiem un jauniešiem Krievijas reģionos. Daļa šo tikšanos izraisīja konfliktus un diskusijas par vārda brīvību, politisko spiedienu un studentu reakciju uz viņas izteikumiem. == Sankcijas == 2024. gada 29. janvārī [[Eiropas Savienības Padome]] iekļāva Jekaterinu Mizuļinu un Droša interneta līgu sankciju sarakstā Eiropas Savienības globālā cilvēktiesību sankciju režīma ietvaros. ES pamatojumā norādīja, ka Mizuļina ir atbildīga par nopietniem un sistemātiskiem vārda un izteiksmes brīvības pārkāpumiem, tostarp par cenzūras prakses veicināšanu pret interneta satura veidotājiem un māksliniekiem Krievijas valdības interesēs.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> Par sankciju ieviešanu pret Mizuļinu ziņoja arī Krievijas un starptautiskie mediji.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref><ref>{{cite news|url=https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/19845453|title=Евросоюз ввел санкции против Екатерины Мизулиной и Лиги безопасного интернета|publisher=ТАСС|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna Profils Krievijas Federācijas Sabiedriskajā palātā] {{ru ikona}} * [https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/ ES Padomes paziņojums par sankcijām] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jekaterina}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Krievijas politiķu ģimenes locekļi]] [[Kategorija:Jaroslavļā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Londonas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] dbaiyhxp5n3ywztz6azgtf023y4825m 4466345 4466231 2026-05-10T20:19:55Z Votre Provocateur 111653 4466345 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jekaterina Mizuļina | vārds_orģ = ''Екатерина Михайловна Мизулина'' | attēls = Екатерина_Мизулина_(16-03-2022)_(cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1984|9|1}} | dzim_vieta = [[Jaroslavļa]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Mihails Mizuļins | māte = [[Jeļena Mizuļina]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = Sabiedriskā darbiniece, interneta regulācijas aktīviste | alma_mater = [[Londonas Universitāte]], [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jekaterina Mizuļina''' ({{val|ru|Екатерина Михайловна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1984|9|1}} [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]]) ir [[Krievija]]s sabiedriskā darbiniece, tā saucamās «Droša interneta līgas» direktore un Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas locekle. Bijušās Krievijas politiķes un senatora [[Jeļena Mizulina|Jeļenas Mizuļinas]] meita. Mizuļina kļuvusi plaši pazīstama ar darbību interneta satura kontroles, bērnu aizsardzības internetā, sociālo tīklu monitoringa un Krievijas kultūras darbinieku, blogeru un mūziķu publiskas kritikas jomā. Viņas darbība ir izraisījusi plašu rezonansi Krievijas sabiedrībā un ārvalstu medijos. 2024. gadā viņa tika iekļauta [[Eiropas Savienība]]s sankciju sarakstā saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un vārda brīvības ierobežošanu.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Dzīvesgājums == Jekaterina Mizuļina dzimusi 1984. gada 1. septembrī Jaroslavļā. Viņas māte ir Krievijas politiķe Jeļena Mizuļina, kas bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte un vēlāk [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle. Tēvs Mihails Mizuļins strādājis akadēmiskajā un izglītības jomā. 2004. gadā Mizuļina absolvēja [[Londonas Universitāte]]s Austrumu un Āfrikas studiju skolu, kur studēja mākslas vēsturi un indonēziešu valodu. 2010. gadā viņa pabeidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s Āzijas un Āfrikas valstu institūtu.<ref>{{cite web|url=https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Studiju laikā viņa strādāja kā tulkotāja, tostarp ar ķīniešu valodu saistītās delegācijās. No 2010. gadiem Mizuļina darbojās sabiedriskajā un labdarības sektorā. Viņa bija saistīta ar organizācijām, kas nodarbojās ar bērnu aizsardzību, interneta drošību un sociāliem projektiem. == Darbība «Droša interneta līgā» == 2017. gadā Mizuļina kļuva par Droša interneta līgas vadītāju. Organizācija sevi pozicionē kā struktūru, kas nodarbojas ar bērnu aizsardzību internetā, nelegāla satura meklēšanu, kiberdrošības jautājumiem un sadarbību ar valsts institūcijām. Mizuļinas vadībā organizācija aktīvi iesaistījās sociālo tīklu, video platformu, blogeru, mūziķu un publisku personu satura pārbaudēs. Organizācija regulāri vērsās pie [[Roskomnadzor]], [[Krievijas Iekšlietu ministrija]]s, [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]]s un citām iestādēm ar lūgumiem pārbaudīt konkrētu saturu vai personas. 2021. gadā Mizuļina publiski vērsās pret vairākiem populāriem Krievijas mūziķiem un blogeriem, apsūdzot tos narkotiku propagandā, destruktīva satura izplatīšanā vai kaitīgas ietekmes veicināšanā jauniešu vidū. Viņas darbības rezultātā atsevišķos gadījumos tika sāktas administratīvas lietas vai piemēroti sodi.<ref>{{cite news|url=https://www.vedomosti.ru/person/1188298-mizulina-ekaterina|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Ведомости|accessdate=10 May 2026}}</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Mizuļina un Droša interneta līga pastiprināja aktivitāti pret pretkara saturu, neatkarīgiem medijiem, māksliniekiem un publiskām personām. 2022. gadā viņa vērsās pret [[Vikipēdija|Vikipēdijas]] rakstiem par karu Ukrainā, aicinot Krievijas iestādes pārbaudīt to saturu.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Darbība Sabiedriskajā palātā == Kopš 2020. gada Mizuļina ir Krievijas Federācijas Sabiedriskā spalātas locekle.<ref>{{cite web|url=https://2023.oprf.ru/candidates/mizulina-ekaterina-mikhaylovna/|title=Мизулина Екатерина Михайловна|publisher=Общественная палата Российской Федерации|accessdate=10 May 2026}}</ref> Šajā amatā viņa darbojas jautājumos, kas saistīti ar informācijas vidi, interneta drošību, bērnu aizsardzību un sabiedrisko kontroli. Sabiedriskajā palātā Mizuļina atbalstījusi stingrāku interneta regulāciju, sociālo tīklu uzraudzību un ierobežojumus saturam, kuru Krievijas varas iestādes vai viņas vadītā organizācija uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizuļinas darbība ir plaši apspriesta Krievijas un ārvalstu medijos. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu drošības internetā aizstāvi un cīnītāju pret nelegālu vai kaitīgu saturu. Kritiķi savukārt norāda, ka viņas darbība saistīta ar cenzūru, pašcenzūras veicināšanu, publisku spiedienu uz māksliniekiem un blogeriem, kā arī ar politiski motivētu sūdzību iesniegšanu valsts iestādēm. 2023. un 2024. gadā vairāki Krievijas mediji rakstīja par Mizuļinas tikšanās reizēm ar studentiem un jauniešiem Krievijas reģionos. Daļa šo tikšanos izraisīja konfliktus un diskusijas par vārda brīvību, politisko spiedienu un studentu reakciju uz viņas izteikumiem. == Sankcijas == 2024. gada 29. janvārī [[Eiropas Savienības Padome]] iekļāva Jekaterinu Mizuļinu un Droša interneta līgu sankciju sarakstā Eiropas Savienības globālā cilvēktiesību sankciju režīma ietvaros. ES pamatojumā norādīja, ka Mizuļina ir atbildīga par nopietniem un sistemātiskiem vārda un izteiksmes brīvības pārkāpumiem, tostarp par cenzūras prakses veicināšanu pret interneta satura veidotājiem un māksliniekiem Krievijas valdības interesēs.<ref>{{cite web|url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/|title=Global Human Rights Sanctions Regime: Council adds four persons and one entity to EU sanctions list|publisher=Council of the European Union|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> Par sankciju ieviešanu pret Mizuļinu ziņoja arī Krievijas un starptautiskie mediji.<ref>{{cite news|url=https://www.rbc.ru/politics/29/01/2024/65b7914f9a7947b69cb8ca91|title=ЕС ввел санкции против Екатерины Мизулиной и судей по делу Кара-Мурзы|publisher=РБК|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref><ref>{{cite news|url=https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/19845453|title=Евросоюз ввел санкции против Екатерины Мизулиной и Лиги безопасного интернета|publisher=ТАСС|date=29 January 2024|accessdate=10 May 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.oprf.ru/member_profile/mizulina-ekaterina-mikhaylovna Profils Krievijas Federācijas Sabiedriskajā palātā] {{ru ikona}} * [https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/01/29/global-human-rights-sanctions-regime-council-adds-four-persons-and-one-entity-to-eu-sanctions-list/ ES Padomes paziņojums par sankcijām] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jekaterina}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Krievijas politiķu ģimenes locekļi]] [[Kategorija:Jaroslavļā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Londonas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] dp6wkr1xnhwxv3d6vwxg2qbfhlnmerd 0 631495 4466100 2026-05-10T12:10:20Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Emblem of the Ministry of Internal Affairs of Russia.svg|thumb|Krievijas Iekšlietu ministrijas emblēma]] '''Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Министерство внутренних дел Российской Федерации, МВД РФ'') ir [[Krievija|Krievijas]] federāla izpildinstitūcija, kas īsteno valsts politiku un normatīvi tiesisko regulējumu iekšējo lietu, sabiedriskās kārtības, noziedzības a... 4466100 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Emblem of the Ministry of Internal Affairs of Russia.svg|thumb|Krievijas Iekšlietu ministrijas emblēma]] '''Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Министерство внутренних дел Российской Федерации, МВД РФ'') ir [[Krievija|Krievijas]] federāla izpildinstitūcija, kas īsteno valsts politiku un normatīvi tiesisko regulējumu iekšējo lietu, sabiedriskās kārtības, noziedzības apkarošanas, ceļu satiksmes drošības, migrācijas, ekstrēmisma apkarošanas un citu tiesībaizsardzības jautājumu jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://government.ru/en/department/86/|title=Ministry of Internal Affairs of the Russian Federation|publisher=Government of the Russian Federation|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> Ministrijas sistēmā ietilpst [[Krievijas policija]], [[Krievijas Valsts ceļu satiksmes drošības inspekcija]], migrācijas struktūras, ekstrēmisma apkarošanas struktūrvienības, ekonomiskās drošības un pretkorupcijas struktūras, kā arī teritoriālās iestādes Krievijas reģionos. Ministrija ir viena no galvenajām Krievijas drošības un tiesībaizsardzības institūcijām. To vada iekšlietu ministrs, kurš atbild par ministrijas darbu, nosaka tās struktūrvienību uzdevumus, ieceļ vadošos darbiniekus, izdod rīkojumus un pārstāv ministriju attiecībās ar citām valsts institūcijām. Kopš 2012. gada 21. maija šo amatu ieņem [[Vladimirs Kolokoļcevs]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/asia-pacific/russian-interior-minister-arrives-north-korea-talks-2026-04-20/|title=Russian interior minister arrives in North Korea for talks|work=Reuters|date=2026-04-20|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> == Vēsture == Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrija izveidojās pēc [[PSRS]] sabrukuma, pārņemot daļu no padomju iekšlietu sistēmas funkcijām. 1990. gados ministrija bija atbildīga par policijas, iekšējā karaspēka, migrācijas un noziedzības apkarošanas struktūrām. 2000. gados ministrija saglabāja būtisku lomu Krievijas drošības sistēmā. Tās funkcijas mainījās vairāku reformu laikā, īpaši pēc 2011. gada policijas reformas, kad līdzšinējā ''milicija'' tika pārdēvēta par [[policija|policiju]]. Reformas tika pasniegtas kā mēģinājums uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu reputāciju, samazināt korupciju un palielināt sabiedrības uzticēšanos. Pēc 2016. gada daļa agrāko Iekšlietu ministrijas struktūru, tostarp iekšējais karaspēks, tika nodota jaunizveidotajai [[Krievijas Nacionālā gvarde|Krievijas Nacionālajai gvardei]]. Tomēr ministrija saglabāja kontroli pār policiju, migrācijas dienestiem, ceļu policiju un vairākām kriminālpolicijas struktūrām. == Funkcijas == Krievijas Iekšlietu ministrijas galvenās funkcijas ir: * sabiedriskās kārtības uzturēšana; * noziedzības novēršana un atklāšana; * kriminālmeklēšanas organizēšana; * administratīvo pārkāpumu izskatīšana; * ceļu satiksmes drošības uzraudzība; * migrācijas kontrole; * pasu un uzturēšanās dokumentu izsniegšana; * cīņa pret organizēto noziedzību; * ekonomisko noziegumu un korupcijas apkarošana; * ekstrēmisma apkarošana; * policijas teritoriālo iestāžu vadība. == Struktūra == Ministrijas centrālais aparāts atrodas [[Maskava|Maskavā]]. МВД sistēmā darbojas galvenās pārvaldes, departamenti, reģionālās pārvaldes un specializētās struktūrvienības. Svarīgākās struktūras ir: * [[Krievijas policija]]; * Kriminālmeklēšanas galvenā pārvalde; * Ekonomiskās drošības un pretkorupcijas galvenā pārvalde; * Ekstrēmisma apkarošanas galvenā pārvalde; * Migrācijas jautājumu galvenā pārvalde; * Valsts ceļu satiksmes drošības inspekcija; * Iekšējās drošības struktūrvienības; * teritoriālās pārvaldes Krievijas federācijas subjektos. == Kritika un cilvēktiesību pārkāpumi == Krievijas Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošā policija bieži kritizēta par pārmērīga spēka lietošanu, spīdzināšanu, politiski motivētu aizturēšanu, korupciju un represijām pret opozīcijas aktīvistiem. Cilvēktiesību organizācijas vairākkārt ziņojušas par policijas vardarbību pret aizturētajiem un protestu dalībniekiem. 2022. gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā policija visā Krievijā masveidā aizturēja pretkaru protestu dalībniekus. Organizācija OVD-Info ziņoja par vairāk nekā 21 000 aizturēšanu saistībā ar pretkaru aktivitātēm 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ovd.info/en/repressions-russia-2022|title=Repressions in Russia in 2022|publisher=OVD-Info|date=2022-12-23|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' 2022. gadā ziņoja, ka Krievijas policija pretkaru protestu laikā izmantojusi pārmērīgu spēku, bet atsevišķos gadījumos aizturētie sūdzējušies par spīdzināšanu un cietsirdīgu izturēšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reliefweb.int/report/russian-federation/russia-brutal-arrests-and-torture-ill-treatment-anti-war-protesters|title=Russia: Brutal Arrests and Torture, Ill-Treatment of Anti-War Protesters|publisher=Human Rights Watch / ReliefWeb|date=2022-03-09|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> == Korupcijas skandāli == Viena no skaļākajām ar Iekšlietu ministriju saistītajām korupcijas lietām bija Dmitrija Zaharčenko lieta. Zaharčenko bija Krievijas Iekšlietu ministrijas Ekonomiskās drošības un pretkorupcijas galvenās pārvaldes pulkvedis. 2016. gadā viņš tika aizturēts pēc tam, kad izmeklētāji viņa radinieku dzīvokļos atrada milzīgas skaidras naudas summas ārvalstu valūtā. Mediji ziņoja par aptuveni 120 miljoniem ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/moscow-prosecutor-seeks-lengthy-prison-term-for-police-officer-who-kept-120-million-cash-at-home/29942601.html|title=Moscow Prosecutor Seeks Lengthy Prison Term For Police Officer Who Kept $120 Million Cash At Home|work=Radio Free Europe/Radio Liberty|date=2019-05-15|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> 2019. gada jūnijā Zaharčenko tika notiesāts par kukuļņemšanu un tiesvedības kavēšanu. Tiesa viņam piesprieda 13 gadu cietumsodu, naudas sodu un atņēma pulkveža pakāpi un valsts apbalvojumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-anticorruption-officer-gets-13-years-in-prison-on-bribery-charges/29991743.html|title=Russian Anticorruption Officer Gets 13 Years In Prison On Bribery Charges|work=Radio Free Europe/Radio Liberty|date=2019-06-10|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> == Politiskās represijas == Pēc 2011.–2012. gada protestiem, 2019. gada Maskavas protestiem, 2021. gada protestiem Alekseja Navaļnija atbalstam un 2022. gada pretkaru protestiem Krievijas policija kļuva par vienu no galvenajiem instrumentiem opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. MVD struktūras piedalījās protestu izklīdināšanā, masu aizturēšanās, administratīvo protokolu sastādīšanā un krimināllietu ierosināšanā pret aktīvistiem. Kritiķi norāda, ka ministrijas sistēma tiek izmantota ne tikai kriminālnoziegumu apkarošanai, bet arī politiskās kontroles uzturēšanai. == Krievijas iekšlietu ministru uzskaitījums pēc PSRS sabrukuma == * [[Viktors Baranņikovs]] — no 1990. gada līdz 1992. gadam * [[Viktors Jerins]] — no 1992. gada līdz 1995. gadam * [[Anatolijs Kuļikovs]] — no 1995. gada līdz 1998. gadam * [[Sergejs Stepašins]] — no 1998. gada līdz 1999. gadam * [[Vladimirs Rušailo]] — no 1999. gada līdz 2001. gadam * [[Boriss Grizlovs]] — no 2001. gada līdz 2003. gadam * [[Rašids Nurgalijevs]] — no 2004. gada līdz 2012. gadam * [[Vladimirs Kolokoļcevs]] — no 2012. gada 21. maija == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://мвд.рф/ Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas oficiālā vietne] {{ru ikona}} * [https://government.ru/en/department/86/ Krievijas valdības lapa par Iekšlietu ministriju] {{en ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas politika]] [[Kategorija:Krievijas ministrijas]] [[Kategorija:Krievijas Iekšlietu ministrija]] [[Kategorija:Tiesībaizsardzības iestādes]] [[Kategorija:Policija pēc valsts]] [[Kategorija:Cilvēktiesības Krievijā]] rxkjdqsw54itw28vrxlmzws9wrivwdh 4466101 4466100 2026-05-10T12:11:00Z Votre Provocateur 111653 4466101 wikitext text/x-wiki '''Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Министерство внутренних дел Российской Федерации, МВД РФ'') ir [[Krievija|Krievijas]] federāla izpildinstitūcija, kas īsteno valsts politiku un normatīvi tiesisko regulējumu iekšējo lietu, sabiedriskās kārtības, noziedzības apkarošanas, ceļu satiksmes drošības, migrācijas, ekstrēmisma apkarošanas un citu tiesībaizsardzības jautājumu jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://government.ru/en/department/86/|title=Ministry of Internal Affairs of the Russian Federation|publisher=Government of the Russian Federation|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> Ministrijas sistēmā ietilpst [[Krievijas policija]], [[Krievijas Valsts ceļu satiksmes drošības inspekcija]], migrācijas struktūras, ekstrēmisma apkarošanas struktūrvienības, ekonomiskās drošības un pretkorupcijas struktūras, kā arī teritoriālās iestādes Krievijas reģionos. Ministrija ir viena no galvenajām Krievijas drošības un tiesībaizsardzības institūcijām. To vada iekšlietu ministrs, kurš atbild par ministrijas darbu, nosaka tās struktūrvienību uzdevumus, ieceļ vadošos darbiniekus, izdod rīkojumus un pārstāv ministriju attiecībās ar citām valsts institūcijām. Kopš 2012. gada 21. maija šo amatu ieņem [[Vladimirs Kolokoļcevs]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/asia-pacific/russian-interior-minister-arrives-north-korea-talks-2026-04-20/|title=Russian interior minister arrives in North Korea for talks|work=Reuters|date=2026-04-20|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> == Vēsture == Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrija izveidojās pēc [[PSRS]] sabrukuma, pārņemot daļu no padomju iekšlietu sistēmas funkcijām. 1990. gados ministrija bija atbildīga par policijas, iekšējā karaspēka, migrācijas un noziedzības apkarošanas struktūrām. 2000. gados ministrija saglabāja būtisku lomu Krievijas drošības sistēmā. Tās funkcijas mainījās vairāku reformu laikā, īpaši pēc 2011. gada policijas reformas, kad līdzšinējā ''milicija'' tika pārdēvēta par [[policija|policiju]]. Reformas tika pasniegtas kā mēģinājums uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu reputāciju, samazināt korupciju un palielināt sabiedrības uzticēšanos. Pēc 2016. gada daļa agrāko Iekšlietu ministrijas struktūru, tostarp iekšējais karaspēks, tika nodota jaunizveidotajai [[Krievijas Nacionālā gvarde|Krievijas Nacionālajai gvardei]]. Tomēr ministrija saglabāja kontroli pār policiju, migrācijas dienestiem, ceļu policiju un vairākām kriminālpolicijas struktūrām. == Funkcijas == Krievijas Iekšlietu ministrijas galvenās funkcijas ir: * sabiedriskās kārtības uzturēšana; * noziedzības novēršana un atklāšana; * kriminālmeklēšanas organizēšana; * administratīvo pārkāpumu izskatīšana; * ceļu satiksmes drošības uzraudzība; * migrācijas kontrole; * pasu un uzturēšanās dokumentu izsniegšana; * cīņa pret organizēto noziedzību; * ekonomisko noziegumu un korupcijas apkarošana; * ekstrēmisma apkarošana; * policijas teritoriālo iestāžu vadība. == Struktūra == Ministrijas centrālais aparāts atrodas [[Maskava|Maskavā]]. МВД sistēmā darbojas galvenās pārvaldes, departamenti, reģionālās pārvaldes un specializētās struktūrvienības. Svarīgākās struktūras ir: * [[Krievijas policija]]; * Kriminālmeklēšanas galvenā pārvalde; * Ekonomiskās drošības un pretkorupcijas galvenā pārvalde; * Ekstrēmisma apkarošanas galvenā pārvalde; * Migrācijas jautājumu galvenā pārvalde; * Valsts ceļu satiksmes drošības inspekcija; * Iekšējās drošības struktūrvienības; * teritoriālās pārvaldes Krievijas federācijas subjektos. == Kritika un cilvēktiesību pārkāpumi == Krievijas Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošā policija bieži kritizēta par pārmērīga spēka lietošanu, spīdzināšanu, politiski motivētu aizturēšanu, korupciju un represijām pret opozīcijas aktīvistiem. Cilvēktiesību organizācijas vairākkārt ziņojušas par policijas vardarbību pret aizturētajiem un protestu dalībniekiem. 2022. gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā policija visā Krievijā masveidā aizturēja pretkaru protestu dalībniekus. Organizācija OVD-Info ziņoja par vairāk nekā 21 000 aizturēšanu saistībā ar pretkaru aktivitātēm 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ovd.info/en/repressions-russia-2022|title=Repressions in Russia in 2022|publisher=OVD-Info|date=2022-12-23|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' 2022. gadā ziņoja, ka Krievijas policija pretkaru protestu laikā izmantojusi pārmērīgu spēku, bet atsevišķos gadījumos aizturētie sūdzējušies par spīdzināšanu un cietsirdīgu izturēšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reliefweb.int/report/russian-federation/russia-brutal-arrests-and-torture-ill-treatment-anti-war-protesters|title=Russia: Brutal Arrests and Torture, Ill-Treatment of Anti-War Protesters|publisher=Human Rights Watch / ReliefWeb|date=2022-03-09|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> == Korupcijas skandāli == Viena no skaļākajām ar Iekšlietu ministriju saistītajām korupcijas lietām bija Dmitrija Zaharčenko lieta. Zaharčenko bija Krievijas Iekšlietu ministrijas Ekonomiskās drošības un pretkorupcijas galvenās pārvaldes pulkvedis. 2016. gadā viņš tika aizturēts pēc tam, kad izmeklētāji viņa radinieku dzīvokļos atrada milzīgas skaidras naudas summas ārvalstu valūtā. Mediji ziņoja par aptuveni 120 miljoniem ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/moscow-prosecutor-seeks-lengthy-prison-term-for-police-officer-who-kept-120-million-cash-at-home/29942601.html|title=Moscow Prosecutor Seeks Lengthy Prison Term For Police Officer Who Kept $120 Million Cash At Home|work=Radio Free Europe/Radio Liberty|date=2019-05-15|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> 2019. gada jūnijā Zaharčenko tika notiesāts par kukuļņemšanu un tiesvedības kavēšanu. Tiesa viņam piesprieda 13 gadu cietumsodu, naudas sodu un atņēma pulkveža pakāpi un valsts apbalvojumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-anticorruption-officer-gets-13-years-in-prison-on-bribery-charges/29991743.html|title=Russian Anticorruption Officer Gets 13 Years In Prison On Bribery Charges|work=Radio Free Europe/Radio Liberty|date=2019-06-10|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> == Politiskās represijas == Pēc 2011.–2012. gada protestiem, 2019. gada Maskavas protestiem, 2021. gada protestiem Alekseja Navaļnija atbalstam un 2022. gada pretkaru protestiem Krievijas policija kļuva par vienu no galvenajiem instrumentiem opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. MVD struktūras piedalījās protestu izklīdināšanā, masu aizturēšanās, administratīvo protokolu sastādīšanā un krimināllietu ierosināšanā pret aktīvistiem. Kritiķi norāda, ka ministrijas sistēma tiek izmantota ne tikai kriminālnoziegumu apkarošanai, bet arī politiskās kontroles uzturēšanai. == Krievijas iekšlietu ministru uzskaitījums pēc PSRS sabrukuma == * [[Viktors Baranņikovs]] — no 1990. gada līdz 1992. gadam * [[Viktors Jerins]] — no 1992. gada līdz 1995. gadam * [[Anatolijs Kuļikovs]] — no 1995. gada līdz 1998. gadam * [[Sergejs Stepašins]] — no 1998. gada līdz 1999. gadam * [[Vladimirs Rušailo]] — no 1999. gada līdz 2001. gadam * [[Boriss Grizlovs]] — no 2001. gada līdz 2003. gadam * [[Rašids Nurgalijevs]] — no 2004. gada līdz 2012. gadam * [[Vladimirs Kolokoļcevs]] — no 2012. gada 21. maija == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://мвд.рф/ Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas oficiālā vietne] {{ru ikona}} * [https://government.ru/en/department/86/ Krievijas valdības lapa par Iekšlietu ministriju] {{en ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas politika]] [[Kategorija:Krievijas ministrijas]] [[Kategorija:Krievijas Iekšlietu ministrija]] [[Kategorija:Tiesībaizsardzības iestādes]] [[Kategorija:Policija pēc valsts]] [[Kategorija:Cilvēktiesības Krievijā]] tqdeemoagkjevxfn5bxouphpo62yn6n 4466102 4466101 2026-05-10T12:11:56Z Votre Provocateur 111653 4466102 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ministry of Internal Affairs (Moscow).jpg|thumb|Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas ēka]] '''Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Министерство внутренних дел Российской Федерации, МВД РФ'') ir [[Krievija|Krievijas]] federāla izpildinstitūcija, kas īsteno valsts politiku un normatīvi tiesisko regulējumu iekšējo lietu, sabiedriskās kārtības, noziedzības apkarošanas, ceļu satiksmes drošības, migrācijas, ekstrēmisma apkarošanas un citu tiesībaizsardzības jautājumu jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://government.ru/en/department/86/|title=Ministry of Internal Affairs of the Russian Federation|publisher=Government of the Russian Federation|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> Ministrijas sistēmā ietilpst [[Krievijas policija]], [[Krievijas Valsts ceļu satiksmes drošības inspekcija]], migrācijas struktūras, ekstrēmisma apkarošanas struktūrvienības, ekonomiskās drošības un pretkorupcijas struktūras, kā arī teritoriālās iestādes Krievijas reģionos. Ministrija ir viena no galvenajām Krievijas drošības un tiesībaizsardzības institūcijām. To vada iekšlietu ministrs, kurš atbild par ministrijas darbu, nosaka tās struktūrvienību uzdevumus, ieceļ vadošos darbiniekus, izdod rīkojumus un pārstāv ministriju attiecībās ar citām valsts institūcijām. Kopš 2012. gada 21. maija šo amatu ieņem [[Vladimirs Kolokoļcevs]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/asia-pacific/russian-interior-minister-arrives-north-korea-talks-2026-04-20/|title=Russian interior minister arrives in North Korea for talks|work=Reuters|date=2026-04-20|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> == Vēsture == Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrija izveidojās pēc [[PSRS]] sabrukuma, pārņemot daļu no padomju iekšlietu sistēmas funkcijām. 1990. gados ministrija bija atbildīga par policijas, iekšējā karaspēka, migrācijas un noziedzības apkarošanas struktūrām. 2000. gados ministrija saglabāja būtisku lomu Krievijas drošības sistēmā. Tās funkcijas mainījās vairāku reformu laikā, īpaši pēc 2011. gada policijas reformas, kad līdzšinējā ''milicija'' tika pārdēvēta par [[policija|policiju]]. Reformas tika pasniegtas kā mēģinājums uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu reputāciju, samazināt korupciju un palielināt sabiedrības uzticēšanos. Pēc 2016. gada daļa agrāko Iekšlietu ministrijas struktūru, tostarp iekšējais karaspēks, tika nodota jaunizveidotajai [[Krievijas Nacionālā gvarde|Krievijas Nacionālajai gvardei]]. Tomēr ministrija saglabāja kontroli pār policiju, migrācijas dienestiem, ceļu policiju un vairākām kriminālpolicijas struktūrām. == Funkcijas == Krievijas Iekšlietu ministrijas galvenās funkcijas ir: * sabiedriskās kārtības uzturēšana; * noziedzības novēršana un atklāšana; * kriminālmeklēšanas organizēšana; * administratīvo pārkāpumu izskatīšana; * ceļu satiksmes drošības uzraudzība; * migrācijas kontrole; * pasu un uzturēšanās dokumentu izsniegšana; * cīņa pret organizēto noziedzību; * ekonomisko noziegumu un korupcijas apkarošana; * ekstrēmisma apkarošana; * policijas teritoriālo iestāžu vadība. == Struktūra == Ministrijas centrālais aparāts atrodas [[Maskava|Maskavā]]. МВД sistēmā darbojas galvenās pārvaldes, departamenti, reģionālās pārvaldes un specializētās struktūrvienības. Svarīgākās struktūras ir: * [[Krievijas policija]]; * Kriminālmeklēšanas galvenā pārvalde; * Ekonomiskās drošības un pretkorupcijas galvenā pārvalde; * Ekstrēmisma apkarošanas galvenā pārvalde; * Migrācijas jautājumu galvenā pārvalde; * Valsts ceļu satiksmes drošības inspekcija; * Iekšējās drošības struktūrvienības; * teritoriālās pārvaldes Krievijas federācijas subjektos. == Kritika un cilvēktiesību pārkāpumi == Krievijas Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošā policija bieži kritizēta par pārmērīga spēka lietošanu, spīdzināšanu, politiski motivētu aizturēšanu, korupciju un represijām pret opozīcijas aktīvistiem. Cilvēktiesību organizācijas vairākkārt ziņojušas par policijas vardarbību pret aizturētajiem un protestu dalībniekiem. 2022. gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā policija visā Krievijā masveidā aizturēja pretkaru protestu dalībniekus. Organizācija OVD-Info ziņoja par vairāk nekā 21 000 aizturēšanu saistībā ar pretkaru aktivitātēm 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ovd.info/en/repressions-russia-2022|title=Repressions in Russia in 2022|publisher=OVD-Info|date=2022-12-23|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' 2022. gadā ziņoja, ka Krievijas policija pretkaru protestu laikā izmantojusi pārmērīgu spēku, bet atsevišķos gadījumos aizturētie sūdzējušies par spīdzināšanu un cietsirdīgu izturēšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reliefweb.int/report/russian-federation/russia-brutal-arrests-and-torture-ill-treatment-anti-war-protesters|title=Russia: Brutal Arrests and Torture, Ill-Treatment of Anti-War Protesters|publisher=Human Rights Watch / ReliefWeb|date=2022-03-09|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> == Korupcijas skandāli == Viena no skaļākajām ar Iekšlietu ministriju saistītajām korupcijas lietām bija Dmitrija Zaharčenko lieta. Zaharčenko bija Krievijas Iekšlietu ministrijas Ekonomiskās drošības un pretkorupcijas galvenās pārvaldes pulkvedis. 2016. gadā viņš tika aizturēts pēc tam, kad izmeklētāji viņa radinieku dzīvokļos atrada milzīgas skaidras naudas summas ārvalstu valūtā. Mediji ziņoja par aptuveni 120 miljoniem ASV dolāru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/moscow-prosecutor-seeks-lengthy-prison-term-for-police-officer-who-kept-120-million-cash-at-home/29942601.html|title=Moscow Prosecutor Seeks Lengthy Prison Term For Police Officer Who Kept $120 Million Cash At Home|work=Radio Free Europe/Radio Liberty|date=2019-05-15|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> 2019. gada jūnijā Zaharčenko tika notiesāts par kukuļņemšanu un tiesvedības kavēšanu. Tiesa viņam piesprieda 13 gadu cietumsodu, naudas sodu un atņēma pulkveža pakāpi un valsts apbalvojumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-anticorruption-officer-gets-13-years-in-prison-on-bribery-charges/29991743.html|title=Russian Anticorruption Officer Gets 13 Years In Prison On Bribery Charges|work=Radio Free Europe/Radio Liberty|date=2019-06-10|accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}|language=en}}</ref> == Politiskās represijas == Pēc 2011.–2012. gada protestiem, 2019. gada Maskavas protestiem, 2021. gada protestiem Alekseja Navaļnija atbalstam un 2022. gada pretkaru protestiem Krievijas policija kļuva par vienu no galvenajiem instrumentiem opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības apspiešanā. MVD struktūras piedalījās protestu izklīdināšanā, masu aizturēšanās, administratīvo protokolu sastādīšanā un krimināllietu ierosināšanā pret aktīvistiem. Kritiķi norāda, ka ministrijas sistēma tiek izmantota ne tikai kriminālnoziegumu apkarošanai, bet arī politiskās kontroles uzturēšanai. == Krievijas iekšlietu ministru uzskaitījums pēc PSRS sabrukuma == * [[Viktors Baranņikovs]] — no 1990. gada līdz 1992. gadam * [[Viktors Jerins]] — no 1992. gada līdz 1995. gadam * [[Anatolijs Kuļikovs]] — no 1995. gada līdz 1998. gadam * [[Sergejs Stepašins]] — no 1998. gada līdz 1999. gadam * [[Vladimirs Rušailo]] — no 1999. gada līdz 2001. gadam * [[Boriss Grizlovs]] — no 2001. gada līdz 2003. gadam * [[Rašids Nurgalijevs]] — no 2004. gada līdz 2012. gadam * [[Vladimirs Kolokoļcevs]] — no 2012. gada 21. maija == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://мвд.рф/ Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas oficiālā vietne] {{ru ikona}} * [https://government.ru/en/department/86/ Krievijas valdības lapa par Iekšlietu ministriju] {{en ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas politika]] [[Kategorija:Krievijas ministrijas]] [[Kategorija:Krievijas Iekšlietu ministrija]] [[Kategorija:Tiesībaizsardzības iestādes]] [[Kategorija:Policija pēc valsts]] [[Kategorija:Cilvēktiesības Krievijā]] tkn6v8e5320sugc8yzva2ef24eke1wo 3 631496 4466105 2026-05-10T12:14:27Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466105 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Gribbb}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 15.14 (EEST) iiteonvdiulh7wh1o5laey1zvw4qhjx 0 631497 4466108 2026-05-10T12:20:04Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Johans Kristofs Kampenhauzens]] 4466108 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Johans Kristofs Kampenhauzens]] cvn8izs7zg032ttxsfhpkq9bg1bs1u3 0 631498 4466120 2026-05-10T13:01:22Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{infokaste+}} {{coord|45|02|30|N|39|02|06|E|display=title}} '''Krasnodaras parks''' ({{lang-ru|Парк «Краснодар»}}), neoficiāli saukts arī par '''Gaļicka parku''' ({{lang-ru|Парк Галицкого}}), ir pilsētas parks [[Krasnodara|Krasnodarā]], [[Krievija|Krievijā]]. Tas atrodas pilsētas ziemeļaustrumu daļā, Prikubanskas apgabalā, pie [[Krasnodaras stadions|Krasnodaras stadiona]], starp Austrumu-Krugļikovskas ielu un Varoņa Vladislava Posadska... 4466120 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{coord|45|02|30|N|39|02|06|E|display=title}} '''Krasnodaras parks''' ({{lang-ru|Парк «Краснодар»}}), neoficiāli saukts arī par '''Gaļicka parku''' ({{lang-ru|Парк Галицкого}}), ir pilsētas parks [[Krasnodara|Krasnodarā]], [[Krievija|Krievijā]]. Tas atrodas pilsētas ziemeļaustrumu daļā, Prikubanskas apgabalā, pie [[Krasnodaras stadions|Krasnodaras stadiona]], starp Austrumu-Krugļikovskas ielu un Varoņa Vladislava Posadska ielu. Parks tika izveidots pēc uzņēmēja un futbola kluba [[FK Krasnodar]] dibinātāja [[Sergejs Gaļickis|Sergeja Gaļicka]] iniciatīvas. Tā pirmā kārta tika atklāta {{dat|2017|9|28||bez}}. Parka platība ir aptuveni {{nobr|22,7 hektāri}}. Tajā ierīkotas pastaigu alejas, amfiteātris, sporta un bērnu laukumi, ūdens objekti, skulptūras, dekoratīvie dārzi un atpūtas zonas. == Vēsture == Parka izveide bija saistīta ar [[FK Krasnodar]] infrastruktūras attīstību un jaunā Krasnodaras stadiona būvniecību. Pirms parka ierīkošanas šajā teritorijā atradās lauksaimniecības zemes, neapbūvētas platības, kā arī ziedu tirgus un trolejbusa apgriešanās loks. Parka un blakus esošā stadiona arhitektonisko koncepciju izstrādāja vācu arhitektu birojs ''gmp Architekten von Gerkan, Marg und Partner'', sadarbojoties ar Sergeju Gaļicki un citiem projektā iesaistītajiem speciālistiem. Būvniecība sākās 2016. gada rudenī. Parka izveide tika finansēta no Sergeja Gaļicka privātajiem līdzekļiem. Pirmā parka kārta tika atklāta {{dat|2017|9|28||bez}}. Sākotnēji parks tika sadalīts vairākās tematiskās zonās, tostarp bērnu laukumos, sporta laukumos, amfiteātrī, ziedu dārzā un atpūtas vietās. Pēc atklāšanas parks ātri kļuva par vienu no populārākajām Krasnodaras apskates un atpūtas vietām. 2019. gadā tika atvērtas jaunas parka daļas. Martā tika pabeigta trešā kārta, kurā ierīkoja jaunas apstādījumu zonas un plakanstrūklaku. {{dat|2019|12|26||bez}} tika atklāta ceturtā kārta, kas tika izbūvēta bijušo FK Krasnodar akadēmijas treniņlaukumu vietā. Šajā teritorijā tika izveidoti ūdens objekti, dekoratīvi baseini, strūklakas un subtropu augu stādījumi. {{dat|2023|3|30||bez}} parkā tika atklāts Japāņu dārzs. Tā platība ir aptuveni {{nobr|7,5 hektāri}}, un tajā ierīkotas pastaigu takas, ūdenstilpes, tiltiņi, tradicionālas japāņu arhitektūras elementi, restorāns, kafejnīca un muzeja telpas. Apmeklētāju skaits Japāņu dārzā tiek ierobežots, lai saglabātu ainavas un infrastruktūras kvalitāti. 2024. gadā tika atklāta daļa no jaunas parka teritorijas, kas pazīstama kā Mākoņu parka aleja. Tā kļuva par vienu no turpmākajiem parka attīstības posmiem. == Parka iekārtojums == Krasnodaras parks ir veidots kā mūsdienīgs ainavu parks ar ģeometrisku plānojumu, plašām gājēju zonām un daudzveidīgiem apstādījumiem. Parkā iestādīti vairāki tūkstoši koku un krūmu, tostarp ozoli, skābarži, alkšņi, priedes, kļavas, tūjas, dekoratīvās plūmes, tulpjukoki un citi augi. Parkā atrodas: * amfiteātris; * bērnu rotaļu laukumi; * sporta laukumi; * skeitparks; * klinšu kāpšanas siena; * virvju parks; * ūdens labirints; * muzikālais labirints; * strūklakas un mākslīgās ūdenstilpes; * skulptūra „Vērsis”; * mākslas objekts „Ģeolokācija”; * Japāņu dārzs; * Mākoņu parka aleja. Viens no pazīstamākajiem parka objektiem ir skulptūra „Vērsis”, kas saistīta ar FK Krasnodar simboliku. Parka teritorijā atrodas arī vairāki mūsdienu mākslas objekti un dekoratīvi elementi. == Japāņu dārzs == Japāņu dārzs ir viena no ievērojamākajām Krasnodaras parka daļām. Tas tika atklāts 2023. gadā un veidots japāņu tradicionālās ainavu arhitektūras stilā. Dārzā atrodas ūdenstilpes, akmens kompozīcijas, tilti, tējas namiņa stilā veidotas ēkas, pastaigu takas un dekoratīvi stādījumi. Japāņu dārza teritorijā darbojas restorāns ''Ryotei'', kafejnīca un citi apmeklētājiem paredzēti objekti. Ieeja dārzā ir bez maksas, taču apmeklētāju skaits vienlaikus tiek ierobežots. == Nozīme == Krasnodaras parks ir viens no ievērojamākajiem privāti finansētajiem publiskās ārtelpas projektiem Krievijā. Tas būtiski mainīja Krasnodaras ziemeļaustrumu daļas pilsētvidi un kļuva par populāru atpūtas vietu gan pilsētas iedzīvotājiem, gan tūristiem. Parks kopā ar blakus esošo Krasnodaras stadionu veido vienotu sporta, rekreācijas un pilsētvides ansambli. Tas bieži tiek minēts kā viens no modernākajiem pilsētu parkiem Krievijā. == Apbalvojumi == 2019. gadā parks saņēma starptautisku novērtējumu ''Urban Parks Awards'' ietvaros kā viens no labākajiem parkiem Eirāzijas reģionā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://parkkrasnodar.com/ Krasnodaras parka oficiālā tīmekļa vietne] {{krieviski}} * [https://www.gmp.de/en/projects/670/new-arena-and-park-of-fc-krasnodar Projekts arhitektu biroja ''gmp'' tīmekļa vietnē] {{angliski}} {{clear}} [[Kategorija:Krasnodara]] [[Kategorija:Krievijas parki]] [[Kategorija:Pilsētu parki]] n8ozto4h1llk3p75y4bfs92kzz9775o 4466121 4466120 2026-05-10T13:02:05Z Votre Provocateur 111653 4466121 wikitext text/x-wiki {{coord|45|02|30|N|39|02|06|E|display=title}} '''Krasnodaras parks''', neoficiāli saukts arī par '''Gaļicka parku''', ir pilsētas parks [[Krasnodara|Krasnodarā]], [[Krievija|Krievijā]]. Tas atrodas pilsētas ziemeļaustrumu daļā, Prikubanskas apgabalā, pie [[Krasnodaras stadions|Krasnodaras stadiona]], starp Austrumu-Krugļikovskas ielu un Varoņa Vladislava Posadska ielu. Parks tika izveidots pēc uzņēmēja un futbola kluba [[FK Krasnodar]] dibinātāja [[Sergejs Gaļickis|Sergeja Gaļicka]] iniciatīvas. Tā pirmā kārta tika atklāta {{dat|2017|9|28||bez}}. Parka platība ir aptuveni {{nobr|22,7 hektāri}}. Tajā ierīkotas pastaigu alejas, amfiteātris, sporta un bērnu laukumi, ūdens objekti, skulptūras, dekoratīvie dārzi un atpūtas zonas. == Vēsture == Parka izveide bija saistīta ar [[FK Krasnodar]] infrastruktūras attīstību un jaunā Krasnodaras stadiona būvniecību. Pirms parka ierīkošanas šajā teritorijā atradās lauksaimniecības zemes, neapbūvētas platības, kā arī ziedu tirgus un trolejbusa apgriešanās loks. Parka un blakus esošā stadiona arhitektonisko koncepciju izstrādāja vācu arhitektu birojs ''gmp Architekten von Gerkan, Marg und Partner'', sadarbojoties ar Sergeju Gaļicki un citiem projektā iesaistītajiem speciālistiem. Būvniecība sākās 2016. gada rudenī. Parka izveide tika finansēta no Sergeja Gaļicka privātajiem līdzekļiem. Pirmā parka kārta tika atklāta {{dat|2017|9|28||bez}}. Sākotnēji parks tika sadalīts vairākās tematiskās zonās, tostarp bērnu laukumos, sporta laukumos, amfiteātrī, ziedu dārzā un atpūtas vietās. Pēc atklāšanas parks ātri kļuva par vienu no populārākajām Krasnodaras apskates un atpūtas vietām. 2019. gadā tika atvērtas jaunas parka daļas. Martā tika pabeigta trešā kārta, kurā ierīkoja jaunas apstādījumu zonas un plakanstrūklaku. {{dat|2019|12|26||bez}} tika atklāta ceturtā kārta, kas tika izbūvēta bijušo FK Krasnodar akadēmijas treniņlaukumu vietā. Šajā teritorijā tika izveidoti ūdens objekti, dekoratīvi baseini, strūklakas un subtropu augu stādījumi. {{dat|2023|3|30||bez}} parkā tika atklāts Japāņu dārzs. Tā platība ir aptuveni {{nobr|7,5 hektāri}}, un tajā ierīkotas pastaigu takas, ūdenstilpes, tiltiņi, tradicionālas japāņu arhitektūras elementi, restorāns, kafejnīca un muzeja telpas. Apmeklētāju skaits Japāņu dārzā tiek ierobežots, lai saglabātu ainavas un infrastruktūras kvalitāti. 2024. gadā tika atklāta daļa no jaunas parka teritorijas, kas pazīstama kā Mākoņu parka aleja. Tā kļuva par vienu no turpmākajiem parka attīstības posmiem. == Parka iekārtojums == Krasnodaras parks ir veidots kā mūsdienīgs ainavu parks ar ģeometrisku plānojumu, plašām gājēju zonām un daudzveidīgiem apstādījumiem. Parkā iestādīti vairāki tūkstoši koku un krūmu, tostarp ozoli, skābarži, alkšņi, priedes, kļavas, tūjas, dekoratīvās plūmes, tulpjukoki un citi augi. Parkā atrodas: * amfiteātris; * bērnu rotaļu laukumi; * sporta laukumi; * skeitparks; * klinšu kāpšanas siena; * virvju parks; * ūdens labirints; * muzikālais labirints; * strūklakas un mākslīgās ūdenstilpes; * skulptūra „Vērsis”; * mākslas objekts „Ģeolokācija”; * Japāņu dārzs; * Mākoņu parka aleja. Viens no pazīstamākajiem parka objektiem ir skulptūra „Vērsis”, kas saistīta ar FK Krasnodar simboliku. Parka teritorijā atrodas arī vairāki mūsdienu mākslas objekti un dekoratīvi elementi. == Japāņu dārzs == Japāņu dārzs ir viena no ievērojamākajām Krasnodaras parka daļām. Tas tika atklāts 2023. gadā un veidots japāņu tradicionālās ainavu arhitektūras stilā. Dārzā atrodas ūdenstilpes, akmens kompozīcijas, tilti, tējas namiņa stilā veidotas ēkas, pastaigu takas un dekoratīvi stādījumi. Japāņu dārza teritorijā darbojas restorāns ''Ryotei'', kafejnīca un citi apmeklētājiem paredzēti objekti. Ieeja dārzā ir bez maksas, taču apmeklētāju skaits vienlaikus tiek ierobežots. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://parkkrasnodar.com/ Krasnodaras parka oficiālā tīmekļa vietne] {{krieviski}} * [https://www.gmp.de/en/projects/670/new-arena-and-park-of-fc-krasnodar Projekts arhitektu biroja ''gmp'' tīmekļa vietnē] {{angliski}} {{clear}} [[Kategorija:Krasnodara]] [[Kategorija:Krievijas parki]] [[Kategorija:Pilsētu parki]] 1n4y41pug22tfsuw8p1ve2mllatwtxr 4466122 4466121 2026-05-10T13:02:24Z Votre Provocateur 111653 4466122 wikitext text/x-wiki {{coord|45|02|30|N|39|02|06|E|display=title}} [[Attēls:Парк Краснодар (003).jpg|thumb|Krasnodaras parks]] '''Krasnodaras parks''', neoficiāli saukts arī par '''Gaļicka parku''', ir pilsētas parks [[Krasnodara|Krasnodarā]], [[Krievija|Krievijā]]. Tas atrodas pilsētas ziemeļaustrumu daļā, Prikubanskas apgabalā, pie [[Krasnodaras stadions|Krasnodaras stadiona]], starp Austrumu-Krugļikovskas ielu un Varoņa Vladislava Posadska ielu. Parks tika izveidots pēc uzņēmēja un futbola kluba [[FK Krasnodar]] dibinātāja [[Sergejs Gaļickis|Sergeja Gaļicka]] iniciatīvas. Tā pirmā kārta tika atklāta {{dat|2017|9|28||bez}}. Parka platība ir aptuveni {{nobr|22,7 hektāri}}. Tajā ierīkotas pastaigu alejas, amfiteātris, sporta un bērnu laukumi, ūdens objekti, skulptūras, dekoratīvie dārzi un atpūtas zonas. == Vēsture == Parka izveide bija saistīta ar [[FK Krasnodar]] infrastruktūras attīstību un jaunā Krasnodaras stadiona būvniecību. Pirms parka ierīkošanas šajā teritorijā atradās lauksaimniecības zemes, neapbūvētas platības, kā arī ziedu tirgus un trolejbusa apgriešanās loks. Parka un blakus esošā stadiona arhitektonisko koncepciju izstrādāja vācu arhitektu birojs ''gmp Architekten von Gerkan, Marg und Partner'', sadarbojoties ar Sergeju Gaļicki un citiem projektā iesaistītajiem speciālistiem. Būvniecība sākās 2016. gada rudenī. Parka izveide tika finansēta no Sergeja Gaļicka privātajiem līdzekļiem. Pirmā parka kārta tika atklāta {{dat|2017|9|28||bez}}. Sākotnēji parks tika sadalīts vairākās tematiskās zonās, tostarp bērnu laukumos, sporta laukumos, amfiteātrī, ziedu dārzā un atpūtas vietās. Pēc atklāšanas parks ātri kļuva par vienu no populārākajām Krasnodaras apskates un atpūtas vietām. 2019. gadā tika atvērtas jaunas parka daļas. Martā tika pabeigta trešā kārta, kurā ierīkoja jaunas apstādījumu zonas un plakanstrūklaku. {{dat|2019|12|26||bez}} tika atklāta ceturtā kārta, kas tika izbūvēta bijušo FK Krasnodar akadēmijas treniņlaukumu vietā. Šajā teritorijā tika izveidoti ūdens objekti, dekoratīvi baseini, strūklakas un subtropu augu stādījumi. {{dat|2023|3|30||bez}} parkā tika atklāts Japāņu dārzs. Tā platība ir aptuveni {{nobr|7,5 hektāri}}, un tajā ierīkotas pastaigu takas, ūdenstilpes, tiltiņi, tradicionālas japāņu arhitektūras elementi, restorāns, kafejnīca un muzeja telpas. Apmeklētāju skaits Japāņu dārzā tiek ierobežots, lai saglabātu ainavas un infrastruktūras kvalitāti. 2024. gadā tika atklāta daļa no jaunas parka teritorijas, kas pazīstama kā Mākoņu parka aleja. Tā kļuva par vienu no turpmākajiem parka attīstības posmiem. == Parka iekārtojums == Krasnodaras parks ir veidots kā mūsdienīgs ainavu parks ar ģeometrisku plānojumu, plašām gājēju zonām un daudzveidīgiem apstādījumiem. Parkā iestādīti vairāki tūkstoši koku un krūmu, tostarp ozoli, skābarži, alkšņi, priedes, kļavas, tūjas, dekoratīvās plūmes, tulpjukoki un citi augi. Parkā atrodas: * amfiteātris; * bērnu rotaļu laukumi; * sporta laukumi; * skeitparks; * klinšu kāpšanas siena; * virvju parks; * ūdens labirints; * muzikālais labirints; * strūklakas un mākslīgās ūdenstilpes; * skulptūra „Vērsis”; * mākslas objekts „Ģeolokācija”; * Japāņu dārzs; * Mākoņu parka aleja. Viens no pazīstamākajiem parka objektiem ir skulptūra „Vērsis”, kas saistīta ar FK Krasnodar simboliku. Parka teritorijā atrodas arī vairāki mūsdienu mākslas objekti un dekoratīvi elementi. == Japāņu dārzs == Japāņu dārzs ir viena no ievērojamākajām Krasnodaras parka daļām. Tas tika atklāts 2023. gadā un veidots japāņu tradicionālās ainavu arhitektūras stilā. Dārzā atrodas ūdenstilpes, akmens kompozīcijas, tilti, tējas namiņa stilā veidotas ēkas, pastaigu takas un dekoratīvi stādījumi. Japāņu dārza teritorijā darbojas restorāns ''Ryotei'', kafejnīca un citi apmeklētājiem paredzēti objekti. Ieeja dārzā ir bez maksas, taču apmeklētāju skaits vienlaikus tiek ierobežots. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://parkkrasnodar.com/ Krasnodaras parka oficiālā tīmekļa vietne] {{krieviski}} * [https://www.gmp.de/en/projects/670/new-arena-and-park-of-fc-krasnodar Projekts arhitektu biroja ''gmp'' tīmekļa vietnē] {{angliski}} {{clear}} [[Kategorija:Krasnodara]] [[Kategorija:Krievijas parki]] [[Kategorija:Pilsētu parki]] ou1cy4cz61te3vixhxh0glqrflq47ua 4466137 4466122 2026-05-10T13:11:22Z Votre Provocateur 111653 4466137 wikitext text/x-wiki {{coord|45|02|30|N|39|02|06|E|display=title}} [[Attēls:Парк Краснодар (003).jpg|thumb|Krasnodaras parks]] '''Krasnodaras parks''', neoficiāli saukts arī par '''Gaļicka parku''', ir pilsētas parks [[Krasnodara|Krasnodarā]], [[Krievija|Krievijā]]. Tas atrodas pilsētas ziemeļaustrumu daļā, Prikubanskas apgabalā, pie [[Krasnodaras stadions|Krasnodaras stadiona]], starp Austrumu-Krugļikovskas ielu un Varoņa Vladislava Posadska ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://galitskypark.ru/|title=Парк Галицкого|website=Парк Галицкого|access-date=2026-05-10|language=ru}}</ref> Parks tika izveidots pēc uzņēmēja un futbola kluba [[FK Krasnodar]] dibinātāja [[Sergejs Gaļickis|Sergeja Gaļicka]] iniciatīvas. Tā pirmā kārta tika atklāta {{dat|2017|9|28||bez}}. Parka platība ir aptuveni {{nobr|22,7 hektāri}}. Tajā ierīkotas pastaigu alejas, amfiteātris, sporta un bērnu laukumi, ūdens objekti, skulptūras, dekoratīvie dārzi un atpūtas zonas. == Vēsture == Parka izveide bija saistīta ar [[FK Krasnodar]] infrastruktūras attīstību un jaunā Krasnodaras stadiona būvniecību. Pirms parka ierīkošanas šajā teritorijā atradās lauksaimniecības zemes, neapbūvētas platības, kā arī ziedu tirgus un trolejbusa apgriešanās loks. Parka un blakus esošā stadiona arhitektonisko koncepciju izstrādāja vācu arhitektu birojs ''gmp Architekten von Gerkan, Marg und Partner'', sadarbojoties ar Sergeju Gaļicki un citiem projektā iesaistītajiem speciālistiem. Būvniecība sākās 2016. gada rudenī. Parka izveide tika finansēta no Sergeja Gaļicka privātajiem līdzekļiem. Pirmā parka kārta tika atklāta {{dat|2017|9|28||bez}}. Sākotnēji parks tika sadalīts vairākās tematiskās zonās, tostarp bērnu laukumos, sporta laukumos, amfiteātrī, ziedu dārzā un atpūtas vietās. Pēc atklāšanas parks ātri kļuva par vienu no populārākajām Krasnodaras apskates un atpūtas vietām. 2019. gadā tika atvērtas jaunas parka daļas. Martā tika pabeigta trešā kārta, kurā ierīkoja jaunas apstādījumu zonas un plakanstrūklaku. {{dat|2019|12|26||bez}} tika atklāta ceturtā kārta, kas tika izbūvēta bijušo FK Krasnodar akadēmijas treniņlaukumu vietā. Šajā teritorijā tika izveidoti ūdens objekti, dekoratīvi baseini, strūklakas un subtropu augu stādījumi. {{dat|2023|3|30||bez}} parkā tika atklāts Japāņu dārzs. Tā platība ir aptuveni {{nobr|7,5 hektāri}}, un tajā ierīkotas pastaigu takas, ūdenstilpes, tiltiņi, tradicionālas japāņu arhitektūras elementi, restorāns, kafejnīca un muzeja telpas. Apmeklētāju skaits Japāņu dārzā tiek ierobežots, lai saglabātu ainavas un infrastruktūras kvalitāti. 2024. gadā tika atklāta daļa no jaunas parka teritorijas, kas pazīstama kā Mākoņu parka aleja. Tā kļuva par vienu no turpmākajiem parka attīstības posmiem. == Parka iekārtojums == Krasnodaras parks ir veidots kā mūsdienīgs ainavu parks ar ģeometrisku plānojumu, plašām gājēju zonām un daudzveidīgiem apstādījumiem. Parkā iestādīti vairāki tūkstoši koku un krūmu, tostarp ozoli, skābarži, alkšņi, priedes, kļavas, tūjas, dekoratīvās plūmes, tulpjukoki un citi augi. Parkā atrodas: * amfiteātris; * bērnu rotaļu laukumi; * sporta laukumi; * skeitparks; * klinšu kāpšanas siena; * virvju parks; * ūdens labirints; * muzikālais labirints; * strūklakas un mākslīgās ūdenstilpes; * skulptūra „Vērsis”; * mākslas objekts „Ģeolokācija”; * Japāņu dārzs; * Mākoņu parka aleja. Viens no pazīstamākajiem parka objektiem ir skulptūra „Vērsis”, kas saistīta ar FK Krasnodar simboliku. Parka teritorijā atrodas arī vairāki mūsdienu mākslas objekti un dekoratīvi elementi. == Japāņu dārzs == Japāņu dārzs ir viena no ievērojamākajām Krasnodaras parka daļām. Tas tika atklāts 2023. gadā un veidots japāņu tradicionālās ainavu arhitektūras stilā. Dārzā atrodas ūdenstilpes, akmens kompozīcijas, tilti, tējas namiņa stilā veidotas ēkas, pastaigu takas un dekoratīvi stādījumi. Japāņu dārza teritorijā darbojas restorāns ''Ryotei'', kafejnīca un citi apmeklētājiem paredzēti objekti. Ieeja dārzā ir bez maksas, taču apmeklētāju skaits vienlaikus tiek ierobežots. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://parkkrasnodar.com/ Krasnodaras parka oficiālā tīmekļa vietne] {{krieviski}} * [https://www.gmp.de/en/projects/670/new-arena-and-park-of-fc-krasnodar Projekts arhitektu biroja ''gmp'' tīmekļa vietnē] {{angliski}} {{clear}} [[Kategorija:Krasnodara]] [[Kategorija:Krievijas parki]] [[Kategorija:Pilsētu parki]] njlaikspqmg66r2k8jmzhm9crksqkpn 14 631499 4466124 2026-05-10T13:03:01Z Votre Provocateur 111653 Izveidota tukša lapa 4466124 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 0 631500 4466133 2026-05-10T13:08:06Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Zoo infokaste |zoo_name = Maskavas Zooloģiskais dārzs |image = Moscow Zoo entrance 2015.jpg |image_width = 250px |image_caption = Maskavas Zooloģiskā dārza galvenā ieeja |date_opened = 1864. gada 31. janvāris |location = [[Maskava]], [[Krievija]] |area = 21,5 ha |coordinates = {{coord|55|45|43|N|37|34|38|E|display=inline,title}} |num_animals = vairāk nekā 10 000 |num_species = vairāk nekā 1200 |members = [[WAZA]], [[EAZA]],... 4466133 wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Maskavas Zooloģiskais dārzs |image = Moscow Zoo entrance 2015.jpg |image_width = 250px |image_caption = Maskavas Zooloģiskā dārza galvenā ieeja |date_opened = 1864. gada 31. janvāris |location = [[Maskava]], [[Krievija]] |area = 21,5 ha |coordinates = {{coord|55|45|43|N|37|34|38|E|display=inline,title}} |num_animals = vairāk nekā 10 000 |num_species = vairāk nekā 1200 |members = [[WAZA]], [[EAZA]], EARAZA |exhibits = * Vecā teritorija * Jaunā teritorija * Bērnu zoodārzs * Eksotārijs * Akvārijs * Putnu māja * Primātu māja * Ziloņu māja * Lielo kaķu ekspozīcijas * Polārā pasaule * Āfrikas dzīvnieku ekspozīcija * Fauna Ķīnā * Nakts pasaule |website = [https://moscowzoo.ru/ moscowzoo.ru] }} '''Maskavas Zooloģiskais dārzs''' ({{lang-ru|Московский зоопарк}}), pilnā nosaukumā '''Maskavas Valsts zooloģiskais parks''' ({{lang-ru|Московский государственный зоологический парк}}), ir [[zooloģiskais dārzs]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]. Tas atrodas pilsētas centrā, Presņas rajonā, pie Lielās Gruzīnu ielas, netālu no metro stacijām ''Barrikadnaja'' un ''Krasnopresņenskaja''. Maskavas Zooloģiskais dārzs ir viens no vecākajiem zooloģiskajiem dārziem Eiropā un vecākais zooloģiskais dārzs Krievijā. Tas tika atklāts {{dat|1864|1|31||bez}} pēc vecā stila jeb {{dat|1864|2|12||bez}} pēc jaunā stila. Zoodārza teritorija aizņem aptuveni {{nobr|21,5 hektārus}}, un tā kolekcijā ir vairāk nekā 10 000 dzīvnieku, kas pārstāv vairāk nekā 1200 sugu un pasugu. Zoodārzs veic dzīvnieku demonstrēšanas, sugu saglabāšanas, zinātniskās pētniecības un vides izglītības funkcijas. Tas piedalās apdraudētu sugu saglabāšanas programmās un sadarbojas ar citiem zooloģiskajiem dārziem Krievijā un ārvalstīs. == Vēsture == === Dibināšana === Maskavas Zooloģiskais dārzs tika izveidots pēc Krievijas Imperatora aklimatizācijas biedrības iniciatīvas. Par tā dibinātājiem uzskata biologus un Maskavas Universitātes profesorus [[Anatolijs Bogdanovs|Anatoliju Bogdanovu]], [[Sergejs Usovs|Sergeju Usovu]] un [[Kārlis Ruljē|Kārli Ruljē]]. Sākotnēji iestāde tika saukta par Maskavas zoodārzu jeb zooloģisko dārzu. Zoodārza atklāšanas brīdī tajā bija aptuveni 300 dzīvnieku. Kolekcijā ietilpa gan mājdzīvnieki, gan savvaļas dzīvnieki un putni. Liela nozīme tika piešķirta Krievijas faunas demonstrēšanai, taču zoodārzā bija apskatāmi arī eksotiski dzīvnieki, tostarp lauvas, tīģeri, jaguārs, leopards, degunradzis un aligators. Pirmajos darbības gados zoodārzs bija sabiedriska un zinātniska iestāde, kuras mērķis bija popularizēt dabaszinātnes, veicināt dzīvnieku pētīšanu un iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus ar Krievijas un citu zemju faunu. === 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums === 19. gadsimta otrajā pusē Maskavas zoodārzs pakāpeniski paplašināja dzīvnieku kolekciju un kļuva par nozīmīgu pilsētas kultūras un izglītības objektu. Tomēr tā darbība bieži bija atkarīga no ziedojumiem, privāta atbalsta un sabiedrības intereses. 1905. gada revolūcijas laikā zoodārzs stipri cieta, jo Presņas rajons kļuva par vienu no bruņoto sadursmju centriem. Tika bojātas ēkas, izpostītas ekspozīcijas, nodega daļa arhīva un bibliotēkas, kā arī gāja bojā vairāki dzīvnieki. 1913. gadā zoodārzs cieta arī no plūdiem. Neskatoties uz finansiālām un saimnieciskām grūtībām, zoodārza darbiniekiem izdevās saglabāt iestādes darbību. === Padomju periods === Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] Maskavas zoodārzs tika nacionalizēts. 1919. gadā tas kļuva par valsts īpašumu, bet 1922. gadā nonāca Maskavas pilsētas pārziņā. 1924. gadā zoodārzu pārdēvēja par Maskavas zooloģisko parku. 1926. gadā zoodārzam pievienoja jaunu teritoriju otrpus Lielajai Gruzīnu ielai. Tā izveidojās Vecā un Jaunā teritorija, kuras vēlāk savienoja ar gājēju tiltu. Paplašināšana ļāva izveidot plašākas dzīvnieku mītnes un jaunas ekspozīcijas. 1930. gados zoodārzā attīstījās izglītojošais darbs un zinātniskie novērojumi. Šajā laikā īpašu popularitāti ieguva dabas pētnieces un rakstnieces [[Vera Čaplina|Veras Čaplinas]] darbs ar jauniem dzīvniekiem. Zoodārzā tika izveidots īpašs laukums mazuļu audzēšanai, kur vienkopus turēja dažādu sugu jaunos dzīvniekus. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Maskavas zoodārzs turpināja darbu arī kara apstākļos. Daļa dzīvnieku tika evakuēta, bet daļa palika Maskavā. Neraugoties uz bombardēšanu, pārtikas trūkumu un sarežģītiem darba apstākļiem, zoodārzs saglabāja darbību un bija atvērts apmeklētājiem. Pēckara gados zoodārzu atjaunoja un pakāpeniski paplašināja tā kolekciju. 20. gadsimta otrajā pusē tika būvētas jaunas dzīvnieku mītnes, attīstīta veterinārā aprūpe un izveidotas jaunas tematiskās ekspozīcijas. === Rekonstrukcija 1990. gados === 1990. gados Maskavas Zooloģiskajā dārzā sākās plaša rekonstrukcija. Tika pārbūvēta galvenā ieeja, sakārtota teritorija, atjaunotas vairākas dzīvnieku mītnes un izveidots jauns gājēju tilts starp Veco un Jauno teritoriju. Šajā laikā zoodārzs ieguva savu mūsdienām raksturīgo veidolu. Tika izveidotas jaunas ekspozīcijas, tostarp akvārijs, putnu māja, jūras dzīvnieku ekspozīcijas un bērniem paredzētas izglītojošas zonas. === 21. gadsimts === 21. gadsimtā Maskavas Zooloģiskais dārzs turpina modernizāciju, attīsta izglītības programmas un piedalās starptautiskās dzīvnieku saglabāšanas programmās. Zoodārzā darbojas lekciju programmas, bērnu izglītības projekti, brīvprātīgo kustība un profesionālās apmācības programma zoodārzu darbiniekiem. 2016. gadā par Maskavas Zooloģiskā dārza ģenerāldirektori tika iecelta [[Svetlana Akulova]]. Viņas vadības laikā tika turpināta teritorijas labiekārtošana, atjaunotas vairākas ekspozīcijas un attīstīti publiskās izglītības projekti. 2019. gadā pēc rekonstrukcijas tika atklāts Bērnu zoodārzs. Tajā apmeklētāji var iepazīt mājdzīvniekus, lauku sētas dzīvniekus un cilvēka pieradināto dzīvnieku vēsturi. == Teritorija un ekspozīcijas == Maskavas Zooloģiskais dārzs sastāv no divām galvenajām daļām — Vecās teritorijas un Jaunās teritorijas. Tās atdala Lielā Gruzīnu iela, bet savieno gājēju tilts. Vecajā teritorijā atrodas vēsturiskā ieeja, dīķi, putnu ekspozīcijas, primātu mītnes, ziloņu māja, bērnu zoodārzs un vairākas vēsturiskas ēkas. Jaunajā teritorijā izvietotas plašākas dzīvnieku mītnes, tostarp lielo plēsēju, Āfrikas dzīvnieku, polāro dzīvnieku un citu sugu ekspozīcijas. Zoodārza ekspozīcijās apskatāmi: * [[zīdītāji]]; * [[putni]]; * [[rāpuļi]]; * [[abinieki]]; * [[zivis]]; * bezmugurkaulnieki; * tropu un subtropu sugu pārstāvji; * Krievijas un Eirāzijas faunas dzīvnieki; * retas un apdraudētas sugas. No pazīstamākajiem zoodārza dzīvniekiem minami [[Āzijas zilonis|Āzijas ziloņi]], [[žirafe]]s, [[lauva]]s, [[tīģeris|tīģeri]], [[baltais lācis|baltie lāči]], [[brūnais lācis|brūnie lāči]], [[pingvīni]], [[flamingi]], [[panda]]s, [[primāti]], [[plēsīgie putni]] un dažādas rāpuļu sugas. == Bērnu zoodārzs == Bērnu zoodārzs ir īpaša Maskavas Zooloģiskā dārza daļa, kas paredzēta bērniem un ģimenēm. Tajā izvietotas ekspozīcijas, kas iepazīstina ar mājdzīvniekiem, cilvēka un dzīvnieku attiecību vēsturi, kā arī lauku saimniecības vidi. Pēc rekonstrukcijas Bērnu zoodārzs tika atvērts 2019. gadā. Tajā tiek rīkotas izglītojošas nodarbības, ekskursijas un pasākumi bērniem. == Zinātniskais un izglītojošais darbs == Maskavas Zooloģiskais dārzs veic zinātniskās pētniecības, dabas aizsardzības un izglītības funkcijas. Tā speciālisti pēta dzīvnieku uzvedību, turēšanas apstākļus, vairošanos, barošanu un veterināro aprūpi. Zoodārzs piedalās retu un apdraudētu sugu saglabāšanas programmās, kā arī īsteno sabiedrības izglītošanas projektus. Tajā darbojas lekciju programmas, ekskursijas, bērnu pulciņi un tematiskie pasākumi. == Nozīme == Maskavas Zooloģiskais dārzs ir viens no nozīmīgākajiem zooloģiskajiem dārziem Krievijā un viens no vecākajiem zooloģiskajiem dārziem Eiropā. Tas ir nozīmīgs Maskavas kultūras, izglītības un tūrisma objekts. Zoodārzs ir saistīts ar Krievijas zooloģijas, dabas aizsardzības un vides izglītības vēsturi. Tā darbība aptver gan dzīvnieku demonstrēšanu sabiedrībai, gan zinātnisko darbu, gan sugu saglabāšanas programmas. == Maskavas Zooloģiskā dārza vadītāji == Maskavas Zooloģisko dārzu dažādos laikos vadījuši vairāki zinātnieki, zoologi un administratori. * [[Jakovs Kaļinovskis]] (1864—1867); * [[Sergejs Usovs]] (1867—1873); * [[Aleksandrs Maklakovs]] (1878—1880); * [[Vladimirs Vāgners]] (1883—1886); * [[Nikolajs Kulagins]] (1889—1894); * [[Ipolits Antuševičs]] (1895—1904); * [[Vladislavs Pogožeļskis]] (1904—1917); * [[Aleksandrs Kocss]] (1919—1924); * [[Mihails Zavadovskis]] (1924—1928); * [[Sergejs Novikovs]] (1928—1932); * [[Igors Sosnovskis]] (1951—1977); * [[Vladimirs Spicins]] (1977—2013); * [[Natālija Kolobova]] (2013—2016); * [[Svetlana Akulova]] (2016—pašlaik). == Atsauces == {{atsauces}} == Informācijas avoti == * [https://moscowzoo.ru/about/ Maskavas Zooloģiskā dārza oficiālā vietne — par zoodārzu] {{krieviski}} * [https://moscowzoo.ru/about/history/ Maskavas Zooloģiskā dārza vēsture] {{krieviski}} * [https://moscowzoo.ru/about/director/ Maskavas Zooloģiskā dārza ģenerāldirektore] {{krieviski}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://moscowzoo.ru/}} * [https://moscowzoo.ru/about/history/ Maskavas Zooloģiskā dārza vēsture] {{krieviski}} [[Kategorija:Maskava]] [[Kategorija:Zooloģiskie dārzi Krievijā]] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:1864. gadā dibinātas organizācijas]] [[Kategorija:Celtnes un būves Maskavā]] ra2jr82sa1o1ez8twj2i1yhghw5l4ot 4466134 4466133 2026-05-10T13:08:42Z Votre Provocateur 111653 4466134 wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Maskavas Zooloģiskais dārzs |image = Moscow_05-2017_img25_Zoo_main_entrance.jpg |image_width = 250px |image_caption = Maskavas Zooloģiskā dārza galvenā ieeja |date_opened = 1864. gada 31. janvāris |location = [[Maskava]], [[Krievija]] |area = 21,5 ha |coordinates = {{coord|55|45|43|N|37|34|38|E|display=inline,title}} |num_animals = vairāk nekā 10 000 |num_species = vairāk nekā 1200 |members = [[WAZA]], [[EAZA]], EARAZA |exhibits = * Vecā teritorija * Jaunā teritorija * Bērnu zoodārzs * Eksotārijs * Akvārijs * Putnu māja * Primātu māja * Ziloņu māja * Lielo kaķu ekspozīcijas * Polārā pasaule * Āfrikas dzīvnieku ekspozīcija * Fauna Ķīnā * Nakts pasaule |website = [https://moscowzoo.ru/ moscowzoo.ru] }} '''Maskavas Zooloģiskais dārzs''', pilnā nosaukumā '''Maskavas Valsts zooloģiskais parks''', ir [[zooloģiskais dārzs]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]. Tas atrodas pilsētas centrā, Presņas rajonā, pie Lielās Gruzīnu ielas, netālu no metro stacijām ''Barrikadnaja'' un ''Krasnopresņenskaja''. Maskavas Zooloģiskais dārzs ir viens no vecākajiem zooloģiskajiem dārziem Eiropā un vecākais zooloģiskais dārzs Krievijā. Tas tika atklāts {{dat|1864|1|31||bez}} pēc vecā stila jeb {{dat|1864|2|12||bez}} pēc jaunā stila. Zoodārza teritorija aizņem aptuveni {{nobr|21,5 hektārus}}, un tā kolekcijā ir vairāk nekā 10 000 dzīvnieku, kas pārstāv vairāk nekā 1200 sugu un pasugu. Zoodārzs veic dzīvnieku demonstrēšanas, sugu saglabāšanas, zinātniskās pētniecības un vides izglītības funkcijas. Tas piedalās apdraudētu sugu saglabāšanas programmās un sadarbojas ar citiem zooloģiskajiem dārziem Krievijā un ārvalstīs. == Vēsture == === Dibināšana === Maskavas Zooloģiskais dārzs tika izveidots pēc Krievijas Imperatora aklimatizācijas biedrības iniciatīvas. Par tā dibinātājiem uzskata biologus un Maskavas Universitātes profesorus [[Anatolijs Bogdanovs|Anatoliju Bogdanovu]], [[Sergejs Usovs|Sergeju Usovu]] un [[Kārlis Ruljē|Kārli Ruljē]]. Sākotnēji iestāde tika saukta par Maskavas zoodārzu jeb zooloģisko dārzu. Zoodārza atklāšanas brīdī tajā bija aptuveni 300 dzīvnieku. Kolekcijā ietilpa gan mājdzīvnieki, gan savvaļas dzīvnieki un putni. Liela nozīme tika piešķirta Krievijas faunas demonstrēšanai, taču zoodārzā bija apskatāmi arī eksotiski dzīvnieki, tostarp lauvas, tīģeri, jaguārs, leopards, degunradzis un aligators. Pirmajos darbības gados zoodārzs bija sabiedriska un zinātniska iestāde, kuras mērķis bija popularizēt dabaszinātnes, veicināt dzīvnieku pētīšanu un iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus ar Krievijas un citu zemju faunu. === 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums === 19. gadsimta otrajā pusē Maskavas zoodārzs pakāpeniski paplašināja dzīvnieku kolekciju un kļuva par nozīmīgu pilsētas kultūras un izglītības objektu. Tomēr tā darbība bieži bija atkarīga no ziedojumiem, privāta atbalsta un sabiedrības intereses. 1905. gada revolūcijas laikā zoodārzs stipri cieta, jo Presņas rajons kļuva par vienu no bruņoto sadursmju centriem. Tika bojātas ēkas, izpostītas ekspozīcijas, nodega daļa arhīva un bibliotēkas, kā arī gāja bojā vairāki dzīvnieki. 1913. gadā zoodārzs cieta arī no plūdiem. Neskatoties uz finansiālām un saimnieciskām grūtībām, zoodārza darbiniekiem izdevās saglabāt iestādes darbību. === Padomju periods === Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] Maskavas zoodārzs tika nacionalizēts. 1919. gadā tas kļuva par valsts īpašumu, bet 1922. gadā nonāca Maskavas pilsētas pārziņā. 1924. gadā zoodārzu pārdēvēja par Maskavas zooloģisko parku. 1926. gadā zoodārzam pievienoja jaunu teritoriju otrpus Lielajai Gruzīnu ielai. Tā izveidojās Vecā un Jaunā teritorija, kuras vēlāk savienoja ar gājēju tiltu. Paplašināšana ļāva izveidot plašākas dzīvnieku mītnes un jaunas ekspozīcijas. 1930. gados zoodārzā attīstījās izglītojošais darbs un zinātniskie novērojumi. Šajā laikā īpašu popularitāti ieguva dabas pētnieces un rakstnieces [[Vera Čaplina|Veras Čaplinas]] darbs ar jauniem dzīvniekiem. Zoodārzā tika izveidots īpašs laukums mazuļu audzēšanai, kur vienkopus turēja dažādu sugu jaunos dzīvniekus. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Maskavas zoodārzs turpināja darbu arī kara apstākļos. Daļa dzīvnieku tika evakuēta, bet daļa palika Maskavā. Neraugoties uz bombardēšanu, pārtikas trūkumu un sarežģītiem darba apstākļiem, zoodārzs saglabāja darbību un bija atvērts apmeklētājiem. Pēckara gados zoodārzu atjaunoja un pakāpeniski paplašināja tā kolekciju. 20. gadsimta otrajā pusē tika būvētas jaunas dzīvnieku mītnes, attīstīta veterinārā aprūpe un izveidotas jaunas tematiskās ekspozīcijas. === Rekonstrukcija 1990. gados === 1990. gados Maskavas Zooloģiskajā dārzā sākās plaša rekonstrukcija. Tika pārbūvēta galvenā ieeja, sakārtota teritorija, atjaunotas vairākas dzīvnieku mītnes un izveidots jauns gājēju tilts starp Veco un Jauno teritoriju. Šajā laikā zoodārzs ieguva savu mūsdienām raksturīgo veidolu. Tika izveidotas jaunas ekspozīcijas, tostarp akvārijs, putnu māja, jūras dzīvnieku ekspozīcijas un bērniem paredzētas izglītojošas zonas. === 21. gadsimts === 21. gadsimtā Maskavas Zooloģiskais dārzs turpina modernizāciju, attīsta izglītības programmas un piedalās starptautiskās dzīvnieku saglabāšanas programmās. Zoodārzā darbojas lekciju programmas, bērnu izglītības projekti, brīvprātīgo kustība un profesionālās apmācības programma zoodārzu darbiniekiem. 2016. gadā par Maskavas Zooloģiskā dārza ģenerāldirektori tika iecelta [[Svetlana Akulova]]. Viņas vadības laikā tika turpināta teritorijas labiekārtošana, atjaunotas vairākas ekspozīcijas un attīstīti publiskās izglītības projekti. 2019. gadā pēc rekonstrukcijas tika atklāts Bērnu zoodārzs. Tajā apmeklētāji var iepazīt mājdzīvniekus, lauku sētas dzīvniekus un cilvēka pieradināto dzīvnieku vēsturi. == Teritorija un ekspozīcijas == Maskavas Zooloģiskais dārzs sastāv no divām galvenajām daļām — Vecās teritorijas un Jaunās teritorijas. Tās atdala Lielā Gruzīnu iela, bet savieno gājēju tilts. Vecajā teritorijā atrodas vēsturiskā ieeja, dīķi, putnu ekspozīcijas, primātu mītnes, ziloņu māja, bērnu zoodārzs un vairākas vēsturiskas ēkas. Jaunajā teritorijā izvietotas plašākas dzīvnieku mītnes, tostarp lielo plēsēju, Āfrikas dzīvnieku, polāro dzīvnieku un citu sugu ekspozīcijas. Zoodārza ekspozīcijās apskatāmi: * [[zīdītāji]]; * [[putni]]; * [[rāpuļi]]; * [[abinieki]]; * [[zivis]]; * bezmugurkaulnieki; * tropu un subtropu sugu pārstāvji; * Krievijas un Eirāzijas faunas dzīvnieki; * retas un apdraudētas sugas. No pazīstamākajiem zoodārza dzīvniekiem minami [[Āzijas zilonis|Āzijas ziloņi]], [[žirafe]]s, [[lauva]]s, [[tīģeris|tīģeri]], [[baltais lācis|baltie lāči]], [[brūnais lācis|brūnie lāči]], [[pingvīni]], [[flamingi]], [[panda]]s, [[primāti]], [[plēsīgie putni]] un dažādas rāpuļu sugas. == Bērnu zoodārzs == Bērnu zoodārzs ir īpaša Maskavas Zooloģiskā dārza daļa, kas paredzēta bērniem un ģimenēm. Tajā izvietotas ekspozīcijas, kas iepazīstina ar mājdzīvniekiem, cilvēka un dzīvnieku attiecību vēsturi, kā arī lauku saimniecības vidi. Pēc rekonstrukcijas Bērnu zoodārzs tika atvērts 2019. gadā. Tajā tiek rīkotas izglītojošas nodarbības, ekskursijas un pasākumi bērniem. == Zinātniskais un izglītojošais darbs == Maskavas Zooloģiskais dārzs veic zinātniskās pētniecības, dabas aizsardzības un izglītības funkcijas. Tā speciālisti pēta dzīvnieku uzvedību, turēšanas apstākļus, vairošanos, barošanu un veterināro aprūpi. Zoodārzs piedalās retu un apdraudētu sugu saglabāšanas programmās, kā arī īsteno sabiedrības izglītošanas projektus. Tajā darbojas lekciju programmas, ekskursijas, bērnu pulciņi un tematiskie pasākumi. == Nozīme == Maskavas Zooloģiskais dārzs ir viens no nozīmīgākajiem zooloģiskajiem dārziem Krievijā un viens no vecākajiem zooloģiskajiem dārziem Eiropā. Tas ir nozīmīgs Maskavas kultūras, izglītības un tūrisma objekts. Zoodārzs ir saistīts ar Krievijas zooloģijas, dabas aizsardzības un vides izglītības vēsturi. Tā darbība aptver gan dzīvnieku demonstrēšanu sabiedrībai, gan zinātnisko darbu, gan sugu saglabāšanas programmas. == Maskavas Zooloģiskā dārza vadītāji == Maskavas Zooloģisko dārzu dažādos laikos vadījuši vairāki zinātnieki, zoologi un administratori. * [[Jakovs Kaļinovskis]] (1864—1867); * [[Sergejs Usovs]] (1867—1873); * [[Aleksandrs Maklakovs]] (1878—1880); * [[Vladimirs Vāgners]] (1883—1886); * [[Nikolajs Kulagins]] (1889—1894); * [[Ipolits Antuševičs]] (1895—1904); * [[Vladislavs Pogožeļskis]] (1904—1917); * [[Aleksandrs Kocss]] (1919—1924); * [[Mihails Zavadovskis]] (1924—1928); * [[Sergejs Novikovs]] (1928—1932); * [[Igors Sosnovskis]] (1951—1977); * [[Vladimirs Spicins]] (1977—2013); * [[Natālija Kolobova]] (2013—2016); * [[Svetlana Akulova]] (2016—pašlaik). == Atsauces == {{atsauces}} == Informācijas avoti == * [https://moscowzoo.ru/about/ Maskavas Zooloģiskā dārza oficiālā vietne — par zoodārzu] {{krieviski}} * [https://moscowzoo.ru/about/history/ Maskavas Zooloģiskā dārza vēsture] {{krieviski}} * [https://moscowzoo.ru/about/director/ Maskavas Zooloģiskā dārza ģenerāldirektore] {{krieviski}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://moscowzoo.ru/}} * [https://moscowzoo.ru/about/history/ Maskavas Zooloģiskā dārza vēsture] {{krieviski}} [[Kategorija:Maskava]] [[Kategorija:Zooloģiskie dārzi Krievijā]] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:1864. gadā dibinātas organizācijas]] [[Kategorija:Celtnes un būves Maskavā]] dphgvfzp5twg6eu8l9cevbdvll68shk 4466135 4466134 2026-05-10T13:09:41Z Votre Provocateur 111653 4466135 wikitext text/x-wiki {{Zoo infokaste |zoo_name = Maskavas Zooloģiskais dārzs |image = Moscow_05-2017_img25_Zoo_main_entrance.jpg |image_width = 250px |image_caption = Maskavas Zooloģiskā dārza galvenā ieeja |date_opened = 1864. gada 31. janvāris |location = [[Maskava]], [[Krievija]] |area = 21,5 ha |coordinates = {{coord|55|45|43|N|37|34|38|E|display=inline,title}} |num_animals = vairāk nekā 10 000 |num_species = vairāk nekā 1200 |members = [[WAZA]], [[EAZA]], EARAZA |exhibits = * Vecā teritorija * Jaunā teritorija * Bērnu zoodārzs * Eksotārijs * Akvārijs * Putnu māja * Primātu māja * Ziloņu māja * Lielo kaķu ekspozīcijas * Polārā pasaule * Āfrikas dzīvnieku ekspozīcija * Fauna Ķīnā * Nakts pasaule |website = [https://moscowzoo.ru/ moscowzoo.ru] }} '''Maskavas Zooloģiskais dārzs''', pilnā nosaukumā '''Maskavas Valsts zooloģiskais parks''', ir [[zooloģiskais dārzs]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]]. Tas atrodas pilsētas centrā, Presņas rajonā, pie Lielās Gruzīnu ielas, netālu no metro stacijām ''Barrikadnaja'' un ''Krasnopresņenskaja''. Maskavas Zooloģiskais dārzs ir viens no vecākajiem zooloģiskajiem dārziem Eiropā un vecākais zooloģiskais dārzs Krievijā. Tas tika atklāts {{dat|1864|1|31||bez}} pēc vecā stila jeb {{dat|1864|2|12||bez}} pēc jaunā stila. Zoodārza teritorija aizņem aptuveni {{nobr|21,5 hektārus}}, un tā kolekcijā ir vairāk nekā 10 000 dzīvnieku, kas pārstāv vairāk nekā 1200 sugu un pasugu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://moscowzoo.ru/|title=Зоопарк|website=moscowzoo.ru|access-date=2026-05-10}}</ref> Zoodārzs veic dzīvnieku demonstrēšanas, sugu saglabāšanas, zinātniskās pētniecības un vides izglītības funkcijas. Tas piedalās apdraudētu sugu saglabāšanas programmās un sadarbojas ar citiem zooloģiskajiem dārziem Krievijā un ārvalstīs. == Vēsture == === Dibināšana === Maskavas Zooloģiskais dārzs tika izveidots pēc Krievijas Imperatora aklimatizācijas biedrības iniciatīvas. Par tā dibinātājiem uzskata biologus un Maskavas Universitātes profesorus [[Anatolijs Bogdanovs|Anatoliju Bogdanovu]], [[Sergejs Usovs|Sergeju Usovu]] un [[Kārlis Ruljē|Kārli Ruljē]]. Sākotnēji iestāde tika saukta par Maskavas zoodārzu jeb zooloģisko dārzu. Zoodārza atklāšanas brīdī tajā bija aptuveni 300 dzīvnieku. Kolekcijā ietilpa gan mājdzīvnieki, gan savvaļas dzīvnieki un putni. Liela nozīme tika piešķirta Krievijas faunas demonstrēšanai, taču zoodārzā bija apskatāmi arī eksotiski dzīvnieki, tostarp lauvas, tīģeri, jaguārs, leopards, degunradzis un aligators. Pirmajos darbības gados zoodārzs bija sabiedriska un zinātniska iestāde, kuras mērķis bija popularizēt dabaszinātnes, veicināt dzīvnieku pētīšanu un iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus ar Krievijas un citu zemju faunu. === 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums === 19. gadsimta otrajā pusē Maskavas zoodārzs pakāpeniski paplašināja dzīvnieku kolekciju un kļuva par nozīmīgu pilsētas kultūras un izglītības objektu. Tomēr tā darbība bieži bija atkarīga no ziedojumiem, privāta atbalsta un sabiedrības intereses. 1905. gada revolūcijas laikā zoodārzs stipri cieta, jo Presņas rajons kļuva par vienu no bruņoto sadursmju centriem. Tika bojātas ēkas, izpostītas ekspozīcijas, nodega daļa arhīva un bibliotēkas, kā arī gāja bojā vairāki dzīvnieki. 1913. gadā zoodārzs cieta arī no plūdiem. Neskatoties uz finansiālām un saimnieciskām grūtībām, zoodārza darbiniekiem izdevās saglabāt iestādes darbību. === Padomju periods === Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] Maskavas zoodārzs tika nacionalizēts. 1919. gadā tas kļuva par valsts īpašumu, bet 1922. gadā nonāca Maskavas pilsētas pārziņā. 1924. gadā zoodārzu pārdēvēja par Maskavas zooloģisko parku. 1926. gadā zoodārzam pievienoja jaunu teritoriju otrpus Lielajai Gruzīnu ielai. Tā izveidojās Vecā un Jaunā teritorija, kuras vēlāk savienoja ar gājēju tiltu. Paplašināšana ļāva izveidot plašākas dzīvnieku mītnes un jaunas ekspozīcijas. 1930. gados zoodārzā attīstījās izglītojošais darbs un zinātniskie novērojumi. Šajā laikā īpašu popularitāti ieguva dabas pētnieces un rakstnieces [[Vera Čaplina|Veras Čaplinas]] darbs ar jauniem dzīvniekiem. Zoodārzā tika izveidots īpašs laukums mazuļu audzēšanai, kur vienkopus turēja dažādu sugu jaunos dzīvniekus. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Maskavas zoodārzs turpināja darbu arī kara apstākļos. Daļa dzīvnieku tika evakuēta, bet daļa palika Maskavā. Neraugoties uz bombardēšanu, pārtikas trūkumu un sarežģītiem darba apstākļiem, zoodārzs saglabāja darbību un bija atvērts apmeklētājiem. Pēckara gados zoodārzu atjaunoja un pakāpeniski paplašināja tā kolekciju. 20. gadsimta otrajā pusē tika būvētas jaunas dzīvnieku mītnes, attīstīta veterinārā aprūpe un izveidotas jaunas tematiskās ekspozīcijas. === Rekonstrukcija 1990. gados === 1990. gados Maskavas Zooloģiskajā dārzā sākās plaša rekonstrukcija. Tika pārbūvēta galvenā ieeja, sakārtota teritorija, atjaunotas vairākas dzīvnieku mītnes un izveidots jauns gājēju tilts starp Veco un Jauno teritoriju. Šajā laikā zoodārzs ieguva savu mūsdienām raksturīgo veidolu. Tika izveidotas jaunas ekspozīcijas, tostarp akvārijs, putnu māja, jūras dzīvnieku ekspozīcijas un bērniem paredzētas izglītojošas zonas. === 21. gadsimts === 21. gadsimtā Maskavas Zooloģiskais dārzs turpina modernizāciju, attīsta izglītības programmas un piedalās starptautiskās dzīvnieku saglabāšanas programmās. Zoodārzā darbojas lekciju programmas, bērnu izglītības projekti, brīvprātīgo kustība un profesionālās apmācības programma zoodārzu darbiniekiem. 2016. gadā par Maskavas Zooloģiskā dārza ģenerāldirektori tika iecelta [[Svetlana Akulova]]. Viņas vadības laikā tika turpināta teritorijas labiekārtošana, atjaunotas vairākas ekspozīcijas un attīstīti publiskās izglītības projekti. 2019. gadā pēc rekonstrukcijas tika atklāts Bērnu zoodārzs. Tajā apmeklētāji var iepazīt mājdzīvniekus, lauku sētas dzīvniekus un cilvēka pieradināto dzīvnieku vēsturi. == Teritorija un ekspozīcijas == Maskavas Zooloģiskais dārzs sastāv no divām galvenajām daļām — Vecās teritorijas un Jaunās teritorijas. Tās atdala Lielā Gruzīnu iela, bet savieno gājēju tilts. Vecajā teritorijā atrodas vēsturiskā ieeja, dīķi, putnu ekspozīcijas, primātu mītnes, ziloņu māja, bērnu zoodārzs un vairākas vēsturiskas ēkas. Jaunajā teritorijā izvietotas plašākas dzīvnieku mītnes, tostarp lielo plēsēju, Āfrikas dzīvnieku, polāro dzīvnieku un citu sugu ekspozīcijas. Zoodārza ekspozīcijās apskatāmi: * [[zīdītāji]]; * [[putni]]; * [[rāpuļi]]; * [[abinieki]]; * [[zivis]]; * bezmugurkaulnieki; * tropu un subtropu sugu pārstāvji; * Krievijas un Eirāzijas faunas dzīvnieki; * retas un apdraudētas sugas. No pazīstamākajiem zoodārza dzīvniekiem minami [[Āzijas zilonis|Āzijas ziloņi]], [[žirafe]]s, [[lauva]]s, [[tīģeris|tīģeri]], [[baltais lācis|baltie lāči]], [[brūnais lācis|brūnie lāči]], [[pingvīni]], [[flamingi]], [[panda]]s, [[primāti]], [[plēsīgie putni]] un dažādas rāpuļu sugas. == Bērnu zoodārzs == Bērnu zoodārzs ir īpaša Maskavas Zooloģiskā dārza daļa, kas paredzēta bērniem un ģimenēm. Tajā izvietotas ekspozīcijas, kas iepazīstina ar mājdzīvniekiem, cilvēka un dzīvnieku attiecību vēsturi, kā arī lauku saimniecības vidi. Pēc rekonstrukcijas Bērnu zoodārzs tika atvērts 2019. gadā. Tajā tiek rīkotas izglītojošas nodarbības, ekskursijas un pasākumi bērniem. == Zinātniskais un izglītojošais darbs == Maskavas Zooloģiskais dārzs veic zinātniskās pētniecības, dabas aizsardzības un izglītības funkcijas. Tā speciālisti pēta dzīvnieku uzvedību, turēšanas apstākļus, vairošanos, barošanu un veterināro aprūpi. Zoodārzs piedalās retu un apdraudētu sugu saglabāšanas programmās, kā arī īsteno sabiedrības izglītošanas projektus. Tajā darbojas lekciju programmas, ekskursijas, bērnu pulciņi un tematiskie pasākumi. == Nozīme == Maskavas Zooloģiskais dārzs ir viens no nozīmīgākajiem zooloģiskajiem dārziem Krievijā un viens no vecākajiem zooloģiskajiem dārziem Eiropā. Tas ir nozīmīgs Maskavas kultūras, izglītības un tūrisma objekts. Zoodārzs ir saistīts ar Krievijas zooloģijas, dabas aizsardzības un vides izglītības vēsturi. Tā darbība aptver gan dzīvnieku demonstrēšanu sabiedrībai, gan zinātnisko darbu, gan sugu saglabāšanas programmas. == Maskavas Zooloģiskā dārza vadītāji == Maskavas Zooloģisko dārzu dažādos laikos vadījuši vairāki zinātnieki, zoologi un administratori. * [[Jakovs Kaļinovskis]] (1864—1867); * [[Sergejs Usovs]] (1867—1873); * [[Aleksandrs Maklakovs]] (1878—1880); * [[Vladimirs Vāgners]] (1883—1886); * [[Nikolajs Kulagins]] (1889—1894); * [[Ipolits Antuševičs]] (1895—1904); * [[Vladislavs Pogožeļskis]] (1904—1917); * [[Aleksandrs Kocss]] (1919—1924); * [[Mihails Zavadovskis]] (1924—1928); * [[Sergejs Novikovs]] (1928—1932); * [[Igors Sosnovskis]] (1951—1977); * [[Vladimirs Spicins]] (1977—2013); * [[Natālija Kolobova]] (2013—2016); * [[Svetlana Akulova]] (2016—pašlaik). == Atsauces == {{atsauces}} == Informācijas avoti == * [https://moscowzoo.ru/about/ Maskavas Zooloģiskā dārza oficiālā vietne — par zoodārzu] {{krieviski}} * [https://moscowzoo.ru/about/history/ Maskavas Zooloģiskā dārza vēsture] {{krieviski}} * [https://moscowzoo.ru/about/director/ Maskavas Zooloģiskā dārza ģenerāldirektore] {{krieviski}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://moscowzoo.ru/}} * [https://moscowzoo.ru/about/history/ Maskavas Zooloģiskā dārza vēsture] {{krieviski}} [[Kategorija:Maskava]] [[Kategorija:Zooloģiskie dārzi Krievijā]] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:1864. gadā dibinātas organizācijas]] [[Kategorija:Celtnes un būves Maskavā]] h9ebfspfdyttfza5s744otvxf2hzgtq 3 631501 4466139 2026-05-10T13:31:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466139 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=M.Skokan}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 16.31 (EEST) fn338gy6bl437b6kliok1jk7xly955u 0 631502 4466141 2026-05-10T13:50:43Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Jāsins Ajāri | image = Yasin Ayari (Sweden U21 vs Moldova U21, 13 October 2023) (cropped).jpg | caption = Jāsins Ajāri 2023. gadā | full_name = Jāsins Abass Ajāri | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|10|6}} | birth_place = {{vieta|Zviedrija|Solna}} | height = 172 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | clubnum... 4466141 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Jāsins Ajāri | image = Yasin Ayari (Sweden U21 vs Moldova U21, 13 October 2023) (cropped).jpg | caption = Jāsins Ajāri 2023. gadā | full_name = Jāsins Abass Ajāri | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|10|6}} | birth_place = {{vieta|Zviedrija|Solna}} | height = 172 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | clubnumber = 26 | youthyears1 = 2010—2012 | youthclubs1 = {{flaga|SWE}} [[Råsunda IS|Råsunda]] | youthyears2 = 2012—2020 | youthclubs2 = {{flaga|SWE}} [[AIK Fotboll|AIK]] | years1 = 2020—2023 | clubs1 = {{flaga|SWE}} [[AIK Fotboll|AIK]] | caps1 = 37 | goals1 = 4 | years2 = 2023— | clubs2 = {{flaga|ENG}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | caps2 = 65 | goals2 = 5 | years3 = 2023—2024 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|ENG}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]] | caps3 = 13 | goals3 = 1 | years4 = 2024 | clubs4 = {{īre}}{{flaga|ENG}} [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]] | caps4 = 10 | goals4 = 0 | nationalyears1 = 2019 | nationalteam1 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U17 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2021—2022 | nationalteam2 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U19 | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2022—2024 | nationalteam3 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U21 | nationalcaps3 = 12 | nationalgoals3 = 2 | nationalyears4 = 2023— | nationalteam4 = {{fb|Zviedrija}} | nationalcaps4 = 19 | nationalgoals4 = 3 | club-update = 10.05.2026. | nationalteam-update = 10.05.2026. }} '''Jāsins Abāss Ajāri''' ({{val|ar|ياسين عباس عياري}}, {{val|sv|Yasin Abbas Ayari}}, {{izrunā|ˈjɑː.sɪn aˈjɑː.rɪ}}; dzimis {{dat|2003|10|6}} [[Solna|Solnā]]) ir [[Zviedrija]]s [[futbolists]]. Spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]'' sastāvā. == Karjera == Ar futbolu sāka nodarboties ''Råsunda IS'' jauniešu akadēmijā. Vēlāk pievienojās [[AIK Fotboll|AIK]] jaunatnes sistēmai. 2020. gada decembrī debitēja AIK pieaugušo komandā ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' līgas spēlē pret ''[[IF Elfsborg|Elfsborg]]''. 2023. gada janvārī parakstīja līgumu ar [[Anglija]]s klubu ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brightonandhovealbion.com/media-article/Albion-sign-Yasin-Ayari-from-AIK |title=Albion sign Yasin Ayari from AIK |language=en |date={{dat|2023|1|30||bez}}| website=brightonandhovealbion.com |accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> Tā paša gada 28. maijā debitēja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Vēlāk tika izīrēts ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' klubiem ''[[Coventry City F.C.|Coventry City]]'' un ''[[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]''. Pirms 2024.—2025. gada sezonas atgriezās ''Brighton & Hove Albion'' un kļuva par regulāru pamatsastāva spēlētāju. Spēlējis dažādu vecumu Zviedrijas jauniešu izlasēs. [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] debitēja {{dat|2023|1|10||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftonbladet.se/sportbladet/fotboll/a/RGm9ea/avslojar-brighton-visar-intresse-for-aik-s-yasin-ayari |title=Brighton visar intresse för Yasin Ayari|language=sv|date={{dat|2023|1|11||bez}}| website=aftonbladet.se |accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2024|10|11||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]]. == Sasniegumi == ;Individuālie * Zviedrijas gada labākais pussargs: 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://svff.svenskfotboll.se/om-svff/historik/fotbollsgalan/ovriga-utmarkelser/ |title=Övriga utmärkelser |language=sv |website=svenskfotboll.se |accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ajāri, Jāsins}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Stokholmas lēnē dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]] [[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AIK Fotboll spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] ldry595mq2y28mlarupnyxj4bb9lbtf 4466222 4466141 2026-05-10T16:44:46Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Jāsins Ajāri]] uz [[Jāsīns Ajāri]]: atveidošana 4466141 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Jāsins Ajāri | image = Yasin Ayari (Sweden U21 vs Moldova U21, 13 October 2023) (cropped).jpg | caption = Jāsins Ajāri 2023. gadā | full_name = Jāsins Abass Ajāri | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|10|6}} | birth_place = {{vieta|Zviedrija|Solna}} | height = 172 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | clubnumber = 26 | youthyears1 = 2010—2012 | youthclubs1 = {{flaga|SWE}} [[Råsunda IS|Råsunda]] | youthyears2 = 2012—2020 | youthclubs2 = {{flaga|SWE}} [[AIK Fotboll|AIK]] | years1 = 2020—2023 | clubs1 = {{flaga|SWE}} [[AIK Fotboll|AIK]] | caps1 = 37 | goals1 = 4 | years2 = 2023— | clubs2 = {{flaga|ENG}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | caps2 = 65 | goals2 = 5 | years3 = 2023—2024 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|ENG}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]] | caps3 = 13 | goals3 = 1 | years4 = 2024 | clubs4 = {{īre}}{{flaga|ENG}} [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]] | caps4 = 10 | goals4 = 0 | nationalyears1 = 2019 | nationalteam1 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U17 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2021—2022 | nationalteam2 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U19 | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2022—2024 | nationalteam3 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U21 | nationalcaps3 = 12 | nationalgoals3 = 2 | nationalyears4 = 2023— | nationalteam4 = {{fb|Zviedrija}} | nationalcaps4 = 19 | nationalgoals4 = 3 | club-update = 10.05.2026. | nationalteam-update = 10.05.2026. }} '''Jāsins Abāss Ajāri''' ({{val|ar|ياسين عباس عياري}}, {{val|sv|Yasin Abbas Ayari}}, {{izrunā|ˈjɑː.sɪn aˈjɑː.rɪ}}; dzimis {{dat|2003|10|6}} [[Solna|Solnā]]) ir [[Zviedrija]]s [[futbolists]]. Spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]'' sastāvā. == Karjera == Ar futbolu sāka nodarboties ''Råsunda IS'' jauniešu akadēmijā. Vēlāk pievienojās [[AIK Fotboll|AIK]] jaunatnes sistēmai. 2020. gada decembrī debitēja AIK pieaugušo komandā ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' līgas spēlē pret ''[[IF Elfsborg|Elfsborg]]''. 2023. gada janvārī parakstīja līgumu ar [[Anglija]]s klubu ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brightonandhovealbion.com/media-article/Albion-sign-Yasin-Ayari-from-AIK |title=Albion sign Yasin Ayari from AIK |language=en |date={{dat|2023|1|30||bez}}| website=brightonandhovealbion.com |accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> Tā paša gada 28. maijā debitēja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Vēlāk tika izīrēts ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' klubiem ''[[Coventry City F.C.|Coventry City]]'' un ''[[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]''. Pirms 2024.—2025. gada sezonas atgriezās ''Brighton & Hove Albion'' un kļuva par regulāru pamatsastāva spēlētāju. Spēlējis dažādu vecumu Zviedrijas jauniešu izlasēs. [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] debitēja {{dat|2023|1|10||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftonbladet.se/sportbladet/fotboll/a/RGm9ea/avslojar-brighton-visar-intresse-for-aik-s-yasin-ayari |title=Brighton visar intresse för Yasin Ayari|language=sv|date={{dat|2023|1|11||bez}}| website=aftonbladet.se |accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2024|10|11||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]]. == Sasniegumi == ;Individuālie * Zviedrijas gada labākais pussargs: 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://svff.svenskfotboll.se/om-svff/historik/fotbollsgalan/ovriga-utmarkelser/ |title=Övriga utmärkelser |language=sv |website=svenskfotboll.se |accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ajāri, Jāsins}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Stokholmas lēnē dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]] [[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AIK Fotboll spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] ldry595mq2y28mlarupnyxj4bb9lbtf 4466224 4466222 2026-05-10T16:45:54Z Kikos 3705 4466224 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Jāsīns Ajāri | image = Yasin Ayari (Sweden U21 vs Moldova U21, 13 October 2023) (cropped).jpg | caption = Jāsīns Ajāri 2023. gadā | full_name = Jāsīns Abāss Ajāri | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|10|6}} | birth_place = {{vieta|Zviedrija|Solna}} | height = 172 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | clubnumber = 26 | youthyears1 = 2010—2012 | youthclubs1 = {{flaga|SWE}} [[Råsunda IS|Råsunda]] | youthyears2 = 2012—2020 | youthclubs2 = {{flaga|SWE}} [[AIK Fotboll|AIK]] | years1 = 2020—2023 | clubs1 = {{flaga|SWE}} [[AIK Fotboll|AIK]] | caps1 = 37 | goals1 = 4 | years2 = 2023— | clubs2 = {{flaga|ENG}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | caps2 = 65 | goals2 = 5 | years3 = 2023—2024 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|ENG}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]] | caps3 = 13 | goals3 = 1 | years4 = 2024 | clubs4 = {{īre}}{{flaga|ENG}} [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]] | caps4 = 10 | goals4 = 0 | nationalyears1 = 2019 | nationalteam1 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U17 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2021—2022 | nationalteam2 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U19 | nationalcaps2 = 10 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2022—2024 | nationalteam3 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U21 | nationalcaps3 = 12 | nationalgoals3 = 2 | nationalyears4 = 2023— | nationalteam4 = {{fb|Zviedrija}} | nationalcaps4 = 19 | nationalgoals4 = 3 | club-update = 10.05.2026. | nationalteam-update = 10.05.2026. }} '''Jāsīns Abāss Ajāri''' ({{val|ar|ياسين عباس عياري}}, {{val|sv|Yasin Abbas Ayari}}, {{izrunā|ˈjɑː.sɪn aˈjɑː.rɪ}}; dzimis {{dat|2003|10|6}} [[Solna|Solnā]]) ir [[Zviedrija]]s [[futbolists]]. Spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]'' sastāvā. == Karjera == Ar futbolu sāka nodarboties ''Råsunda IS'' jauniešu akadēmijā. Vēlāk pievienojās [[AIK Fotboll|AIK]] jaunatnes sistēmai. 2020. gada decembrī debitēja AIK pieaugušo komandā ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]'' līgas spēlē pret ''[[IF Elfsborg|Elfsborg]]''. 2023. gada janvārī parakstīja līgumu ar [[Anglija]]s klubu ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brightonandhovealbion.com/media-article/Albion-sign-Yasin-Ayari-from-AIK |title=Albion sign Yasin Ayari from AIK |language=en |date={{dat|2023|1|30||bez}}| website=brightonandhovealbion.com |accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> Tā paša gada 28. maijā debitēja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Vēlāk tika izīrēts ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' klubiem ''[[Coventry City F.C.|Coventry City]]'' un ''[[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]''. Pirms 2024.—2025. gada sezonas atgriezās ''Brighton & Hove Albion'' un kļuva par regulāru pamatsastāva spēlētāju. Spēlējis dažādu vecumu Zviedrijas jauniešu izlasēs. [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] debitēja {{dat|2023|1|10||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aftonbladet.se/sportbladet/fotboll/a/RGm9ea/avslojar-brighton-visar-intresse-for-aik-s-yasin-ayari |title=Brighton visar intresse för Yasin Ayari|language=sv|date={{dat|2023|1|11||bez}}| website=aftonbladet.se |accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2024|10|11||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]]. == Sasniegumi == ;Individuālie * Zviedrijas gada labākais pussargs: 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://svff.svenskfotboll.se/om-svff/historik/fotbollsgalan/ovriga-utmarkelser/ |title=Övriga utmärkelser |language=sv |website=svenskfotboll.se |accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ajāri, Jāsins}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Stokholmas lēnē dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]] [[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AIK Fotboll spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] e7dxzp3p0n1qvzvr53ntwx5avw660rq 1 631503 4466142 2026-05-10T13:50:54Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466142 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Sabiedrība }} inxqgs9ous2id7vc00rb1ta0x65qk3z 4466227 4466142 2026-05-10T16:47:10Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Diskusija:Jekaterina Mizulina]] uz [[Diskusija:Jekaterina Mizuļina]] 4466142 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Sabiedrība }} inxqgs9ous2id7vc00rb1ta0x65qk3z 0 631504 4466143 2026-05-10T13:51:31Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Jāsins Ajāri]] 4466143 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jāsins Ajāri]] bsundb89gdeqy3k2zm8wq1t62z89fbb 4466454 4466143 2026-05-11T00:28:53Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Jāsins Ajāri]] to [[Jāsīns Ajāri]] 4466454 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jāsīns Ajāri]] fz0gpnj4553tlfd3d050d6bkkl6ovky 1 631505 4466144 2026-05-10T13:51:49Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466144 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Daba un ģeogrāfija }} ceji47p0ljbv647yj5sl3vrp9qpig6k 1 631506 4466145 2026-05-10T13:52:02Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466145 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Politika }} qdy7ddcbtjgmk8nojl7msft304yvn5a 0 631507 4466146 2026-05-10T13:52:02Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Jāsins Ajāri]] 4466146 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jāsins Ajāri]] bsundb89gdeqy3k2zm8wq1t62z89fbb 4466455 4466146 2026-05-11T00:28:58Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Jāsins Ajāri]] to [[Jāsīns Ajāri]] 4466455 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jāsīns Ajāri]] fz0gpnj4553tlfd3d050d6bkkl6ovky 1 631508 4466147 2026-05-10T13:52:13Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466147 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Daba un ģeogrāfija }} ceji47p0ljbv647yj5sl3vrp9qpig6k 0 631509 4466148 2026-05-10T13:52:34Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Jāsins Ajāri]] 4466148 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jāsins Ajāri]] bsundb89gdeqy3k2zm8wq1t62z89fbb 4466456 4466148 2026-05-11T00:29:03Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Jāsins Ajāri]] to [[Jāsīns Ajāri]] 4466456 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jāsīns Ajāri]] fz0gpnj4553tlfd3d050d6bkkl6ovky 0 631510 4466150 2026-05-10T13:53:36Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Jāsins Ajāri]] 4466150 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jāsins Ajāri]] bsundb89gdeqy3k2zm8wq1t62z89fbb 4466457 4466150 2026-05-11T00:29:08Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[Jāsins Ajāri]] to [[Jāsīns Ajāri]] 4466457 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jāsīns Ajāri]] fz0gpnj4553tlfd3d050d6bkkl6ovky 0 631512 4466164 2026-05-10T14:28:32Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Nilss Lundkvists | vārds_orig = ''Nils Lundkvist'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|27}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Pīteo}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=185}} | svars = {{mērvienība|kg=85}} | ie... 4466164 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Nilss Lundkvists | vārds_orig = ''Nils Lundkvist'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|27}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Pīteo}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=185}} | svars = {{mērvienība|kg=85}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2017 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Stars"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 28., 1. kārtā | dr_gads = [[2018. gada NHL drafts|2018]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Ņujorkas "Rangers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2021—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|SWE}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|10||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Zviedrija}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalBronze2|[[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Ostrava/Tršineca 2020]]}} }} }} '''Nilss Lundkvists''' ({{Val|sv|Nils Lundkvist}}; dzimis {{dat|2000|7|27}}) ir [[zviedri|zviedru]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Lundkvists spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Dalasas "Stars"]] rindās. [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] Lundkvistu pirmajā kārtā ar kopējo 28. numuru izvēlējās [[Ņujorkas "Rangers"]]. Iepriekš spēlējis [[Zviedrijas hokeja līga]]s komandā ''[[Luleå HF]]'' un NHL komandā [[Ņujorkas "Rangers"]]. [[Zviedrijas hokeja izlase]]s rindās piedalījies [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{succession box | before = {{flaga|USA}} [[Kandrē Millers]] | title = [[Ņujorkas "Rangers"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2018. gada NHL drafts|2018]] | after = {{flaga|FIN}} [[Kāpo Kako]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Lundkvists, Nilss}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norbotenas lēnē dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas hokejisti]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:Dalasas "Stars" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] ev29zccyecrm9k960fez2q3hw45wiuy 0 631513 4466168 2026-05-10T14:36:15Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Lians Bišels | vārds_orig = ''Lian Bichsel'' | attēls = Lian Bichsel 3-31-2025 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Lians Bišels 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|5|18}} | dz_viet = {{Vieta|Šveice|Oltena}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=201}} |... 4466168 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Lians Bišels | vārds_orig = ''Lian Bichsel'' | attēls = Lian Bichsel 3-31-2025 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Lians Bišels 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|5|18}} | dz_viet = {{Vieta|Šveice|Oltena}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=201}} | svars = {{mērvienība|kg=108}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2021 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Stars"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 18., 1. kārtā | dr_gads = [[2022. gada NHL drafts|2022]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Dalasas "Stars"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|10||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Lians Bišels''' ({{Val|de|Lian Bichsel}}; dzimis {{dat|2004|5|18}}) ir [[šveicieši|šveiciešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Bišels spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Dalasas "Stars"]] rindās. [[2022. gada NHL drafts|2022. gada NHL draftā]] Bišelu pirmajā kārtā ar kopējo 18. numuru izvēlējās [[Dalasas "Stars"]]. Iepriekš spēlējis arī [[Nacionālā līga|Šveices Nacionālās līgas]] komandā ''[[EHC Biel]]'', kā arī [[Zviedrijas hokeja līga]]s komandās ''[[Leksands IF]]'' un ''[[Rögle BK]]''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{succession box | before = {{flaga|CAN}} [[Vaijats Džonstons]] | title = [[Dalasas "Stars"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2022. gada NHL drafts|2022]] | after = {{flaga|FIN}} [[Emils Hemmings]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Bišels, Lians}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zoloturnas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices hokejisti]] [[Kategorija:Dalasas "Stars" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] afybu3yqpwum4n9vpsd9gjktjqs3tvw 0 631514 4466175 2026-05-10T14:47:46Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Džastins Barons | vārds_orig = ''Justin Barron'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|11|15}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Jaunskotija|Helifeksa}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=188}} | svars = {{mērvienība|kg=90}}... 4466175 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Džastins Barons | vārds_orig = ''Justin Barron'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|11|15}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Jaunskotija|Helifeksa}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=188}} | svars = {{mērvienība|kg=90}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2021 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Našvilas "Predators"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 25., 1. kārtā | dr_gads = [[2020. gada NHL drafts|2020]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Kolorādo "Avalanche"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2023—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|10||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Edmontona 2021]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalGold2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Tampere/Rīga 2023]]}} }} }} '''Džastins Barons''' ({{Val|en|Justin Barron}}; dzimis {{dat|2001|11|15}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Barons spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Našvilas "Predators"]] rindās. [[2020. gada NHL drafts|2020. gada NHL draftā]] Baronu pirmajā kārtā ar kopējo 25. numuru izvēlējās [[Kolorādo "Avalanche"]]. Iepriekš spēlējis arī "Avalanche" un [[Monreālas "Canadiens"]] komandās. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{succession box | before = {{flaga|CAN}} [[Alekss Ņūhuks]] | title = [[Kolorādo "Avalanche"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2020. gada NHL drafts|2020]] | after = {{flaga|SWE}} [[Oskars Olausons]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Barons, Džastins}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jaunskotijā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" spēlētāji]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] [[Kategorija:Našvilas "Predators" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] qaza74skz2zbqj284chc54mm6naz6mj 3 631515 4466176 2026-05-10T14:48:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466176 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=JohnyOda}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 17.48 (EEST) 7agh2nbqvbtgutlzbbdmkha61itsspp 0 631516 4466179 2026-05-10T14:59:13Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Džoels Hofers | vārds_orig = ''Joel Hofer'' | attēls = JoelHofer2022.jpg | att_izm = | paraksts = Džoels Hofers 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|30}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Manitoba|Vinipega}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=196}} |... 4466179 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Džoels Hofers | vārds_orig = ''Joel Hofer'' | attēls = JoelHofer2022.jpg | att_izm = | paraksts = Džoels Hofers 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|30}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Manitoba|Vinipega}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=196}} | svars = {{mērvienība|kg=81}} | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Sentluisas "Blues"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 107., 4. kārtā | dr_gads = [[2018. gada NHL drafts|2018]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Sentluisas "Blues"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2023—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|FIN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|10||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Ostrava/Tršineca 2020]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalGold2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Tampere/Rīga 2023]]}} }} }} '''Džoels Hofers''' ({{Val|en|Joel Hofer}}; dzimis {{dat|2000|7|30}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[vārtsargs (hokejs)|vārtsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Hofers spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sentluisas "Blues"]] rindās. [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] Hoferu ceturtajā kārtā ar kopējo 107. numuru izvēlējās [[Sentluisas "Blues"]]. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Hofers, Džoels}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Manitobā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Sentluisas "Blues" spēlētāji]] 4s76mgjh3tj5jy517vg8uq01lebvrat 0 631517 4466186 2026-05-10T15:14:24Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Džordans Kirū | vārds_orig = ''Jordan Kyrou'' | attēls = Jordan Kyrou 2019 5.jpg | att_izm = | paraksts = Džordans Kirū 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|5}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=185}} |... 4466186 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Džordans Kirū | vārds_orig = ''Jordan Kyrou'' | attēls = Jordan Kyrou 2019 5.jpg | att_izm = | paraksts = Džordans Kirū 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|5}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=185}} | svars = {{mērvienība|kg=89}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2017 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Sentluisas "Blues"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 35., 2. kārtā | dr_gads = [[2016. gada NHL drafts|2016]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Sentluisas "Blues"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|10||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Bufalo 2018]]}} }} }} '''Džordans Kirū''' ({{Val|en|Jordan Kyrou}}; dzimis {{dat|1998|5|5}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Kirū spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sentluisas "Blues"]] rindās. [[2016. gada NHL drafts|2016. gada NHL draftā]] Kirū otrajā kārtā ar kopējo 35. numuru izvēlējās [[Sentluisas "Blues"]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Kirū, Džordans}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Sentluisas "Blues" spēlētāji]] iu1atcmipocqb1cwk7fvgkt52rk2jpb 3 631518 4466196 2026-05-10T15:28:31Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466196 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jčoenšattihnaan}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 18.28 (EEST) bm0pll12p6nummzobrzpdlqsn3whl9r 0 631519 4466208 2026-05-10T16:06:31Z Cirkulis11 92566 Izveidoju lapu 4466208 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste|numurs=30|nosaukums=Baltezers–Ādaži |garums=4,7 |segums=asfalts |reģions=[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas]] |attēls= |ārpus_pilsētas=4,7 |ceļš_pilsētā=0}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{A ceļš|1}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ādaži]] }} {{Maršruta tabula/ielas||[[Rīgas gatve (Ādaži)|Rīgas gatve]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Veckūlu iela (Ādaži)|Veckūlu iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jaunkūlu iela (Ādaži)|Jaunkūlu iela]]}} {{Maršruta tabula/aplis||[[Puķu iela (Ādaži)|Puķu iela]], [[Draudzības iela (Ādaži)|Draudzības iela]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Ķiršu iela (Ādaži)|Ķiršu iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Depo iela (Ādaži)|Depo iela]]}} {{Maršruta tabula/aplis||[[Gaujas iela (Ādaži)|Gaujas iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pasta iela (Ādaži)|Pasta iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pirmā iela (Ādaži)|Pirmā iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Katlapu iela (Ādaži)|Katlapu iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Parka iela (Ādaži)|Parka iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Muižas iela (Ādaži)|Muižas iela]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ādaži]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{A ceļš|1}}}} |} |} '''V30''' autoceļš '''Baltezers–Ādaži''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1 autoceļu]] ar [[Ādaži|Ādažiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|4,7 km}} garš, klāts ar [[Asfalts|asfalta]] segumu un atrodas [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. == Vēsture == 2014. gadā atjaunoja V30 posma 0,52.–4,16. kilometru, kas tika rekonstruēts kopā ar A1 posmu 6,3.–12,8. kilometru. Līgums par rekonstrukcijas darbiem tika slēgts ar SIA "Lemminkainen Latvija" (tagad YIT Latvia) par 1,32 milj. eiro. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list1=uncollapsed}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi|V30]] cmysvsribmj33y2zq89qnv6o5iljvyi 4466209 4466208 2026-05-10T16:07:29Z Cirkulis11 92566 Pievienoju atsauci 4466209 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste|numurs=30|nosaukums=Baltezers–Ādaži |garums=4,7 |segums=asfalts |reģions=[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas]] |attēls= |ārpus_pilsētas=4,7 |ceļš_pilsētā=0}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{A ceļš|1}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ādaži]] }} {{Maršruta tabula/ielas||[[Rīgas gatve (Ādaži)|Rīgas gatve]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Veckūlu iela (Ādaži)|Veckūlu iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jaunkūlu iela (Ādaži)|Jaunkūlu iela]]}} {{Maršruta tabula/aplis||[[Puķu iela (Ādaži)|Puķu iela]], [[Draudzības iela (Ādaži)|Draudzības iela]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Ķiršu iela (Ādaži)|Ķiršu iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Depo iela (Ādaži)|Depo iela]]}} {{Maršruta tabula/aplis||[[Gaujas iela (Ādaži)|Gaujas iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pasta iela (Ādaži)|Pasta iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pirmā iela (Ādaži)|Pirmā iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Katlapu iela (Ādaži)|Katlapu iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Parka iela (Ādaži)|Parka iela]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Muižas iela (Ādaži)|Muižas iela]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ādaži]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{A ceļš|1}}}} |} |} '''V30''' autoceļš '''Baltezers–Ādaži''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1 autoceļu]] ar [[Ādaži|Ādažiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|4,7 km}} garš, klāts ar [[Asfalts|asfalta]] segumu un atrodas [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. == Vēsture == 2014. gadā atjaunoja V30 posma 0,52.–4,16. kilometru, kas tika rekonstruēts kopā ar A1 posmu 6,3.–12,8. kilometru. Līgums par rekonstrukcijas darbiem tika slēgts ar SIA "Lemminkainen Latvija" (tagad YIT Latvia) par 1,32 milj. eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/sonedel-tiks-uzsakti-autocela-a1-riga-baltezers-igaunijas-robeza-ainazi-posma-128-210-km-remontdarbi/|title=Šonedēļ tiks uzsākti autoceļa A1 Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži) posma 12,8. - 21,0. km remontdarbi|last=admin|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|date=2014-05-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list1=uncollapsed}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi|V30]] 9fibvc7h9at961x5r5s52mf7obw7lz7 0 631520 4466213 2026-05-10T16:28:37Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Džons Marino | vārds_orig = ''John Marino'' | attēls = John Marino 2019-12-14 (3x4a).jpg | att_izm = | paraksts = Džons Marino 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|21}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Masačūsetsa|Īstona}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=18... 4466213 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Džons Marino | vārds_orig = ''John Marino'' | attēls = John Marino 2019-12-14 (3x4a).jpg | att_izm = | paraksts = Džons Marino 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|21}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Masačūsetsa|Īstona}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=185}} | svars = {{mērvienība|kg=82}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Jūtas "Mammoth"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 154., 6. kārtā | dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Edmontonas "Oilers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|10||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Džons Marino''' ({{Val|en|John Marino}}; dzimis {{dat|1997|5|21}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Marino spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Jūtas "Mammoth"]] rindās. [[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] Marino sestajā kārtā ar kopējo 154. numuru izvēlējās [[Edmontonas "Oilers"]]. Iepriekš spēlējis [[Pitsburgas "Pengunins"]] un [[Ņūdžersijas "Devils"]] komandās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Marino, Džons}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Masačūsetsā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņūdžersijas "Devils" spēlētāji]] [[Kategorija:Jūtas "Mammoth" spēlētāji]] 0p0fudlovu3p0dgt0hzlx0l1982ct1i 0 631521 4466216 2026-05-10T16:32:11Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Žviņģi | official_name = ''Žvingiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = 2022, Žvingių bažnyčia.JPG | image_caption = Žviņģu Svētā Krusta paaugstināšanas baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilales rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Tauraģes ap... 4466216 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Žviņģi | official_name = ''Žvingiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = 2022, Žvingių bažnyčia.JPG | image_caption = Žviņģu Svētā Krusta paaugstināšanas baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilales rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šilales rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Pajūres seņūnija]] | area_total_km2 = 1.87 | population_total = 168 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 24 | lats = 07 | latNS = N | longd = 22 | longm = 01 | longs = 19 | longEW = E | elevation_m = 65 | website = }} '''Žviņģi''' ({{val|lt|Žvingiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]] [[Šilales rajona pašvaldība|Šilales rajona pašvaldībā]]. Atrodas [[Jūra (upe)|Jūras]] upes kreisajā krastā, aptuveni 15 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Šilale]]s. == Vēsture == Žviņģi vēstures avotos pirmoreiz minēti 1537. gadā jau kā miests, muiža un draudze. 1604. gadā tika uzcelta pirmā baznīca. Miesta attīstību vēsturiski noteica tā atrašanās netālu no toreizējās Prūsijas robežas, kas veicināja tirdzniecību un amatniecību. 1775. gadā miests nodega, bet jau 1792. gadā tai piešķīra [[Magdeburgas tiesības]] un ģerboni. 19. gadsimtā miests kļuva par pagasta centru un nozīmīgu apdzīvotu vietu Lietuvas pierobežā, kurā darbojās skola un vairāki tirdzniecības uzņēmumi. Pirmā pasaules kara laikā pilsēta nodega (nodega arī baznīca). Pēc Lietuvas valsts atjaunošanas 1918. gadā darbojās kooperatīvs, dzirnavas un kokzāģētava. Tagadējais miesta ģerbonis apstiprināts 2009. gadā. == Arhitektūra un apskates objekti == * Žviņģu Svētā Krusta paaugstināšanas baznīca: pašreizējā koka baznīca uzcelta 1939. gadā. Tā ir ievērojams koka sakrālās arhitektūras piemineklis ar tautas baroka iezīmēm. * Žviņģu liepa (''Tilia cordata''): aizsargājasm dižkoks, 23,8 m augsts, 4,35 m apkārtmērā. == Sabiedrība == Miestā darbojas bibliotēka, pasts un tautas nams. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Žvingiai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.silale.lt/ Šilales rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šilales rajona pašvaldība]] 37iiuz3ri12c1tp68wm9gekqfb4ql2l 0 631522 4466217 2026-05-10T16:32:53Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Žviņģi]] 4466217 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Žviņģi]] jpflumdjze9vjgd98a90c30nh6opsvf 0 631523 4466223 2026-05-10T16:44:47Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Jāsins Ajāri]] uz [[Jāsīns Ajāri]]: atveidošana 4466223 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jāsīns Ajāri]] fz0gpnj4553tlfd3d050d6bkkl6ovky 0 631524 4466226 2026-05-10T16:47:10Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Jekaterina Mizulina]] uz [[Jekaterina Mizuļina]] 4466226 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jekaterina Mizuļina]] afzwd285gqtmavepbtijck6kqvxhvpm 1 631525 4466228 2026-05-10T16:47:11Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Diskusija:Jekaterina Mizulina]] uz [[Diskusija:Jekaterina Mizuļina]] 4466228 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Jekaterina Mizuļina]] 3n9tnggjku4oau6w2lnml98l8n1tw90 3 631526 4466229 2026-05-10T16:47:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466229 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Carll03}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 19.47 (EEST) i6y3gufcyd3oqtqf7e227k3tji3itvp 3 631527 4466233 2026-05-10T16:53:54Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466233 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Qwe04}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 19.53 (EEST) qcb2reueh4pdtw1ghe9rwnz0np41y5d 0 631528 4466242 2026-05-10T17:25:28Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Žalpji | official_name = ''Žalpiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = 2022. Žalpių bažnyčia.JPG | image_caption = Žalpju Sv. Benedikta baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Ķelmes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_typ... 4466242 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Žalpji | official_name = ''Žalpiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = 2022. Žalpių bažnyčia.JPG | image_caption = Žalpju Sv. Benedikta baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Ķelmes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Ķelmes rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Pakražantes seņūnija]] | area_total_km2 = 3.21 | population_total = 167 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 28 | lats = 41 | latNS = N | longd = 22 | longm = 51 | longs = 47 | longEW = E | elevation_m = 125 | website = }} '''Žalpji''' ({{val|lt|Žalpiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Ķelmes rajona pašvaldība|Ķelmes rajona pašvaldībā]]. Atrodas Žalpes upes un tās pietekas Drūbas krastā, aptuveni 20 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Ķelme]]s. == Vēsture == Žalpji vēstures avotos pirmoreiz minēti 1557. gadā. Miests veidojās ap Žalpju muižas centru. 1714. gadā šeit tika uzcelta pirmā koka kapela. 19. gadsimta beigās miests bija aktīvs slepenās grāmatniecības centrs. Starpkaru periodā Žalpjos darbojās aktīva vietējā kopiena, skola un vairākas biedrības. == Arhitektūra un apskates objekti == * Žalpju Sv. Benedikta baznīca: pašreizējā koka baznīca uzcelta 1928. gadā. Tā ir raksturīgs Lietuvas koka arhitektūras piemērs ar vienkāršām, bet harmoniskām formām. * Vecās muižas parka fragmenti: saglabājušies atsevišķi koki un teritorijas plānojums no kādreizējā Žalpju muižas ansambļa. == Sabiedrība == Miestā darbojas bibliotēka, pasts un novadpētniecības muzejs bijušās skolas ēkā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Žalpiai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.kelme.lt/ Ķelmes rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Kelmes rajona pašvaldība]] 4hmxs7x9du746blixw2sy5rd8cudrx7 0 631529 4466243 2026-05-10T17:26:37Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Žalpji]] 4466243 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Žalpji]] iqd32ibx54cc2x1jx0fdc1ujmjbjhas 0 631530 4466244 2026-05-10T17:26:51Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Žalpji]] 4466244 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Žalpji]] iqd32ibx54cc2x1jx0fdc1ujmjbjhas 3 631531 4466246 2026-05-10T17:30:41Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466246 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Freimkuger}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 20.30 (EEST) 4yh1nkcehxvfp09mjdxh2itlbkenoix 0 631532 4466248 2026-05-10T17:33:48Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = ''[[Bothriolepis canadensis]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virsk... 4466248 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = ''[[Bothriolepis canadensis]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Dianolepididae | dzimta_lv = Dianolepīdes | iedalījums = * {{TaksoSaite|Dianolepidinae}} † * {{TaksoSaite|Tenizolepidinae}} † | kategorijas = nē | binomial =Dianolepididae <small>Long, 1983</small> | sinonīmi: ''Dianolepidae'' }} '''Dianolepīdes''' (''Dianolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo dzimtu 1983. gadā izveidoja austrāliešu paleontologs Džons Longs. Šīs dzimtas pārstāvji bija izplatīti vidusdevonā (iespējams, arī apakšdevonā un augšdevonā) Āzijas teritorijā ([[Ķīna]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Vjetnama]]). == Aprasts == Dianolepīdes bija vidēja izmēra zivis ar horizontāli saplacinātu vai augstu ķermeņa bruņu. Galvas vairogam [[aizpineālais kauls]] (Pp) robežojas ar [[Sānu kauls|sānu kauliem]] (La). Sānu pakauša kauli (Pn) robežojas ar pakaļējiem malas kauliem (Pmg) anterolaterāli. Priekšējais vidējais muguras kauls (AMD) ir ar šauru priekšējo daļu. Krūšu spurām 1. centrālais dorsalais kauls ir šaurs, izstiepts un saskaras ar 2. centrālo dorsālo kaulu. Ķermeņa bruņas ventrālajā daļā ir attīstīts vidējais vēdera kauls (MV). === Salīdzinājums === Dianolepīdes atšķiras no Mikrobrhīdēm (Microbrachiidae) ar lielākiem bruņas izmēriem: mikrobrahīdēm bruņas garums sastāda 2–3 cm, bet dianolepīdēm — līdz 20 cm. Attiecīgi, atšķirīgi ir arī abu dzimtu galvas vairogu izmēri. No [[botriolepidīdi]]em tās krasi atšķiras ar aizpineālo kaulu, kas robežojas ar sānu kauliem, kā arī ar 1. un 2. centrāli-dorsālajiem kauliem krūšu spuras proksimālajā segmentā (izņemot Jiangxilepis), kas ir šauri un gari. No tubalepīdēm (Tubalepididae) tās atšķiras ar MV kaulu ķermeņa bruņas vēdera daļā un ar labi izteiktu anterolaterālu kontaktu starp Pn un Pmg kauliem.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128. lpp.</ref> == Sistemātika == Dianolepīžu sistemātika: * dzimta: '''''Dianolepididae''''' <small>Long, 1983</small> † :* apakšdzimta: ''[[Dianolepidinae]]'' <small>Long, 1983</small> † ::* ģints: ''[[Dianolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † ::* ģints: ''[[Jiangxilepis]]'' <small>Zhang et Liu, 1991</small> † ::* ģints: ''[[Kirgisolepis]]'' <small>Panteleyev, 1992</small> † ::* ģints: ''[[Ningxialepis]]'' <small>Jia et al., 2010</small> † :* apakšdzimta: ''[[Tenizolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † ::* ģints: ''[[Tenizolepis]]'' <small>Malinovskaja, 1977</small> † ::* ģints: ''[[Wudinolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † ::* ģints: ''[[Vietnamaspis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. [[Kategorija:Antiarhi]] c8bkg96bv1qzxoj3ostysiezwcjf47l 4466251 4466248 2026-05-10T17:40:34Z Jānis U. 198 4466251 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = | att_nosaukums = ''[[Bothriolepis canadensis]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Dianolepididae | dzimta_lv = Dianolepīdes | iedalījums = * {{TaksoSaite|Dianolepidinae}} † * {{TaksoSaite|Tenizolepidinae}} † | kategorijas = nē | binomial =Dianolepididae <small>Long, 1983</small> | sinonīmi= ''Dianolepidae'' }} '''Dianolepīdes''' (''Dianolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo dzimtu 1983. gadā izveidoja austrāliešu paleontologs Džons Longs. Šīs dzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] (iespējams, arī [[Apakšdevons|apakšdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevonā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Ķīna]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Vjetnama]]). == Aprasts == Dianolepīdes bija vidēja izmēra [[zivis]] ar horizontāli saplacinātu vai augstu ķermeņa bruņu. [[Galvas vairogs|Galvas vairogam]] [[aizpineālais kauls]] (''Pp'') robežojas ar [[Sānu kauls|sānu kauliem]] (''La''). [[Sānu pakauša kauls|Sānu pakauša kauli]] (''Pn'') robežojas ar [[Pakaļējais malas kauls|pakaļējiem malas kauliem]] (''Pmg'') anterolaterāli. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') ir ar šauru priekšējo daļu. [[Krūšu spura|Krūšu spurām]] 1. centrālais dorsalais kauls ir šaurs, izstiepts un saskaras ar 2. centrālo dorsālo kaulu. [[Ķermeņa bruņa]]s ventrālajā daļā ir attīstīts [[vidējais vēdera kauls]] (''MV''). === Salīdzinājums === Dianolepīdes atšķiras no [[Mikrobrahīdes|mikrobrahīdēm]] (''Microbrachiidae'') ar lielākiem bruņas izmēriem: mikrobrahīdēm bruņas garums sastāda 2–3 cm, bet dianolepīdēm — līdz 20 cm. Attiecīgi, atšķirīgi ir arī abu dzimtu galvas vairogu izmēri. No [[botriolepidīdi]]em tās krasi atšķiras ar aizpineālo kaulu, kas robežojas ar sānu kauliem, kā arī ar 1. un 2. centrāli-dorsālajiem kauliem krūšu spuras proksimālajā segmentā (izņemot ''[[Jiangxilepis]]''), kas ir šauri un gari. No [[Tubalepīdes|tubalepīdēm]] (''Tubalepididae'') tās atšķiras ar ''MV'' kaulu ķermeņa bruņas vēdera daļā un ar labi izteiktu anterolaterālu kontaktu starp ''Pn'' un ''Pmg'' kauliem.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128. lpp.</ref> == Sistemātika == Dianolepīžu sistemātika: * dzimta: '''''Dianolepididae''''' <small>Long, 1983</small> † :* apakšdzimta: ''[[Dianolepidinae]]'' <small>Long, 1983</small> † ::* ģints: ''[[Dianolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † ::* ģints: ''[[Jiangxilepis]]'' <small>Zhang et Liu, 1991</small> † ::* ģints: ''[[Kirgisolepis]]'' <small>Panteleyev, 1992</small> † ::* ģints: ''[[Ningxialepis]]'' <small>Jia et al., 2010</small> † :* apakšdzimta: ''[[Tenizolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † ::* ģints: ''[[Tenizolepis]]'' <small>Malinovskaja, 1977</small> † ::* ģints: ''[[Wudinolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † ::* ģints: ''[[Vietnamaspis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. [[Kategorija:Antiarhi]] 1gpn79eyrexvuwlloxax69v5cgx864n 4466255 4466251 2026-05-10T17:45:29Z Jānis U. 198 4466255 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = Tenizolepis rara.jpg | att_nosaukums = Dianolepīdes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Dianolepididae | dzimta_lv = Dianolepīdes | iedalījums = * {{TaksoSaite|Dianolepidinae}} † * {{TaksoSaite|Tenizolepidinae}} † | kategorijas = nē | binomial =Dianolepididae <small>Long, 1983</small> | sinonīmi= ''Dianolepidae'' }} '''Dianolepīdes''' (''Dianolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo dzimtu 1983. gadā izveidoja austrāliešu paleontologs Džons Longs. Šīs dzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] (iespējams, arī [[Apakšdevons|apakšdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevonā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Ķīna]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Vjetnama]]). == Aprasts == Dianolepīdes bija vidēja izmēra [[zivis]] ar horizontāli saplacinātu vai augstu ķermeņa bruņu. [[Galvas vairogs|Galvas vairogam]] [[aizpineālais kauls]] (''Pp'') robežojas ar [[Sānu kauls|sānu kauliem]] (''La''). [[Sānu pakauša kauls|Sānu pakauša kauli]] (''Pn'') robežojas ar [[Pakaļējais malas kauls|pakaļējiem malas kauliem]] (''Pmg'') anterolaterāli. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') ir ar šauru priekšējo daļu. [[Krūšu spura|Krūšu spurām]] 1. centrālais dorsalais kauls ir šaurs, izstiepts un saskaras ar 2. centrālo dorsālo kaulu. [[Ķermeņa bruņa]]s ventrālajā daļā ir attīstīts [[vidējais vēdera kauls]] (''MV''). === Salīdzinājums === Dianolepīdes atšķiras no [[Mikrobrahīdes|mikrobrahīdēm]] (''Microbrachiidae'') ar lielākiem bruņas izmēriem: mikrobrahīdēm bruņas garums sastāda 2–3 cm, bet dianolepīdēm — līdz 20 cm. Attiecīgi, atšķirīgi ir arī abu dzimtu galvas vairogu izmēri. No [[botriolepidīdi]]em tās krasi atšķiras ar aizpineālo kaulu, kas robežojas ar sānu kauliem, kā arī ar 1. un 2. centrāli-dorsālajiem kauliem krūšu spuras proksimālajā segmentā (izņemot ''[[Jiangxilepis]]''), kas ir šauri un gari. No [[Tubalepīdes|tubalepīdēm]] (''Tubalepididae'') tās atšķiras ar ''MV'' kaulu ķermeņa bruņas vēdera daļā un ar labi izteiktu anterolaterālu kontaktu starp ''Pn'' un ''Pmg'' kauliem.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128. lpp.</ref> == Sistemātika == Dianolepīžu sistemātika: * dzimta: '''''Dianolepididae''''' <small>Long, 1983</small> † :* apakšdzimta: ''[[Dianolepidinae]]'' <small>Long, 1983</small> † ::* ģints: ''[[Dianolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † ::* ģints: ''[[Jiangxilepis]]'' <small>Zhang et Liu, 1991</small> † ::* ģints: ''[[Kirgisolepis]]'' <small>Panteleyev, 1992</small> † ::* ģints: ''[[Ningxialepis]]'' <small>Jia et al., 2010</small> † :* apakšdzimta: ''[[Tenizolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † ::* ģints: ''[[Tenizolepis]]'' <small>Malinovskaja, 1977</small> † ::* ģints: ''[[Wudinolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † ::* ģints: ''[[Vietnamaspis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. [[Kategorija:Antiarhi]] 8cbv8w7cofwlq3vab4tkvvlyefe3nm7 4466256 4466255 2026-05-10T17:45:51Z Jānis U. 198 4466256 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Tenizolepis rara.jpg | att_nosaukums = Dianolepīdes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Dianolepididae | dzimta_lv = Dianolepīdes | iedalījums = * {{TaksoSaite|Dianolepidinae}} † * {{TaksoSaite|Tenizolepidinae}} † | kategorijas = nē | binomial =Dianolepididae <small>Long, 1983</small> | sinonīmi= ''Dianolepidae'' }} '''Dianolepīdes''' (''Dianolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo dzimtu 1983. gadā izveidoja austrāliešu paleontologs Džons Longs. Šīs dzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] (iespējams, arī [[Apakšdevons|apakšdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevonā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Ķīna]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Vjetnama]]). == Aprasts == Dianolepīdes bija vidēja izmēra [[zivis]] ar horizontāli saplacinātu vai augstu ķermeņa bruņu. [[Galvas vairogs|Galvas vairogam]] [[aizpineālais kauls]] (''Pp'') robežojas ar [[Sānu kauls|sānu kauliem]] (''La''). [[Sānu pakauša kauls|Sānu pakauša kauli]] (''Pn'') robežojas ar [[Pakaļējais malas kauls|pakaļējiem malas kauliem]] (''Pmg'') anterolaterāli. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') ir ar šauru priekšējo daļu. [[Krūšu spura|Krūšu spurām]] 1. centrālais dorsalais kauls ir šaurs, izstiepts un saskaras ar 2. centrālo dorsālo kaulu. [[Ķermeņa bruņa]]s ventrālajā daļā ir attīstīts [[vidējais vēdera kauls]] (''MV''). === Salīdzinājums === Dianolepīdes atšķiras no [[Mikrobrahīdes|mikrobrahīdēm]] (''Microbrachiidae'') ar lielākiem bruņas izmēriem: mikrobrahīdēm bruņas garums sastāda 2–3 cm, bet dianolepīdēm — līdz 20 cm. Attiecīgi, atšķirīgi ir arī abu dzimtu galvas vairogu izmēri. No [[botriolepidīdi]]em tās krasi atšķiras ar aizpineālo kaulu, kas robežojas ar sānu kauliem, kā arī ar 1. un 2. centrāli-dorsālajiem kauliem krūšu spuras proksimālajā segmentā (izņemot ''[[Jiangxilepis]]''), kas ir šauri un gari. No [[Tubalepīdes|tubalepīdēm]] (''Tubalepididae'') tās atšķiras ar ''MV'' kaulu ķermeņa bruņas vēdera daļā un ar labi izteiktu anterolaterālu kontaktu starp ''Pn'' un ''Pmg'' kauliem.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128. lpp.</ref> == Sistemātika == Dianolepīžu sistemātika: * dzimta: '''''Dianolepididae''''' <small>Long, 1983</small> † :* apakšdzimta: ''[[Dianolepidinae]]'' <small>Long, 1983</small> † ::* ģints: ''[[Dianolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † ::* ģints: ''[[Jiangxilepis]]'' <small>Zhang et Liu, 1991</small> † ::* ģints: ''[[Kirgisolepis]]'' <small>Panteleyev, 1992</small> † ::* ģints: ''[[Ningxialepis]]'' <small>Jia et al., 2010</small> † :* apakšdzimta: ''[[Tenizolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † ::* ģints: ''[[Tenizolepis]]'' <small>Malinovskaja, 1977</small> † ::* ģints: ''[[Wudinolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † ::* ģints: ''[[Vietnamaspis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. [[Kategorija:Antiarhi]] 3lpdlia5ozjzkadb5c3tkckvj45z1i8 0 631533 4466249 2026-05-10T17:34:13Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Dianolepīdes]] 4466249 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dianolepīdes]] qqcajvss32u0h1dvwc2sh0ojxi2vjgr 6 631534 4466254 2026-05-10T17:43:52Z Jānis U. 198 Tenizolepis rara rekonstrukcija augšskatā, pamatojoties uz "Moloshnikov, S.V. (2012) Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia. Paleontol. J. 46, 1097–1196, Fig. 19." 4466254 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Tenizolepis rara rekonstrukcija augšskatā, pamatojoties uz "Moloshnikov, S.V. (2012) Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia. Paleontol. J. 46, 1097–1196, Fig. 19." == Licence == {{CC-BY-SA-4.0|Jānis U.}} t8d7fyxjmczucjnuee99ro4zr8z2w48 0 631536 4466267 2026-05-10T18:15:10Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Kouls Perfeti | vārds_orig = ''Cole Perfetti'' | attēls = Cole Perfetti with the Winnipeg Jets.jpg | att_izm = | paraksts = Kouls Perfeti 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|1|1}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Vitbi}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|... 4466267 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Kouls Perfeti | vārds_orig = ''Cole Perfetti'' | attēls = Cole Perfetti with the Winnipeg Jets.jpg | att_izm = | paraksts = Kouls Perfeti 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|1|1}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Vitbi}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=180}} | svars = {{mērvienība|kg=80}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2021 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Vinipegas "Jets"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 10., 1. kārtā | dr_gads = [[2020. gada NHL drafts|2020]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Vinipegas "Jets"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2021—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|10||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Edmontona 2021]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalGold2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|Rīga 2021]]}} }} }} '''Kouls Perfeti''' ({{Val|en|Cole Perfetti}}; dzimis {{dat|2002|1|1}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Perfeti spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Vinipegas "Jets"]] rindās. [[2020. gada NHL drafts|2020. gada NHL draftā]] Perfeti pirmajā kārtā ar kopējo 10. numuru izvēlējās [[Vinipegas "Jets"]]. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{succession box | before = {{flaga|FIN}} [[Ville Heinola]] | title = [[Vinipegas "Jets"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2020. gada NHL drafts|2020]] | after = {{flaga|USA}} [[Čezs Lusiuss]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Perfeti, Kouls}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Vinipegas "Jets" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] qc3rqvte2uqn26levoc4iwti7tlx1we 3 631537 4466268 2026-05-10T18:15:16Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466268 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=RRSkurba}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 21.15 (EEST) 63ftj2vaurdu528gg3az29agnctbt0g 0 631538 4466272 2026-05-10T18:21:48Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Morgans Gīkijs | vārds_orig = ''Morgan Geekie'' | attēls = Geekie 923 01-4.jpg | att_izm = | paraksts = Morgans Gīkijs 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|7|20}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Manitoba|Stratklēra}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=191}}... 4466272 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Morgans Gīkijs | vārds_orig = ''Morgan Geekie'' | attēls = Geekie 923 01-4.jpg | att_izm = | paraksts = Morgans Gīkijs 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|7|20}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Manitoba|Stratklēra}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=191}} | svars = {{mērvienība|kg=96}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2018 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Bostonas "Bruins"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 67., 3. kārtā | dr_gads = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Karolīnas "Hurricanes"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2022—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|10||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Zviedrija}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalSilver2|[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|Tampere/Helsinki 2022]]}} }} }} '''Morgans Gīkijs''' ({{Val|en|Morgan Geekie}}; dzimis {{dat|1998|7|20}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Gīkijs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Bostonas "Bruins"]] rindās. [[2017. gada NHL drafts|2017. gada NHL draftā]] Gīkiju trešajā kārtā ar kopējo 67. numuru izvēlējās [[Karolīnas "Hurricanes"]]. Iepriekš spēlējis arī "Hurricanes" un [[Sietlas "Kraken"]] komandās. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis sudraba medaļu [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Gīkijs, Morgans}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Manitobā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Karolīnas "Hurricanes" spēlētāji]] [[Kategorija:Sietlas "Kraken" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Bruins" spēlētāji]] ee5padpix5krnw49e9yrmebpqvicy39 1 631539 4466274 2026-05-10T18:26:03Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466274 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 1 631540 4466275 2026-05-10T18:26:14Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466275 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 0 631541 4466278 2026-05-10T18:30:34Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Maikls Keselrings | vārds_orig = ''Michael Kesselring'' | attēls = 2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–034.jpg | att_izm = | paraksts = Maikls Keselrings 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|1|13}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Florensa}} | mir_... 4466278 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Maikls Keselrings | vārds_orig = ''Michael Kesselring'' | attēls = 2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–034.jpg | att_izm = | paraksts = Maikls Keselrings 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|1|13}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Dienvidkarolīna|Florensa}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=196}} | svars = {{mērvienība|kg=98}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2021 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Bufalo "Sabres"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 164., 6. kārtā | dr_gads = [[2018. gada NHL drafts|2018]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Edmontonas "Oilers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2024—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|10||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|ASV}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalGold2|[[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|Stokholma/Herninga 2025]]}} }} }} '''Maikls Keselrings''' ({{Val|en|Michael Kesselring}}; dzimis {{dat|2000|1|13}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Keselrings spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Bufalo "Sabres"]] rindās. [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] Keselringu sestajā kārtā ar kopējo 164. numuru izvēlējās [[Edmontonas "Oilers"]]. Iepriekš spēlējis [[Arizonas "Coyotes"]] un [[Jūtas "Mammoth"]] komandās. [[ASV hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Keselrings, Maikls}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dienvidkarolīnā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Arizonas "Coyotes" spēlētāji]] [[Kategorija:Jūtas "Mammoth" spēlētāji]] qzuq2yop424icpcs24mru4mhju6ye7d 3 631542 4466281 2026-05-10T18:42:41Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466281 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Marskuzz}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 21.42 (EEST) 58gc611uer2jc75zu8ihtpl4aht88fj 3 631543 4466286 2026-05-10T19:07:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466286 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ned Coates}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 22.07 (EEST) a4xxss7zet5pl4fizz3klllt48ee18i 3 631544 4466288 2026-05-10T19:14:59Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466288 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Putiniscaesar}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 22.14 (EEST) burecsiyd181hnzfyciaym5hnigb43s 6 631545 4466301 2026-05-10T19:33:48Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Garā Lielā piektdiena]]" plakāts. No: [[:en:File:LongGoodFridayPoster.jpg]] 4466301 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Garā Lielā piektdiena]]" plakāts. No: [[:en:File:LongGoodFridayPoster.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} n2xyu3w2jfklli7bqoznbd176kf7mgc 0 631546 4466303 2026-05-10T19:43:52Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Garā Lielā piektdiena | operators = | attēls = LongGoodFridayPoster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = krimināldrāma | režisors = [[Džons Makkenzijs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Bobs Hoskinss]] * [[Helēna Mirena]] * [[Deivs Kings (aktieris)|Deivs Kings]] * [[Braiens Maršals]] * [[Dereks Tompsons]] * [[Edijs Konstantins]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Long Good Friday'' | studija = * ''Black Lion Films'... 4466303 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Garā Lielā piektdiena | operators = | attēls = LongGoodFridayPoster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = krimināldrāma | režisors = [[Džons Makkenzijs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Bobs Hoskinss]] * [[Helēna Mirena]] * [[Deivs Kings (aktieris)|Deivs Kings]] * [[Braiens Maršals]] * [[Dereks Tompsons]] * [[Edijs Konstantins]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Long Good Friday'' | studija = * ''Black Lion Films'' * ''Calendar Productions'' | montāža = | izplatītājs = ''HandMade Films'' | izdošana = {{Filmas datums|1980|11|3}} | ilgums = 114 minūtes | valsts = {{GBR}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Garā Lielā piektdiena"''' ({{Val|en|The Long Good Friday}}) ir 1980. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[krimināldrāmas filma]], kuras režisors ir [[Džons Makenzijs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Bobs Hoskinss]], [[Helēna Mirena]], [[Deivs Kings (aktieris)|Deivs Kings]], [[Braiens Maršals]], [[Dereks Tompsons]] un [[Edijs Konstantins]]. Filma stāsta par veiksmīgu Londonas gangsteri Heroldu Šendu (Hoskinss), kurš kontrolē ir Londonas dokus, ir ieplānojis ienesīgu darījumu, ko finansē viņa amerikāņu kolēģi. Tomēr tieši nedēļas nogalē, kad pilsētā ir amerikāņi, vairākos viņa īpašumos nogrand sprādzieni un Šends kļūst pārliecināts, ka viņa organizācijā ir nodevējs. Filmas "Garā Lielā piektdiena" pirmizrāde notika {{Dat|1980|11|3|5=bez}}. Filma guva pozitīvu kritiķu novērtējumu un Hoskinsu nominēja [[BAFTA kino balva]]i kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (BAFTA kino balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]". 1999. gadā [[Britu Kinoinstitūts]] filmu ''Local Hero'' nosauca par vienu no vislabākajām britu 20. gadsimta filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/455170.stm|title=BBC News {{!}} Entertainment {{!}} Best 100 British films - full list|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-01-02}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Krimināldrāmas]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] 3bj7ve6qwdhks4u35p50sds4cqin34x 4466304 4466303 2026-05-10T19:44:11Z Bendžamins 76862 4466304 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Garā Lielā piektdiena | operators = | attēls = LongGoodFridayPoster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = krimināldrāma | režisors = [[Džons Makkenzijs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Bobs Hoskinss]] * [[Helēna Mirena]] * [[Deivs Kings (aktieris)|Deivs Kings]] * [[Braiens Maršals]] * [[Dereks Tompsons]] * [[Edijs Konstantins]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Long Good Friday'' | studija = * ''Black Lion Films'' * ''Calendar Productions'' | montāža = | izplatītājs = ''HandMade Films'' | izdošana = {{Filmas datums|1980|11|3}} | ilgums = 114 minūtes | valsts = {{GBR}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Garā Lielā piektdiena"''' ({{Val|en|The Long Good Friday}}) ir 1980. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[krimināldrāmas filma]], kuras režisors ir [[Džons Makenzijs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Bobs Hoskinss]], [[Helēna Mirena]], [[Deivs Kings (aktieris)|Deivs Kings]], [[Braiens Maršals]], [[Dereks Tompsons]] un [[Edijs Konstantins]]. Filma stāsta par veiksmīgu Londonas gangsteri Heroldu Šendu (Hoskinss), kurš kontrolē ir Londonas dokus, ir ieplānojis ienesīgu darījumu, ko finansē viņa amerikāņu kolēģi. Tomēr tieši nedēļas nogalē, kad pilsētā ir amerikāņi, vairākos viņa īpašumos nogrand sprādzieni un Šends kļūst pārliecināts, ka viņa organizācijā ir nodevējs. Filmas "Garā Lielā piektdiena" pirmizrāde notika {{Dat|1980|11|3|5=bez}}. Filma guva pozitīvu kritiķu novērtējumu un Hoskinsu nominēja [[BAFTA kino balva]]i kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (BAFTA kino balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]". 1999. gadā [[Britu Kinoinstitūts]] filmu ''Local Hero'' nosauca par vienu no vislabākajām britu 20. gadsimta filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/455170.stm|title=BBC News {{!}} Entertainment {{!}} Best 100 British films - full list|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-01-02}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1980. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Krimināldrāmas]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] kz954t9rwk6educqxne0dopzgrxo9n4 4466305 4466304 2026-05-10T19:44:39Z Bendžamins 76862 4466305 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Garā Lielā piektdiena | operators = | attēls = LongGoodFridayPoster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = krimināldrāma | režisors = [[Džons Makkenzijs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Bobs Hoskinss]] * [[Helēna Mirena]] * [[Deivs Kings (aktieris)|Deivs Kings]] * [[Braiens Maršals]] * [[Dereks Tompsons]] * [[Edijs Konstantins]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Long Good Friday'' | studija = * ''Black Lion Films'' * ''Calendar Productions'' | montāža = | izplatītājs = ''HandMade Films'' | izdošana = {{Filmas datums|1980|11|3}} | ilgums = 114 minūtes | valsts = {{GBR}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Garā Lielā piektdiena"''' ({{Val|en|The Long Good Friday}}) ir 1980. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[krimināldrāmas filma]], kuras režisors ir [[Džons Makenzijs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Bobs Hoskinss]], [[Helēna Mirena]], [[Deivs Kings (aktieris)|Deivs Kings]], [[Braiens Maršals]], [[Dereks Tompsons]] un [[Edijs Konstantins]]. Filma stāsta par veiksmīgu Londonas gangsteri Heroldu Šendu (Hoskinss), kurš kontrolē ir Londonas dokus, ir ieplānojis ienesīgu darījumu, ko finansē viņa amerikāņu kolēģi. Tomēr tieši nedēļas nogalē, kad pilsētā ir amerikāņi, vairākos viņa īpašumos nogrand sprādzieni un Šends kļūst pārliecināts, ka viņa organizācijā ir nodevējs. Filmas "Garā Lielā piektdiena" pirmizrāde notika {{Dat|1980|11|3|5=bez}}. Filma guva pozitīvu kritiķu novērtējumu un Hoskinsu nominēja [[BAFTA kino balva]]i kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (BAFTA kino balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]". 1999. gadā [[Britu Kinoinstitūts]] filmu ''Local Hero'' nosauca par vienu no vislabākajām britu 20. gadsimta filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/455170.stm|title=BBC News {{!}} Entertainment {{!}} Best 100 British films - full list|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-01-02}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1980. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Krimināldrāmas]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] av6w9yq26nda0846gq6y3oxksypw0cj 3 631547 4466307 2026-05-10T19:46:49Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466307 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=AZMindroma}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 22.46 (EEST) ew0imqsynrali5oaj5f4nrpp29q4k87 3 631548 4466311 2026-05-10T19:56:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466311 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Meeme Männiste}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 22.56 (EEST) hfcadgky4f2d70elhy4oa9o65qawdnr 0 631549 4466312 2026-05-10T19:57:14Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tarkosaļe | official_name = ''Тарко-Сале'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = Flag_of_Tarko-Sale_(Yamal_Nenetsia).png | image_shield = Coat_of_Arms_of_Tarko-Sale_(Yamal_Nenetsia).png | shield_size = 80px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Fede... 4466312 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tarkosaļe | official_name = ''Тарко-Сале'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = Flag_of_Tarko-Sale_(Yamal_Nenetsia).png | image_shield = Coat_of_Arms_of_Tarko-Sale_(Yamal_Nenetsia).png | shield_size = 80px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Municipālais apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Purovas rajons | established_title = Dibināta | established_date = 1932 | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 2004 | area_total_km2 = 44 | population_as_of = 2025 | population_total = 21987 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 64 | latm = 55 | lats = 00 | latNS = N | longd = 77 | longm = 47 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 26 | website = {{url|https://puradm.ru/}} }} '''Tarkosaļe''' ({{val-ru|Тарко-Сале}}; {{val|yrk|Тарка саля}} — “rags pie sazarojuma” vai “apmetne starp upēm”) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Purovas rajons|Purovas rajonā]]. Tā ir Purovas rajona administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Rietumsibīrijas ziemeļu daļā, netālu no [[Pura]]s upes sākuma, starp tās sateces upēm Pjakupuru un Aivasedapuru. Tarkosaļe ir viens no Purovas rajona administratīvajiem, transporta un naftas un gāzes rūpniecības centriem. 2025. gadā Tarkosaļē dzīvoja apmēram 22 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/tarko-sale/index.html |title=Тарко-Сале Ямало-Ненецкий автономный округ |publisher=Мой город |access-date=2026-05-10}}</ref> == Ģeogrāfija == Tarkosaļe atrodas Jamalas Ņencu autonomā apvidus centrālajā daļā, Purovas rajona dienvidu un centrālās daļas saskares zonā. Pilsēta izvietojusies pie Pjakupuras upes, netālu no vietas, kur Pjakupura un Aivasedapura veido Puras upi. Pilsētai raksturīga Rietumsibīrijas līdzenuma ainava — purvainas zemienes, daudzi ezeri, nelielas upes un mežtundras veģetācija. Apkārtējās teritorijās sastopami skujkoku meži, mitrāji un ziemeļu klimatam raksturīga reta apdzīvotība. Tarkosaļe atrodas subarktiska un strauji kontinentāla klimata zonā. Ziema ir gara, auksta un sniegaina, bet vasara — īsa un mēreni vēsa. Janvārī vidējā temperatūra ir ap −25 °C, savukārt jūlijā tā sasniedz aptuveni +16 °C. == Vēsture == Tarkosaļes nosaukums ir saistīts ar ņencu valodu. Parasti tas tiek skaidrots kā “rags pie sazarojuma” vai “apmetne starp upēm”, kas atbilst pilsētas novietojumam starp Pjakupuru un Aivasedapuru. Apdzīvotā vieta tika izveidota 1932. gadā, kad tika organizēts Purovas rajons Jamalas Ņencu nacionālā apvidus sastāvā. Par vienu no apmetnes dibinātājiem tiek minēta Purovas rajona organizācijas biroja ekspedīcija G. I. Anosova vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://yanao.ru/vlast/mestnoe-samoupravlenie/tarko-sale-gorod/ |title=Тарко-Сале, город |publisher=Ямало-Ненецкий автономный округ |access-date=2026-05-10}}</ref> Pirmās dokumentālās ziņas par Tarkosaļi attiecas uz 1933. gada martu. 1930. gados apmetne attīstījās kā administratīvs un saimniecisks punkts Purovas vidusteces rajonā. Šajā periodā apkārtnē darbojās mednieku un zvejnieku saimniecības, kā arī ziemeļbriežu audzēšanas struktūras. 1944. gada 27. jūnijā tika izveidota Tarkosaļes ciema padome. Padomju periodā apdzīvotā vieta pakāpeniski kļuva par Purovas rajona administratīvo centru. 1976. gada 18. augustā Tarkosaļei tika piešķirts strādnieku ciemata statuss. Šajā laikā pilsētas attīstību arvien vairāk noteica naftas un gāzes atradņu apgūšana Purovas rajonā un plašākā Rietumsibīrijas ziemeļu teritorijā. 2004. gada 23. martā Tarkosaļe ieguva pilsētas tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arctic.narfu.ru/ru/main/news/3002-23-marta-2004-goda-posjolok-tarko-sale-poluchil-status-goroda |title=23 марта 2004 года посёлок Тарко-Сале получил статус города |publisher=Арктический центр стратегических исследований САФУ |access-date=2026-05-10}}</ref> No 2004. līdz 2020. gadam Tarkosaļe veidoja pilsētas apmetni Purovas rajona sastāvā. Pēc pašvaldību reformas Purovas rajons tika pārveidots par municipālo apgabalu. 2023. gada jūnijā Tarkosaļes pilsētai tika pievienots Purovskas pilsētciemats un Syvdarmas ciems, tādējādi mainot pilsētas administratīvi teritoriālās robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ru.wikipedia.org/wiki/Тарко-Сале |title=Тарко-Сале |publisher=Википедия |access-date=2026-05-10}}</ref> == Iedzīvotāji == Tarkosaļes iedzīvotāju skaits īpaši pieauga 20. gadsimta otrajā pusē, kad Purovas rajonā sākās intensīva naftas un gāzes rūpniecības attīstība. Pilsētā ieradās ģeologi, celtnieki, naftas un gāzes nozares darbinieki, transporta speciālisti un administratīvie darbinieki. Pilsētā dzīvo krievi, ukraiņi, tatāri, ņenci, kumiki, baltkrievi, baškīri, azerbaidžāņi un citu tautību pārstāvji. Nozīmīga vieta pilsētas un rajona etniskajā vēsturē ir ziemeļu pamatiedzīvotājiem — [[ņenci]]em un [[hanti]]em. 2025. gadā Tarkosaļē dzīvoja 21 987 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/tarko-sale/index.html |title=Тарко-Сале Ямало-Ненецкий автономный округ |publisher=Мой город |access-date=2026-05-10}}</ref> == Saimniecība == Tarkosaļes saimniecības pamats ir naftas un gāzes ieguve, gāzes kondensāta pārstrāde, transports, būvniecība, komunālā saimniecība, tirdzniecība un administratīvie pakalpojumi. Pilsētas ekonomiskā nozīme ir cieši saistīta ar Purovas rajona energoresursu apgūšanu. Rajonā darbojas naftas un gāzes ieguves, ģeoloģiskās izpētes, enerģētikas un rūpnieciskās infrastruktūras uzņēmumi. Tarkosaļe kalpo kā viens no šo nozaru administratīvajiem un loģistikas centriem. Starp nozīmīgākajiem ar pilsētu un rajonu saistītajiem uzņēmumiem ir uzņēmumi, kas darbojas naftas un gāzes ieguvē, gāzes kondensāta pārstrādē, enerģētikā, transportā un urbšanas pakalpojumu jomā. Pilsētas attīstībā nozīmīga loma ir arī valsts un pašvaldības iestādēm, izglītības un komunālajai infrastruktūrai. == Transports == Tarkosaļe ir Purovas rajona transporta mezgls. Pilsēta atrodas netālu no reģionālās nozīmes autoceļa, kas savieno Surgutu un Salehardu. Autoceļu infrastruktūra nodrošina savienojumu ar citām Jamalas Ņencu autonomā apvidus apdzīvotajām vietām. Netālu no pilsētas atrodas Purovskas dzelzceļa stacija. Tarkosaļei ir arī lidosta, kas nodrošina aviācijas sakarus ar Salehardu, Tjumeņu un vairākām attālām ziemeļu apdzīvotajām vietām. 2013. gada 1. septembrī tika atklāta satiksme pa tiltu pār Pjakupuras upi, kas nodrošināja pastāvīgu autotransporta savienojumu starp Tarkosaļi un Purovsku. == Izglītība un kultūra == Tarkosaļē darbojas vispārizglītojošās skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes un papildu izglītības centri. Pilsētā ir bērnu mākslas skola, sporta skolas, kultūras iestādes un bibliotēkas. Pilsētas kultūras dzīve ir saistīta gan ar Krievijas ziemeļu industriālo pilsētu tradīcijām, gan ar Jamalas pamatiedzīvotāju kultūru. Vietējos pasākumos tiek pārstāvētas ņencu, hantu un citu ziemeļu tautu tradīcijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://puradm.ru/}} * [https://www.mojgorod.ru/janao/tarko-sale/index.html Tarkosaļe enciklopēdijā “Мой город”] {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} 9y5a91gh2zq8dbwauja3knf8f7v3b14 4466314 4466312 2026-05-10T19:57:45Z Votre Provocateur 111653 4466314 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tarkosaļe | official_name = ''Тарко-Сале'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = Flag_of_Tarko-Sale_(Yamal_Nenetsia).png | image_shield = Coat_of_Arms_of_Tarko-Sale_(Yamal_Nenetsia).png | shield_size = 80px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Municipālais apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Purovas rajons | established_title = Dibināta | established_date = 1932 | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 2004 | area_total_km2 = 44 | population_as_of = 2025 | population_total = 21987 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 64 | latm = 55 | lats = 00 | latNS = N | longd = 77 | longm = 47 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 26 | website = {{url|https://puradm.ru/}} }} '''Tarkosaļe''' ({{val-ru|Тарко-Сале}}; {{val|yrk|Тарка’ саля}} — “rags pie sazarojuma” vai “apmetne starp upēm”) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Purovas rajons|Purovas rajonā]]. Tā ir Purovas rajona administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Rietumsibīrijas ziemeļu daļā, netālu no [[Pura]]s upes sākuma, starp tās sateces upēm Pjakupuru un Aivasedapuru. Tarkosaļe ir viens no Purovas rajona administratīvajiem, transporta un naftas un gāzes rūpniecības centriem. 2025. gadā Tarkosaļē dzīvoja apmēram 22 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/tarko-sale/index.html |title=Тарко-Сале Ямало-Ненецкий автономный округ |publisher=Мой город |access-date=2026-05-10}}</ref> == Ģeogrāfija == Tarkosaļe atrodas Jamalas Ņencu autonomā apvidus centrālajā daļā, Purovas rajona dienvidu un centrālās daļas saskares zonā. Pilsēta izvietojusies pie Pjakupuras upes, netālu no vietas, kur Pjakupura un Aivasedapura veido Puras upi. Pilsētai raksturīga Rietumsibīrijas līdzenuma ainava — purvainas zemienes, daudzi ezeri, nelielas upes un mežtundras veģetācija. Apkārtējās teritorijās sastopami skujkoku meži, mitrāji un ziemeļu klimatam raksturīga reta apdzīvotība. Tarkosaļe atrodas subarktiska un strauji kontinentāla klimata zonā. Ziema ir gara, auksta un sniegaina, bet vasara — īsa un mēreni vēsa. Janvārī vidējā temperatūra ir ap −25 °C, savukārt jūlijā tā sasniedz aptuveni +16 °C. == Vēsture == Tarkosaļes nosaukums ir saistīts ar ņencu valodu. Parasti tas tiek skaidrots kā “rags pie sazarojuma” vai “apmetne starp upēm”, kas atbilst pilsētas novietojumam starp Pjakupuru un Aivasedapuru. Apdzīvotā vieta tika izveidota 1932. gadā, kad tika organizēts Purovas rajons Jamalas Ņencu nacionālā apvidus sastāvā. Par vienu no apmetnes dibinātājiem tiek minēta Purovas rajona organizācijas biroja ekspedīcija G. I. Anosova vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://yanao.ru/vlast/mestnoe-samoupravlenie/tarko-sale-gorod/ |title=Тарко-Сале, город |publisher=Ямало-Ненецкий автономный округ |access-date=2026-05-10}}</ref> Pirmās dokumentālās ziņas par Tarkosaļi attiecas uz 1933. gada martu. 1930. gados apmetne attīstījās kā administratīvs un saimniecisks punkts Purovas vidusteces rajonā. Šajā periodā apkārtnē darbojās mednieku un zvejnieku saimniecības, kā arī ziemeļbriežu audzēšanas struktūras. 1944. gada 27. jūnijā tika izveidota Tarkosaļes ciema padome. Padomju periodā apdzīvotā vieta pakāpeniski kļuva par Purovas rajona administratīvo centru. 1976. gada 18. augustā Tarkosaļei tika piešķirts strādnieku ciemata statuss. Šajā laikā pilsētas attīstību arvien vairāk noteica naftas un gāzes atradņu apgūšana Purovas rajonā un plašākā Rietumsibīrijas ziemeļu teritorijā. 2004. gada 23. martā Tarkosaļe ieguva pilsētas tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arctic.narfu.ru/ru/main/news/3002-23-marta-2004-goda-posjolok-tarko-sale-poluchil-status-goroda |title=23 марта 2004 года посёлок Тарко-Сале получил статус города |publisher=Арктический центр стратегических исследований САФУ |access-date=2026-05-10}}</ref> No 2004. līdz 2020. gadam Tarkosaļe veidoja pilsētas apmetni Purovas rajona sastāvā. Pēc pašvaldību reformas Purovas rajons tika pārveidots par municipālo apgabalu. 2023. gada jūnijā Tarkosaļes pilsētai tika pievienots Purovskas pilsētciemats un Syvdarmas ciems, tādējādi mainot pilsētas administratīvi teritoriālās robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ru.wikipedia.org/wiki/Тарко-Сале |title=Тарко-Сале |publisher=Википедия |access-date=2026-05-10}}</ref> == Iedzīvotāji == Tarkosaļes iedzīvotāju skaits īpaši pieauga 20. gadsimta otrajā pusē, kad Purovas rajonā sākās intensīva naftas un gāzes rūpniecības attīstība. Pilsētā ieradās ģeologi, celtnieki, naftas un gāzes nozares darbinieki, transporta speciālisti un administratīvie darbinieki. Pilsētā dzīvo krievi, ukraiņi, tatāri, ņenci, kumiki, baltkrievi, baškīri, azerbaidžāņi un citu tautību pārstāvji. Nozīmīga vieta pilsētas un rajona etniskajā vēsturē ir ziemeļu pamatiedzīvotājiem — [[ņenci]]em un [[hanti]]em. 2025. gadā Tarkosaļē dzīvoja 21 987 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/tarko-sale/index.html |title=Тарко-Сале Ямало-Ненецкий автономный округ |publisher=Мой город |access-date=2026-05-10}}</ref> == Saimniecība == Tarkosaļes saimniecības pamats ir naftas un gāzes ieguve, gāzes kondensāta pārstrāde, transports, būvniecība, komunālā saimniecība, tirdzniecība un administratīvie pakalpojumi. Pilsētas ekonomiskā nozīme ir cieši saistīta ar Purovas rajona energoresursu apgūšanu. Rajonā darbojas naftas un gāzes ieguves, ģeoloģiskās izpētes, enerģētikas un rūpnieciskās infrastruktūras uzņēmumi. Tarkosaļe kalpo kā viens no šo nozaru administratīvajiem un loģistikas centriem. Starp nozīmīgākajiem ar pilsētu un rajonu saistītajiem uzņēmumiem ir uzņēmumi, kas darbojas naftas un gāzes ieguvē, gāzes kondensāta pārstrādē, enerģētikā, transportā un urbšanas pakalpojumu jomā. Pilsētas attīstībā nozīmīga loma ir arī valsts un pašvaldības iestādēm, izglītības un komunālajai infrastruktūrai. == Transports == Tarkosaļe ir Purovas rajona transporta mezgls. Pilsēta atrodas netālu no reģionālās nozīmes autoceļa, kas savieno Surgutu un Salehardu. Autoceļu infrastruktūra nodrošina savienojumu ar citām Jamalas Ņencu autonomā apvidus apdzīvotajām vietām. Netālu no pilsētas atrodas Purovskas dzelzceļa stacija. Tarkosaļei ir arī lidosta, kas nodrošina aviācijas sakarus ar Salehardu, Tjumeņu un vairākām attālām ziemeļu apdzīvotajām vietām. 2013. gada 1. septembrī tika atklāta satiksme pa tiltu pār Pjakupuras upi, kas nodrošināja pastāvīgu autotransporta savienojumu starp Tarkosaļi un Purovsku. == Izglītība un kultūra == Tarkosaļē darbojas vispārizglītojošās skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes un papildu izglītības centri. Pilsētā ir bērnu mākslas skola, sporta skolas, kultūras iestādes un bibliotēkas. Pilsētas kultūras dzīve ir saistīta gan ar Krievijas ziemeļu industriālo pilsētu tradīcijām, gan ar Jamalas pamatiedzīvotāju kultūru. Vietējos pasākumos tiek pārstāvētas ņencu, hantu un citu ziemeļu tautu tradīcijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://puradm.ru/}} * [https://www.mojgorod.ru/janao/tarko-sale/index.html Tarkosaļe enciklopēdijā “Мой город”] {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} ol33nb9x95fkvou5cdf35sjub90lchr 4466315 4466314 2026-05-10T19:57:57Z Votre Provocateur 111653 /* Izglītība un kultūra */ 4466315 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tarkosaļe | official_name = ''Тарко-Сале'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = Flag_of_Tarko-Sale_(Yamal_Nenetsia).png | image_shield = Coat_of_Arms_of_Tarko-Sale_(Yamal_Nenetsia).png | shield_size = 80px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Municipālais apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Purovas rajons | established_title = Dibināta | established_date = 1932 | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 2004 | area_total_km2 = 44 | population_as_of = 2025 | population_total = 21987 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 64 | latm = 55 | lats = 00 | latNS = N | longd = 77 | longm = 47 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 26 | website = {{url|https://puradm.ru/}} }} '''Tarkosaļe''' ({{val-ru|Тарко-Сале}}; {{val|yrk|Тарка’ саля}} — “rags pie sazarojuma” vai “apmetne starp upēm”) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Purovas rajons|Purovas rajonā]]. Tā ir Purovas rajona administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Rietumsibīrijas ziemeļu daļā, netālu no [[Pura]]s upes sākuma, starp tās sateces upēm Pjakupuru un Aivasedapuru. Tarkosaļe ir viens no Purovas rajona administratīvajiem, transporta un naftas un gāzes rūpniecības centriem. 2025. gadā Tarkosaļē dzīvoja apmēram 22 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/tarko-sale/index.html |title=Тарко-Сале Ямало-Ненецкий автономный округ |publisher=Мой город |access-date=2026-05-10}}</ref> == Ģeogrāfija == Tarkosaļe atrodas Jamalas Ņencu autonomā apvidus centrālajā daļā, Purovas rajona dienvidu un centrālās daļas saskares zonā. Pilsēta izvietojusies pie Pjakupuras upes, netālu no vietas, kur Pjakupura un Aivasedapura veido Puras upi. Pilsētai raksturīga Rietumsibīrijas līdzenuma ainava — purvainas zemienes, daudzi ezeri, nelielas upes un mežtundras veģetācija. Apkārtējās teritorijās sastopami skujkoku meži, mitrāji un ziemeļu klimatam raksturīga reta apdzīvotība. Tarkosaļe atrodas subarktiska un strauji kontinentāla klimata zonā. Ziema ir gara, auksta un sniegaina, bet vasara — īsa un mēreni vēsa. Janvārī vidējā temperatūra ir ap −25 °C, savukārt jūlijā tā sasniedz aptuveni +16 °C. == Vēsture == Tarkosaļes nosaukums ir saistīts ar ņencu valodu. Parasti tas tiek skaidrots kā “rags pie sazarojuma” vai “apmetne starp upēm”, kas atbilst pilsētas novietojumam starp Pjakupuru un Aivasedapuru. Apdzīvotā vieta tika izveidota 1932. gadā, kad tika organizēts Purovas rajons Jamalas Ņencu nacionālā apvidus sastāvā. Par vienu no apmetnes dibinātājiem tiek minēta Purovas rajona organizācijas biroja ekspedīcija G. I. Anosova vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://yanao.ru/vlast/mestnoe-samoupravlenie/tarko-sale-gorod/ |title=Тарко-Сале, город |publisher=Ямало-Ненецкий автономный округ |access-date=2026-05-10}}</ref> Pirmās dokumentālās ziņas par Tarkosaļi attiecas uz 1933. gada martu. 1930. gados apmetne attīstījās kā administratīvs un saimniecisks punkts Purovas vidusteces rajonā. Šajā periodā apkārtnē darbojās mednieku un zvejnieku saimniecības, kā arī ziemeļbriežu audzēšanas struktūras. 1944. gada 27. jūnijā tika izveidota Tarkosaļes ciema padome. Padomju periodā apdzīvotā vieta pakāpeniski kļuva par Purovas rajona administratīvo centru. 1976. gada 18. augustā Tarkosaļei tika piešķirts strādnieku ciemata statuss. Šajā laikā pilsētas attīstību arvien vairāk noteica naftas un gāzes atradņu apgūšana Purovas rajonā un plašākā Rietumsibīrijas ziemeļu teritorijā. 2004. gada 23. martā Tarkosaļe ieguva pilsētas tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arctic.narfu.ru/ru/main/news/3002-23-marta-2004-goda-posjolok-tarko-sale-poluchil-status-goroda |title=23 марта 2004 года посёлок Тарко-Сале получил статус города |publisher=Арктический центр стратегических исследований САФУ |access-date=2026-05-10}}</ref> No 2004. līdz 2020. gadam Tarkosaļe veidoja pilsētas apmetni Purovas rajona sastāvā. Pēc pašvaldību reformas Purovas rajons tika pārveidots par municipālo apgabalu. 2023. gada jūnijā Tarkosaļes pilsētai tika pievienots Purovskas pilsētciemats un Syvdarmas ciems, tādējādi mainot pilsētas administratīvi teritoriālās robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ru.wikipedia.org/wiki/Тарко-Сале |title=Тарко-Сале |publisher=Википедия |access-date=2026-05-10}}</ref> == Iedzīvotāji == Tarkosaļes iedzīvotāju skaits īpaši pieauga 20. gadsimta otrajā pusē, kad Purovas rajonā sākās intensīva naftas un gāzes rūpniecības attīstība. Pilsētā ieradās ģeologi, celtnieki, naftas un gāzes nozares darbinieki, transporta speciālisti un administratīvie darbinieki. Pilsētā dzīvo krievi, ukraiņi, tatāri, ņenci, kumiki, baltkrievi, baškīri, azerbaidžāņi un citu tautību pārstāvji. Nozīmīga vieta pilsētas un rajona etniskajā vēsturē ir ziemeļu pamatiedzīvotājiem — [[ņenci]]em un [[hanti]]em. 2025. gadā Tarkosaļē dzīvoja 21 987 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/tarko-sale/index.html |title=Тарко-Сале Ямало-Ненецкий автономный округ |publisher=Мой город |access-date=2026-05-10}}</ref> == Saimniecība == Tarkosaļes saimniecības pamats ir naftas un gāzes ieguve, gāzes kondensāta pārstrāde, transports, būvniecība, komunālā saimniecība, tirdzniecība un administratīvie pakalpojumi. Pilsētas ekonomiskā nozīme ir cieši saistīta ar Purovas rajona energoresursu apgūšanu. Rajonā darbojas naftas un gāzes ieguves, ģeoloģiskās izpētes, enerģētikas un rūpnieciskās infrastruktūras uzņēmumi. Tarkosaļe kalpo kā viens no šo nozaru administratīvajiem un loģistikas centriem. Starp nozīmīgākajiem ar pilsētu un rajonu saistītajiem uzņēmumiem ir uzņēmumi, kas darbojas naftas un gāzes ieguvē, gāzes kondensāta pārstrādē, enerģētikā, transportā un urbšanas pakalpojumu jomā. Pilsētas attīstībā nozīmīga loma ir arī valsts un pašvaldības iestādēm, izglītības un komunālajai infrastruktūrai. == Transports == Tarkosaļe ir Purovas rajona transporta mezgls. Pilsēta atrodas netālu no reģionālās nozīmes autoceļa, kas savieno Surgutu un Salehardu. Autoceļu infrastruktūra nodrošina savienojumu ar citām Jamalas Ņencu autonomā apvidus apdzīvotajām vietām. Netālu no pilsētas atrodas Purovskas dzelzceļa stacija. Tarkosaļei ir arī lidosta, kas nodrošina aviācijas sakarus ar Salehardu, Tjumeņu un vairākām attālām ziemeļu apdzīvotajām vietām. 2013. gada 1. septembrī tika atklāta satiksme pa tiltu pār Pjakupuras upi, kas nodrošināja pastāvīgu autotransporta savienojumu starp Tarkosaļi un Purovsku. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://puradm.ru/}} * [https://www.mojgorod.ru/janao/tarko-sale/index.html Tarkosaļe enciklopēdijā “Мой город”] {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} 0dln3gbruw675k8z9akmb0ayjfvz6p0 4466316 4466315 2026-05-10T19:58:17Z Votre Provocateur 111653 4466316 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tarkosaļe | official_name = ''Тарко-Сале'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = Flag_of_Tarko-Sale_(Yamal_Nenetsia).png | image_shield = Coat_of_Arms_of_Tarko-Sale_(Yamalo-Nenetsky_AO).png | shield_size = 80px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Municipālais apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Purovas rajons | established_title = Dibināta | established_date = 1932 | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 2004 | area_total_km2 = 44 | population_as_of = 2025 | population_total = 21987 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 64 | latm = 55 | lats = 00 | latNS = N | longd = 77 | longm = 47 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 26 | website = {{url|https://puradm.ru/}} }} '''Tarkosaļe''' ({{val-ru|Тарко-Сале}}; {{val|yrk|Тарка’ саля}} — “rags pie sazarojuma” vai “apmetne starp upēm”) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Purovas rajons|Purovas rajonā]]. Tā ir Purovas rajona administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Rietumsibīrijas ziemeļu daļā, netālu no [[Pura]]s upes sākuma, starp tās sateces upēm Pjakupuru un Aivasedapuru. Tarkosaļe ir viens no Purovas rajona administratīvajiem, transporta un naftas un gāzes rūpniecības centriem. 2025. gadā Tarkosaļē dzīvoja apmēram 22 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/tarko-sale/index.html |title=Тарко-Сале Ямало-Ненецкий автономный округ |publisher=Мой город |access-date=2026-05-10}}</ref> == Ģeogrāfija == Tarkosaļe atrodas Jamalas Ņencu autonomā apvidus centrālajā daļā, Purovas rajona dienvidu un centrālās daļas saskares zonā. Pilsēta izvietojusies pie Pjakupuras upes, netālu no vietas, kur Pjakupura un Aivasedapura veido Puras upi. Pilsētai raksturīga Rietumsibīrijas līdzenuma ainava — purvainas zemienes, daudzi ezeri, nelielas upes un mežtundras veģetācija. Apkārtējās teritorijās sastopami skujkoku meži, mitrāji un ziemeļu klimatam raksturīga reta apdzīvotība. Tarkosaļe atrodas subarktiska un strauji kontinentāla klimata zonā. Ziema ir gara, auksta un sniegaina, bet vasara — īsa un mēreni vēsa. Janvārī vidējā temperatūra ir ap −25 °C, savukārt jūlijā tā sasniedz aptuveni +16 °C. == Vēsture == Tarkosaļes nosaukums ir saistīts ar ņencu valodu. Parasti tas tiek skaidrots kā “rags pie sazarojuma” vai “apmetne starp upēm”, kas atbilst pilsētas novietojumam starp Pjakupuru un Aivasedapuru. Apdzīvotā vieta tika izveidota 1932. gadā, kad tika organizēts Purovas rajons Jamalas Ņencu nacionālā apvidus sastāvā. Par vienu no apmetnes dibinātājiem tiek minēta Purovas rajona organizācijas biroja ekspedīcija G. I. Anosova vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://yanao.ru/vlast/mestnoe-samoupravlenie/tarko-sale-gorod/ |title=Тарко-Сале, город |publisher=Ямало-Ненецкий автономный округ |access-date=2026-05-10}}</ref> Pirmās dokumentālās ziņas par Tarkosaļi attiecas uz 1933. gada martu. 1930. gados apmetne attīstījās kā administratīvs un saimniecisks punkts Purovas vidusteces rajonā. Šajā periodā apkārtnē darbojās mednieku un zvejnieku saimniecības, kā arī ziemeļbriežu audzēšanas struktūras. 1944. gada 27. jūnijā tika izveidota Tarkosaļes ciema padome. Padomju periodā apdzīvotā vieta pakāpeniski kļuva par Purovas rajona administratīvo centru. 1976. gada 18. augustā Tarkosaļei tika piešķirts strādnieku ciemata statuss. Šajā laikā pilsētas attīstību arvien vairāk noteica naftas un gāzes atradņu apgūšana Purovas rajonā un plašākā Rietumsibīrijas ziemeļu teritorijā. 2004. gada 23. martā Tarkosaļe ieguva pilsētas tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arctic.narfu.ru/ru/main/news/3002-23-marta-2004-goda-posjolok-tarko-sale-poluchil-status-goroda |title=23 марта 2004 года посёлок Тарко-Сале получил статус города |publisher=Арктический центр стратегических исследований САФУ |access-date=2026-05-10}}</ref> No 2004. līdz 2020. gadam Tarkosaļe veidoja pilsētas apmetni Purovas rajona sastāvā. Pēc pašvaldību reformas Purovas rajons tika pārveidots par municipālo apgabalu. 2023. gada jūnijā Tarkosaļes pilsētai tika pievienots Purovskas pilsētciemats un Syvdarmas ciems, tādējādi mainot pilsētas administratīvi teritoriālās robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ru.wikipedia.org/wiki/Тарко-Сале |title=Тарко-Сале |publisher=Википедия |access-date=2026-05-10}}</ref> == Iedzīvotāji == Tarkosaļes iedzīvotāju skaits īpaši pieauga 20. gadsimta otrajā pusē, kad Purovas rajonā sākās intensīva naftas un gāzes rūpniecības attīstība. Pilsētā ieradās ģeologi, celtnieki, naftas un gāzes nozares darbinieki, transporta speciālisti un administratīvie darbinieki. Pilsētā dzīvo krievi, ukraiņi, tatāri, ņenci, kumiki, baltkrievi, baškīri, azerbaidžāņi un citu tautību pārstāvji. Nozīmīga vieta pilsētas un rajona etniskajā vēsturē ir ziemeļu pamatiedzīvotājiem — [[ņenci]]em un [[hanti]]em. 2025. gadā Tarkosaļē dzīvoja 21 987 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/tarko-sale/index.html |title=Тарко-Сале Ямало-Ненецкий автономный округ |publisher=Мой город |access-date=2026-05-10}}</ref> == Saimniecība == Tarkosaļes saimniecības pamats ir naftas un gāzes ieguve, gāzes kondensāta pārstrāde, transports, būvniecība, komunālā saimniecība, tirdzniecība un administratīvie pakalpojumi. Pilsētas ekonomiskā nozīme ir cieši saistīta ar Purovas rajona energoresursu apgūšanu. Rajonā darbojas naftas un gāzes ieguves, ģeoloģiskās izpētes, enerģētikas un rūpnieciskās infrastruktūras uzņēmumi. Tarkosaļe kalpo kā viens no šo nozaru administratīvajiem un loģistikas centriem. Starp nozīmīgākajiem ar pilsētu un rajonu saistītajiem uzņēmumiem ir uzņēmumi, kas darbojas naftas un gāzes ieguvē, gāzes kondensāta pārstrādē, enerģētikā, transportā un urbšanas pakalpojumu jomā. Pilsētas attīstībā nozīmīga loma ir arī valsts un pašvaldības iestādēm, izglītības un komunālajai infrastruktūrai. == Transports == Tarkosaļe ir Purovas rajona transporta mezgls. Pilsēta atrodas netālu no reģionālās nozīmes autoceļa, kas savieno Surgutu un Salehardu. Autoceļu infrastruktūra nodrošina savienojumu ar citām Jamalas Ņencu autonomā apvidus apdzīvotajām vietām. Netālu no pilsētas atrodas Purovskas dzelzceļa stacija. Tarkosaļei ir arī lidosta, kas nodrošina aviācijas sakarus ar Salehardu, Tjumeņu un vairākām attālām ziemeļu apdzīvotajām vietām. 2013. gada 1. septembrī tika atklāta satiksme pa tiltu pār Pjakupuras upi, kas nodrošināja pastāvīgu autotransporta savienojumu starp Tarkosaļi un Purovsku. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://puradm.ru/}} * [https://www.mojgorod.ru/janao/tarko-sale/index.html Tarkosaļe enciklopēdijā “Мой город”] {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} 9gn28j7gqiat5o68vcf3a7m4ttyp4hq 0 631550 4466321 2026-05-10T20:04:32Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Homo antecessor male reconstruction.jpg|thumb|Priekšcilvēka rekonstrukcija]] '''''Homo antecessor''''' jeb '''priekšcilvēks''' ir izmirusi agrīno [[Cilvēks|cilvēku]] (''Homo'') ģints suga, kas dzīvoja [[Pleistocēns|agrā pleistocēna]] beigās, aptuveni pirms 850 000–780 000 gadiem [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. Šī suga galvenokārt zināma pēc fosilijām, kas atrastas [[Atapuerkas kalni|Atapuerkas kalnu]] alu kompleksā pie [[Burgosa]]s Spānija|Spā... 4466321 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Homo antecessor male reconstruction.jpg|thumb|Priekšcilvēka rekonstrukcija]] '''''Homo antecessor''''' jeb '''priekšcilvēks''' ir izmirusi agrīno [[Cilvēks|cilvēku]] (''Homo'') ģints suga, kas dzīvoja [[Pleistocēns|agrā pleistocēna]] beigās, aptuveni pirms 850 000–780 000 gadiem [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. Šī suga galvenokārt zināma pēc fosilijām, kas atrastas [[Atapuerkas kalni|Atapuerkas kalnu]] alu kompleksā pie [[Burgosa]]s [[Spānija|Spānijā]], īpaši Gran Dolinas alas TD6 slānī. ''Homo antecessor'' tika aprakstīts kā atsevišķa suga 1997. gadā. Sugas nosaukums ''antecessor'' latīņu valodā nozīmē “priekštecis” vai “tas, kas iet pa priekšu”. Sākotnēji daļa pētnieku to uzskatīja par iespējamu kopīgu priekšteci gan [[Neandertālietis|neandertāliešiem]], gan [[Saprātīgais cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]], tomēr vēlāk šī interpretācija kļuva diskutabla. ''Homo antecessor'' taksonomiskais statuss zinātnē joprojām nav pilnīgi viennozīmīgs. Daļa pētnieku to uzskata par atsevišķu cilvēku ģints sugu, savukārt citi to interpretē kā agrīnu Eiropas ''Homo'' populāciju, kas varētu būt saistīta ar ''[[Homo erectus]]'', ''[[Homo heidelbergensis]]'' vai agrīniem neandertāliešu un mūsdienu cilvēku līniju priekštečiem. Atapuerkas Gran Dolinas fosilijas tiek datētas aptuveni ar 772 000–949 000 gadu senumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nature.com/articles/s41598-021-83039-w |title=Evolutionary development of the Homo antecessor scapulae (Gran Dolina site, Atapuerca) suggests a modern-like development for Lower Pleistocene Homo |publisher=Scientific Reports |access-date=2026-05-10}}</ref> Suga ir pazīstama galvenokārt pēc galvaskausa, apakšžokļu, zobu un skeleta fragmentiem. Gran Dolinas TD6 slānis devis vairāk nekā simt cilvēku fosiliju, kas pieder vairākiem indivīdiem — pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem. Šie atradumi ir vieni no nozīmīgākajiem agrīno cilvēku klātbūtnes pierādījumiem Rietumeiropā. ''Homo antecessor'' raksturoja pazīmju kombinācija, kas apvienoja arhaiskas un salīdzinoši modernas iezīmes. Sejas daļā dažiem indivīdiem bija samērā plakana seja, izteikts vaigu kaulu apvidus un mazāks prognatisms nekā daudziem citiem agrīnajiem ''Homo'' pārstāvjiem. Šīs pazīmes dažos aspektos līdzinās vēlākajiem mūsdienu cilvēkiem, taču zobu, žokļu un galvaskausa uzbūvē saglabājās arhaiskākas īpašības. Smadzeņu tilpums parasti tiek lēsts aptuveni 1000 cm³ robežās, lai gan precīzs rādītājs ir nenoteikts, jo nav saglabājies pilnīgs galvaskauss. Ķermeņa uzbūve, spriežot pēc skeleta fragmentiem, bija piemērota pilnīgi divkājainai pārvietošanās formai. Daži kaulu atradumi liecina par salīdzinoši robustu ķermeņa uzbūvi, kas varēja būt pielāgota vēsākiem Eiropas klimata apstākļiem. Ar ''Homo antecessor'' saistītie arheoloģiskie atradumi ietver vienkāršus akmens darbarīkus, kas pieder agrīnā paleolīta tehnoloģiskajām tradīcijām. Gran Dolinas slānī atrasti arī dzīvnieku kauli ar griezuma pēdām, kas norāda uz medījuma sadalīšanu un gaļas apstrādi. Īpaši nozīmīgs aspekts ir pierādījumi par kanibālismu. Daļai Gran Dolinas cilvēku kaulu konstatētas griezuma, laušanas un apstrādes pēdas, kas līdzīgas dzīvnieku kaulu apstrādes pēdām. Tāpēc Atapuerkas atradumi bieži tiek minēti kā vieni no senākajiem drošajiem kanibālisma pierādījumiem Eiropā. Par ''Homo antecessor'' izplatību ārpus Spānijas nav pilnīgas skaidrības. Daži agrīno cilvēku pēdu nospiedumi Hapizbergā [[Anglija|Anglijā]], kas datēti ar aptuveni 850 000–950 000 gadu senumu, dažkārt tiek saistīti ar ''Homo antecessor'' vai tam līdzīgām agrīno cilvēku populācijām, jo šī suga ir vienīgā cilvēku suga, kas droši zināma no Rietumeiropas šī perioda fosilijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhm.ac.uk/discover/the-oldest-human-footprints-in-europe.html |title=Discovering the oldest human footprints in Europe |publisher=Natural History Museum, London |access-date=2026-05-10}}</ref> Mūsdienu paleoantropoloģijā ''Homo antecessor'' tiek uzskatīts par nozīmīgu, bet problemātisku taksonu. Tas sniedz būtisku informāciju par agrīno cilvēku ienākšanu Eiropā, adaptāciju mēreni aukstam klimatam un iespējamo saikni starp agrīnajām Eirāzijas populācijām un vēlākajiem cilvēku evolūcijas atzariem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēku ģints]] [[Kategorija:Evolūcija]] [[Kategorija:Pleistocēns]] [[Kategorija:Paleoantropoloģija]] awbejkpx5boggtj4rgoe7m2leusuxth 4466323 4466321 2026-05-10T20:05:30Z Votre Provocateur 111653 4466323 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Homo antecessor.jpg|thumb|Nepilnīgs galvaskauss ]] '''''Homo antecessor''''' jeb '''priekšcilvēks''' ir izmirusi agrīno [[Cilvēks|cilvēku]] (''Homo'') ģints suga, kas dzīvoja [[Pleistocēns|agrā pleistocēna]] beigās, aptuveni pirms 850 000–780 000 gadiem [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. Šī suga galvenokārt zināma pēc fosilijām, kas atrastas [[Atapuerkas kalni|Atapuerkas kalnu]] alu kompleksā pie [[Burgosa]]s [[Spānija|Spānijā]], īpaši Gran Dolinas alas TD6 slānī. ''Homo antecessor'' tika aprakstīts kā atsevišķa suga 1997. gadā. Sugas nosaukums ''antecessor'' latīņu valodā nozīmē “priekštecis” vai “tas, kas iet pa priekšu”. Sākotnēji daļa pētnieku to uzskatīja par iespējamu kopīgu priekšteci gan [[Neandertālietis|neandertāliešiem]], gan [[Saprātīgais cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]], tomēr vēlāk šī interpretācija kļuva diskutabla. ''Homo antecessor'' taksonomiskais statuss zinātnē joprojām nav pilnīgi viennozīmīgs. Daļa pētnieku to uzskata par atsevišķu cilvēku ģints sugu, savukārt citi to interpretē kā agrīnu Eiropas ''Homo'' populāciju, kas varētu būt saistīta ar ''[[Homo erectus]]'', ''[[Homo heidelbergensis]]'' vai agrīniem neandertāliešu un mūsdienu cilvēku līniju priekštečiem. Atapuerkas Gran Dolinas fosilijas tiek datētas aptuveni ar 772 000–949 000 gadu senumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nature.com/articles/s41598-021-83039-w |title=Evolutionary development of the Homo antecessor scapulae (Gran Dolina site, Atapuerca) suggests a modern-like development for Lower Pleistocene Homo |publisher=Scientific Reports |access-date=2026-05-10}}</ref> Suga ir pazīstama galvenokārt pēc galvaskausa, apakšžokļu, zobu un skeleta fragmentiem. Gran Dolinas TD6 slānis devis vairāk nekā simt cilvēku fosiliju, kas pieder vairākiem indivīdiem — pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem. Šie atradumi ir vieni no nozīmīgākajiem agrīno cilvēku klātbūtnes pierādījumiem Rietumeiropā. ''Homo antecessor'' raksturoja pazīmju kombinācija, kas apvienoja arhaiskas un salīdzinoši modernas iezīmes. Sejas daļā dažiem indivīdiem bija samērā plakana seja, izteikts vaigu kaulu apvidus un mazāks prognatisms nekā daudziem citiem agrīnajiem ''Homo'' pārstāvjiem. Šīs pazīmes dažos aspektos līdzinās vēlākajiem mūsdienu cilvēkiem, taču zobu, žokļu un galvaskausa uzbūvē saglabājās arhaiskākas īpašības. Smadzeņu tilpums parasti tiek lēsts aptuveni 1000 cm³ robežās, lai gan precīzs rādītājs ir nenoteikts, jo nav saglabājies pilnīgs galvaskauss. Ķermeņa uzbūve, spriežot pēc skeleta fragmentiem, bija piemērota pilnīgi divkājainai pārvietošanās formai. Daži kaulu atradumi liecina par salīdzinoši robustu ķermeņa uzbūvi, kas varēja būt pielāgota vēsākiem Eiropas klimata apstākļiem. Ar ''Homo antecessor'' saistītie arheoloģiskie atradumi ietver vienkāršus akmens darbarīkus, kas pieder agrīnā paleolīta tehnoloģiskajām tradīcijām. Gran Dolinas slānī atrasti arī dzīvnieku kauli ar griezuma pēdām, kas norāda uz medījuma sadalīšanu un gaļas apstrādi. Īpaši nozīmīgs aspekts ir pierādījumi par kanibālismu. Daļai Gran Dolinas cilvēku kaulu konstatētas griezuma, laušanas un apstrādes pēdas, kas līdzīgas dzīvnieku kaulu apstrādes pēdām. Tāpēc Atapuerkas atradumi bieži tiek minēti kā vieni no senākajiem drošajiem kanibālisma pierādījumiem Eiropā. Par ''Homo antecessor'' izplatību ārpus Spānijas nav pilnīgas skaidrības. Daži agrīno cilvēku pēdu nospiedumi Hapizbergā [[Anglija|Anglijā]], kas datēti ar aptuveni 850 000–950 000 gadu senumu, dažkārt tiek saistīti ar ''Homo antecessor'' vai tam līdzīgām agrīno cilvēku populācijām, jo šī suga ir vienīgā cilvēku suga, kas droši zināma no Rietumeiropas šī perioda fosilijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhm.ac.uk/discover/the-oldest-human-footprints-in-europe.html |title=Discovering the oldest human footprints in Europe |publisher=Natural History Museum, London |access-date=2026-05-10}}</ref> Mūsdienu paleoantropoloģijā ''Homo antecessor'' tiek uzskatīts par nozīmīgu, bet problemātisku taksonu. Tas sniedz būtisku informāciju par agrīno cilvēku ienākšanu Eiropā, adaptāciju mēreni aukstam klimatam un iespējamo saikni starp agrīnajām Eirāzijas populācijām un vēlākajiem cilvēku evolūcijas atzariem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēku ģints]] [[Kategorija:Evolūcija]] [[Kategorija:Pleistocēns]] [[Kategorija:Paleoantropoloģija]] diwxanv59g4k3zs3gns6uktptvdrdwj 4466324 4466323 2026-05-10T20:06:12Z Votre Provocateur 111653 4466324 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Homo antecessor.jpg|thumb|Nepilnīgs galvaskauss ]] '''''Homo antecessor''''' jeb '''priekšcilvēks''' ir izmirusi agrīno [[Cilvēks|cilvēku]] (''Homo'') ģints suga, kas dzīvoja [[Pleistocēns|agrā pleistocēna]] beigās, aptuveni pirms 850 000–780 000 gadiem [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. Šī suga galvenokārt zināma pēc fosilijām, kas atrastas [[Atapuerkas kalni|Atapuerkas kalnu]] alu kompleksā pie [[Burgosa]]s [[Spānija|Spānijā]], īpaši Gran Dolinas alas TD6 slānī. ''Homo antecessor'' tika aprakstīts kā atsevišķa suga 1997. gadā. Sugas nosaukums ''antecessor'' latīņu valodā nozīmē “priekštecis” vai “tas, kas iet pa priekšu”. Sākotnēji daļa pētnieku to uzskatīja par iespējamu kopīgu priekšteci gan [[Neandertālietis|neandertāliešiem]], gan [[Saprātīgais cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]], tomēr vēlāk šī interpretācija kļuva diskutabla. ''Homo antecessor'' taksonomiskais statuss zinātnē joprojām nav pilnīgi viennozīmīgs. Daļa pētnieku to uzskata par atsevišķu cilvēku ģints sugu, savukārt citi to interpretē kā agrīnu Eiropas ''Homo'' populāciju, kas varētu būt saistīta ar ''[[Homo erectus]]'', ''[[Homo heidelbergensis]]'' vai agrīniem neandertāliešu un mūsdienu cilvēku līniju priekštečiem. Atapuerkas Gran Dolinas fosilijas tiek datētas aptuveni ar 772 000–949 000 gadu senumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nature.com/articles/s41598-021-83039-w |title=Evolutionary development of the Homo antecessor scapulae (Gran Dolina site, Atapuerca) suggests a modern-like development for Lower Pleistocene Homo |publisher=Scientific Reports |access-date=2026-05-10}}</ref> Suga ir pazīstama galvenokārt pēc galvaskausa, apakšžokļu, zobu un skeleta fragmentiem. Gran Dolinas TD6 slānis devis vairāk nekā simt cilvēku fosiliju, kas pieder vairākiem indivīdiem — pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem. Šie atradumi ir vieni no nozīmīgākajiem agrīno cilvēku klātbūtnes pierādījumiem Rietumeiropā. ''Homo antecessor'' raksturoja pazīmju kombinācija, kas apvienoja arhaiskas un salīdzinoši modernas iezīmes. Sejas daļā dažiem indivīdiem bija samērā plakana seja, izteikts vaigu kaulu apvidus un mazāks prognatisms nekā daudziem citiem agrīnajiem ''Homo'' pārstāvjiem. Šīs pazīmes dažos aspektos līdzinās vēlākajiem mūsdienu cilvēkiem, taču zobu, žokļu un galvaskausa uzbūvē saglabājās arhaiskākas īpašības. Smadzeņu tilpums parasti tiek lēsts aptuveni 1000 cm³ robežās, lai gan precīzs rādītājs ir nenoteikts, jo nav saglabājies pilnīgs galvaskauss. Ķermeņa uzbūve, spriežot pēc skeleta fragmentiem, bija piemērota pilnīgi divkājainai pārvietošanās formai. Daži kaulu atradumi liecina par salīdzinoši robustu ķermeņa uzbūvi, kas varēja būt pielāgota vēsākiem Eiropas klimata apstākļiem. Ar ''Homo antecessor'' saistītie arheoloģiskie atradumi ietver vienkāršus akmens darbarīkus, kas pieder agrīnā paleolīta tehnoloģiskajām tradīcijām. Gran Dolinas slānī atrasti arī dzīvnieku kauli ar griezuma pēdām, kas norāda uz medījuma sadalīšanu un gaļas apstrādi. Īpaši nozīmīgs aspekts ir pierādījumi par kanibālismu. Daļai Gran Dolinas cilvēku kaulu konstatētas griezuma, laušanas un apstrādes pēdas, kas līdzīgas dzīvnieku kaulu apstrādes pēdām. Tāpēc Atapuerkas atradumi bieži tiek minēti kā vieni no senākajiem drošajiem kanibālisma pierādījumiem Eiropā. Par ''Homo antecessor'' izplatību ārpus Spānijas nav pilnīgas skaidrības. Daži agrīno cilvēku pēdu nospiedumi Hapizbergā [[Anglija|Anglijā]], kas datēti ar aptuveni 850 000–950 000 gadu senumu, dažkārt tiek saistīti ar ''Homo antecessor'' vai tam līdzīgām agrīno cilvēku populācijām, jo šī suga ir vienīgā cilvēku suga, kas droši zināma no Rietumeiropas šī perioda fosilijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhm.ac.uk/discover/the-oldest-human-footprints-in-europe.html |title=Discovering the oldest human footprints in Europe |publisher=Natural History Museum, London |access-date=2026-05-10}}</ref> Mūsdienu paleoantropoloģijā ''Homo antecessor'' tiek uzskatīts par nozīmīgu, bet problemātisku taksonu. Tas sniedz būtisku informāciju par agrīno cilvēku ienākšanu Eiropā, adaptāciju mēreni aukstam klimatam un iespējamo saikni starp agrīnajām Eirāzijas populācijām un vēlākajiem cilvēku evolūcijas atzariem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēku ģints]] [[Kategorija:Evolūcija]] [[Kategorija:Pleistocēns]] [[Kategorija:Paleoantropoloģija]] qoreyg68jz4igcoy2cpixtpfryeivrn 4466325 4466324 2026-05-10T20:06:20Z Votre Provocateur 111653 4466325 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Homo antecessor.jpg|thumb|Nepilnīgs galvaskauss ]] '''''Homo antecessor''''' jeb '''priekšcilvēks''' ir izmirusi agrīno [[Cilvēks|cilvēku]] (''Homo'') ģints suga, kas dzīvoja [[Pleistocēns|agrā pleistocēna]] beigās, aptuveni pirms 850 000–780 000 gadiem [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. Šī suga galvenokārt zināma pēc fosilijām, kas atrastas [[Atapuerkas kalni|Atapuerkas kalnu]] alu kompleksā pie [[Burgosa]]s [[Spānija|Spānijā]], īpaši Gran Dolinas alas TD6 slānī. ''Homo antecessor'' tika aprakstīts kā atsevišķa suga 1997. gadā. Sugas nosaukums ''antecessor'' latīņu valodā nozīmē “priekštecis” vai “tas, kas iet pa priekšu”. Sākotnēji daļa pētnieku to uzskatīja par iespējamu kopīgu priekšteci gan [[Neandertālietis|neandertāliešiem]], gan [[Saprātīgais cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]], tomēr vēlāk šī interpretācija kļuva diskutabla. ''Homo antecessor'' taksonomiskais statuss zinātnē joprojām nav pilnīgi viennozīmīgs. Daļa pētnieku to uzskata par atsevišķu cilvēku ģints sugu, savukārt citi to interpretē kā agrīnu Eiropas ''Homo'' populāciju, kas varētu būt saistīta ar ''[[Homo erectus]]'', ''[[Homo heidelbergensis]]'' vai agrīniem neandertāliešu un mūsdienu cilvēku līniju priekštečiem. Atapuerkas Gran Dolinas fosilijas tiek datētas aptuveni ar 772 000–949 000 gadu senumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nature.com/articles/s41598-021-83039-w |title=Evolutionary development of the Homo antecessor scapulae (Gran Dolina site, Atapuerca) suggests a modern-like development for Lower Pleistocene Homo |publisher=Scientific Reports |access-date=2026-05-10}}</ref> Suga ir pazīstama galvenokārt pēc galvaskausa, apakšžokļu, zobu un skeleta fragmentiem. Gran Dolinas TD6 slānis devis vairāk nekā simt cilvēku fosiliju, kas pieder vairākiem indivīdiem — pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem. Šie atradumi ir vieni no nozīmīgākajiem agrīno cilvēku klātbūtnes pierādījumiem Rietumeiropā. ''Homo antecessor'' raksturoja pazīmju kombinācija, kas apvienoja arhaiskas un salīdzinoši modernas iezīmes. Sejas daļā dažiem indivīdiem bija samērā plakana seja, izteikts vaigu kaulu apvidus un mazāks prognatisms nekā daudziem citiem agrīnajiem ''Homo'' pārstāvjiem. Šīs pazīmes dažos aspektos līdzinās vēlākajiem mūsdienu cilvēkiem, taču zobu, žokļu un galvaskausa uzbūvē saglabājās arhaiskākas īpašības. Smadzeņu tilpums parasti tiek lēsts aptuveni 1000 cm³ robežās, lai gan precīzs rādītājs ir nenoteikts, jo nav saglabājies pilnīgs galvaskauss. Ķermeņa uzbūve, spriežot pēc skeleta fragmentiem, bija piemērota pilnīgi divkājainai pārvietošanās formai. Daži kaulu atradumi liecina par salīdzinoši robustu ķermeņa uzbūvi, kas varēja būt pielāgota vēsākiem Eiropas klimata apstākļiem. Ar ''Homo antecessor'' saistītie arheoloģiskie atradumi ietver vienkāršus akmens darbarīkus, kas pieder agrīnā paleolīta tehnoloģiskajām tradīcijām. Gran Dolinas slānī atrasti arī dzīvnieku kauli ar griezuma pēdām, kas norāda uz medījuma sadalīšanu un gaļas apstrādi. Īpaši nozīmīgs aspekts ir pierādījumi par kanibālismu. Daļai Gran Dolinas cilvēku kaulu konstatētas griezuma, laušanas un apstrādes pēdas, kas līdzīgas dzīvnieku kaulu apstrādes pēdām. Tāpēc Atapuerkas atradumi bieži tiek minēti kā vieni no senākajiem drošajiem kanibālisma pierādījumiem Eiropā. Par ''Homo antecessor'' izplatību ārpus Spānijas nav pilnīgas skaidrības. Daži agrīno cilvēku pēdu nospiedumi Hapizbergā [[Anglija|Anglijā]], kas datēti ar aptuveni 850 000–950 000 gadu senumu, dažkārt tiek saistīti ar ''Homo antecessor'' vai tam līdzīgām agrīno cilvēku populācijām, jo šī suga ir vienīgā cilvēku suga, kas droši zināma no Rietumeiropas šī perioda fosilijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nhm.ac.uk/discover/the-oldest-human-footprints-in-europe.html |title=Discovering the oldest human footprints in Europe |publisher=Natural History Museum, London |access-date=2026-05-10}}</ref> Mūsdienu paleoantropoloģijā ''Homo antecessor'' tiek uzskatīts par nozīmīgu, bet problemātisku taksonu. Tas sniedz būtisku informāciju par agrīno cilvēku ienākšanu Eiropā, adaptāciju mēreni aukstam klimatam un iespējamo saikni starp agrīnajām Eirāzijas populācijām un vēlākajiem cilvēku evolūcijas atzariem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēku ģints]] [[Kategorija:Evolūcija]] [[Kategorija:Pleistocēns]] [[Kategorija:Paleoantropoloģija]] pvrksoh3m44due9gfkwdid8bxn7ex93 0 631551 4466326 2026-05-10T20:07:50Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Homo sapiens idaltu.jpg|thumb|''Homo sapiens idaltu'' galvaskauss]] '''''Homo sapiens idaltu''''' jeb '''agrākais saprātīgais cilvēks''' ir izmirusi [[Saprātīgais cilvēks|saprātīgā cilvēka]] (''Homo sapiens'') pasuga vai agrīna anatomiski moderno cilvēku forma, kas dzīvoja aptuveni pirms 160 000–154 000 gadiem [[Āfrika|Āfrikā]]. Tā ir zināma pēc fosilijām, kas atrastas Herto apkaimē, [[Vidējā Avaša|Vidējās Avašas]] ielejā, Afāras iepla... 4466326 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Homo sapiens idaltu.jpg|thumb|''Homo sapiens idaltu'' galvaskauss]] '''''Homo sapiens idaltu''''' jeb '''agrākais saprātīgais cilvēks''' ir izmirusi [[Saprātīgais cilvēks|saprātīgā cilvēka]] (''Homo sapiens'') pasuga vai agrīna anatomiski moderno cilvēku forma, kas dzīvoja aptuveni pirms 160 000–154 000 gadiem [[Āfrika|Āfrikā]]. Tā ir zināma pēc fosilijām, kas atrastas Herto apkaimē, [[Vidējā Avaša|Vidējās Avašas]] ielejā, [[Afāras ieplaka|Afāras ieplakā]] [[Etiopija|Etiopijā]]. ''Homo sapiens idaltu'' fosilijas tika atrastas 1997. gadā Bouri formācijas Augšējā Herto slānī. Atradumi tika zinātniski aprakstīti 2003. gadā žurnālā ''Nature''. Nosaukums ''idaltu'' cēlies no afāru valodas un nozīmē “vecākais” vai “pirmdzimtais”, norādot uz šo fosiliju nozīmi cilvēka evolūcijas pētniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://newsarchive.berkeley.edu/news/media/releases/2003/06/11_idaltu.shtml |title=160,000-year-old skulls are oldest anatomically modern humans |publisher=University of California, Berkeley |access-date=2026-05-10}}</ref> Herto atradumos ietilpst divu pieaugušu indivīdu un viena bērna galvaskausi vai galvaskausu fragmenti. Vislabāk saglabātais pieauguša indivīda galvaskauss parasti tiek apzīmēts ar inventāra numuru BOU-VP-16/1. Šie atradumi atklāšanas laikā tika uzskatīti par vieniem no senākajiem labi datētajiem anatomiski moderno cilvēku fosilajiem pierādījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.um.u-tokyo.ac.jp/UMUTopenlab/en/library/b_51.html |title=The earliest Homo sapiens — Herto man from Ethiopia |publisher=The University Museum, The University of Tokyo |access-date=2026-05-10}}</ref> ''Homo sapiens idaltu'' taksonomiskais statuss zinātnē nav pilnīgi viennozīmīgs. Sākotnējie pētnieki šos atradumus klasificēja kā ''Homo sapiens'' pasugu, jo galvaskausiem bija gan skaidri modernas, gan arhaiskākas pazīmes. Daļa pētnieku šo nosaukumu lieto kā atsevišķu pasugas apzīmējumu, savukārt citi Herto fosilijas interpretē plašāk — kā agrīnus anatomiski modernos cilvēkus bez nepieciešamības izdalīt atsevišķu pasugu. Morfoloģiski ''Homo sapiens idaltu'' apvienoja vairākas mūsdienu cilvēkam raksturīgas pazīmes ar robustāku galvaskausa uzbūvi. Tam bija augsta un samērā noapaļota galvaskausa velve, samazināts sejas prognatisms, salīdzinoši plakana seja un mazāk izteikti uzacu loki nekā senākām cilvēku formām. Vienlaikus galvaskausa kauli bija biezi, bet kopējā galvaskausa forma masīvāka nekā vidēji mūsdienu cilvēkiem. Smadzeņu tilpums Herto cilvēkam tiek lēsts aptuveni mūsdienu cilvēka variācijas robežās. Šī pazīme kopā ar sejas un galvaskausa uzbūvi ļāva pētniekiem fosilijas pieskaitīt ''Homo sapiens'', nevis vēlākajiem arhaiskajiem cilvēkiem vai [[Neandertālietis|neandertāliešiem]]. Herto fosilijām nav raksturīgo neandertāliešu atvasināto pazīmju. Ar Herto atradumiem saistītajā arheoloģiskajā slānī tika atrasti arī [[Vidējais paleolīts|vidējā paleolīta]] akmens darbarīki un dzīvnieku kauli ar apstrādes pēdām. Tas liecina, ka šīs populācijas pārstāvji izmantoja attīstītas akmens apstrādes tehnoloģijas, medīja vai sadalīja dzīvnieku ķermeņus un bija pielāgojušies Austrumāfrikas pleistocēna vides apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/publications/revisiting-herto-new-evidence-homo-sapiens-ethiopia |title=Revisiting Herto: New evidence of Homo sapiens from Ethiopia |publisher=United States Geological Survey |access-date=2026-05-10}}</ref> Īpašu uzmanību ir piesaistījušas griezuma un pulēšanas pēdas uz dažiem cilvēku galvaskausiem. Tās parasti netiek skaidrotas kā parasta pārtikas ieguves vai kanibālisma liecība, bet drīzāk kā iespējama pēcnāves ķermeņa apstrāde vai agrīnas rituālas darbības. Šie atradumi tiek uzskatīti par nozīmīgiem cilvēku simboliskās uzvedības un apbedīšanas tradīciju izcelsmes izpētē. Herto fosilijas ir nozīmīgas arī tādēļ, ka tās aizpildīja būtisku plaisu cilvēka evolūcijas fosilajā ierakstā starp senākām Āfrikas ''Homo'' formām un vēlākajiem pilnībā anatomiski modernajiem cilvēkiem. Tās atbalsta uzskatu, ka mūsdienu cilvēka izcelsme ir saistīta ar Āfriku un ka anatomiski moderni cilvēki izveidojās pakāpeniski, saglabājot dažas arhaiskas pazīmes vēl vidējā pleistocēna beigās. Mūsdienu paleoantropoloģijā ''Homo sapiens idaltu'' bieži tiek aplūkots nevis kā atsevišķa evolūcijas līnija, bet kā viena no agrīnākajām zināmajām ''Homo sapiens'' populācijām. Šī iemesla dēļ nosaukums tiek lietots gan šaurā taksonomiskā nozīmē, gan plašākā aprakstošā nozīmē, runājot par Herto cilvēku fosilijām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēki]] [[Kategorija:Cilvēku ģints]] [[Kategorija:Evolūcija]] [[Kategorija:Pleistocēns]] [[Kategorija:Paleoantropoloģija]] feq118nlfgitup2nq23nsf42hw36jek 4466327 4466326 2026-05-10T20:07:58Z Votre Provocateur 111653 4466327 wikitext text/x-wiki '''''Homo sapiens idaltu''''' jeb '''agrākais saprātīgais cilvēks''' ir izmirusi [[Saprātīgais cilvēks|saprātīgā cilvēka]] (''Homo sapiens'') pasuga vai agrīna anatomiski moderno cilvēku forma, kas dzīvoja aptuveni pirms 160 000–154 000 gadiem [[Āfrika|Āfrikā]]. Tā ir zināma pēc fosilijām, kas atrastas Herto apkaimē, [[Vidējā Avaša|Vidējās Avašas]] ielejā, [[Afāras ieplaka|Afāras ieplakā]] [[Etiopija|Etiopijā]]. ''Homo sapiens idaltu'' fosilijas tika atrastas 1997. gadā Bouri formācijas Augšējā Herto slānī. Atradumi tika zinātniski aprakstīti 2003. gadā žurnālā ''Nature''. Nosaukums ''idaltu'' cēlies no afāru valodas un nozīmē “vecākais” vai “pirmdzimtais”, norādot uz šo fosiliju nozīmi cilvēka evolūcijas pētniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://newsarchive.berkeley.edu/news/media/releases/2003/06/11_idaltu.shtml |title=160,000-year-old skulls are oldest anatomically modern humans |publisher=University of California, Berkeley |access-date=2026-05-10}}</ref> Herto atradumos ietilpst divu pieaugušu indivīdu un viena bērna galvaskausi vai galvaskausu fragmenti. Vislabāk saglabātais pieauguša indivīda galvaskauss parasti tiek apzīmēts ar inventāra numuru BOU-VP-16/1. Šie atradumi atklāšanas laikā tika uzskatīti par vieniem no senākajiem labi datētajiem anatomiski moderno cilvēku fosilajiem pierādījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.um.u-tokyo.ac.jp/UMUTopenlab/en/library/b_51.html |title=The earliest Homo sapiens — Herto man from Ethiopia |publisher=The University Museum, The University of Tokyo |access-date=2026-05-10}}</ref> ''Homo sapiens idaltu'' taksonomiskais statuss zinātnē nav pilnīgi viennozīmīgs. Sākotnējie pētnieki šos atradumus klasificēja kā ''Homo sapiens'' pasugu, jo galvaskausiem bija gan skaidri modernas, gan arhaiskākas pazīmes. Daļa pētnieku šo nosaukumu lieto kā atsevišķu pasugas apzīmējumu, savukārt citi Herto fosilijas interpretē plašāk — kā agrīnus anatomiski modernos cilvēkus bez nepieciešamības izdalīt atsevišķu pasugu. Morfoloģiski ''Homo sapiens idaltu'' apvienoja vairākas mūsdienu cilvēkam raksturīgas pazīmes ar robustāku galvaskausa uzbūvi. Tam bija augsta un samērā noapaļota galvaskausa velve, samazināts sejas prognatisms, salīdzinoši plakana seja un mazāk izteikti uzacu loki nekā senākām cilvēku formām. Vienlaikus galvaskausa kauli bija biezi, bet kopējā galvaskausa forma masīvāka nekā vidēji mūsdienu cilvēkiem. Smadzeņu tilpums Herto cilvēkam tiek lēsts aptuveni mūsdienu cilvēka variācijas robežās. Šī pazīme kopā ar sejas un galvaskausa uzbūvi ļāva pētniekiem fosilijas pieskaitīt ''Homo sapiens'', nevis vēlākajiem arhaiskajiem cilvēkiem vai [[Neandertālietis|neandertāliešiem]]. Herto fosilijām nav raksturīgo neandertāliešu atvasināto pazīmju. Ar Herto atradumiem saistītajā arheoloģiskajā slānī tika atrasti arī [[Vidējais paleolīts|vidējā paleolīta]] akmens darbarīki un dzīvnieku kauli ar apstrādes pēdām. Tas liecina, ka šīs populācijas pārstāvji izmantoja attīstītas akmens apstrādes tehnoloģijas, medīja vai sadalīja dzīvnieku ķermeņus un bija pielāgojušies Austrumāfrikas pleistocēna vides apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/publications/revisiting-herto-new-evidence-homo-sapiens-ethiopia |title=Revisiting Herto: New evidence of Homo sapiens from Ethiopia |publisher=United States Geological Survey |access-date=2026-05-10}}</ref> Īpašu uzmanību ir piesaistījušas griezuma un pulēšanas pēdas uz dažiem cilvēku galvaskausiem. Tās parasti netiek skaidrotas kā parasta pārtikas ieguves vai kanibālisma liecība, bet drīzāk kā iespējama pēcnāves ķermeņa apstrāde vai agrīnas rituālas darbības. Šie atradumi tiek uzskatīti par nozīmīgiem cilvēku simboliskās uzvedības un apbedīšanas tradīciju izcelsmes izpētē. Herto fosilijas ir nozīmīgas arī tādēļ, ka tās aizpildīja būtisku plaisu cilvēka evolūcijas fosilajā ierakstā starp senākām Āfrikas ''Homo'' formām un vēlākajiem pilnībā anatomiski modernajiem cilvēkiem. Tās atbalsta uzskatu, ka mūsdienu cilvēka izcelsme ir saistīta ar Āfriku un ka anatomiski moderni cilvēki izveidojās pakāpeniski, saglabājot dažas arhaiskas pazīmes vēl vidējā pleistocēna beigās. Mūsdienu paleoantropoloģijā ''Homo sapiens idaltu'' bieži tiek aplūkots nevis kā atsevišķa evolūcijas līnija, bet kā viena no agrīnākajām zināmajām ''Homo sapiens'' populācijām. Šī iemesla dēļ nosaukums tiek lietots gan šaurā taksonomiskā nozīmē, gan plašākā aprakstošā nozīmē, runājot par Herto cilvēku fosilijām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēki]] [[Kategorija:Cilvēku ģints]] [[Kategorija:Evolūcija]] [[Kategorija:Pleistocēns]] [[Kategorija:Paleoantropoloģija]] ghaht1n9cds995197t8r0tqxj7n9hyj 4466328 4466327 2026-05-10T20:09:56Z Votre Provocateur 111653 4466328 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Homo Sapiens Idaltu.JPG|thumb|Galvaskauss]] '''''Homo sapiens idaltu''''' jeb '''agrākais saprātīgais cilvēks''' ir izmirusi [[Saprātīgais cilvēks|saprātīgā cilvēka]] (''Homo sapiens'') pasuga vai agrīna anatomiski moderno cilvēku forma, kas dzīvoja aptuveni pirms 160 000–154 000 gadiem [[Āfrika|Āfrikā]]. Tā ir zināma pēc fosilijām, kas atrastas Herto apkaimē, [[Vidējā Avaša|Vidējās Avašas]] ielejā, [[Afāras ieplaka|Afāras ieplakā]] [[Etiopija|Etiopijā]]. ''Homo sapiens idaltu'' fosilijas tika atrastas 1997. gadā Bouri formācijas Augšējā Herto slānī. Atradumi tika zinātniski aprakstīti 2003. gadā žurnālā ''Nature''. Nosaukums ''idaltu'' cēlies no afāru valodas un nozīmē “vecākais” vai “pirmdzimtais”, norādot uz šo fosiliju nozīmi cilvēka evolūcijas pētniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://newsarchive.berkeley.edu/news/media/releases/2003/06/11_idaltu.shtml |title=160,000-year-old skulls are oldest anatomically modern humans |publisher=University of California, Berkeley |access-date=2026-05-10}}</ref> Herto atradumos ietilpst divu pieaugušu indivīdu un viena bērna galvaskausi vai galvaskausu fragmenti. Vislabāk saglabātais pieauguša indivīda galvaskauss parasti tiek apzīmēts ar inventāra numuru BOU-VP-16/1. Šie atradumi atklāšanas laikā tika uzskatīti par vieniem no senākajiem labi datētajiem anatomiski moderno cilvēku fosilajiem pierādījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.um.u-tokyo.ac.jp/UMUTopenlab/en/library/b_51.html |title=The earliest Homo sapiens — Herto man from Ethiopia |publisher=The University Museum, The University of Tokyo |access-date=2026-05-10}}</ref> ''Homo sapiens idaltu'' taksonomiskais statuss zinātnē nav pilnīgi viennozīmīgs. Sākotnējie pētnieki šos atradumus klasificēja kā ''Homo sapiens'' pasugu, jo galvaskausiem bija gan skaidri modernas, gan arhaiskākas pazīmes. Daļa pētnieku šo nosaukumu lieto kā atsevišķu pasugas apzīmējumu, savukārt citi Herto fosilijas interpretē plašāk — kā agrīnus anatomiski modernos cilvēkus bez nepieciešamības izdalīt atsevišķu pasugu. Morfoloģiski ''Homo sapiens idaltu'' apvienoja vairākas mūsdienu cilvēkam raksturīgas pazīmes ar robustāku galvaskausa uzbūvi. Tam bija augsta un samērā noapaļota galvaskausa velve, samazināts sejas prognatisms, salīdzinoši plakana seja un mazāk izteikti uzacu loki nekā senākām cilvēku formām. Vienlaikus galvaskausa kauli bija biezi, bet kopējā galvaskausa forma masīvāka nekā vidēji mūsdienu cilvēkiem. Smadzeņu tilpums Herto cilvēkam tiek lēsts aptuveni mūsdienu cilvēka variācijas robežās. Šī pazīme kopā ar sejas un galvaskausa uzbūvi ļāva pētniekiem fosilijas pieskaitīt ''Homo sapiens'', nevis vēlākajiem arhaiskajiem cilvēkiem vai [[Neandertālietis|neandertāliešiem]]. Herto fosilijām nav raksturīgo neandertāliešu atvasināto pazīmju. Ar Herto atradumiem saistītajā arheoloģiskajā slānī tika atrasti arī [[Vidējais paleolīts|vidējā paleolīta]] akmens darbarīki un dzīvnieku kauli ar apstrādes pēdām. Tas liecina, ka šīs populācijas pārstāvji izmantoja attīstītas akmens apstrādes tehnoloģijas, medīja vai sadalīja dzīvnieku ķermeņus un bija pielāgojušies Austrumāfrikas pleistocēna vides apstākļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usgs.gov/publications/revisiting-herto-new-evidence-homo-sapiens-ethiopia |title=Revisiting Herto: New evidence of Homo sapiens from Ethiopia |publisher=United States Geological Survey |access-date=2026-05-10}}</ref> Īpašu uzmanību ir piesaistījušas griezuma un pulēšanas pēdas uz dažiem cilvēku galvaskausiem. Tās parasti netiek skaidrotas kā parasta pārtikas ieguves vai kanibālisma liecība, bet drīzāk kā iespējama pēcnāves ķermeņa apstrāde vai agrīnas rituālas darbības. Šie atradumi tiek uzskatīti par nozīmīgiem cilvēku simboliskās uzvedības un apbedīšanas tradīciju izcelsmes izpētē. Herto fosilijas ir nozīmīgas arī tādēļ, ka tās aizpildīja būtisku plaisu cilvēka evolūcijas fosilajā ierakstā starp senākām Āfrikas ''Homo'' formām un vēlākajiem pilnībā anatomiski modernajiem cilvēkiem. Tās atbalsta uzskatu, ka mūsdienu cilvēka izcelsme ir saistīta ar Āfriku un ka anatomiski moderni cilvēki izveidojās pakāpeniski, saglabājot dažas arhaiskas pazīmes vēl vidējā pleistocēna beigās. Mūsdienu paleoantropoloģijā ''Homo sapiens idaltu'' bieži tiek aplūkots nevis kā atsevišķa evolūcijas līnija, bet kā viena no agrīnākajām zināmajām ''Homo sapiens'' populācijām. Šī iemesla dēļ nosaukums tiek lietots gan šaurā taksonomiskā nozīmē, gan plašākā aprakstošā nozīmē, runājot par Herto cilvēku fosilijām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēki]] [[Kategorija:Cilvēku ģints]] [[Kategorija:Evolūcija]] [[Kategorija:Pleistocēns]] [[Kategorija:Paleoantropoloģija]] 0040uz3099o1tg96cwu62o7r09wqrrt 0 631552 4466329 2026-05-10T20:11:39Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Mitochondrial DNA lg.jpg|thumb|Mitohondriālās DNS shēma]] '''Mitohondriālā DNS''' jeb '''mtDNS''' ir [[dezoksiribonukleīnskābe]]s (DNS) forma, kas atrodas [[mitohondrijs|mitohondrijos]] — [[eikarioti|eikariotu]] šūnu organoīdos, kuri piedalās šūnas enerģijas vielmaiņā. Atšķirībā no lielākās daļas organisma DNS, kas atrodas [[Šūnas kodols|šūnas kodolā]], mitohondriālā DNS atrodas ārpus kodola un veido atsevišķu, parasti gredzenveida ge... 4466329 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Mitochondrial DNA lg.jpg|thumb|Mitohondriālās DNS shēma]] '''Mitohondriālā DNS''' jeb '''mtDNS''' ir [[dezoksiribonukleīnskābe]]s (DNS) forma, kas atrodas [[mitohondrijs|mitohondrijos]] — [[eikarioti|eikariotu]] šūnu organoīdos, kuri piedalās šūnas enerģijas vielmaiņā. Atšķirībā no lielākās daļas organisma DNS, kas atrodas [[Šūnas kodols|šūnas kodolā]], mitohondriālā DNS atrodas ārpus kodola un veido atsevišķu, parasti gredzenveida genomu. Cilvēka mitohondriālā DNS ir neliela, divpavedienu, cirkulāra molekula, kuras garums ir 16 569 bāzu pāri. Tā satur 37 gēnus: 13 gēni kodē olbaltumvielas, kas piedalās [[oksidatīvā fosforilēšana|oksidatīvajā fosforilēšanā]], 22 gēni kodē transporta RNS, bet 2 gēni — ribosomālo RNS.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://medlineplus.gov/genetics/chromosome/mitochondrial-dna/ |title=Mitochondrial DNA |publisher=MedlinePlus Genetics |access-date=2026-05-10}}</ref> Mitohondriālā DNS ir nozīmīga [[ģenētika|ģenētikā]], [[evolūcijas bioloģija|evolūcijas bioloģijā]], [[medicīna|medicīnā]], [[kriminālistika|kriminālistikā]] un [[ģenealoģija|ģenealoģijā]]. Tās īpatnējais pārmantošanas veids, salīdzinoši augstais mutāciju biežums un daudzās kopijas šūnā padara mtDNS par svarīgu avotu cilvēku populāciju izcelsmes, radniecības un slimību izpētē. == Uzbūve == Mitohondriālā DNS vairumam dzīvnieku, tostarp cilvēkam, ir gredzenveida molekula. Tā pēc uzbūves atgādina [[baktērijas|baktēriju]] genomu, kas tiek uzskatīts par vienu no pierādījumiem mitohondriju endosimbiotiskajai izcelsmei. Saskaņā ar [[endosimbiozes teorija|endosimbiozes teoriju]], mitohondriji cēlušies no senām baktērijām, kuras kļuva par pastāvīgiem eikariotu šūnu organoīdiem. Cilvēka mtDNS ir ļoti kompakta. Tajā ir maz nekodējošu apgabalu, un daži gēni daļēji pārklājas. Atšķirībā no kodola DNS, mitohondriālajā DNS parasti nav [[introns|intronu]], un tās gēnu organizācija ir ekonomiskāka. Mitohondriālā DNS atrodas daudzās kopijās. Vienā šūnā var būt simtiem vai tūkstošiem mtDNS molekulu, jo šūnā ir daudz mitohondriju un katrā mitohondrijā var atrasties vairākas genoma kopijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK9896/ |title=Mitochondria |publisher=NCBI Bookshelf |access-date=2026-05-10}}</ref> == Funkcijas == Mitohondriālās DNS galvenā funkcija ir kodēt daļu no olbaltumvielām un RNS molekulām, kas nepieciešamas mitohondriju darbībai. Īpaši svarīgi ir 13 proteīnus kodējošie gēni, kuru produkti piedalās elpošanas ķēdē un adenozīntrifosfāta ([[ATF]]) sintēzē. Tomēr lielākā daļa mitohondriju olbaltumvielu netiek kodēta mtDNS. Tās kodē kodola DNS, sintezē citoplazmā un pēc tam transportē mitohondrijos. Tāpēc mitohondriju darbība ir atkarīga gan no mitohondriālā, gan no kodola genoma sadarbības. Mitohondriji piedalās ne tikai enerģijas ražošanā, bet arī [[apoptoze|apoptozē]], kalcija jonu regulācijā, reaktīvo skābekļa formu veidošanā un vairākos vielmaiņas procesos. Šo funkciju traucējumi var būt saistīti ar dažādām slimībām. == Pārmantošana == Cilvēkiem mitohondriālā DNS parasti tiek pārmantota pa mātes līniju. Tas nozīmē, ka bērns mtDNS saņem galvenokārt no mātes olšūnas, nevis no tēva spermatozoīda. Šāds pārmantošanas veids atšķiras no [[Mendeļa likumi|Mendeļa tipa]] kodola DNS pārmantošanas, kurā pēcnācējs saņem ģenētisko materiālu no abiem vecākiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://medlineplus.gov/genetics/understanding/inheritance/inheritancepatterns/ |title=What are the different ways a genetic condition can be inherited? |publisher=MedlinePlus Genetics |access-date=2026-05-10}}</ref> Mātes līnijas pārmantošana padara mtDNS īpaši noderīgu izcelsmes un radniecības pētījumos. Tā kā mtDNS tiek nodota no mātes bērniem, bet tālāk nākamajām paaudzēm to nodod tikai sievietes, pēc tās var izsekot tiešai mātes līnijai. Dažos organismos mitohondriālās DNS pārmantošanas mehānismi var atšķirties, tomēr cilvēka ģenētikā mtDNS pārmantošanu parasti raksturo kā maternālu jeb mātes līnijas pārmantošanu. == Homoplazmija un heteroplazmija == Svarīgi mitohondriālās ģenētikas jēdzieni ir '''homoplazmija''' un '''heteroplazmija'''. Homoplazmija nozīmē, ka šūnā visas vai gandrīz visas mtDNS kopijas ir vienādas. Heteroplazmija nozīmē, ka vienā šūnā vienlaikus pastāv vairākas mtDNS formas, piemēram, normālas un mutētas kopijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK19694/ |title=Mitochondrial genetics |publisher=NCBI Bookshelf |access-date=2026-05-10}}</ref> Heteroplazmijas līmenis var ietekmēt slimības smagumu. Ja mutēto mtDNS kopiju īpatsvars ir neliels, šūna var darboties gandrīz normāli. Ja mutēto kopiju īpatsvars pārsniedz noteiktu slieksni, var parādīties mitohondriālas slimības pazīmes. Šo parādību sauc par sliekšņa efektu. Tā izskaidro, kāpēc vienas un tās pašas mtDNS mutācijas dažādiem cilvēkiem vai pat dažādos viena organisma audos var izraisīt atšķirīgas izpausmes. == Mutācijas un slimības == Mitohondriālajā DNS var rasties punktmutācijas, delēcijas un citas izmaiņas. Tā kā mitohondriji ir saistīti ar enerģijas ražošanu, mtDNS mutācijas visbiežāk ietekmē audus ar lielu enerģijas patēriņu — smadzenes, muskuļus, sirdi, aknas, acis un nervu sistēmu. MtDNS mutācijas var būt saistītas ar vairākām mitohondriālām slimībām, piemēram, Lēbera iedzimto optisko neiropātiju, MELAS sindromu, MERRF sindromu un citām slimībām. Šo slimību simptomi var būt muskuļu vājums, neiroloģiski traucējumi, redzes zudums, dzirdes traucējumi, krampji un vielmaiņas problēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://medlineplus.gov/genetics/understanding/mutationsanddisorders/mitochondrialconditions/ |title=Can changes in mitochondrial DNA affect health and development? |publisher=MedlinePlus Genetics |access-date=2026-05-10}}</ref> Mitohondriālās slimības var izraisīt ne tikai mtDNS mutācijas, bet arī kodola DNS gēnu izmaiņas, jo daudzas mitohondriju darbībai nepieciešamās olbaltumvielas kodē kodola genoms. == Evolūcija un populāciju ģenētika == Mitohondriālā DNS plaši tiek izmantota evolūcijas pētījumos, jo tā pārmantojas galvenokārt pa vienu līniju un salīdzinoši ātri uzkrāj mutācijas. Salīdzinot dažādu cilvēku un populāciju mtDNS secības, iespējams rekonstruēt mātes līniju radniecību un pētīt cilvēku migrācijas vēsturi. Cilvēku populāciju ģenētikā bieži tiek izmantots jēdziens '''mitohondriālā Ieva'''. Tas neapzīmē pirmo sievieti vai vienīgo sava laika sievieti, bet gan pēdējo kopīgo sieviešu līnijas priekšteci, no kuras mtDNS līnijas ir saglabājušās visiem mūsdienu cilvēkiem. Mitohondriālā DNS tiek izmantota arī citu sugu evolūcijas un radniecības noteikšanā. Tā palīdz veidot filoģenētiskos kokus, pētīt sugu izcelšanos un noteikt populāciju vēsturiskās izmaiņas. == Izmantošana kriminālistikā un ģenealoģijā == Kriminālistikā mtDNS analīze ir īpaši noderīga gadījumos, kad bioloģiskais materiāls ir stipri bojāts vai satur maz kodola DNS. Tā kā mtDNS šūnā ir daudzās kopijās, to biežāk iespējams iegūt no veciem kauliem, zobiem, matiem un degradētiem paraugiem. Ģenealoģijā mtDNS testēšanu izmanto, lai noteiktu cilvēka mātes līnijas izcelsmi. Šāda analīze neparāda visu cilvēka izcelsmi, jo tā aptver tikai vienu no daudzām senču līnijām — nepārtraukto mātes līniju. MtDNS analīzei ir arī ierobežojumi. Tā nevar precīzi identificēt visus radniecības veidus, un cilvēkiem ar kopīgu mātes līniju var būt ļoti līdzīgas vai identiskas mtDNS secības arī tad, ja viņu radniecība ir ļoti sena. == Nozīme == Mitohondriālā DNS ir viens no svarīgākajiem ārpus kodola ģenētiskajiem elementiem eikariotu šūnās. Tā nodrošina daļu no mitohondriju enerģētiskās funkcijas, piedalās iedzimtu slimību izcelsmē un sniedz būtisku informāciju par cilvēku un citu organismu evolūciju. Tās pētījumi apvieno molekulāro bioloģiju, medicīnisko ģenētiku, antropoloģiju, arheoloģiju un tiesu ekspertīzi. Šī iemesla dēļ mtDNS tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem bioloģiskajiem marķieriem gan medicīnā, gan cilvēces vēstures izpētē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:DNS]] [[Kategorija:Ģenētika]] [[Kategorija:Mitohondriji]] [[Kategorija:Molekulārā bioloģija]] [[Kategorija:Evolūcijas bioloģija]] pg8q6ii2liwfjgfstr0ehxdlxykvzzr 4466330 4466329 2026-05-10T20:12:45Z Votre Provocateur 111653 4466330 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Mitochondrial DNA lg.jpg|thumb|Mitohondriālās DNS shēma]] '''Mitohondriālā DNS''' jeb '''mtDNS''' ir [[dezoksiribonukleīnskābe]]s (DNS) forma, kas atrodas [[mitohondrijs|mitohondrijos]] — [[eikarioti|eikariotu]] šūnu organoīdos, kuri piedalās šūnas enerģijas vielmaiņā. Atšķirībā no lielākās daļas organisma DNS, kas atrodas [[Šūnas kodols|šūnas kodolā]], mitohondriālā DNS atrodas ārpus kodola un veido atsevišķu, parasti gredzenveida genomu. Cilvēka mitohondriālā DNS ir neliela, divpavedienu, cirkulāra molekula, kuras garums ir 16 569 bāzu pāri. Tā satur 37 gēnus: 13 gēni kodē olbaltumvielas, kas piedalās [[oksidatīvā fosforilēšana|oksidatīvajā fosforilēšanā]], 22 gēni kodē transporta RNS, bet 2 gēni — ribosomālo RNS.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://medlineplus.gov/genetics/chromosome/mitochondrial-dna/ |title=Mitochondrial DNA |publisher=MedlinePlus Genetics |access-date=2026-05-10}}</ref> Mitohondriālā DNS ir nozīmīga [[ģenētika|ģenētikā]], [[evolūcijas bioloģija|evolūcijas bioloģijā]], [[medicīna|medicīnā]], [[kriminālistika|kriminālistikā]] un [[ģenealoģija|ģenealoģijā]]. Tās īpatnējais pārmantošanas veids, salīdzinoši augstais mutāciju biežums un daudzās kopijas šūnā padara mtDNS par svarīgu avotu cilvēku populāciju izcelsmes, radniecības un slimību izpētē. == Uzbūve == Mitohondriālā DNS vairumam dzīvnieku, tostarp cilvēkam, ir gredzenveida molekula. Tā pēc uzbūves atgādina [[baktērijas|baktēriju]] genomu, kas tiek uzskatīts par vienu no pierādījumiem mitohondriju endosimbiotiskajai izcelsmei. Saskaņā ar [[endosimbiozes teorija|endosimbiozes teoriju]], mitohondriji cēlušies no senām baktērijām, kuras kļuva par pastāvīgiem eikariotu šūnu organoīdiem. Cilvēka mtDNS ir ļoti kompakta. Tajā ir maz nekodējošu apgabalu, un daži gēni daļēji pārklājas. Atšķirībā no kodola DNS, mitohondriālajā DNS parasti nav [[introns|intronu]], un tās gēnu organizācija ir ekonomiskāka. Mitohondriālā DNS atrodas daudzās kopijās. Vienā šūnā var būt simtiem vai tūkstošiem mtDNS molekulu, jo šūnā ir daudz mitohondriju un katrā mitohondrijā var atrasties vairākas genoma kopijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK9896/ |title=Mitochondria |publisher=NCBI Bookshelf |access-date=2026-05-10}}</ref> == Funkcijas == Mitohondriālās DNS galvenā funkcija ir kodēt daļu no olbaltumvielām un RNS molekulām, kas nepieciešamas mitohondriju darbībai. Īpaši svarīgi ir 13 proteīnus kodējošie gēni, kuru produkti piedalās elpošanas ķēdē un adenozīntrifosfāta ([[ATF]]) sintēzē. Tomēr lielākā daļa mitohondriju olbaltumvielu netiek kodēta mtDNS. Tās kodē kodola DNS, sintezē citoplazmā un pēc tam transportē mitohondrijos. Tāpēc mitohondriju darbība ir atkarīga gan no mitohondriālā, gan no kodola genoma sadarbības. Mitohondriji piedalās ne tikai enerģijas ražošanā, bet arī [[apoptoze|apoptozē]], kalcija jonu regulācijā, reaktīvo skābekļa formu veidošanā un vairākos vielmaiņas procesos. Šo funkciju traucējumi var būt saistīti ar dažādām slimībām. == Pārmantošana == Cilvēkiem mitohondriālā DNS parasti tiek pārmantota pa mātes līniju. Tas nozīmē, ka bērns mtDNS saņem galvenokārt no mātes olšūnas, nevis no tēva spermatozoīda. Šāds pārmantošanas veids atšķiras no [[Mendeļa likumi|Mendeļa tipa]] kodola DNS pārmantošanas, kurā pēcnācējs saņem ģenētisko materiālu no abiem vecākiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://medlineplus.gov/genetics/understanding/inheritance/inheritancepatterns/ |title=What are the different ways a genetic condition can be inherited? |publisher=MedlinePlus Genetics |access-date=2026-05-10}}</ref> Mātes līnijas pārmantošana padara mtDNS īpaši noderīgu izcelsmes un radniecības pētījumos. Tā kā mtDNS tiek nodota no mātes bērniem, bet tālāk nākamajām paaudzēm to nodod tikai sievietes, pēc tās var izsekot tiešai mātes līnijai. Dažos organismos mitohondriālās DNS pārmantošanas mehānismi var atšķirties, tomēr cilvēka ģenētikā mtDNS pārmantošanu parasti raksturo kā maternālu jeb mātes līnijas pārmantošanu. == Homoplazmija un heteroplazmija == Svarīgi mitohondriālās ģenētikas jēdzieni ir [[homoplazmija]] un [[heteroplazmija]]. Homoplazmija nozīmē, ka šūnā visas vai gandrīz visas mtDNS kopijas ir vienādas. Heteroplazmija nozīmē, ka vienā šūnā vienlaikus pastāv vairākas mtDNS formas, piemēram, normālas un mutētas kopijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK19694/ |title=Mitochondrial genetics |publisher=NCBI Bookshelf |access-date=2026-05-10}}</ref> Heteroplazmijas līmenis var ietekmēt slimības smagumu. Ja mutēto mtDNS kopiju īpatsvars ir neliels, šūna var darboties gandrīz normāli. Ja mutēto kopiju īpatsvars pārsniedz noteiktu slieksni, var parādīties mitohondriālas slimības pazīmes. Šo parādību sauc par sliekšņa efektu. Tā izskaidro, kāpēc vienas un tās pašas mtDNS mutācijas dažādiem cilvēkiem vai pat dažādos viena organisma audos var izraisīt atšķirīgas izpausmes. == Mutācijas un slimības == Mitohondriālajā DNS var rasties punktmutācijas, delēcijas un citas izmaiņas. Tā kā mitohondriji ir saistīti ar enerģijas ražošanu, mtDNS mutācijas visbiežāk ietekmē audus ar lielu enerģijas patēriņu — smadzenes, muskuļus, sirdi, aknas, acis un nervu sistēmu. MtDNS mutācijas var būt saistītas ar vairākām mitohondriālām slimībām, piemēram, Lēbera iedzimto optisko neiropātiju, MELAS sindromu, MERRF sindromu un citām slimībām. Šo slimību simptomi var būt muskuļu vājums, neiroloģiski traucējumi, redzes zudums, dzirdes traucējumi, krampji un vielmaiņas problēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://medlineplus.gov/genetics/understanding/mutationsanddisorders/mitochondrialconditions/ |title=Can changes in mitochondrial DNA affect health and development? |publisher=MedlinePlus Genetics |access-date=2026-05-10}}</ref> Mitohondriālās slimības var izraisīt ne tikai mtDNS mutācijas, bet arī kodola DNS gēnu izmaiņas, jo daudzas mitohondriju darbībai nepieciešamās olbaltumvielas kodē kodola genoms. == Evolūcija un populāciju ģenētika == Mitohondriālā DNS plaši tiek izmantota evolūcijas pētījumos, jo tā pārmantojas galvenokārt pa vienu līniju un salīdzinoši ātri uzkrāj mutācijas. Salīdzinot dažādu cilvēku un populāciju mtDNS secības, iespējams rekonstruēt mātes līniju radniecību un pētīt cilvēku migrācijas vēsturi. Cilvēku populāciju ģenētikā bieži tiek izmantots jēdziens [[mitohondriālā Ieva]]. Tas neapzīmē pirmo sievieti vai vienīgo sava laika sievieti, bet gan pēdējo kopīgo sieviešu līnijas priekšteci, no kuras mtDNS līnijas ir saglabājušās visiem mūsdienu cilvēkiem. Mitohondriālā DNS tiek izmantota arī citu sugu evolūcijas un radniecības noteikšanā. Tā palīdz veidot filoģenētiskos kokus, pētīt sugu izcelšanos un noteikt populāciju vēsturiskās izmaiņas. == Izmantošana kriminālistikā un ģenealoģijā == Kriminālistikā mtDNS analīze ir īpaši noderīga gadījumos, kad bioloģiskais materiāls ir stipri bojāts vai satur maz kodola DNS. Tā kā mtDNS šūnā ir daudzās kopijās, to biežāk iespējams iegūt no veciem kauliem, zobiem, matiem un degradētiem paraugiem. Ģenealoģijā mtDNS testēšanu izmanto, lai noteiktu cilvēka mātes līnijas izcelsmi. Šāda analīze neparāda visu cilvēka izcelsmi, jo tā aptver tikai vienu no daudzām senču līnijām — nepārtraukto mātes līniju. MtDNS analīzei ir arī ierobežojumi. Tā nevar precīzi identificēt visus radniecības veidus, un cilvēkiem ar kopīgu mātes līniju var būt ļoti līdzīgas vai identiskas mtDNS secības arī tad, ja viņu radniecība ir ļoti sena. == Nozīme == Mitohondriālā DNS ir viens no svarīgākajiem ārpus kodola ģenētiskajiem elementiem eikariotu šūnās. Tā nodrošina daļu no mitohondriju enerģētiskās funkcijas, piedalās iedzimtu slimību izcelsmē un sniedz būtisku informāciju par cilvēku un citu organismu evolūciju. Tās pētījumi apvieno molekulāro bioloģiju, medicīnisko ģenētiku, antropoloģiju, arheoloģiju un tiesu ekspertīzi. Šī iemesla dēļ mtDNS tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem bioloģiskajiem marķieriem gan medicīnā, gan cilvēces vēstures izpētē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:DNS]] [[Kategorija:Ģenētika]] [[Kategorija:Mitohondriji]] [[Kategorija:Molekulārā bioloģija]] [[Kategorija:Evolūcijas bioloģija]] 54kq99x79jojy1031wriv5ulaqaujwh 4466336 4466330 2026-05-10T20:16:16Z Votre Provocateur 111653 4466336 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Mitochondrial DNA lg.jpg|thumb|Mitohondriālās DNS shēma]] '''Mitohondriālā DNS''' jeb '''mtDNS''' ir [[dezoksiribonukleīnskābe]]s (DNS) forma, kas atrodas [[mitohondrijs|mitohondrijos]] — [[eikarioti|eikariotu]] šūnu organoīdos, kuri piedalās šūnas enerģijas vielmaiņā. Atšķirībā no lielākās daļas organisma DNS, kas atrodas [[Šūnas kodols|šūnas kodolā]], mitohondriālā DNS atrodas ārpus kodola un veido atsevišķu, parasti gredzenveida genomu. Cilvēka mitohondriālā DNS ir neliela, divpavedienu, cirkulāra molekula, kuras garums ir 16 569 bāzu pāri. Tā satur 37 gēnus: 13 gēni kodē olbaltumvielas, kas piedalās [[oksidatīvā fosforilēšana|oksidatīvajā fosforilēšanā]], 22 gēni kodē transporta RNS, bet 2 gēni — ribosomālo RNS.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://medlineplus.gov/genetics/chromosome/mitochondrial-dna/ |title=Mitochondrial DNA |publisher=MedlinePlus Genetics |access-date=2026-05-10}}</ref> Mitohondriālā DNS ir nozīmīga [[ģenētika|ģenētikā]], [[evolūcijas bioloģija|evolūcijas bioloģijā]], [[medicīna|medicīnā]], [[kriminālistika|kriminālistikā]] un [[ģenealoģija|ģenealoģijā]]. Tās īpatnējais pārmantošanas veids, salīdzinoši augstais mutāciju biežums un daudzās kopijas šūnā padara mtDNS par svarīgu avotu cilvēku populāciju izcelsmes, radniecības un slimību izpētē. == Uzbūve == Mitohondriālā DNS vairumam dzīvnieku, tostarp cilvēkam, ir gredzenveida molekula. Tā pēc uzbūves atgādina [[baktērijas|baktēriju]] genomu, kas tiek uzskatīts par vienu no pierādījumiem mitohondriju endosimbiotiskajai izcelsmei. Saskaņā ar [[endosimbiozes teorija|endosimbiozes teoriju]], mitohondriji cēlušies no senām baktērijām, kuras kļuva par pastāvīgiem eikariotu šūnu organoīdiem. Cilvēka mtDNS ir ļoti kompakta. Tajā ir maz nekodējošu apgabalu, un daži gēni daļēji pārklājas. Atšķirībā no kodola DNS, mitohondriālajā DNS parasti nav [[introns|intronu]], un tās gēnu organizācija ir ekonomiskāka. Mitohondriālā DNS atrodas daudzās kopijās. Vienā šūnā var būt simtiem vai tūkstošiem mtDNS molekulu, jo šūnā ir daudz mitohondriju un katrā mitohondrijā var atrasties vairākas genoma kopijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK9896/ |title=Mitochondria |publisher=NCBI Bookshelf |access-date=2026-05-10}}</ref> == Funkcijas == Mitohondriālās DNS galvenā funkcija ir kodēt daļu no olbaltumvielām un RNS molekulām, kas nepieciešamas mitohondriju darbībai. Īpaši svarīgi ir 13 proteīnus kodējošie gēni, kuru produkti piedalās elpošanas ķēdē un adenozīntrifosfāta ([[ATF]]) sintēzē. Tomēr lielākā daļa mitohondriju olbaltumvielu netiek kodēta mtDNS. Tās kodē kodola DNS, sintezē citoplazmā un pēc tam transportē mitohondrijos. Tāpēc mitohondriju darbība ir atkarīga gan no mitohondriālā, gan no kodola genoma sadarbības. Mitohondriji piedalās ne tikai enerģijas ražošanā, bet arī [[apoptoze|apoptozē]], kalcija jonu regulācijā, reaktīvo skābekļa formu veidošanā un vairākos vielmaiņas procesos. Šo funkciju traucējumi var būt saistīti ar dažādām slimībām. == Pārmantošana == Cilvēkiem mitohondriālā DNS parasti tiek pārmantota pa mātes līniju. Tas nozīmē, ka bērns mtDNS saņem galvenokārt no mātes olšūnas, nevis no tēva spermatozoīda. Šāds pārmantošanas veids atšķiras no [[Mendeļa likumi|Mendeļa tipa]] kodola DNS pārmantošanas, kurā pēcnācējs saņem ģenētisko materiālu no abiem vecākiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://medlineplus.gov/genetics/understanding/inheritance/inheritancepatterns/ |title=What are the different ways a genetic condition can be inherited? |publisher=MedlinePlus Genetics |access-date=2026-05-10}}</ref> Mātes līnijas pārmantošana padara mtDNS īpaši noderīgu izcelsmes un radniecības pētījumos. Tā kā mtDNS tiek nodota no mātes bērniem, bet tālāk nākamajām paaudzēm to nodod tikai sievietes, pēc tās var izsekot tiešai mātes līnijai. Dažos organismos mitohondriālās DNS pārmantošanas mehānismi var atšķirties, tomēr cilvēka ģenētikā mtDNS pārmantošanu parasti raksturo kā maternālu jeb mātes līnijas pārmantošanu. == Homoplazmija un heteroplazmija == Svarīgi mitohondriālās ģenētikas jēdzieni ir [[homoplazmija]] un [[heteroplazmija]]. Homoplazmija nozīmē, ka šūnā visas vai gandrīz visas mtDNS kopijas ir vienādas. Heteroplazmija nozīmē, ka vienā šūnā vienlaikus pastāv vairākas mtDNS formas, piemēram, normālas un mutētas kopijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK19694/ |title=Mitochondrial genetics |publisher=NCBI Bookshelf |access-date=2026-05-10}}</ref> Heteroplazmijas līmenis var ietekmēt slimības smagumu. Ja mutēto mtDNS kopiju īpatsvars ir neliels, šūna var darboties gandrīz normāli. Ja mutēto kopiju īpatsvars pārsniedz noteiktu slieksni, var parādīties mitohondriālas slimības pazīmes. Šo parādību sauc par sliekšņa efektu. Tā izskaidro, kāpēc vienas un tās pašas mtDNS mutācijas dažādiem cilvēkiem vai pat dažādos viena organisma audos var izraisīt atšķirīgas izpausmes. == Mutācijas un slimības == Mitohondriālajā DNS var rasties punktmutācijas, delēcijas un citas izmaiņas. Tā kā mitohondriji ir saistīti ar enerģijas ražošanu, mtDNS mutācijas visbiežāk ietekmē audus ar lielu enerģijas patēriņu — smadzenes, muskuļus, sirdi, aknas, acis un nervu sistēmu. MtDNS mutācijas var būt saistītas ar vairākām mitohondriālām slimībām, piemēram, Lēbera iedzimto optisko neiropātiju, MELAS sindromu, MERRF sindromu un citām slimībām. Šo slimību simptomi var būt muskuļu vājums, neiroloģiski traucējumi, redzes zudums, dzirdes traucējumi, krampji un vielmaiņas problēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://medlineplus.gov/genetics/understanding/mutationsanddisorders/mitochondrialconditions/ |title=Can changes in mitochondrial DNA affect health and development? |publisher=MedlinePlus Genetics |access-date=2026-05-10}}</ref> Mitohondriālās slimības var izraisīt ne tikai mtDNS mutācijas, bet arī kodola DNS gēnu izmaiņas, jo daudzas mitohondriju darbībai nepieciešamās olbaltumvielas kodē kodola genoms. == Evolūcija un populāciju ģenētika == Mitohondriālā DNS plaši tiek izmantota evolūcijas pētījumos, jo tā pārmantojas galvenokārt pa vienu līniju un salīdzinoši ātri uzkrāj mutācijas. Salīdzinot dažādu cilvēku un populāciju mtDNS secības, iespējams rekonstruēt mātes līniju radniecību un pētīt cilvēku migrācijas vēsturi. Cilvēku populāciju ģenētikā bieži tiek izmantots jēdziens [[mitohondriālā Ieva]]. Tas neapzīmē pirmo sievieti vai vienīgo sava laika sievieti, bet gan pēdējo kopīgo sieviešu līnijas priekšteci, no kuras mtDNS līnijas ir saglabājušās visiem mūsdienu cilvēkiem. Mitohondriālā DNS tiek izmantota arī citu sugu evolūcijas un radniecības noteikšanā. Tā palīdz veidot filoģenētiskos kokus, pētīt sugu izcelšanos un noteikt populāciju vēsturiskās izmaiņas. == Izmantošana kriminālistikā un ģenealoģijā == Kriminālistikā mtDNS analīze ir īpaši noderīga gadījumos, kad bioloģiskais materiāls ir stipri bojāts vai satur maz kodola DNS. Tā kā mtDNS šūnā ir daudzās kopijās, to biežāk iespējams iegūt no veciem kauliem, zobiem, matiem un degradētiem paraugiem. Ģenealoģijā mtDNS testēšanu izmanto, lai noteiktu cilvēka mātes līnijas izcelsmi. Šāda analīze neparāda visu cilvēka izcelsmi, jo tā aptver tikai vienu no daudzām senču līnijām — nepārtraukto mātes līniju. MtDNS analīzei ir arī ierobežojumi. Tā nevar precīzi identificēt visus radniecības veidus, un cilvēkiem ar kopīgu mātes līniju var būt ļoti līdzīgas vai identiskas mtDNS secības arī tad, ja viņu radniecība ir ļoti sena. == Nozīme == Mitohondriālā DNS ir viens no svarīgākajiem ārpus kodola ģenētiskajiem elementiem eikariotu šūnās. Tā nodrošina daļu no mitohondriju enerģētiskās funkcijas, piedalās iedzimtu slimību izcelsmē un sniedz būtisku informāciju par cilvēku un citu organismu evolūciju. Tās pētījumi apvieno molekulāro bioloģiju, medicīnisko ģenētiku, antropoloģiju, arheoloģiju un tiesu ekspertīzi. Šī iemesla dēļ mtDNS tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem bioloģiskajiem marķieriem gan medicīnā, gan cilvēces vēstures izpētē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:DNS]] [[Kategorija:Ģenētika]] [[Kategorija:Mitohondriji]] [[Kategorija:Molekulārā bioloģija]] [[Kategorija:Evolūcijas bioloģija]] [[Kategorija:Cilvēka evolūcija]] lnscwjs5tprjn0a7t0y8pndl21gwpsp 0 631553 4466331 2026-05-10T20:14:00Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Mitochondrial Eve.svg|thumb|Mitohondriālās Ievas jēdziena shēma]] '''Mitohondriālā Ieva''' ir populāciju ģenētikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu mūsdienu cilvēku pēdējo kopīgo priekšteci tiešā mātes līnijā. Tas nozīmē, ka visi mūsdienu cilvēki savu [[mitohondriālā DNS|mitohondriālo DNS]] ir mantojuši no vienas senas sievietes līnijas, kas laika gaitā nav pārtrūkusi. Mitohondriālā Ieva nebija ne pirmā sieviete, ne vienīgā sava la... 4466331 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Mitochondrial Eve.svg|thumb|Mitohondriālās Ievas jēdziena shēma]] '''Mitohondriālā Ieva''' ir populāciju ģenētikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu mūsdienu cilvēku pēdējo kopīgo priekšteci tiešā mātes līnijā. Tas nozīmē, ka visi mūsdienu cilvēki savu [[mitohondriālā DNS|mitohondriālo DNS]] ir mantojuši no vienas senas sievietes līnijas, kas laika gaitā nav pārtrūkusi. Mitohondriālā Ieva nebija ne pirmā sieviete, ne vienīgā sava laika sieviete. Viņa bija tā sieviete, kuras meitu pēcteču līnija saglabājās līdz mūsdienām, kamēr citu tā laika sieviešu tiešās mātes līnijas ar laiku izzuda. Šis jēdziens attiecas tikai uz nepārtrauktu mātes līniju, nevis uz visu cilvēka ģenētisko izcelsmi. Saskaņā ar molekulārās ģenētikas pētījumiem Mitohondriālā Ieva, visticamāk, dzīvoja [[Āfrika|Āfrikā]] aptuveni pirms 100 000–200 000 gadiem. Precīzs datējums dažādos pētījumos atšķiras, jo tas ir atkarīgs no izmantotajiem mutāciju ātruma modeļiem, salīdzinātajām populācijām un statistiskajām metodēm. == Nosaukums == Nosaukums “Mitohondriālā Ieva” ir metaforisks. Tas radies, salīdzinot šo ģenētisko priekšteci ar Bībeles Ievu, tomēr zinātniskajā nozīmē šim jēdzienam nav reliģiska satura. Tas nenozīmē, ka noteiktā laikā dzīvoja tikai viena sieviete vai ka visi cilvēki bioloģiski cēlušies tikai no viena pāra. Zinātniski precīzāks apzīmējums ir “pēdējais kopīgais priekštecis pa mātes līniju” jeb mitohondriālās DNS līniju kopīgā priekštece. == Mitohondriālā DNS == Mitohondriālā DNS atrodas [[mitohondrijs|mitohondrijos]] un cilvēkiem parasti tiek pārmantota no mātes. Bērni saņem mitohondriālo DNS no mātes olšūnas, bet tēva mitohondriālā DNS parasti netiek nodota nākamajai paaudzei. Tāpēc mtDNS ir īpaši piemērota mātes līniju izsekošanai. Salīdzinot dažādu cilvēku mitohondriālās DNS mutācijas, iespējams rekonstruēt šo līniju radniecību un noteikt aptuvenu laiku, kad dzīvoja to kopīgā priekštece. == Izcelsme un datējums == Mitohondriālās Ievas jēdziens kļuva plaši pazīstams 20. gadsimta 80. gados, kad ģenētiskie pētījumi parādīja, ka mūsdienu cilvēku mitohondriālās DNS līnijas sakņojas Āfrikā. Šie rezultāti kļuva par vienu no argumentiem [[Āfrikas izcelsmes teorija|mūsdienu cilvēka Āfrikas izcelsmes teorijai]]. Lielākā daļa pētījumu Mitohondriālās Ievas dzīves laiku novieto vēlajā vidējā pleistocēnā vai agrā vēlajā pleistocēnā. Bieži minētais intervāls ir aptuveni pirms 150 000–200 000 gadiem, lai gan daži modeļi dod arī jaunākus vai vecākus aprēķinus. Mitohondriālās Ievas dzīves laiks nav identisks laikam, kad parādījās pirmie [[Saprātīgais cilvēks|anatomiski modernie cilvēki]]. Anatomiski moderni cilvēki Āfrikā ir zināmi jau agrāk, bet mitohondriālā līnija, kas saglabājusies visiem mūsdienu cilvēkiem, var būt jaunāka par pašas sugas izcelšanos. == Nepareizi priekšstati == Par Mitohondriālo Ievu bieži pastāv vairāki pārpratumi. Viņa nebija pirmā cilvēku sugas sieviete. Viņa arī nebija vienīgā sieviete savā populācijā. Tajā pašā laikā dzīvoja daudzas citas sievietes, kuru gēni var būt saglabājušies mūsdienu cilvēku kodola DNS, taču viņu nepārtrauktās mātes līnijas nav saglabājušās līdz mūsdienām. Mitohondriālā Ieva arī nav visu cilvēka gēnu vienīgā priekštece. Cilvēka genoms tiek pārmantots no ļoti daudziem senčiem, un katram cilvēkam ir milzīgs skaits priekšteču dažādās līnijās. Mitohondriālā Ieva attiecas tikai uz vienu ģenētisko marķieri — mitohondriālo DNS. Līdzīgs jēdziens vīriešu līnijai ir [[Y hromosomas Ādams]], kas apzīmē visu mūsdienu vīriešu pēdējo kopīgo priekšteci tiešā tēva līnijā. Mitohondriālā Ieva un Y hromosomas Ādams, visticamāk, nedzīvoja vienā laikā. == Nozīme cilvēka evolūcijā == Mitohondriālās Ievas jēdziens ir nozīmīgs cilvēka evolūcijas un migrāciju vēstures izpētē. Tas palīdz izprast, kā mūsdienu cilvēku populācijas ir saistītas savā starpā un kā cilvēki izplatījās no Āfrikas uz citiem kontinentiem. Mitohondriālās DNS analīze ir izmantota, lai pētītu cilvēku migrāciju uz [[Eiropa|Eiropu]], [[Āzija|Āziju]], [[Austrālija|Austrāliju]] un [[Amerika|Ameriku]]. Dažādās mtDNS haplogrupas atspoguļo senas mātes līnijas, kas izveidojās un izplatījās dažādos ģeogrāfiskos reģionos. Šis jēdziens ir būtisks arī tāpēc, ka tas parāda, kā ģenētiskās līnijas var izzust bez pilnīgas populācijas izzušanas. Sievietei var būt pēcnācēji, bet, ja viņai nav meitu vai ja kādā vēlākā paaudzē mātes līnija pārtrūkst, viņas mitohondriālā DNS netiek nodota tālāk. == Skatīt arī == * [[Mitohondriālā DNS]] * [[Y hromosomas Ādams]] * [[Cilvēka evolūcija]] * [[Āfrikas izcelsmes teorija]] * [[Populāciju ģenētika]] * [[Haplogrupa]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka evolūcija]] [[Kategorija:Ģenētika]] [[Kategorija:Populāciju ģenētika]] [[Kategorija:Mitohondriji]] [[Kategorija:Antropoloģija]] 85qmt79urc0zjjnrz58pztniimycgqw 4466332 4466331 2026-05-10T20:14:36Z Votre Provocateur 111653 4466332 wikitext text/x-wiki '''Mitohondriālā Ieva''' ir populāciju ģenētikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu mūsdienu cilvēku pēdējo kopīgo priekšteci tiešā mātes līnijā. Tas nozīmē, ka visi mūsdienu cilvēki savu [[Mitohondrālā DNS|mitohondriālo DNS]] ir mantojuši no vienas senas sievietes līnijas, kas laika gaitā nav pārtrūkusi. Mitohondriālā Ieva nebija ne pirmā sieviete, ne vienīgā sava laika sieviete. Viņa bija tā sieviete, kuras meitu pēcteču līnija saglabājās līdz mūsdienām, kamēr citu tā laika sieviešu tiešās mātes līnijas ar laiku izzuda. Šis jēdziens attiecas tikai uz nepārtrauktu mātes līniju, nevis uz visu cilvēka ģenētisko izcelsmi. Saskaņā ar molekulārās ģenētikas pētījumiem Mitohondriālā Ieva, visticamāk, dzīvoja [[Āfrika|Āfrikā]] aptuveni pirms 100 000–200 000 gadiem. Precīzs datējums dažādos pētījumos atšķiras, jo tas ir atkarīgs no izmantotajiem mutāciju ātruma modeļiem, salīdzinātajām populācijām un statistiskajām metodēm. == Nosaukums == Nosaukums “Mitohondriālā Ieva” ir metaforisks. Tas radies, salīdzinot šo ģenētisko priekšteci ar Bībeles Ievu, tomēr zinātniskajā nozīmē šim jēdzienam nav reliģiska satura. Tas nenozīmē, ka noteiktā laikā dzīvoja tikai viena sieviete vai ka visi cilvēki bioloģiski cēlušies tikai no viena pāra. Zinātniski precīzāks apzīmējums ir “pēdējais kopīgais priekštecis pa mātes līniju” jeb mitohondriālās DNS līniju kopīgā priekštece. == Mitohondriālā DNS == Mitohondriālā DNS atrodas [[mitohondrijs|mitohondrijos]] un cilvēkiem parasti tiek pārmantota no mātes. Bērni saņem mitohondriālo DNS no mātes olšūnas, bet tēva mitohondriālā DNS parasti netiek nodota nākamajai paaudzei. Tāpēc mtDNS ir īpaši piemērota mātes līniju izsekošanai. Salīdzinot dažādu cilvēku mitohondriālās DNS mutācijas, iespējams rekonstruēt šo līniju radniecību un noteikt aptuvenu laiku, kad dzīvoja to kopīgā priekštece. == Izcelsme un datējums == Mitohondriālās Ievas jēdziens kļuva plaši pazīstams 20. gadsimta 80. gados, kad ģenētiskie pētījumi parādīja, ka mūsdienu cilvēku mitohondriālās DNS līnijas sakņojas Āfrikā. Šie rezultāti kļuva par vienu no argumentiem mūsdienu cilvēka Āfrikas izcelsmes teorijai. Lielākā daļa pētījumu Mitohondriālās Ievas dzīves laiku novieto vēlajā vidējā pleistocēnā vai agrā vēlajā pleistocēnā. Bieži minētais intervāls ir aptuveni pirms 150 000–200 000 gadiem, lai gan daži modeļi dod arī jaunākus vai vecākus aprēķinus. Mitohondriālās Ievas dzīves laiks nav identisks laikam, kad parādījās pirmie [[Saprātīgais cilvēks|anatomiski modernie cilvēki]]. Anatomiski moderni cilvēki Āfrikā ir zināmi jau agrāk, bet mitohondriālā līnija, kas saglabājusies visiem mūsdienu cilvēkiem, var būt jaunāka par pašas sugas izcelšanos. == Nepareizi priekšstati == Par Mitohondriālo Ievu bieži pastāv vairāki pārpratumi. Viņa nebija pirmā cilvēku sugas sieviete. Viņa arī nebija vienīgā sieviete savā populācijā. Tajā pašā laikā dzīvoja daudzas citas sievietes, kuru gēni var būt saglabājušies mūsdienu cilvēku kodola DNS, taču viņu nepārtrauktās mātes līnijas nav saglabājušās līdz mūsdienām. Mitohondriālā Ieva arī nav visu cilvēka gēnu vienīgā priekštece. Cilvēka genoms tiek pārmantots no ļoti daudziem senčiem, un katram cilvēkam ir milzīgs skaits priekšteču dažādās līnijās. Mitohondriālā Ieva attiecas tikai uz vienu ģenētisko marķieri — mitohondriālo DNS. Līdzīgs jēdziens vīriešu līnijai ir [[Y hromosomas Ādams]], kas apzīmē visu mūsdienu vīriešu pēdējo kopīgo priekšteci tiešā tēva līnijā. Mitohondriālā Ieva un Y hromosomas Ādams, visticamāk, nedzīvoja vienā laikā. == Nozīme cilvēka evolūcijā == Mitohondriālās Ievas jēdziens ir nozīmīgs cilvēka evolūcijas un migrāciju vēstures izpētē. Tas palīdz izprast, kā mūsdienu cilvēku populācijas ir saistītas savā starpā un kā cilvēki izplatījās no Āfrikas uz citiem kontinentiem. Mitohondriālās DNS analīze ir izmantota, lai pētītu cilvēku migrāciju uz [[Eiropa|Eiropu]], [[Āzija|Āziju]], [[Austrālija|Austrāliju]] un [[Amerika|Ameriku]]. Dažādās mtDNS haplogrupas atspoguļo senas mātes līnijas, kas izveidojās un izplatījās dažādos ģeogrāfiskos reģionos. Šis jēdziens ir būtisks arī tāpēc, ka tas parāda, kā ģenētiskās līnijas var izzust bez pilnīgas populācijas izzušanas. Sievietei var būt pēcnācēji, bet, ja viņai nav meitu vai ja kādā vēlākā paaudzē mātes līnija pārtrūkst, viņas mitohondriālā DNS netiek nodota tālāk == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka evolūcija]] [[Kategorija:Ģenētika]] [[Kategorija:Populāciju ģenētika]] [[Kategorija:Mitohondriji]] [[Kategorija:Antropoloģija]] jp4ddag2noaept8mkqld7ebire2f6a2 4466334 4466332 2026-05-10T20:15:23Z Votre Provocateur 111653 4466334 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Early diversification.PNG|border|right|frameless]] '''Mitohondriālā Ieva''' ir populāciju ģenētikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu mūsdienu cilvēku pēdējo kopīgo priekšteci tiešā mātes līnijā. Tas nozīmē, ka visi mūsdienu cilvēki savu [[Mitohondrālā DNS|mitohondriālo DNS]] ir mantojuši no vienas senas sievietes līnijas, kas laika gaitā nav pārtrūkusi. Mitohondriālā Ieva nebija ne pirmā sieviete, ne vienīgā sava laika sieviete. Viņa bija tā sieviete, kuras meitu pēcteču līnija saglabājās līdz mūsdienām, kamēr citu tā laika sieviešu tiešās mātes līnijas ar laiku izzuda. Šis jēdziens attiecas tikai uz nepārtrauktu mātes līniju, nevis uz visu cilvēka ģenētisko izcelsmi. Saskaņā ar molekulārās ģenētikas pētījumiem Mitohondriālā Ieva, visticamāk, dzīvoja [[Āfrika|Āfrikā]] aptuveni pirms 100 000–200 000 gadiem. Precīzs datējums dažādos pētījumos atšķiras, jo tas ir atkarīgs no izmantotajiem mutāciju ātruma modeļiem, salīdzinātajām populācijām un statistiskajām metodēm. == Nosaukums == Nosaukums “Mitohondriālā Ieva” ir metaforisks. Tas radies, salīdzinot šo ģenētisko priekšteci ar Bībeles Ievu, tomēr zinātniskajā nozīmē šim jēdzienam nav reliģiska satura. Tas nenozīmē, ka noteiktā laikā dzīvoja tikai viena sieviete vai ka visi cilvēki bioloģiski cēlušies tikai no viena pāra. Zinātniski precīzāks apzīmējums ir “pēdējais kopīgais priekštecis pa mātes līniju” jeb mitohondriālās DNS līniju kopīgā priekštece. == Mitohondriālā DNS == Mitohondriālā DNS atrodas [[mitohondrijs|mitohondrijos]] un cilvēkiem parasti tiek pārmantota no mātes. Bērni saņem mitohondriālo DNS no mātes olšūnas, bet tēva mitohondriālā DNS parasti netiek nodota nākamajai paaudzei. Tāpēc mtDNS ir īpaši piemērota mātes līniju izsekošanai. Salīdzinot dažādu cilvēku mitohondriālās DNS mutācijas, iespējams rekonstruēt šo līniju radniecību un noteikt aptuvenu laiku, kad dzīvoja to kopīgā priekštece. == Izcelsme un datējums == Mitohondriālās Ievas jēdziens kļuva plaši pazīstams 20. gadsimta 80. gados, kad ģenētiskie pētījumi parādīja, ka mūsdienu cilvēku mitohondriālās DNS līnijas sakņojas Āfrikā. Šie rezultāti kļuva par vienu no argumentiem mūsdienu cilvēka Āfrikas izcelsmes teorijai. Lielākā daļa pētījumu Mitohondriālās Ievas dzīves laiku novieto vēlajā vidējā pleistocēnā vai agrā vēlajā pleistocēnā. Bieži minētais intervāls ir aptuveni pirms 150 000–200 000 gadiem, lai gan daži modeļi dod arī jaunākus vai vecākus aprēķinus. Mitohondriālās Ievas dzīves laiks nav identisks laikam, kad parādījās pirmie [[Saprātīgais cilvēks|anatomiski modernie cilvēki]]. Anatomiski moderni cilvēki Āfrikā ir zināmi jau agrāk, bet mitohondriālā līnija, kas saglabājusies visiem mūsdienu cilvēkiem, var būt jaunāka par pašas sugas izcelšanos. == Nepareizi priekšstati == Par Mitohondriālo Ievu bieži pastāv vairāki pārpratumi. Viņa nebija pirmā cilvēku sugas sieviete. Viņa arī nebija vienīgā sieviete savā populācijā. Tajā pašā laikā dzīvoja daudzas citas sievietes, kuru gēni var būt saglabājušies mūsdienu cilvēku kodola DNS, taču viņu nepārtrauktās mātes līnijas nav saglabājušās līdz mūsdienām. Mitohondriālā Ieva arī nav visu cilvēka gēnu vienīgā priekštece. Cilvēka genoms tiek pārmantots no ļoti daudziem senčiem, un katram cilvēkam ir milzīgs skaits priekšteču dažādās līnijās. Mitohondriālā Ieva attiecas tikai uz vienu ģenētisko marķieri — mitohondriālo DNS. Līdzīgs jēdziens vīriešu līnijai ir [[Y hromosomas Ādams]], kas apzīmē visu mūsdienu vīriešu pēdējo kopīgo priekšteci tiešā tēva līnijā. Mitohondriālā Ieva un Y hromosomas Ādams, visticamāk, nedzīvoja vienā laikā. == Nozīme cilvēka evolūcijā == Mitohondriālās Ievas jēdziens ir nozīmīgs cilvēka evolūcijas un migrāciju vēstures izpētē. Tas palīdz izprast, kā mūsdienu cilvēku populācijas ir saistītas savā starpā un kā cilvēki izplatījās no Āfrikas uz citiem kontinentiem. Mitohondriālās DNS analīze ir izmantota, lai pētītu cilvēku migrāciju uz [[Eiropa|Eiropu]], [[Āzija|Āziju]], [[Austrālija|Austrāliju]] un [[Amerika|Ameriku]]. Dažādās mtDNS haplogrupas atspoguļo senas mātes līnijas, kas izveidojās un izplatījās dažādos ģeogrāfiskos reģionos. Šis jēdziens ir būtisks arī tāpēc, ka tas parāda, kā ģenētiskās līnijas var izzust bez pilnīgas populācijas izzušanas. Sievietei var būt pēcnācēji, bet, ja viņai nav meitu vai ja kādā vēlākā paaudzē mātes līnija pārtrūkst, viņas mitohondriālā DNS netiek nodota tālāk == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka evolūcija]] [[Kategorija:Ģenētika]] [[Kategorija:Populāciju ģenētika]] [[Kategorija:Mitohondriji]] [[Kategorija:Antropoloģija]] 2xm1scexnwxt961l69kk8wffrkn6ju9 4466335 4466334 2026-05-10T20:15:48Z Votre Provocateur 111653 4466335 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Early diversification.PNG|border|right|frameless]] '''Mitohondriālā Ieva''' ir [[Populācija|populāciju]] ģenētikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu mūsdienu cilvēku pēdējo kopīgo priekšteci tiešā mātes līnijā. Tas nozīmē, ka visi mūsdienu cilvēki savu [[Mitohondrālā DNS|mitohondriālo DNS]] ir mantojuši no vienas senas [[Sieviete|sievietes]] līnijas, kas laika gaitā nav pārtrūkusi. Mitohondriālā Ieva nebija ne pirmā sieviete, ne vienīgā sava laika sieviete. Viņa bija tā sieviete, kuras meitu pēcteču līnija saglabājās līdz mūsdienām, kamēr citu tā laika sieviešu tiešās mātes līnijas ar laiku izzuda. Šis jēdziens attiecas tikai uz nepārtrauktu mātes līniju, nevis uz visu cilvēka ģenētisko izcelsmi. Saskaņā ar molekulārās ģenētikas pētījumiem Mitohondriālā Ieva, visticamāk, dzīvoja [[Āfrika|Āfrikā]] aptuveni pirms 100 000–200 000 gadiem. Precīzs datējums dažādos pētījumos atšķiras, jo tas ir atkarīgs no izmantotajiem mutāciju ātruma modeļiem, salīdzinātajām populācijām un statistiskajām metodēm. == Nosaukums == Nosaukums “Mitohondriālā Ieva” ir metaforisks. Tas radies, salīdzinot šo ģenētisko priekšteci ar Bībeles Ievu, tomēr zinātniskajā nozīmē šim jēdzienam nav reliģiska satura. Tas nenozīmē, ka noteiktā laikā dzīvoja tikai viena sieviete vai ka visi cilvēki bioloģiski cēlušies tikai no viena pāra. Zinātniski precīzāks apzīmējums ir “pēdējais kopīgais priekštecis pa mātes līniju” jeb mitohondriālās DNS līniju kopīgā priekštece. == Mitohondriālā DNS == Mitohondriālā DNS atrodas [[mitohondrijs|mitohondrijos]] un cilvēkiem parasti tiek pārmantota no mātes. Bērni saņem mitohondriālo DNS no mātes olšūnas, bet tēva mitohondriālā DNS parasti netiek nodota nākamajai paaudzei. Tāpēc mtDNS ir īpaši piemērota mātes līniju izsekošanai. Salīdzinot dažādu cilvēku mitohondriālās DNS mutācijas, iespējams rekonstruēt šo līniju radniecību un noteikt aptuvenu laiku, kad dzīvoja to kopīgā priekštece. == Izcelsme un datējums == Mitohondriālās Ievas jēdziens kļuva plaši pazīstams 20. gadsimta 80. gados, kad ģenētiskie pētījumi parādīja, ka mūsdienu cilvēku mitohondriālās DNS līnijas sakņojas Āfrikā. Šie rezultāti kļuva par vienu no argumentiem mūsdienu cilvēka Āfrikas izcelsmes teorijai. Lielākā daļa pētījumu Mitohondriālās Ievas dzīves laiku novieto vēlajā vidējā pleistocēnā vai agrā vēlajā pleistocēnā. Bieži minētais intervāls ir aptuveni pirms 150 000–200 000 gadiem, lai gan daži modeļi dod arī jaunākus vai vecākus aprēķinus. Mitohondriālās Ievas dzīves laiks nav identisks laikam, kad parādījās pirmie [[Saprātīgais cilvēks|anatomiski modernie cilvēki]]. Anatomiski moderni cilvēki Āfrikā ir zināmi jau agrāk, bet mitohondriālā līnija, kas saglabājusies visiem mūsdienu cilvēkiem, var būt jaunāka par pašas sugas izcelšanos. == Nepareizi priekšstati == Par Mitohondriālo Ievu bieži pastāv vairāki pārpratumi. Viņa nebija pirmā cilvēku sugas sieviete. Viņa arī nebija vienīgā sieviete savā populācijā. Tajā pašā laikā dzīvoja daudzas citas sievietes, kuru gēni var būt saglabājušies mūsdienu cilvēku kodola DNS, taču viņu nepārtrauktās mātes līnijas nav saglabājušās līdz mūsdienām. Mitohondriālā Ieva arī nav visu cilvēka gēnu vienīgā priekštece. Cilvēka genoms tiek pārmantots no ļoti daudziem senčiem, un katram cilvēkam ir milzīgs skaits priekšteču dažādās līnijās. Mitohondriālā Ieva attiecas tikai uz vienu ģenētisko marķieri — mitohondriālo DNS. Līdzīgs jēdziens vīriešu līnijai ir [[Y hromosomas Ādams]], kas apzīmē visu mūsdienu vīriešu pēdējo kopīgo priekšteci tiešā tēva līnijā. Mitohondriālā Ieva un Y hromosomas Ādams, visticamāk, nedzīvoja vienā laikā. == Nozīme cilvēka evolūcijā == Mitohondriālās Ievas jēdziens ir nozīmīgs cilvēka evolūcijas un migrāciju vēstures izpētē. Tas palīdz izprast, kā mūsdienu cilvēku populācijas ir saistītas savā starpā un kā cilvēki izplatījās no Āfrikas uz citiem kontinentiem. Mitohondriālās DNS analīze ir izmantota, lai pētītu cilvēku migrāciju uz [[Eiropa|Eiropu]], [[Āzija|Āziju]], [[Austrālija|Austrāliju]] un [[Amerika|Ameriku]]. Dažādās mtDNS haplogrupas atspoguļo senas mātes līnijas, kas izveidojās un izplatījās dažādos ģeogrāfiskos reģionos. Šis jēdziens ir būtisks arī tāpēc, ka tas parāda, kā ģenētiskās līnijas var izzust bez pilnīgas populācijas izzušanas. Sievietei var būt pēcnācēji, bet, ja viņai nav meitu vai ja kādā vēlākā paaudzē mātes līnija pārtrūkst, viņas mitohondriālā DNS netiek nodota tālāk == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēka evolūcija]] [[Kategorija:Ģenētika]] [[Kategorija:Populāciju ģenētika]] [[Kategorija:Mitohondriji]] [[Kategorija:Antropoloģija]] 6i85v7od4og9u5mithh29ss4wqnp21e 14 631554 4466337 2026-05-10T20:16:54Z Votre Provocateur 111653 Izveidota tukša lapa 4466337 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 14 631555 4466340 2026-05-10T20:18:53Z Votre Provocateur 111653 Izveidota tukša lapa 4466340 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 0 631556 4466343 2026-05-10T20:19:38Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = Tenizolepis rara.jpg | att_nosaukums = Tenizolepīnes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarch... 4466343 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = Tenizolepis rara.jpg | att_nosaukums = Tenizolepīnes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Dianolepididae | dzimta_lv = Dianolepīdes | apakšdzimta = Tenizolepidinae |apakšdzimta_lv = Tenizolepīnes | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Dianolepididae <small>Moloshnikov, 2012</small> | sinonīmi= }} '''Tenizolepīnes''' (''Tenizolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] apakšdzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo apakdzimtu 2012. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Šīs apakšdzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] (iespējams, arī [[Apakšdevons|apakšdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevonā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Ķīna]], [[Kazahstāna]], [[Vjetnama]]). == Aprasts == Tenizolepīnes bija [[zivis]] ar horizontāli saplacinātu ķermeņa bruņu. Galvas vairogam ir sešstūrveida forma. Slīpās bedrīšu vagas ir vāji attīstītas, īsas vai arī to vispār nav.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1131. lpp.</ref> === Salīdzinājums === Tenizolepīnes atšķiras no dianolepīnēm (Dianolepidinae) ar zemu, horizontāli saplacinātu ķermeņa bruņu. Tenizolepīnēm nav muguras dzelkšņu, kā arī nav garu slīpo bedrīšu vagu uz galvas vairoga un ķermeņa bruņas dorsālās virsmas (izņemot Ningxialepis). == Sistemātika == Tenizolepīņu sistemātika: * apakšdzimta: '''''Tenizolepidinae''''' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :* ģints: ''[[Tenizolepis]]'' <small>Malinovskaja, 1977</small> † ::* suga: ''[[Tenizolepis asiatica]]'' <small>(O. Obrucheva, 1955)</small> † ::* suga: ''[[Tenizolepis rara]]'' <small>Malinovskaja, 1977</small> † :* ģints: ''[[Wudinolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † ::* suga: ''[[Wudinolepis weni]]'' <small>(Zhang, 1965)</small> † :* ģints: ''[[Vietnamaspis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † ::* suga: ''[[Vietnamaspis trii]]'' <small>Long et al., 1990</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. [[Kategorija:Antiarhi]] k9offc2a6mwdpfovz4h8n879g49xuf0 4466350 4466343 2026-05-10T20:22:07Z Jānis U. 198 4466350 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Tenizolepis rara.jpg | att_nosaukums = Tenizolepīnes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Dianolepididae | dzimta_lv = Dianolepīdes | apakšdzimta = Tenizolepidinae |apakšdzimta_lv = Tenizolepīnes | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Dianolepididae <small>Moloshnikov, 2012</small> | sinonīmi= }} '''Tenizolepīnes''' (''Tenizolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] apakšdzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo apakdzimtu 2012. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Šīs apakšdzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] (iespējams, arī [[Apakšdevons|apakšdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevonā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Ķīna]], [[Kazahstāna]], [[Vjetnama]]). == Aprasts == Tenizolepīnes bija [[zivis]] ar horizontāli saplacinātu [[Ķermeņa bruņa|ķermeņa bruņu]]. [[Galvas vairogs|Galvas vairogam]] ir sešstūrveida forma. Slīpās bedrīšu vagas ir vāji attīstītas, īsas vai arī to vispār nav.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1131. lpp.</ref> === Salīdzinājums === Tenizolepīnes atšķiras no [[Dianolepīnes|dianolepīnēm]] (''Dianolepidinae'') ar zemu, horizontāli saplacinātu ķermeņa bruņu. Tenizolepīnēm nav muguras dzelkšņu, kā arī nav garu slīpo bedrīšu vagu uz galvas vairoga un ķermeņa bruņas dorsālās virsmas (izņemot ''[[Ningxialepis]]''). == Sistemātika == Tenizolepīņu sistemātika: * apakšdzimta: '''''Tenizolepidinae''''' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :* ģints: ''[[Tenizolepis]]'' <small>Malinovskaja, 1977</small> † ::* suga: ''[[Tenizolepis asiatica]]'' <small>(O. Obrucheva, 1955)</small> † ::* suga: ''[[Tenizolepis rara]]'' <small>Malinovskaja, 1977</small> † :* ģints: ''[[Wudinolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † ::* suga: ''[[Wudinolepis weni]]'' <small>(Zhang, 1965)</small> † :* ģints: ''[[Vietnamaspis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † ::* suga: ''[[Vietnamaspis trii]]'' <small>Long et al., 1990</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. [[Kategorija:Antiarhi]] d8lxunhm2udqkvpo86tp802beqsvg2s 4466383 4466350 2026-05-10T20:48:00Z Jānis U. 198 4466383 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Tenizolepis rara.jpg | att_nosaukums = Tenizolepīnes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Dianolepididae | dzimta_lv = Dianolepīdes | apakšdzimta = Tenizolepidinae |apakšdzimta_lv = Tenizolepīnes | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Tenizolepidinae <small>Moloshnikov, 2012</small> | sinonīmi= }} '''Tenizolepīnes''' (''Tenizolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] apakšdzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo apakdzimtu 2012. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Šīs apakšdzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] (iespējams, arī [[Apakšdevons|apakšdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevonā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Ķīna]], [[Kazahstāna]], [[Vjetnama]]). == Aprasts == Tenizolepīnes bija [[zivis]] ar horizontāli saplacinātu [[Ķermeņa bruņa|ķermeņa bruņu]]. [[Galvas vairogs|Galvas vairogam]] ir sešstūrveida forma. Slīpās bedrīšu vagas ir vāji attīstītas, īsas vai arī to vispār nav.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1131. lpp.</ref> === Salīdzinājums === Tenizolepīnes atšķiras no [[Dianolepīnes|dianolepīnēm]] (''Dianolepidinae'') ar zemu, horizontāli saplacinātu ķermeņa bruņu. Tenizolepīnēm nav muguras dzelkšņu, kā arī nav garu slīpo bedrīšu vagu uz galvas vairoga un ķermeņa bruņas dorsālās virsmas (izņemot ''[[Ningxialepis]]''). == Sistemātika == Tenizolepīņu sistemātika: * apakšdzimta: '''''Tenizolepidinae''''' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :* ģints: ''[[Tenizolepis]]'' <small>Malinovskaja, 1977</small> † ::* suga: ''[[Tenizolepis asiatica]]'' <small>(O. Obrucheva, 1955)</small> † ::* suga: ''[[Tenizolepis rara]]'' <small>Malinovskaja, 1977</small> † :* ģints: ''[[Wudinolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † ::* suga: ''[[Wudinolepis weni]]'' <small>(Zhang, 1965)</small> † :* ģints: ''[[Vietnamaspis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † ::* suga: ''[[Vietnamaspis trii]]'' <small>Long et al., 1990</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. [[Kategorija:Antiarhi]] q9esvyz8wisia9lnsnasa1fbtxvdkyo 4466395 4466383 2026-05-10T20:57:45Z Jānis U. 198 4466395 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Tenizolepis rara.jpg | att_nosaukums = Tenizolepīnes ''[[Tenizolepis rara]]'' rekonstrukcija (augšskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Dianolepididae | dzimta_lv = Dianolepīdes | apakšdzimta = Tenizolepidinae |apakšdzimta_lv = Tenizolepīnes | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Tenizolepidinae <small>Moloshnikov, 2012</small> | sinonīmi= }} '''Tenizolepīnes''' (''Tenizolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] apakšdzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Šo apakdzimtu 2012. gadā izveidoja krievu paleontologs Segejs Mološņikovs. Šīs apakšdzimtas pārstāvji bija izplatīti [[Vidusdevons|vidusdevonā]] (iespējams, arī [[Apakšdevons|apakšdevonā]] un [[Augšdevons|augšdevonā]]) [[Āzija]]s teritorijā ([[Ķīna]], [[Kazahstāna]], [[Vjetnama]]). == Aprasts == Tenizolepīnes bija [[zivis]] ar horizontāli saplacinātu [[Ķermeņa bruņa|ķermeņa bruņu]]. [[Galvas vairogs|Galvas vairogam]] ir sešstūrveida forma. Slīpās bedrīšu vagas ir vāji attīstītas, īsas vai arī to vispār nav.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1131. lpp.</ref> === Salīdzinājums === Tenizolepīnes atšķiras no [[Dianolepīnes|dianolepīnēm]] (''Dianolepidinae'') ar zemu, horizontāli saplacinātu ķermeņa bruņu. Tenizolepīnēm nav muguras dzelkšņu, kā arī nav garu slīpo bedrīšu vagu uz galvas vairoga un ķermeņa bruņas dorsālās virsmas (izņēmums ir dianolepīnes ''[[Ningxialepis]]'', kam ir līdzīgas īpašības). == Sistemātika == Tenizolepīņu sistemātika: * apakšdzimta: '''''Tenizolepidinae''''' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :* ģints: ''[[Tenizolepis]]'' <small>Malinovskaja, 1977</small> † ::* suga: ''[[Tenizolepis asiatica]]'' <small>(O. Obrucheva, 1955)</small> † ::* suga: ''[[Tenizolepis rara]]'' <small>Malinovskaja, 1977</small> † :* ģints: ''[[Wudinolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † ::* suga: ''[[Wudinolepis weni]]'' <small>(Zhang, 1965)</small> † :* ģints: ''[[Vietnamaspis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † ::* suga: ''[[Vietnamaspis trii]]'' <small>Long et al., 1990</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. [[Kategorija:Antiarhi]] h0fgu521a123gbs5wekjkrwvcdbctvq 0 631557 4466346 2026-05-10T20:20:06Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jeļena Mizuļina | vārds_orģ = ''Елена Борисовна Мизулина'' | attēls = Elena Mizulina 2012.jpeg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]] | term_sākums = 2015. gada 23. septembris | term_beigas = 2023. gada 16. septembris | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis... 4466346 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jeļena Mizuļina | vārds_orģ = ''Елена Борисовна Мизулина'' | attēls = Elena Mizulina 2012.jpeg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]] | term_sākums = 2015. gada 23. septembris | term_beigas = 2023. gada 16. septembris | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums2 = 1995 | term_beigas2 = 2004 | amats3 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums3 = 2007 | term_beigas3 = 2015 | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1954|12|9}} | dzim_vieta = [[Buja]], [[Kostromas apgabals]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]], [[Jabloko]], [[Labējo spēku savienība]], [[Taisnīgā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = Boriss Dmitrijevs | māte = | dzīvesb = Mihails Mizuļins | bērni = Nikolajs Mizuļins, [[Jekaterina Mizuļina]] | profesija = juriste, politiķe | alma_mater = Jaroslavļas Valsts universitāte | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jeļena Mizuļina''' ({{val|ru|Елена Борисовна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1954|12|9}} [[Buja|Bujā]], [[Kostromas apgabals|Kostromas apgabalā]]) ir [[Krievija]]s juriste, valsts un politiskā darbiniece. Viņa bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte, Valsts domes Ģimenes, sieviešu un bērnu lietu komitejas priekšsēdētāja un [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://council.gov.ru/structure/person/1044/ |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |access-date=2026-05-10}}</ref> Mizuļina ir juridisko zinātņu doktore, profesore un Krievijas Federācijas nopelniem bagātā juriste. Plašu atpazīstamību viņa ieguva ar likumdošanas iniciatīvām ģimenes politikas, bērnu aizsardzības, interneta regulācijas, adopcijas, abortu, reliģijas, tikumības un LGBT jautājumos. Viņas darbība Krievijā un ārvalstīs ir izraisījusi plašas diskusijas un kritiku. Jeļena Mizuļina ir [[Jekaterina Mizuļina|Jekaterinas Mizuļinas]], Droša interneta līgas vadītājas, māte. == Dzīvesgājums == Jeļena Mizuļina, dzimusi Dmitrijeva, piedzima 1954. gada 9. decembrī Bujā, Kostromas apgabalā. 1977. gadā viņa absolvēja Jaroslavļas Valsts universitātes Vēstures un tiesību fakultāti, iegūstot juristes kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.ru/encyclopedia/person/mizulina-elena-borisovna |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=ТАСС |access-date=2026-05-10}}</ref> Pēc studijām viņa strādāja Jaroslavļas Valsts universitātē. 1980. gados Mizuļina nodarbojās ar akadēmisko darbu tiesību zinātnē un valsts tiesību vēsturē. 1992. gadā viņa aizstāvēja juridisko zinātņu doktora disertāciju par kriminālprocesa problēmām. Līdz 1991. gadam Mizuļina bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]]s biedre. Pēc PSRS sabrukuma viņa iesaistījās Krievijas parlamentārajā politikā un vairākkārt mainīja politisko piederību. == Politiskā darbība == 1993. gadā Mizuļina tika ievēlēta pirmajā [[Krievijas Federācijas padome]]s sastāvā. Tajā viņa darbojās konstitucionālās likumdošanas un tiesu juridisko jautājumu jomā. 1995. gadā viņa tika ievēlēta [[Krievijas Valsts dome]]s II sasaukumā no partijas [[Jabloko]]. Valsts domē viņa darbojās likumdošanas, tiesu reformas un konstitucionālo tiesību jautājumos. 1999. gadā viņa bija iesaistīta juridiskajā darbā, kas saistīts ar neveiksmīgo impīčmenta procedūru pret Krievijas prezidentu [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]]. 1999. gadā Mizuļina atkārtoti tika ievēlēta Valsts domē. Šajā periodā viņa bija saistīta ar liberālajām un labēji centriskajām politiskajām aprindām, tostarp ar [[Jabloko]] un [[Labējo spēku savienība|Labējo spēku savienību]]. 2007. gadā viņa tika ievēlēta Valsts domē no partijas [[Taisnīgā Krievija]]. No 2008. gada viņa vadīja Valsts domes Ģimenes, sieviešu un bērnu lietu komiteju. Šajā amatā viņa kļuva par vienu no redzamākajām konservatīvās sociālās politikas pārstāvēm Krievijas parlamentā. 2015. gada 23. septembrī Mizuļina kļuva par Krievijas Federācijas padomes locekli no Omskas apgabala. Federācijas padomē viņa darbojās konstitucionālās likumdošanas un valsts celtniecības jautājumos. Viņas pilnvaras Federācijas padomē beidzās 2023. gada 16. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://council.gov.ru/services/reference/9156/ |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |access-date=2026-05-10}}</ref> == Likumdošanas iniciatīvas == Jeļena Mizuļina ir pazīstama kā vairāku rezonansi izraisījušu likumdošanas iniciatīvu autore vai līdzautore. Viņas darbība īpaši saistīta ar bērnu aizsardzību, ģimenes politiku, informācijas telpas regulāciju un tā saukto tradicionālo vērtību aizsardzību. Viņa piedalījās 2010. gada federālā likuma “Par bērnu aizsardzību no informācijas, kas kaitē viņu veselībai un attīstībai” izstrādē. Šis likums noteica informācijas vecuma marķēšanu un ierobežojumus saturam, ko Krievijas valsts institūcijas uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. 2012. gadā Mizuļina bija viena no iniciatorēm likumam, kas paredzēja aizliegto interneta vietņu reģistra izveidi. Kritiķi šo iniciatīvu raksturoja kā pamatu interneta cenzūras paplašināšanai Krievijā. Mizuļina bija saistīta arī ar tā saukto “Dimas Jakovļeva likumu”, kas aizliedza ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas. Šis likums tika pieņemts kā politiska atbilde uz ASV Magnitska likumu un izraisīja plašu kritiku gan Krievijā, gan ārvalstīs. Viņa atbalstīja arī likumus, kas ierobežoja tā saukto “netradicionālo seksuālo attiecību propagandu” nepilngadīgo vidū. Šie likumi tika plaši kritizēti starptautisko cilvēktiesību organizāciju vidū kā diskriminējoši pret LGBT personām. == Uzskati == Mizuļina sevi pozicionējusi kā ģimenes, bērnu un tradicionālo vērtību aizstāvi. Viņa atbalstījusi stingrāku valsts kontroli pār informācijas vidi, ierobežojumus mediju un interneta saturam, kā arī konservatīvu ģimenes politiku. Viņa vairākkārt uzstājusies par abortu ierobežošanu, tostarp par to izņemšanu no obligātās medicīniskās apdrošināšanas sistēmas atsevišķos gadījumos un stingrāku regulējumu privātajām medicīnas iestādēm. Ģimenes politikas jautājumos Mizuļina uzsvērusi daudzbērnu ģimenes modeli, laulības institūta stiprināšanu un valsts atbalstu tradicionālai ģimenei. Vienlaikus viņas priekšlikumi par šķiršanās, adopcijas, abortu un seksuālās audzināšanas jautājumiem bieži izraisīja asas debates. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizuļinas darbība Krievijas sabiedrībā vērtēta pretrunīgi. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu tiesību, ģimenes un sabiedriskās morāles aizstāvi. Kritiķi norāda, ka viņas likumdošanas iniciatīvas veicinājušas cenzūru, cilvēktiesību ierobežošanu, diskrimināciju un valsts iejaukšanos privātajā dzīvē. Īpaši plašu kritiku izraisīja viņas atbalsts interneta ierobežošanai, LGBT tematikas aizliegumiem publiskajā telpā un priekšlikumiem abortu regulācijas pastiprināšanai. Krievijas un ārvalstu medijos viņa bieži aprakstīta kā viena no redzamākajām sociāli konservatīvās likumdošanas virzītājām Krievijā. 2012. gadā Krievijas Vikipēdijas kopiena rīkoja protestu pret likumprojektu par aizliegto vietņu reģistru. Mizuļina publiski noraidīja apgalvojumus, ka likumprojekts ievieš cenzūru, un apgalvoja, ka tā mērķis ir bērnu aizsardzība. == Sankcijas == 2014. gadā pēc Krievijas īstenotās [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] Mizuļina tika iekļauta vairāku valstu sankciju sarakstos. Kanāda viņu iekļāva sankciju sarakstā 2014. gada 17. martā kā vienu no Krievijas amatpersonām, kuras bija politiski atbildīgas par krīzi Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.canada.ca/en/news/archive/2014/03/sanctions-list.html |title=Sanctions list |publisher=Government of Canada |date=2014-03-17 |access-date=2026-05-10}}</ref> Eiropas Savienības sankciju dokumentos Mizuļina minēta saistībā ar atbalstu Krievijas politikai pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. ES sankciju pamatojumā norādīts, ka viņa 2022. gada 22. februārī Federācijas padomē atbalstīja līgumu ratifikāciju ar pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas struktūrām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 |title=Council Decision 2014/145/CFSP — consolidated text |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-05-10}}</ref> Mizuļina ir bijusi pakļauta arī ASV, Apvienotās Karalistes, Ukrainas, Šveices un citu valstu sankcijām saistībā ar Krievijas politiku pret Ukrainu. == Personīgā dzīve == Jeļena Mizuļina ir precējusies ar Mihailu Mizuļinu. Ģimenē ir divi bērni — dēls Nikolajs un meita Jekaterina. Jekaterina Mizuļina ir Krievijas sabiedriskā darbiniece un Droša interneta līgas vadītāja. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://council.gov.ru/structure/person/1044/ Profils Krievijas Federācijas padomē] {{ru ikona}} * [https://tass.ru/encyclopedia/person/mizulina-elena-borisovna Biogrāfija TASS enciklopēdijā] {{ru ikona}} * [https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 ES sankciju dokumenti] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jelena}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] [[Kategorija:Krievijas Valsts domes deputāti]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas padomes locekļi]] [[Kategorija:Jabloko politiķi]] [[Kategorija:Taisnīgās Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Jaroslavļas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:LGBT tiesības Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas ASV sankcijas]] dvgomsrc517ismpngg8zygromidjw1k 4466347 4466346 2026-05-10T20:20:44Z Votre Provocateur 111653 4466347 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jeļena Mizuļina | vārds_orģ = ''Елена Борисовна Мизулина'' | attēls = Elena Mizulina 2012.jpeg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]] | term_sākums = 2015. gada 23. septembris | term_beigas = 2023. gada 16. septembris | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums2 = 1995 | term_beigas2 = 2004 | amats3 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums3 = 2007 | term_beigas3 = 2015 | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1954|12|9}} | dzim_vieta = [[Buja]], [[Kostromas apgabals]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]], [[Jabloko]], [[Labējo spēku savienība]], [[Taisnīgā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = Boriss Dmitrijevs | māte = | dzīvesb = Mihails Mizuļins | bērni = Nikolajs Mizuļins, [[Jekaterina Mizuļina]] | profesija = juriste, politiķe | alma_mater = Jaroslavļas Valsts universitāte | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jeļena Mizuļina''' ({{val|ru|Елена Борисовна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1954|12|9}} [[Buja|Bujā]], [[Kostromas apgabals|Kostromas apgabalā]]) ir [[Krievija]]s juriste, valsts un politiskā darbiniece. Viņa bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte, Valsts domes Ģimenes, sieviešu un bērnu lietu komitejas priekšsēdētāja un [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://council.gov.ru/structure/person/1044/ |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |access-date=2026-05-10}}</ref> Mizuļina ir juridisko zinātņu doktore, profesore un Krievijas Federācijas nopelniem bagātā juriste. Plašu atpazīstamību viņa ieguva ar likumdošanas iniciatīvām ģimenes politikas, bērnu aizsardzības, interneta regulācijas, adopcijas, abortu, reliģijas, tikumības un LGBT jautājumos. Viņas darbība Krievijā un ārvalstīs ir izraisījusi plašas diskusijas un kritiku. Jeļena Mizuļina ir [[Jekaterina Mizuļina|Jekaterinas Mizuļinas]], Droša interneta līgas vadītājas, māte. == Dzīvesgājums == Jeļena Mizuļina, dzimusi Dmitrijeva, piedzima 1954. gada 9. decembrī Bujā, Kostromas apgabalā. 1977. gadā viņa absolvēja Jaroslavļas Valsts universitātes Vēstures un tiesību fakultāti, iegūstot juristes kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.ru/encyclopedia/person/mizulina-elena-borisovna |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=ТАСС |access-date=2026-05-10}}</ref> Pēc studijām viņa strādāja Jaroslavļas Valsts universitātē. 1980. gados Mizuļina nodarbojās ar akadēmisko darbu tiesību zinātnē un valsts tiesību vēsturē. 1992. gadā viņa aizstāvēja juridisko zinātņu doktora disertāciju par kriminālprocesa problēmām. Līdz 1991. gadam Mizuļina bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]]s biedre. Pēc PSRS sabrukuma viņa iesaistījās Krievijas parlamentārajā politikā un vairākkārt mainīja politisko piederību. == Politiskā darbība == 1993. gadā Mizuļina tika ievēlēta pirmajā [[Krievijas Federācijas padome]]s sastāvā. Tajā viņa darbojās konstitucionālās likumdošanas un tiesu juridisko jautājumu jomā. 1995. gadā viņa tika ievēlēta [[Krievijas Valsts dome]]s II sasaukumā no partijas [[Jabloko]]. Valsts domē viņa darbojās likumdošanas, tiesu reformas un konstitucionālo tiesību jautājumos. 1999. gadā viņa bija iesaistīta juridiskajā darbā, kas saistīts ar neveiksmīgo impīčmenta procedūru pret Krievijas prezidentu [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]]. 1999. gadā Mizuļina atkārtoti tika ievēlēta Valsts domē. Šajā periodā viņa bija saistīta ar liberālajām un labēji centriskajām politiskajām aprindām, tostarp ar ''[[Jabloko]]'' un [[Labējo spēku savienība|Labējo spēku savienību]]. 2007. gadā viņa tika ievēlēta Valsts domē no partijas [[Taisnīgā Krievija]]. No 2008. gada viņa vadīja Valsts domes Ģimenes, sieviešu un bērnu lietu komiteju. Šajā amatā viņa kļuva par vienu no redzamākajām konservatīvās sociālās politikas pārstāvēm Krievijas parlamentā. 2015. gada 23. septembrī Mizuļina kļuva par Krievijas Federācijas padomes locekli no Omskas apgabala. Federācijas padomē viņa darbojās konstitucionālās likumdošanas un valsts celtniecības jautājumos. Viņas pilnvaras Federācijas padomē beidzās 2023. gada 16. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://council.gov.ru/services/reference/9156/ |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |access-date=2026-05-10}}</ref> == Likumdošanas iniciatīvas == Jeļena Mizuļina ir pazīstama kā vairāku rezonansi izraisījušu likumdošanas iniciatīvu autore vai līdzautore. Viņas darbība īpaši saistīta ar bērnu aizsardzību, ģimenes politiku, informācijas telpas regulāciju un tā saukto tradicionālo vērtību aizsardzību. Viņa piedalījās 2010. gada federālā likuma “Par bērnu aizsardzību no informācijas, kas kaitē viņu veselībai un attīstībai” izstrādē. Šis likums noteica informācijas vecuma marķēšanu un ierobežojumus saturam, ko Krievijas valsts institūcijas uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. 2012. gadā Mizuļina bija viena no iniciatorēm likumam, kas paredzēja aizliegto interneta vietņu reģistra izveidi. Kritiķi šo iniciatīvu raksturoja kā pamatu interneta cenzūras paplašināšanai Krievijā. Mizuļina bija saistīta arī ar tā saukto “Dimas Jakovļeva likumu”, kas aizliedza ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas. Šis likums tika pieņemts kā politiska atbilde uz ASV Magnitska likumu un izraisīja plašu kritiku gan Krievijā, gan ārvalstīs. Viņa atbalstīja arī likumus, kas ierobežoja tā saukto “netradicionālo seksuālo attiecību propagandu” nepilngadīgo vidū. Šie likumi tika plaši kritizēti starptautisko cilvēktiesību organizāciju vidū kā diskriminējoši pret LGBT personām. == Uzskati == Mizuļina sevi pozicionējusi kā ģimenes, bērnu un tradicionālo vērtību aizstāvi. Viņa atbalstījusi stingrāku valsts kontroli pār informācijas vidi, ierobežojumus mediju un interneta saturam, kā arī konservatīvu ģimenes politiku. Viņa vairākkārt uzstājusies par abortu ierobežošanu, tostarp par to izņemšanu no obligātās medicīniskās apdrošināšanas sistēmas atsevišķos gadījumos un stingrāku regulējumu privātajām medicīnas iestādēm. Ģimenes politikas jautājumos Mizuļina uzsvērusi daudzbērnu ģimenes modeli, laulības institūta stiprināšanu un valsts atbalstu tradicionālai ģimenei. Vienlaikus viņas priekšlikumi par šķiršanās, adopcijas, abortu un seksuālās audzināšanas jautājumiem bieži izraisīja asas debates. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizuļinas darbība Krievijas sabiedrībā vērtēta pretrunīgi. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu tiesību, ģimenes un sabiedriskās morāles aizstāvi. Kritiķi norāda, ka viņas likumdošanas iniciatīvas veicinājušas cenzūru, cilvēktiesību ierobežošanu, diskrimināciju un valsts iejaukšanos privātajā dzīvē. Īpaši plašu kritiku izraisīja viņas atbalsts interneta ierobežošanai, LGBT tematikas aizliegumiem publiskajā telpā un priekšlikumiem abortu regulācijas pastiprināšanai. Krievijas un ārvalstu medijos viņa bieži aprakstīta kā viena no redzamākajām sociāli konservatīvās likumdošanas virzītājām Krievijā. 2012. gadā Krievijas Vikipēdijas kopiena rīkoja protestu pret likumprojektu par aizliegto vietņu reģistru. Mizuļina publiski noraidīja apgalvojumus, ka likumprojekts ievieš cenzūru, un apgalvoja, ka tā mērķis ir bērnu aizsardzība. == Sankcijas == 2014. gadā pēc Krievijas īstenotās [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] Mizuļina tika iekļauta vairāku valstu sankciju sarakstos. Kanāda viņu iekļāva sankciju sarakstā 2014. gada 17. martā kā vienu no Krievijas amatpersonām, kuras bija politiski atbildīgas par krīzi Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.canada.ca/en/news/archive/2014/03/sanctions-list.html |title=Sanctions list |publisher=Government of Canada |date=2014-03-17 |access-date=2026-05-10}}</ref> Eiropas Savienības sankciju dokumentos Mizuļina minēta saistībā ar atbalstu Krievijas politikai pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. ES sankciju pamatojumā norādīts, ka viņa 2022. gada 22. februārī Federācijas padomē atbalstīja līgumu ratifikāciju ar pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas struktūrām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 |title=Council Decision 2014/145/CFSP — consolidated text |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-05-10}}</ref> Mizuļina ir bijusi pakļauta arī ASV, Apvienotās Karalistes, Ukrainas, Šveices un citu valstu sankcijām saistībā ar Krievijas politiku pret Ukrainu. == Personīgā dzīve == Jeļena Mizuļina ir precējusies ar Mihailu Mizuļinu. Ģimenē ir divi bērni — dēls Nikolajs un meita Jekaterina. Jekaterina Mizuļina ir Krievijas sabiedriskā darbiniece un Droša interneta līgas vadītāja. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://council.gov.ru/structure/person/1044/ Profils Krievijas Federācijas padomē] {{ru ikona}} * [https://tass.ru/encyclopedia/person/mizulina-elena-borisovna Biogrāfija TASS enciklopēdijā] {{ru ikona}} * [https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 ES sankciju dokumenti] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jelena}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] [[Kategorija:Krievijas Valsts domes deputāti]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas padomes locekļi]] [[Kategorija:Jabloko politiķi]] [[Kategorija:Taisnīgās Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Jaroslavļas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:LGBT tiesības Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas ASV sankcijas]] ruqtwb0phiroryfrw8fsvp1wlq83lds 4466348 4466347 2026-05-10T20:21:18Z Votre Provocateur 111653 4466348 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jeļena Mizuļina | vārds_orģ = ''Елена Борисовна Мизулина'' | attēls = Elena Mizulina 2012.jpeg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]] | term_sākums = 2015. gada 23. septembris | term_beigas = 2023. gada 16. septembris | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums2 = 1995 | term_beigas2 = 2004 | amats3 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums3 = 2007 | term_beigas3 = 2015 | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1954|12|9}} | dzim_vieta = [[Buja]], [[Kostromas apgabals]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]], [[Jabloko]], [[Labējo spēku savienība]], [[Taisnīgā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = Boriss Dmitrijevs | māte = | dzīvesb = Mihails Mizuļins | bērni = Nikolajs Mizuļins, [[Jekaterina Mizuļina]] | profesija = juriste, politiķe | alma_mater = Jaroslavļas Valsts universitāte | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jeļena Mizuļina''' ({{val|ru|Елена Борисовна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1954|12|9}} [[Buja|Bujā]], [[Kostromas apgabals|Kostromas apgabalā]]) ir [[Krievija]]s juriste, valsts un politiskā darbiniece. Viņa bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte, Valsts domes Ģimenes, sieviešu un bērnu lietu komitejas priekšsēdētāja un [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://council.gov.ru/structure/person/1044/ |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |access-date=2026-05-10}}</ref> Mizuļina ir juridisko zinātņu doktore, profesore un Krievijas Federācijas nopelniem bagātā juriste. Plašu atpazīstamību viņa ieguva ar likumdošanas iniciatīvām ģimenes politikas, bērnu aizsardzības, interneta regulācijas, adopcijas, abortu, reliģijas, tikumības un [[LGBT]] jautājumos. Viņas darbība Krievijā un ārvalstīs ir izraisījusi plašas diskusijas un kritiku. Jeļena Mizuļina ir [[Jekaterina Mizuļina|Jekaterinas Mizuļinas]], Droša interneta līgas vadītājas, māte. == Dzīvesgājums == Jeļena Mizuļina, dzimusi Dmitrijeva, piedzima 1954. gada 9. decembrī Bujā, Kostromas apgabalā. 1977. gadā viņa absolvēja Jaroslavļas Valsts universitātes Vēstures un tiesību fakultāti, iegūstot juristes kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.ru/encyclopedia/person/mizulina-elena-borisovna |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=ТАСС |access-date=2026-05-10}}</ref> Pēc studijām viņa strādāja Jaroslavļas Valsts universitātē. 1980. gados Mizuļina nodarbojās ar akadēmisko darbu tiesību zinātnē un valsts tiesību vēsturē. 1992. gadā viņa aizstāvēja juridisko zinātņu doktora disertāciju par kriminālprocesa problēmām. Līdz 1991. gadam Mizuļina bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]]s biedre. Pēc PSRS sabrukuma viņa iesaistījās Krievijas parlamentārajā politikā un vairākkārt mainīja politisko piederību. == Politiskā darbība == 1993. gadā Mizuļina tika ievēlēta pirmajā [[Krievijas Federācijas padome]]s sastāvā. Tajā viņa darbojās konstitucionālās likumdošanas un tiesu juridisko jautājumu jomā. 1995. gadā viņa tika ievēlēta [[Krievijas Valsts dome]]s II sasaukumā no partijas [[Jabloko]]. Valsts domē viņa darbojās likumdošanas, tiesu reformas un konstitucionālo tiesību jautājumos. 1999. gadā viņa bija iesaistīta juridiskajā darbā, kas saistīts ar neveiksmīgo impīčmenta procedūru pret Krievijas prezidentu [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]]. 1999. gadā Mizuļina atkārtoti tika ievēlēta Valsts domē. Šajā periodā viņa bija saistīta ar liberālajām un labēji centriskajām politiskajām aprindām, tostarp ar ''[[Jabloko]]'' un [[Labējo spēku savienība|Labējo spēku savienību]]. 2007. gadā viņa tika ievēlēta Valsts domē no partijas [[Taisnīgā Krievija]]. No 2008. gada viņa vadīja Valsts domes Ģimenes, sieviešu un bērnu lietu komiteju. Šajā amatā viņa kļuva par vienu no redzamākajām konservatīvās sociālās politikas pārstāvēm Krievijas parlamentā. 2015. gada 23. septembrī Mizuļina kļuva par Krievijas Federācijas padomes locekli no Omskas apgabala. Federācijas padomē viņa darbojās konstitucionālās likumdošanas un valsts celtniecības jautājumos. Viņas pilnvaras Federācijas padomē beidzās 2023. gada 16. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://council.gov.ru/services/reference/9156/ |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |access-date=2026-05-10}}</ref> == Likumdošanas iniciatīvas == Jeļena Mizuļina ir pazīstama kā vairāku rezonansi izraisījušu likumdošanas iniciatīvu autore vai līdzautore. Viņas darbība īpaši saistīta ar bērnu aizsardzību, ģimenes politiku, informācijas telpas regulāciju un tā saukto tradicionālo vērtību aizsardzību. Viņa piedalījās 2010. gada federālā likuma “Par bērnu aizsardzību no informācijas, kas kaitē viņu veselībai un attīstībai” izstrādē. Šis likums noteica informācijas vecuma marķēšanu un ierobežojumus saturam, ko Krievijas valsts institūcijas uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. 2012. gadā Mizuļina bija viena no iniciatorēm likumam, kas paredzēja aizliegto interneta vietņu reģistra izveidi. Kritiķi šo iniciatīvu raksturoja kā pamatu interneta cenzūras paplašināšanai Krievijā. Mizuļina bija saistīta arī ar tā saukto “Dimas Jakovļeva likumu”, kas aizliedza ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas. Šis likums tika pieņemts kā politiska atbilde uz ASV Magnitska likumu un izraisīja plašu kritiku gan Krievijā, gan ārvalstīs. Viņa atbalstīja arī likumus, kas ierobežoja tā saukto “netradicionālo seksuālo attiecību propagandu” nepilngadīgo vidū. Šie likumi tika plaši kritizēti starptautisko cilvēktiesību organizāciju vidū kā diskriminējoši pret LGBT personām. == Uzskati == Mizuļina sevi pozicionējusi kā ģimenes, bērnu un tradicionālo vērtību aizstāvi. Viņa atbalstījusi stingrāku valsts kontroli pār informācijas vidi, ierobežojumus mediju un interneta saturam, kā arī konservatīvu ģimenes politiku. Viņa vairākkārt uzstājusies par abortu ierobežošanu, tostarp par to izņemšanu no obligātās medicīniskās apdrošināšanas sistēmas atsevišķos gadījumos un stingrāku regulējumu privātajām medicīnas iestādēm. Ģimenes politikas jautājumos Mizuļina uzsvērusi daudzbērnu ģimenes modeli, laulības institūta stiprināšanu un valsts atbalstu tradicionālai ģimenei. Vienlaikus viņas priekšlikumi par šķiršanās, adopcijas, abortu un seksuālās audzināšanas jautājumiem bieži izraisīja asas debates. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizuļinas darbība Krievijas sabiedrībā vērtēta pretrunīgi. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu tiesību, ģimenes un sabiedriskās morāles aizstāvi. Kritiķi norāda, ka viņas likumdošanas iniciatīvas veicinājušas cenzūru, cilvēktiesību ierobežošanu, diskrimināciju un valsts iejaukšanos privātajā dzīvē. Īpaši plašu kritiku izraisīja viņas atbalsts interneta ierobežošanai, LGBT tematikas aizliegumiem publiskajā telpā un priekšlikumiem abortu regulācijas pastiprināšanai. Krievijas un ārvalstu medijos viņa bieži aprakstīta kā viena no redzamākajām sociāli konservatīvās likumdošanas virzītājām Krievijā. 2012. gadā Krievijas Vikipēdijas kopiena rīkoja protestu pret likumprojektu par aizliegto vietņu reģistru. Mizuļina publiski noraidīja apgalvojumus, ka likumprojekts ievieš cenzūru, un apgalvoja, ka tā mērķis ir bērnu aizsardzība. == Sankcijas == 2014. gadā pēc Krievijas īstenotās [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] Mizuļina tika iekļauta vairāku valstu sankciju sarakstos. Kanāda viņu iekļāva sankciju sarakstā 2014. gada 17. martā kā vienu no Krievijas amatpersonām, kuras bija politiski atbildīgas par krīzi Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.canada.ca/en/news/archive/2014/03/sanctions-list.html |title=Sanctions list |publisher=Government of Canada |date=2014-03-17 |access-date=2026-05-10}}</ref> Eiropas Savienības sankciju dokumentos Mizuļina minēta saistībā ar atbalstu Krievijas politikai pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. ES sankciju pamatojumā norādīts, ka viņa 2022. gada 22. februārī Federācijas padomē atbalstīja līgumu ratifikāciju ar pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas struktūrām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 |title=Council Decision 2014/145/CFSP — consolidated text |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-05-10}}</ref> Mizuļina ir bijusi pakļauta arī ASV, Apvienotās Karalistes, Ukrainas, Šveices un citu valstu sankcijām saistībā ar Krievijas politiku pret Ukrainu. == Personīgā dzīve == Jeļena Mizuļina ir precējusies ar Mihailu Mizuļinu. Ģimenē ir divi bērni — dēls Nikolajs un meita Jekaterina. Jekaterina Mizuļina ir Krievijas sabiedriskā darbiniece un Droša interneta līgas vadītāja. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://council.gov.ru/structure/person/1044/ Profils Krievijas Federācijas padomē] {{ru ikona}} * [https://tass.ru/encyclopedia/person/mizulina-elena-borisovna Biogrāfija TASS enciklopēdijā] {{ru ikona}} * [https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 ES sankciju dokumenti] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jelena}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] [[Kategorija:Krievijas Valsts domes deputāti]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas padomes locekļi]] [[Kategorija:Jabloko politiķi]] [[Kategorija:Taisnīgās Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Jaroslavļas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:LGBT tiesības Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas ASV sankcijas]] i1tyuceb34nfmxw8hdto3wc889hywkr 4466349 4466348 2026-05-10T20:21:31Z Votre Provocateur 111653 4466349 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jeļena Mizuļina | vārds_orģ = ''Елена Борисовна Мизулина'' | attēls = Elena_Mizulina,_2016.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]] | term_sākums = 2015. gada 23. septembris | term_beigas = 2023. gada 16. septembris | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums2 = 1995 | term_beigas2 = 2004 | amats3 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums3 = 2007 | term_beigas3 = 2015 | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1954|12|9}} | dzim_vieta = [[Buja]], [[Kostromas apgabals]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]], [[Jabloko]], [[Labējo spēku savienība]], [[Taisnīgā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = Boriss Dmitrijevs | māte = | dzīvesb = Mihails Mizuļins | bērni = Nikolajs Mizuļins, [[Jekaterina Mizuļina]] | profesija = juriste, politiķe | alma_mater = Jaroslavļas Valsts universitāte | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jeļena Mizuļina''' ({{val|ru|Елена Борисовна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1954|12|9}} [[Buja|Bujā]], [[Kostromas apgabals|Kostromas apgabalā]]) ir [[Krievija]]s juriste, valsts un politiskā darbiniece. Viņa bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte, Valsts domes Ģimenes, sieviešu un bērnu lietu komitejas priekšsēdētāja un [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://council.gov.ru/structure/person/1044/ |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |access-date=2026-05-10}}</ref> Mizuļina ir juridisko zinātņu doktore, profesore un Krievijas Federācijas nopelniem bagātā juriste. Plašu atpazīstamību viņa ieguva ar likumdošanas iniciatīvām ģimenes politikas, bērnu aizsardzības, interneta regulācijas, adopcijas, abortu, reliģijas, tikumības un [[LGBT]] jautājumos. Viņas darbība Krievijā un ārvalstīs ir izraisījusi plašas diskusijas un kritiku. Jeļena Mizuļina ir [[Jekaterina Mizuļina|Jekaterinas Mizuļinas]], Droša interneta līgas vadītājas, māte. == Dzīvesgājums == Jeļena Mizuļina, dzimusi Dmitrijeva, piedzima 1954. gada 9. decembrī Bujā, Kostromas apgabalā. 1977. gadā viņa absolvēja Jaroslavļas Valsts universitātes Vēstures un tiesību fakultāti, iegūstot juristes kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.ru/encyclopedia/person/mizulina-elena-borisovna |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=ТАСС |access-date=2026-05-10}}</ref> Pēc studijām viņa strādāja Jaroslavļas Valsts universitātē. 1980. gados Mizuļina nodarbojās ar akadēmisko darbu tiesību zinātnē un valsts tiesību vēsturē. 1992. gadā viņa aizstāvēja juridisko zinātņu doktora disertāciju par kriminālprocesa problēmām. Līdz 1991. gadam Mizuļina bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]]s biedre. Pēc PSRS sabrukuma viņa iesaistījās Krievijas parlamentārajā politikā un vairākkārt mainīja politisko piederību. == Politiskā darbība == 1993. gadā Mizuļina tika ievēlēta pirmajā [[Krievijas Federācijas padome]]s sastāvā. Tajā viņa darbojās konstitucionālās likumdošanas un tiesu juridisko jautājumu jomā. 1995. gadā viņa tika ievēlēta [[Krievijas Valsts dome]]s II sasaukumā no partijas [[Jabloko]]. Valsts domē viņa darbojās likumdošanas, tiesu reformas un konstitucionālo tiesību jautājumos. 1999. gadā viņa bija iesaistīta juridiskajā darbā, kas saistīts ar neveiksmīgo impīčmenta procedūru pret Krievijas prezidentu [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]]. 1999. gadā Mizuļina atkārtoti tika ievēlēta Valsts domē. Šajā periodā viņa bija saistīta ar liberālajām un labēji centriskajām politiskajām aprindām, tostarp ar ''[[Jabloko]]'' un [[Labējo spēku savienība|Labējo spēku savienību]]. 2007. gadā viņa tika ievēlēta Valsts domē no partijas [[Taisnīgā Krievija]]. No 2008. gada viņa vadīja Valsts domes Ģimenes, sieviešu un bērnu lietu komiteju. Šajā amatā viņa kļuva par vienu no redzamākajām konservatīvās sociālās politikas pārstāvēm Krievijas parlamentā. 2015. gada 23. septembrī Mizuļina kļuva par Krievijas Federācijas padomes locekli no Omskas apgabala. Federācijas padomē viņa darbojās konstitucionālās likumdošanas un valsts celtniecības jautājumos. Viņas pilnvaras Federācijas padomē beidzās 2023. gada 16. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://council.gov.ru/services/reference/9156/ |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |access-date=2026-05-10}}</ref> == Likumdošanas iniciatīvas == Jeļena Mizuļina ir pazīstama kā vairāku rezonansi izraisījušu likumdošanas iniciatīvu autore vai līdzautore. Viņas darbība īpaši saistīta ar bērnu aizsardzību, ģimenes politiku, informācijas telpas regulāciju un tā saukto tradicionālo vērtību aizsardzību. Viņa piedalījās 2010. gada federālā likuma “Par bērnu aizsardzību no informācijas, kas kaitē viņu veselībai un attīstībai” izstrādē. Šis likums noteica informācijas vecuma marķēšanu un ierobežojumus saturam, ko Krievijas valsts institūcijas uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. 2012. gadā Mizuļina bija viena no iniciatorēm likumam, kas paredzēja aizliegto interneta vietņu reģistra izveidi. Kritiķi šo iniciatīvu raksturoja kā pamatu interneta cenzūras paplašināšanai Krievijā. Mizuļina bija saistīta arī ar tā saukto “Dimas Jakovļeva likumu”, kas aizliedza ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas. Šis likums tika pieņemts kā politiska atbilde uz ASV Magnitska likumu un izraisīja plašu kritiku gan Krievijā, gan ārvalstīs. Viņa atbalstīja arī likumus, kas ierobežoja tā saukto “netradicionālo seksuālo attiecību propagandu” nepilngadīgo vidū. Šie likumi tika plaši kritizēti starptautisko cilvēktiesību organizāciju vidū kā diskriminējoši pret LGBT personām. == Uzskati == Mizuļina sevi pozicionējusi kā ģimenes, bērnu un tradicionālo vērtību aizstāvi. Viņa atbalstījusi stingrāku valsts kontroli pār informācijas vidi, ierobežojumus mediju un interneta saturam, kā arī konservatīvu ģimenes politiku. Viņa vairākkārt uzstājusies par abortu ierobežošanu, tostarp par to izņemšanu no obligātās medicīniskās apdrošināšanas sistēmas atsevišķos gadījumos un stingrāku regulējumu privātajām medicīnas iestādēm. Ģimenes politikas jautājumos Mizuļina uzsvērusi daudzbērnu ģimenes modeli, laulības institūta stiprināšanu un valsts atbalstu tradicionālai ģimenei. Vienlaikus viņas priekšlikumi par šķiršanās, adopcijas, abortu un seksuālās audzināšanas jautājumiem bieži izraisīja asas debates. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizuļinas darbība Krievijas sabiedrībā vērtēta pretrunīgi. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu tiesību, ģimenes un sabiedriskās morāles aizstāvi. Kritiķi norāda, ka viņas likumdošanas iniciatīvas veicinājušas cenzūru, cilvēktiesību ierobežošanu, diskrimināciju un valsts iejaukšanos privātajā dzīvē. Īpaši plašu kritiku izraisīja viņas atbalsts interneta ierobežošanai, LGBT tematikas aizliegumiem publiskajā telpā un priekšlikumiem abortu regulācijas pastiprināšanai. Krievijas un ārvalstu medijos viņa bieži aprakstīta kā viena no redzamākajām sociāli konservatīvās likumdošanas virzītājām Krievijā. 2012. gadā Krievijas Vikipēdijas kopiena rīkoja protestu pret likumprojektu par aizliegto vietņu reģistru. Mizuļina publiski noraidīja apgalvojumus, ka likumprojekts ievieš cenzūru, un apgalvoja, ka tā mērķis ir bērnu aizsardzība. == Sankcijas == 2014. gadā pēc Krievijas īstenotās [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] Mizuļina tika iekļauta vairāku valstu sankciju sarakstos. Kanāda viņu iekļāva sankciju sarakstā 2014. gada 17. martā kā vienu no Krievijas amatpersonām, kuras bija politiski atbildīgas par krīzi Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.canada.ca/en/news/archive/2014/03/sanctions-list.html |title=Sanctions list |publisher=Government of Canada |date=2014-03-17 |access-date=2026-05-10}}</ref> Eiropas Savienības sankciju dokumentos Mizuļina minēta saistībā ar atbalstu Krievijas politikai pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. ES sankciju pamatojumā norādīts, ka viņa 2022. gada 22. februārī Federācijas padomē atbalstīja līgumu ratifikāciju ar pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas struktūrām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 |title=Council Decision 2014/145/CFSP — consolidated text |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-05-10}}</ref> Mizuļina ir bijusi pakļauta arī ASV, Apvienotās Karalistes, Ukrainas, Šveices un citu valstu sankcijām saistībā ar Krievijas politiku pret Ukrainu. == Personīgā dzīve == Jeļena Mizuļina ir precējusies ar Mihailu Mizuļinu. Ģimenē ir divi bērni — dēls Nikolajs un meita Jekaterina. Jekaterina Mizuļina ir Krievijas sabiedriskā darbiniece un Droša interneta līgas vadītāja. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://council.gov.ru/structure/person/1044/ Profils Krievijas Federācijas padomē] {{ru ikona}} * [https://tass.ru/encyclopedia/person/mizulina-elena-borisovna Biogrāfija TASS enciklopēdijā] {{ru ikona}} * [https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 ES sankciju dokumenti] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jelena}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] [[Kategorija:Krievijas Valsts domes deputāti]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas padomes locekļi]] [[Kategorija:Jabloko politiķi]] [[Kategorija:Taisnīgās Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Jaroslavļas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:LGBT tiesības Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas ASV sankcijas]] hryz6rfx939uitpg38c7mjhd6wzhmq8 4466352 4466349 2026-05-10T20:22:44Z Votre Provocateur 111653 4466352 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jeļena Mizuļina | vārds_orģ = ''Елена Борисовна Мизулина'' | attēls = Elena_Mizulina,_2016.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]] | term_sākums = 2015. gada 23. septembris | term_beigas = 2023. gada 16. septembris | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums2 = 1995 | term_beigas2 = 2004 | amats3 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums3 = 2007 | term_beigas3 = 2015 | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1954|12|9}} | dzim_vieta = [[Buja]], [[Kostromas apgabals]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]], [[Jabloko]], [[Labējo spēku savienība]], [[Taisnīgā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = Boriss Dmitrijevs | māte = | dzīvesb = Mihails Mizuļins | bērni = Nikolajs Mizuļins, [[Jekaterina Mizuļina]] | profesija = juriste, politiķe | alma_mater = Jaroslavļas Valsts universitāte | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jeļena Mizuļina''' ({{val|ru|Елена Борисовна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1954|12|9}} [[Buja|Bujā]], [[Kostromas apgabals|Kostromas apgabalā]]) ir [[Krievija]]s juriste, valsts un politiskā darbiniece. Viņa bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte, Valsts domes Ģimenes, sieviešu un bērnu lietu komitejas priekšsēdētāja un [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://council.gov.ru/structure/person/1044/ |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |access-date=2026-05-10}}</ref> Mizuļina ir juridisko zinātņu doktore, profesore un Krievijas Federācijas nopelniem bagātā juriste. Plašu atpazīstamību viņa ieguva ar likumdošanas iniciatīvām ģimenes politikas, bērnu aizsardzības, interneta regulācijas, adopcijas, abortu, reliģijas, tikumības un [[LGBT]] jautājumos. Viņas darbība Krievijā un ārvalstīs ir izraisījusi plašas diskusijas un kritiku. Jeļena Mizuļina ir [[Jekaterina Mizuļina|Jekaterinas Mizuļinas]], Droša interneta līgas vadītājas, māte. == Dzīvesgājums == Jeļena Mizuļina, dzimusi Dmitrijeva, piedzima 1954. gada 9. decembrī Bujā, Kostromas apgabalā. 1977. gadā viņa absolvēja Jaroslavļas Valsts universitātes Vēstures un tiesību fakultāti, iegūstot juristes kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.ru/encyclopedia/person/mizulina-elena-borisovna |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=ТАСС |access-date=2026-05-10}}</ref> Pēc studijām viņa strādāja Jaroslavļas Valsts universitātē. 1980. gados Mizuļina nodarbojās ar akadēmisko darbu tiesību zinātnē un valsts tiesību vēsturē. 1992. gadā viņa aizstāvēja juridisko zinātņu doktora disertāciju par kriminālprocesa problēmām. Līdz 1991. gadam Mizuļina bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]]s biedre. Pēc PSRS sabrukuma viņa iesaistījās Krievijas parlamentārajā politikā un vairākkārt mainīja politisko piederību. == Politiskā darbība == 1993. gadā Mizuļina tika ievēlēta pirmajā [[Krievijas Federācijas padome]]s sastāvā. Tajā viņa darbojās konstitucionālās likumdošanas un tiesu juridisko jautājumu jomā. 1995. gadā viņa tika ievēlēta [[Krievijas Valsts dome]]s II sasaukumā no partijas [[Jabloko]]. Valsts domē viņa darbojās likumdošanas, tiesu reformas un konstitucionālo tiesību jautājumos. 1999. gadā viņa bija iesaistīta juridiskajā darbā, kas saistīts ar neveiksmīgo impīčmenta procedūru pret Krievijas prezidentu [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]]. 1999. gadā Mizuļina atkārtoti tika ievēlēta Valsts domē. Šajā periodā viņa bija saistīta ar liberālajām un labēji centriskajām politiskajām aprindām, tostarp ar ''[[Jabloko]]'' un [[Labējo spēku savienība|Labējo spēku savienību]]. 2007. gadā viņa tika ievēlēta Valsts domē no partijas [[Taisnīgā Krievija]]. No 2008. gada viņa vadīja Valsts domes Ģimenes, sieviešu un bērnu lietu komiteju. Šajā amatā viņa kļuva par vienu no redzamākajām konservatīvās sociālās politikas pārstāvēm Krievijas parlamentā. 2015. gada 23. septembrī Mizuļina kļuva par Krievijas Federācijas padomes locekli no Omskas apgabala. Federācijas padomē viņa darbojās konstitucionālās likumdošanas un valsts celtniecības jautājumos. Viņas pilnvaras Federācijas padomē beidzās 2023. gada 16. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://council.gov.ru/services/reference/9156/ |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |access-date=2026-05-10}}</ref> == Likumdošanas iniciatīvas == Jeļena Mizuļina ir pazīstama kā vairāku rezonansi izraisījušu likumdošanas iniciatīvu autore vai līdzautore. Viņas darbība īpaši saistīta ar bērnu aizsardzību, ģimenes politiku, informācijas telpas regulāciju un tā saukto tradicionālo vērtību aizsardzību. Viņa piedalījās 2010. gada federālā likuma “Par bērnu aizsardzību no informācijas, kas kaitē viņu veselībai un attīstībai” izstrādē. Šis likums noteica informācijas vecuma marķēšanu un ierobežojumus saturam, ko Krievijas valsts institūcijas uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. 2012. gadā Mizuļina bija viena no iniciatorēm likumam, kas paredzēja aizliegto interneta vietņu reģistra izveidi. Kritiķi šo iniciatīvu raksturoja kā pamatu interneta cenzūras paplašināšanai Krievijā. Mizuļina bija saistīta arī ar tā saukto “[[Dimas Jakovļeva likums|Dimas Jakovļeva likumu]]”, kas aizliedza ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas. Šis likums tika pieņemts kā politiska atbilde uz ASV Magnitska likumu un izraisīja plašu kritiku gan Krievijā, gan ārvalstīs. Viņa atbalstīja arī likumus, kas ierobežoja tā saukto “netradicionālo seksuālo attiecību propagandu” nepilngadīgo vidū. Šie likumi tika plaši kritizēti starptautisko cilvēktiesību organizāciju vidū kā diskriminējoši pret LGBT personām. == Uzskati == Mizuļina sevi pozicionējusi kā ģimenes, bērnu un tradicionālo vērtību aizstāvi. Viņa atbalstījusi stingrāku valsts kontroli pār informācijas vidi, ierobežojumus mediju un interneta saturam, kā arī konservatīvu ģimenes politiku. Viņa vairākkārt uzstājusies par abortu ierobežošanu, tostarp par to izņemšanu no obligātās medicīniskās apdrošināšanas sistēmas atsevišķos gadījumos un stingrāku regulējumu privātajām medicīnas iestādēm. Ģimenes politikas jautājumos Mizuļina uzsvērusi daudzbērnu ģimenes modeli, laulības institūta stiprināšanu un valsts atbalstu tradicionālai ģimenei. Vienlaikus viņas priekšlikumi par šķiršanās, adopcijas, abortu un seksuālās audzināšanas jautājumiem bieži izraisīja asas debates. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizuļinas darbība Krievijas sabiedrībā vērtēta pretrunīgi. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu tiesību, ģimenes un sabiedriskās morāles aizstāvi. Kritiķi norāda, ka viņas likumdošanas iniciatīvas veicinājušas cenzūru, cilvēktiesību ierobežošanu, diskrimināciju un valsts iejaukšanos privātajā dzīvē. Īpaši plašu kritiku izraisīja viņas atbalsts interneta ierobežošanai, LGBT tematikas aizliegumiem publiskajā telpā un priekšlikumiem abortu regulācijas pastiprināšanai. Krievijas un ārvalstu medijos viņa bieži aprakstīta kā viena no redzamākajām sociāli konservatīvās likumdošanas virzītājām Krievijā. 2012. gadā Krievijas Vikipēdijas kopiena rīkoja protestu pret likumprojektu par aizliegto vietņu reģistru. Mizuļina publiski noraidīja apgalvojumus, ka likumprojekts ievieš cenzūru, un apgalvoja, ka tā mērķis ir bērnu aizsardzība. == Sankcijas == 2014. gadā pēc Krievijas īstenotās [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] Mizuļina tika iekļauta vairāku valstu sankciju sarakstos. Kanāda viņu iekļāva sankciju sarakstā 2014. gada 17. martā kā vienu no Krievijas amatpersonām, kuras bija politiski atbildīgas par krīzi Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.canada.ca/en/news/archive/2014/03/sanctions-list.html |title=Sanctions list |publisher=Government of Canada |date=2014-03-17 |access-date=2026-05-10}}</ref> Eiropas Savienības sankciju dokumentos Mizuļina minēta saistībā ar atbalstu Krievijas politikai pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. ES sankciju pamatojumā norādīts, ka viņa 2022. gada 22. februārī Federācijas padomē atbalstīja līgumu ratifikāciju ar pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas struktūrām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 |title=Council Decision 2014/145/CFSP — consolidated text |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-05-10}}</ref> Mizuļina ir bijusi pakļauta arī ASV, Apvienotās Karalistes, Ukrainas, Šveices un citu valstu sankcijām saistībā ar Krievijas politiku pret Ukrainu. == Personīgā dzīve == Jeļena Mizuļina ir precējusies ar Mihailu Mizuļinu. Ģimenē ir divi bērni — dēls Nikolajs un meita Jekaterina. Jekaterina Mizuļina ir Krievijas sabiedriskā darbiniece un Droša interneta līgas vadītāja. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://council.gov.ru/structure/person/1044/ Profils Krievijas Federācijas padomē] {{ru ikona}} * [https://tass.ru/encyclopedia/person/mizulina-elena-borisovna Biogrāfija TASS enciklopēdijā] {{ru ikona}} * [https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 ES sankciju dokumenti] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jelena}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] [[Kategorija:Krievijas Valsts domes deputāti]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas padomes locekļi]] [[Kategorija:Jabloko politiķi]] [[Kategorija:Taisnīgās Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Jaroslavļas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:LGBT tiesības Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas ASV sankcijas]] d7ktb66usnm79gwee795lks6sp262bl 4466353 4466352 2026-05-10T20:23:19Z Votre Provocateur 111653 4466353 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jeļena Mizuļina | vārds_orģ = ''Елена Борисовна Мизулина'' | attēls = Elena_Mizulina,_2016.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]] | term_sākums = 2015. gada 23. septembris | term_beigas = 2023. gada 16. septembris | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums2 = 1995 | term_beigas2 = 2004 | amats3 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums3 = 2007 | term_beigas3 = 2015 | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1954|12|9}} | dzim_vieta = [[Buja]], [[Kostromas apgabals]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]], [[Jabloko]], [[Labējo spēku savienība]], [[Taisnīgā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = Boriss Dmitrijevs | māte = | dzīvesb = Mihails Mizuļins | bērni = Nikolajs Mizuļins, [[Jekaterina Mizuļina]] | profesija = juriste, politiķe | alma_mater = Jaroslavļas Valsts universitāte | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jeļena Mizuļina''' ({{val|ru|Елена Борисовна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1954|12|9}} [[Buja|Bujā]], [[Kostromas apgabals|Kostromas apgabalā]]) ir [[Krievija]]s juriste, valsts un politiskā darbiniece. Viņa bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte, Valsts domes Ģimenes, sieviešu un bērnu lietu komitejas priekšsēdētāja un [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://council.gov.ru/structure/person/1044/ |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |access-date=2026-05-10}}</ref> Mizuļina ir juridisko zinātņu doktore, profesore un Krievijas Federācijas nopelniem bagātā juriste. Plašu atpazīstamību viņa ieguva ar likumdošanas iniciatīvām ģimenes politikas, bērnu aizsardzības, interneta regulācijas, adopcijas, abortu, reliģijas, tikumības un [[LGBT]] jautājumos. Viņas darbība Krievijā un ārvalstīs ir izraisījusi plašas diskusijas un kritiku. Jeļena Mizuļina ir [[Jekaterina Mizuļina|Jekaterinas Mizuļinas]] māte. == Dzīvesgājums == Jeļena Mizuļina, dzimusi Dmitrijeva, piedzima 1954. gada 9. decembrī Bujā, Kostromas apgabalā. 1977. gadā viņa absolvēja Jaroslavļas Valsts universitātes Vēstures un tiesību fakultāti, iegūstot juristes kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.ru/encyclopedia/person/mizulina-elena-borisovna |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=ТАСС |access-date=2026-05-10}}</ref> Pēc studijām viņa strādāja Jaroslavļas Valsts universitātē. 1980. gados Mizuļina nodarbojās ar akadēmisko darbu tiesību zinātnē un valsts tiesību vēsturē. 1992. gadā viņa aizstāvēja juridisko zinātņu doktora disertāciju par kriminālprocesa problēmām. Līdz 1991. gadam Mizuļina bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]]s biedre. Pēc PSRS sabrukuma viņa iesaistījās Krievijas parlamentārajā politikā un vairākkārt mainīja politisko piederību. == Politiskā darbība == 1993. gadā Mizuļina tika ievēlēta pirmajā [[Krievijas Federācijas padome]]s sastāvā. Tajā viņa darbojās konstitucionālās likumdošanas un tiesu juridisko jautājumu jomā. 1995. gadā viņa tika ievēlēta [[Krievijas Valsts dome]]s II sasaukumā no partijas [[Jabloko]]. Valsts domē viņa darbojās likumdošanas, tiesu reformas un konstitucionālo tiesību jautājumos. 1999. gadā viņa bija iesaistīta juridiskajā darbā, kas saistīts ar neveiksmīgo impīčmenta procedūru pret Krievijas prezidentu [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]]. 1999. gadā Mizuļina atkārtoti tika ievēlēta Valsts domē. Šajā periodā viņa bija saistīta ar liberālajām un labēji centriskajām politiskajām aprindām, tostarp ar ''[[Jabloko]]'' un [[Labējo spēku savienība|Labējo spēku savienību]]. 2007. gadā viņa tika ievēlēta Valsts domē no partijas [[Taisnīgā Krievija]]. No 2008. gada viņa vadīja Valsts domes Ģimenes, sieviešu un bērnu lietu komiteju. Šajā amatā viņa kļuva par vienu no redzamākajām konservatīvās sociālās politikas pārstāvēm Krievijas parlamentā. 2015. gada 23. septembrī Mizuļina kļuva par Krievijas Federācijas padomes locekli no Omskas apgabala. Federācijas padomē viņa darbojās konstitucionālās likumdošanas un valsts celtniecības jautājumos. Viņas pilnvaras Federācijas padomē beidzās 2023. gada 16. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://council.gov.ru/services/reference/9156/ |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |access-date=2026-05-10}}</ref> == Likumdošanas iniciatīvas == Jeļena Mizuļina ir pazīstama kā vairāku rezonansi izraisījušu likumdošanas iniciatīvu autore vai līdzautore. Viņas darbība īpaši saistīta ar bērnu aizsardzību, ģimenes politiku, informācijas telpas regulāciju un tā saukto tradicionālo vērtību aizsardzību. Viņa piedalījās 2010. gada federālā likuma “Par bērnu aizsardzību no informācijas, kas kaitē viņu veselībai un attīstībai” izstrādē. Šis likums noteica informācijas vecuma marķēšanu un ierobežojumus saturam, ko Krievijas valsts institūcijas uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. 2012. gadā Mizuļina bija viena no iniciatorēm likumam, kas paredzēja aizliegto interneta vietņu reģistra izveidi. Kritiķi šo iniciatīvu raksturoja kā pamatu interneta cenzūras paplašināšanai Krievijā. Mizuļina bija saistīta arī ar tā saukto “[[Dimas Jakovļeva likums|Dimas Jakovļeva likumu]]”, kas aizliedza ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas. Šis likums tika pieņemts kā politiska atbilde uz ASV Magnitska likumu un izraisīja plašu kritiku gan Krievijā, gan ārvalstīs. Viņa atbalstīja arī likumus, kas ierobežoja tā saukto “netradicionālo seksuālo attiecību propagandu” nepilngadīgo vidū. Šie likumi tika plaši kritizēti starptautisko cilvēktiesību organizāciju vidū kā diskriminējoši pret LGBT personām. == Uzskati == Mizuļina sevi pozicionējusi kā ģimenes, bērnu un tradicionālo vērtību aizstāvi. Viņa atbalstījusi stingrāku valsts kontroli pār informācijas vidi, ierobežojumus mediju un interneta saturam, kā arī konservatīvu ģimenes politiku. Viņa vairākkārt uzstājusies par abortu ierobežošanu, tostarp par to izņemšanu no obligātās medicīniskās apdrošināšanas sistēmas atsevišķos gadījumos un stingrāku regulējumu privātajām medicīnas iestādēm. Ģimenes politikas jautājumos Mizuļina uzsvērusi daudzbērnu ģimenes modeli, laulības institūta stiprināšanu un valsts atbalstu tradicionālai ģimenei. Vienlaikus viņas priekšlikumi par šķiršanās, adopcijas, abortu un seksuālās audzināšanas jautājumiem bieži izraisīja asas debates. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizuļinas darbība Krievijas sabiedrībā vērtēta pretrunīgi. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu tiesību, ģimenes un sabiedriskās morāles aizstāvi. Kritiķi norāda, ka viņas likumdošanas iniciatīvas veicinājušas cenzūru, cilvēktiesību ierobežošanu, diskrimināciju un valsts iejaukšanos privātajā dzīvē. Īpaši plašu kritiku izraisīja viņas atbalsts interneta ierobežošanai, LGBT tematikas aizliegumiem publiskajā telpā un priekšlikumiem abortu regulācijas pastiprināšanai. Krievijas un ārvalstu medijos viņa bieži aprakstīta kā viena no redzamākajām sociāli konservatīvās likumdošanas virzītājām Krievijā. 2012. gadā Krievijas Vikipēdijas kopiena rīkoja protestu pret likumprojektu par aizliegto vietņu reģistru. Mizuļina publiski noraidīja apgalvojumus, ka likumprojekts ievieš cenzūru, un apgalvoja, ka tā mērķis ir bērnu aizsardzība. == Sankcijas == 2014. gadā pēc Krievijas īstenotās [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] Mizuļina tika iekļauta vairāku valstu sankciju sarakstos. Kanāda viņu iekļāva sankciju sarakstā 2014. gada 17. martā kā vienu no Krievijas amatpersonām, kuras bija politiski atbildīgas par krīzi Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.canada.ca/en/news/archive/2014/03/sanctions-list.html |title=Sanctions list |publisher=Government of Canada |date=2014-03-17 |access-date=2026-05-10}}</ref> Eiropas Savienības sankciju dokumentos Mizuļina minēta saistībā ar atbalstu Krievijas politikai pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. ES sankciju pamatojumā norādīts, ka viņa 2022. gada 22. februārī Federācijas padomē atbalstīja līgumu ratifikāciju ar pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas struktūrām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 |title=Council Decision 2014/145/CFSP — consolidated text |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-05-10}}</ref> Mizuļina ir bijusi pakļauta arī ASV, Apvienotās Karalistes, Ukrainas, Šveices un citu valstu sankcijām saistībā ar Krievijas politiku pret Ukrainu. == Personīgā dzīve == Jeļena Mizuļina ir precējusies ar Mihailu Mizuļinu. Ģimenē ir divi bērni — dēls Nikolajs un meita Jekaterina. Jekaterina Mizuļina ir Krievijas sabiedriskā darbiniece un Droša interneta līgas vadītāja. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://council.gov.ru/structure/person/1044/ Profils Krievijas Federācijas padomē] {{ru ikona}} * [https://tass.ru/encyclopedia/person/mizulina-elena-borisovna Biogrāfija TASS enciklopēdijā] {{ru ikona}} * [https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 ES sankciju dokumenti] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jelena}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] [[Kategorija:Krievijas Valsts domes deputāti]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas padomes locekļi]] [[Kategorija:Jabloko politiķi]] [[Kategorija:Taisnīgās Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Jaroslavļas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:LGBT tiesības Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas ASV sankcijas]] 30ekv2qe8mtfot7kro1g7t2in9v6c6p 4466583 4466353 2026-05-11T11:06:26Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Jeļena Mizulina]] uz [[Jeļena Mizuļina]]: atveidošana 4466353 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jeļena Mizuļina | vārds_orģ = ''Елена Борисовна Мизулина'' | attēls = Elena_Mizulina,_2016.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]] | term_sākums = 2015. gada 23. septembris | term_beigas = 2023. gada 16. septembris | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums2 = 1995 | term_beigas2 = 2004 | amats3 = [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte | term_sākums3 = 2007 | term_beigas3 = 2015 | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1954|12|9}} | dzim_vieta = [[Buja]], [[Kostromas apgabals]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]], [[Jabloko]], [[Labējo spēku savienība]], [[Taisnīgā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = Boriss Dmitrijevs | māte = | dzīvesb = Mihails Mizuļins | bērni = Nikolajs Mizuļins, [[Jekaterina Mizuļina]] | profesija = juriste, politiķe | alma_mater = Jaroslavļas Valsts universitāte | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jeļena Mizuļina''' ({{val|ru|Елена Борисовна Мизулина}}; dzimusi {{dat|1954|12|9}} [[Buja|Bujā]], [[Kostromas apgabals|Kostromas apgabalā]]) ir [[Krievija]]s juriste, valsts un politiskā darbiniece. Viņa bijusi [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte, Valsts domes Ģimenes, sieviešu un bērnu lietu komitejas priekšsēdētāja un [[Krievijas Federācijas padome]]s locekle no [[Omskas apgabals|Omskas apgabala]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://council.gov.ru/structure/person/1044/ |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |access-date=2026-05-10}}</ref> Mizuļina ir juridisko zinātņu doktore, profesore un Krievijas Federācijas nopelniem bagātā juriste. Plašu atpazīstamību viņa ieguva ar likumdošanas iniciatīvām ģimenes politikas, bērnu aizsardzības, interneta regulācijas, adopcijas, abortu, reliģijas, tikumības un [[LGBT]] jautājumos. Viņas darbība Krievijā un ārvalstīs ir izraisījusi plašas diskusijas un kritiku. Jeļena Mizuļina ir [[Jekaterina Mizuļina|Jekaterinas Mizuļinas]] māte. == Dzīvesgājums == Jeļena Mizuļina, dzimusi Dmitrijeva, piedzima 1954. gada 9. decembrī Bujā, Kostromas apgabalā. 1977. gadā viņa absolvēja Jaroslavļas Valsts universitātes Vēstures un tiesību fakultāti, iegūstot juristes kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.ru/encyclopedia/person/mizulina-elena-borisovna |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=ТАСС |access-date=2026-05-10}}</ref> Pēc studijām viņa strādāja Jaroslavļas Valsts universitātē. 1980. gados Mizuļina nodarbojās ar akadēmisko darbu tiesību zinātnē un valsts tiesību vēsturē. 1992. gadā viņa aizstāvēja juridisko zinātņu doktora disertāciju par kriminālprocesa problēmām. Līdz 1991. gadam Mizuļina bija [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]]s biedre. Pēc PSRS sabrukuma viņa iesaistījās Krievijas parlamentārajā politikā un vairākkārt mainīja politisko piederību. == Politiskā darbība == 1993. gadā Mizuļina tika ievēlēta pirmajā [[Krievijas Federācijas padome]]s sastāvā. Tajā viņa darbojās konstitucionālās likumdošanas un tiesu juridisko jautājumu jomā. 1995. gadā viņa tika ievēlēta [[Krievijas Valsts dome]]s II sasaukumā no partijas [[Jabloko]]. Valsts domē viņa darbojās likumdošanas, tiesu reformas un konstitucionālo tiesību jautājumos. 1999. gadā viņa bija iesaistīta juridiskajā darbā, kas saistīts ar neveiksmīgo impīčmenta procedūru pret Krievijas prezidentu [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]]. 1999. gadā Mizuļina atkārtoti tika ievēlēta Valsts domē. Šajā periodā viņa bija saistīta ar liberālajām un labēji centriskajām politiskajām aprindām, tostarp ar ''[[Jabloko]]'' un [[Labējo spēku savienība|Labējo spēku savienību]]. 2007. gadā viņa tika ievēlēta Valsts domē no partijas [[Taisnīgā Krievija]]. No 2008. gada viņa vadīja Valsts domes Ģimenes, sieviešu un bērnu lietu komiteju. Šajā amatā viņa kļuva par vienu no redzamākajām konservatīvās sociālās politikas pārstāvēm Krievijas parlamentā. 2015. gada 23. septembrī Mizuļina kļuva par Krievijas Federācijas padomes locekli no Omskas apgabala. Federācijas padomē viņa darbojās konstitucionālās likumdošanas un valsts celtniecības jautājumos. Viņas pilnvaras Federācijas padomē beidzās 2023. gada 16. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://council.gov.ru/services/reference/9156/ |title=Мизулина Елена Борисовна |publisher=Совет Федерации Федерального Собрания Российской Федерации |access-date=2026-05-10}}</ref> == Likumdošanas iniciatīvas == Jeļena Mizuļina ir pazīstama kā vairāku rezonansi izraisījušu likumdošanas iniciatīvu autore vai līdzautore. Viņas darbība īpaši saistīta ar bērnu aizsardzību, ģimenes politiku, informācijas telpas regulāciju un tā saukto tradicionālo vērtību aizsardzību. Viņa piedalījās 2010. gada federālā likuma “Par bērnu aizsardzību no informācijas, kas kaitē viņu veselībai un attīstībai” izstrādē. Šis likums noteica informācijas vecuma marķēšanu un ierobežojumus saturam, ko Krievijas valsts institūcijas uzskata par kaitīgu nepilngadīgajiem. 2012. gadā Mizuļina bija viena no iniciatorēm likumam, kas paredzēja aizliegto interneta vietņu reģistra izveidi. Kritiķi šo iniciatīvu raksturoja kā pamatu interneta cenzūras paplašināšanai Krievijā. Mizuļina bija saistīta arī ar tā saukto “[[Dimas Jakovļeva likums|Dimas Jakovļeva likumu]]”, kas aizliedza ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas. Šis likums tika pieņemts kā politiska atbilde uz ASV Magnitska likumu un izraisīja plašu kritiku gan Krievijā, gan ārvalstīs. Viņa atbalstīja arī likumus, kas ierobežoja tā saukto “netradicionālo seksuālo attiecību propagandu” nepilngadīgo vidū. Šie likumi tika plaši kritizēti starptautisko cilvēktiesību organizāciju vidū kā diskriminējoši pret LGBT personām. == Uzskati == Mizuļina sevi pozicionējusi kā ģimenes, bērnu un tradicionālo vērtību aizstāvi. Viņa atbalstījusi stingrāku valsts kontroli pār informācijas vidi, ierobežojumus mediju un interneta saturam, kā arī konservatīvu ģimenes politiku. Viņa vairākkārt uzstājusies par abortu ierobežošanu, tostarp par to izņemšanu no obligātās medicīniskās apdrošināšanas sistēmas atsevišķos gadījumos un stingrāku regulējumu privātajām medicīnas iestādēm. Ģimenes politikas jautājumos Mizuļina uzsvērusi daudzbērnu ģimenes modeli, laulības institūta stiprināšanu un valsts atbalstu tradicionālai ģimenei. Vienlaikus viņas priekšlikumi par šķiršanās, adopcijas, abortu un seksuālās audzināšanas jautājumiem bieži izraisīja asas debates. == Sabiedriskā rezonanse un kritika == Mizuļinas darbība Krievijas sabiedrībā vērtēta pretrunīgi. Atbalstītāji viņu raksturo kā bērnu tiesību, ģimenes un sabiedriskās morāles aizstāvi. Kritiķi norāda, ka viņas likumdošanas iniciatīvas veicinājušas cenzūru, cilvēktiesību ierobežošanu, diskrimināciju un valsts iejaukšanos privātajā dzīvē. Īpaši plašu kritiku izraisīja viņas atbalsts interneta ierobežošanai, LGBT tematikas aizliegumiem publiskajā telpā un priekšlikumiem abortu regulācijas pastiprināšanai. Krievijas un ārvalstu medijos viņa bieži aprakstīta kā viena no redzamākajām sociāli konservatīvās likumdošanas virzītājām Krievijā. 2012. gadā Krievijas Vikipēdijas kopiena rīkoja protestu pret likumprojektu par aizliegto vietņu reģistru. Mizuļina publiski noraidīja apgalvojumus, ka likumprojekts ievieš cenzūru, un apgalvoja, ka tā mērķis ir bērnu aizsardzība. == Sankcijas == 2014. gadā pēc Krievijas īstenotās [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] Mizuļina tika iekļauta vairāku valstu sankciju sarakstos. Kanāda viņu iekļāva sankciju sarakstā 2014. gada 17. martā kā vienu no Krievijas amatpersonām, kuras bija politiski atbildīgas par krīzi Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.canada.ca/en/news/archive/2014/03/sanctions-list.html |title=Sanctions list |publisher=Government of Canada |date=2014-03-17 |access-date=2026-05-10}}</ref> Eiropas Savienības sankciju dokumentos Mizuļina minēta saistībā ar atbalstu Krievijas politikai pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. ES sankciju pamatojumā norādīts, ka viņa 2022. gada 22. februārī Federācijas padomē atbalstīja līgumu ratifikāciju ar pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas struktūrām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 |title=Council Decision 2014/145/CFSP — consolidated text |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-05-10}}</ref> Mizuļina ir bijusi pakļauta arī ASV, Apvienotās Karalistes, Ukrainas, Šveices un citu valstu sankcijām saistībā ar Krievijas politiku pret Ukrainu. == Personīgā dzīve == Jeļena Mizuļina ir precējusies ar Mihailu Mizuļinu. Ģimenē ir divi bērni — dēls Nikolajs un meita Jekaterina. Jekaterina Mizuļina ir Krievijas sabiedriskā darbiniece un Droša interneta līgas vadītāja. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://council.gov.ru/structure/person/1044/ Profils Krievijas Federācijas padomē] {{ru ikona}} * [https://tass.ru/encyclopedia/person/mizulina-elena-borisovna Biogrāfija TASS enciklopēdijā] {{ru ikona}} * [https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 ES sankciju dokumenti] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mizulina, Jelena}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] [[Kategorija:Krievijas Valsts domes deputāti]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas padomes locekļi]] [[Kategorija:Jabloko politiķi]] [[Kategorija:Taisnīgās Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Jaroslavļas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Interneta cenzūra Krievijā]] [[Kategorija:LGBT tiesības Krievijā]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas ASV sankcijas]] 30ekv2qe8mtfot7kro1g7t2in9v6c6p 0 631558 4466351 2026-05-10T20:22:31Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Tenizolepīnes]] 4466351 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tenizolepīnes]] 4omb7a7fpl2vzfz283h06i47n6hf4ir 0 631559 4466355 2026-05-10T20:24:46Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Dimas Jakovļeva likums''' ({{val-ru|Закон Димы Яковлева}}), oficiāli — '''Krievijas Federācijas 2012. gada 28. decembra Federālais likums Nr. 272-FZ “Par ietekmes pasākumiem pret personām, kas saistītas ar cilvēka pamattiesību un brīvību, kā arī Krievijas Federācijas pilsoņu tiesību un brīvību pārkāpumiem”''' — ir [[Krievija]]s federālais likums, kas tika pieņemts 2012. gada decembrī kā politiska atbilde uz ASV pieņemto Magn... 4466355 wikitext text/x-wiki '''Dimas Jakovļeva likums''' ({{val-ru|Закон Димы Яковлева}}), oficiāli — '''Krievijas Federācijas 2012. gada 28. decembra Federālais likums Nr. 272-FZ “Par ietekmes pasākumiem pret personām, kas saistītas ar cilvēka pamattiesību un brīvību, kā arī Krievijas Federācijas pilsoņu tiesību un brīvību pārkāpumiem”''' — ir [[Krievija]]s federālais likums, kas tika pieņemts 2012. gada decembrī kā politiska atbilde uz ASV pieņemto [[Magnitska likums|Magnitska likumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.consultant.ru/document/cons_doc_LAW_139994/ |title=Федеральный закон от 28.12.2012 N 272-ФЗ |publisher=КонсультантПлюс |access-date=2026-05-10}}</ref> Likums nosaka sankcijas pret [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsoņiem, kurus Krievijas varas iestādes uzskata par iesaistītiem Krievijas pilsoņu tiesību pārkāpumos. Plašāku sabiedrisko rezonansi likums ieguva tādēļ, ka tas aizliedza ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas. Likums tika pieņemts [[Krievijas Valsts dome|Valsts domē]] 2012. gada 21. decembrī, apstiprināts [[Krievijas Federācijas padome|Federācijas padomē]] 2012. gada 26. decembrī, parakstīts 2012. gada 28. decembrī un stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hudoc.echr.coe.int/app/conversion/pdf/?filename=001-138911.pdf&id=001-138911&library=ECHR |title=A.H. and Others v. Russia |publisher=European Court of Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> == Nosaukums == Neoficiālais nosaukums “Dimas Jakovļeva likums” saistīts ar Dmitriju Jakovļevu, Krievijā dzimušu zēnu, kuru adoptēja ASV pilsoņi. Pēc adopcijas viņš ASV tika saukts par Čeisu Harisonu. 2008. gada jūlijā bērns nomira [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], kad adoptētājs viņu vairākas stundas bija atstājis automašīnā karstā laikā. ASV tiesa vēlāk adoptētāju attaisnoja apsūdzībā par netīšu nonāvēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hrw.org/news/2012/12/21/russia-reject-adoption-ban-bill |title=Russia: Reject Adoption Ban Bill |publisher=Human Rights Watch |date=2012-12-21 |access-date=2026-05-10}}</ref> Krievijā šis gadījums tika plaši izmantots politiskajās debatēs par ārvalstu adopciju, bērnu aizsardzību un ASV attieksmi pret Krievijas pilsoņiem. Likuma kritiķi Krievijā to bieži sauca arī par “neliešu likumu” ({{val-ru|закон подлецов}}), uzskatot, ka bērnu adopcijas aizliegums tika izmantots kā politiska atbilde uz ASV sankcijām. == Priekšvēsture == 2012. gada decembrī ASV pieņēma Magnitska likumu, kas paredzēja vīzu ierobežojumus un aktīvu iesaldēšanu Krievijas amatpersonām, kuras ASV uzskatīja par saistītām ar jurista Sergeja Magņitska nāvi un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Krievijas likums Nr. 272-FZ tika pieņemts kā atbildes pasākums pret šo ASV likumu. Likumprojekts tika iesniegts Valsts domē 2012. gada 10. decembrī. Sākotnēji tas bija vērsts pret ASV pilsoņiem, kuri, pēc Krievijas varas iestāžu uzskata, pārkāpuši Krievijas pilsoņu tiesības. Otrajā lasījumā likumprojekts tika papildināts ar normu, kas aizliedza ASV pilsoņiem adoptēt Krievijas bērnus. == Saturs == Likums paredz vairākus ierobežojošus pasākumus pret ASV pilsoņiem un organizācijām. Starp tiem ir: * aizliegums ieceļot Krievijas Federācijā personām, kuras Krievijas varas iestādes uzskata par iesaistītām cilvēktiesību pārkāpumos pret Krievijas pilsoņiem; * šādu personu finanšu aktīvu iesaldēšana Krievijas teritorijā; * aizliegums veikt darījumus ar īpašumu un investīcijām Krievijā; * aizliegums ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas; * aizliegums atsevišķām nevalstiskajām organizācijām, kas piedalās politiskajā darbībā un saņem finansējumu no ASV, darboties Krievijā; * aizliegums Krievijas nevalstisko organizāciju vadībā vai dalībā iesaistīties personām ar ASV pilsonību, ja šādas organizācijas nodarbojas ar politisko darbību. Vislielāko rezonansi izraisīja tieši adopcijas aizliegums. Tas pārtrauca iespēju ASV pilsoņiem adoptēt Krievijas bērnus, tostarp bērnus ar invaliditāti un smagām slimībām, kuriem jau bija sākta adopcijas procedūra. == Adopcijas aizliegums == Pirms likuma pieņemšanas ASV bija viena no galvenajām valstīm, uz kuru tika adoptēti bērni no Krievijas. Starp adoptētajiem bērniem bija arī bērni ar īpašām vajadzībām, kuriem Krievijā bieži bija grūtāk atrast adoptētājus. Adopcijas aizliegums attiecās ne tikai uz jaunām adopcijas lietām, bet arī uz vairākām jau uzsāktām procedūrām. Tas izraisīja strīdus par to, vai likums aizskar bērnu intereses un vai politiskas sankcijas drīkst piemērot bērnu tiesību jomā. 2013. gada janvārī spēkā stājās arī Krievijas un ASV adopcijas līguma darbības izbeigšana. Šis līgums bija stājies spēkā tikai 2012. gada 1. novembrī, neilgi pirms Dimas Jakovļeva likuma pieņemšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hudoc.echr.coe.int/fre?i=001-170390 |title=A.H. and Others v. Russia |publisher=European Court of Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> == Sabiedriskā reakcija == Likums izraisīja plašas debates Krievijā un ārvalstīs. Atbalstītāji apgalvoja, ka tas aizsargā Krievijas bērnus un ir nepieciešama reakcija uz ASV sankciju politiku. Viņi norādīja uz gadījumiem, kad Krievijā dzimuši bērni ASV adoptētāju ģimenēs cietuši no vardarbības vai nolaidības. Kritiķi uzskatīja, ka likums izmanto bērnus kā politisku instrumentu. Pret adopcijas aizliegumu iebilda daļa sabiedrisko darbinieku, cilvēktiesību aizstāvju, ārstu, adoptētāju un opozīcijas politiķu. Kritika īpaši attiecās uz bērniem ar smagām slimībām un invaliditāti, kuriem ārvalstu adopcija bieži bija viena no iespējām nonākt ģimenē un saņemt ilgtermiņa medicīnisku aprūpi. Pret likumu publiski iebilda arī vairākas Krievijas amatpersonas un eksperti, tostarp cilvēktiesību jomas pārstāvji. Tomēr likums tika pieņemts īsā laikā un ar lielu parlamentāro vairākumu. == Starptautiskā reakcija == Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas kritizēja likumu kā bērnu tiesību ierobežojumu un politiski motivētu atbildi uz Magnitska likumu. [[Human Rights Watch]] 2012. gada decembrī aicināja Krieviju noraidīt adopcijas aizliegumu, norādot, ka šāds solis kaitētu bērniem, kuriem nepieciešama ģimene un aprūpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hrw.org/news/2012/12/21/russia-reject-adoption-ban-bill |title=Russia: Reject Adoption Ban Bill |publisher=Human Rights Watch |date=2012-12-21 |access-date=2026-05-10}}</ref> Likums kļuva par vienu no būtiskākajiem Krievijas un ASV attiecību saasināšanās simboliem pēc 2012. gada. Tas tika aplūkots plašākā kontekstā kopā ar sankciju politiku, nevalstisko organizāciju ierobežošanu un Krievijas iekšpolitikas konservatīvo pavērsienu. == Tiesvedība Eiropas Cilvēktiesību tiesā == Vairākas amerikāņu ģimenes un Krievijas bērni, kuru adopcijas procedūras tika pārtrauktas likuma dēļ, vērsās [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa|Eiropas Cilvēktiesību tiesā]]. Lietā ''A.H. un citi pret Krieviju'' tiesa vērtēja, vai adopcijas aizlieguma piemērošana pārkāpa pieteicēju tiesības. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2017. gadā secināja, ka Krievija bija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantu kopsakarā ar 8. pantu, jo aizliegums diskriminēja pieteicējus pēc pilsonības un nesamērīgi ietekmēja jau uzsāktās adopcijas procedūras.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hudoc.echr.coe.int/fre?i=001-170390 |title=A.H. and Others v. Russia |publisher=European Court of Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> == Nozīme == Dimas Jakovļeva likums kļuva par vienu no redzamākajiem Krievijas atbildes pasākumiem pret Rietumu sankciju politiku pēc Magnitska likuma pieņemšanas. Tas apvienoja ārpolitisku konfrontāciju, cilvēktiesību retoriku, bērnu aizsardzības tēmu un nevalstisko organizāciju ierobežošanu. Krievijas iekšpolitikā likums iezīmēja tendenci uz stingrāku ārvalstu ietekmes ierobežošanu, konservatīvas sociālās politikas stiprināšanu un valsts kontroles paplašināšanu pār pilsonisko sabiedrību. Starptautiski tas bieži tiek minēts kā piemērs tam, kā politiskas sankcijas var tieši ietekmēt humanitārus un ģimenes tiesību jautājumus. == Skatīt arī == * [[Magnitska likums]] * [[Krievijas un ASV attiecības]] * [[Bērnu tiesības]] * [[Adopcija]] * [[Cilvēktiesības Krievijā]] * [[Nevalstiskā organizācija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.consultant.ru/document/cons_doc_LAW_139994/ Federālā likuma Nr. 272-FZ teksts] {{ru ikona}} * [https://hudoc.echr.coe.int/fre?i=001-170390 Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā ''A.H. and Others v. Russia''] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas likumi]] [[Kategorija:2012. gads Krievijā]] [[Kategorija:Krievijas un ASV attiecības]] [[Kategorija:Adopcija]] [[Kategorija:Bērnu tiesības]] [[Kategorija:Cilvēktiesības Krievijā]] [[Kategorija:Politiskās represijas Krievijā]] k37lnuasj35r7to7tzynj549y9zjlgu 4466356 4466355 2026-05-10T20:25:56Z Votre Provocateur 111653 4466356 wikitext text/x-wiki '''Dimas Jakovļeva likums''' ({{val-ru|Закон Димы Яковлева}}), oficiāli — '''Krievijas Federācijas 2012. gada 28. decembra Federālais likums Nr. 272-FZ “Par ietekmes pasākumiem pret personām, kas saistītas ar cilvēka pamattiesību un brīvību, kā arī Krievijas Federācijas pilsoņu tiesību un brīvību pārkāpumiem”''' — ir [[Krievija]]s federālais likums, kas tika pieņemts 2012. gada decembrī kā politiska atbilde uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pieņemto [[Magņitska likums|Magņitska likumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.consultant.ru/document/cons_doc_LAW_139994/ |title=Федеральный закон от 28.12.2012 N 272-ФЗ |publisher=КонсультантПлюс |access-date=2026-05-10}}</ref> Likums nosaka sankcijas pret [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsoņiem, kurus Krievijas varas iestādes uzskata par iesaistītiem Krievijas pilsoņu tiesību pārkāpumos. Plašāku sabiedrisko rezonansi likums ieguva tādēļ, ka tas aizliedza ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas. Likums tika pieņemts [[Krievijas Valsts dome|Valsts domē]] 2012. gada 21. decembrī, apstiprināts [[Krievijas Federācijas padome|Federācijas padomē]] 2012. gada 26. decembrī, parakstīts 2012. gada 28. decembrī un stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hudoc.echr.coe.int/app/conversion/pdf/?filename=001-138911.pdf&id=001-138911&library=ECHR |title=A.H. and Others v. Russia |publisher=European Court of Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> == Nosaukums == Neoficiālais nosaukums “Dimas Jakovļeva likums” saistīts ar Dmitriju Jakovļevu, Krievijā dzimušu zēnu, kuru adoptēja ASV pilsoņi. Pēc adopcijas viņš ASV tika saukts par Čeisu Harisonu. 2008. gada jūlijā bērns nomira [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], kad adoptētājs viņu vairākas stundas bija atstājis automašīnā karstā laikā. ASV tiesa vēlāk adoptētāju attaisnoja apsūdzībā par netīšu nonāvēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hrw.org/news/2012/12/21/russia-reject-adoption-ban-bill |title=Russia: Reject Adoption Ban Bill |publisher=Human Rights Watch |date=2012-12-21 |access-date=2026-05-10}}</ref> Krievijā šis gadījums tika plaši izmantots politiskajās debatēs par ārvalstu adopciju, bērnu aizsardzību un ASV attieksmi pret Krievijas pilsoņiem. Likuma kritiķi Krievijā to bieži sauca arī par “neliešu likumu” ({{val-ru|закон подлецов}}), uzskatot, ka bērnu adopcijas aizliegums tika izmantots kā politiska atbilde uz ASV sankcijām. == Priekšvēsture == 2012. gada decembrī ASV pieņēma Magnitska likumu, kas paredzēja vīzu ierobežojumus un aktīvu iesaldēšanu Krievijas amatpersonām, kuras ASV uzskatīja par saistītām ar jurista Sergeja Magņitska nāvi un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Krievijas likums Nr. 272-FZ tika pieņemts kā atbildes pasākums pret šo ASV likumu. Likumprojekts tika iesniegts Valsts domē 2012. gada 10. decembrī. Sākotnēji tas bija vērsts pret ASV pilsoņiem, kuri, pēc Krievijas varas iestāžu uzskata, pārkāpuši Krievijas pilsoņu tiesības. Otrajā lasījumā likumprojekts tika papildināts ar normu, kas aizliedza ASV pilsoņiem adoptēt Krievijas bērnus. == Saturs == Likums paredz vairākus ierobežojošus pasākumus pret ASV pilsoņiem un organizācijām. Starp tiem ir: * aizliegums ieceļot Krievijas Federācijā personām, kuras Krievijas varas iestādes uzskata par iesaistītām cilvēktiesību pārkāpumos pret Krievijas pilsoņiem; * šādu personu finanšu aktīvu iesaldēšana Krievijas teritorijā; * aizliegums veikt darījumus ar īpašumu un investīcijām Krievijā; * aizliegums ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas; * aizliegums atsevišķām nevalstiskajām organizācijām, kas piedalās politiskajā darbībā un saņem finansējumu no ASV, darboties Krievijā; * aizliegums Krievijas nevalstisko organizāciju vadībā vai dalībā iesaistīties personām ar ASV pilsonību, ja šādas organizācijas nodarbojas ar politisko darbību. Vislielāko rezonansi izraisīja tieši adopcijas aizliegums. Tas pārtrauca iespēju ASV pilsoņiem adoptēt Krievijas bērnus, tostarp bērnus ar invaliditāti un smagām slimībām, kuriem jau bija sākta adopcijas procedūra. == Adopcijas aizliegums == Pirms likuma pieņemšanas ASV bija viena no galvenajām valstīm, uz kuru tika adoptēti bērni no Krievijas. Starp adoptētajiem bērniem bija arī bērni ar īpašām vajadzībām, kuriem Krievijā bieži bija grūtāk atrast adoptētājus. Adopcijas aizliegums attiecās ne tikai uz jaunām adopcijas lietām, bet arī uz vairākām jau uzsāktām procedūrām. Tas izraisīja strīdus par to, vai likums aizskar bērnu intereses un vai politiskas sankcijas drīkst piemērot bērnu tiesību jomā. 2013. gada janvārī spēkā stājās arī Krievijas un ASV adopcijas līguma darbības izbeigšana. Šis līgums bija stājies spēkā tikai 2012. gada 1. novembrī, neilgi pirms Dimas Jakovļeva likuma pieņemšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hudoc.echr.coe.int/fre?i=001-170390 |title=A.H. and Others v. Russia |publisher=European Court of Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> == Sabiedriskā reakcija == Likums izraisīja plašas debates Krievijā un ārvalstīs. Atbalstītāji apgalvoja, ka tas aizsargā Krievijas bērnus un ir nepieciešama reakcija uz ASV sankciju politiku. Viņi norādīja uz gadījumiem, kad Krievijā dzimuši bērni ASV adoptētāju ģimenēs cietuši no vardarbības vai nolaidības. Kritiķi uzskatīja, ka likums izmanto bērnus kā politisku instrumentu. Pret adopcijas aizliegumu iebilda daļa sabiedrisko darbinieku, cilvēktiesību aizstāvju, ārstu, adoptētāju un opozīcijas politiķu. Kritika īpaši attiecās uz bērniem ar smagām slimībām un invaliditāti, kuriem ārvalstu adopcija bieži bija viena no iespējām nonākt ģimenē un saņemt ilgtermiņa medicīnisku aprūpi. Pret likumu publiski iebilda arī vairākas Krievijas amatpersonas un eksperti, tostarp cilvēktiesību jomas pārstāvji. Tomēr likums tika pieņemts īsā laikā un ar lielu parlamentāro vairākumu. == Starptautiskā reakcija == Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas kritizēja likumu kā bērnu tiesību ierobežojumu un politiski motivētu atbildi uz Magnitska likumu. [[Human Rights Watch]] 2012. gada decembrī aicināja Krieviju noraidīt adopcijas aizliegumu, norādot, ka šāds solis kaitētu bērniem, kuriem nepieciešama ģimene un aprūpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hrw.org/news/2012/12/21/russia-reject-adoption-ban-bill |title=Russia: Reject Adoption Ban Bill |publisher=Human Rights Watch |date=2012-12-21 |access-date=2026-05-10}}</ref> Likums kļuva par vienu no būtiskākajiem Krievijas un ASV attiecību saasināšanās simboliem pēc 2012. gada. Tas tika aplūkots plašākā kontekstā kopā ar sankciju politiku, nevalstisko organizāciju ierobežošanu un Krievijas iekšpolitikas konservatīvo pavērsienu. == Tiesvedība Eiropas Cilvēktiesību tiesā == Vairākas amerikāņu ģimenes un Krievijas bērni, kuru adopcijas procedūras tika pārtrauktas likuma dēļ, vērsās [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa|Eiropas Cilvēktiesību tiesā]]. Lietā ''A.H. un citi pret Krieviju'' tiesa vērtēja, vai adopcijas aizlieguma piemērošana pārkāpa pieteicēju tiesības. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2017. gadā secināja, ka Krievija bija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantu kopsakarā ar 8. pantu, jo aizliegums diskriminēja pieteicējus pēc pilsonības un nesamērīgi ietekmēja jau uzsāktās adopcijas procedūras.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hudoc.echr.coe.int/fre?i=001-170390 |title=A.H. and Others v. Russia |publisher=European Court of Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> == Nozīme == Dimas Jakovļeva likums kļuva par vienu no redzamākajiem Krievijas atbildes pasākumiem pret Rietumu sankciju politiku pēc Magnitska likuma pieņemšanas. Tas apvienoja ārpolitisku konfrontāciju, cilvēktiesību retoriku, bērnu aizsardzības tēmu un nevalstisko organizāciju ierobežošanu. Krievijas iekšpolitikā likums iezīmēja tendenci uz stingrāku ārvalstu ietekmes ierobežošanu, konservatīvas sociālās politikas stiprināšanu un valsts kontroles paplašināšanu pār pilsonisko sabiedrību. Starptautiski tas bieži tiek minēts kā piemērs tam, kā politiskas sankcijas var tieši ietekmēt humanitārus un ģimenes tiesību jautājumus. == Skatīt arī == * [[Adopcija]] * [[Cilvēktiesības Krievijā]] * [[Nevalstiskā organizācija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.consultant.ru/document/cons_doc_LAW_139994/ Federālā likuma Nr. 272-FZ teksts] {{ru ikona}} * [https://hudoc.echr.coe.int/fre?i=001-170390 Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā ''A.H. and Others v. Russia''] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas likumi]] [[Kategorija:2012. gads Krievijā]] [[Kategorija:Krievijas un ASV attiecības]] [[Kategorija:Adopcija]] [[Kategorija:Bērnu tiesības]] [[Kategorija:Cilvēktiesības Krievijā]] [[Kategorija:Politiskās represijas Krievijā]] 8ybud09zhl1nkfe4tr8wvj5eb04l64k 4466359 4466356 2026-05-10T20:27:34Z Votre Provocateur 111653 4466359 wikitext text/x-wiki '''Dimas Jakovļeva likums''' ({{val-ru|Закон Димы Яковлева}}), oficiāli — '''Krievijas Federācijas 2012. gada 28. decembra Federālais likums Nr. 272-FZ “Par ietekmes pasākumiem pret personām, kas saistītas ar cilvēka pamattiesību un brīvību, kā arī Krievijas Federācijas pilsoņu tiesību un brīvību pārkāpumiem”''' — ir [[Krievija]]s federālais likums, kas tika pieņemts 2012. gada decembrī kā politiska atbilde uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pieņemto [[Magņitska likums|Magņitska likumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.consultant.ru/document/cons_doc_LAW_139994/ |title=Федеральный закон от 28.12.2012 N 272-ФЗ |publisher=КонсультантПлюс |access-date=2026-05-10}}</ref> Likums nosaka sankcijas pret [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsoņiem, kurus Krievijas varas iestādes uzskata par iesaistītiem Krievijas pilsoņu tiesību pārkāpumos. Plašāku sabiedrisko rezonansi likums ieguva tādēļ, ka tas aizliedza ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas. Likums tika pieņemts [[Krievijas Valsts dome|Valsts domē]] 2012. gada 21. decembrī, apstiprināts [[Krievijas Federācijas padome|Federācijas padomē]] 2012. gada 26. decembrī, parakstīts 2012. gada 28. decembrī un stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hudoc.echr.coe.int/app/conversion/pdf/?filename=001-138911.pdf&id=001-138911&library=ECHR |title=A.H. and Others v. Russia |publisher=European Court of Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> == Nosaukums == Neoficiālais nosaukums “Dimas Jakovļeva likums” saistīts ar Dmitriju Jakovļevu, Krievijā dzimušu zēnu, kuru adoptēja ASV pilsoņi. Pēc adopcijas viņš ASV tika saukts par Čeisu Harisonu. 2008. gada jūlijā bērns nomira [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], kad adoptētājs viņu vairākas stundas bija atstājis automašīnā karstā laikā. ASV tiesa vēlāk adoptētāju attaisnoja apsūdzībā par netīšu nonāvēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hrw.org/news/2012/12/21/russia-reject-adoption-ban-bill |title=Russia: Reject Adoption Ban Bill |publisher=Human Rights Watch |date=2012-12-21 |access-date=2026-05-10}}</ref> Krievijā šis gadījums tika plaši izmantots politiskajās debatēs par ārvalstu adopciju, bērnu aizsardzību un ASV attieksmi pret Krievijas pilsoņiem. Likuma kritiķi Krievijā to bieži sauca arī par “neliešu likumu” ({{val-ru|закон подлецов}}), uzskatot, ka bērnu adopcijas aizliegums tika izmantots kā politiska atbilde uz ASV sankcijām. == Priekšvēsture == 2012. gada decembrī ASV pieņēma Magnitska likumu, kas paredzēja vīzu ierobežojumus un aktīvu iesaldēšanu Krievijas amatpersonām, kuras ASV uzskatīja par saistītām ar jurista Sergeja Magņitska nāvi un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Krievijas likums Nr. 272-FZ tika pieņemts kā atbildes pasākums pret šo ASV likumu. Likumprojekts tika iesniegts Valsts domē 2012. gada 10. decembrī. Sākotnēji tas bija vērsts pret ASV pilsoņiem, kuri, pēc Krievijas varas iestāžu uzskata, pārkāpuši Krievijas pilsoņu tiesības. Otrajā lasījumā likumprojekts tika papildināts ar normu, kas aizliedza ASV pilsoņiem adoptēt Krievijas bērnus. == Saturs == Likums paredz vairākus ierobežojošus pasākumus pret ASV pilsoņiem un organizācijām. Starp tiem ir: * aizliegums ieceļot Krievijas Federācijā personām, kuras Krievijas varas iestādes uzskata par iesaistītām cilvēktiesību pārkāpumos pret Krievijas pilsoņiem; * šādu personu finanšu aktīvu iesaldēšana Krievijas teritorijā; * aizliegums veikt darījumus ar īpašumu un investīcijām Krievijā; * aizliegums ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas; * aizliegums atsevišķām nevalstiskajām organizācijām, kas piedalās politiskajā darbībā un saņem finansējumu no ASV, darboties Krievijā; * aizliegums Krievijas nevalstisko organizāciju vadībā vai dalībā iesaistīties personām ar ASV pilsonību, ja šādas organizācijas nodarbojas ar politisko darbību. Vislielāko rezonansi izraisīja tieši adopcijas aizliegums. Tas pārtrauca iespēju ASV pilsoņiem adoptēt Krievijas bērnus, tostarp bērnus ar invaliditāti un smagām slimībām, kuriem jau bija sākta adopcijas procedūra. == Adopcijas aizliegums == Pirms likuma pieņemšanas ASV bija viena no galvenajām valstīm, uz kuru tika adoptēti bērni no Krievijas. Starp adoptētajiem bērniem bija arī bērni ar īpašām vajadzībām, kuriem Krievijā bieži bija grūtāk atrast adoptētājus. Adopcijas aizliegums attiecās ne tikai uz jaunām adopcijas lietām, bet arī uz vairākām jau uzsāktām procedūrām. Tas izraisīja strīdus par to, vai likums aizskar bērnu intereses un vai politiskas sankcijas drīkst piemērot bērnu tiesību jomā. 2013. gada janvārī spēkā stājās arī Krievijas un ASV adopcijas līguma darbības izbeigšana. Šis līgums bija stājies spēkā tikai 2012. gada 1. novembrī, neilgi pirms Dimas Jakovļeva likuma pieņemšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hudoc.echr.coe.int/fre?i=001-170390 |title=A.H. and Others v. Russia |publisher=European Court of Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> == Sabiedriskā reakcija == Likums izraisīja plašas debates Krievijā un ārvalstīs. Atbalstītāji apgalvoja, ka tas aizsargā Krievijas bērnus un ir nepieciešama reakcija uz ASV sankciju politiku. Viņi norādīja uz gadījumiem, kad Krievijā dzimuši bērni ASV adoptētāju ģimenēs cietuši no vardarbības vai nolaidības. Kritiķi uzskatīja, ka likums izmanto bērnus kā politisku instrumentu. Pret adopcijas aizliegumu iebilda daļa sabiedrisko darbinieku, cilvēktiesību aizstāvju, ārstu, adoptētāju un opozīcijas politiķu. Kritika īpaši attiecās uz bērniem ar smagām slimībām un invaliditāti, kuriem ārvalstu adopcija bieži bija viena no iespējām nonākt ģimenē un saņemt ilgtermiņa medicīnisku aprūpi. Pret likumu publiski iebilda arī vairākas Krievijas amatpersonas un eksperti, tostarp cilvēktiesību jomas pārstāvji. Tomēr likums tika pieņemts īsā laikā un ar lielu parlamentāro vairākumu. == Starptautiskā reakcija == Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas kritizēja likumu kā bērnu tiesību ierobežojumu un politiski motivētu atbildi uz Magnitska likumu. [[Human Rights Watch]] 2012. gada decembrī aicināja Krieviju noraidīt adopcijas aizliegumu, norādot, ka šāds solis kaitētu bērniem, kuriem nepieciešama ģimene un aprūpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hrw.org/news/2012/12/21/russia-reject-adoption-ban-bill |title=Russia: Reject Adoption Ban Bill |publisher=Human Rights Watch |date=2012-12-21 |access-date=2026-05-10}}</ref> Likums kļuva par vienu no būtiskākajiem Krievijas un ASV attiecību saasināšanās simboliem pēc 2012. gada. Tas tika aplūkots plašākā kontekstā kopā ar sankciju politiku, nevalstisko organizāciju ierobežošanu un Krievijas iekšpolitikas konservatīvo pavērsienu. == Tiesvedība Eiropas Cilvēktiesību tiesā == Vairākas amerikāņu ģimenes un Krievijas bērni, kuru adopcijas procedūras tika pārtrauktas likuma dēļ, vērsās [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa|Eiropas Cilvēktiesību tiesā]]. Lietā ''A.H. un citi pret Krieviju'' tiesa vērtēja, vai adopcijas aizlieguma piemērošana pārkāpa pieteicēju tiesības. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2017. gadā secināja, ka Krievija bija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantu kopsakarā ar 8. pantu, jo aizliegums diskriminēja pieteicējus pēc pilsonības un nesamērīgi ietekmēja jau uzsāktās adopcijas procedūras.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hudoc.echr.coe.int/fre?i=001-170390 |title=A.H. and Others v. Russia |publisher=European Court of Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> == Nozīme == Dimas Jakovļeva likums kļuva par vienu no redzamākajiem Krievijas atbildes pasākumiem pret Rietumu sankciju politiku pēc Magnitska likuma pieņemšanas. Tas apvienoja ārpolitisku konfrontāciju, cilvēktiesību retoriku, bērnu aizsardzības tēmu un nevalstisko organizāciju ierobežošanu. Krievijas iekšpolitikā likums iezīmēja tendenci uz stingrāku ārvalstu ietekmes ierobežošanu, konservatīvas sociālās politikas stiprināšanu un valsts kontroles paplašināšanu pār pilsonisko sabiedrību. Starptautiski tas bieži tiek minēts kā piemērs tam, kā politiskas sankcijas var tieši ietekmēt humanitārus un ģimenes tiesību jautājumus. == Skatīt arī == * [[Adopcija]] * [[Cilvēktiesības Krievijā]] * [[Nevalstiskā organizācija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.consultant.ru/document/cons_doc_LAW_139994/ Federālā likuma Nr. 272-FZ teksts] {{ru ikona}} * [https://hudoc.echr.coe.int/fre?i=001-170390 Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā ''A.H. and Others v. Russia''] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas un ASV attiecības]] [[Kategorija:Cilvēktiesības Krievijā]] r46xoosvbewnayx0mtzbatiqpfaqqo6 0 631560 4466357 2026-05-10T20:26:24Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Dimas Jakovļeva likums]] 4466357 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dimas Jakovļeva likums]] 2hhzzcr6fezqrrxjot3soknvse7qdrf 0 631561 4466358 2026-05-10T20:26:41Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Dimas Jakovļeva likums]] 4466358 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dimas Jakovļeva likums]] 2hhzzcr6fezqrrxjot3soknvse7qdrf 0 631562 4466362 2026-05-10T20:30:09Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{izolēts raksts|date=2026. gada maijs}} {{Personas infokaste | vārds = Sergejs Magņitskis | vārds_orig = ''Сергей Леонидович Магнитский'' | attēls = Sergei Magnitsky.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1972 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Odesa]], [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]] | m_gads = 2009 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Maskava]], [[Krievija]] | nāves_cēlonis = nāve pirmstiesas apcietinājumā | d... 4466362 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2026. gada maijs}} {{Personas infokaste | vārds = Sergejs Magņitskis | vārds_orig = ''Сергей Леонидович Магнитский'' | attēls = Sergei Magnitsky.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1972 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Odesa]], [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]] | m_gads = 2009 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Maskava]], [[Krievija]] | nāves_cēlonis = nāve pirmstiesas apcietinājumā | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = | dzimums = V | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | profesija = jurists, auditors, nodokļu konsultants | darba_vietas = Firestone Duncan | zinātne = | alma_mater = }} '''Sergejs Magņitskis''' ({{val|ru|Сергей Леонидович Магнитский}}; dzimis {{dat|1972|4|8}} [[Odesa|Odesā]], miris {{dat|2009|11|16}} [[Maskava|Maskavā]]) bija [[Krievija]]s jurists, auditors un nodokļu konsultants. Viņš kļuva starptautiski pazīstams pēc tam, kad atklāja plašu nodokļu atmaksas krāpšanas shēmu, kurā, pēc viņa liecībām, bija iesaistītas Krievijas amatpersonas un noziedzīgi grupējumi. Magņitskis strādāja Maskavas juridiskajā un auditoru firmā ''Firestone Duncan'', kas sniedza pakalpojumus investīciju fondam ''Hermitage Capital Management''. 2008. gadā viņš tika arestēts un apsūdzēts līdzdalībā tajā pašā nodokļu krāpšanā, par kuru iepriekš bija ziņojis Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm. Pēc gandrīz gada pirmstiesas apcietinājumā Magņitskis nomira Maskavas ieslodzījuma vietā. Viņa nāve izraisīja plašu starptautisku rezonansi un kļuva par vienu no zināmākajiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem mūsdienu Krievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-stronger-europe-in-the-world/file-a-european-magnitsky-act |title=A European Magnitsky Act |publisher=European Parliament |access-date=2026-05-10}}</ref> Magņitska vārdā nosaukts [[Magnitska likums]], ko 2012. gadā pieņēma [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Vēlāk līdzīgi sankciju mehānismi tika ieviesti arī citās valstīs un starptautiskajās jurisdikcijās. == Dzīvesgājums == Sergejs Magņitskis dzimis 1972. gada 8. aprīlī Odesā, toreizējā [[Ukrainas PSR]]. Vēlāk viņš dzīvoja un strādāja Maskavā. Pēc izglītības un profesionālās darbības viņš bija jurists un nodokļu speciālists. Magņitskis strādāja uzņēmumā ''Firestone Duncan'', kas nodarbojās ar juridiskajiem, auditoru un nodokļu konsultāciju pakalpojumiem ārvalstu uzņēmumiem Krievijā. Viņa profesionālā specializācija bija uzņēmumu nodokļu jautājumi, revīzija un juridiskais atbalsts. Viens no nozīmīgākajiem ''Firestone Duncan'' klientiem bija britu izcelsmes investora [[Bils Brauders|Bila Braudera]] vadītais fonds ''Hermitage Capital Management'', kas 1990. un 2000. gados bija viens no lielākajiem ārvalstu portfeļinvestoriem Krievijā. == Hermitage Capital lieta == 2005. gadā Krievijas varas iestādes atteica Bilam Brauderam ieceļošanu Krievijā. Pēc tam pret ''Hermitage Capital Management'' un ar to saistītajām struktūrām sākās vairākas pārbaudes un kriminālprocesi. 2007. gadā Krievijas Iekšlietu ministrijas darbinieki veica kratīšanas ''Hermitage Capital'' un ''Firestone Duncan'' birojos. Kratīšanās tika izņemti dokumenti, zīmogi un korporatīvie materiāli, kas attiecās uz vairākām ''Hermitage'' kontrolētām Krievijas sabiedrībām. Vēlāk šīs sabiedrības tika nelikumīgi pārreģistrētas uz citām personām. Izmantojot viltotus dokumentus un tiesas prasības, tika panākts, ka uzņēmumi formāli uzrādīja lielus zaudējumus. Pēc tam no Krievijas budžeta tika izkrāpta nodokļu atmaksa aptuveni 230 miljonu ASV dolāru apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.coe.int/en/web/portal/-/parliamentary-assembly-calls-for-accountability-in-the-sergei-magnitsky-case |title=Parliamentary Assembly calls for accountability in the Sergei Magnitsky case |publisher=Council of Europe |date=2026-04-23 |access-date=2026-05-10}}</ref> Magņitskis, pārbaudot dokumentus, secināja, ka krāpšanas shēmā varētu būt iesaistītas amatpersonas no Krievijas Iekšlietu ministrijas, nodokļu dienesta un tiesu sistēmas. Viņš sniedza liecības par iespējamo amatpersonu iesaisti un norādīja konkrētas personas, kuras, pēc viņa domām, bija saistītas ar dokumentu izmantošanu un nodokļu atmaksas shēmu. == Apcietināšana == 2008. gada 24. novembrī Sergejs Magņitskis tika arestēts Maskavā. Viņu apsūdzēja par palīdzību ''Hermitage Capital'' nodokļu nemaksāšanā. Šīs apsūdzības Magņitskis un viņa aizstāvji noraidīja, norādot, ka viņš tika vajāts par to, ka bija atklājis korupcijas shēmu un sniedzis liecības pret amatpersonām. Magņitskis tika turēts pirmstiesas apcietinājumā gandrīz vienpadsmit mēnešus. Šajā laikā viņš vairākkārt sūdzējās par veselības stāvokļa pasliktināšanos, medicīniskās palīdzības trūkumu un spiedienu no izmeklētāju puses. Saskaņā ar cilvēktiesību organizāciju un starptautisko institūciju ziņojumiem viņam tika liegtas pienācīgas ārstēšanas iespējas, lai gan viņam bija diagnosticētas nopietnas veselības problēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://phr.org/issues/investigating-deaths-and-mass-atrocities/death-investigations/investigations-in-russia/ |title=Investigations in Russia |publisher=Physicians for Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> Ieslodzījuma laikā Magņitskis uzrakstīja daudzas sūdzības un paziņojumus, kuros aprakstīja apcietinājuma apstākļus, izmeklēšanas pārkāpumus un atteikumu sniegt medicīnisko palīdzību. == Nāve apcietinājumā == Sergejs Magņitskis nomira 2009. gada 16. novembrī Maskavas ieslodzījuma sistēmā pēc 358 dienām apcietinājumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://phr.org/issues/investigating-deaths-and-mass-atrocities/death-investigations/investigations-in-russia/ |title=Investigations in Russia |publisher=Physicians for Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> Nāves brīdī viņam bija 37 gadi. Saskaņā ar neatkarīgu novērotāju un cilvēktiesību organizāciju vērtējumu Magņitskim apcietinājumā netika nodrošināta nepieciešamā medicīniskā palīdzība. Viņa veselības stāvoklis pasliktinājās, un viņš cieta no akūtām vēdera dobuma slimībām. Eiropas institūcijas un cilvēktiesību aizstāvji vēlāk norādīja, ka viņa nāve bija saistīta ar necilvēcīgu izturēšanos, medicīniskās aprūpes liegšanu un ieslodzījuma apstākļiem. Krievijas oficiālās iestādes sākotnēji sniedza dažādus skaidrojumus par nāves cēloni. Magņitska ģimene, aizstāvji un starptautiskās organizācijas pieprasīja neatkarīgu izmeklēšanu un atbildīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības. == Izmeklēšana un pēcnāves tiesvedība == Pēc Magņitska nāves Krievijā tika sāktas vairākas pārbaudes, taču tās nenoveda pie augsta līmeņa amatpersonu notiesāšanas. Magņitska ģimene un starptautiskie cilvēktiesību aizstāvji uzskatīja izmeklēšanu par nepilnīgu un neefektīvu. 2013. gadā Krievijas tiesa pēcnāves procesā atzina Magņitski par vainīgu nodokļu nemaksāšanā. Šis process izraisīja plašu starptautisku kritiku, jo miruša cilvēka tiesāšana tika uztverta kā politiski motivēts mēģinājums attaisnot viņa vajāšanu un apcietināšanu. 2019. gadā [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]] lietā par Magņitska apcietināšanu un nāvi konstatēja vairākus [[Eiropas Cilvēktiesību konvencija]]s pārkāpumus. Tiesa secināja, ka viņam nebija nodrošināta pienācīga medicīniskā palīdzība un ka Krievijas iestādes nebija veikušas efektīvu viņa nāves apstākļu izmeklēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.coe.int/en/web/portal/-/parliamentary-assembly-calls-for-accountability-in-the-sergei-magnitsky-case |title=Parliamentary Assembly calls for accountability in the Sergei Magnitsky case |publisher=Council of Europe |date=2026-04-23 |access-date=2026-05-10}}</ref> == Starptautiskā reakcija == Magņitska nāve kļuva par starptautisku simbolu cīņai pret korupciju, amatpersonu nesodāmību un cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā. Viņa lieta tika apspriesta [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]], [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[Amerikas Savienoto Valstu Kongress|ASV Kongresā]] un vairākās nacionālajās parlamentārajās institūcijās. Bils Brauders pēc Magņitska nāves sāka starptautisku kampaņu, lai panāktu sankcijas pret personām, kuras tika uzskatītas par saistītām ar Magņitska vajāšanu, apcietināšanu, nāvi un 230 miljonu ASV dolāru krāpšanas shēmu. Magņitska lieta kļuva par vienu no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmēja Rietumvalstu pieeju individuālām cilvēktiesību sankcijām. Šī pieeja atšķiras no vispārējām valstu sankcijām, jo tā vērsta pret konkrētām amatpersonām, uzņēmējiem un drošības struktūru pārstāvjiem. == Magnitska likums == 2012. gada 14. decembrī ASV prezidents [[Baraks Obama]] parakstīja [[Magnitska likums|Sergeja Magņitska tiesiskuma un atbildības likumu]]. Likums paredzēja vīzu ierobežojumus un aktīvu iesaldēšanu Krievijas amatpersonām, kuras ASV uzskatīja par saistītām ar Magņitska nāvi un citiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Magnitsky-Act |title=Magnitsky Act |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-05-10}}</ref> 2016. gadā ASV pieņēma Globālo Magnitska cilvēktiesību atbildības likumu, kas paplašināja šo mehānismu ārpus Krievijas un ļāva piemērot sankcijas personām visā pasaulē, kuras iesaistītas nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos vai korupcijā. Līdzīgi “Magnitska tipa” sankciju režīmi vēlāk tika ieviesti arī [[Kanāda|Kanādā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un citās jurisdikcijās. Eiropas Savienības cilvēktiesību sankciju režīmu nereti dēvē par Eiropas Magnitska aktu, lai gan tā oficiālais nosaukums ir plašāks un neattiecas tikai uz Magņitska lietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-stronger-europe-in-the-world/file-a-european-magnitsky-act |title=A European Magnitsky Act |publisher=European Parliament |access-date=2026-05-10}}</ref> == Skatīt arī == * [[Magnitska likums]] * [[Dimas Jakovļeva likums]] * [[Bils Brauders]] * [[Hermitage Capital Management]] * [[Cilvēktiesības Krievijā]] * [[Korupcija Krievijā]] == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{krievija-aizmetnis}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-stronger-europe-in-the-world/file-a-european-magnitsky-act Eiropas Parlamenta materiāls par Eiropas Magnitska aktu] {{en ikona}} * [https://www.coe.int/en/web/portal/-/parliamentary-assembly-calls-for-accountability-in-the-sergei-magnitsky-case Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas paziņojums par Magņitska lietu] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Magnitskis, Sergejs}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] [[Kategorija:Krievijas ekonomisti]] [[Kategorija:Krievijas cilvēktiesību aktīvisti]] [[Kategorija:Korupcija Krievijā]] [[Kategorija:Cilvēktiesības Krievijā]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] [[Kategorija:Personas, kas mirušas apcietinājumā]] h6spbqx4cvl0ef7xaadyhc2wuz8bizw 4466363 4466362 2026-05-10T20:30:49Z Votre Provocateur 111653 4466363 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Sergejs Magņitskis | vārds_orig = ''Сергей Леонидович Магнитский'' | attēls = Sergei Magnitsky.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1972 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Odesa]], [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]] | m_gads = 2009 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Maskava]], [[Krievija]] | nāves_cēlonis = nāve pirmstiesas apcietinājumā | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = | dzimums = V | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | profesija = jurists, auditors, nodokļu konsultants | darba_vietas = Firestone Duncan | zinātne = | alma_mater = }} '''Sergejs Magņitskis''' ({{val|ru|Сергей Леонидович Магнитский}}; dzimis {{dat|1972|4|8}} [[Odesa|Odesā]], miris {{dat|2009|11|16}} [[Maskava|Maskavā]]) bija [[Krievija]]s jurists, auditors un nodokļu konsultants. Viņš kļuva starptautiski pazīstams pēc tam, kad atklāja plašu nodokļu atmaksas krāpšanas shēmu, kurā, pēc viņa liecībām, bija iesaistītas Krievijas amatpersonas un noziedzīgi grupējumi. Magņitskis strādāja Maskavas juridiskajā un auditoru firmā ''Firestone Duncan'', kas sniedza pakalpojumus investīciju fondam ''Hermitage Capital Management''. 2008. gadā viņš tika arestēts un apsūdzēts līdzdalībā tajā pašā nodokļu krāpšanā, par kuru iepriekš bija ziņojis Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm. Pēc gandrīz gada pirmstiesas apcietinājumā Magņitskis nomira Maskavas ieslodzījuma vietā. Viņa nāve izraisīja plašu starptautisku rezonansi un kļuva par vienu no zināmākajiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem mūsdienu Krievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-stronger-europe-in-the-world/file-a-european-magnitsky-act |title=A European Magnitsky Act |publisher=European Parliament |access-date=2026-05-10}}</ref> Magņitska vārdā nosaukts [[Magņitska likums]], ko 2012. gadā pieņēma [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Vēlāk līdzīgi sankciju mehānismi tika ieviesti arī citās valstīs un starptautiskajās jurisdikcijās. == Dzīvesgājums == Sergejs Magņitskis dzimis 1972. gada 8. aprīlī Odesā, toreizējā [[Ukrainas PSR]]. Vēlāk viņš dzīvoja un strādāja Maskavā. Pēc izglītības un profesionālās darbības viņš bija jurists un nodokļu speciālists. Magņitskis strādāja uzņēmumā ''Firestone Duncan'', kas nodarbojās ar juridiskajiem, auditoru un nodokļu konsultāciju pakalpojumiem ārvalstu uzņēmumiem Krievijā. Viņa profesionālā specializācija bija uzņēmumu nodokļu jautājumi, revīzija un juridiskais atbalsts. Viens no nozīmīgākajiem ''Firestone Duncan'' klientiem bija britu izcelsmes investora [[Bils Brauders|Bila Braudera]] vadītais fonds ''Hermitage Capital Management'', kas 1990. un 2000. gados bija viens no lielākajiem ārvalstu portfeļinvestoriem Krievijā. == Hermitage Capital lieta == 2005. gadā Krievijas varas iestādes atteica Bilam Brauderam ieceļošanu Krievijā. Pēc tam pret ''Hermitage Capital Management'' un ar to saistītajām struktūrām sākās vairākas pārbaudes un kriminālprocesi. 2007. gadā Krievijas Iekšlietu ministrijas darbinieki veica kratīšanas ''Hermitage Capital'' un ''Firestone Duncan'' birojos. Kratīšanās tika izņemti dokumenti, zīmogi un korporatīvie materiāli, kas attiecās uz vairākām ''Hermitage'' kontrolētām Krievijas sabiedrībām. Vēlāk šīs sabiedrības tika nelikumīgi pārreģistrētas uz citām personām. Izmantojot viltotus dokumentus un tiesas prasības, tika panākts, ka uzņēmumi formāli uzrādīja lielus zaudējumus. Pēc tam no Krievijas budžeta tika izkrāpta nodokļu atmaksa aptuveni 230 miljonu ASV dolāru apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.coe.int/en/web/portal/-/parliamentary-assembly-calls-for-accountability-in-the-sergei-magnitsky-case |title=Parliamentary Assembly calls for accountability in the Sergei Magnitsky case |publisher=Council of Europe |date=2026-04-23 |access-date=2026-05-10}}</ref> Magņitskis, pārbaudot dokumentus, secināja, ka krāpšanas shēmā varētu būt iesaistītas amatpersonas no Krievijas Iekšlietu ministrijas, nodokļu dienesta un tiesu sistēmas. Viņš sniedza liecības par iespējamo amatpersonu iesaisti un norādīja konkrētas personas, kuras, pēc viņa domām, bija saistītas ar dokumentu izmantošanu un nodokļu atmaksas shēmu. == Apcietināšana == 2008. gada 24. novembrī Sergejs Magņitskis tika arestēts Maskavā. Viņu apsūdzēja par palīdzību ''Hermitage Capital'' nodokļu nemaksāšanā. Šīs apsūdzības Magņitskis un viņa aizstāvji noraidīja, norādot, ka viņš tika vajāts par to, ka bija atklājis korupcijas shēmu un sniedzis liecības pret amatpersonām. Magņitskis tika turēts pirmstiesas apcietinājumā gandrīz vienpadsmit mēnešus. Šajā laikā viņš vairākkārt sūdzējās par veselības stāvokļa pasliktināšanos, medicīniskās palīdzības trūkumu un spiedienu no izmeklētāju puses. Saskaņā ar cilvēktiesību organizāciju un starptautisko institūciju ziņojumiem viņam tika liegtas pienācīgas ārstēšanas iespējas, lai gan viņam bija diagnosticētas nopietnas veselības problēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://phr.org/issues/investigating-deaths-and-mass-atrocities/death-investigations/investigations-in-russia/ |title=Investigations in Russia |publisher=Physicians for Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> Ieslodzījuma laikā Magņitskis uzrakstīja daudzas sūdzības un paziņojumus, kuros aprakstīja apcietinājuma apstākļus, izmeklēšanas pārkāpumus un atteikumu sniegt medicīnisko palīdzību. == Nāve apcietinājumā == Sergejs Magņitskis nomira 2009. gada 16. novembrī Maskavas ieslodzījuma sistēmā pēc 358 dienām apcietinājumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://phr.org/issues/investigating-deaths-and-mass-atrocities/death-investigations/investigations-in-russia/ |title=Investigations in Russia |publisher=Physicians for Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> Nāves brīdī viņam bija 37 gadi. Saskaņā ar neatkarīgu novērotāju un cilvēktiesību organizāciju vērtējumu Magņitskim apcietinājumā netika nodrošināta nepieciešamā medicīniskā palīdzība. Viņa veselības stāvoklis pasliktinājās, un viņš cieta no akūtām vēdera dobuma slimībām. Eiropas institūcijas un cilvēktiesību aizstāvji vēlāk norādīja, ka viņa nāve bija saistīta ar necilvēcīgu izturēšanos, medicīniskās aprūpes liegšanu un ieslodzījuma apstākļiem. Krievijas oficiālās iestādes sākotnēji sniedza dažādus skaidrojumus par nāves cēloni. Magņitska ģimene, aizstāvji un starptautiskās organizācijas pieprasīja neatkarīgu izmeklēšanu un atbildīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības. == Izmeklēšana un pēcnāves tiesvedība == Pēc Magņitska nāves Krievijā tika sāktas vairākas pārbaudes, taču tās nenoveda pie augsta līmeņa amatpersonu notiesāšanas. Magņitska ģimene un starptautiskie cilvēktiesību aizstāvji uzskatīja izmeklēšanu par nepilnīgu un neefektīvu. 2013. gadā Krievijas tiesa pēcnāves procesā atzina Magņitski par vainīgu nodokļu nemaksāšanā. Šis process izraisīja plašu starptautisku kritiku, jo miruša cilvēka tiesāšana tika uztverta kā politiski motivēts mēģinājums attaisnot viņa vajāšanu un apcietināšanu. 2019. gadā [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]] lietā par Magņitska apcietināšanu un nāvi konstatēja vairākus [[Eiropas Cilvēktiesību konvencija]]s pārkāpumus. Tiesa secināja, ka viņam nebija nodrošināta pienācīga medicīniskā palīdzība un ka Krievijas iestādes nebija veikušas efektīvu viņa nāves apstākļu izmeklēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.coe.int/en/web/portal/-/parliamentary-assembly-calls-for-accountability-in-the-sergei-magnitsky-case |title=Parliamentary Assembly calls for accountability in the Sergei Magnitsky case |publisher=Council of Europe |date=2026-04-23 |access-date=2026-05-10}}</ref> == Starptautiskā reakcija == Magņitska nāve kļuva par starptautisku simbolu cīņai pret korupciju, amatpersonu nesodāmību un cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā. Viņa lieta tika apspriesta [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]], [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[ASV Kongress|ASV Kongresā]] un vairākās nacionālajās parlamentārajās institūcijās. Bils Brauders pēc Magņitska nāves sāka starptautisku kampaņu, lai panāktu sankcijas pret personām, kuras tika uzskatītas par saistītām ar Magņitska vajāšanu, apcietināšanu, nāvi un 230 miljonu ASV dolāru krāpšanas shēmu. Magņitska lieta kļuva par vienu no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmēja Rietumvalstu pieeju individuālām cilvēktiesību sankcijām. Šī pieeja atšķiras no vispārējām valstu sankcijām, jo tā vērsta pret konkrētām amatpersonām, uzņēmējiem un drošības struktūru pārstāvjiem. == Magnitska likums == 2012. gada 14. decembrī ASV prezidents [[Baraks Obama]] parakstīja [[Magņitska likums|Sergeja Magņitska tiesiskuma un atbildības likumu]]. Likums paredzēja vīzu ierobežojumus un aktīvu iesaldēšanu Krievijas amatpersonām, kuras ASV uzskatīja par saistītām ar Magņitska nāvi un citiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Magnitsky-Act |title=Magnitsky Act |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-05-10}}</ref> 2016. gadā ASV pieņēma Globālo Magnitska cilvēktiesību atbildības likumu, kas paplašināja šo mehānismu ārpus Krievijas un ļāva piemērot sankcijas personām visā pasaulē, kuras iesaistītas nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos vai korupcijā. Līdzīgi “Magnitska tipa” sankciju režīmi vēlāk tika ieviesti arī [[Kanāda|Kanādā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un citās jurisdikcijās. Eiropas Savienības cilvēktiesību sankciju režīmu nereti dēvē par Eiropas Magnitska aktu, lai gan tā oficiālais nosaukums ir plašāks un neattiecas tikai uz Magņitska lietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-stronger-europe-in-the-world/file-a-european-magnitsky-act |title=A European Magnitsky Act |publisher=European Parliament |access-date=2026-05-10}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{krievija-aizmetnis}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-stronger-europe-in-the-world/file-a-european-magnitsky-act Eiropas Parlamenta materiāls par Eiropas Magnitska aktu] {{en ikona}} * [https://www.coe.int/en/web/portal/-/parliamentary-assembly-calls-for-accountability-in-the-sergei-magnitsky-case Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas paziņojums par Magņitska lietu] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Magnitskis, Sergejs}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] [[Kategorija:Krievijas ekonomisti]] [[Kategorija:Krievijas cilvēktiesību aktīvisti]] [[Kategorija:Korupcija Krievijā]] [[Kategorija:Cilvēktiesības Krievijā]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] [[Kategorija:Personas, kas mirušas apcietinājumā]] lnly630r654nv64rfuwukawyjzu7ttj 4466364 4466363 2026-05-10T20:31:33Z Votre Provocateur 111653 /* Magnitska likums */ 4466364 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Sergejs Magņitskis | vārds_orig = ''Сергей Леонидович Магнитский'' | attēls = Sergei Magnitsky.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1972 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Odesa]], [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]] | m_gads = 2009 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Maskava]], [[Krievija]] | nāves_cēlonis = nāve pirmstiesas apcietinājumā | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = | dzimums = V | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | profesija = jurists, auditors, nodokļu konsultants | darba_vietas = Firestone Duncan | zinātne = | alma_mater = }} '''Sergejs Magņitskis''' ({{val|ru|Сергей Леонидович Магнитский}}; dzimis {{dat|1972|4|8}} [[Odesa|Odesā]], miris {{dat|2009|11|16}} [[Maskava|Maskavā]]) bija [[Krievija]]s jurists, auditors un nodokļu konsultants. Viņš kļuva starptautiski pazīstams pēc tam, kad atklāja plašu nodokļu atmaksas krāpšanas shēmu, kurā, pēc viņa liecībām, bija iesaistītas Krievijas amatpersonas un noziedzīgi grupējumi. Magņitskis strādāja Maskavas juridiskajā un auditoru firmā ''Firestone Duncan'', kas sniedza pakalpojumus investīciju fondam ''Hermitage Capital Management''. 2008. gadā viņš tika arestēts un apsūdzēts līdzdalībā tajā pašā nodokļu krāpšanā, par kuru iepriekš bija ziņojis Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm. Pēc gandrīz gada pirmstiesas apcietinājumā Magņitskis nomira Maskavas ieslodzījuma vietā. Viņa nāve izraisīja plašu starptautisku rezonansi un kļuva par vienu no zināmākajiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem mūsdienu Krievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-stronger-europe-in-the-world/file-a-european-magnitsky-act |title=A European Magnitsky Act |publisher=European Parliament |access-date=2026-05-10}}</ref> Magņitska vārdā nosaukts [[Magņitska likums]], ko 2012. gadā pieņēma [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Vēlāk līdzīgi sankciju mehānismi tika ieviesti arī citās valstīs un starptautiskajās jurisdikcijās. == Dzīvesgājums == Sergejs Magņitskis dzimis 1972. gada 8. aprīlī Odesā, toreizējā [[Ukrainas PSR]]. Vēlāk viņš dzīvoja un strādāja Maskavā. Pēc izglītības un profesionālās darbības viņš bija jurists un nodokļu speciālists. Magņitskis strādāja uzņēmumā ''Firestone Duncan'', kas nodarbojās ar juridiskajiem, auditoru un nodokļu konsultāciju pakalpojumiem ārvalstu uzņēmumiem Krievijā. Viņa profesionālā specializācija bija uzņēmumu nodokļu jautājumi, revīzija un juridiskais atbalsts. Viens no nozīmīgākajiem ''Firestone Duncan'' klientiem bija britu izcelsmes investora [[Bils Brauders|Bila Braudera]] vadītais fonds ''Hermitage Capital Management'', kas 1990. un 2000. gados bija viens no lielākajiem ārvalstu portfeļinvestoriem Krievijā. == Hermitage Capital lieta == 2005. gadā Krievijas varas iestādes atteica Bilam Brauderam ieceļošanu Krievijā. Pēc tam pret ''Hermitage Capital Management'' un ar to saistītajām struktūrām sākās vairākas pārbaudes un kriminālprocesi. 2007. gadā Krievijas Iekšlietu ministrijas darbinieki veica kratīšanas ''Hermitage Capital'' un ''Firestone Duncan'' birojos. Kratīšanās tika izņemti dokumenti, zīmogi un korporatīvie materiāli, kas attiecās uz vairākām ''Hermitage'' kontrolētām Krievijas sabiedrībām. Vēlāk šīs sabiedrības tika nelikumīgi pārreģistrētas uz citām personām. Izmantojot viltotus dokumentus un tiesas prasības, tika panākts, ka uzņēmumi formāli uzrādīja lielus zaudējumus. Pēc tam no Krievijas budžeta tika izkrāpta nodokļu atmaksa aptuveni 230 miljonu ASV dolāru apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.coe.int/en/web/portal/-/parliamentary-assembly-calls-for-accountability-in-the-sergei-magnitsky-case |title=Parliamentary Assembly calls for accountability in the Sergei Magnitsky case |publisher=Council of Europe |date=2026-04-23 |access-date=2026-05-10}}</ref> Magņitskis, pārbaudot dokumentus, secināja, ka krāpšanas shēmā varētu būt iesaistītas amatpersonas no Krievijas Iekšlietu ministrijas, nodokļu dienesta un tiesu sistēmas. Viņš sniedza liecības par iespējamo amatpersonu iesaisti un norādīja konkrētas personas, kuras, pēc viņa domām, bija saistītas ar dokumentu izmantošanu un nodokļu atmaksas shēmu. == Apcietināšana == 2008. gada 24. novembrī Sergejs Magņitskis tika arestēts Maskavā. Viņu apsūdzēja par palīdzību ''Hermitage Capital'' nodokļu nemaksāšanā. Šīs apsūdzības Magņitskis un viņa aizstāvji noraidīja, norādot, ka viņš tika vajāts par to, ka bija atklājis korupcijas shēmu un sniedzis liecības pret amatpersonām. Magņitskis tika turēts pirmstiesas apcietinājumā gandrīz vienpadsmit mēnešus. Šajā laikā viņš vairākkārt sūdzējās par veselības stāvokļa pasliktināšanos, medicīniskās palīdzības trūkumu un spiedienu no izmeklētāju puses. Saskaņā ar cilvēktiesību organizāciju un starptautisko institūciju ziņojumiem viņam tika liegtas pienācīgas ārstēšanas iespējas, lai gan viņam bija diagnosticētas nopietnas veselības problēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://phr.org/issues/investigating-deaths-and-mass-atrocities/death-investigations/investigations-in-russia/ |title=Investigations in Russia |publisher=Physicians for Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> Ieslodzījuma laikā Magņitskis uzrakstīja daudzas sūdzības un paziņojumus, kuros aprakstīja apcietinājuma apstākļus, izmeklēšanas pārkāpumus un atteikumu sniegt medicīnisko palīdzību. == Nāve apcietinājumā == Sergejs Magņitskis nomira 2009. gada 16. novembrī Maskavas ieslodzījuma sistēmā pēc 358 dienām apcietinājumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://phr.org/issues/investigating-deaths-and-mass-atrocities/death-investigations/investigations-in-russia/ |title=Investigations in Russia |publisher=Physicians for Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> Nāves brīdī viņam bija 37 gadi. Saskaņā ar neatkarīgu novērotāju un cilvēktiesību organizāciju vērtējumu Magņitskim apcietinājumā netika nodrošināta nepieciešamā medicīniskā palīdzība. Viņa veselības stāvoklis pasliktinājās, un viņš cieta no akūtām vēdera dobuma slimībām. Eiropas institūcijas un cilvēktiesību aizstāvji vēlāk norādīja, ka viņa nāve bija saistīta ar necilvēcīgu izturēšanos, medicīniskās aprūpes liegšanu un ieslodzījuma apstākļiem. Krievijas oficiālās iestādes sākotnēji sniedza dažādus skaidrojumus par nāves cēloni. Magņitska ģimene, aizstāvji un starptautiskās organizācijas pieprasīja neatkarīgu izmeklēšanu un atbildīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības. == Izmeklēšana un pēcnāves tiesvedība == Pēc Magņitska nāves Krievijā tika sāktas vairākas pārbaudes, taču tās nenoveda pie augsta līmeņa amatpersonu notiesāšanas. Magņitska ģimene un starptautiskie cilvēktiesību aizstāvji uzskatīja izmeklēšanu par nepilnīgu un neefektīvu. 2013. gadā Krievijas tiesa pēcnāves procesā atzina Magņitski par vainīgu nodokļu nemaksāšanā. Šis process izraisīja plašu starptautisku kritiku, jo miruša cilvēka tiesāšana tika uztverta kā politiski motivēts mēģinājums attaisnot viņa vajāšanu un apcietināšanu. 2019. gadā [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]] lietā par Magņitska apcietināšanu un nāvi konstatēja vairākus [[Eiropas Cilvēktiesību konvencija]]s pārkāpumus. Tiesa secināja, ka viņam nebija nodrošināta pienācīga medicīniskā palīdzība un ka Krievijas iestādes nebija veikušas efektīvu viņa nāves apstākļu izmeklēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.coe.int/en/web/portal/-/parliamentary-assembly-calls-for-accountability-in-the-sergei-magnitsky-case |title=Parliamentary Assembly calls for accountability in the Sergei Magnitsky case |publisher=Council of Europe |date=2026-04-23 |access-date=2026-05-10}}</ref> == Starptautiskā reakcija == Magņitska nāve kļuva par starptautisku simbolu cīņai pret korupciju, amatpersonu nesodāmību un cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā. Viņa lieta tika apspriesta [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]], [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[ASV Kongress|ASV Kongresā]] un vairākās nacionālajās parlamentārajās institūcijās. Bils Brauders pēc Magņitska nāves sāka starptautisku kampaņu, lai panāktu sankcijas pret personām, kuras tika uzskatītas par saistītām ar Magņitska vajāšanu, apcietināšanu, nāvi un 230 miljonu ASV dolāru krāpšanas shēmu. Magņitska lieta kļuva par vienu no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmēja Rietumvalstu pieeju individuālām cilvēktiesību sankcijām. Šī pieeja atšķiras no vispārējām valstu sankcijām, jo tā vērsta pret konkrētām amatpersonām, uzņēmējiem un drošības struktūru pārstāvjiem. == Magņitska likums == 2012. gada 14. decembrī ASV prezidents [[Baraks Obama]] parakstīja [[Magņitska likums|Sergeja Magņitska tiesiskuma un atbildības likumu]]. Likums paredzēja vīzu ierobežojumus un aktīvu iesaldēšanu Krievijas amatpersonām, kuras ASV uzskatīja par saistītām ar Magņitska nāvi un citiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Magnitsky-Act |title=Magnitsky Act |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-05-10}}</ref> 2016. gadā ASV pieņēma Globālo Magnitska cilvēktiesību atbildības likumu, kas paplašināja šo mehānismu ārpus Krievijas un ļāva piemērot sankcijas personām visā pasaulē, kuras iesaistītas nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos vai korupcijā. Līdzīgi “Magņitska tipa” sankciju režīmi vēlāk tika ieviesti arī [[Kanāda|Kanādā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un citās jurisdikcijās. Eiropas Savienības cilvēktiesību sankciju režīmu nereti dēvē par Eiropas Magnitska aktu, lai gan tā oficiālais nosaukums ir plašāks un neattiecas tikai uz Magņitska lietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-stronger-europe-in-the-world/file-a-european-magnitsky-act |title=A European Magnitsky Act |publisher=European Parliament |access-date=2026-05-10}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{krievija-aizmetnis}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-stronger-europe-in-the-world/file-a-european-magnitsky-act Eiropas Parlamenta materiāls par Eiropas Magnitska aktu] {{en ikona}} * [https://www.coe.int/en/web/portal/-/parliamentary-assembly-calls-for-accountability-in-the-sergei-magnitsky-case Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas paziņojums par Magņitska lietu] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Magnitskis, Sergejs}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] [[Kategorija:Krievijas ekonomisti]] [[Kategorija:Krievijas cilvēktiesību aktīvisti]] [[Kategorija:Korupcija Krievijā]] [[Kategorija:Cilvēktiesības Krievijā]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] [[Kategorija:Personas, kas mirušas apcietinājumā]] lplnd94k5nf8bga3z12682o5rz4i12l 4466365 4466364 2026-05-10T20:31:57Z Votre Provocateur 111653 4466365 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Sergejs Magņitskis | vārds_orig = ''Сергей Леонидович Магнитский'' | attēls = Sergei Magnitsky.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1972 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Odesa]], [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]] | m_gads = 2009 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Maskava]], [[Krievija]] | nāves_cēlonis = nāve pirmstiesas apcietinājumā | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = | dzimums = V | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | profesija = jurists, auditors, nodokļu konsultants | darba_vietas = Firestone Duncan | zinātne = | alma_mater = }} '''Sergejs Magņitskis''' ({{val|ru|Сергей Леонидович Магнитский}}; dzimis {{dat|1972|4|8}} [[Odesa|Odesā]], miris {{dat|2009|11|16}} [[Maskava|Maskavā]]) bija [[Krievija]]s jurists, auditors un nodokļu konsultants. Viņš kļuva starptautiski pazīstams pēc tam, kad atklāja plašu nodokļu atmaksas krāpšanas shēmu, kurā, pēc viņa liecībām, bija iesaistītas Krievijas amatpersonas un noziedzīgi grupējumi. Magņitskis strādāja Maskavas juridiskajā un auditoru firmā ''Firestone Duncan'', kas sniedza pakalpojumus investīciju fondam ''Hermitage Capital Management''. 2008. gadā viņš tika arestēts un apsūdzēts līdzdalībā tajā pašā nodokļu krāpšanā, par kuru iepriekš bija ziņojis Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm. Pēc gandrīz gada pirmstiesas apcietinājumā Magņitskis nomira Maskavas ieslodzījuma vietā. Viņa nāve izraisīja plašu starptautisku rezonansi un kļuva par vienu no zināmākajiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem mūsdienu Krievijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-stronger-europe-in-the-world/file-a-european-magnitsky-act |title=A European Magnitsky Act |publisher=European Parliament |access-date=2026-05-10}}</ref> Magņitska vārdā nosaukts [[Magņitska likums]], ko 2012. gadā pieņēma [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Vēlāk līdzīgi sankciju mehānismi tika ieviesti arī citās valstīs un starptautiskajās jurisdikcijās. == Dzīvesgājums == Sergejs Magņitskis dzimis 1972. gada 8. aprīlī Odesā, toreizējā [[Ukrainas PSR]]. Vēlāk dzīvoja un strādāja Maskavā. Pēc izglītības un profesionālās darbības viņš bija jurists un nodokļu speciālists. Magņitskis strādāja uzņēmumā ''Firestone Duncan'', kas nodarbojās ar juridiskajiem, auditoru un nodokļu konsultāciju pakalpojumiem ārvalstu uzņēmumiem Krievijā. Viņa profesionālā specializācija bija uzņēmumu nodokļu jautājumi, revīzija un juridiskais atbalsts. Viens no nozīmīgākajiem ''Firestone Duncan'' klientiem bija britu izcelsmes investora [[Bils Brauders|Bila Braudera]] vadītais fonds ''Hermitage Capital Management'', kas 1990. un 2000. gados bija viens no lielākajiem ārvalstu portfeļinvestoriem Krievijā. == Hermitage Capital lieta == 2005. gadā Krievijas varas iestādes atteica Bilam Brauderam ieceļošanu Krievijā. Pēc tam pret ''Hermitage Capital Management'' un ar to saistītajām struktūrām sākās vairākas pārbaudes un kriminālprocesi. 2007. gadā Krievijas Iekšlietu ministrijas darbinieki veica kratīšanas ''Hermitage Capital'' un ''Firestone Duncan'' birojos. Kratīšanās tika izņemti dokumenti, zīmogi un korporatīvie materiāli, kas attiecās uz vairākām ''Hermitage'' kontrolētām Krievijas sabiedrībām. Vēlāk šīs sabiedrības tika nelikumīgi pārreģistrētas uz citām personām. Izmantojot viltotus dokumentus un tiesas prasības, tika panākts, ka uzņēmumi formāli uzrādīja lielus zaudējumus. Pēc tam no Krievijas budžeta tika izkrāpta nodokļu atmaksa aptuveni 230 miljonu ASV dolāru apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.coe.int/en/web/portal/-/parliamentary-assembly-calls-for-accountability-in-the-sergei-magnitsky-case |title=Parliamentary Assembly calls for accountability in the Sergei Magnitsky case |publisher=Council of Europe |date=2026-04-23 |access-date=2026-05-10}}</ref> Magņitskis, pārbaudot dokumentus, secināja, ka krāpšanas shēmā varētu būt iesaistītas amatpersonas no Krievijas Iekšlietu ministrijas, nodokļu dienesta un tiesu sistēmas. Viņš sniedza liecības par iespējamo amatpersonu iesaisti un norādīja konkrētas personas, kuras, pēc viņa domām, bija saistītas ar dokumentu izmantošanu un nodokļu atmaksas shēmu. == Apcietināšana == 2008. gada 24. novembrī Sergejs Magņitskis tika arestēts Maskavā. Viņu apsūdzēja par palīdzību ''Hermitage Capital'' nodokļu nemaksāšanā. Šīs apsūdzības Magņitskis un viņa aizstāvji noraidīja, norādot, ka viņš tika vajāts par to, ka bija atklājis korupcijas shēmu un sniedzis liecības pret amatpersonām. Magņitskis tika turēts pirmstiesas apcietinājumā gandrīz vienpadsmit mēnešus. Šajā laikā viņš vairākkārt sūdzējās par veselības stāvokļa pasliktināšanos, medicīniskās palīdzības trūkumu un spiedienu no izmeklētāju puses. Saskaņā ar cilvēktiesību organizāciju un starptautisko institūciju ziņojumiem viņam tika liegtas pienācīgas ārstēšanas iespējas, lai gan viņam bija diagnosticētas nopietnas veselības problēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://phr.org/issues/investigating-deaths-and-mass-atrocities/death-investigations/investigations-in-russia/ |title=Investigations in Russia |publisher=Physicians for Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> Ieslodzījuma laikā Magņitskis uzrakstīja daudzas sūdzības un paziņojumus, kuros aprakstīja apcietinājuma apstākļus, izmeklēšanas pārkāpumus un atteikumu sniegt medicīnisko palīdzību. == Nāve apcietinājumā == Sergejs Magņitskis nomira 2009. gada 16. novembrī Maskavas ieslodzījuma sistēmā pēc 358 dienām apcietinājumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://phr.org/issues/investigating-deaths-and-mass-atrocities/death-investigations/investigations-in-russia/ |title=Investigations in Russia |publisher=Physicians for Human Rights |access-date=2026-05-10}}</ref> Nāves brīdī viņam bija 37 gadi. Saskaņā ar neatkarīgu novērotāju un cilvēktiesību organizāciju vērtējumu Magņitskim apcietinājumā netika nodrošināta nepieciešamā medicīniskā palīdzība. Viņa veselības stāvoklis pasliktinājās, un viņš cieta no akūtām vēdera dobuma slimībām. Eiropas institūcijas un cilvēktiesību aizstāvji vēlāk norādīja, ka viņa nāve bija saistīta ar necilvēcīgu izturēšanos, medicīniskās aprūpes liegšanu un ieslodzījuma apstākļiem. Krievijas oficiālās iestādes sākotnēji sniedza dažādus skaidrojumus par nāves cēloni. Magņitska ģimene, aizstāvji un starptautiskās organizācijas pieprasīja neatkarīgu izmeklēšanu un atbildīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības. == Izmeklēšana un pēcnāves tiesvedība == Pēc Magņitska nāves Krievijā tika sāktas vairākas pārbaudes, taču tās nenoveda pie augsta līmeņa amatpersonu notiesāšanas. Magņitska ģimene un starptautiskie cilvēktiesību aizstāvji uzskatīja izmeklēšanu par nepilnīgu un neefektīvu. 2013. gadā Krievijas tiesa pēcnāves procesā atzina Magņitski par vainīgu nodokļu nemaksāšanā. Šis process izraisīja plašu starptautisku kritiku, jo miruša cilvēka tiesāšana tika uztverta kā politiski motivēts mēģinājums attaisnot viņa vajāšanu un apcietināšanu. 2019. gadā [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]] lietā par Magņitska apcietināšanu un nāvi konstatēja vairākus [[Eiropas Cilvēktiesību konvencija]]s pārkāpumus. Tiesa secināja, ka viņam nebija nodrošināta pienācīga medicīniskā palīdzība un ka Krievijas iestādes nebija veikušas efektīvu viņa nāves apstākļu izmeklēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.coe.int/en/web/portal/-/parliamentary-assembly-calls-for-accountability-in-the-sergei-magnitsky-case |title=Parliamentary Assembly calls for accountability in the Sergei Magnitsky case |publisher=Council of Europe |date=2026-04-23 |access-date=2026-05-10}}</ref> == Starptautiskā reakcija == Magņitska nāve kļuva par starptautisku simbolu cīņai pret korupciju, amatpersonu nesodāmību un cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā. Viņa lieta tika apspriesta [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]], [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[ASV Kongress|ASV Kongresā]] un vairākās nacionālajās parlamentārajās institūcijās. Bils Brauders pēc Magņitska nāves sāka starptautisku kampaņu, lai panāktu sankcijas pret personām, kuras tika uzskatītas par saistītām ar Magņitska vajāšanu, apcietināšanu, nāvi un 230 miljonu ASV dolāru krāpšanas shēmu. Magņitska lieta kļuva par vienu no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmēja Rietumvalstu pieeju individuālām cilvēktiesību sankcijām. Šī pieeja atšķiras no vispārējām valstu sankcijām, jo tā vērsta pret konkrētām amatpersonām, uzņēmējiem un drošības struktūru pārstāvjiem. == Magņitska likums == 2012. gada 14. decembrī ASV prezidents [[Baraks Obama]] parakstīja [[Magņitska likums|Sergeja Magņitska tiesiskuma un atbildības likumu]]. Likums paredzēja vīzu ierobežojumus un aktīvu iesaldēšanu Krievijas amatpersonām, kuras ASV uzskatīja par saistītām ar Magņitska nāvi un citiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Magnitsky-Act |title=Magnitsky Act |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-05-10}}</ref> 2016. gadā ASV pieņēma Globālo Magnitska cilvēktiesību atbildības likumu, kas paplašināja šo mehānismu ārpus Krievijas un ļāva piemērot sankcijas personām visā pasaulē, kuras iesaistītas nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos vai korupcijā. Līdzīgi “Magņitska tipa” sankciju režīmi vēlāk tika ieviesti arī [[Kanāda|Kanādā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un citās jurisdikcijās. Eiropas Savienības cilvēktiesību sankciju režīmu nereti dēvē par Eiropas Magnitska aktu, lai gan tā oficiālais nosaukums ir plašāks un neattiecas tikai uz Magņitska lietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-stronger-europe-in-the-world/file-a-european-magnitsky-act |title=A European Magnitsky Act |publisher=European Parliament |access-date=2026-05-10}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{krievija-aizmetnis}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-a-stronger-europe-in-the-world/file-a-european-magnitsky-act Eiropas Parlamenta materiāls par Eiropas Magnitska aktu] {{en ikona}} * [https://www.coe.int/en/web/portal/-/parliamentary-assembly-calls-for-accountability-in-the-sergei-magnitsky-case Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas paziņojums par Magņitska lietu] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Magnitskis, Sergejs}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas juristi]] [[Kategorija:Krievijas ekonomisti]] [[Kategorija:Krievijas cilvēktiesību aktīvisti]] [[Kategorija:Korupcija Krievijā]] [[Kategorija:Cilvēktiesības Krievijā]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] [[Kategorija:Personas, kas mirušas apcietinājumā]] h51b0cjy4vj43c8kh5vlvbrq0gwf0om 0 631563 4466367 2026-05-10T20:33:05Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija]] 4466367 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija]] 7jlaxgfgd9j1wqfbzwrzmp1mm89gnz0 0 631564 4466368 2026-05-10T20:34:34Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Igors Ivanovs | vārds_orģ = ''Игорь Сергеевич Иванов'' | attēls = Igor Ivanov 2002.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Krievijas Federācijas ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|1998|9|11}} | term_beigas = {{dat|2004|3|9}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Boriss Jeļcins]], Vladimirs Putins... 4466368 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Igors Ivanovs | vārds_orģ = ''Игорь Сергеевич Иванов'' | attēls = Igor Ivanov 2002.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Krievijas Federācijas ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|1998|9|11}} | term_beigas = {{dat|2004|3|9}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Boriss Jeļcins]], [[Vladimirs Putins]] | premjers = | priekštecis = [[Jevgeņijs Primakovs]] | pēctecis = [[Sergejs Lavrovs]] | amats2 = [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s sekretārs | term_sākums2 = {{dat|2004|3|9}} | term_beigas2 = {{dat|2007|7|17}} | prezidents2 = [[Vladimirs Putins]] | priekštecis2 = Vladimirs Rušailo | pēctecis2 = Valentīns Sobolevs <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1945|9|23}} | dzim_vieta = [[Maskava]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Sergejs Ivanovs | māte = Jeļena Sagirašvili | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts, valstsvīrs | alma_mater = Maskavas Valsts svešvalodu institūts | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Igors Ivanovs''' ({{val-ru|Игорь Сергеевич Иванов}}; dzimis {{dat|1945|9|23}} [[Maskava|Maskavā]]) ir [[Krievija]]s diplomāts, valstsvīrs un starptautisko attiecību speciālists. Viņš bija [[Krievijas Federācijas ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] no 1998. līdz 2004. gadam un [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s sekretārs no 2004. līdz 2007. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://russiancouncil.ru/en/igor-ivanov/ |title=Igor Ivanov |publisher=Russian International Affairs Council |access-date=2026-05-10}}</ref> Ivanovs ir viens no nozīmīgākajiem Krievijas diplomātiem pārejas periodā starp [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] un [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] prezidentūru. Viņa ārlietu ministra darbības laikā Krievijas ārpolitiku noteica attiecības ar [[NATO]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], [[Dienvidslāvija]]s krīze, [[Otrais Čečenijas karš]] un starptautiskās drošības jautājumi pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem. == Dzīvesgājums == Igors Ivanovs dzimis 1945. gada 23. septembrī Maskavā. Viņa tēvs bija padomju armijas virsnieks, bet māte bija gruzīnu izcelsmes. Bērnībā Ivanovs vairākus gadus dzīvoja [[Gruzija|Gruzijā]]. 1963. gadā viņš absolvēja Maskavas Suvorova kara skolu, bet 1969. gadā — Maskavas Valsts svešvalodu institūtu, kur apguva angļu un spāņu valodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mccvu.ru/about/heroes/104/ |title=Выпускник 1963 года, дипломат Иванов Игорь Сергеевич |publisher=Московское суворовское военное училище |access-date=2026-05-10}}</ref> No 1969. līdz 1973. gadam Ivanovs strādāja [[PSRS Zinātņu akadēmija]]s Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūtā. 1973. gadā viņš sāka darbu [[PSRS Ārlietu ministrija|PSRS Ārlietu ministrijā]]. 1970. un 1980. gados Ivanovs strādāja Padomju Savienības diplomātiskajā dienestā, tostarp Spānijā. No 1973. līdz 1978. gadam viņš bija saistīts ar PSRS vēstniecību [[Spānija|Spānijā]], bet no 1978. līdz 1983. gadam ieņēma padomnieka un padomnieka-sūtņa amatus PSRS vēstniecībā Madridē. 1980. gadu otrajā pusē Ivanovs strādāja PSRS Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā. Viņš bija ārlietu ministra [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] palīgs, vēlāk — Ārlietu ministrijas Ģenerālā sekretariāta vadošs darbinieks un vadītājs. == Diplomātiskā karjera == 1991. gadā Ivanovs tika iecelts par PSRS vēstnieku Spānijā. Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] viņš turpināja darbu kā [[Krievija]]s Federācijas vēstnieks Spānijā. Šo amatu viņš ieņēma līdz 1993. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nti.org/about/people/igor-ivanov/ |title=Igor S. Ivanov |publisher=Nuclear Threat Initiative |access-date=2026-05-10}}</ref> 1993. gadā Ivanovs tika iecelts par Krievijas Federācijas ārlietu ministra pirmo vietnieku. Šajā amatā viņš darbojās laikā, kad Krievija veidoja savu postpadomju ārpolitiku un centās noteikt attiecības ar Rietumvalstīm, bijušajām padomju republikām un starptautiskajām organizācijām. 1998. gada septembrī pēc [[Jevgeņijs Primakovs|Jevgeņija Primakova]] pāriešanas premjerministra amatā Ivanovs tika iecelts par Krievijas Federācijas ārlietu ministru. == Ārlietu ministrs == Igors Ivanovs bija Krievijas ārlietu ministrs no 1998. gada 11. septembra līdz 2004. gada 9. martam. Viņš strādāja gan Jeļcina prezidentūras noslēguma posmā, gan Putina pirmās prezidentūras sākumā. Ivanova darbības laikā Krievija asi iebilda pret [[NATO]] militāro operāciju [[Kosovas karš|Kosovā]] 1999. gadā. Krievijas diplomātija uzsvēra [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Drošības padomes lomu un kritizēja militāru spēka lietošanu bez ANO mandāta. Pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV Ivanovs piedalījās Krievijas un ASV sadarbības veidošanā pretterorisma jomā. Tajā pašā laikā Krievija saglabāja iebildumus pret ASV vienpusēju ārpolitiku un NATO paplašināšanos. 2003. gadā Ivanovs kritizēja [[Irākas karš|ASV un sabiedroto iebrukumu Irākā]], uzsverot, ka militārai darbībai nebija pietiekama ANO Drošības padomes mandāta. Šī pozīcija atbilda Krievijas, Francijas un Vācijas diplomātiskajai nostājai Irākas krīzes laikā. Ivanovam bija arī nozīmīga loma 2003. gada [[Rožu revolūcija|Rožu revolūcijas]] laikā [[Gruzija|Gruzijā]]. Viņš piedalījās sarunās starp prezidentu [[Eduards Ševardnadze|Eduardu Ševardnadzi]] un opozīcijas līderiem, kas veicināja politiskās krīzes mierīgu atrisinājumu un Ševardnadzes atkāpšanos. == Drošības padomes sekretārs == 2004. gada 9. martā Ivanovs tika atbrīvots no ārlietu ministra amata un iecelts par Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāru. Ārlietu ministra amatā viņu nomainīja [[Sergejs Lavrovs]]. Drošības padomes sekretāra amatā Ivanovs nodarbojās ar valsts drošības, stratēģiskās plānošanas, ārpolitikas koordinācijas un militāri politiskās drošības jautājumiem. Viņš bija pastāvīgais Krievijas Drošības padomes loceklis. 2007. gada 17. jūlijā Ivanovs tika atbrīvots no Drošības padomes sekretāra amata. Pēc aiziešanas no šī amata viņš pakāpeniski attālinājās no tiešas valsts pārvaldes un pievērsās akadēmiskajai, ekspertu un sabiedriskajai darbībai. == Vēlākā darbība == Pēc darba valdībā Ivanovs darbojās akadēmiskajā, uzņēmējdarbības un starptautisko ekspertu vidē. Viņš ir vēstures zinātņu doktors, profesors un [[MGIMO]] pasniedzējs. No 2011. gada Ivanovs kļuva par Krievijas Starptautisko lietu padomes prezidentu. Organizācija nodarbojas ar ārpolitikas analīzi, starptautisko attiecību pētījumiem, ekspertu dialogu un diplomātisko diskusiju veicināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://russiancouncil.ru/en/igor-ivanov/ |title=Igor Ivanov |publisher=Russian International Affairs Council |access-date=2026-05-10}}</ref> Ivanovs ir piedalījies arī vairākās starptautiskās drošības un kodolieroču kontroles iniciatīvās, tostarp Luksemburgas forumā kodolkatastrofas novēršanai un citās ekspertu platformās. Viņš ir publicējis rakstus un uzstājies par stratēģiskās stabilitātes, diplomātijas, Krievijas un Rietumu attiecību un daudzpusējas pasaules kārtības jautājumiem. == Uzskati un novērtējums == Ivanovs tiek uzskatīts par profesionālu diplomātu, kura karjera veidojās vēl padomju diplomātiskajā skolā. Atšķirībā no [[Andrejs Kozirevs|Andreja Kozireva]], kurš tika saistīts ar izteikti prorietumniecisku 1990. gadu sākuma kursu, Ivanova ārpolitiskā līnija parasti tiek raksturota kā piesardzīgāka, valstiskāka un vairāk orientēta uz Krievijas lielvaras statusa saglabāšanu. Viņa vadībā Krievijas ārpolitika saglabāja sadarbības elementus ar Rietumiem, vienlaikus arvien stingrāk iebilda pret NATO paplašināšanos, militāru spēka lietošanu bez ANO mandāta un ASV dominējošo lomu starptautiskajā sistēmā. Ivanovs nav uzskatāms par konfrontējošāko Putina laika ārpolitikas pārstāvi. Viņa publiskā darbība pēc 2007. gada bieži saistīta ar ekspertu dialogu, diplomātisku risinājumu meklēšanu un starptautiskās drošības risku mazināšanu. == Apbalvojumi == Igoram Ivanovam piešķirts [[Krievijas Federācijas Varonis|Krievijas Federācijas Varoņa]] nosaukums, kā arī vairāki valsts apbalvojumi. 1989. gadā viņam piešķirts ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka diplomātiskais rangs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=11160 |title=Герой Российской Федерации Иванов Игорь Сергеевич |publisher=Герои страны |access-date=2026-05-10}}</ref> == Skatīt arī == * [[Krievijas Federācijas ārpolitika]] * [[Krievijas Federācijas ārlietu ministrija]] * [[Krievijas Federācijas Drošības padome]] * [[Sergejs Lavrovs]] * [[Jevgeņijs Primakovs]] * [[Andrejs Kozirevs]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://russiancouncil.ru/en/igor-ivanov/ Profils Krievijas Starptautisko lietu padomē] {{en ikona}} * [https://www.nti.org/about/people/igor-ivanov/ Profils Nuclear Threat Initiative tīmekļvietnē] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ivanovs, Igors}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas valstsvīri]] [[Kategorija:Krievijas diplomāti]] [[Kategorija:Krievijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāri]] [[Kategorija:Krievijas vēstnieki]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Varoņi]] [[Kategorija:MGIMO pasniedzēji]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] 9va54u4gqdduwg9zhigfrc7t6remwen 4466369 4466368 2026-05-10T20:35:04Z Votre Provocateur 111653 4466369 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Igors Ivanovs | vārds_orģ = ''Игорь Сергеевич Иванов'' | attēls = Igor_Ivanov_2014.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Krievijas Federācijas ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|1998|9|11}} | term_beigas = {{dat|2004|3|9}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Boriss Jeļcins]], [[Vladimirs Putins]] | premjers = | priekštecis = [[Jevgeņijs Primakovs]] | pēctecis = [[Sergejs Lavrovs]] | amats2 = [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s sekretārs | term_sākums2 = {{dat|2004|3|9}} | term_beigas2 = {{dat|2007|7|17}} | prezidents2 = [[Vladimirs Putins]] | priekštecis2 = Vladimirs Rušailo | pēctecis2 = Valentīns Sobolevs <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1945|9|23}} | dzim_vieta = [[Maskava]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Sergejs Ivanovs | māte = Jeļena Sagirašvili | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts, valstsvīrs | alma_mater = Maskavas Valsts svešvalodu institūts | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Igors Ivanovs''' ({{val-ru|Игорь Сергеевич Иванов}}; dzimis {{dat|1945|9|23}} [[Maskava|Maskavā]]) ir [[Krievija]]s diplomāts, valstsvīrs un starptautisko attiecību speciālists. Viņš bija [[Krievijas Federācijas ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] no 1998. līdz 2004. gadam un [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s sekretārs no 2004. līdz 2007. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://russiancouncil.ru/en/igor-ivanov/ |title=Igor Ivanov |publisher=Russian International Affairs Council |access-date=2026-05-10}}</ref> Ivanovs ir viens no nozīmīgākajiem Krievijas diplomātiem pārejas periodā starp [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] un [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] prezidentūru. Viņa ārlietu ministra darbības laikā Krievijas ārpolitiku noteica attiecības ar [[NATO]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], [[Dienvidslāvija]]s krīze, [[Otrais Čečenijas karš]] un starptautiskās drošības jautājumi pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem. == Dzīvesgājums == Igors Ivanovs dzimis 1945. gada 23. septembrī Maskavā. Viņa tēvs bija padomju armijas virsnieks, bet māte bija gruzīnu izcelsmes. Bērnībā Ivanovs vairākus gadus dzīvoja [[Gruzija|Gruzijā]]. 1963. gadā viņš absolvēja Maskavas Suvorova kara skolu, bet 1969. gadā — Maskavas Valsts svešvalodu institūtu, kur apguva angļu un spāņu valodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mccvu.ru/about/heroes/104/ |title=Выпускник 1963 года, дипломат Иванов Игорь Сергеевич |publisher=Московское суворовское военное училище |access-date=2026-05-10}}</ref> No 1969. līdz 1973. gadam Ivanovs strādāja [[PSRS Zinātņu akadēmija]]s Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūtā. 1973. gadā viņš sāka darbu [[PSRS Ārlietu ministrija|PSRS Ārlietu ministrijā]]. 1970. un 1980. gados Ivanovs strādāja Padomju Savienības diplomātiskajā dienestā, tostarp Spānijā. No 1973. līdz 1978. gadam viņš bija saistīts ar PSRS vēstniecību [[Spānija|Spānijā]], bet no 1978. līdz 1983. gadam ieņēma padomnieka un padomnieka-sūtņa amatus PSRS vēstniecībā Madridē. 1980. gadu otrajā pusē Ivanovs strādāja PSRS Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā. Viņš bija ārlietu ministra [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] palīgs, vēlāk — Ārlietu ministrijas Ģenerālā sekretariāta vadošs darbinieks un vadītājs. == Diplomātiskā karjera == 1991. gadā Ivanovs tika iecelts par PSRS vēstnieku Spānijā. Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] viņš turpināja darbu kā [[Krievija]]s Federācijas vēstnieks Spānijā. Šo amatu viņš ieņēma līdz 1993. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nti.org/about/people/igor-ivanov/ |title=Igor S. Ivanov |publisher=Nuclear Threat Initiative |access-date=2026-05-10}}</ref> 1993. gadā Ivanovs tika iecelts par Krievijas Federācijas ārlietu ministra pirmo vietnieku. Šajā amatā viņš darbojās laikā, kad Krievija veidoja savu postpadomju ārpolitiku un centās noteikt attiecības ar Rietumvalstīm, bijušajām padomju republikām un starptautiskajām organizācijām. 1998. gada septembrī pēc [[Jevgeņijs Primakovs|Jevgeņija Primakova]] pāriešanas premjerministra amatā Ivanovs tika iecelts par Krievijas Federācijas ārlietu ministru. == Ārlietu ministrs == Igors Ivanovs bija Krievijas ārlietu ministrs no 1998. gada 11. septembra līdz 2004. gada 9. martam. Viņš strādāja gan Jeļcina prezidentūras noslēguma posmā, gan Putina pirmās prezidentūras sākumā. Ivanova darbības laikā Krievija asi iebilda pret [[NATO]] militāro operāciju [[Kosovas karš|Kosovā]] 1999. gadā. Krievijas diplomātija uzsvēra [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Drošības padomes lomu un kritizēja militāru spēka lietošanu bez ANO mandāta. Pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV Ivanovs piedalījās Krievijas un ASV sadarbības veidošanā pretterorisma jomā. Tajā pašā laikā Krievija saglabāja iebildumus pret ASV vienpusēju ārpolitiku un NATO paplašināšanos. 2003. gadā Ivanovs kritizēja [[Irākas karš|ASV un sabiedroto iebrukumu Irākā]], uzsverot, ka militārai darbībai nebija pietiekama ANO Drošības padomes mandāta. Šī pozīcija atbilda Krievijas, Francijas un Vācijas diplomātiskajai nostājai Irākas krīzes laikā. Ivanovam bija arī nozīmīga loma 2003. gada [[Rožu revolūcija|Rožu revolūcijas]] laikā [[Gruzija|Gruzijā]]. Viņš piedalījās sarunās starp prezidentu [[Eduards Ševardnadze|Eduardu Ševardnadzi]] un opozīcijas līderiem, kas veicināja politiskās krīzes mierīgu atrisinājumu un Ševardnadzes atkāpšanos. == Drošības padomes sekretārs == 2004. gada 9. martā Ivanovs tika atbrīvots no ārlietu ministra amata un iecelts par Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāru. Ārlietu ministra amatā viņu nomainīja [[Sergejs Lavrovs]]. Drošības padomes sekretāra amatā Ivanovs nodarbojās ar valsts drošības, stratēģiskās plānošanas, ārpolitikas koordinācijas un militāri politiskās drošības jautājumiem. Viņš bija pastāvīgais Krievijas Drošības padomes loceklis. 2007. gada 17. jūlijā Ivanovs tika atbrīvots no Drošības padomes sekretāra amata. Pēc aiziešanas no šī amata viņš pakāpeniski attālinājās no tiešas valsts pārvaldes un pievērsās akadēmiskajai, ekspertu un sabiedriskajai darbībai. == Vēlākā darbība == Pēc darba valdībā Ivanovs darbojās akadēmiskajā, uzņēmējdarbības un starptautisko ekspertu vidē. Viņš ir vēstures zinātņu doktors, profesors un [[MGIMO]] pasniedzējs. No 2011. gada Ivanovs kļuva par Krievijas Starptautisko lietu padomes prezidentu. Organizācija nodarbojas ar ārpolitikas analīzi, starptautisko attiecību pētījumiem, ekspertu dialogu un diplomātisko diskusiju veicināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://russiancouncil.ru/en/igor-ivanov/ |title=Igor Ivanov |publisher=Russian International Affairs Council |access-date=2026-05-10}}</ref> Ivanovs ir piedalījies arī vairākās starptautiskās drošības un kodolieroču kontroles iniciatīvās, tostarp Luksemburgas forumā kodolkatastrofas novēršanai un citās ekspertu platformās. Viņš ir publicējis rakstus un uzstājies par stratēģiskās stabilitātes, diplomātijas, Krievijas un Rietumu attiecību un daudzpusējas pasaules kārtības jautājumiem. == Uzskati un novērtējums == Ivanovs tiek uzskatīts par profesionālu diplomātu, kura karjera veidojās vēl padomju diplomātiskajā skolā. Atšķirībā no [[Andrejs Kozirevs|Andreja Kozireva]], kurš tika saistīts ar izteikti prorietumniecisku 1990. gadu sākuma kursu, Ivanova ārpolitiskā līnija parasti tiek raksturota kā piesardzīgāka, valstiskāka un vairāk orientēta uz Krievijas lielvaras statusa saglabāšanu. Viņa vadībā Krievijas ārpolitika saglabāja sadarbības elementus ar Rietumiem, vienlaikus arvien stingrāk iebilda pret NATO paplašināšanos, militāru spēka lietošanu bez ANO mandāta un ASV dominējošo lomu starptautiskajā sistēmā. Ivanovs nav uzskatāms par konfrontējošāko Putina laika ārpolitikas pārstāvi. Viņa publiskā darbība pēc 2007. gada bieži saistīta ar ekspertu dialogu, diplomātisku risinājumu meklēšanu un starptautiskās drošības risku mazināšanu. == Apbalvojumi == Igoram Ivanovam piešķirts [[Krievijas Federācijas Varonis|Krievijas Federācijas Varoņa]] nosaukums, kā arī vairāki valsts apbalvojumi. 1989. gadā viņam piešķirts ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka diplomātiskais rangs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=11160 |title=Герой Российской Федерации Иванов Игорь Сергеевич |publisher=Герои страны |access-date=2026-05-10}}</ref> == Skatīt arī == * [[Krievijas Federācijas ārpolitika]] * [[Krievijas Federācijas ārlietu ministrija]] * [[Krievijas Federācijas Drošības padome]] * [[Sergejs Lavrovs]] * [[Jevgeņijs Primakovs]] * [[Andrejs Kozirevs]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://russiancouncil.ru/en/igor-ivanov/ Profils Krievijas Starptautisko lietu padomē] {{en ikona}} * [https://www.nti.org/about/people/igor-ivanov/ Profils Nuclear Threat Initiative tīmekļvietnē] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ivanovs, Igors}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas valstsvīri]] [[Kategorija:Krievijas diplomāti]] [[Kategorija:Krievijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāri]] [[Kategorija:Krievijas vēstnieki]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Varoņi]] [[Kategorija:MGIMO pasniedzēji]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] smb835mxa3oscl2g9067jqd6g94mo31 4466370 4466369 2026-05-10T20:36:06Z Votre Provocateur 111653 4466370 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Igors Ivanovs | vārds_orģ = ''Игорь Сергеевич Иванов'' | attēls = Igor_Ivanov_2014.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Krievijas Federācijas ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|1998|9|11}} | term_beigas = {{dat|2004|3|9}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Boriss Jeļcins]], [[Vladimirs Putins]] | premjers = | priekštecis = [[Jevgeņijs Primakovs]] | pēctecis = [[Sergejs Lavrovs]] | amats2 = [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s sekretārs | term_sākums2 = {{dat|2004|3|9}} | term_beigas2 = {{dat|2007|7|17}} | prezidents2 = [[Vladimirs Putins]] | priekštecis2 = Vladimirs Rušailo | pēctecis2 = Valentīns Sobolevs <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1945|9|23}} | dzim_vieta = [[Maskava]], [[KPFSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Sergejs Ivanovs | māte = Jeļena Sagirašvili | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts, valstsvīrs | alma_mater = Maskavas Valsts svešvalodu institūts | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Igors Ivanovs''' ({{val-ru|Игорь Сергеевич Иванов}}; dzimis {{dat|1945|9|23}} [[Maskava|Maskavā]]) ir [[Krievija]]s diplomāts, valstsvīrs un starptautisko attiecību speciālists. Viņš bija [[Krievijas Federācijas ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] no 1998. līdz 2004. gadam un [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s sekretārs no 2004. līdz 2007. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://russiancouncil.ru/en/igor-ivanov/ |title=Igor Ivanov |publisher=Russian International Affairs Council |access-date=2026-05-10}}</ref> Ivanovs ir viens no nozīmīgākajiem Krievijas diplomātiem pārejas periodā starp [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] un [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] prezidentūru. Viņa ārlietu ministra darbības laikā Krievijas ārpolitiku noteica attiecības ar [[NATO]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], [[Dienvidslāvija]]s krīze, [[Otrais Čečenijas karš]] un starptautiskās drošības jautājumi pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem. == Dzīvesgājums == Igors Ivanovs dzimis 1945. gada 23. septembrī Maskavā. Viņa tēvs bija padomju armijas virsnieks, bet māte bija gruzīnu izcelsmes. Bērnībā Ivanovs vairākus gadus dzīvoja [[Gruzija|Gruzijā]]. 1963. gadā viņš absolvēja Maskavas Suvorova kara skolu, bet 1969. gadā — Maskavas Valsts svešvalodu institūtu, kur apguva angļu un spāņu valodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mccvu.ru/about/heroes/104/ |title=Выпускник 1963 года, дипломат Иванов Игорь Сергеевич |publisher=Московское суворовское военное училище |access-date=2026-05-10}}</ref> No 1969. līdz 1973. gadam Ivanovs strādāja [[PSRS Zinātņu akadēmija]]s Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūtā. 1973. gadā viņš sāka darbu [[PSRS Ārlietu ministrija|PSRS Ārlietu ministrijā]]. 1970. un 1980. gados Ivanovs strādāja Padomju Savienības diplomātiskajā dienestā, tostarp Spānijā. No 1973. līdz 1978. gadam viņš bija saistīts ar PSRS vēstniecību [[Spānija|Spānijā]], bet no 1978. līdz 1983. gadam ieņēma padomnieka un padomnieka-sūtņa amatus PSRS vēstniecībā Madridē. 1980. gadu otrajā pusē Ivanovs strādāja PSRS Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā. Viņš bija ārlietu ministra [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] palīgs, vēlāk — Ārlietu ministrijas Ģenerālā sekretariāta vadošs darbinieks un vadītājs. == Diplomātiskā karjera == 1991. gadā Ivanovs tika iecelts par PSRS vēstnieku Spānijā. Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] viņš turpināja darbu kā [[Krievija]]s Federācijas vēstnieks Spānijā. Šo amatu viņš ieņēma līdz 1993. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nti.org/about/people/igor-ivanov/ |title=Igor S. Ivanov |publisher=Nuclear Threat Initiative |access-date=2026-05-10}}</ref> 1993. gadā Ivanovs tika iecelts par Krievijas Federācijas ārlietu ministra pirmo vietnieku. Šajā amatā viņš darbojās laikā, kad Krievija veidoja savu postpadomju ārpolitiku un centās noteikt attiecības ar Rietumvalstīm, bijušajām padomju republikām un starptautiskajām organizācijām. 1998. gada septembrī pēc [[Jevgeņijs Primakovs|Jevgeņija Primakova]] pāriešanas premjerministra amatā Ivanovs tika iecelts par Krievijas Federācijas ārlietu ministru. == Ārlietu ministrs == Igors Ivanovs bija Krievijas ārlietu ministrs no 1998. gada 11. septembra līdz 2004. gada 9. martam. Viņš strādāja gan Jeļcina prezidentūras noslēguma posmā, gan Putina pirmās prezidentūras sākumā. Ivanova darbības laikā Krievija asi iebilda pret [[NATO]] militāro operāciju [[Kosovas karš|Kosovā]] 1999. gadā. Krievijas diplomātija uzsvēra [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Drošības padomes lomu un kritizēja militāru spēka lietošanu bez ANO mandāta. Pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV Ivanovs piedalījās Krievijas un ASV sadarbības veidošanā pretterorisma jomā. Tajā pašā laikā Krievija saglabāja iebildumus pret ASV vienpusēju ārpolitiku un NATO paplašināšanos. 2003. gadā Ivanovs kritizēja [[Irākas karš|ASV un sabiedroto iebrukumu Irākā]], uzsverot, ka militārai darbībai nebija pietiekama ANO Drošības padomes mandāta. Šī pozīcija atbilda Krievijas, Francijas un Vācijas diplomātiskajai nostājai Irākas krīzes laikā. Ivanovam bija arī nozīmīga loma 2003. gada [[Rožu revolūcija|Rožu revolūcijas]] laikā [[Gruzija|Gruzijā]]. Viņš piedalījās sarunās starp prezidentu [[Eduards Ševardnadze|Eduardu Ševardnadzi]] un opozīcijas līderiem, kas veicināja politiskās krīzes mierīgu atrisinājumu un Ševardnadzes atkāpšanos. == Drošības padomes sekretārs == 2004. gada 9. martā Ivanovs tika atbrīvots no ārlietu ministra amata un iecelts par Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāru. Ārlietu ministra amatā viņu nomainīja [[Sergejs Lavrovs]]. Drošības padomes sekretāra amatā Ivanovs nodarbojās ar valsts drošības, stratēģiskās plānošanas, ārpolitikas koordinācijas un militāri politiskās drošības jautājumiem. Viņš bija pastāvīgais Krievijas Drošības padomes loceklis. 2007. gada 17. jūlijā Ivanovs tika atbrīvots no Drošības padomes sekretāra amata. Pēc aiziešanas no šī amata viņš pakāpeniski attālinājās no tiešas valsts pārvaldes un pievērsās akadēmiskajai, ekspertu un sabiedriskajai darbībai. == Vēlākā darbība == Pēc darba valdībā Ivanovs darbojās akadēmiskajā, uzņēmējdarbības un starptautisko ekspertu vidē. Viņš ir vēstures zinātņu doktors, profesors un [[MGIMO]] pasniedzējs. No 2011. gada Ivanovs kļuva par Krievijas Starptautisko lietu padomes prezidentu. Organizācija nodarbojas ar ārpolitikas analīzi, starptautisko attiecību pētījumiem, ekspertu dialogu un diplomātisko diskusiju veicināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://russiancouncil.ru/en/igor-ivanov/ |title=Igor Ivanov |publisher=Russian International Affairs Council |access-date=2026-05-10}}</ref> Ivanovs ir piedalījies arī vairākās starptautiskās drošības un kodolieroču kontroles iniciatīvās, tostarp Luksemburgas forumā kodolkatastrofas novēršanai un citās ekspertu platformās. Viņš ir publicējis rakstus un uzstājies par stratēģiskās stabilitātes, diplomātijas, Krievijas un Rietumu attiecību un daudzpusējas pasaules kārtības jautājumiem. == Uzskati un novērtējums == Ivanovs tiek uzskatīts par profesionālu diplomātu, kura karjera veidojās vēl padomju diplomātiskajā skolā. Atšķirībā no [[Andrejs Kozirevs|Andreja Kozireva]], kurš tika saistīts ar izteikti prorietumniecisku 1990. gadu sākuma kursu, Ivanova ārpolitiskā līnija parasti tiek raksturota kā piesardzīgāka, valstiskāka un vairāk orientēta uz Krievijas [[Lielvara|lielvaras]] statusa saglabāšanu. Viņa vadībā Krievijas ārpolitika saglabāja sadarbības elementus ar Rietumiem, vienlaikus arvien stingrāk iebilda pret NATO paplašināšanos, militāru spēka lietošanu bez ANO mandāta un ASV dominējošo lomu starptautiskajā sistēmā. Ivanovs nav uzskatāms par konfrontējošāko Putina laika ārpolitikas pārstāvi. Viņa publiskā darbība pēc 2007. gada bieži saistīta ar ekspertu dialogu, diplomātisku risinājumu meklēšanu un starptautiskās drošības risku mazināšanu. == Apbalvojumi == Igoram Ivanovam piešķirts Krievijas Federācijas Varoņa nosaukums, kā arī vairāki valsts apbalvojumi. 1989. gadā viņam piešķirts ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka diplomātiskais rangs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=11160 |title=Герой Российской Федерации Иванов Игорь Сергеевич |publisher=Герои страны |access-date=2026-05-10}}</ref> == Skatīt arī == * [[Krievijas Federācijas ārpolitika]] * [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija]] * [[Krievijas Federācijas Drošības padome]] * [[Sergejs Lavrovs]] * [[Jevgeņijs Primakovs]] * [[Andrejs Kozirevs]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://russiancouncil.ru/en/igor-ivanov/ Profils Krievijas Starptautisko lietu padomē] {{en ikona}} * [https://www.nti.org/about/people/igor-ivanov/ Profils Nuclear Threat Initiative tīmekļvietnē] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ivanovs, Igors}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas valstsvīri]] [[Kategorija:Krievijas diplomāti]] [[Kategorija:Krievijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāri]] [[Kategorija:Krievijas vēstnieki]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Varoņi]] [[Kategorija:MGIMO pasniedzēji]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] dq4runbu8afrih19rkewonhn8uulx1v 0 631565 4466371 2026-05-10T20:38:19Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Rose Revolution in Tbilisi 2003.jpg|thumb|330px|Protestētāji [[Tbilisi]] centrā Rožu revolūcijas laikā 2003. gada novembrī]] '''Rožu revolūcija''' ({{val-ka|ვარდების რევოლუცია}}) ir apzīmējums nevardarbīgajai protesta kustībai [[Gruzija|Gruzijā]] 2003. gada novembrī, kas izcēlās pēc strīdīgajām parlamenta vēlēšanām un beidzās ar prezidenta [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atkāpšanos no amata.... 4466371 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rose Revolution in Tbilisi 2003.jpg|thumb|330px|Protestētāji [[Tbilisi]] centrā Rožu revolūcijas laikā 2003. gada novembrī]] '''Rožu revolūcija''' ({{val-ka|ვარდების რევოლუცია}}) ir apzīmējums nevardarbīgajai protesta kustībai [[Gruzija|Gruzijā]] 2003. gada novembrī, kas izcēlās pēc strīdīgajām parlamenta vēlēšanām un beidzās ar prezidenta [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atkāpšanos no amata. Revolūcijas nosaukums radās no epizodes 2003. gada 22. novembrī, kad opozīcijas līderis [[Mihails Saakašvili]] kopā ar atbalstītājiem ienāca parlamenta ēkā ar rozēm rokās, pārtraucot Ševardnadzes uzrunu jaunievēlētajam parlamentam. 23. novembrī pēc sarunām ar opozīcijas līderiem Ševardnadze paziņoja par atkāpšanos. Šis notikums kļuva par vienu no pazīstamākajiem tā saukto [[Krāsainās revolūcijas|krāsaino revolūciju]] piemēriem postpadomju telpā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://civil.ge/archives/104674 |title=Shevardnadze Resigned, Georgia Celebrates Bloodless Revolution |publisher=Civil Georgia |date=2003-11-23 |access-date=2026-05-10}}</ref> Rožu revolūcija būtiski mainīja Gruzijas politisko attīstību. Pēc Ševardnadzes atkāpšanās tika sarīkotas ārkārtas prezidenta vēlēšanas, kurās 2004. gada janvārī uzvarēja Mihails Saakašvili. Jaunā vara pasludināja kursu uz valsts modernizāciju, korupcijas apkarošanu, [[Eiropas integrācija|eiropeisko integrāciju]] un ciešāku sadarbību ar [[NATO]]. == Vēsture == Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] Gruzija 1991. gadā atguva neatkarību, taču valsts attīstību 1990. gados raksturoja politiskā nestabilitāte, ekonomiskā krīze, korupcija un separātiskie konflikti [[Abhāzija|Abhāzijā]] un [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]]. 1992. gadā pie varas atgriezās bijušais PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševardnadze, kurš vēlāk kļuva par Gruzijas prezidentu. Ševardnadzes valdīšanas sākumā viņš tika uztverts kā politiķis, kurš spēj stabilizēt valsti pēc pilsoņu kara un institucionālā sabrukuma. Tomēr 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā sabiedrībā pieauga neapmierinātība ar korupciju, vāju valsts pārvaldi, nabadzību, elektroenerģijas trūkumu un stagnāciju. Svarīga loma opozīcijas nostiprināšanā bija jaunākiem politiķiem, kuri sākotnēji bija saistīti ar Ševardnadzes politisko sistēmu, bet vēlāk pārgāja opozīcijā. Starp viņiem bija Mihails Saakašvili, [[Nino Burdžanadze]] un [[Zurabs Žvanija]]. Saakašvili vadīja Nacionālo kustību, bet Burdžanadze un Žvanija pārstāvēja politisko bloku “Burdžanadze–Demokrāti”. 2003. gada 2. novembrī Gruzijā notika parlamenta vēlēšanas. Starptautiskie novērotāji norādīja, ka vēlēšanas neatbilda vairākiem [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|EDSO]] un demokrātisku vēlēšanu standartiem, īpaši vēlētāju sarakstu neprecizitāšu, administratīvo resursu izmantošanas un balsu skaitīšanas problēmu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oscepa.org/en/documents/election-observation/election-observation-statements/georgia/press-releases-11/2069-2003-parliamentary-pr-1 |title=Georgian parliamentary elections marred by confusion over voter lists |publisher=OSCE Parliamentary Assembly |date=2003-11-03 |access-date=2026-05-10}}</ref> Oficiālie rezultāti deva priekšrocības Ševardnadzes atbalstītajām partijām, bet opozīcija un neatkarīgie novērotāji tos uzskatīja par falsificētiem. Neatkarīgas balsu skaitīšanas un aptauju rezultāti liecināja par daudz labākiem opozīcijas rezultātiem nekā oficiāli paziņotie dati. == Protesti == Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas Tbilisi un citās Gruzijas pilsētās sākās masveida demonstrācijas. Protestētāji pieprasīja vēlēšanu rezultātu anulēšanu, Ševardnadzes atkāpšanos un jaunas vēlēšanas. Demonstrācijas bija nevardarbīgas un balstījās uz pilsoniskās pretošanās metodēm. Opozīcijas kustībā nozīmīgu lomu spēlēja jauniešu organizācija ''Kmara!'' (“Pietiek!”), neatkarīgie mediji, īpaši televīzijas kanāls ''Rustavi 2'', kā arī nevalstiskās organizācijas, kas bija iesaistītas vēlēšanu novērošanā un sabiedrības mobilizācijā. 2003. gada 22. novembrī politiskā krīze sasniedza kulmināciju. Ševardnadze mēģināja atklāt jaunievēlētā parlamenta pirmo sēdi, kuru opozīcija uzskatīja par neleģitīmu. Saakašvili un viņa atbalstītāji ienāca parlamenta ēkā ar rozēm rokās, pārtraucot prezidenta runu. Ševardnadze tika izvests no zāles apsardzes pavadībā. Pēc parlamenta incidenta Ševardnadze izsludināja ārkārtas stāvokli, taču drošības struktūras un armijas vienības lielā mērā atteicās lietot spēku pret protestētājiem. Tas būtiski mazināja prezidenta iespējas saglabāt varu. 2003. gada 23. novembrī, Svētā Jura dienā, Ševardnadze tikās ar opozīcijas līderiem Mihailu Saakašvili un Zurabu Žvaniju. Sarunas notika ar Krievijas ārlietu ministra [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)|Igora Ivanova]] starpniecību. Pēc sarunām Ševardnadze paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://civil.ge/archives/104674 |title=Shevardnadze Resigned, Georgia Celebrates Bloodless Revolution |publisher=Civil Georgia |date=2003-11-23 |access-date=2026-05-10}}</ref> == Varas maiņa == Pēc Ševardnadzes atkāpšanās prezidenta pienākumu izpildītāja kļuva parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze. Tika izsludinātas ārkārtas prezidenta vēlēšanas, kas notika 2004. gada 4. janvārī. Šajās vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Mihails Saakašvili. 2004. gada 25. janvārī viņš stājās Gruzijas prezidenta amatā. Vēlāk tika sarīkotas arī atkārtotas parlamenta vēlēšanas tajās vēlēšanu daļās, kuru rezultāti tika anulēti. Saakašvili valdība pasludināja plašu reformu programmu. Tās galvenie virzieni bija korupcijas apkarošana, policijas un valsts pārvaldes reforma, nodokļu sistēmas vienkāršošana, valsts institūciju centralizācija, ekonomikas liberalizācija, kā arī ārpolitikas orientācija uz Eiropas Savienību un NATO. == Sekas == Rožu revolūcijas sekas bija nozīmīgas gan Gruzijas iekšpolitikā, gan starptautiskajās attiecībās. Revolūcija izbeidza Ševardnadzes valdīšanas periodu un pie varas noveda jaunu politisko eliti, kas sevi pozicionēja kā reformistisku un proeiropeisku. Pirmajos gados pēc revolūcijas Gruzijā tika īstenotas plašas reformas. Īpaši redzamas bija policijas, muitas, nodokļu administrācijas un publisko pakalpojumu reformas. Korupcijas līmenis ikdienas valsts pārvaldē būtiski samazinājās, un Gruzija kļuva par vienu no biežāk minētajiem postpadomju reformu piemēriem. Vienlaikus Saakašvili valdīšana izraisīja arī kritiku. Opozīcija un cilvēktiesību organizācijas norādīja uz varas koncentrāciju prezidenta rokās, spiedienu uz medijiem, tiesu neatkarības problēmām un politiskās konkurences ierobežošanu. 2007. gada protesti Tbilisi un to vardarbīga izklīdināšana kļuva par vienu no galvenajiem Saakašvili varas kritikas punktiem. Ārpolitikas jomā Rožu revolūcija pastiprināja Gruzijas proeiropeisko un proatlantisko kursu. Saakašvili valdība aktīvi centās panākt Gruzijas tuvināšanos NATO un Eiropas Savienībai. Šis kurss saasināja attiecības ar Krieviju, īpaši Abhāzijas un Dienvidosetijas jautājumos. Spriedze starp Gruziju un Krieviju sasniedza kulmināciju 2008. gada augustā, kad izcēlās [[Krievijas—Gruzijas karš]]. Pēc kara Krievija atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, savukārt Gruzija un lielākā daļa starptautiskās sabiedrības turpina uzskatīt šīs teritorijas par Gruzijas daļu. Rožu revolūcija kļuva par iedvesmas avotu citām protesta kustībām postpadomju telpā. Tā bieži tiek aplūkota kopā ar [[Oranžā revolūcija|Oranžo revolūciju]] Ukrainā 2004. gadā un [[Tulpju revolūcija|Tulpju revolūciju]] Kirgizstānā 2005. gadā. == Periodizācija == * 2003. gada 2. novembris — Gruzijas parlamenta vēlēšanas; * 2003. gada 3. novembris — starptautiskie novērotāji paziņo, ka vēlēšanas neatbilda vairākiem demokrātisku vēlēšanu standartiem; * 2003. gada 4.–21. novembris — opozīcijas protesti Tbilisi un citās pilsētās; * 2003. gada 22. novembris — opozīcijas līderi un protestētāji ienāk parlamenta ēkā ar rozēm rokās; * 2003. gada 23. novembris — Eduards Ševardnadze atkāpjas no Gruzijas prezidenta amata; * 2003. gada 25. novembris — Nino Burdžanadze kļūst par prezidenta pienākumu izpildītāju; * 2004. gada 4. janvāris — ārkārtas prezidenta vēlēšanās uzvar Mihails Saakašvili; * 2004. gada 25. janvāris — Saakašvili stājas Gruzijas prezidenta amatā; * 2004. gada 28. marts — atkārtotas parlamenta vēlēšanas tajās vēlēšanu daļās, kuru rezultāti tika anulēti. == Skatīt arī == * [[Oranžā revolūcija]] * [[Tulpju revolūcija]] * [[Krāsainās revolūcijas]] * [[Mihails Saakašvili]] * [[Eduards Ševardnadze]] * [[Nino Burdžanadze]] * [[Zurabs Žvanija]] * [[Krievijas—Gruzijas karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://civil.ge/archives/104674 ''Civil Georgia'' ziņa par Eduarda Ševardnadzes atkāpšanos] {{en ikona}} * [https://www.oscepa.org/en/documents/election-observation/election-observation-statements/georgia/press-releases-11/2069-2003-parliamentary-pr-1 EDSO paziņojums par 2003. gada 2. novembra vēlēšanām Gruzijā] {{en ikona}} {{Gruzija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2003. gads Gruzijā]] [[Kategorija:Gruzijas politika]] [[Kategorija:Revolūcijas]] [[Kategorija:Krāsainās revolūcijas]] [[Kategorija:Protesti Gruzijā]] [[Kategorija:Tbilisi vēsture]] 4scy5v1m3ivy0ktu8wzuu3x04g2zyar 4466372 4466371 2026-05-10T20:38:58Z Votre Provocateur 111653 4466372 wikitext text/x-wiki '''Rožu revolūcija''' ({{val-ka|ვარდების რევოლუცია}}) ir apzīmējums nevardarbīgajai protesta kustībai [[Gruzija|Gruzijā]] 2003. gada novembrī, kas izcēlās pēc strīdīgajām parlamenta vēlēšanām un beidzās ar prezidenta [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atkāpšanos no amata. Revolūcijas nosaukums radās no epizodes 2003. gada 22. novembrī, kad opozīcijas līderis [[Mihails Saakašvili]] kopā ar atbalstītājiem ienāca parlamenta ēkā ar rozēm rokās, pārtraucot Ševardnadzes uzrunu jaunievēlētajam parlamentam. 23. novembrī pēc sarunām ar opozīcijas līderiem Ševardnadze paziņoja par atkāpšanos. Šis notikums kļuva par vienu no pazīstamākajiem tā saukto [[Krāsainās revolūcijas|krāsaino revolūciju]] piemēriem postpadomju telpā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://civil.ge/archives/104674 |title=Shevardnadze Resigned, Georgia Celebrates Bloodless Revolution |publisher=Civil Georgia |date=2003-11-23 |access-date=2026-05-10}}</ref> Rožu revolūcija būtiski mainīja Gruzijas politisko attīstību. Pēc Ševardnadzes atkāpšanās tika sarīkotas ārkārtas prezidenta vēlēšanas, kurās 2004. gada janvārī uzvarēja Mihails Saakašvili. Jaunā vara pasludināja kursu uz valsts modernizāciju, korupcijas apkarošanu, [[Eiropas integrācija|eiropeisko integrāciju]] un ciešāku sadarbību ar [[NATO]]. == Vēsture == Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] Gruzija 1991. gadā atguva neatkarību, taču valsts attīstību 1990. gados raksturoja politiskā nestabilitāte, ekonomiskā krīze, korupcija un separātiskie konflikti [[Abhāzija|Abhāzijā]] un [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]]. 1992. gadā pie varas atgriezās bijušais PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševardnadze, kurš vēlāk kļuva par Gruzijas prezidentu. Ševardnadzes valdīšanas sākumā viņš tika uztverts kā politiķis, kurš spēj stabilizēt valsti pēc pilsoņu kara un institucionālā sabrukuma. Tomēr 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā sabiedrībā pieauga neapmierinātība ar korupciju, vāju valsts pārvaldi, nabadzību, elektroenerģijas trūkumu un stagnāciju. Svarīga loma opozīcijas nostiprināšanā bija jaunākiem politiķiem, kuri sākotnēji bija saistīti ar Ševardnadzes politisko sistēmu, bet vēlāk pārgāja opozīcijā. Starp viņiem bija Mihails Saakašvili, [[Nino Burdžanadze]] un [[Zurabs Žvanija]]. Saakašvili vadīja Nacionālo kustību, bet Burdžanadze un Žvanija pārstāvēja politisko bloku “Burdžanadze–Demokrāti”. 2003. gada 2. novembrī Gruzijā notika parlamenta vēlēšanas. Starptautiskie novērotāji norādīja, ka vēlēšanas neatbilda vairākiem [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|EDSO]] un demokrātisku vēlēšanu standartiem, īpaši vēlētāju sarakstu neprecizitāšu, administratīvo resursu izmantošanas un balsu skaitīšanas problēmu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oscepa.org/en/documents/election-observation/election-observation-statements/georgia/press-releases-11/2069-2003-parliamentary-pr-1 |title=Georgian parliamentary elections marred by confusion over voter lists |publisher=OSCE Parliamentary Assembly |date=2003-11-03 |access-date=2026-05-10}}</ref> Oficiālie rezultāti deva priekšrocības Ševardnadzes atbalstītajām partijām, bet opozīcija un neatkarīgie novērotāji tos uzskatīja par falsificētiem. Neatkarīgas balsu skaitīšanas un aptauju rezultāti liecināja par daudz labākiem opozīcijas rezultātiem nekā oficiāli paziņotie dati. == Protesti == Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas Tbilisi un citās Gruzijas pilsētās sākās masveida demonstrācijas. Protestētāji pieprasīja vēlēšanu rezultātu anulēšanu, Ševardnadzes atkāpšanos un jaunas vēlēšanas. Demonstrācijas bija nevardarbīgas un balstījās uz pilsoniskās pretošanās metodēm. Opozīcijas kustībā nozīmīgu lomu spēlēja jauniešu organizācija ''Kmara!'' (“Pietiek!”), neatkarīgie mediji, īpaši televīzijas kanāls ''Rustavi 2'', kā arī nevalstiskās organizācijas, kas bija iesaistītas vēlēšanu novērošanā un sabiedrības mobilizācijā. 2003. gada 22. novembrī politiskā krīze sasniedza kulmināciju. Ševardnadze mēģināja atklāt jaunievēlētā parlamenta pirmo sēdi, kuru opozīcija uzskatīja par neleģitīmu. Saakašvili un viņa atbalstītāji ienāca parlamenta ēkā ar rozēm rokās, pārtraucot prezidenta runu. Ševardnadze tika izvests no zāles apsardzes pavadībā. Pēc parlamenta incidenta Ševardnadze izsludināja ārkārtas stāvokli, taču drošības struktūras un armijas vienības lielā mērā atteicās lietot spēku pret protestētājiem. Tas būtiski mazināja prezidenta iespējas saglabāt varu. 2003. gada 23. novembrī, Svētā Jura dienā, Ševardnadze tikās ar opozīcijas līderiem Mihailu Saakašvili un Zurabu Žvaniju. Sarunas notika ar Krievijas ārlietu ministra [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)|Igora Ivanova]] starpniecību. Pēc sarunām Ševardnadze paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://civil.ge/archives/104674 |title=Shevardnadze Resigned, Georgia Celebrates Bloodless Revolution |publisher=Civil Georgia |date=2003-11-23 |access-date=2026-05-10}}</ref> == Varas maiņa == Pēc Ševardnadzes atkāpšanās prezidenta pienākumu izpildītāja kļuva parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze. Tika izsludinātas ārkārtas prezidenta vēlēšanas, kas notika 2004. gada 4. janvārī. Šajās vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Mihails Saakašvili. 2004. gada 25. janvārī viņš stājās Gruzijas prezidenta amatā. Vēlāk tika sarīkotas arī atkārtotas parlamenta vēlēšanas tajās vēlēšanu daļās, kuru rezultāti tika anulēti. Saakašvili valdība pasludināja plašu reformu programmu. Tās galvenie virzieni bija korupcijas apkarošana, policijas un valsts pārvaldes reforma, nodokļu sistēmas vienkāršošana, valsts institūciju centralizācija, ekonomikas liberalizācija, kā arī ārpolitikas orientācija uz Eiropas Savienību un NATO. == Sekas == Rožu revolūcijas sekas bija nozīmīgas gan Gruzijas iekšpolitikā, gan starptautiskajās attiecībās. Revolūcija izbeidza Ševardnadzes valdīšanas periodu un pie varas noveda jaunu politisko eliti, kas sevi pozicionēja kā reformistisku un proeiropeisku. Pirmajos gados pēc revolūcijas Gruzijā tika īstenotas plašas reformas. Īpaši redzamas bija policijas, muitas, nodokļu administrācijas un publisko pakalpojumu reformas. Korupcijas līmenis ikdienas valsts pārvaldē būtiski samazinājās, un Gruzija kļuva par vienu no biežāk minētajiem postpadomju reformu piemēriem. Vienlaikus Saakašvili valdīšana izraisīja arī kritiku. Opozīcija un cilvēktiesību organizācijas norādīja uz varas koncentrāciju prezidenta rokās, spiedienu uz medijiem, tiesu neatkarības problēmām un politiskās konkurences ierobežošanu. 2007. gada protesti Tbilisi un to vardarbīga izklīdināšana kļuva par vienu no galvenajiem Saakašvili varas kritikas punktiem. Ārpolitikas jomā Rožu revolūcija pastiprināja Gruzijas proeiropeisko un proatlantisko kursu. Saakašvili valdība aktīvi centās panākt Gruzijas tuvināšanos NATO un Eiropas Savienībai. Šis kurss saasināja attiecības ar Krieviju, īpaši Abhāzijas un Dienvidosetijas jautājumos. Spriedze starp Gruziju un Krieviju sasniedza kulmināciju 2008. gada augustā, kad izcēlās [[Krievijas—Gruzijas karš]]. Pēc kara Krievija atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, savukārt Gruzija un lielākā daļa starptautiskās sabiedrības turpina uzskatīt šīs teritorijas par Gruzijas daļu. Rožu revolūcija kļuva par iedvesmas avotu citām protesta kustībām postpadomju telpā. Tā bieži tiek aplūkota kopā ar [[Oranžā revolūcija|Oranžo revolūciju]] Ukrainā 2004. gadā un [[Tulpju revolūcija|Tulpju revolūciju]] Kirgizstānā 2005. gadā. == Periodizācija == * 2003. gada 2. novembris — Gruzijas parlamenta vēlēšanas; * 2003. gada 3. novembris — starptautiskie novērotāji paziņo, ka vēlēšanas neatbilda vairākiem demokrātisku vēlēšanu standartiem; * 2003. gada 4.–21. novembris — opozīcijas protesti Tbilisi un citās pilsētās; * 2003. gada 22. novembris — opozīcijas līderi un protestētāji ienāk parlamenta ēkā ar rozēm rokās; * 2003. gada 23. novembris — Eduards Ševardnadze atkāpjas no Gruzijas prezidenta amata; * 2003. gada 25. novembris — Nino Burdžanadze kļūst par prezidenta pienākumu izpildītāju; * 2004. gada 4. janvāris — ārkārtas prezidenta vēlēšanās uzvar Mihails Saakašvili; * 2004. gada 25. janvāris — Saakašvili stājas Gruzijas prezidenta amatā; * 2004. gada 28. marts — atkārtotas parlamenta vēlēšanas tajās vēlēšanu daļās, kuru rezultāti tika anulēti. == Skatīt arī == * [[Krievijas—Gruzijas karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://civil.ge/archives/104674 ''Civil Georgia'' ziņa par Eduarda Ševardnadzes atkāpšanos] {{en ikona}} * [https://www.oscepa.org/en/documents/election-observation/election-observation-statements/georgia/press-releases-11/2069-2003-parliamentary-pr-1 EDSO paziņojums par 2003. gada 2. novembra vēlēšanām Gruzijā] {{en ikona}} {{Gruzija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2003. gads Gruzijā]] [[Kategorija:Gruzijas politika]] [[Kategorija:Revolūcijas]] [[Kategorija:Krāsainās revolūcijas]] [[Kategorija:Protesti Gruzijā]] [[Kategorija:Tbilisi vēsture]] f6rr7sunaawqexjabpv1p4ignsiiydl 4466373 4466372 2026-05-10T20:39:50Z Votre Provocateur 111653 4466373 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rose Revolution.jpg|thumb|Daudztūkstošu demonstrācijas Brīvības laukumā Tbilisi]] '''Rožu revolūcija''' ({{val-ka|ვარდების რევოლუცია}}) ir apzīmējums nevardarbīgajai protesta kustībai [[Gruzija|Gruzijā]] 2003. gada novembrī, kas izcēlās pēc strīdīgajām parlamenta vēlēšanām un beidzās ar prezidenta [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atkāpšanos no amata. Revolūcijas nosaukums radās no epizodes 2003. gada 22. novembrī, kad opozīcijas līderis [[Mihails Saakašvili]] kopā ar atbalstītājiem ienāca parlamenta ēkā ar rozēm rokās, pārtraucot Ševardnadzes uzrunu jaunievēlētajam parlamentam. 23. novembrī pēc sarunām ar opozīcijas līderiem Ševardnadze paziņoja par atkāpšanos. Šis notikums kļuva par vienu no pazīstamākajiem tā saukto [[Krāsainās revolūcijas|krāsaino revolūciju]] piemēriem postpadomju telpā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://civil.ge/archives/104674 |title=Shevardnadze Resigned, Georgia Celebrates Bloodless Revolution |publisher=Civil Georgia |date=2003-11-23 |access-date=2026-05-10}}</ref> Rožu revolūcija būtiski mainīja Gruzijas politisko attīstību. Pēc Ševardnadzes atkāpšanās tika sarīkotas ārkārtas prezidenta vēlēšanas, kurās 2004. gada janvārī uzvarēja Mihails Saakašvili. Jaunā vara pasludināja kursu uz valsts modernizāciju, korupcijas apkarošanu, [[Eiropas integrācija|eiropeisko integrāciju]] un ciešāku sadarbību ar [[NATO]]. == Vēsture == Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] Gruzija 1991. gadā atguva neatkarību, taču valsts attīstību 1990. gados raksturoja politiskā nestabilitāte, ekonomiskā krīze, korupcija un separātiskie konflikti [[Abhāzija|Abhāzijā]] un [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]]. 1992. gadā pie varas atgriezās bijušais PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševardnadze, kurš vēlāk kļuva par Gruzijas prezidentu. Ševardnadzes valdīšanas sākumā viņš tika uztverts kā politiķis, kurš spēj stabilizēt valsti pēc pilsoņu kara un institucionālā sabrukuma. Tomēr 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā sabiedrībā pieauga neapmierinātība ar korupciju, vāju valsts pārvaldi, nabadzību, elektroenerģijas trūkumu un stagnāciju. Svarīga loma opozīcijas nostiprināšanā bija jaunākiem politiķiem, kuri sākotnēji bija saistīti ar Ševardnadzes politisko sistēmu, bet vēlāk pārgāja opozīcijā. Starp viņiem bija Mihails Saakašvili, [[Nino Burdžanadze]] un [[Zurabs Žvanija]]. Saakašvili vadīja Nacionālo kustību, bet Burdžanadze un Žvanija pārstāvēja politisko bloku “Burdžanadze–Demokrāti”. 2003. gada 2. novembrī Gruzijā notika parlamenta vēlēšanas. Starptautiskie novērotāji norādīja, ka vēlēšanas neatbilda vairākiem [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|EDSO]] un demokrātisku vēlēšanu standartiem, īpaši vēlētāju sarakstu neprecizitāšu, administratīvo resursu izmantošanas un balsu skaitīšanas problēmu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oscepa.org/en/documents/election-observation/election-observation-statements/georgia/press-releases-11/2069-2003-parliamentary-pr-1 |title=Georgian parliamentary elections marred by confusion over voter lists |publisher=OSCE Parliamentary Assembly |date=2003-11-03 |access-date=2026-05-10}}</ref> Oficiālie rezultāti deva priekšrocības Ševardnadzes atbalstītajām partijām, bet opozīcija un neatkarīgie novērotāji tos uzskatīja par falsificētiem. Neatkarīgas balsu skaitīšanas un aptauju rezultāti liecināja par daudz labākiem opozīcijas rezultātiem nekā oficiāli paziņotie dati. == Protesti == Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas Tbilisi un citās Gruzijas pilsētās sākās masveida demonstrācijas. Protestētāji pieprasīja vēlēšanu rezultātu anulēšanu, Ševardnadzes atkāpšanos un jaunas vēlēšanas. Demonstrācijas bija nevardarbīgas un balstījās uz pilsoniskās pretošanās metodēm. Opozīcijas kustībā nozīmīgu lomu spēlēja jauniešu organizācija ''Kmara!'' (“Pietiek!”), neatkarīgie mediji, īpaši televīzijas kanāls ''Rustavi 2'', kā arī nevalstiskās organizācijas, kas bija iesaistītas vēlēšanu novērošanā un sabiedrības mobilizācijā. 2003. gada 22. novembrī politiskā krīze sasniedza kulmināciju. Ševardnadze mēģināja atklāt jaunievēlētā parlamenta pirmo sēdi, kuru opozīcija uzskatīja par neleģitīmu. Saakašvili un viņa atbalstītāji ienāca parlamenta ēkā ar rozēm rokās, pārtraucot prezidenta runu. Ševardnadze tika izvests no zāles apsardzes pavadībā. Pēc parlamenta incidenta Ševardnadze izsludināja ārkārtas stāvokli, taču drošības struktūras un armijas vienības lielā mērā atteicās lietot spēku pret protestētājiem. Tas būtiski mazināja prezidenta iespējas saglabāt varu. 2003. gada 23. novembrī, Svētā Jura dienā, Ševardnadze tikās ar opozīcijas līderiem Mihailu Saakašvili un Zurabu Žvaniju. Sarunas notika ar Krievijas ārlietu ministra [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)|Igora Ivanova]] starpniecību. Pēc sarunām Ševardnadze paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://civil.ge/archives/104674 |title=Shevardnadze Resigned, Georgia Celebrates Bloodless Revolution |publisher=Civil Georgia |date=2003-11-23 |access-date=2026-05-10}}</ref> == Varas maiņa == Pēc Ševardnadzes atkāpšanās prezidenta pienākumu izpildītāja kļuva parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze. Tika izsludinātas ārkārtas prezidenta vēlēšanas, kas notika 2004. gada 4. janvārī. Šajās vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Mihails Saakašvili. 2004. gada 25. janvārī viņš stājās Gruzijas prezidenta amatā. Vēlāk tika sarīkotas arī atkārtotas parlamenta vēlēšanas tajās vēlēšanu daļās, kuru rezultāti tika anulēti. Saakašvili valdība pasludināja plašu reformu programmu. Tās galvenie virzieni bija korupcijas apkarošana, policijas un valsts pārvaldes reforma, nodokļu sistēmas vienkāršošana, valsts institūciju centralizācija, ekonomikas liberalizācija, kā arī ārpolitikas orientācija uz Eiropas Savienību un NATO. == Sekas == Rožu revolūcijas sekas bija nozīmīgas gan Gruzijas iekšpolitikā, gan starptautiskajās attiecībās. Revolūcija izbeidza Ševardnadzes valdīšanas periodu un pie varas noveda jaunu politisko eliti, kas sevi pozicionēja kā reformistisku un proeiropeisku. Pirmajos gados pēc revolūcijas Gruzijā tika īstenotas plašas reformas. Īpaši redzamas bija policijas, muitas, nodokļu administrācijas un publisko pakalpojumu reformas. Korupcijas līmenis ikdienas valsts pārvaldē būtiski samazinājās, un Gruzija kļuva par vienu no biežāk minētajiem postpadomju reformu piemēriem. Vienlaikus Saakašvili valdīšana izraisīja arī kritiku. Opozīcija un cilvēktiesību organizācijas norādīja uz varas koncentrāciju prezidenta rokās, spiedienu uz medijiem, tiesu neatkarības problēmām un politiskās konkurences ierobežošanu. 2007. gada protesti Tbilisi un to vardarbīga izklīdināšana kļuva par vienu no galvenajiem Saakašvili varas kritikas punktiem. Ārpolitikas jomā Rožu revolūcija pastiprināja Gruzijas proeiropeisko un proatlantisko kursu. Saakašvili valdība aktīvi centās panākt Gruzijas tuvināšanos NATO un Eiropas Savienībai. Šis kurss saasināja attiecības ar Krieviju, īpaši Abhāzijas un Dienvidosetijas jautājumos. Spriedze starp Gruziju un Krieviju sasniedza kulmināciju 2008. gada augustā, kad izcēlās [[Krievijas—Gruzijas karš]]. Pēc kara Krievija atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, savukārt Gruzija un lielākā daļa starptautiskās sabiedrības turpina uzskatīt šīs teritorijas par Gruzijas daļu. Rožu revolūcija kļuva par iedvesmas avotu citām protesta kustībām postpadomju telpā. Tā bieži tiek aplūkota kopā ar [[Oranžā revolūcija|Oranžo revolūciju]] Ukrainā 2004. gadā un [[Tulpju revolūcija|Tulpju revolūciju]] Kirgizstānā 2005. gadā. == Periodizācija == * 2003. gada 2. novembris — Gruzijas parlamenta vēlēšanas; * 2003. gada 3. novembris — starptautiskie novērotāji paziņo, ka vēlēšanas neatbilda vairākiem demokrātisku vēlēšanu standartiem; * 2003. gada 4.–21. novembris — opozīcijas protesti Tbilisi un citās pilsētās; * 2003. gada 22. novembris — opozīcijas līderi un protestētāji ienāk parlamenta ēkā ar rozēm rokās; * 2003. gada 23. novembris — Eduards Ševardnadze atkāpjas no Gruzijas prezidenta amata; * 2003. gada 25. novembris — Nino Burdžanadze kļūst par prezidenta pienākumu izpildītāju; * 2004. gada 4. janvāris — ārkārtas prezidenta vēlēšanās uzvar Mihails Saakašvili; * 2004. gada 25. janvāris — Saakašvili stājas Gruzijas prezidenta amatā; * 2004. gada 28. marts — atkārtotas parlamenta vēlēšanas tajās vēlēšanu daļās, kuru rezultāti tika anulēti. == Skatīt arī == * [[Krievijas—Gruzijas karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://civil.ge/archives/104674 ''Civil Georgia'' ziņa par Eduarda Ševardnadzes atkāpšanos] {{en ikona}} * [https://www.oscepa.org/en/documents/election-observation/election-observation-statements/georgia/press-releases-11/2069-2003-parliamentary-pr-1 EDSO paziņojums par 2003. gada 2. novembra vēlēšanām Gruzijā] {{en ikona}} {{Gruzija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2003. gads Gruzijā]] [[Kategorija:Gruzijas politika]] [[Kategorija:Revolūcijas]] [[Kategorija:Krāsainās revolūcijas]] [[Kategorija:Protesti Gruzijā]] [[Kategorija:Tbilisi vēsture]] 1vmh0lm8arm0x2p84zzjlgdakd2fxni 0 631566 4466374 2026-05-10T20:41:33Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: [[Attēls:Colour revolutions map.svg|thumb|330px|Krāsaino revolūciju un ar tām saistīto protestu kustību izplatība]] '''Krāsainās revolūcijas''' ir politoloģisks apzīmējums virknei masu protestu, vēlēšanu krīžu un nevardarbīgas pretošanās kustību, kas 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā notika vairākās [[Pēcpadomju valstis|postpadomju valstīs]], [[Balkāni|Balkānos]] un citos reģionos. Šīs kustības parasti bija vērstas pret autoritāru v... 4466374 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Colour revolutions map.svg|thumb|330px|Krāsaino revolūciju un ar tām saistīto protestu kustību izplatība]] '''Krāsainās revolūcijas''' ir politoloģisks apzīmējums virknei masu protestu, vēlēšanu krīžu un nevardarbīgas pretošanās kustību, kas 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā notika vairākās [[Pēcpadomju valstis|postpadomju valstīs]], [[Balkāni|Balkānos]] un citos reģionos. Šīs kustības parasti bija vērstas pret autoritāru vai pusautoritāru varu, vēlēšanu viltošanu, korupciju un ilgstoši pie varas esošu politisko eliti. Nosaukums “krāsainās revolūcijas” radies tādēļ, ka vairākas no šīm kustībām izmantoja noteiktu krāsu, simbolu vai augu kā protesta zīmi. Pazīstamākie piemēri ir [[Rožu revolūcija]] [[Gruzija|Gruzijā]] 2003. gadā, [[Oranžā revolūcija]] [[Ukraina|Ukrainā]] 2004. gadā un [[Tulpju revolūcija]] [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] 2005. gadā. Krāsainās revolūcijas bieži raksturoja masveida ielu demonstrācijas, opozīcijas partiju mobilizācija, aktīva [[Pilsoniskā sabiedrība|pilsoniskās sabiedrības]] līdzdalība, neatkarīgo mediju loma, jauniešu kustību iesaiste un nevardarbīgas pretošanās metodes. Daudzos gadījumos tās sākās pēc strīdīgām vēlēšanām, kuru rezultātus opozīcija un daļa sabiedrības uzskatīja par falsificētiem. == Jēdziens == Termins “krāsainās revolūcijas” nav stingri juridisks vai viennozīmīgi definēts vēstures jēdziens. To izmanto politoloģijā, žurnālistikā un starptautisko attiecību analīzē, lai apzīmētu vairākas līdzīgas protesta kustības, kurām bija kopīgas pazīmes: masu mobilizācija, nevardarbīga taktika, simboliska krāsa vai zīme un prasība pēc politiskas pārmaiņas. Daļa pētnieku šo jēdzienu lieto šaurāk, attiecinot to galvenokārt uz postpadomju telpas notikumiem 2003.–2005. gadā. Citi to lieto plašāk, iekļaujot arī [[Serbija|Serbijas]] 2000. gada Bulldozera revolūciju, [[Libāna|Libānas]] Ciedru revolūciju 2005. gadā un vairākas vēlākas protesta kustības. Krāsaino revolūciju interpretācija ir politiski strīdīga. To atbalstītāji šos notikumus raksturo kā demokrātiskas sabiedrības pašorganizēšanos pret vēlēšanu viltošanu un autoritārismu. Kritiķi, īpaši Krievijas, Baltkrievijas un citu autoritāru režīmu oficiālajā retorikā, tās bieži attēlo kā ārvalstu atbalstītas varas maiņas operācijas. == Kopīgās pazīmes == Krāsainajām revolūcijām bija vairākas kopīgas iezīmes. Parasti tās notika valstīs, kur formāli pastāvēja vēlēšanas un opozīcija, bet politiskā sistēma bija ierobežoti demokrātiska, ar lielu administratīvo resursu, korupcijas un valsts kontrolētu mediju ietekmi. Svarīga loma bija vēlēšanu krīzei. Protesti parasti sākās pēc prezidenta vai parlamenta vēlēšanām, kuru rezultātus opozīcija apstrīdēja. Vēlēšanu novērotāju ziņojumi, paralēlā balsu skaitīšana un neatkarīgo mediju informācija palīdzēja apšaubīt oficiālos rezultātus. Vēl viena pazīme bija nevardarbīgas pretošanās stratēģija. Protestētāji izmantoja demonstrācijas, telšu pilsētiņas, streikus, simboliskas akcijas, pilsonisko nepakļaušanos un pastāvīgu klātbūtni galvaspilsētu centrālajos laukumos. Šāda taktika bija vērsta uz varas leģitimitātes mazināšanu un drošības struktūru atturēšanu no vardarbības. Krāsainajās revolūcijās bieži piedalījās jauniešu kustības un pilsoniskās organizācijas. Serbijā nozīmīga bija kustība ''Otpor!'', Gruzijā — ''Kmara!'', Ukrainā — ''Pora!''. Šīs organizācijas izmantoja modernu politisko komunikāciju, plakātus, simbolus, īsus saukļus un brīvprātīgo tīklus. == Galvenie piemēri == Par vienu no agrākajiem krāsaino revolūciju priekšvēstnešiem bieži uzskata 2000. gada protestus [[Serbija|Serbijā]], kas noveda pie prezidenta [[Slobodans Miloševičs|Slobodana Miloševiča]] krišanas. Šos notikumus dažkārt sauc par Bulldozera revolūciju. 2003. gada novembrī Gruzijā notika [[Rožu revolūcija]]. Tā sākās pēc strīdīgām parlamenta vēlēšanām un beidzās ar prezidenta [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atkāpšanos. Pie varas nāca [[Mihails Saakašvili]], kurš pasludināja reformu un proeiropeiskas orientācijas kursu. 2004. gada novembrī un decembrī Ukrainā notika [[Oranžā revolūcija]]. Tā izcēlās pēc prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, kurā par uzvarētāju tika pasludināts [[Viktors Janukovičs]]. Pēc masu protestiem un [[Ukrainas Augstākā tiesa|Ukrainas Augstākās tiesas]] lēmuma tika sarīkota atkārtota balsošana, kurā uzvarēja [[Viktors Juščenko]]. 2005. gada martā Kirgizstānā notika [[Tulpju revolūcija]], kas noveda pie prezidenta [[Askars Akajevs|Askara Akajeva]] aiziešanas no varas. Atšķirībā no Gruzijas un Ukrainas gadījumiem Kirgizstānas notikumi bija mazāk centralizēti un dažviet saistīti ar vardarbību un laupīšanām. 2005. gadā [[Libāna|Libānā]] pēc bijušā premjerministra Rafīka Harīrī slepkavības notika plaši protesti, kurus sauc par [[Ciedru revolūcija|Ciedru revolūciju]]. Tie veicināja Sīrijas karaspēka izvešanu no Libānas. == Ārējā ietekme un diskusijas == Krāsaino revolūciju izcelsme un raksturs ir viens no strīdīgākajiem jautājumiem. Daudzi pētnieki uzsver iekšējos faktorus — sabiedrības neapmierinātību, korupciju, vēlēšanu viltošanu, ekonomisko stagnāciju un autoritāras tendences. Šajā skatījumā ārvalstu atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai bija sekundārs un nevarēja aizstāt vietējo mobilizāciju. Citi autori un vairākas valdības, īpaši [[Krievija|Krievijas]] oficiālajā diskursā, krāsainās revolūcijas interpretē kā Rietumvalstu politiskās ietekmes instrumentu. Šajā retorikā īpaši bieži tiek minētas ASV un Eiropas nevalstiskās organizācijas, vēlēšanu novērošanas programmas, mediju atbalsts un demokrātijas veicināšanas fondi. Akadēmiskajā literatūrā parasti tiek norādīts, ka ārējie faktori varēja palīdzēt ar apmācībām, finansējumu, novērošanu un komunikācijas metodēm, taču veiksmīgas mobilizācijas pamatā bija vietējie politiskie apstākļi un sabiedrības gatavība iesaistīties protestos. == Ietekme uz postpadomju telpu == Krāsainās revolūcijas būtiski ietekmēja politisko dinamiku postpadomju telpā. Tās parādīja, ka pat valstīs ar spēcīgu prezidentālo varu un kontrolētiem medijiem masu protesti var panākt politiskas pārmaiņas, ja varas leģitimitāte tiek nopietni apšaubīta. Gruzijā un Ukrainā šie notikumi pastiprināja eiroatlantisko orientāciju un reformu retoriku. Tomēr ilgtermiņa rezultāti bija neviennozīmīgi. Dažās valstīs revolūcijas noveda pie īslaicīgas demokrātiskas atvēršanās, bet vēlāk radās politiskā polarizācija, varas koncentrācija vai vilšanās reformu rezultātos. Krievijā, Baltkrievijā un vairākās Centrālāzijas valstīs krāsainās revolūcijas tika uztvertas kā drauds esošajam režīmam. Tas veicināja stingrāku kontroli pār nevalstiskajām organizācijām, ārvalstu finansējumu, vēlēšanu novērošanu, opozīciju un masu pulcēšanos. == Kritika == Krāsaino revolūciju kritiķi norāda, ka tās ne vienmēr radīja stabilas demokrātijas. Pēc varas maiņas jaunās elites bieži saskārās ar tām pašām problēmām — korupciju, institucionālu vājumu, oligarhu ietekmi, teritoriāliem konfliktiem un ekonomiskām grūtībām. Dažos gadījumos revolucionārais entuziasms ātri mazinājās, jo sabiedrības gaidas pārsniedza jaunās valdības spējas. Ukrainā pēc Oranžās revolūcijas opozīcijas līderu savstarpējie konflikti vājināja reformas un palīdzēja Viktoram Janukovičam atgriezties pie varas 2010. gadā. Atbalstītāji savukārt uzsver, ka krāsainās revolūcijas nedrīkst vērtēt tikai pēc turpmāko valdību panākumiem vai neveiksmēm. Viņu skatījumā tās bija būtisks pilsoniskās pašorganizēšanās un vēlēšanu tiesību aizstāvības piemērs. == Vēlākā lietošana == Termins “krāsainā revolūcija” vēlāk kļuva par politisku apzīmējumu, ko dažādas valdības izmantoja arī negatīvā nozīmē. Krievijas oficiālajā retorikā tas bieži tiek lietots, lai apzīmētu iespējamu ārvalstu atbalstītu režīma maiņu vai destabilizāciju. Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] Ukrainā 2013.–2014. gadā diskusijas par krāsainajām revolūcijām atkal pastiprinājās. Daļa autoru Eiromaidanu aplūko kā vēl vienu šīs parādības turpinājumu, savukārt citi uzsver tā atšķirīgo raksturu, jo tas bija saistīts ne tikai ar vēlēšanu jautājumiem, bet arī ar ārpolitisko izvēli, vardarbīgu represiju eskalāciju un vēlāk ar [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu]]. == Skatīt arī == * [[Rožu revolūcija]] * [[Oranžā revolūcija]] * [[Tulpju revolūcija]] * [[Ciedru revolūcija]] * [[Eiromaidans]] * [[Nevardarbīga pretošanās]] * [[Pilsoniskā sabiedrība]] * [[Demokratizācija]] * [[Pēcpadomju valstis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krāsainās revolūcijas]] [[Kategorija:Revolūcijas]] [[Kategorija:Protesti]] [[Kategorija:Demokratizācija]] [[Kategorija:Pēcpadomju valstis]] [[Kategorija:Starptautiskās attiecības]] fhm8gdawhkk89qcvbew384fvli6g6fj 4466375 4466374 2026-05-10T20:42:21Z Votre Provocateur 111653 4466375 wikitext text/x-wiki '''Krāsainās revolūcijas''' ir [[Politoloģija|politoloģisks]] apzīmējums virknei masu protestu, vēlēšanu krīžu un nevardarbīgas pretošanās kustību, kas 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā notika vairākās [[Pēcpadomju valstis|postpadomju valstīs]], [[Balkāni|Balkānos]] un citos reģionos. Šīs kustības parasti bija vērstas pret autoritāru vai pusautoritāru varu, vēlēšanu viltošanu, korupciju un ilgstoši pie varas esošu politisko eliti. Nosaukums “krāsainās revolūcijas” radies tādēļ, ka vairākas no šīm kustībām izmantoja noteiktu krāsu, simbolu vai augu kā protesta zīmi. Pazīstamākie piemēri ir [[Rožu revolūcija]] [[Gruzija|Gruzijā]] 2003. gadā, [[Oranžā revolūcija]] [[Ukraina|Ukrainā]] 2004. gadā un [[Tulpju revolūcija]] [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] 2005. gadā. Krāsainās revolūcijas bieži raksturoja masveida ielu demonstrācijas, opozīcijas partiju mobilizācija, aktīva [[Pilsoniskā sabiedrība|pilsoniskās sabiedrības]] līdzdalība, neatkarīgo mediju loma, jauniešu kustību iesaiste un nevardarbīgas pretošanās metodes. Daudzos gadījumos tās sākās pēc strīdīgām vēlēšanām, kuru rezultātus opozīcija un daļa sabiedrības uzskatīja par falsificētiem. == Jēdziens == Termins “krāsainās revolūcijas” nav stingri juridisks vai viennozīmīgi definēts vēstures jēdziens. To izmanto politoloģijā, žurnālistikā un starptautisko attiecību analīzē, lai apzīmētu vairākas līdzīgas protesta kustības, kurām bija kopīgas pazīmes: masu mobilizācija, nevardarbīga taktika, simboliska krāsa vai zīme un prasība pēc politiskas pārmaiņas. Daļa pētnieku šo jēdzienu lieto šaurāk, attiecinot to galvenokārt uz postpadomju telpas notikumiem 2003.–2005. gadā. Citi to lieto plašāk, iekļaujot arī [[Serbija|Serbijas]] 2000. gada Bulldozera revolūciju, [[Libāna|Libānas]] Ciedru revolūciju 2005. gadā un vairākas vēlākas protesta kustības. Krāsaino revolūciju interpretācija ir politiski strīdīga. To atbalstītāji šos notikumus raksturo kā demokrātiskas sabiedrības pašorganizēšanos pret vēlēšanu viltošanu un autoritārismu. Kritiķi, īpaši Krievijas, Baltkrievijas un citu autoritāru režīmu oficiālajā retorikā, tās bieži attēlo kā ārvalstu atbalstītas varas maiņas operācijas. == Kopīgās pazīmes == Krāsainajām revolūcijām bija vairākas kopīgas iezīmes. Parasti tās notika valstīs, kur formāli pastāvēja vēlēšanas un opozīcija, bet politiskā sistēma bija ierobežoti demokrātiska, ar lielu administratīvo resursu, korupcijas un valsts kontrolētu mediju ietekmi. Svarīga loma bija vēlēšanu krīzei. Protesti parasti sākās pēc prezidenta vai parlamenta vēlēšanām, kuru rezultātus opozīcija apstrīdēja. Vēlēšanu novērotāju ziņojumi, paralēlā balsu skaitīšana un neatkarīgo mediju informācija palīdzēja apšaubīt oficiālos rezultātus. Vēl viena pazīme bija nevardarbīgas pretošanās stratēģija. Protestētāji izmantoja demonstrācijas, telšu pilsētiņas, streikus, simboliskas akcijas, pilsonisko nepakļaušanos un pastāvīgu klātbūtni galvaspilsētu centrālajos laukumos. Šāda taktika bija vērsta uz varas leģitimitātes mazināšanu un drošības struktūru atturēšanu no vardarbības. Krāsainajās revolūcijās bieži piedalījās jauniešu kustības un pilsoniskās organizācijas. Serbijā nozīmīga bija kustība ''Otpor!'', Gruzijā — ''Kmara!'', Ukrainā — ''Pora!''. Šīs organizācijas izmantoja modernu politisko komunikāciju, plakātus, simbolus, īsus saukļus un brīvprātīgo tīklus. == Galvenie piemēri == Par vienu no agrākajiem krāsaino revolūciju priekšvēstnešiem bieži uzskata 2000. gada protestus [[Serbija|Serbijā]], kas noveda pie prezidenta [[Slobodans Miloševičs|Slobodana Miloševiča]] krišanas. Šos notikumus dažkārt sauc par Bulldozera revolūciju. 2003. gada novembrī Gruzijā notika [[Rožu revolūcija]]. Tā sākās pēc strīdīgām parlamenta vēlēšanām un beidzās ar prezidenta [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atkāpšanos. Pie varas nāca [[Mihails Saakašvili]], kurš pasludināja reformu un proeiropeiskas orientācijas kursu. 2004. gada novembrī un decembrī Ukrainā notika [[Oranžā revolūcija]]. Tā izcēlās pēc prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, kurā par uzvarētāju tika pasludināts [[Viktors Janukovičs]]. Pēc masu protestiem un [[Ukrainas Augstākā tiesa|Ukrainas Augstākās tiesas]] lēmuma tika sarīkota atkārtota balsošana, kurā uzvarēja [[Viktors Juščenko]]. 2005. gada martā Kirgizstānā notika [[Tulpju revolūcija]], kas noveda pie prezidenta [[Askars Akajevs|Askara Akajeva]] aiziešanas no varas. Atšķirībā no Gruzijas un Ukrainas gadījumiem Kirgizstānas notikumi bija mazāk centralizēti un dažviet saistīti ar vardarbību un laupīšanām. 2005. gadā [[Libāna|Libānā]] pēc bijušā premjerministra Rafīka Harīrī slepkavības notika plaši protesti, kurus sauc par [[Ciedru revolūcija|Ciedru revolūciju]]. Tie veicināja Sīrijas karaspēka izvešanu no Libānas. == Ārējā ietekme un diskusijas == Krāsaino revolūciju izcelsme un raksturs ir viens no strīdīgākajiem jautājumiem. Daudzi pētnieki uzsver iekšējos faktorus — sabiedrības neapmierinātību, korupciju, vēlēšanu viltošanu, ekonomisko stagnāciju un autoritāras tendences. Šajā skatījumā ārvalstu atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai bija sekundārs un nevarēja aizstāt vietējo mobilizāciju. Citi autori un vairākas valdības, īpaši [[Krievija|Krievijas]] oficiālajā diskursā, krāsainās revolūcijas interpretē kā Rietumvalstu politiskās ietekmes instrumentu. Šajā retorikā īpaši bieži tiek minētas ASV un Eiropas nevalstiskās organizācijas, vēlēšanu novērošanas programmas, mediju atbalsts un demokrātijas veicināšanas fondi. Akadēmiskajā literatūrā parasti tiek norādīts, ka ārējie faktori varēja palīdzēt ar apmācībām, finansējumu, novērošanu un komunikācijas metodēm, taču veiksmīgas mobilizācijas pamatā bija vietējie politiskie apstākļi un sabiedrības gatavība iesaistīties protestos. == Ietekme uz postpadomju telpu == Krāsainās revolūcijas būtiski ietekmēja politisko dinamiku postpadomju telpā. Tās parādīja, ka pat valstīs ar spēcīgu prezidentālo varu un kontrolētiem medijiem masu protesti var panākt politiskas pārmaiņas, ja varas leģitimitāte tiek nopietni apšaubīta. Gruzijā un Ukrainā šie notikumi pastiprināja eiroatlantisko orientāciju un reformu retoriku. Tomēr ilgtermiņa rezultāti bija neviennozīmīgi. Dažās valstīs revolūcijas noveda pie īslaicīgas demokrātiskas atvēršanās, bet vēlāk radās politiskā polarizācija, varas koncentrācija vai vilšanās reformu rezultātos. Krievijā, Baltkrievijā un vairākās Centrālāzijas valstīs krāsainās revolūcijas tika uztvertas kā drauds esošajam režīmam. Tas veicināja stingrāku kontroli pār nevalstiskajām organizācijām, ārvalstu finansējumu, vēlēšanu novērošanu, opozīciju un masu pulcēšanos. == Kritika == Krāsaino revolūciju kritiķi norāda, ka tās ne vienmēr radīja stabilas demokrātijas. Pēc varas maiņas jaunās elites bieži saskārās ar tām pašām problēmām — korupciju, institucionālu vājumu, oligarhu ietekmi, teritoriāliem konfliktiem un ekonomiskām grūtībām. Dažos gadījumos revolucionārais entuziasms ātri mazinājās, jo sabiedrības gaidas pārsniedza jaunās valdības spējas. Ukrainā pēc Oranžās revolūcijas opozīcijas līderu savstarpējie konflikti vājināja reformas un palīdzēja [[Viktors Janukovičs|Viktoram Janukovičam]] atgriezties pie varas 2010. gadā. Atbalstītāji savukārt uzsver, ka krāsainās revolūcijas nedrīkst vērtēt tikai pēc turpmāko valdību panākumiem vai neveiksmēm. Viņu skatījumā tās bija būtisks pilsoniskās pašorganizēšanās un vēlēšanu tiesību aizstāvības piemērs. == Vēlākā lietošana == Termins “krāsainā revolūcija” vēlāk kļuva par politisku apzīmējumu, ko dažādas valdības izmantoja arī negatīvā nozīmē. Krievijas oficiālajā retorikā tas bieži tiek lietots, lai apzīmētu iespējamu ārvalstu atbalstītu režīma maiņu vai destabilizāciju. Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] Ukrainā 2013.–2014. gadā diskusijas par krāsainajām revolūcijām atkal pastiprinājās. Daļa autoru Eiromaidanu aplūko kā vēl vienu šīs parādības turpinājumu, savukārt citi uzsver tā atšķirīgo raksturu, jo tas bija saistīts ne tikai ar vēlēšanu jautājumiem, bet arī ar ārpolitisko izvēli, vardarbīgu represiju eskalāciju un vēlāk ar [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu]]. == Skatīt arī == * [[Rožu revolūcija]] * [[Oranžā revolūcija]] * [[Tulpju revolūcija]] * [[Ciedru revolūcija]] * [[Eiromaidans]] * [[Nevardarbīga pretošanās]] * [[Pilsoniskā sabiedrība]] * [[Demokratizācija]] * [[Pēcpadomju valstis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krāsainās revolūcijas]] [[Kategorija:Revolūcijas]] [[Kategorija:Protesti]] [[Kategorija:Demokratizācija]] [[Kategorija:Pēcpadomju valstis]] [[Kategorija:Starptautiskās attiecības]] 6pr3cr6asmphzib6053ri9c3fbwvsex 4466376 4466375 2026-05-10T20:43:02Z Votre Provocateur 111653 4466376 wikitext text/x-wiki '''Krāsainās revolūcijas''' ir [[Politoloģija|politoloģisks]] apzīmējums virknei masu protestu, vēlēšanu krīžu un nevardarbīgas pretošanās kustību, kas 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā notika vairākās [[Pēcpadomju valstis|postpadomju valstīs]], [[Balkāni|Balkānos]] un citos reģionos. Šīs kustības parasti bija vērstas pret autoritāru vai pusautoritāru varu, vēlēšanu viltošanu, korupciju un ilgstoši pie varas esošu politisko eliti. Nosaukums “krāsainās revolūcijas” radies tādēļ, ka vairākas no šīm kustībām izmantoja noteiktu krāsu, simbolu vai augu kā protesta zīmi. Pazīstamākie piemēri ir [[Rožu revolūcija]] [[Gruzija|Gruzijā]] 2003. gadā, [[Oranžā revolūcija]] [[Ukraina|Ukrainā]] 2004. gadā un [[Tulpju revolūcija]] [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] 2005. gadā. Krāsainās revolūcijas bieži raksturoja masveida ielu demonstrācijas, opozīcijas partiju mobilizācija, aktīva [[Pilsoniskā sabiedrība|pilsoniskās sabiedrības]] līdzdalība, neatkarīgo mediju loma, jauniešu kustību iesaiste un nevardarbīgas pretošanās metodes. Daudzos gadījumos tās sākās pēc strīdīgām vēlēšanām, kuru rezultātus opozīcija un daļa sabiedrības uzskatīja par falsificētiem. == Jēdziens == Termins “krāsainās revolūcijas” nav stingri juridisks vai viennozīmīgi definēts vēstures jēdziens. To izmanto politoloģijā, žurnālistikā un starptautisko attiecību analīzē, lai apzīmētu vairākas līdzīgas protesta kustības, kurām bija kopīgas pazīmes: masu mobilizācija, nevardarbīga taktika, simboliska krāsa vai zīme un prasība pēc politiskas pārmaiņas. Daļa pētnieku šo jēdzienu lieto šaurāk, attiecinot to galvenokārt uz postpadomju telpas notikumiem 2003.–2005. gadā. Citi to lieto plašāk, iekļaujot arī [[Serbija|Serbijas]] 2000. gada Bulldozera revolūciju, [[Libāna|Libānas]] Ciedru revolūciju 2005. gadā un vairākas vēlākas protesta kustības. Krāsaino revolūciju interpretācija ir politiski strīdīga. To atbalstītāji šos notikumus raksturo kā demokrātiskas sabiedrības pašorganizēšanos pret vēlēšanu viltošanu un autoritārismu. Kritiķi, īpaši Krievijas, Baltkrievijas un citu autoritāru režīmu oficiālajā retorikā, tās bieži attēlo kā ārvalstu atbalstītas varas maiņas operācijas. == Kopīgās pazīmes == Krāsainajām revolūcijām bija vairākas kopīgas iezīmes. Parasti tās notika valstīs, kur formāli pastāvēja vēlēšanas un opozīcija, bet politiskā sistēma bija ierobežoti demokrātiska, ar lielu administratīvo resursu, korupcijas un valsts kontrolētu mediju ietekmi. Svarīga loma bija vēlēšanu krīzei. Protesti parasti sākās pēc prezidenta vai parlamenta vēlēšanām, kuru rezultātus opozīcija apstrīdēja. Vēlēšanu novērotāju ziņojumi, paralēlā balsu skaitīšana un neatkarīgo mediju informācija palīdzēja apšaubīt oficiālos rezultātus. Vēl viena pazīme bija nevardarbīgas pretošanās stratēģija. Protestētāji izmantoja demonstrācijas, telšu pilsētiņas, streikus, simboliskas akcijas, pilsonisko nepakļaušanos un pastāvīgu klātbūtni galvaspilsētu centrālajos laukumos. Šāda taktika bija vērsta uz varas leģitimitātes mazināšanu un drošības struktūru atturēšanu no vardarbības. Krāsainajās revolūcijās bieži piedalījās jauniešu kustības un pilsoniskās organizācijas. Serbijā nozīmīga bija kustība ''Otpor!'', Gruzijā — ''Kmara!'', Ukrainā — ''Pora!''. Šīs organizācijas izmantoja modernu politisko komunikāciju, plakātus, simbolus, īsus saukļus un brīvprātīgo tīklus. == Galvenie piemēri == Par vienu no agrākajiem krāsaino revolūciju priekšvēstnešiem bieži uzskata 2000. gada protestus [[Serbija|Serbijā]], kas noveda pie prezidenta [[Slobodans Miloševičs|Slobodana Miloševiča]] krišanas. Šos notikumus dažkārt sauc par Bulldozera revolūciju. 2003. gada novembrī Gruzijā notika [[Rožu revolūcija]]. Tā sākās pēc strīdīgām parlamenta vēlēšanām un beidzās ar prezidenta [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atkāpšanos. Pie varas nāca [[Mihails Saakašvili]], kurš pasludināja reformu un proeiropeiskas orientācijas kursu. 2004. gada novembrī un decembrī Ukrainā notika [[Oranžā revolūcija]]. Tā izcēlās pēc prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, kurā par uzvarētāju tika pasludināts [[Viktors Janukovičs]]. Pēc masu protestiem un [[Ukrainas Augstākā tiesa|Ukrainas Augstākās tiesas]] lēmuma tika sarīkota atkārtota balsošana, kurā uzvarēja [[Viktors Juščenko]]. 2005. gada martā Kirgizstānā notika [[Tulpju revolūcija]], kas noveda pie prezidenta [[Askars Akajevs|Askara Akajeva]] aiziešanas no varas. Atšķirībā no Gruzijas un Ukrainas gadījumiem Kirgizstānas notikumi bija mazāk centralizēti un dažviet saistīti ar vardarbību un laupīšanām. 2005. gadā [[Libāna|Libānā]] pēc bijušā premjerministra Rafīka Harīrī slepkavības notika plaši protesti, kurus sauc par [[Ciedru revolūcija|Ciedru revolūciju]]. Tie veicināja Sīrijas karaspēka izvešanu no Libānas. == Ārējā ietekme un diskusijas == Krāsaino revolūciju izcelsme un raksturs ir viens no strīdīgākajiem jautājumiem. Daudzi pētnieki uzsver iekšējos faktorus — sabiedrības neapmierinātību, korupciju, vēlēšanu viltošanu, ekonomisko stagnāciju un autoritāras tendences. Šajā skatījumā ārvalstu atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai bija sekundārs un nevarēja aizstāt vietējo mobilizāciju. Citi autori un vairākas valdības, īpaši [[Krievija|Krievijas]] oficiālajā diskursā, krāsainās revolūcijas interpretē kā Rietumvalstu politiskās ietekmes instrumentu. Šajā retorikā īpaši bieži tiek minētas ASV un Eiropas nevalstiskās organizācijas, vēlēšanu novērošanas programmas, mediju atbalsts un demokrātijas veicināšanas fondi. Akadēmiskajā literatūrā parasti tiek norādīts, ka ārējie faktori varēja palīdzēt ar apmācībām, finansējumu, novērošanu un komunikācijas metodēm, taču veiksmīgas mobilizācijas pamatā bija vietējie politiskie apstākļi un sabiedrības gatavība iesaistīties protestos. == Ietekme uz postpadomju telpu == Krāsainās revolūcijas būtiski ietekmēja politisko dinamiku postpadomju telpā. Tās parādīja, ka pat valstīs ar spēcīgu prezidentālo varu un kontrolētiem medijiem masu protesti var panākt politiskas pārmaiņas, ja varas leģitimitāte tiek nopietni apšaubīta. Gruzijā un Ukrainā šie notikumi pastiprināja eiroatlantisko orientāciju un reformu retoriku. Tomēr ilgtermiņa rezultāti bija neviennozīmīgi. Dažās valstīs revolūcijas noveda pie īslaicīgas demokrātiskas atvēršanās, bet vēlāk radās politiskā polarizācija, varas koncentrācija vai vilšanās reformu rezultātos. Krievijā, Baltkrievijā un vairākās Centrālāzijas valstīs krāsainās revolūcijas tika uztvertas kā drauds esošajam režīmam. Tas veicināja stingrāku kontroli pār nevalstiskajām organizācijām, ārvalstu finansējumu, vēlēšanu novērošanu, opozīciju un masu pulcēšanos. == Kritika == Krāsaino revolūciju kritiķi norāda, ka tās ne vienmēr radīja stabilas demokrātijas. Pēc varas maiņas jaunās elites bieži saskārās ar tām pašām problēmām — korupciju, institucionālu vājumu, oligarhu ietekmi, teritoriāliem konfliktiem un ekonomiskām grūtībām. Dažos gadījumos revolucionārais entuziasms ātri mazinājās, jo sabiedrības gaidas pārsniedza jaunās valdības spējas. Ukrainā pēc Oranžās revolūcijas opozīcijas līderu savstarpējie konflikti vājināja reformas un palīdzēja [[Viktors Janukovičs|Viktoram Janukovičam]] atgriezties pie varas 2010. gadā. Atbalstītāji savukārt uzsver, ka krāsainās revolūcijas nedrīkst vērtēt tikai pēc turpmāko valdību panākumiem vai neveiksmēm. Viņu skatījumā tās bija būtisks pilsoniskās pašorganizēšanās un vēlēšanu tiesību aizstāvības piemērs. == Vēlākā lietošana == Termins “krāsainā revolūcija” vēlāk kļuva par politisku apzīmējumu, ko dažādas valdības izmantoja arī negatīvā nozīmē. Krievijas oficiālajā retorikā tas bieži tiek lietots, lai apzīmētu iespējamu ārvalstu atbalstītu režīma maiņu vai destabilizāciju. Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] Ukrainā 2013.–2014. gadā diskusijas par krāsainajām revolūcijām atkal pastiprinājās. Daļa autoru Eiromaidanu aplūko kā vēl vienu šīs parādības turpinājumu, savukārt citi uzsver tā atšķirīgo raksturu, jo tas bija saistīts ne tikai ar vēlēšanu jautājumiem, bet arī ar ārpolitisko izvēli, vardarbīgu represiju eskalāciju un vēlāk ar [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu]]. == Skatīt arī == * [[Rožu revolūcija]] * [[Oranžā revolūcija]] * [[Tulpju revolūcija]] * [[Ciedru revolūcija]] * [[Eiromaidans]] * [[Nevardarbīga pretošanās]] * [[Pilsoniskā sabiedrība]] * [[Demokratizācija]] * [[Pēcpadomju valstis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krāsainās revolūcijas]] [[Kategorija:Revolūcijas]] [[Kategorija:Protesti]] [[Kategorija:Demokratizācija]] [[Kategorija:Pēcpadomju valstis]] [[Kategorija:Starptautiskās attiecības]] [[Kategorija:Politoloģijas terminoloģija]] j9s7sny0rpqxea4885om99xmz4uopkk 4466377 4466376 2026-05-10T20:43:12Z Votre Provocateur 111653 4466377 wikitext text/x-wiki {{Politika}} '''Krāsainās revolūcijas''' ir [[Politoloģija|politoloģisks]] apzīmējums virknei masu protestu, vēlēšanu krīžu un nevardarbīgas pretošanās kustību, kas 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā notika vairākās [[Pēcpadomju valstis|postpadomju valstīs]], [[Balkāni|Balkānos]] un citos reģionos. Šīs kustības parasti bija vērstas pret autoritāru vai pusautoritāru varu, vēlēšanu viltošanu, korupciju un ilgstoši pie varas esošu politisko eliti. Nosaukums “krāsainās revolūcijas” radies tādēļ, ka vairākas no šīm kustībām izmantoja noteiktu krāsu, simbolu vai augu kā protesta zīmi. Pazīstamākie piemēri ir [[Rožu revolūcija]] [[Gruzija|Gruzijā]] 2003. gadā, [[Oranžā revolūcija]] [[Ukraina|Ukrainā]] 2004. gadā un [[Tulpju revolūcija]] [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] 2005. gadā. Krāsainās revolūcijas bieži raksturoja masveida ielu demonstrācijas, opozīcijas partiju mobilizācija, aktīva [[Pilsoniskā sabiedrība|pilsoniskās sabiedrības]] līdzdalība, neatkarīgo mediju loma, jauniešu kustību iesaiste un nevardarbīgas pretošanās metodes. Daudzos gadījumos tās sākās pēc strīdīgām vēlēšanām, kuru rezultātus opozīcija un daļa sabiedrības uzskatīja par falsificētiem. == Jēdziens == Termins “krāsainās revolūcijas” nav stingri juridisks vai viennozīmīgi definēts vēstures jēdziens. To izmanto politoloģijā, žurnālistikā un starptautisko attiecību analīzē, lai apzīmētu vairākas līdzīgas protesta kustības, kurām bija kopīgas pazīmes: masu mobilizācija, nevardarbīga taktika, simboliska krāsa vai zīme un prasība pēc politiskas pārmaiņas. Daļa pētnieku šo jēdzienu lieto šaurāk, attiecinot to galvenokārt uz postpadomju telpas notikumiem 2003.–2005. gadā. Citi to lieto plašāk, iekļaujot arī [[Serbija|Serbijas]] 2000. gada Bulldozera revolūciju, [[Libāna|Libānas]] Ciedru revolūciju 2005. gadā un vairākas vēlākas protesta kustības. Krāsaino revolūciju interpretācija ir politiski strīdīga. To atbalstītāji šos notikumus raksturo kā demokrātiskas sabiedrības pašorganizēšanos pret vēlēšanu viltošanu un autoritārismu. Kritiķi, īpaši Krievijas, Baltkrievijas un citu autoritāru režīmu oficiālajā retorikā, tās bieži attēlo kā ārvalstu atbalstītas varas maiņas operācijas. == Kopīgās pazīmes == Krāsainajām revolūcijām bija vairākas kopīgas iezīmes. Parasti tās notika valstīs, kur formāli pastāvēja vēlēšanas un opozīcija, bet politiskā sistēma bija ierobežoti demokrātiska, ar lielu administratīvo resursu, korupcijas un valsts kontrolētu mediju ietekmi. Svarīga loma bija vēlēšanu krīzei. Protesti parasti sākās pēc prezidenta vai parlamenta vēlēšanām, kuru rezultātus opozīcija apstrīdēja. Vēlēšanu novērotāju ziņojumi, paralēlā balsu skaitīšana un neatkarīgo mediju informācija palīdzēja apšaubīt oficiālos rezultātus. Vēl viena pazīme bija nevardarbīgas pretošanās stratēģija. Protestētāji izmantoja demonstrācijas, telšu pilsētiņas, streikus, simboliskas akcijas, pilsonisko nepakļaušanos un pastāvīgu klātbūtni galvaspilsētu centrālajos laukumos. Šāda taktika bija vērsta uz varas leģitimitātes mazināšanu un drošības struktūru atturēšanu no vardarbības. Krāsainajās revolūcijās bieži piedalījās jauniešu kustības un pilsoniskās organizācijas. Serbijā nozīmīga bija kustība ''Otpor!'', Gruzijā — ''Kmara!'', Ukrainā — ''Pora!''. Šīs organizācijas izmantoja modernu politisko komunikāciju, plakātus, simbolus, īsus saukļus un brīvprātīgo tīklus. == Galvenie piemēri == Par vienu no agrākajiem krāsaino revolūciju priekšvēstnešiem bieži uzskata 2000. gada protestus [[Serbija|Serbijā]], kas noveda pie prezidenta [[Slobodans Miloševičs|Slobodana Miloševiča]] krišanas. Šos notikumus dažkārt sauc par Bulldozera revolūciju. 2003. gada novembrī Gruzijā notika [[Rožu revolūcija]]. Tā sākās pēc strīdīgām parlamenta vēlēšanām un beidzās ar prezidenta [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atkāpšanos. Pie varas nāca [[Mihails Saakašvili]], kurš pasludināja reformu un proeiropeiskas orientācijas kursu. 2004. gada novembrī un decembrī Ukrainā notika [[Oranžā revolūcija]]. Tā izcēlās pēc prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, kurā par uzvarētāju tika pasludināts [[Viktors Janukovičs]]. Pēc masu protestiem un [[Ukrainas Augstākā tiesa|Ukrainas Augstākās tiesas]] lēmuma tika sarīkota atkārtota balsošana, kurā uzvarēja [[Viktors Juščenko]]. 2005. gada martā Kirgizstānā notika [[Tulpju revolūcija]], kas noveda pie prezidenta [[Askars Akajevs|Askara Akajeva]] aiziešanas no varas. Atšķirībā no Gruzijas un Ukrainas gadījumiem Kirgizstānas notikumi bija mazāk centralizēti un dažviet saistīti ar vardarbību un laupīšanām. 2005. gadā [[Libāna|Libānā]] pēc bijušā premjerministra Rafīka Harīrī slepkavības notika plaši protesti, kurus sauc par [[Ciedru revolūcija|Ciedru revolūciju]]. Tie veicināja Sīrijas karaspēka izvešanu no Libānas. == Ārējā ietekme un diskusijas == Krāsaino revolūciju izcelsme un raksturs ir viens no strīdīgākajiem jautājumiem. Daudzi pētnieki uzsver iekšējos faktorus — sabiedrības neapmierinātību, korupciju, vēlēšanu viltošanu, ekonomisko stagnāciju un autoritāras tendences. Šajā skatījumā ārvalstu atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai bija sekundārs un nevarēja aizstāt vietējo mobilizāciju. Citi autori un vairākas valdības, īpaši [[Krievija|Krievijas]] oficiālajā diskursā, krāsainās revolūcijas interpretē kā Rietumvalstu politiskās ietekmes instrumentu. Šajā retorikā īpaši bieži tiek minētas ASV un Eiropas nevalstiskās organizācijas, vēlēšanu novērošanas programmas, mediju atbalsts un demokrātijas veicināšanas fondi. Akadēmiskajā literatūrā parasti tiek norādīts, ka ārējie faktori varēja palīdzēt ar apmācībām, finansējumu, novērošanu un komunikācijas metodēm, taču veiksmīgas mobilizācijas pamatā bija vietējie politiskie apstākļi un sabiedrības gatavība iesaistīties protestos. == Ietekme uz postpadomju telpu == Krāsainās revolūcijas būtiski ietekmēja politisko dinamiku postpadomju telpā. Tās parādīja, ka pat valstīs ar spēcīgu prezidentālo varu un kontrolētiem medijiem masu protesti var panākt politiskas pārmaiņas, ja varas leģitimitāte tiek nopietni apšaubīta. Gruzijā un Ukrainā šie notikumi pastiprināja eiroatlantisko orientāciju un reformu retoriku. Tomēr ilgtermiņa rezultāti bija neviennozīmīgi. Dažās valstīs revolūcijas noveda pie īslaicīgas demokrātiskas atvēršanās, bet vēlāk radās politiskā polarizācija, varas koncentrācija vai vilšanās reformu rezultātos. Krievijā, Baltkrievijā un vairākās Centrālāzijas valstīs krāsainās revolūcijas tika uztvertas kā drauds esošajam režīmam. Tas veicināja stingrāku kontroli pār nevalstiskajām organizācijām, ārvalstu finansējumu, vēlēšanu novērošanu, opozīciju un masu pulcēšanos. == Kritika == Krāsaino revolūciju kritiķi norāda, ka tās ne vienmēr radīja stabilas demokrātijas. Pēc varas maiņas jaunās elites bieži saskārās ar tām pašām problēmām — korupciju, institucionālu vājumu, oligarhu ietekmi, teritoriāliem konfliktiem un ekonomiskām grūtībām. Dažos gadījumos revolucionārais entuziasms ātri mazinājās, jo sabiedrības gaidas pārsniedza jaunās valdības spējas. Ukrainā pēc Oranžās revolūcijas opozīcijas līderu savstarpējie konflikti vājināja reformas un palīdzēja [[Viktors Janukovičs|Viktoram Janukovičam]] atgriezties pie varas 2010. gadā. Atbalstītāji savukārt uzsver, ka krāsainās revolūcijas nedrīkst vērtēt tikai pēc turpmāko valdību panākumiem vai neveiksmēm. Viņu skatījumā tās bija būtisks pilsoniskās pašorganizēšanās un vēlēšanu tiesību aizstāvības piemērs. == Vēlākā lietošana == Termins “krāsainā revolūcija” vēlāk kļuva par politisku apzīmējumu, ko dažādas valdības izmantoja arī negatīvā nozīmē. Krievijas oficiālajā retorikā tas bieži tiek lietots, lai apzīmētu iespējamu ārvalstu atbalstītu režīma maiņu vai destabilizāciju. Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] Ukrainā 2013.–2014. gadā diskusijas par krāsainajām revolūcijām atkal pastiprinājās. Daļa autoru Eiromaidanu aplūko kā vēl vienu šīs parādības turpinājumu, savukārt citi uzsver tā atšķirīgo raksturu, jo tas bija saistīts ne tikai ar vēlēšanu jautājumiem, bet arī ar ārpolitisko izvēli, vardarbīgu represiju eskalāciju un vēlāk ar [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu]]. == Skatīt arī == * [[Rožu revolūcija]] * [[Oranžā revolūcija]] * [[Tulpju revolūcija]] * [[Ciedru revolūcija]] * [[Eiromaidans]] * [[Nevardarbīga pretošanās]] * [[Pilsoniskā sabiedrība]] * [[Demokratizācija]] * [[Pēcpadomju valstis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krāsainās revolūcijas]] [[Kategorija:Revolūcijas]] [[Kategorija:Protesti]] [[Kategorija:Demokratizācija]] [[Kategorija:Pēcpadomju valstis]] [[Kategorija:Starptautiskās attiecības]] [[Kategorija:Politoloģijas terminoloģija]] 8o38d2ezz37ywukaiwdor1q181ufb3p 4466588 4466377 2026-05-11T11:09:06Z Kikos 3705 /* */ 4466588 wikitext text/x-wiki {{Politika}} '''Krāsainās revolūcijas''' ir [[Politoloģija|politoloģisks]] apzīmējums virknei masu protestu, vēlēšanu krīžu un nevardarbīgas pretošanās kustību, kas 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā notika vairākās [[Pēcpadomju valstis|postpadomju valstīs]], [[Balkānu pussala|Balkānos]] un citos reģionos. Šīs kustības parasti bija vērstas pret autoritāru vai pusautoritāru varu, vēlēšanu viltošanu, korupciju un ilgstoši pie varas esošu politisko eliti. Nosaukums “krāsainās revolūcijas” radies tādēļ, ka vairākas no šīm kustībām izmantoja noteiktu krāsu, simbolu vai augu kā protesta zīmi. Pazīstamākie piemēri ir [[Rožu revolūcija]] [[Gruzija|Gruzijā]] 2003. gadā, [[Oranžā revolūcija]] [[Ukraina|Ukrainā]] 2004. gadā un [[Tulpju revolūcija]] [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] 2005. gadā. Krāsainās revolūcijas bieži raksturoja masveida ielu demonstrācijas, opozīcijas partiju mobilizācija, aktīva [[Pilsoniskā sabiedrība|pilsoniskās sabiedrības]] līdzdalība, neatkarīgo mediju loma, jauniešu kustību iesaiste un nevardarbīgas pretošanās metodes. Daudzos gadījumos tās sākās pēc strīdīgām vēlēšanām, kuru rezultātus opozīcija un daļa sabiedrības uzskatīja par falsificētiem. == Jēdziens == Termins “krāsainās revolūcijas” nav stingri juridisks vai viennozīmīgi definēts vēstures jēdziens. To izmanto politoloģijā, žurnālistikā un starptautisko attiecību analīzē, lai apzīmētu vairākas līdzīgas protesta kustības, kurām bija kopīgas pazīmes: masu mobilizācija, nevardarbīga taktika, simboliska krāsa vai zīme un prasība pēc politiskas pārmaiņas. Daļa pētnieku šo jēdzienu lieto šaurāk, attiecinot to galvenokārt uz postpadomju telpas notikumiem 2003.–2005. gadā. Citi to lieto plašāk, iekļaujot arī [[Serbija|Serbijas]] 2000. gada Bulldozera revolūciju, [[Libāna|Libānas]] Ciedru revolūciju 2005. gadā un vairākas vēlākas protesta kustības. Krāsaino revolūciju interpretācija ir politiski strīdīga. To atbalstītāji šos notikumus raksturo kā demokrātiskas sabiedrības pašorganizēšanos pret vēlēšanu viltošanu un autoritārismu. Kritiķi, īpaši Krievijas, Baltkrievijas un citu autoritāru režīmu oficiālajā retorikā, tās bieži attēlo kā ārvalstu atbalstītas varas maiņas operācijas. == Kopīgās pazīmes == Krāsainajām revolūcijām bija vairākas kopīgas iezīmes. Parasti tās notika valstīs, kur formāli pastāvēja vēlēšanas un opozīcija, bet politiskā sistēma bija ierobežoti demokrātiska, ar lielu administratīvo resursu, korupcijas un valsts kontrolētu mediju ietekmi. Svarīga loma bija vēlēšanu krīzei. Protesti parasti sākās pēc prezidenta vai parlamenta vēlēšanām, kuru rezultātus opozīcija apstrīdēja. Vēlēšanu novērotāju ziņojumi, paralēlā balsu skaitīšana un neatkarīgo mediju informācija palīdzēja apšaubīt oficiālos rezultātus. Vēl viena pazīme bija nevardarbīgas pretošanās stratēģija. Protestētāji izmantoja demonstrācijas, telšu pilsētiņas, streikus, simboliskas akcijas, pilsonisko nepakļaušanos un pastāvīgu klātbūtni galvaspilsētu centrālajos laukumos. Šāda taktika bija vērsta uz varas leģitimitātes mazināšanu un drošības struktūru atturēšanu no vardarbības. Krāsainajās revolūcijās bieži piedalījās jauniešu kustības un pilsoniskās organizācijas. Serbijā nozīmīga bija kustība ''Otpor!'', Gruzijā — ''Kmara!'', Ukrainā — ''Pora!''. Šīs organizācijas izmantoja modernu politisko komunikāciju, plakātus, simbolus, īsus saukļus un brīvprātīgo tīklus. == Galvenie piemēri == Par vienu no agrākajiem krāsaino revolūciju priekšvēstnešiem bieži uzskata 2000. gada protestus [[Serbija|Serbijā]], kas noveda pie prezidenta [[Slobodans Miloševičs|Slobodana Miloševiča]] krišanas. Šos notikumus dažkārt sauc par Bulldozera revolūciju. 2003. gada novembrī Gruzijā notika [[Rožu revolūcija]]. Tā sākās pēc strīdīgām parlamenta vēlēšanām un beidzās ar prezidenta [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atkāpšanos. Pie varas nāca [[Mihails Saakašvili]], kurš pasludināja reformu un proeiropeiskas orientācijas kursu. 2004. gada novembrī un decembrī Ukrainā notika [[Oranžā revolūcija]]. Tā izcēlās pēc prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, kurā par uzvarētāju tika pasludināts [[Viktors Janukovičs]]. Pēc masu protestiem un [[Ukrainas Augstākā tiesa|Ukrainas Augstākās tiesas]] lēmuma tika sarīkota atkārtota balsošana, kurā uzvarēja [[Viktors Juščenko]]. 2005. gada martā Kirgizstānā notika [[Tulpju revolūcija]], kas noveda pie prezidenta [[Askars Akajevs|Askara Akajeva]] aiziešanas no varas. Atšķirībā no Gruzijas un Ukrainas gadījumiem Kirgizstānas notikumi bija mazāk centralizēti un dažviet saistīti ar vardarbību un laupīšanām. 2005. gadā [[Libāna|Libānā]] pēc bijušā premjerministra Rafīka Harīrī slepkavības notika plaši protesti, kurus sauc par [[Ciedru revolūcija|Ciedru revolūciju]]. Tie veicināja Sīrijas karaspēka izvešanu no Libānas. == Ārējā ietekme un diskusijas == Krāsaino revolūciju izcelsme un raksturs ir viens no strīdīgākajiem jautājumiem. Daudzi pētnieki uzsver iekšējos faktorus — sabiedrības neapmierinātību, korupciju, vēlēšanu viltošanu, ekonomisko stagnāciju un autoritāras tendences. Šajā skatījumā ārvalstu atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai bija sekundārs un nevarēja aizstāt vietējo mobilizāciju. Citi autori un vairākas valdības, īpaši [[Krievija|Krievijas]] oficiālajā diskursā, krāsainās revolūcijas interpretē kā Rietumvalstu politiskās ietekmes instrumentu. Šajā retorikā īpaši bieži tiek minētas ASV un Eiropas nevalstiskās organizācijas, vēlēšanu novērošanas programmas, mediju atbalsts un demokrātijas veicināšanas fondi. Akadēmiskajā literatūrā parasti tiek norādīts, ka ārējie faktori varēja palīdzēt ar apmācībām, finansējumu, novērošanu un komunikācijas metodēm, taču veiksmīgas mobilizācijas pamatā bija vietējie politiskie apstākļi un sabiedrības gatavība iesaistīties protestos. == Ietekme uz postpadomju telpu == Krāsainās revolūcijas būtiski ietekmēja politisko dinamiku postpadomju telpā. Tās parādīja, ka pat valstīs ar spēcīgu prezidentālo varu un kontrolētiem medijiem masu protesti var panākt politiskas pārmaiņas, ja varas leģitimitāte tiek nopietni apšaubīta. Gruzijā un Ukrainā šie notikumi pastiprināja eiroatlantisko orientāciju un reformu retoriku. Tomēr ilgtermiņa rezultāti bija neviennozīmīgi. Dažās valstīs revolūcijas noveda pie īslaicīgas demokrātiskas atvēršanās, bet vēlāk radās politiskā polarizācija, varas koncentrācija vai vilšanās reformu rezultātos. Krievijā, Baltkrievijā un vairākās Centrālāzijas valstīs krāsainās revolūcijas tika uztvertas kā drauds esošajam režīmam. Tas veicināja stingrāku kontroli pār nevalstiskajām organizācijām, ārvalstu finansējumu, vēlēšanu novērošanu, opozīciju un masu pulcēšanos. == Kritika == Krāsaino revolūciju kritiķi norāda, ka tās ne vienmēr radīja stabilas demokrātijas. Pēc varas maiņas jaunās elites bieži saskārās ar tām pašām problēmām — korupciju, institucionālu vājumu, oligarhu ietekmi, teritoriāliem konfliktiem un ekonomiskām grūtībām. Dažos gadījumos revolucionārais entuziasms ātri mazinājās, jo sabiedrības gaidas pārsniedza jaunās valdības spējas. Ukrainā pēc Oranžās revolūcijas opozīcijas līderu savstarpējie konflikti vājināja reformas un palīdzēja [[Viktors Janukovičs|Viktoram Janukovičam]] atgriezties pie varas 2010. gadā. Atbalstītāji savukārt uzsver, ka krāsainās revolūcijas nedrīkst vērtēt tikai pēc turpmāko valdību panākumiem vai neveiksmēm. Viņu skatījumā tās bija būtisks pilsoniskās pašorganizēšanās un vēlēšanu tiesību aizstāvības piemērs. == Vēlākā lietošana == Termins “krāsainā revolūcija” vēlāk kļuva par politisku apzīmējumu, ko dažādas valdības izmantoja arī negatīvā nozīmē. Krievijas oficiālajā retorikā tas bieži tiek lietots, lai apzīmētu iespējamu ārvalstu atbalstītu režīma maiņu vai destabilizāciju. Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] Ukrainā 2013.–2014. gadā diskusijas par krāsainajām revolūcijām atkal pastiprinājās. Daļa autoru Eiromaidanu aplūko kā vēl vienu šīs parādības turpinājumu, savukārt citi uzsver tā atšķirīgo raksturu, jo tas bija saistīts ne tikai ar vēlēšanu jautājumiem, bet arī ar ārpolitisko izvēli, vardarbīgu represiju eskalāciju un vēlāk ar [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu]]. == Skatīt arī == * [[Rožu revolūcija]] * [[Oranžā revolūcija]] * [[Tulpju revolūcija]] * [[Ciedru revolūcija]] * [[Eiromaidans]] * [[Nevardarbīga pretošanās]] * [[Pilsoniskā sabiedrība]] * [[Demokratizācija]] * [[Pēcpadomju valstis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krāsainās revolūcijas]] [[Kategorija:Revolūcijas]] [[Kategorija:Protesti]] [[Kategorija:Demokratizācija]] [[Kategorija:Pēcpadomju valstis]] [[Kategorija:Starptautiskās attiecības]] [[Kategorija:Politoloģijas terminoloģija]] rv01yppvuxqm1yrglsq9is9kij09psw 14 631567 4466378 2026-05-10T20:44:10Z Votre Provocateur 111653 Izveidota tukša lapa 4466378 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 0 631568 4466379 2026-05-10T20:45:51Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Antons Vaino | vārds_orģ = ''Антон Эдуардович Вайно'' | attēls = Anton Vaino 2019.jpg | mazs_att = | apraksts = Antons Vaino 2019. gadā | amats = [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] Administrācijas vadītājs | term_sākums = {{dat|2016|08|12|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = |... 4466379 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Antons Vaino | vārds_orģ = ''Антон Эдуардович Вайно'' | attēls = Anton Vaino 2019.jpg | mazs_att = | apraksts = Antons Vaino 2019. gadā | amats = [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] Administrācijas vadītājs | term_sākums = {{dat|2016|08|12|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | premjers = | priekštecis = [[Sergejs Ivanovs]] | pēctecis = | amats2 = Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieks | term_sākums2 = {{dat|2012|05|21|N}} | term_beigas2 = {{dat|2016|08|12|N}} | prezidents2 = [[Vladimirs Putins]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1972|2|17}} | dzim_vieta = [[Tallina]], [[Igaunijas PSR]], [[PSRS]]<br />([[Tallina]], {{EST}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | dinastija = | tēvs = Eduards Vaino | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts, valsts darbinieks | alma_mater = [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|MGIMO]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Antons Vaino''' ({{val|ru|Антон Эдуардович Вайно}}; dzimis {{dat|1972|2|17}} [[Tallina|Tallinā]]) ir [[Krievija]]s diplomāts un valsts darbinieks. Kopš 2016. gada 12. augusta viņš ir [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] Administrācijas vadītājs. Pirms tam bijis Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieks un strādājis Krievijas valdības aparātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.kremlin.ru/catalog/persons/307/biography |title=Vaino Anton |publisher=President of Russia |access-date=2026-05-10}}</ref> Vaino ir bijušā [[Igaunijas Komunistiskā partija|Igaunijas Komunistiskās partijas]] pirmā sekretāra Karla Vaino mazdēls. Viņa iecelšana prezidenta Administrācijas vadītāja amatā 2016. gadā notika pēc [[Sergejs Ivanovs|Sergeja Ivanova]] atbrīvošanas no šī amata. == Dzīvesgājums == Antons Vaino dzimis 1972. gada 17. februārī Tallinā. 1996. gadā absolvējis [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūtu]]. No 1996. gada strādāja [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Ārlietu ministrijas]] sistēmā. 1990. gadu otrajā pusē un 2000. gadu sākumā darbojās Krievijas vēstniecībā [[Japāna|Japānā]], vēlāk — Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā. No 2003. gada strādāja Krievijas prezidenta Protokola pārvaldē, bet vēlāk — Krievijas valdības aparātā. 2008. gadā kļuva par Krievijas valdības aparāta vadītāja vietnieku. 2012. gada 21. maijā Vaino tika iecelts par Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieku. Šajā amatā viņš pārraudzīja organizatoriskus, protokola un administratīvus jautājumus prezidenta aparātā. 2016. gada 12. augustā [[Vladimirs Putins]] iecēla Vaino par Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāju. Šajā amatā viņš nomainīja Sergeju Ivanovu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.kremlin.ru/catalog/persons/307/biography |title=Vaino Anton |publisher=President of Russia |access-date=2026-05-10}}</ref> == Sankcijas == Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Antons Vaino tika iekļauts vairāku valstu un starptautisko organizāciju sankciju sarakstos. 2022. gadā viņam sankcijas noteica [[Eiropas Savienība]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Apvienotā Karaliste]] un citas valstis. Eiropas Savienības sankciju dokumentos Vaino minēts kā viena no augstākajām Krievijas prezidenta administrācijas amatpersonām, kas saistīta ar lēmumu pieņemšanu Krievijas politiskajā sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 |title=Council Decision 2014/145/CFSP — consolidated text |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-05-10}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://en.kremlin.ru/catalog/persons/307/biography Antona Vaino biogrāfija Kremļa tīmekļvietnē] {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vaino, Antons}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas diplomāti]] [[Kategorija:Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāji]] [[Kategorija:Vienotās Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta absolventi]] [[Kategorija:Tallinā dzimušie]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas ASV sankcijas]] ijpjnszp9s3ptl0pe1z305apou0psdv 4466380 4466379 2026-05-10T20:46:14Z Votre Provocateur 111653 4466380 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Antons Vaino | vārds_orģ = ''Антон Эдуардович Вайно'' | attēls = Anton_Vaino_(2019-06-26).jpg | mazs_att = | apraksts = Antons Vaino 2019. gadā | amats = [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] Administrācijas vadītājs | term_sākums = {{dat|2016|08|12|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | premjers = | priekštecis = [[Sergejs Ivanovs]] | pēctecis = | amats2 = Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieks | term_sākums2 = {{dat|2012|05|21|N}} | term_beigas2 = {{dat|2016|08|12|N}} | prezidents2 = [[Vladimirs Putins]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1972|2|17}} | dzim_vieta = [[Tallina]], [[Igaunijas PSR]], [[PSRS]]<br />([[Tallina]], {{EST}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | dinastija = | tēvs = Eduards Vaino | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts, valsts darbinieks | alma_mater = [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|MGIMO]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Antons Vaino''' ({{val|ru|Антон Эдуардович Вайно}}; dzimis {{dat|1972|2|17}} [[Tallina|Tallinā]]) ir [[Krievija]]s diplomāts un valsts darbinieks. Kopš 2016. gada 12. augusta viņš ir [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] Administrācijas vadītājs. Pirms tam bijis Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieks un strādājis Krievijas valdības aparātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.kremlin.ru/catalog/persons/307/biography |title=Vaino Anton |publisher=President of Russia |access-date=2026-05-10}}</ref> Vaino ir bijušā [[Igaunijas Komunistiskā partija|Igaunijas Komunistiskās partijas]] pirmā sekretāra Karla Vaino mazdēls. Viņa iecelšana prezidenta Administrācijas vadītāja amatā 2016. gadā notika pēc [[Sergejs Ivanovs|Sergeja Ivanova]] atbrīvošanas no šī amata. == Dzīvesgājums == Antons Vaino dzimis 1972. gada 17. februārī Tallinā. 1996. gadā absolvējis [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūtu]]. No 1996. gada strādāja [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Ārlietu ministrijas]] sistēmā. 1990. gadu otrajā pusē un 2000. gadu sākumā darbojās Krievijas vēstniecībā [[Japāna|Japānā]], vēlāk — Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā. No 2003. gada strādāja Krievijas prezidenta Protokola pārvaldē, bet vēlāk — Krievijas valdības aparātā. 2008. gadā kļuva par Krievijas valdības aparāta vadītāja vietnieku. 2012. gada 21. maijā Vaino tika iecelts par Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieku. Šajā amatā viņš pārraudzīja organizatoriskus, protokola un administratīvus jautājumus prezidenta aparātā. 2016. gada 12. augustā [[Vladimirs Putins]] iecēla Vaino par Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāju. Šajā amatā viņš nomainīja Sergeju Ivanovu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.kremlin.ru/catalog/persons/307/biography |title=Vaino Anton |publisher=President of Russia |access-date=2026-05-10}}</ref> == Sankcijas == Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Antons Vaino tika iekļauts vairāku valstu un starptautisko organizāciju sankciju sarakstos. 2022. gadā viņam sankcijas noteica [[Eiropas Savienība]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Apvienotā Karaliste]] un citas valstis. Eiropas Savienības sankciju dokumentos Vaino minēts kā viena no augstākajām Krievijas prezidenta administrācijas amatpersonām, kas saistīta ar lēmumu pieņemšanu Krievijas politiskajā sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 |title=Council Decision 2014/145/CFSP — consolidated text |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-05-10}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://en.kremlin.ru/catalog/persons/307/biography Antona Vaino biogrāfija Kremļa tīmekļvietnē] {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vaino, Antons}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas diplomāti]] [[Kategorija:Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāji]] [[Kategorija:Vienotās Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta absolventi]] [[Kategorija:Tallinā dzimušie]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas ASV sankcijas]] d8qoj67st47ak4kbbr0xjod1sbjra78 4466381 4466380 2026-05-10T20:46:47Z Votre Provocateur 111653 4466381 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Antons Vaino | vārds_orģ = ''Антон Эдуардович Вайно'' | attēls = Anton_Vaino_(2019-06-26).jpg | mazs_att = | apraksts = Antons Vaino 2019. gadā | amats = [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] Administrācijas vadītājs | term_sākums = {{dat|2016|08|12|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | premjers = | priekštecis = [[Sergejs Ivanovs]] | pēctecis = | amats2 = Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieks | term_sākums2 = {{dat|2012|05|21|N}} | term_beigas2 = {{dat|2016|08|12|N}} | prezidents2 = [[Vladimirs Putins]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1972|2|17}} | dzim_vieta = [[Tallina]], [[Igaunijas PSR]], [[PSRS]]<br />([[Tallina]], {{EST}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | dinastija = | tēvs = Eduards Vaino | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts, valsts darbinieks | alma_mater = [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|MGIMO]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Antons Vaino''' ({{val|ru|Антон Эдуардович Вайно}}; dzimis {{dat|1972|2|17}} [[Tallina|Tallinā]]) ir [[Krievija]]s diplomāts un valsts darbinieks. Kopš 2016. gada 12. augusta viņš ir [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] Administrācijas vadītājs. Pirms tam bijis Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieks un strādājis Krievijas valdības aparātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.kremlin.ru/catalog/persons/307/biography |title=Vaino Anton |publisher=President of Russia |access-date=2026-05-10}}</ref> Viņa iecelšana prezidenta Administrācijas vadītāja amatā 2016. gadā notika pēc [[Sergejs Ivanovs|Sergeja Ivanova]] atbrīvošanas no šī amata. Vaino ir bijušā [[Igaunijas Komunistiskā partija|Igaunijas Komunistiskās partijas]] pirmā sekretāra Karla Vaino mazdēls. == Dzīvesgājums == Antons Vaino dzimis 1972. gada 17. februārī Tallinā. 1996. gadā absolvējis [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūtu]]. No 1996. gada strādāja [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Ārlietu ministrijas]] sistēmā. 1990. gadu otrajā pusē un 2000. gadu sākumā darbojās Krievijas vēstniecībā [[Japāna|Japānā]], vēlāk — Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā. No 2003. gada strādāja Krievijas prezidenta Protokola pārvaldē, bet vēlāk — Krievijas valdības aparātā. 2008. gadā kļuva par Krievijas valdības aparāta vadītāja vietnieku. 2012. gada 21. maijā Vaino tika iecelts par Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieku. Šajā amatā viņš pārraudzīja organizatoriskus, protokola un administratīvus jautājumus prezidenta aparātā. 2016. gada 12. augustā [[Vladimirs Putins]] iecēla Vaino par Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāju. Šajā amatā viņš nomainīja Sergeju Ivanovu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.kremlin.ru/catalog/persons/307/biography |title=Vaino Anton |publisher=President of Russia |access-date=2026-05-10}}</ref> == Sankcijas == Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Antons Vaino tika iekļauts vairāku valstu un starptautisko organizāciju sankciju sarakstos. 2022. gadā viņam sankcijas noteica [[Eiropas Savienība]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Apvienotā Karaliste]] un citas valstis. Eiropas Savienības sankciju dokumentos Vaino minēts kā viena no augstākajām Krievijas prezidenta administrācijas amatpersonām, kas saistīta ar lēmumu pieņemšanu Krievijas politiskajā sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 |title=Council Decision 2014/145/CFSP — consolidated text |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-05-10}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://en.kremlin.ru/catalog/persons/307/biography Antona Vaino biogrāfija Kremļa tīmekļvietnē] {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vaino, Antons}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas diplomāti]] [[Kategorija:Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāji]] [[Kategorija:Vienotās Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta absolventi]] [[Kategorija:Tallinā dzimušie]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas ASV sankcijas]] kuh6jbax2tysc7c7o8dpkwp9kjzfuoa 4466382 4466381 2026-05-10T20:47:42Z Votre Provocateur 111653 4466382 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Antons Vaino | vārds_orģ = ''Антон Эдуардович Вайно'' | attēls = Anton_Vaino_(2019-06-26).jpg | mazs_att = | apraksts = Antons Vaino 2019. gadā | amats = [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] Administrācijas vadītājs | term_sākums = {{dat|2016|08|12|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | premjers = | priekštecis = [[Sergejs Ivanovs]] | pēctecis = | amats2 = Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieks | term_sākums2 = {{dat|2012|05|21|N}} | term_beigas2 = {{dat|2016|08|12|N}} | prezidents2 = [[Vladimirs Putins]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1972|2|17}} | dzim_vieta = [[Tallina]], [[Igaunijas PSR]], [[PSRS]]<br />(tagad {{EST}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | dinastija = | tēvs = Eduards Vaino | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts, valsts darbinieks | alma_mater = [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|MGIMO]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Antons Vaino''' ({{val|ru|Антон Эдуардович Вайно}}; dzimis {{dat|1972|2|17}} [[Tallina|Tallinā]]) ir [[Krievija]]s diplomāts un valsts darbinieks. Kopš 2016. gada 12. augusta viņš ir [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] Administrācijas vadītājs. Pirms tam bijis Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieks un strādājis Krievijas valdības aparātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.kremlin.ru/catalog/persons/307/biography |title=Vaino Anton |publisher=President of Russia |access-date=2026-05-10}}</ref> Viņa iecelšana prezidenta Administrācijas vadītāja amatā 2016. gadā notika pēc [[Sergejs Ivanovs|Sergeja Ivanova]] atbrīvošanas no šī amata. Vaino ir bijušā [[Igaunijas Komunistiskā partija|Igaunijas Komunistiskās partijas]] pirmā sekretāra Karla Vaino mazdēls. == Dzīvesgājums == Antons Vaino dzimis 1972. gada 17. februārī Tallinā. 1996. gadā absolvējis [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūtu]]. No 1996. gada strādāja [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Ārlietu ministrijas]] sistēmā. 1990. gadu otrajā pusē un 2000. gadu sākumā darbojās Krievijas vēstniecībā [[Japāna|Japānā]], vēlāk — Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā. No 2003. gada strādāja Krievijas prezidenta Protokola pārvaldē, bet vēlāk — Krievijas valdības aparātā. 2008. gadā kļuva par Krievijas valdības aparāta vadītāja vietnieku. 2012. gada 21. maijā Vaino tika iecelts par Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieku. Šajā amatā viņš pārraudzīja organizatoriskus, protokola un administratīvus jautājumus prezidenta aparātā. 2016. gada 12. augustā [[Vladimirs Putins]] iecēla Vaino par Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāju. Šajā amatā viņš nomainīja Sergeju Ivanovu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.kremlin.ru/catalog/persons/307/biography |title=Vaino Anton |publisher=President of Russia |access-date=2026-05-10}}</ref> == Sankcijas == Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Antons Vaino tika iekļauts vairāku valstu un starptautisko organizāciju sankciju sarakstos. 2022. gadā viņam sankcijas noteica [[Eiropas Savienība]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Apvienotā Karaliste]] un citas valstis. Eiropas Savienības sankciju dokumentos Vaino minēts kā viena no augstākajām Krievijas prezidenta administrācijas amatpersonām, kas saistīta ar lēmumu pieņemšanu Krievijas politiskajā sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 |title=Council Decision 2014/145/CFSP — consolidated text |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-05-10}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://en.kremlin.ru/catalog/persons/307/biography Antona Vaino biogrāfija Kremļa tīmekļvietnē] {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vaino, Antons}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas diplomāti]] [[Kategorija:Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāji]] [[Kategorija:Vienotās Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta absolventi]] [[Kategorija:Tallinā dzimušie]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas Eiropas Savienības sankcijas]] [[Kategorija:Personas, pret kurām noteiktas ASV sankcijas]] 4uhooagcizk34o0gty746731u5rsw5y 4466384 4466382 2026-05-10T20:48:06Z Votre Provocateur 111653 4466384 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Antons Vaino | vārds_orģ = ''Антон Эдуардович Вайно'' | attēls = Anton_Vaino_(2019-06-26).jpg | mazs_att = | apraksts = Antons Vaino 2019. gadā | amats = [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] Administrācijas vadītājs | term_sākums = {{dat|2016|08|12|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | premjers = | priekštecis = [[Sergejs Ivanovs]] | pēctecis = | amats2 = Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieks | term_sākums2 = {{dat|2012|05|21|N}} | term_beigas2 = {{dat|2016|08|12|N}} | prezidents2 = [[Vladimirs Putins]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1972|2|17}} | dzim_vieta = [[Tallina]], [[Igaunijas PSR]], [[PSRS]]<br />(tagad {{EST}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | dinastija = | tēvs = Eduards Vaino | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts, valsts darbinieks | alma_mater = [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|MGIMO]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Antons Vaino''' ({{val|ru|Антон Эдуардович Вайно}}; dzimis {{dat|1972|2|17}} [[Tallina|Tallinā]]) ir [[Krievija]]s diplomāts un valsts darbinieks. Kopš 2016. gada 12. augusta viņš ir [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] Administrācijas vadītājs. Pirms tam bijis Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieks un strādājis Krievijas valdības aparātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.kremlin.ru/catalog/persons/307/biography |title=Vaino Anton |publisher=President of Russia |access-date=2026-05-10}}</ref> Viņa iecelšana prezidenta Administrācijas vadītāja amatā 2016. gadā notika pēc [[Sergejs Ivanovs|Sergeja Ivanova]] atbrīvošanas no šī amata. Vaino ir bijušā [[Igaunijas Komunistiskā partija|Igaunijas Komunistiskās partijas]] pirmā sekretāra Karla Vaino mazdēls. == Dzīvesgājums == Antons Vaino dzimis 1972. gada 17. februārī Tallinā. 1996. gadā absolvējis [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūtu]]. No 1996. gada strādāja [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Ārlietu ministrijas]] sistēmā. 1990. gadu otrajā pusē un 2000. gadu sākumā darbojās Krievijas vēstniecībā [[Japāna|Japānā]], vēlāk — Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā. No 2003. gada strādāja Krievijas prezidenta Protokola pārvaldē, bet vēlāk — Krievijas valdības aparātā. 2008. gadā kļuva par Krievijas valdības aparāta vadītāja vietnieku. 2012. gada 21. maijā Vaino tika iecelts par Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāja vietnieku. Šajā amatā viņš pārraudzīja organizatoriskus, protokola un administratīvus jautājumus prezidenta aparātā. 2016. gada 12. augustā [[Vladimirs Putins]] iecēla Vaino par Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāju. Šajā amatā viņš nomainīja Sergeju Ivanovu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.kremlin.ru/catalog/persons/307/biography |title=Vaino Anton |publisher=President of Russia |access-date=2026-05-10}}</ref> == Sankcijas == Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] Antons Vaino tika iekļauts vairāku valstu un starptautisko organizāciju sankciju sarakstos. 2022. gadā viņam sankcijas noteica [[Eiropas Savienība]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Apvienotā Karaliste]] un citas valstis. Eiropas Savienības sankciju dokumentos Vaino minēts kā viena no augstākajām Krievijas prezidenta administrācijas amatpersonām, kas saistīta ar lēmumu pieņemšanu Krievijas politiskajā sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX%3A02014D0145-20250520 |title=Council Decision 2014/145/CFSP — consolidated text |publisher=EUR-Lex |access-date=2026-05-10}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://en.kremlin.ru/catalog/persons/307/biography Antona Vaino biogrāfija Kremļa tīmekļvietnē] {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vaino, Antons}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas diplomāti]] [[Kategorija:Krievijas prezidenta Administrācijas vadītāji]] [[Kategorija:Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta absolventi]] [[Kategorija:Tallinā dzimušie]] fmusl1efapwthrpeug4zsx5gw23ju38 14 631569 4466386 2026-05-10T20:48:22Z Votre Provocateur 111653 Izveidota tukša lapa 4466386 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 0 631570 4466391 2026-05-10T20:50:06Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Krievijas Federācijas Drošības padome]] 4466391 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krievijas Federācijas Drošības padome]] lwsrbelux4b8l43thovtp70kmy4dx0t 0 631571 4466396 2026-05-10T20:57:52Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nino Burdžanadze | vārds_orģ = ნინო ბურჯანაძე | attēls = Nino Burjanadze 2010.jpg | amats = [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta pienākumu izpildītāja]] | term_sākums = {{Dat|2003|11|23|N}} | term_beigas = {{Dat|2004|01|25|N}} | priekštecis = [[Eduards Ševardnadze]] | pēctecis = [[Miheils Saakašvili]] | premjers = [[Avtandils Džorbenadze]]<br />[[Zurabs Žvanija]] | amats2 = Gruzijas prezide... 4466396 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nino Burdžanadze | vārds_orģ = ნინო ბურჯანაძე | attēls = Nino Burjanadze 2010.jpg | amats = [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta pienākumu izpildītāja]] | term_sākums = {{Dat|2003|11|23|N}} | term_beigas = {{Dat|2004|01|25|N}} | priekštecis = [[Eduards Ševardnadze]] | pēctecis = [[Miheils Saakašvili]] | premjers = [[Avtandils Džorbenadze]]<br />[[Zurabs Žvanija]] | amats2 = [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta pienākumu izpildītāja]] | term_sākums2 = {{Dat|2007|11|25|N}} | term_beigas2 = {{Dat|2008|01|20|N}} | priekštecis2 = [[Miheils Saakašvili]] | pēctecis2 = [[Miheils Saakašvili]] | premjers2 = [[Lado Gudženidze]] | amats3 = [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja]] | term_sākums3 = {{Dat|2001|11|09|N}} | term_beigas3 = {{Dat|2008|06|07|N}} | priekštecis3 = [[Zurabs Žvanija]] | pēctecis3 = [[Davids Bakradze]] | dzim_dati = {{Dat|1964|07|16|N}} | dzim_vieta = [[Kutaisi]], [[Attēls:Flag of the Georgian Soviet Socialist Republic.svg|20px|border]] [[Gruzijas PSR]], {{USSR}}<br />(tagad {{GEO}}) | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[Gruzīni|gruzīniete]] | partija = [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]] | citas_partijas = [[Gruzijas Pilsoņu savienība]]<br />Burdžanadzes demokrāti<br />[[Apvienotā Nacionālā kustība]] | dzīvesb = Badri Bitsadze | bērni = 2 | profesija = juriste, politiķe, starptautisko tiesību speciāliste | alma_mater = [[Tbilisi Valsts universitāte]],<br />[[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = Pirmā sieviete, kas pildījusi Gruzijas valsts vadītāja pienākumus }} '''Nino Burdžanadze''' ({{val|ka|ნინო ბურჯანაძე}}; dzimusi {{dat|1964|07|16}}), arī '''Nino Burjanadze''', ir [[Gruzija|Gruzijas]] politiķe, juriste un bijusī [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamenta]] priekšsēdētāja. Viņa divas reizes pildīja [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] pienākumus — pēc [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atkāpšanās [[Rožu revolūcija|Rožu revolūcijas]] laikā 2003. gadā un pēc [[Miheils Saakašvili|Miheila Saakašvili]] atkāpšanās pirms ārkārtas prezidenta vēlēšanām 2007. gada nogalē. Burdžanadze bija viena no redzamākajām Rožu revolūcijas līderēm kopā ar Miheilu Saakašvili un [[Zurabs Žvanija|Zurabu Žvaniju]]. No 2008. gada viņa kļuva par vienu no Saakašvili valdības opozīcijas līderēm un nodibināja partiju [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]]. == Dzīvesgājums == Nino Burdžanadze dzimusi {{dat|1964|07|16}} [[Kutaisi]], toreizējā [[Gruzijas PSR]]. Viņas tēvs Anzors Burdžanadze bija ietekmīgs uzņēmējs un sabiedrisks darbinieks, bet ģimene piederēja pie padomju Gruzijas izglītotās elites. Burdžanadze jau jaunībā pievērsās tiesību zinātnei un starptautiskajām attiecībām. 1986. gadā viņa pabeidza [[Tbilisi Valsts universitāte|Tbilisi Valsts universitātes]] Juridisko fakultāti. Pēc tam turpināja studijas [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]], kur specializējās starptautiskajās tiesībās. 1990. gadā viņa ieguva juridisko zinātņu kandidātes grādu par pētījumu starptautisko organizāciju tiesību jautājumos. Pēc studijām Burdžanadze strādāja akadēmiskajā vidē. 1991. gadā viņa kļuva par Tbilisi Valsts universitātes Starptautisko tiesību katedras docenti. Vienlaikus viņa darbojās kā starptautisko tiesību eksperte Gruzijas parlamentā un Gruzijas Vides aizsardzības un dabas resursu ministrijā. Burdžanadze pārvalda gruzīnu, krievu un angļu valodu. Viņa ir precējusies ar Badri Bitsadzi, bijušo Gruzijas Robežsardzes departamenta vadītāju. Ģimenē ir divi dēli. == Politiskā karjera == === Ienākšana politikā === 1995. gadā Nino Burdžanadze tika ievēlēta [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamentā]] no [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atbalstītās [[Gruzijas Pilsoņu savienība|Gruzijas Pilsoņu savienības]] saraksta. Parlamentā viņa ātri ieguva reputāciju kā profesionāla juriste, kas specializējās konstitucionālajos un ārpolitikas jautājumos. No 1998. līdz 1999. gadam viņa vadīja parlamenta Konstitucionālo tiesību komiteju. No 2000. līdz 2001. gadam Burdžanadze bija parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētāja. Šajā laikā viņa atbalstīja Gruzijas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]], kā arī ciešāku sadarbību ar Rietumvalstīm. Sākotnēji Burdžanadze bija Ševardnadzes politiskās komandas daļa, taču 2001.—2002. gadā viņa arvien atklātāk kritizēja valdības korupciju, neefektivitāti un vājo valsts institūciju darbību. Reformistu spārnā viņa sadarbojās ar [[Miheils Saakašvili|Miheilu Saakašvili]] un [[Zurabs Žvanija|Zurabu Žvaniju]]. === Parlamenta priekšsēdētāja === 2001. gada 9. novembrī Nino Burdžanadze tika ievēlēta par [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju]], nomainot Zurabu Žvaniju. Viņa kļuva par vienu no ietekmīgākajām Gruzijas amatpersonām un pirmo sievieti, kas ieņēma tik augstu valsts amatu Gruzijas jaunāko laiku vēsturē. Būdama parlamenta priekšsēdētāja, Burdžanadze uzsvēra parlamentārisma nozīmi, konstitucionālo reformu nepieciešamību un Gruzijas ārpolitisko orientāciju uz Eiropu. Viņa saglabāja kontaktus gan ar Rietumu diplomātiem, gan ar reģionālajiem politiskajiem spēkiem, vienlaikus arvien vairāk distancējoties no Ševardnadzes valdības. 2002. gadā Burdžanadze pameta Gruzijas Pilsoņu savienību un kopā ar līdzgaitniekiem veidoja opozicionāru politisko bloku, kas vēlāk kļuva pazīstams kā '''Burdžanadzes demokrāti'''. Šis spēks kopā ar Saakašvili vadīto [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienoto Nacionālo kustību]] kļuva par vienu no galvenajiem opozīcijas centriem pirms 2003. gada parlamenta vēlēšanām. == Rožu revolūcija == 2003. gada 2. novembrī Gruzijā notika parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātus opozīcija un daļa starptautisko novērotāju uzskatīja par viltotiem. Burdžanadze kopā ar Miheilu Saakašvili un Zurabu Žvaniju paziņoja, ka vēlēšanu rezultāti neatspoguļo sabiedrības gribu, un aicināja uz plašām protesta akcijām. Protesti ātri pārauga politiskā krīzē, kas kļuva pazīstama kā [[Rožu revolūcija]]. 2003. gada 22. novembrī opozīcijas atbalstītāji ieņēma parlamenta ēku brīdī, kad prezidents Eduards Ševardnadze mēģināja atklāt jaunievēlētā parlamenta sēdi. 23. novembrī Ševardnadze atkāpās no amata. Saskaņā ar Gruzijas konstitūciju parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze kļuva par valsts prezidenta pienākumu izpildītāju. Viņas galvenais uzdevums bija nodrošināt mierīgu varas pāreju, sagatavot ārkārtas prezidenta vēlēšanas un novērst politisku destabilizāciju. Burdžanadze prezidenta pienākumus pildīja no {{dat|2003|11|23}} līdz {{dat|2004|01|25}}, kad amatā tika inaugurēts Miheils Saakašvili, kurš ārkārtas prezidenta vēlēšanās bija guvis pārliecinošu uzvaru. == Darbība Saakašvili laikā == Pēc Rožu revolūcijas Burdžanadze turpināja vadīt Gruzijas parlamentu. 2004. gadā viņa kļuva par vienu no jaunās valdošās elites centrālajām figūrām. Saakašvili prezidentūras sākumposmā Burdžanadze atbalstīja valsts institūciju modernizāciju, pretkorupcijas reformu īstenošanu, nodokļu sistēmas sakārtošanu un Gruzijas ārpolitisko kursu uz ES un NATO. Tomēr ar laiku viņas attiecības ar Saakašvili kļuva sarežģītākas. Burdžanadze kritizēja pārmērīgu varas koncentrāciju prezidenta rokās, vājo dialogu ar opozīciju un politisko lēmumu pieņemšanu šaurā lokā. Neskatoties uz šīm domstarpībām, līdz 2008. gadam viņa palika viena no valdošās komandas redzamākajām pārstāvēm. === Otrā prezidenta pienākumu izpildīšana === 2007. gada novembrī Gruzijā sākās plaši opozīcijas protesti pret Saakašvili valdību. Protestētāji pārmeta prezidentam autoritāru pārvaldības stilu, mediju brīvības ierobežošanu un politisko oponentu apspiešanu. 2007. gada 7. novembrī demonstrācijas Tbilisi tika izklīdinātas ar policijas spēku. Pēc krīzes Saakašvili paziņoja par ārkārtas prezidenta vēlēšanu izsludināšanu un atkāpās no amata, lai tajās kandidētu. No {{dat|2007|11|25}} līdz {{dat|2008|01|20}} Nino Burdžanadze otro reizi pildīja Gruzijas prezidenta pienākumus. Šajā laikā viņa formāli nodrošināja valsts institūciju nepārtrauktību līdz Saakašvili atkārtotai inaugurācijai. == Aiziešana no valdošās partijas == 2008. gada pavasarī Burdžanadze atteicās kandidēt gaidāmajās parlamenta vēlēšanās no [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienotās Nacionālās kustības]] saraksta. Viņa paziņoja, ka nepiekrīt kandidātu saraksta veidošanas principiem un neredz pietiekamu iekšējo demokrātiju valdošajā partijā. 2008. gada 7. jūnijā, sākoties jaunā parlamenta darbam, Burdžanadzes pilnvaras parlamenta priekšsēdētājas amatā beidzās. Viņu amatā nomainīja [[Davids Bakradze]]. 2008. gada jūlijā Burdžanadze nodibināja '''Demokrātijas un attīstības fondu''', kura mērķis bija veicināt demokrātisko institūciju attīstību un politisko diskusiju Gruzijā. 2008. gada 27. oktobrī viņa paziņoja par jaunas opozīcijas partijas izveidi — [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]]. Partijas dibināšanas kongress notika 2008. gada 23. novembrī, piektajā Rožu revolūcijas gadadienā. == Opozīcijas līdere == Pēc aiziešanas no valdošās partijas Burdžanadze kļuva par vienu no asākajām Saakašvili kritiķēm. Viņa apsūdzēja valdību autoritārismā, nepietiekamā tiesu neatkarībā, mediju kontroles pastiprināšanā un neveiksmīgā ārpolitikā, īpaši pēc [[Krievijas—Gruzijas karš|2008. gada Krievijas—Gruzijas kara]]. Burdžanadze atbalstīja Gruzijas teritoriālo integritāti, taču aicināja uz pragmatiskāku dialogu ar [[Krievija|Krieviju]]. Šī nostāja izraisīja pretrunīgu reakciju Gruzijas sabiedrībā. Viņas kritiķi pārmeta pārāk pielaidīgu attieksmi pret Maskavu, bet atbalstītāji uzskatīja, ka tiešs dialogs ar Krieviju ir nepieciešams, lai risinātu [[Abhāzija|Abhāzijas]] un [[Dienvidosetija|Dienvidosetijas]] jautājumus. 2010. gadā Burdžanadze tikās ar Krievijas vadību, tostarp ar [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]]. Gruzijā šī tikšanās tika asi kritizēta, jo pēc 2008. gada kara Krievijas un Gruzijas attiecības bija īpaši saspringtas. == 2011. gada protesti == 2011. gada maijā Burdžanadze un ar viņu saistītā opozīcijas kustība piedalījās protesta akcijās pret Saakašvili valdību. Demonstrācijas sākās {{dat|2011|05|21}} un to dalībnieki pieprasīja prezidenta atkāpšanos. Naktī uz {{dat|2011|05|26}}, pirms Gruzijas Neatkarības dienas militārās parādes, policija izklīdināja protestētājus Rustaveli prospektā Tbilisi. Sadursmēs tika ievainoti desmitiem cilvēku, vairāki protestētāji tika aizturēti, bet cilvēktiesību organizācijas kritizēja policijas rīcību kā pārmērīgu spēka lietošanu. Šie notikumi būtiski ietekmēja Burdžanadzes politisko reputāciju. Valdība viņu vainoja mēģinājumos destabilizēt situāciju, savukārt Burdžanadze apsūdzēja Saakašvili režīmu politiskā vardarbībā un opozīcijas apspiešanā. == Prezidenta vēlēšanas 2013. gadā == 2013. gadā Nino Burdžanadze kandidēja Gruzijas prezidenta vēlēšanās no partijas [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]]. Vēlēšanas notika {{dat|2013|10|27}} pēc Saakašvili otrā prezidentūras termiņa beigām. Vēlēšanās uzvarēja [[Georgijs Margvelašvili]], kuru atbalstīja [[Gruzijas sapnis|Gruzijas sapņa]] koalīcija. Otrajā vietā ierindojās [[Davids Bakradze]] no [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienotās Nacionālās kustības]]. Burdžanadze ieguva trešo vietu ar aptuveni 10% balsu. Viņas kampaņā galvenie jautājumi bija valsts pārvaldes demokratizācija, attiecību normalizēšana ar Krieviju, sociālā politika un Saakašvili perioda politiskās atbildības izvērtēšana. == Vēlākā darbība == Pēc 2013. gada prezidenta vēlēšanām Burdžanadze saglabāja ietekmi kā opozīcijas politiķe, taču viņas partijas parlamentārā pārstāvniecība bija ierobežota. Viņa turpināja kritizēt gan [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienoto Nacionālo kustību]], gan vēlāk arī [[Gruzijas sapnis|Gruzijas sapņa]] valdību, pārmetot politiskajai elitei nespēju risināt sociālās problēmas un atjaunot valsts teritoriālo vienotību. 2020. gada parlamenta vēlēšanās viņas vadītā partija piedalījās ar nosaukumu '''Nino Burdžanadze — Vienotā Gruzija — Demokrātiskā kustība'''. Partija saglabāja atsevišķu identitāti un nepievienojās lieliem opozīcijas blokiem. Burdžanadze joprojām tiek uzskatīta par vienu no pieredzējušākajām Gruzijas politiķēm, kas piedalījusies gandrīz visos svarīgākajos Gruzijas politiskajos procesos pēc neatkarības atjaunošanas: Ševardnadzes laika parlamentārajā politikā, Rožu revolūcijā, Saakašvili valdīšanas periodā, opozīcijas protestos un vēlākajās debatēs par Gruzijas ārpolitisko kursu. == Politiskie uzskati == Burdžanadzes politiskā darbība ir saistīta ar vairākām galvenajām tēmām: parlamentārisma stiprināšanu, tiesiskuma aizsardzību, Gruzijas teritoriālās integritātes atjaunošanu un ārpolitikas līdzsvarošanu starp Rietumiem un Krieviju. 1990. un 2000. gadu sākumā viņa tika uzskatīta par izteikti prorietumniecisku politiķi, kas atbalstīja Gruzijas integrāciju [[Eiropas Savienība|ES]] un [[NATO]]. Pēc 2008. gada kara viņa arvien biežāk uzsvēra nepieciešamību atjaunot tiešu dialogu ar Krieviju. Šī nostāja padarīja viņu par vienu no pretrunīgāk vērtētajām Gruzijas opozīcijas līderēm. Viņas atbalstītāji uzskata Burdžanadzi par pieredzējušu valstsvīru, kura spējusi nodrošināt mierīgu varas pāreju divos krīzes brīžos. Kritiķi savukārt norāda uz viņas kontaktiem ar Krievijas politiķiem un apšauba viņas ārpolitisko izvēļu atbilstību Gruzijas drošības interesēm. == Privātā dzīve == Nino Burdžanadze ir precējusies ar Badri Bitsadzi, kurš vadījis Gruzijas Robežsardzes departamentu. Pārim ir divi dēli. Burdžanadze ir pazīstama ar interesi par klasisko mūziku, dārzkopību un slēpošanu. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="parliament-bio">[https://parliament.ge/en/parliament-members/5297/biography Nino Burjanadze — Biography], Parliament of Georgia.</ref> <ref name="encyclopedia">[https://georgianencyclopedia.ge/en/form_eng/512 Burjanadze Nino], Georgian Encyclopedia.</ref> <ref name="civil-party">[https://civil.ge/archives/117786 Burjanadze Launches Party], Civil Georgia, 27.10.2008.</ref> <ref name="civil-foundation">[https://civil.ge/archives/116719 Burjanadze Launches Foundation], Civil Georgia, 07.07.2008.</ref> <ref name="hrw-2011">[https://www.hrw.org/news/2011/05/26/georgia-police-used-excessive-force-peaceful-protests Georgia: Police Used Excessive Force on Peaceful Protests], Human Rights Watch, 26.05.2011.</ref> <ref name="elections-2013">[https://www.robert-schuman.eu/en/monitor/1442 Giorgi Margvelashvili elected as president of the Republic of Georgia], Fondation Robert Schuman, 29.10.2013.</ref> <ref name="civil-2013">[https://civil.ge/archives/123252 Nino Burjanadze], Civil Georgia, 2013.</ref> <ref name="gpbtv-2020">[https://1tv.ge/lang/en/news/united-georgia-democratic-movement-to-run-as-a-separate-entity-in-the-elections/ United Georgia-Democratic Movement to run as a separate entity in the elections], Georgian Public Broadcaster, 08.07.2020.</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Burdžanadze, Nino}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzīnu politiķi]] [[Kategorija:Gruzīnu juristi]] [[Kategorija:Gruzijas prezidenti]] [[Kategorija:Gruzijas parlamenta priekšsēdētāji]] [[Kategorija:Tbilisi Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Kutaisi dzimušie]] [[Kategorija:Sievietes politikā]] 12vym683cnjmsyf1fcyuu2hqm02v5qf 4466397 4466396 2026-05-10T20:58:30Z Votre Provocateur 111653 4466397 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nino Burdžanadze | vārds_orģ = ნინო ბურჯანაძე | attēls = 06-12-2019_Nino_Burjanadze_(cropped).jpg | amats = [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta pienākumu izpildītāja]] | term_sākums = {{Dat|2003|11|23|N}} | term_beigas = {{Dat|2004|01|25|N}} | priekštecis = [[Eduards Ševardnadze]] | pēctecis = [[Miheils Saakašvili]] | premjers = [[Avtandils Džorbenadze]]<br />[[Zurabs Žvanija]] | amats2 = [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta pienākumu izpildītāja]] | term_sākums2 = {{Dat|2007|11|25|N}} | term_beigas2 = {{Dat|2008|01|20|N}} | priekštecis2 = [[Miheils Saakašvili]] | pēctecis2 = [[Miheils Saakašvili]] | premjers2 = [[Lado Gudženidze]] | amats3 = [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja]] | term_sākums3 = {{Dat|2001|11|09|N}} | term_beigas3 = {{Dat|2008|06|07|N}} | priekštecis3 = [[Zurabs Žvanija]] | pēctecis3 = [[Davids Bakradze]] | dzim_dati = {{Dat|1964|07|16|N}} | dzim_vieta = [[Kutaisi]], [[Attēls:Flag of the Georgian Soviet Socialist Republic.svg|20px|border]] [[Gruzijas PSR]], {{USSR}}<br />(tagad {{GEO}}) | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[Gruzīni|gruzīniete]] | partija = [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]] | citas_partijas = [[Gruzijas Pilsoņu savienība]]<br />Burdžanadzes demokrāti<br />[[Apvienotā Nacionālā kustība]] | dzīvesb = Badri Bitsadze | bērni = 2 | profesija = juriste, politiķe, starptautisko tiesību speciāliste | alma_mater = [[Tbilisi Valsts universitāte]],<br />[[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = Pirmā sieviete, kas pildījusi Gruzijas valsts vadītāja pienākumus }} '''Nino Burdžanadze''' ({{val|ka|ნინო ბურჯანაძე}}; dzimusi {{dat|1964|07|16}}), arī '''Nino Burjanadze''', ir [[Gruzija|Gruzijas]] politiķe, juriste un bijusī [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamenta]] priekšsēdētāja. Viņa divas reizes pildīja [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] pienākumus — pēc [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atkāpšanās [[Rožu revolūcija|Rožu revolūcijas]] laikā 2003. gadā un pēc [[Miheils Saakašvili|Miheila Saakašvili]] atkāpšanās pirms ārkārtas prezidenta vēlēšanām 2007. gada nogalē. Burdžanadze bija viena no redzamākajām Rožu revolūcijas līderēm kopā ar Miheilu Saakašvili un [[Zurabs Žvanija|Zurabu Žvaniju]]. No 2008. gada viņa kļuva par vienu no Saakašvili valdības opozīcijas līderēm un nodibināja partiju [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]]. == Dzīvesgājums == Nino Burdžanadze dzimusi {{dat|1964|07|16}} [[Kutaisi]], toreizējā [[Gruzijas PSR]]. Viņas tēvs Anzors Burdžanadze bija ietekmīgs uzņēmējs un sabiedrisks darbinieks, bet ģimene piederēja pie padomju Gruzijas izglītotās elites. Burdžanadze jau jaunībā pievērsās tiesību zinātnei un starptautiskajām attiecībām. 1986. gadā viņa pabeidza [[Tbilisi Valsts universitāte|Tbilisi Valsts universitātes]] Juridisko fakultāti. Pēc tam turpināja studijas [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]], kur specializējās starptautiskajās tiesībās. 1990. gadā viņa ieguva juridisko zinātņu kandidātes grādu par pētījumu starptautisko organizāciju tiesību jautājumos. Pēc studijām Burdžanadze strādāja akadēmiskajā vidē. 1991. gadā viņa kļuva par Tbilisi Valsts universitātes Starptautisko tiesību katedras docenti. Vienlaikus viņa darbojās kā starptautisko tiesību eksperte Gruzijas parlamentā un Gruzijas Vides aizsardzības un dabas resursu ministrijā. Burdžanadze pārvalda gruzīnu, krievu un angļu valodu. Viņa ir precējusies ar Badri Bitsadzi, bijušo Gruzijas Robežsardzes departamenta vadītāju. Ģimenē ir divi dēli. == Politiskā karjera == === Ienākšana politikā === 1995. gadā Nino Burdžanadze tika ievēlēta [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamentā]] no [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atbalstītās [[Gruzijas Pilsoņu savienība|Gruzijas Pilsoņu savienības]] saraksta. Parlamentā viņa ātri ieguva reputāciju kā profesionāla juriste, kas specializējās konstitucionālajos un ārpolitikas jautājumos. No 1998. līdz 1999. gadam viņa vadīja parlamenta Konstitucionālo tiesību komiteju. No 2000. līdz 2001. gadam Burdžanadze bija parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētāja. Šajā laikā viņa atbalstīja Gruzijas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]], kā arī ciešāku sadarbību ar Rietumvalstīm. Sākotnēji Burdžanadze bija Ševardnadzes politiskās komandas daļa, taču 2001.—2002. gadā viņa arvien atklātāk kritizēja valdības korupciju, neefektivitāti un vājo valsts institūciju darbību. Reformistu spārnā viņa sadarbojās ar [[Miheils Saakašvili|Miheilu Saakašvili]] un [[Zurabs Žvanija|Zurabu Žvaniju]]. === Parlamenta priekšsēdētāja === 2001. gada 9. novembrī Nino Burdžanadze tika ievēlēta par [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju]], nomainot Zurabu Žvaniju. Viņa kļuva par vienu no ietekmīgākajām Gruzijas amatpersonām un pirmo sievieti, kas ieņēma tik augstu valsts amatu Gruzijas jaunāko laiku vēsturē. Būdama parlamenta priekšsēdētāja, Burdžanadze uzsvēra parlamentārisma nozīmi, konstitucionālo reformu nepieciešamību un Gruzijas ārpolitisko orientāciju uz Eiropu. Viņa saglabāja kontaktus gan ar Rietumu diplomātiem, gan ar reģionālajiem politiskajiem spēkiem, vienlaikus arvien vairāk distancējoties no Ševardnadzes valdības. 2002. gadā Burdžanadze pameta Gruzijas Pilsoņu savienību un kopā ar līdzgaitniekiem veidoja opozicionāru politisko bloku, kas vēlāk kļuva pazīstams kā '''Burdžanadzes demokrāti'''. Šis spēks kopā ar Saakašvili vadīto [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienoto Nacionālo kustību]] kļuva par vienu no galvenajiem opozīcijas centriem pirms 2003. gada parlamenta vēlēšanām. == Rožu revolūcija == 2003. gada 2. novembrī Gruzijā notika parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātus opozīcija un daļa starptautisko novērotāju uzskatīja par viltotiem. Burdžanadze kopā ar Miheilu Saakašvili un Zurabu Žvaniju paziņoja, ka vēlēšanu rezultāti neatspoguļo sabiedrības gribu, un aicināja uz plašām protesta akcijām. Protesti ātri pārauga politiskā krīzē, kas kļuva pazīstama kā [[Rožu revolūcija]]. 2003. gada 22. novembrī opozīcijas atbalstītāji ieņēma parlamenta ēku brīdī, kad prezidents Eduards Ševardnadze mēģināja atklāt jaunievēlētā parlamenta sēdi. 23. novembrī Ševardnadze atkāpās no amata. Saskaņā ar Gruzijas konstitūciju parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze kļuva par valsts prezidenta pienākumu izpildītāju. Viņas galvenais uzdevums bija nodrošināt mierīgu varas pāreju, sagatavot ārkārtas prezidenta vēlēšanas un novērst politisku destabilizāciju. Burdžanadze prezidenta pienākumus pildīja no {{dat|2003|11|23}} līdz {{dat|2004|01|25}}, kad amatā tika inaugurēts Miheils Saakašvili, kurš ārkārtas prezidenta vēlēšanās bija guvis pārliecinošu uzvaru. == Darbība Saakašvili laikā == Pēc Rožu revolūcijas Burdžanadze turpināja vadīt Gruzijas parlamentu. 2004. gadā viņa kļuva par vienu no jaunās valdošās elites centrālajām figūrām. Saakašvili prezidentūras sākumposmā Burdžanadze atbalstīja valsts institūciju modernizāciju, pretkorupcijas reformu īstenošanu, nodokļu sistēmas sakārtošanu un Gruzijas ārpolitisko kursu uz ES un NATO. Tomēr ar laiku viņas attiecības ar Saakašvili kļuva sarežģītākas. Burdžanadze kritizēja pārmērīgu varas koncentrāciju prezidenta rokās, vājo dialogu ar opozīciju un politisko lēmumu pieņemšanu šaurā lokā. Neskatoties uz šīm domstarpībām, līdz 2008. gadam viņa palika viena no valdošās komandas redzamākajām pārstāvēm. === Otrā prezidenta pienākumu izpildīšana === 2007. gada novembrī Gruzijā sākās plaši opozīcijas protesti pret Saakašvili valdību. Protestētāji pārmeta prezidentam autoritāru pārvaldības stilu, mediju brīvības ierobežošanu un politisko oponentu apspiešanu. 2007. gada 7. novembrī demonstrācijas Tbilisi tika izklīdinātas ar policijas spēku. Pēc krīzes Saakašvili paziņoja par ārkārtas prezidenta vēlēšanu izsludināšanu un atkāpās no amata, lai tajās kandidētu. No {{dat|2007|11|25}} līdz {{dat|2008|01|20}} Nino Burdžanadze otro reizi pildīja Gruzijas prezidenta pienākumus. Šajā laikā viņa formāli nodrošināja valsts institūciju nepārtrauktību līdz Saakašvili atkārtotai inaugurācijai. == Aiziešana no valdošās partijas == 2008. gada pavasarī Burdžanadze atteicās kandidēt gaidāmajās parlamenta vēlēšanās no [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienotās Nacionālās kustības]] saraksta. Viņa paziņoja, ka nepiekrīt kandidātu saraksta veidošanas principiem un neredz pietiekamu iekšējo demokrātiju valdošajā partijā. 2008. gada 7. jūnijā, sākoties jaunā parlamenta darbam, Burdžanadzes pilnvaras parlamenta priekšsēdētājas amatā beidzās. Viņu amatā nomainīja [[Davids Bakradze]]. 2008. gada jūlijā Burdžanadze nodibināja '''Demokrātijas un attīstības fondu''', kura mērķis bija veicināt demokrātisko institūciju attīstību un politisko diskusiju Gruzijā. 2008. gada 27. oktobrī viņa paziņoja par jaunas opozīcijas partijas izveidi — [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]]. Partijas dibināšanas kongress notika 2008. gada 23. novembrī, piektajā Rožu revolūcijas gadadienā. == Opozīcijas līdere == Pēc aiziešanas no valdošās partijas Burdžanadze kļuva par vienu no asākajām Saakašvili kritiķēm. Viņa apsūdzēja valdību autoritārismā, nepietiekamā tiesu neatkarībā, mediju kontroles pastiprināšanā un neveiksmīgā ārpolitikā, īpaši pēc [[Krievijas—Gruzijas karš|2008. gada Krievijas—Gruzijas kara]]. Burdžanadze atbalstīja Gruzijas teritoriālo integritāti, taču aicināja uz pragmatiskāku dialogu ar [[Krievija|Krieviju]]. Šī nostāja izraisīja pretrunīgu reakciju Gruzijas sabiedrībā. Viņas kritiķi pārmeta pārāk pielaidīgu attieksmi pret Maskavu, bet atbalstītāji uzskatīja, ka tiešs dialogs ar Krieviju ir nepieciešams, lai risinātu [[Abhāzija|Abhāzijas]] un [[Dienvidosetija|Dienvidosetijas]] jautājumus. 2010. gadā Burdžanadze tikās ar Krievijas vadību, tostarp ar [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]]. Gruzijā šī tikšanās tika asi kritizēta, jo pēc 2008. gada kara Krievijas un Gruzijas attiecības bija īpaši saspringtas. == 2011. gada protesti == 2011. gada maijā Burdžanadze un ar viņu saistītā opozīcijas kustība piedalījās protesta akcijās pret Saakašvili valdību. Demonstrācijas sākās {{dat|2011|05|21}} un to dalībnieki pieprasīja prezidenta atkāpšanos. Naktī uz {{dat|2011|05|26}}, pirms Gruzijas Neatkarības dienas militārās parādes, policija izklīdināja protestētājus Rustaveli prospektā Tbilisi. Sadursmēs tika ievainoti desmitiem cilvēku, vairāki protestētāji tika aizturēti, bet cilvēktiesību organizācijas kritizēja policijas rīcību kā pārmērīgu spēka lietošanu. Šie notikumi būtiski ietekmēja Burdžanadzes politisko reputāciju. Valdība viņu vainoja mēģinājumos destabilizēt situāciju, savukārt Burdžanadze apsūdzēja Saakašvili režīmu politiskā vardarbībā un opozīcijas apspiešanā. == Prezidenta vēlēšanas 2013. gadā == 2013. gadā Nino Burdžanadze kandidēja Gruzijas prezidenta vēlēšanās no partijas [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]]. Vēlēšanas notika {{dat|2013|10|27}} pēc Saakašvili otrā prezidentūras termiņa beigām. Vēlēšanās uzvarēja [[Georgijs Margvelašvili]], kuru atbalstīja [[Gruzijas sapnis|Gruzijas sapņa]] koalīcija. Otrajā vietā ierindojās [[Davids Bakradze]] no [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienotās Nacionālās kustības]]. Burdžanadze ieguva trešo vietu ar aptuveni 10% balsu. Viņas kampaņā galvenie jautājumi bija valsts pārvaldes demokratizācija, attiecību normalizēšana ar Krieviju, sociālā politika un Saakašvili perioda politiskās atbildības izvērtēšana. == Vēlākā darbība == Pēc 2013. gada prezidenta vēlēšanām Burdžanadze saglabāja ietekmi kā opozīcijas politiķe, taču viņas partijas parlamentārā pārstāvniecība bija ierobežota. Viņa turpināja kritizēt gan [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienoto Nacionālo kustību]], gan vēlāk arī [[Gruzijas sapnis|Gruzijas sapņa]] valdību, pārmetot politiskajai elitei nespēju risināt sociālās problēmas un atjaunot valsts teritoriālo vienotību. 2020. gada parlamenta vēlēšanās viņas vadītā partija piedalījās ar nosaukumu '''Nino Burdžanadze — Vienotā Gruzija — Demokrātiskā kustība'''. Partija saglabāja atsevišķu identitāti un nepievienojās lieliem opozīcijas blokiem. Burdžanadze joprojām tiek uzskatīta par vienu no pieredzējušākajām Gruzijas politiķēm, kas piedalījusies gandrīz visos svarīgākajos Gruzijas politiskajos procesos pēc neatkarības atjaunošanas: Ševardnadzes laika parlamentārajā politikā, Rožu revolūcijā, Saakašvili valdīšanas periodā, opozīcijas protestos un vēlākajās debatēs par Gruzijas ārpolitisko kursu. == Politiskie uzskati == Burdžanadzes politiskā darbība ir saistīta ar vairākām galvenajām tēmām: parlamentārisma stiprināšanu, tiesiskuma aizsardzību, Gruzijas teritoriālās integritātes atjaunošanu un ārpolitikas līdzsvarošanu starp Rietumiem un Krieviju. 1990. un 2000. gadu sākumā viņa tika uzskatīta par izteikti prorietumniecisku politiķi, kas atbalstīja Gruzijas integrāciju [[Eiropas Savienība|ES]] un [[NATO]]. Pēc 2008. gada kara viņa arvien biežāk uzsvēra nepieciešamību atjaunot tiešu dialogu ar Krieviju. Šī nostāja padarīja viņu par vienu no pretrunīgāk vērtētajām Gruzijas opozīcijas līderēm. Viņas atbalstītāji uzskata Burdžanadzi par pieredzējušu valstsvīru, kura spējusi nodrošināt mierīgu varas pāreju divos krīzes brīžos. Kritiķi savukārt norāda uz viņas kontaktiem ar Krievijas politiķiem un apšauba viņas ārpolitisko izvēļu atbilstību Gruzijas drošības interesēm. == Privātā dzīve == Nino Burdžanadze ir precējusies ar Badri Bitsadzi, kurš vadījis Gruzijas Robežsardzes departamentu. Pārim ir divi dēli. Burdžanadze ir pazīstama ar interesi par klasisko mūziku, dārzkopību un slēpošanu. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="parliament-bio">[https://parliament.ge/en/parliament-members/5297/biography Nino Burjanadze — Biography], Parliament of Georgia.</ref> <ref name="encyclopedia">[https://georgianencyclopedia.ge/en/form_eng/512 Burjanadze Nino], Georgian Encyclopedia.</ref> <ref name="civil-party">[https://civil.ge/archives/117786 Burjanadze Launches Party], Civil Georgia, 27.10.2008.</ref> <ref name="civil-foundation">[https://civil.ge/archives/116719 Burjanadze Launches Foundation], Civil Georgia, 07.07.2008.</ref> <ref name="hrw-2011">[https://www.hrw.org/news/2011/05/26/georgia-police-used-excessive-force-peaceful-protests Georgia: Police Used Excessive Force on Peaceful Protests], Human Rights Watch, 26.05.2011.</ref> <ref name="elections-2013">[https://www.robert-schuman.eu/en/monitor/1442 Giorgi Margvelashvili elected as president of the Republic of Georgia], Fondation Robert Schuman, 29.10.2013.</ref> <ref name="civil-2013">[https://civil.ge/archives/123252 Nino Burjanadze], Civil Georgia, 2013.</ref> <ref name="gpbtv-2020">[https://1tv.ge/lang/en/news/united-georgia-democratic-movement-to-run-as-a-separate-entity-in-the-elections/ United Georgia-Democratic Movement to run as a separate entity in the elections], Georgian Public Broadcaster, 08.07.2020.</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Burdžanadze, Nino}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzīnu politiķi]] [[Kategorija:Gruzīnu juristi]] [[Kategorija:Gruzijas prezidenti]] [[Kategorija:Gruzijas parlamenta priekšsēdētāji]] [[Kategorija:Tbilisi Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Kutaisi dzimušie]] [[Kategorija:Sievietes politikā]] frkgjyl1hwz496spy3q49mb2mu2vbys 4466399 4466397 2026-05-10T20:59:33Z Votre Provocateur 111653 4466399 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nino Burdžanadze | vārds_orģ = ნინო ბურჯანაძე | attēls = 06-12-2019_Nino_Burjanadze_(cropped).jpg | amats = [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta pienākumu izpildītāja]] | term_sākums = {{Dat|2003|11|23|N}} | term_beigas = {{Dat|2004|01|25|N}} | priekštecis = [[Eduards Ševardnadze]] | pēctecis = [[Miheils Saakašvili]] | premjers = [[Avtandils Džorbenadze]]<br />[[Zurabs Žvanija]] | amats2 = [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta pienākumu izpildītāja]] | term_sākums2 = {{Dat|2007|11|25|N}} | term_beigas2 = {{Dat|2008|01|20|N}} | priekštecis2 = [[Miheils Saakašvili]] | pēctecis2 = [[Miheils Saakašvili]] | premjers2 = [[Lado Gudženidze]] | amats3 = [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja]] | term_sākums3 = {{Dat|2001|11|09|N}} | term_beigas3 = {{Dat|2008|06|07|N}} | priekštecis3 = [[Zurabs Žvanija]] | pēctecis3 = [[Davids Bakradze]] | dzim_dati = {{Dat|1964|07|16|N}} | dzim_vieta = [[Kutaisi]], [[Attēls:Flag of the Georgian Soviet Socialist Republic.svg|20px|border]] [[Gruzijas PSR]], {{USSR}}<br />(tagad {{GEO}}) | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[Gruzīni|gruzīniete]] | partija = [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]] | citas_partijas = [[Gruzijas Pilsoņu savienība]]<br />Burdžanadzes demokrāti<br />[[Apvienotā Nacionālā kustība]] | dzīvesb = Badri Bitsadze | bērni = 2 | profesija = juriste, politiķe, starptautisko tiesību speciāliste | alma_mater = [[Tbilisi Valsts universitāte]],<br />[[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = Pirmā sieviete, kas pildījusi Gruzijas valsts vadītāja pienākumus }} '''Nino Burdžanadze''' ({{val|ka|ნინო ბურჯანაძე}}; dzimusi {{dat|1964|07|16}}), arī '''Nino Burjanadze''', ir [[Gruzija|Gruzijas]] politiķe, juriste un bijusī [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamenta]] priekšsēdētāja. Viņa divas reizes pildīja [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] pienākumus — pēc [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atkāpšanās [[Rožu revolūcija|Rožu revolūcijas]] laikā 2003. gadā un pēc [[Miheils Saakašvili|Miheila Saakašvili]] atkāpšanās pirms ārkārtas prezidenta vēlēšanām 2007. gada nogalē. Burdžanadze bija viena no redzamākajām Rožu revolūcijas līderēm kopā ar Miheilu Saakašvili un [[Zurabs Žvanija|Zurabu Žvaniju]]. No 2008. gada viņa kļuva par vienu no Saakašvili valdības opozīcijas līderēm un nodibināja partiju [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]]. == Dzīvesgājums == Nino Burdžanadze dzimusi {{dat|1964|07|16}} [[Kutaisi]], toreizējā [[Gruzijas PSR]]. Viņas tēvs Anzors Burdžanadze bija ietekmīgs uzņēmējs un sabiedrisks darbinieks, bet ģimene piederēja pie padomju Gruzijas izglītotās elites. Burdžanadze jau jaunībā pievērsās tiesību zinātnei un starptautiskajām attiecībām. 1986. gadā viņa pabeidza [[Tbilisi Valsts universitāte|Tbilisi Valsts universitātes]] Juridisko fakultāti. Pēc tam turpināja studijas [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]], kur specializējās starptautiskajās tiesībās. 1990. gadā viņa ieguva juridisko zinātņu kandidātes grādu par pētījumu starptautisko organizāciju tiesību jautājumos. Pēc studijām Burdžanadze strādāja akadēmiskajā vidē. 1991. gadā viņa kļuva par Tbilisi Valsts universitātes Starptautisko tiesību katedras docenti. Vienlaikus viņa darbojās kā starptautisko tiesību eksperte Gruzijas parlamentā un Gruzijas Vides aizsardzības un dabas resursu ministrijā. Burdžanadze pārvalda gruzīnu, krievu un angļu valodu. Viņa ir precējusies ar Badri Bitsadzi, bijušo Gruzijas Robežsardzes departamenta vadītāju. Ģimenē ir divi dēli. == Politiskā karjera == === Ienākšana politikā === 1995. gadā Nino Burdžanadze tika ievēlēta [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamentā]] no [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atbalstītās [[Gruzijas Pilsoņu savienība|Gruzijas Pilsoņu savienības]] saraksta. Parlamentā viņa ātri ieguva reputāciju kā profesionāla juriste, kas specializējās konstitucionālajos un ārpolitikas jautājumos. No 1998. līdz 1999. gadam viņa vadīja parlamenta Konstitucionālo tiesību komiteju. No 2000. līdz 2001. gadam Burdžanadze bija parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētāja. Šajā laikā viņa atbalstīja Gruzijas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]], kā arī ciešāku sadarbību ar Rietumvalstīm. Sākotnēji Burdžanadze bija Ševardnadzes politiskās komandas daļa, taču 2001.—2002. gadā viņa arvien atklātāk kritizēja valdības korupciju, neefektivitāti un vājo valsts institūciju darbību. Reformistu spārnā viņa sadarbojās ar [[Miheils Saakašvili|Miheilu Saakašvili]] un [[Zurabs Žvanija|Zurabu Žvaniju]]. === Parlamenta priekšsēdētāja === 2001. gada 9. novembrī Nino Burdžanadze tika ievēlēta par [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju]], nomainot Zurabu Žvaniju. Viņa kļuva par vienu no ietekmīgākajām Gruzijas amatpersonām un pirmo sievieti, kas ieņēma tik augstu valsts amatu Gruzijas jaunāko laiku vēsturē. Būdama parlamenta priekšsēdētāja, Burdžanadze uzsvēra parlamentārisma nozīmi, konstitucionālo reformu nepieciešamību un Gruzijas ārpolitisko orientāciju uz Eiropu. Viņa saglabāja kontaktus gan ar Rietumu diplomātiem, gan ar reģionālajiem politiskajiem spēkiem, vienlaikus arvien vairāk distancējoties no Ševardnadzes valdības. 2002. gadā Burdžanadze pameta Gruzijas Pilsoņu savienību un kopā ar līdzgaitniekiem veidoja opozicionāru politisko bloku, kas vēlāk kļuva pazīstams kā '''Burdžanadzes demokrāti'''. Šis spēks kopā ar Saakašvili vadīto [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienoto Nacionālo kustību]] kļuva par vienu no galvenajiem opozīcijas centriem pirms 2003. gada parlamenta vēlēšanām. == Rožu revolūcija == 2003. gada 2. novembrī Gruzijā notika parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātus opozīcija un daļa starptautisko novērotāju uzskatīja par viltotiem. Burdžanadze kopā ar Miheilu Saakašvili un Zurabu Žvaniju paziņoja, ka vēlēšanu rezultāti neatspoguļo sabiedrības gribu, un aicināja uz plašām protesta akcijām. Protesti ātri pārauga politiskā krīzē, kas kļuva pazīstama kā [[Rožu revolūcija]]. 2003. gada 22. novembrī opozīcijas atbalstītāji ieņēma parlamenta ēku brīdī, kad prezidents Eduards Ševardnadze mēģināja atklāt jaunievēlētā parlamenta sēdi. 23. novembrī Ševardnadze atkāpās no amata. Saskaņā ar Gruzijas konstitūciju parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze kļuva par valsts prezidenta pienākumu izpildītāju. Viņas galvenais uzdevums bija nodrošināt mierīgu varas pāreju, sagatavot ārkārtas prezidenta vēlēšanas un novērst politisku destabilizāciju. Burdžanadze prezidenta pienākumus pildīja no {{dat|2003|11|23}} līdz {{dat|2004|01|25}}, kad amatā tika inaugurēts Miheils Saakašvili, kurš ārkārtas prezidenta vēlēšanās bija guvis pārliecinošu uzvaru. == Darbība Saakašvili laikā == Pēc Rožu revolūcijas Burdžanadze turpināja vadīt Gruzijas parlamentu. 2004. gadā viņa kļuva par vienu no jaunās valdošās elites centrālajām figūrām. Saakašvili prezidentūras sākumposmā Burdžanadze atbalstīja valsts institūciju modernizāciju, pretkorupcijas reformu īstenošanu, nodokļu sistēmas sakārtošanu un Gruzijas ārpolitisko kursu uz ES un NATO. Tomēr ar laiku viņas attiecības ar Saakašvili kļuva sarežģītākas. Burdžanadze kritizēja pārmērīgu varas koncentrāciju prezidenta rokās, vājo dialogu ar opozīciju un politisko lēmumu pieņemšanu šaurā lokā. Neskatoties uz šīm domstarpībām, līdz 2008. gadam viņa palika viena no valdošās komandas redzamākajām pārstāvēm. === Otrā prezidenta pienākumu izpildīšana === 2007. gada novembrī Gruzijā sākās plaši opozīcijas protesti pret Saakašvili valdību. Protestētāji pārmeta prezidentam autoritāru pārvaldības stilu, mediju brīvības ierobežošanu un politisko oponentu apspiešanu. 2007. gada 7. novembrī demonstrācijas Tbilisi tika izklīdinātas ar policijas spēku. Pēc krīzes Saakašvili paziņoja par ārkārtas prezidenta vēlēšanu izsludināšanu un atkāpās no amata, lai tajās kandidētu. No {{dat|2007|11|25}} līdz {{dat|2008|01|20}} Nino Burdžanadze otro reizi pildīja Gruzijas prezidenta pienākumus. Šajā laikā viņa formāli nodrošināja valsts institūciju nepārtrauktību līdz Saakašvili atkārtotai inaugurācijai. == Aiziešana no valdošās partijas == 2008. gada pavasarī Burdžanadze atteicās kandidēt gaidāmajās parlamenta vēlēšanās no [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienotās Nacionālās kustības]] saraksta. Viņa paziņoja, ka nepiekrīt kandidātu saraksta veidošanas principiem un neredz pietiekamu iekšējo demokrātiju valdošajā partijā. 2008. gada 7. jūnijā, sākoties jaunā parlamenta darbam, Burdžanadzes pilnvaras parlamenta priekšsēdētājas amatā beidzās. Viņu amatā nomainīja [[Davids Bakradze]]. 2008. gada jūlijā Burdžanadze nodibināja '''Demokrātijas un attīstības fondu''', kura mērķis bija veicināt demokrātisko institūciju attīstību un politisko diskusiju Gruzijā. 2008. gada 27. oktobrī viņa paziņoja par jaunas opozīcijas partijas izveidi — [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]]. Partijas dibināšanas kongress notika 2008. gada 23. novembrī, piektajā Rožu revolūcijas gadadienā. == Opozīcijas līdere == Pēc aiziešanas no valdošās partijas Burdžanadze kļuva par vienu no asākajām Saakašvili kritiķēm. Viņa apsūdzēja valdību autoritārismā, nepietiekamā tiesu neatkarībā, mediju kontroles pastiprināšanā un neveiksmīgā ārpolitikā, īpaši pēc [[Krievijas—Gruzijas karš|2008. gada Krievijas—Gruzijas kara]]. Burdžanadze atbalstīja Gruzijas teritoriālo integritāti, taču aicināja uz pragmatiskāku dialogu ar [[Krievija|Krieviju]]. Šī nostāja izraisīja pretrunīgu reakciju Gruzijas sabiedrībā. Viņas kritiķi pārmeta pārāk pielaidīgu attieksmi pret Maskavu, bet atbalstītāji uzskatīja, ka tiešs dialogs ar Krieviju ir nepieciešams, lai risinātu [[Abhāzija|Abhāzijas]] un [[Dienvidosetija|Dienvidosetijas]] jautājumus. 2010. gadā Burdžanadze tikās ar Krievijas vadību, tostarp ar [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]]. Gruzijā šī tikšanās tika asi kritizēta, jo pēc 2008. gada kara Krievijas un Gruzijas attiecības bija īpaši saspringtas. == 2011. gada protesti == 2011. gada maijā Burdžanadze un ar viņu saistītā opozīcijas kustība piedalījās protesta akcijās pret Saakašvili valdību. Demonstrācijas sākās {{dat|2011|05|21}} un to dalībnieki pieprasīja prezidenta atkāpšanos. Naktī uz {{dat|2011|05|26}}, pirms Gruzijas Neatkarības dienas militārās parādes, policija izklīdināja protestētājus Rustaveli prospektā Tbilisi. Sadursmēs tika ievainoti desmitiem cilvēku, vairāki protestētāji tika aizturēti, bet cilvēktiesību organizācijas kritizēja policijas rīcību kā pārmērīgu spēka lietošanu. Šie notikumi būtiski ietekmēja Burdžanadzes politisko reputāciju. Valdība viņu vainoja mēģinājumos destabilizēt situāciju, savukārt Burdžanadze apsūdzēja Saakašvili režīmu politiskā vardarbībā un opozīcijas apspiešanā. == Prezidenta vēlēšanas 2013. gadā == 2013. gadā Nino Burdžanadze kandidēja Gruzijas prezidenta vēlēšanās no partijas [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]]. Vēlēšanas notika {{dat|2013|10|27}} pēc Saakašvili otrā prezidentūras termiņa beigām. Vēlēšanās uzvarēja [[Georgijs Margvelašvili]], kuru atbalstīja [[Gruzijas sapnis|Gruzijas sapņa]] koalīcija. Otrajā vietā ierindojās [[Davids Bakradze]] no [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienotās Nacionālās kustības]]. Burdžanadze ieguva trešo vietu ar aptuveni 10% balsu. Viņas kampaņā galvenie jautājumi bija valsts pārvaldes demokratizācija, attiecību normalizēšana ar Krieviju, sociālā politika un Saakašvili perioda politiskās atbildības izvērtēšana. == Vēlākā darbība == Pēc 2013. gada prezidenta vēlēšanām Burdžanadze saglabāja ietekmi kā opozīcijas politiķe, taču viņas partijas parlamentārā pārstāvniecība bija ierobežota. Viņa turpināja kritizēt gan [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienoto Nacionālo kustību]], gan vēlāk arī [[Gruzijas sapnis|Gruzijas sapņa]] valdību, pārmetot politiskajai elitei nespēju risināt sociālās problēmas un atjaunot valsts teritoriālo vienotību. 2020. gada parlamenta vēlēšanās viņas vadītā partija piedalījās ar nosaukumu '''Nino Burdžanadze — Vienotā Gruzija — Demokrātiskā kustība'''. Partija saglabāja atsevišķu identitāti un nepievienojās lieliem opozīcijas blokiem. Burdžanadze joprojām tiek uzskatīta par vienu no pieredzējušākajām Gruzijas politiķēm, kas piedalījusies gandrīz visos svarīgākajos Gruzijas politiskajos procesos pēc neatkarības atjaunošanas: Ševardnadzes laika parlamentārajā politikā, Rožu revolūcijā, Saakašvili valdīšanas periodā, opozīcijas protestos un vēlākajās debatēs par Gruzijas ārpolitisko kursu. == Politiskie uzskati == Burdžanadzes politiskā darbība ir saistīta ar vairākām galvenajām tēmām: parlamentārisma stiprināšanu, tiesiskuma aizsardzību, Gruzijas teritoriālās integritātes atjaunošanu un ārpolitikas līdzsvarošanu starp Rietumiem un Krieviju. 1990. un 2000. gadu sākumā viņa tika uzskatīta par izteikti prorietumniecisku politiķi, kas atbalstīja Gruzijas integrāciju [[Eiropas Savienība|ES]] un [[NATO]]. Pēc 2008. gada kara viņa arvien biežāk uzsvēra nepieciešamību atjaunot tiešu dialogu ar Krieviju. Šī nostāja padarīja viņu par vienu no pretrunīgāk vērtētajām Gruzijas opozīcijas līderēm. Viņas atbalstītāji uzskata Burdžanadzi par pieredzējušu valstsvīru, kura spējusi nodrošināt mierīgu varas pāreju divos krīzes brīžos. Kritiķi savukārt norāda uz viņas kontaktiem ar Krievijas politiķiem un apšauba viņas ārpolitisko izvēļu atbilstību Gruzijas drošības interesēm. == Privātā dzīve == Nino Burdžanadze ir precējusies ar Badri Bitsadzi, kurš vadījis Gruzijas Robežsardzes departamentu. Pārim ir divi dēli. Burdžanadze ir pazīstama ar interesi par klasisko mūziku, dārzkopību un slēpošanu. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="parliament-bio">[https://parliament.ge/en/parliament-members/5297/biography Nino Burjanadze — Biography], Parliament of Georgia.</ref> <ref name="encyclopedia">[https://georgianencyclopedia.ge/en/form_eng/512 Burjanadze Nino], Georgian Encyclopedia.</ref> <ref name="civil-party">[https://civil.ge/archives/117786 Burjanadze Launches Party], Civil Georgia, 27.10.2008.</ref> <ref name="civil-foundation">[https://civil.ge/archives/116719 Burjanadze Launches Foundation], Civil Georgia, 07.07.2008.</ref> <ref name="hrw-2011">[https://www.hrw.org/news/2011/05/26/georgia-police-used-excessive-force-peaceful-protests Georgia: Police Used Excessive Force on Peaceful Protests], Human Rights Watch, 26.05.2011.</ref> <ref name="elections-2013">[https://www.robert-schuman.eu/en/monitor/1442 Giorgi Margvelashvili elected as president of the Republic of Georgia], Fondation Robert Schuman, 29.10.2013.</ref> <ref name="civil-2013">[https://civil.ge/archives/123252 Nino Burjanadze], Civil Georgia, 2013.</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Burdžanadze, Nino}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzīnu politiķi]] [[Kategorija:Gruzīnu juristi]] [[Kategorija:Gruzijas prezidenti]] [[Kategorija:Gruzijas parlamenta priekšsēdētāji]] [[Kategorija:Tbilisi Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Kutaisi dzimušie]] [[Kategorija:Sievietes politikā]] aiwd0nhibk0hi9ybzeheg4fo48pohky 4466400 4466399 2026-05-10T21:00:03Z Votre Provocateur 111653 Atcēlu [[Special:Contributions/Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[User talk:Votre Provocateur|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4466399 4466400 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nino Burdžanadze | vārds_orģ = ნინო ბურჯანაძე | attēls = 06-12-2019_Nino_Burjanadze_(cropped).jpg | amats = [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta pienākumu izpildītāja]] | term_sākums = {{Dat|2003|11|23|N}} | term_beigas = {{Dat|2004|01|25|N}} | priekštecis = [[Eduards Ševardnadze]] | pēctecis = [[Miheils Saakašvili]] | premjers = [[Avtandils Džorbenadze]]<br />[[Zurabs Žvanija]] | amats2 = [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta pienākumu izpildītāja]] | term_sākums2 = {{Dat|2007|11|25|N}} | term_beigas2 = {{Dat|2008|01|20|N}} | priekštecis2 = [[Miheils Saakašvili]] | pēctecis2 = [[Miheils Saakašvili]] | premjers2 = [[Lado Gudženidze]] | amats3 = [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja]] | term_sākums3 = {{Dat|2001|11|09|N}} | term_beigas3 = {{Dat|2008|06|07|N}} | priekštecis3 = [[Zurabs Žvanija]] | pēctecis3 = [[Davids Bakradze]] | dzim_dati = {{Dat|1964|07|16|N}} | dzim_vieta = [[Kutaisi]], [[Attēls:Flag of the Georgian Soviet Socialist Republic.svg|20px|border]] [[Gruzijas PSR]], {{USSR}}<br />(tagad {{GEO}}) | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[Gruzīni|gruzīniete]] | partija = [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]] | citas_partijas = [[Gruzijas Pilsoņu savienība]]<br />Burdžanadzes demokrāti<br />[[Apvienotā Nacionālā kustība]] | dzīvesb = Badri Bitsadze | bērni = 2 | profesija = juriste, politiķe, starptautisko tiesību speciāliste | alma_mater = [[Tbilisi Valsts universitāte]],<br />[[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = Pirmā sieviete, kas pildījusi Gruzijas valsts vadītāja pienākumus }} '''Nino Burdžanadze''' ({{val|ka|ნინო ბურჯანაძე}}; dzimusi {{dat|1964|07|16}}), arī '''Nino Burjanadze''', ir [[Gruzija|Gruzijas]] politiķe, juriste un bijusī [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamenta]] priekšsēdētāja. Viņa divas reizes pildīja [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] pienākumus — pēc [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atkāpšanās [[Rožu revolūcija|Rožu revolūcijas]] laikā 2003. gadā un pēc [[Miheils Saakašvili|Miheila Saakašvili]] atkāpšanās pirms ārkārtas prezidenta vēlēšanām 2007. gada nogalē. Burdžanadze bija viena no redzamākajām Rožu revolūcijas līderēm kopā ar Miheilu Saakašvili un [[Zurabs Žvanija|Zurabu Žvaniju]]. No 2008. gada viņa kļuva par vienu no Saakašvili valdības opozīcijas līderēm un nodibināja partiju [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]]. == Dzīvesgājums == Nino Burdžanadze dzimusi {{dat|1964|07|16}} [[Kutaisi]], toreizējā [[Gruzijas PSR]]. Viņas tēvs Anzors Burdžanadze bija ietekmīgs uzņēmējs un sabiedrisks darbinieks, bet ģimene piederēja pie padomju Gruzijas izglītotās elites. Burdžanadze jau jaunībā pievērsās tiesību zinātnei un starptautiskajām attiecībām. 1986. gadā viņa pabeidza [[Tbilisi Valsts universitāte|Tbilisi Valsts universitātes]] Juridisko fakultāti. Pēc tam turpināja studijas [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]], kur specializējās starptautiskajās tiesībās. 1990. gadā viņa ieguva juridisko zinātņu kandidātes grādu par pētījumu starptautisko organizāciju tiesību jautājumos. Pēc studijām Burdžanadze strādāja akadēmiskajā vidē. 1991. gadā viņa kļuva par Tbilisi Valsts universitātes Starptautisko tiesību katedras docenti. Vienlaikus viņa darbojās kā starptautisko tiesību eksperte Gruzijas parlamentā un Gruzijas Vides aizsardzības un dabas resursu ministrijā. Burdžanadze pārvalda gruzīnu, krievu un angļu valodu. Viņa ir precējusies ar Badri Bitsadzi, bijušo Gruzijas Robežsardzes departamenta vadītāju. Ģimenē ir divi dēli. == Politiskā karjera == === Ienākšana politikā === 1995. gadā Nino Burdžanadze tika ievēlēta [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamentā]] no [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atbalstītās [[Gruzijas Pilsoņu savienība|Gruzijas Pilsoņu savienības]] saraksta. Parlamentā viņa ātri ieguva reputāciju kā profesionāla juriste, kas specializējās konstitucionālajos un ārpolitikas jautājumos. No 1998. līdz 1999. gadam viņa vadīja parlamenta Konstitucionālo tiesību komiteju. No 2000. līdz 2001. gadam Burdžanadze bija parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētāja. Šajā laikā viņa atbalstīja Gruzijas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]], kā arī ciešāku sadarbību ar Rietumvalstīm. Sākotnēji Burdžanadze bija Ševardnadzes politiskās komandas daļa, taču 2001.—2002. gadā viņa arvien atklātāk kritizēja valdības korupciju, neefektivitāti un vājo valsts institūciju darbību. Reformistu spārnā viņa sadarbojās ar [[Miheils Saakašvili|Miheilu Saakašvili]] un [[Zurabs Žvanija|Zurabu Žvaniju]]. === Parlamenta priekšsēdētāja === 2001. gada 9. novembrī Nino Burdžanadze tika ievēlēta par [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju]], nomainot Zurabu Žvaniju. Viņa kļuva par vienu no ietekmīgākajām Gruzijas amatpersonām un pirmo sievieti, kas ieņēma tik augstu valsts amatu Gruzijas jaunāko laiku vēsturē. Būdama parlamenta priekšsēdētāja, Burdžanadze uzsvēra parlamentārisma nozīmi, konstitucionālo reformu nepieciešamību un Gruzijas ārpolitisko orientāciju uz Eiropu. Viņa saglabāja kontaktus gan ar Rietumu diplomātiem, gan ar reģionālajiem politiskajiem spēkiem, vienlaikus arvien vairāk distancējoties no Ševardnadzes valdības. 2002. gadā Burdžanadze pameta Gruzijas Pilsoņu savienību un kopā ar līdzgaitniekiem veidoja opozicionāru politisko bloku, kas vēlāk kļuva pazīstams kā '''Burdžanadzes demokrāti'''. Šis spēks kopā ar Saakašvili vadīto [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienoto Nacionālo kustību]] kļuva par vienu no galvenajiem opozīcijas centriem pirms 2003. gada parlamenta vēlēšanām. == Rožu revolūcija == 2003. gada 2. novembrī Gruzijā notika parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātus opozīcija un daļa starptautisko novērotāju uzskatīja par viltotiem. Burdžanadze kopā ar Miheilu Saakašvili un Zurabu Žvaniju paziņoja, ka vēlēšanu rezultāti neatspoguļo sabiedrības gribu, un aicināja uz plašām protesta akcijām. Protesti ātri pārauga politiskā krīzē, kas kļuva pazīstama kā [[Rožu revolūcija]]. 2003. gada 22. novembrī opozīcijas atbalstītāji ieņēma parlamenta ēku brīdī, kad prezidents Eduards Ševardnadze mēģināja atklāt jaunievēlētā parlamenta sēdi. 23. novembrī Ševardnadze atkāpās no amata. Saskaņā ar Gruzijas konstitūciju parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze kļuva par valsts prezidenta pienākumu izpildītāju. Viņas galvenais uzdevums bija nodrošināt mierīgu varas pāreju, sagatavot ārkārtas prezidenta vēlēšanas un novērst politisku destabilizāciju. Burdžanadze prezidenta pienākumus pildīja no {{dat|2003|11|23}} līdz {{dat|2004|01|25}}, kad amatā tika inaugurēts Miheils Saakašvili, kurš ārkārtas prezidenta vēlēšanās bija guvis pārliecinošu uzvaru. == Darbība Saakašvili laikā == Pēc Rožu revolūcijas Burdžanadze turpināja vadīt Gruzijas parlamentu. 2004. gadā viņa kļuva par vienu no jaunās valdošās elites centrālajām figūrām. Saakašvili prezidentūras sākumposmā Burdžanadze atbalstīja valsts institūciju modernizāciju, pretkorupcijas reformu īstenošanu, nodokļu sistēmas sakārtošanu un Gruzijas ārpolitisko kursu uz ES un NATO. Tomēr ar laiku viņas attiecības ar Saakašvili kļuva sarežģītākas. Burdžanadze kritizēja pārmērīgu varas koncentrāciju prezidenta rokās, vājo dialogu ar opozīciju un politisko lēmumu pieņemšanu šaurā lokā. Neskatoties uz šīm domstarpībām, līdz 2008. gadam viņa palika viena no valdošās komandas redzamākajām pārstāvēm. === Otrā prezidenta pienākumu izpildīšana === 2007. gada novembrī Gruzijā sākās plaši opozīcijas protesti pret Saakašvili valdību. Protestētāji pārmeta prezidentam autoritāru pārvaldības stilu, mediju brīvības ierobežošanu un politisko oponentu apspiešanu. 2007. gada 7. novembrī demonstrācijas Tbilisi tika izklīdinātas ar policijas spēku. Pēc krīzes Saakašvili paziņoja par ārkārtas prezidenta vēlēšanu izsludināšanu un atkāpās no amata, lai tajās kandidētu. No {{dat|2007|11|25}} līdz {{dat|2008|01|20}} Nino Burdžanadze otro reizi pildīja Gruzijas prezidenta pienākumus. Šajā laikā viņa formāli nodrošināja valsts institūciju nepārtrauktību līdz Saakašvili atkārtotai inaugurācijai. == Aiziešana no valdošās partijas == 2008. gada pavasarī Burdžanadze atteicās kandidēt gaidāmajās parlamenta vēlēšanās no [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienotās Nacionālās kustības]] saraksta. Viņa paziņoja, ka nepiekrīt kandidātu saraksta veidošanas principiem un neredz pietiekamu iekšējo demokrātiju valdošajā partijā. 2008. gada 7. jūnijā, sākoties jaunā parlamenta darbam, Burdžanadzes pilnvaras parlamenta priekšsēdētājas amatā beidzās. Viņu amatā nomainīja [[Davids Bakradze]]. 2008. gada jūlijā Burdžanadze nodibināja '''Demokrātijas un attīstības fondu''', kura mērķis bija veicināt demokrātisko institūciju attīstību un politisko diskusiju Gruzijā. 2008. gada 27. oktobrī viņa paziņoja par jaunas opozīcijas partijas izveidi — [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]]. Partijas dibināšanas kongress notika 2008. gada 23. novembrī, piektajā Rožu revolūcijas gadadienā. == Opozīcijas līdere == Pēc aiziešanas no valdošās partijas Burdžanadze kļuva par vienu no asākajām Saakašvili kritiķēm. Viņa apsūdzēja valdību autoritārismā, nepietiekamā tiesu neatkarībā, mediju kontroles pastiprināšanā un neveiksmīgā ārpolitikā, īpaši pēc [[Krievijas—Gruzijas karš|2008. gada Krievijas—Gruzijas kara]]. Burdžanadze atbalstīja Gruzijas teritoriālo integritāti, taču aicināja uz pragmatiskāku dialogu ar [[Krievija|Krieviju]]. Šī nostāja izraisīja pretrunīgu reakciju Gruzijas sabiedrībā. Viņas kritiķi pārmeta pārāk pielaidīgu attieksmi pret Maskavu, bet atbalstītāji uzskatīja, ka tiešs dialogs ar Krieviju ir nepieciešams, lai risinātu [[Abhāzija|Abhāzijas]] un [[Dienvidosetija|Dienvidosetijas]] jautājumus. 2010. gadā Burdžanadze tikās ar Krievijas vadību, tostarp ar [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]]. Gruzijā šī tikšanās tika asi kritizēta, jo pēc 2008. gada kara Krievijas un Gruzijas attiecības bija īpaši saspringtas. == 2011. gada protesti == 2011. gada maijā Burdžanadze un ar viņu saistītā opozīcijas kustība piedalījās protesta akcijās pret Saakašvili valdību. Demonstrācijas sākās {{dat|2011|05|21}} un to dalībnieki pieprasīja prezidenta atkāpšanos. Naktī uz {{dat|2011|05|26}}, pirms Gruzijas Neatkarības dienas militārās parādes, policija izklīdināja protestētājus Rustaveli prospektā Tbilisi. Sadursmēs tika ievainoti desmitiem cilvēku, vairāki protestētāji tika aizturēti, bet cilvēktiesību organizācijas kritizēja policijas rīcību kā pārmērīgu spēka lietošanu. Šie notikumi būtiski ietekmēja Burdžanadzes politisko reputāciju. Valdība viņu vainoja mēģinājumos destabilizēt situāciju, savukārt Burdžanadze apsūdzēja Saakašvili režīmu politiskā vardarbībā un opozīcijas apspiešanā. == Prezidenta vēlēšanas 2013. gadā == 2013. gadā Nino Burdžanadze kandidēja Gruzijas prezidenta vēlēšanās no partijas [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]]. Vēlēšanas notika {{dat|2013|10|27}} pēc Saakašvili otrā prezidentūras termiņa beigām. Vēlēšanās uzvarēja [[Georgijs Margvelašvili]], kuru atbalstīja [[Gruzijas sapnis|Gruzijas sapņa]] koalīcija. Otrajā vietā ierindojās [[Davids Bakradze]] no [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienotās Nacionālās kustības]]. Burdžanadze ieguva trešo vietu ar aptuveni 10% balsu. Viņas kampaņā galvenie jautājumi bija valsts pārvaldes demokratizācija, attiecību normalizēšana ar Krieviju, sociālā politika un Saakašvili perioda politiskās atbildības izvērtēšana. == Vēlākā darbība == Pēc 2013. gada prezidenta vēlēšanām Burdžanadze saglabāja ietekmi kā opozīcijas politiķe, taču viņas partijas parlamentārā pārstāvniecība bija ierobežota. Viņa turpināja kritizēt gan [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienoto Nacionālo kustību]], gan vēlāk arī [[Gruzijas sapnis|Gruzijas sapņa]] valdību, pārmetot politiskajai elitei nespēju risināt sociālās problēmas un atjaunot valsts teritoriālo vienotību. 2020. gada parlamenta vēlēšanās viņas vadītā partija piedalījās ar nosaukumu '''Nino Burdžanadze — Vienotā Gruzija — Demokrātiskā kustība'''. Partija saglabāja atsevišķu identitāti un nepievienojās lieliem opozīcijas blokiem. Burdžanadze joprojām tiek uzskatīta par vienu no pieredzējušākajām Gruzijas politiķēm, kas piedalījusies gandrīz visos svarīgākajos Gruzijas politiskajos procesos pēc neatkarības atjaunošanas: Ševardnadzes laika parlamentārajā politikā, Rožu revolūcijā, Saakašvili valdīšanas periodā, opozīcijas protestos un vēlākajās debatēs par Gruzijas ārpolitisko kursu. == Politiskie uzskati == Burdžanadzes politiskā darbība ir saistīta ar vairākām galvenajām tēmām: parlamentārisma stiprināšanu, tiesiskuma aizsardzību, Gruzijas teritoriālās integritātes atjaunošanu un ārpolitikas līdzsvarošanu starp Rietumiem un Krieviju. 1990. un 2000. gadu sākumā viņa tika uzskatīta par izteikti prorietumniecisku politiķi, kas atbalstīja Gruzijas integrāciju [[Eiropas Savienība|ES]] un [[NATO]]. Pēc 2008. gada kara viņa arvien biežāk uzsvēra nepieciešamību atjaunot tiešu dialogu ar Krieviju. Šī nostāja padarīja viņu par vienu no pretrunīgāk vērtētajām Gruzijas opozīcijas līderēm. Viņas atbalstītāji uzskata Burdžanadzi par pieredzējušu valstsvīru, kura spējusi nodrošināt mierīgu varas pāreju divos krīzes brīžos. Kritiķi savukārt norāda uz viņas kontaktiem ar Krievijas politiķiem un apšauba viņas ārpolitisko izvēļu atbilstību Gruzijas drošības interesēm. == Privātā dzīve == Nino Burdžanadze ir precējusies ar Badri Bitsadzi, kurš vadījis Gruzijas Robežsardzes departamentu. Pārim ir divi dēli. Burdžanadze ir pazīstama ar interesi par klasisko mūziku, dārzkopību un slēpošanu. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="parliament-bio">[https://parliament.ge/en/parliament-members/5297/biography Nino Burjanadze — Biography], Parliament of Georgia.</ref> <ref name="encyclopedia">[https://georgianencyclopedia.ge/en/form_eng/512 Burjanadze Nino], Georgian Encyclopedia.</ref> <ref name="civil-party">[https://civil.ge/archives/117786 Burjanadze Launches Party], Civil Georgia, 27.10.2008.</ref> <ref name="civil-foundation">[https://civil.ge/archives/116719 Burjanadze Launches Foundation], Civil Georgia, 07.07.2008.</ref> <ref name="hrw-2011">[https://www.hrw.org/news/2011/05/26/georgia-police-used-excessive-force-peaceful-protests Georgia: Police Used Excessive Force on Peaceful Protests], Human Rights Watch, 26.05.2011.</ref> <ref name="elections-2013">[https://www.robert-schuman.eu/en/monitor/1442 Giorgi Margvelashvili elected as president of the Republic of Georgia], Fondation Robert Schuman, 29.10.2013.</ref> <ref name="civil-2013">[https://civil.ge/archives/123252 Nino Burjanadze], Civil Georgia, 2013.</ref> <ref name="gpbtv-2020">[https://1tv.ge/lang/en/news/united-georgia-democratic-movement-to-run-as-a-separate-entity-in-the-elections/ United Georgia-Democratic Movement to run as a separate entity in the elections], Georgian Public Broadcaster, 08.07.2020.</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Burdžanadze, Nino}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzīnu politiķi]] [[Kategorija:Gruzīnu juristi]] [[Kategorija:Gruzijas prezidenti]] [[Kategorija:Gruzijas parlamenta priekšsēdētāji]] [[Kategorija:Tbilisi Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Kutaisi dzimušie]] [[Kategorija:Sievietes politikā]] frkgjyl1hwz496spy3q49mb2mu2vbys 4466401 4466400 2026-05-10T21:01:06Z Votre Provocateur 111653 4466401 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nino Burdžanadze | vārds_orģ = ნინო ბურჯანაძე | attēls = 06-12-2019_Nino_Burjanadze_(cropped).jpg | amats = [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta pienākumu izpildītāja]] | term_sākums = {{Dat|2003|11|23|N}} | term_beigas = {{Dat|2004|01|25|N}} | priekštecis = [[Eduards Ševardnadze]] | pēctecis = [[Miheils Saakašvili]] | premjers = [[Avtandils Džorbenadze]]<br />[[Zurabs Žvanija]] | amats2 = [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta pienākumu izpildītāja]] | term_sākums2 = {{Dat|2007|11|25|N}} | term_beigas2 = {{Dat|2008|01|20|N}} | priekštecis2 = [[Miheils Saakašvili]] | pēctecis2 = [[Miheils Saakašvili]] | premjers2 = [[Lado Gudženidze]] | amats3 = [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja]] | term_sākums3 = {{Dat|2001|11|09|N}} | term_beigas3 = {{Dat|2008|06|07|N}} | priekštecis3 = [[Zurabs Žvanija]] | pēctecis3 = [[Davids Bakradze]] | dzim_dati = {{Dat|1964|07|16|N}} | dzim_vieta = [[Kutaisi]], [[Attēls:Flag of the Georgian Soviet Socialist Republic.svg|20px|border]] [[Gruzijas PSR]], {{USSR}}<br />(tagad {{GEO}}) | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[Gruzīni|gruzīniete]] | partija = [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]] | citas_partijas = [[Gruzijas Pilsoņu savienība]]<br />Burdžanadzes demokrāti<br />[[Apvienotā Nacionālā kustība]] | dzīvesb = Badri Bitsadze | bērni = 2 | profesija = juriste, politiķe, starptautisko tiesību speciāliste | alma_mater = [[Tbilisi Valsts universitāte]],<br />[[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = Pirmā sieviete, kas pildījusi Gruzijas valsts vadītāja pienākumus }} '''Nino Burdžanadze''' ({{val|ka|ნინო ბურჯანაძე}}; dzimusi {{dat|1964|07|16}}) ir [[Gruzija|Gruzijas]] politiķe, juriste un bijusī [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamenta]] priekšsēdētāja. Viņa divas reizes pildīja [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] pienākumus — pēc [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atkāpšanās [[Rožu revolūcija|Rožu revolūcijas]] laikā 2003. gadā un pēc [[Miheils Saakašvili|Miheila Saakašvili]] atkāpšanās pirms ārkārtas prezidenta vēlēšanām 2007. gada nogalē. Burdžanadze bija viena no redzamākajām Rožu revolūcijas līderēm kopā ar Miheilu Saakašvili un [[Zurabs Žvanija|Zurabu Žvaniju]]. No 2008. gada viņa kļuva par vienu no Saakašvili valdības opozīcijas līderēm un nodibināja partiju [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]]. == Dzīvesgājums == Nino Burdžanadze dzimusi {{dat|1964|07|16}} [[Kutaisi]], toreizējā [[Gruzijas PSR]]. Viņas tēvs Anzors Burdžanadze bija ietekmīgs uzņēmējs un sabiedrisks darbinieks, bet ģimene piederēja pie padomju Gruzijas izglītotās elites. Burdžanadze jau jaunībā pievērsās tiesību zinātnei un starptautiskajām attiecībām. 1986. gadā viņa pabeidza [[Tbilisi Valsts universitāte|Tbilisi Valsts universitātes]] Juridisko fakultāti. Pēc tam turpināja studijas [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]], kur specializējās starptautiskajās tiesībās. 1990. gadā viņa ieguva juridisko zinātņu kandidātes grādu par pētījumu starptautisko organizāciju tiesību jautājumos. Pēc studijām Burdžanadze strādāja akadēmiskajā vidē. 1991. gadā viņa kļuva par Tbilisi Valsts universitātes Starptautisko tiesību katedras docenti. Vienlaikus viņa darbojās kā starptautisko tiesību eksperte Gruzijas parlamentā un Gruzijas Vides aizsardzības un dabas resursu ministrijā. Burdžanadze pārvalda gruzīnu, krievu un angļu valodu. Viņa ir precējusies ar Badri Bitsadzi, bijušo Gruzijas Robežsardzes departamenta vadītāju. Ģimenē ir divi dēli. == Politiskā karjera == === Ienākšana politikā === 1995. gadā Nino Burdžanadze tika ievēlēta [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamentā]] no [[Eduards Ševardnadze|Eduarda Ševardnadzes]] atbalstītās [[Gruzijas Pilsoņu savienība|Gruzijas Pilsoņu savienības]] saraksta. Parlamentā viņa ātri ieguva reputāciju kā profesionāla juriste, kas specializējās konstitucionālajos un ārpolitikas jautājumos. No 1998. līdz 1999. gadam viņa vadīja parlamenta Konstitucionālo tiesību komiteju. No 2000. līdz 2001. gadam Burdžanadze bija parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētāja. Šajā laikā viņa atbalstīja Gruzijas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]], kā arī ciešāku sadarbību ar Rietumvalstīm. Sākotnēji Burdžanadze bija Ševardnadzes politiskās komandas daļa, taču 2001.—2002. gadā viņa arvien atklātāk kritizēja valdības korupciju, neefektivitāti un vājo valsts institūciju darbību. Reformistu spārnā viņa sadarbojās ar [[Miheils Saakašvili|Miheilu Saakašvili]] un [[Zurabs Žvanija|Zurabu Žvaniju]]. === Parlamenta priekšsēdētāja === 2001. gada 9. novembrī Nino Burdžanadze tika ievēlēta par [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju]], nomainot Zurabu Žvaniju. Viņa kļuva par vienu no ietekmīgākajām Gruzijas amatpersonām un pirmo sievieti, kas ieņēma tik augstu valsts amatu Gruzijas jaunāko laiku vēsturē. Būdama parlamenta priekšsēdētāja, Burdžanadze uzsvēra parlamentārisma nozīmi, konstitucionālo reformu nepieciešamību un Gruzijas ārpolitisko orientāciju uz Eiropu. Viņa saglabāja kontaktus gan ar Rietumu diplomātiem, gan ar reģionālajiem politiskajiem spēkiem, vienlaikus arvien vairāk distancējoties no Ševardnadzes valdības. 2002. gadā Burdžanadze pameta Gruzijas Pilsoņu savienību un kopā ar līdzgaitniekiem veidoja opozicionāru politisko bloku, kas vēlāk kļuva pazīstams kā '''Burdžanadzes demokrāti'''. Šis spēks kopā ar Saakašvili vadīto [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienoto Nacionālo kustību]] kļuva par vienu no galvenajiem opozīcijas centriem pirms 2003. gada parlamenta vēlēšanām. == Rožu revolūcija == 2003. gada 2. novembrī Gruzijā notika parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātus opozīcija un daļa starptautisko novērotāju uzskatīja par viltotiem. Burdžanadze kopā ar Miheilu Saakašvili un Zurabu Žvaniju paziņoja, ka vēlēšanu rezultāti neatspoguļo sabiedrības gribu, un aicināja uz plašām protesta akcijām. Protesti ātri pārauga politiskā krīzē, kas kļuva pazīstama kā [[Rožu revolūcija]]. 2003. gada 22. novembrī opozīcijas atbalstītāji ieņēma parlamenta ēku brīdī, kad prezidents Eduards Ševardnadze mēģināja atklāt jaunievēlētā parlamenta sēdi. 23. novembrī Ševardnadze atkāpās no amata. Saskaņā ar Gruzijas konstitūciju parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze kļuva par valsts prezidenta pienākumu izpildītāju. Viņas galvenais uzdevums bija nodrošināt mierīgu varas pāreju, sagatavot ārkārtas prezidenta vēlēšanas un novērst politisku destabilizāciju. Burdžanadze prezidenta pienākumus pildīja no {{dat|2003|11|23}} līdz {{dat|2004|01|25}}, kad amatā tika inaugurēts Miheils Saakašvili, kurš ārkārtas prezidenta vēlēšanās bija guvis pārliecinošu uzvaru. == Darbība Saakašvili laikā == Pēc Rožu revolūcijas Burdžanadze turpināja vadīt Gruzijas parlamentu. 2004. gadā viņa kļuva par vienu no jaunās valdošās elites centrālajām figūrām. Saakašvili prezidentūras sākumposmā Burdžanadze atbalstīja valsts institūciju modernizāciju, pretkorupcijas reformu īstenošanu, nodokļu sistēmas sakārtošanu un Gruzijas ārpolitisko kursu uz ES un NATO. Tomēr ar laiku viņas attiecības ar Saakašvili kļuva sarežģītākas. Burdžanadze kritizēja pārmērīgu varas koncentrāciju prezidenta rokās, vājo dialogu ar opozīciju un politisko lēmumu pieņemšanu šaurā lokā. Neskatoties uz šīm domstarpībām, līdz 2008. gadam viņa palika viena no valdošās komandas redzamākajām pārstāvēm. === Otrā prezidenta pienākumu izpildīšana === 2007. gada novembrī Gruzijā sākās plaši opozīcijas protesti pret Saakašvili valdību. Protestētāji pārmeta prezidentam autoritāru pārvaldības stilu, mediju brīvības ierobežošanu un politisko oponentu apspiešanu. 2007. gada 7. novembrī demonstrācijas Tbilisi tika izklīdinātas ar policijas spēku. Pēc krīzes Saakašvili paziņoja par ārkārtas prezidenta vēlēšanu izsludināšanu un atkāpās no amata, lai tajās kandidētu. No {{dat|2007|11|25}} līdz {{dat|2008|01|20}} Nino Burdžanadze otro reizi pildīja Gruzijas prezidenta pienākumus. Šajā laikā viņa formāli nodrošināja valsts institūciju nepārtrauktību līdz Saakašvili atkārtotai inaugurācijai. == Aiziešana no valdošās partijas == 2008. gada pavasarī Burdžanadze atteicās kandidēt gaidāmajās parlamenta vēlēšanās no [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienotās Nacionālās kustības]] saraksta. Viņa paziņoja, ka nepiekrīt kandidātu saraksta veidošanas principiem un neredz pietiekamu iekšējo demokrātiju valdošajā partijā. 2008. gada 7. jūnijā, sākoties jaunā parlamenta darbam, Burdžanadzes pilnvaras parlamenta priekšsēdētājas amatā beidzās. Viņu amatā nomainīja [[Davids Bakradze]]. 2008. gada jūlijā Burdžanadze nodibināja '''Demokrātijas un attīstības fondu''', kura mērķis bija veicināt demokrātisko institūciju attīstību un politisko diskusiju Gruzijā. 2008. gada 27. oktobrī viņa paziņoja par jaunas opozīcijas partijas izveidi — [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]]. Partijas dibināšanas kongress notika 2008. gada 23. novembrī, piektajā Rožu revolūcijas gadadienā. == Opozīcijas līdere == Pēc aiziešanas no valdošās partijas Burdžanadze kļuva par vienu no asākajām Saakašvili kritiķēm. Viņa apsūdzēja valdību autoritārismā, nepietiekamā tiesu neatkarībā, mediju kontroles pastiprināšanā un neveiksmīgā ārpolitikā, īpaši pēc [[Krievijas—Gruzijas karš|2008. gada Krievijas—Gruzijas kara]]. Burdžanadze atbalstīja Gruzijas teritoriālo integritāti, taču aicināja uz pragmatiskāku dialogu ar [[Krievija|Krieviju]]. Šī nostāja izraisīja pretrunīgu reakciju Gruzijas sabiedrībā. Viņas kritiķi pārmeta pārāk pielaidīgu attieksmi pret Maskavu, bet atbalstītāji uzskatīja, ka tiešs dialogs ar Krieviju ir nepieciešams, lai risinātu [[Abhāzija|Abhāzijas]] un [[Dienvidosetija|Dienvidosetijas]] jautājumus. 2010. gadā Burdžanadze tikās ar Krievijas vadību, tostarp ar [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]]. Gruzijā šī tikšanās tika asi kritizēta, jo pēc 2008. gada kara Krievijas un Gruzijas attiecības bija īpaši saspringtas. == 2011. gada protesti == 2011. gada maijā Burdžanadze un ar viņu saistītā opozīcijas kustība piedalījās protesta akcijās pret Saakašvili valdību. Demonstrācijas sākās {{dat|2011|05|21}} un to dalībnieki pieprasīja prezidenta atkāpšanos. Naktī uz {{dat|2011|05|26}}, pirms Gruzijas Neatkarības dienas militārās parādes, policija izklīdināja protestētājus Rustaveli prospektā Tbilisi. Sadursmēs tika ievainoti desmitiem cilvēku, vairāki protestētāji tika aizturēti, bet cilvēktiesību organizācijas kritizēja policijas rīcību kā pārmērīgu spēka lietošanu. Šie notikumi būtiski ietekmēja Burdžanadzes politisko reputāciju. Valdība viņu vainoja mēģinājumos destabilizēt situāciju, savukārt Burdžanadze apsūdzēja Saakašvili režīmu politiskā vardarbībā un opozīcijas apspiešanā. == Prezidenta vēlēšanas 2013. gadā == 2013. gadā Nino Burdžanadze kandidēja Gruzijas prezidenta vēlēšanās no partijas [[Demokrātiskā kustība — Vienotā Gruzija]]. Vēlēšanas notika {{dat|2013|10|27}} pēc Saakašvili otrā prezidentūras termiņa beigām. Vēlēšanās uzvarēja [[Georgijs Margvelašvili]], kuru atbalstīja [[Gruzijas sapnis|Gruzijas sapņa]] koalīcija. Otrajā vietā ierindojās [[Davids Bakradze]] no [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienotās Nacionālās kustības]]. Burdžanadze ieguva trešo vietu ar aptuveni 10% balsu. Viņas kampaņā galvenie jautājumi bija valsts pārvaldes demokratizācija, attiecību normalizēšana ar Krieviju, sociālā politika un Saakašvili perioda politiskās atbildības izvērtēšana. == Vēlākā darbība == Pēc 2013. gada prezidenta vēlēšanām Burdžanadze saglabāja ietekmi kā opozīcijas politiķe, taču viņas partijas parlamentārā pārstāvniecība bija ierobežota. Viņa turpināja kritizēt gan [[Apvienotā Nacionālā kustība|Apvienoto Nacionālo kustību]], gan vēlāk arī [[Gruzijas sapnis|Gruzijas sapņa]] valdību, pārmetot politiskajai elitei nespēju risināt sociālās problēmas un atjaunot valsts teritoriālo vienotību. 2020. gada parlamenta vēlēšanās viņas vadītā partija piedalījās ar nosaukumu '''Nino Burdžanadze — Vienotā Gruzija — Demokrātiskā kustība'''. Partija saglabāja atsevišķu identitāti un nepievienojās lieliem opozīcijas blokiem. Burdžanadze joprojām tiek uzskatīta par vienu no pieredzējušākajām Gruzijas politiķēm, kas piedalījusies gandrīz visos svarīgākajos Gruzijas politiskajos procesos pēc neatkarības atjaunošanas: Ševardnadzes laika parlamentārajā politikā, Rožu revolūcijā, Saakašvili valdīšanas periodā, opozīcijas protestos un vēlākajās debatēs par Gruzijas ārpolitisko kursu. == Politiskie uzskati == Burdžanadzes politiskā darbība ir saistīta ar vairākām galvenajām tēmām: parlamentārisma stiprināšanu, tiesiskuma aizsardzību, Gruzijas teritoriālās integritātes atjaunošanu un ārpolitikas līdzsvarošanu starp Rietumiem un Krieviju. 1990. un 2000. gadu sākumā viņa tika uzskatīta par izteikti prorietumniecisku politiķi, kas atbalstīja Gruzijas integrāciju [[Eiropas Savienība|ES]] un [[NATO]]. Pēc 2008. gada kara viņa arvien biežāk uzsvēra nepieciešamību atjaunot tiešu dialogu ar Krieviju. Šī nostāja padarīja viņu par vienu no pretrunīgāk vērtētajām Gruzijas opozīcijas līderēm. Viņas atbalstītāji uzskata Burdžanadzi par pieredzējušu valstsvīru, kura spējusi nodrošināt mierīgu varas pāreju divos krīzes brīžos. Kritiķi savukārt norāda uz viņas kontaktiem ar Krievijas politiķiem un apšauba viņas ārpolitisko izvēļu atbilstību Gruzijas drošības interesēm. == Privātā dzīve == Nino Burdžanadze ir precējusies ar Badri Bitsadzi, kurš vadījis Gruzijas Robežsardzes departamentu. Pārim ir divi dēli. Burdžanadze ir pazīstama ar interesi par klasisko mūziku, dārzkopību un slēpošanu. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="parliament-bio">[https://parliament.ge/en/parliament-members/5297/biography Nino Burjanadze — Biography], Parliament of Georgia.</ref> <ref name="encyclopedia">[https://georgianencyclopedia.ge/en/form_eng/512 Burjanadze Nino], Georgian Encyclopedia.</ref> <ref name="civil-party">[https://civil.ge/archives/117786 Burjanadze Launches Party], Civil Georgia, 27.10.2008.</ref> <ref name="civil-foundation">[https://civil.ge/archives/116719 Burjanadze Launches Foundation], Civil Georgia, 07.07.2008.</ref> <ref name="hrw-2011">[https://www.hrw.org/news/2011/05/26/georgia-police-used-excessive-force-peaceful-protests Georgia: Police Used Excessive Force on Peaceful Protests], Human Rights Watch, 26.05.2011.</ref> <ref name="elections-2013">[https://www.robert-schuman.eu/en/monitor/1442 Giorgi Margvelashvili elected as president of the Republic of Georgia], Fondation Robert Schuman, 29.10.2013.</ref> <ref name="civil-2013">[https://civil.ge/archives/123252 Nino Burjanadze], Civil Georgia, 2013.</ref> <ref name="gpbtv-2020">[https://1tv.ge/lang/en/news/united-georgia-democratic-movement-to-run-as-a-separate-entity-in-the-elections/ United Georgia-Democratic Movement to run as a separate entity in the elections], Georgian Public Broadcaster, 08.07.2020.</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Burdžanadze, Nino}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzīnu politiķi]] [[Kategorija:Gruzīnu juristi]] [[Kategorija:Gruzijas prezidenti]] [[Kategorija:Gruzijas parlamenta priekšsēdētāji]] [[Kategorija:Tbilisi Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Kutaisi dzimušie]] [[Kategorija:Sievietes politikā]] pe5kzeconngn7tc2xy30hi5w06pdmh5 0 631572 4466405 2026-05-10T21:06:00Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Likumdevēja infokaste | name = Gruzijas parlaments | native_name = საქართველოს პარლამენტი | legislature = [[11. Gruzijas parlaments]] | coa_pic = Greater coat of arms of Georgia.svg | session_room = Parliament of Georgia in Tbilisi.jpg | house_type = Vienpalātas parlaments | leader1_type = [[Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs|Priekšsēdētājs]] | leader1 = [[Šalva Papuašvili]] | party1 = Gruzijas sapnis — Demokrātiskā G... 4466405 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Gruzijas parlaments | native_name = საქართველოს პარლამენტი | legislature = [[11. Gruzijas parlaments]] | coa_pic = Greater coat of arms of Georgia.svg | session_room = Parliament of Georgia in Tbilisi.jpg | house_type = Vienpalātas parlaments | leader1_type = [[Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs|Priekšsēdētājs]] | leader1 = [[Šalva Papuašvili]] | party1 = [[Gruzijas sapnis — Demokrātiskā Gruzija|Gruzijas sapnis]] | election1 = {{dat|2024|11|25|ģ|bez}} | members = 150 | structure1 = | structure1_res = 250px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * '''Valdošā partija''' ** [[Gruzijas sapnis — Demokrātiskā Gruzija]] * '''Opozīcija''' ** [[Koalīcija pārmaiņām]] ** [[Vienotība — Nacionālā kustība]] ** [[Spēcīga Gruzija]] ** [[Gaharija par Gruziju]] | voting_system1 = [[Proporcionālā vēlēšanu sistēma]] | last_election1 = [[2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanas|2024. gada 26. oktobris]] | next_election1 = 2028 | meeting_place = {{vieta|Gruzija|Tbilisi|Gruzijas parlamenta ēka}} | website = {{URL|https://www.parliament.ge}} }} '''Gruzijas parlaments''' ({{val|ka|საქართველოს პარლამენტი}}, ''Sakartvelos parlamenti'') ir [[Gruzija|Gruzijas]] augstākais pārstāvniecības orgāns un likumdevējs. Saskaņā ar [[Gruzijas Konstitūcija|Gruzijas Konstitūciju]] parlaments īsteno likumdošanas varu, nosaka valsts iekšpolitikas un ārpolitikas galvenos virzienus, kontrolē valdības darbību un īsteno citas konstitūcijā noteiktās pilnvaras. Gruzijas parlaments ir [[vienpalātas parlaments]], kurā ir 150 deputāti. Deputātus ievēlē uz četriem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Kopš 2024. gada parlamenta vēlēšanām visi deputāti tiek ievēlēti pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas. Pašlaik darbojas [[11. Gruzijas parlaments]], kas tika ievēlēts [[2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanas|2024. gada 26. oktobra parlamenta vēlēšanās]] un pirmo sēdi sanāca 2024. gada 25. novembrī. Parlamenta priekšsēdētājs ir [[Šalva Papuašvili]] no partijas [[Gruzijas sapnis — Demokrātiskā Gruzija]]. == Konstitucionālais statuss == Gruzijas Konstitūcija nosaka, ka parlaments ir valsts augstākais pārstāvniecības orgāns. Tas pieņem likumus, apstiprina valsts budžetu, kontrolē valdību, nosaka valsts politikas pamatvirzienus un piedalās augstāko amatpersonu iecelšanā. Parlamenta darbību regulē Gruzijas Konstitūcija, Gruzijas parlamenta reglaments un citi normatīvie akti. Parlamenta pilnvaras sākas pēc jaunievēlētā parlamenta pirmās sēdes, bet iepriekšējā sasaukuma pilnvaras tajā brīdī beidzas. Saskaņā ar konstitucionālo modeli Gruzijā pastāv parlamentāra republika. Valdība ir politiski atbildīga parlamenta priekšā, bet Valsts prezidents pilda galvenokārt reprezentatīvas un konstitucionālas funkcijas. Konstitūcija paredz, ka nākotnē pēc Gruzijas jurisdikcijas atjaunošanas visā valsts teritorijā, tostarp [[Abhāzija|Abhāzijā]] un [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]], varētu tikt izveidots divpalātu parlaments. Līdz tam Gruzijas parlaments darbojas kā vienpalātas likumdevējs. == Vēlēšanu sistēma == Gruzijas parlamenta deputātus ievēlē uz četriem gadiem. Vēlēšanas notiek vispārīgās, brīvās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Ilgu laiku Gruzijā tika izmantota jaukta vēlēšanu sistēma, kur daļa deputātu tika ievēlēta pēc proporcionālās sistēmas, bet daļa — vienmandāta apgabalos. Šī sistēma tika bieži kritizēta, jo vairākuma partijas varēja iegūt nesamērīgi lielu vietu skaitu parlamentā. Pēc konstitucionālajām reformām Gruzija pārgāja uz pilnībā proporcionālu vēlēšanu sistēmu. 2024. gada parlamenta vēlēšanas bija pirmās regulārās parlamenta vēlēšanas, kurās visi 150 deputāti tika ievēlēti pēc proporcionālās sistēmas. Lai politiskā partija vai vēlēšanu apvienība iegūtu vietas parlamentā, tai jāpārvar 5% vēlēšanu barjera. Parlamentā ievēlētie deputāti pārstāv visu valsti, nevis atsevišķus vienmandāta apgabalus. == Parlamenta struktūra == Gruzijas parlamenta darbu organizē parlamenta priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, birojs, komitejas, frakcijas, politiskās grupas un parlamenta administrācija. === Parlamenta priekšsēdētājs === Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs vada parlamenta darbu, reprezentē parlamentu iekšzemē un ārvalstīs, vada plenārsēdes, nodrošina parlamenta reglamenta ievērošanu un koordinē parlamenta institūciju darbību. Priekšsēdētājs ir viena no augstākajām amatpersonām Gruzijas valsts iekārtā. Viņš pārstāv parlamentu attiecībās ar Valsts prezidentu, valdību, Konstitucionālo tiesu, ārvalstu parlamentiem un starptautiskajām organizācijām. Kopš 2021. gada 29. decembra Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs ir [[Šalva Papuašvili]]. Pēc 2024. gada vēlēšanām viņš tika atkārtoti ievēlēts šajā amatā 2024. gada 25. novembrī. === Parlamenta birojs === Parlamenta birojs ir koleģiāla institūcija, kas organizē parlamenta darbu. Tajā ietilpst parlamenta priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, komiteju priekšsēdētāji, frakciju pārstāvji un citi reglamentā noteiktie locekļi. Birojs sagatavo plenārsēžu darba kārtību, koordinē komiteju darbu, lemj par likumprojektu virzību un risina parlamenta iekšējās organizācijas jautājumus. === Komitejas === Parlamenta komitejas sagatavo likumprojektus izskatīšanai plenārsēdēs, kontrolē valdības un valsts iestāžu darbu savās kompetences jomās un analizē politikas īstenošanu. Gruzijas parlamentā darbojas komitejas, kas atbild par juridiskajiem jautājumiem, cilvēktiesībām, aizsardzību un drošību, ārlietām, Eiropas integrāciju, finansēm un budžetu, izglītību, veselību, reģionālo politiku, ekonomiku, vides aizsardzību un citām nozarēm. Komiteju sēdēs notiek būtiska daļa parlamenta darba, jo tieši komitejās tiek detalizēti apspriesti likumprojekti, priekšlikumi un valdības pārstāvju ziņojumi. === Frakcijas un politiskās grupas === Parlamentā ievēlētie deputāti var veidot frakcijas un politiskās grupas. Frakcijas parasti tiek veidotas pēc partiju piederības un ir galvenais politiskās koordinācijas instruments parlamentā. Frakcijas izvirza pārstāvjus komitejās, piedalās likumdošanas darba organizēšanā, formulē politiskās pozīcijas un piedalās debatēs par valdības politiku. Deputāti, kuri nepieder nevienai frakcijai, darbojas kā neatkarīgi parlamenta locekļi vai pie frakcijām nepiederoši deputāti. == Parlamenta funkcijas == === Likumdošana === Gruzijas parlamenta galvenā funkcija ir likumu pieņemšana. Likumdošanas iniciatīvas tiesības ir parlamenta deputātiem, valdībai, Valsts prezidentam konstitūcijā noteiktajos gadījumos, kā arī citām institūcijām un pilsoņu grupām, ja to paredz likums. Likumprojekti tiek izskatīti vairākos lasījumos. Vispirms tos analizē attiecīgās komitejas, pēc tam tie tiek apspriesti plenārsēdēs. Deputāti var iesniegt priekšlikumus, grozījumus un alternatīvus likumprojektus. Parlaments pieņem konstitucionālos likumus, organiskos likumus, parastos likumus, rezolūcijas, deklarācijas, lēmumus un citus aktus. === Valsts budžeta pieņemšana === Parlaments katru gadu izskata un apstiprina valsts budžetu. Budžeta projektu parlamentam iesniedz valdība. Budžeta izskatīšana ir viens no svarīgākajiem parlamenta darba posmiem, jo tajā tiek noteiktas valsts finanšu prioritātes nākamajam gadam. Budžeta apspriešanā īpaša loma ir Finanšu un budžeta komitejai. Deputāti analizē valdības piedāvātos izdevumus, ieņēmumus, nodokļu politiku, sociālos maksājumus, aizsardzības finansējumu, pašvaldību finanses un valsts investīciju projektus. Budžeta neapstiprināšana var izraisīt politisku krīzi, jo tā parasti nozīmē parlamenta neuzticību valdības finanšu politikai. === Valdības kontrole === Gruzijas parlaments kontrolē valdības darbību. Deputāti var uzdot jautājumus ministriem, pieprasīt informāciju no valsts institūcijām, rīkot komiteju sēdes ar amatpersonu piedalīšanos un pieprasīt valdības locekļu paskaidrojumus. Parlaments var izteikt neuzticību valdībai konstitūcijā noteiktajā kārtībā. Tāpat parlaments izskata Ministru prezidenta un ministru ziņojumus par valdības darbu. Parlamentārā kontrole tiek īstenota arī caur pagaidu izmeklēšanas komisijām, kuras var izveidot īpašu jautājumu izmeklēšanai. === Amatpersonu ievēlēšana un apstiprināšana === Gruzijas parlaments piedalās vairāku augstāko valsts amatpersonu ievēlēšanā, apstiprināšanā vai iecelšanā. Parlamentam ir būtiska loma valdības apstiprināšanā, jo Ministru prezidentam un ministru kabinetam nepieciešama parlamenta uzticība. Parlaments piedalās arī tiesu varas, centrālās vēlēšanu administrācijas, valsts kontroles, nacionālo regulatoru un citu institūciju amatpersonu iecelšanas procesos, ja to paredz konstitūcija un likumi. === Starptautiskie līgumi === Parlaments ratificē, denonsē vai citādi apstiprina starptautiskos līgumus, ja tie attiecas uz jautājumiem, kuriem nepieciešams parlamenta lēmums. Īpaši nozīmīgi ir līgumi, kas skar valsts drošību, robežas, dalību starptautiskajās organizācijās, aizsardzības saistības, finanšu jautājumus un cilvēktiesības. Gruzijas parlamentam ir nozīmīga loma valsts Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas procesā. Parlamentā darbojas Eiropas integrācijas komiteja un ārlietu struktūras, kas strādā ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]], [[NATO]] un citu starptautisko organizāciju jautājumiem. === Starptautiskā parlamentārā sadarbība === Gruzijas parlaments sadarbojas ar citu valstu parlamentiem, starptautiskajām parlamentārajām organizācijām un starpparlamentu asamblejām. Deputāti piedalās sadarbības grupās ar ārvalstu parlamentiem un pārstāv Gruziju starptautiskās parlamentārās delegācijās. Parlamentam ir īpaši ciešas saites ar Eiropas valstu parlamentiem, Baltijas valstīm, Ukrainu, Poliju, ASV Kongresu un Eiropas Parlamentu. Ārpolitikas jautājumi parlamentā bieži ir saistīti ar Gruzijas teritoriālo integritāti, Krievijas okupācijas politiku, Eiropas integrāciju un drošības politiku. == Parlamenta darba organizācija == Gruzijas parlamenta darbs notiek sesijās. Sesiju laikā tiek rīkotas plenārsēdes, komiteju sēdes, frakciju sanāksmes un biroja sēdes. Plenārsēdēs deputāti pieņem likumus, lemj par valdības jautājumiem, ratificē starptautiskos līgumus un pieņem politiskus paziņojumus. Parlamenta darba valoda ir gruzīnu valoda. Saskaņā ar Gruzijas tiesību sistēmu dokumenti, likumprojekti un parlamenta akti tiek sagatavoti valsts valodā, bet ārpolitikas un starptautiskās sadarbības vajadzībām tiek izmantoti arī tulkojumi angļu un citās valodās. Parlamenta sēdes parasti ir atklātas. Sabiedrība var sekot parlamenta darbam parlamenta mājaslapā, oficiālajās pārraidēs un mediju ziņās. Atsevišķos gadījumos sēdes vai to daļas var būt slēgtas, ja tiek izskatīti valsts noslēpuma, drošības vai citi īpaši aizsargājami jautājumi. == Parlamenta ēka == [[Attēls:Parliament of Georgia in Tbilisi.jpg|thumb|300px|Gruzijas parlamenta ēka Tbilisi, Rustaveli prospektā]] Gruzijas parlamenta galvenā ēka atrodas [[Tbilisi]], [[Šota Rustaveli prospekts|Šota Rustaveli prospektā]] 8. Tā ir viena no nozīmīgākajām Gruzijas valsts pārvaldes ēkām un viens no pazīstamākajiem padomju perioda monumentālās arhitektūras objektiem Tbilisi centrā. Ēku komplekss tika celts 20. gadsimta pirmajā pusē. Tā arhitektūrā izmantoti gan padomju monumentālisma, gan tradicionālās gruzīnu arhitektūras elementi. Ēkas fasādi raksturo masīvas arkas, akmens apdare un monumentāla kompozīcija Rustaveli prospekta virzienā. 1991.—1992. gada politiskās krīzes un bruņoto sadursmju laikā Tbilisi parlamenta ēka tika smagi bojāta. Pēc tam tā tika atjaunota un turpināja kalpot par Gruzijas parlamenta darba vietu. 2012. gadā Gruzijas parlaments tika pārcelts uz jaunu ēku [[Kutaisi]]. Šo pārcelšanu ierosināja prezidenta [[Miheils Saakašvili|Miheila Saakašvili]] administrācija, pamatojot to ar reģionālās attīstības veicināšanu un varas decentralizāciju. Kutaisi parlamenta ēka tika atklāta 2012. gada 26. maijā. Tomēr parlamenta darbs Kutaisi tika kritizēts par praktiskām un finansiālām neērtībām, jo valdība, ministrijas, prezidenta institūcija un lielākā daļa diplomātiskā korpusa atradās Tbilisi. Pēc konstitucionālajām izmaiņām parlaments 2019. gada janvārī pilnībā atgriezās Tbilisi. == Vēsture == === Pirmās parlamentārās institūcijas === Gruzijas parlamentārisma pirmsākumi saistīti ar 20. gadsimta sākumu un Gruzijas neatkarības kustību. Pēc [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma un [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] Kaukāzā sāka veidoties jaunas politiskās institūcijas. 1918. gada 26. maijā tika pasludināta [[Gruzijas Demokrātiskā Republika]]. Tās augstākā pārstāvniecības institūcija sākotnēji bija Gruzijas Nacionālā padome, kas vēlāk tika pārveidota par parlamentu. === Gruzijas Demokrātiskās Republikas parlaments (1918—1921) === Gruzijas Demokrātiskās Republikas laikā parlaments bija centrālā likumdevēja institūcija. Tas pieņēma likumus, kontrolēja valdību un strādāja pie valsts institūciju izveides. 1919. gadā notika Satversmes sapulces vēlēšanas. Satversmes sapulce izstrādāja Gruzijas pirmo demokrātisko konstitūciju, kas tika pieņemta 1921. gada februārī. Šī konstitūcija paredzēja parlamentāru republiku, plašas pilsoniskās brīvības, vietējo pašpārvaldi un sociālās tiesības. Gruzijas demokrātiskās parlamentārās tradīcijas tika pārtrauktas 1921. gada februārī un martā, kad [[Sarkanā armija]] iebruka Gruzijā un valsts tika sovjetizēta. === Padomju periods === Pēc Gruzijas okupācijas un sovjetizācijas neatkarīgais parlaments tika likvidēts. Padomju periodā Gruzijas augstākais formālais likumdevējs bija Gruzijas PSR Augstākā Padome. Lai gan Augstākā Padome oficiāli tika dēvēta par augstāko valsts varas orgānu, faktiskā politiskā vara atradās [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] struktūrās. Vēlēšanas nebija brīvas un konkurētspējīgas, bet deputātu kandidāti tika izvirzīti padomju politiskās sistēmas ietvaros. 1980. gadu beigās, [[perestroika]]s laikā, Augstākā Padome kļuva par vienu no institūcijām, kurā sāka izpausties nacionālās neatkarības kustības spiediens. === Neatkarības atjaunošana === 1990. gada 28. oktobrī Gruzijā notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas padomju perioda beigās. Tajās uzvarēja nacionālās neatkarības spēki, kurus vadīja [[Zviads Gamsahurdija]]. 1991. gada 9. aprīlī Gruzijas Augstākā Padome pasludināja Gruzijas neatkarības atjaunošanu. Šis datums kļuva par vienu no galvenajiem Gruzijas modernās valstiskuma atjaunošanas brīžiem. Pēc neatkarības atjaunošanas Gruzijā sākās politiski nestabils periods, kas ietvēra pilsoņu konfliktus, bruņotu apvērsumu, karus Abhāzijā un Dienvidosetijā, ekonomisku krīzi un valsts institūciju pārbūvi. === 1990. gadu parlaments === Pēc Zviada Gamsahurdijas gāšanas Gruzijā izveidojās jauna politiskā sistēma, kurā nozīmīgu lomu ieguva [[Eduards Ševardnadze]]. 1992. gada vēlēšanās tika ievēlēts jauns parlaments, kas darbojās sarežģītā politiskā, ekonomiskā un drošības situācijā. 1995. gadā tika pieņemta jauna Gruzijas Konstitūcija, kas noteica parlamenta statusu jaunajā valsts iekārtā. Tajā pašā gadā notika parlamenta vēlēšanas, kurās nostiprinājās Ševardnadzes vadītā politiskā sistēma. 1990. gadu parlamenti strādāja pie valsts institūciju nostiprināšanas, likumu saskaņošanas ar neatkarīgas valsts vajadzībām, ekonomiskajām reformām un attiecībām ar starptautiskajām organizācijām. === Rožu revolūcija un parlamenta loma === 2003. gada parlamenta vēlēšanas izraisīja dziļu politisku krīzi. Opozīcija, pilsoniskā sabiedrība un daļa starptautisko novērotāju apšaubīja vēlēšanu rezultātu godīgumu. Protesti pārauga [[Rožu revolūcija|Rožu revolūcijā]]. 2003. gada 22. novembrī protestētāji iegāja parlamenta ēkā Tbilisi, pārtraucot prezidenta Eduarda Ševardnadzes uzrunu. 23. novembrī Ševardnadze atkāpās. Par prezidenta pienākumu izpildītāju kļuva parlamenta priekšsēdētāja [[Nino Burdžanadze]]. Pēc Rožu revolūcijas notika atkārtotas vēlēšanas un sākās reformas, kuras bija saistītas ar korupcijas apkarošanu, valsts pārvaldes pārstrukturēšanu, policijas reformu un rietumniecisku ārpolitikas kursu. === Saakašvili periods === [[Miheils Saakašvili|Miheila Saakašvili]] prezidentūras laikā parlaments bieži tika kritizēts par dominējošās izpildvaras ietekmi un valdošās partijas pārsvaru. Tajā pašā laikā tika pieņemti vairāki nozīmīgi likumi, kas saistīti ar valsts pārvaldi, ekonomikas liberalizāciju, tieslietu reformu un institucionālo modernizāciju. 2008. gada augustā Gruziju satricināja [[Krievijas—Gruzijas karš]]. Pēc kara parlamenta darba kārtībā īpaši nozīmīgi kļuva valsts drošības, okupēto teritoriju, starptautiskās diplomātijas un attiecību ar Krieviju jautājumi. 2010. gadā tika pieņemti konstitucionāli grozījumi, kas pakāpeniski samazināja prezidenta pilnvaras un palielināja parlamenta un valdības lomu. Šie grozījumi pilnībā stājās spēkā pēc 2013. gada prezidenta vēlēšanām. === Parlamenta pārcelšana uz Kutaisi === 2012. gadā parlaments tika pārcelts no Tbilisi uz Kutaisi. Jaunā parlamenta ēka tika uzcelta kā moderns stikla un tērauda komplekss, kas simbolizēja Saakašvili valdības modernizācijas politiku. Pārcelšanai bija politiska un simboliska nozīme. Valdība to skaidroja ar nepieciešamību attīstīt reģionus un samazināt politiskās varas koncentrāciju Tbilisi. Kritiķi norādīja, ka parlamenta atrašanās Kutaisi radīja praktiskas problēmas, jo valdība un citas institūcijas palika galvaspilsētā. No 2012. līdz 2018. gadam parlaments formāli darbojās Kutaisi, lai gan daļa komiteju un politisko sanāksmju notika Tbilisi. 2019. gadā parlaments pilnībā atgriezās Tbilisi. === 2012. gada varas maiņa === 2012. gada parlamenta vēlēšanas kļuva par pirmo mierīgo varas maiņu neatkarīgās Gruzijas vēsturē. Vēlēšanās uzvarēja [[Gruzijas sapnis|Gruzijas sapņa]] koalīcija, kuru vadīja uzņēmējs [[Bidzina Ivanišvili]]. Valdošā [[Apvienotā Nacionālā kustība]] zaudēja vairākumu un pārgāja opozīcijā. Šī varas maiņa būtiski mainīja parlamenta politisko konfigurāciju. Gruzijas sapnis kļuva par dominējošo spēku parlamentā, bet Apvienotā Nacionālā kustība — par galveno opozīcijas partiju. Pēc 2012. gada parlamenta nozīme valsts politiskajā sistēmā pieauga, jo Gruzija pakāpeniski pārgāja no prezidentālas uz parlamentārāku pārvaldes modeli. === 2016. gada parlaments === 2016. gada parlamenta vēlēšanās Gruzijas sapnis ieguva pārliecinošu vairākumu. Tas ļāva valdošajai partijai virzīt plašas konstitucionālās reformas. 2017. gadā tika pieņemti konstitucionālie grozījumi, kas paredzēja prezidenta tiešo vēlēšanu aizstāšanu ar netiešu ievēlēšanu, parlamenta vēlēšanu sistēmas maiņu un valdības lomas nostiprināšanu. Šīs izmaiņas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Gruzijas politiskās sistēmas pārveides posmiem pēc neatkarības atjaunošanas. === 2020. gada parlaments === 2020. gada parlamenta vēlēšanas notika jauktā sistēmā — daļa deputātu tika ievēlēta pēc proporcionālās sistēmas, daļa vienmandāta apgabalos. Vēlēšanās uzvarēja Gruzijas sapnis, bet opozīcija apstrīdēja rezultātus un sākotnēji boikotēja parlamenta darbu. Krīzes risināšanā iesaistījās [[Eiropas Savienība]] un starptautiskie partneri. Daļa opozīcijas vēlāk ienāca parlamentā, taču politiskā polarizācija saglabājās. 2020.—2024. gada sasaukuma laikā īpaši nozīmīgi bija jautājumi par tiesu reformu, vēlēšanu sistēmu, Eiropas integrāciju, attiecībām ar Krieviju, Ukrainas kara ietekmi un iekšpolitisko polarizāciju. === 2024. gada parlaments === 2024. gada 26. oktobrī notika Gruzijas parlamenta vēlēšanas. Tās bija pirmās regulārās vēlēšanas, kurās visi 150 deputāti tika ievēlēti pēc pilnībā proporcionālas sistēmas. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotajiem rezultātiem uzvarēja partija [[Gruzijas sapnis — Demokrātiskā Gruzija]], iegūstot vairākumu parlamentā. Parlamentā iekļuva arī vairākas opozīcijas apvienības. Vēlēšanas kļuva par vienām no pretrunīgākajām Gruzijas jaunāko laiku vēsturē. Opozīcija un prezidente [[Salome Zurabišvili]] apstrīdēja rezultātu leģitimitāti, bet starptautiskie novērotāji norādīja uz pārkāpumiem, polarizētu vidi, vēlētāju spiedienu un administratīvo resursu izmantošanas problēmām. Valdošā partija un Centrālā vēlēšanu komisija rezultātus atzina par likumīgiem. 11. sasaukuma parlaments pirmo sēdi sanāca 2024. gada 25. novembrī. Opozīcijas daļa boikotēja parlamenta darba sākumu, bet valdošās partijas deputāti ievēlēja parlamenta vadību. Šalva Papuašvili tika atkārtoti ievēlēts par parlamenta priekšsēdētāju. == Gruzijas parlamenta sasaukumi pēc neatkarības atjaunošanas == === 1990. gada Augstākā Padome === 1990. gada vēlēšanās ievēlētā Augstākā Padome kļuva par institūciju, kas 1991. gada 9. aprīlī pasludināja Gruzijas neatkarības atjaunošanu. Tās priekšsēdētājs bija [[Zviads Gamsahurdija]], kurš vēlāk kļuva par pirmo neatkarīgās Gruzijas prezidentu. === 1992. gada parlaments === 1992. gada parlamenta vēlēšanas notika pēc politiskās krīzes un Gamsahurdijas gāšanas. Šajā laikā Gruzijas politiskajā dzīvē dominēja Valsts padome un Eduards Ševardnadze. Parlaments strādāja pilsoņu konfliktu un valsts institūciju atjaunošanas apstākļos. === 1995. gada parlaments === 1995. gada parlamenta vēlēšanas notika pēc jaunās konstitūcijas pieņemšanas. Šis sasaukums nostiprināja Ševardnadzes valdīšanas sistēmu un pieņēma būtiskus likumus neatkarīgas valsts pārvaldes izveidei. === 1999. gada parlaments === 1999. gada parlamentā dominēja Ševardnadzes atbalstītā [[Gruzijas Pilsoņu savienība]]. Tomēr sasaukuma laikā pieauga reformistu un opozīcijas spēku ietekme, tostarp Miheila Saakašvili, Zuraba Žvanijas un Nino Burdžanadzes loma. === 2003. gada parlaments === 2003. gada vēlēšanu rezultāti izraisīja Rožu revolūciju. Vēlēšanas tika plaši apstrīdētas, un pēc Ševardnadzes atkāpšanās notika atkārtotas parlamenta vēlēšanas. === 2004. gada parlaments === 2004. gada sasaukums darbojās pēc Rožu revolūcijas un bija cieši saistīts ar Saakašvili reformu programmu. Valdošā Apvienotā Nacionālā kustība ieguva ļoti lielu vairākumu, bet opozīcijas ietekme bija ierobežota. === 2008. gada parlaments === 2008. gada parlamenta vēlēšanas notika pēc iekšpolitiskās krīzes un ārkārtas prezidenta vēlēšanām. Sasaukuma laikā notika Krievijas—Gruzijas karš, kas būtiski ietekmēja parlamenta darba kārtību. === 2012. gada parlaments === 2012. gada parlamenta vēlēšanas radīja pirmo demokrātisko varas maiņu Gruzijas vēsturē. Gruzijas sapņa koalīcija pārņēma varu no Apvienotās Nacionālās kustības. Šis sasaukums iezīmēja pāreju uz parlamentārāku politisko sistēmu. === 2016. gada parlaments === 2016. gada sasaukumā Gruzijas sapnim bija konstitucionālais vairākums. Tika pieņemti nozīmīgi grozījumi konstitūcijā, kas mainīja prezidenta ievēlēšanas kārtību un nostiprināja parlamenta lomu. === 2020. gada parlaments === 2020. gada sasaukums sākās ar opozīcijas boikotu un politisku krīzi. Tomēr parlamenta darbība turpinājās, un šajā laikā īpaši aktuāli bija jautājumi par tiesu reformu, Eiropas integrāciju un attiecībām ar pilsonisko sabiedrību. === 2024. gada parlaments === 2024. gada sasaukums tika ievēlēts pilnībā proporcionālās vēlēšanās. Tā darbības sākumu pavadīja politiska krīze, opozīcijas boikots un protesti pret vēlēšanu rezultātiem. Valdošā partija Gruzijas sapnis saglabāja parlamenta vairākumu. == Attiecības ar Valsts prezidentu un valdību == Gruzijas politiskajā sistēmā valdība ir atbildīga parlamenta priekšā. Ministru prezidentu apstiprina parlaments, un valdībai nepieciešama parlamenta uzticība. Valsts prezidents pēc konstitucionālajām reformām vairs netiek ievēlēts tiešās tautas vēlēšanās, bet gan īpašā vēlēšanu kolēģijā, kurā piedalās parlamenta deputāti un pašvaldību pārstāvji. Tas vēl vairāk palielināja parlamenta nozīmi valsts politiskajā sistēmā. Parlaments var ietekmēt valdības politiku ar likumdošanas, budžeta, parlamentārās kontroles un uzticības mehānismiem. Savukārt valdība ir galvenais likumprojektu un budžeta iniciators. == Gruzijas parlaments un Eiropas integrācija == Gruzijas parlamenta darbībā nozīmīgu vietu ieņem Eiropas integrācijas jautājumi. Kopš 2000. gadiem Gruzija ir deklarējusi mērķi tuvināties [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]] un [[NATO]]. Parlaments ratificēja Gruzijas un Eiropas Savienības Asociācijas līgumu, piedalījās likumu saskaņošanā ar ES tiesībām un veidoja institucionālu sadarbību ar Eiropas Parlamentu. 2023. gadā Gruzijai tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss. Pēc tam parlamenta darba kārtībā būtiski kļuva jautājumi par tiesu neatkarību, korupcijas apkarošanu, cilvēktiesībām, mediju brīvību un politiskās polarizācijas mazināšanu. 2024.—2025. gadā Gruzijas un ES attiecības pasliktinājās saistībā ar iekšpolitiskajām krīzēm, vēlēšanu strīdiem, protestiem un likumiem, kurus kritizēja Eiropas institūcijas un pilsoniskā sabiedrība. == Gruzijas parlaments un okupētās teritorijas == Gruzijas parlamenta politiskajā darbā pastāvīgi nozīmīga tēma ir [[Abhāzija]] un [[Dienvidosetija]], kuras Gruzija uzskata par Krievijas okupētām teritorijām. Parlaments pieņem rezolūcijas, deklarācijas un likumus, kas saistīti ar šo teritoriju statusu, cilvēktiesībām, bēgļiem un starptautisko reakciju. Pēc 2008. gada kara Gruzijas parlaments pieņēma vairākus aktus, kuros Krievijas militārā klātbūtne Abhāzijā un Dienvidosetijā tika nosaukta par okupāciju. Šī pozīcija kļuva par Gruzijas ārpolitikas un parlamentārās diplomātijas centrālo elementu. == Nosaukums == Gruzīnu valodā parlamenta nosaukums ir '''საქართველოს პარლამენტი''' — ''Sakartvelos parlamenti''. Vārds ''Sakartvelo'' nozīmē Gruziju, bet ''parlamenti'' ir aizguvums no Eiropas politiskās terminoloģijas. Latviešu valodā lieto nosaukumu '''Gruzijas parlaments'''. Pēc Gruzijas valdības ierosinājuma vairākās valodās oficiālajā lietojumā nostiprinājās nosaukums “Gruzija”, aizstājot agrāk plaši lietoto formu “Georgija” vai “Georgia” atkarībā no valodas. == Interesanti fakti == Gruzijas parlaments divas reizes īsā laikā bija saistīts ar prezidenta pienākumu nodošanu parlamenta priekšsēdētājai [[Nino Burdžanadze]] — 2003. gadā pēc Eduarda Ševardnadzes atkāpšanās un 2007. gadā pēc Miheila Saakašvili atkāpšanās pirms ārkārtas prezidenta vēlēšanām. 2003. gada Rožu revolūcijas laikā parlamenta ēka Tbilisi kļuva par galveno politisko notikumu vietu, jo protestētāju ieiešana sēžu zālē simboliski noslēdza Ševardnadzes valdīšanas periodu. No 2012. līdz 2018. gadam Gruzijas parlaments darbojās Kutaisi, lai gan lielākā daļa valsts pārvaldes institūciju atradās Tbilisi. Kutaisi parlamenta ēka tika uzcelta vietā, kur agrāk atradās padomju kara memoriāls. Memoriāla demontāžas laikā 2009. gadā notika sprādziens, kurā gāja bojā divi cilvēki. Gruzijas parlamenta ēka Tbilisi atrodas Rustaveli prospektā — vienā no politiski un simboliski nozīmīgākajām ielām valstī, kur regulāri notikušas demonstrācijas, protesti un valsts svētku pasākumi. == Skatīt arī == * [[Gruzijas politika]] * [[Gruzijas prezidents]] * [[Gruzijas premjerministrs]] * [[Gruzijas Konstitūcija]] * [[Rožu revolūcija]] * [[Gruzijas sapnis — Demokrātiskā Gruzija]] * [[Apvienotā Nacionālā kustība]] * [[2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanas]] * [[Krievijas—Gruzijas karš]] * [[Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="constitution">[https://matsne.gov.ge/en/document/view/30346 Constitution of Georgia], Legislative Herald of Georgia.</ref> <ref name="parliament">[https://www.parliament.ge/en Parliament of Georgia — official website].</ref> <ref name="rules">[https://matsne.gov.ge/en/document/view/4401423 Rules of Procedure of the Parliament of Georgia], Legislative Herald of Georgia.</ref> <ref name="speaker2024">[https://1tv.ge/lang/en/news/shalva-papuashvili-re-elected-as-parliament-speaker/ Shalva Papuashvili re-elected as Parliament Speaker], Georgian Public Broadcaster, 25.11.2024.</ref> <ref name="cec2024">[https://civil.ge/archives/635951 Amid Brawls and Protests, CEC Announces Final Results], Civil Georgia, 17.11.2024.</ref> <ref name="firstsession2024">[https://civil.ge/archives/637819 GD Majority Elects Parliament Speaker, Deputy Speakers and Committee Chairs], Civil Georgia, 25.11.2024.</ref> <ref name="reuters2024">[https://www.reuters.com/world/europe/georgian-ruling-party-defies-protests-boycott-re-open-parliament-after-disputed-2024-11-25/ Georgian ruling party defies protests, boycott to re-open parliament after disputed election], Reuters, 25.11.2024.</ref> <ref name="ap2024">[https://apnews.com/article/1cf767b6fb6ca0fc1584191df6b66b8c Georgia's newly elected parliament opens its first session with opposition boycotting], Associated Press, 25.11.2024.</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.parliament.ge Gruzijas parlamenta oficiālā mājaslapa] * [https://matsne.gov.ge/en/document/view/30346 Gruzijas Konstitūcija] * [https://matsne.gov.ge/en/document/view/4401423 Gruzijas parlamenta reglaments] * [https://cesko.ge Gruzijas Centrālā vēlēšanu komisija] {{Gruzijas politika}} [[Kategorija:Gruzijas parlaments| ]] [[Kategorija:Gruzijas politika]] [[Kategorija:Vienpalātas parlamenti]] [[Kategorija:Nacionālie parlamenti]] [[Kategorija:Tbilisi]] [[Kategorija:Gruzijas valsts iestādes]] 4aa6547ph243e3wx8e6d7tg5piqd078 4466407 4466405 2026-05-10T21:07:18Z Votre Provocateur 111653 4466407 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Gruzijas parlaments | native_name = საქართველოს პარლამენტი | legislature = [[11. Gruzijas parlaments]] | coa_pic = Greater coat of arms of Georgia.svg | session_room = Parliament of Georgia in Tbilisi.jpg | house_type = Vienpalātas parlaments | leader1_type = [[Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs|Priekšsēdētājs]] | leader1 = [[Šalva Papuašvili]] | party1 = [[Gruzijas sapnis — Demokrātiskā Gruzija|Gruzijas sapnis]] | election1 = {{dat|2024|11|25|ģ|bez}} | members = 150 | structure1 = | structure1_res = 250px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * '''Valdošā partija''' ** [[Gruzijas sapnis — Demokrātiskā Gruzija]] * '''Opozīcija''' ** [[Koalīcija pārmaiņām]] ** [[Vienotība — Nacionālā kustība]] ** [[Spēcīga Gruzija]] ** [[Gaharija par Gruziju]] | voting_system1 = [[Proporcionālā vēlēšanu sistēma]] | last_election1 = [[2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanas|2024. gada 26. oktobris]] | next_election1 = 2028 | meeting_place = {{vieta|Gruzija|Tbilisi|Gruzijas parlamenta ēka}} | website = {{URL|https://www.parliament.ge}} }} '''Gruzijas parlaments''' ({{val|ka|საქართველოს პარლამენტი}}, ''Sakartvelos parlamenti'') ir [[Gruzija|Gruzijas]] augstākais pārstāvniecības orgāns un likumdevējs. Saskaņā ar [[Gruzijas Konstitūcija|Gruzijas Konstitūciju]] parlaments īsteno likumdošanas varu, nosaka valsts iekšpolitikas un ārpolitikas galvenos virzienus, kontrolē valdības darbību un īsteno citas konstitūcijā noteiktās pilnvaras. Gruzijas parlaments ir vienpalātas parlaments, kurā ir 150 deputāti. Deputātus ievēlē uz četriem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Kopš 2024. gada parlamenta vēlēšanām visi deputāti tiek ievēlēti pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas. Pašlaik darbojas 11. Gruzijas parlaments, kas tika ievēlēts 2024. gada 26. oktobra parlamenta vēlēšanās un pirmo sēdi sanāca 2024. gada 25. novembrī. Parlamenta priekšsēdētājs ir [[Šalva Papuašvili]] no partijas [[Gruzijas sapnis — Demokrātiskā Gruzija]]. == Konstitucionālais statuss == Gruzijas Konstitūcija nosaka, ka parlaments ir valsts augstākais pārstāvniecības orgāns. Tas pieņem likumus, apstiprina valsts budžetu, kontrolē valdību, nosaka valsts politikas pamatvirzienus un piedalās augstāko amatpersonu iecelšanā. Parlamenta darbību regulē Gruzijas Konstitūcija, Gruzijas parlamenta reglaments un citi normatīvie akti. Parlamenta pilnvaras sākas pēc jaunievēlētā parlamenta pirmās sēdes, bet iepriekšējā sasaukuma pilnvaras tajā brīdī beidzas. Saskaņā ar konstitucionālo modeli Gruzijā pastāv parlamentāra republika. Valdība ir politiski atbildīga parlamenta priekšā, bet Valsts prezidents pilda galvenokārt reprezentatīvas un konstitucionālas funkcijas. Konstitūcija paredz, ka nākotnē pēc Gruzijas jurisdikcijas atjaunošanas visā valsts teritorijā, tostarp [[Abhāzija|Abhāzijā]] un [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]], varētu tikt izveidots divpalātu parlaments. Līdz tam Gruzijas parlaments darbojas kā vienpalātas likumdevējs. == Vēlēšanu sistēma == Gruzijas parlamenta deputātus ievēlē uz četriem gadiem. Vēlēšanas notiek vispārīgās, brīvās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Ilgu laiku Gruzijā tika izmantota jaukta vēlēšanu sistēma, kur daļa deputātu tika ievēlēta pēc proporcionālās sistēmas, bet daļa — vienmandāta apgabalos. Šī sistēma tika bieži kritizēta, jo vairākuma partijas varēja iegūt nesamērīgi lielu vietu skaitu parlamentā. Pēc konstitucionālajām reformām Gruzija pārgāja uz pilnībā proporcionālu vēlēšanu sistēmu. 2024. gada parlamenta vēlēšanas bija pirmās regulārās parlamenta vēlēšanas, kurās visi 150 deputāti tika ievēlēti pēc proporcionālās sistēmas. Lai politiskā partija vai vēlēšanu apvienība iegūtu vietas parlamentā, tai jāpārvar 5% vēlēšanu barjera. Parlamentā ievēlētie deputāti pārstāv visu valsti, nevis atsevišķus vienmandāta apgabalus. == Parlamenta struktūra == Gruzijas parlamenta darbu organizē parlamenta priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, birojs, komitejas, frakcijas, politiskās grupas un parlamenta administrācija. === Parlamenta priekšsēdētājs === Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs vada parlamenta darbu, reprezentē parlamentu iekšzemē un ārvalstīs, vada plenārsēdes, nodrošina parlamenta reglamenta ievērošanu un koordinē parlamenta institūciju darbību. Priekšsēdētājs ir viena no augstākajām amatpersonām Gruzijas valsts iekārtā. Viņš pārstāv parlamentu attiecībās ar Valsts prezidentu, valdību, Konstitucionālo tiesu, ārvalstu parlamentiem un starptautiskajām organizācijām. Kopš 2021. gada 29. decembra Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs ir [[Šalva Papuašvili]]. Pēc 2024. gada vēlēšanām viņš tika atkārtoti ievēlēts šajā amatā 2024. gada 25. novembrī. === Parlamenta birojs === Parlamenta birojs ir koleģiāla institūcija, kas organizē parlamenta darbu. Tajā ietilpst parlamenta priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, komiteju priekšsēdētāji, frakciju pārstāvji un citi reglamentā noteiktie locekļi. Birojs sagatavo plenārsēžu darba kārtību, koordinē komiteju darbu, lemj par likumprojektu virzību un risina parlamenta iekšējās organizācijas jautājumus. === Komitejas === Parlamenta komitejas sagatavo likumprojektus izskatīšanai plenārsēdēs, kontrolē valdības un valsts iestāžu darbu savās kompetences jomās un analizē politikas īstenošanu. Gruzijas parlamentā darbojas komitejas, kas atbild par juridiskajiem jautājumiem, cilvēktiesībām, aizsardzību un drošību, ārlietām, Eiropas integrāciju, finansēm un budžetu, izglītību, veselību, reģionālo politiku, ekonomiku, vides aizsardzību un citām nozarēm. Komiteju sēdēs notiek būtiska daļa parlamenta darba, jo tieši komitejās tiek detalizēti apspriesti likumprojekti, priekšlikumi un valdības pārstāvju ziņojumi. === Frakcijas un politiskās grupas === Parlamentā ievēlētie deputāti var veidot frakcijas un politiskās grupas. Frakcijas parasti tiek veidotas pēc partiju piederības un ir galvenais politiskās koordinācijas instruments parlamentā. Frakcijas izvirza pārstāvjus komitejās, piedalās likumdošanas darba organizēšanā, formulē politiskās pozīcijas un piedalās debatēs par valdības politiku. Deputāti, kuri nepieder nevienai frakcijai, darbojas kā neatkarīgi parlamenta locekļi vai pie frakcijām nepiederoši deputāti. == Parlamenta funkcijas == === Likumdošana === Gruzijas parlamenta galvenā funkcija ir likumu pieņemšana. Likumdošanas iniciatīvas tiesības ir parlamenta deputātiem, valdībai, Valsts prezidentam konstitūcijā noteiktajos gadījumos, kā arī citām institūcijām un pilsoņu grupām, ja to paredz likums. Likumprojekti tiek izskatīti vairākos lasījumos. Vispirms tos analizē attiecīgās komitejas, pēc tam tie tiek apspriesti plenārsēdēs. Deputāti var iesniegt priekšlikumus, grozījumus un alternatīvus likumprojektus. Parlaments pieņem konstitucionālos likumus, organiskos likumus, parastos likumus, rezolūcijas, deklarācijas, lēmumus un citus aktus. === Valsts budžeta pieņemšana === Parlaments katru gadu izskata un apstiprina valsts budžetu. Budžeta projektu parlamentam iesniedz valdība. Budžeta izskatīšana ir viens no svarīgākajiem parlamenta darba posmiem, jo tajā tiek noteiktas valsts finanšu prioritātes nākamajam gadam. Budžeta apspriešanā īpaša loma ir Finanšu un budžeta komitejai. Deputāti analizē valdības piedāvātos izdevumus, ieņēmumus, nodokļu politiku, sociālos maksājumus, aizsardzības finansējumu, pašvaldību finanses un valsts investīciju projektus. Budžeta neapstiprināšana var izraisīt politisku krīzi, jo tā parasti nozīmē parlamenta neuzticību valdības finanšu politikai. === Valdības kontrole === Gruzijas parlaments kontrolē valdības darbību. Deputāti var uzdot jautājumus ministriem, pieprasīt informāciju no valsts institūcijām, rīkot komiteju sēdes ar amatpersonu piedalīšanos un pieprasīt valdības locekļu paskaidrojumus. Parlaments var izteikt neuzticību valdībai konstitūcijā noteiktajā kārtībā. Tāpat parlaments izskata Ministru prezidenta un ministru ziņojumus par valdības darbu. Parlamentārā kontrole tiek īstenota arī caur pagaidu izmeklēšanas komisijām, kuras var izveidot īpašu jautājumu izmeklēšanai. === Amatpersonu ievēlēšana un apstiprināšana === Gruzijas parlaments piedalās vairāku augstāko valsts amatpersonu ievēlēšanā, apstiprināšanā vai iecelšanā. Parlamentam ir būtiska loma valdības apstiprināšanā, jo Ministru prezidentam un ministru kabinetam nepieciešama parlamenta uzticība. Parlaments piedalās arī tiesu varas, centrālās vēlēšanu administrācijas, valsts kontroles, nacionālo regulatoru un citu institūciju amatpersonu iecelšanas procesos, ja to paredz konstitūcija un likumi. === Starptautiskie līgumi === Parlaments ratificē, denonsē vai citādi apstiprina starptautiskos līgumus, ja tie attiecas uz jautājumiem, kuriem nepieciešams parlamenta lēmums. Īpaši nozīmīgi ir līgumi, kas skar valsts drošību, robežas, dalību starptautiskajās organizācijās, aizsardzības saistības, finanšu jautājumus un cilvēktiesības. Gruzijas parlamentam ir nozīmīga loma valsts Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas procesā. Parlamentā darbojas Eiropas integrācijas komiteja un ārlietu struktūras, kas strādā ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]], [[NATO]] un citu starptautisko organizāciju jautājumiem. === Starptautiskā parlamentārā sadarbība === Gruzijas parlaments sadarbojas ar citu valstu parlamentiem, starptautiskajām parlamentārajām organizācijām un starpparlamentu asamblejām. Deputāti piedalās sadarbības grupās ar ārvalstu parlamentiem un pārstāv Gruziju starptautiskās parlamentārās delegācijās. Parlamentam ir īpaši ciešas saites ar Eiropas valstu parlamentiem, Baltijas valstīm, Ukrainu, Poliju, ASV Kongresu un Eiropas Parlamentu. Ārpolitikas jautājumi parlamentā bieži ir saistīti ar Gruzijas teritoriālo integritāti, Krievijas okupācijas politiku, Eiropas integrāciju un drošības politiku. == Parlamenta darba organizācija == Gruzijas parlamenta darbs notiek sesijās. Sesiju laikā tiek rīkotas plenārsēdes, komiteju sēdes, frakciju sanāksmes un biroja sēdes. Plenārsēdēs deputāti pieņem likumus, lemj par valdības jautājumiem, ratificē starptautiskos līgumus un pieņem politiskus paziņojumus. Parlamenta darba valoda ir gruzīnu valoda. Saskaņā ar Gruzijas tiesību sistēmu dokumenti, likumprojekti un parlamenta akti tiek sagatavoti valsts valodā, bet ārpolitikas un starptautiskās sadarbības vajadzībām tiek izmantoti arī tulkojumi angļu un citās valodās. Parlamenta sēdes parasti ir atklātas. Sabiedrība var sekot parlamenta darbam parlamenta mājaslapā, oficiālajās pārraidēs un mediju ziņās. Atsevišķos gadījumos sēdes vai to daļas var būt slēgtas, ja tiek izskatīti valsts noslēpuma, drošības vai citi īpaši aizsargājami jautājumi. == Parlamenta ēka == Gruzijas parlamenta galvenā ēka atrodas [[Tbilisi]], Šota Rustaveli prospektā 8. Tā ir viena no nozīmīgākajām Gruzijas valsts pārvaldes ēkām un viens no pazīstamākajiem padomju perioda monumentālās arhitektūras objektiem Tbilisi centrā. Ēku komplekss tika celts 20. gadsimta pirmajā pusē. Tā arhitektūrā izmantoti gan padomju monumentālisma, gan tradicionālās gruzīnu arhitektūras elementi. Ēkas fasādi raksturo masīvas arkas, akmens apdare un monumentāla kompozīcija Rustaveli prospekta virzienā. 1991.—1992. gada politiskās krīzes un bruņoto sadursmju laikā Tbilisi parlamenta ēka tika smagi bojāta. Pēc tam tā tika atjaunota un turpināja kalpot par Gruzijas parlamenta darba vietu. 2012. gadā Gruzijas parlaments tika pārcelts uz jaunu ēku [[Kutaisi]]. Šo pārcelšanu ierosināja prezidenta [[Miheils Saakašvili|Miheila Saakašvili]] administrācija, pamatojot to ar reģionālās attīstības veicināšanu un varas decentralizāciju. Kutaisi parlamenta ēka tika atklāta 2012. gada 26. maijā. Tomēr parlamenta darbs Kutaisi tika kritizēts par praktiskām un finansiālām neērtībām, jo valdība, ministrijas, prezidenta institūcija un lielākā daļa diplomātiskā korpusa atradās Tbilisi. Pēc konstitucionālajām izmaiņām parlaments 2019. gada janvārī pilnībā atgriezās Tbilisi. == Vēsture == === Pirmās parlamentārās institūcijas === Gruzijas parlamentārisma pirmsākumi saistīti ar 20. gadsimta sākumu un Gruzijas neatkarības kustību. Pēc [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma un [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] Kaukāzā sāka veidoties jaunas politiskās institūcijas. 1918. gada 26. maijā tika pasludināta [[Gruzijas Demokrātiskā Republika]]. Tās augstākā pārstāvniecības institūcija sākotnēji bija Gruzijas Nacionālā padome, kas vēlāk tika pārveidota par parlamentu. === Gruzijas Demokrātiskās Republikas parlaments (1918—1921) === Gruzijas Demokrātiskās Republikas laikā parlaments bija centrālā likumdevēja institūcija. Tas pieņēma likumus, kontrolēja valdību un strādāja pie valsts institūciju izveides. 1919. gadā notika Satversmes sapulces vēlēšanas. Satversmes sapulce izstrādāja Gruzijas pirmo demokrātisko konstitūciju, kas tika pieņemta 1921. gada februārī. Šī konstitūcija paredzēja parlamentāru republiku, plašas pilsoniskās brīvības, vietējo pašpārvaldi un sociālās tiesības. Gruzijas demokrātiskās parlamentārās tradīcijas tika pārtrauktas 1921. gada februārī un martā, kad [[Sarkanā armija]] iebruka Gruzijā un valsts tika sovjetizēta. === Padomju periods === Pēc Gruzijas okupācijas un sovjetizācijas neatkarīgais parlaments tika likvidēts. Padomju periodā Gruzijas augstākais formālais likumdevējs bija Gruzijas PSR Augstākā Padome. Lai gan Augstākā Padome oficiāli tika dēvēta par augstāko valsts varas orgānu, faktiskā politiskā vara atradās [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] struktūrās. Vēlēšanas nebija brīvas un konkurētspējīgas, bet deputātu kandidāti tika izvirzīti padomju politiskās sistēmas ietvaros. 1980. gadu beigās, [[perestroika]]s laikā, Augstākā Padome kļuva par vienu no institūcijām, kurā sāka izpausties nacionālās neatkarības kustības spiediens. === Neatkarības atjaunošana === 1990. gada 28. oktobrī Gruzijā notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas padomju perioda beigās. Tajās uzvarēja nacionālās neatkarības spēki, kurus vadīja [[Zviads Gamsahurdija]]. 1991. gada 9. aprīlī Gruzijas Augstākā Padome pasludināja Gruzijas neatkarības atjaunošanu. Šis datums kļuva par vienu no galvenajiem Gruzijas modernās valstiskuma atjaunošanas brīžiem. Pēc neatkarības atjaunošanas Gruzijā sākās politiski nestabils periods, kas ietvēra pilsoņu konfliktus, bruņotu apvērsumu, karus Abhāzijā un Dienvidosetijā, ekonomisku krīzi un valsts institūciju pārbūvi. === 1990. gadu parlaments === Pēc Zviada Gamsahurdijas gāšanas Gruzijā izveidojās jauna politiskā sistēma, kurā nozīmīgu lomu ieguva [[Eduards Ševardnadze]]. 1992. gada vēlēšanās tika ievēlēts jauns parlaments, kas darbojās sarežģītā politiskā, ekonomiskā un drošības situācijā. 1995. gadā tika pieņemta jauna Gruzijas Konstitūcija, kas noteica parlamenta statusu jaunajā valsts iekārtā. Tajā pašā gadā notika parlamenta vēlēšanas, kurās nostiprinājās Ševardnadzes vadītā politiskā sistēma. 1990. gadu parlamenti strādāja pie valsts institūciju nostiprināšanas, likumu saskaņošanas ar neatkarīgas valsts vajadzībām, ekonomiskajām reformām un attiecībām ar starptautiskajām organizācijām. === Rožu revolūcija un parlamenta loma === 2003. gada parlamenta vēlēšanas izraisīja dziļu politisku krīzi. Opozīcija, pilsoniskā sabiedrība un daļa starptautisko novērotāju apšaubīja vēlēšanu rezultātu godīgumu. Protesti pārauga [[Rožu revolūcija|Rožu revolūcijā]]. 2003. gada 22. novembrī protestētāji iegāja parlamenta ēkā Tbilisi, pārtraucot prezidenta Eduarda Ševardnadzes uzrunu. 23. novembrī Ševardnadze atkāpās. Par prezidenta pienākumu izpildītāju kļuva parlamenta priekšsēdētāja [[Nino Burdžanadze]]. Pēc Rožu revolūcijas notika atkārtotas vēlēšanas un sākās reformas, kuras bija saistītas ar korupcijas apkarošanu, valsts pārvaldes pārstrukturēšanu, policijas reformu un rietumniecisku ārpolitikas kursu. === Saakašvili periods === [[Miheils Saakašvili|Miheila Saakašvili]] prezidentūras laikā parlaments bieži tika kritizēts par dominējošās izpildvaras ietekmi un valdošās partijas pārsvaru. Tajā pašā laikā tika pieņemti vairāki nozīmīgi likumi, kas saistīti ar valsts pārvaldi, ekonomikas liberalizāciju, tieslietu reformu un institucionālo modernizāciju. 2008. gada augustā Gruziju satricināja [[Krievijas—Gruzijas karš]]. Pēc kara parlamenta darba kārtībā īpaši nozīmīgi kļuva valsts drošības, okupēto teritoriju, starptautiskās diplomātijas un attiecību ar Krieviju jautājumi. 2010. gadā tika pieņemti konstitucionāli grozījumi, kas pakāpeniski samazināja prezidenta pilnvaras un palielināja parlamenta un valdības lomu. Šie grozījumi pilnībā stājās spēkā pēc 2013. gada prezidenta vēlēšanām. === Parlamenta pārcelšana uz Kutaisi === 2012. gadā parlaments tika pārcelts no Tbilisi uz Kutaisi. Jaunā parlamenta ēka tika uzcelta kā moderns stikla un tērauda komplekss, kas simbolizēja Saakašvili valdības modernizācijas politiku. Pārcelšanai bija politiska un simboliska nozīme. Valdība to skaidroja ar nepieciešamību attīstīt reģionus un samazināt politiskās varas koncentrāciju Tbilisi. Kritiķi norādīja, ka parlamenta atrašanās Kutaisi radīja praktiskas problēmas, jo valdība un citas institūcijas palika galvaspilsētā. No 2012. līdz 2018. gadam parlaments formāli darbojās Kutaisi, lai gan daļa komiteju un politisko sanāksmju notika Tbilisi. 2019. gadā parlaments pilnībā atgriezās Tbilisi. === 2012. gada varas maiņa === 2012. gada parlamenta vēlēšanas kļuva par pirmo mierīgo varas maiņu neatkarīgās Gruzijas vēsturē. Vēlēšanās uzvarēja [[Gruzijas sapnis|Gruzijas sapņa]] koalīcija, kuru vadīja uzņēmējs [[Bidzina Ivanišvili]]. Valdošā [[Apvienotā Nacionālā kustība]] zaudēja vairākumu un pārgāja opozīcijā. Šī varas maiņa būtiski mainīja parlamenta politisko konfigurāciju. Gruzijas sapnis kļuva par dominējošo spēku parlamentā, bet Apvienotā Nacionālā kustība — par galveno opozīcijas partiju. Pēc 2012. gada parlamenta nozīme valsts politiskajā sistēmā pieauga, jo Gruzija pakāpeniski pārgāja no prezidentālas uz parlamentārāku pārvaldes modeli. === 2016. gada parlaments === 2016. gada parlamenta vēlēšanās Gruzijas sapnis ieguva pārliecinošu vairākumu. Tas ļāva valdošajai partijai virzīt plašas konstitucionālās reformas. 2017. gadā tika pieņemti konstitucionālie grozījumi, kas paredzēja prezidenta tiešo vēlēšanu aizstāšanu ar netiešu ievēlēšanu, parlamenta vēlēšanu sistēmas maiņu un valdības lomas nostiprināšanu. Šīs izmaiņas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Gruzijas politiskās sistēmas pārveides posmiem pēc neatkarības atjaunošanas. === 2020. gada parlaments === 2020. gada parlamenta vēlēšanas notika jauktā sistēmā — daļa deputātu tika ievēlēta pēc proporcionālās sistēmas, daļa vienmandāta apgabalos. Vēlēšanās uzvarēja Gruzijas sapnis, bet opozīcija apstrīdēja rezultātus un sākotnēji boikotēja parlamenta darbu. Krīzes risināšanā iesaistījās [[Eiropas Savienība]] un starptautiskie partneri. Daļa opozīcijas vēlāk ienāca parlamentā, taču politiskā polarizācija saglabājās. 2020.—2024. gada sasaukuma laikā īpaši nozīmīgi bija jautājumi par tiesu reformu, vēlēšanu sistēmu, Eiropas integrāciju, attiecībām ar Krieviju, Ukrainas kara ietekmi un iekšpolitisko polarizāciju. === 2024. gada parlaments === 2024. gada 26. oktobrī notika Gruzijas parlamenta vēlēšanas. Tās bija pirmās regulārās vēlēšanas, kurās visi 150 deputāti tika ievēlēti pēc pilnībā proporcionālas sistēmas. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotajiem rezultātiem uzvarēja partija [[Gruzijas sapnis — Demokrātiskā Gruzija]], iegūstot vairākumu parlamentā. Parlamentā iekļuva arī vairākas opozīcijas apvienības. Vēlēšanas kļuva par vienām no pretrunīgākajām Gruzijas jaunāko laiku vēsturē. Opozīcija un prezidente [[Salome Zurabišvili]] apstrīdēja rezultātu leģitimitāti, bet starptautiskie novērotāji norādīja uz pārkāpumiem, polarizētu vidi, vēlētāju spiedienu un administratīvo resursu izmantošanas problēmām. Valdošā partija un Centrālā vēlēšanu komisija rezultātus atzina par likumīgiem. 11. sasaukuma parlaments pirmo sēdi sanāca 2024. gada 25. novembrī. Opozīcijas daļa boikotēja parlamenta darba sākumu, bet valdošās partijas deputāti ievēlēja parlamenta vadību. Šalva Papuašvili tika atkārtoti ievēlēts par parlamenta priekšsēdētāju. == Gruzijas parlamenta sasaukumi pēc neatkarības atjaunošanas == === 1990. gada Augstākā Padome === 1990. gada vēlēšanās ievēlētā Augstākā Padome kļuva par institūciju, kas 1991. gada 9. aprīlī pasludināja Gruzijas neatkarības atjaunošanu. Tās priekšsēdētājs bija [[Zviads Gamsahurdija]], kurš vēlāk kļuva par pirmo neatkarīgās Gruzijas prezidentu. === 1992. gada parlaments === 1992. gada parlamenta vēlēšanas notika pēc politiskās krīzes un Gamsahurdijas gāšanas. Šajā laikā Gruzijas politiskajā dzīvē dominēja Valsts padome un Eduards Ševardnadze. Parlaments strādāja pilsoņu konfliktu un valsts institūciju atjaunošanas apstākļos. === 1995. gada parlaments === 1995. gada parlamenta vēlēšanas notika pēc jaunās konstitūcijas pieņemšanas. Šis sasaukums nostiprināja Ševardnadzes valdīšanas sistēmu un pieņēma būtiskus likumus neatkarīgas valsts pārvaldes izveidei. === 1999. gada parlaments === 1999. gada parlamentā dominēja Ševardnadzes atbalstītā [[Gruzijas Pilsoņu savienība]]. Tomēr sasaukuma laikā pieauga reformistu un opozīcijas spēku ietekme, tostarp Miheila Saakašvili, Zuraba Žvanijas un Nino Burdžanadzes loma. === 2003. gada parlaments === 2003. gada vēlēšanu rezultāti izraisīja Rožu revolūciju. Vēlēšanas tika plaši apstrīdētas, un pēc Ševardnadzes atkāpšanās notika atkārtotas parlamenta vēlēšanas. === 2004. gada parlaments === 2004. gada sasaukums darbojās pēc Rožu revolūcijas un bija cieši saistīts ar Saakašvili reformu programmu. Valdošā Apvienotā Nacionālā kustība ieguva ļoti lielu vairākumu, bet opozīcijas ietekme bija ierobežota. === 2008. gada parlaments === 2008. gada parlamenta vēlēšanas notika pēc iekšpolitiskās krīzes un ārkārtas prezidenta vēlēšanām. Sasaukuma laikā notika Krievijas—Gruzijas karš, kas būtiski ietekmēja parlamenta darba kārtību. === 2012. gada parlaments === 2012. gada parlamenta vēlēšanas radīja pirmo demokrātisko varas maiņu Gruzijas vēsturē. Gruzijas sapņa koalīcija pārņēma varu no Apvienotās Nacionālās kustības. Šis sasaukums iezīmēja pāreju uz parlamentārāku politisko sistēmu. === 2016. gada parlaments === 2016. gada sasaukumā Gruzijas sapnim bija konstitucionālais vairākums. Tika pieņemti nozīmīgi grozījumi konstitūcijā, kas mainīja prezidenta ievēlēšanas kārtību un nostiprināja parlamenta lomu. === 2020. gada parlaments === 2020. gada sasaukums sākās ar opozīcijas boikotu un politisku krīzi. Tomēr parlamenta darbība turpinājās, un šajā laikā īpaši aktuāli bija jautājumi par tiesu reformu, Eiropas integrāciju un attiecībām ar pilsonisko sabiedrību. === 2024. gada parlaments === 2024. gada sasaukums tika ievēlēts pilnībā proporcionālās vēlēšanās. Tā darbības sākumu pavadīja politiska krīze, opozīcijas boikots un protesti pret vēlēšanu rezultātiem. Valdošā partija Gruzijas sapnis saglabāja parlamenta vairākumu. == Attiecības ar Valsts prezidentu un valdību == Gruzijas politiskajā sistēmā valdība ir atbildīga parlamenta priekšā. Ministru prezidentu apstiprina parlaments, un valdībai nepieciešama parlamenta uzticība. Valsts prezidents pēc konstitucionālajām reformām vairs netiek ievēlēts tiešās tautas vēlēšanās, bet gan īpašā vēlēšanu kolēģijā, kurā piedalās parlamenta deputāti un pašvaldību pārstāvji. Tas vēl vairāk palielināja parlamenta nozīmi valsts politiskajā sistēmā. Parlaments var ietekmēt valdības politiku ar likumdošanas, budžeta, parlamentārās kontroles un uzticības mehānismiem. Savukārt valdība ir galvenais likumprojektu un budžeta iniciators. == Gruzijas parlaments un Eiropas integrācija == Gruzijas parlamenta darbībā nozīmīgu vietu ieņem Eiropas integrācijas jautājumi. Kopš 2000. gadiem Gruzija ir deklarējusi mērķi tuvināties [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]] un [[NATO]]. Parlaments ratificēja Gruzijas un Eiropas Savienības Asociācijas līgumu, piedalījās likumu saskaņošanā ar ES tiesībām un veidoja institucionālu sadarbību ar Eiropas Parlamentu. 2023. gadā Gruzijai tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss. Pēc tam parlamenta darba kārtībā būtiski kļuva jautājumi par tiesu neatkarību, korupcijas apkarošanu, cilvēktiesībām, mediju brīvību un politiskās polarizācijas mazināšanu. 2024.—2025. gadā Gruzijas un ES attiecības pasliktinājās saistībā ar iekšpolitiskajām krīzēm, vēlēšanu strīdiem, protestiem un likumiem, kurus kritizēja Eiropas institūcijas un pilsoniskā sabiedrība. == Gruzijas parlaments un okupētās teritorijas == Gruzijas parlamenta politiskajā darbā pastāvīgi nozīmīga tēma ir [[Abhāzija]] un [[Dienvidosetija]], kuras Gruzija uzskata par Krievijas okupētām teritorijām. Parlaments pieņem rezolūcijas, deklarācijas un likumus, kas saistīti ar šo teritoriju statusu, cilvēktiesībām, bēgļiem un starptautisko reakciju. Pēc 2008. gada kara Gruzijas parlaments pieņēma vairākus aktus, kuros Krievijas militārā klātbūtne Abhāzijā un Dienvidosetijā tika nosaukta par okupāciju. Šī pozīcija kļuva par Gruzijas ārpolitikas un parlamentārās diplomātijas centrālo elementu. == Nosaukums == Gruzīnu valodā parlamenta nosaukums ir საქართველოს პარლამენტი — ''Sakartvelos parlamenti''. Vārds ''Sakartvelo'' nozīmē Gruziju, bet ''parlamenti'' ir aizguvums no Eiropas politiskās terminoloģijas. Latviešu valodā lieto nosaukumu '''Gruzijas parlaments'''. Pēc Gruzijas valdības ierosinājuma vairākās valodās oficiālajā lietojumā nostiprinājās nosaukums “Gruzija”, aizstājot agrāk plaši lietoto formu “Georgija” vai “Georgia” atkarībā no valodas. == Interesanti fakti == Gruzijas parlaments divas reizes īsā laikā bija saistīts ar prezidenta pienākumu nodošanu parlamenta priekšsēdētājai [[Nino Burdžanadze]] — 2003. gadā pēc Eduarda Ševardnadzes atkāpšanās un 2007. gadā pēc Miheila Saakašvili atkāpšanās pirms ārkārtas prezidenta vēlēšanām. 2003. gada Rožu revolūcijas laikā parlamenta ēka Tbilisi kļuva par galveno politisko notikumu vietu, jo protestētāju ieiešana sēžu zālē simboliski noslēdza Ševardnadzes valdīšanas periodu. No 2012. līdz 2018. gadam Gruzijas parlaments darbojās Kutaisi, lai gan lielākā daļa valsts pārvaldes institūciju atradās Tbilisi. Kutaisi parlamenta ēka tika uzcelta vietā, kur agrāk atradās padomju kara memoriāls. Memoriāla demontāžas laikā 2009. gadā notika sprādziens, kurā gāja bojā divi cilvēki. Gruzijas parlamenta ēka Tbilisi atrodas Rustaveli prospektā — vienā no politiski un simboliski nozīmīgākajām ielām valstī, kur regulāri notikušas demonstrācijas, protesti un valsts svētku pasākumi. == Skatīt arī == * [[Gruzijas prezidents]] * [[Gruzijas premjerministrs]] * [[Rožu revolūcija]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="constitution">[https://matsne.gov.ge/en/document/view/30346 Constitution of Georgia], Legislative Herald of Georgia.</ref> <ref name="parliament">[https://www.parliament.ge/en Parliament of Georgia — official website].</ref> <ref name="rules">[https://matsne.gov.ge/en/document/view/4401423 Rules of Procedure of the Parliament of Georgia], Legislative Herald of Georgia.</ref> <ref name="speaker2024">[https://1tv.ge/lang/en/news/shalva-papuashvili-re-elected-as-parliament-speaker/ Shalva Papuashvili re-elected as Parliament Speaker], Georgian Public Broadcaster, 25.11.2024.</ref> <ref name="cec2024">[https://civil.ge/archives/635951 Amid Brawls and Protests, CEC Announces Final Results], Civil Georgia, 17.11.2024.</ref> <ref name="firstsession2024">[https://civil.ge/archives/637819 GD Majority Elects Parliament Speaker, Deputy Speakers and Committee Chairs], Civil Georgia, 25.11.2024.</ref> <ref name="reuters2024">[https://www.reuters.com/world/europe/georgian-ruling-party-defies-protests-boycott-re-open-parliament-after-disputed-2024-11-25/ Georgian ruling party defies protests, boycott to re-open parliament after disputed election], Reuters, 25.11.2024.</ref> <ref name="ap2024">[https://apnews.com/article/1cf767b6fb6ca0fc1584191df6b66b8c Georgia's newly elected parliament opens its first session with opposition boycotting], Associated Press, 25.11.2024.</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.parliament.ge Gruzijas parlamenta oficiālā mājaslapa] * [https://matsne.gov.ge/en/document/view/30346 Gruzijas Konstitūcija] * [https://matsne.gov.ge/en/document/view/4401423 Gruzijas parlamenta reglaments] * [https://cesko.ge Gruzijas Centrālā vēlēšanu komisija] [[Kategorija:Gruzijas parlaments| ]] [[Kategorija:Gruzijas politika]] [[Kategorija:Vienpalātas parlamenti]] [[Kategorija:Nacionālie parlamenti]] [[Kategorija:Tbilisi]] [[Kategorija:Gruzijas valsts iestādes]] iaq062zsm2xsuxn6zkycvva7mlkucwl 4466408 4466407 2026-05-10T21:08:44Z Votre Provocateur 111653 4466408 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Gruzijas parlaments | native_name = საქართველოს პარლამენტი | legislature = | coa_pic = Greater coat of arms of Georgia.svg | session_room = | house_type = Vienpalātas parlaments | leader1_type = Priekšsēdētājs | leader1 = [[Šalva Papuašvili]] | party1 = [[Gruzijas sapnis — Demokrātiskā Gruzija|Gruzijas sapnis]] | election1 = {{dat|2024|11|25|ģ|bez}} | members = 150 | structure1 = | structure1_res = 250px | structure1_alt = | political_groups1 = | voting_system1 = Proporcionālā vēlēšanu sistēma | last_election1 = 2024. gada 26. oktobris | next_election1 = 2028 | meeting_place = | website = {{URL|https://www.parliament.ge}} }} '''Gruzijas parlaments''' ({{val|ka|საქართველოს პარლამენტი}}, ''Sakartvelos parlamenti'') ir [[Gruzija|Gruzijas]] augstākais pārstāvniecības orgāns un likumdevējs. Saskaņā ar [[Gruzijas Konstitūcija|Gruzijas Konstitūciju]] parlaments īsteno likumdošanas varu, nosaka valsts iekšpolitikas un ārpolitikas galvenos virzienus, kontrolē valdības darbību un īsteno citas konstitūcijā noteiktās pilnvaras. Gruzijas parlaments ir vienpalātas parlaments, kurā ir 150 deputāti. Deputātus ievēlē uz četriem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Kopš 2024. gada parlamenta vēlēšanām visi deputāti tiek ievēlēti pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas. Pašlaik darbojas 11. Gruzijas parlaments, kas tika ievēlēts 2024. gada 26. oktobra parlamenta vēlēšanās un pirmo sēdi sanāca 2024. gada 25. novembrī. Parlamenta priekšsēdētājs ir [[Šalva Papuašvili]] no partijas [[Gruzijas sapnis — Demokrātiskā Gruzija]]. == Konstitucionālais statuss == Gruzijas Konstitūcija nosaka, ka parlaments ir valsts augstākais pārstāvniecības orgāns. Tas pieņem likumus, apstiprina valsts budžetu, kontrolē valdību, nosaka valsts politikas pamatvirzienus un piedalās augstāko amatpersonu iecelšanā. Parlamenta darbību regulē Gruzijas Konstitūcija, Gruzijas parlamenta reglaments un citi normatīvie akti. Parlamenta pilnvaras sākas pēc jaunievēlētā parlamenta pirmās sēdes, bet iepriekšējā sasaukuma pilnvaras tajā brīdī beidzas. Saskaņā ar konstitucionālo modeli Gruzijā pastāv parlamentāra republika. Valdība ir politiski atbildīga parlamenta priekšā, bet Valsts prezidents pilda galvenokārt reprezentatīvas un konstitucionālas funkcijas. Konstitūcija paredz, ka nākotnē pēc Gruzijas jurisdikcijas atjaunošanas visā valsts teritorijā, tostarp [[Abhāzija|Abhāzijā]] un [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]], varētu tikt izveidots divpalātu parlaments. Līdz tam Gruzijas parlaments darbojas kā vienpalātas likumdevējs. == Vēlēšanu sistēma == Gruzijas parlamenta deputātus ievēlē uz četriem gadiem. Vēlēšanas notiek vispārīgās, brīvās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Ilgu laiku Gruzijā tika izmantota jaukta vēlēšanu sistēma, kur daļa deputātu tika ievēlēta pēc proporcionālās sistēmas, bet daļa — vienmandāta apgabalos. Šī sistēma tika bieži kritizēta, jo vairākuma partijas varēja iegūt nesamērīgi lielu vietu skaitu parlamentā. Pēc konstitucionālajām reformām Gruzija pārgāja uz pilnībā proporcionālu vēlēšanu sistēmu. 2024. gada parlamenta vēlēšanas bija pirmās regulārās parlamenta vēlēšanas, kurās visi 150 deputāti tika ievēlēti pēc proporcionālās sistēmas. Lai politiskā partija vai vēlēšanu apvienība iegūtu vietas parlamentā, tai jāpārvar 5% vēlēšanu barjera. Parlamentā ievēlētie deputāti pārstāv visu valsti, nevis atsevišķus vienmandāta apgabalus. == Parlamenta struktūra == Gruzijas parlamenta darbu organizē parlamenta priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, birojs, komitejas, frakcijas, politiskās grupas un parlamenta administrācija. === Parlamenta priekšsēdētājs === Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs vada parlamenta darbu, reprezentē parlamentu iekšzemē un ārvalstīs, vada plenārsēdes, nodrošina parlamenta reglamenta ievērošanu un koordinē parlamenta institūciju darbību. Priekšsēdētājs ir viena no augstākajām amatpersonām Gruzijas valsts iekārtā. Viņš pārstāv parlamentu attiecībās ar Valsts prezidentu, valdību, Konstitucionālo tiesu, ārvalstu parlamentiem un starptautiskajām organizācijām. Kopš 2021. gada 29. decembra Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs ir [[Šalva Papuašvili]]. Pēc 2024. gada vēlēšanām viņš tika atkārtoti ievēlēts šajā amatā 2024. gada 25. novembrī. === Parlamenta birojs === Parlamenta birojs ir koleģiāla institūcija, kas organizē parlamenta darbu. Tajā ietilpst parlamenta priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, komiteju priekšsēdētāji, frakciju pārstāvji un citi reglamentā noteiktie locekļi. Birojs sagatavo plenārsēžu darba kārtību, koordinē komiteju darbu, lemj par likumprojektu virzību un risina parlamenta iekšējās organizācijas jautājumus. === Komitejas === Parlamenta komitejas sagatavo likumprojektus izskatīšanai plenārsēdēs, kontrolē valdības un valsts iestāžu darbu savās kompetences jomās un analizē politikas īstenošanu. Gruzijas parlamentā darbojas komitejas, kas atbild par juridiskajiem jautājumiem, cilvēktiesībām, aizsardzību un drošību, ārlietām, Eiropas integrāciju, finansēm un budžetu, izglītību, veselību, reģionālo politiku, ekonomiku, vides aizsardzību un citām nozarēm. Komiteju sēdēs notiek būtiska daļa parlamenta darba, jo tieši komitejās tiek detalizēti apspriesti likumprojekti, priekšlikumi un valdības pārstāvju ziņojumi. === Frakcijas un politiskās grupas === Parlamentā ievēlētie deputāti var veidot frakcijas un politiskās grupas. Frakcijas parasti tiek veidotas pēc partiju piederības un ir galvenais politiskās koordinācijas instruments parlamentā. Frakcijas izvirza pārstāvjus komitejās, piedalās likumdošanas darba organizēšanā, formulē politiskās pozīcijas un piedalās debatēs par valdības politiku. Deputāti, kuri nepieder nevienai frakcijai, darbojas kā neatkarīgi parlamenta locekļi vai pie frakcijām nepiederoši deputāti. == Parlamenta funkcijas == === Likumdošana === Gruzijas parlamenta galvenā funkcija ir likumu pieņemšana. Likumdošanas iniciatīvas tiesības ir parlamenta deputātiem, valdībai, Valsts prezidentam konstitūcijā noteiktajos gadījumos, kā arī citām institūcijām un pilsoņu grupām, ja to paredz likums. Likumprojekti tiek izskatīti vairākos lasījumos. Vispirms tos analizē attiecīgās komitejas, pēc tam tie tiek apspriesti plenārsēdēs. Deputāti var iesniegt priekšlikumus, grozījumus un alternatīvus likumprojektus. Parlaments pieņem konstitucionālos likumus, organiskos likumus, parastos likumus, rezolūcijas, deklarācijas, lēmumus un citus aktus. === Valsts budžeta pieņemšana === Parlaments katru gadu izskata un apstiprina valsts budžetu. Budžeta projektu parlamentam iesniedz valdība. Budžeta izskatīšana ir viens no svarīgākajiem parlamenta darba posmiem, jo tajā tiek noteiktas valsts finanšu prioritātes nākamajam gadam. Budžeta apspriešanā īpaša loma ir Finanšu un budžeta komitejai. Deputāti analizē valdības piedāvātos izdevumus, ieņēmumus, nodokļu politiku, sociālos maksājumus, aizsardzības finansējumu, pašvaldību finanses un valsts investīciju projektus. Budžeta neapstiprināšana var izraisīt politisku krīzi, jo tā parasti nozīmē parlamenta neuzticību valdības finanšu politikai. === Valdības kontrole === Gruzijas parlaments kontrolē valdības darbību. Deputāti var uzdot jautājumus ministriem, pieprasīt informāciju no valsts institūcijām, rīkot komiteju sēdes ar amatpersonu piedalīšanos un pieprasīt valdības locekļu paskaidrojumus. Parlaments var izteikt neuzticību valdībai konstitūcijā noteiktajā kārtībā. Tāpat parlaments izskata Ministru prezidenta un ministru ziņojumus par valdības darbu. Parlamentārā kontrole tiek īstenota arī caur pagaidu izmeklēšanas komisijām, kuras var izveidot īpašu jautājumu izmeklēšanai. === Amatpersonu ievēlēšana un apstiprināšana === Gruzijas parlaments piedalās vairāku augstāko valsts amatpersonu ievēlēšanā, apstiprināšanā vai iecelšanā. Parlamentam ir būtiska loma valdības apstiprināšanā, jo Ministru prezidentam un ministru kabinetam nepieciešama parlamenta uzticība. Parlaments piedalās arī tiesu varas, centrālās vēlēšanu administrācijas, valsts kontroles, nacionālo regulatoru un citu institūciju amatpersonu iecelšanas procesos, ja to paredz konstitūcija un likumi. === Starptautiskie līgumi === Parlaments ratificē, denonsē vai citādi apstiprina starptautiskos līgumus, ja tie attiecas uz jautājumiem, kuriem nepieciešams parlamenta lēmums. Īpaši nozīmīgi ir līgumi, kas skar valsts drošību, robežas, dalību starptautiskajās organizācijās, aizsardzības saistības, finanšu jautājumus un cilvēktiesības. Gruzijas parlamentam ir nozīmīga loma valsts Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas procesā. Parlamentā darbojas Eiropas integrācijas komiteja un ārlietu struktūras, kas strādā ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]], [[NATO]] un citu starptautisko organizāciju jautājumiem. === Starptautiskā parlamentārā sadarbība === Gruzijas parlaments sadarbojas ar citu valstu parlamentiem, starptautiskajām parlamentārajām organizācijām un starpparlamentu asamblejām. Deputāti piedalās sadarbības grupās ar ārvalstu parlamentiem un pārstāv Gruziju starptautiskās parlamentārās delegācijās. Parlamentam ir īpaši ciešas saites ar Eiropas valstu parlamentiem, Baltijas valstīm, Ukrainu, Poliju, ASV Kongresu un Eiropas Parlamentu. Ārpolitikas jautājumi parlamentā bieži ir saistīti ar Gruzijas teritoriālo integritāti, Krievijas okupācijas politiku, Eiropas integrāciju un drošības politiku. == Parlamenta darba organizācija == Gruzijas parlamenta darbs notiek sesijās. Sesiju laikā tiek rīkotas plenārsēdes, komiteju sēdes, frakciju sanāksmes un biroja sēdes. Plenārsēdēs deputāti pieņem likumus, lemj par valdības jautājumiem, ratificē starptautiskos līgumus un pieņem politiskus paziņojumus. Parlamenta darba valoda ir gruzīnu valoda. Saskaņā ar Gruzijas tiesību sistēmu dokumenti, likumprojekti un parlamenta akti tiek sagatavoti valsts valodā, bet ārpolitikas un starptautiskās sadarbības vajadzībām tiek izmantoti arī tulkojumi angļu un citās valodās. Parlamenta sēdes parasti ir atklātas. Sabiedrība var sekot parlamenta darbam parlamenta mājaslapā, oficiālajās pārraidēs un mediju ziņās. Atsevišķos gadījumos sēdes vai to daļas var būt slēgtas, ja tiek izskatīti valsts noslēpuma, drošības vai citi īpaši aizsargājami jautājumi. == Parlamenta ēka == Gruzijas parlamenta galvenā ēka atrodas [[Tbilisi]], Šota Rustaveli prospektā 8. Tā ir viena no nozīmīgākajām Gruzijas valsts pārvaldes ēkām un viens no pazīstamākajiem padomju perioda monumentālās arhitektūras objektiem Tbilisi centrā. Ēku komplekss tika celts 20. gadsimta pirmajā pusē. Tā arhitektūrā izmantoti gan padomju monumentālisma, gan tradicionālās gruzīnu arhitektūras elementi. Ēkas fasādi raksturo masīvas arkas, akmens apdare un monumentāla kompozīcija Rustaveli prospekta virzienā. 1991.—1992. gada politiskās krīzes un bruņoto sadursmju laikā Tbilisi parlamenta ēka tika smagi bojāta. Pēc tam tā tika atjaunota un turpināja kalpot par Gruzijas parlamenta darba vietu. 2012. gadā Gruzijas parlaments tika pārcelts uz jaunu ēku [[Kutaisi]]. Šo pārcelšanu ierosināja prezidenta [[Miheils Saakašvili|Miheila Saakašvili]] administrācija, pamatojot to ar reģionālās attīstības veicināšanu un varas decentralizāciju. Kutaisi parlamenta ēka tika atklāta 2012. gada 26. maijā. Tomēr parlamenta darbs Kutaisi tika kritizēts par praktiskām un finansiālām neērtībām, jo valdība, ministrijas, prezidenta institūcija un lielākā daļa diplomātiskā korpusa atradās Tbilisi. Pēc konstitucionālajām izmaiņām parlaments 2019. gada janvārī pilnībā atgriezās Tbilisi. == Vēsture == === Pirmās parlamentārās institūcijas === Gruzijas parlamentārisma pirmsākumi saistīti ar 20. gadsimta sākumu un Gruzijas neatkarības kustību. Pēc [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma un [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] Kaukāzā sāka veidoties jaunas politiskās institūcijas. 1918. gada 26. maijā tika pasludināta [[Gruzijas Demokrātiskā Republika]]. Tās augstākā pārstāvniecības institūcija sākotnēji bija Gruzijas Nacionālā padome, kas vēlāk tika pārveidota par parlamentu. === Gruzijas Demokrātiskās Republikas parlaments (1918—1921) === Gruzijas Demokrātiskās Republikas laikā parlaments bija centrālā likumdevēja institūcija. Tas pieņēma likumus, kontrolēja valdību un strādāja pie valsts institūciju izveides. 1919. gadā notika Satversmes sapulces vēlēšanas. Satversmes sapulce izstrādāja Gruzijas pirmo demokrātisko konstitūciju, kas tika pieņemta 1921. gada februārī. Šī konstitūcija paredzēja parlamentāru republiku, plašas pilsoniskās brīvības, vietējo pašpārvaldi un sociālās tiesības. Gruzijas demokrātiskās parlamentārās tradīcijas tika pārtrauktas 1921. gada februārī un martā, kad [[Sarkanā armija]] iebruka Gruzijā un valsts tika sovjetizēta. === Padomju periods === Pēc Gruzijas okupācijas un sovjetizācijas neatkarīgais parlaments tika likvidēts. Padomju periodā Gruzijas augstākais formālais likumdevējs bija Gruzijas PSR Augstākā Padome. Lai gan Augstākā Padome oficiāli tika dēvēta par augstāko valsts varas orgānu, faktiskā politiskā vara atradās [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] struktūrās. Vēlēšanas nebija brīvas un konkurētspējīgas, bet deputātu kandidāti tika izvirzīti padomju politiskās sistēmas ietvaros. 1980. gadu beigās, [[perestroika]]s laikā, Augstākā Padome kļuva par vienu no institūcijām, kurā sāka izpausties nacionālās neatkarības kustības spiediens. === Neatkarības atjaunošana === 1990. gada 28. oktobrī Gruzijā notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas padomju perioda beigās. Tajās uzvarēja nacionālās neatkarības spēki, kurus vadīja [[Zviads Gamsahurdija]]. 1991. gada 9. aprīlī Gruzijas Augstākā Padome pasludināja Gruzijas neatkarības atjaunošanu. Šis datums kļuva par vienu no galvenajiem Gruzijas modernās valstiskuma atjaunošanas brīžiem. Pēc neatkarības atjaunošanas Gruzijā sākās politiski nestabils periods, kas ietvēra pilsoņu konfliktus, bruņotu apvērsumu, karus Abhāzijā un Dienvidosetijā, ekonomisku krīzi un valsts institūciju pārbūvi. === 1990. gadu parlaments === Pēc Zviada Gamsahurdijas gāšanas Gruzijā izveidojās jauna politiskā sistēma, kurā nozīmīgu lomu ieguva [[Eduards Ševardnadze]]. 1992. gada vēlēšanās tika ievēlēts jauns parlaments, kas darbojās sarežģītā politiskā, ekonomiskā un drošības situācijā. 1995. gadā tika pieņemta jauna Gruzijas Konstitūcija, kas noteica parlamenta statusu jaunajā valsts iekārtā. Tajā pašā gadā notika parlamenta vēlēšanas, kurās nostiprinājās Ševardnadzes vadītā politiskā sistēma. 1990. gadu parlamenti strādāja pie valsts institūciju nostiprināšanas, likumu saskaņošanas ar neatkarīgas valsts vajadzībām, ekonomiskajām reformām un attiecībām ar starptautiskajām organizācijām. === Rožu revolūcija un parlamenta loma === 2003. gada parlamenta vēlēšanas izraisīja dziļu politisku krīzi. Opozīcija, pilsoniskā sabiedrība un daļa starptautisko novērotāju apšaubīja vēlēšanu rezultātu godīgumu. Protesti pārauga [[Rožu revolūcija|Rožu revolūcijā]]. 2003. gada 22. novembrī protestētāji iegāja parlamenta ēkā Tbilisi, pārtraucot prezidenta Eduarda Ševardnadzes uzrunu. 23. novembrī Ševardnadze atkāpās. Par prezidenta pienākumu izpildītāju kļuva parlamenta priekšsēdētāja [[Nino Burdžanadze]]. Pēc Rožu revolūcijas notika atkārtotas vēlēšanas un sākās reformas, kuras bija saistītas ar korupcijas apkarošanu, valsts pārvaldes pārstrukturēšanu, policijas reformu un rietumniecisku ārpolitikas kursu. === Saakašvili periods === [[Miheils Saakašvili|Miheila Saakašvili]] prezidentūras laikā parlaments bieži tika kritizēts par dominējošās izpildvaras ietekmi un valdošās partijas pārsvaru. Tajā pašā laikā tika pieņemti vairāki nozīmīgi likumi, kas saistīti ar valsts pārvaldi, ekonomikas liberalizāciju, tieslietu reformu un institucionālo modernizāciju. 2008. gada augustā Gruziju satricināja [[Krievijas—Gruzijas karš]]. Pēc kara parlamenta darba kārtībā īpaši nozīmīgi kļuva valsts drošības, okupēto teritoriju, starptautiskās diplomātijas un attiecību ar Krieviju jautājumi. 2010. gadā tika pieņemti konstitucionāli grozījumi, kas pakāpeniski samazināja prezidenta pilnvaras un palielināja parlamenta un valdības lomu. Šie grozījumi pilnībā stājās spēkā pēc 2013. gada prezidenta vēlēšanām. === Parlamenta pārcelšana uz Kutaisi === 2012. gadā parlaments tika pārcelts no Tbilisi uz Kutaisi. Jaunā parlamenta ēka tika uzcelta kā moderns stikla un tērauda komplekss, kas simbolizēja Saakašvili valdības modernizācijas politiku. Pārcelšanai bija politiska un simboliska nozīme. Valdība to skaidroja ar nepieciešamību attīstīt reģionus un samazināt politiskās varas koncentrāciju Tbilisi. Kritiķi norādīja, ka parlamenta atrašanās Kutaisi radīja praktiskas problēmas, jo valdība un citas institūcijas palika galvaspilsētā. No 2012. līdz 2018. gadam parlaments formāli darbojās Kutaisi, lai gan daļa komiteju un politisko sanāksmju notika Tbilisi. 2019. gadā parlaments pilnībā atgriezās Tbilisi. === 2012. gada varas maiņa === 2012. gada parlamenta vēlēšanas kļuva par pirmo mierīgo varas maiņu neatkarīgās Gruzijas vēsturē. Vēlēšanās uzvarēja [[Gruzijas sapnis|Gruzijas sapņa]] koalīcija, kuru vadīja uzņēmējs [[Bidzina Ivanišvili]]. Valdošā [[Apvienotā Nacionālā kustība]] zaudēja vairākumu un pārgāja opozīcijā. Šī varas maiņa būtiski mainīja parlamenta politisko konfigurāciju. Gruzijas sapnis kļuva par dominējošo spēku parlamentā, bet Apvienotā Nacionālā kustība — par galveno opozīcijas partiju. Pēc 2012. gada parlamenta nozīme valsts politiskajā sistēmā pieauga, jo Gruzija pakāpeniski pārgāja no prezidentālas uz parlamentārāku pārvaldes modeli. === 2016. gada parlaments === 2016. gada parlamenta vēlēšanās Gruzijas sapnis ieguva pārliecinošu vairākumu. Tas ļāva valdošajai partijai virzīt plašas konstitucionālās reformas. 2017. gadā tika pieņemti konstitucionālie grozījumi, kas paredzēja prezidenta tiešo vēlēšanu aizstāšanu ar netiešu ievēlēšanu, parlamenta vēlēšanu sistēmas maiņu un valdības lomas nostiprināšanu. Šīs izmaiņas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Gruzijas politiskās sistēmas pārveides posmiem pēc neatkarības atjaunošanas. === 2020. gada parlaments === 2020. gada parlamenta vēlēšanas notika jauktā sistēmā — daļa deputātu tika ievēlēta pēc proporcionālās sistēmas, daļa vienmandāta apgabalos. Vēlēšanās uzvarēja Gruzijas sapnis, bet opozīcija apstrīdēja rezultātus un sākotnēji boikotēja parlamenta darbu. Krīzes risināšanā iesaistījās [[Eiropas Savienība]] un starptautiskie partneri. Daļa opozīcijas vēlāk ienāca parlamentā, taču politiskā polarizācija saglabājās. 2020.—2024. gada sasaukuma laikā īpaši nozīmīgi bija jautājumi par tiesu reformu, vēlēšanu sistēmu, Eiropas integrāciju, attiecībām ar Krieviju, Ukrainas kara ietekmi un iekšpolitisko polarizāciju. === 2024. gada parlaments === 2024. gada 26. oktobrī notika Gruzijas parlamenta vēlēšanas. Tās bija pirmās regulārās vēlēšanas, kurās visi 150 deputāti tika ievēlēti pēc pilnībā proporcionālas sistēmas. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotajiem rezultātiem uzvarēja partija [[Gruzijas sapnis — Demokrātiskā Gruzija]], iegūstot vairākumu parlamentā. Parlamentā iekļuva arī vairākas opozīcijas apvienības. Vēlēšanas kļuva par vienām no pretrunīgākajām Gruzijas jaunāko laiku vēsturē. Opozīcija un prezidente [[Salome Zurabišvili]] apstrīdēja rezultātu leģitimitāti, bet starptautiskie novērotāji norādīja uz pārkāpumiem, polarizētu vidi, vēlētāju spiedienu un administratīvo resursu izmantošanas problēmām. Valdošā partija un Centrālā vēlēšanu komisija rezultātus atzina par likumīgiem. 11. sasaukuma parlaments pirmo sēdi sanāca 2024. gada 25. novembrī. Opozīcijas daļa boikotēja parlamenta darba sākumu, bet valdošās partijas deputāti ievēlēja parlamenta vadību. Šalva Papuašvili tika atkārtoti ievēlēts par parlamenta priekšsēdētāju. == Gruzijas parlamenta sasaukumi pēc neatkarības atjaunošanas == === 1990. gada Augstākā Padome === 1990. gada vēlēšanās ievēlētā Augstākā Padome kļuva par institūciju, kas 1991. gada 9. aprīlī pasludināja Gruzijas neatkarības atjaunošanu. Tās priekšsēdētājs bija [[Zviads Gamsahurdija]], kurš vēlāk kļuva par pirmo neatkarīgās Gruzijas prezidentu. === 1992. gada parlaments === 1992. gada parlamenta vēlēšanas notika pēc politiskās krīzes un Gamsahurdijas gāšanas. Šajā laikā Gruzijas politiskajā dzīvē dominēja Valsts padome un Eduards Ševardnadze. Parlaments strādāja pilsoņu konfliktu un valsts institūciju atjaunošanas apstākļos. === 1995. gada parlaments === 1995. gada parlamenta vēlēšanas notika pēc jaunās konstitūcijas pieņemšanas. Šis sasaukums nostiprināja Ševardnadzes valdīšanas sistēmu un pieņēma būtiskus likumus neatkarīgas valsts pārvaldes izveidei. === 1999. gada parlaments === 1999. gada parlamentā dominēja Ševardnadzes atbalstītā [[Gruzijas Pilsoņu savienība]]. Tomēr sasaukuma laikā pieauga reformistu un opozīcijas spēku ietekme, tostarp Miheila Saakašvili, Zuraba Žvanijas un Nino Burdžanadzes loma. === 2003. gada parlaments === 2003. gada vēlēšanu rezultāti izraisīja Rožu revolūciju. Vēlēšanas tika plaši apstrīdētas, un pēc Ševardnadzes atkāpšanās notika atkārtotas parlamenta vēlēšanas. === 2004. gada parlaments === 2004. gada sasaukums darbojās pēc Rožu revolūcijas un bija cieši saistīts ar Saakašvili reformu programmu. Valdošā Apvienotā Nacionālā kustība ieguva ļoti lielu vairākumu, bet opozīcijas ietekme bija ierobežota. === 2008. gada parlaments === 2008. gada parlamenta vēlēšanas notika pēc iekšpolitiskās krīzes un ārkārtas prezidenta vēlēšanām. Sasaukuma laikā notika Krievijas—Gruzijas karš, kas būtiski ietekmēja parlamenta darba kārtību. === 2012. gada parlaments === 2012. gada parlamenta vēlēšanas radīja pirmo demokrātisko varas maiņu Gruzijas vēsturē. Gruzijas sapņa koalīcija pārņēma varu no Apvienotās Nacionālās kustības. Šis sasaukums iezīmēja pāreju uz parlamentārāku politisko sistēmu. === 2016. gada parlaments === 2016. gada sasaukumā Gruzijas sapnim bija konstitucionālais vairākums. Tika pieņemti nozīmīgi grozījumi konstitūcijā, kas mainīja prezidenta ievēlēšanas kārtību un nostiprināja parlamenta lomu. === 2020. gada parlaments === 2020. gada sasaukums sākās ar opozīcijas boikotu un politisku krīzi. Tomēr parlamenta darbība turpinājās, un šajā laikā īpaši aktuāli bija jautājumi par tiesu reformu, Eiropas integrāciju un attiecībām ar pilsonisko sabiedrību. === 2024. gada parlaments === 2024. gada sasaukums tika ievēlēts pilnībā proporcionālās vēlēšanās. Tā darbības sākumu pavadīja politiska krīze, opozīcijas boikots un protesti pret vēlēšanu rezultātiem. Valdošā partija Gruzijas sapnis saglabāja parlamenta vairākumu. == Attiecības ar Valsts prezidentu un valdību == Gruzijas politiskajā sistēmā valdība ir atbildīga parlamenta priekšā. Ministru prezidentu apstiprina parlaments, un valdībai nepieciešama parlamenta uzticība. Valsts prezidents pēc konstitucionālajām reformām vairs netiek ievēlēts tiešās tautas vēlēšanās, bet gan īpašā vēlēšanu kolēģijā, kurā piedalās parlamenta deputāti un pašvaldību pārstāvji. Tas vēl vairāk palielināja parlamenta nozīmi valsts politiskajā sistēmā. Parlaments var ietekmēt valdības politiku ar likumdošanas, budžeta, parlamentārās kontroles un uzticības mehānismiem. Savukārt valdība ir galvenais likumprojektu un budžeta iniciators. == Gruzijas parlaments un Eiropas integrācija == Gruzijas parlamenta darbībā nozīmīgu vietu ieņem Eiropas integrācijas jautājumi. Kopš 2000. gadiem Gruzija ir deklarējusi mērķi tuvināties [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]] un [[NATO]]. Parlaments ratificēja Gruzijas un Eiropas Savienības Asociācijas līgumu, piedalījās likumu saskaņošanā ar ES tiesībām un veidoja institucionālu sadarbību ar Eiropas Parlamentu. 2023. gadā Gruzijai tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss. Pēc tam parlamenta darba kārtībā būtiski kļuva jautājumi par tiesu neatkarību, korupcijas apkarošanu, cilvēktiesībām, mediju brīvību un politiskās polarizācijas mazināšanu. 2024.—2025. gadā Gruzijas un ES attiecības pasliktinājās saistībā ar iekšpolitiskajām krīzēm, vēlēšanu strīdiem, protestiem un likumiem, kurus kritizēja Eiropas institūcijas un pilsoniskā sabiedrība. == Gruzijas parlaments un okupētās teritorijas == Gruzijas parlamenta politiskajā darbā pastāvīgi nozīmīga tēma ir [[Abhāzija]] un [[Dienvidosetija]], kuras Gruzija uzskata par Krievijas okupētām teritorijām. Parlaments pieņem rezolūcijas, deklarācijas un likumus, kas saistīti ar šo teritoriju statusu, cilvēktiesībām, bēgļiem un starptautisko reakciju. Pēc 2008. gada kara Gruzijas parlaments pieņēma vairākus aktus, kuros Krievijas militārā klātbūtne Abhāzijā un Dienvidosetijā tika nosaukta par okupāciju. Šī pozīcija kļuva par Gruzijas ārpolitikas un parlamentārās diplomātijas centrālo elementu. == Nosaukums == Gruzīnu valodā parlamenta nosaukums ir საქართველოს პარლამენტი — ''Sakartvelos parlamenti''. Vārds ''Sakartvelo'' nozīmē Gruziju, bet ''parlamenti'' ir aizguvums no Eiropas politiskās terminoloģijas. Latviešu valodā lieto nosaukumu '''Gruzijas parlaments'''. Pēc Gruzijas valdības ierosinājuma vairākās valodās oficiālajā lietojumā nostiprinājās nosaukums “Gruzija”, aizstājot agrāk plaši lietoto formu “Georgija” vai “Georgia” atkarībā no valodas. == Interesanti fakti == Gruzijas parlaments divas reizes īsā laikā bija saistīts ar prezidenta pienākumu nodošanu parlamenta priekšsēdētājai [[Nino Burdžanadze]] — 2003. gadā pēc Eduarda Ševardnadzes atkāpšanās un 2007. gadā pēc Miheila Saakašvili atkāpšanās pirms ārkārtas prezidenta vēlēšanām. 2003. gada Rožu revolūcijas laikā parlamenta ēka Tbilisi kļuva par galveno politisko notikumu vietu, jo protestētāju ieiešana sēžu zālē simboliski noslēdza Ševardnadzes valdīšanas periodu. No 2012. līdz 2018. gadam Gruzijas parlaments darbojās Kutaisi, lai gan lielākā daļa valsts pārvaldes institūciju atradās Tbilisi. Kutaisi parlamenta ēka tika uzcelta vietā, kur agrāk atradās padomju kara memoriāls. Memoriāla demontāžas laikā 2009. gadā notika sprādziens, kurā gāja bojā divi cilvēki. Gruzijas parlamenta ēka Tbilisi atrodas Rustaveli prospektā — vienā no politiski un simboliski nozīmīgākajām ielām valstī, kur regulāri notikušas demonstrācijas, protesti un valsts svētku pasākumi. == Skatīt arī == * [[Gruzijas prezidents]] * [[Gruzijas premjerministrs]] * [[Rožu revolūcija]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="constitution">[https://matsne.gov.ge/en/document/view/30346 Constitution of Georgia], Legislative Herald of Georgia.</ref> <ref name="parliament">[https://www.parliament.ge/en Parliament of Georgia — official website].</ref> <ref name="rules">[https://matsne.gov.ge/en/document/view/4401423 Rules of Procedure of the Parliament of Georgia], Legislative Herald of Georgia.</ref> <ref name="speaker2024">[https://1tv.ge/lang/en/news/shalva-papuashvili-re-elected-as-parliament-speaker/ Shalva Papuashvili re-elected as Parliament Speaker], Georgian Public Broadcaster, 25.11.2024.</ref> <ref name="cec2024">[https://civil.ge/archives/635951 Amid Brawls and Protests, CEC Announces Final Results], Civil Georgia, 17.11.2024.</ref> <ref name="firstsession2024">[https://civil.ge/archives/637819 GD Majority Elects Parliament Speaker, Deputy Speakers and Committee Chairs], Civil Georgia, 25.11.2024.</ref> <ref name="reuters2024">[https://www.reuters.com/world/europe/georgian-ruling-party-defies-protests-boycott-re-open-parliament-after-disputed-2024-11-25/ Georgian ruling party defies protests, boycott to re-open parliament after disputed election], Reuters, 25.11.2024.</ref> <ref name="ap2024">[https://apnews.com/article/1cf767b6fb6ca0fc1584191df6b66b8c Georgia's newly elected parliament opens its first session with opposition boycotting], Associated Press, 25.11.2024.</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.parliament.ge Gruzijas parlamenta oficiālā mājaslapa] * [https://matsne.gov.ge/en/document/view/30346 Gruzijas Konstitūcija] * [https://matsne.gov.ge/en/document/view/4401423 Gruzijas parlamenta reglaments] * [https://cesko.ge Gruzijas Centrālā vēlēšanu komisija] [[Kategorija:Gruzijas parlaments| ]] [[Kategorija:Gruzijas politika]] [[Kategorija:Vienpalātas parlamenti]] [[Kategorija:Nacionālie parlamenti]] [[Kategorija:Tbilisi]] [[Kategorija:Gruzijas valsts iestādes]] 6me35iib0r1eyfk31j8z2mxksbh18f1 4466409 4466408 2026-05-10T21:09:16Z Votre Provocateur 111653 4466409 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Gruzijas parlaments | native_name = საქართველოს პარლამენტი | legislature = | coa_pic = ParliamentofGeorgiaXI.svg | session_room = | house_type = Vienpalātas parlaments | leader1_type = Priekšsēdētājs | leader1 = [[Šalva Papuašvili]] | party1 = [[Gruzijas sapnis — Demokrātiskā Gruzija|Gruzijas sapnis]] | election1 = {{dat|2024|11|25|ģ|bez}} | members = 150 | structure1 = | structure1_res = 250px | structure1_alt = | political_groups1 = | voting_system1 = Proporcionālā vēlēšanu sistēma | last_election1 = 2024. gada 26. oktobris | next_election1 = 2028 | meeting_place = | website = {{URL|https://www.parliament.ge}} }} '''Gruzijas parlaments''' ({{val|ka|საქართველოს პარლამენტი}}, ''Sakartvelos parlamenti'') ir [[Gruzija|Gruzijas]] augstākais pārstāvniecības orgāns un likumdevējs. Saskaņā ar [[Gruzijas Konstitūcija|Gruzijas Konstitūciju]] parlaments īsteno likumdošanas varu, nosaka valsts iekšpolitikas un ārpolitikas galvenos virzienus, kontrolē valdības darbību un īsteno citas konstitūcijā noteiktās pilnvaras. Gruzijas parlaments ir vienpalātas parlaments, kurā ir 150 deputāti. Deputātus ievēlē uz četriem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Kopš 2024. gada parlamenta vēlēšanām visi deputāti tiek ievēlēti pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas. Pašlaik darbojas 11. Gruzijas parlaments, kas tika ievēlēts 2024. gada 26. oktobra parlamenta vēlēšanās un pirmo sēdi sanāca 2024. gada 25. novembrī. Parlamenta priekšsēdētājs ir [[Šalva Papuašvili]] no partijas [[Gruzijas sapnis — Demokrātiskā Gruzija]]. == Konstitucionālais statuss == Gruzijas Konstitūcija nosaka, ka parlaments ir valsts augstākais pārstāvniecības orgāns. Tas pieņem likumus, apstiprina valsts budžetu, kontrolē valdību, nosaka valsts politikas pamatvirzienus un piedalās augstāko amatpersonu iecelšanā. Parlamenta darbību regulē Gruzijas Konstitūcija, Gruzijas parlamenta reglaments un citi normatīvie akti. Parlamenta pilnvaras sākas pēc jaunievēlētā parlamenta pirmās sēdes, bet iepriekšējā sasaukuma pilnvaras tajā brīdī beidzas. Saskaņā ar konstitucionālo modeli Gruzijā pastāv parlamentāra republika. Valdība ir politiski atbildīga parlamenta priekšā, bet Valsts prezidents pilda galvenokārt reprezentatīvas un konstitucionālas funkcijas. Konstitūcija paredz, ka nākotnē pēc Gruzijas jurisdikcijas atjaunošanas visā valsts teritorijā, tostarp [[Abhāzija|Abhāzijā]] un [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]], varētu tikt izveidots divpalātu parlaments. Līdz tam Gruzijas parlaments darbojas kā vienpalātas likumdevējs. == Vēlēšanu sistēma == Gruzijas parlamenta deputātus ievēlē uz četriem gadiem. Vēlēšanas notiek vispārīgās, brīvās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Ilgu laiku Gruzijā tika izmantota jaukta vēlēšanu sistēma, kur daļa deputātu tika ievēlēta pēc proporcionālās sistēmas, bet daļa — vienmandāta apgabalos. Šī sistēma tika bieži kritizēta, jo vairākuma partijas varēja iegūt nesamērīgi lielu vietu skaitu parlamentā. Pēc konstitucionālajām reformām Gruzija pārgāja uz pilnībā proporcionālu vēlēšanu sistēmu. 2024. gada parlamenta vēlēšanas bija pirmās regulārās parlamenta vēlēšanas, kurās visi 150 deputāti tika ievēlēti pēc proporcionālās sistēmas. Lai politiskā partija vai vēlēšanu apvienība iegūtu vietas parlamentā, tai jāpārvar 5% vēlēšanu barjera. Parlamentā ievēlētie deputāti pārstāv visu valsti, nevis atsevišķus vienmandāta apgabalus. == Parlamenta struktūra == Gruzijas parlamenta darbu organizē parlamenta priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, birojs, komitejas, frakcijas, politiskās grupas un parlamenta administrācija. === Parlamenta priekšsēdētājs === Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs vada parlamenta darbu, reprezentē parlamentu iekšzemē un ārvalstīs, vada plenārsēdes, nodrošina parlamenta reglamenta ievērošanu un koordinē parlamenta institūciju darbību. Priekšsēdētājs ir viena no augstākajām amatpersonām Gruzijas valsts iekārtā. Viņš pārstāv parlamentu attiecībās ar Valsts prezidentu, valdību, Konstitucionālo tiesu, ārvalstu parlamentiem un starptautiskajām organizācijām. Kopš 2021. gada 29. decembra Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs ir [[Šalva Papuašvili]]. Pēc 2024. gada vēlēšanām viņš tika atkārtoti ievēlēts šajā amatā 2024. gada 25. novembrī. === Parlamenta birojs === Parlamenta birojs ir koleģiāla institūcija, kas organizē parlamenta darbu. Tajā ietilpst parlamenta priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, komiteju priekšsēdētāji, frakciju pārstāvji un citi reglamentā noteiktie locekļi. Birojs sagatavo plenārsēžu darba kārtību, koordinē komiteju darbu, lemj par likumprojektu virzību un risina parlamenta iekšējās organizācijas jautājumus. === Komitejas === Parlamenta komitejas sagatavo likumprojektus izskatīšanai plenārsēdēs, kontrolē valdības un valsts iestāžu darbu savās kompetences jomās un analizē politikas īstenošanu. Gruzijas parlamentā darbojas komitejas, kas atbild par juridiskajiem jautājumiem, cilvēktiesībām, aizsardzību un drošību, ārlietām, Eiropas integrāciju, finansēm un budžetu, izglītību, veselību, reģionālo politiku, ekonomiku, vides aizsardzību un citām nozarēm. Komiteju sēdēs notiek būtiska daļa parlamenta darba, jo tieši komitejās tiek detalizēti apspriesti likumprojekti, priekšlikumi un valdības pārstāvju ziņojumi. === Frakcijas un politiskās grupas === Parlamentā ievēlētie deputāti var veidot frakcijas un politiskās grupas. Frakcijas parasti tiek veidotas pēc partiju piederības un ir galvenais politiskās koordinācijas instruments parlamentā. Frakcijas izvirza pārstāvjus komitejās, piedalās likumdošanas darba organizēšanā, formulē politiskās pozīcijas un piedalās debatēs par valdības politiku. Deputāti, kuri nepieder nevienai frakcijai, darbojas kā neatkarīgi parlamenta locekļi vai pie frakcijām nepiederoši deputāti. == Parlamenta funkcijas == === Likumdošana === Gruzijas parlamenta galvenā funkcija ir likumu pieņemšana. Likumdošanas iniciatīvas tiesības ir parlamenta deputātiem, valdībai, Valsts prezidentam konstitūcijā noteiktajos gadījumos, kā arī citām institūcijām un pilsoņu grupām, ja to paredz likums. Likumprojekti tiek izskatīti vairākos lasījumos. Vispirms tos analizē attiecīgās komitejas, pēc tam tie tiek apspriesti plenārsēdēs. Deputāti var iesniegt priekšlikumus, grozījumus un alternatīvus likumprojektus. Parlaments pieņem konstitucionālos likumus, organiskos likumus, parastos likumus, rezolūcijas, deklarācijas, lēmumus un citus aktus. === Valsts budžeta pieņemšana === Parlaments katru gadu izskata un apstiprina valsts budžetu. Budžeta projektu parlamentam iesniedz valdība. Budžeta izskatīšana ir viens no svarīgākajiem parlamenta darba posmiem, jo tajā tiek noteiktas valsts finanšu prioritātes nākamajam gadam. Budžeta apspriešanā īpaša loma ir Finanšu un budžeta komitejai. Deputāti analizē valdības piedāvātos izdevumus, ieņēmumus, nodokļu politiku, sociālos maksājumus, aizsardzības finansējumu, pašvaldību finanses un valsts investīciju projektus. Budžeta neapstiprināšana var izraisīt politisku krīzi, jo tā parasti nozīmē parlamenta neuzticību valdības finanšu politikai. === Valdības kontrole === Gruzijas parlaments kontrolē valdības darbību. Deputāti var uzdot jautājumus ministriem, pieprasīt informāciju no valsts institūcijām, rīkot komiteju sēdes ar amatpersonu piedalīšanos un pieprasīt valdības locekļu paskaidrojumus. Parlaments var izteikt neuzticību valdībai konstitūcijā noteiktajā kārtībā. Tāpat parlaments izskata Ministru prezidenta un ministru ziņojumus par valdības darbu. Parlamentārā kontrole tiek īstenota arī caur pagaidu izmeklēšanas komisijām, kuras var izveidot īpašu jautājumu izmeklēšanai. === Amatpersonu ievēlēšana un apstiprināšana === Gruzijas parlaments piedalās vairāku augstāko valsts amatpersonu ievēlēšanā, apstiprināšanā vai iecelšanā. Parlamentam ir būtiska loma valdības apstiprināšanā, jo Ministru prezidentam un ministru kabinetam nepieciešama parlamenta uzticība. Parlaments piedalās arī tiesu varas, centrālās vēlēšanu administrācijas, valsts kontroles, nacionālo regulatoru un citu institūciju amatpersonu iecelšanas procesos, ja to paredz konstitūcija un likumi. === Starptautiskie līgumi === Parlaments ratificē, denonsē vai citādi apstiprina starptautiskos līgumus, ja tie attiecas uz jautājumiem, kuriem nepieciešams parlamenta lēmums. Īpaši nozīmīgi ir līgumi, kas skar valsts drošību, robežas, dalību starptautiskajās organizācijās, aizsardzības saistības, finanšu jautājumus un cilvēktiesības. Gruzijas parlamentam ir nozīmīga loma valsts Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas procesā. Parlamentā darbojas Eiropas integrācijas komiteja un ārlietu struktūras, kas strādā ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]], [[NATO]] un citu starptautisko organizāciju jautājumiem. === Starptautiskā parlamentārā sadarbība === Gruzijas parlaments sadarbojas ar citu valstu parlamentiem, starptautiskajām parlamentārajām organizācijām un starpparlamentu asamblejām. Deputāti piedalās sadarbības grupās ar ārvalstu parlamentiem un pārstāv Gruziju starptautiskās parlamentārās delegācijās. Parlamentam ir īpaši ciešas saites ar Eiropas valstu parlamentiem, Baltijas valstīm, Ukrainu, Poliju, ASV Kongresu un Eiropas Parlamentu. Ārpolitikas jautājumi parlamentā bieži ir saistīti ar Gruzijas teritoriālo integritāti, Krievijas okupācijas politiku, Eiropas integrāciju un drošības politiku. == Parlamenta darba organizācija == Gruzijas parlamenta darbs notiek sesijās. Sesiju laikā tiek rīkotas plenārsēdes, komiteju sēdes, frakciju sanāksmes un biroja sēdes. Plenārsēdēs deputāti pieņem likumus, lemj par valdības jautājumiem, ratificē starptautiskos līgumus un pieņem politiskus paziņojumus. Parlamenta darba valoda ir gruzīnu valoda. Saskaņā ar Gruzijas tiesību sistēmu dokumenti, likumprojekti un parlamenta akti tiek sagatavoti valsts valodā, bet ārpolitikas un starptautiskās sadarbības vajadzībām tiek izmantoti arī tulkojumi angļu un citās valodās. Parlamenta sēdes parasti ir atklātas. Sabiedrība var sekot parlamenta darbam parlamenta mājaslapā, oficiālajās pārraidēs un mediju ziņās. Atsevišķos gadījumos sēdes vai to daļas var būt slēgtas, ja tiek izskatīti valsts noslēpuma, drošības vai citi īpaši aizsargājami jautājumi. == Parlamenta ēka == Gruzijas parlamenta galvenā ēka atrodas [[Tbilisi]], Šota Rustaveli prospektā 8. Tā ir viena no nozīmīgākajām Gruzijas valsts pārvaldes ēkām un viens no pazīstamākajiem padomju perioda monumentālās arhitektūras objektiem Tbilisi centrā. Ēku komplekss tika celts 20. gadsimta pirmajā pusē. Tā arhitektūrā izmantoti gan padomju monumentālisma, gan tradicionālās gruzīnu arhitektūras elementi. Ēkas fasādi raksturo masīvas arkas, akmens apdare un monumentāla kompozīcija Rustaveli prospekta virzienā. 1991.—1992. gada politiskās krīzes un bruņoto sadursmju laikā Tbilisi parlamenta ēka tika smagi bojāta. Pēc tam tā tika atjaunota un turpināja kalpot par Gruzijas parlamenta darba vietu. 2012. gadā Gruzijas parlaments tika pārcelts uz jaunu ēku [[Kutaisi]]. Šo pārcelšanu ierosināja prezidenta [[Miheils Saakašvili|Miheila Saakašvili]] administrācija, pamatojot to ar reģionālās attīstības veicināšanu un varas decentralizāciju. Kutaisi parlamenta ēka tika atklāta 2012. gada 26. maijā. Tomēr parlamenta darbs Kutaisi tika kritizēts par praktiskām un finansiālām neērtībām, jo valdība, ministrijas, prezidenta institūcija un lielākā daļa diplomātiskā korpusa atradās Tbilisi. Pēc konstitucionālajām izmaiņām parlaments 2019. gada janvārī pilnībā atgriezās Tbilisi. == Vēsture == === Pirmās parlamentārās institūcijas === Gruzijas parlamentārisma pirmsākumi saistīti ar 20. gadsimta sākumu un Gruzijas neatkarības kustību. Pēc [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sabrukuma un [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] Kaukāzā sāka veidoties jaunas politiskās institūcijas. 1918. gada 26. maijā tika pasludināta [[Gruzijas Demokrātiskā Republika]]. Tās augstākā pārstāvniecības institūcija sākotnēji bija Gruzijas Nacionālā padome, kas vēlāk tika pārveidota par parlamentu. === Gruzijas Demokrātiskās Republikas parlaments (1918—1921) === Gruzijas Demokrātiskās Republikas laikā parlaments bija centrālā likumdevēja institūcija. Tas pieņēma likumus, kontrolēja valdību un strādāja pie valsts institūciju izveides. 1919. gadā notika Satversmes sapulces vēlēšanas. Satversmes sapulce izstrādāja Gruzijas pirmo demokrātisko konstitūciju, kas tika pieņemta 1921. gada februārī. Šī konstitūcija paredzēja parlamentāru republiku, plašas pilsoniskās brīvības, vietējo pašpārvaldi un sociālās tiesības. Gruzijas demokrātiskās parlamentārās tradīcijas tika pārtrauktas 1921. gada februārī un martā, kad [[Sarkanā armija]] iebruka Gruzijā un valsts tika sovjetizēta. === Padomju periods === Pēc Gruzijas okupācijas un sovjetizācijas neatkarīgais parlaments tika likvidēts. Padomju periodā Gruzijas augstākais formālais likumdevējs bija Gruzijas PSR Augstākā Padome. Lai gan Augstākā Padome oficiāli tika dēvēta par augstāko valsts varas orgānu, faktiskā politiskā vara atradās [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] struktūrās. Vēlēšanas nebija brīvas un konkurētspējīgas, bet deputātu kandidāti tika izvirzīti padomju politiskās sistēmas ietvaros. 1980. gadu beigās, [[perestroika]]s laikā, Augstākā Padome kļuva par vienu no institūcijām, kurā sāka izpausties nacionālās neatkarības kustības spiediens. === Neatkarības atjaunošana === 1990. gada 28. oktobrī Gruzijā notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas padomju perioda beigās. Tajās uzvarēja nacionālās neatkarības spēki, kurus vadīja [[Zviads Gamsahurdija]]. 1991. gada 9. aprīlī Gruzijas Augstākā Padome pasludināja Gruzijas neatkarības atjaunošanu. Šis datums kļuva par vienu no galvenajiem Gruzijas modernās valstiskuma atjaunošanas brīžiem. Pēc neatkarības atjaunošanas Gruzijā sākās politiski nestabils periods, kas ietvēra pilsoņu konfliktus, bruņotu apvērsumu, karus Abhāzijā un Dienvidosetijā, ekonomisku krīzi un valsts institūciju pārbūvi. === 1990. gadu parlaments === Pēc Zviada Gamsahurdijas gāšanas Gruzijā izveidojās jauna politiskā sistēma, kurā nozīmīgu lomu ieguva [[Eduards Ševardnadze]]. 1992. gada vēlēšanās tika ievēlēts jauns parlaments, kas darbojās sarežģītā politiskā, ekonomiskā un drošības situācijā. 1995. gadā tika pieņemta jauna Gruzijas Konstitūcija, kas noteica parlamenta statusu jaunajā valsts iekārtā. Tajā pašā gadā notika parlamenta vēlēšanas, kurās nostiprinājās Ševardnadzes vadītā politiskā sistēma. 1990. gadu parlamenti strādāja pie valsts institūciju nostiprināšanas, likumu saskaņošanas ar neatkarīgas valsts vajadzībām, ekonomiskajām reformām un attiecībām ar starptautiskajām organizācijām. === Rožu revolūcija un parlamenta loma === 2003. gada parlamenta vēlēšanas izraisīja dziļu politisku krīzi. Opozīcija, pilsoniskā sabiedrība un daļa starptautisko novērotāju apšaubīja vēlēšanu rezultātu godīgumu. Protesti pārauga [[Rožu revolūcija|Rožu revolūcijā]]. 2003. gada 22. novembrī protestētāji iegāja parlamenta ēkā Tbilisi, pārtraucot prezidenta Eduarda Ševardnadzes uzrunu. 23. novembrī Ševardnadze atkāpās. Par prezidenta pienākumu izpildītāju kļuva parlamenta priekšsēdētāja [[Nino Burdžanadze]]. Pēc Rožu revolūcijas notika atkārtotas vēlēšanas un sākās reformas, kuras bija saistītas ar korupcijas apkarošanu, valsts pārvaldes pārstrukturēšanu, policijas reformu un rietumniecisku ārpolitikas kursu. === Saakašvili periods === [[Miheils Saakašvili|Miheila Saakašvili]] prezidentūras laikā parlaments bieži tika kritizēts par dominējošās izpildvaras ietekmi un valdošās partijas pārsvaru. Tajā pašā laikā tika pieņemti vairāki nozīmīgi likumi, kas saistīti ar valsts pārvaldi, ekonomikas liberalizāciju, tieslietu reformu un institucionālo modernizāciju. 2008. gada augustā Gruziju satricināja [[Krievijas—Gruzijas karš]]. Pēc kara parlamenta darba kārtībā īpaši nozīmīgi kļuva valsts drošības, okupēto teritoriju, starptautiskās diplomātijas un attiecību ar Krieviju jautājumi. 2010. gadā tika pieņemti konstitucionāli grozījumi, kas pakāpeniski samazināja prezidenta pilnvaras un palielināja parlamenta un valdības lomu. Šie grozījumi pilnībā stājās spēkā pēc 2013. gada prezidenta vēlēšanām. === Parlamenta pārcelšana uz Kutaisi === 2012. gadā parlaments tika pārcelts no Tbilisi uz Kutaisi. Jaunā parlamenta ēka tika uzcelta kā moderns stikla un tērauda komplekss, kas simbolizēja Saakašvili valdības modernizācijas politiku. Pārcelšanai bija politiska un simboliska nozīme. Valdība to skaidroja ar nepieciešamību attīstīt reģionus un samazināt politiskās varas koncentrāciju Tbilisi. Kritiķi norādīja, ka parlamenta atrašanās Kutaisi radīja praktiskas problēmas, jo valdība un citas institūcijas palika galvaspilsētā. No 2012. līdz 2018. gadam parlaments formāli darbojās Kutaisi, lai gan daļa komiteju un politisko sanāksmju notika Tbilisi. 2019. gadā parlaments pilnībā atgriezās Tbilisi. === 2012. gada varas maiņa === 2012. gada parlamenta vēlēšanas kļuva par pirmo mierīgo varas maiņu neatkarīgās Gruzijas vēsturē. Vēlēšanās uzvarēja [[Gruzijas sapnis|Gruzijas sapņa]] koalīcija, kuru vadīja uzņēmējs [[Bidzina Ivanišvili]]. Valdošā [[Apvienotā Nacionālā kustība]] zaudēja vairākumu un pārgāja opozīcijā. Šī varas maiņa būtiski mainīja parlamenta politisko konfigurāciju. Gruzijas sapnis kļuva par dominējošo spēku parlamentā, bet Apvienotā Nacionālā kustība — par galveno opozīcijas partiju. Pēc 2012. gada parlamenta nozīme valsts politiskajā sistēmā pieauga, jo Gruzija pakāpeniski pārgāja no prezidentālas uz parlamentārāku pārvaldes modeli. === 2016. gada parlaments === 2016. gada parlamenta vēlēšanās Gruzijas sapnis ieguva pārliecinošu vairākumu. Tas ļāva valdošajai partijai virzīt plašas konstitucionālās reformas. 2017. gadā tika pieņemti konstitucionālie grozījumi, kas paredzēja prezidenta tiešo vēlēšanu aizstāšanu ar netiešu ievēlēšanu, parlamenta vēlēšanu sistēmas maiņu un valdības lomas nostiprināšanu. Šīs izmaiņas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Gruzijas politiskās sistēmas pārveides posmiem pēc neatkarības atjaunošanas. === 2020. gada parlaments === 2020. gada parlamenta vēlēšanas notika jauktā sistēmā — daļa deputātu tika ievēlēta pēc proporcionālās sistēmas, daļa vienmandāta apgabalos. Vēlēšanās uzvarēja Gruzijas sapnis, bet opozīcija apstrīdēja rezultātus un sākotnēji boikotēja parlamenta darbu. Krīzes risināšanā iesaistījās [[Eiropas Savienība]] un starptautiskie partneri. Daļa opozīcijas vēlāk ienāca parlamentā, taču politiskā polarizācija saglabājās. 2020.—2024. gada sasaukuma laikā īpaši nozīmīgi bija jautājumi par tiesu reformu, vēlēšanu sistēmu, Eiropas integrāciju, attiecībām ar Krieviju, Ukrainas kara ietekmi un iekšpolitisko polarizāciju. === 2024. gada parlaments === 2024. gada 26. oktobrī notika Gruzijas parlamenta vēlēšanas. Tās bija pirmās regulārās vēlēšanas, kurās visi 150 deputāti tika ievēlēti pēc pilnībā proporcionālas sistēmas. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotajiem rezultātiem uzvarēja partija [[Gruzijas sapnis — Demokrātiskā Gruzija]], iegūstot vairākumu parlamentā. Parlamentā iekļuva arī vairākas opozīcijas apvienības. Vēlēšanas kļuva par vienām no pretrunīgākajām Gruzijas jaunāko laiku vēsturē. Opozīcija un prezidente [[Salome Zurabišvili]] apstrīdēja rezultātu leģitimitāti, bet starptautiskie novērotāji norādīja uz pārkāpumiem, polarizētu vidi, vēlētāju spiedienu un administratīvo resursu izmantošanas problēmām. Valdošā partija un Centrālā vēlēšanu komisija rezultātus atzina par likumīgiem. 11. sasaukuma parlaments pirmo sēdi sanāca 2024. gada 25. novembrī. Opozīcijas daļa boikotēja parlamenta darba sākumu, bet valdošās partijas deputāti ievēlēja parlamenta vadību. Šalva Papuašvili tika atkārtoti ievēlēts par parlamenta priekšsēdētāju. == Gruzijas parlamenta sasaukumi pēc neatkarības atjaunošanas == === 1990. gada Augstākā Padome === 1990. gada vēlēšanās ievēlētā Augstākā Padome kļuva par institūciju, kas 1991. gada 9. aprīlī pasludināja Gruzijas neatkarības atjaunošanu. Tās priekšsēdētājs bija [[Zviads Gamsahurdija]], kurš vēlāk kļuva par pirmo neatkarīgās Gruzijas prezidentu. === 1992. gada parlaments === 1992. gada parlamenta vēlēšanas notika pēc politiskās krīzes un Gamsahurdijas gāšanas. Šajā laikā Gruzijas politiskajā dzīvē dominēja Valsts padome un Eduards Ševardnadze. Parlaments strādāja pilsoņu konfliktu un valsts institūciju atjaunošanas apstākļos. === 1995. gada parlaments === 1995. gada parlamenta vēlēšanas notika pēc jaunās konstitūcijas pieņemšanas. Šis sasaukums nostiprināja Ševardnadzes valdīšanas sistēmu un pieņēma būtiskus likumus neatkarīgas valsts pārvaldes izveidei. === 1999. gada parlaments === 1999. gada parlamentā dominēja Ševardnadzes atbalstītā [[Gruzijas Pilsoņu savienība]]. Tomēr sasaukuma laikā pieauga reformistu un opozīcijas spēku ietekme, tostarp Miheila Saakašvili, Zuraba Žvanijas un Nino Burdžanadzes loma. === 2003. gada parlaments === 2003. gada vēlēšanu rezultāti izraisīja Rožu revolūciju. Vēlēšanas tika plaši apstrīdētas, un pēc Ševardnadzes atkāpšanās notika atkārtotas parlamenta vēlēšanas. === 2004. gada parlaments === 2004. gada sasaukums darbojās pēc Rožu revolūcijas un bija cieši saistīts ar Saakašvili reformu programmu. Valdošā Apvienotā Nacionālā kustība ieguva ļoti lielu vairākumu, bet opozīcijas ietekme bija ierobežota. === 2008. gada parlaments === 2008. gada parlamenta vēlēšanas notika pēc iekšpolitiskās krīzes un ārkārtas prezidenta vēlēšanām. Sasaukuma laikā notika Krievijas—Gruzijas karš, kas būtiski ietekmēja parlamenta darba kārtību. === 2012. gada parlaments === 2012. gada parlamenta vēlēšanas radīja pirmo demokrātisko varas maiņu Gruzijas vēsturē. Gruzijas sapņa koalīcija pārņēma varu no Apvienotās Nacionālās kustības. Šis sasaukums iezīmēja pāreju uz parlamentārāku politisko sistēmu. === 2016. gada parlaments === 2016. gada sasaukumā Gruzijas sapnim bija konstitucionālais vairākums. Tika pieņemti nozīmīgi grozījumi konstitūcijā, kas mainīja prezidenta ievēlēšanas kārtību un nostiprināja parlamenta lomu. === 2020. gada parlaments === 2020. gada sasaukums sākās ar opozīcijas boikotu un politisku krīzi. Tomēr parlamenta darbība turpinājās, un šajā laikā īpaši aktuāli bija jautājumi par tiesu reformu, Eiropas integrāciju un attiecībām ar pilsonisko sabiedrību. === 2024. gada parlaments === 2024. gada sasaukums tika ievēlēts pilnībā proporcionālās vēlēšanās. Tā darbības sākumu pavadīja politiska krīze, opozīcijas boikots un protesti pret vēlēšanu rezultātiem. Valdošā partija Gruzijas sapnis saglabāja parlamenta vairākumu. == Attiecības ar Valsts prezidentu un valdību == Gruzijas politiskajā sistēmā valdība ir atbildīga parlamenta priekšā. Ministru prezidentu apstiprina parlaments, un valdībai nepieciešama parlamenta uzticība. Valsts prezidents pēc konstitucionālajām reformām vairs netiek ievēlēts tiešās tautas vēlēšanās, bet gan īpašā vēlēšanu kolēģijā, kurā piedalās parlamenta deputāti un pašvaldību pārstāvji. Tas vēl vairāk palielināja parlamenta nozīmi valsts politiskajā sistēmā. Parlaments var ietekmēt valdības politiku ar likumdošanas, budžeta, parlamentārās kontroles un uzticības mehānismiem. Savukārt valdība ir galvenais likumprojektu un budžeta iniciators. == Gruzijas parlaments un Eiropas integrācija == Gruzijas parlamenta darbībā nozīmīgu vietu ieņem Eiropas integrācijas jautājumi. Kopš 2000. gadiem Gruzija ir deklarējusi mērķi tuvināties [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]] un [[NATO]]. Parlaments ratificēja Gruzijas un Eiropas Savienības Asociācijas līgumu, piedalījās likumu saskaņošanā ar ES tiesībām un veidoja institucionālu sadarbību ar Eiropas Parlamentu. 2023. gadā Gruzijai tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss. Pēc tam parlamenta darba kārtībā būtiski kļuva jautājumi par tiesu neatkarību, korupcijas apkarošanu, cilvēktiesībām, mediju brīvību un politiskās polarizācijas mazināšanu. 2024.—2025. gadā Gruzijas un ES attiecības pasliktinājās saistībā ar iekšpolitiskajām krīzēm, vēlēšanu strīdiem, protestiem un likumiem, kurus kritizēja Eiropas institūcijas un pilsoniskā sabiedrība. == Gruzijas parlaments un okupētās teritorijas == Gruzijas parlamenta politiskajā darbā pastāvīgi nozīmīga tēma ir [[Abhāzija]] un [[Dienvidosetija]], kuras Gruzija uzskata par Krievijas okupētām teritorijām. Parlaments pieņem rezolūcijas, deklarācijas un likumus, kas saistīti ar šo teritoriju statusu, cilvēktiesībām, bēgļiem un starptautisko reakciju. Pēc 2008. gada kara Gruzijas parlaments pieņēma vairākus aktus, kuros Krievijas militārā klātbūtne Abhāzijā un Dienvidosetijā tika nosaukta par okupāciju. Šī pozīcija kļuva par Gruzijas ārpolitikas un parlamentārās diplomātijas centrālo elementu. == Nosaukums == Gruzīnu valodā parlamenta nosaukums ir საქართველოს პარლამენტი — ''Sakartvelos parlamenti''. Vārds ''Sakartvelo'' nozīmē Gruziju, bet ''parlamenti'' ir aizguvums no Eiropas politiskās terminoloģijas. Latviešu valodā lieto nosaukumu '''Gruzijas parlaments'''. Pēc Gruzijas valdības ierosinājuma vairākās valodās oficiālajā lietojumā nostiprinājās nosaukums “Gruzija”, aizstājot agrāk plaši lietoto formu “Georgija” vai “Georgia” atkarībā no valodas. == Interesanti fakti == Gruzijas parlaments divas reizes īsā laikā bija saistīts ar prezidenta pienākumu nodošanu parlamenta priekšsēdētājai [[Nino Burdžanadze]] — 2003. gadā pēc Eduarda Ševardnadzes atkāpšanās un 2007. gadā pēc Miheila Saakašvili atkāpšanās pirms ārkārtas prezidenta vēlēšanām. 2003. gada Rožu revolūcijas laikā parlamenta ēka Tbilisi kļuva par galveno politisko notikumu vietu, jo protestētāju ieiešana sēžu zālē simboliski noslēdza Ševardnadzes valdīšanas periodu. No 2012. līdz 2018. gadam Gruzijas parlaments darbojās Kutaisi, lai gan lielākā daļa valsts pārvaldes institūciju atradās Tbilisi. Kutaisi parlamenta ēka tika uzcelta vietā, kur agrāk atradās padomju kara memoriāls. Memoriāla demontāžas laikā 2009. gadā notika sprādziens, kurā gāja bojā divi cilvēki. Gruzijas parlamenta ēka Tbilisi atrodas Rustaveli prospektā — vienā no politiski un simboliski nozīmīgākajām ielām valstī, kur regulāri notikušas demonstrācijas, protesti un valsts svētku pasākumi. == Skatīt arī == * [[Gruzijas prezidents]] * [[Gruzijas premjerministrs]] * [[Rožu revolūcija]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="constitution">[https://matsne.gov.ge/en/document/view/30346 Constitution of Georgia], Legislative Herald of Georgia.</ref> <ref name="parliament">[https://www.parliament.ge/en Parliament of Georgia — official website].</ref> <ref name="rules">[https://matsne.gov.ge/en/document/view/4401423 Rules of Procedure of the Parliament of Georgia], Legislative Herald of Georgia.</ref> <ref name="speaker2024">[https://1tv.ge/lang/en/news/shalva-papuashvili-re-elected-as-parliament-speaker/ Shalva Papuashvili re-elected as Parliament Speaker], Georgian Public Broadcaster, 25.11.2024.</ref> <ref name="cec2024">[https://civil.ge/archives/635951 Amid Brawls and Protests, CEC Announces Final Results], Civil Georgia, 17.11.2024.</ref> <ref name="firstsession2024">[https://civil.ge/archives/637819 GD Majority Elects Parliament Speaker, Deputy Speakers and Committee Chairs], Civil Georgia, 25.11.2024.</ref> <ref name="reuters2024">[https://www.reuters.com/world/europe/georgian-ruling-party-defies-protests-boycott-re-open-parliament-after-disputed-2024-11-25/ Georgian ruling party defies protests, boycott to re-open parliament after disputed election], Reuters, 25.11.2024.</ref> <ref name="ap2024">[https://apnews.com/article/1cf767b6fb6ca0fc1584191df6b66b8c Georgia's newly elected parliament opens its first session with opposition boycotting], Associated Press, 25.11.2024.</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.parliament.ge Gruzijas parlamenta oficiālā mājaslapa] * [https://matsne.gov.ge/en/document/view/30346 Gruzijas Konstitūcija] * [https://matsne.gov.ge/en/document/view/4401423 Gruzijas parlamenta reglaments] * [https://cesko.ge Gruzijas Centrālā vēlēšanu komisija] [[Kategorija:Gruzijas parlaments| ]] [[Kategorija:Gruzijas politika]] [[Kategorija:Vienpalātas parlamenti]] [[Kategorija:Nacionālie parlamenti]] [[Kategorija:Tbilisi]] [[Kategorija:Gruzijas valsts iestādes]] hgcm37194lualk8hwehjlk5qspppxts 3 631573 4466415 2026-05-10T21:29:14Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466415 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=VinserS}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 00.29 (EEST) bz17no7l3actsos621n8qhmr3okh7ky 2 631574 4466429 2026-05-10T22:19:34Z ~2026-28268-80 145188 Arturijo 4466429 wikitext text/x-wiki Arturijo m7160fomla6ydcgpi7lj6ttvjfu50e9 3 631575 4466444 2026-05-10T23:39:58Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466444 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=A.Tarantoga}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 02.39 (EEST) o2aysrwn13f7w221taldfllne2pakj0 3 631576 4466450 2026-05-11T00:12:27Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466450 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=NewYurrk}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 03.12 (EEST) fmt2v1xdpcf4soqde02hz8ycf4tc801 3 631577 4466452 2026-05-11T00:22:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466452 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Niklāvs Krumholcs}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 03.22 (EEST) lwt3qhe5g6zncpbpwcuyqgyc90yq457 3 631578 4466460 2026-05-11T01:46:33Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466460 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ALittleClass}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 04.46 (EEST) 3w1qeec9vcg97po2npbjfvnepjaon7z 3 631579 4466488 2026-05-11T04:39:02Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466488 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Emermccarry}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 07.39 (EEST) 0fyj383aly2hi1f6an8tm01nbjtszid 3 631580 4466507 2026-05-11T06:07:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466507 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=MindsGrowth}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 09.07 (EEST) 9cvprbwlgvpdxwlessokf25efv4thcw 3 631582 4466512 2026-05-11T06:30:04Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466512 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Elba122}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 09.30 (EEST) 7cb0lcmtsxpqec9ijngtht7q49ffbyr 1 631583 4466529 2026-05-11T07:57:47Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466529 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Daba un ģeogrāfija }} ceji47p0ljbv647yj5sl3vrp9qpig6k 1 631584 4466530 2026-05-11T07:58:23Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466530 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Politika }} qdy7ddcbtjgmk8nojl7msft304yvn5a 4466585 4466530 2026-05-11T11:06:26Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Diskusija:Jeļena Mizulina]] uz [[Diskusija:Jeļena Mizuļina]]: atveidošana 4466530 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Politika }} qdy7ddcbtjgmk8nojl7msft304yvn5a 1 631585 4466531 2026-05-11T07:58:47Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466531 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Cilvēktiesības }} nf2meqgg4i5cerjq0y77xd0mdcw48o0 1 631586 4466532 2026-05-11T07:59:30Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466532 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Cilvēktiesības }} nf2meqgg4i5cerjq0y77xd0mdcw48o0 1 631587 4466533 2026-05-11T07:59:56Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466533 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Politika }} qdy7ddcbtjgmk8nojl7msft304yvn5a 1 631588 4466534 2026-05-11T08:00:17Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466534 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Gruzija |tēma = Politika }} at1vdpwger0nr2oja001c9thw7mxj10 14 631589 4466535 2026-05-11T08:01:24Z Papuass 88 Jauna lapa: {{catmore}} {{Commonscat|Politics of Georgia (country)}} [[Kategorija:Politika pēc valsts]] [[Kategorija:Gruzija|Politika]] 4466535 wikitext text/x-wiki {{catmore}} {{Commonscat|Politics of Georgia (country)}} [[Kategorija:Politika pēc valsts]] [[Kategorija:Gruzija|Politika]] h0970ft5cnmtlbci8bpn2y4mly1v4xj 4466537 4466535 2026-05-11T08:02:11Z Papuass 88 4466537 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Politics of Georgia (country)}} [[Kategorija:Politika pēc valsts]] [[Kategorija:Gruzija|Politika]] 80429whev0lsfrugwode1nvfjqcbscy 1 631590 4466538 2026-05-11T08:03:19Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466538 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma = Politika }} r3t99qa2dotmym6frjz0smw18fj0i9h 1 631591 4466539 2026-05-11T08:03:57Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466539 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Igaunija |valsts2 = Krievija |tēma = Politika }} nd7llrgyq2cgmmcfi2amu9t92362rl8 1 631592 4466540 2026-05-11T08:04:17Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466540 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Gruzija |tēma = Politika }} at1vdpwger0nr2oja001c9thw7mxj10 1 631593 4466541 2026-05-11T08:04:40Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466541 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Gruzija |tēma = Politika }} at1vdpwger0nr2oja001c9thw7mxj10 3 631594 4466544 2026-05-11T08:12:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466544 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Starblue}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 11.12 (EEST) ndpwj59msrje2g1xphnrlox9aukyang 3 631596 4466551 2026-05-11T09:15:14Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466551 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Anete Steinberga16}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 12.15 (EEST) 5itf8hvsivpqfxaltt1lq63gpa796ow 3 631597 4466557 2026-05-11T09:45:58Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466557 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ga.JCfr}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 12.45 (EEST) t6iuzcly123rq0ml3bt34hqyl5tda7k 3 631598 4466570 2026-05-11T10:32:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466570 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Danieljameshill}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 13.32 (EEST) ihkz48fbbpbxt14zwdojyjau8krudid 3 631599 4466581 2026-05-11T11:04:17Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466581 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kreosotum}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 14.04 (EEST) 9j1jhfen46mg873ojdrbl1bf5lsjdsh 0 631600 4466584 2026-05-11T11:06:26Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Jeļena Mizulina]] uz [[Jeļena Mizuļina]]: atveidošana 4466584 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jeļena Mizuļina]] 6it8ta68hn4mzcj87zdb7yubfygzjjg 1 631601 4466586 2026-05-11T11:06:27Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Diskusija:Jeļena Mizulina]] uz [[Diskusija:Jeļena Mizuļina]]: atveidošana 4466586 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Jeļena Mizuļina]] fv7b9pcy21o0g4i52hbvlq6z5qm1a6j 0 631602 4466589 2026-05-11T11:12:15Z Pirags 3757 jauna lpp 4466589 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Raivis Melnis''' ir latviešu virsnieks, [[pulkvedis]], [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieks. == Dzīvesɡājums == No 1996. līdz 2000. gadam Melnis studēja Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, iegūstot bakalaura grādu militārajā vadībā, bet pēc studijām Londonas Karaliskajā koledžā (''King's College London'') ieɡuva maģistra grādu starptautiskajā drošībā un vadībā. 2015. gada jūlijā majors Raivis Melnis kļuva par Ādažu poliɡonā stacionētā 1. kājnieku bataljona komandieri, vēlāk bija Baltijas bataljona komandieris. Piedalījās vairākās starptautiskajās operācijās [[Afganistāna|Afganistānā]],<ref>[https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/6381 SARUNU FESTIVĀLS LAMPA 2026]</ref> tad pildīja Aizsardzības ministrijas pārstāvja pienākumus Ukrainā. 2026. ɡada februārī Ministru prezidente [[Evika Siliņa]] iecēla viņu par savu ārštata padomnieku militārās sadarbības jautājumos.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/386183-ministru-prezidentes-birojam-pievienojies-arstata-padomnieks-militaras-sadarbibas-jautajumos-pulkvedis-raivis-melnis-2026 Ministru prezidentes birojam pievienojies ārštata padomnieks militārās sadarbības jautājumos – pulkvedis Raivis Melnis] Valsts kanceleja 2026. ɡada 17. februārī</ref> 2026. ɡada 10. maijā viņu uzaicināja kļūt par Aizsardzības ministru.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2053505289366684077 LTV Ziņu dienests]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Melnis, Raivis}} [[Kategorija:Latvijas virsnieki]] [[Kategorija:Viestura ordeņa komandieri]] cdn2p0392us87cgdanvosrp3ditdtad 4466590 4466589 2026-05-11T11:13:00Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4466590 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Raivis Melnis''' ir latviešu virsnieks, [[pulkvedis]], [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieks. == Dzīvesɡājums == No 1996. līdz 2000. gadam Melnis studēja Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, iegūstot bakalaura grādu militārajā vadībā, bet pēc studijām Londonas Karaliskajā koledžā (''King's College London'') ieɡuva maģistra grādu starptautiskajā drošībā un vadībā. 2015. gada jūlijā majors Raivis Melnis kļuva par Ādažu poliɡonā stacionētā 1. kājnieku bataljona komandieri, vēlāk bija Baltijas bataljona komandieris. Piedalījās vairākās starptautiskajās operācijās [[Afganistāna|Afganistānā]],<ref>[https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/6381 SARUNU FESTIVĀLS LAMPA 2026]</ref> tad pildīja Aizsardzības ministrijas pārstāvja pienākumus Ukrainā. 2026. ɡada februārī Ministru prezidente [[Evika Siliņa]] iecēla viņu par savu ārštata padomnieku militārās sadarbības jautājumos.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/386183-ministru-prezidentes-birojam-pievienojies-arstata-padomnieks-militaras-sadarbibas-jautajumos-pulkvedis-raivis-melnis-2026 Ministru prezidentes birojam pievienojies ārštata padomnieks militārās sadarbības jautājumos – pulkvedis Raivis Melnis] Valsts kanceleja 2026. ɡada 17. februārī</ref> 2026. ɡada 10. maijā viņu uzaicināja Melni kļūt par Aizsardzības ministru.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2053505289366684077 LTV Ziņu dienests]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Melnis, Raivis}} [[Kategorija:Latvijas virsnieki]] [[Kategorija:Viestura ordeņa komandieri]] dnna8av2vpneka2dhxbqnkug9s6tnqz 4466591 4466590 2026-05-11T11:13:25Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4466591 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Raivis Melnis''' ir latviešu virsnieks, [[pulkvedis]], [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieks. == Dzīvesɡājums == No 1996. līdz 2000. gadam Melnis studēja Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, iegūstot bakalaura grādu militārajā vadībā, bet pēc studijām Londonas Karaliskajā koledžā (''King's College London'') ieɡuva maģistra grādu starptautiskajā drošībā un vadībā. 2015. gada jūlijā majors Raivis Melnis kļuva par Ādažu poliɡonā stacionētā 1. kājnieku bataljona komandieri, vēlāk bija Baltijas bataljona komandieris. Piedalījās vairākās starptautiskajās operācijās [[Afganistāna|Afganistānā]],<ref>[https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/6381 SARUNU FESTIVĀLS LAMPA 2026]</ref> tad pildīja Aizsardzības ministrijas pārstāvja pienākumus Ukrainā. 2026. ɡada februārī Ministru prezidente [[Evika Siliņa]] iecēla viņu par savu ārštata padomnieku militārās sadarbības jautājumos.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/386183-ministru-prezidentes-birojam-pievienojies-arstata-padomnieks-militaras-sadarbibas-jautajumos-pulkvedis-raivis-melnis-2026 Ministru prezidentes birojam pievienojies ārštata padomnieks militārās sadarbības jautājumos – pulkvedis Raivis Melnis] Valsts kanceleja 2026. ɡada 17. februārī</ref> 2026. ɡada 10. maijā viņa uzaicināja Melni kļūt par Aizsardzības ministru.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2053505289366684077 LTV Ziņu dienests]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Melnis, Raivis}} [[Kategorija:Latvijas virsnieki]] [[Kategorija:Viestura ordeņa komandieri]] 4b1q5ugizk89e62w6zuy6fg1pxc0swh 3 631603 4466593 2026-05-11T11:16:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466593 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Sdcnjsdhbcsbckhbvkaf}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 14.16 (EEST) j568krfgd2rwegscyj8luhbf3r1odv4 3 631604 4466601 2026-05-11T11:35:26Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466601 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Pavelxpetrov}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 14.35 (EEST) 4i8erv9wo44qa571234nqglqshmwkj1